ZIŅOJUMS par Eiropas stratēģiju kritiski svarīgo izejvielu jomā

12.10.2021 - (2021/2011(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Hildegard Bentele
Atzinumu sagatavoja (*):
Sara Matthieu, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Roman Haider, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas stratēģiju kritiski svarīgo izejvielu jomā

(2021/2011(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 9., 151., 152. pantu, 153. panta 1. un 2. punktu, 173. pantu, kas attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā attiecas uz ES rūpniecības konkurētspēju, kā arī 208. pantu, kurā atkārtoti apliecināts, ka ES savā īstenotajā politikā, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, ņem vērā attīstības sadarbības mērķus,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 3. panta 3. punktu, kas attiecas uz iekšējo tirgu, ilgtspējīgu attīstību un sociālo tirgus ekonomiku, un 5. panta 3. punktu, kurā ir norāde uz subsidiaritātes principu,

– ņemot vērā LES un LESD pievienoto Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 18. jūnija Regulu (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai[1] (Taksonomijas regula),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem[2] (Atkritumu sūtījumu regula),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu[3] (“Konflikta zonās iegūtu izrakteņu regula”),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis[4] (ES Antisubsidēšanas regula),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA)[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem[6] (Atkritumu pamatdirektīva),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīvu 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu (Ieguves rūpniecības atkritumu direktīva)[7];

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2011/75/ES par rūpnieciskajām emisijām[8] (Rūpniecisko emisiju direktīva),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/52/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu[9] (Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīva),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[10] (Putnu direktīva),

– ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[11] (“Dzīvotņu direktīva”),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu[12] (Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu),

– ņemot vērā nolīgumu, kas 2015. gada 12. decembrī Parīzē tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21) (Parīzes nolīgums),

– ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), tostarp 12. IAM “Atbildīgs patēriņš un ražošana” un 15. IAM “Dzīvība uz sauszemes”,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

– ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

– ņemot vērā ESAO pienācīgas rūpības vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu darījumdarbību,

– ņemot vērā ANO Vides programmas 2009. gada Vadlīnijas par produktu dzīves cikla sociālās ietekmes novērtēšanu,

– ņemot vērā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) 2021. gada maija īpašo ziņojumu “Kritisko izrakteņu loma pārejā uz tīru enerģiju”,

– ņemot vērā IEA 2021. gada maija īpašo ziņojumu “Oglekļneitralitāte līdz 2050. gadam: ceļvedis globālajai enerģētikas nozarei”,

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2021. gada 13. janvāra brīfingu “Izaugsme bez ekonomikas izaugsmes”,

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2021. gada 30. augusta ziņojumu “Izejvielu ieguves ietekmes uz klimatu uzlabošana”,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) 2021. gada 25. marta atzinumu “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada septembra galīgo ziņojumu “Pētījums par ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu (2020)” un tam pievienotās faktu lapas par kritiski svarīgām izejvielām,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. septembra prognožu pētījumu par kritiski svarīgām izejvielām ES stratēģiskajām tehnoloģijām un nozarēm,

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 5. novembra ziņojumu par kritiski svarīgām izejvielām un aprites ekonomiku,

– ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību[13],

– ņemot vērā 2020. gada 1. decembra rezolūciju par jaunu stratēģiju Eiropas MVU[14],

– ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju[15],

– ņemot vērā 2021. gada 28. janvāra rezolūciju par jaunu aprites ekonomikas rīcības plānu[16],

– ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai[17],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[18],

– ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju — partnerība ilgtspējīgai un iekļaujošai attīstībai[19],

– ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas īstenošanu[20],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2006/66/EK un groza Regulu (ES) 2019/1020 (COM(2020)0798),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. septembra paziņojumu “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību” (COM(2020)0474),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojumu “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021)0350),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. oktobra paziņojumu “Komisijas darba programma 2021. gadam. Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē ” (COM(2020)0690),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda ― jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. marta paziņojumu “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020)0098) un Komisijas dienestu 2020. gada 11. marta darba dokumentu “Virzība uz globālo aprites ekonomiku. Pašreizējais stāvoklis un perspektīvas” (SWD(2020)0100),

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. februāra paziņojumu “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021)0066),

– ņemot vērā ESAO 2019. gada 12. februāra publikāciju “Globālās materiālo resursu perspektīvas līdz 2060. gadam: ekonomikas virzītājspēki un ietekme uz vidi”,

– ņemot vērā Pasaules Bankas 2020. gada publikāciju “Minerāli klimata rīcībai: minerālietilpība tīras enerģijas pārejai”,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra secinājumus “Padarīt atveseļošanu apritīgu un zaļu”,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 16. novembra secinājumus “Atveseļošana, kas sekmē pārkārtošanos uz dinamiskāku, noturīgāku un konkurētspējīgāku Eiropas rūpniecību”,

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 28. novembra secinājumus “Aprites ekonomika būvniecības nozarē”,

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 4. oktobra secinājumus “Pilnīgāka aprite — pāreja uz ilgtspējīgu sabiedrību”,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0280/2021),

A. tā kā kritiski svarīgas izejvielas (KSI) ir rūpnieciskās vērtības radīšanas procesa sākumā un tāpēc būtiski ietekmē lejupējās nozares; tā kā ir stratēģiski svarīgi, lai ES mazinātu atkarību, aizsargātu savas plūsmas un vērtības un piegādes ķēdes un atbalstītu, veicinātu un digitalizētu ekosistēmas, jo tā ir jauna pamatspēja starptautiskajā (rūpnieciskajā) konkurencē; tā kā visaptverošā KSI stratēģijā būtu jāiekļauj augsti vides un sociālie standarti;

B. tā kā iedzīvotāju skaita pieaugums un pāreja uz digitālu, ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu ekonomiku visos scenārijos noved pie ievērojami lielāka pieprasījuma pēc KSI[21];

C. tā kā tehnoloģijas, kurām nepieciešami KSI, būs būtiskas attiecībā uz to, lai ES un pasaule kopumā varētu sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus;

D. tā kā visaptveroša ES KSI stratēģija būtu jābalsta uz augstiem vides, sociālajiem un cilvēktiesību standartiem, ņemot vērā arī dabisko minerālu nepietiekamību;

E. tā kā ES pašlaik nodrošina tikai 1 % izejvielu vēja enerģijas ražošanas iekārtām, mazāk nekā 1 % litija baterijām, mazāk nekā 1 % kurināmā elementiem, tikai 2 % robotikai un tikai 1 % uz silīciju balstītiem fotoelektriskajiem blokiem[22];

F. tā kā Komisijas paziņojumā par 2020. gada jaunās rūpniecības stratēģijas atjaunināšanu ir identificēti 137 produkti un izejvielas (kas veido 6 % no ES importēto preču kopējās vērtības), ko izmanto sensitīvās ekosistēmās, no kurām ES ir ļoti atkarīga — galvenokārt energoietilpīgās nozarēs un veselības ekosistēmās, kā arī citos produktos, kas ir būtiski zaļās un digitālās pārkārtošanās atbalstam; tā kā 52 % šo produktu tiek importēti no Ķīnas Tautas Republikas;

G. tā kā Covid-19 negatīvi ietekmēja globālās piegādes ķēdes un radīja KSI trūkumu Eiropā;

H. tā kā viena no lielākajām problēmām saistībā ar KSI Eiropā ir otrreizējā pārstrāde; tā kā KSI otrreizējas pārstrādes nozarei ir ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls; tā kā tiek lēsts, ka vilces akumulatoru otrreizējas pārstrādes nozare līdz 2035. gadam radīs aptuveni 10 500 darbvietu ES;

I. tā kā otrreizējai pārstrādei, aizstāšanai un mainīgiem uzvedības un patēriņa modeļiem ir potenciāls samazināt KSI pieprasījumu;

J. tā kā saskaņā ar ANO Universitātes datiem 2016. gadā visas otrreizējās izejvielas EEIA sastāvā kopumā tika novērtētas aptuveni 55 miljardu EUR vērtībā[23]; tā kā saskaņā ar šo pašu pētījumu līdz pat 90 % no pasaules e-atkritumiem tiek nelikumīgi tirgoti vai apglabāti poligonos;

K. tā kā ir skaidrs, ka — arī attiecībā uz paredzētajiem jaunajiem pienācīgas rūpības pienākumiem — ir vajadzīga jauna veida ilgtspējīga apgāde un ka būtu jāizmanto iespējas ES un tās kaimiņvalstīs iegūt materiālus saskaņā ar augstiem ilgtspējas standartiem, vienlaikus pilnībā ņemot vērā aprites ekonomikas iespējas, piemēram, reciklēšanu, produktu izstrādi, aizstāšanu un materiālu mazāku izmantošanu;

L. tā kā EESK 2021. gada 25. marta atzinumā “uzsver, ka ir būtiski paplašināt kritiski svarīgo izejvielu definīciju un paradigmu. Parasti par kritiski svarīgām izejvielām tiek uzskatītas izejvielas, kas galvenokārt nāk no kalnrūpniecības nozares. Tas ir pārāk šaurs traktējums un ierobežo zaļās enerģijas izmantošanu. Pašlaik koksnes materiālus var efektīvi izmantot daudz plašāk nekā agrāk. No tekstilizstrādājumiem līdz jaunām vieglākām un videi draudzīgākām akumulatoru tehnoloģijām — tā ir joma, kas attīstās strauji. Bioekonomika sniedz unikālas iespējas palielināt ES ekonomikas noturību un mūsu kontinenta ģeopolitisko stabilitāti. Atjaunojamo energoresursu izmantošana palīdzētu tajā pašā laikā mazināt klimata pārmaiņas, jo tas ļautu fosilā kurināmā radītās emisijas paturēt zemē, un piešķirt zaļas noturības aspektu fosilā kurināmā nozarēm”;

M.  tā kā minētajā atzinumā norādīts, ka “ir ārkārtīgi maz piemēru jaunattīstības valstu veiktam izejvielu eksportam, kas veicina ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību plašas iedzīvotāju daļas labā. Gluži pretēji, bieži vien ir vērojama sociāla ekspluatācija un vides piesārņošana, kā arī tas, ka ieguvēji parasti ir tikai nedaudzi”;

N. tā kā daudzu KSI piegādes avoti ir ļoti koncentrēti ārpus ES, jo Ķīna nodrošina 98 % no ES retzemju elementu (REE) piegādes, Turcija nodrošina 98 % no borāta piegādēm un Dienvidāfrika nodrošina 71 % platīna, 92 % irīdija, 80 % rodija un 93 % rutēnija[24];

O. tā kā nākotnes scenāriji liecina, ka attiecībā uz elektrisko transportlīdzekļu baterijām un enerģijas uzglabāšanu ES 2030. gadā būs vajadzīgs līdz 18 reizēm lielāks litija un 5 reizes lielāks kobalta daudzums un 2050. gadā gandrīz 60 reizes lielāks litija daudzums un 15 reizes lielāks kobalta daudzums, salīdzinot ar pašreizējo piegādi visai ES ekonomikai[25];

P. tā kā Eiropas Savienībā ir uzsākti četri ilgtspējīgi litija raktuvju projekti, kuru kopējā vērtība ir 2 miljardi EUR, un to ekspluatācija būtu jāuzsāk laikā no 2022. līdz 2024. gadam; tā kā sagaidāms, ka līdz 2025. gadam tie segs līdz pat 80 % no ES litija vajadzībām bateriju nozarē, tādējādi tieši veicinot mūsu stratēģisko autonomiju;

Q.  tā kā KSI trūkums rada arvien lielākas bažas rūpniecības un drošības jomā, jo īpaši ņemot vērā prognozēto eksponenciālo ražošanas pieaugumu, it sevišķi bateriju ražošanu, kas ir būtiski svarīgi pārejai uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem;

R. tā kā ES ir jāuzlabo stratēģiskā autonomija tādās svarīgās jomās kā KSI piegāde, kas ir būtiski svarīga arī spēju uzlabošanai aizsardzības un kosmosa jautājumos;

S. tā kā, ņemot vērā to, ka ES turpinās paļauties uz starptautiskajām piegādes ķēdēm, lai apmierinātu savas vajadzības pēc KSI, liela nozīme būs arī pasākumiem, kuru mērķis ir padarīt globālos tirdzniecības tirgus pārredzamākus, efektīvākus un paredzamākus;

T. tā kā izejvielu nozare nodrošina aptuveni 350 000 darbvietu ES un vairāk nekā 30 miljonus darbvietu lejupējās ražošanas nozarēs, kas ir atkarīgas no tās[26]; tā kā virzība uz apritīgāku ekonomiku ES līdz 2030. gadam varētu radīt 700 000 darbvietu neto pieaugumu[27];

U. tā kā ieguves darbības arī potenciāli pakļauj darba ņēmējus kaitīgiem un bīstamiem apstākļiem; tā kā darba tiesības un aizsardzība pasaulē un dažādās ieguves vietās ir ļoti atšķirīgas;

V. tā kā KSI ir sastopamas nevis atsevišķi, bet gan rūdā ir sajauktas ar parastajiem metāliem un tā kā to pārstrādei ir vajadzīgs ievērojams enerģijas daudzums; tā kā tāpēc ražošanas konkurētspēja un rentabilitāte ir atkarīga no stabilu un cenas ziņā pieejamu energoavotu pieejamības, kā arī attiecīgu metožu, procedūru un tehnoloģiju apzināšanas un izstrādes;

W. tā kā Eiropas Vides aģentūra ziņojumā “Izaugsme bez ekonomikas izaugsmes” norāda, ka ekonomikas izaugsme ir cieši saistīta ar ražošanas, patēriņa un resursu izmantošanas pieaugumu, kas negatīvi ietekmē dabu, klimatu un cilvēka veselību, un ka pašreizējie pētījumi liecina, ka ir maz ticams, ka ekonomikas izaugsmi varētu īstenot pilnīgi bez ietekmes uz vidi,

Problēmas un iespējas

1. uzskata, ka integrēta pieeja visā vērtību ķēdē, sākot ar atkritumu savākšanu un produktu izstrādi pārstrādājamībai un beidzot ar materiālu reģenerāciju, ir būtiska stratēģija KSI piedāvājuma palielināšanai; tomēr pauž nožēlu par to, ka atkritumu savākšanā un produktu izstrādē ir zems tehnoloģiju gatavības līmenis; uzsver, ka koncentrēšanās tikai uz otrreizēju pārstrādi nebūs pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo KSI pieprasījumu; norāda, ka, lai gan KSI aizstāšanai ir ierobežojumi attiecībā uz produktu efektivitāti, tā ir skarto nozaru un attiecīgo pētniecības projektu pamatmērķis augsto cenu un atkarības dēļ un var palīdzēt risināt KSI pietiekamības problēmas; uzsver, ka ir vajadzīgi pastāvīgi centieni un atbalsts pētniecībai un inovācijai attiecībā uz KSI otrreizēju pārstrādi un aizstāšanu un produktu dizainu;

2. uzsver, ka KSI ieguve ir cieši saistīta ar ģeogrāfisko vietu un līdz šim ļoti atkarīga no fosilās enerģijas un ka tā ir pakļauta netiešas un tiešas oglekļa emisiju pārvirzes un negodīgas konkurences riskam; norāda, ka KSI ieguve bieži ir saistīta ar potenciāli būtisku ietekmi uz vidi, piemēram, biodaudzveidības izzušanu vai gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu, un potenciāliem konfliktiem ar vietējām kopienām; uzsver, ka ieguves un pārstrādes nozarēs ir vajadzīga pāreja uz atjaunojamo enerģiju; tādēļ norāda, ka ir vajadzīga aktīva rūpniecības politika, lai atbalstītu nozari tās pārveidošanā, nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamiem tīras enerģijas avotiem; turklāt norāda uz labvēlīgiem apstākļiem attiecībā uz mazemisiju un ilgtspējīgām ieguves darbībām ES un prasa sīkāk izpētīt ieguves iespējas dalībvalstīs, kas bagātas ar KSI;

3. brīdina, ka ES pārejai uz klimatneitralitāti nevajadzētu aizstāt atkarību no fosilā kurināmā ar atkarību no izejvielām; uzsver, ka šai pārejai būtu jāsamazina ES atkarība no importētām KSI; turklāt uzsver, ka inovācijai, jaunām tehnoloģijām, resursu patēriņa samazināšanai un vērtīgu izejvielu uzturēšanai un atkārtotai izmantošanai ES var būt liela nozīme, lai samazinātu atkarību no KSI;

4. norāda, ka tehnoloģiju, tostarp jaunu digitālo lietojumu, elektroenerģijas ražošanas no atjaunojamiem energoresursiem un elektrisko transportlīdzekļu un vieglo transportlīdzekļu bateriju izstrāde un turpmāka plaša mēroga ieviešana palielinās pieprasījumu pēc konkrētām KSI un citām izejvielām; prasa ņemt vērā, ka valstu vērienīgākie mērķi klimata un digitālajā jomā palielina konkurenci globālajos tirgos un rada papildu spriedzi to piegādes drošībai Eiropā;

5.  aicina Komisiju līdz 2023. gadam rūpīgi pārskatīt kritiskuma novērtēšanas metodiku, pirms tiek publicēts nākamais KSI saraksts, lai novērtētu, vai saraksts ir jāpaplašina, ņemot vērā ar KSI saistītās starptautiskās situācijas attīstību, scenārijus nākotnes pieprasījumam pēc KSI un citām izejvielām, kā arī sociālos un ekoloģiskos kritērijus, pamatojoties uz ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un IAM, lai gūtu plašāku priekšstatu par ieguves apstākļiem visā pasaulē; turklāt aicina Komisiju piegādes riska analīzē pienācīgi ņemt vērā visus ārējos vides faktorus, kas saistīti ar ieguvi un pārstrādi; prasa arī rīkot visaptverošas debates, iesaistot visas ieinteresētās personas;

6. aicina Komisiju pārskatīt kritiskuma novērtēšanas metodiku līdz 2023. gadam — pirms nākamā KSI saraksta publicēšanas;

7. aicina Komisiju pievērst uzmanību ne tikai KSI, bet arī citām izejvielām, kas vajadzīgas spēcīgām piegādes ķēdēm, ražošanas nepārtrauktībai un abām pārkārtošanām un potenciāli var kļūt kritiski svarīgas, kā arī to pieejamībai no ES avotiem, ņemot vērā arī dabisko minerālu nepietiekamību; uzsver, ka ne tikai specializētie izrakteņi, bet arī “plaši iegūti” izrakteņi, piemēram, varš, hēlijs un niķelis, kļūst kritiski, jo klimatneitrālā sabiedrībā pieprasījums pēc tiem palielinās;

8. aicina Komisiju izmantot holistisku pieeju, novērtējot ietekmi, ko rada vairāku mazoglekļa, atjaunojamo energoresursu un digitālo tehnoloģiju konkurence uz vienādām KSI, un izvērtēt kritiski svarīgas piegādes ķēdes, tostarp arī attiecībā uz atsevišķu nozaru vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai priekšroka tiktu dota principam “energoefektivitāte pirmajā vietā”, nulles emisijām un resursefektīviem risinājumiem;

9. aicina Komisiju nodrošināt, ka valstu noturības un atveseļošanas plāni NextGenerationEU ietvaros risina problēmas, kas saistītas ar ekonomiski, vidiski un sociāli ilgtspējīgu KSI piegādi; aicina dalībvalstis vairāk investēt KSI reciklēšanā un savos stratēģiskajos atveseļošanas plānos iekļaut KSI prasības, piegādes avotus un izmaksas;

10. prasa investēt darba ņēmēju apmācībā un pārkvalificēšanā, tostarp izmantojot Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, jo kalnrūpniecības prasmes var izmantot metālu un izrakteņu ieguvei, pārstrādei un reciklēšanai, vēlams, tajos pašos reģionos; aicina Komisiju nodrošināt, ka ar attiecīgo finansējumu tiek risināta arī pārejas ietekme uz sociālo jomu, nodarbinātību un vidi bijušajos kalnrūpniecības apgabalos;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīzāk izstrādāt svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) attiecībā uz KSI, lai stratēģiski un ilgtspējīgi plānotu mūsu pieprasījumu divējādās pārejas interesēs, aptverot prasības, piegādes avotus un (sociālās, vidiskās un finansiālās) izmaksas; uzsver, ka šādā IPCEI būtu jāaptver visi attiecīgie temati, lai samazinātu kritiskumu un atkarību, piemēram, reciklēšana, atkārtota izmantošana, aizstāšana, materiālu izmantošanas samazināšana un kalnrūpniecība; uzsver, ka šādiem projektiem būtu jāatraisa neizmantotais potenciāls ar KSI bagātās ES valstīs, kurās ir lieli neizmantoti avoti;

12. aicina Komisiju veicināt pētniecību un izstrādi un ar KSI saistītās prasmes un kompetences mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) kā vienu no izaugsmes stratēģijām attiecībā uz ES augstajām tehnoloģijām, piemēram, litija jonu baterijām, kurināmā elementiem, vēja turbīnām, elektrovilces motoriem, fotoelementu tehnoloģiju, robotiku, droniem, 3D drukāšanu un plašu digitālo tehnoloģiju un medicīnas ierīču klāstu;

13. aicina Komisiju veikt visaptverošu, zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu ietekmes novērtējumu, lai noteiktu minimālo stratēģiski svarīgo KSI apjomu, kas nepieciešams divējādajai pārejai;

14. norāda, ka ES uzticamām un pilnībā darbotiesspējīgām vērtības ķēdēm, tostarp izpētei un reciklēšanai, ir būtiska nozīme un tās ir priekšnosacījums, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa, ES rūpniecības stratēģijas un divējādās pārejas mērķus un nodrošinātu tās turpmāko rūpniecības konkurētspēju un inovācijas spējas;

15. uzskata, ka būtiska svarīgas ir finansēšanas iespējas visu Komisijas paziņojumā par kritiski svarīgo izejvielu noturību uzskaitīto KSI ilgtspējīgai ražošanai, pārstrādei vai reciklēšanai;

16. aicina Komisiju piedāvāt zinātniski pamatotus ilgtspējas kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas ir ilgtspējīga investīcija kalnrūpniecības nozarē saskaņā ar Taksonomijas regulu: uzsver, ka ir jādod iespēja ES kalnrūpniecības nozarei veicināt divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos;

17. prasa sniegt ES atbalstu un finansējumu KSI tehnoloģiju attīstībai, lai uzlabotu efektivitāti, aizstāšanu, reciklēšanas procesus un slēgtus materiālu aprites ciklus; jo īpaši uzsver, ka reciklēšanas procesiem ir vajadzīgi īpaši finanšu instrumenti un mērķtiecīgi pētniecības un inovācijas līdzekļi, un atzinīgi vērtē priekšlikumu 2021. gadā veicināt pētniecību un inovāciju atkritumu pārstrādes, progresīvu materiālu un aizstāšanas jomā programmas “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valstu pētniecības un inovācijas programmu ietvaros; turklāt uzsver pētniecības un izstrādes nozīmīgumu, lai palielinātu rafinēšanas procesu īstenojamību, jo īpaši kalnrūpniecības sārņos un maza mēroga raktuvēs; aicina Komisiju ieviest atbalsta shēmas, kas vērstas uz inovāciju jaunās kalnrūpniecības metodēs un jaunos projektos mazapjoma izrakteņu ieguves jomā; prasa izstrādāt jaunas un inovatīvas tehnoloģijas ilgtspējīgas KSI ieguves jomā Eiropas Savienībā;

18. aicina Komisiju, Eiropas Investīciju banku un citas ES iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem sniegt tehnisku un stratēģisku finansiālu atbalstu ilgtermiņa stratēģiskiem KSI investīciju projektiem, tostarp rast jaunus instrumentus riska dalīšanai kalnrūpniecības nozarē, kā arī veicināt un atbalstīt investīcijas pētniecībā par ilgtspējīgu KSI ieguvi un apstrādi un pārstrādes vietām, lai nodrošinātu to atbilstību ES noteikumiem un augstiem sociālajiem un vides standartiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

Stratēģiskā autonomija un noturība

19. atzinīgi vērtē Eiropas Izejvielu alianses (ERMA) izveidi un, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē un potenciālo spriedzi tirdzniecībā ar bagātām ražotājvalstīm ārpus ES, tās pašreizējo uzsvaru uz vissvarīgākajām KSI, proti, retzemju metāliem un magnētiem, un kvantitatīvajiem iekšzemes un trešo valstu ieguves mērķiem, lai atbalstītu ilgtermiņa piegādes attiecības plašam mazo un lielo ražotāju lokam Eiropas Savienībā un samazinātu pašreizējo atkarību no neliela skaita trešo valstu; uzsver ERMA kā “investīciju cauruļvada” lomu un mudina to turpināt iesaistīties provizoriskas novērtēšanas procesā, lai piesaistītu publiskās un privātās investīcijas vides aspektā novērtētiem un ilgtspējīgiem KSI projektiem;

20. uzskata, ka ir svarīgi turpināt attīstīt ERMA, galvenokārt attiecībā uz tiem materiāliem, kuriem ir liela nozīme divējādā pārkārtošanā, piemēram, enerģijas uzglabāšanai un pārveidei nepieciešamajām KSI;

21. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar Kritisko tehnoloģiju observatorijas starpniecību izveidot novērošanas sistēmu attiecībā uz pašreizējo atkarību un riskiem, kas saistīti ar tehnoloģisko atkarību nākotnē, un prasa veidot ciešu sadarbību starp observatoriju un KSI vajadzību novērošanas darbībām;

22. pauž nožēlu par to, ka stratēģisko krājumu veidošanas uzsākšana vēl nav iekļauta rīcības plānā, un aicina Komisiju koncentrēties arī uz KSI piegāžu nodrošināšanu ES, mudinot dalībvalstis veikt stratēģisku krājumu veidošanu kā daļu no koordinētas pieejas, ja analīze to uzskata par lietderīgu; uzskata, ka stratēģiska krājumu veidošana apvienojumā ar citiem stratēģiskiem pasākumiem palīdz mazināt atkarību no KSI; uzsver, ka pieejamības palielināšanai jānotiek vienlaikus ar pieprasījuma samazināšanos, aplūkojot visu vērtības ķēdi — projektēšanu, ekspluatāciju un dzīves cikla beigas;

23. uzskata, ka izpratne par iespējamām deficīta problēmām saistībā ar KSI ir pārāk zema un būtu jāuzlabo; aicina Komisiju paplašināt ERMA, lai palielinātu sadarbību starp rūpniecības dalībniekiem visā vērtības ķēdē, dalībvalstīm, reģioniem un trešām valstīm, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, investoriem un nevalstiskajām organizācijām tajās ES ekonomikas nozarēs, kuras visvairāk skar KSI piegādes vājās vietas, izmantojot ERMA piedāvāto sistēmu vai izveidojot nozaru un ieinteresēto personu alianses; uzsver vietējo projektu potenciālu nodarbinātības jomā un tādēļ prasa veicināt visaptverošu sociālo dialogu; šajā sakarā uzsver, ka steidzami ir vajadzīgas ciešākas partnerības starp KSI dalībniekiem, jo īpaši kalnrūpniecības reģionos, un pakārtotiem lietotājiem, jo īpaši citām rūpniecības aliansēm, kā arī kopīga izpratne un apņemšanās nodrošināt, ka vērtības ķēdes ir ilgtspējīgas un apritīgas;

24. uzskata, ka ir nepieciešama lielāka koordinācija un kopīgi centieni, lai attīstītu noturīgas piegādes ķēdes nolūkā apmierināt pieprasījumu pēc pašreizējām un turpmākajām KSI ES rūpniecības vajadzībām un lai izvairītos no piegādes ķēdes traucējumiem, samazinātu atkarību un saglabātu augstus sociālos un vides standartus; aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Savienībā KSI importa un eksporta, kā arī globālā piedāvājuma un pieprasījuma novērtēšana, krājumu veidošanas koordinēšana un KSI sagādes uzraudzība tiek īstenota saskaņoti un viendabīgi, piemēram, šajā nolūkā izveidojot KSI darba grupu;

25. aicina Komisiju dažādot piegādes ķēdes gan primārajiem, gan sekundārajiem avotiem un prasa nodrošināt labāku pārredzamību attiecībā uz informāciju par piegādes ķēdēm;

26. norāda, ka pieaugošā spriedze starp lielākajām lielvarām ir atklājusi ES stratēģisko neaizsargātību, jo īpaši attiecībā uz galveno resursu, tostarp KSI un apstrādātu materiālu, nodrošināšanu; turklāt norāda, ka atkarības no precēm uzraudzība un piekļuves nodrošināšana KSI var nodrošināt ilgtspējīgu piegādes ķēžu lielāku noturību; norāda, ka pārkārtošanās procesā uz aprites ekonomiku īpaša uzmanība jāpievērš galvenajām piegādes ķēdēm, kur ES atkarība no KSI ir īpaši liela;

27. atkārtoti norāda uz ražojumu un pakalpojumu optimālākas izmantošanas iespējām; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot jauno ilgtspējīgu produktu iniciatīvu, atbalstīt jaunus, ilgtspējīgus aprites uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pieeju “produkts kā pakalpojums”, ja vien attiecīgie modeļi ļauj ietaupīt resursus, mazina ietekmi uz vidi un garantē patērētāju tiesību aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis ar tiesiskā regulējuma ieviešanu sekmēt minēto pieeju izmantošanu;

28. uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt aprites ekonomikas pieeju visā vērtības ķēdē — no izstrādes līdz materiālu atgūšanai — attiecībā uz enerģētikas, digitālo un mobilitātes pārkārtošanu, piemēram, vēja spēkstacijām, saules spēkstacijām, bateriju ražošanu, elektromobilitāti un viedtīkliem; aicina Komisiju par prioritāti noteikt pāreju uz aprites ekonomiku, samazinot ES atkarību no importa, nodrošinot resursu efektīvāku izmantošanu, optimizējot resursu patēriņu, kā arī paturot vērtīgas izejvielas ES un tās atkal izmantojot; atgādina rezolūcijā par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu pausto prasību apsvērt iespēju, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu, ierosināt skaidru, viegli saprotamu un saskaņotu marķējumu par ilgizturību, kas varētu būt indeksa veidā, un remontējamību, kas varētu izpausties kā vienots remontējamības rādītājs;

29. aicina Komisiju stiprināt sadarbību ar trešām valstīm, jo īpaši līdzīgi domājošiem partneriem, attiecībā uz KSI ilgtspējīgu ieguvi, kā arī iesaistoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

Materiāla cilpu noslēgšana

30. uzsver, ka ir jāveido labi funkcionējoši sekundārie KSI tirgi, lai garantētu pastāvīgas sekundārās KSI plūsmas, stiprinātu ES rūpniecības ekosistēmas un saglabātu darbvietas ražošanas nozarē; šajā sakarā aicina Komisiju pārbaudīt sekundāro KSI importa un eksporta bilanci ES un ātri izveidot tirgus novērošanas centru attiecībā uz galvenajiem sekundārajiem materiāliem, tostarp KSI; uzsver, ka KSI režīmam trešās valstīs ir jāatbilst ES standartiem; norāda, ka šajā jomā nav universāla risinājuma; uzsver, ka tīru un drošu materiālu aprites ciklu izveide ir priekšnoteikums, lai Eiropas Savienībā varētu tapt uzticams otrreizējo izejvielu tirgus;

31. atzinīgi vērtē priekšlikumu kartēt sekundāro KSI potenciālo piegādi no ES krājumiem, atkritumiem un blakusproduktu pārstrādes; mudina Komisiju noteikt šo kartēšanu par prioritāti un veikt to agrāk nekā plānots; turklāt mudina Komisiju to attiecināt arī uz pašreiz pieejamām tehnoloģijām, ko izmanto, lai samazinātu pieprasījumu pēc KSI un palielinātu KSI atkārtotu izmantošanu piegādes ķēdē; uzsver nepieciešamību veicināt KSI tirgus sadarbības instrumentu ieviešanu, piemēram, ES izejvielu platformu, un attiecināt to arī uz produktu daudzuma izmaiņām apritē un to tendencēm, lai novērtētu potenciāli reciklējamos sekundāros materiālus;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis atraisīt sekundārās apstrādes projektu potenciālu, izmantojot īpašus stimulus, tostarp paātrinātu licencēšanu, un nodrošināt stimulus KSI atgūšanai, lai nodrošinātu uzticamu, drošu un ilgtspējīgu piekļuvi tām;

33. norāda uz to, cik svarīga ir atkritumu reciklēšana, ņemot vērā, ka elektriskajās vai elektroniskajās iekārtās ir daudz KSI; norāda, ka reciklēšanas apjomu pieaugums ilgtermiņā varētu nebūt pietiekams, lai samazinātu ieguves apjomu; turklāt norāda, ka, virzoties uz apritīgāku ekonomiku, varētu radīt 700 000 darbvietu[28], jo īpaši papildu darbvietas reciklēšanas rūpnīcās un remonta pakalpojumos; norāda, ka demontāža un reciklēšana ir lieliska iespēja atjaunot rūpniecības darbvietas ES; turklāt uzsver, ka otrreizējās pārstrādes attīstību var izmantot, lai reaģētu uz izejvielu vajadzībām nākotnē;

34. norāda, ka paredzams, ka savākto reciklējamo litija jonu vilces bateriju īpatsvars līdz 2030. gadu vidum ievērojami pieaugs, tādējādi radot būtisku sekundāro piegādes avotu;

35. norāda, ka, lai rūpnieciskās KSI reciklēšanas procesi būtu sekmīgi, joprojām ir vajadzīgas apjomīgas privātās un publiskās investīcijas šķirošanas, priekšapstrādes un reģenerācijas infrastruktūrā, inovācijā, pētniecībā un tehnoloģiju izvēršanā, kā arī prasmēs, kas nodrošinās nodarbinātības iespējas, kuras saskaņā ar prognozēm nākamajās desmitgadēs ievērojami palielināsies; aicina Komisiju nodrošināt stimulus KSI otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai kalnrūpniecībā, pārstrādē un komerciālo atkritumu plūsmās, lai nodrošinātu uzticamu, drošu un ilgtspējīgu piekļuvi tām;

36. mudina Komisiju ierosināt minimālos reciklētu KSI satura mērķrādītājus un īpašus KSI reciklēšanas mērķrādītājus, ko papildinātu stingra uzraudzības sistēma, iedvesmojoties no priekšlikuma regulai par baterijām un bateriju atkritumiem un pamatojoties uz visaptverošu, zinātnisku un uz pierādījumiem balstītu ietekmes novērtējumu, kurā novērtēs minimālos KSI apjomus, kas nepieciešami produktiem, kuri veicinās divējādo pārkārtošanos, šā pieprasījuma procentuālo daļu, ko varētu apmierināt, izmantojot reciklēšanu saskaņā ar pašreizējiem novērtējumiem, un nepieciešamās tehnoloģijas pieejamību; norāda, ka samazināšanas mērķiem attiecībā uz primārajām izejvielām nevajadzētu novest pie tā, ka kopējais izejvielu ieguves apjoms ir mazāks par šiem minimālajiem apjomiem;

37. atzīst, ka degradētās teritorijās (rūpniecisko atkritumu izgāztuvēs un raktuvju atliekiežu dambjos) bieži vien ir izmesti KSI, retzemju metāli un citi izrakteņi un metāli, ko izmanto tehnoloģiju izstrādājumos; tāpēc mudina dokumentēt, novērtēt un iegūt šajās degradētās teritorijās pieejamos vērtīgos materiālus, kad vien tas ir iespējams un praktiski īstenojams; uzsver, ka attiecīgajos pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas mehānismos ir jāietver rafinēšanas tehnoloģiju uzlabošana, lai atraisītu šo potenciālu;

38. uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka kontrole attiecībā uz ES galveno KSI atkritumu eksportu un ka ir jāizveido vienlīdzīgi konkurences apstākļi pārstrādes operatoriem, kuri atbilst drošas un efektīvas reģenerācijas standartiem; aicina Komisiju, pārskatot Atkritumu sūtījumu regulu, novērst KSI saturošu atkritumu produktu nelikumīgu eksportu; prasa noteikt prasības, kas ļautu eksportēt KSI saturošus atkritumus tikai ar garantiju, ka tie tiks pārstrādāti galamērķa valstī saskaņā ar nosacījumiem, kuri ir līdzvērtīgi ES sociālajiem un vides standartiem;

39. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus panākt, lai ekspluatācijas laika beigās produkti ar KSI tiek pienācīgi savākti un pārstrādāti, nevis uzkrāti mājsaimniecībās vai izgāztuvēs vai sadedzināti;

40. prasa, lai Komisija piedāvātu dažādām ražojumu kategorijām individuāli pielāgotus ražojumu dizaina pasākumus, kas ļautu viegli atpazīt un izņemt daļas vai komponentus, kuru sastāvā ir KSI, jo īpaši no pēcpatēriņa atkritumiem, un kas papildinātu ekodizaina prasības, un lai tādējādi panāktu, ka nolietoti ES ražotie vai pārdotie izstrādājumi kalpo krietni ilgāk, ir krietni izturīgāki un ir vairāk iespēju tos salabot, modulēt, atkal izmantot un reciklēt; uzsver, ka šiem pasākumiem būtu jārada konkurences priekšrocības ES uzņēmumiem, nevajadzētu radīt nesamērīgu finansiālo slogu un būtu jāveicina inovācija;

41. uzskata, ka aizstāšana ir lietderīga gadījumos, kad KSI varētu aizstāt ar plaši pieejamu materiālu, bet tai ir maz priekšrocību, ja aizstājējs pats par sevi nav ilgtspējīgs, atstāj resursu ierobežotības problēmu neatrisinātu, ir kritiski svarīgs vai var kļūt par tādu šīs aizstāšanas dēļ; atzīst, ka ir svarīgi saglabāt produktu snieguma kvalitāti un ekonomisko dzīvotspēju; aicina Komisiju veicināt un palielināt pētniecību un inovāciju attiecībā uz KSI aizstājējiem dažādos lietojumos;

Apgāde no ES

42. norāda, ka, lai gan pārdomāta produktu izstrāde, materiālu atkārtota izmantošana, aizstāšana ar reciklētiem materiāliem un materiālu un patēriņa pēdas samazināšanas veicināšana var būtiski samazināt primāro pieprasījumu un šis potenciāls būtu pilnībā jāizmanto, ir nepieciešama atbildīga un ilgtspējīga KSI apgāde ar iepriekšēju ietekmes novērtējumu potenciālās sociālās ietekmes un ietekmes uz vidi mazināšanai gadījumos, kad ar minētajiem pasākumiem nav iespējams ekonomiski dzīvotspējīgi apmierināt KSI piedāvājumu vai tas novestu pie zemākas kvalitātes produktiem;

43. uzsver, ka uz primāro un sekundāro apgādi no avotiem Eiropas Savienībā attiecas visaugstākie vides un sociālie standarti visā pasaulē, kam ir jānodrošina pienācīga izpildes panākšana, un tā nodrošina tūkstošiem augsti kvalificētu darbvietu un ir obligāts zaļās un digitālās pārkārtošanās priekšnoteikums; tādēļ aicina visus dalībniekus veicināt atbildīgus un ilgtspējīgus KSI ieguves projektus ES, lai atbalstītu vietējo ražošanu un palielinātu informētību par vides pēdu, ko rada KSI imports no valstīm ārpus ES; uzskata, ka tam jānotiek atklātā, pārredzamā un zinātniski pamatotā procesā, agrīnā posmā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas un vietējās kopienas;

44. pauž stingru pārliecību, ka atbildīgu apgādi Eiropas Savienībā var veidot, tikai balstoties tikai uz efektīvu sociālo dialogu, kas veicina darba ņēmēju veselību un drošumu, nodrošinot pienācīgas kvalitātes darbvietas un darba apstākļus un aizsargājot darba ņēmēju tiesības ar dzimumu līdztiesības veicināšanu; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka šīs nozares darba ņēmēji tiek aizsargāti ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

45. norāda uz iespēju izveidot atbildīgu un ilgtspējīgu bateriju vērtības ķēdi, iegūstot KSI, piemēram, grafītu, kobaltu un litiju, no jaunām ražotnēm Eiropas Savienībā;

46. pieņem zināšanai Komisijas plānu izvērst Zemes novērošanas programmas un tālizpēti resursu izpētei, izmantošanai un vides pārvaldībai pēc ieguves izbeigšanas; norāda, ka ekspluatācijas regulatīvo uzraudzību var uzlabot, izmantojot tālizpētes metodes;

47. atzīmē, ka pārorientācijai uz aprites ekonomiku daudzās ES rūpniecības nozarēs un pakalpojumu jomās ir nepieciešamas speciālas prasmes un zināšanas, lai panāktu augstus ekoloģiskos raksturlielumus un garantētu strādājošo drošumu, un uzsver, cik īpaša nozīme šajā ziņā ir iniciatoru, MVU un jaunuzņēmumu darbībai; turklāt norāda, ka ieguves nozare kļūst arvien automatizētāka, savukārt reciklēšana un pārražošana joprojām ir darbietilpīgāka; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt, attīstīt un pilnveidot attiecīgās zināšanas un prasmes ieguves un pārstrādes tehnoloģijās, kā arī reciklēšanā un citās attiecīgās tehnoloģijās ES saistībā gan ar KSI, gan blakusproduktiem, jo dažas no tām var izmantot ļoti progresīvu ķīmisko produktu ražošanai; ar nožēlu norāda, ka pašlaik ES iegūtās izejvielas bieži vien ir jāeksportē uz Āziju rafinēšanai, jo ES ir zaudējusi attiecīgo zinātību un tehnoloģijas, un tā ir vēl viena atkarība;

48. aicina Komisiju pieprasīt, lai tiktu efektīvi izmantotas rūpnieciskās puses plūsmas, kas satur KSI; uzsver, ka jo īpaši kalnrūpniecības nozarē retzemju metālu atgūšanai un atdalīšanai ir liels potenciāls;

49. norāda, ka dalībvalstīm ir svarīga loma attiecībā uz to, lai palielinātu ilgtspējīgu iekšzemes apgādi ar KSI no primārajiem un sekundārajiem avotiem; aicina dalībvalstis uzlabot izpētes un apgādes projektu atļauju piešķiršanas procesu savlaicīgumu, prognozējamību un pārredzamību, nepazeminot vides un sociālos standartus;

50. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka ilgtspējīgas KSI sagādes pamatā ir pieeja, kas rūpīgi līdzsvaro gan pieaugošo ES vajadzību pēc ilgtspējīgi iegūtām KSI, gan nepieciešamību aizsargāt dabu un biodaudzveidību;

51. uzsver, ka uzlabota un elastīgāka prognozējamība un efektivitāte, kā arī prioritātes noteikšana galvenajiem veicinātājiem, piemēram, konkurētspējīgai atjaunojamo un pārejas perioda mazoglekļa energoresursu apgādei, palīdzēs piesaistīt nepieciešamās investīcijas;

52. sagaida, ka Komisija sniegs sīkāku informāciju par to, kā īstenot KSI projektus kā alternatīvu uzņēmējdarbības modeli un reģionālās nodarbinātības avotu ogļu ieguvē un citos pārejas reģionos;

Dažādošana

53. mudina Komisiju veicināt attiecības ar visām pašreizējām ES KSI piegādātājvalstīm, sistemātiski un stratēģiski veidot jaunas KSI partnerības, pēc iespējas sadarbojoties ar mūsu sabiedrotajiem, ņemot vērā trešo valstu suverenitāti attiecībā uz to resursiem, lai nodrošinātu, ka KSI kļūst par jaunattīstības valstu labklājības avotu, veicināt MVU līdzdalību, padarīt šos centienus par horizontālu uzdevumu savā ārpolitikā un iekšpolitikā un 2021. gadā iepazīstināt ar rezultātiem; atzinīgi vērtē Komisijas plānus izveidot spēcīgas un atbalstošas starptautiskas partnerības, sekmējot globālu programmu izejvielu jomā, kuras mērķis ir ES stratēģiskās partnerības, kas nodrošina gan piegādes drošību, gan ieguvumus attīstības jomā;

54. uzsver — ja Eiropas zaļais kurss tikai novirzīs ES siltumnīcefekta gāzu emisijas uz tirdzniecības partneriem, tam nebūs nekādas ietekmes uz klimata pārmaiņām; tādēļ mudina ES censties panākt izpildāmus daudzpusējus nolīgumus par globālās sasilšanas ierobežošanu un tās vides standartu eksportēšanu, tostarp ieguves un apstrādes jomā; uzskata, ka ES būs jāizstrādā jauni tirdzniecības un investīciju nolīgumi, jauni finansiālās un tehniskās palīdzības modeļi un vispārīgāk — jauna pieeja starptautiskajai diplomātijai ar mērķi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

55. atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt atbildīgu un ilgtspējīgu sagādi un mudina Komisiju par sākumpunktu izmantot atbildīgas kalnrūpniecības standartu, kas izstrādāts Atbildīgas izrakteņu ieguves nodrošināšanas iniciatīvā, ņemot vērā MVU vajadzības; uzsver, ka šī apņemšanās ir jāatbalsta ar konkrētu tehnisko atbalstu, zināšanu nodošanu, prasmju, iestāžu un tiesiskā regulējuma veidošanu, iestāžu spēju veidošanu un politisko dialogu ar partnervalstīm; uzsver, ka attiecībā uz KSI ieguves ētiskajiem standartiem ir vajadzīga homogēna politika; uzsver nepieciešamību mobilizēt vairāk valsts un privātā sektora dalībnieku, lai arī atbalstītu un īstenotu ilgtspējas standartus;

56. atzinīgi vērtē Komisijas publisko apņemšanos 2021. gadā iesniegt likumdošanas priekšlikumu par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību un uzstāj, lai šie tiesību akti palīdzētu risināt cilvēktiesību un sociālo un vides standartu pārkāpumus vērtības ķēdēs; atgādina par rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību;

57. uzskata, ka starptautiskiem nolīgumiem būtu jārāda ceļš uz atbildīgāku un ilgtspējīgāku ieguvi visā pasaulē; prasa pastiprināt sadarbību, lai izstrādātu starptautiskus nolīgumus labākai KSI eksporta ierobežojumu uzraudzībai, paziņošanai un īstenošanai, veicinot atbildīgu apgādi un palielinot apritīgumu šajā nozarē;

58. atkārtoti pauž savu prasību par jaunu ES un Āfrikas stratēģiju, lai nodrošinātu taisnīgu un ilgtspējīgu KSI izmantošanu Āfrikā; atbalsta Komisijas centienus noslēgt jaunas KSI partnerības ar Āfrikas valstīm, stiprinot vērtības ķēdi Āfrikā, lai tās būtu ētiski, ekoloģiski un tehnoloģiski ilgtspējīgākas, un ļaujot sniegt ES atbalstu spēju veidošanai;

59. aicina Komisiju attiecīgajos starptautiskajos forumos pastiprināt standartizācijas darbības attiecībā uz augstas kvalitātes komponentiem, kas saistīti ar KSI, jo tas ir svarīgi ES uzņēmumiem, it īpaši MVU;

60. prasa vērienīgāk izvērst ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, kas labvēlīga ilgtspējīgai fosfora apsaimniekošanai; akcentē sinerģijas, kas veidojas starp šādu praksi un mazāku klimata un biodaudzveidības ietekmes pēdu;

61. prasa, lai Komisija piedāvātu iedarbīgus ES mēroga savākšanas shēmas noteikumus, tā tiecoties panākt augstākus savākšanas rādītājus attiecībā uz atkritumos nonākušiem ražojumiem, kuru sastāvā ir KSI; aicina Komisiju cita starpā izvērtēt arī iespēju noteikt paplašinātu ražotāja atbildību un tādēļ ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un jo īpaši EEIA direktīvā iestrādāt depozīta sistēmas, ņemot vērā dažādiem ražojumiem raksturīgās īpašības un turklāt nodrošinot, ka attiecīgās sistēmas visās dalībvalstīs ir savstarpēji saderīgas, un tādējādi, balstoties uz daudzu dalībvalstu pozitīvo pieredzi ar stikla un plastmasas depozīta sistēmām, stimulēt patērētājus nolietotus elektriskos un elektroniskos izstrādājumus — it sevišķi mazas preces — nogādāt tieši šim nolūkam izveidotos savākšanas un reciklēšanas objektos;

62. pauž nožēlu par to, ka dažiem izmantošanas veidiem[29] ir zems reciklēšanas līmenis un alumīnija atkritumi un lūžņi[30] tiek eksportēti, tāpēc reciklētu nolietoto materiālu ievades īpatsvars (EOL-RIR) ir zemāks par to, kādu būtu bijis iespējams sasniegt; uzsver, ka ES būtu jācenšas ieviest pasākumus, kas ļautu sasniegt 100 % EOL-RIR attiecībā uz alumīniju;

63. aicina Komisiju dot priekšroku nevis jaunu kalnrūpniecības objektu ierīkošanai, bet gan KSI ieguvei jau esošajos kalnrūpniecības objektos ES teritorijā, t. i., no raktuvju sārņiem, iežu pārpalikumiem, atkritumu poligoniem un efektīvāk iegūstot izejvielas pilsētvidē, ja vien šāds risinājums ir ilgtspējīgs, proti, ja mazāka ir ietekme uz vidi un cita starpā mazāks ir arī enerģijas un ķīmisko vielu patēriņš; uzsver, ka šāda ieguve un pēc tam sanācija ir obligāti īstenojama ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, kādi ir pieejami, un ka noteikti ir jānodrošina vislabākie ekoloģiskie raksturlielumi un ekonomiskā dzīvotspēja;

64. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību kalnrūpniecības projektu posmam, kas īstenojams pēc ieguves, un KSI aprites cikla beigu posmam un to darīt saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un jo īpaši tad, ja KSI ir arī bīstamas vielas;

65. uzskata, ka derīgo izrakteņu ieguves atļaujās un koncesijās būtu jāiekļauj prasības par visu KSI drošu, lietderīgu un ilgtspējīgu reģenerēšanu un pārstrādi, ja vien attiecīgās izejvielas tehniski un ekonomiski ir iespējams reģenerēt; prasa Komisijai steidzami īstenot prasības, ko Parlaments pauda savā rezolūcijā par ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas īstenošanu; atkārtoti norāda, ka anketa, kas patlaban tiek izmantota kā ziņošanas sistēma saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu, neatbilst mērķim, ar kādu izstrādāta, un prasa Komisijai izveidot saskaņotu, digitalizētu un pārredzamu ES reģistrācijas sistēmu, kuras pamatā ir saskaņotas kalnrūpniecības atkritumu definīcijas un apstrādes kritēriji un kura ietver visus attiecīgos datus par ietekmi uz vidi, tostarp par deponēto atkritumu satura koncentrāciju;

66. aicina Komisiju stingrāk nodrošināt spēkā esošo ES vides tiesību aktu izpildi un panākt to pilnīgu īstenošanu, un vajadzības gadījumā ierosināt tajos grozījumus;

67. mudina vispusīgi izvērtēt iespēju kalnrūpniecības nozari iekļaut Rūpniecisko emisiju direktīvas darbības jomā, rēķinoties ar to, ka derīgo izrakteņu ieguve ļoti lielā mērā ietekmē vidi, ka kalnrūpniecības projekti ir vidēji liela mēroga, ka kalnrūpniecības objektos Eiropas Savienībā tiek piemēroti atšķirīgi piesārņojuma pārvaldības standarti, un rēķinoties ar KSI ieguves darbību iespējamo izvēršanu Eiropas Savienībā; ierosina noteikt labākos pieejamos tehniskos paņēmienus raktuvju atjaunošanai, jo īpaši attiecībā uz augsni un ūdeni;

68. mudina Komisiju pārskatīt Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu, lai nodrošinātu, ka ietekme uz vidi tiek novērtēta visiem kalnrūpniecības projektiem neatkarīgi no lieluma un ka to novērtē neatkarīga trešā persona;

69. uzskata, ka uz emisijām, kas rodas saistībā ar kalnrūpniecības darbībām un KSI importu, būtu jāattiecina topošais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

70. uzskata, ka ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām būtu jānovērš iespējas iegūt derīgos izrakteņus aizsargājamās dabas teritorijās, t. i., Natura 2000 tīkla teritorijās un Rāmsaras konvencijas teritorijās, citas valsts izraudzītās un pārnacionālās aizsargājamās teritorijās (piemēram, UNESCO Pasaules mantojuma vietās), pirmiedzīvotāju un kopienu aizsargājamās teritorijās, dziļjūrā un Arktikā; tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecīgos Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pantus grozīt, lai minēto mērķi sasniegtu;

71. atgādina Komisijai par apņemšanos nepieļaut derīgo izrakteņu iegūšanu un izmantošanu starptautiskajās jūras dzīlēs, pirms nav pietiekami izpētīta dziļjūras derīgo izrakteņu ieguves ietekme uz jūras vidi, biodaudzveidību un cilvēka darbību, nav saprasti riska faktori un nav pierādīts, ka tehnoloģijas un praktiskā darbība nerada būtisku kaitējumu videi, tā ievērojot piesardzības principu, un aicina Parlamentu un Padomi uzņemties tādas pašas saistības; mudina Komisiju šo apņemšanos pārvērst konkrētos darbos, nodrošinot šādu ļoti sensitīvu ekosistēmu aizsardzību;

72. aicina Komisiju saskaņā ar Espo konvenciju un Orhūsas konvenciju apsvērt iespējas pieņemt tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka vietējās pašvaldības atzīst un nostiprina vietējo iedzīvotāju tiesības uz efektīvu un iekļaujošu līdzdalību procesos, kuru rezultātā tiek sniegta atļauja īstenot jaunus derīgo izrakteņu izpētes un ieguves projektus, kā arī visos kalnrūpniecības projektu īstenošanas posmos un ikreiz, kad ir iesniegts pieteikums pagarināt izveidoto kalnrūpniecības objektu darbības termiņu, un kas nodrošinātu, ka vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības mehānismus, kuri ir neatkarīgu tiesu iestāžu un no jebkāda interešu konflikta brīvu pārraudzības struktūru kompetencē;

73. atzinīgi vērtē uzsvaru uz KSI Komisijas paziņojumā par tirdzniecības politikas pārskatīšanu; aicina īstenot pārliecinošu tirdzniecības politiku, uzsverot piegādes ķēžu dažādošanu un noturību un par prioritāti izvirzot globālo un ES mehānismu uzlabošanu, lai izveidotu labvēlīgu tirdzniecības vidi ES rūpniecībai;

74. uzsver, ka ES rūpniecība saskaras ar sīvu starptautisko konkurenci attiecībā uz piekļuvi izejvielām un ir neaizsargāta pret trešo valstu veiktiem eksporta ierobežošanas pasākumiem; atzīst, ka globālā pieprasījuma pieaugums, visticamāk, izraisīs cenu pieaugumu, un mudina Komisiju iesniegt analīzi šajā jautājumā;

75. aicina Komisiju pēc iespējas dažādot KSI piegādes avotus, palielināt resursu efektivitāti un samazināt pašreizējo atkarību no nedaudzām trešām valstīm, atbalstot investīcijas, kas ilgtermiņa starptautiskās sagādes stratēģijas ietvaros iesaista ES un globālos partnerus un MVU; uzsver, ka šis mērķis būtu jāsasniedz, nostiprinot pašreizējās partnerības un tirdzniecības nolīgumus un veidojot jaunus stratēģiskus nolīgumus vai ES kopuzņēmumus ar resursiem bagātām valstīm un citām līdzīgi domājošām sagādes jomas valstīm, ievērojot skaidri noteiktas prioritātes; šajā ziņā atzinīgi vērtē notiekošo dialogu ar Kanādu, Austrāliju un Čīli, tiecoties stiprināt tirdzniecības attiecības KSI jomā; aicina Komisiju vēl vairāk pastiprināt sadarbību, kas tiek veidota ES, ASV un Japānas konferencē par kritiski svarīgiem materiāliem; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar galvenajiem starptautiskajiem piegādātājiem Rietumbalkānos, Austrumeiropā, Latīņamerikā un Āfrikā, kā arī ar Ķīnu un citām jaunattīstības valstīm globālajos dienvidos;

76. uzsver, ka turpmākie ES brīvās tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumi var nodrošināt ne tikai lielāku piegādes drošību, bet arī uzticamu politisko un ekonomisko satvaru un ka tajos būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par KSI, kā Komisija paziņojusi savā stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, lai veicinātu sadarbību, nodrošinātu atbilstību starptautiskajām saistībām, likvidētu eksporta ierobežojumus un izvairītos no tiem, kā arī ievērotu pašreizējos noteikumus par ārvalstu tiešajām investīcijām pirms un pēc to veikšanas; aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot brīvās tirdzniecības nolīgumu, tostarp tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu, uzraudzību un izpildi, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības partneri nosaka un ievēro saistības un noteikumus par KSI atbildīgu ieguvi un ka tiek ņemtas vērā to kopienu iespējamās bažas, kuras skar ieguves darbības; uzsver, ka tam vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga uzdevumiem;

77. aicina Komisiju sākt diskusijas PTO attiecībā uz ierobežojumiem aprites ekonomikas izvēršanā, ko rada prasības par vietējo resursu izmantošanu, veidot ciešākas partnerības ar dažādiem pasaules reģioniem, jo īpaši Āfriku, un nodrošināt, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi atspoguļo aprites ekonomikas pilnveidotos mērķus;

78. prasa stingrāk izmantot izcelsmes noteikumus, lai aizsargātu izejvielu ražošanu un nepieļautu noteikumu apiešanu reģionos, kur operatoriem ir mazāk stingras ilgtspējas un rūpniecības subsīdiju prasības; uzsver, ka jebkurām jaunām sagādes darbībām, ko veic uzņēmumi, kuri darbojas ES tirgū, ir jāievēro Konflikta zonās iegūtu izrakteņu regula, Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā aprakstītie atbildīgas sagādes noteikumi un starptautiskie standarti attiecībā uz atbildīgu preču sagādi; prasa aizliegt importēt tādas KSI, kas saistītas ar cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem, piemēram, piespiedu darbu vai bērnu darbu;

79. uzsver, ka pilnībā funkcionējoša, uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma ir svarīga, lai nodrošinātu atvērtas un ilgtspējīgas tirdzniecības plūsmas KSI jomā; pauž bažas par dažu PTO dalībvalstu, tostarp Ķīnas, eksporta ierobežojumu izmantošanu KSI jomā un mudina visas dalībvalstis atturēties no šādas politikas īstenošanas; tādēļ aicina Komisiju izmantot starptautiskus forumus, lai samazinātu šādus kropļojošus eksporta ierobežojumus attiecībā uz KSI; šajā sakarā atkārtoti aicina Komisiju dubultot centienus virzībā uz vērienīgu PTO reformu, lai cīnītos pret starptautiskās tirdzniecības izkropļojumiem un negodīgu tirdzniecības praksi, nodrošinātu stabilu un paredzamu starptautisko tirdzniecības vidi un garantētu taisnīgu un efektīvu konkurenci visā pasaulē;

80. atzinīgi vērtē Japānas, ASV un Komisijas tirdzniecības ministru trīspusējās sanāksmes kopīgo paziņojumu un atbalsta ierosināto rūpniecības subsīdiju definīciju; atzinīgi vērtē to, ka šī definīcija pārsniedz to, kas noteikts PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un ES Antisubsidēšanas regulā, un sniedz plašāku subsīdijas definīciju; uzskata, ka šādiem pasākumiem ir izšķirīgi svarīga nozīme vienlīdzīgu starptautisku konkurences apstākļu nodrošināšanā KSI jomā, jo rūpniecības subsīdijas, īpaši Ķīnā, nopietni apdraud ES rūpniecību un darba ņēmējus, kropļojot starptautisko konkurenci;

81. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu kopīgo iniciatīvu novērst globālo tērauda un alumīnija jaudas pārpalikumu un prasa veikt visaptverošus un straujus pasākumus, lai sauktu pie atbildības tādas valstis kā Ķīna, kas atbalsta tirdzniecību kropļojošu politiku; tomēr atgādina Komisijai, ka pagaidām ASV 232. iedaļas tarifi joprojām ir spēkā un ka šis jautājums ir steidzami jāatrisina;

82. piekrīt Komisijas novērtējumam, ka pārejai ES KSI importa maksājumos no citām starptautiskām valūtām uz euro būtu dažas priekšrocības, piemēram, tas pazeminātu cenu svārstības un palīdzētu samazināt ES importētāju un trešo valstu eksportētāju atkarību no ASV dolāra finansētajiem tirgiem;

°

° °

83. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (30.6.2021)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju kritiski svarīgo izejvielu jomā

(2021/2011(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Sara Matthieu

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā tiek prognozēts, ka izejvielu izmantošanas apjoms pasaules mērogā palielināsies vairāk nekā divas reizes – no 79 Gt 2011. gadā līdz 167 Gt 2060. gadā; tā kā tiek lēsts, ka 2060. gadā metālu izmantošanas apjoms pasaules mērogā būs palielinājies no 8 līdz 20 miljardiem tonnu (+150 %); tā kā Eiropas Komisijas un ESAO prognozes liecina, ka, īstenojot pāreju uz digitālu, ļoti energoefektīvu un klimatneitrālu tautsaimniecību, lielāks kļūs pieprasījums pēc kritiski svarīgām izejvielām un primārajām izejvielām;

B. tā kā puse no visa siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma rodas resursu ieguves un pārstrādes procesā[31], un kalnrūpniecības nozares īpatsvars ir 2 % no minētā apjoma[32]; tā kā dabas resursu ieguve un pārstrāde visās nozarēs ir bioloģiskās daudzveidības zuduma un ūdens trūkuma iemesls vairāk nekā 90 % gadījumu[33]; tā kā metālu ieguvei un izmantošanai ir daudz dažādu piesārņojošu seku, kas cita starpā ir arī toksiska iedarbība uz cilvēkiem un ekosistēmām, piemēram, slikta gaisa kvalitāte, augsnes kontaminācija, mežu iznīcināšana un dzīvotņu izzušana[34]; tā kā aptuveni 10 % no visas pasaules primārās enerģijas tiek izmantoti metāla resursu ieguvei, transportēšanai un attīrīšanai visās nozarēs; tā kā ir skaidrs, ka līdz 2030. gadam pasaules mērogā metāliem izmantotās primārās enerģijas apjoma relatīvais īpatsvars palielināsies par 40 %[35];

C. tā kā šīs kritiski svarīgās izejvielas (KSI) ir neatjaunojami resursi; tā kā materiālu izmantošanas apjoma palielināšanās līdz ar ietekmi uz vidi, ko rada izejvielu ieguve, pārstrāde un atkritumi, visticamāk, radīs vēl lielāku spiedienu uz mūsu tautsaimniecības resursu bāzi[36];

D. tā kā izejvielu ieguve no jūras dzīlēm visā Eiropā smagi ietekmē dzīvību jūrā, tostarp sugas un dzīvotnes, un vairo kumulatīvo ietekmi, kura vājina jūras ekosistēmu noturību kopumā[37]; tā kā ir maz ticams, ka būtu sasniegts mērķrādītājs – līdz 2020. gadam panākt labu Eiropas jūras ūdeņu vides stāvokli[38]; tā kā cilvēku darbības rezultātā okeāni, jūras un jūras resursi visā pasaulē ir aizvien vairāk apdraudēti un aizvien vairāk tiek degradēti un iznīcināti;

E. tā kā kalnrūpniecība rada neskaitāmus virszemes un gruntsūdeņu piesārņojuma riskus; tā kā šāds piesārņojums var saindēt un pat iznīcināt ūdeņu faunu stipri tālu lejup pa straumi no izrakteņu ieguves vietām; tā kā šis piesārņojums ietekmē arī augu augšanu un sauszemes dzīvniekus, kuri dzer ūdeni; tā kā piesārņojums ietekmē tuvākās apkārtnes iedzīvotāju, jo viņi patērē piesārņotu ūdeni, un šī paša iemesla dēļ tas ietekmē arī augus un dzīvniekus;

F. tā kā seismiskā zondēšana un urbšanas darbi piekrastes zonā rada okeānos un jūrās nopietnu trokšņa piesārņojumu, un tā kā šis trokšņa piesārņojums tieši un dažkārt nāvējoši ietekmē daudzus jūras dzīvniekus;

G. tā kā ievērojams KSI daudzums patlaban tiek iegūts vai pārstrādāts valstīs, kur nav tik stingru sociālo un vides noteikumu, kādi tie ir ES;

H. tā kā ir jāgarantē izejvielu, tostarp KSI, ilgtspējīga un ētiska iegūšana, lai nodrošinātu metālu un derīgo izrakteņu piegādi tehnoloģijām, kas vajadzīgas Eiropas zaļā kursa mērķiem;

I. tā kā salīdzinoši labi tiek reciklēti tikai daži metāli, bet lielākā daļa tiek reciklēta vāji, un tas jo īpaši attiecas uz retzemju metāliem; tā kā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir viena no visstraujāk augošajām reciklēšanas plūsmām, un tā kā patlaban ES tiek reciklēti mazāk kā 40 % no EEIA; tā kā plašāka izejvielu ieguve pilsētvidē palīdzētu mazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem un ierobežotu kaitējumu videi; tā kā EEIA nopietni apdraud veselību un drošību, ja uzņēmumi vērtības ķēdē tos pienācīgi neapsaimnieko, jo šādu atkritumu sastāvu veido sarežģīts materiālu savienojums, un dažas no tām ir bīstamas vielas; tā kā bieži vien trūkst informācijas par iespējām reģenerēt un reciklēt konkrētas KSI;

J. tā kā teju 90 % no pasaules EEIA tiek nelikumīgi tirgoti vai izgāzti atkritumu poligonos[39], un tūkstošiem tonnu EEIA tiek maldinoši deklarēti kā lietotas preces; tā kā tiek lēsts, ka katru gadu 352 474 metriskās tonnas EEIA no ES valstīm tiek eksportētas uz valstīm dienvidos, kur sociālie, veselības un drošības noteikumi nav tik stingri kā Savienībā piemērojamie[40],

1. atgādina, ka savā 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu prasīja zinātniski pamatoti noteikt saistošus ES mērķrādītājus 2030. gadam, lai panāktu, ka krietni mazāka kļūst ES materiālu izmantošanas un patēriņa ietekmes pēda, un lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam būtu nodrošināts, ka abi minētie faktori nepārsniedz planētas iespēju robežas, un tādēļ izmantot rādītājus, kas līdz 2021. gada beigām ir jāpieņem kā atjauninātās uzraudzības sistēmas elements;

2. prasa Komisijai KSI pieprasījuma scenārijos paredzēt visus iespējamos variantus, kā līdz minimumam samazināt resursu patēriņu;

3. akcentē nepieciešamību veicināt materiālu izmantošanas un patēriņa ietekmes pēdas mazināšanos, lai vājāks kļūtu spiediens uz KSI piegādes ķēdēm; uzsver – tam ir arī galvenā nozīme, lai panāktu, ka pieprasījums pēc KSI zaļo tehnoloģiju vajadzībām palielinās minimāli, un tā sekmētu Eiropas zaļā kursa īstenošanu un pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku; aicina Komisiju par prioritāti noteikt pāreju uz aprites ekonomiku, samazinot ES atkarību no importa, nodrošinot resursu efektīvāku izmantošanu, optimizējot resursu patēriņu, kā arī paturot vērtīgas izejvielas ES un tās atkal izmantojot;

4. uzskata, ka ir būtiski KSI aizstāt ar izejvielām, kas nodrošina līdzīgus izpildes rādītājus, bet nav kritiski svarīgas, jo tas ir viens no veidiem, kā KSI ziņā mazināt atkarību no trešām valstīm; prasa, lai Komisija un dalībvalstis nodrošinātu ilgtermiņa atbalstu un stimulus pētniecībai un izstrādei šajā jomā; tomēr norāda, ka aizstāšanas iespējas ir ierobežotas, jo tas nozīmē vien pieprasījuma novirzīšanu uz citiem metāliem, nerisinot problemātisko jautājumu par saspīlēto situāciju attiecībā uz metāliem un par to, ka resursi būtībā ir izsmeļami;

5. atzīmē, ka dažas KSI – piemēram, fosforu, –patlaban nav iespēju aizstāt; turklāt atzīmē, ka fosfātieži jau 2014. gadā bija iekļauti otrajā KSI sarakstā kā izejviela, no kuras ES ir ļoti lielā mērā atkarīga, un tomēr nav īstenots neviens konkrēts strukturāls pasākums, lai panāktu, ka fosfors tiek lietderīgāk izmantots Eiropas lauksaimniecībā – nozarē, kas Savienībā patērē 95 % fosfora; uzsver, ka fosfora negatīvās bilances problēma lauksaimniecībā būtu jārisina, aizvien vairāk izmantojot reciklētas fosfora izejvielas tā vietā, lai iegūtu fosfātiežus, un ka ir vajadzīgas turpmākas iniciatīvas labākām fosfora aprites iespējām; prasa vērienīgāk izvērst ilgtspējīgas lauksaimniecības praksi, kas labvēlīga ilgtspējīgai fosfora apsaimniekošanai; akcentē sinerģiju, kas veidojas starp šādu praksi un mazāku ietekmes pēdu klimata un bioloģiskās daudzveidības izteiksmē;

6. prasa, lai Komisija piedāvātu dažādām ražojumu kategorijām individuāli pielāgotus ražojumu dizaina pasākumus, kas ļautu viegli atpazīt un izņemt daļas vai komponentus, kuru sastāvā ir KSI, jo īpaši no pēcpatēriņa atkritumiem, un kas papildinātu ekodizaina prasības, un lai tādējādi panāktu, ka nolietoti ES ražotie vai pārdotie izstrādājumi kalpo krietni ilgāk, ir krietni izturīgāki un ir vairāk iespēju tos salabot, modulēt, atkal izmantot un reciklēt;

7. atkārtoti aicina – kā jau ir aicinājis savā 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, – ieviest remonta indeksu kā skaidru un saskaņotu marķējumu, kas apliecina ražojumu izturību un iespējas tos salabot; turklāt prasa, lai Komisija izvērtētu arī iespēju pieņemt ES energomarķējumam analogu indeksu, kas būtu piemērojams visiem ES ražotiem vai pārdotiem elektriskajiem un elektroniskajiem izstrādājumiem un apliecinātu, ka attiecīgos izstrādājumus ir iespējams reciklēt;

8. atkārtoti norāda uz ražojumu un pakalpojumu optimālākas izmantošanas iespējām; aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot jauno ilgtspējīgu produktu iniciatīvu, atbalstīt jaunus, ilgtspējīgus aprites uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pieeju “produkts kā pakalpojums”, ja vien attiecīgie modeļi ļauj ietaupīt resursus, mazina ietekmi uz vidi un garantē patērētāju tiesību aizsardzību; aicina Komisiju un dalībvalstis ar labvēlīgu tiesisko regulējumu sekmēt minēto pieeju izmantošanu;

9. prasa, lai Komisija piedāvātu iedarbīgus ES mēroga savākšanas shēmas noteikumus, tā tiecoties panākt augstākus savākšanas rādītājus attiecībā uz atkritumos nonākušiem ražojumiem, kuru sastāvā ir KSI; aicina Komisiju cita starpā izvērtēt arī iespēju noteikt paplašinātu ražotāja atbildību un tādēļ ES atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktos un jo īpaši Direktīvā 2012/19/ES iestrādāt depozīta sistēmas, ņemot vērā dažādiem ražojumiem raksturīgās īpašības un turklāt nodrošinot, ka attiecīgās sistēmas visās dalībvalstīs ir savstarpēji saderīgas, un tādējādi, balstoties uz daudzu dalībvalstu pozitīvo pieredzi ar stikla un plastmasas depozīta sistēmām, stimulēt patērētājus nolietotus elektriskos un elektroniskos izstrādājumus – sevišķi mazas preces, – nogādāt tieši šim nolūkam izveidotos savākšanas un reciklēšanas objektos;

10. aicina Komisiju, iedvesmojoties no priekšlikuma regulai par baterijām un bateriju atkritumiem (COM(2020) 798), piedāvāt vērienīgus KSI saturošu elementu reciklēšanas minimuma mērķrādītājus un konkrētus KSI reciklēšanas mērķrādītājus, kas noteikti katrai ražojumu kategorijai atsevišķi, līdz ar stabilu uzraudzības sistēmu; aicina Komisiju, pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu, nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem tieši par to, kā ievades datos balstītus reciklēšanas mērķrādītājus EEIA direktīvā pakāpeniski aizstāt ar izvades datos balstītiem reciklēšanas mērķrādītājiem dažādām ražojumu kategorijām, lai tādējādi panāktu, ka no EEIA tiek reģenerēts vairāk KSI; atzinīgi vērtē to, ka Komisija patlaban izvērtē iespējas uzlabot ES elektrisko un elektronisko iekārtu reciklēšanas standartus, tā cenšoties panākt, ka tiek reģenerēts un reciklēts lielāks KSI saturošu elementu īpatsvars;

11. prasa Komisijai nodrošināt konsekvenci starp ES KSI stratēģiju un ilgtspēju sekmējošu ķimikāliju stratēģiju, un tas cita starpā attiecas arī uz efektīviem riska pārvaldības pasākumiem, kas garantētu, ka fundamentāli svarīgus metālus var droši izmantot un reciklēt, ja nav tehniski vai ekonomiski īstenojamu iespēju tos aizstāt;

12. prasa noteikt obligātus apstrādes minimuma standartus attiecībā uz procesa lietderību, ekoloģiskajiem raksturlielumiem un drošību, kas būtu piemērojami galveno ražojumu grupu remontētājiem un reciklētājiem, un šādus standartus noteikt, ņemot vērā EEIA sastāvā esošo toksisko un radioaktīvo materiālu iedarbību uz darba ņēmējiem; vērš uzmanību uz to, ka remonta un reciklēšanas objektos strādājošos, arī sadzīves remonta un reciklēšanas sektorā, ir svarīgi nodrošināt ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem; šajā ziņā atkārtoti norāda uz nostāju, ko Parlaments paudis par ceturto priekšlikumu, ar kuru tiek grozīta tā dēvētā Kancerogēnu un mutagēnu direktīva;

13. uzsver, ka 2020. gada KSI sarakstā tika iekļauts boksīts, no kura attīrīšanas procesā var iegūt alumīniju; atzīmē, ka boksīts nav reciklējams, jo tiek izlietots visos izmantošanas veidos, turpretim alumīniju var reciklēt bezgalīgi daudz reižu un alumīnija kvalitāte tādēļ nepasliktinās; pauž nožēlu, jo dažiem izmantošanas veidiem[41] ir zems reciklēšanas līmenis un alumīnija atkritumi un lūžņi tiek eksportēti[42], tāpēc reciklētu nolietoto materiālu ievades īpatsvars (EOL-RIR) ir zemāks par to, kādu būtu bijis iespējams sasniegt; uzsver, ka ES būtu jācenšas ieviest pasākumus, kas ļautu sasniegt 100 % EOL-RIR attiecībā uz alumīniju;

14. atgādina, ka savā 2021. gada 10. februāra rezolūcijā par jauno aprites ekonomikas rīcības plānu ir prasījis pārskatīt regulu par atkritumu sūtījumiem; aicina Komisiju, pārskatot regulu par atkritumu sūtījumiem, noteikt prasības, kas atkritumos nonākušus ražojumus un jo īpaši tos, kuru sastāvā ir KSI, ļauj eksportēt tikai tādā gadījumā, ja ir garantēts, ka to apstrāde notiks saskaņā ar sociālajiem un vides standartiem, kas ekvivalenti ES piemērotajiem; prasa stingrāk nodrošināt izpildi un īstenot tirgus uzraudzību, lai nepieļautu, ka nelegāli tiek izvesti atkritumos nonākuši ražojumi, kuru sastāvā ir KSI; mudina Komisiju 2023. gadā gaidāmajā Atkritumu sūtījumu regulas un Kuģu pārstrādes regulas pārskatīšanas procesā panākt, ka KSI no demontāžai nosūtītiem jūras kuģiem netiek izvestas no Eiropas Savienības kā atkritumi;

15. vērš uzmanību uz to, ka ir ārkārtīgi svarīgi veidot labi funkcionējošu tirgu otrreizējām izejvielām; šajā sakarībā aicina Komisiju ātri izveidot tirgus novērošanas centru galvenajiem otrreizējo izejvielu veidiem, tostarp KSI;

16. norāda – lai arī KSI noturības galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju panākt lielāku ilgtspēju un drošību, minētais faktors būtu jāpiemēro plašāk, to attiecinot uz visām izejvielām, tostarp otrreizējām izejvielām, kas ir stratēģiski nozīmīgi elementi galvenajās vērtības ķēdēs;

17. atzīst, ka ir nepieciešama strādājošo kvalifikācijas celšana un pārkvalificēšanās, lai būtu iespējama pāreja no “brūnajām” prasmēm uz “zaļajām” prasmēm; atzīmē, ka pārorientācijai uz aprites ekonomiku daudzās ES rūpniecības nozarēs un pakalpojumu jomās ir nepieciešamas speciālas prasmes un zināšanas, lai panāktu augstus ekoloģiskos raksturlielumus un garantētu strādājošo drošību, un uzsver, cik īpaša nozīme šajā ziņā ir iniciatoru, MVU un jaunuzņēmumu darbībai; aicina Komisiju šo darbības nozīmību atzīt, atjauninot Eiropas Industriālo stratēģiju un MVU stratēģiju; prasa, lai Komisija Prasmju programmā Eiropai un ES finansēšanas programmās kā prioritāti iekļautu apmācību un pārkvalificēšanās programmas aprites ekonomikas vajadzībām; aicina Komisiju nodrošināt pārkvalifikācijai pietiekamu finansējumu un risināt jautājumus, kas saistīti ar šādas pārejas ietekmi uz sabiedrību, nodarbinātību, ekonomiku un vidi bijušajos kalnrūpniecības apgabalos;

18. aicina Komisiju īstenot stingrus standartus attiecībā uz publiskošanu, pārredzamību un ziņošanu kalnrūpniecības nozarēs;

19. uzsver, ka būtu jāgarantē iespējas efektīvi vērsties tiesā tiem, kas cietuši no KSI ieguves un pārstrādes darbību rezultātā ekonomikai, videi un veselībai nodarītā kaitējuma; šajā sakarībā atgādina par savu 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tam, lai visas KSI būtu iegūtas sociāli un vides ziņā atbildīgi – neatkarīgi no tā, vai tas noticis ES, vai aiz tās robežām, – un lai attiecīgās izejvielas būtu izsekojamas visā to aprites ciklā; vērš uzmanību uz to, ka šajā procesā ir svarīgi ņemt vērā Eiropas Savienībā esošo ekonomikas dalībnieku un MVU vajadzības pakārtotajos posmos; tāpēc aicina Komisiju topošajos tiesību aktos par obligātu pienācīgu pārbaudi īpaši pievērsties kalnrūpniecības nozarei, jo derīgo izrakteņu ieguve būtiski ietekmē vidi;

20. šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka kopš 2021. gada 1. janvāra ir pilnībā piemērojama tā dēvētā Konfliktu zonās iegūtu izrakteņu regula (Regula (ES) 2017/821); tomēr uzskata, ka šīs regulas vērienam vajadzētu būt plašākam gan attiecībā uz derīgajiem izrakteņiem, kas ietilpst tās darbības jomā, gan uzliktajiem pienākumiem, un aicina Komisiju minēto regulu līdz 2023. gadam pārskatīt;

21. aicina Komisiju cieši sekot līdzi pastāvīgi problemātiskajam jautājumam par eksporta ierobežojumiem, ko noteikušas trešās valstis, un to atrisināt; aicina Komisiju arī sekot līdz tam, kā trešās valstis izpērk KSI eksporta sūtījumus un ierobežo ES iespēju dažādot savus piegādes avotus; atkārtoti norāda, ka ir maksimāli jāizmanto spēkā esošie tirdzniecības noteikumi un tādēļ jāizveido KSI eksporta ierobežojumu uzraudzības mehānisms kā politikas instruments divpusējās un daudzpusējās sarunās un jāveicina dialogs par šādu ierobežojumu izmantošanu;

22. aicina Komisiju izstrādāt pētījumu programmas, kas palīdz mazināt piegādes riskus, ņemot vērā KSI tiešu izmantošanu aizsardzības un kosmosa nozarēs un to, ka šādas izejvielas ir ārkārtīgi svarīgas aizsardzības spēju veidošanai;

23. aicina Komisiju KSI sarakstu sagatavot, piegādes risku analīzē pienācīgi ņemot vērā visas sekas, ko ieguves un pārstrādes darbības atstāj uz apkārtējo vidi;

24. atzinīgi vērtē vērienīgo ieceri kļūt par pasaules līderi ilgtspējīgu izejvielu ražošanā; uzsver, ka tādēļ ir jāpanāk, lai visas attiecīgās politikas iniciatīvas un ES tiesību akti būtu saskaņoti;

25. aicina Komisiju un Eiropas Izejvielu aliansi dot priekšroku nevis jaunu kalnrūpniecības objektu ierīkošanai, bet gan KSI ieguvei jau esošajos kalnrūpniecības objektos ES teritorijā, t. i., no raktuvju sārņiem, iežu pārpalikumiem, atkritumu poligoniem un efektīvāk iegūstot izejvielas pilsētvidē, ja vien šāds risinājums ir ilgtspējīgs, proti, ja mazāka ir ietekme uz vidi un cita starpā mazāks ir arī enerģijas un ķīmisko vielu patēriņš; uzsver, ka šāda ieguve un pēc tam sanācija ir obligāti īstenojama ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, kādi ir pieejami, un ka noteikti ir jānodrošina vislabākie ekoloģiskie raksturlielumi un ekonomiskā dzīvotspēja;

26. aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību kalnrūpniecības projektu posmam, kas īstenojams pēc ieguves, un KSI aprites cikla beigu posmam un to darīt saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvā noteikto atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un jo īpaši tad, ja KSI ir arī bīstamas vielas;

27. uzskata, ka derīgo izrakteņu ieguves atļaujās un koncesijās būtu jāiekļauj prasības par visu KSI drošu, lietderīgu un ilgtspējīgu reģenerēšanu un pārstrādi, ja vien attiecīgās izejvielas tehniski un ekonomiski ir iespējams reģenerēt; prasa Komisijai steidzami īstenot prasības, ko Parlaments paudis savā 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā par ieguves rūpniecības atkritumu direktīvas īstenošanu; atkārtoti norāda, ka anketa, kas patlaban tiek izmantota kā ziņošanas sistēma saskaņā ar minētās direktīvas 18. pantu, neatbilst mērķim, ar kādu izstrādāta, un prasa Komisijai izveidot saskaņotu, digitalizētu un pārredzamu ES reģistrācijas sistēmu, kuras pamatā ir saskaņotas kalnrūpniecības atkritumu definīcijas un apstrādes kritēriji un kura ietver visus attiecīgos datus par ietekmi uz vidi, tostarp par deponēto atkritumu satura koncentrāciju;

28. prasa, lai Komisija noteiktu maksimālās robežvērtības sēra un smago metālu koncentrācijai atkritumu apsaimniekošanas objektos, tā cenšoties veicināt KSI reģenerāciju no kalnrūpniecības atkritumiem un mazināt skābju noplūdes varbūtību un iespējamo piesārņojumu, un vienlaikus nodrošinātu, ka ir pietiekami daudz laika šīm jaunajām robežvērtībām pielāgoties;

29. aicina Komisiju apsvērt iespēju Savienības tiesību aktos iestrādāt jauno ANO Vides programmas globālo rūpniecības standartu kalnrūpniecības sārņu apsaimniekošanai un to izvērst vēl detalizētāk, kā arī panākt minētā standarta plašāku izmantošanu vērtības ķēdēs, kurās darbojas uzņēmumi, kas iekšējā tirgū importē un eksportē KSI;

30. uzskata – lai gan, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa mērķus un jo īpaši bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un tā dēvēto nulles piesārņojuma rīcības plānu, stratēģisku iemeslu dēļ būtu jāveicina ES teritorijā iegūtu, nevis importētu KSI izmantošana, ar ES vides tiesību aktiem tomēr būtu obligāti jāpanāk, ka kalnrūpniecība Eiropas Savienībā minimāli ietekmē vidi un ka iespējamu jaunu Eiropā veicamu kalnrūpniecības darbību rezultātā, kas nepieciešamas Eiropas zaļā kursa īstenošanai, ES siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekme uz vidi netiek vienkārši novirzīta uz citiem ekonomikas sektoriem;

31. aicina Komisiju stingrāk nodrošināt spēkā esošo ES vides tiesību aktu izpildi un panākt to pilnīgu īstenošanu, un vajadzības gadījumā ierosināt tajos grozījumus;

32. mudina vispusīgi izvērtēt iespēju kalnrūpniecības nozari iekļaut Rūpniecisko emisiju direktīvas darbības jomā, rēķinoties ar to, ka derīgo izrakteņu ieguve ļoti lielā mērā ietekmē vidi, ka kalnrūpniecības projekti ir vidēji liela mēroga, ka kalnrūpniecības objektos Eiropā tiek piemēroti atšķirīgi piesārņojuma pārvaldības standarti, un rēķinoties ar KSI ieguves darbību iespējamo izvēršanu Eiropā; mudina vispusīgi izvērtēt iespēju kalnrūpniecības nozari iekļaut Rūpniecisko emisiju direktīvas darbības jomā; ierosina noteikt labākos pieejamos tehniskos paņēmienus kalnrūpniecības objektu sanācijai, jo īpaši attiecībā uz augsni un ūdeni;

33. mudina Komisiju pārskatīt Ietekmes uz vidi novērtējuma direktīvu, lai nodrošinātu, ka ietekme uz vidi tiek novērtēta visiem kalnrūpniecības projektiem neatkarīgi no lieluma un ka to novērtē neatkarīga trešā persona;

34. aicina Komisiju piedāvāt zinātniski pamatotus un stingrus ilgtspējas kritērijus, pēc kuriem nosaka, kas ir ilgtspējīgs ieguldījums kalnrūpniecības nozarē saskaņā ar Taksonomijas regulu: uzsver, ka visām ar KSI saistītajām subsīdijām būtu jāatbilst principam “nenodari kaitējumu”, kā tas izriet no Eiropas zaļajā kursā paustās apņemšanās;

35. akcentē nepieciešamību saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” steidzami izstrādāt pētniecības un inovācijas projektus par atkritumu pārstrādi, reciklēšanu, par atjaunošanu un pārražošanu, par progresīviem materiāliem un aizstāšanu, par KSI ieguves un pārstrādes procesiem, cita starpā arī no iežu pārpalikumiem, sārņiem un no kompleksām plūsmām, lai tādējādi būtiski samazinātu ietekmi uz vidi un uzlabotu klimatiskos raksturlielumus;

36. uzskata, ka uz emisijām, kas rodas saistībā ar kalnrūpniecības darbībām un KSI importu, būtu jāattiecina topošais oglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

37. uzskata, ka neviens pasākums, kas paātrina un sekmē kalnrūpniecības projektu īstenošanu saskaņā ar labāka regulējuma programmu, nekādā gadījumā nedrīkst kaitēt videi un sociālajai aizsardzībai, turklāt šādos pasākumos ir jānodrošina arī sabiedrības līdzdalība;

38. uzskata, ka ar ES tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām būtu jānovērš iespējas iegūt derīgos izrakteņus aizsargājamās dabas teritorijās, t. i., Natura 2000 tīkla teritorijās un Rāmsaras konvencijas teritorijās, citas valsts izraudzītās un pārnacionālās aizsargājamās teritorijās (piemēram, UNESCO Pasaules mantojuma vietās), pirmiedzīvotāju un kopienu aizsargājamās teritorijās, kā arī dziļjūrā un Arktikā; tāpēc aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecīgos Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas pantus grozīt, lai minēto mērķi sasniegtu;

39. atgādina Komisijai par apņemšanos nepieļaut derīgo izrakteņu iegūšanu un izmantošanu starptautiskajās jūras dzīlēs, pirms nav pietiekami izpētīta dziļjūras derīgo izrakteņu ieguves ietekme uz jūras vidi, bioloģisko daudzveidību un cilvēka darbību, nav saprasti riska faktori un nav pierādīts, ka tehnoloģijas un praktiskā darbība nopietni nekaitē videi, tā ievērojot piesardzības principu, un atgādina Komisijai par attiecīgajām Parlamenta un Padomes prasībām; mudina Komisiju šo apņemšanos pārvērst konkrētos darbos, nodrošinot šādu ļoti sensitīvu ekosistēmu aizsardzību;

40. aicina Komisiju saskaņā ar Espo konvenciju un Orhūsas konvenciju apsvērt iespējas pieņemt tiesību aktus, kas nodrošinātu, ka vietējās pašvaldības atzīst un nostiprina vietējo iedzīvotāju tiesības uz efektīvu un iekļaujošu līdzdalību procesos, kuru rezultātā tiek sniegta atļauja īstenot jaunus derīgo izrakteņu izpētes un ieguves projektus, kā arī visos kalnrūpniecības projektu īstenošanas posmos un ikreiz, kad ir iesniegts pieteikums pagarināt izveidoto kalnrūpniecības objektu darbības termiņu, un kas nodrošinātu, ka vietējiem iedzīvotājiem ir tiesības izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības mehānismus, kuri ir neatkarīgu tiesu iestāžu un no jebkāda interešu konflikta brīvu pārraudzības struktūru kompetencē.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	29.6.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 7 24
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Peter Liese, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Manuel Bompard, Annika Bruna, Kateřina Konečná, Sara Matthieu

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45	+
ID	Aurélia Beigneux, Annika Bruna, Catherine Griset
NI	Ivan Vilibor Sinčić
PPE	Stanislav Polčák, Michal Wiezik
Renew	Pascal Canfin, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Emma Wiesner
S&D	Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
The Left	Manuel Bompard, Petros Kokkalis, Kateřina Konečná, Silvia Modig, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Eleonora Evi, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Sara Matthieu, Tilly Metz, Ville Niinistö, Jutta Paulus

 

7	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Joanna Kopcińska, Ryszard Antoni Legutko, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska

 

24	0
ID	Simona Baldassarre, Marco Dreosto, Teuvo Hakkarainen, Silvia Sardone
PPE	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Alexander Bernhuber, Nathalie ColinOesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan-Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Maria Spyraki, Pernille Weiss
Renew	Andreas Glück

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

STARPTAUTISKĀS TIRDZNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (14.7.2021)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju kritiski svarīgo izejvielu jomā

(2021/2011(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Roman Haider

 

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē jauno ES rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā, Eiropas Izejvielu alianses izveidi un paziņojumā par tirdzniecības politikas pārskatīšanu likto uzsvaru uz kritiski svarīgām izejvielām; aicina īstenot pārliecinošu tirdzniecības politiku, uzsverot piegādes ķēžu dažādošanu un noturību un par prioritāti izvirzot globālo un ES mehānismu uzlabošanu, lai izveidotu labvēlīgu tirdzniecības vidi Eiropas rūpniecībai;

2. uzsver, ka ES tirdzniecības politikai ir būtiska nozīme, lai uzlabotu ES piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām, tostarp parastajiem metāliem, rūpnieciskajiem minerāliem, pildvielām un biotiskajiem materiāliem, vienlaikus veicinot ilgtspējīgus standartus, labu pārvaldību un atbildīgu sagādi; norāda, ka ES 2020. gada pārskatītajā sarakstā ir 30 kritiski svarīgas izejvielas, tostarp četras, kuras tika nesen pievienotas; turklāt norāda, ka pieaugošā spriedze starp lielvarām ir atklājusi ES stratēģisko neaizsargātību, jo īpaši attiecībā uz to galveno resursu, tostarp kritiski svarīgu izejvielu un pārstrādātu materiālu, nodrošināšanu, kuri ir būtiski un nepieciešami, lai īstenotu zaļo kursu un garantētu ES ekonomikas digitālo pārkārtošanos; norāda, ka atkarības no precēm uzraudzība un piekļuves nodrošināšana kritiski svarīgām izejvielām var nodrošināt ilgtspējīgu piegādes ķēžu lielāku noturību; uzsver, ka tam vajadzētu būt vienam no galvenajiem elementiem ES atvērtas stratēģiskās autonomijas īstenošanā;

3. atzinīgi vērtē atjauninātās Jaunās industriālās stratēģijas[43] publicēšanu un tajā ietverto aicinājumu stiprināt Eiropas atvērto stratēģisko autonomiju un jaunas partnerības ar rūpniecības nozari un līdzīgi domājošiem starptautiskiem partneriem; atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējo darbu pie kritiski svarīgām piegādes ķēdēm un uzsver, ka ir svarīgi saskaņot dažādās stratēģijas un politikas virzienus; uzsver riskus kritiski svarīgajās piegādes ķēdēs, ko atklāja Covid-19 krīze, un aicina Komisiju kā ES Industriālās stratēģijas turpinājumu pieņemt ES noturības un ilgtspējīgas piegādes ķēdes stratēģiju, nosakot piegādes ķēdes, kuru pamatā ir kritiski svarīgas izejvielas un kuru izturību un ilgtspēju palielinātu piegāžu dažādošana, vajadzības gadījumā ražotņu un ieguves repatriācija un uzkrāšana; atbalsta tādu ziņošanas noteikumu iekļaušanu, kas nepieciešami šādai analīzei saistībā ar Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvu;

4. šajā saistībā aicina palielināt sadarbību starp ieguldītājiem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp rūpniecības nozares dalībniekiem visā vērtības ķēdē, dalībvalstīm un reģioniem, arodbiedrībām, pilsonisko sabiedrību, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām, ieguldītājiem un NVO tajās ES ekonomikas nozarēs, kuras visvairāk ietekmē kritiski svarīgu izejvielu piegādes traucējumi, izmantojot Eiropas izejvielu alianses piedāvāto sistēmu vai veidojot nozarei paredzētu rūpniecību un ieinteresēto personu apvienības, lai novērstu kritiski svarīgu izejvielu piegādes trūkumu; uzskata, ka šādai sadarbībai jābūt vērstai uz piegādes ķēdes traucējumu analīzi, stratēģisku uzkrājumu veidošanas nozīmi neaizsargātības novēršanā un jaunu ieguves vietu un tehnoloģiju izpētes finansēšanu;

5. norāda, ka ir svarīgi paplašināt darbības jomu Eiropas stratēģijai kritiski svarīgo izejvielu jomā, kuras galīgais mērķis ir iezīmēt virzību uz lielāku drošību un ilgtspējību; uzsver, ka šie centieni sasniegt lielāku noturību ir jāvērš un jāattiecina ne tikai uz kritiski svarīgajām izejvielām, bet arī uz visām izejvielām, tostarp otrreizējām izejvielām, kas ir galveno vērtības ķēžu stratēģiskā sastāvdaļa;

6. ar bažām norāda uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras 2021. gada prognozi, ka līdz 2040. gadam enerģētikas nozares globālās vajadzības pēc kritiski svarīgiem minerāliem varētu pieaugt pat sešas reizes, saistībā ar to izmantošanu akumulatoros, atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijās un tīkla infrastruktūrā[44], un pauž pārliecību par to, ka ES būtiskā atkarība no kritiski svarīgu izejvielu importa, tostarp 100 % atkarība no vairāku īpašu metālu un retzemju metālu importa, grauj tās stratēģisko autonomiju un ģeopolitiskos mērķus; uzsver, ka, tā kā daudzu ES kritiski svarīgu izejvielu piegādes un ieguldījumu plāni neatbilst tam, kas vajadzīgs iekšējā pieprasījuma nodrošināšanai un ka kritiski svarīgu izejvielu cenas ir noteiktas globālā līmenī, ES rūpniecība saskaras ar lielu starptautisku konkurenci attiecībā uz piekļuvi izejvielām un ir neaizsargāta pret trešo valstu veiktiem eksporta ierobežošanas pasākumiem; atzīst, ka globālā pieprasījuma pieaugums, visticamāk, izraisīs cenu pieaugumu, un mudina Komisiju iesniegt analīzi šajā jautājumā; uzskata, ka šāda analīze būtu jāpapildina ar pārliecinošu komunikācijas stratēģiju, izskaidrojot iedzīvotājiem iespējamos kompromisus;

7. tādēļ aicina Komisiju ne tikai stiprināt izejvielu ieguvi iekšzemē, bet arī iespējami vairāk dažādot kritiski svarīgo izejvielu piegādes avotus, palielināt resursu izmantošanas efektivitāti un samazināt pašreizējo atkarību no dažām trešām valstīm, attīstot ne tikai kalnrūpniecības, bet arī pārstrādes, rafinēšanas un reciklēšanas iekārtas un atbalstot ieguldījumus, kuros kā daļa no ilgtermiņa starptautiskas sagādes stratēģijas tiek iesaistīti Eiropas un pasaules mēroga partneri un MVU; uzsver, ka šis mērķis būtu jāsasniedz, nostiprinot pašreizējās partnerības un tirdzniecības nolīgumus un veidojot jaunus stratēģiskus nolīgumus vai ES kopuzņēmumus ar resursiem bagātām valstīm un citām līdzīgi domājošām sagādes jomas valstīm, ievērojot skaidri noteiktas prioritātes; šajā ziņā atzinīgi vērtē notiekošo dialogu ar Kanādu, Austrāliju un Čīli, tiecoties stiprināt tirdzniecības attiecības kritiski svarīgu izejvielu jomā; aicina Komisiju vēl vairāk pastiprināt sadarbību, kas tiek veidota ES, ASV un Japānas konferencē par kritiski svarīgiem materiāliem; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka sadarbība ar galvenajiem starptautiskajiem piegādātājiem Rietumbalkānos, Austrumeiropā, Latīņamerikā un Āfrikā, kā arī ar Ķīnu un citām jaunattīstības valstīm globālajos dienvidos;

8. uzsver, ka izejvielu ieguve bieži kaitē videi; tādēļ uzskata, ka jāsekmē ES aprites ekonomika, uzlabojot resursu efektivitāti, palielinot primāro un otrreizējo izejvielu reciklēšanu, veicinot aprites piegādes ķēdes, sekmējot ekspluatācijas laika beigu vērtības ķēdes, kā arī iespēju robežās aizstājot kritiski svarīgās izejvielas un samazinot to izmantošanu vērtību ķēdēs, piemēram, izmantojot sintētiskās alternatīvas; aicina Komisiju, ņemot vērā neskaidrības, kas saistītas ar ģeopolitiskās situācijas attīstību visā pasaulē un iespējamo spriedzi tirdzniecībā ar bagātām trešām ražotājvalstīm vides un sociālo risku dēļ, tostarp balasta aktīvu, kā arī vides rīcības augstāku izmaksu dēļ, koncentrēties arī uz kritiski svarīgu izejvielu piegādes nodrošināšanu Eiropā, izveidojot stratēģiskus krājumus tur, kur saskaņā ar analīzi to uzskata par lietderīgu;

9. uzsver, ka turpmākie ES brīvās tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumi var nodrošināt ne tikai lielāku piegādes drošību, bet arī uzticamu politisko un ekonomisko satvaru un ka tajos būtu jāiekļauj īpaši noteikumi par kritiski svarīgām izejvielām, kā Komisija paziņojusi savā stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, lai veicinātu sadarbību, nodrošinātu atbilstību starptautiskajām saistībām, likvidētu eksporta ierobežojumus un izvairītos no tiem, kā arī ievērotu pašreizējos noteikumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem pirms un pēc to izveides; aicina Komisiju vēl vairāk uzlabot brīvās tirdzniecības nolīgumu, tostarp tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu, uzraudzību un izpildi, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības partneri nosaka un ievēro saistības un noteikumus par kritiski svarīgu izejvielu atbildīgu ieguvi un ka tiek ņemtas vērā to kopienu iespējamās bažas, kuras skar ieguves darbības; uzsver, ka tam vajadzētu būt vienam no svarīgākajiem galvenā tirdzniecības nolīgumu izpildes uzrauga uzdevumiem;

10. aicina Komisiju, Eiropas Investīciju banku un citas ES iestādes sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem veicināt un atbalstīt investīcijas ilgtspējīgās kritiski svarīgo izejvielu ieguves, apstrādes un rafinēšanas vietās, kas atbilst ES noteikumiem, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina Komisiju stiprināt sadarbību attiecībā uz kritiski svarīgu izejvielu ilgtspējīgu ieguvi ar trešām valstīm, jo īpaši ar tādiem līdzīgi domājošiem partneriem kā ASV, saskaņā ar pašreizējo un turpmāko ES politiku un instrumentiem, tostarp paplašināšanās, kaimiņattiecību, attīstības un sadarbības politiku, kā arī iesaistoties Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) saskaņā ar atzītiem starptautiskiem standartiem (piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas standartiem un ANO Vadošajiem principiem) un globālajām rūpniecības iniciatīvām par atbildīgu sagādi; aicina Komisiju saskaņot darbības izejvielu jomā ar citām ES iniciatīvām, kas veicina ilgtspēju, nolūkā radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pilnveidot noteikumus tā, lai rīcībpolitika nepārslogotu rūpniecību;

11. uzsver, ka aprites ekonomikas stiprināšana ES teritorijā un ES rādītāju uzlabošana zaļajās un digitālajās tehnoloģijās vajadzīgo kritiski svarīgo metālu un minerālu reciklēšanā varētu palīdzēt Eiropai uzlabot noturību saskaņā ar centieniem sasniegt atvērtu stratēģisko autonomiju; šajā saistībā norāda, ka pārkārtošanās procesā uz aprites ekonomiku īpaša uzmanība jāpievērš galvenajām piegādes ķēdēm, kur ES atkarība no kritiski svarīgām izejvielām ir īpaši liela; aicina Komisiju virzīties uz priekšu attiecībās ar partnervalstīm globālas aprites ekonomikas izveidošanai, ierosinot izveidot Pasaules aprites ekonomikas aliansi, nākt klajā ar starptautisku nolīgumu par dabas resursu pārvaldību, sākt diskusijas PTO attiecībā uz ierobežojumiem aprites ekonomikas izvēršanā, ko rada prasības par vietējo resursu izmantošanu, veidot ciešākas partnerattiecības ar dažādiem pasaules reģioniem, jo īpaši ar Āfriku, un nodrošināt, ka brīvās tirdzniecības nolīgumi atspoguļo aprites ekonomikas pilnveidotos mērķus; uzskata, ka ir svarīgi pastiprināt otrreizējo izejvielu, tostarp melno lūžņu un retzemju metālu, pieejamību un augstāku kvalitāti, lai uzlabotu kritiski svarīgo izejvielu piegāžu noturību un apritīgumu;

12. uzsver, ka ilgtspējīgai tirdzniecībai un atbildīgai kalnrūpniecībai un ieguvei, kā arī pienācīgai rūpībai visā piegādes ķēžu garumā joprojām jābūt stūrakmeņiem, īstenojot ES rīcības plānu kritiski svarīgo izejvielu jomā; aicina stingrāk izmantot izcelsmes noteikumus, lai aizsargātu izejvielu ražošanu un novērstu noteikumu apiešanu reģionos, kur operatoriem ir mazāk stingras ilgtspējas un rūpniecības subsīdiju prasības; uzsver, ka jebkurām jaunām sagādes darbībām, ko veic uzņēmumi, kuri darbojas ES tirgū, ir jāievēro Konflikta zonās iegūtu izrakteņu regula, Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā aprakstītie atbildīgas sagādes noteikumi un starptautiskie standarti atbildīgai preču sagādei; aicina aizliegt tādu kritiski svarīgu izejvielu ievešanu, kas saistītas ar cilvēktiesību un darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem, piemēram, piespiedu darbu vai bērnu darbu;

13. uzsver, ka ir vajadzīga stingrāka galveno kritiski svarīgo izejvielu atkritumu plūsmu, tostarp elektronikas atkritumu, akumulatoru un nolietotu transportlīdzekļu, kā arī resursu ieguves bīstamo atkritumu ES eksporta kontrole, lai novērstu neoficiālas reciklēšanas radīto piesārņojumu jaunattīstības valstīs un izveidotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus reciklēšanas operatoriem, kuri ievēro nepieciešamos standartus attiecībā uz drošu un efektīvu reģenerāciju; pieprasa Komisijai strauji un efektīvi rīkoties, pārskatot un pārstrādājot Atkritumu pārvadājumu regulu, lai ar pastiprinātiem pasākumiem un rūpīgāku pārbaudes sistēmu novērstu kritiski svarīgas izejvielas saturošu atkritumu nelikumīgu un apšaubāmu izvešanu; aicina noteikt vispārīgu prasību atkritumu produktus, kas satur kritiski svarīgas izejvielas, eksportēt ar garantiju, ka galamērķa valstī tie tiks pārstrādāti saskaņā ar ES standartiem līdzvērtīgiem nosacījumiem, lai nezaudētu resursus neoficiālās reciklēšanas darbībās, kas arī atbalsta pārkārtošanos uz aprites ekonomiku;

14. uzsver, ka pilnībā funkcionējoša, uz noteikumiem balstīta daudzpusēja tirdzniecības sistēma ir svarīga, lai nodrošinātu atvērtas un ilgtspējīgas tirdzniecības plūsmas kritiski svarīgu izejvielu jomā; pauž bažas par dažu PTO dalībvalstu, tostarp Ķīnas, eksporta ierobežojumu izmantošanu kritiski svarīgām izejvielām un mudina visas dalībvalstis atturēties no šādas politikas īstenošanas; tādēļ aicina Komisiju izmantot starptautiskus forumus, lai samazinātu šādus kropļojošus eksporta ierobežojumus attiecībā uz kritiski svarīgām izejvielām; šajā sakarībā atkārtoti aicina Komisiju dubultot centienus virzībā uz vērienīgu PTO reformu, lai cīnītos pret starptautiskās tirdzniecības izkropļojumiem un negodīgu tirdzniecības praksi, nodrošinātu stabilu un paredzamu starptautisko tirdzniecības vidi un garantētu taisnīgu un efektīvu konkurenci visā pasaulē;

15. atzinīgi vērtē Japānas, ASV un Komisijas tirdzniecības ministru trīspusējās sanāksmes kopīgo paziņojumu un atbalsta ierosināto rūpniecības subsīdiju definīciju; atzinīgi vērtē to, ka šī definīcija pārsniedz PTO Nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un ES Antisubsidēšanas regulu, un sniedz plašāku subsīdijas definīciju; uzskata, ka šādiem pasākumiem ir izšķirīgi svarīga nozīme vienlīdzīgu starptautisku konkurences apstākļu nodrošināšanā kritiski svarīgu izejvielu jomā, jo rūpniecības subsīdijas, īpaši Ķīnā, nopietni apdraud ES rūpniecību un darba ņēmējus, jo tās kropļo starptautisko konkurenci;

16. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu kopīgo iniciatīvu novērst globālo tērauda un alumīnija jaudas pārpalikumu un prasa veikt visaptverošus un straujus pasākumus, lai sauktu pie atbildības tādas valstis kā Ķīna, kas atbalsta tirdzniecību kropļojošu politiku; tomēr atgādina Komisijai, ka pagaidām ASV 232. iedaļas tarifi joprojām ir spēkā un ka šis jautājums ir steidzami jāatrisina;

17. piekrīt Komisijas novērtējumam, ka maksājumu veikšanā par ES kritiski svarīgu izejvielu importu pārejai no citām starptautiskām valūtām uz euro būtu dažas priekšrocības, piemēram, tas pazeminātu cenu svārstības un palīdzētu samazināt ES importētāju un trešo valstu eksportētāju atkarību no ASV dolāra finansētajiem tirgiem;

18. atgādina, ka ES tirdzniecības politika ietver daudzpusēju un divpusēju iesaistīšanos, kā arī autonomus pasākumus, un tāpēc:

– atzinīgi vērtē Komisijas publisko apņemšanos 2021. gadā iesniegt likumdošanas priekšlikumu par korporatīvo uzticamības pārbaudi un korporatīvo pārskatatbildību un uzstāj, lai šie tiesību akti palīdzētu risināt cilvēktiesību un sociālo un vides standartu pārkāpumus vērtību ķēdēs;

– aicina Komisiju izpētīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus izsekojamības uzlabošanai globālajās vērtību ķēdēs un atgādina, ka blokķēdes tehnoloģija var palīdzēt sasniegt šo mērķi;

– atzinīgi vērtē arī sagatavošanās darbu, lai izveidotu PTO prasībām atbilstošu oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas pēc ieviešanas vēl vairāk veicinās vērtību ķēžu ilgtspēju un vienlīdzīgu konkurences apstākļu panākšanu;

– atzinīgi vērtē Komisijas plānus izveidot spēcīgas un atbalstošas starptautiskas partnerības, sekmējot globālu programmu izejvielu jomā, kuras mērķis ir ES partnerības, kas nodrošina gan piegādes drošību, gan ieguvumus attīstības jomā;

– aicina Komisiju nodrošināt īpašus finanšu instrumentus pētniecības un inovācijas fondiem, kas vērsti šādos virzienos: atkritumu pārstrāde un konkrēti un būtiski uzlabojumi attiecībā uz materiāliem, kuri iegūti no atkritumiem, kā arī attiecībā uz tehnoloģijām un procesiem, ko izmanto vērtīgu izejvielu ieguvei no kalnrūpniecības atlikumiem, sārņiem un kompleksām plūsmām.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	13.7.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 2 4
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Barry Andrews, Anna-Michelle Asimakopoulou, Tiziana Beghin, Geert Bourgeois, Saskia Bricmont, Jordi Cañas, Miroslav Číž, Arnaud Danjean, Paolo De Castro, Markéta Gregorová, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Herve Juvin, Karin Karlsbro, Maximilian Krah, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Margarida Marques, Gabriel Mato, Sara Matthieu, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Inma Rodríguez-Piñero, Massimiliano Salini, Helmut Scholz, Liesje Schreinemacher, Sven Simon, Dominik Tarczyński, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Jan Zahradil, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marek Belka, Markus Buchheit, Seán Kelly, Jean-Lin Lacapelle, Manuela Ripa

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
ECR	Geert Bourgeois, Dominik Tarczyński, Jan Zahradil
ID	Markus Buchheit, Herve Juvin, Maximilian Krah, Jean-Lin Lacapelle, Danilo Oscar Lancini
NI	Tiziana Beghin, Carles Puigdemont i Casamajó
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Arnaud Danjean, Christophe Hansen, Danuta Maria Hübner, Seán Kelly, Gabriel Mato, Massimiliano Salini, Sven Simon, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Renew	Barry Andrews, Jordi Cañas, Karin Karlsbro, Samira Rafaela, Liesje Schreinemacher
S&D	Marek Belka, Miroslav Číž, Paolo De Castro, Bernd Lange, Margarida Marques, Inma Rodríguez-Piñero, Mihai Tudose, Kathleen Van Brempt

 

2	-
Renew	Marie-Pierre Vedrenne
The Left	Helmut Scholz

 

4	0
Verts/ALE	Saskia Bricmont, Markéta Gregorová, Sara Matthieu, Manuela Ripa

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	59 2 13
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Nicolás González Casares, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Joëlle Mélin, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Viktor Uspaskich, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Cornelia Ernst, Valérie Hayer, Ioannis Lagos, Elena Lizzi, Jutta Paulus, Sandra Pereira, Ernő Schaller-Baross, Ivan Vilibor Sinčić, Angelika Winzig

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

59	+
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Robert Roos, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Elena Lizzi, Isabella Tovaglieri
NI	András Gyürk, Clara Ponsatí Obiols, Viktor Uspaskich
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Andrius Kubilius, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Angelika Winzig
Renew	Nicola Beer, Izaskun Bilbao Barandica, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Christophe Grudler, Valérie Hayer, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Erik Bergkvist, Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
The Left	Cornelia Ernst

 

2	-
The Left	Marc Botenga, Sandra Pereira

 

13	0
ECR	Jessica Stegrud
ID	Thierry Mariani, Joëlle Mélin
The Left	Marisa Matias,
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Marie Toussaint

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.
• [2] OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.
• [3] OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.
• [4] OV L 176, 30.6.2016., 55. lpp.
• [5] OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.
• [6] OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.
• [7] OV L 102, 11.4.2006., 15. lpp.
• [8] OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.
• [9] OV L 124, 25.4.2014., 1. lpp.
• [10] OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
• [11] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [12] OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.
• [13] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0073.
• [14] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0359.
• [15] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0321.
• [16] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0040.
• [17] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0054.
• [18] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [19] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0108.
• [20] OV C 298, 23.8.2018., 132. lpp.
• [21] Pasaules Banka, “Minerāli klimata rīcībai: minerālietilpība tīras enerģijas pārejai”; Eiropas Komisijas prognožu pētījums; ESAO, “Globālās materiālo resursu perspektīvas līdz 2060. gadam: ekonomikas virzītājspēki un ietekme uz vidi”.
• [22] Komisijas prognožu pētījums.
• [23] Baldé, C. P., Forti V., Gray V., Kuehr, R., Stegmann P., “The Global E-waste Monitor – 2017”, ANO
  Universitāte, Starptautiskā Telesakaru savienība un Starptautiskā Cieto atkritumu asociācija, Bonna/Ženēva/Vīne, 2017. gads.
• [24] Komisijas paziņojums “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”.
• [25] Komisijas paziņojums “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”.
• [26] EESK 2021. gada 25. marta atzinums.
• [27] Komisijas 2020. gada paziņojums “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”.
• [28] Komisijas paziņojums “Noturība kritiski svarīgo izejvielu jomā: ceļā uz drošāku un ilgtspējīgāku apgādātību”.
• [29] Eiropā EOL-RIR alumīnijam, ko izmanto transporta un ēku nozarē, 2013. gadā pārsniedza 90 %, bet no iepakojumam izmantotā alumīnija tika reciklēti tikai 60 %.
• [30] Komisijas 2020. gada pētījumā par ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu ir norādīts — ja ES būtu pati pārstrādājusi 2015. gadā eksportēto alumīnija atkritumu un lūžņu plūsmu, EOL-RIR būtu palielinājies līdz 16 % (Passarini et al., 2018).
• [31] OECD Report. Global Material Resources Outlook to 2060 [ESAO ziņojums par izejvielu resursu prognozēm pasaules mērogā laikposmā līdz 2060. gadam].
• [32] UNFCCC. Industry Sector Snapshot: Mining and Metals, 2018 [ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 2018. gada pārskats par aktuālo situāciju kalnrūpniecības un metālu nozarē].
• [33] UN International Resource Panel. Global Resources Outlook, 2019 [ANO Starptautiskā Resursu paneļa 2019. gada ziņojums par resursu prognozēm pasaules mērogā].
• [34] OECD Report. Global Material Resources Outlook to 2060 [ESAO ziņojums par izejvielu resursu prognozēm pasaules mērogā laikposmā līdz 2060. gadam].
• [35] Terry Norgate, Sharif Jahanshahi. Reducing the greenhouse gas footprint of primary metal production: Where should the focus be? [publikācija specializētā kalnrūpniecības nozares žurnālā par faktoriem, kuriem jāpievērš uzmanība, cenšoties samazināt primāro metālu ražošanas radīto oglekļa pēdu] Minerals Engineering, Volume 24, Issue 14, November 2011, pp. 1563-1570.
• [36] OECD Report. Global Material Resources Outlook to 2060 [ESAO ziņojums par izejvielu resursu prognozēm pasaules mērogā laikposmā līdz 2060. gadam].
• [37] European Environment Agency. The European Environment - State And Outlook 2020 [Eiropas Vides aģentūras 2020. gada pārskats par vides stāvokli Eiropā un par nākotnes perspektīvu].
• [38] Commission staff working document. 60 final Key stages and progress up to 2019 - Accompanying the Report from the Commission to the European Parliament and the Council on the implementation of the Marine Strategy Framework Directive (Directive 2008/56/EC) [Komisijas dienestu darba dokuments par galvenajiem noslēguma posmiem un līdz 2019. gadam panākto progresu – pielikums ziņojumam, ko Komisija sagatavojusi Eiropas Parlamentam un Padomei par Jūras stratēģijas pamatdirektīvas (Direktīvas 2008/56/EK) īstenošanu], SWD(2020) 60.
• [39] UNEP. Waste Crimes, Waste Risks: Gaps and Challenges in the Waste Sector [ANO Vides programmas publikācija par kara noziegumiem un atkritumu risku atkritumu apsaimniekošanas nozares trūkumu un problemātikas kontekstā], 2015.
• [40] Basel Action Network. Holes in the Circular Economy: WEEE Leakage from Europe [Bāzeles konvencijas rīcības tīkla publikācija par aprites ekonomikas nepilnībām un EEIA aizplūšanu no Eiropas], 2019.
• [41] Eiropā EOL-RIR alumīnijam, ko izmanto transporta un ēku nozarē, 2013. gadā pārsniedza 90 %, bet no iepakojumam izmantotā alumīnija tika reciklēti tikai 60 %.
• [42] Eiropas Komisijas 2020. gada pētījumā par ES kritiski svarīgo izejvielu sarakstu ir norādīts – ja ES būtu pati pārstrādājusi 2015. gadā eksportēto alumīnija atkritumu un lūžņu plūsmu, EOL-RIR būtu palielinājies līdz 16 % (Passarini et al., 2018).
• [43] Komisijas 2021. gada 5. maija paziņojums “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana:
  veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021)0350).
• [44] https://www.iea.org/reports/the-role-of-critical-minerals-in-clean-energy-transitions