ZIŅOJUMS par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

12.10.2021 - (11352/2021 – C9-0353/2021 – 2021/0227(BUD))

1. daļa. Rezolūcijas priekšlikums
Budžeta komiteja
Referenti:  Karlo Ressler (III iedaļa — Komisija)
  Damian Boeselager (pārējās iedaļas)

Grozījumi

• 001-004 (PDF - 120 KB)
• 001-004 (DOC - 75 KB)
• 005-010 (PDF - 124 KB)
• 005-010 (DOC - 83 KB)
• 011-016 (PDF - 126 KB)
• 011-016 (DOC - 84 KB)
• 017-026 (PDF - 148 KB)
• 017-026 (DOC - 87 KB)
• 027-033 (PDF - 136 KB)
• 027-033 (DOC - 80 KB)
• 034-034/REV1 (PDF - 112 KB)
• 034-034/REV1 (DOC - 72 KB)
• 035-035 (PDF - 111 KB)
• 035-035 (DOC - 70 KB)
• 036-036 (PDF - 111 KB)
• 036-036 (DOC - 71 KB)
• 037-037/REV1 (PDF - 113 KB)
• 037-037/REV1 (DOC - 71 KB)
• 038-041 (PDF - 120 KB)
• 038-041 (DOC - 75 KB)
• 042-042 (PDF - 119 KB)
• 042-042 (DOC - 70 KB)
• 043-045 (PDF - 127 KB)
• 043-045 (DOC - 76 KB)
• 046-048 (PDF - 121 KB)
• 046-048 (DOC - 75 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (11352/2021 – C9-0353/2021 – 2021/0227(BUD))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 314. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 14. decembra Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012[2] (“Finanšu regula”),

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS regula”)[3], un kopīgās deklarācijas, par kurām šajā saistībā vienojās Parlaments, Padome un Komisija[4], kā arī saistītās vienpusējās deklarācijas[5],

– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[6],

– ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences (COP 21) 21. sesijā Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

– ņemot vērā Regulu (ES) 2021/1119, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

– ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija[7],

– ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi[8],

– ņemot vērā Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2021. gada 9. jūlijā (COM(2021)0300) (“budžeta projekts”),

– ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2021. gada 6. septembrī un nosūtīja Eiropas Parlamentam 2021. gada 10. septembrī (11352/2021 – C9-0353/2021),

– ņemot vērā Reglamenta 94. pantu,

– ņemot vērā attiecīgo komiteju atzinumus,

– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A9-0281/2021),

III iedaļa

Vispārīgs pārskats

1. atgādina, ka iepriekš minētajā 2021. gada 25. marta rezolūcijā par 2022. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm Parlaments noteica skaidras politiskās prioritātes 2022. gada budžetam, lai atbalstītu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes, stimulētu investīcijas un risinātu bezdarba problēmu, kā arī liktu pamatus noturīgākai un ilgtspējīgākai Savienībai; no jauna apstiprina savu stingro apņemšanos īstenot minētās prioritātes un nosaka turpmāk izklāstīto nostāju, lai nodrošinātu atbilstošu finansējuma apmēru šo prioritāšu izpildei;

 

2.  uzskata, ka Savienības budžetā ir jābūt instrumentiem, ar kuru palīdzību būtu iespējams reaģēt uz vairākām krīzēm vienlaikus; atkārtoti pauž Parlamenta viedokli, ka 2022. gadam vajadzētu būt pilnas izpildes gadam un 2022. gada budžetam vajadzētu būt izšķirošai nozīmei pozitīvas un jūtamas ietekmes uz iedzīvotāju dzīvi nodrošināšanā; ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta palielinājumus, kuri paredzēti ieguldījumu veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kas ir Savienības ekonomikas stūrakmens un kam ir būtiska nozīme izcili kvalitatīvu ieguldījumu nodrošināšanā un darbvietu radīšanā visās dalībvalstīs, kā arī tam, lai stiprinātu centienus virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, sniegtu jaunas iespējas jauniešiem un nodrošinātu bērnu aizsardzību, veidotu spēcīgu Eiropas veselības savienību un atbalstītu COVAX programmu; turklāt pastiprina prioritātes drošības, migrācijas, patvēruma un integrācijas, pamattiesību un Savienības vērtību jomā, vienlaikus atzīstot neseno situācijas pasliktināšanos ārpolitikā un humānās palīdzības jomā un to, ka ir jāspēj gan ātri, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā reaģēt uz gaidāmajām problēmām;

 

3. pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, proti, DFS izdevumu kategorijās veikto saistību apropriāciju samazināšanu par 1,43 miljardiem EUR salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu; uzskata, ka Padomes ierosinātie samazinājumi atbilst parastajai lejupējai pieejai, proti, īsteno vispārējas patvaļīgas samazināšanas mērķi, ko nepamato nedz objektīvs īstenošanas tendenču novērtējums, nedz apguves spējas, un ka tie neatspoguļo nedz daudzās problēmas, ar kurām saskaras Savienība, nedz saistības, ko Savienība ir uzņēmusies; norāda, ka tas ir pretrunā kopīgajām politikas pamatprioritātēm; secina, ka Padomes nostāja ir tālu no tā, ko Parlaments sagaida no atveseļošanai paredzēta budžeta; tādēļ nolemj visās pozīcijās, kuras Padome ir samazinājusi, principā atjaunot apropriācijas budžeta projektā ierosinātajā apmērā gan attiecībā uz darbības, gan attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem un savai nostājai par pamatu ņemt budžeta projektu; tomēr piekrīt 2022. gadā iekļaut 1 299 miljonus EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās Brexit korekcijas rezervei (BKR), jo tas ir saskaņā ar politisko vienošanos par BKR regulu;

 

4. uzstāj, ka līdz ar jaunām politikas prioritātēm vai uzdevumiem ir jāparedz jauni resursi un ka aģentūras izveide vai tās pilnvaru paplašināšana nedrīkst notikt uz esošo programmu vai aģentūru rēķina; tādēļ kompensē apropriāciju samazinājumus finansēšanas programmām, kurus Komisija ierosinājusi, lai palielinātu decentralizēto aģentūru finansējumu; uzsver, ka ir vajadzīga pienācīga koordinācija un sinerģijas starp aģentūrām, lai palielinātu to darba efektivitāti, jo īpaši gadījumos, kad pastāv konverģence attiecībā uz konkrētiem politikas mērķiem, tādējādi dodot iespēju taisnīgi un efektīvi izmantot publiskos līdzekļus;

5. šajā sakarībā ņem vērā neseno iniciatīvu par Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi (HERA); pauž dziļas bažas par Parlamenta izslēgšanu no lēmumu pieņemšanas procedūras šādas iestādes izveidei; norāda arī uz šīs iniciatīvas būtisko ietekmi uz budžetu un to, ka Parlamentam ir jāspēj arī pilnībā īstenot savu lomu kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm; stingri iebilst pret jebkādu finansēšanas struktūru, kas pārvietotu līdzekļus no galvenajiem mērķiem un darbībām, kuras likumdevēji sākotnēji plānojuši un par kurām vienojušies programmu “Apvārsnis Eiropa”, “ES – veselībai” un RescEU ietvaros; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību nodrošināt pienācīgu finansējumu Eiropas Vēža uzveikšanas plānam, uzskatot to par Savienības budžeta prioritāru mērķi, ko nevajadzētu apdraudēt, pārvietojot līdzekļus par labu citām politikas iniciatīvām; uzsver, ka šādas iniciatīvas īstenošanas grafiks nav ļāvis Parlamentam to ņemt vērā 2022. gada budžeta lasījumā; sagaida, ka šis jautājums tiks risināts budžeta samierināšanas procedūrā saistībā ar 2022. gada budžetu, un prasa šajā nolūkā izpētīt citus finansēšanas veidus;

 

6. uzsver arī to, ka pēc budžeta projekta publicēšanas Komisija paziņoja par pasākumu kopumu, kas paredzēts bēgļiem no Sīrijas un citām teritorijām; šajā sakarībā prasa budžeta samierināšanas procedūrā saistībā ar 2022. gada budžetu panākt visaptverošu vienošanos par visu pasākumu kopumu, kurā būtu iekļauts arī budžeta grozījuma Nr. 5/2021 projekts; atzīst, ka būs vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai pienācīgi reaģētu uz nesenajiem notikumiem Afganistānā, cita starpā atbalsts iedzīvotājiem, tostarp sievietēm un meitenēm, bērniem, neaizsargātām grupām, kā arī īpaši apdraudētām riska grupām, piemēram, pētniekiem, skolotājiem, ārstiem un zinātniekiem, kuriem nav iespējas turpināt dzīvot un strādāt Afganistānā; uzsver, ka, ņemot vērā mainīgo situāciju un to, ka nav veikts visaptverošs un ilgāka termiņa vajadzību novērtējums, šos jautājumus nebija iespējams pilnībā ņemt vērā Parlamenta lasījumā un tie tiks atkārtoti izvērtēti saistībā ar Komisijas grozījumu vēstuli Nr. 1/2022 un turpmāko informāciju, kas tiks iesniegta vēlāk;

 

7. nolemj palielināt budžeta pozīcijas, kurās ir izcils izpildes līmenis un pietiekama darbības spēja, lai 2022. gadā apgūtu papildu apropriācijas; norāda, ka, lai pienācīgi finansētu iepriekš minētās steidzamās prioritātes, ir pilnībā jāizmanto elastības instruments un būs daļēji jāizmanto vēl arī vienotais rezerves instruments (summa tiek kompensēta ar kārtējā gada rezervēm); turklāt prasa saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu 2022. gadā darīt pieejamu visu 2020. gada atcelto saistību summu;

8. uzsver, ka Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta (EURI) finansēšanas izmaksas ir jāatjauno budžeta projektā ierosinātajā apmērā, lai izvairītos no negatīva vēstījuma finanšu tirgiem, kamēr Komisija samierināšanas procedūrā nav atkārtoti izvērtējusi prognozētās vajadzības; atkārtoti pauž skaidru nostāju, kas tika aizstāvēta sarunās par DFS 2021.–2027. gadam, proti, ka NGEU procentu izmaksas un atmaksājumi būtu jāuzskaita papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

 

9. uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt klimatrīcību un vides aizsardzību, 2022. gadā nodrošinot papildu resursus attiecīgajām Savienības programmām un instrumentiem; vēlreiz uzsver, ka klimata politikas integrēšanas garā būtu jāpastiprina centieni visās politikas jomās, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, panāktu, ka klimata izdevumi visā DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā sasniedz vismaz 30 % no Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumu kopsummas; turklāt uzsver, ka ir pastāvīgi jāturpina darbs, lai 2024. gadā biodaudzveidības mērķiem nodrošinātu 7,5 % no DFS gada izdevumiem un no 2026. gada —10 %; uzstāj, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista stingrāku, pārredzamāku un visaptverošāku metodiku izstrādē šādu izdevumu īstenošanai un izsekošanai un joprojām ir gatavs piedalīties ikgadējās apspriedēs un cieši sadarboties ar Komisiju un Padomi, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā; atgādina, ka zaļā kursa īstenošanas nolūkā ir būtiski, lai finansējums tiktu piešķirts tikai tādām darbībām, kuras atbilst principam “nenodari būtisku kaitējumu” un Parīzes nolīgumam;

 

10. atgādina, ka Covid-19 krīzes sekas ir nesamērīgi ietekmējušas sievietes; uzsver, cik svarīga ir integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās attiecīgajās programmās 2022. gada budžetā un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši gūst vienādu labumu no publiskajiem izdevumiem; šajā sakarībā aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu paātrināt efektīvas, pārredzamas un visaptverošas metodikas ieviešanu ar mērķi novērtēt attiecīgos ar dzimumu saistītos izdevumus, kā noteikts Iestāžu nolīgumā, lai varētu uzrādīt taustāmus rezultātus 2022. gada budžetā un lai šo metodiku turpmāk varētu attiecināt uz visām DFS programmām; turklāt prasa ātri īstenot ES dzimumu līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam un norāda, ka ir nepieciešamas papildu darbības, jo īpaši apmācība un iniciatīvas, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un apkarotu ar dzimumu saistītus aizspriedumus;

 

11. tāpēc kopējās apropriācijas 2022. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 171 802 114 290 EUR apmērā saistību apropriācijās, kas ir par 4 008 766 380 EUR vairāk, nekā ierosināts budžeta projektā; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu nolemj darīt pieejamus vēl 486 000 000 EUR saistību apropriācijās; kopējās apropriācijas 2022. gada budžetā (visas iedaļas) nosaka 172 467 593 189 EUR apmērā maksājumu apropriācijās;

1. izdevumu kategorija. Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma

12. uzskata, ka veiksmīga pētniecības un inovācijas programma ir būtiska Savienības turpmākai labklājībai; uzsver, ka pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”, kurai ir ļoti augsta Eiropas pievienotā vērtība, sniegs ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu zaļajā kursā un centienos panākt klimatneitrālu ekonomiku, veiksmīgā digitālās pārkārtošanās procesā un Savienības ekonomikas atveseļošanā no pandēmijas; jo īpaši uzsver nepieciešamību palielināt Savienības ieguldījumus veselības pētniecībā, tostarp finansējumu vēža pētniecībai; uzsver šīs programmas izcilo īstenošanas līmeni, kas liecina par tās spēju apgūt papildu apropriācijas nākamā gada budžetā; tāpēc palielina pamatprogrammai “Apvārsnis 2020” paredzētos līdzekļus, par 305 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

 

13. atbalsta budžeta projektā iekļauto priekšlikumu 77,3 miljonus EUR no atceltajām saistībām piešķirt trim kopām, kas minētas attiecīgajā kopīgajā politiskajā paziņojumā, kurš pievienots pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” regulai[9]; tomēr norāda, ka atlikušās 2020. gadā pētniecības jomā atceltās saistības veido 408,7 miljonus EUR; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka šis negaidīti lielais pētniecības saistību atcelšanas apmērs, ko Komisija sarunu par DFS laikā nebija prognozējusi, visā pilnībā būtu jādara pieejams pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, pilnībā ievērojot Finanšu regulas 15. panta 3. punktu; pauž stingru pārliecību, ka, ņemot vērā veselības krīzi, kas joprojām turpinās, puse no atlikušās summas būtu jānovirza kopai “Veselība”;

 

14. uzsver, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI) ir ārkārtīgi būtiska nozīme augstas kvalitātes, ilgtspējīgu, cenas ziņā pieņemamu un savstarpēji savienotu Eiropas transporta, enerģētikas un digitālo tīklu izveidē un tāpēc tas ir centrālais elements centienos stiprināt Savienības ekonomiku un sekmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos; atgādina, ka EISI sniedz ļoti lielu ieguldījumu vispārējā mērķa sasniegšanā, proti, vismaz 30 % no DFS un New Generation EU (NGEU) atvēlēt izdevumiem klimata jomā; norāda, ka EISI ir būtiska nozīme ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanā un savienojamības veicināšanā visā Savienības teritorijā; tādēļ ierosina palielināt trīs EISI sadaļu finansējumu, kopumā par 207,3 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu;

 

15. uzsver, ka ir jāpārvar digitālā plaisa un jāstiprina Savienības noturība un digitālā suverenitāte; uzskata, ka programma “Digitālā Eiropa” ir būtisks instruments gan digitalizācijas rādītāju uzlabošanai Savienībā, tādējādi ievērojami paaugstinot produktivitāti, gan ieguldījumu kiberdrošībā un mākslīgajā intelektā veicināšanai; atgādina, ka ir jāatbalsta uzņēmumi, jo īpaši inovatīvi digitālie MVU un jaunuzņēmumi; turklāt uzskata, ka ir vajadzīgas papildu apropriācijas, lai veicinātu digitālo iekļaušanu un digitālo pratību un prasmes visā Eiropā, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu digitālajām prasmēm; tāpēc ierosina palielināt programmai piešķirto summu par nedaudz vairāk nekā 71 miljonu EUR;

 

16. atbalsta palielinājumus dažādās kopas “Vienotais tirgus” sadaļās, kopumā par nedaudz vairāk nekā 37 miljoniem EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu; uzsver, cik svarīga ir pienācīgi finansēta Vienotā tirgus programma, lai palielinātu konkurētspēju, veicinātu uzņēmējdarbību un efektīvi atbalstītu mazos uzņēmumus, tostarp jaunuzņēmumus, ņemot vērā būtisko divējādo izaicinājumu — zaļo un digitālo pārkārtošanos; tāpēc vērš īpašu uzmanību uz nepieciešamību ievērojami palielināt budžeta pozīciju, kura paredzēta uzņēmumu konkurētspējas un piekļuves tirgiem uzlabošanai, jo īpaši ņemot vērā krīzes smagās un ilgstošās sekas, ko izjūt MVU;

 

17. uzsver savu jau sen pausto prasību izveidot īpašu budžeta pozīciju un paredzēt piešķīrumu tūrismam, jo īpaši ņemot vērā nopietno apjoma sarukumu, ko šī nozare, kurā ir daudz MVU, piedzīvojusi Covid-19 pandēmijas dēļ; atzīst, ka vairākas ES programmas veicina šīs nozares ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, tomēr pauž stingru pārliecību, ka ES tūrisma programma nodrošinātu saskaņotāku, pamanāmāku un pārredzamāku rīcību, kas efektīvi atbalstītu nozares atveseļošanos un palīdzētu tai virzīties uz ilgtspējīgu nākotni;

 

18. uzskata, ka InvestEU ir viens no atveseļošanas stratēģijas stūrakmeņiem, un uzsver, ka 2022. gada budžetā ir jāpiešķir pietiekams finansējums, lai šī programma varētu nekavējoties sasniegt savus mērķus un atjaunot Eiropas ilgtermiņa konkurētspēju; turklāt uzsver InvestEU konsultāciju centra un InvestEU portāla nozīmi ieguldījumu un uzņēmējdarbības vides stiprināšanā visā Savienībā; tādēļ noraida visus samazinājumus, ko Padome ierosinājusi šajā programmā, un nolemj atjaunot visas attiecīgās budžeta pozīcijas vismaz līdz budžeta projektā ierosinātajam apmēram;

 

19. nolemj izveidot rezervi ar nosacījumu, ka tiks veikti turpmāki uzlabojumi Starptautisko grāmatvedības standartu padomes pārvaldībā, kas darbojas Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda pakļautībā, saskaņā ar prasībām, kuras iekļautas Eiropas Parlamenta 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā (2016/2006(INI)); nolemj izveidot rezervi Eiropas Banku iestādei (EBI), ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) īpašajā ziņojumā Nr. 13/2021 konstatētos nopietnos trūkumus un nepilnības, proti, nepietiekamu rīcību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, līdz būs pilnībā izpildīti Revīzijas palātas ieteikumi;

20. stiprina Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūru (ERA) atbilstoši konstatētajām šīs aģentūras vajadzībām, lai nodrošinātu, ka tā var pienācīgi pildīt savu uzdevumu, atbalstot pāreju uz transporta veidu dekarbonizāciju, arī tajos segmentos, kur tieša elektrifikācija ir sarežģīta, un nodrošināt vispārējus vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar citiem transporta veidiem, cita starpā nodrošinot trūkstošo dzelzceļa savienojumu, jo īpaši pārrobežu savienojumu, izveides pabeigšanu; uzsver, ka šai aģentūrai ir vajadzīgs lielāks darbinieku skaits, lai apmierinātu lielo pieprasījumu izsniegt ritekļu atļaujas, vienotos drošības sertifikātus un ERTMS lauka iekārtu apstiprinājumus un lai īstenotu Ceturto dzelzceļa tiesību aktu paketi;

 

21. tāpēc palielina saistību apropriācijas 1. izdevumu kategorijā, par 668 593 067 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus; turklāt — tā kā ir notikusi saistību atcelšana — saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu dara šai izdevumu kategorijai pieejamus kopumā 486 000 000 EUR saistību apropriācijās;

2.a izdevumu apakškategorija. Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

22. nolemj izveidot atsevišķu budžeta pozīciju Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) ietvaros, lai nodrošinātu īpašu papildu piešķīrumu Eiropas Garantijas bērniem īstenošanas veicināšanai nolūkā palīdzēt izskaust bērnu nabadzību un sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķus, vienlaikus mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz bērniem; šajā nolūkā palielina 2.a izdevumu apakškategoriju, par 700 000 000 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

23. atgādina, ka atbalstam, ko no Atveseļošanas palīdzības kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) sniedz ESF+ un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (FEAD), būtu jāpalīdz jo īpaši nodrošināt darbvietu radīšanu un kvalitatīvu nodarbinātību, sevišķi neaizsargātā situācijā esošiem cilvēkiem, un sociālās iekļaušanas un nabadzības izskaušanas pasākumus, sevišķi saistībā ar bērnu nabadzību;

2.b izdevumu apakškategorija. Noturība un vērtības

24. saistībā ar Covid-19 krīzi uzsver, ka ir jāveido spēcīga Eiropas veselības savienība un jāstiprina veselības aprūpes sistēmu noturība; tādēļ nolemj palielināt programmas “ES – veselībai” līdzekļus par 80 miljoniem EUR;

 

25. uzsver, ka papildu resursi būtu jāparedz tieši seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, īpaši nolūkā nodrošināt šo pakalpojumu savlaicīgu un bezmaksas pieejamību, kā arī kvalitāti;

26. uzsver, ka jaunatne joprojām ir visaptveroša prioritāte Savienības budžetā; tādēļ kopumā par nedaudz vairāk nekā 137 miljoniem EUR palielina finansējumu, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc programmas Erasmus+, jo palielinājums par 5 % nozīmē papildu 40 000 apmaiņas mobilitātes jomā un ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu kompensāciju par iepriekšējos gados zaudētajām iespējām; atgādina, ka programma Erasmus+ ir nozīmīga pamatprogramma un viena no visveiksmīgākajām Savienības programmām, kas dod stratēģisku ieguldījumu Savienības un tās iedzīvotāju nākotnē; atgādina, ka nepietiekams finansējums programmai Erasmus+ apdraudētu turpmāku jaunu iespēju radīšanu jauniešiem un viņu nodarbināmības uzlabošanu; turklāt palielina Eiropas Solidaritātes korpusa finansējumu par 5 miljoniem EUR, jo Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomikas krīzei nevajadzētu negatīvi ietekmēt atbalstu jauniešiem;

 

27. uzsver, ka ārkārtas situācijās, tostarp situācijās, kas saistītas ar klimata pārmaiņu aizvien smagāko ietekmi, Savienības budžetā ir jāatrod pietiekami resursi; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi palielināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma (rescEU) finansējumu par 10 miljoniem EUR, jo īpaši saistībā ar dabas katastrofām Eiropā, lai uzlabotu ES iedzīvotāju aizsardzību un uzlabotu gatavību klimata pārmaiņu izraisītu turpmāku katastrofu gadījumā; tādēļ uzsver, ka ir jāiegulda klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tām pasākumos, kas paredzēti īpaši neaizsargātiem reģioniem, un šie reģioni jāatjauno ilgtspējīgākā veidā;

 

28. ierosina arī stiprināt programmas “Radošā Eiropa” Kultūras atzaru ar 10 miljoniem EUR, lai atveseļošanas procesā atbalstītu Eiropas kultūras un radošās nozares un radošo industriju, kuras Covid-19 krīze ir skārusi īpaši smagi; uzsver, ka finansējumu no programmas “Radošā Eiropa” trim atzariem nevajadzētu izmantot projektu finansēšanai iniciatīvas “Jauns Eiropas “Bauhaus”” ietvaros;

 

29. uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” būtisko nozīmi Eiropas pilsoniskuma un demokrātijas, līdztiesības un dzimumu līdztiesības un tiesiskuma stiprināšanā Savienībā, kā arī ar dzimumu saistītas vardarbības upuru atbalstīšanā un uzstāj, ka šo mērķu atbalstam ir vajadzīgas papildu apropriācijas; palielina programmas “Tiesiskums” finansējumu, lai kompensētu ierosināto samazinājumu un finansētu plašākus uzdevumus, kas Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) paredzēti priekšlikumā e-CODEX;

30. nolemj palielināt pozīcijas “Darbības multivides jomā” budžetu, izveidojot rezervi, lai mudinātu Komisiju nodrošināt lielāku stabilitāti un paredzamību radiotīkliem, kas atspoguļo ES aktuālus jautājumus, piešķirot tiem finansējumu vismaz uz diviem gadiem, un precizēt dažādos mērķus, kurus finansē no šīs budžeta pozīcijas; palielina arī apropriācijas sociālajam dialogam, lai uzlabotu sociālo dialogu un jo īpaši atbalstītu valstu sociālos partnerus atbildes pasākumos uz Covid-19 krīzi un tās ilgtermiņa sekām;

 

31. uzskata, ka ir jāpalielina apropriācijas Kipras turku kopienas budžeta pozīcijai, lai dotu izšķirošu ieguldījumu Kiprā bezvēsts pazudušo personu komitejas darba turpināšanā un intensificēšanā un atbalstītu divkopienu Kultūras mantojuma tehnisko komiteju, tādējādi veicinot abu kopienu savstarpēju uzticēšanos un izlīgumu;

32. pastiprina ESF+ Nodarbinātības un sociālās inovācijas sadaļu, galveno uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības darba tirgū veicināšanai;

 

33. atgādina par to decentralizēto aģentūru svarīgo lomu, kuru darbība ir saistīta ar šo izdevumu apakškategoriju; nolemj palielināt finansējumu Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai (FRA), Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūrai (EU-OSHA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) atbilstoši konstatētajām šo aģentūru vajadzībām; turklāt palielina darbinieku skaitu Eiropas Zāļu aģentūrā (EMA), FRA un Eurojust; uzsver arī to, cik svarīgi ir turpināt izvērtēt un, iespējams, vēl vairāk palielināt finansējumu atbilstoši to Savienības aģentūru vajadzībām, kuras turpmāk vērsīsies pret Covid-19 veselības krīzes ietekmi, jo īpaši Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) vajadzībām, ņemot vērā tā grozīto izveides regulu;

 

34. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Savienības budžeta aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem; šajā sakarībā atkārtoti uzsver Eiropas Prokuratūras (EPPO) būtisko lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā, tostarp saistībā ar Next Generation EU līdzekļu izmantošanu, kā arī tiesiskuma ievērošanas nodrošināšanā; tāpēc nolemj mērķtiecīgi stiprināt EPPO un palielināt tās darbinieku skaitu, lai šī struktūra varētu pildīt savus uzdevumus saskaņā ar tās pilnvaru izpildei izvirzītajām prasībām; aicina Komisiju, ņemot vērā grūtības, ar ko EPPO saskaras saistībā ar to darbinieku pieņemšanu darbā, kuri nepieciešami tās pilnvaru izpildei 2021. gadā, izrādīt nepieciešamo elastību, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas apstiprinātās apropriācijas ir iespējams pilnībā izpildīt arī turpmāk; norāda uz ievērojamo neizskatīto lietu skaitu un to, ka pēc tikai dažas nedēļas ilga darba EPPO ir reģistrējusi vairāk nekā 1000 ziņojumu par krāpšanu, kas apdraud Savienības finanšu intereses, — faktoriem, kuri nepārprotami liecina par pieprasījuma steidzamību;

 

35. palielina 2.b izdevumu apakškategoriju, kopumā par 296 065 210 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

3. izdevumu kategorija. Dabas resursi un vide

36. konstatē, ka Covid-19 pandēmija ir palīdzējusi izcelt lauksaimniecības stratēģisko nozīmi pārtikas krīzes novēršanā, jo lauksaimniecība nodrošina nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku par pieņemamu cenu visā Eiropā; uzstāj, ka atsevišķās budžeta pozīcijās 2022. gadā ir jāfinansē papildu atbalsta pasākumi konkrētām lauksaimniecības nozarēm — proti, atbalsts skolu apgādes programmai, gados jauniem lauksaimniekiem un biškopībai —, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi;

 

37. uzsver steidzamo nepieciešamību rīkoties klimata pārmaiņu jomā, kā uzsvērts jaunākajā IPPC ziņojumā, kas publicēts 2021. gada 9. augustā; atgādina par programmas LIFE nozīmi atbalsta un pamatojuma sniegšanā klimatrīcībai un vides aizsardzībai Savienībā; ņemot vērā šīs programmas ievērojamo apguves spēju, palielina budžeta atbalstu LIFE par 171 miljonu EUR (par 25 % pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu) dažādās šīs programmas sadaļās;

 

38. uzsver, ka ir ievērojami jāpalielina Eiropas Vides aģentūras budžets, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu un personāla resursus, kas ļautu pilnībā īstenot Eiropas zaļo kursu un ar to saistīto politiku un vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķi; uzsver, ka Eiropas Vides aģentūras stiprināšana nebūtu jāfinansē no programmas LIFE, jo likumdevēji nav paredzējuši šīs programmas izmantošanu šādiem nolūkiem;

 

39. tāpēc prasa palielināt 3. izdevumu kategorijas finansējumu, par 212 750 473 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

 

40. atgādina, ka grozījumu vēstule, kā parasti, joprojām papildinās ainu attiecībā uz ELGF pieejamajiem līdzekļiem un ka pieeju grozījumiem 3. izdevumu kategorijā var attiecīgi pielāgot samierināšanas procedūras laikā;

4. izdevumu kategorija. Migrācija un robežu pārvaldība

41. uzsver, ka ir svarīgi palielināt apropriācijas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, jo īpaši ņemot vērā nesenos notikumus Afganistānā; turklāt atceļ samazinājumu Robežu pārvaldības un vīzu instrumentam (BMVI), ko Komisija bija ieplānojusi, lai finansētu jaunus Eiropola uzdevumus, kuri izriet no tā paplašinātajām pilnvarām, jo Eiropolam vajadzīgās apropriācijas būtu jāgūst tikai un vienīgi no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm attiecīgās DFS izdevumu kategorijas maksimālo apjomu ietvaros un/vai izmantojot attiecīgos DFS īpašos instrumentus; ņemot vērā iepriekš minēto, kompensē arī līdzekļus, kas no BMVI pārcelti par labu eu-LISA;

 

42. atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt Savienības budžetu ar pietiekami detalizētu nomenklatūru, lai budžeta lēmējinstitūcija varētu efektīvi pildīt savu lēmumu pieņemšanas funkciju un jo īpaši lai Parlaments varētu pildīt savas demokrātiskās pārraudzības un kontroles funkcijas visās izdevumu kategorijās; tādēļ pauž nožēlu, ka Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam nav izveidota detalizētāka nomenklatūra, kas atspoguļotu šī fonda konkrētos mērķus;

43. uzsver, ka ir jāpalielina Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) finansējums un darbinieku skaits atbilstoši uzdevumiem, kas izriet no politiskās vienošanās par Eiropas Patvēruma aģentūru; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpalielina eu-LISA darbinieku skaits atbilstoši konstatētajām šīs aģentūras vajadzībām, tādējādi palīdzot aģentūrai 2022. gadā īstenot vairākus kritiski svarīgus ES iekšējās drošības un robežu pārvaldības projektus, tādus kā IIS, ETIAS, sadarbspēja, pārskatītā VIS regula un Eurodac pārstrādātā redakcija;

44. atceļ Padomes veiktos Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) līdzekļu samazinājumus, jo šai aģentūrai ir jābūt pienācīgi aprīkotai un tās darbinieki ir jāpaaugstina amatā, lai tā varētu nodrošināt rezultātus visās atbildības jomās, kas paredzētas tās jaunajās pilnvarās; tomēr nolemj iekļaut rezervē 90 000 000 EUR, līdz būs pieņemti darbā atlikušie 20 pamattiesību uzraudzības speciālisti AD pakāpē un trīs izpilddirektora vietnieki un būs pieņemta procedūra Regulas 2019/1896[10] 46. panta īstenošanai;

 

45. tāpēc palielina 4. izdevumu kategoriju, par 106 231 750 EUR saistību apropriācijās pārsniedzot budžeta projektā ierosinātās summas (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

5. izdevumu kategorija. Drošība un aizsardzība

46. uzsver, ka ir svarīgi pakāpeniski izstrādāt Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku, vienlaikus respektējot dažu dalībvalstu neitralitātes statusu; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt Eiropas sadarbību aizsardzības jautājumos, jo tā ne tikai palielina Eiropas un tās iedzīvotāju drošību, bet arī samazina izmaksas; norāda, ka Eiropas aizsardzības sadarbības mērķis ir radīt sinerģiju un izvairīties no izdevumu dublēšanās dalībvalstīs; prasa palielināt finansējumu Eiropas Aizsardzības fondam un militārai mobilitātei, lai pilnībā veicinātu inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko pamatu, kas sekmēs tik ļoti nepieciešamo Savienības stratēģisko autonomiju;

 

47. atgādina par svarīgo lomu, kāda ir drošības un tiesībaizsardzības jomā strādājošajām decentralizētajām aģentūrām, jo īpaši Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL), Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA) un Eiropas Savienības Aģentūrai tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolam), un ierosina mērķtiecīgus palielinājumus un/vai darbinieku skaita izmaiņas, lai tās varētu pienācīgi pildīt savus uzdevumus; uzsver — tā kā līdz 2021. gada beigām Eiropola pārskatītais juridiskais pamats netiks pieņemts, aģentūras budžetā saglabātā rezerve var aizkavēt to darbinieku pieņemšanu darbā, kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu Eiropola pārskatītā juridiskā pamata un pilnvaru efektīvas īstenošanas sagatavošanu, pastiprinātu pret terorismu un kibernoziedzību vērstos Eiropola atbildes pasākumus un inovāciju un atbalstītu plaša mēroga izmeklēšanas, sadarbību ar EPPO un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darbības;

 

48. palielina 5. izdevumu kategoriju, kopumā par 82 621 461 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot daļu no pieejamās rezerves;

6. izdevumu kategorija. Kaimiņattiecības un pasaule

49. uzsver, ka laikā, kad ārējās problēmas un starptautiskās politikas jautājumi kļūst arvien svarīgāki starptautiskajā politikā, Savienībai ir jānodrošina, ka tās budžeta ārējā dimensija ir pienācīgi finansēta un gatava nekavējoties reaģēt uz aktuālām un jaunām, kā arī turpmākām un ilgtermiņa problēmām; uzstāj, ka ir jāatbalsta prioritātes, par kurām panākta vienošanās Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI — “Eiropa pasaulē”) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) ietvaros;

50. uzsver, ka ir jāpalielina UNRWA paredzētais finansējums, atzīstot tās svarīgo lomu kā reģionālās stabilitātes veicinātājai un vienīgajai vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzējai miljoniem palestīniešu bēgļu; uzsver, ka ierosinātais palielinājums ir domāts tam, lai UNRWA nodrošinātu finansējuma paredzamību; uzsver, ka svarīga nozīme ir bērnu izglītošanai iecietības, miera un savstarpējas cieņas garā; aicina Komisiju turpināt sadarbību ar Palestīniešu pašpārvaldi un UNRWA, lai veicinātu kvalitatīvu izglītību palestīniešu bērniem un turpinātu nodrošināt UNESCO standartu pilnīgu ievērošanu;

 

51. uzsver, ka ir jāpalielina finansējums Rietumbalkānu valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai atbalstītu visaptverošas reformas un atveseļošanos no Covid-19 krīzes un tās ilgtermiņa sociālajām, vides un ekonomiskajām sekām un palielinātu finansējumu pilsoniskajai sabiedrībai un nevalstiskiem dalībniekiem kandidātvalstīs; šajā sakarībā norāda, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums tādās svarīgās jomās kā demokrātijas atbalsts, pilsoniskā sabiedrība un tiesiskums; jo īpaši aicina turpināt atbalstīt cilvēktiesību un demokrātijas aktīvistus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas Baltkrievijā un kaimiņvalstīs;

 

52. pauž dziļas bažas par pašreizējo situāciju Afganistānā; uzskata, ka būtu ievērojami jāpalielina Afganistānai un kaimiņvalstīm paredzētās humānās palīdzības budžets, lai atbalstītu un aizsargātu neaizsargātus Afganistānas iedzīvotājus un viņu ģimenes; turklāt uzstāj, lai viss finansējums, kas paredzēts neatkarīgām attīstības un humānās palīdzības organizācijām Afganistānā, tiktu piešķirts tieši šīm organizācijām, neizmantojot talibu valdību kā starpnieku; ņemot vērā paredzamās vajadzības, ko radīs pašreizējā situācija Afganistānā un citās pasaules malās, kas būs jāfinansē no rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos gan iekšēji, gan ārēji un kas varētu radīt finansējuma trūkumu, nolemj palielināt humānās palīdzības finansējumu par 20 %;

 

53. pauž nožēlu par nevienlīdzību vakcinācijas aptverē pasaulē; tādēļ uzsver, ka jaunattīstības valstīs ir jānodrošina piekļuve Covid-19 vakcīnām, jo īpaši izmantojot COVAX iniciatīvu, kā arī ir jāatbalsta šo valstu veselības aprūpes sistēmu uzlabošana; tādēļ nolemj šim nolūkam iezīmēt 1 miljardu EUR NDICI — “Eiropa pasaulē” rezervē jaunām problēmām un prioritātēm 2022. gadā, no šīs summas atņemot no 2021. gada pārnestos NDICI līdzekļus, kā arī paredzēt vēl 100 miljonus EUR pozīcijā “Cilvēki — globālas problēmas” papildus visiem jau paustajiem Komisijas solījumiem un saistībām; prasa, lai dalībvalstis steidzami izpildītu saistības, kuras tās jau ir uzņēmušās attiecībā uz COVAX, un aicina tās 2022. gada pirmajā pusgadā piešķirt papildu 2 miljardus EUR vai nu COVAX, vai vakcīnu devās; atgādina, ka budžeta pozīcijas “Cilvēki — globālas problēmas” mērķis ir arī nodrošināt finansējumu saistībā ar neatliekamām, vidēja termiņa un ilgtermiņa problēmām;

 

54. uzsver Savienības globālos centienus atbalstīt bēgļus un atgādina Turcijas un citu uzņēmējvalstu, cita starpā Vidusjūras dienvidu reģiona valstu, svarīgo lomu bēgļu uzņemšanā, īpaši no Sīrijas; atkārtoti apstiprina, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir jāturpina sniegt efektīvu un uzraudzītu palīdzību Sīrijas bēgļiem uzņēmējvalstīs; uzsver, ka turpmākais finansējums Sīrijas bēgļu vajadzībām netika ņemts vērā sarunās par DFS vai NDICI — “Eiropa pasaulē” un tāpēc tas nebūtu jāsedz no plānotajiem instrumentiem, tostarp no NDICI — “Eiropa pasaulē” rezerves, jo Sīrijas, Irākas vai citu valstu bēgļiem paredzētais pasākumu kopums nav atbilde uz jaunu krīzi vai neparedzētām vajadzībām; prasa, lai jebkurš ES Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pēctecis tiktu finansēts no jaunām apropriācijām un papildu iemaksām no dalībvalstīm un lai vienlaikus tiktu attiecīgi pārskatīta DFS regula, palielinot 6. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu nolūkā atspoguļot faktiskās finanšu vajadzības saistībā ar ES ārējām darbībām;

 

55. uzsver, ka ES makrofinansiālā palīdzība Moldovai, Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Gruzijai, Jordānijai, Kosovai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai, Tunisijai un Ukrainai ir ļoti nozīmīga, lai veicinātu ieguldījumus un atbalstītu atveseļošanos no Covid-19 krīzes;

56. uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība un veicināšana visā pasaulē, kā arī sieviešu iespēju veicināšana un neaizsargātu grupu, piemēram, bērnu, aizsardzība joprojām ir viena no svarīgākajām Eiropas Savienības ārējās darbības interesēm; tādēļ nolemj palielināt finansējumu šīm pozīcijām;

 

57. nolemj palielināt atbalstu stratēģiskajai komunikācijai, īpaši pasākumiem, ar kuriem apkaro globālo dezinformāciju, sistemātiski izsekojot un atklājot dezinformāciju, ko izplata valsts un citi dalībnieki;

 

58. tāpēc palielina saistību apropriācijas 6. izdevumu kategorijā, par 563 429 451 EUR pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu (izņemot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības), un norāda, ka šis palielinājums jāfinansē, izmantojot pieejamo rezervi un īpašos instrumentus;

7. izdevumu kategorija. Eiropas publiskā pārvalde

59. uzskata, ka Padomes veiktie samazinājumi ir nepamatoti un neļautu Komisijai pildīt savus uzdevumus; tāpēc atjauno budžeta projektā ierosinātos administratīvos izdevumus, kas paredzēti Komisijai, cita starpā par tās birojiem;

 

60. uzsver, ka, ņemot vērā jaunos tiesību aktu priekšlikumus un stratēģiskās iniciatīvas, kuru pamatā ir Eiropas zaļā kursa mērķi, piemēram, paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, Biodaudzveidības stratēģiju, ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju un lielākus Savienības izdevumus, pateicoties NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam, dažiem dienestiem, jo īpaši Komisijas Vides ģenerāldirektorātam un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), būs nepieciešams lielāks darbinieku skaits; aicina Komisiju kā godīgu starpnieci nekavējoties atkārtoti izvērtēt šīs vajadzības un ierosināt atbilstošus palielinājumus grozījumu vēstulē vai samierināšanas procedūras laikā, nemazinot faktisko cilvēkresursu apmēru citos savos dienestos vai aģentūrās; uzsver, ka pašreizējais budžeta apmērs un darbinieku sastāvs mazina OLAF spēju veikt savu darbu visās dalībvalstīs; uzsver arī OLAF pieaugošo darba slodzi saistībā ar ES Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu un sadarbību ar EPPO;

Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības

61. atgādina tādu instrumentu kā izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības nozīmi politisko prioritāšu formulēšanā un tādu jaunu iniciatīvu ieviešanā, kas var kļūt par pastāvīgām Savienības darbībām un programmām; pēc visu iesniegto priekšlikumu rūpīgas analīzes un pilnībā ņemot vērā Komisijas vērtējumu par to vai, tie atbilst juridiskajām prasībām un ir īstenojami, pieņem tādu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību līdzsvarotu kopumu, kas atspoguļo Parlamenta politiskās prioritātes; aicina Komisiju ātri īstenot izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības un nodrošināt atgriezenisko saiti, informējot par to sniegumu un uz vietas gūtajiem rezultātiem;

Maksājumi

62. uzsver, ka 2022. gada budžetā ir jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, un tāpēc nolemj atcelt Padomes veiktos samazinājumus un palielināt maksājumu apropriācijas tajās pozīcijās, kurās tiek grozītas saistību apropriācijas;

Pārējās iedaļas

I iedaļa — Eiropas Parlaments

63. atbilstīgi 2021. gada 29. aprīļa plenārsēdē pieņemtajai ieņēmumu un izdevumu tāmei atstāj nemainītu vispārējo sava 2022. gada budžeta apmēru — 2 112 904 198 EUR; iekļauj budžeta apmēru nemainošas tehniskas korekcijas, lai atspoguļotu atjauninātu informāciju, kura nav bijusi pieejama agrāk šajā gadā;

 

64. saskaņā ar iepriekš minēto 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Eiropas Parlamenta 2022. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi:

 

a) pieņem zināšanai gaidāmo vides vadības sistēmas (EMAS) vidusposma stratēģijas vidusposma pārskatīšanu; atkārtoti aicina grozīt pašreizējo CO2 samazināšanas plānu, lai līdz 2030. gadam panāktu oglekļneitralitāti, izmantojot iekšēju oglekļa cenu;

 

b) pieņem zināšanai, ka viena no EMAS prioritārajām jomām vidējā termiņā būs cilvēku transporta radīto emisiju samazināšana; atkārtoti prasa samērīgi samazināt to braucienu skaitu, kas saistīti ar sanāksmēm, kuras var efektīvi rīkot attālināti vai jauktā formātā, un veicināt pāreju uz mazoglekļa alternatīvām visu pārējo braucienu gadījumā, ar noteikumu, ka tas neietekmē likumdošanas un politiskā darba kvalitāti;

 

c) atzinīgi vērtē brīvprātīgā tāldarba paplašināšanu Parlamenta darbiniekiem; atkārtoti aicina dot priekšroku hibrīdsanāksmēm vai pilnībā attālinātām sanāksmēm, ja tās nav saistītas ar politisku lēmumu pieņemšanu, piemēram, uzklausīšanu un viedokļu apmaiņas vai iekšēju un sagatavošanas sanāksmju gadījumā; atkārtoti prasa pilnībā attālināti rīkot sagatavošanas sanāksmes un pēc darba braucieniem notiekošās informatīvās sanāksmes saistībā ar visiem oficiālajiem delegāciju apmeklējumiem, izvirzot to kā vienu no apstiprinājuma saņemšanas priekšnoteikumiem, un noteikt, ka no 2022. gada tiks apstiprināti tikai attiecīgajos noteikumos paredzētie delegāciju braucieni; atkārtoti prasa Prezidijam nodrošināt, ka komiteju ārkārtas sanāksmes Strasbūrā tiek rīkotas tikai un vienīgi ārkārtas apstākļos un ka tās ir pienācīgi jāpamato pirms apstiprinājuma sniegšanas katrā atsevišķā gadījumā;

 

d) atzinīgi vērtē patlaban notiekošo noteikumu par darba braucieniem pārskatīšanu; atkārtoti prasa apstiprinājumu sniegt, pienācīgi pamatojoties uz vajadzībām, un, kad vien iespējams, izmantot mazoglekļa transporta veidus; atkārtoti aicina pārskatīt noteikumus par reģistrēto deputātu palīgu komandējumiem, ievērojot tos pašus principus;

 

e) mudina deputātus transportam izmantot mazoglekļa alternatīvas; atkārtoti aicina pārskatīt Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumus, lai saistībā ar Savienības teritorijā veiktiem lidojumiem tiktu atmaksātas elastīgas ekonomiskās klases aviobiļetes, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmumus;

 

f) atkārtoti aicina Parlamentu tā centienos kļūt par līderi ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā cieši sadarboties ar attiecīgajām vietējām iestādēm un jo īpaši ar Briseles reģionu, aktīvi iesaistoties plāna GoodMove īstenošanā, īpaši attiecībā uz stāvvietām; atkārtoti prasa paplašināt dienesta velosipēdu shēmu Parlamentā un dienesta automašīnas izmantot deputātu, darbinieku un reģistrētu deputātu palīgu ar komandējuma rīkojumiem transportam starp Briseli un Strasbūru; atkārtoti aicina atbilstīgi palielināt to autostāvvietu skaitu, kas paredzētas tikai elektrotransportlīdzekļiem;

 

g) atzinīgi vērtē gaidāmo priekšlikumu pārskatīt apmeklētāju grupām piemērojamos noteikumus; pieņem zināšanai pasākumus, ko atbildīgie dienesti ir veikuši, lai informētu apmeklētāju grupas par to transporta ietekmi uz vidi; atkārtoti prasa 2022. gadā izveidot sistēmu stimulējošu sistēmu ceļa izdevumu atlīdzināšanai, pamatojoties uz ietekmi uz vidi; prasa, lai pārskatītie noteikumi atbilstu Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789) un jo īpaši tā 9. punktam par kolektīvajiem braucieniem;

 

h) norāda, ka tiek veikta priekšizpēte, lai novērtētu jaunu fotoelementu paneļu uzstādīšanas izmaksu lietderību vairākās ēkās Briselē, un vienlaikus atkārtoti prasa maksimālas atdeves iegūšanas nolūkā līdz 2023. gadam Briselē uzstādīt mūsdienīgus jumta fotoelementus; atkārtoti prasa apturēt fosilā kurināmā apkures iekārtu modernizāciju un 2022. gadā pieņemt ceļvedi ar konkrētiem starpposma mērķrādītājiem fosilā kurināmā pakāpeniskai likvidācijai, lai novērstu balasta aktīvu veidošanos, un prasa veikt analīzi par siltumsūkņu sistēmu un citu attiecīgo tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti un lietderību saskaņā ar EMAS mērķiem; vienlaikus atkārtoti prasa izcelsmes apliecinājumus iepirkumā pakāpeniski aizstāt ar vietējiem atjaunojamajiem energoresursiem;

 

i) atgādina, ka ievērojams vairākums Parlamenta deputātu ir pauduši atbalstu vienai iestādes atrašanās vietai, lai nodrošinātu Savienības nodokļu maksātāju naudas efektīvu izlietojumu un to, ka Parlaments uzņemas institucionālu atbildību par savas oglekļa pēdas samazināšanu; atgādina, ka saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību Eiropas Parlamentam ir jāatrodas Strasbūrā; norāda, ka paliekošu izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgi grozījumi Līgumā, kuru izdarīšanai ir nepieciešama vienprātība;

 

j) atzinīgi vērtē to, ka EMAS rīcības plānā 2021. gadam ir paredzēta obligāta apspriešanās ar Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienestu par visām iepirkuma procedūrām prioritārajās produktu kategorijās, ja tas tiek uzskatīts par lietderīgu; tomēr atkārtoti prasa noteikt pienākumu apspriesties ar Zaļā publiskā iepirkuma palīdzības dienestu par iepirkumiem, kuru vērtība pārsniedz 15 000 EUR;

 

k) atgādina, ka pēc Prezidija 2018. gada lēmuma par piemaksu par vispārējiem izdevumiem plenārsēdēs ir pieņemti turpmāki lēmumi, un tāpēc atkārtoti prasa Prezidijam līdz 2021. gada beigām ieviest izmaiņas noteikumos, kuri reglamentē piemaksu par vispārējiem izdevumiem;

 

l) aicina Prezidiju definēt skaidrus un juridiski noteiktus standartus, kuros norādīts, kādos gadījumos ir iespējams nodrošināt trauksmes cēlēju aizsardzību, cita starpā attiecībā uz reģistrētiem deputātu palīgiem, un publicēt šos standartus;

 

m) uzsver nepieciešamību pārskatīt Parlamenta cilvēkresursu politiku, lai iestāde varētu izmantot visu Parlamenta darbinieku iegūtās speciālās zināšanas; uzskata, ka tādēļ ir jāmaina noteikumi, lai visu kategoriju darbinieki, tostarp reģistrēti deputātu palīgi, varētu piedalīties iekšējos konkursos, un ir jāizveido cilvēkresursu attīstības shēmas, kas ļautu Parlamentam saglabāt šo kategoriju speciālās zināšanas iestādes rīcībā;

n) pauž nožēlu par to, ka Prezidijs atsakās īstenot plenārsēdē daudzkārt pausto gribu veikt pasākumus, lai pilnībā saskaņotu piemaksu likmes, kas saistībā ar darba braucieniem starp Parlamenta trijām darba vietām tiek piemērotas ierēdņiem, pārējiem darbiniekiem un reģistrētiem deputātu palīgiem; aicina Prezidiju risināt šo jautājumu, lai, ilgāk vairs nekavējoties, novērstu minēto nevienlīdzību, un veikt tūlītējus pasākumus saistībā ar piemērojamo noteikumu pārskatīšanu, kas ir nepieciešama tiesiskā regulējuma grozīšanai;

 

o)  atkārtoti aicina Priekšsēdētāju konferenci pārskatīt Īstenošanas noteikumus, ar kuriem reglamentē delegāciju darbu un braucienus ārpus Eiropas Savienības; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizskata iespēja ļaut reģistrētiem deputātu palīgiem, ievērojot zināmus noteikumus, pavadīt deputātus oficiālās Parlamenta delegācijās un darba braucienos;

 

p) pieņem zināšanai Prezidija 2021. gada 8. februāra lēmumu par balsošanu saskaņā ar attālinātas līdzdalības režīmu; norāda, ka patlaban nav iespējama attālināta balsošana, ja nav priekšsēdētāja lēmuma par ārkārtas apstākļu noteikšanu; atkārtoti aicina Prezidiju ļaut deputātiem izmantot tiesības balsot grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai paternitātes atvaļinājuma laikā, ilgstošas slimības laikā vai force majeure gadījumos;

 

q) pieņem zināšanai darbu, kas patlaban tiek veikts, lai aizstātu Wi-Fi infrastruktūru trijās darba vietās; prasa ātri uzstādīt jauno infrastruktūru;

 

r) atgādina par informācijas drošības un privātuma apdraudējumu, ko rada no trešām personām atkarīgu risinājumu izmantošana, un atklātā pirmkoda programmatūras izmantošanas pozitīvo ietekmi; uzstāj, ka lietotājiem vajadzētu būt iespējai izmantot atklātā pirmkoda programmatūru Parlamenta ierīcēs un ka ir vajadzīgi decentralizēti atklātā pirmkoda risinājumi virtuālām sanāksmēm un tūlītējai ziņapmaiņai; uzsver nepieciešamību pienācīgi apmācīt lietotājus, īpašu uzmanību pievēršot kiberdrošībai; uzsver, ka ir vajadzīga automātiskas valodu transkripcijas un tulkošanas programmatūra, lai atbalstītu vienlīdzīgu informācijas izplatīšanu visās oficiālajās valodās;

 

s) pieņem zināšanai mākoņdatošanas stratēģiskās ievirzes, ko Prezidijs pieņēma 2020. gada jūnijā; atkārtoti prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Parlaments, iepērkot programmatūru un digitālo infrastruktūru, tostarp mākoņdatošanas risinājumus, nepieļauj atkarību no konkrēta pārdevēja, izvirzot pārnesamības un pilnīgas sadarbspējas prasības, izmanto atklātā pirmkoda programmatūru un iezīmē MVU un jaunuzņēmumiem paredzētus iepirkumus;

 

t) pieņem zināšanai pakalpojumus, kurus daži EP vietējie biroji (EPLO) sniedz valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas; prasa Prezidijam izvērtēt, vai ir iespējama un aptuveni cik izmaksātu komunikācijas materiālu nodrošināšana (piemēram, centriem Europa Experience), lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās dažādās dalībvalstīs;

 

u) ņem vērā aptuvenās izmaksas saistībā ar ārpakalpojumu izmantošanu svarīgāko ārpolitikas rezolūciju tulkošanai attiecīgās valsts oficiālajā valodā; atkārtoti aicina sagatavot šādu dokumentu tulkojumus, lai palielinātu Parlamenta ārlietu jomā veikto darbību ietekmi un informētību par tām, un nodrošināt, ka šim nolūkam tiek paredzēti pietiekami līdzekļi;

 

v) pieņem zināšanai projektu Immersive Online Experience un citus apmeklētājiem pieejamos tiešsaistes pasākumus; aicina attīstīt un popularizēt iespēju dalībvalstu un partnervalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem organizēt virtuālas ekskursijas gida pavadībā Parlamentā, lai uzlabotu plašākas sabiedrības izpratni par iestādes darbu un vērtībām;

 

w) atkārtoti aicina Prezidiju darīt zināmu savu lēmumu par Paul-Henri Spaak (PHS) ēku, tostarp detalizētu izmaksu sadalījumu un apliecinošos dokumentus;

 

x) atgādina Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma 27. panta 1. un 2. punktu par Parlamenta izveidoto brīvprātīgo pensiju fondu;

 

y) pieņem zināšanai pasākumus, ko Parlaments veicis, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz uzkopšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem; atkārtoti aicina Prezidiju atkārtoti izskatīt Parlamenta ārpakalpojumu politiku attiecībā uz uzkopšanas un ēdināšanas pakalpojumiem;

Citas iedaļas (IV–X iedaļa)

65. norāda, ka budžeta projekts lielā mērā atspoguļo to dažādo iestāžu tāmes, uz kurām attiecas pārējās budžeta iedaļas, un tāpēc — ar dažiem izņēmumiem — atbilst to finansiālajām prasībām; uzskata, ka Padomes ierosinātajiem sistemātiskajiem samazinājumiem tādējādi būtu kaitīga ietekme uz attiecīgo iestāžu darbību un līdz ar to arī uz būtisko ieguldījumu, ko tās sniedz Savienības darbības nodrošināšanā; tāpēc ierosina gandrīz visos gadījumos atjaunot budžeta projektā ierosinātās summas, cita starpā gan Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, gan Reģionu komitejai un tās štatu sarakstam paredzētās summas, lai šīs iestādes varētu veikt visus tām uzticētos uzdevumus, tostarp jaunas funkcijas; saskaņā ar džentlmeņu vienošanos negroza Padomes lasījumu attiecībā uz Padomi un Eiropadomi;

 

66. uzskata, ka dažos gadījumos un ņemot vērā iestāžu tāmes apropriācijas vai darbinieku skaits ir jāpalielina, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto apmēru, lai segtu jaunas vajadzības un sasniegtu jaunus politikas mērķus; tāpēc ierosina:

 

a) attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesu un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju — palielināt apropriācijas, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, pozīcijām, kas saistītas ar darbinieku atalgojumu un tiesībām, tostarp attiecībā uz štatu sarakstiem, lai saglabātu šo iestāžu tāmēm atbilstošu apropriāciju apmēru;

 

b) attiecībā uz Eiropas Revīzijas palātu — palielināt apropriācijas, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, 1200. pozīcijai “Atalgojums un piemaksas”, tostarp attiecībā uz tās štatu sarakstu, lai saglabātu tādu apropriāciju apmēru, kādu Eiropas Revīzijas palāta uzskata par nepieciešamu, un jo īpaši lai segtu papildu revīzijas uzdevumus saistībā ar Savienības līdzekļu apmēra pieaugumu (Atveseļošanas un noturības mehānisms un NGEU);

 

c) attiecībā uz Eiropas Ārējās darbības dienestu — palielināt apropriācijas, pārsniedzot budžeta projektā ierosināto summu, 2214. pozīcijai “Stratēģiskās komunikācijas spēja” un 1200. pozīcijai “Līgumdarbinieki”, lai vēl vairāk pastiprinātu cīņu pret dezinformāciju, jo īpaši Tālo Austrumu reģionā; palielināt arī 1100. pozīciju “Pamatalgas”, vēl dažas ar to saistītas pozīcijas un štatu sarakstu, lai Eiropas Ārējās darbības dienestam dotu iespēju aizstāt norīkotos valstu ekspertus ar štata darbiniekiem un pildīt savas funkcijas saskaņā ar globālo cilvēktiesību sankciju režīmu;

o

o o

67. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju kopā ar vispārējā budžeta projekta grozījumiem nosūtīt Padomei, Komisijai, pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

 

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (28.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2021/0227(BUD)

Atzinuma sagatavotājs: Urmas Paet

 

 

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. ņem vērā to, ka, ņemot vērā kavēšanos ar lielākās daļas 6. izdevumu kategorijas pamataktu pieņemšanu, 2022. gads būs pirmais pilnais darbības gads lielākajai daļai Savienības ārējās finansēšanas instrumentu;

2. pieņem zināšanai maksājumu apropriāciju palielinājumu 6. izdevumu kategorijā saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanas perioda sākumu un jaunu programmu uzsākšanu šajā izdevumu kategorijā;

3. uzsver, ka laikā, kad ārējās problēmas un starptautiskās politikas jautājumi kļūst arvien svarīgāki, ir jānodrošina, ka Savienības budžeta ārējā dimensija ir pienācīgi finansēta un sagatavota tam, lai varētu nekavējoties reaģēt uz aktuālām, jaunām, kā arī turpmākām problēmām; uzstāj, ka ārējās darbības budžets gan ģeogrāfiski, gan tematiski būtu jākoncentrē uz prioritārajām jomām un uz jomām, kurās Savienības rīcība var sniegt vislielāko pievienoto vērtību;

4. ņem vērā to, ka lielākā daļa ārējās darbības izdevumu ir koncentrēti Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI – “Eiropa pasaulē”) un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA III) ietvaros, un uzstāj, ka ir jāatbalsta šo ārējās finansēšanas instrumentu prioritātes, par ko panākta vienošanās, tostarp tās, par kurām tika nolemts NDICI – “Eiropa pasaulē” augsta līmeņa ģeopolitiskā dialoga laikā; atkārto savu iepriekšējo prasību pēc diferencētas budžeta nomenklatūras jaunajiem ārējās finansēšanas instrumentiem; uzsver, ka saistībā ar racionalizētāku instrumentu kopumu budžeta struktūrai vajadzētu būt pietiekami detalizētai, lai Parlaments varētu efektīvi veikt savas budžeta funkcijas un pildīt savu pārraudzības lomu;

5. uzsver, ka steidzami ir būtiski jāpalielina NDICI – “Eiropa pasaulē” finansējums, kas pieejams tematiskajai programmai par mieru, stabilitāti, konfliktu novēršanu un ātro reaģēšanu, kā arī cilvēktiesībām un demokrātiju, un atzinīgi vērtē NDICI – “Eiropa pasaulē” un IPA III lielāko ieguldījumu programmā “Erasmus+”, kas ļauj palielināt studentu mobilitāti no pirmspievienošanās valstīm;

6. uzsver, ka ir jāpalielina finansējums Rietumbalkānu valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņreģiona valstīm, lai atbalstītu visaptverošas politiskās un sociālekonomiskās reformas un atveseļošanos no Covid-19 krīzes un tās ilgtermiņa ekonomiskajām sekām, kā arī tādas jomas kā mediju brīvība, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesības, kā arī sieviešu, meiteņu un LGBTKI personu iespēju veicināšana un aizsardzība;

7. norāda uz daudzajiem izaicinājumiem Savienības austrumu un dienvidu kaimiņreģionos un uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums tādās svarīgās jomās kā demokrātijas atbalsts, pilsoniskā sabiedrība un tiesiskums; jo īpaši aicina turpināt atbalstīt Baltkrievijas cilvēktiesību un demokrātijas aktīvistus;

8. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka valstīs, kurās Savienībai ir īpašas stratēģiskas intereses, jo īpaši pievienošanās sarunvalstīs un Austrumu partnerības asociētajās valstīs, kā arī dienvidu kaimiņreģiona valstīs, būtu jāizveido ciešāka saikne starp Eiropas Parlamentu un attiecīgo valstu parlamentiem, un tādēļ aicina piešķirt pienācīgu finansējumu, lai nodrošinātu vajadzīgā līmeņa parlamentāro sadarbību;

9. uzskata, ka, lai nodrošinātu jaunatnes, miera un drošības (YPS) programmas transversālu īstenošanu, Savienībai un tās struktūrām šī programma būtu jāiekļauj politikas veidošanā, plānošanā, finansēšanā un uzraudzībā; aicina izstrādāt un atvērt jau esošus īpašus finansēšanas instrumentus YPS iniciatīvām, kas ir elastīgas un pieejamas visiem jauniešiem, tostarp tiem, kas saskaras ar vairākiem marginalizācijas veidiem;

10. uzskata, ka saistībā ar cilvēktiesību stāvokli Ēģiptē ir jāpārskata Komisijas budžeta atbalsta darbības un prioritāri jāparedz Savienības palīdzība galvenokārt demokrātijas dalībnieku un pilsoniskās sabiedrības atbalstam; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz visu veidu finansiālo atbalstu vai apmācību, ko Ēģiptei sniedz Savienība, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un Eiropas Investīciju banka;

11. atzinīgi vērtē modernizētajā IPA III paredzētos stingrākos nosacījumus attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu; aicina IPA III satvarā izveidot īpašas Rietumbalkānu valstīm un Turcijai paredzētas budžeta pozīcijas, no kurām būtu jāsniedz pietiekams finansējums Turcijas pilsoniskajai sabiedrībai un tiešiem personiskiem kontaktiem; uzsver — ir jānovērš, ka valdības nepareizi izmanto Savienības līdzekļus; aicina nodrošināt, ka Turcijas gadījumā IPA III līdzekļu pārvaldību turpina veikt Komisija vai starptautiskas organizācijas, un atļaut netiešu pārvaldību ar saņēmējvalsti tikai tad, ja tas ir absolūti nepieciešams; atgādina, ka visam finansējumam, kas paredzēts no IPA III, tostarp Ekonomikas un investīciju plānā Rietumbalkāniem, ir jāatbilst Parīzes nolīguma mērķiem un Savienības dekarbonizācijas mērķiem;

12. uzsver Savienības globālos centienus atbalstīt bēgļus un atgādina par Turcijas svarīgo lomu Sīrijas bēgļu uzņemšanā; atkārtoti apstiprina, ka Savienībai un tās dalībvalstīm arī turpmāk ir jāsniedz efektīvs un uzraudzīts atbalsts Sīrijas bēgļiem Turcijā, nodrošinot, ka Savienības līdzekļi tieši un pilnībā pārredzami tiek novirzīti nevalstiskajām organizācijām; atkārtoti norāda, ka programmu, kas aizstās Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (FRT), nedrīkstētu finansēt uz jaunpieņemto finanšu instrumentu, piemēram, IPA III un NDICI – “Eiropa pasaulē” (tostarp rezerves), rēķina; prasa programmu, kas aizstās FRT, finansēt ar jaunām apropriācijām un dalībvalstu iemaksām, un uzstāj, ka Parlaments ir pilnībā jāiesaista lēmumu pieņemšanā, tostarp lēmumos par iemaksām Savienības trasta fondos no Savienības budžeta un par FRT aizstājējprogrammas izveidi, pilnībā ievērojot budžeta lēmējinstitūcijas lomu; turklāt aicina pilnvērtīgi novērtēt ES un Turcijas paziņojuma ietekmi uz cilvēktiesībām un uzsver, ka ir svarīgi, lai abas puses tā īstenošanā nodrošinātu pamattiesību ievērošanu;

13. prasa, lai pilnībā tiktu izmantota ārējo darbības izdevumu finansēšanas iespēja, ko sniedz daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālie apjomi 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule” un noteikumi par iespēju mobilizēt rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos; atkārto, ka ir jāsaglabā līdzsvars attiecībā uz līdzekļiem, kas attiecīgajās regulās ir paredzēti dažādiem ārējās darbības instrumentiem; uzsver, ka ne DFS, ne NDICI – “Eiropa pasaulē” apspriešanā netika ņemts vērā finansējums, kas būs nepieciešams Sīrijas bēgļu vajadzību nodrošināšanai, un tādēļ tas nebūtu jāsedz no šo instrumentu līdzekļiem; turklāt, tā kā gaidāmā Sīrijas bēgļu palīdzības pakete nav paredzēta, lai reaģētu uz jaunu krīzi vai neparedzētām vajadzībām, uzsver, ka būtu jāierobežo NDICI – “Eiropa pasaulē” ārkārtas rezervē pieejamā finansējuma izmantošana šādiem mērķiem; tā vietā aicina dalībvalstis šai paketei darīt pieejamus jaunus papildu līdzekļus; atgādina, ka visiem elastīgajiem finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē”, jāatbilst regulā noteiktajiem tematiskajiem finansējuma izlietojuma mērķiem;

14. atzīst Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un darba aģentūras Palestīnas bēgļiem Tuvajos Austrumos (UNRWA) svarīgo lomu, proti, tā ir vienīgā vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzēja miljoniem Palestīnas bēgļu Tuvajos Austrumos, un prasa palielināt Savienības finansiālo ieguldījumu UNRWA kā investīcijas šī reģiona un pārējās pasaules drošībā, stabilitātē un attīstībā; pienācīgi ņem vērā Savienības finansētā ārējā pētījuma par palestīniešu mācību grāmatām nesenos konstatējumus, kuros ir norādīts uz nedaudzām jomām, kur vajadzīgi uzlabojumi, un kuri lielā mērā atspēko apgalvojumus, ka tajās tiek plaši aicināts uz naidu un vardarbību, tādējādi apstiprinot, ka šīs mācību grāmatas atbilst UNESCO standartiem; pienācīgi ņem vērā Komisijas modrību šajā jautājumā un atzinīgi vērtē Komisijas stingro apņemšanos cīnīties pret antisemītismu; aicina Komisiju turpināt sadarbību ar Palestīniešu pašpārvaldi un UNRWA, lai veicinātu kvalitatīvu izglītību palestīniešu bērniem un turpinātu nodrošināt UNESCO standartu pilnīgu ievērošanu; turklāt aicina Komisiju nodrošināt, ka ar tās finansējumu Palestīniešu pašpārvaldei tiek mazinātas negatīvās tendences un aizvien lielāka palestīniešu sabiedrības šķelšanās, veicināts plurālisms un pārskatatbildība un atbalstīta palestīniešu pilsoniskā sabiedrība;

15. uzsver, ka būtu ievērojami jāpalielina Afganistānai un kaimiņvalstīm paredzētās humānās palīdzības budžets, lai atbalstītu un aizsargātu neaizsargātus Afganistānas iedzīvotājus un viņu ģimenes, tostarp iekšzemē pārvietotas personas un bēgļus, un uzlabotu viņu pārmitināšanu; šajā sakarā atkārtoti uzsver nepieciešamību nodrošināt humānu un pienācīgu atbalstu gan cilvēkiem, kas meklē patvērumu, gan uzņēmējām valstīm; prasa neatsākt attīstības palīdzības sniegšanu Afganistānas režīmam, kamēr tas nevar nodrošināt cilvēktiesību un jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesību ievērošanu, un šos līdzekļus novirzīt neatkarīgām attīstības un humānās palīdzības organizācijām, kas darbojas saskaņā ar Savienības ārējās darbības mērķiem; turklāt uzstāj, lai Afganistānas pilsoniskās sabiedrības organizācijām paredzētais finansējums tiktu piešķirts tieši šīm organizācijām, neizmantojot talibu valdību kā starpnieku; uzsver, ka ir attiecīgi jāmācās no pieredzes, kas gūta no starptautiskas iesaistīšanās terorisma apkarošanā un brīvības, cilvēktiesību un pilsonisko brīvību veicināšanā Afganistānā;

16. aicina piešķirt vērienīgāku budžetu cilvēktiesību jomā un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp tās, kas apņēmušās nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un meitenēm; atgādina, ka ir jāīsteno stingri nosacījumi attiecībā uz finanšu atbalstu Savienības partnervalstīm un kaimiņvalstīm cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā; šajā sakarā aicina arī nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz noteikumiem, kas finansēšanas nolīgumos saistīti ar cilvēktiesībām, un precizēt mehānismu un kritērijus šādu nolīgumu apturēšanai, ja tiek pārkāptas cilvēktiesības, demokrātijas principi un tiesiskums, kā arī nopietnos korupcijas gadījumos; turklāt uzsver, ka Savienībai būtu stingri jāatturas no budžeta atbalsta palīdzības sniegšanai valstīs, kuras rupji pārkāpj starptautiskos standartus cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā vai kuras nespēj demonstrēt apņemšanos apkarot korupciju; šajā sakarā mudina rūpīgi piemērot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums) un paplašināt tā darbības jomu, iekļaujot arī korupciju;

17. uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzība un veicināšana visā pasaulē joprojām ir Savienības ārējās darbības pamatintereses; prasa palielināt finansējumu vēlēšanu novērošanas misijām, tostarp vietējiem novērotājiem, ņemot vērā to nozīmi demokrātisko institūciju konsolidēšanā un stabilitātes nodrošināšanā nestabilās valstīs, jo īpaši ar vietējo pilsoniskās sabiedrības grupu starpniecību;

18. uzsver, ka ir jāuzlabo pamanāmība un komunikācija attiecībā uz Savienības atbalstu un Savienības finansējumu trešās valstīs, jo īpaši kandidātvalstīs un partnervalstīs; aicina Komisiju likt lielāku uzsvaru uz veiksmīgi īstenotu projektu izplatīšanu un to labvēlīgo ietekmi un sniegtajiem ieguvumiem, lai stiprinātu finansējuma ietekmi un Savienības publisko diplomātiju, un īpašu uzmanību pievērst tādu pārkāpumu izvērtēšanai un novēršanai, kuri saistīti ar pašas Savienības projektiem un finansējumu trešās valstīs;

19. nosodot jebkādus uzbrukumus reliģiskajām minoritātēm, jo īpaši kristiešiem, visā pasaulē, uzsver, ka ir jābūt pieejamam pienācīgam finansējumam, lai aizsargātu vajātās minoritātes, un, ņemot to vērā, vēlreiz uzsver atbalstu īpašā sūtņa amatam reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus Eiropas Savienības;

20. uzsver, ka ir svarīgi izveidot spēcīgu Savienības kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) un uzlabot sadarbību aizsardzības un drošības jautājumos, izmantojot dažādus instrumentus, piemēram, pastāvīgo strukturēto sadarbību, koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību un Eiropas Aizsardzības fondu, kas ir galvenais virzītājspēks ceļā uz Savienības stratēģisko autonomiju, tehnoloģisko suverenitāti un tās spēju vajadzības gadījumā patstāvīgi lemt un rīkoties; cer, ka gaidāmais Savienības Stratēģiskais kompass un tā secinājumi arī palīdzēs turpmāk palielināt ar aizsardzību saistītajām iniciatīvām paredzētos līdzekļus, lai Savienība varētu reaģēt uz daudzajiem pašreizējiem izaicinājumiem un kļūtu ģeostratēģiskāka, spējīga aizsargāt savas intereses un vērtības un uzņemties vairāk pienākumu drošības un aizsardzības jomā partnerībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO, jo īpaši Savienības kaimiņvalstu kontekstā; uzsver, cik svarīgas ir KDAP civilās misijas, un aicina dalībvalstis apņemties tām īsā laikā nodrošināt pietiekamu personālu;

21. uzsver, ka ir svarīgi regulāri izvērtēt visus Savienības drošības palīdzības pasākumus (civilo KDAP un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu/ NDICI – “Eiropa pasaulē”) un pielāgot atsevišķas misijas, operācijas un pasākumus, lai iekļautu jēgpilnu cilvēku drošības pieeju, kurā ņem vērā vietējo iedzīvotāju reālās drošības vajadzības;

22.  uzsver, ka ir svarīgi Savienību aizsargāt pret ļaunprātīgu ārvalstu iejaukšanos un ietekmi, jo īpaši hibrīduzbrukumiem un dezinformāciju; prasa nodrošināt pienācīgu finansējumu un pilnvaras Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) nodaļām un projektiem, kas nodarbojas ar minētajiem jautājumiem, un uzsver, ka koordinācijai starp Savienības iestādēm ir svarīga nozīme; aicina izveidot īpašas komandas, lai novērstu apdraudējumus no noteiktiem reģioniem; atgādina par Eiropas Revīzijas palātas secinājumu, ka EĀDD ir vajadzīgas plašākas pilnvaras un pietiekams finansējums, lai tā varētu apkarot pēc Covid-19 pandēmijas sekojošos arvien biežākos hibrīduzbrukumus, kā arī jaunus apdraudējumus;

23. atkārto iepriekšējos paziņojumus par apdraudējumu saistībā ar kiberdrošību un viltus ziņu izplatīšanu, šajā sakarībā uzsver to, ka ar Savienības budžetu ir horizontālā līmenī labāk jārisina šie būtiskie izaicinājumi un jāreaģē uz tiem, jo īpaši Savienības galvenajās iestādēs, kā arī tās delegācijās visā pasaulē;

24. uzsver, ka optiskās šķiedras kabeļi ir globālā interneta centrālā nervu sistēma, jo 97 % visas interneta datplūsmas notiek pa šiem kabeļiem; uzsver, ka šie kabeļi veido būtisku un neatņemama daļu no Savienības kritiskās infrastruktūras un līdz ar to tiem ir liela ģeopolitiska nozīme, tomēr tie nesen ir izmantoti ārvalstu spiegošanas operācijās; uzskata, ka Savienībai šo kabeļu drošība un aizsardzība būtu jānosaka par prioritāti; aicina Savienību izveidot Savienības optiskās šķiedras kabeļu drošības programmu, kurā iekļauta pētniecība, koordinācija, politikas veidošana, incidentu izsekošana un krasta apsardzes apmācība;

25. uzsver, ka Covid-19 joprojām visā pasaulē rada satricinājumu; aicina Savienībā un tās partnervalstīs koordinēti un saskaņoti reaģēt, sniedzot medicīnisko palīdzību, un uzlabot spējas saistībā ar vakcīnu izplatīšanu un dalīšanos ar tām, tostarp ar programmas COVAX palīdzību, kā arī atbalstīt valstu sociālo un ekonomisko atveseļošanos;

26. uzsver, ka ir vajadzīgs pietiekams finansējums, lai sekmētu Savienības globālās savienojamības programmas plānošanu un īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi 2021.–2027. gada DFS plānošanas procesā iekļaut konkrētus savienojamības projektus un investīcijas;

27. uzsver, ka ir svarīgi savienot kopējo ārpolitiku un drošības politiku ar ES Arktikas politiku, un uzsver Savienības pienākumu atbalstīt Arktikas un tās vietējo kopienu aizsardzību;

28. norāda, ka NDICI – “Eiropa pasaulē” paredz termiņa vidusposma un galīgos izvērtējumus, kā arī to, ka Komisija sagatavo sīki izstrādātus gada ziņojumus Parlamentam un Padomei par notiekošajām darbībām, sasniegtajiem rezultātiem, efektivitāti un panākto progresu virzībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947[11] tematiskajiem mērķiem un uzdevumiem; aicina Komisiju izstrādāt un īstenot precīzu metodiku tematisko mērķu izsekošanai, jo īpaši klimata, biodaudzveidības, dzimumu līdztiesības, kā arī migrācijas un piespiedu pārvietošanas jomā, lai nodrošinātu pārredzamību, pienācīgu pārskatatbildību un ļautu Parlamentam efektīvi īstenot savu kontroles funkciju, kas tam piemīt kā budžeta lēmējinstitūcijas iestādei;

29. atzinīgi vērtē vērienīgu ārējo Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (GAP) III; prasa tā īstenošanai paredzēt pienācīgus finanšu resursus un uzsver, ka ir vajadzīgi pienācīgi un izmērāmi rādītāji un konkrēta metodika, kā arī regulāra uzraudzība, lai analizētu Savienības budžeta ietekmi uz dzimumu līdztiesību un efektīvi īstenotu dzimumu līdztiesības principa ievērošanu Savienības ārējās darbības budžeta plānošanā;

30. aicina Prezidiju sagatavot saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 54. pantu (patstāvīgi ziņojumi) pieņemto svarīgāko ārpolitikas rezolūciju tulkošanu ANO oficiālajās valodās, kas nav Savienības oficiālās valodas (proti, arābu, ķīniešu un krievu valodā), kā arī saskaņā ar Reglamenta 132. pantu (rezolūcija saistībā ar Komisijas, Augstā pārstāvja vai Komisijas priekšsēdētāja paziņojumiem) un Reglamenta 144. pantu (steidzamas rezolūcijas) pieņemtu konkrētām valstīm adresētu rezolūciju tulkošanu attiecīgās valsts oficiālajā valodā, lai palielinātu Parlamenta ārējo darbību ietekmi un informētību par tām, un aicina budžeta lēmējinstitūciju nodrošināt, ka šim nolūkam tiek paredzēti pietiekami līdzekļi;

31. atzīst, ka ir jāstiprina EĀDD, lai tas varētu pildīt savas funkcijas saistībā ar ES vispārējo cilvēktiesību sankciju režīmu; prasa pienācīgi finansēt papildu darbinieku pieņemšanu, lai nodrošinātu ar šo jauno ES ārlietu politikas instrumentu saistīto uzdevumu pildīšanu, un mudina EĀDD nekavējoties pieņemt un īstenot pastāvīgas īstenošanas noteikumus par ārējām darbībām un uzdevumiem, kas veido sava veida juridisko pamatu, kuru delegāciju vadītāji var izmantot, lai labāk aizsargātu Savienības tēlu un reputāciju kopumā, kā tas tika paziņots Budžeta kontroles komitejai sniegtajās rakstiskajās atbildēs saistībā 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru;

32. noraida Padomes veiktos EĀDD administratīvā budžeta samazinājumus; aicina par X iedaļu atbildīgo Budžeta komitejas referentu atjaunot budžeta projektā paredzētās summas visās X iedaļas pozīcijās, kurās Padome līdzekļus ir samazinājusi.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 8 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Anna Bonfrisco, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Kinga Gál, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Sandra Kalniete, Maximilian Krah, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Antonio López-Istúriz White, Claudiu Manda, Lukas Mandl, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Thijs Reuten, Jérôme Rivière, María Soraya Rodríguez Ramos, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Jordi Solé, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Hermann Tertsch, Hilde Vautmans, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Željana Zovko
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vladimír Bilčík, Ioan-Rareş Bogdan, Özlem Demirel, Angel Dzhambazki, Markéta Gregorová, Evin Incir, Assita Kanko, Pierfrancesco Majorino, Mick Wallace

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50	+
NI	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Ioan-Rareş Bogdan, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Lukas Mandl, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko
Renew	Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Hilde Vautmans
S&D	Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Evin Incir, Pierfrancesco Majorino, Claudiu Manda, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev
Verts/ALE	Alviina Alametsä, Markéta Gregorová, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Salima Yenbou

 

8	-
ID	Maximilian Krah, Thierry Mariani, Jérôme Rivière
NI	Kostas Papadakis
The Left	Özlem Demirel, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz, Mick Wallace

 

8	0
ECR	Angel Dzhambazki, Anna Fotyga, Assita Kanko, Jacek Saryusz-Wolski, Hermann Tertsch
ID	Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi
NI	Kinga Gál

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (28.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējo budžetu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Charles Goerens

 

 

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. vērš uzmanību uz to, ka pandēmijas un globālās recesijas sekas nopietni apdraudēs jaunattīstības valstu, īpaši vismazāk attīstīto valstu (VAV), spēju sasniegt IAM, jo jau tā nabadzīgie un neaizsargātie cilvēki ir cietuši visvairāk; uzsver, ka ir jāatbalsta jaunattīstības valstis, lai tās varētu piekļūt Covid-19 vakcīnām; uzskata, ka pašreizējā krīze saasina nevienlīdzību visā pasaulē, kas palielināsies vēl vairāk, ja vakcīnas nebūs pieejamas;

2. uzsver, ka jaunattīstības valstu nodokļu bāzes uzlabošanai, to publisko finanšu situācijas uzlabošanai un postošu taupības pasākumu nepieļaušanai ir ļoti nepieciešama tāda attīstības palīdzība, kura būtu apvienota ar būtiskas parādu atvieglošanas pasākumiem, iesaistot visus privātos un publiskos kreditorus, un starptautiskās sadarbības turpmāka attīstīšana nodokļu jautājumos un cīņā pret nelikumīgām finanšu plūsmām, ko rada daudznacionālu uzņēmumu pārrobežu darbības, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un krāpšana nodokļu jomā; atkārtoti norāda, ka Covid vakcinācijas dēļ nedrīkst samazināties citi būtiski izdevumi; aicina Eiropas Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas parādu atvieglošanas stratēģiju attiecībā uz jaunattīstības valstīm; aicina atbalstīt daudzpusēja parāda pārstrukturēšanas mehānisma izveidi ANO aizgādībā un pasākumus, kuru mērķis ir panākt vienošanos par saistošiem noteikumiem par atbildīgu valsts aizdevumu izsniegšanu un aizņemšanos, lai atbalstītu parādu krīzes novēršanas uzlabošanu; tomēr uzsver, ka līdztekus parādu atvieglošanai ir vajadzīgs atbalsts, lai sistēmiskas reformas varētu īstenot arī jaunattīstības valstu līmenī;

3. aicina izveidot Eiropas Ilgtspējīgas attīstības un starptautiskās klimata aizsardzības banku, kas apvienotu resursus, iesaistītu visas dalībvalstis un to attīstības finansēšanas iestādes un mobilizētu privātās investīcijas jaunattīstības valstīs;

4. norāda, ka steidzami jāpalielina līdzekļi veselības aprūpei, nodrošinātībai ar pārtiku, uzturam, izglītībai, piekļuvei ūdensapgādes un sanitārijas pamatpakalpojumiem, sociālajai aizsardzībai un dzimumu līdztiesībai, kā arī budžeta pozīcijām “Cilvēki – Globālas problēmas” un “Planēta – Globālas problēmas”; uzsver, ka ģeogrāfiskajās budžeta pozīcijās par prioritāti būtu jānosaka cilvēces attīstība; vērš uzmanību uz katastrofālajām sekām, ko rada globālā nespēja pienācīgi rīkoties, lai novērstu klimata krīzi un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī uz nepieciešamību palielināt līdzekļus budžeta pozīcijā “Planēta – Globālas problēmas”;

5. aicina Komisiju nodrošināt, ka tā varēs pārliecinoši pierādīt, ka ir izpildīti NDICI – “Eiropa pasaulē” regulas noteikumi par izdevumiem sociālajai iekļaušanai un cilvēces attīstībai, izglītībai, dzimumu līdztiesībai, klimatam, bioloģiskajai daudzveidībai un migrācijai un ka ir pilnībā ievērota prasība 93 % no NDICI izdevumiem uzskatīt par oficiālu attīstības palīdzību (OAP); uzstāj, ka ir jāpalielina OAP, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, lai sekmētu ES un tās dalībvalstu kopīgo solījumu izpildi;

6. aicina Komisiju un finanšu iestādes, tostarp EIB, nodrošināt, ka visās darbībās, kas veiktas, izmantojot EFIA+ / Ārējās darbības garantiju, tiek ievērots attīstības papildināmības princips un ka tās atbilst ES ārējās darbības mērķiem, kā tie noteikti LES 21. pantā, tostarp cilvēktiesību ievērošanai un veicināšanai, nabadzības izskaušanai un vides risku pārvaldībai; aicina Komisiju novērtēt, vai attīstības papildināmību varētu sasniegt, ja ES līdzekļi, izmantojot EFIA+, tiktu novirzīti mehānisma COVAX atbalstam;

7. atgādina, ka saskaņā ar NDICI – “Eiropa pasaulē” regulu EAF atmaksājumi tiks nodalīti ĀKK valstīm un novirzīti vienīgi caur EIB, izmantojot budžeta garantijas un finansējuma apvienošanas darbības atbilstoši EFIA+ / Ārējās darbības garantijai; aicina izmantot EAF atmaksājumus, lai palīdzētu kompensēt to, ka šobrīd nav nodrošināta EIB klātbūtne ĀKK valstīs, nolūkā analizēt ar tās finansējumu saistīto projektu reālo situāciju; uzsver pozitīvo lomu, kāda šajā nolūkā varētu būt arī lielākai ES delegāciju iesaistei;

8. uzskata, ka ĀKK programma ar savu budžeta pozīciju ir būtiska, lai segtu kopīgos un savstarpēji saistītos mērķus un stratēģiskās prioritātes saskaņā ar jauno ES un OACPS nolīgumu; uzskata, ka šī programma papildinātu ES veikto plānošanu reģionu un valstu līmenī šajās pasaules daļās un galvenokārt būtu jāvērš uz neaizsargātām iedzīvotāju grupām, kuras saskaras ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī uz atbalstu ar Covid-19 saistītas veselības aprūpes finansēšanai nolūkā kvalitatīvu medicīnisko aprūpi un vakcīnas padarīt visiem pieejamākas;

9. uzskata, ka visiem pieejamas sociālās aizsardzības sistēmas un vispārēja veselības apdrošināšana būtu jāveicina ar Panāfrikas programmu, kurai vajadzētu atvēlēt atsevišķu budžeta pozīciju; atzinīgi vērtē līdzekļus, kas paredzēti pastāvīgai OACP spēju veidošanai saistībā ar ES un ĀKK Apvienoto parlamentāro asambleju, kā arī pastāvīgo atbalstu Āfrikas Savienības un Āfrikas kontinentālās brīvās tirdzniecības zonas spēju veidošanai;

10. aicina Komisiju steidzami un saskaņoti pievērsties atjaunojamo energoresursu ekspansijas un partnerattiecību mērķtiecīgai veicināšanai, kā arī atbalstīt jaunattīstības valstu spējas eksportēt atjaunojamo enerģiju, tostarp atjaunojamā ūdeņraža veidā;

11. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iecelt augsta līmeņa ES klimata sūtni, lai starptautiskā līmenī veicinātu cīņu pret klimata pārmaiņām;

12. prasa pilnībā izmantot ārējo darbības izdevumu finansēšanas iespēju, ko sniedz DFS maksimālie apjomi 6. izdevumu kategorijā “Kaimiņattiecības un pasaule” un noteikumi par iespēju mobilizēt rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos; atkārto, ka ir jāsaglabā līdzsvars attiecībā uz līdzekļiem, kas attiecīgajās regulās ir paredzēti dažādiem ārējās darbības instrumentiem; uzsver, ka ne DFS, ne NDICI – “Eiropa pasaulē” apspriešanā netika ņemts vērā finansējums, kas būs nepieciešams Sīrijas bēgļu vajadzību nodrošināšanai, un tādēļ tas nebūtu jāsedz no ieplānoto instrumentu līdzekļiem; turklāt, tā kā gaidāmā Sīrijas bēgļu palīdzības pakete nav paredzēta, lai reaģētu uz jaunu krīzi vai neparedzētām vajadzībām, uzsver, ka būtu jāierobežo NDICI – “Eiropa pasaulē” ārkārtas rezervē pieejamā finansējuma izmantošana šādiem mērķiem; tā vietā aicina dalībvalstis šai paketei darīt pieejamus jaunus papildu līdzekļus;

13. aicina ikgadējā budžeta procedūrā pienācīgi atspoguļot NDICI – “Globālā Eiropa” noteikumus par jauno problēmu un prioritāšu rezerves izmantošanu, jo īpaši, lai DFS 2021.–2027. gada darbības periodā nodrošinātu kopumā papildu 1 miljardu EUR trijām programmām (200 000 000 EUR tematiskajai programmai “Cilvēktiesības un demokrātija”, 200 000 000 EUR tematiskajai programmai “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas” un 600 000 000 EUR tematiskajai programmai “Globālās problēmas”);

14. pauž dziļas bažas par situāciju Afganistānā; aicina Komisiju sagatavot humāno palīdzību un saskaņā ar novērtētajām iespējām atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam palielināt humānās palīdzības budžetu Afganistānai un kaimiņvalstīm, lai novērstu kritisko pārtikas trūkumu, sniegtu atbalstu bēgļiem kaimiņvalstīs, kā arī iekšzemē pārvietotiem cilvēkiem un atbalstu sievietēm, meitenēm, bērniem un cilvēktiesību aizstāvjiem sadarbībā ar ANO aģentūrām (UNHCR, UNICEF), citām starptautiskām organizācijām un starptautiskām NVO; aicina sagatavot jaunu finanšu plānojumu un stratēģiju, lai nezaudētu ar smagām pūlēm panāktos ieguvumus attīstības jomā un turpinātu atbalstīt Afganistānas un kaimiņvalstu iedzīvotājus, neizmantojot talibu izveidotās valdības starpniecību, taču ar nosacījumu, ka tiek saņemtas drošības garantijas attīstības palīdzības darbiniekiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Catherine Chabaud, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Norbert Neuser, Janina Ochojska, Jan-Christoph Oetjen, Michèle Rivasi, Christian Sagartz, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Chrysoula Zacharopoulou, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evin Incir, Patrizia Toia
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Elisabetta Gualmini

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

19	+
ID	Gianna Gancia
NI	Antoni Comín i Oliveres
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Janina Ochojska, Christian Sagartz, Tomas Tobé
Renew	Catherine Chabaud, Charles Goerens, Jan-Christoph Oetjen, Chrysoula Zacharopoulou
S&D	Elisabetta Gualmini, Evin Incir, Pierfrancesco Majorino, Norbert Neuser, Patrizia Toia
The Left	Miguel Urbán Crespo

 

2	-
ID	Dominique Bilde, Bernhard Zimniok

 

5	0
ECR	Ryszard Czarnecki, Beata Kempa
Verts/ALE	Pierrette Herzberger-Fofana, Erik Marquardt, Michèle Rivasi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (8.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Luděk Niedermayer

 

 

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. prasa, lai ar Savienības 2022. gada budžetu tiktu īstenots Eiropas zaļais kurss; prasa Savienības 2022. gada budžetu saskaņot ar Parīzes nolīgumā paredzētajām Savienības saistībām klimata jomā;

2. prasa, lai 2022. gada budžets palīdzētu īstenot Eiropas pusgadā izklāstītās prioritātes un lai vienlaikus būtu iespējams ar tā palīdzību īstenot Eiropas zaļo kursu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, un prasa, lai budžeta izdevumi, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM), tiktu izmantoti 6 pīlāros strukturēto politikas mērķu ietvaros un palīdzētu efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu, kuras apzinātas attiecīgajos konkrētai valstij adresētajos ieteikumos;

3. pauž nožēlu par Padomes ierosinātajiem samazinājumiem Savienības 2022. gada budžetā un atgādina, ka ir jāsaglabā saistības, par kurām saistībā ar DFS tika panākta vienošanās iestāžu līmenī;

4. uzskata, ka ar Savienības budžetu būtu jāturpina atbalstīt gan ilgtspējīgu un iekļaujošu sociālās jomas un ekonomikas atveseļošanu Savienībā pēc Covid-19 pandēmijas, gan Savienības prioritātes; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītais simetriskais satricinājums ir radījis asimetriskas sekas dalībvalstīm, un brīdina, ka pastāv nevienmērīgas un netaisnīgas atveseļošanas risks gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī;

5. prasa izveidot iekļaujošu Savienības budžetu, kas palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem īstenot digitālās pārkārtošanās; prasa īstenot ES digitālās izglītības politiku un Eiropas izglītības telpu, lai sasniegtu digitālo prasmju jomā noteiktos mērķus;

6. atbalsta pieeju, ko Savienības iestādes izvēlējušās, lai atbalstītu veselību un novērstu Covid-19 pandēmijas izraisītos ekonomiskos un sociālos satricinājumus; uzsver, ka uzņēmumi un mājsaimniecības kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ir saņēmuši nepieciešamo finansiālo atbalstu;

7. uzsver, ka Next Generation EU (NGEU) ir nozīmīgs lēmums Savienības budžetā un ka šī instrumenta veiksmīgu darbību var nodrošināt tikai efektīva līdzekļu izmantošana; atgādina, ka nacionālo plānu apstiprināšana ir tikai procesa sākums, un prasa Komisijai garantēt, ka tiks finansēti tikai tādi projekti, kas atbilst NGEU;

8. prasa Komisijai īstenot proaktīvāku pieeju cīņā pret Savienības līdzekļu nepareizu izmantošanu, pārkāpumiem un interešu konfliktiem; uzsver, ka ir vajadzīgi ievērojami uzlabojumi, lai saglabātu uzticēšanos Savienības budžeta politikas galvenajiem principiem; pauž bažas par nepietiekamu progresu, jo īpaši attiecībā uz izdevumiem kopējās lauksaimniecības politikas jomā, kur ir mazāka pārredzamība un Komisijas loma Savienības līdzekļu pareizas izmantošanas kontrolē ir mazāka nekā citās Savienības budžeta daļās;

9. uzsver, ka ir vajadzīgi pastiprināti un mērķorientēti pasākumi, lai ātri un efektīvi atbalstītu pandēmijas vissmagāk skartos cilvēkus, darba ņēmējus, pašnodarbinātos, nozares un reģionus; prasa palielināt resursus cīņai pret sociālo un dzimumu nevienlīdzību, nabadzību un bezdarbu, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, jauniešiem un neaizsargātām grupām;

10. uzsver to, ka ir svarīgi paredzēt pietiekamus resursus, ar kuru palīdzību koordinēt un uzraudzīt makroekonomikas, sociālās un vides politikas nostādnes un cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un finanšu noziedzību un ieviest ekonomikas pārvaldības satvaru; pauž nožēlu par to, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas dēļ Savienība, dalībvalstis un Savienības budžets katru gadu zaudē simtiem miljardu euro, kurus varētu novirzīt atveseļošanas centieniem;

11. jo īpaši uzsver, ka, ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (“Revīzijas palāta”) īpašā ziņojuma Nr. 13/2021 konstatējumus, nekavējoties ir jāpiešķir pietiekami resursi, lai stiprinātu Komisijas spēju nodrošināt spēkā esošo pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu vērsto tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi visā Savienībā;

12. uzstāj, ka ir jāparedz pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai un Eiropas Prokuratūrai, lai šīs iestādes varētu rūpīgi pārbaudīt Savienības līdzekļu izmantošanu; pauž bažas par to, ka Komisija un Padome ir ierosinājušas tikai minimālus minēto iestāžu un struktūru budžeta palielinājumus;

13. atgādina, ka jaunu pašu resursu groza ieviešana ir labākais veids, kā nodrošināt Savienības budžeta ilgtermiņa ilgtspēju;

14. uzsver nepieciešamību stimulēt taisnīgu, ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu, vienlaikus veicot sociāli līdzsvarotas reformas, lai modernizētu Savienības ekonomiku un palielinātu tās noturību, kohēziju un konkurētspēju, kā arī veicinātu MVU un jaunuzņēmumu piekļuvi finansējumam; uzsver, ka Covid-19 krīze ir smagi skārusi MVU; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai efektīvi atbalstītu MVU un jaunuzņēmumus; prasa, lai ar Savienības 2022. gada budžetu tiktu atvieglota piekļuve finansējumam, kas atbalsta uzņēmumus Savienības izvirzītā klimatneitrālas ekonomikas izveides mērķa sasniegšanā;

15. atzinīgi vērtē programmas InvestEU pieņemšanu; uzstāj, ka 2022. gadā programmai InvestEU par prioritāti būtu jānosaka atvieglota MVU piekļuve finansējumam, kā arī sociālo ieguldījumu un prasmju finansēšana;

16. atzinīgi vērtē valsts atbalsta pagaidu regulējuma pagarināšanu līdz 2021. gada 31. decembrim saistībā ar Covid-19 krīzi; prasa palielināt resursus, lai nodrošinātu Savienības konkurences politikas pilnīgu un ātru piemērošanu; mudina dalībvalstis un Savienību ar tās jaunā atveseļošanas instrumenta — ANM — starpniecību pilnībā izmantot valsts atbalsta pagaidu regulējumu attiecībā uz finanšu vajadzībām, kas tieši saistītas ar Covid-19 pandēmiju; sagaida, ka Komisija uzraudzīs arī visas saskaņā ar pagaidu regulējumu apstiprinātās shēmas un to ietekmi uz iekšējā tirgus darbību;

17. uzsver, ka kultūras un radošās nozares, kā arī tūrisms, tostarp kultūrtūrisms, un izglītība ir un būs starp tām nozarēm, kuras visvairāk cieš no Covid-19 krīzes sekām, ar ko saskaras Savienība;

18. prasa ar budžetu veicināt ekonomikas politikas prioritāšu izpildi, piemēram, kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu, ar mērķi uzlabot labvēlīgas ilgtermiņa un ilgtspējīgu ieguldījumu vides veidošanu un visu tirgus dalībnieku, bet jo īpaši MVU un jaunuzņēmumu, piekļuvi finansējumam, vienlaikus radot lielākas ieguldījumu iespējas privātiem ieguldītājiem;

19. uzsver Savienības budžetā iekļautu izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību nozīmi un aicina Komisiju izrādīt lielāku elastību to priekšlikumu novērtēšanā un pārskatīšanā, kas iesniegti Savienības budžeta ietvaros;

20. aicina Komisiju nākt klajā ar stingrāku pieeju saistību atcelšanai un pārdalīt un atkārtoti izmantot neizlietotos līdzekļus, lai finansētu prioritāros mērķus un jomas, par kurām panākta vienošanās iestāžu līmenī, jo īpaši tādās jomās, kas saistītas ar pandēmijas pārvaldību, izglītību, veselības aprūpi, inovāciju un sociālo politiku;

21. uzsver to struktūru pārskatatbildības un pārredzamības nozīmīgumu, kuras saņem Savienības finansējumu;

22. prasa piešķirt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus Eiropas Uzraudzības iestādēm (EUI), ņemot vērā to, ka tām pēc Eiropas Uzraudzības iestāžu regulu pārskatīšanas (ar Regulu (ES) 2019/2175) ir uzticēti jauni pienākumi un pilnvaras; prasa palielināt šo iestāžu Uzraudzības padomju darbības pārredzamību, lai uzlabotu to pārskatatbildību un vadības struktūras;

23. ņemot vērā Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 13/2021 konstatētos trūkumus attiecībā uz Eiropas Banku iestādes (EBI) rīcību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas jomā, uzskata, ka daļa no budžeta būtu jāiekļauj rezervē, līdz EBI nodrošinās pilnīgu atbilstību Revīzijas palātas ziņojumā izklāstītajiem ieteikumiem un savā 2022. gada darba plānā pieņems skaidru stratēģiju, kā efektīvi izmantot visus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanas instrumentus;

24. uzsver, ka norises tādās jomās kā ilgtspējīgs finansējums, finanšu tehnoloģijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, kibernoturība, maksājumi un nebanku finanšu starpniecība ir vai būs saistītas ar jaunām EUI kompetencēm un uzdevumiem, kam būtu jāparedz atbilstoši resursi; jo īpaši norāda, ka, pieņemot tiesību aktus par Savienības centrālajiem tīrvērtes darījumu partneriem (CCP), ir papildinātas Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) pilnvaras un uzdevumi, taču tas nav atspoguļots papildu budžetā, kas varētu apgrūtināt EVTI spēju īstenot savu CCP uzraudzības un regulatīvo darba programmu; uzsver, ka gan Regula par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), gan SVT izmēģinājuma režīma regula un Digitālās darbības noturības akts (DORA), visticamāk, radīs jaunas kompetences EUI;

25. pieņem zināšanai, ka EVTI Uzraudzības komitejai ir svarīga loma gan attiecībā uz Savienības, gan trešo valstu CCP, lai saglabātu stabilus un sakārtotus Eiropas finanšu tirgus un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību; norāda — lai gan ar Savienības CCP saistīto darbību finansēšana notiek no EVTI budžeta, trešo valstu CCP uzraudzības darbības tiek segtas no maksām, ko EVTI iekasē no trešo valstu CCP; norāda, ka EVTI nav piešķirti papildu resursi nedz jaunajiem uzdevumiem, kas saistīti ar Savienības CCP saskaņā ar ETIR 2.2, nedz uzdevumiem, kas saistīti ar CCP atveseļošanu un noturību; prasa palielināt EVTI finansējumu, lai nodrošinātu, ka CCP uzraudzības komiteja spēj pildīt savus pašreizējos un ikgadējos uzdevumus saistībā ar Savienības CCP; aicina Komisiju pārskatīt pašreizējo regulējumu maksu iekasēšanai no trešo valstu CCP, lai EVTI varētu iekasēt summu, kas liecinātu par maksu struktūras ilgtermiņa ilgtspēju un pieņemamību, vienlaikus izmantojot samērīgāku pieeju attiecībā uz CCP ar dažādiem darbības līmeņiem, kuri ir atšķirīgi nozīmīgi Savienības finanšu tirgiem;

26. atzinīgi vērtē to, ka Padome piekrīt Komisijas viedoklim par EUI finansēšanu; uzsver, ka, pieņemot ierosināto budžetu, būtu jānodrošina skaidrs progress jomās, kurās vairāki pienākumi ir uzticēti EUI un kurās pašreizējā situācija ir neapmierinoša, jo īpaši nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā;

27. uzsver to, ka būtu jāturpina grāmatvedības struktūru un nodokļu iestāžu finansēšana, jo īpaši, lai atbalstītu tās cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un veicinātu pārredzamību un noteiktību; uzsver, ka šīm struktūrām būtu jāatskaitās Parlamentam;

28. prasa nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz darbu, ko Komisija iegulda Parlamenta iesniegto izmēģinājuma projektu novērtēšanā, jo daļa projektu var labvēlīgi ietekmēt Savienības darbību; vērš uzmanību uz to, ka pašreizējām darba metodēm trūkst pārredzamības un skaidrības un tādēļ tiek noraidīti vairāki svarīgi un realizējami priekšlikumi, kuri būtu varējuši sniegt pievienoto vērtību;

29. uzsver, ka visām organizācijām, kas saņem Savienības finansējumu, ir jādarbojas politiski neitrāli un objektīvi;

30. pieņem zināšanai ES Nodokļu un finanšu noziegumu novērošanas centra izveidi sagatavošanas darbības veidā; uzskata, ka šāds novērošanas centrs var būt noderīgs gan nepieciešamajām demokrātiskajām debatēm, gan lēmumu pieņēmējiem; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par novērošanas centra darbības turpināšanu pēc 2022. gada;

31. atgādina, ka jaunu pašu resursu groza ieviešana tika integrēta iestāžu sadarbībā, izstrādājot ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai; uzstāj, ka oglekļa ievedkorekcijas mehānisms un digitālā nodeva būtu jāpieņem un jāīsteno saskaņā ar tādu grafiku, kas ļautu sniegt ieguldījumu NGEU;

32. aicina dalībvalstis ātri pieņemt gaidāmos Komisijas sagatavotos tiesību aktu priekšlikumus par pārstrādāto digitālo nodevu, oglekļa ievedkorekcijas mehānismu un ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS) un līdz 2022. gada beigām pabeigt sarunas par finanšu darījuma nodokli saskaņā ar ciešākas sadarbības procedūru;

33. uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi augstas kvalitātes statistikas sagatavošanai un izplatīšanai Savienībā; uzsver, ka, neraugoties uz zināmu progresu, joprojām pastāv būtiskas nepilnības un trūkumi attiecībā uz statistikas datu izmantojamību, tvērumu un piekļūstamību un ir nepieciešama tūlītēja rīcība; tādēļ uzskata, ka daļa budžeta būtu jāiekļauj rezervē, līdz Eurostat būs iesniedzis vērienīgu rīcības plānu, lai ievērojami palielinātu savas tīmekļa vietnes lietotājdraudzīgumu, nodrošinātu piekļuvi datiem un informācijai visās Savienības oficiālajās valodās un izstrādātu jaunu statistiku un rādītājus, kas veicinātu Savienības politikas un prioritāšu īstenošanu;

34. uzsver, cik svarīgi ir pienācīgi resursi, lai atbalstītu stabilu un uzticamu finanšu un nefinanšu pārskatu un revīzijas standartu izstrādi visā pasaulē un visā Savienībā; tomēr uzskata, ka daļa no piešķirtā budžeta būtu jāiesaldē, līdz Starptautisko Finanšu pārskatu standartu (IFRS) fonds un Starptautisko grāmatvedības standartu padome (IASB) būs veikuši pienācīgus turpmākos pasākumus saistībā ar attiecīgajām prasībām, ko Parlaments paudis 2016. gada 7. jūnija rezolūcijā par IAS izvērtējumu un IFRS fonda, EFRAG un PIOB darbībām[12].

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	1.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 4 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Francesca Donato, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Sven Giegold, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Fulvio Martusciello, Costas Mavrides, Jörg Meuthen, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Alfred Sant, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Niels Fuglsang, Eugen Jurzyca

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45	+
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Fulvio Martusciello, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoş Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Jonás Fernández, Niels Fuglsang, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang
The Left	José Gusmão, Dimitrios Papadimoulis
Verts/ALE	Sven Giegold, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

4	-
ECR	Michiel Hoogeveen
ID	Gunnar Beck, Jörg Meuthen
NI	Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

7	0
ECR	Eugen Jurzyca, Roberts Zīle
ID	Francesca Donato, Valentino Grant, France Jamet, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (28.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Lucia Ďuriš Nicholsonová

 

 

IEROSINĀJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā sakarā ar pandēmijas nesamērīgo ietekmi uz neaizsargātām grupām pašreizējā nevienlīdzība palielinās un konstatējumi liecina, ka grūtības nodrošināt iztiku ir ievērojami pieaugušas to cilvēku vidū, kuri jau atrodas nestabilā situācijā[13]; tā kā saskaņā ar jaunākajiem Eurofound datiem 23 % no minimālās algas saņēmējiem Savienībā ir norādījuši, ka viņiem ir grūti (vai ļoti grūti) nodrošināt iztiku, salīdzinot ar 11,5 % rādītāju attiecībā uz pārējiem darba ņēmējiem, un kopumā 16 % minimālās algas saņēmēju dzīvo materiāli nenodrošinātās mājsaimniecībās, salīdzinot ar 6 % rādītāju attiecībā uz pārējiem darba ņēmējiem;[14]

B. tā kā Covid-19 krīze un noslēdzes pasākumu neparedzētās sekas var apdraudēt vairāku gadu desmitu laikā panāktos ieguvumus dzimumu līdztiesības jomā, radot reālu risku, ka sievietes varētu izstāties no darba tirgus un ka laika gaitā varētu pastiprināties dzimumu lomas; tā kā nozaru un darba tirgus segregācijas dēļ sievietes ir pārāk plaši pārstāvētas zemu atalgotos un nepilna laika darbos un nozarēs, ko smagi skārusi Covid-19 pandēmija, tāpēc sievietes vairāk nekā citas grupas ir pakļautas riskam, ka viņas var ciest no krīzes sekām nodarbinātības un sociālajā jomā[15];

C. tā kā Eurofound pētījumi liecina, ka ir jāstiprina sociālā dialoga spēja, lai risinātu jautājumu par sadales ietekmējumu un veicinātu taisnīgu pārkārtošanos, un pierādījumi liecina, ka dažu klimata politikas nostādņu nevēlamo ietekmi var risināt sociālie partneri, jo īpaši tāpēc, ka tās ietekmē uzņēmumus un darba ņēmējus konkrētās nozarēs un reģionos, un risinājumus var panākt, izmantojot sociālo dialogu un kopīgas iniciatīvas[16];

D. tā kā Eurofound apsekojums par Covid-19 liecina par to, ka visās vecuma grupās ir sasniegts viszemākais garīgās labjutības līmenis kopš pandēmijas sākuma vairāk nekā pirms gada un tas ir īpaši izteikts jauniešu un to cilvēku vidū, kuri ir zaudējuši darbu[17];

E. tā kā Savienība un dalībvalstis ir veikušas daudz dažādu darbību, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem; tā kā pasākumu būtība mainās un paplašinās un šajā nolūkā instrumenti, ar kuriem vāc un strukturē informāciju par izmantotajām pieejām, piemēram, Eurofound datubāze “COVID-19 EU PolicyWatch” vai Eiropas pārstrukturēšanas uzraudzības atbalsta instrumentu datubāze, ir būtiski, lai uzraudzītu norises un sniegtu pierādījumus par to izvērtējumu[18],

1. atkārtoti norāda, ka 2022. gads joprojām būs izšķirošs gads, un uzsver, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes sociālās un ar nodarbinātību saistītās problēmas ir nesamērīgi ietekmējušas dažādas dalībvalstis, dažādus reģionus un dažādas mūsu sabiedrības grupas, vissmagāk skarot visneaizsargātākās grupas un jo īpaši ietekmējot darba tirgu;

2. prasa nodrošināt stingru reakciju saistībā ar visiem cilvēkiem, jo īpaši jauniešiem, visām ģimenēm, tostarp LGBTIK ģimenēm, darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātām personām un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un sociālu un ekonomiskā un vides ziņā ilgtspējīgu budžetu, kas nevienu neatstāj novārtā;

3. šajā sakarībā uzsver Savienības fondu un finanšu instrumentu, tostarp Next Generation EU, izšķirošo nozīmi, paredzot Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) papildus Eiropas Sociālajam fondam Plus (ESF+), kas ir galvenais virzītājspēks Savienības sociālās dimensijas stiprināšanai un sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgas, taisnīgas, iekļaujošas un nediskriminējošas atveseļošanas nodrošināšanai saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) un zaļā kursa, kā arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) un Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) principiem;

4. uzsver, ka ar šiem fondiem un instrumentiem būtu jāatbalsta visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko un labdarības organizāciju, darbības;

5. uzsver, ka budžetam ar spēcīgu sociālu un ekonomiski ilgtspējīgu pieeju būtu jāpalīdz pielāgoties gaidāmajām izmaiņām darba tirgū, jāsaglabā un jārada kvalitatīva un ilgtspējīga nodarbinātība, pilnībā ievērojot darba tiesības un pienācīgus nodarbinātības un darba apstākļus, jāveicina nabadzības izskaušana un jāsamazina sociālā atstumtība, nevienlīdzība un diskriminācija, jo īpaši attiecībā uz bērniem un jauniešiem, jāveicina ilgtspējīga izaugsme un vēl vairāk jāpalielina augšupēja sociālā konverģence laikā pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes un no tās izrietošajām negatīvajām sociālajām sekām;

6. uzsver, ka krīze ir izcēlusi daudzas pastāvošās nevienlīdzības izpausmes, atklājusi jaunus diskriminācijas veidus un pasliktinājusi dzīves un darba apstākļus daudziem cilvēkiem, tostarp darba ņēmējiem un viņu ģimenēm, jo īpaši neaizsargātām darba ņēmēju grupām un personām, kas strādā saskaņā ar nestabiliem darba nosacījumiem un noteikumiem, kā arī mazo uzņēmumu īpašniekiem un pašnodarbinātām personām;

7. uzstāj, ka ir jānovērš ekonomiskās, sociālās, intersekcionālās, teritoriālās, paaudžu un reģionālās atšķirības un nevienlīdzība, jo kohēzijas politikai arī turpmāk jābūt vienai no prioritātēm atveseļošanā pēc Covid;

8. piekrīt Eiropas līderiem, ka, pandēmijas dēļ pieaugot bezdarbam un nevienlīdzībai, ir svarīgi novirzīt resursus tur, kur tie ir visvairāk vajadzīgi, lai stiprinātu mūsu ekonomiku, un vērst mūsu politikas centienus uz vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, lai uzlabotu vienlīdzīgas iespējas, kvalitatīvu darbvietu radīšanu, uzņēmējdarbību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju un samazinātu nabadzību un atstumtību; uzsver, ka nedrīkst neizmantot iespēju, ko sniedz Eiropas atveseļošanas atbalstam pieejamie ārkārtas resursi;

9. uzsver to rīcībpolitiku un pasākumu nozīmi, kas paredzēti, lai atbalstītu pāreju darba tirgū, progresu tehnoloģiju un inovācijas jomā un stiprinātu mūsu ekonomiku konkurētspēju, it sevišķi digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā, jo īpaši saistībā ar Covid-19 krīzi un ilgtermiņa tendencēm;

10. uzsver, ka ir jāpieņem vērienīga politika, lai uzlabotu jaunās paaudzes izredzes dzīvē, cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību, tostarp bērnu nabadzību, un nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus un to efektīvu īstenošanu, nodarbinātības drošību, pienācīgu sociālo aizsardzību, dzimumu ziņā līdzsvarotas iespējas un darba vidi, kas pielāgota cilvēkiem ar invaliditāti, un veicinātu Savienībā drošu vidi un labklājību visiem;

11. uzstāj, ka ir jāpieņem vērienīga mūžizglītības un prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas politika un jāatzīst prasmes, kas apgūtas neformālās un ikdienējās mācībās, lai risinātu problēmas, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī zaļā un digitālā pārkārtošanās, tostarp mākslīgā intelekta plašāka izmantošana;

12. šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi stiprināt Savienības izglītības un apmācības programmas atbilstoši nākotnes ekonomikas un sabiedrības vajadzībām, atbalstot darba devējus un skolotājus atbilstīgu prasmju apmācībā, kā arī investējot digitālajā infrastruktūrā;

13. atgādina, ka ekonomikas un darba tirgus atveseļošanai pēc Covid arī turpmāk jābūt prioritātei;

14. atgādina, ka ir izšķiroši svarīgi nodrošināt sieviešu un visneaizsargātāko grupu (piemēram, cilvēku, kuri cieš no nabadzības un sociālās atstumtības vai ir pakļauti to riskam, jo īpaši vistrūcīgāko personu, personu ar invaliditāti, romu un citu nelabvēlīgā situācijā esošo etnisko minoritāšu, jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku, vientuļo vecāku un bezdarbnieku, jo īpaši ilgtermiņa bezdarbnieku, kā arī pašnodarbinātu personu un nepastāvīgās darba tiesiskās attiecībās esošu darba ņēmēju) nediskriminējošu un vienlīdzīgu integrāciju darba tirgū vai viņu stāvokļa uzlabošanu darba tirgū, lai izveidotu godīgu, sociāli taisnīgu un iekļaujošu sabiedrību;

15. pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu 2022. gadā ESF+ piešķirt 13,1735 miljardus EUR; uzsver, ka ESF+ ir jāuzņemas svarīga loma, atbalstot dalībvalstis, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, cīnītos pret nabadzību, panāktu augstu kvalitatīvas nodarbinātības līmeni visiem, jo īpaši no darba tirgus visattālinātākajām personām, un it īpaši lai radītu labākas iespējas jauniešiem, nediskriminējošus un iekļaujošus darba tirgus, darba apstākļus, kas vecākiem un aprūpētājiem nodrošina darba un privātās dzīves līdzsvaru, dzimumu līdztiesību, pienācīgu sociālo aizsardzību un kvalificētu un noturīgu darbaspēku, kas ir gatavs pārejai uz zaļu un digitālu ekonomiku;

16. atzinīgi vērtē papildu pārvietojumu no REACT-EU kohēzijai 2022. gadā 10,8 miljardu EUR apmērā, no kuriem 30 % tiks piešķirti ESF+; mudina dalībvalstis ātri izmantot šos resursus, lai mazinātu krīzes sociālo ietekmi; atgādina, ka ar REACT-EU resursiem ir jāatbalsta darbvietu radīšana un kvalitatīva nodarbinātība, jo īpaši neaizsargātā situācijā esošiem cilvēkiem, kā arī jāatbalsta sociālās sistēmas, kas veicina sociālo iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu un nabadzības izskaušanas pasākumus, īpašu uzmanību pievēršot bērnu nabadzībai, un jāveicina vienlīdzīga piekļuve vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, tostarp tiem, kas paredzēti bērniem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, personām ar invaliditāti, etniskajām minoritātēm un bezpajumtniekiem (saskaņā ar REACT-EU regulas 8. pantu);

17. atgādina, ka ESTP īstenošana un rīcības plāns 20 ESTP principu īstenošanā palīdzēs risināt problēmas, ar kurām saskaras Eiropa, piemēram, digitalizāciju, zaļo pārkārtošanos un demogrāfiskās izmaiņas, un palīdzēs mazināt Covid-19 pandēmijas nelabvēlīgo ietekmi uz veselības, nodarbinātības, sociālo un ekonomikas jomu;

18. atkārtoti norāda, ka ANM ir jāveicina ESTP īstenošana, lai radītu stabilas un kvalitatīvas darbvietas, sociālo kohēziju un iekļaušanu; uzsver, ka valstu plānos paredzētajām reformām būtu jāatbilst Porto mērķiem un ESTP un ka dalībvalstīm būtu jāpalielina ieguldījumi sociālās dimensijas jomā atbilstīgi savām sociālajām reformām darba tirgus, izglītības un prasmju, sociālās aizsardzības un sociālo mājokļu jomā, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās saistībā ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem ir palielināta vajadzība pēc sociālajiem pasākumiem;

19. atgādina, ka sociālajam dialogam un sociālajiem partneriem ir jābūt atveseļošanas plāna pamatā un jāveicina ESTP īstenošana gan valstu, gan Savienības līmenī un tie ir sistemātiski jāiesaista valstu un Eiropas atveseļošanas un noturības plānu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā; aicina visas dalībvalstis investēt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanā, cita starpā apmācības, tīklu veidošanas pasākumu un sociālā dialoga stiprināšanas veidā, kā arī pasākumos, ko sociālie partneri kopīgi veic nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas politikas īstenošanā;

20. atzinīgi vērtē jauniešu nodarbinātības atbalsta pasākumu kopumu, jo īpaši pastiprināto Garantiju jauniešiem, un uzsver, ka dalībvalstīm tas ir jāīsteno, ieguldot attiecīgos Savienības līdzekļus, kas pieejami jauniešu izglītībai, apmācībai, prasmju pilnveidei un nodarbinātībai;

21. aicina dalībvalstis un Komisiju noteikt jauniešu bezdarba apkarošanu par prioritāti, jo īpaši saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas centieniem, un pilnībā izmantot tādus finanšu instrumentus kā Garantija jauniešiem;

22. atgādina par pienākumu visām dalībvalstīm pienācīgu summu no to dalīti pārvaldītajiem ESF+ finanšu līdzekļiem piešķirt mērķtiecīgām darbībām un strukturālām reformām, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, jo īpaši saistībā ar shēmu īstenošanu Garantijas jauniešiem ietvaros, un dalībvalstīm, kurās jauniešu, kas nestrādā, nemācās vai neapgūst arodu, īpatsvars pārsniedz vidējo rādītāju Savienībā, vismaz 12,5 % no saviem ESF+ resursiem piešķirt Garantijas jauniešiem īstenošanai;

23. aicina dalībvalstis pēc iespējas labāk izmantot ESF+ tiešās pārvaldības sadaļu “Nodarbinātība un sociālā inovācija” ne tikai investīcijām sociālajā inovācijā un darbaspēka mobilitātes atbalstam, bet arī tam, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju no dažām dalībvalstīm, attālinātiem vai lauku apvidiem;

24. pauž nožēlu par to, ka 2019. gadā 22 % Savienības bērnu bija pakļauti nabadzības riskam, dzīvoja smagā materiālā nenodrošinātībā vai (gandrīz) bezdarbnieku mājsaimniecībās; uzsver, ka saistībā ar atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes turpmākajos gados būs vēl svarīgāk mazināt bērnu nabadzību; atzinīgi vērtē pieņemto Eiropas Garantiju bērniem, kuras mērķis ir nodrošināt, ka  ikvienam bērnam, kam draud nabadzība vai sociālā atstumtība, būtu pieejama bezmaksas veselības aprūpe, izglītība, pirmsskolas izglītība un aprūpe, kā arī pienācīgs mājoklis un pilnvērtīgs uzturs;

25. atgādina, ka dalībvalstīm būtu jāizmanto ESF+ līdzekļi, lai efektīvi cīnītos pret bērnu nabadzību, un jāatbalsta mērķtiecīgas darbības bērnu nabadzības apkarošanai, lai atbalstītu Garantijas bērniem īstenošanu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir dalībvalstu ieguldījumi Savienības fondos bērnu nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanā;

26. mudina dalībvalstis pārsniegt ESF+ minimālās prasības, ņemot vērā pastāvīgi augsto bērnu nabadzības un sociālās atstumtības līmeni visā Savienībā; atkārtoti aicina Komisiju Eiropas Garantijā bērniem 2021. līdz 2027. gada laikposmā ieguldīt vismaz 20 miljardus EUR, no kuriem vismaz 3 miljardi ir jādara pieejami 2022. gadā;

27. uzsver, ka pārskatītajam EGF var būt svarīga loma, atbalstot un pārkvalificējot darba ņēmējus, kuri atlaisti Covid-19 krīzes ekonomiskās ietekmes dēļ; atgādina, ka EGF sniedz vienreizēju ex post pagaidu palīdzību darbu zaudējušiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām, lai pielāgotos strukturālām pārmaiņām un pēc iespējas ātrāk atgrieztos darba tirgū lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumos, jo īpaši tādos, ko izraisījušas nozīmīgas izmaiņas Savienības tirdzniecības attiecībās vai iekšējā tirgus sastāvā un finanšu vai ekonomikas krīze, pāreja uz mazoglekļa ekonomiku vai kas notikuši digitalizācijas vai automatizācijas rezultātā;

28. uzsver, cik nozīmīgas ir vienkāršotās EGF regulā noteiktās pieteikumu iesniegšanas prasības un pārskatītie atbilstības kritēriji, kas pazemina minimālo robežvērtību no 500 līdz 200 darbu zaudējušajiem darba ņēmējiem;

29. uzsver, ka EGF atbalsta apmācības paketes, lai iekļautu prasmes, kas vajadzīgas digitālajā rūpniecības laikmetā, kā arī resursu ziņā efektīvā un ilgtspējīgā ekonomikā; aicina dalībvalstis lielu pārstrukturēšanas pasākumu gadījumā izmantot EGF sniegtās iespējas;

30. uzskata, ka dalībvalstīm EGF būtu jāizmanto un plaši jāizplata informācija par atbalsta iespējām darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem;

31. pieņem zināšanai, ka EGF saistību apropriāciju apjoms rezervē 2022. gadam ir noteikts 201,3 miljonu EUR apmērā (+ 2 % salīdzinājumā ar 2021. gadu), kas atbilst maksimālajai ikgadējai summai 186 miljonu EUR apmērā (2018. gada cenās), kura pieejama saskaņā ar DFS regulas 8. pantu; atzinīgi vērtē līdzfinansējuma likmes saskaņošanu ar ESF+;

32. atgādina, ka TPF sniedz atbalstu to teritoriju iedzīvotājiem, ekonomikai un videi, kas saskaras ar nopietniem sociālekonomiskiem izaicinājumiem un nodarbinātības problēmām, kuras izraisa pārkārtošanās uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķrādītāju enerģētikas un klimata jomā un klimatneitrālu Savienības ekonomiku līdz 2050. gadam;

33. uzsver, ka TPF ir svarīgs instruments to teritoriju atbalstam, kuras visvairāk skar šī pārkārtošanās, un tam ir būtiska nozīme reģionālo atšķirību palielināšanās novēršanā; uzsver, ka TPF ir jākoncentrējas uz indivīdu vajadzībām un sociālo labklājību un jāpanāk sociālā ilgtspēja, atbalstot kvalitatīvu un ilgtspējīgu darbvietu izveidi, nodrošinot darba ņēmēju pārkvalifikāciju un atbalstot sociālo infrastruktūru bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpes iestāžu vajadzībām, lai nevienu neatstātu novārtā; ņem vērā Komisijas 2022. gada apropriācijas 1 159,749 miljonu EUR apmērā;

34. uzsver, ka tā darbības joma ir paplašināta, lai pievērstos pārkārtošanās sociālajiem aspektiem, jo īpaši attiecībā uz atbalstu darba meklētājiem, tostarp palīdzību darba meklēšanā, prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju un viņu aktīvu iekļaušanu darba tirgū, kā arī investīcijām viedā un ilgtspējīgā mobilitātē, citām darbībām iekļaujošas izglītības apmācību un darba tirgus pielāgošanas jomā, īpaši koncentrējoties uz zaļo un digitālo nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, tostarp atbalstu sociālajai infrastruktūrai mācību centru, bērnu, vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti aprūpes iestāžu vajadzībām, un iespēju atbalstīt ilgtspējīgas investīcijas saskaņā ar reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnēm, ja šāds atbalsts ir nepieciešams, lai radītu kvalitatīvas un ilgtspējīgas darbvietas noteiktajā teritorijā;

35. atgādina, ka Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (EAFVP) ir integrēts ESF+, un atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā vismaz 3 % no ESF+ budžeta tiks izlietoti pārtikas atbalstam un pamata materiālajai palīdzībai, kā arī papildu pasākumiem vistrūcīgākajām personām, nosakot līdzfinansējuma likmi 90 % apmērā, jo pašreizējā krīze vissmagāk ir skārusi vistrūcīgākās personas;

36. atzīst — paredzēts, ka dalībvalstis līdz 2022. gada beigām sasniegs savu pirmskrīzes ceturkšņa izlaides līmeni; brīdina — lai atveseļošana būtu ilgtspējīga, ir svarīgi radīt kvalitatīvas darbvietas arī vidējas un zemas kvalifikācijas darba ņēmējiem un jo īpaši sievietēm, jo ir pierādīts, ka tās ir būtiskas mūsu sabiedrības un ekonomikas noturībai;

37. atgādina, ka attiecībā uz veselības apdraudējumu, jau iepriekš pastāvošo nevienlīdzību nodarbinātības jomā un aprūpes pienākumiem pandēmija vairāk ir skārusi sievietes, un stingri atbalsta dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un finansējuma palielināšanu, lai atbalstītu pasākumus, ar ko veicina līdztiesību un vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum, un izveidotu visaptverošas sistēmas to budžeta piešķīrumu uzraudzībai un novērtēšanai, kuri paredzēti dzimumu līdztiesības principa nodrošināšanai; atzīst, ka lielākā daļa nozaru, kuras Covid-19 krīze skārusi vissmagāk, bija tādas, kurās pārsvarā nodarbinātas sievietes, un būtiskas nozares, no kurām daudzās ir nestabili darba apstākļi, un ka atveseļošanas periodā būtu jāpieliek īpašas pūles, lai uzlabotu nodarbinātības apstākļus šajās nozarēs;

38. uzsver, ka ar vides politikas un klimata pasākumu sociālekonomisko dimensiju saistīto jautājumu risināšana ne tikai nodrošina elementāru taisnīgumu, bet arī rada iespējas nodrošināt plašākus ar labklājību saistītus ieguvumus visiem un radīt pozitīvās mijiedarbības ciklus; uzskata, ka zaļajiem un digitālajiem ieguldījumiem ir liels potenciāls kvalitatīvu darbvietu radīšanā un nevienlīdzības mazināšanā, ja tie ir labi izstrādāti, un ka ir papildus jāparedz pāreja uz jaunu aprūpes sadalījumu;

39. aicina dalībvalstis plašāk mobilizēt ESF un TPF resursus un tos apvienot ar valsts un vietējām investīcijām, lai risinātu sociālo atstumtību, enerģētisko nabadzību un materiālo nenodrošinātību, lai efektīvi novērstu digitālo plaisu un digitālo atstumtību, īpaši lauku apgabalos un jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti vidū, un lai nodrošinātu piekļuvi digitāliem rīkiem un programmām un izmaksu ziņā pieejamai komunikāciju infrastruktūrai;

40. atgādina, ka Covid-19 pandēmija kārtējo reizi ir parādījusi nepietiekamu politikas reakciju uz demogrāfisko pārmaiņu ietekmi Savienībā, piemēram, to, ka trūkst atbilstošu un izmaksu ziņā pieejamu mājokļu, iestāžu, kas sniedz kvalitatīvu aprūpi, kā arī aprūpes un atbalsta pakalpojumu pietiekamā apjomā; uzsver, ka 2022. gada budžetā būtu jāuzsver, cik svarīgi ir aizsargāt un veicināt vecāka gadagājuma cilvēku cieņu un viņu pamattiesības Savienībā; turklāt prasa piešķirt pietiekamu finansējumu, lai atbalstītu investīcijas mājokļos nolūkā efektīvi risināt pieaugošās problēmas, kas saistītas ar cenas ziņā pieejamu mājokļu trūkumu, sliktiem mājokļu apstākļiem, atstumtību mājokļa jomā un bezpajumtniecību;

41. uzstāj, ka ir svarīga budžeta pārskatatbildība un prioritāšu noteikšana; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par snieguma satvaru DFS 2021.–2027. gadam; uzsver — lai Savienības iedzīvotājiem sniegtu patiesu ieguldīto līdzekļu atdevi, būtu jākoncentrējas uz pierādījumos balstītas un nākotnes vajadzībām atbilstošas politikas veidošanu; šajā nolūkā uzskata, ka ir svarīgi programmu uzraudzībā un novērtēšanā iesaistīt sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu ekonomiku;

42. pauž stingru pārliecību, ka 2022. gada vispārējā budžetā ir jāintegrē budžeta plānošana, kurā ņemti vērā ar dzimumu līdztiesību un invaliditāti saistītie aspekti, lai labāk saskaņotu politiku un darbības, kas veicina sieviešu un personu ar invaliditāti vienlīdzīgu līdzdalību darba tirgū, un lai nodrošinātu visaptverošas sistēmas šādu budžeta piešķīrumu uzraudzībai un mērīšanai saskaņā ar Savienības saistībām, kas izriet no Eiropas dzimumu līdztiesības un personu ar invaliditāti tiesību stratēģijām un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD);

43. atgādina, ka ir svarīgi, lai vietējās pārvaldes iestādes varētu saņemt un pārvaldīt ievērojamu Savienības līdzekļu daļu, jo tās ir Eiropas iedzīvotājiem vistuvāk esošās publiskās struktūras;

44. uzsver, ka izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības ir svarīgi instrumenti, lai izmēģinātu jaunas politikas iniciatīvas nodarbinātības un sociālās iekļaušanas, kā arī iekļaujošas līdztiesības jomā, cita starpā vācot datus, kuri jau ir izmantoti vairākām sekmīgām iniciatīvām; atgādina, ka to īstenošanas iespējamības novērtējums ir oficiāli balstīts uz 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu un praksē ir paredzēts tam, lai nodrošinātu, ka Parlaments pieņem izmēģinājuma projektus / sagatavošanas darbības, ko iespējams juridiski un tehniski īstenot; tādēļ uzsver, ka novērtējumam ir jābūt rūpīgam, detalizētam, kā arī pārredzamam un objektīvam un ka piešķirtajam vērtējumam ir jāatspoguļo tikai priekšlikuma vērtība; norāda arī to, ka arī pieņemto izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību īstenošanai arī turpmāk ir jābūt pārredzamai un jāatbilst to pieņemtajiem mērķiem un priekšlikuma ieteikumiem; aicina Eiropas Komisiju izveidot tiešu saziņu un apmaiņu ar Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību samērīgu novērtēšanu;

45. atgādina, ka aģentūrām un jo īpaši Eiropas Darba iestādei (EDI) ir svarīga loma, nodrošinot Savienības iestādēm un dalībvalstīm specializētas zināšanas un pieredzi, jo īpaši nodarbinātības un sociālos jautājumos, un veicinot taisnīgu darbaspēka mobilitāti; uzsver nepieciešamību piešķirt tām nepieciešamos resursus, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus, kuri pastāvīgi attīstās un mainās; jo īpaši uzstāj, ka jaunajai EDI ir jānodrošina pienācīgs personāls un finansējums saskaņā ar finanšu pārskatu;

46. uzsver, ka būtu jānodrošina atbilstoši finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā pareizu un vērienīgu piemērošanu un izpildi; šajā nolūkā aicina palielināt EU-OSHA finansējumu jauno problēmu risināšanai un jauno uzdevumu izpildei; atkārtoti norāda, ka darba inspekcijām vajadzētu būt cieši iesaistītām to darba aizsardzības pasākumu izpildē, kuru mērķis ir Covid-19 infekcijas profilakse, kā arī norādījumu izstrādē un palīdzības sniegšanā darba devējiem un darba ņēmējiem, un ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš augsta riska nozarēm, piemēram, veselības aprūpei, pakalpojumiem, izglītībai un transportam;

47. uzsver, ka pandēmijas laikā pastāv nozīmīgs risks, ka iedzīvotājiem varētu rasties garīgās veselības problēmas un zems garīgās labjutības līmenis, ko pastiprinātu gan darbvietas zaudēšana, gan nedrošība par darbvietu, un uzskata, ka iedzīvotājiem būs vajadzīgs papildu atbalsts, lai viņi varētu atgriezties ierastajā dzīvē un pārvarēt pandēmijas radītās problēmas, un aicina dalībvalstis pievērst uzmanību tam, kā mazināt garīgās veselības apdraudējumus turpmāku Covid-19 uzliesmojuma viļņu gadījumā;

48. atgādina, ka pārejai uz digitālo ekonomiku, kas nodrošina pienācīgus darba apstākļus un pilnībā ievēro darba tiesības, būs vajadzīgas investīcijas, lai pielāgotu rūpnieciskās ražošanas iekārtas, uzlabotu saistīto infrastruktūru, savienojamību, tīkla drošību un turpmāko darba organizāciju, kā arī ieguldījumi jaunās iespējās sniegt sociālo un organizatorisko atbalstu darba ņēmējiem; šajā sakarībā aicina piešķirt pienācīgus resursus, lai visiem darba ņēmējiem Savienībā nodrošinātu tiesības atslēgties, kā arī pienācīgus tāldarba apstākļus, cita starpā ievērojot psihosociālos un ergonomiskos noteikumus.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 5 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Atidzhe Alieva-Veli, Abir Al-Sahlani, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Jordi Cañas, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoş Pîslaru, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Vincenzo Sofo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alex Agius Saliba, Konstantinos Arvanitis, Johan Danielsson, Lina Gálvez Muñoz, Sara Matthieu, Beata Mazurek, Eugenia Rodríguez Palop, Véronique Trillet-Lenoir

 

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
NI	Ádám Kósa, Daniela Rondinelli
PPE	David Casa, Jarosław Duda, Gheorghe Falcă, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Jordi Cañas, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Véronique Trillet-Lenoir, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Alex Agius Saliba, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Johan Danielsson, Estrella Durá Ferrandis, Lina Gálvez Muñoz, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Marianne Vind
The Left	Konstantinos Arvanitis, Leila Chaibi, Eugenia Rodríguez Palop, Nikolaj Villumsen
Verts/ALE	Katrin Langensiepen, Sara Matthieu, Kira Marie Peter-Hansen, Mounir Satouri

 

5	-
ECR	Margarita de la Pisa Carrión
ID	Dominique Bilde, Nicolaus Fest, France Jamet, Guido Reil

 

7	0
ECR	Beata Mazurek, Elżbieta Rafalska, Vincenzo Sofo, Beata Szydło
ID	Elena Lizzi, Stefania Zambelli
Renew	Abir Al-Sahlani

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS (7.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — Vispārīgs ievads — Kopējie izdevumi — Vispārējs ieņēmumu dokuments — Ieņēmumu un izdevumu dokuments pa iedaļām

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Antonio Tajani

 

 

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu par 18 % un maksājumu apropriāciju palielinājumu par 104 % 2022. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu pozīcijā “Veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē”; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktu dalība Savienības demokrātiskajā dzīvē ir viena no Savienības iedzīvotāju pamattiesībām; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams papildu palielinājums, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un cita starpā pienācīgu atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai, un līdz ar to ierosina palielināt šo budžeta pozīciju vēl par 5 %;

2. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” sasniedz visu Eiropas Savienību, ņemot vērā līdzekļu taisnīgu, pieejamu un ģeogrāfisku sadalījumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izmēģinājuma projekta BELE — “Eiropas veidošana sadarbībā ar vietējām pašvaldībām” — īstenošanu un tam paredzētās saistību apropriācijas, kas ir veids, kā veicināt pilsētu un ciematu, kas atrodas ārpus dalībvalstu galvaspilsētām, līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē; aicina paredzēt īpašus papildu piešķīrumus, lai palielinātu konferences par Eiropas nākotni pamanāmību un ietekmi, kopā ar Eiropas Parlamentu izvēršot lielāku skaitu un labāk strukturētas iniciatīvas visā Eiropā un dalībvalstīs saskaņā ar Parlamenta nostāju;

3. uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” nozīmi Eiropas pilsoniskuma izglītības veicināšanā un aicina izveidot budžeta pozīciju uzskatāmai un brīvprātīgai sākumskolas un vidusskolas izglītības programmai, kas nodrošinās ES un globālā pilsoniskuma izglītību;

4. nepiekrīt Padomes nostājai par 3,6 % samazināt 2022. gada budžeta projektā ierosināto finansējumu budžeta pozīcijai “Komisijas pārstāvniecības”; ierosina šai pozīcijai piešķirt 5 % palielinājumu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu 2022. gada budžeta projektā un uzskata, ka šis palielinājums ir nepieciešams, lai veicinātu proaktīvu dialogu ar dalībvalstu iedzīvotājiem par ES jautājumiem, tostarp virtuālos un hibrīdformātos, organizējot pasākumus saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, kā arī izstrādājot komunikācijas pasākumus ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanai; uzskata, ka Parlamentam būtu arī jānodrošina šim nolūkam atbilstoši resursi tā vietējiem birojiem;

5. uzskata, ka ierosinātais saistību apropriāciju palielinājums par 0,9 % un maksājumu apropriāciju palielinājums par 3 % pozīcijā “Komunikācijas pakalpojumi iedzīvotājiem” salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu ir nepietiekams; tādēļ iebilst pret Padomes nostāju samazināt finansējumu šai budžeta pozīcijai par 3,1 %; norāda, ka iedzīvotājiem nepieciešami moderni komunikācijas pakalpojumi, kas uzrunā Savienības iedzīvotājus un piesaista viņus dažādos saziņas kanālos, būtiski uzlabojot Savienības politikas virzienu pamanāmību; tādēļ ierosina piešķirt 5 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta projekta līmeni pozīcijai “Komunikācijas pakalpojumi iedzīvotājiem”, lai cita starpā finansētu izpratnes veicināšanas un informēšanas pasākumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu sadarbībā ar Komisijas pārstāvniecībām un vietējiem Europe Direct centriem dalībvalstīs; uzsver, ka komunikācijas stratēģijās un darbībās ir svarīgi iesaistīt mazākas NVO, vietējās iestādes un ieinteresētās personas; prasa padarīt saturu pieejamu visās Savienības valodās un padarīt to pieejamu Savienības iedzīvotājiem, kuri dzīvo dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valsts;

6. prasa finansēt īpašu stratēģiju un iniciatīvu, kas vērsta uz pilsoniskumu un pilsonisko izglītību; prasa Savienības 2022. gada budžetā izveidot jaunu aģentūru, kas pievērstos pilsoniskumam un pilsoniskajai izglītībai;

7. mudina Budžeta komiteju savā nostājā iekļaut iepriekš minēto budžeta pozīciju palielinājumus, jo tās kalpo konkrētu rezultātu sasniegšanai un kvalitatīvai komunikācijai ar iedzīvotājiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	2.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Geert Bourgeois, Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, Daniel Freund, Charles Goerens, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Sven Simon, Antonio Tajani, Mihai Tudose, Loránt Vincze, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Brando Benifei, Alin Mituța

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22	+
NI	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Sven Simon, Antonio Tajani, Loránt Vincze, Rainer Wieland
Renew	Pascal Durand, Charles Goerens, Sandro Gozi, Alin Mituța
S&D	Brando Benifei, Gabriele Bischoff, Domènec Ruiz Devesa, Pedro Silva Pereira, Mihai Tudose
The Left	Leila Chaibi, Helmut Scholz
Verts/ALE	Damian Boeselager, Gwendoline Delbos Corfield, Daniel Freund

 

4	-
ECR	Geert Bourgeois, Jacek Saryusz Wolski
ID	Gerolf Annemans, Antonio Maria Rinaldi

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (29.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Christian Ehler

 

 

IEROSINĀJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē 2022. gada budžeta projektu kā pirmo vispārējo budžetu, kurā pilnībā īstenota vienošanās par DFS, tostarp attiecīgais ar klimatu saistīto ES izdevumu īpatsvars un ievērojams ieguldījums ES digitālās pārkārtošanās procesā; atkārtoti uzsver, ka šim budžetam vajadzētu būt pilnībā saskaņotam ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu, galu galā veicinot pārskatīto ES 2030. gadam izvirzīto mērķu klimata, enerģētikas un vides jomā un mērķa padarīt ES klimatneitrālu vēlākais līdz 2050. gadam sasniegšanu un līdz ar to sekmējot atjauninātās jaunās industriālās stratēģijas īstenošanu; uzsver, ka 2022. gadam vajadzētu būt gadam, kurā tiktu veicināta ātra atveseļošanās sociāli, ekoloģiski un ekonomiski noturīgas Eiropas izveides nolūkā;

2. pieņem zināšanai Padomes nostāju attiecībā uz 2022. gada budžetu; stingri nosoda ierosinātos līdzekļu samazinājumus Savienības programmām rūpniecības, pētniecības un enerģētikas jomā, it īpaši, ņemot vērā to, ka šīs programmas paredz atveseļošanai svarīgas investīcijas, kā arī investīcijas ilgtspējas, digitālās pārkārtošanās un Eiropas konkurētspējas, noturības un stratēģiskās autonomijas atbalstīšanai;

3. atgādina vienošanos par DFS, tostarp par NGEU finansējumu un papildu finansējumu 4 miljardu EUR apmērā pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”; uzskata, ka Padomes ierosinātie līdzekļu samazinājumi ir pretrunā ar šo vienošanos; ir nolēmis sekot līdzi, lai Padome pildītu savas saistības Eiropas atveseļošanas jomā;

4. atgādina, ka vērienīgas politikas īstenošanai virzībā uz klimatneitralitāti ir nepieciešamas būtiskas investīcijas pētniecībā un inovācijā, un šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Padome nesen samazināja 2022. gadam paredzētos līdzekļu piešķīrumus pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”;

5. atgādina savu 2020. gada 16. septembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par ES pašu resursu sistēmu; aicina Komisiju nodrošināt jauno pašu resursu savlaicīgu ieviešanu, kā noteikts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā;

6. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Savienības budžeta un NGEU aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem; atzinīgi vērtē standartizētu pasākumu ieviešanu, lai vāktu, salīdzinātu un apkopotu informāciju un datus par Savienības finansējuma galasaņēmējiem, tostarp par līdzekļu saņēmēju un līgumslēdzēju faktiskajiem īpašniekiem; aicina Komisiju nodrošināt šo jauno pasākumu pilnīgu piemērošanu visos budžeta izpildes līmeņos un cieši uzraudzīt to efektivitāti, lai atklātu krāpšanas gadījumus;

7. uzstāj, ka ir svarīgi palielināt investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā, lai skaidri definētu 2030. gadam izvirzīto digitālo mērķi un risinātu sarežģītos uzdevumus, kas saistīti ar digitālās plaisas mazināšanu, labāku digitālo pratību, kiberdrošību, datu brīvu apriti, drošību, atbildību un mākslīgo intelektu;

8. ņemot vērā ārkārtas situāciju klimata jomā un satraucošos konstatējumus IPCC 6. izvērtējuma ziņojumā, mudina 2022. gada budžetā ievērojami palielināt klimatam paredzētos izdevumus un izmantot pieejamās rezerves un elastības instrumentus, lai stiprinātu Savienības programmas, ar kurām atbalsta zaļo, enerģētisko un resursu izmantošanas ziņā efektīvu pārkārtošanos; turklāt uzskata, ka Savienības līdzekļi, kas iztērēti kaitējošiem projektiem vai nepatiesiem klimata risinājumiem, būtu jānovirza tādu enerģijas un resursu izmantošanas ziņā efektīvu pasākumu un ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu risinājumu attīstīšanai un ieviešanai, kuri jau ir pieejami vai tādi būs tuvākajā nākotnē, lai tādējādi sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā;

9. prasa piešķirt papildu līdzekļus, lai paātrinātu atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes pasākumu izstrādi un izmantošanu nolūkā pildīt saistības, kas uzņemtas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, un paātrināt pāreju uz tīru enerģiju vai pārkārtošanos uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām;

10. atgādina, ka zaļā jaunā kursa īstenošanai ir nepieciešams, lai DFS un NGEU finansējums tiktu piešķirts saskaņā ar Parīzes nolīgumu; uzsver, ka ir svarīgi panākt, lai bioloģiskās daudzveidības izdevumi sasniegtu 10 % un klimata politikas integrēšanas izdevumi — 30 %, par ko panākta vienošanās DFS 2021.–2027. gadam; uzsver, ka ir nepieciešami skaidri atbilstības kritēriji un visaptveroša metodika attiecīgo klimata un bioloģiskās daudzveidības izdevumu noteikšanai un izsekošanai saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, kā arī pārbaudes mehānisms, lai noteiktu Savienības darbību iespējamo kaitējošo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un klimatu; atgādina Komisijai nepieciešamību pilnībā iesaistīt Parlamentu; uzsver — lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi sasniegts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā 2024. gadam noteiktais mērķis, Komisijai šī metodika ir jāierosina pirms iepazīstināšanas ar 2023. gada budžeta projektu; sagaida, ka nākamajā snieguma ziņojumā tiks iekļauta detalizēta informācija par to, kā Savienības budžets sekmē jauno zaļo kursu un principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu;

11. atkārtoti prasa pakāpeniski pārtraukt kaitējošu subsīdiju piešķiršanu un nodrošināt visu Savienības fondu un programmu saskaņotību; uzstāj, ka projektiem un programmām, kas neatbilst mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz līmenim, kas zemāks par 1,5°C, vai mērķim apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un vērst to pretējā virzienā, nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu no Savienības budžeta;

12. atkārtoti norāda, ka no Savienības budžeta labums būtu jāgūst iedzīvotājiem un ka tā izstrādē īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai veicinātu sociālo izaugsmi, kvalitatīvas darbvietas, dzīves līmeņa paaugstināšanu, piekļuves zināšanām uzlabošanu, ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, enerģētikas pārkārtošanu uz efektīvāku un uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu enerģētikas sistēmu, klimata pārmaiņu apkarošanu un enerģētiskās nabadzības izskaušanu;

13. atgādina stratēģiskās tālredzības izšķiroši svarīgo lomu un uz faktiem balstītas prognozējošas politikas veidošanas nozīmi;

14. uzsver nepieciešamību vēl vairāk atbalstīt pētniecību un inovāciju, kas ir labklājības dzinulis, saistībā ar atgūšanos no pašreizējās pandēmijas un ES zaļajiem un digitālajiem mērķiem; prasa 2020. gadā atceltās saistības pētniecības jomā saskaņā ar Finanšu regulas 15. panta 3. punktu darīt pieejamas pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”; prasa, lai veselības pētniecībai paredzētie izdevumi Savienības budžetā būtu vismaz tādi paši kā 2021. gada vispārējā budžetā, ņemot vērā pandēmijas mainīgo gaitu; prasa piešķirt Next Generation EU līdzekļus krīzes smagi skartajām nozarēm un instrumentiem, kuri var tieši veicināt atveseļošanu, vienlaikus sekmējot zaļu un ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas digitālo pārkārtošanos; uzskata, ka pašam digitālās pārkārtošanās procesam būtu jāatvieglo un jāveicina zaļā pārkārtošanās, un uzsver IKT nozares turpmākas zaļināšanas nozīmīgumu; uzsver Eiropas Inovācijas padomes un Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta lomu pētniecības un inovācijas atbalstīšanā Savienībā un nepieciešamību 2022. gadā palielināt to finanšu līdzekļus;

15. uzsver, ka no Savienības budžeta būtu jāatbalsta akadēmiskā brīvība un institucionālā autonomija Eiropā un pasaulē; prasa no Savienības budžeta sniegt atbalstu afgāņu zinātniekiem, kas pašlaik atrodas dramatiskā situācijā, jo talibu pārvaldītajā režīmā akadēmiskā brīvība, visticamāk, izzudīs;

16. atbalsta izmēģinājuma projektu par riskam pakļautiem pētniekiem paredzētu stipendiju shēmu, kam būtu jādod iespēja Savienībai tieši atbalstīt riskam pakļautus zinātniekus, tādus kā Afganistānas zinātnieki;

17. pauž nožēlu par to, ka 2022. gada budžeta projektam trūkst vēriena mikrouzņēmumu un MVU politikas jomā; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, ir ļoti svarīgi izveidot un pastiprināt mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzētu atbalsta mehānismu; bez papildu atbalsta nebūs iespējams pienācīgi risināt krīzes smago ilgtermiņa ietekmi uz mikrouzņēmumiem un MVU; tādēļ prasa 2022. gada budžetā lielāku atbalstu paredzēt mikrouzņēmumiem, MVU un tos pārstāvošām asociācijām, tādējādi palīdzot atbalstīt attīstību, uzlabot piekļuvi tehnoloģijai un veicināt darba apstākļu uzlabošanos;

18. uzsver MVU, mikrouzņēmumu un jaunuzņēmumu svarīgo lomu ekonomikas atveseļošanā, vienlaikus saglabājot nodarbinātību un izaugsmi, un aicina Savienību un dalībvalstis nodrošināt lielāku atbalstu MVU un jaunuzņēmumiem un vēl vairāk samazināt tiem uzlikto administratīvo slogu; uzsver, ka MVU ir būtiska Eiropas ekonomikas daļa, un uzsver, ka ir jārada MVU labvēlīga uzņēmējdarbības vide un jāatbalsta MVU kopas un tīkli; prasa paredzēt pietiekamus finanšu resursus InvestEU MVU sadaļā;

19. uzsver nepieciešamību reformēt Eiropas rūpniecību un nozares, kurās ir grūti samazināt emisijas, lai nodrošinātu Savienības konkurētspēju un ilgtspēju un sasniegtu tās mērķus klimata jomā; tādēļ uzsver, ka ir jāparedz pietiekams finansējums programmām, ar ko atbalsta minētos mērķus, inovatīvus risinājumus un transformatīvas tehnoloģijas, piemēram, pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, EISI, InvestEU un kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (FCH 2);

20. prasa pievērsties minētās pārkārtošanās sociālajai un ekonomiskajai ietekmei, kā arī ietekmei no enerģētikas un vides viedokļa, vienlaikus saglabājot un paplašinot nodarbinātības iespējas skartajās teritorijās, lai nepieļautu sociālo atstumtību; šajā sakarā norāda uz Taisnīgas pārkārtošanās fonda lomu tādu jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sociālo, sociālekonomisko, tehnoloģisko un vidisko ietekmi uz darba ņēmējiem, nozarēm un kopienām, kuras nelabvēlīgi skārusi pārkārtošanās no atkarības no oglēm un oglekļa dioksīda; prasa garantēt darba ņēmēju tiesības, mazinot enerģētisko nabadzību un izvairoties no nevienlīdzības padziļināšanas;

21. atkārtoti pauž atbalstu rūpniecības politikai, kuras pamatā ir ekosistēmas pieeja un kura atbalsta konkurētspēju un stiprina Savienības noturību, vienlaikus atvieglojot zaļo un digitālo pārkārtošanos; uzsver nepieciešamību saskaņot investīcijas, kas paredzētas dažādām Savienības programmām un darbībām, tostarp attiecīgā gadījumā kopuzņēmumiem, rūpniecības apvienībām un IPCEI, lai efektīvi apmierinātu ikvienas ekosistēmas vajadzības;

22. uzsver, ka ir svarīgi sekmīgi īstenot paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”; uzsver, ka ir būtiski īstenot Savienības rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, lai nodrošinātu minētās politikas īstenošanu;

23. atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri stiprināt Savienības konkurētspēju, stratēģisko autonomiju un noturību un šajā sakarā atgādina par panākumiem, ko guvusi Eiropas Akumulatoru alianse, kura saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un jauno industriālo stratēģiju par mērķi ir izvirzījusi tīras un digitālas pārkārtošanās veicināšanu, šajā nolūkā izveidojot konkurētspējīgu, uz apriti balstītu, ilgtspējīgu un drošu vērtības ķēdi akumulatoriem, kas ir izšķiroši svarīga nākotnes mazemisiju mobilitātei un enerģijas uzglabāšanai un tāpēc var kalpot par labu piemēru;

24. uzskata, ka kustība “Jaunais Eiropas “Bauhaus”” ir iedarbīgs mehānisms, ar ko atbalstīt Eiropas pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību; uzskata, ka tādām Savienības programmām kā “Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un InvestEU būtu jāveicina šīs iniciatīvas īstenošana; aicina Komisiju izstrādāt mehānismu, lai šo kustību integrētu pastāvošajās Savienības programmās, radot sinerģiju, taču nenosakot papildu kritērijus un neizraisot papildu administratīvo slogu;

25. prasa nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu visās aģentūrās atbilstoši to uzdevumiem un pienākumiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību būtiski stiprināt ACER un EIT, kam jau gadiem ilgi trūkst darbinieku, kā arī nodrošināt pietiekamu budžetu ENISA un BEREC, lai tās varētu pildīt savus uzdevumus; atzinīgi vērtē jaunu amata vietu iekļaušanu EUSPA štatu sarakstā, taču prasa pakāpeniski samazināt ārējo darbinieku skaitu, lai novērstu traucējumus ar drošību saistītās darbībās;

26. atgādina savu prasību Savienības budžetā veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas tiesības un iespējas visiem; uzsver, ka ir nepieciešami īpaši centieni, lai nodrošinātu, ka Savienības budžets veicina uz dzimumu līdztiesību balstītu, zaļu un ilgtspējīgu digitālo pārkārtošanos; uzsver, ka ir svarīgi īpaši pievērsties zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas (STEM) jomai, kā arī IKT un kosmosa nozarei; sagaida, ka Komisija saskaņā ar Iestāžu nolīgumu, kas pievienots DFS 2021.–2027. gadam, un ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas ieteikumus[19], ātri nāks klajā ar metodiku tam, kā izmērīt katras attiecīgās programmas ieguldījumu dzimumu līdztiesības veicināšanā.

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	56 8 10
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Carlo Calenda, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Nicolás González Casares, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Joëlle Mélin, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Viktor Uspaskich, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Cornelia Ernst, Valérie Hayer, Elena Lizzi, Jutta Paulus, Sandra Pereira, Angelika Winzig

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56	+
NI	Clara Ponsatí Obiols, Viktor Uspaskich
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Andrius Kubilius, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Angelika Winzig
Renew	Nicola Beer, Izaskun Bilbao Barandica, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Christophe Grudler, Valérie Hayer, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Erik Bergkvist, Carlo Calenda, Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
Vert/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Marie Toussaint

 

8	-
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Robert Roos, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Markus Buchheit

 

10	0
ID	Paolo Borchia, Elena Lizzi, Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Isabella Tovaglieri
NI	András Gyürk
The Left	Marc Botenga, Cornelia Ernst, Marisa Matias, Sandra Pereira

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (12.7.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Eugen Jurzyca

 

 

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja (IMCO) aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. norāda, ka IMCO komiteja budžeta procedūrā ir atbildīga par pirmo izdevumu kategoriju “Vienotais tirgus, inovācija un digitālā joma”, tostarp budžeta kopām 03 02 “Vienotā tirgus programma”, 03 03 “ES Krāpšanas apkarošanas programma” un 03 05 “Sadarbība muitas jomā”;

2. norāda, ka 2022. gads būs otrais gads, kad tiek piemērota Vienotā tirgus programma, kura paredzēta tam, lai atbalstītu netraucētu iekšējā tirgus darbību un uzlabotu preču un pakalpojumu brīvu apriti, sniegtu atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem darbības izvēršanai un paplašināšanai pāri robežām, kā arī veicinātu Eiropas patērētāju intereses un nodrošinātu augstus viņu aizsardzības standartus; ļoti atzinīgi vērtē īpašas uzraudzībai paredzētas pozīcijas izveidi Vienotā tirgus programmas ietvaros, kā to atkārtoti pieprasījis Parlaments;

3. norāda, ka saistību un maksājumu apropriāciju palielinājumam ES 2022. gada budžeta pirmajā izdevumu kategorijā, ko pastiprina Next Generation EU ieguldījums, būtu jānodrošina efektīvs un lietderīgs finansējums, kas paredzēts iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, inovācijai, stratēģiskajai infrastruktūrai, digitālajai pārveidei un MVU konkurētspējai;

4. norāda, ka Covid-19 krīze ir kavējusi personu brīvu pārvietošanos un preču un pakalpojumu brīvu apriti Eiropas Savienībā; aicina īstenot atbilstīgas un efektīvas iniciatīvas, lai atjaunotu, vēl vairāk padziļinātu un pabeigtu vienotā tirgus izveidi, vienlaikus atbalstot pāreju uz digitālu un ilgtspējīgu ekonomiku, un novērstu nepamatotus un nesamērīgus šķēršļus brīvai tirdzniecībai, tādējādi padarot vienoto tirgu spēcīgāku un noturīgāku, kā arī palielinātu ES tirdzniecības plūsmas un uzlabotu vērtības ķēdes, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi;

5. uzsver, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, cik svarīga ir efektīva un iedarbīga produktu drošības politika gan bezsaistē, gan tiešsaistē, kā arī patērētāju tiesību pareiza piemērošana vienotajā tirgū; uzsver, ka ir pienācīgi jāfinansē esošie iekšējā tirgus instrumenti, lai garantētu augstu patērētāju aizsardzības līmeni un patērētāju labklājību;

6. uzsver, ka Covid-19 krīzes sekas turpmākajos mēnešos smagi ietekmēs Eiropas iedzīvotājus un mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus; tādēļ uzsver nepieciešamību atbalstīt mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus ar Vienotā tirgus programmas palīdzību, padarot vienoto tirgu spēcīgāku un noturīgāku;

7. aicina dalībvalstis turpināt efektīvi īstenot nacionālos atveseļošanas un noturības plānus virzībā uz digitālu un ilgtspējīgu pārkārtošanos un inovāciju; atgādina, ka ir jārada sinerģija starp Vienotā tirgus programmu un atveseļošanas fondu Next Generation EU;

8. īpaši uzsver lielo potenciālu, kas piemīt pakalpojumu brīvai apritei, kura vēl nav pietiekami attīstīta, un prasa īstenot iniciatīvas un darbības ar mērķi veicināt pārrobežu pakalpojumu tirdzniecību, pilnībā ievērojot tiesības sniegt pakalpojumus, uzlabot MVU konkurētspēju un samazināt nepamatotu administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī veikt darbības, lai nodrošinātu spēkā esošo tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi valsts līmenī;

9. norāda, ka pārrobežu infrastruktūra ir vienotā tirgus pamats, kas palīdz nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti un uzņēmumu un iedzīvotāju brīvu pārvietošanos pāri robežām; šajā sakarībā atgādina par reformēto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu;

10. uzskata, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai atbalstītu dalībvalstis publiskā sektora digitalizācijā, jo īpaši saistībā ar procedūrām, kas ietekmē uzņēmumus un patērētājus, dodot tiem iespēju administratīvās procedūras veikt tiešsaistē; uzsver, ka digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienai no galvenajām budžeta prioritātēm;

11. šajā sakarībā atzinīgi vērtē jauno programmu “Digitālā Eiropa”, kas veltīta Eiropas sabiedrības un ekonomikas digitālajai pārveidei; atgādina par nepieciešamību atbalstīt uzņēmumus, jo īpaši MVU, tostarp inovatīvus digitālos jaunuzņēmumus un augošos uzņēmumus Eiropā, palīdzot tiem piekļūt vienotajam tirgum un īstenot digitālo pārkārtošanos un ilgtspējīgu attīstību; atgādina, ka ir ārkārtīgi svarīgi pabeigt digitālā vienotā tirgus izveidi;

12. uzsver nepieciešamību nodrošināt budžeta atbalstu Tīmekļa piekļūstamības direktīvas un Eiropas Piekļūstamības akta īstenošanai Savienības līmenī;

13. norāda, ka paraugprakses pieņemšana publiskā iepirkuma jomā attiecībā uz ES finansētiem projektiem varētu palīdzēt nepieļaut biežās kļūdas un nodrošināt, ka investīcijas tiek pareizi īstenotas;

14. atkārtoti uzsver, cik svarīgs ir atbilstīgs un efektīvs saistību apropriāciju apmērs, kas dotu iespēju modernizēt muitas savienību, atbalstot Savienības Muitas kodeksa īstenošanu un elektronisku un automatizētāku muitas sistēmu izstrādi, lai palielinātu ES uzņēmumu un Eiropas un valstu iestāžu efektivitāti un pilnveidotu patērētāju aizsardzību; atzinīgi vērtē pastiprināto muitas programmu, kas atbalstīs turpmāku muitas savienības digitalizāciju un modernizāciju, kā arī Integrētās robežu pārvaldības fonda (IBMF) izveidi, kurā ietilpst muitas kontroles iekārtu instruments (MKII), kas sniedz atbalstu dalībvalstīm, palīdzot pienācīgi pārvaldīt dažādās problēmas un riskus pie ES robežām; prasa šādā modernizēšanā ņemt vērā ar ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu saistītās izmaiņas un aizsargāt un pilnībā atbalstīt Protokolu par Ziemeļīriju; pauž atzinību par to, ka ir pilnībā ievēroti Revīzijas palātas ieteikumi attiecībā uz lielāku budžeta efektivitāti, patērētāju labklājību un aizsardzību un lielāku izdevīgumu uzņēmumiem;

15. uzsver pārskatatbildības un pārredzamības nozīmīgumu attiecībā uz Savienības finansējumu saņemošajām struktūrām un uzsver skaidra marķējuma nozīmīgumu, lai publiski norādītu, ka projekts tiek finansēts vai daļēji finansēts no ES līdzekļiem; atkārtoti norāda, ka efektīvi un ilgtspējīgi izdevumi un pareiza novērtēšana rada ietaupījumus, ar kuriem var finansēt turpmākas darbības;

16. uzsver, ka attiecībā uz visām budžeta programmām ir jāveic pastāvīga izmaksu un ieguvumu un ilgtspējības analīze, lai nodrošinātu, ka ierobežotais Savienības budžets tiek izlietots pēc iespējas efektīvāk un ka finansējumu var izmantot viskvalitatīvākajiem projektiem, kuriem ir maksimāla ietekme un kuru rezultāti atbilst paredzētajiem mērķiem, tostarp vēlamajam ieguldījumam ilgtspējā; norāda, ka ES finansējumam vajadzētu būt saistītam ar izmērāmiem koprezultāta rādītājiem, nevis vienkāršiem tiešā rezultāta mērījumiem, jo tas dotu iespēju salīdzināt atsevišķas ES programmas un sarindot tās pēc efektivitātes;

17. aicina Komisiju atbalstīt priekšlikumus izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, kas ietilpst IMCO komitejas atbildības jomā.

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	12.7.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	39 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alex Agius Saliba, Andrus Ansip, Pablo Arias Echeverría, Alessandra Basso, Brando Benifei, Adam Bielan, Hynek Blaško, Biljana Borzan, Vlad-Marius Botoş, Markus Buchheit, Andrea Caroppo, Anna Cavazzini, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Carlo Fidanza, Evelyne Gebhardt, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Svenja Hahn, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Morten Løkkegaard, Antonius Manders, Leszek Miller, Anne-Sophie Pelletier, Miroslav Radačovský, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, Maria da Graça Carvalho, Christian Doleschal, Claude Gruffat, Jiří Pospíšil, Kosma Złotowski

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

39	+
ECR	Adam Bielan, Carlo Fidanza, Eugen Jurzyca, Kosma Złotowski
ID	Alessandra Basso
NI	Miroslav Radačovský
PPE	Pablo Arias Echeverría, Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Deirdre Clune, Christian Doleschal, Andrey Kovatchev, Antonius Manders, Jiří Pospíšil, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein
Renew	Andrus Ansip, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Sandro Gozi, Svenja Hahn, Morten Løkkegaard, Marco Zullo
S&D	Alex Agius Saliba, Clara Aguilera, Brando Benifei, Biljana Borzan, Evelyne Gebhardt, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Leszek Miller, Christel Schaldemose
Verts/ALE	Anna Cavazzini, David Cormand, Alexandra Geese, Claude Gruffat, Marcel Kolaja

 

4	-
ID	Hynek Blaško, Markus Buchheit, Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle

 

2	0
The Left	Kateřina Konečná, Anne-Sophie Pelletier

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (28.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Isabel García Muñoz

 

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Savienības transporta un tūrisma nozares ir būtiskas Savienības ekonomiskajai, sociālajai un vides attīstībai un tās ilgtspējai, kā arī visu Savienības reģionu teritoriālās piekļūstamības un savienojamības nodrošināšanai, īpaši attiecībā uz perifērajiem, lauku, kalnu, salu un tālākajiem reģioniem, kā arī citiem nelabvēlīgākā situācijā esošiem apgabaliem;

B. tā kā transportam un tūrismam būs izšķiroša nozīme, lai līdz 2050. gadam tehnoloģiski neitrālā veidā panāktu klimatneitralitāti, taču vienlaikus jāraugās, lai tas joprojām būtu cenas ziņā pieejams; tā kā ir vajadzīgi pietiekami ieguldījumi, lai paātrinātu pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti visos transporta veidos un sasniegtu emisiju samazināšanas mērķus, pēc tam, kad būs veikts attiecīgs visaptverošs ietekmes novērtējums saskaņā ar zaļā kursa un Parīzes nolīguma mērķiem;

C. tā kā transporta nozare ir viens no lielākajiem darba devējiem Eiropā; tā kā jaunas problēmas būtu jārisina tā, lai garantētu pozitīvu ietekmi uz darbvietu radīšanu un darba ņēmēju apstākļiem;

D. tā kā būtu jāveicina un jāuzlabo sabiedriskā transporta sistēmas, jo īpaši to pievilcības, efektivitātes un kapacitātes ziņā; tā kā ilgtspējīgas lauku mobilitātes stiprināšanai ir izšķiroša nozīme sociālekonomiskajā un teritoriālajā kohēzijā;

E. tā kā transporta un tūrisma nozares un to radītās darbvietas ir starp tām, ko vissmagāk skārusi Covid-19 krīze, un tām būs izšķiroša nozīme iekšējā tirgus un ES ekonomikas atveseļošanā; tā kā Covid-19 krīzes laikā transports ir izrādījies būtisks nepārtrauktas preču plūsmas nodrošināšanā un vakcīnu izplatīšanā pa visu ES; tā kā tūrisms, kurā tieši vai netieši ir nodarbināti 27 miljoni darba ņēmēju, ir būtiska ES ekonomikas nozare un tās ceturtā lielākā eksporta nozare un tam ir svarīga nozīme ES konkurētspējas, nodarbinātības un sociālās labklājības veicināšanā;

F. tā kā ES “nulles vīzijas” mērķis paredz uzdevumu līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu un līdz 2050. gadam panākt mērķi “neviena bojāgājušā”; tā kā ieguldījumi ceļu satiksmes drošībā ir būtisks elements ceļu satiksmes drošībai veltītajā ES stratēģiskajā rīcības plānā; tā kā nemainīgi lielais ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits liecina, ka būtu jānodrošina lielāki ieguldījumi, lai garantētu ceļu satiksmes un tās dalībnieku drošību,

1. uzsver, ka atbilstīgs finansējums transporta un infrastruktūras projektiem būs svarīgs, lai veicinātu ES atveseļošanu un virzītos uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaicīgi nodrošinot nozares konkurētspēju; aicina Komisiju un dalībvalstis pieejamos finanšu instrumentus – piemēram, EISI, ANM, Kohēzijas fondu, InvestEU un ERAF, bet ne tikai šos – izmantot skaidrā un savstarpēji papildinošā veidā, lai maksimāli palielinātu to ietekmi uz atveseļošanu, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ilgtermiņa finansējumu ES transporta un infrastruktūras projektiem, tostarp projektiem, kas paredzēti ar transportu saistīta gaisa piesārņojuma monitoringam; atzinīgi vērtē saistībā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) panākto vienošanos par vienkāršāku, efektīvāku un uz rezultātiem orientētu pašu resursu sistēmu, kurā ņemtas vērā ES prioritātes, jo īpaši tās mērķi vides un digitālajā jomā;

2. uzsver, ka ir svarīgi paredzēt pietiekamus resursus un veicināt sadarbību starp vietējo, reģionālo, valsts un ES līmeni, lai labāk izprastu vietējo un reģionālo situāciju un vajadzības virzībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, piemēram, jauniem mobilitātes modeļiem;

3. uzsver, ka zema transporta kvalitāte noved pie tā, ka ļoti trūkst investīciju, pie atšķirībām starp reģioniem un pie nepietiekamas iekļautības, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbības vidi un apdraud kohēzijas centienus; uzsver, cik svarīga ir būtiska tehniskā palīdzība un uzraudzība ES līmenī, lai stiprinātu sociālekonomiskās un teritoriālās kohēzijas centienus;

4. uzsver, ka ir jāizmanto pienācīgs ES finansējums izpratnes veicināšanai, apmācībai un resursiem ceļu satiksmes drošības jomā, tostarp attiecībā uz transporta nozares darbinieku drošību un drošumu un to, lai novērstu iespējamas kravu vai transportlīdzekļu zādzības un citus drošības un drošuma apdraudējumus;

5. [02 03 01] atkārtoti uzsver EISI izšķirošo nozīmi tāda augstas veiktspējas Eiropas komunikāciju tīkla (TEN-T) izstrādes un savlaicīgas pabeigšanas sekmēšanā, kas būtu ilgtspējīgs, drošs, multimodāls, sadarbīgs un savstarpēji satīklots transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā;

6. uzsver, ka EISI ir galvenais instruments infrastruktūras attīstības finansēšanai ar vislielāko ES pievienoto vērtību ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas un savienojamības ziņā, un uzsver nepieciešamību TEN-T stiprināt reģionālos savienojumus; norāda, ka ir svarīgi paātrināt pārrobežu projektu īstenošanu un trūkstošo savienojumu nodrošināšanu, lai savlaicīgi pabeigtu TEN-T izveidi; šajā sakarībā pauž nožēlu par ierosināto EISI transporta budžeta samazinājumu 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu un salīdzinājumā ar iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā konstatēto līmeni; uzsver, ka EISI jāizmanto pasākumiem, kas saistīti ar drošu un aizsargātu infrastruktūru un mobilitāti, piemēram, drošu un aizsargātu stāvvietu izveidei ES;

7. uzsver Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar to saistīto valsts plānu nozīmi transporta un tūrisma nozares atveseļošanas stimulēšanā; uzstāj, ka ir jānodrošina pienācīga parlamentārā uzraudzība attiecībā uz tā īstenošanu, pilnībā sadarbojoties ar reģionālajām un vietējām iestādēm un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām;

8. [05 03 03] atzinīgi vērtē Kohēzijas fonda piešķīruma palielinājumu EISI transportam 2022. gadā; tomēr norāda, ka tas nebūt nekompensē kraso samazinājumu, kas tika konstatēts 2021. gadā; atgādina, ka Savienības transporta politikai un investīcijām tajā ir izšķiroša nozīme teritoriālās, sociālās un ekonomiskās kohēzijas veicināšanā Savienībā, jo īpaši perifēros reģionos;

9. [09 03] atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda nozīmīgo finansējumu no Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 2022. gadam, lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz klimatneitralitāti; uzsver Mehānisma un tajā ietilpstošā publiskā sektora aizdevumu mehānisma nozīmi attiecībā uz investīcijām drošā, ilgtspējīgā un noturīgā transporta un tūrisma infrastruktūrā tajos reģionos, kurus visvairāk skar pārkārtošanās izaicinājumi, piemēram, lauku apvidos, mazapdzīvotos reģionos, mazāk attīstītos reģionos un ekoloģiski neaizsargātās teritorijās, un attiecībā uz cenas ziņā pieņemamu un pieejamu mobilitātes pakalpojumu veicināšanu visiem pasažieriem, tostarp personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām; uzsver nepieciešamību atbalstīt transporta nozarē strādājošo un darba meklētāju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, kā arī ienesīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus MVU;

10. aicina veicināt sabiedrisko transportu un izstrādāt ES rīcības plānu vienotas un multimodālas biļešu sistēmas ieviešanai;

11. aicina kā papildu atbalstu izveidot īpašu POSEI transporta programmu, no kā kompensēt trūkumus un zaudējumus, ko rada izmaksas par pasažieru un preču pārvadāšanu uz tālākajiem reģioniem;

12. [02 02] ar gandarījumu norāda uz lielo InvestEU budžeta palielinājumu no 2021. gada un tā būtisko palielinājumu, izmantojot Next Generation EU līdzekļus 2022. gadā; atgādina Komisijai, ka pienācīgs InvestEU finansējums pēc NGEU darbības perioda un viscaur DFS 2021.–2027. laikā ir izšķiroši svarīgs, lai veicinātu ilgtspējīgu un drošu infrastruktūru, mobilitātes risinājumus un aprīkojumu, kā arī inovatīvu tehnoloģiju un alternatīvo degvielu ieviešanu;

13. [13 04 01] norāda uz to, ka militārās mobilitātes budžets, neraugoties uz tā vērienīguma ievērojamo samazinājumu sarunās par DFS, 2022. gadā tika nedaudz palielināts ar mērķi pielāgot TEN-T tīklu daļas transporta infrastruktūras divējādam lietojumam nolūkā uzlabot gan civilo, gan militāro mobilitāti;

14. atkārtoti pauž Parlamenta steidzamo un atkārtoto prasību izveidot īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam Eiropas līmenī un izveidot īpašu budžeta pozīciju, piešķirot tai summu, kas atspoguļotu gan tūrisma nozares nozīmi ES ekonomikā, gan tās vajadzības pēc Covid-19 krīzes;

15. atzinīgi vērtē REACT-EU finansējumu visās ekonomikas nozarēs, piemēram, tūrisma nozarē, jo tas cita starpā palīdzēja MVU saglabāt un radīt darbvietas un arī deva ieguldījumu zaļajā un digitālajā atveseļošanā;

16. [02 10 02] [02 10 03] prasa Eiropas transporta aģentūru finansējumu saskaņot ar to atbildības līmeni un lomu virzībā uz transporta veidu dekarbonizāciju;

17. pauž nožēlu par EMSA paredzētā piešķīruma samazinājumu Padomes nostājā, ņemot vērā Aģentūras būtisko lomu jūras transporta ilgtspējas atbalstīšanā un kuģu radīto emisiju ziņošanas uzraudzībā un tās ieguldījumu cita starpā jūras piesārņojuma novēršanā, kā arī tās turpmākos pienākumus saistībā ar nozares zaļo pārveidi;

18. uzsver, ka ir nepieciešams lielāks palielinājums Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūrai (ERA), lai tā varētu sniegt papildu atbalstu TEN-T pabeigšanas mērķiem, jo īpaši ERTMS un pārrobežu posmos; uzsver, ka ERA ir jārisina arī jauni uzdevumi, neparedzētas vajadzības, piemēram, saistībā ar kiberdrošību un darbinieku trūkumu, ņemot vērā pieteikumu skaita pieaugumu ceturtās dzelzceļa tiesību aktu paketes īstenošanai;

19. [02 10 01] norāda uz Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (EASA) paredzētā ES kopējā ieguldījuma nelielo palielinājumu, kas ierosināts 2022. gadam; atgādina, ka ir nepieciešams pienācīgs EASA finansējums atbilstoši tai 2018. gadā uzticētajai “Eiropas stratēģisko investīciju aģentūras” lomai un tās jaunajiem pamatuzdevumiem, kas izriet no tās jaunās pamatregulas pieņemšanas 2018. gadā;

20. prasa piešķirt EASA finansējumu pētījumiem par gaisa pilienu ceļā pārnestu infekciju slimību ierobežošanu gaisa transporta vidē un jauniem veselības drošības pasākumiem;

21. uzsver Aģentūras lomu zaļajā kursā, strādājot pie tā, lai palīdzētu nodrošināt ES aviācijas nozares atveseļošanu videi draudzīgā veidā un uzlabotu situāciju saistībā ar aviācijas ietekmi uz vidi, cita starpā izstrādājot CO2 standartus, veidojot ekomarķējuma programmu pasažieru informēšanai, atbalstot aviokompāniju flotes zaļo atjaunošanu un iesaistoties ilgtspējīgu degvielu sertificēšanā; uzsver, ka ir jāpaaugstina EASA spējas novērst aviācijas drošības riskus;

22. [01 02 02 51/52/53/54] atzinīgi vērtē kopuzņēmumu “Tīra aviācija”, “Eiropas dzelzceļš”, Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmuma 3 (SESAR 3) un kopuzņēmuma “Tīrs ūdeņradis” partnerību izveidi; prasa piešķirt pienācīgu finansējumu šiem kopuzņēmumiem, lai tie varētu pildīt savu lomu inovācijas un pētniecības veicināšanā un transporta nozares veiktspējas, drošības un ilgtspējas uzlabošanā;

23. [02 20 04 01] atgādina, cik svarīgi ir komunikācijas pasākumi par ES transporta politiku, piemēram, par transporta drošību vai pasažieru tiesībām, lai palielinātu informētību un reaģētu uz iedzīvotāju prasībām, jo īpaši saistībā ar Eiropas Dzelzceļa gadu un Covid-19 krīzi;

24. [13 01 03 74] atzinīgi vērtē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA), kas oficiāli aizstāj INEA, izveidi un uzsver tās svarīgo lomu, turpinot atbalstīt ilgtspējīgus, drošus un viedus transporta pakalpojumus un infrastruktūras projektus;

25. [02 02 99 12] atgādina, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) tika izveidots, lai sniegtu ieguldījumu īpaši inovatīvos, uz tirgu orientētos projektos, un tāpēc uzskata, ka tas ir svarīgs instruments transporta nozarē aktīvajiem MVU jaunu mobilitātes risinājumu izstrādei; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt ESIF izveides pabeigšanu un sniegt lielāku atbalstu MVU un jaunuzņēmumiem šādu projektu sagatavošanā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Ciarán Cuffe, Johan Danielsson, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, João Pimenta Lopes, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ignazio Corrao, Josianne Cutajar, Tomasz Frankowski, Markus Pieper

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44	+
ECR	Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
ID	Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Julie Lechanteux
NI	Mario Furore
PPE	Magdalena Adamowicz, Gheorghe Falcă, Tomasz Frankowski, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Markus Pieper, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Josianne Cutajar, Johan Danielsson, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Petar Vitanov
The Left	Elena Kountoura
Verts/ALE	Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Tilly Metz

 

4	-
ECR	Peter Lundgren
NI	Dorien Rookmaker
The Left	Kateřina Konečná, João Pimenta Lopes

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (30.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Pina Picierno

 

 

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina, ka saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) pārejas noteikumiem Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) pasākumi tiks turpināti 2022. gadā saskaņā ar 2014.–2020. gada shēmas noteikumiem līdz reformētās KLP ieviešanai 2023. gadā; uzsver, cik svarīgi ir KLP pārejas pasākumi, lai novērstu neatbilstību jaunajam juridiskajam pamatam, vienlaikus palīdzot sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus, garantējot vienmērīgu un harmonisku pāreju uz jaunajiem noteikumiem, sniedzot juridisko noteiktību lauksaimniecības nozarei un nosargājot tiesisko regulējumu attiecībā uz finansējumu un Eiropas lauku saimniecību ekonomisko stabilitāti; vērš uzmanību uz nepieciešamību pakāpeniski panākt 2014.–2020. gada programmu veiksmīgu slēgšanu, veicot galīgos maksājumus par neizpildītajām saistībām; atzinīgi vērtē to, ka ELFLA 2022. gadam ir piešķirts palielinājums par 5,7 miljardiem EUR no Next Generation EU (NGEU) līdzekļiem; atgādina, ka NGEU līdzekļi būs pieejami kā ārējie piešķirtie ieņēmumi, uz kuriem neattiecas ikgadējā budžeta procedūra; uzsver, ka NGEU atbalsts vietējiem dalībniekiem ir ne tikai būtisks lauksaimnieku un lauku apvidu atveseļošanai no pandēmijas ietekmes, bet arī izšķiroši svarīgs Savienības vērienīgo mērķu sasniegšanai vides jomā, lauksaimniecības sistēmas noturībai, lai sasniegtu jaunos stratēģiskos bioloģiskās daudzveidības un stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķus, kā arī mērķus saistībā ar ilgtermiņa redzējuma lauku apvidu attīstībai pirmajā īstenošanas posmā; tādēļ uzsver, ka 2022. gadā ir vajadzīgs spēcīgs ELFLA un ātra NGEU fondu piešķiršana, ņemot vērā Savienības saistības, kas izriet no šī jaunā atveseļošanas instrumenta;

2. norāda, ka reformēta un modernizēta KLP atbalstīs pāreju uz pilnībā ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari un dinamisku lauku apvidu attīstību saskaņā ar vērienīgajiem Eiropas zaļā kursa mērķiem un ar to saistītajām stratēģijām, proti, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju;

3. atzinīgi vērtē atveseļošanas fondus, kas paredzēti tam, lai atbalstītu lauksaimniecības pārtikas nozares dalībnieku centienus pielāgoties klimata pārmaiņām un apgādāt Eiropas patērētājus ar ilgtspējīgiem un vietējiem produktiem; uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš kvalitatīviem lauksaimniecības pārtikas produktiem, ko Covid-19 krīze ietekmējusi vissmagāk;

4. aicina Komisiju un dalībvalstis 2022. gadā koncentrēties uz projektiem, kas saglabā esošās darbvietas lauksaimniecības nozarē un rada kvalitatīvas darbvietas ar darba tiesībām, stabilu un reglamentētu atalgojumu un darba apstākļus, lai efektīvi un mērķtiecīgi apkarotu nabadzību un sociālo atstumtību lauku apvidos;

5. ņem vērā to, ka lauksaimniecībai ir piešķirti 54 117 miljoni EUR saistību apropriācijās un 55 859 miljoni EUR maksājumu apropriācijās; ņem vērā Padomes mandātu un to, ka Komisijas budžeta projekts nav vēl vairāk samazināts; tomēr prasa palielināt budžetu, ņemot vērā to problēmu apmēru, ar kurām lauksaimniecības pārtikas nozare ir saskārusies 2021. gadā un kuras joprojām jārisina arī 2022. gadā; atzinīgi vērtē to, ka aptuveni pusi no kopējiem budžeta līdzekļiem, kas atvēlēti cīņai pret klimata pārmaiņām laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam, paredzēts nodrošināt no 3. izdevumu kategorijas “Dabas resursi un vide”; uzsver, ka šajā izdevumu kategorijā iekļautās apropriācijas ir paredzētas investīcijām ilgtspējīgā lauksaimniecības un jūrlietu nozarē, lai, pieņemot atjauninātus lauksaimniecības un jūrlietu politikas mērķus, nodrošinātu drošu un kvalitatīvu pārtikas piegādi; uzsver, ka ir vajadzīgs spēcīgs ELGF un ELFLA devums vairāku attīstības mērķu sasniegšanā, tostarp klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības integrēšanai 2021.–2027. gada budžetā; norāda — provizoriskās aplēses liecina, ka ELGF un ELFLA devums klimata politikas integrēšanā sasniedz vairāk nekā 20 % no Savienības mērķrādītāja, savukārt devums bioloģiskās daudzveidības integrēšanā ir vairāk nekā 60 % no Savienības mērķa, tādējādi paredzot kompensēt programmas, kuras neveicina minēto mērķu sasniegšanu; tomēr uzsver, ka šīs aplēses ir jāapstiprina, precīzi izsekojot izdevumus; atgādina par Savienības pienākumu sekot saviem ar bioloģisko daudzveidību saistītajiem izdevumiem, lai tā varētu izpildīt Konvencijā par bioloģisko daudzveidību paredzētos ziņošanas pienākumus; uzsver, ka būtu ātri jāpieņem pārredzama, visaptveroša un jēgpilna uzraudzības metodika, kas vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo DFS vidusposma pārskatīšanas laikā attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti gan ar klimatu, gan ar bioloģisko daudzveidību; uzsver, ka 2022. gads bez pienācīgiem izdevumiem klimata un bioloģiskās daudzveidības jomā un uzticamas izsekošanas draud kavēt šo mērķu sasniegšanu visā pašreizējā DFS;

6. atzinīgi vērtē jaunās programmas “Digitālā Eiropa” izveidi nolūkā novērst to, ka pašreiz nav pietiekamu investīciju digitālajā jomā; uzsver, ka programma “Digitālā Eiropa” uzlabos būtiskas ES digitālās spējas, galveno uzmanību pievēršot tādām svarīgām jomām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, progresīva datošana, infrastruktūra, pārvaldība un datu apstrāde, kā arī to sadarbspēja, attīstība un optimāla izmantošana kritiskās nozarēs, tostarp lauksaimniecībā un vides jomā;

7. apšauba izmaksu un ieguvumu analīzi par pašreizējo krīzes rezervi, kas ir palikusi neizmantota, neraugoties uz vairākiem pieprasījumiem pēc atbalsta Covid-19 pandēmijas laikā; atkārtoti prasa izmantot minēto rezervi tādu iespējamu jaunu tirgus traucējumu vai tādas nozares krīzes gadījumā, kas saistīta ar joprojām valdošo Covid-19 pandēmiju; atzinīgi vērtē saistībā ar KLP reformu panākto politisko vienošanos uzlabot krīzes rezervi, bet pauž nožēlu, ka tajā nav iekļauti vērienīgāki priekšlikumi, ko Eiropas Parlaments atbalstīja;

8. atgādina, ka Covid-19 pandēmija ir uzsvērusi KLP stratēģisko nozīmi pārtikas krīzes novēršanā, jo tā nodrošina nekaitīgu, kvalitatīvu, uzturvielām bagātu un daudzveidīgu pārtiku par pieņemamām cenām; atzinīgi vērtē to, ka salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu 2022. gada budžetā ir nedaudz palielinājies gan pieprasījums pēc intervences pasākumiem lauksaimniecības tirgū, gan tiem piešķirtās apropriācijas; uzstāj, ka daži no Covid-19 krīzes pasākumiem, ar kuriem atbalsta lauksaimniecības sektorus, 2022. gadā ir jāturpina un jānodrošina ar papildu līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi un pastāvīgi stiprinātu lauku kopienas nolūkā garantēt vidēja termiņa un ilgtermiņa nodrošinātību ar pārtiku; aicina Komisiju 2022. budžeta gadā īstenot ārkārtas pasākumus, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt Covid-19 krīzi, kas spēcīgi skārusi dažus lauksaimniecības sektorus, tostarp ziedu audzētājus, vīna, siera un dažus gaļas ražotājus, un to darīt saskaņā ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” ilgtermiņa mērķiem veselības un vides jomā; uzskata, ka Savienībai šim nolūkam būtu jāatvēl 340 miljonu EUR rezerve, kas paliks pēc piešķirtajiem ieņēmumiem;

9. atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantā paredzēts, ka lauku apvidi būtu jāuzskata par prioritāti; tomēr norāda, ka lauku apvidi netiek pietiekami novērtēti kohēzijas politikas un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļu sadalē; tādēļ aicina Komisiju piešķirt lielāku prioritāti lauku apvidu finansēšanai no ERAF un kohēzijas politikas līdzekļiem;

10. mudina dalībvalstis saskaņā ar grozīto Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido tiešo maksājumu noteikumus, tiešos maksājumus, nepārsniedzot valsts maksimālos apjomus, novirzīt brīvprātīgajai shēmai mazajiem lauksaimniekiem;

11. atkārtoti apstiprina, ka Savienības skolu augļu, dārzeņu un piena programma ir svarīga, lai palīdzētu bērniem ievērot veselīgus uztura paradumus; tādēļ nevar piekrist Komisijas priekšlikumam samazināt atbalstu skolu apgādes programmai par gandrīz 10 %, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas daudzveidīgo, bet bieži vien negatīvo ietekmi uz bērnu un jauniešu nodrošinātību ar pārtiku, viņu uztura paradumiem un finanšu resursiem; aicina dalībvalstis pilnībā izmantot savus piešķīrumus un dot priekšroku ilgtspējīgiem, vietējiem un kvalitatīviem ražojumiem;

12. uzsver, ka ievērojama daļa no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” līdzekļiem ir jāpiešķir lauksaimniecības pārtikas nozarei, lai atbalstītu pētniecību un inovāciju pārtikas, lauksaimniecības, bioekonomikas un lauku attīstības jomā nolūkā uzlabot lauksaimniecības produktivitāti un īstenot Eiropas zaļā kursa mērķus; mudina Komisiju nodrošināt, ka rezultāti sasniedz saimniecību līmeni; aicina Komisiju programmā “Apvārsnis Eiropa” efektīvi un praktiski īstenot vairāku dalībnieku pieeju, lai lauksaimnieki varētu uzņemties pienācīgu lomu šajās programmās un varētu tikt iesaistīti projekta izstrādes, īstenošanas un izplatīšanas procesā visā projekta darbības laikā; atgādina — lai integrētu mūsdienīgas tehnoloģijas un praksi, tostarp augsnes apstrādes un dzīvnieku selekcijas metodes, un lai uzlabotu nozares konkurētspēju un ilgtspēju, ir svarīgi, ka lauksaimniekiem ir pieejami pienācīgi un pieejami konsultāciju pakalpojumi; uzsver, ka ir jāturpina centieni panākt ģeogrāfisko līdzsvaru starp visām dalībvalstīm attiecībā uz piekļuvi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” finansējumam;

13. atbalsta to, ka ārkārtas pasākumus vīna nozarei turpinās piemērot arī pēc 2021. gada 15. oktobra, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt Covid-19 krīzi, ņemot vērā tirgus stāvokļa pasliktināšanos pastāvīgo “lokdaunu” dēļ; uzsver krīzes ekonomiskās sekas, kas draud būtiski mainīt patēriņa tendences; uzsver, ka Airbus un Boeing strīds pusotra gada garumā vēl vairāk pasliktināja vīna nozarei nodarīto ekonomisko kaitējumu;

14. pauž nožēlu par Revīzijas palātas atzinuma Nr. 10/2021 secinājumu, ka Komisijai vēl nav pilnībā efektīvas sistēmas, kas palīdzētu Savienības budžetā integrēt dzimumu līdztiesības aspektu; uzsver dzimumu līdztiesības analīzes un dzimumu līdztiesības pārraudzības un izvērtēšanas nozīmi lauksaimniecības nozarē, lai pielāgojoties novērstu nevienlīdzību; aicina Komisiju izstrādāt konkrētus pasākumus, lai jauno 2020.–2025. gada dzimumu līdztiesības stratēģiju īstenotu lauksaimniecības nozarē;

15. trausliem lauksaimniecības sektoriem ir svarīga nozīme ekonomikas, sociālajā vai vides jomā; uzskata, ka brīvprātīgais saistītais atbalsts šiem sektoriem būtu jāsaglabā tādā pašā līmenī; tādēļ iebilst pret 2022. gada budžeta projektā ierosināto samazinājumu 13 miljonu EUR apmērā;

16. uzsver, ka uztursuverenitāte nākotnē lielā mērā ir atkarīga no paaudžu maiņas lauksaimniecības nozarē; aicina dalībvalstis 2022. gadā stiprināt esošos atbalsta pasākumus gados jauniem lauksaimniekiem, ņemot vērā nepietiekamo paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, kas šobrīd ir viena no lielākajām Eiropas lauksaimniecības problēmām; aicina Padomi un Komisiju 2022. gada vispārējā budžetā saglabāt vismaz atbalsta līmeni gados jauniem lauksaimniekiem; uzsver, ka ir jāatvieglo piekļuve zemei un saimniecību mantošanai, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai gados jaunie lauksaimnieki un jaunie lauksaimnieki varētu sākt darbību šajā nozarē; tādēļ noraida budžeta projektā ierosināto samazinājumu 5 miljonu EUR apmērā gados jauno lauksaimnieku maksājumiem;

17. uzsver, ka, ņemot vērā lauksaimniecības produktu tirdzniecības pakāpenisku liberalizāciju un to, ka mūsu tirdzniecības partnervalstīs pastāv atšķirīgi ražošanas standarti, vides prakse un dzīvnieku labturības noteikumi, ir obligāti jāpastiprina robežkontrole; aicina Komisiju uzraudzīt spēkā esošos tirdzniecības nolīgumus ar valstīm, par kurām ir nopietnas šaubas par atbilstību Savienības noteikumiem un par kurām ir iesniegtas sūdzības Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF).

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	30.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	37 0 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Colm Markey, Alin Mituța, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno, Maxette Pirbakas, Eugenia Rodríguez Palop, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Claude Gruffat, Tilly Metz, Irène Tolleret

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

37	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová
ID	Gilles Lebreton, Maxette Pirbakas
NI	Dino Giarrusso
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Alin Mituța, Ulrike Müller, Irène Tolleret
S&D	Clara Aguilera, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Maria Noichl, Juozas Olekas, Pina Picierno
The Left	Luke Ming Flanagan, Eugenia Rodríguez Palop

 

0	-

 

8	0
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Ivan David
Verts/ALE	Benoît Biteau, Claude Gruffat, Tilly Metz, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (3.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Pierre Karleskind

 

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina par zvejniecības, akvakultūras un jūrlietu ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aspektiem; uzsver to svarīgo lomu ilgtspējīgas zilās ekonomikas attīstības veicināšanā un ieguldījumu piekrastes apgabalu attīstībā un atdzīvināšanā;

2. atzinīgi vērtē EJZAF 2022. gada budžeta palielināšanu; atkārtoti norāda — lai ilgtspējīga zvejniecība, tostarp mazapjoma zvejniecība, un ilgtspējīga akvakultūra arī turpmāk būtu dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, šīm nozarēm ir jāpiešķir pienācīgs finansējums; uzskata, ka ar šo nozaru budžetu ir jānodrošina dalībvalstu norādītās vajadzības un jāņem vērā sociālie, vides un ekonomiskie mērķi, kā arī jāsniedz ieguldījums ES mērķu sasniegšanā, jo īpaši to mērķu sasniegšanā, kas izklāstīti zaļajā kursā, jaunajā industriālajā stratēģijā, stratēģijā “No lauka līdz galdam”, jaunajā pieejā ilgtspējīgai zilajai ekonomikai un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam; uzskata, ka zvejniecības un akvakultūras nozares konkurētspējas saglabāšanai jānorit līdztekus ar šo mērķu sasniegšanu, tāpēc visiem priekšlikumiem ir jāveic ietekmes novērtējums;

3. vērš uzmanību uz to, ka zilā bioekonomika var būt svarīgs elements steidzamos pasākumos ar mērķi cīnīties pret klimata pārmaiņām un to ietekmi; lai palielinātu ūdens cilmes pārtikas produktu ilgtspējīgu ražošanu Eiropas Savienībā, izšķirīga nozīme ir zvejniecībai, akvakultūrai un algakultūrai; tomēr, pirms izvērst pret klimata pārmaiņām noturīgas ūdens cilmes pārtikas produktu ražošanas sistēmas, to izveidē ir vajadzīgi lielāki pētījumi un inovācija; aļģu biomasa ir potenciāli nozīmīgs ūdens resurss, ko var izmantot kā izejvielu ar plašu pielietojumu;

4. atgādina, ka Brexit dēļ ES zvejniecības nozarei rodas ievērojami ekonomiskie zaudējumi; tādēļ uzskata, ka prioritārā kārtā Komisijai ir jāparedz kompensācija, kas ir samērīga ar nozarei un zvejnieku kopienām nodarīto kaitējumu, ņemot vērā visas nolīguma tiešās un netiešās sekas; uzsver nozares grūtības iegūt zvejas atļaujas zonās, kas atrodas 6–12 jūras jūdžu attālumā no krasta, un Gērnsijas un Džērsijas ūdeņos; šajā sakarībā mudina dalībvalstis pilnībā izmantot visus Brexit korekcijas rezervē pieejamos līdzekļus, lai mazinātu nolīguma tiešo un netiešo nelabvēlīgo ietekmi, un nediskriminēt Brexit nelabvēlīgo seku skartos Eiropas flotes kuģus pēc tā, vai tie zvejo vai nezvejo Apvienotās Karalistes ūdeņos;

5. atgādina, ka Brexit dēļ arī ES akvakultūras nozarei rodas ievērojami ekonomiskie zaudējumi; tādēļ uzskata, ka prioritārā kārtā Komisijai ir jāparedz kompensācija, kas ir samērīga ar nozarei nodarīto kaitējumu, ņemot vērā visas nolīguma tiešās un netiešās sekas un to, ka Apvienotā Karaliste tagad ir trešā valsts; uzsver grūtības importēt gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus no tā dēvētajām B un C klases teritorijām Apvienotajā Karalistē uz ES un aizliegumu tos attīrīt ES; šajā sakarībā mudina Komisiju izņēmuma kārtā ļaut noslēgtos kravas automobiļos no Apvienotās Karalistes B un C klases teritorijām Eiropas Savienībā ievest gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus, kurus pēc tam attīra ES dalībvalstīs īpašos attīrīšanas centros, kam ir vajadzīgā kapacitāte;

6. uzsver, ka ir svarīgi noteikt ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko radījusi Covid-19 pandēmija, kura ir smagi skārusi zvejniecības un akvakultūras nozares; atzinīgi vērtē jaunajā EJZAF ieviesto iespēju ārkārtas gadījumos, kad rodas būtiski tirgus traucējumi, vai gadījumos, kad darbība ir uz laiku jāpārtrauc sanitārās krīzes dēļ, īstenot zvejniecības un akvakultūras nozarēm paredzētus pasākumus; uzskata, ka šādu noteikumu ieviešana labāk aizsargā nozari, ja rastos jauna sanitārā krīze;

7. uzsver, ka ir svarīgi noteikt ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko radījuši atkrastes vējparki, kas jau tagad nelabvēlīgi ietekmē un arī turpinās ietekmēt zivsaimniecības nozari; aicina ieviest kompensāciju par atkrastes vējparku radītajiem traucējumiem un zaudējumiem; atkārtoti norāda — lai zivsaimniecība arī turpmāk būtu dzīvotspējīga un konkurētspējīga, šai nozarei ir jāpiešķir pienācīgs finansējums un kompensācijas;

8. atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir apstiprinājusi dalībvalstu atveseļošanas plānus; uzsver, cik svarīgi ir tas, ka dalībvalstis savos atveseļošanas plānos šos līdzekļus izmanto, lai nodrošinātu zvejniecības un akvakultūras nozaru ilgtspējīgu atveseļošanu;

9. vērš uzmanību uz Eiropas akvakultūras potenciālu, tostarp labumu, ko tā varētu sniegt pārtikas nodrošinājuma un veselības jomā saistībā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”; aicina Komisiju sekmēt nozares ilgtspējīgu izaugsmi, lai tā pārsniegtu pašreizējos 2 % no pasaules akvakultūras ražošanas apjoma, un šajā nolūkā noteikt konkrētus, pieņemamus un kopīgus mērķrādītājus 2030. gadam; uzsver, ka stratēģiskajās pamatnostādnēs par ilgtspējīgāku un konkurētspējīgāku ES akvakultūru ir sniegti ieteikumi par dzīvnieku labturību; uzsver, ka EJZAF būtu jāizmanto, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku labturības standartus zvejniecībā un akvakultūrā;

10. stingri prasa uzlabot zinātniskās un tehniskās zināšanas, lai atbilstīgi KZP prasībām nodrošinātu uzticamākos pētniecībā balstītos risinājumus visiem jūras bioloģiskajiem resursiem; atkārtoti norāda, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apmaiņai zivsaimniecības nozarē;

 

11. stingri prasa uzlabot zinātniskās un tehniskās zināšanas, lai nodrošinātu uzticamākos pētniecībā balstītos risinājumus; atkārto, ka ir svarīgi nodrošināt pietiekamus finanšu resursus zivsaimniecības nozares datu vākšanai, pārvaldībai, izmantošanai un apmaiņai ES un to trešo valstu ūdeņos, ar kurām mēs esam noslēguši vai slēdzam IZPN;

12. pauž bažas par prognozi, ka 2021. gadā tiks pieņemti mazāk nekā 50 % no EJZAF darbības programmām, savukārt pārējās programmas tiks pieņemtas tikai 2022. gadā; aicina Komisiju publicēt detalizētu ziņojumu par neiztērēto EJZAF piešķīrumu pārplānošanu; vērš īpašu uzmanību uz to, ka no 2021. gada 1. janvāra vairs netika izmaksātas vai atlīdzinātas 2014.–2020. gada EJZAF programmas neizpildītās saistības 3 457, 6 miljonu EUR apmērā; aicina dalībvalstis un Komisiju steidzami pieņemt EJZAF darbības programmas; aicina Komisiju uzlabot līdzekļu izmantošanas, apstiprināšanas un pieprasīšanas procesu;

13. vērš uzmanību uz KZP starptautisko dimensiju un tās sniegto labumu ekonomiskajā, sociālajā un vides jomā, un aicina Komisiju paredzēt pienācīgus okeānu pārvaldībai; uzsver, ka ir svarīgi īstenot starptautisko sadarbību, lai panāktu ES saistību izpildi;

14. uzsver, ka KZP mērķu īstenošanā svarīga ir kontrole; šajā sakarībā atzinīgi vērtē papildu finansējuma piešķiršanu Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) un vēl divām atkrastes patruļkuģu un gaisa kuģu misijām Apvienotajai Karalistei blakus esošajos ūdeņos; aicina veikt darbības, kas sekmē KZP mērķu sasniegšanu, jo īpaši ņemot vērā lielākus sarežģījumus un izaicinājumus Brexit dēļ;

15. atgādina, ka ar EFCA budžetu būtu arī jānodrošina vajadzīgie līdzekļi palīdzībai saskaņoti īstenot un organizēt dalībvalstu kontroles darbību operatīvo koordināciju konkrētu kontroles un inspekciju programmu, ar NNN zveju saistītu kontroles programmu un starptautiskās kontroles un inspekciju programmu īstenošanā, tostarp tādu reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju kā NAFO, IOTC un citu konvencijas apgabalos;

16. pauž nožēlu par to, ka ES Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijā netiek pieminēta zvejniecība un akvakultūra; līdz ar to pauž nožēlu par to, ka nav paredzēts finansējums šīs stratēģijas īstenošanai;

17. uzsver, ka viena no Eiropas zvejniecības nozares prioritātēm ir paaudžu maiņa; aicina dalībvalstis izmantot EJZAF, lai finansētu tādu programmu ieviešanu, kas ir īpaši paredzētas, lai palīdzētu jauniešiem uzsākt karjeru zvejniecībā, lai diversificētu nozari un lai iedrošinātu nozarei pievienoties cilvēkus no nepietiekami pārstāvētām grupām, jo īpaši sievietes; uzsver, ka paaudžu maiņa var palīdzēt sasniegt zaļā kursa mērķus, jo jaunākās paaudzes ir gatavākas un atvērtākas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, kas ir ārkārtīgi svarīgs šai nozarei;

18. atkārtoti norāda, ka ir jāsniedz būtisks atbalsts mazāk attīstītiem piekrastes apgabaliem un Eiropas tālākajiem reģioniem;

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	1.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Maria da Graça Carvalho, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Anja Hazekamp, Niclas Herbst, Ladislav Ilčić, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Grace O’Sullivan, João Pimenta Lopes, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Emma Wiesner, Theodoros Zagorakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Valentino Grant

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26	+
ECR	Ladislav Ilčić, Bert-Jan Ruissen
ID	Rosanna Conte, Valentino Grant, France Jamet
PPE	François-Xavier Bellamy, Maria da Graça Carvalho, Peter van Dalen, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik, Theodoros Zagorakis
Renew	Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Pierre Karleskind, Emma Wiesner
S&D	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro
Verts/ALE	Rosa D'Amato, Francisco Guerreiro, Grace O'Sullivan, Caroline Roose

 

1	-
The Left	Anja Hazekamp

 

1	0
The Left	João Pimenta Lopes

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (28.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Romeo Franz

 

 

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzskata, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas krīze nedrīkstētu negatīvi ietekmēt investīcijas sociālajā jomā, izglītībā, jaunradē un kultūrā; tādēļ palielina piešķīrumus programmai “Erasmus+” un programmai “Eiropas Solidaritātes korpuss”, lai labāk atbalstītu atveseļošanos un šo programmu zaļināšanu; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu labu saziņu ar neaizsargātiem cilvēkiem, kuru atstumtību pandēmija ir padziļinājusi, ar mērķi visiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi programmām, nevienu neatstājot novārtā;

2. uzsver nepieciešamību stiprināt digitālo aspektu Savienības programmās kultūras un izglītības jomā, jo īpaši pandēmijas un atveseļošanas kontekstā, un atbalstīt kultūras un radošās nozares, lai tās pilnībā izmantotu digitālās pārkārtošanās sniegtās iespējas;

3. aicina Komisiju 2022. gadā nodrošināt Savienības programmu kultūras un izglītības jomā pilnīgu īstenošanu;

4. ņemot vērā Covid-19 krīzes dramatisko ietekmi uz Eiropas kultūras un radošajām nozarēm, pastiprina programmas “Radošā Eiropa” Kultūras atzaru, lai atbalstītu organizācijas, māksliniekus un visus kultūras darbiniekus to atveseļošanās procesā, sniegtu mērķtiecīgu atbalstu izpildītājmākslai, jo īpaši mūzikas nozarei, un zaļinātu minēto programmu, kā arī iekļautu tajā sociālo aspektu;

5. atkārtoti norāda, ka programmu budžetiem ir jāpalielinās vienlaikus ar gada piešķīrumu lineāru un pakāpenisku pieaugumu, lai izvairītos no nesamērīgiem palielinājumiem un apguves grūtībām 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas pēdējos darbības gados;

6. vēlreiz mudina dalībvalstis vismaz 2 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma paredzēt kultūras un radošo nozaru un industriju atveseļošanai saskaņā ar Parlamenta pieprasījumu; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis jau ir atvēlējušas daļu no saviem atveseļošanas plāniem, lai sniegtu ieguldījumu kultūras un radošajās nozarēs un industrijās un vismaz 10 % ir paredzējušas izglītībai;

7. uzstāj, ka finansējumu no trim programmas “Radošā Eiropa” atzariem nevajadzētu izmantot ar iniciatīvu “Jauns Eiropas “Bauhaus”” saistītu projektu finansēšanai, un tas ir saskaņā ar inovācijas, pētniecības, kultūras, izglītības un jaunatnes komisāres atkārtoti pausto apņemšanos to nedarīt, lai nepieļautu jau tā nelielā programmas finansējuma novirzīšanu jaunām, neparedzētām politiskajām prioritātēm; aicina Komisiju rast jaunus resursus iniciatīvai “Jauns Eiropas “Bauhaus””, pielāgojot tos konkrētajām šīs iniciatīvas vajadzībām;

8. uzsver, ka ir nepieciešams lielāks finansējums, lai finansētu visus augstas kvalitātes projektus, kas iesniegti saistībā ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus saskaņā ar programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalības sadaļu, un lai novērstu vēsturiski zemo sekmīgo pieteikumu īpatsvaru šajā sadaļā;

9. palielina pozīcijas “Darbības multivides jomā” budžetu par 2,2 miljoniem EUR un izveido rezervi 5 miljonu EUR apmērā, lai mudinātu Komisiju rast atbilstošu risinājumu un nodrošināt lielāku stabilitāti un paredzamību saistībā ar ilgtermiņa stratēģisko finansējumu radiotīkliem, kuri atspoguļo ES jautājumus, piešķirot tiem finansējumu vismaz uz diviem gadiem; tomēr aicina nodrošināt, ka šāda rezerve neatstāj negatīvu ietekmi uz partnerībām, ko Komisija noslēgusi ar citiem partneriem kvalitatīvas informācijas sniegšanai Eiropā pozīcijas “Darbības multivides jomā” ietvaros; jo īpaši apstiprina savu atbalstu redakcionālajai partnerībai, kas šajā sakarā noslēgta ar Euronews; turklāt esošo budžeta pozīciju sadala četrās daļās, lai pastiprinātu pārredzamību un budžeta kontroli;

10. aicina Komisiju pieņemt īpašus pasākumus, lai uzlabotu Savienības finansējuma pamanāmību un piekļūstamību ar mērķi uzlabot kultūras un radošo nozaru, jo īpaši mazāku organizāciju, zinātību saistībā ar to administratīvo procedūru izpildi, kuras nepieciešamas piekļuvei Savienības finansējumam.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	27.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	26 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Ilana Cicurel, Gilbert Collard, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Chiara Gemma, Alexis Georgoulis, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Monica Semedo, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Maria Walsh, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marcel Kolaja, Elżbieta Kruk
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evelyne Gebhardt

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

26	+
ECR	Dace Melbārde
ID	Gilbert Collard
NI	Chiara Gemma
PPE	Asim Ademov, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Maria Walsh, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Renew	Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva, Monica Semedo
S&D	Evelyne Gebhardt, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Domènec Ruiz Devesa, Massimiliano Smeriglio
The Left	Alexis Georgoulis
Verts/ALE	Romeo Franz, Marcel Kolaja, Niklas Nienaß

 

0	-

 

3	0
ECR	Elżbieta Kruk, Andrey Slabakov
ID	Gianantonio Da Re

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

PILSOŅU BRĪVĪBU, TIESLIETU UN IEKŠLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (23.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējo budžetu: visas iedaļas

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Domènec Ruiz Devesa

 

 

IEROSINĀJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. pauž dziļas bažas par ierosināto Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) budžeta samazinājumu par 0,5 %; prasa tā vietā palielināt budžetu par 31 miljonu EUR saistību apropriācijās un par 30 miljoniem EUR maksājumu apropriācijās, lai efektīvi īstenotu FRA jaunās pilnvaras un projektus, kas atbilst konstatētajām vajadzībām, piemēram, jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta, migrācijas un drošības, sociālo un ekonomisko tiesību un diskriminācijas jomā, un kompensēt ievērojamos papildu centienus, kas vajadzīgi, lai uzraudzītu ar pamattiesībām saistīto ietekmi Covid-19 pandēmijas laikā; prasa FRA štatu sarakstā papildus iekļaut 12 pagaidu darbiniekus un septiņus līgumdarbiniekus; uzsver, ka bez papildu finanšu un personāla resursiem FRA nespēs veikt visus tai uzticētos uzdevumus un pilnībā īstenot savas jaunās pilnvaras; uzsver — paredzams, ka turpmāk palielināsies FRA uzdevumu apjoms saistībā ar ticamas informācijas vākšanu un analizēšanu par pamattiesību ievērošanu dalībvalstīs; atgādina, ka FRA gada budžets kopš 2013. gada nav palielinājies;

2. atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO) budžeta palielinājumu par 11,2 % un aicina EASO sniegt spēcīgu atbalstu, lai stiprinātu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) īstenošanu, uzlabotu praktisko sadarbību, sniegtu operatīvo un tehnisko palīdzību un veicinātu informācijas apmaiņu un konverģenci aizsardzības vajadzību izvērtēšanā starp dalībvalstīm; uzsver, ka tiesību akta īstenošanai, lai EASO pārveidotu par Eiropas Savienības Patvēruma aģentūru, par ko likumdevēji vienojās 2021. gada 29. jūnijā, ir vajadzīgi papildu cilvēkresursi, kuri nebija paredzēti Komisijas budžeta projektā; jo īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt darbā 28 jaunus AD un AST darbiniekus pamattiesību uzraudzības speciālistu, patvēruma atbalsta grupu un sadarbības koordinatoru amatos un stiprināt juridiskās un apmācības grupas;

3. pauž bažas par nopietnajām un atkārtotajām sūdzībām par Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (Frontex) saistībā ar promraidīšanu pie ārējām robežām; pauž vilšanos par to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Frontex nav izdevies īstenot savas 2016. gada pilnvaras, nemaz nerunājot par tās atjauninātajām pilnvarām 2019. gadā, un ka ir konstatēti nopietni un daudzveidīgi trūkumi attiecībā uz tās efektivitāti; uzsver, ka ievērojams Frontex budžeta un personāla palielinājums ir atkarīgs no tās pārskatatbildības un pārredzamības, tās apņemšanās ievērot Savienības tiesību aktus un no tā, vai tā pilda savas pilnvaras; tādēļ ierosina noteikt, ka budžeta piešķīrumi ir atkarīgi no tā, vai Frontex AD pakāpē pieņems darbā atlikušos 20 pamattiesību uzraudzības speciālistus, pieņems skaidru procedūru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1896[20] 46. panta īstenošanai un ātri iecels izpilddirektora vietniekus saskaņā ar Frontex 2019. gada pilnvarām;

4. atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) aplēsēm 2022. gadā tā apstrādās 3000 izmeklēšanas lietas; uzsver, ka EPPO ir prokuratūras struktūra, kurai ir obligātas kompetences un pienākums veikt izmeklēšanu neatkarīgi no budžeta nodrošinājuma; pauž bažas par to, ka ierosinātais finansējums 2022. gadam neietver efektīvu palielinājumu salīdzinājumā ar 2021. gadu; uzsver, ka ir nepieciešams ievērojami palielināt finansējumu līdz 55,7 miljoniem EUR, kā arī nodrošināt 64 papildu darbiniekus; uzskata, ka būtu jāapsver iespēja veikt vēl lielāku palielinājumu, izmantojot budžeta grozījuma projektu, ja attiecībā uz izskatīto lietu skaitu ir vērojama tendence, kas atbilst EPPO aplēsēm;

5. uzskata, ka Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) darbam ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras ievēro Savienības datu aizsardzības noteikumus, jo īpaši saistībā ar digitalizāciju, tostarp mākslīgā intelekta (MI) plašāku izmantošanu un ar to saistītajiem riskiem, sprieduma Schrems II[21] secinājumiem un dažu Savienības aģentūru jaunajām pilnvarām tieslietu un iekšlietu jomā; uzsver nepieciešamību saglabāt vismaz Komisijas priekšlikumā paredzēto finansējumu un papildināt EDAU personālu ar četrām AD amata vietām, lai EDAU varētu veikt visus tam uzticētos uzdevumus un sekmīgi pārvaldīt pieaugošo darba slodzi;

6. ņem vērā Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropola) paredzēto budžeta palielinājumu par 11,2 % un papildu 71 pagaidu darbinieku; tomēr pauž nožēlu, ka priekšlikuma projektā paredzētā 14 darbinieku amata pakāpe neatspoguļo Eiropola pieprasījumu 2022. gadam; tādēļ prasa 14 darbinieku pakāpes pārklasificēt no AST uz AD; uzsver, ka Eiropols ir ES Drošības savienības stratēģijas stūrakmens un tam ir arvien lielāka nozīme cīņā pret terorismu, radikalizāciju, organizēto noziedzību un noziedzību vides jomā;

7. pauž nožēlu par nelielo finansējuma palielinājumu 1,5 % apmērā, kas ierosināts Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centram (EMCDDA); uzskata, ka ar to nepietiks, lai segtu EMCDDA vajadzības, neradot traucējumus EMCDDA zinātniskajās darbībās; uzsver, ka jau 2021. gada budžets bija nepietiekams un ka EMCDDA nācās sašaurināt ievērojamu daļu no savas darba programmas; ar bažām norāda, ka narkotiku tirgus ir bijis ārkārtīgi noturīgs pret pandēmijas izraisītajiem traucējumiem, savukārt globalizācija un jaunās tehnoloģijas sekmē jaunu tirdzniecības ceļu izveidi un tiešsaistes tirgu izaugsmi; tādēļ prasa palielināt EMCDDA 2022. gada budžetu līdz 18,5 miljoniem EUR;

8. atzinīgi vērtē ierosināto budžeta palielinājumu Eiropas Savienības Aģentūrai tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust); pauž vilšanos par to, ka ierosinātajā štatu sarakstā paredzēts samazināt darbinieku skaitu par diviem darbiniekiem, proti, no 207 darbiniekiem 2021. gadā līdz 205 darbiniekiem 2022. gadā; uzskata, ka Eurojust budžeta palielināšana, vienlaikus samazinot darbinieku skaitu, sniedz pretrunīgu vēstījumu par to, kā risināt problēmas, ar kurām Eurojust saskaras, ņemot vērā aizvien pieaugošo lietu skaitu; pieprasa divus papildu AD 5 pakāpes darbiniekus; uzsver, ka ir jāpalielina Aģentūras darbinieku skaits, lai tā varētu veikt pašreizējos un turpmākos uzdevumus, piemēram, tiesu sistēmas digitalizāciju vai cīņu pret noziedzību vides jomā;

9. pieņem zināšanai to, ka saistību apropriācijas Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) ir palielinātas par 44,2 %, savukārt maksājumu apropriācijas — palielinātas par 39,1 %; atgādina, ka eu-LISA ir būtiska nozīme pilnībā funkcionējošas Šengenas zonas izveidē, un tādēļ prasa nodrošināt 27 papildu darbiniekus, no kuriem 25 AD pakāpes darbinieki atbalstītu svarīgu lielapjoma IT projektu īstenošanu, tostarp projektus, kas saistīti ar sadarbspēju, un jo īpaši samazinātu eu-LISA atkarību no ārējiem līgumslēdzējiem;

10. pauž nožēlu par saistību un maksājumu apropriāciju samazinājumu par 3,3 % Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūrai (CEPOL) un pauž bažas par to, ka CEPOL klātienes apmācības un e-mācību spējas tiks samazinātas un ka CEPOL nespēs nodrošināt digitālo pārkārtošanos bez papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem; prasa nodrošināt diezgan ievērojamu papildu finansējumu 750 000 EUR apmērā, tostarp konkrētām apropriācijām, kas paredzētas apmācības programmām, lai cīnītos ar pieaugošo noziedzību vides jomā, un papildu piecām AD pakāpes amata vietām štatu sarakstā, kas palīdzētu sniegt atbalstu CEPOL, lai nodrošinātu tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām efektīvas mācības par pamattiesībām un rasisma novēršanu;

11. norāda uz nelielo maksājumu apropriāciju samazinājumu Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF) salīdzinājumā ar 2021. gadu; atzinīgi vērtē saistību apropriāciju palielinājumu par 25,9 %, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu šim jaunajam fondam optimālu attīstības gaitu; uzsver, ka šis palielinājums ir būtisks laikā, kad spiediens uz valstu iestādēm, kas ir atbildīgas par patvērumu, joprojām ir ļoti liels, radot milzīgas plaisas patvēruma meklētāju pienācīgas uzņemšanas ziņā un ievērojamu kavēšanos saistībā ar patvēruma procedūrām dalībvalstīs; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgas finansiālās spējas, lai atbalstītu visu KEPS aspektu stiprināšanu un attīstību, likumīgo migrāciju un integrāciju, kā arī solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma veicināšanu; ņemot vērā ierosināto jauno Migrācijas paktu, aicina vēl par 10 % palielināt saistību un maksājumu apropriācijas KEPS un AMIF solidaritātes mērķiem;

12. atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgas finansiālās spējas, lai atbalstītu neatbilstīgas migrācijas apkarošanu un efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanos un atpakaļuzņemšanu;

13. pauž dziļas bažas par to, ka Vidusjūrā joprojām iet bojā cilvēki, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bojāgājušo skaits ir palielinājies par 56,6 %, proti, no 2021. gada janvāra līdz jūnijam jūras maršrutos uz Eiropu dzīvību zaudējuši vismaz 1146 cilvēki[22]; uzskata, ka ir vajadzīga ilgāka termiņa pieeja meklēšanas un glābšanas (SAR) operācijām, jo tās nevar atstāt tikai nevalstisko dalībnieku ziņā; mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu un paredzēt attiecīgu budžeta pozīciju, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu meklēšanas un glābšanas fondu meklēšanas un glābšanas misiju atbalstam Vidusjūrā;

14. norāda uz saistību apropriāciju palielinājumu par 47 % un maksājumu apropriāciju palielinājumu par 20 % Integrētas robežu pārvaldības fondam; atgādina, ka šis fonds sniedz atbalstu efektīvai Eiropas integrētajai robežu pārvaldībai un kopējai vīzu politikai;

15. pauž bažas par līdzekļu pārdali no Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai (BMVI), lai finansētu Eiropola pilnvaru paplašināšanu; atgādina par Parlamenta jau sen pausto nostāju, ka Savienības finansēšanas instrumentus nevajadzētu izmantot, lai finansētu decentralizētas aģentūras, kurām ir savas budžeta pozīcijas;

16. atkārtoti aicina izveidot atsevišķu budžeta pozīciju katram konkrētajam mērķim, kas noteikts AMIF un BMVI juridiskajā pamatā; uzskata, ka atsevišķa budžeta pozīcija katram konkrētajam mērķim palīdzētu nodrošināt pienācīgu finansējumu visiem AMIF un BMVI mērķiem un gādātu par labāku saprotamību un pārredzamību ikgadējā finanšu līdzekļu piešķiršanā katram konkrētajam mērķim, tādējādi atvieglojot programmu īstenošanas kontroli;

17. norāda uz Iekšējās drošības fonda saistību apropriāciju palielinājumu 29,3 % apmērā un maksājumu apropriāciju palielinājumu 33,3 % apmērā; uzsver, ka šis fonds ir spēcīgs ES Drošības savienības stratēģijas īstenošanas instruments, kas atbalsta tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību un centienus stiprināt kiberdrošību un apkarot terorismu un organizēto noziedzību Eiropā, un tādēļ aicina saglabāt Komisijas ierosināto finansējuma palielinājumu;

18.  atzinīgi vērtē ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV); uzsver, ka šī programma ir nozīmīga, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību, nodrošinātu un veicinātu atvērtu, demokrātisku un iekļaujošu sabiedrību un veicinātu dzimumu līdztiesību, pilsoņu līdzdalību un Eiropas pilsoniskuma izglītību; prasa saistību apropriācijas līdztiesības, tiesību un dzimumu līdztiesības budžeta pozīcijai palielināt par 4 miljoniem EUR, no kuriem 15 % piešķir pasākumiem ar mērķi veicināt sieviešu tiesību pilnīgu izmantošanu, dzimumu līdztiesību, tostarp darba un privātās dzīves līdzsvaru, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, budžeta pozīcijai, kuras mērķis ir veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē, — par 4,5 miljoniem EUR, budžeta pozīcijai “Daphne” — par 4,2 miljoniem EUR, no kuriem 40 % piešķir, lai atbalstītu darbības, kas paredzētas visu veidu dzimumbalstītas vardarbības novēršanai un apkarošanai visos līmeņos, un budžeta pozīcijai, kuras mērķis ir Savienības vērtību aizsargāšana un veicināšana, — par 8,2 miljoniem EUR; atgādina, ka pienācīgs finansējums programmai CERV ir būtisks, jo īpaši, lai risinātu steidzamo vajadzību aizsargāt un veicināt Savienības vērtības, kas tiek pakļautas arvien lielākam spiedienam visā Savienībā, un satraucošo ar dzimumu saistītas vardarbības upuru skaitu, kas Covid-19 pandēmijas laikā ir palielinājies;

19. atgādina, ka neatkarīga un kvalitatīva pētnieciskā žurnālistika ir labi funkcionējošas demokrātijas būtiska sastāvdaļa, jo tā sniedz kvalitatīvu uz faktiem balstītu informāciju, apkaro dezinformāciju, palielina iedzīvotāju informētību un atklāj pārkāpumus vai noziegumus; uzsver, ka žurnālistika visā Eiropā saskaras ar nopietnām grūtībām, jo īpaši finanšu resursu trūkumu, kas apdraud tās neatkarību vai dzīvotspēju; aicina Savienības budžetā paredzēt vērienīgas finansēšanas programmas šajā jomā;

20. ar nožēlu norāda, ka programmai “Tiesiskums” saistību un maksājumu apropriācijas ir samazinātas attiecīgi par 6 % un 16 %, jo īpaši attiecībā uz atbalstu tiesu iestāžu pieejamībai un tiesiskajai apmācībai, piemēram, par mākslīgā intelekta sistēmu plašāku izmantošanu krimināltiesību jomā;  ierosina 2022. gadā drīzāk saglabāt finansējumu 2021. gada budžeta līmenī; prasa par 1 miljonu EUR palielināt saistību apropriācijas budžeta pozīcijai, lai veicinātu tiesu iestāžu sadarbību, par 4 miljoniem EUR — budžeta pozīcijai tiesiskās apmācības atbalstam un par 3,5 miljoniem EUR — budžeta pozīcijai, lai veicinātu tiesu iestāžu faktisku pieejamību;

21. mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis visos publiskajos izdevumos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā; atgādina, ka dzimumu līdztiesības principa ievērošanai budžeta plānošanā vajadzētu būt neatņemamai budžeta procedūras sastāvdaļai visos tās posmos un budžeta pozīcijās;

22. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis joprojām nenodrošina pietiekamu skaitu norīkoto valsts ekspertu darbam Savienības aģentūrās tieslietu un iekšlietu jomā; uzsver, ka šāda norīkošana ir svarīga ne tikai, lai atbalstītu Savienības aģentūru cilvēkresursus, bet arī lai attīstītu Eiropas sadarbības kultūru starp valstu iestādēm.

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	17.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	17 14 35
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Malik Azmani, Katarina Barley, Pernando Barrena Arza, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Marcel de Graaff, Anna Júlia Donáth, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Patryk Jaki, Assita Kanko, Fabienne Keller, Peter Kofod, Łukasz Kohut, Moritz Körner, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Nuno Melo, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Emil Radev, Paulo Rangel, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Michal Šimečka, Birgit Sippel, Sara Skyttedal, Martin Sonneborn, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Tomas Tobé, Dragoş Tudorache, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Olivier Chastel, Gwendoline Delbos-Corfield, Tanja Fajon, Fulvio Martusciello, Rob Rooken, Domènec Ruiz Devesa, Miguel Urbán Crespo

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

17	+
NI	Laura Ferrara, Martin Sonneborn
PPE	Vladimír Bilčík
S&D	Katarina Barley, Pietro Bartolo, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Łukasz Kohut, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Domènec Ruiz Devesa, Birgit Sippel, Bettina Vollath, Elena Yoncheva

 

14	-
ECR	Jorge Buxadé Villalba, Rob Rooken
ID	Nicolas Bay, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Marcel de Graaff, Peter Kofod, Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche
NI	Milan Uhrík
The Left	Pernando Barrena Arza, Clare Daly, Cornelia Ernst, Miguel Urbán Crespo

 

35	0
ECR	Joachim Stanisław Brudziński, Patryk Jaki, Assita Kanko, Jadwiga Wiśniewska
PPE	Magdalena Adamowicz, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Andrzej Halicki, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Fulvio Martusciello, Nuno Melo, Nadine Morano, Emil Radev, Paulo Rangel, Ralf Seekatz, Sara Skyttedal, Tomas Tobé, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Javier Zarzalejos
Renew	Malik Azmani, Olivier Chastel, Anna Júlia Donáth, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Michal Šimečka, Ramona Strugariu, Dragoş Tudorache
Verts/ALE	Saskia Bricmont, Damien Carême, Gwendoline Delbos-Corfield, Terry Reintke, Diana Riba i Giner, Tineke Strik

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

KONSTITUCIONĀLO JAUTĀJUMU KOMITEJAS ATZINUMS (7.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — Vispārīgs ievads — Kopējie izdevumi — Vispārējs ieņēmumu dokuments — Ieņēmumu un izdevumu dokuments pa iedaļām

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotājs: Antonio Tajani

 

 

IEROSINĀJUMI

Konstitucionālo jautājumu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atzinīgi vērtē ierosināto saistību apropriāciju palielinājumu par 18 % un maksājumu apropriāciju palielinājumu par 104 % 2022. gada budžeta projektā salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu pozīcijā “Veicināt pilsoņu iesaistīšanos un līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē”; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 3. punktu dalība Savienības demokrātiskajā dzīvē ir viena no Savienības iedzīvotāju pamattiesībām; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams papildu palielinājums, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un cita starpā pienācīgu atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvai, un līdz ar to ierosina palielināt šo budžeta pozīciju vēl par 5 %;

2. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, ka programma “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” sasniedz visu Eiropas Savienību, ņemot vērā līdzekļu taisnīgu, pieejamu un ģeogrāfisku sadalījumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē izmēģinājuma projekta BELE — “Eiropas veidošana sadarbībā ar vietējām pašvaldībām” — īstenošanu un tam paredzētās saistību apropriācijas, kas ir veids, kā veicināt pilsētu un ciematu, kas atrodas ārpus dalībvalstu galvaspilsētām, līdzdalību Savienības demokrātiskajā dzīvē; aicina paredzēt īpašus papildu piešķīrumus, lai palielinātu konferences par Eiropas nākotni pamanāmību un ietekmi, kopā ar Eiropas Parlamentu izvēršot lielāku skaitu un labāk strukturētas iniciatīvas visā Eiropā un dalībvalstīs saskaņā ar Parlamenta nostāju;

3. uzsver programmas “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” nozīmi Eiropas pilsoniskuma izglītības veicināšanā un aicina izveidot budžeta pozīciju uzskatāmai un brīvprātīgai sākumskolas un vidusskolas izglītības programmai, kas nodrošinās ES un globālā pilsoniskuma izglītību;

4. nepiekrīt Padomes nostājai par 3,6 % samazināt 2022. gada budžeta projektā ierosināto finansējumu budžeta pozīcijai “Komisijas pārstāvniecības”; ierosina šai pozīcijai piešķirt 5 % palielinājumu salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu 2022. gada budžeta projektā un uzskata, ka šis palielinājums ir nepieciešams, lai veicinātu proaktīvu dialogu ar dalībvalstu iedzīvotājiem par ES jautājumiem, tostarp virtuālos un hibrīdformātos, organizējot pasākumus saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, kā arī izstrādājot komunikācijas pasākumus ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanai; uzskata, ka Parlamentam būtu arī jānodrošina šim nolūkam atbilstoši resursi tā vietējiem birojiem;

5. uzskata, ka ierosinātais saistību apropriāciju palielinājums par 0,9 % un maksājumu apropriāciju palielinājums par 3 % pozīcijā “Komunikācijas pakalpojumi iedzīvotājiem” salīdzinājumā ar 2021. gada budžetu ir nepietiekams; tādēļ iebilst pret Padomes nostāju samazināt finansējumu šai budžeta pozīcijai par 3,1 %; norāda, ka iedzīvotājiem nepieciešami moderni komunikācijas pakalpojumi, kas uzrunā Savienības iedzīvotājus un piesaista viņus dažādos saziņas kanālos, būtiski uzlabojot Savienības politikas virzienu pamanāmību; tādēļ ierosina piešķirt 5 % palielinājumu salīdzinājumā ar 2022. gada budžeta projekta līmeni pozīcijai “Komunikācijas pakalpojumi iedzīvotājiem”, lai cita starpā finansētu izpratnes veicināšanas un informēšanas pasākumus par Eiropas pilsoņu iniciatīvu sadarbībā ar Komisijas pārstāvniecībām un vietējiem Europe Direct centriem dalībvalstīs; uzsver, ka komunikācijas stratēģijās un darbībās ir svarīgi iesaistīt mazākas NVO, vietējās iestādes un ieinteresētās personas; prasa padarīt saturu pieejamu visās Savienības valodās un padarīt to pieejamu Savienības iedzīvotājiem, kuri dzīvo dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes valsts;

6. prasa finansēt īpašu stratēģiju un iniciatīvu, kas vērsta uz pilsoniskumu un pilsonisko izglītību; prasa Savienības 2022. gada budžetā izveidot jaunu aģentūru, kas pievērstos pilsoniskumam un pilsoniskajai izglītībai;

7. mudina Budžeta komiteju savā nostājā iekļaut iepriekš minēto budžeta pozīciju palielinājumus, jo tās kalpo konkrētu rezultātu sasniegšanai un kvalitatīvai komunikācijai ar iedzīvotājiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	2.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	22 4 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Geert Bourgeois, Fabio Massimo Castaldo, Leila Chaibi, Gwendoline Delbos-Corfield, Pascal Durand, Daniel Freund, Charles Goerens, Esteban González Pons, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Jacek Saryusz-Wolski, Helmut Scholz, Pedro Silva Pereira, Sven Simon, Antonio Tajani, Mihai Tudose, Loránt Vincze, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Brando Benifei, Alin Mituța

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

22	+
NI	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Esteban González Pons, Brice Hortefeux, Paulo Rangel, Sven Simon, Antonio Tajani, Loránt Vincze, Rainer Wieland
Renew	Pascal Durand, Charles Goerens, Sandro Gozi, Alin Mituța
S&D	Brando Benifei, Gabriele Bischoff, Domènec Ruiz Devesa, Pedro Silva Pereira, Mihai Tudose
The Left	Leila Chaibi, Helmut Scholz
Verts/ALE	Damian Boeselager, Gwendoline Delbos Corfield, Daniel Freund

 

4	-
ECR	Geert Bourgeois, Jacek Saryusz Wolski
ID	Gerolf Annemans, Antonio Maria Rinaldi

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (8.9.2021)

Budžeta komitejai

par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu — Vispārīgs ievads — Kopējie izdevumi — Vispārējs ieņēmumu dokuments — Ieņēmumu un izdevumu dokuments pa iedaļām

(2021/0227(BUD))

Atzinuma sagatavotāja: Samira Rafaela

 

 

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pantā ir noteikts, ka, veicot savas darbības, Savienība tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt viņu vienlīdzību, tādējādi veicinot integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai principu visās Savienības politikas jomās, cita starpā ievērojot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā visos budžeta procedūras līmeņos;

B. tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis Komisiju veicināt un nodrošināt to, lai visās Savienības politikas jomās tiktu izmantota integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā, un veikt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu; tā kā Revīzijas palāta ir apstiprinājusi, ka minētais nav sasniegts;

C. tā kā Parlaments ir atkārtoti aicinājis piešķirt pietiekamu finansējumu Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE), programmai “Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” un tai sekojušajai programmai “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” (CERV), kā arī tās sadaļai Daphne, lai ieviestu nediskriminācijas, dzimumu līdztiesības un integrētas pieejas dzimumu līdztiesības nodrošināšanai instrumentus un nodrošinātu atbilstīgus līdzekļus nolūkā atbalstīt pasākumus, kas paredzēti ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai; tā kā sakarā ar Covid-19 pandēmiju un ar to saistītajiem pasākumiem, piemēram, noslēdzi un tāldarbu, vardarbības ģimenē gadījumu skaits ir ievērojami pieaudzis[23];

D. tā kā Covid-19 pandēmija nesamērīgi smagi skar sievietes, jo īpaši sievietes, kas atrodas nestabilās darba attiecībās, strādā nozarēs, kurās pārsvarā nodarbinātas sievietes, kā arī neoficiālajā ekonomikā; tā kā Savienības 2022. gada budžetam vajadzētu pildīt svarīgu lomu Savienības ekonomikas atveseļošanā, īpašu uzmanību pievēršot tām ļoti feminizētajām nozarēm, kurām bijusi būtiska nozīme pandēmijas laikā vai kuras smagi skārusi sekojošā ekonomikas krīze;

E. tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas vadošos amatos un amatos, kas saistīti ar lēmumu pieņemšanu, un ir pārmērīgi pārstāvētas zemu atalgotās nozarēs, piemēram, aprūpes un pakalpojumu jomā; tā kā neapmaksātiem mājsaimniecības un aprūpes pienākumiem viņas velta vairāk laika nekā vīrieši;

F. tā kā izglītības, apmācības un nodarbinātības aspektā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas digitālās ekonomikas un zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarēs; tā kā dzimumu līdztiesību digitālajā laikmetā varētu veicināt resursi, kas ar digitālās iekļaušanas palīdzību atbalsta pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un meitenēm;

G. tā kā Eiropā izplatās jauni Covid-19 paveidi, kas rada jaunu noslēdzes pasākumu draudus dalībvalstīs; tā kā tādēļ ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu ietekmes novērtējuma sistēmu attiecībā uz Covid-19 pandēmijas sekām un ietekmi uz sievietēm, lai, iespējams, mazinātu jaunas pandēmijas uzliesmojuma sekas,

1. uzsver, ka sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesības perspektīva būtu jāintegrē un jānodrošina visās politikas jomās, jo īpaši ņemot vēra Covid-19 pandēmijas daudzveidīgo dzimumspecifisko ietekmi uz sieviešu tiesībām; vēlreiz stingri pieprasa visā budžeta procedūras gaitā īstenot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un budžeta plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu; atgādina Revīzijas palātas 2021. gada ziņojumu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu ES budžetā, kurā norādīts, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai nav tikusi pienācīgi piemērota visā Savienības budžetā, un tās galvenos ieteikumus; uzsver, ka dažas dalībvalstis izmantoja pandēmiju, lai vēl vairāk ierobežotu sieviešu tiesības;

2. aicina no Savienības piešķirt lielāku finansējumu dalībvalstīm, lai darba tiesību aktos stiprinātu maternitātes un paternitātes aizsardzību, konkrēti pagarinot atvaļinājumu un garantējot tā apmaksu 100 % apmērā, samazinot darba laiku laikposmā, kamēr tiek veikta barošana ar krūti, un veicot pasākumus šādas aizsardzības īstenošanai, kā arī investējot bezmaksas agrīnās pirmsskolas aprūpes un izglītības pakalpojumos un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumos; norāda, ka bērna aprūpes pakalpojumu nepieejamība, ierobežojošas izmaksas un tādas infrastruktūras nepietiekamība, kura piedāvā kvalitatīvus bērna aprūpes pakalpojumus, joprojām ir būtiski šķēršļi, kas kavē sieviešu vienlīdzīgu dalību visās sabiedrības jomās, tostarp nodarbinātībā;

3. pauž bažas par saistību starp uzbrukumiem tiesiskumam un nelabvēlīgu attieksmi pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām; atgādina, ka budžeta nosacījumu mehānisms saistībā ar sieviešu tiesībām tiek piemērots tāpat kā citās politikas jomās; aicina Komisiju šo jautājumu risināt, izmantojot 7. panta procedūru pret attiecīgajām dalībvalstīm;

4. aicina Komisiju garantēt, ka ar Savienības līdzekļiem netiek atbalstīti projekti, investīcijas un programmas, kas veicina segregāciju, diskrimināciju vai sociālo atstumtību;

5. aicina Komisiju valstu atveseļošanas plānu novērtēšanas kontekstā sniegt konkrētus ieteikumus saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma vispārējo mērķi mazināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, uzsverot nepieciešamību nodrošināt ieguldījumus un reformas, lai risinātu dzimumu līdztiesības jautājumu, vākt pēc dzimuma sadalītus datus un izmantot ar dzimumu saistītus rādītājus, un veicināt sieviešu pilnīgu līdzdalību darba tirgū, lai, reaģējot uz krīzi, iekļautu dzimumperspektīvu nolūkā nodrošināt ieguvumus ikvienam;

6. atkārtoti norāda, ka Savienības budžetā ir jāpalielina finansējums, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, stingri piemērojot principu, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, ne tikai ar tiesību aktiem un pasākumiem apkarojot darba samaksas diskrimināciju, bet arī veicinot darba koplīguma slēgšanas sarunas; turklāt aicina veikt pasākumus, lai cīnītos pret diskriminējošu praksi saistībā ar lēmumiem par darbā pieņemšanu un paaugstināšanu; aicina veikt pasākumus, lai palielinātu sociālo aizsardzību maternitātes, bezdarba, slimību, nelaimes gadījumu darbā un arodslimību gadījumos;

7. aicina vākt pēc dzimuma sadalītus datus un izmantot dzimumaspektā relevantus rādītājus, kā arī ietekmes novērtējumus, lai izvērtētu atveseļošanas plānos iekļautos pasākumus;

8. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai saistībā ar visām DFS 2021.−2020. gadam paredzētajām budžeta apropriācijām tiktu ievērots dzimumu līdztiesības princips un lai tas tiktu veicināts visās Savienības politikas jomās;

9. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Parlamentu paātrināt metodikas ieviešanu nolūkā novērtēt attiecīgos ar dzimumu saistītos izdevumus, kā noteikts 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[24];

10. aicina Komisiju nodrošināt atbilstīgu palielinājumu EIGE budžetam, lai veicinātu dzimumu līdztiesību visā Savienībā, jo īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sievietēm, un attiecīgi nodrošinātu atbilstīgus cilvēkresursus tā uzdevumu izvēršanai; uzsver EIGE ārkārtīgi svarīgo lomu informācijas par dzimumu līdztiesību apkopošanā, analizēšanā, apstrādē un izplatīšanā, jo īpaši par Covid-19 krīzes dzimuma dimensiju, attiecībā uz izpratni par dzimumu līdztiesības sasniegšanas līmeni un šķēršļiem Savienībā, kā arī metodisko līdzekļu izstrādē, analizēšanā, izvērtēšanā un izplatīšanā, kas tiek darīts, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajā valstu politikā;

11. uzsver, ka pēdējās desmitgades laikā līdz ar ekonomiskās un finanšu krīzes sākšanos ir palielinājusies ekonomiskās, sociālās, darba jomas un dzimumu nevienlīdzība dalībvalstīs un starp tām; atgādina, cik svarīga loma ir EIGE, lai izprastu vīriešu un sieviešu nevienlīdzības apmēru un cēloņus Savienībā; tādēļ prasa palielināt budžetu, personālu un neatkarību, kā arī palielināt budžetu izdevumu kategorijā “Nediskriminācijas un līdztiesības veicināšana”;

12. atkārtoti prasa piešķirt neatkarīgu budžeta pozīciju programmas CERV mērķim, kas paredzēts, lai veicinātu dzimumu līdztiesību un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, un otru budžeta pozīciju, kas paredzēta ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai un apkarošanai; stingri atkārto savu prasību stiprināt Daphne iniciatīvu, palielinot resursus Daphne sadaļai un jo īpaši pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai un pienācīgam atbalstam cietušajiem, jo īpaši saistībā ar situācijas saasināšanos ar dzimumu saistītas vardarbības jomā Covid-19 krīzes laikā; uzsver nepieciešamību palielināt budžeta piešķīrumus, ar kuriem atbalsta darbības, kas nodrošina dzimuma aspektu veselības jomā, veicinot apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību (SRHR) jomā; aicina Komisiju piešķirt papildu resursus programmai “ES – veselībai”, jo īpaši dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi sniegti pieejami SRHR pakalpojumi;

13. atgādina par prasību vismaz 40 % no līdzekļiem, kas paredzēti līdztiesības, tiesību un dzimumu līdztiesības sadaļai un sadaļai Daphne, piešķirt darbībām, ar kurām visos līmeņos novērš un apkaro visu veidu ar dzimumu saistītu vardarbību, un vismaz 15 % – darbībām, kas veicina to, lai sievietes pilnībā izmantotu tiesības, veicina dzimumu līdztiesību, tostarp darba un privātās dzīves līdzsvaru, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai;

14. aicina Komisiju no jauna izvērtēt Daphne iniciatīvu un piešķirt šai programmai atbilstīgus līdzekļus, lai pienācīgi atbalstītu personas, kas cietušas no vardarbības, un apkarotu vardarbību pret sievietēm;

15. uzsver, ka ir jāpalielina Savienības finansējums, lai dalībvalstis varētu sniegt sabiedriskus sociālos pakalpojumus cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas upuriem, ar kvalificētu profesionālu darbinieku palīdzību nodrošinot viņiem psiholoģisku un sociālu atbalstu, un īstenot sociālo un ekonomikas politiku, kuras mērķis ir palīdzēt neaizsargātām sievietēm un meitenēm pārtraukt nodarboties ar prostitūciju, proti, nodrošinot darbvietas, kas efektīvi veicina viņu sociālo iekļaušanu;

16. uzsver to, cik svarīgi ir izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus, piemēram, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sieviešu nodarbinātību un piekļuvi darba tirgum, bērnu aprūpes un ilgtermiņa aprūpes iespējas; aicina arī turpmāk pienācīgi izmantot un palielināt līdzekļus un stratēģiskāk piemērot ESF+ dzimumu līdztiesības veicināšanai nodarbinātības jomā, jo sievietes biežāk nekā vīrieši ir nodarbinātas pagaidu, nepilna laika vai nestabilā darbā un Covid-19 pandēmija ir nesamērīgi ietekmējusi sieviešu nodarbinātību, jo īpaši dažās smagi skartās nozarēs, kurās pārsvarā nodarbinātas sievietes, piemēram, veselības aprūpes, mazumtirdzniecības un aprūpes nozarē; aicina Komisiju ierosināt proaktīvus pasākumus, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, lai sekmētu sieviešu nodarbinātību lauku apvidos;

17. uzsver, ka Savienības budžetā būtu jāparedz ieguldījumu palielināšana aprūpes infrastruktūrās un aprūpes pakalpojumos, lai nodrošinātu kvalitatīvu aprūpi; atgādina, ka šiem ieguldījumiem ir būtiska nozīme ekonomikas atveseļošanā, sociālo un veselības krīžu pārvarēšanā, sociālās noturības veidošanā un nevienlīdzības apkarošanā;

18. prasa, lai ar Savienības budžetu tiktu veicināta sieviešu līdzdalība un ieinteresētība digitālajā ekonomikā un STEM nozarēs un karjerā, izmantojot Savienības programmas, piemēram, pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju jomā, vai dalība Eiropas Pētniecības telpā, cita starpā izmantojot Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu;

19. atkārtoti uzsver, ka Savienības budžetam ir jāpiešķir aktīvāka loma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz projektiem, kas vērsti uz nabadzības izskaušanu dalībvalstīs; uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir saasinājusi jau pastāvošās sieviešu[25] un bērnu nabadzības[26] problēmas; tādēļ aicina Savienību atbalstīt pasākumus un projektus, kuru mērķis ir izskaust sieviešu un bērnu nabadzību, veicināt lielāku un labāku integrāciju darba tirgū, novērst darba un algu nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, uzlabot piekļuvi veselības aprūpei un tās sniegšanu un apkarot vardarbību pret sievietēm, bērniem un jauniešiem.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	6.9.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	24 5 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Christine Anderson, Simona Baldassarre, Robert Biedroń, Vilija Blinkevičiūtė, Annika Bruna, Margarita de la Pisa Carrión, Rosa Estaràs Ferragut, Frances Fitzgerald, Cindy Franssen, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Alice Kuhnke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Andżelika Anna Możdżanowska, Maria Noichl, Sirpa Pietikäinen, Samira Rafaela, Evelyn Regner, Diana Riba i Giner, Eugenia Rodríguez Palop, María Soraya Rodríguez Ramos, Christine Schneider, Sylwia Spurek, Jessica Stegrud, Isabella Tovaglieri, Ernest Urtasun, Hilde Vautmans, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Susana Solís Pérez

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

24	+
PPE	Isabella Adinolfi, Rosa Estaràs Ferragut, Frances Fitzgerald, Cindy Franssen, Sirpa Pietikäinen, Christine Schneider, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska
Renew	Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Susana Solís Pérez, Hilde Vautmans, Marco Zullo
S&D	Robert Biedroń, Vilija Blinkevičiūtė, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Maria Noichl, Evelyn Regner
The Left	Eugenia Rodríguez Palop
Verts/ALE	Alice Kuhnke, Diana Riba i Giner, Sylwia Spurek, Ernest Urtasun

 

5	-
ECR	Andżelika Anna Możdżanowska, Jessica Stegrud, Margarita de la Pisa Carrión
ID	Christine Anderson, Annika Bruna

 

2	0
ID	Simona Baldassarre, Isabella Tovaglieri

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

BUDŽETA KONTROLES KOMITEJAS VĒSTULE

Johan Van Overtveldt

Budžeta komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: Atzinums, ko Budžeta kontroles komiteja sniedz Budžeta komitejai, par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (2021/0227(BUD))

Godātais priekšsēdētāj!

Budžeta kontroles (CONT) komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus:

1. uzsver, ka Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā saskaņā ar vispārējiem principiem, kas iestrādāti Savienības Līgumos, jo īpaši vērtībām Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, un pareizas finanšu pārvaldības principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (“Finanšu regula”);

2. uzsver, ka tiesiskuma principi, piemēram, to iestāžu pienācīga darbība, kuras izpilda Savienības budžetu, efektīva izskatīšana neatkarīgās tiesās, ar budžetu saistītas krāpšanas vai korupcijas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pienācīga darbība, visu sabiedrības grupu vienlīdzīga piekļuve ES subsīdijām un to taisnīga un objektīva sadale ir būtiski priekšnoteikumi pareizas finanšu pārvaldības principa ievērošanai un Savienības finanšu interešu aizsardzībai; atgādina arī to, cik svarīga ir publiska kontrole pār tiesiskuma darbību, nodrošinot pārredzamību, mediju brīvību un plurālismu, kā arī trauksmes cēlēju aizsardzību; uzsver, cik svarīga ir Regula (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, tostarp jo īpaši tās preventīvā ietekme, Komisijai to stingri piemērojot;

3. uzsver, ka ES līdzekļiem būtu jāsniedz vienlīdz liels labums gan vīriešiem, gan sievietēm un būtu visaptveroši jāveicina vienlīdzīgas iespējas visās jomās, ko finansē no ES budžeta; norāda, ka pēdējā ES daudzgadu budžetā 2014.–2020. gadam tikai 21,7 % ES programmu bija ar dzimumu saistīti rādītāji; mudina Komisiju īstenot metodiku integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai piemērošanai ES budžetā 2021.–2027. gadam;

4. atgādina Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā Nr. 15/2019 iekļautos secinājumus, ka darbinieku skaita samazināšana 2014. gadā ir panākusi vēlamos izmaksu ietaupījumus, bet ir negatīvi ietekmējusi darbiniekus, jo cita starpā “[b]ūtiski ir samazinājusies darbinieku apmierinātība un ir pieaudzis slimības atvaļinājuma dienu skaits”; norāda, ka nodarbinātības nosacījumi ir kļuvuši mazāk labvēlīgi esošajiem darbiniekiem un tas rada negatīvu ietekmi uz pieņemšanu darbā, dažu valstu nepietiekamu pārstāvību un darbaspēka novecošanu; tādēļ stingri iebilst pret oficiāli neapstiprināto “stabilas personāla politikas” principu, kas varētu nozīmēt jaunus samazinājumus; aicina Komisiju pakāpeniski palielināt ES iestāžu darbinieku skaitu saskaņā ar jaunajām vajadzībām un politikas mērķiem;

Jauni uzdevumi

5. uzsver ES un valstu krāpšanas apkarošanas un revīzijas iestāžu un struktūru īpašo nozīmību saistībā ar ES resursu palielināšanu ar Atveseļošanas un noturības mehānismu; atgādina, ka ir svarīgi stimulēt, atbalstīt un stiprināt sadarbību starp ES iestādēm, EPPO, OLAF, ES aģentūrām, jo īpaši Eiropolu un Eurojust, un valstu iestādēm, lai efektīvāk atklātu un apkarotu krāpšanu un korupciju, vienlaikus nodrošinot to funkciju nepārklāšanos un veicinot relevantas, saskaņotas un pilnīgas informācijas apmaiņu; atgādina, ka turpmākajos budžetos ir jānodrošina lielāki un piemērotāki resursi Revīzijas palātai, EPPO, OLAF, Eiropas Parlamentam un attiecīgajām ES aģentūrām;

Eiropas Revīzijas palāta

6. īpaši uzsver Revīzijas palātas jaunos uzdevumus un to, ka tai ir jāspēj pildīt savas pilnvaras un veikt jaunos revīzijas uzdevumus ar pienācīgu resursu palīdzību, ņemot vērā problēmas, kas saistītas gan ar NGEU, gan DFS revīziju. Tā kā vislielākā prioritāte ir padziļināta ieskata gūšanai par ANM izdevumiem 672 miljardu EUR apmērā — papildus parastajam revīzijas darbam —, Parlaments uzsver savu stingro atbalstu Revīzijas palātas štatu sarakstā ierosinātajām izmaiņām, palielinot darbinieku skaitu par 20 pastāvīgām un 20 pagaidu amata vietām un attiecīgi palielinot iestādes budžetu par 1 875 225 EUR;

Eiropas Prokuratūra (EPPO)

7. pauž nožēlu par to, ka 2022. gadam ierosinātais finansējums ir tikai neliels uzlabojums salīdzinājumā ar 2021. gada budžeta piešķīrumu; norāda, ka ir nepieciešams būtisks palielinājums, tostarp papildu darbinieki, lai EPPO varētu pienācīgi veikt savu uzdevumu un nodrošināt Savienības finanšu interešu aizsardzību; atbalsta budžeta palielināšanu par 20 683 496 EUR un kopumā par 76 papildu pagaidu darbiniekiem, lai EPPO varētu īstenot savas pilnvaras un izskatīt lietas, kuru skaits strauji aug; jo īpaši uzsver steidzamo vajadzību pēc papildu lietu analītiķiem (7 AD un 3 AST), finanšu izmeklētājiem (8 AD un 1 AST), 24 AD un 4 AST, lai sniegtu atbalstu kolēģijai un 15 pastāvīgajām palātām un Eiropas prokuroriem, kā arī 10 AD un 2 AST amata vietām IT un drošības jomā;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

8. pauž stingru pārliecību, ka, lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un kontroli, ir jāpalielina OLAF paredzētie budžeta līdzekļi un darbinieku skaits, lai tas varētu pilnībā veikt savus pienākumus novēršanas un izmeklēšanas jomā, jo īpaši dalībvalstīs, kas nav iesaistījušās EPPO; atkārtoti norāda, ka Parlaments iebilst pret darbinieku skaita samazināšanu OLAF, pārceļot amata vietas uz EPPO, kā rezultātā līdz 2023. gadam OLAF kopumā zaudēs 45 amata vietas; mudina Komisiju mazināt jau pārcelto amata vietu ietekmi un stiprināt biroju, piešķirot tam 59 AD amata vietas un 10 000 000 EUR, ņemot vērā pieaugošo darba slodzi saistībā ar pārbaužu veikšanu par to, kā tiek izlietots aizvien lielākais ES līdzekļu apmērs;

Finanšu pārvaldība

9. atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņojumu kopums, kurā apkopota visaptveroša informācija par ES budžeta izpildi, sniegumu, rezultātiem, pareizu finanšu pārvaldību un aizsardzību 2020. gadā;

10. atzinīgi vērtē to, ka nesen ir publicēta ilgtermiņa prognoze par nākotnes ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām ES budžetā 2021.–2027. gadam — pirmais ziņojums par ilgtermiņa prognozi, kas sagatavots pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU pieņemšanas, — saskaņā ar Finanšu regulas 247. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasībām;

11. uzsver, ka ir paredzams, ka maksājumi DFS 2021.–2026. gadam darbības laikā sasniegs 1 199,7 miljardus EUR; tomēr norāda, ka, skatot maksājumus kopā ar NextGenerationEU (ārpus DFS maksimālajiem apjomiem), ir paredzams, ka maksājumi lielā mērā tiks darīti pieejami agrāk, proti, 2021.–2024. gadā, sasniedzot vidēji 247 miljardus EUR gadā;

12. norāda uz Revīzijas palātas aicinājumiem samazināt kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un pētniecības sarežģītību un turpināt piemērot vienkāršošanas pasākumus šajās jomās, neapdraudot to darbību un ES budžeta pareizu finanšu pārvaldību; atgādina Revīzijas palātas piezīmi, ka sarežģīto noteikumu dēļ kļūdu īpatsvars augsta riska izdevumu jomās ir lielāks; aicina Komisiju izstrādāt vienkāršus, skaidrus, stabilus un saskaņotus noteikumus attiecībā uz dažādiem fondiem un programmām, samazināt pārmērīgo administratīvo slogu, labāk izmantot modernās tehnoloģijas un noteikt efektīvāku un lietderīgāku kontroli;

Neizpildītās budžeta saistības (RAL)

13. ar lielām bažām norāda, ka neizpildīto saistību (RAL) apmērs 2020. gada beigās vēl vairāk palielinājās un sasniedza 302,6 miljardus EUR; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju RAL apmēra pieaugums pēdējos gados galvenokārt ir skaidrojams ar saistību atcelšanas noteikumu kohēzijas politikā (tā dēvētais “N+ 3 noteikums”), inflācijas ietekmi un ES budžeta palielināšanos, kā arī ar šajā kontekstā pastāvošo starpību starp saistībām un maksājumiem;

14. pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas ilgtermiņa prognozēm šīs DFS darbības beigās neizpildīto saistību (RAL) apmērs nomināli pieaugs par 4,8 %, uz laiku vairākkārt sasniedzot maksimumu 2022.–2023. gadā NextGenerationEU dēļ, bet, salīdzinājumu izdarot salīdzināmās cenās, RAL potenciāli samazinātos par 7,0 %, ja salīdzina to apmēru 2021. gada sākumā un prognozes attiecībā uz 2027. gada beigām;

15. aicina Komisiju turpināt aktīvi uzraudzīt budžeta izpildi un RAL attīstību un regulāri informēt Eiropas Parlamentu, jo īpaši par ziņojumu par ilgtermiņa prognozi par nākotnes ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām ES budžetā;

Budžetam pievienotie programmu darbības izdevumu pārskati

16. atzinīgi vērtē programmu darbības izdevumu pārskatus, kas pievienoti Eiropas Savienības vispārējam budžetam un saskaņā ar Finanšu regulas 41. panta 3. punkta h) apakšpunktu sniedz informāciju par katru izdevumu programmu;

17. aicina Budžeta komiteju sadarbībā ar šī Parlamenta nozaru komitejām veicināt dziļu uz rezultātu orientētu kultūru, kuras mērķis ir optimizēt līdzekļu izmantošanu, analizēt iemeslus, kuru dēļ programmu sniegums ir vājš, un mudināt veikt pasākumus līdzekļu apguves un snieguma uzlabošanai;

Ziņošana par sniegumu

18. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par snieguma satvaru ES budžetam saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam, kurā sīki izklāstīta tās apņemšanās veikt turpmākus uzlabojumus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir racionalizējusi rādītāju kopumu, lai koncentrētos uz vissvarīgākajiem rādītājiem, padarot šo satvaru pieejamāku un samazinot tā radīto administratīvo slogu;

19. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija veikusi, lai noteiktu augstas kvalitātes rādītāju kopumu jaunajām programmām; pieņem zināšanai, ka kopējais rādītāju skaits ir samazināts no vairāk nekā 1100 rādītājiem laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam līdz aptuveni 700 rādītājiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam;

20. aicina Komisiju turpināt uzlabot tās datu kvalitātes pārvaldību un mazināt riskus, izstrādājot stabilu datu kvalitātes kontroles sistēmu un modernizējot sistēmas snieguma datu glabāšanai un kopīgošanai gan Komisijā, gan ar ārējām ieinteresētajām personām;

Laicīga apguve

21. aicina Komisiju sniegt pienācīgu tehnisko palīdzību dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu apgūt piešķirtās summas un izmantot tās ilgtspējīgiem un mērķtiecīgiem projektiem; aicina Komisiju uzlabot maksājumu prognožu precizitāti un izmantot iepriekšējā plānošanas periodā gūto pieredzi, lai nodrošinātu savlaicīgu ES līdzekļu apguvi;

Lielākas digitalizācijas, saskaņošanas un sadarbspējas nepieciešamība visās izdevumu

jomām

22. uzsver, ka jau sen ir nepieciešama ES ziņošanas, uzraudzības un revīzijas lielāka digitalizācija, sadarbspēja un saskaņošana, ņemot vērā līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas, krāpšanas, piesavināšanās, interešu konfliktu, divkāršas finansēšanas un citu sistēmisku problēmu pārrobežu iezīmes;

23. aicina Komisiju turpināt piešķirt vislielāko nozīmi pareizai Savienības budžeta finanšu pārvaldībai, jo īpaši ieviešot daudzgadu kontroles stratēģijas, kuru mērķis ir novērst, atklāt un labot kļūdas, kā arī turpināt rūpīgi uzraudzīt Savienības budžeta izpildi un nekavējoties veikt pasākumus, lai labotu kļūdas un atgūtu līdzekļus, ko nepareizi izlietojušas dalībvalstis, starpnieki vai galasaņēmēji;

24. uzsver, ka ir svarīgi uzlabot Savienības budžeta un NGEU aizsardzību pret krāpšanu un pārkāpumiem; atzinīgi vērtē standartizētu pasākumu ieviešanu, lai vāktu, salīdzinātu un apkopotu informāciju un datus par Savienības finansējuma galasaņēmējiem, tostarp par līdzekļu saņēmēju un līgumslēdzēju faktiskajiem īpašniekiem; aicina Komisiju nodrošināt šo jauno pasākumu pilnīgu piemērošanu visos budžeta izpildes līmeņos un cieši uzraudzīt to efektivitāti, lai atklātu krāpšanas gadījumus;

Trasta fondi

25. uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; turklāt aicina Komisiju saskaņā ar budžeta vienotības principu apsvērt iespēju slēgt trasta fondus, kuri nespēj piesaistīt ievērojamu ieguldījumu no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar “tradicionālajiem” Savienības ārējiem instrumentiem; uzskata, ka Savienības trasta fondu darbību un pārskatatbildību vislabāk var panākt ar to pārredzamu pārvaldību Savienības vispārējā budžeta ietvaros;

Pašu resursi

26. pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm pašu resursi, kas vajadzīgi, lai finansētu 2022. gada budžetu, veido 1,05 % no kopējā NKI; atzīmē, ka kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta, lai segtu gada maksājumu apropriācijas, nedrīkst pārsniegt 1,40 % no visu dalībvalstu NKI summas (pašu resursu maksimālais apjoms); atgādina, ka šis maksimālais apjoms uz laiku tiek palielināts par 0,6 procentpunktiem tikai tādēļ, lai segtu visas Savienības saistības attiecībā uz to resursu piešķiršanu, kas nepieciešami Covid-19 krīzes seku novēršanai;

27. atzīmē, ka Revīzijas palātai un Parlamentam budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā būtu rūpīgi jākontrolē ieņēmumu no Savienības aizņēmumiem kā ārējo piešķirto ieņēmumu iegrāmatošana ES budžetā, ņemot vērā to lielo finansiālo apmēru; uzsver, ka šo aizņemšanās darbību apmēra dēļ ir nepieciešama lielāka profesionālā lietpratība un administratīvā spēja, lai nodrošinātu efektīvas aizņemšanās un atmaksāšanas operācijas, īpašs riska pārvaldības un kontroles satvars grāmatvedības uzskaites ticamības garantēšanai un uzņemto saistību precīzs novērtējums; tomēr uzsver, ka ir stingri jāuzrauga arī pārvaldības izmaksu kontrole; prasa, lai progresa ziņojums par aizņemšanās plānu tiktu laicīgi iesniegts budžeta kontroles iestādei, lai to varētu pienācīgi pārbaudīt budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras ietvaros;

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

28. pieņem zināšanai Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 08/2021 “Frontex atbalsts ārējo robežu pārvaldībai” un ieteikumus Frontex, kurus šī Aģentūra pieņēma, nosakot termiņus no 2022. gada vidus līdz beigām; aicina Komisiju garantēt, ka Revīzijas palātas ieteikumi tiek pilnībā īstenoti bez nepamatotas kavēšanās un ka Aģentūras izdevumi pilnībā atbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem; atgādina, ka pēdējās budžeta samierināšanas procedūras laikā tika panākta vienošanās, ka attiecībā uz aģentūrām Komisija veiks stingrākas kontroles funkcijas; tādēļ aicina Komisiju un Aģentūru ciešā sadarbībā ar Parlamentu budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā sniegt informāciju par to, kā 2022. gada budžetā tiks novērsti konstatētie trūkumi, cita starpā saistībā ar pieņemšanu darbā un iepirkumu; ierosina budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm daļu no Frontex budžeta iekļaut rezervē, līdz būs pienācīgi novērsti konstatētie trūkumi; uzsver, ka rezervei nevajadzētu kavēt Frontex uzdevumu īstenošanu saskaņā ar tās jaunajām pilnvarām; aicina Komisiju un Aģentūru pievērst pienācīgu uzmanību Parlamenta rezolūcijām par Frontex 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī nodrošināt skaidru un pārredzamu pienākumu sadalījumu;

Eiropadome un Padome

29. pauž nožēlu par sarežģījumiem, ar kuriem līdz šim vairākkārt nācies saskarties Padomes budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās un kurus ir izraisījusi Padomes nesadarbošanās; atkārtoti norāda, ka ir jāuzlabo iestāžu sadarbība budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrā, izmantojot saprašanās memorandu; norāda, ka pašreizējā Padomes nostāja raida negatīvu signālu Savienības iedzīvotājiem jautājumā par Savienības budžeta pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību;

Sagatavošanās darbs jaunai Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādei

 

30. norāda, ka priekšlikumam 2023. gadā izveidot Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi (AMLA) kā decentralizētu struktūru ir vajadzīgs būtisks sagatavošanas darbs, kas būs jāveic jau nākamajā gadā un kas būtu pienācīgi jāņem vērā lēmumā par 2022. gada budžetu, neskarot pašreizējo programmu finansējumu.

 

Ar cieņu

Monika Hohlmeier  Joachim Kuhs

CONT komitejas priekšsēdētāja Referents Komisijas 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas jautājumā

 

KOPĪGS PAZIŅOJUMS, KAS PIEŅEMTS BUDŽETA TRIALOGĀ 2021. GADA 13. APRĪLĪ

 

Budžeta procedūras grafiks un Samierināšanas komitejas darbības kārtība 2021. gadā

 

A. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, A daļu Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas par šādu pamatgrafiku 2022. gada budžeta procedūrai.

1. Komisija centīsies līdz jūnija sākumam iesniegt 2022. gada aplēšu tāmi.

2. Trialogs tiks sasaukts 15. jūlijā (pēcpusdienā) pēc Padomes nostājas pieņemšanas.

3. Padome centīsies pieņemt savu nostāju un to nosūtīt Eiropas Parlamentam vēlākais līdz 36. nedēļas beigām, lai atvieglotu savlaicīgu vienošanos ar Eiropas Parlamentu.

4. Eiropas Parlamenta Budžeta komiteja par grozījumiem Padomes nostājā centīsies nobalsot vēlākais līdz 39. nedēļas beigām (septembra pēdējā nedēļā).

5. Trialogs tiks sasaukts 14. oktobrī (pēcpusdienā) pirms lasījuma Eiropas Parlamentā.

6. Eiropas Parlaments par savu lasījumu balsos 42. nedēļā (18.–21. oktobra plenārsēdē).

7. Samierināšanas laikposms sāksies 26. oktobrī. Saskaņā ar LESD 314. panta 4. punkta c) apakšpunktu samierināšanas procedūrai paredzētais laiks beigsies 2021. gada 15. novembrī.

8. Samierināšanas komitejas sanāksme notiks 28. oktobrī (no rīta), kur to rīkos Eiropas Parlaments, un 12. novembrī, kur to rīkos Padome (un tā var sanākt vēl pēc vajadzības). Samierināšanas komitejas sanāksmes sagatavos trialogā(-os). Trialogs ir plānots 28. oktobrī (no rīta). Divdesmit vienu dienu ilgajā samierināšanas laikposmā var sasaukt papildu trialogu(-us), tostarp 11. novembrī, kur to rīkos Padome.

B. Samierināšanas komitejas darbības kārtība ir izklāstīta minētā iestāžu nolīguma pielikuma E daļā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	11.10.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	33 2 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, Andor Deli, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damian Boeselager, Henrike Hahn

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

33	+
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Renew	Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs
Verts/ALE	Damian Boeselager, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn

 

2	-
ID	Joachim Kuhs, Hélène Laporte

 

5	0
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant
NI	Andor Deli
The Left	Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.
• [2] OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.
• [3] OV L 433 I, 22.12.2020, 11. lpp.
• [4] OV C 444 I, 22.12.2020.
• [5] Eiropas Parlamenta 2020. gada 16. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, 2. pielikums “Deklarācijas” (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0357).
• [6] OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
• [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0106.
• [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0158.
• [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2021/695, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
• [10] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 13. novembra Regula (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
• [21]  Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 Data Protection Commissioner pret Facebook Ireland Limited un Maximillian Schrems, ECLI:EU:C:2020:559.
• [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).
• [12] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016IP0248&from=LV
• [13] Eurofound. Living, working and Covid 19 (Dzīve, darbs un Covid-19), 2021.
• [14] Eurofound. Annual minimum wage (Gada minimālā darba alga), 2021.
• [15] Eurofound (2020). Women and labour market equality: Has COVID-19 rolled back recent gains? (Sievietes un darba tirgus vienlīdzība: vai Covid-19 ir atcēlis nesenos panākumus?), Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.)
• [16] Eurofound. Distributional impacts of climate policies in Europe (Klimata politikas nostādņu distributīvā ietekme Eiropā), 2021.
• [17] Eurofound. Living, working and Covid 19, 2021.
• [18] Eurofound datubāze “COVID-19 EU PolicyWatch”, ERM datubāze.
• [19] Īpašais ziņojums Nr. 10/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks vārdus pārvērst darbos”, https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/SR21_10/SR_Gender_mainstreaming_LV.pdf
• [20]  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).
• [21]  Tiesas 2020. gada 16. jūlija spriedums lietā C-311/18 Data Protection Commissioner pret Facebook Ireland Limited un Maximillian Schrems, ECLI:EU:C:2020:559.
• [22] Migrants deaths on maritime routes to Europe in 2021, GMDAC un IOM: https://missingmigrants.iom.int/sites/mmp/files/Mediterranean_deaths_Jan-Jun_2021.pdf
• [23] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2020/659333/EPRS_BRI(2020)659333_EN.pdf
• [24] OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
• [25] https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2021/693183/IPOL_STU(2021)693183_EN.pdf
• [26]  https://eurochild.org/uploads/2020/12/2020-Eurochild-Semester-Report.pdf