ZIŅOJUMS par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2020. gadā
16.11.2021 - (2021/2019(INI))
Lūgumrakstu komiteja
Referents: Gheorghe Falcă
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2020. gadā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. un 11. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 24. un 227. pantu, kuri atspoguļo nozīmīgumu, kādu Līgums piešķir ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām paust savas bažas Parlamentā,
– ņemot vērā LESD 228. pantu par Eiropas Ombuda pienākumiem un darbību,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantu par tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam,
– ņemot vērā LESD noteikumus, kas attiecas uz pārkāpuma procedūru, jo īpaši 258. un 260. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu un 227. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A9-0323/2021),
A. tā kā 2020. gadā Parlaments saņēma 1573 lūgumrakstus, kas ir par 15,9 % vairāk nekā 2019. gadā iesniegtie 1357 lūgumraksti un par 28,9 % vairāk nekā 2018. gadā iesniegtie 1220 lūgumraksti;
B. tā kā 2020. gadā to lietotāju skaits, kuri Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portālā atbalstīja vienu vai vairākus lūgumrakstus, bija 48 882, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2019. gadā reģistrētajiem 28 076 lietotājiem; tā kā 2020. gadā palielinājās arī klikšķu skaits lūgumrakstu atbalstam, kopumā sasniedzot 55 129 klikšķus;
C. tā kā lielais lūgumrakstu skaits, kuros paustas iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselību un sociālekonomiskajām ārkārtas situācijām, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums, ievērojami veicināja 2020. gadā reģistrēto lūgumrakstu skaita pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem; tā kā 13,23 % no 2020. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem bija saistīti ar Covid-19 pandēmiju;
D. tā kā 2020. gadā iesniegto lūgumrakstu lielais skaits liecina, ka krīzes laikā iedzīvotāji paļaujas uz saviem ievēlētajiem pārstāvjiem ES līmenī, tieši vēršoties pie viņiem ar savām bažām un sūdzībām;
E. tā kā kopējais lūgumrakstu skaits attiecībā pret visiem ES iedzīvotājiem tomēr joprojām ir neliels, atklājot, ka vēl vairāk ir jāpastiprina centieni, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus un mudinātu iedzīvotājus šīs tiesības īstenot; tā kā iedzīvotāji, izmantojot tiesības iesniegt lūgumrakstu, sagaida, ka ES iestādes nodrošinās pievienoto vērtību viņu problēmu risināšanai;
F. tā kā LESD 227. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamenta 226. pantā ir paredzēti lūgumrakstu pieņemamības kritēriji, saskaņā ar kuriem lūgumrakstus var iesniegt ES pilsoņi vai iedzīvotāji, kurus tieši skar jautājumi, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbības jomām;
G. tā kā no 2020. gadā iesniegtajiem 1573 lūgumrakstiem 392 lūgumraksti tika atzīti par nepieņemamiem, bet 51 tika atsaukts; tā kā salīdzinoši lielais nepieņemamo lūgumrakstu īpatsvars (24,92 %) 2020. gadā liecina, ka joprojām lielā mērā trūkst skaidrības par ES atbildības darbības jomām un ierobežojumiem;
H. tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam ir vienas no ES iedzīvotāju pamattiesībām; tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu nodrošina ES pilsoņiem un iedzīvotājiem atklātu, demokrātisku un pārredzamu mehānismu, lai tieši uzrunātu savus ievēlētos pārstāvjus, un tāpēc tās ir būtisks aktīvas līdzdalības ES darbības jomās elements;
I. tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu sniedz Parlamentam iespēju palielināt tā reaģētspēju uz sūdzībām un bažām, kas attiecas uz ES pamattiesību ievērošanu un atbilstību Savienības tiesību aktiem dalībvalstīs; tā kā lūgumraksti tāpēc ir noderīgs informācijas avots par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un tādējādi dod iespēju Parlamentam un citām ES iestādēm izvērtēt ES tiesību aktu transponēšanu un piemērošanu un to iespējamo ietekmi uz ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām;
J. tā kā Eiropas Parlaments jau ilgu laiku ir bijis starptautiskā lūgumrakstu iesniegšanas procesa izveides priekšgalā un tam joprojām ir Eiropā visatvērtākā un pārredzamākā sistēma, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzēju līdzdalību Parlamenta darbībās;
K. tā kā Lūgumrakstu komiteja rūpīgi izskata un risina katru Parlamentam iesniegto lūgumrakstu; tā kā ikvienam lūgumraksta iesniedzējam ir tiesības saprātīgā laikposmā saņemt atbildi, kas informē viņu par komitejas pieņemto lēmumu par pieņemamību un veiktajiem turpmākajiem pasākumiem, kas sniegta viņa valodā vai lūgumrakstā lietotajā valodā; tā kā ikviens lūgumraksta iesniedzējs var prasīt, lai viņa lūgumraksts tiktu atkārtoti izskatīts, pamatojoties uz jaunu attiecīgu informāciju;
L. tā kā Lūgumrakstu komitejas darbību pamatā ir lūgumrakstu iesniedzēju sniegtā informācija; tā kā informācija, ko lūgumrakstu iesniedzēji ir iesnieguši savos lūgumrakstos un komitejas sanāksmēs, kopā ar Komisijas novērtējumu un dalībvalstu un citu struktūru atbildēm ir izšķirīgi svarīga komitejas darbā; tā kā pieņemami lūgumraksti sniedz vērtīgu ieguldījumu arī citu Parlamenta komiteju darbā, jo Lūgumrakstu komiteja tos nosūta citām komitejām atzinuma sniegšanai vai informācijai;
M. tā kā Lūgumrakstu komiteja piešķir ārkārtīgi lielu nozīmi lūgumrakstu izskatīšanai un publiskai apspriešanai savās sanāksmēs; tā kā lūgumraksta iesniedzējiem ir tiesības iepazīstināt ar savu lūgumrakstu un viņi bieži vien piedalās apspriešanā, tādējādi aktīvi sniedzot ieguldījumu komitejas darbā; tā kā 2020. gadā Lūgumrakstu komiteja rīkoja 13 komitejas sanāksmes, kurās tika apspriesti 116 lūgumraksti, piedaloties 110 lūgumrakstu iesniedzējiem, bet 78 lūgumrakstu iesniedzēji aktīvi iesaistījās uzstājoties; tā kā 2020. gada sanāksmēs apspriesto lūgumrakstu skaits ir mazāks, jo salīdzinājumā ar 2019. gadu ir saīsināti komitejas sanāksmju termiņi, sevišķi no aprīļa līdz jūlijam, jo pandēmijas situācijā Parlamenta veikto piesardzības pasākumu dēļ ir ierobežotas mutiskās tulkošanas iespējas;
N. tā kā galvenie temati, kas rada bažas 2020. gadā iesniegtajos lūgumrakstos, ir saistīti ar pamattiesībām (jo īpaši Covid-19 ārkārtas pasākumu ietekmi uz tiesiskumu un demokrātiju, kā arī pārvietošanās brīvību, tiesībām strādāt, tiesībām uz informāciju un tiesībām uz izglītību, un daudzi lūgumraksti bija saistīti ar LGBTQ+ personu tiesībām Savienībā), veselības jomu (jo īpaši jautājumiem par pandēmijas izraisīto sabiedrības veselības krīzi, sākot ar iedzīvotāju veselības aizsardzību, tostarp ārstēšanu un aizsardzības līdzekļiem, līdz veselības krīzes pārvaldībai dalībvalstīs un vakcīnu iegādei un izplatīšanai), vidi (galvenokārt ieguves darbībām un to ietekmi uz vidi, kodoldrošību, gaisa piesārņojumu un dabisko ekosistēmu pasliktināšanos), tiesiskumu (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar tiesas pieejamību vai iespējamiem procesuāliem pārkāpumiem, vai bažām par tiesiskumu, kā arī bērnu nolaupīšanas un aizbildnības tiesību pārrobežu gadījumiem), nodarbinātību (īpaši attiecībā uz piekļuvi darba tirgum un uz nestabilu nodarbinātību), izglītību (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar diskriminējošu piekļuvi izglītībai), iekšējo tirgu (jo īpaši jautājumiem, kas saistīti ar valsts noteiktajiem ceļošanas ierobežojumiem pandēmijas kontekstā un to ietekmi uz personu pārvietošanās brīvību ES un ārpus tās) un nolīguma par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES īstenošanu, papildus daudzām citām darbības jomām;
O. tā kā 79,7 % (1254) no 2020. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem tika iesniegti Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portālā salīdzinājumā ar 73,9 % (1003 lūgumraksti) 2019. gadā, tādējādi apstiprinot, ka Parlamenta Lūgumrakstu tīmekļa portāls ir kļuvis par visbiežāk izmantoto kanālu iedzīvotāju lūgumrakstu iesniegšanai Parlamentam;
P. tā kā 2020. gadā Lūgumrakstu tīmekļa portāls tika pilnveidots par iedzīvotājiem draudzīgāku, drošāku un pieejamāku portālu; tā kā bieži uzdotie jautājumi (FAQ) ir atjaunināti un ir veikti vairāki uzlabojumi datu aizsardzībā, lai īstenotu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus, un ir ieviests jauns paroles atkopšanas mehānisms; tā kā ir pilnveidota Lūgumrakstu tīmekļa portāla, ePeti un PETIGREF savstarpējā savienojamība un ir veikts darbs, lai nodrošinātu ārēju piegādātāju izstrādātu sistēmu un Hermes integrāciju; tā kā ir sekmīgi apstrādāts liels skaits individuāla atbalsta pieprasījumu;
Q. tā kā 2020. gadā daudzi lūgumraksti, kas saistīti ar Covid-19, tika iekļauti darba kārtībā, piemērojot steidzamības procedūru;
R. tā kā Lūgumrakstu komiteja 2020. gadā veica tikai vienu faktu konstatēšanas braucienu; tā kā sakarā ar pandēmijas radīto situāciju un Parlamenta priekšsēdētāja pieņemto lēmumu atcelt parlamentāros pasākumus, tostarp delegācijas, kā vienu no vajadzīgiem piesardzības mēriem, kas pieņemti, lai mazinātu Covid-19 izplatību un līdz minimumam samazinātu Parlamenta deputātu un personāla veselības apdraudējumu, nevarēja notikt citi faktu konstatēšanas braucieni;
S. tā kā Lūgumrakstu komiteja kā iesaistītā komiteja kopā ar komitejām, kas atbildīgas par attiecīgajām jomām (Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju (LIBE) un Kultūras un izglītības komiteju (CULT)), 2020. gada 15. oktobrī organizēja atklātu uzklausīšanu par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) “Minority SafePack — viens miljons parakstu daudzveidībai Eiropā”; tā kā pandēmijas dēļ uzklausīšana tika organizēta hibrīdformātā un EPI organizatori sanāksmē varēja piedalīties attālināti, savukārt sabiedrība varēja sekot līdzi sanāksmes video straumēšanai tiešsaistē;
T. tā kā Eiropas Komisijai kā Līgumu ievērošanas sargātājai ir ļoti būtiska loma Lūgumrakstu komitejas darbā, un lūgumrakstu iesniedzēju sniegtā informācija palīdz atklāt iespējamos Eiropas tiesību aktu pārkāpumus vai to neatbilstīgu piemērošanu;
U. tā kā Komisijas lūgumrakstu izskatīšanas stratēģija ir balstīta uz tās 2016. gada paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (C(2016)8600);
V. tā kā Komisijas ikgadējos ziņojumos par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību lūgumraksti pieminēti tikai vispārīgi, norādot uz to, ka trūkst pienācīgas sistēmas, lai vāktu informāciju par lūgumrakstiem un to saikni ar pārkāpumu procedūrām vai ES tiesību aktiem;
W. tā kā saskaņā ar Reglamentu Lūgumrakstu komiteja ir atbildīga par attiecībām ar Eiropas Ombudu, kas izmeklē sūdzības par Eiropas Savienības iestāžu un struktūru administratīvām kļūmēm; tā kā pašreizējā Eiropas ombude Emily O'Reilly Lūgumrakstu komitejai 2020. gada 3. septembra sanāksmē iesniedza savu 2019. gada ziņojumu;
X. tā kā Lūgumrakstu komiteja ir Eiropas Ombudu tīkla locekle, kurā ir arī Eiropas Ombuds, valsts un reģionālie ombudi un līdzīgas dalībvalstu, kandidātvalstu un citu Eiropas Ekonomikas zonas valstu struktūras un kura tiecas sekmēt informācijas apmaiņu par ES tiesību aktiem un politiku un dalīties ar paraugpraksi,
1. uzsver Lūgumrakstu komitejas būtisko lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā un veicināšanā, nodrošinot, ka lūgumrakstu iesniedzēju bažas un sūdzības tiek izskatītas savlaicīgi un efektīvi un ka tās tiek atrisinātas, kad vien iespējams, izmantojot atklātu, demokrātisku, ātru un pārredzamu lūgumrakstu procesu; uzsver, ka lūgumrakstu instruments ir ļoti svarīgs, lai veicinātu tiešās demokrātijas principu ievērošanu un uzlabotu iedzīvotāju aktīvu līdzdalību Eiropas Savienībā;
2. uzsver, ka iedzīvotāju līdzdalībai Savienības lēmumu pieņemšanas procesos ir ļoti būtiska nozīme, lai padarītu Savienību demokrātiskāku, atvērtāku un pārredzamāku; uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai ir ļoti būtiska nozīme, iesaistot Eiropas iedzīvotājus Savienības darbībās, un ka tā ir apspriežu forums, kas nodrošina, ka iedzīvotāji tiek sadzirdēti ES iestādēs; aicina ES iestādes rast labākus risinājumus iedzīvotāju problēmām, ņemot vērā lūgumrakstos pausto viedokli un sūdzības politikas veidošanā;
3. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi rīkot publiskas debates par Savienības darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji ir pareizi informēti par Savienības kompetences jomām un dažādiem lēmumu pieņemšanas līmeņiem; šajā sakarā aicina rīkot iedarbīgas izpratnes veidošanas kampaņas; uzsver, ka preses un sakaru dienestu aktīva iesaiste Eiropas un valstu līmenī un aktīvāka darbība sociālajos medijos palielinātu Lūgumrakstu komitejas pamanāmību un veicinātu to, ka tā aktīvāk reaģē uz sabiedrības paustajām bažām;
4. uzskata, ka šie centieni palīdzētu arī izvairīties no dezinformācijas izplatīšanās par Lūgumrakstu komitejas darbu atbilstīgi Komisijas veicinātajai cīņai pret dezinformāciju un palīdzētu uzlabot iedzīvotāju zināšanas par viņu tiesībām iesniegt lūgumrakstus, kā arī par Savienības atbildības jomām un ierobežojumiem un Lūgumrakstu komitejas kompetenci, un tādējādi samazinātu nepieņemamu lūgumrakstu skaitu; uzskata, ka ir svarīgi uzsvērt arī veiksmīgos gadījumos, kad lūgumraksta iesniedzēja ierosinātais jautājums ar Lūgumrakstu komitejas atbalstu tiek atrisināts; šajā sakarā uzsver, cik būtiska nozīme ES daudzvalodu saziņas politikai ir labākas saiknes veidošanā ar visu dalībvalstu iedzīvotājiem;
5. uzsver, ka konference par Eiropas nākotni būtu jāizmanto kā iespēja, lai skaidrotu ES iedzīvotājiem Lūgumrakstu komitejas nozīmi, vairojot izpratni par tiesībām iesniegt lūgumrakstu un veicinot to, ka iedzīvotāji aktīvi iesaistās un pauž savas bažas un ierosmes saviem ievēlētajiem pārstāvjiem;
6. norāda, ka lūgumraksti iedzīvotājiem ir kā durvis uz Eiropas iestādēm un unikāla iespēja Parlamentam un citām ES iestādēm tieši sazināties ar ES pilsoņiem un iedzīvotājiem, izprast viņu problēmas un uzturēt ar tiem regulāru dialogu, jo īpaši gadījumos, kad tos ietekmē ES tiesību aktu nepareiza piemērošana; uzsver nepieciešamību paplašināt Lūgumrakstu komitejas un vadošo komiteju, un Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru sadarbību ar valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm par jautājumiem vai priekšlikumiem, kas saistīti ar ES tiesību aktu īstenošanu un ievērošanu, arī attiecībā uz komitejai nepieciešamo atbilžu sniegšanu; uzskata, ka šādai sadarbībai ir izšķiroša nozīme, kad tiek risinātas un kliedētas iedzīvotāju bažas par ES tiesību aktu piemērošanu, un tā veicina Savienības demokrātiskās leģitimitātes un pārskatatbildības stiprināšanu; tādēļ aicina dalībvalstu pārstāvjus aktīvāk piedalīties komitejas sanāksmēs un ātrāk reaģēt uz Lūgumrakstu komitejas lūgumiem sniegt paskaidrojumus saistībā ar informāciju, ko tā nosūtījusi valstu iestādēm; mudina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta darbības jomas interpretācija ir pēc iespējas saskaņota un plaša;
7. aicina Eiropas Komisiju aktīvāk iesaistīties Lūgumrakstu komitejas darbā, lai nodrošinātu, ka Savienības iedzīvotājiem tiek sniegtas sīki izstrādātas un saprotamas atbildes;
8. uzsver, ka ir jāņem vērā pieeja un viedoklis, ko Komisija pauž savās atbildēs Lūgumrakstu komitejai, kā arī tās Līgumu ievērošanas sargātājas uzdevums;
9. atgādina, ka lūgumraksti ievērojami palīdz Komisijai kā Līgumu ievērošanas sargātājai pildīt savu uzdevumu; atkārtoti uzsver, ka pastiprinātai Lūgumrakstu komitejas un Komisijas sadarbībai ir būtiska nozīme sekmīga lūgumrakstu izskatīšanas procesa nodrošināšanā; aicina Komisiju atturēties no vispārīgu atbilžu sniegšanas un savlaicīgi sniegt precīzas, skaidras un mērķtiecīgas atbildes, lai efektīvi atbildētu uz konkrētajiem lūgumrakstu iesniedzēju jautājumiem; aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību un piekļuvi dokumentiem un informācijai to EU Pilot procedūru ietvaros, kas ierosinātas saistībā ar saņemtajiem lūgumrakstiem, un par jau pabeigtajām EU Pilot un pārkāpuma procedūrām, un visus lūgumrakstos ierosinātos jautājumus saistībā ar ES tiesību aktu pārkāpumiem uzskatīt par prioritāriem, kad tā apsver, vai uzsākt pārkāpuma procedūru, jo īpaši gadījumos, kad jautājumi saistīti ar vides tiesību aktiem;
10. prasa Komisijai sniegt skaidrojumu par tās kompetenci attiecībā uz lūgumrakstiem, tostarp tiem, kuros ierosinātie jautājumi ir ES darbības jomā, taču neietilpst politikas jomā, kurā ES ir likumdošanas pilnvaras;
11. aicina valstu iestādes proaktīvi veikt nepieciešamos pasākumus, lai reaģētu uz iedzīvotāju bažām, kas paustas viņu lūgumrakstos gadījumos, kad sistemātiski netiek ievēroti ES tiesību akti; aicina Komisiju regulāri ziņot par progresu, kas panākts izskatītajās lietās attiecībā uz atbilstību ES tiesību aktiem;
12. uzsver, ka Lūgumrakstu komitejai ir jāievēro pieņemamības kritēriji, kas noteikti LESD 226. un 227. pantā un Eiropas Parlamenta Reglamentā;
13. atgādina, ka sadarbībai ar citām Parlamenta komitejām ir būtiska nozīme precīzā un vispusīgā lūgumrakstu izskatīšanā; norāda, ka 2020. gadā 56 lūgumraksti tika nosūtīti citām komitejām atzinuma sniegšanai, bet 385 lūgumraksti — informācijai; atzinīgi vērtē to, ka no citām komitejām tika saņemti 40 atzinumi un 60 paziņojumi par lūgumrakstu ņemšanu vērā to darbā; norāda, ka publiskās uzklausīšanas, kas rīkotas kopīgi ar citām Parlamenta komitejām, palīdz nodrošināt lūgumrakstu pilnīgu izskatīšanu; atgādina, ka lūgumrakstu iesniedzēji tiek informēti par lēmumiem pieprasīt citu komiteju atzinumus saistībā ar lūgumrakstu izskatīšanu; aicina parlamentārās komitejas pastiprināt centienus, lai aktīvi piedalītos lūgumrakstu izskatīšanā, pierādot savu kompetenci, un tādējādi ļautu Parlamentam ātrāk un vispusīgāk reaģēt uz iedzīvotāju bažām; pauž nožēlu, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās situācijas dēļ lūgumrakstu tīkls 2020. gadā nevarēja tikties;
14. uzskata, ka lūgumrakstu tīkls ir noderīgs instruments, ko izmantot, lai palielinātu informētību par lūgumrakstos norādītajiem jautājumiem un uzlabotu lūgumrakstu izskatīšanu citās komitejās, kurām lūgumraksti tiek nosūtīti atzinuma sagatavošanai vai informācijai; norāda, ka būtu jāatvieglo ar lūgumrakstiem saistītu turpmāku pasākumu veikšana parlamentārajā un leģislatīvajā darbā; uzskata, ka minētajam tīklam būtu jāstiprina dialogs un sadarbība ar Komisiju un pārējām ES iestādēm; pauž pārliecību, ka regulārām lūgumrakstu tīkla sanāksmēm ir būtiska nozīme Parlamenta komiteju sadarbības uzlabošanā, apmainoties ar informāciju un daloties ar paraugpraksi tīkla dalībnieku starpā; aicina Parlamentu izstrādāt mehānismu, kas nodrošinātu iespēju Lūgumrakstu komiteju tieši iesaistīt likumdošanas procesā;
15. vērš uzmanību uz 2020. gada 17. decembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas apspriežu rezultātiem 2019. gadā[1];
16. uzsver, ka, neraugoties uz to, ka 2020. gadā tika samazināts komitejas sanāksmēm pieejamo laika nišu skaits, jo Parlaments veica piesardzības pasākumus, lai izvairītos no Covid-19 izplatības tā telpās, kā rezultātā ir samazinājušās tulkošanas iespējas, Lūgumrakstu komiteja ir paudusi savu viedokli par svarīgiem lūgumrakstos izvirzītiem jautājumiem, sniedzot ieguldījumu daudzos parlamentārajos ziņojumos, jo īpaši par nolīguma noslēgšanu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas[2], par ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību 2017. un 2018. gadā[3], par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti[4], par pamattiesību situāciju Eiropas Savienībā — gada ziņojumu par 2018.–2019. gadu[5], par nevienlīdzības mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot strādājošo nabadzībai[6], par Turciju — gada progresa ziņojumu par 2019. gadu[7], un par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[8]; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas sekretariāta darbību kopumā un jo īpaši pandēmijas laikā, kad darba apstākļi kļuva sarežģītāki; uzsver, ka ir jāapsver pandēmijas laikā radušās problēmas un jāizvērtē, kā iespējams uzlabot komitejas darbu, jo īpaši krīzes laikā;
17. atgādina, ka savos ieteikumos sarunām par jaunu nolīgumu ar Apvienoto Karalisti Lūgumrakstu komitejas locekļi atkārtoti pauda, ka ikvienam Apvienotajā Karalistē dzīvojošam ES pilsonim pēc paredzētā pārejas perioda beigām (2020. gada 31. decembrī) ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD 227. pantu, piedalīties Eiropas pilsoņu iniciatīvās, kā arī vērsties pie Eiropas Ombuda, un vienlaikus aicina Eiropas ombudi turpināt sarunās par izstāšanās līgumu uzsākto darbu, lai nodrošinātu pārredzamību sarunās par turpmāko ES un Apvienotās Karalistes partnerību;
18. vērš uzmanību uz daudzajiem lūgumrakstiem par Covid-19, kurus Lūgumrakstu komiteja izskatīja un uz kuriem atbildēja 2020. gadā, galvenokārt izmantojot steidzamības procedūru; uzsver, ka vairumā šo lūgumrakstu aicināts aizsargāt iedzīvotāju pamattiesības un brīvības ārkārtas pasākumu, tostarp pārvietošanās ierobežojumu, laikā, kā arī nodrošināt pārredzamību Covid-19 vakcīnu izstrādē, iepirkumā un izplatīšanā; uzsver, ka šajos lūgumrakstos aplūkoti arī jautājumi par ārstēšanu un aizsardzības līdzekļiem, kā arī par veselības krīzes pārvaldību dalībvalstīs un tās novērtējumu; atgādina arī, ka daudzi lūgumrakstu iesniedzēji pauduši bažas par valstu ārkārtas pasākumu, tostarp pārvietošanās ierobežojumu, ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, apšaubot ceļošanas un darba ierobežojumus, un par dalībvalstu savstarpējas koordinācijas sākotnējo trūkumu iekšējo robežu kontrolē, kas radīja šķēršļus pārvietošanās brīvībai Šengenas zonā un īpašas grūtības daudziem pierobežas darba ņēmējiem, studentiem un pāriem ar atšķirīgu valstspiederību, kā arī atcelto lidojumu un ceļojumu pārvaldību pandēmijas laikā un iesaistīto aviosabiedrību īstenotajiem atlīdzināšanas pasākumiem; atgādina, ka visiem ierobežojošajiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem; uzsver, ka arī krīzes — tādas kā Covid-19 pandēmija — laikā no tiesiskuma principa ievērošanas viedokļa izšķiroši svarīgi ir nodrošināt ES tiesību efektīvu, vienādu un vienveidīgu piemērošanu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar LES 2. pantu minētais princips ir viena no Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtībām; uzskata, ka ātra un efektīva lūgumrakstu izskatīšana, jo īpaši ievērojamas krīzes laikā, ir sine qua non nosacījums, lai izpelnītos iedzīvotāju uzticību ES iestādēm;
19. norāda uz Lūgumrakstu komitejas pandēmijas pirmajos mēnešos pieņemto lēmumu piešķirt prioritāti ar Covid-19 saistītajiem lūgumrakstiem, lai pienācīgi reaģētu uz Eiropas iedzīvotāju steidzamajām prasībām 2020. gada pirmajos mēnešos;
20. pauž nopietnas bažas par Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu sabiedrības veselībai un sociālekonomiskajiem zaudējumiem; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas lielisko darbu, kas, paužot iedzīvotāju bažas par sabiedrības veselības un sociālekonomisko krīzi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, palīdzēja nodrošināt Parlamenta spēju reaģēt uz iedzīvotāju, jo īpaši to, kurus īpaši skāra veselības krīze, vajadzībām un cerībām attiecībā uz Savienības spēju risināt šo globālo izaicinājumu; šajā sakarā vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas veiktajiem svarīgajiem turpmākajiem pasākumiem, lai reaģētu uz jautājumiem, kas izvirzīti ar Covid-19 saistītos lūgumrakstos, — šī darba rezultātā plenārsēdē tika pieņemtas rezolūcijas par Šengenas sistēmu un Covid-19 krīzes laikā veiktajiem pasākumiem[9], par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā[10] un par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā[11];
21. uzsver Lūgumrakstu komitejas svarīgo ieguldījumu bērnu tiesību aizsardzībā, kas atklāts tās attieksmē pret vairākiem lūgumrakstiem par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu Japānā; šajā sakarā norāda uz rezolūciju par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki, kuras priekšlikumu Lūgumrakstu komiteja pieņēma 2020. gada 16. jūnijā un kura tika pieņemta plenārsēdē 2020. gada 8. jūlijā[12];
22. vērš uzmanību uz uzklausīšanas sanāksmi 2020. gada 29. oktobrī par tematu “Savienības pilsonība — pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana, iekļaušana, līdzdalība”, ko Lūgumrakstu komiteja rīkoja kopā ar Juridisko komiteju, Konstitucionālo lietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju; uzskata, ka šis notikums ir ievērojams Parlamenta ieguldījums Komisijas 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību un Lūgumrakstu komitejas pašreizējā darbā saistībā ar iedzīvotāju līdzdalību;
23. ņem vērā, ka 2020. gadā lūgumrakstu iesniedzēji līdztekus pamattiesībām visbiežāk ir pauduši bažas par veselības jautājumiem; atzīstot, ka Lūgumrakstu komitejas darba centrā bija ar Covid-19 pandēmiju saistītas veselības problēmas, vērš uzmanību uz rezolūciju par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā, — rezolūcijas priekšlikumu komiteja pieņēma 2020. gada 30. aprīlī, un to pieņēma plenārsēdē 2020. gada 18. jūnijā[13]; atgādina, ka Parlamenta rezolūciju atzinīgi novērtēja zinātnieku un pacientu kopienas, jo tajā aicināts dalībvalstu līmenī palielināt informētību par šo slimības veidu, organizējot īpašus mācību kursus, kas paredzēti publiskā sektora iestādēm, aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un amatpersonām kopumā; šajā sakarā atkārtoti aicina īstenot koordinētus un pastiprinātus pētniecības centienus, tostarp programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, un piešķirt papildu finansējumu, lai atbalstītu progresu pētniecības jomā ar mērķi risināt problēmas, kas saistītas ar humānajām un sociālekonomiskajām sekām, ko rada pieaugošais to cilvēku skaits, kuri dzīvo un strādā ilgstošas invaliditātes un hronisku slimību apstākļos;
24. norāda, ka 2020. gadā lūgumrakstu iesniedzējiem joprojām nopietnas bažas radīja vides jautājumi; pauž nožēlu par to, ka vides noteikumi dalībvalstīs ne vienmēr tiek pareizi īstenoti, kā minēts daudzos lūgumrakstos, kuros izteiktas sūdzības par gaisa piesārņojumu, dabisko ekosistēmu stāvokļa pasliktināšanos, kodoldrošību un kalnrūpniecības ietekmi uz vidi; uzsver, ka ir svarīgi piepildīt ES iedzīvotāju vēlmes vides aizsardzības jomā; tādēļ mudina Komisiju kopā ar dalībvalstīm nodrošināt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu šajā jomā;
25. atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas īpašo nozīmi, pildot aizsargātājas funkciju saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām ievērošanu ES; norāda uz komitejas pašreiz veikto svarīgo darbu saistībā ar lūgumrakstiem par invaliditātes jautājumiem; norāda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2020. gadā lūgumrakstu skaits par invaliditāti ir gandrīz divkāršojies; uzsver, ka diskriminācija un piekļuve izglītībai un nodarbinātībai joprojām ir dažas no galvenajām problēmām, ar ko saskaras personas ar invaliditāti, un uzskata, ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu pilnīgu piekļuvi pamatpakalpojumiem; aicina īstenot konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu iekļautību un sekmētu prasmju atzīšanu un pārnesamību ES;
26. atgādina, ka 2020. gadā Lūgumrakstu komiteja īpašu uzmanību pievērsa diskusijai par lūgumrakstiem par grūtībām, ar ko saskaras cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimenes Covid-19 pandēmijas laikā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, personīgo palīdzību un saziņu ar ģimenēm un aprūpētājiem; šajā nolūkā vērš uzmanību uz Lūgumrakstu komitejas iesniegto rezolūciju par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā, kas pieņemta plenārsēdē 2020. gada 8. jūlijā; atzinīgi vērtē Lūgumrakstu komitejas 2020. gada 28. oktobrī notikušā ikgadējā semināra par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību “Jaunā stratēģija invaliditātes jomā” rezultātus;
27. atgādina, ka attiecības ar Eiropas Ombudu ir viens no pienākumiem, kas Eiropas Parlamenta reglamentā piešķirts Lūgumrakstu komitejai; atzinīgi vērtē Parlamenta konstruktīvo sadarbību ar Eiropas Ombudu un iesaistīšanos Eiropas ombudu tīkla darbā; atzīst Eiropas Ombuda regulāro ieguldījumu Lūgumrakstu komitejas darbā visa gada laikā; pauž stingru pārliecību, ka Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru pienākums ir nodrošināt konsekventus un efektīvus turpmākos pasākumus saistībā ar Ombuda ieteikumiem;
28. uzskata, ka ir svarīgi, lai iedzīvotāji varētu tieši iesaistīties likumdošanas iniciatīvu ierosināšanā; uzsver, ka EPI ir Lūgumrakstu komitejai pieejams būtisks aktīva pilsoniskuma instruments, kā arī unikāls Eiropas līdzdalības demokrātijas instruments, un tāpēc pret tām jāattiecas atklāti un atbildīgi; uzsver, ka atklāta uzklausīšana sniedz būtisku iespēju organizatoriem publiski iepazīstināt ar savu iniciatīvu ES iestādes un ekspertus, lai Komisija un Parlaments varētu gūt padziļinātu izpratni par vēlamajiem EPI rezultātiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju ierosināt tiesību akta priekšlikumu, pamatojoties uz jebkuru sekmīgi īstenotu EPI;
29. uzsver, ka pārredzamībai un publiskai piekļuvei ES iestāžu dokumentiem ir ļoti būtiska nozīme, lai visaugstākajā līmenī nodrošinātu iedzīvotāju demokrātisko tiesību aizsardzību un viņu uzticēšanos ES iestādēm; norāda, ka patlaban spēkā esošā Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem vairs neatspoguļo faktisko situāciju; pauž dziļu nožēlu, ka Regulas (EK) Nr. 1049/2001 pārskatīšana jau vairākus gadus ir apstājusies un nav panākts nekāds progress; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārstrādāt 2001. gada regulu, lai, veicinot labu administratīvo praksi, uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību atbilstīgi Lisabonas līguma prasībām;
30. uzsver, ka Lūgumrakstu portāls ir svarīgs rīks, ar ko nodrošināt raitu, efektīvu un pārredzamu lūgumrakstu procesu; šajā sakarā atzinīgi vērtē uzlabojumus datu aizsardzības un drošības līdzekļu jomā, kas padarījuši portālu lietotājiem draudzīgāku un drošāku; uzsver, ka jāturpina centieni padarīt portālu plašāk pazīstamu ar sociālo mediju starpniecību, kā arī vieglāk navigējamu un pieejamāku visiem iedzīvotājiem, jo īpaši personām ar invaliditāti, tostarp dodot iespēju iesniegt lūgumrakstus valstu zīmju valodās; aicina Lūgumrakstu portālā publicēt plašāku informāciju, tostarp par progresu lūgumrakstu izskatīšanā un pieprasījumiem citām iestādēm; prasa izvērtēt veidus, kā nepieļaut zagtas vai viltotas identitātes izmantošanu, un uzsver, ka ir steidzami jāmaina vai jāatjaunina datorizētā reģistrācijas un parakstu sistēma, lai tā būtu patiesi ātrdarbīga un nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalību reāllaikā atbilstīgi viņu vajadzībām; atbalsta vienota digitālā portāla izveidi, kurā iedzīvotāji varētu piekļūt visām ar lūgumrakstiem saistītajām procedūrām un informācijai par tām;
31. konstatē, ka, lai arī atbalstītāju skaits vienam vai vairākiem lūgumrakstiem nepārprotami palielinās, vairāki lūgumrakstu iesniedzēji joprojām norāda uz sarežģītajiem procesiem, kas Eiropas Parlamenta tiešsaistes lūgumrakstu portālā ir jāveic, lai atbalstītu kādu lūgumrakstu; uzskata, ka procesa vienkāršošana ļautu iedzīvotājiem labāk izmantot savas tiesības iesniegt lūgumrakstus;
32. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī dalībvalstu lūgumrakstu komitejām un nacionālajiem ombudiem vai līdzīgām kompetentajām struktūrām.
PASKAIDROJUMS
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 227. panta 7. punktu Lūgumrakstu komiteja katru gadu sniedz ziņojumu par apspriežu rezultātiem. Šā ziņojuma mērķis ir sniegt visaptverošu pārskatu par komitejas paveikto darbu 2020. gadā, un tajā ir ietverta saņemto un izskatīto lūgumrakstu statistiskā analīze, kā arī citu parlamentāro darbību, piemēram, ziņojumu un atzinumu pieņemšanas, uzklausīšanu organizēšanas un komitejas attiecību ar citām ES iestādēm, analīze. Jāatceras, ka Lūgumrakstu komitejas pamatdarbs izriet no ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesībām iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, kas paredzētas LESD 227. pantā, un nav tieši saistīts ar Komisijas darba programmu.
2020. gadā Covid-19 pandēmijas uzliesmojums un ārkārtas pasākumi, kas pieņemti visā Eiropas Savienībā, reaģējot uz nepieredzētu sabiedrības veselības krīzi un tās ekonomiskajām un sociālajām sekām, ir radījuši ievērojamus izaicinājumus parlamentārajai demokrātijai.
Kopš pandēmijas sākuma Eiropas Parlaments veica vairākus bezprecedenta pasākumus, kuru mērķis bija nodrošināt Parlamenta pamatfunkcijas, vienlaikus izvairoties no deputātu un personāla veselības apdraudējuma. Šajā nolūkā kopš 2020. gada marta Parlamenta priekšsēdētājs ir pieņēmis vairākus lēmumus, pieprasot, inter alia, atcelt pasākumus un apmeklējumus Parlamenta telpās visās trīs darba vietās, tostarp delegācijās un komiteju uzklausīšanā, vienlaikus saglabājot Parlamenta vadības struktūru, plenārsēžu, komiteju parasto un ārkārtas sanāksmju darbības spējas. Pamatdarbības tika samazinātas, taču saglabātas, lai nodrošinātu iestādes likumdošanas, budžeta un kontroles funkciju izpildi.
Lai deputāti varētu piedalīties parlamentārajos pasākumos savās mītnes zemēs, Parlamenta dienesti pielika lielas pūles, izstrādājot digitālas attālinātās sanāksmju un balsošanas sistēmas, kas ir īpaši pielāgotas Parlamenta atvērtajai, dinamiskajai un daudzvalodu videi. Šīs attālinātās procedūras pirmoreiz tika izmantotas ārkārtas plenārsēdē 2020. gada 26. martā, kad Parlaments apstiprināja būtiskus ES atbalsta pasākumus pandēmijas novēršanai, un kopš tā laika tās tiek izmantotas, pakāpeniski atjauninot un uzlabojot.
Šajos ārkārtas apstākļos Lūgumrakstu komiteja ne tikai ātri pielāgojās šim jaunajam darba veidam, bet tai bija arī galvenā loma, nodrošinot Parlamenta ātru reakciju uz iedzīvotāju pieaugošajām bažām par pandēmiju un tās radītajām smagajām ekonomiskajām, sociālajām un demokrātiskajām sekām.
Pirmkārt, Lūgumrakstu komitejas koordinatori 2020. gada 2. aprīlī nolēma pielāgot komitejas parasto procedūru lūgumrakstu izskatīšanai, lai iedzīvotāji varētu turpināt iesniegt lūgumrakstus un saņemt komitejas lēmumus par pieņemamību un turpmākajām darbībām parastajā tempā. Šajā nolūkā koordinatori nolēma vairāk izmantot rakstiskas procedūras, lai izskatītu un balsotu par apstrīdētajiem ieteikumiem, kā arī paziņotu to rezultātus. Otrkārt, koordinatori nolēma steidzami izskatīt lūgumrakstus par Covid-19 un apspriest tos prioritāri.
Šajā nolūkā pēc Parlamenta darba grafika pārskatīšanas komiteja 2020. gada 30. aprīlī rīkoja ārkārtas sanāksmi, lai apspriestu iedzīvotāju bažas par Covid-19 uzliesmojumu, kas tika paustas daudzos Parlamentam iesniegtos lūgumrakstos. Šajā sanāksmē notika arī komitejas pirmais balsojums, izmantojot attālināto procedūru, lai pieņemtu atzinuma projektu par ieteikumiem attiecībā uz sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un rezolūcijas priekšlikuma projektu par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā.
Turklāt visas komitejas sanāksmes no 2020. gada 30. aprīļa līdz 2. jūlijam bija pilnībā veltītas lūgumrakstu izskatīšanai, kuros bija uzdoti jautājumi par Covid-19 veselības krīzes pārvaldību un valstu ārkārtas pasākumu ietekmi uz pamattiesībām. Visu šo sanāksmju formāts līdz septembrim bija divu stundu laika nišas ar interaktīvu un ierobežotu mutisko tulkošanu, jo pieejamās mutiskās tulkošanas infrastruktūras spējas bija ierobežotas. Komitejas sanāksmes notika Parlamenta telpās, un tajās attālināti piedalījās lūgumrakstu iesniedzēji, Eiropas Komisijas pārstāvji un lielākā daļa deputātu.
Visbeidzot, ir vērts atgādināt, ka 2020. gada 13. jūlija sanāksmē koordinatori vienojās pārtraukt steidzamības procedūru un ievērot parasto procedūru attiecībā uz visiem jaunajiem saņemtajiem lūgumrakstiem par Covid-19, ņemot vērā nelielo lūgumrakstu skaita samazinājumu šajā jautājumā. Turklāt no 2020. gada septembra parasto komitejas sanāksmju laiks tika palielināts līdz četrām divu stundu sanāksmēm mēnesī.
2020. gadā saņemto lūgumrakstu statistiskā analīze salīdzinājumā ar 2019. gadu
Saskaņā ar statistiku Eiropas Parlaments 2020. gadā saņēma 1573 lūgumrakstus, kas ir par 15,9 % vairāk nekā 2019. gadā iesniegtie 1357 lūgumraksti un par 28,9 % vairāk nekā 2018. gadā reģistrētie 1220 lūgumraksti. Lielais lūgumrakstu skaits par Covid-19 būtiski veicināja šādu 2020. gadā reģistrēto lūgumrakstu plūsmas pieaugumu, salīdzinot ar 2019. un 2018. gadu.
Lūgumrakstu portāla lietotājiem ir iespēja atbalstīt lūgumrakstus. 2020. gadā 48 882 lietotāji darbojās kā atbalstītāji salīdzinājumā ar 28 076 lietotājiem 2019. gadā. No tā izriet, ka 2020. gadā to lietotāju skaits, kuri atbalsta lūgumrakstus tīmekļa portālā, ir ievērojami palielinājies salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
2020. gadā 48 lūgumrakstus bija parakstījis vairāk nekā viens iedzīvotājs. No 48 lūgumrakstiem, ko parakstījis vairāk nekā viens iedzīvotājs, 8 lūgumrakstus bija parakstījuši vairāk nekā 1000 iedzīvotāji, bet 2 — vairāk nekā 10 000 iedzīvotāji.
Lūgumrakstu iesniegšanas veids
2020. gadā gandrīz 80 % lūgumrakstu tika iesniegti Lūgumrakstu portālā, bet 20 % lūgumrakstu nosūtīti pa pastu. Skaitļi abās tabulās liecina, ka ar Lūgumrakstu portāla starpniecību iesniegto lūgumrakstu skaits 2020. gadā ir palielinājies par 25 % salīdzinājumā ar 2019. gadu. Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad portālā tika iesniegti 863 lūgumraksti, šis rādītājs ir palielinājies par 45,3 %, tādējādi apstiprinot, ka Lūgumrakstu tīmekļa portāls ir kļuvis par visbiežāk izmantoto kanālu iedzīvotāju lūgumrakstu iesniegšanai Eiropas Parlamentam.
2020
|
2019 |
||||||||||||||||||
|
|
Lūgumrakstu izskatīšanas virzība kalendārajā gadā[14]
Tabulā ir redzama lūgumrakstu izskatīšanas virzība no 2003. līdz 2020. gadam. Tā parāda, ka 2020. gadā lielākā daļa lūgumrakstu tika slēgti viena gada laikā pēc saņemšanas un izskatīšanas komitejā. Salīdzinot datus par lūgumrakstu statusu, kas iekļauti 2010.–2019. gada ziņojumos, var secināt, ka lielākā daļa lūgumrakstu tiek slēgti viena gada laikā pēc saņemšanas un izskatīšanas. Ļoti neliela daļa (0,3–13,1 %) no 2004.–2015. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem joprojām ir atvērti. Lielākā daļa no šiem atvērtajiem lūgumrakstiem ir saistīti ar vides jautājumiem un notiekošām pārkāpuma procedūrām Eiropas Savienības Tiesā vai ar jautājumiem, ko komitejas locekļi vēlas cieši uzraudzīt.
Lūgumrakstu izskatīšanas virzība
|
|||||
Gads |
Lūgumrakstu skaits |
Atklāta procedūra |
Slēgta procedūra |
||
2020 |
1573 |
652 |
41,4 % |
896 |
57,0 % |
2019 |
1357 |
363 |
26,8 % |
994 |
73,2 % |
2018 |
1220 |
299 |
24,5 % |
921 |
75,5 % |
2017 |
1271 |
256 |
20,1 % |
1015 |
79,9 % |
2016 |
1569 |
478 |
30,5 % |
1091 |
69,5 % |
2015 |
1431 |
187 |
13,1 % |
1244 |
86,9 % |
2014 |
2715 |
225 |
8,3 % |
2490 |
91,7 % |
2013 |
2891 |
296 |
10,2 % |
2595 |
89,8 % |
2012 |
1986 |
125 |
6,3 % |
1861 |
93,7 % |
2011 |
1414 |
71 |
5,0 % |
1343 |
95,0 % |
2010 |
1656 |
37 |
2,2 % |
1619 |
97,8 % |
2009 |
1924 |
14 |
0,7 % |
1910 |
99,3 % |
2008 |
1886 |
19 |
1,0 % |
1867 |
99,0 % |
2007 |
1506 |
23 |
1,5 % |
1483 |
98,5 % |
2006 |
1021 |
4 |
0,4 % |
1017 |
99,6 % |
2005 |
1016 |
3 |
0,3 % |
1013 |
99,7 % |
2004 |
1002 |
3 |
0,3 % |
999 |
99,7% |
2003 |
1315 |
0 |
0 % |
1315 |
100,0 % |
Lūgumrakstu izskatīšanas rezultāti[15]
2020 |
|
|
|
2019 |
|
|
Lūgumrakstu izskatīšanas rezultāti |
Skaits |
% |
|
Lūgumrakstu izskatīšanas rezultāti |
Skaits |
%
|
Atzīti par pieņemamiem un slēgti
|
478 |
30,39 % |
|
Atzīti par pieņemamiem un slēgti |
575 |
42,37 % |
Atzīti par pieņemamiem un atvērti
|
652 |
41,45 % |
|
Atzīti par pieņemamiem un atvērti |
363 |
26,75 % |
Nepieņemami
|
392 |
24,92 % |
|
Nepieņemami |
406 |
29,9 % |
"Withdrawn" (Anulēti)
|
51 |
3,24 % |
|
"Withdrawn" (Anulēti) |
13 |
0,9 % |
Nosūtīti EK atzinuma sniegšanai
|
794 |
52,90 % |
|
Nosūtīti EK atzinuma sniegšanai |
557 |
48,27 % |
Nosūtīti citām struktūrām atzinuma sniegšanai
|
44 |
2,93 % |
|
Nosūtīti citām struktūrām atzinuma sniegšanai |
43 |
3,73 % |
Nosūtīti citām struktūrām informācijai |
663 |
44,17 % |
|
Nosūtīti citām struktūrām informācijai |
554 |
48,01 % |
Tabulās redzams, ka par nepieņemamiem atzīto lūgumrakstu īpatsvars 2020. gadā ir nedaudz mazāks nekā par nepieņemamiem atzīto lūgumrakstu īpatsvars 2019. gadā. Salīdzinot ar 42,37 % 2019. gadā, mazāks ir arī to par pieņemamiem atzīto lūgumrakstu īpatsvars (30,39 %), kas 2020. gadā tika slēgti uzreiz pēc tam, kad lūgumraksta iesniedzējam bija sniegta informācija. No tā izriet, ka 2020. gadā atvērto lūgumrakstu īpatsvars (41,45 %) ir bijis lielāks nekā 2019. gadā, kad atvērti palika 26,75 % lūgumrakstu.
Jāatzīmē arī, ka 2020. gadā vairāk nekā puse no pieņemamajiem lūgumrakstiem tika nosūtīti Komisijai atzinuma sniegšanai.
Visbeidzot, to lūgumrakstu procentuālā daļa, kas nosūtīti citām iestādēm atzinuma sniegšanai, abos gados ir ļoti līdzīga.
Lūgumrakstu skaits sadalījumā pa valstīm
Abās nākamajās tabulās ir atspoguļotas lūgumrakstu skaita un īpatsvara izmaiņas sadalījumā pa valstīm no 2019. līdz 2020. gadam. Liels abos gados iesniegto lūgumrakstu skaits attiecas uz ES. Tas nozīmē, ka šajos lūgumrakstos vai nu ir izvirzīti ES mēroga jautājumi, vai lūgumrakstu iesniedzēji aicina īstenot kopīgus pasākumus visā ES. Lūgumraksti, kas skar ES jautājumus, var attiekties arī uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, tāpēc tie tiek reģistrēti kā saistīti gan ar ES, gan ar konkrētajām dalībvalstīm. Tas izskaidro, kāpēc, saskaitot ar ES un tikai ar dalībvalstīm saistītos lūgumrakstus, rezultāts pārsniedz 2019. un 2020. gadā iesniegto lūgumrakstu kopskaitu.
Turklāt ir vērts uzsvērt, ka deviņas valstis, uz kurām visvairāk attiecas lūgumraksti, abos gados bija tās pašas, izņemot Franciju. Lūgumrakstu skaits attiecībā uz Franciju 2020. gadā samazinājās gandrīz uz pusi salīdzinājumā ar 2019. gadu (21 lūgumraksts 2020. gadā salīdzinājumā ar 40 lūgumrakstiem 2019. gadā). Turklāt būtiski mainījās to valstu secība, uz kurām attiecās visvairāk lūgumrakstu. Lielākā daļa 2020. gadā iesniegto lūgumrakstu attiecās uz Spāniju, un salīdzinājumā ar 2019. gadu to skaits ir ievērojami pieaudzis — par 72,6 %. Gluži pretēji, ar Vāciju un Itāliju saistīto lūgumrakstu skaits salīdzinājumā ar 2019. gadu ir samazinājies attiecīgi par 15,3 % un 33 %.
Vēl viena ievērojama atšķirība attiecas uz Apvienoto Karalisti. 2020. gadā komiteja saņēma 38 lūgumrakstus saistībā ar Apvienoto Karalisti, kas ir mazāk nekā puse no 2019. gadā saņemtajiem lūgumrakstiem par Apvienotās Karalistes jautājumiem. Turpretī lūgumrakstu skaits attiecībā uz Poliju 2020. gadā ievērojami palielinājās (89 lūgumraksti) salīdzinājumā ar 51 lūgumrakstu, kas tika iesniegts 2019. gadā.
Attiecībā uz valstīm, kas ir saraksta apakšā, Slovēnija un Igaunija joprojām ir vismazāk iesaistītās valstis abos gados.
2020 2019
Valsts, uz kuru attiecas lūgumraksts |
Lūgumrakstu komiteja |
% |
Eiropas Savienība |
642 |
33,1 |
Spānija |
283 |
14,6 |
Vācija |
172 |
8,9 |
Polija |
89 |
4,6 |
Itālija |
69 |
3,6 |
Rumānija |
56 |
2,9 |
Bulgārija |
42 |
2,2 |
Apvienotā Karaliste |
38 |
2,0 |
Grieķija |
29 |
1,5 |
Austrija |
23 |
1,2 |
Pārējās ES valstis |
187 |
9,3 |
Trešās valstis |
130 |
6,7 |
Valsts, uz kuru attiecas lūgumraksts |
Lūgumrakstu komiteja |
% |
Eiropas Savienība |
599 |
34,6 |
Vācija |
203 |
11,7 |
Spānija |
164 |
9,5 |
Itālija |
103 |
5,9 |
Apvienotā Karaliste |
90 |
5,2 |
Rumānija |
80 |
4,6 |
Bulgārija |
52 |
3,0 |
Polija |
51 |
2,9 |
Grieķija |
46 |
2,7 |
Francija |
40 |
2,3 |
Pārējās ES valstis |
218 |
12,6 |
Trešās valstis |
86 |
5,0 |
Lūgumrakstu valoda
2020. un 2019. gadā lūgumraksti tika iesniegti 22 oficiālajās Eiropas Savienības valodās. Vācu un angļu valoda joprojām ir visbiežāk lietotās valodas abos gados. Turklāt tabulās redzams, ka gandrīz trīs ceturtdaļas (76,5–71,8 %) no abos minētajos gados saņemtajiem lūgumrakstiem ir bijuši vācu, angļu, spāņu un itāļu valodā.
Visretāk lietotās valodas 2020. gadā bija dāņu, maltiešu un slovēņu valoda, bet 2019. gadā — slovāku, latviešu un slovēņu valoda.
2020 2019
Lūgumraksta valoda |
Lūgumrakstu skaits |
% |
vācu |
386 |
24,5 |
angļu |
379 |
24,1 |
spāņu |
334 |
21,2 |
itāļu |
106 |
6,7 |
poļu |
76 |
4,8 |
rumāņu |
52 |
3,3 |
franču |
37 |
2,3 |
Citas |
203 |
12,9 |
Kopā |
1573 |
100 |
Lūgumraksta valoda |
Lūgumrakstu skaits |
% |
vācu |
337 |
24,8 |
angļu |
331 |
24,4 |
spāņu |
183 |
13,5 |
itāļu |
123 |
9,1 |
rumāņu |
60 |
4,4 |
poļu |
56 |
4,1 |
franču |
53 |
3,9 |
Citas |
214 |
15,8 |
Kopā |
1357 |
100 |
Lūgumrakstu iesniedzēju valstspiederība
Lielākais skaits lūgumrakstu abos gados ir saņemti no Vācijas valstspiederīgajiem, un 2020. gadā šādu lūgumrakstu skaits ir palielinājies par 17,1 %.
Turklāt zemāk tabulās redzams ievērojams Spānijas un Polijas iedzīvotāju iesniegto lūgumrakstu skaita pieaugums 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Konkrētāk, Spānijas un Polijas pilsoņu lūgumrakstu skaits 2020. gadā palielinājās attiecīgi par 83,1 % un 45,8 %.
Turpretī Lielbritānijas pilsoņu iesniegto lūgumrakstu skaits 2020. gadā samazinājās par vairāk nekā pusi (56,8 %). Tāpat kā 2019. gadā, galvenie jautājumi, ko Lielbritānijas lūgumrakstu iesniedzēji izvirzīja 2020. gadā, attiecas uz ES pilsonības un saistīto tiesību zaudēšanu, kā arī izstāšanās nolīguma īstenošanu.
2020 |
|
|
|
2019 |
|
|
Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība |
Lūgumrakstu skaits |
% |
|
Lūgumraksta galvenā iesniedzēja valstspiederība |
Lūgumrakstu skaits |
% |
Vācija |
404 |
13,8 |
|
Vācija |
345 |
25,4 |
Spānija |
368 |
12,5 |
|
Spānija |
201 |
14,8 |
Itālija |
127 |
4,3 |
|
Itālija |
139 |
10,2 |
Polija |
105 |
3,6 |
|
Rumānija |
97 |
7,1 |
Rumānija |
89 |
3,0 |
|
Apvienotā Karaliste |
88 |
6,5 |
Bulgārija |
47 |
1,6 |
|
Polija |
72 |
5,3 |
Grieķija |
45 |
1,5 |
|
Grieķija |
55 |
4,0 |
Somija |
40 |
1,4 |
|
Bulgārija |
52 |
3,8 |
Apvienotā Karaliste |
38 |
1,3 |
|
Francija |
51 |
3,8 |
Citu ES valstu valstspiederība |
262 |
8,8 |
|
Citu ES valstu valstspiederība |
231 |
17,1 |
Trešo valstu valstspiederība |
51 |
1,7 |
|
Trešo valstu valstspiederība |
28 |
2,0 |
Lūgumrakstu galvenie temati
Nākamajās tabulās ir redzami desmit galvenie lūgumrakstu temati. No tabulām var secināt, ka pamattiesības un vide ieņem augstu vietu gan 2020. gadā, gan 2019. gadā.
Tomēr 2020. gadā ievērojami palielinājās to lūgumrakstu skaits, kuros paustas bažas par veselību un pamattiesībām. Bez šaubām, lielākais pieaugums attiecas uz veselības jomu. Konkrētāk, 2020. gadā komiteja saņēma 221 lūgumrakstu par veselības jautājumiem salīdzinājumā ar 97 lūgumrakstiem, kas 2019. gadā reģistrēti par to pašu tematu. 2020. gadā šis skaits vairāk nekā divkāršojās galvenokārt lielā lūgumrakstu skaita par Covid-19 dēļ. Šajā sakarā ir vērts atgādināt, ka vairāk nekā puse lūgumrakstu par veselības jautājumiem ir saistīti ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā, ko izraisīja Covid-19 uzliesmojums un izplatība (122 no 221).
Attiecībā uz pamattiesībām 2020. gadā bija par 41,8 % vairāk lūgumrakstu nekā 2019. gadā. Interesanti ir arī atzīmēt, ka 2020. gadā 72 no 268 lūgumrakstiem, kas reģistrēti pamattiesību jomā, pauž bažas par valstu ārkārtas pasākumu Covid-19 jomā ietekmi uz pilsoņu pamattiesībām un brīvībām, tostarp pārvietošanās brīvību, tiesībām strādāt, tiesībām piekļūt informācijai un tiesībām uz izglītību.
Savukārt 2020. gadā lūgumraksti par vidi un tiesiskumu samazinājās attiecīgi par 20,6 % un 17,9 %.
2020
|
2019 |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
Lūgumrakstu portāls
Lūgumrakstu portāls, ko izveidoja 2014. gada beigās, ir vēl vairāk pilnveidots, lai to padarītu lietotājdraudzīgāku, drošāku un pieejamāku iedzīvotājiem.
2020. gadā tika veikti būtiski tehniski uzlabojumi, lai lietotājiem nodrošinātu labāku pieredzi darbā ar tīmekļa portālu. Pirmkārt, tika publicētas divas tīmekļa portāla versijas, proti, 2020. gada augustā un novembrī, kurās bija iekļauti vairāki labojumi un izmaiņas, kas galvenokārt bija vērstas uz drošības ievainojamības novēršanu. Otrkārt, bieži uzdotie jautājumi (FAQ) ir atjaunināti, un ir pievienoti jauni ekrānuzņēmumi. Papildus ir veikti vairāki datu aizsardzības uzlabojumi, lai īstenotu Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja ieteikumus, un ir ieviests jauns paroles atkopšanas mehānisms. Turklāt ir pilnveidota Lūgumrakstu tīmekļa portāla, ePeti un PETIGREF savstarpējā savienojamība, kas ietvēra plašu lietotāja saskarnes pārskatīšanu. Visbeidzot, ir veikts darbs, lai nodrošinātu ārējo norišu un Hermes integrāciju.
Visi šie uzlabojumi un atjauninājumi ir iesniegti un apspriesti Lūgumrakstu portāla koordinācijas komitejas sanāksmē, kas notika 2020. gada 16. oktobrī.
Attiecības ar Komisiju
Komisija joprojām ir Lūgumrakstu komitejas dabiskā partnere lūgumrakstu apstrādē, jo tā ir ES iestāde, kas atbildīga par ES tiesību aktu īstenošanas un ievērošanas nodrošināšanu. Komitejas un Komisijas sadarbība ir labi iedibināta un tiek konsekventi uzturēta atbilstošā līmenī. Komitejas galvenais kontaktpunkts ir Komisijas ģenerālsekretariāts, kas koordinē lūgumrakstu sadalīšanu attiecīgajiem Komisijas dienestiem un nosūta Komisijas atbildes komitejas sekretariātam. Lai gan Komisija ir pastiprinājusi centienus sniegt savlaicīgas atbildes, komiteja uzskata, ka Komisijai ir aktīvāk jāiesaistās Lūgumrakstu komitejas darbā, lai nodrošinātu, ka lūgumrakstu iesniedzēji saņem precīzu atbildi uz saviem lūgumrakstiem un sūdzībām par ES tiesību aktu īstenošanu.
Turklāt komiteja atgādina savu prasību Komisijai regulāri sniegt jaunāko informāciju par pārkāpuma procedūru gaitu un nodrošināt pārredzamību un piekļuvi attiecīgiem Komisijas dokumentiem par pārkāpumiem un ES pilotprocedūrām, kas saistītas ar atvērtiem lūgumrakstiem. Visbeidzot, komitejai joprojām ir kritiska nostāja attiecībā uz Komisijas jauno izpildes politiku, kas izklāstīta tās 2016. gada paziņojumā "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu" (C(2016)8600) un kuras mērķis ir virzīt iedzīvotājus uz vēršanos valsts līmenī, ja sūdzības vai lūgumraksti nerada jautājumus par plašāku principu vai sistemātisku ES tiesību aktu neievērošanu. Šajā sakarā komiteja uzskata, ka Komisijai būtu jāpārbauda, vai valstu iestādes veic nepieciešamos pasākumus, lai reaģētu uz iedzīvotāju lūgumrakstos paustajām bažām.
2020. gadā, ņemot vērā saīsinātos laika grafikus komiteju sanāksmēm un pasākumiem sakarā ar Parlamenta piesardzības pasākumiem, lai ierobežotu Covid-19 izplatību, komiteju priekšsēdētāju konference 2020. gada 3. aprīlī izņēmuma kārtā nolēma, ka komitejas varētu rīkot viedokļu apmaiņu ar Komisiju rakstiskā formātā.
Pēc šā lēmuma pieņemšanas komitejas priekšsēdētāja 2020. gada 21. aprīlī nosūtīja vēstuli Komisijas priekšsēdētāja vietniekam Maroš Šefčovič, kurā bija iekļauts saraksts ar jautājumiem — galvenokārt par Komisijas paredzētajiem pasākumiem —, lai risinātu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības, ekonomikas un sociālās krīzes, par Komisijas iesaistīšanos komitejas darbā un tās pieeju lūgumrakstiem, kuros nav izvirzītas sistēmisku ES tiesību aktu pārkāpumu problēmas, kā arī virkne iestāžu jautājumu, sākot no konferences par Eiropas nākotni līdz pārredzamības pienākumiem Padomē. Ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka iesniegtās atbildes, komiteja 2020. gada 7. maijā pieņēma galvenos vēstījumus Parlamenta kopsavilkuma ziņojumam strukturētā dialoga ietvaros.
Turklāt saistībā ar strukturētā dialoga gada ciklu Lūgumrakstu komiteja pauda gandarījumu par priekšsēdētāja vietnieka Maroš Šefčovič attālināto dalību tās sanāksmē 2020. gada 3. decembrī. Šīs tikšanās mērķis bija veikt turpmākus pasākumus saistībā ar rakstisko procedūru, kas tika īstenota 2020. gada aprīlī un maijā, un apspriest attiecīgās iniciatīvas, kas ir daļa no jaunās Komisijas darba programmas, un jo īpaši pamatmērķa "Jauns impulss Eiropas demokrātijai" īstenošanu. Komisārs atzinīgi novērtēja auglīgo sadarbību ar Lūgumrakstu komiteju un uzsvēra dažus svarīgākos Komisijas darba programmas punktus.
Visbeidzot, 2020. gada 2. decembrī komitejā notika viedokļu apmaiņa ar Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju Salla Saastamoinen par dalībvalstu ieviesto Covid-19 uzraudzības pasākumu rezultātiem.
Attiecības ar Padomi
Padomes sekretariāta locekļi reizēm apmeklē Lūgumrakstu komitejas sanāksmes. Diemžēl 2020. gadā Padomes līdzdalība debatēs bija ļoti ierobežota. Šajā saistībā komiteja uzskata, ka būtu vajadzīga aktīvāka sadarbība ar dalībvalstīm, lai virzītu to lūgumrakstu izskatīšanu, kuru gadījumā ir nepieciešamas ātras atbildes un valsts iestāžu reakcija. Tomēr komiteja atzinīgi vērtē dažu dalībvalstu centienus sniegt aktīvu ieguldījumu diskusijās par attiecīgiem lūgumrakstiem komitejas sanāksmēs. Šajā saistībā ir vērts atgādināt par Slovākijas pastāvīgās pārstāvniecības dalību diskusijā par lūgumrakstu Nr. 0194/2020, kura temats bija iespējamā korupcija Slovākijā, komitejas sanāksmē 2020. gada 10. novembrī.
Attiecības ar Eiropas Ombudu
Lūgumrakstu komiteja ir saglabājusi konstruktīvas darba attiecības ar Eiropas Ombuda biroju.
2020. gadā komitejas sanāksmē 2020. gada 3. septembrī ombude Emily O'Reilly iepazīstināja ar 2019. gada ziņojumu. Šajā reizē ombude pateicās Parlamentam par pārvēlēšanu un uzsvēra īpašās attiecības ar Lūgumrakstu komiteju. Viņa arī īsi iepazīstināja ar sava darba gaitu pagājušajā gadā, sniedza piemērus par atsevišķām lietām, ko risināja viņas vadītā iestāde, un ņēma vērā iestāžu panākumus administratīvās prakses uzlabošanā. Turklāt ombude pauda gandarījumu par Parlamenta pārliecinošo atbalstu Eiropas Ombuda īpašajam ziņojumam par Padomes pārskatatbildību un tās likumdošanas procesa pārredzamību.
Attiecības ar Eiropas Revīzijas palātu
Pēdējos gados Lūgumrakstu komiteja ir izveidojusi konstruktīvas darba attiecības ar Eiropas Revīzijas palātu (ERP) un ir aktīvi piedalījusies tās gada darba programmās.
Lūgumrakstu komiteja 2020. gadā iesniedza šādus priekšlikumus kā ieguldījumu 2021. gada ERP darba programmā: – "Novērtējums par ES fondu un programmu izmantošanu cīņā pret nabadzību ES"; – "Dzīvnieku labturība pārvadāšanas laikā — vai ES ievēro dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā?".
Turklāt 2020. gada 11. maija vēstulē ERP priekšsēdētājs piedāvāja komitejām iespēju iesniegt papildu ieteikumus ERP darba programmai 2021. gadam, lai aptvertu jautājumus, kas saistīti ar Covid-19 pandēmiju. Šajā sakarā Lūgumrakstu komiteja iesniedza vairākus papildu priekšlikumus, tostarp izvērtējumu par Covid-19 ietekmi uz meklēšanas un glābšanas operācijām Vidusjūrā, pārrobežu un migrējošo darba ņēmēju pārvietošanās brīvību un dzimumbalstītu vardarbību ieslodzījuma laikā, kā arī izvērtējumu par vajadzībām un preču un pakalpojumu iepirkumu, ko apmaksā no ES fondiem saistībā ar Covid-19 projektiem.
Visbeidzot, Lūgumrakstu komiteja 2020. gada 20. janvārī uzklausīja ERP īpašā ziņojuma Nr. 14/2019 ""Izsakiet viedokli!": iedzīvotāji piedalās Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriešanās, bet publicitātes pasākumi nav pietiekami" izklāstu, ko sniedza ERP locekle Annemie Turtelboom.
Attiecības ar citām ES struktūrām
Lūgumrakstu komiteja 2020. gada 19. februārī uzklausīja ziņotāja Krzysztof Pater sniegto Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojumu "Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās" (informatīvs ziņojums).
Faktu konstatēšanas braucieni
Lūgumrakstu komiteja 2020. gadā organizēja faktu konstatēšanas braucienu, kas notika 24.–26. februārī, par civilprocesa kodeksa izpildes procedūrām un iespējamo ļaunprātīgu klauzulu izmantošanu Bulgārijā. Ziņojuma projektu par faktu konstatēšanas braucienu Bulgārijā izskatīja komitejas sanāksmē 2020. gada 10. novembrī.
Kaut arī 2020. gada janvārī koordinatori nolēma, ka komitejai 2020. gada otrajā pusē būtu jāveic divi faktu konstatēšanas braucieni, proti, jāapmeklē Vācijas Jaunatnes labklājības birojs (Jugendamt) un Basku reģions Spānijā, šo braucienu organizēšana tika pārtraukta pēc Parlamenta priekšsēdētāja lēmuma atcelt parlamentāros pasākumus, tostarp delegācijas, kā vienu no piesardzības mēriem, kas pieņemti, lai mazinātu Covid-19 izplatību un līdz minimumam samazinātu deputātu un personāla veselības apdraudējumu. Šā lēmuma dēļ 2020. gadā nenotika citi faktu konstatēšanas braucieni.
Atklātas uzklausīšanas
Kā minēts ievadpiezīmēs, uzklausīšanas organizēšana tika atcelta vismaz 2020. gada pirmajā pusgadā kā piesardzības pasākums, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Parlamenta telpās. Šis lēmums izskaidro ļoti ierobežoto uzklausīšanas sanāksmju skaitu, kas tika organizētas 2020. gadā.
Lūgumrakstu komiteja kopā ar Juridisko komiteju, Konstitucionālo lietu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju 2020. gada 29. oktobrī rīkoja atklātu uzklausīšanu par tematu "Savienības pilsonība — pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana, iekļautība, līdzdalība". Pasākums bija Parlamenta ieguldījums Komisijas 2020. gada ziņojumā par ES pilsonību un forums diskusijām par rezultātiem, kas gūti sabiedriskajā apspriešanā par ES pilsonības tiesībām, kuru Komisija rīkoja laikposmā no 2020. gada jūlija līdz oktobrim. Uzklausīšanā galvenā uzmanība tika pievērsta Savienības pilsonībai kā taustāmai vērtībai iedzīvotājiem uz vietas, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā, un iekļaušanas veicināšanai demokrātiskos procesos un iedzīvotāju iespēju nodrošināšanai. Visbeidzot, debatēs tika apspriesti turpmākie veidi, kā vienkāršot un stiprināt ES pilsoņu tiesības, veicināt ES pilsonības vērtības un pilsoņu demokrātisko līdzdalību, vienlaikus ņemot vērā Covid-19 pandēmijas pārvaldībā gūto pieredzi.
Visbeidzot, atklātā uzklausīšana par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) "Minority Safepack — miljons parakstu par daudzveidību Eiropā", kas sākotnēji bija paredzēta 2020. gada 23. martā, bija jāatliek, un tā notika 2020. gada 15. oktobrī. To kopīgi organizēja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja un Kultūras un izglītības komiteja kopā ar Lūgumrakstu komiteju. Debatēs uzstājās šo triju komiteju priekšsēdētāji un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos Věra Jourová, pēc tām sekoja īss EPI izklāsts. Uzklausīšanu veidoja divas kārtas — viena par vienlīdzību un atbalstu minoritāšu kopienām, bet otra par valodu, izglītību, kultūru un audiovizuālo jomu.
Galvenie jautājumi
Covid-19 un veselība
Iedzīvotāji, kas cieš no Covid-19 uzliesmojuma izraisītām ārkārtas situācijām veselības un sociālekonomiskajā jomā, vērsās pie Parlamenta, izmantojot iedzīvotājiem paredzēto portālu, jo īpaši Lūgumrakstu komitejas tīmekļa vietni. 2020. gadā komiteja saņēma, izskatīja un atbildēja uz 209 lūgumrakstiem par Covid-19.
Varētu uzsvērt, ka 122 lūgumrakstos no minētajiem lūgumrakstiem ir izvirzīti jautājumi par sabiedrības veselību, sākot no pilsoņu veselības aizsardzības pret vīrusa izplatīšanos, tostarp par ārstēšanu un aizsardzības līdzekļiem, līdz veselības krīzes pārvaldībai dalībvalstīs un vakcīnu iegādei un izplatīšanai.
Savukārt 72 lūgumraksti no lūgumrakstiem par Covid-19 ir vairāk vērsti uz valstu ārkārtas pasākumu, tostarp pārvietošanās ierobežojumu, ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām. Jo īpaši augstu vietu iedzīvotāju bažu sarakstā ieņem ceļošanas un darba ierobežojumi. Citi svarīgi jautājumi, ko izvirzījuši lūgumrakstu iesniedzēji, attiecas uz transportu, jo īpaši uz pandēmijas laikā atcelto lidojumu un braucienu pārvaldību un uz kompensācijas mehānismiem.
Kā minēts ievadpiezīmēs, komiteja savās sanāksmēs no 2020. gada aprīļa līdz jūlijam prioritārā kārtā apsprieda šādas galvenās iedzīvotāju bažas par Covid-19 izplatību un tās sekām: – vajadzība reformēt ES un piešķirt tai pilnvaras labāk risināt globālās problēmas un paplašināt ES finanšu instrumentus; – aviosabiedrību un ceļojumu aģentūru atcelto lidojumu un ceļojumu pārvaldība Covid-19 uzliesmojuma laikā; – Covid-19 krīzes laikā veikto pasākumu ietekme uz Šengenas sistēmu; – vakcinācija pret Covid-19; – bezpajumtnieku sarežģītā situācija Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā; – bēgļu un vietējo iedzīvotāju aizsardzība pret Covid-19 Egejas jūras salās; – ceļošanas ierobežojumi, ko noteikušas dažas dalībvalstis, – Covid-19 ietekme uz to cilvēku tiesībām, kuri cieš no intelektuālās attīstības traucējumiem.
Attiecībā uz komitejas pieņemto lēmumu iznākumu ir vērts atgādināt, ka 2020. gadā 135 lūgumraksti par Covid-19 joprojām bija atvērti, bet 74 — slēgti. Vissvarīgākais ir tas, ka komiteja pieņēma arī tādus turpmākus pasākumus kā rezolūcijas priekšlikumu par Šengenas sistēmu un Covid-19 krīzes laikā veiktajiem pasākumiem, rezolūcijas priekšlikumu par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā un rezolūcijas priekšlikumu par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā.
Visbeidzot, ir vērts atcerēties, ka saistībā ar veselības jomu komiteja pieņēma svarīgu un ļoti gaidītu rezolūcijas priekšlikumu par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā — to īpaši atzinīgi novērtēja zinātnieku un pacientu kopienas.
Pamattiesības
Komiteja 2020. gadā apsprieda lielu skaitu lūgumrakstu par pamattiesībām, tostarp par Covid-19 ārkārtas pasākumu ietekmi uz tiesiskumu un demokrātiju, kā arī pārvietošanās brīvību, tiesībām strādāt, tiesībām uz informāciju un tiesībām uz izglītību. Šajā sakarā komiteja īpašu uzmanību pievērsa pilsoņu bažām par valstu ceļošanas ierobežojumiem un to ietekmi uz Šengenas sistēmu. Šajā sakarā komiteja pieņēma iepriekš minēto rezolūcijas priekšlikumu par Šengenas sistēmu un pasākumiem, kas veikti Covid-19 krīzes laikā. Pēc diskusijām par lūgumrakstu, kurā nosodīta vairāk nekā 4 miljonu bezpajumtnieku sarežģītā situācija Eiropā Covid-19 pandēmijas laikā, komiteja pieņēma arī rezolūcijas priekšlikumu par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā.
Turklāt komiteja īpaši lielu uzmanību pievērsa bērnu tiesībām. Šajā sakarā tā izskatīja vairākus lūgumrakstus par vecāku veiktu bērnu nolaupīšanu Japānā, kuros tika apgalvots, ka Japāna nepilda savas saistības saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju un 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām. Saistībā ar to komiteja uzklausīja arī Ewa Kopacz, Parlamenta koordinatori bērnu tiesību jautājumos. Pēc tam komiteja 2020. gada 16. jūnijā pieņēma rezolūcijas priekšlikumu par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki.
Turklāt 2020. gada 7. septembrī komiteja pieņēma atzinumu par ziņojumu "Pamattiesību stāvoklis Eiropas Savienībā — 2018.–2019. gada ziņojums" un atzinumu par ziņojumu "Nevienlīdzības mazināšana, īpašu uzmanību pievēršot strādājošo nabadzībai".
Visbeidzot, 2020. gada 29. oktobrī Lūgumrakstu komiteja kopā ar Juridisko komiteju, Konstitucionālo jautājumu komiteju un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju rīkoja iepriekš minēto atklāto uzklausīšanu par tematu "Savienības pilsonība — pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana, iekļaušana, līdzdalība".
Vides jautājumi
2020. gadā komiteja pievērsa īpašu uzmanību iedzīvotāju bažām par vides aizsardzību, kas tika apspriestas visās komitejas sanāksmēs, izņemot tās, kas notika laikā no aprīļa līdz jūlijam un bija pilnībā veltītas lūgumrakstu par Covid-19 izskatīšanai.
Komiteja galvenokārt pievērsās šādiem jautājumiem: kalnrūpniecības darbības un to ietekme uz vidi, kodoldrošība, gaisa piesārņojums un dabisko ekosistēmu pasliktināšanās. Lai gan lūgumraksti par kalnrūpniecību tika apspriesti vairākās komitejas sanāksmēs 2020. gadā, komiteja februāra sanāksmē izskatīja vairākus lūgumrakstus par kodolspēkstacijām dažādās dalībvalstīs, tostarp Vācijā, Bulgārijā un Grieķijā, un vairākus lūgumrakstus, kuros uzsvērts Mar Menoras lagūnas piesārņojums un ekosistēmas pasliktināšanās Mursijā, Spānijā.
Visbeidzot, deputāti apsprieda arī lūgumrakstus, kuros tika izvirzīts jautājums par toksiskām vielām un ķīmiskām atliekām Baltijas jūrā, ko radīja Otrā pasaules kara ieroču izgāšana.
Invaliditātes jautājumi
Lūgumrakstu komiteja pilda īpašu aizsargātājas funkciju saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) ievērošanu ES politikas veidošanas un likumdošanas darbībās. Komiteja, ievērojot savu atbildības jomu, izskata lūgumrakstus par invaliditātes jautājumiem. Ir vērts uzsvērt, ka 2020. gadā lūgumrakstu par invaliditāti skaits ir gandrīz divkāršojies salīdzinājumā ar 2019. gadu (2020. gadā — 20, 2019. gadā — 12). Komiteja 2020. gadā turpināja izskatīt lūgumrakstus par invaliditāti, atklājot, ka galvenās problēmas joprojām ir diskriminācija, piekļuve izglītībai un nodarbinātībai, kā arī iekļautība.
Piemēram, komiteja uzklausīja lūgumrakstu, kurā bija norādītas grūtības, ar kurām Covid-19 pandēmijas laikā saskaras cilvēki ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimenes, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, personīgo palīdzību un saziņu ar ģimenēm un aprūpētājiem. Šajā sakarā tā pieņēma arī iepriekš minēto rezolūcijas priekšlikumu par personu ar intelektuālās attīstības traucējumiem un viņu ģimeņu tiesībām Covid-19 krīzes laikā.
Turklāt Lūgumrakstu komiteja izskatīja lūgumrakstu Nr. 1056/2016 par tematu, kas cieši saistīts ar tās darbību, proti, lūgumrakstu iesniegšanu Eiropas Parlamentam ES lietotajās valsts zīmju valodās. Lūgumrakstā, kas iesniegts Eiropas Nedzirdīgo savienības vārdā, tika apgalvots, ka nedzirdīgiem zīmju valodas lietotājiem vajadzētu būt arī tiesībām sazināties savā zīmju valodā, pamatojoties uz vienādiem noteikumiem ar citiem lūgumrakstu iesniedzējiem, kuri var iesniegt savus lūgumrakstus sev vēlamajā ES valodā. Lūgumraksta iesniedzējs atsaucās uz Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Pamattiesību hartas noteikumiem, un secināja, ka ES iestādēm jārāda priekšzīme attiecībā uz pieejamību Eiropā. Kā turpmāko darbību komiteja nolēma paredzēt tādu pasākumu īstenošanu, kas nodrošina lūgumrakstu iesniedzējiem tiesības sazināties savā zīmju valodā, un aicināja Konstitucionālo jautājumu komiteju izvērtēt, vai būtu jāpārskata Parlamenta Reglaments, lai to varētu īstenot. Šajā nolūkā 2020. gada oktobrī administratīvajā līmenī tika izveidota starpģenerāldirektorātu darba grupa zīmju valodas jautājumos.
Turklāt komiteja 2020. gada 19. februāra sanāksmē uzklausīja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas ziņojumu "Personu ar invaliditāti reālās tiesības balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās" (informatīvs ziņojums).
Komiteja 2020. gada 2. decembrī pieņēma arī atzinumu par ziņojumu par to, kā tiek īstenota Padomes Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ņemot vērā UNCRPD.
Visbeidzot, 2020. gada 28. oktobrī Lūgumrakstu komiteja rīkoja ikgadēju darbsemināru par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību — "Jaunā stratēģija invaliditātes jomā", ko organizēja Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments. Seminārā notika viedokļu apmaiņa par jauno stratēģiju invaliditātes jomā 2020.–2030. gadam. Pasākums deva iespēju izpētīt dažādos aspektus, kas jāiekļauj jaunajā stratēģijā invaliditātes jomā, apkopot ieteikumus un koordinēt dažādu dalībnieku rīcību.
Ziņojumi, rezolūciju priekšlikumi un atzinumi
Izņemot janvāra un februāra sanāksmes, PETI sanāksmju laiks vispirms tika samazināts līdz divām stundām un pēc tam līdz četrām divu stundu sanāksmēm mēnesī. Neskatoties uz saīsināto laiku, kas atvēlēts komitejas sanāksmēm, Lūgumrakstu komiteja strādāja intensīvā un paātrinātā tempā, lai pieņemtu ievērojamu skaitu parlamentāro lietu.
Papildus gada ziņojumam par Lūgumrakstu komitejas apspriedēm 2019. gadā (2020/2044 (INI)) komiteja pieņēma šādus rezolūciju priekšlikumus:
• rezolūcijas priekšlikums par papildu finansējumu biomedicīniskai izpētei miaļģiskā encefalomielīta jomā (2020/2580(RSP)) (2020. gada 30. aprīlis);
• rezolūcijas priekšlikums par ES valstspiederīgo bērnu starptautisku un iekšzemes nolaupīšanu Japānā, ko veic šo bērnu vecāki (2020/2621(RSP)) (2020. gada 16. jūnijs);
• rezolūcijas priekšlikums par to cilvēku tiesībām Covid-19 krīzes laikā, kuriem ir intelektuālās attīstības traucējumi (2020/2680(RSP)) (2020. gada 16. jūnijs);
• rezolūcijas priekšlikums par Šengenas sistēmu un Covid-19 krīzes laikā veiktajiem pasākumiem (2020/2801 (RSP)) (2020. gada 10. novembris);
• rezolūcijas priekšlikums par bezpajumtniecības problēmas risināšanu Eiropas Savienībā (2020/2802(RSP)) (2020. gada 10. novembris);
Visbeidzot, komiteja pieņēma šādus atzinumus:
• atzinums vēstules veidā par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2018/0427(NLE)) (2020. gada 21. janvāris);
• atzinums par ziņojumu par Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2017. un 2018. gadā (2019/2132(INI)) (2020. gada 19. februāris);
• atzinums par ieteikumiem sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (2020/2023(INI)) (2020. gada 30. aprīlis);
• atzinums par tematu "Ziņojums par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā — gada ziņojums par 2018.–2019. gadu" (2019/2199(INI)) (2020. gada 7. septembris);
• atzinums par tematu "Ziņojums par nevienlīdzības mazināšanu, īpašu uzmanību pievēršot strādājošo nabadzībai" (2019/2188(INI)) (2020. gada 7. septembris);
• atzinums par Turciju — 2019. gada progresa ziņojums (2019/2176(INI)) (2020. gada 29. oktobris);
• atzinums par tematu "Ziņojums par Padomes Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, īstenošanu, ņemot vērā UNCRPD" (2020/2086(INI)) (2020. gada 3. decembris).
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
9.11.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
26 0 1 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alex Agius Saliba, Andris Ameriks, Marc Angel, Margrete Auken, Markus Buchheit, Francesca Donato, Eleonora Evi, Gheorghe Falcă, Vlad Gheorghe, Peter Jahr, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Cristina Maestre Martín De Almagro, Dolors Montserrat, Ulrike Müller, Yana Toom, Loránt Vincze, Tatjana Ždanoka, Kosma Złotowski |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Karolin Braunsberger-Reinhold, Jarosław Duda, Angel Dzhambazki, Anne-Sophie Pelletier, Domènec Ruiz Devesa |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Adam Bielan, Ska Keller, Simone Schmiedtbauer |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
26 |
+ |
ECR |
Adam Bielan, Kosma Złotowski |
ID |
Markus Buchheit |
NI |
Francesca Donato |
PPE |
Karolin Braunsberger-Reinhold, Jarosław Duda, Gheorghe Falcă, Peter Jahr, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Dolors Montserrat, Simone Schmiedtbauer, Loránt Vincze |
RENEW |
Vlad Gheorghe, Ulrike Müller, Yana Toom |
S&D |
Alex Agius Saliba, Andris Ameriks, Marc Angel, Cristina Maestre Martín De Almagro, Domènec Ruiz Devesa |
THE LEFT |
Anne-Sophie Pelletier |
VERTS/ALE |
Margrete Auken, Eleonora Evi, Ska Keller, Tatjana Ždanoka |
0 |
- |
|
|
1 |
0 |
ECR |
Angel Dzhambazki |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV C 445, 29.10.2021., 168. lpp.
- [2] Atzinums pieņemts 2020. gada 21. janvārī.
- [3] Atzinums pieņemts 2020. gada 19. februārī.
- [4] Atzinums pieņemts 2020. gada 30. aprīlī.
- [5] Atzinums pieņemts 2020. gada 7. septembrī.
- [6] Atzinums pieņemts 2020. gada 7. septembrī.
- [7] Atzinums pieņemts 2020. gada 29. oktobrī.
- [8] Atzinums pieņemts 2020. gada 3. decembrī.
- [9] OV C 425, 20.10.2021., 7. lpp.
- [10] OV C 371, 15.9.2021., 6. lpp.
- [11] OV C 425, 20.10.2021., 2. lpp.
- [12] OV C 371, 15.9.2021., 2. lpp.
- [13] OV C 362, 8.9.2021., 2. lpp.
- [14] Statistika par lūgumrakstu statusu ir lejupielādēta 2021. gada 19. maijā.
- [15] Statistika par lūgumrakstu izskatīšanas rezultātiem ir lejupielādēta 2021. gada 19. maijā.