ZIŅOJUMS par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju

6.12.2021 - (2021/2012(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Morten Petersen

Grozījumi

• 001-006 (PDF - 122 KB)
• 001-006 (DOC - 81 KB)
• 007-015 (PDF - 135 KB)
• 007-015 (DOC - 75 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju

(2021/2012(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. pantu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu[3] (Atjaunojamo energoresursu direktīva),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009[4] (TEN-E regula),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010[5] (regula pašlaik tiek pārskatīta),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013[6],

– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 6. februāra rezolūciju par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā[7],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par klimata pārmaiņām — stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku saskaņā ar Parīzes nolīgumu[8],

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[9],

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par vispusīgu Eiropas pieeju enerģijas uzglabāšanai[10],

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 25. novembra rezolūciju par jaunu Eiropas industriālo stratēģiju[11],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūciju par Eiropas Ūdeņraža stratēģiju[12],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūciju par ES stratēģiju energosistēmu integrēšanai[13],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūciju par atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekmi uz zvejniecības nozari[14],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” (COM(2020)0102),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380) un saistīto Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūciju ar tādu pašu nosaukumu[15],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2020)0301),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Klimatneitrālas ekonomikas dzinējspēks: ES Energosistēmas integrācijas stratēģija” (COM(2020)0299),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM(2020)0562),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra ziņojumu “2020. gada ziņojums par enerģētikas savienības stāvokli saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību” (COM(2020)0950),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. novembra paziņojumu “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā” (COM(2020)0741),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 (COM(2020)0824),

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2015. gada 1. oktobra ziņojumu Nr. 3/2015 “Aizsargājamās jūras teritorijas Eiropas jūrās — pārskats un nākotnes perspektīvas” un 2020. gada 6. oktobra ziņojumu “Pārvaldības efektivitāte ES aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā”,

– ņemot vērā nolīgumu, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē (Parīzes nolīgums),

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0339/2021),

A. tā kā ES ir ratificējusi Parīzes nolīgumu, kā arī Eiropas zaļo kursu un nesen pieņemto Eiropas Klimata aktu, kuros izvirzīts ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) vismaz par 55 % un ne vēlāk kā 2050. gadā sasniegt ES oglekļneitralitātes mērķi, kā arī noteikti papildu mērķi, lai cīnītos pret globālo klimata pārmaiņu ietekmi;

B. tā kā pārejai uz bezemisiju, ļoti energoefektīvu un lielā mērā uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku ir vajadzīga strauja pārkārtošanās uz tīru enerģiju, kas nodrošina ilgtspēju, energoapgādes drošību un cenas ziņā pieejamu enerģiju, kā arī jāizveido nepieciešamā enerģētikas infrastruktūra;

C. tā kā atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas cenas būtiski kritušās un līdz ar to šī enerģija kļuvusi par vienu no konkurētspējīgākajiem enerģijas avotiem, un atkrastes vēja enerģijas izlīdzināto izmaksu kopējais vidējais svērtais rādītājs samazinājies par 48 % laikposmā no 2010. līdz 2020. gadam, proti, no 0,14 EUR līdz 0,071 EUR par kWh 2020. gadā, un šī enerģija attiecīgi ir būtisks elements zaļās pārkārtošanās procesā, kas ļauj virzīties uz mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kā arī ir viens no svarīgākajiem ES klimata ambīciju pīlāriem; tā kā atkrastes atjaunīgai enerģijai ir liels potenciāls izmantot milzīgus enerģijas avotus, lai aizsargātu mājsaimniecības no enerģētiskās nabadzības;

D. tā kā ES Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijā jāņem vērā ES jūras baseinu atšķirīgās ģeogrāfiskās iezīmes, kas apgrūtina vienotas pieejas izstrādi;

E. tā kā ES atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas nozare ir līdere tehnoloģiskā ziņā un tai ir ievērojams potenciāls stimulēt ES ekonomiku, atbalstot tīras enerģijas ražošanas pieaugumu Eiropā un visā pasaulē;

F. tā kā no ES pētniecības un izstrādes programmām jūras vēja enerģijai iepriekšējo 10 gadu laikā kopumā bija pieejami 496 miljoni EUR; tā kā publiskiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē saistībā ar vēja enerģijas vērtības ķēdi jau ir bijusi izšķirīga loma nozares attīstībā; tā kā aplēsts, ka nolūkā līdz 2050. gadam plaši izvērst atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu būs vajadzīgas investīcijas gandrīz 800 miljardu EUR apmērā, no kurām aptuveni divas trešdaļas jāiegulda saistītajā tīkla infrastruktūrā un trešdaļa — atkrastes energoražošanā; tā kā atveseļošanas plāns NextGenerationEU ir unikāla izdevība papildus privātajiem ieguldījumiem mobilizēt lielu publisko kapitālu;

G. tā kā darbaspēka prasmēm un kvalifikācijām ir liela nozīme atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģijas sekmīgā īstenošanā;

H. tā kā ES ostas ir balsts, kas spēj nodrošināt atkrastes vēja rentabilitāti un garantēt vietējo piekrastes kopienu izaugsmi;

I. tā kā Ziemeļjūra pašlaik ir pasaulē vadošais atkrastes vēja enerģijas reģions; tā kā citi Eiropas jūras baseini, piemēram, Atlantijas okeāns, Vidusjūra, Baltijas jūra un Melnā jūra, ir perspektīvi reģioni, kuros var paplašināt atkrastes vēja enerģijas ražošanu un izvēršanu Eiropas Savienībā; tā kā Atlantijas reģiona ES rietumu dalībvalstīm ir liels dabas potenciāls izmantot gan gultnē nostiprinātas, gan peldošas atkrastes vēja energoiekārtas; tā kā Vidusjūras reģiona ES dienvidu dalībvalstīm ir liels potenciāls galvenokārt izmantot peldošas atkrastes vēja energoiekārtas; tā kā Baltijas jūras reģiona ES dalībvalstīm ir liels dabas potenciāls izmantot gultnē nostiprinātas atkrastes vēja energoiekārtas; tā kā Melnās jūras reģiona ES austrumu dalībvalstīm ir liels potenciāls izmantot gan gultnē nostiprinātas, gan peldošas atkrastes vēja energoiekārtas;

J. tā kā ir vajadzīgi papildu pētījumi par dažādu atkrastes atjaunīgo energotehnoloģiju un infrastruktūru ietekmi uz jūras ekosistēmām, jūras biodaudzveidību un aizsargājamām jūras teritorijām;

K. tā kā pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku jāpapildina ar dabas atjaunošanas pasākumiem, kas neapdraud ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam pašreizējos dabas mērķrādītājus un nevienu neatstāj novārtā, kā noteikts Eiropas zaļajā kursā; tā kā enerģētikas pārkārtošana jāīsteno taisnīgi un iekļaujoši;

L. tā kā atkrastes atjaunīgās enerģijas projektos un to vides ietekmējuma novērtējumos ir jāievēro mitigācijas hierarhijas pieeja; tā kā tad, ja mitigācija nav iespējama vai ļoti sarežģīti īstenojama, jāpieņem ierobežošanas pasākumi un tie efektīvi jāīsteno visos posmos, sākot no objekta vietas izraudzīšanās un līdz pat ekspluatācijai un darbības pārtraukšanai; tā kā šie mitigācijas pasākumi ietver arī zemūdens trokšņa mazināšanas pasākumus, kas izklāstīti vides ietekmējuma novērtējumos;

M. tā kā Komisijai jāizvērtē iespēja izstrādāt nozīmīgu Eiropas interešu projektu, ar ko izveidotu liela mēroga peldošu vējparku un elektrolīzeru starpsavienojumu projektu;

N. tā kā var gūt labumu no jūras telpas prasību savietojamības, ja nodrošina atkrastes atjaunīgās enerģijas atbilstību ES Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam; tā kā atkrastes vējparki var nākt par labu jūras biodaudzveidībai, ja tie projektēti un būvēti ilgtspējīgi; tā kā nolūkā izvērst atkrastes vēja enerģijas ražošanu ir vajadzīga saprātīga pieeja, kas nodrošinātu tās līdzāspastāvēšanu darbībām, kuras attiecīgajās teritorijās jau tiek īstenotas, kā arī jācenšas nodarīt iespējami mazāku kaitējumu videi; tā kā vējparku būvniecības un ekspluatācijas un jo īpaši jūras transporta radītais trokšņa piesārņojums negatīvi ietekmē jūras ekosistēmu, un šī problēma jārisina vides tiesību aktos; tā kā atjaunīgo energoresursu projektu īstenotāju iesaistīšana agrīnā procedūras posmā noteikti sekmēs jūras telpas sekmīgu sadali; tā kā uzstādīšanas vieta jāapstiprina kopīgas jūras telpiskās plānošanas un integrētās piekrastes pārvaldības rezultātā, kam ir pārrobežu raksturs; tā kā atkrastes vējturbīnu saražotā elektroenerģija pārsniedz sauszemes turbīnu saražotās elektroenerģijas apjomu un ir lielāka iespēja, ka to pieņems tuvējā kopiena;

O. tā kā cilvēka darbība, tostarp atjaunojamo energoresursu projekti, ir jāaizliedz stingri aizsargātās ES teritorijās, kas par tādām noteiktas ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam;

P. tā kā stratēģijas mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa satvaru, kas veicina stabilas atkrastes infrastruktūras un citu jūras telpas izmantošanas veidu līdzāspastāvēšanu, veicina vides aizsardzību un rada iespējas zvejnieku kopienām;

Q. tā kā jāveicina tāda taisnīga pārkārtošanās, kas atkrastes naftas un gāzes nozarē strādājošajiem ļautu pāriet darbā uz atkrastes atjaunīgās enerģijas nozari, un šajā ziņā ir jāuzlabo attiecīgo darbinieku prasmju un kvalifikāciju atzīšana; tā kā ir svarīgi ievērot visaugstākos sociālos un vidiskos standartus;

R. tā kā atkrastes atjaunīgās enerģijas izvēršana ir atkarīga no kopīgiem publiskā un privātā sektora centieniem; tā kā atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarē valsts kapitāla uzņēmumiem var būt zināma loma līdztekus privātiem uzņēmumiem; tā kā ar valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumu pārskatīšanu jānodrošina lielāka elastība zaļās pārkārtošanās procesā, ietverot arī atkrastes atjaunīgās enerģijas projektus,

1. uzskata, ka klimata pārmaiņu apkarošana, izvēršot atkrastes atjaunīgos energoresursus, ir būtiska nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un ievērot ES apņemšanos ne vēlāk kā līdz 2050. gadam izpildīt bezemisiju mērķuzdevumu saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā tas apstiprināts Eiropas zaļajā kursā un atveseļošanas plānā NextGenerationEU; uzsver, ka bezemisiju ekonomikā atjaunīgā enerģija jāizmanto vēl nepieredzētā apjomā; uzsver, ka daudzas dalībvalstis nespēj pietiekami izvērst atjaunīgās enerģijas ražošanu un infrastruktūru; turklāt uzsver, ka ikvienai dalībvalstij ļoti jācenšas pilnībā izmantot savu atjaunīgās enerģijas potenciālu; uzsver, ka ES nespēs izpildīt savas klimata saistības, ja netiks veikti turpmāki pasākumi nolūkā paātrināt atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu;

2. aicina Komisiju ES enerģētikas sistēmā līdz 2050. gadam kā būtiskus pamatkomponentus iekļaut atkrastes atjaunīgo enerģiju un citas attiecīgās energotehnoloģijas;

3. uzsver, ka energoietaupījumi, energoefektivitāte un atjaunīgā enerģija ir vieni no svarīgākajiem faktoriem, kas veicina bezemisiju ekonomikas mērķa sasniegšanu; atgādina par Savienības apņemšanos ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” un uzsver, cik būtiski šo principu īstenot visos attiecīgajos tiesību aktos un iniciatīvās;

4. uzsver, ka Komisijas paziņojumā COM(2020)0741 ir noteikti atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas mērķi visiem ES jūras baseiniem, proti, vismaz 60 GW līdz 2030. gadam un 340 GW līdz 2050. gadam; atgādina, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu COM(2020)0562[16] atkrastes vēja enerģijas iekārtu jaudai jābūt 70–79 GW, lai nodrošinātu izmaksu ziņā konkurētspējīgu virzību uz emisiju 55 % samazinājumu līdz 2030. gadam; aicina dalībvalstis un publisko un privāto sektoru līdz 2030. gadam pārsniegt emisiju 55 % samazinājuma mērķi; mudina Komisiju pārskatīt publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumus, lai nodrošinātu izmaksu ziņā konkurētspējīgu pārkārtošanos ar pienācīgi funkcionējoša tirgus atbalstu, kas veicina atkrastes vēja enerģijas izmantošanu; atzīmē, ka Atlantijas okeānā, Vidusjūrā, Baltijas jūrā un Melnajā jūrā ir apgabali ar ievērojamu atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu, kas nav pienācīgi izmantots; uzsver, ka lēmums šo papildu atjaunīgās atkrastes enerģijas jaudu sasniegt līdz 2030. gadam ir ārkārtīgi svarīgs un jāuzskata par prioritāti, un šo iespēju realizācija ES jāapzina līdz 2023./2024. gadam, lai līdz 2030. gadam sāktos būvniecība; uzsver, ka atkrastes vēja un okeāna enerģijas kā enerģijas avota konkurētspēja aizvien palielinās un līdz ar nepārtrauktu attīstību un izvēršanu samazināsies arī cenas; uzsver, ka atkrastes atjaunīgā enerģija ir dzīvotspējīgs enerģijas avots un ka ilgtspējīgai un uzticamai energosistēmai atkrastes atjaunīgā enerģija ir jākombinē ar citām energotehnoloģijām, uzglabāšanas iespējām un elastīgu enerģijas patēriņu;

5. uzskata, ka atkrastes atjaunīgai enerģijai jābūt ilgtspējīgai visā vērtības ķēdē un jāierobežo tās negatīvā ietekme uz vidi un ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; atgādina par Eiropas zaļā kursa solījumu nevienu neatstāt novārtā; uzsver, ka zaļās pārkārtošanās uzmanības centrā jābūt cilvēku labjutībai;

6. norāda uz ES uzņēmumu un tehnoloģiju konkurences priekšrocībām atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarē; aicina Komisiju nodrošināt, lai ES saglabātu tehnoloģisko līderību, noturētu talantus un nodrošinātu cenu ziņā pieejamu, drošu un ilgtspējīgu enerģiju, vienlaikus ņemot vērā iespējamo ietekmi, tostarp ar klimata pārmaiņām saistītās sekas un ietekmi uz jūras vidi; uzsver, cik būtiski ir saglabāt šīs konkurences priekšrocības; uzsver nozares lielo izaugsmes potenciālu un ieguldījumu ES ekonomikā, tostarp tehnoloģiju un sistēmu eksporta ziņā; uzsver, cik būtiski ir atbalstīt ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un balstīties uz inovatīvu atkrastes atjaunīgo energotehnoloģiju nozares sistēmu, izmantojot pārrobežu sadarbību un partnerību pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”, lai veicinātu un atbalstītu stabilas Eiropas vērtības ķēdes, kas ir būtiskas divējādās pārkārtošanās procesā, vienlaikus nodrošinot šajā jomā izstrādāto inovāciju strauju ieviešanu; uzsver augstas kvalitātes industriālo darbvietu nozīmi, kas veicinātu taisnīgu pārkārtošanos;

7. uzsver, ka Eiropas Savienībā ir jāsaglabā tīra, konkurētspējīga un ilgtspējīga atkrastes atjaunīgo energoresursu piegādes ķēde; tādēļ uzsver, ka piegādātājiem ir jāpiemēro visaugstākie kvalitātes, veselības, drošības un vides standarti saskaņā ar Eiropas sertifikāciju un standartiem, kas ieviesti dialogā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; turklāt uzsver, ka piegādes ķēdē ir jāsamazina transporta izmaksas; uzskata, ka šie aspekti jāņem vērā publiskajos iepirkumos;

8. uzsver, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošana ir ideāla iespēja tālākajiem reģioniem un salām dekarbonizēt energoresursu struktūru un krasi samazināt atkarību no fosilā kurināmā importa; aicina stiprināt iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām”, īpašu uzmanību pievēršot atkrastes atjaunīgiem energoresursiem; atgādina, ka jūras līmeņa celšanās sevišķi ietekmē salas;

9. aicina Komisiju pēc iespējas drīz veikt ietekmes novērtējumu, lai precizētu atkrastes atjaunīgo energoresursu ekonomisko un sociālekonomisko ietekmi, īpašu uzmanību pievēršot tagadējām darbvietām un darbvietu radīšanai līdz 2050. gadam ES, ko nodrošinātu atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošana ar 300–450 GW jaudu;

10. aicina vietējās kompetentās iestādes izvērtēt iniciatīvas, kas vietējo ekonomiku, ilgtspējīgas vietējās darbvietas un saimniecisko darbību stimulē ar atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošanu; aicina apzināt sinerģiju starp nozarēm, kuras vislabāk var atbalstīt divējādo zaļo un digitālo pārkārtošanos un sekmēt nākotnes prasībām piemērotu ekonomikas atveseļošanu, kā arī attīstīt sinerģiju ar darbībām, kas veicina ilgtspējīgu zilo ekonomiku;

Infrastruktūra un tīkli

Ieguldījumi infrastruktūrā

11. uzsver – neskarot ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un ES tiesību aktus dabas aizsardzības jomā, steidzami jāuzlabo un jāpaplašina tagadējā infrastruktūra, lai palielinātu no atjaunīgiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas patēriņu; pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis vēl nav sasniegušas 10 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķi, kas bija jāizdara līdz 2020. gadam, un aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgu infrastruktūru, piemēram, pārvades līnijas, lai integrētu un transportētu atkrastes elektroenerģiju, kas saražota atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtās; atgādina, ka ES līdz 2030. gadam jāsasniedz elektrotīklu starpsavienojuma 15 % mērķrādītājs, kā noteikts Enerģētikas savienības klimatrīcības pārvaldības regulas (ES) 2018/1999 2. pantā; prasa Komisijai iesniegt priekšlikumu, ar ko varētu paātrināt starpsavienojuma mērķrādītāja sasniegšanu; uzskata, ka Savienībai un tās dalībvalstīm jāizstrādā atkrastes energoinfrastruktūras nolīgumi ar pierobežas ģeogrāfiskiem reģioniem;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka ES ir pienācīga infrastruktūra, kas nodrošina rentablu atkrastes atjaunīgo energoresursu izvēršanu;

13. uzsver, cik būtiski ir nodrošināt ilgtspējīgu un atbildīgu atkrastes atjaunīgās enerģijas nozares attīstību, ņemot vērā jūras transporta un jūras ostu nozīmīgo lomu; uzsver, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas attīstībā jāņem vērā vajadzība pēc drošiem kuģošanas ceļiem un koridoriem un kuģu enkurvietām, kā arī iespēja nākotnē attīstīt piekļuves joslas ostām; uzsver modernu, ilgtspējīgu un inovatīvu jūras ostu nozīmi atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtu montāžā, ražošanā un ekspluatācijā, kā arī ievērojamos ieguldījumus, kas vajadzīgi ostu infrastruktūras modernizācijai, ietverot transporta terminālus un kuģus, kas nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu; atzīmē, ka jūras ostas kalpo kā atjaunīgās atkrastes energoresursu izkraušanas vietas, saistītās loģistikas mezgli un atjaunīgo energoresursu centri, kas nodrošina atkrastes elektrotīkla savienojumus un pārrobežu starpsavienojumus;

14. uzsver, ka piekļuve atjaunīgai atkrastes enerģijai veicinās arī ostu zaļināšanu, tostarp attiecībā uz pietauvotu kuģu elektroapgādi no krasta un ostu veidošanu par aprites rūpniecības klasteriem; uzsver, ka dalībvalstu jūras telpiskajiem plāniem jābūt savietojamiem ar nākotnes tendencēm, tostarp jaunām satiksmes plūsmām, jauniem kuģošanas maršrutiem un lielākiem kuģiem, un jānodrošina, ka atkrastes energoinfrastruktūra var līdzāspastāvēt tādām jomām kā jūras transporta maršruti, zvejniecības nozare, satiksmes sadales shēmas, enkurvietas, kuģu piekļuve un darbības un ostu attīstība; ir pārliecināts, ka jāpanāk visaugstākais drošības līmenis attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo atkrastes atjaunīgās enerģijas infrastruktūras tuvumā, un šāda drošība ietver pietiekamu kuģu satiksmes pakalpojumu pārklājumu un ārkārtas atbalstu kuģiem attiecīgajā apgabalā;

15. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt TEN-E regulu, lai izpildītu Eiropas zaļā kura uzdevumu un tiesību aktus pielāgotu 1,5°C mērķim, kā arī uzteic pievērsto uzmanību atkrastes atjaunīgās enerģijas nozares vajadzībām un prioritātēm; uzsver — lai radītu ilgtspējīgus un efektīvus hibrīda un radiālus atkrastes vēja energoresursus, ko izmantot ražošanā, starpsavienojumos un pārvadē, ir vajadzīga tālredzīga publiskā un privātā sektora plānošana un investīcijas; ir pārliecināts, ka ar tiesisko regulējumu jāveicina paredzami ieguldījumi; uzsver, ka jānodrošina koordinācija un saskaņošana starp piekrastes un atkrastes tīklu attīstības plāniem, kas cita starpā ietver izkraušanas vietu noteikšanu saistībā ar atkrastes un krasta tīklu starpsavienojumiem; mudina dalībvalstis paātrināt nepieciešamās tīkla infrastruktūras izveidi, lai veicinātu zaļo pārkārtošanos, kurā izšķirīga loma ir elektrifikācijai; atzīst, ka rūpīgi un precīzi būs jāplāno apjomīgie ieguldījumi, kas bieži vien tiek īstenoti vienlaikus;

16. uzsver, cik būtiski ir kopīgi noteikt dalībvalstu atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas īpatsvaru 2030., 2040. un 2050. gadam katrā jūras baseinā un vienoties par sadarbību šajā jomā, lai nodrošinātu ieguldījumu drošību un klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu;

17. atzīst atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu visos Eiropas jūras baseinos un aicina Komisiju un dalībvalstis vēl vairāk attīstīt galvenās tehnoloģijas, kurās šo enerģiju izmantos;

18. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos ar stratēģiju veicināt dialogu par atkrastes atjaunīgās enerģijas vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un atbalstīt aktīvu kopienu, kurā visas ieinteresētās personas, tostarp nozares pārstāvji, NVO, zvejnieki un zinātnieki, jau agrīnā posmā var apmainīties viedokļiem, dalīties pieredzē un strādāt pie kopīgiem projektiem;

19. atzīmē iespējamās priekšrocības, ko sniegtu atkrastes ražošanas iekārtu un pārvades aktīvu apvienošana iepirkuma procedūrās; aicina Komisiju un dalībvalstis analizēt šādas visaptverošas iepirkuma pieejas potenciālu un iespējamās problēmas un izvērtēt tās piemērojamību dažādām struktūrām; uzsver, ka analīzē jāņem vērā iespējamās problēmas, kas attiecas uz stimulu nodrošināšanu un optimālu atkrastes un krasta pārvades tīklu plānošanu;

20. atgādina, ka elektroenerģijas ražošana no atkrastes atjaunīgiem energoresursiem dod arī iespēju ražot atjaunīgo ūdeņradi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumos COM(2020)0741, COM(2020)0299 un COM(2020)0301;

21. atzīmē dažādo atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju komplementaritāti, kas attiecas uz kopīgu infrastruktūru, piegādes ķēdes sinerģiju un uzticamāku agregēto energoražošanu;

22. uzsver, ka ar ieguldījumiem infrastruktūrā ir jāatbalsta atkrastes atjaunīgās enerģijas nozares attīstība, jo īpaši ar ieguldījumiem ostās, lai izvietotu lielākas turbīnas un komponentus un nodrošinātu to ekspluatāciju un tehnisko apkopi (ietverot mācību objektus) un lai izveidotu gultnē nostiprinātu un peldošu atkrastes vēja energoiekārtu dezekspluatācijas un ražošanas centrus; uzsver, ka atkrastes atjaunīgā enerģija būs kritiski svarīga energoapgādes drošībai un ka ir jāveic nepieciešamie pasākumi, ar ko infrastruktūru aizsargāt no kiberuzbrukumiem;

Dalībvalstu sadarbība

23. uzsver, ka dalībvalstu sadarbība ir būtiska, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu atkrastes energoresursus, ņemot vērā katras teritorijas specifiku; uzsver Ziemeļu jūru enerģētiskās sadarbības satvara nozīmi un vajadzību no jauna iekļaut Apvienoto Karalisti; atzīmē, ka ir jāuzlabo pašreizējais tiesiskais regulējums, lai pienācīgi varētu veicināt šādu sadarbību; ir pārliecināts, ka gadījumā, ja sadarbību starp dalībvalstīm un starpsavienotām ārpussavienības valstīm uzlabot neizdosies, tiks apgrūtināta atkrastes energoresursu izvēršana; mudina Komisiju un dalībvalstis bez turpmākas vilcināšanās veikt vajadzīgos pasākumus; mudina dalībvalstis nekavējoties koordinēt un attīstīt atkrastes energoresursu izvēršanas plānus;

24. uzsver, ka jūras baseina mēroga reģionālā sadarbība starp dalībvalstīm un kaimiņvalstīm ir jāsekmē ar tādiem pasākumiem kā kopīga plānošana, regulatīvo šķēršļu likvidācija, kā arī reģionālās jūras telpiskās plānošanas karšu izveide, kuras būtu pieejamas visām ieinteresētajām personām un tiktu regulāri pārskatītas kopīgas uzraudzības satvarā;

25. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu koordinēt dalībvalstis, lai atbalstītu viļņu un plūdmaiņu energoresursu izvēršanu, līdz 2025. gadam sasniedzot jaudu vismaz 100 MW un līdz 2030. gadam — vismaz 1 GW;

26. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijām un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 347/2013 un atbalsta vienota kontaktpunkta izveidi katrā prioritārajā atkrastes tīkla koridorā, kam būtu jāveicina koordinācija starp dalībvalstīm un atļauju piešķiršanas process saistībā ar atkrastes atjaunīgās enerģijas jomā izstrādātiem kopīgu interešu projektiem;

Centralizētā siltumapgāde un aukstumapgāde

27. atzīmē, ka no atkrastes atjaunīgiem energoresursiem ražota elektroenerģija un tieša siltumapgāde un aukstumapgāde var veicināt zaļināšanu ar visu veidu galalietojumiem, piemēram, siltumsūkņiem, kā rezultātā samazinātos un galu galā tiktu izskaustas SEG emisijas; uzsver iespēju iekļaut atkrastes atjaunīgo enerģiju centralizētajā siltumapgādē, izmantojot tīru elektroenerģiju un siltumsūkņus;

28. aicina Komisiju analizēt stabilu centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu paraugpraksi nolūkā sekmēt jaunu tirgu veidošanos; uzsver, ka dalībvalstis var palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes uzglabāšanas jaudu un līdz ar to veicināt atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošanu, kuras tirgus ir svārstīgs; uzsver, ka datu trūkums un atsaiste no ēku renovācijas stratēģijām pašvaldību līmenī apgrūtina atjaunīgo energoresursu turpmāku integrāciju centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes tirgos;

29. uzsver valsts un vietējo iestāžu lomu siltumapgādes un aukstumapgādes stratēģiskā plānošanā un municipālo energooperatoru atbalstīšanā, ko var panākt, ja ieguldījumus atbrīvo no riska un atvieglo piekļuvi tiešam publiskā sektora finansējumam;

Pētniecība un izstrāde

30. ir pārliecināts, ka ES un dalībvalstīm jāatbalsta multifunkcionālu starpsavienojumu pētniecība un izstrāde; uzsver, ka jāizveido ilgtermiņa satvars attiecībā uz multifunkcionāliem starpsavienojumiem, kas var efektīvi integrēt atkrastes un krasta tirgus; aicina Komisiju atbalstīt dažādu iekārtu ražotājus vienotu standartu izstrādē, ar kuriem var nodrošināt starpsavienojumu savietojamību un sadarbspēju; uzsver, ka nolūkā pasteidzināt laišanu tirgū ir vajadzīga jaunu tehnoloģiju, piemēram, multifunkcionālu starpsavienojumu, projektēšana, testēšana, demonstrācija un riska novēršana; prasa radīt piemērotus pamatnosacījumus, kas nodrošinātu šo tehnoloģiju strauju attīstību;

31. mudina Komisiju, dalībvalstis un privāto sektoru vairāk ieguldīt tādu atkrastes atjaunīgo energoiekārtu pētniecībā un izstrādē, kas būtu apritīgas un dabu iekļaujošas, kā arī ieguldīt atkrastes atjaunīgās enerģijas staciju reciklēšanas un demontāžas tehnoloģijā;

32. uzsver, ka ES atkrastes atjaunīgās enerģijas nozare ir atkarīga no ražošanai vajadzīgo izejvielu un sastāvdaļu importa un ka šo materiālu piegādes ķēde ir jāaizsargā; atkārtoti norāda, ka piegādātājiem jāievēro visaugstākie kvalitātes, veselības, drošības un vides standarti saskaņā ar Eiropas sertifikāciju un standartiem;

33. ir pārliecināts, ka ES un dalībvalstīm jāatbalsta tādu peldošu atkrastes vēja, plūdmaiņu, viļņu un strāvas staciju pētniecība un izstrāde, kuras var pielāgot dažādām Eiropas jūru gultnēm; turklāt šajā ziņā uzsver, ka jāatbalsta pētniecība un izstrāde attiecībā uz dekarbonizāciju un tās izvēršanu un komercializāciju visā atkrastes atjaunīgo energoresursu vērtību ķēdē, un tas jādara arī saistībā ar tehnoloģijām, kas izmanto atjaunīgos energoresursus, piemēram, atkrastes vēja enerģiju, nolūkā dekarbonizēt citas nozares, kā arī saistībā ar nozaru savienošanu;

34. uzsver, ka jāpēta atkrastes atjaunojamie energoresursi dziļūdeņos; uzsver, ka peldošās tehnoloģijās var izmantot lielāku un pastāvīgāku vēja ātrumu, un līdz ar to līdz minimumam samazināt turbīnu ietekmi uz vidi, ka arī ierobežot spiedienu, ko rada piekrastes plānošana; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pētniecību, izstrādi, monitoringu un inovāciju saistībā ar tādām tehnoloģijām kā peldošas platformas; uzsver, ka šādi centieni ir lieliska iespēja ES kļūt par tādu atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju globālo līderi, kam būs izšķirīga nozīme dekarbonizācijā;

35. uzskata, ka ir būtiski Eiropā izveidot galvenos atjaunīgās enerģijas vērtības ķēžu segmentus, lai sasniegtu ES klimata mērķus un dotu lielus ekonomiskus ieguvumus pastāvīgajiem iedzīvotājiem; prasa īstenot atbilstīgus pasākumus, ar ko atbalstītu vietējas izcelsmes resursus Eiropas atjaunīgās enerģijas stratēģijas piegādes ķēdē un tiesību aktos;

36. atzinīgi vērtē to, ka Komisija un Eiropas Investīciju banka ir apņēmušās sadarboties ar citām finanšu iestādēm, lai ar InvestEU starpniecību atbalstītu stratēģiskas un augstāka riska investīcijas atkrastes enerģijā, vienlaikus nodrošinot, lai ES joprojām būtu tehnoloģiju līdere;

37. aicina Komisiju un dalībvalstis Eiropas zaļā kursa kontekstā uzlabot Savienības fondu izmantošanu atkrastes atjaunīgās enerģijas izvēršanai tālākajos reģionos un salās, lai efektīvi ierobežotu to atkarību no fosilā kurināmā;

38. uzsver, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas izvēršanai būs vajadzīgs liels ļoti profesionāls un kvalificēts darbaspēks, un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu kvalificētu darbinieku trūkumu, ko panāktu, nodrošinot pievilcīgus darba apstākļus un ņemot vērā veselības un drošības prasības; atbalsta Komisijas vērienīgo ieceri atbalstīt kompetentās valstu un reģionālās iestādes, kuras apņēmušās izstrādāt un ieviest īpašas ar atkrastes atjaunīgo enerģiju saistītas izglītības un mācību programmas, un uzskata, ka ir jāattīsta prasmju rezerve atkrastes atjaunīgās enerģijas jomā; aicina Komisiju atkrastes atjaunīgo enerģiju iekļaut nākamajā Prasmju programmā Eiropai, lai palīdzētu privātpersonām, starptautiskiem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem attīstīt atkrastes atjaunīgās enerģijas sektorā nepieciešamās prasmes; uzsver sieviešu darba nozīmi atkrastes nozares ļoti tehniskajā vidē;

39. uzskata, ka ir būtiski visā projekta aprites ciklā atkrastes atjaunīgos energoresursus projektēt, attīstīt un izvērst apritīgā un atjaunīgā veidā; jo īpaši uzsver, ka lielajam metālu un minerālu apjomam, kas nepieciešams atjaunīgo tehnoloģiju izvēršanā, ir jābūt iegūtam atbildīgā veidā un no apritīgiem resursiem;

40. uzsver lielisko izdevību, ko sniedz atkrastes atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģiju izstrāde un kas var palīdzēt plašāk izvērst atjaunīgā ūdeņraža tirgu; aicina Komisiju izvērtēt, kā atkrastes atjaunīgie energoresursi varētu pavērt ceļu atjaunīgā ūdeņraža ražošanas izvēršanai;

41. uzsver, cik būtiski ir privātie un publiskie ieguldījumi atkrastes atjaunīgās enerģijas sektorā, lai plaši izvērstu atkrastes atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas; atkārtoti aicina Komisiju pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” pielāgot transformatīvu tehnoloģiju un inovāciju izstrādei, izvēršanai un tirdzniecībai Savienībā, lai novērstu plaisu starp inovācijām un ieviešanu tirgū, ko panāktu, nodrošinot riska finansējumu agrīna posma tehnoloģijām un demonstrējumu projektiem un izstrādājot agrīnas vērtības ķēdes nolūkā atbalstīt pētniecības infrastruktūras attīstību, tostarp nolūkā samazināt tagadējās atšķirības starp dalībvalstīm;

42. uzsver, ka uzlabotas prasmes un specifiskas zināšanas atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarē ir aktīvi, ko var eksportēt uz trešām valstīm un līdz ar to atbalstīt ES pakalpojumu eksportu un dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mitigācijā globālā mērogā;

Atļaujas un jūras telpiskie plāni

Saskaņota atļauju izsniegšana

43. uzsver — lai sasniegtu 2030. gada un 2050. gada mērķus, ir jāpaātrina atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošana; uzsver, ka vajadzīga ilgtspējīgāka jūras telpas un piekrastes pārvaldība, lai atraisītu atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu; ir pārliecināts, ka pienācīgs jūras telpiskās plānošanas process ir jāpapildina ar konstruktīvu pieeju tam, kā šajā procesā iesaistīt sabiedrību, lai ņemtu vērā visu ieinteresēto personu un piekrastes kopienu viedokļus; atzīmē — milzīgā interese par atkrastes atjaunīgo enerģiju liecina, ka palielināsies iesniegto atļaujas pieteikumu skaits; aicina dalībvalstis steidzami vienkāršot attiecīgās procedūras un koordinēt centienus; mudina dalībvalstis izveidot vienotu kontaktpunktu;

44. atzīmē, ka pašlaik atkrastes atjaunīgās enerģijas projektu uzsākšana notiek visai lēni un šis process steidzami jāpaātrina, lai sasniegtu 2030. un 2050. gada mērķus; atzīmē, ka dalībvalstu procedūru un tehnisko standartu saskaņošana paātrinās ieviešanu; aicina dalībvalstis atļauju izsniegšanā ieviest pārredzamu procesu un apsvērt termiņu noteikšanu, tostarp paredzēt nepieciešamos vides novērtējumus un pētījumus, kā arī konsultācijas ar ieinteresētajām personām, un noteikt atļauju izsniegšanas termiņus, ja ir iesniegta pilnīga dokumentācija, kā arī noteikt lēmuma pieņemšanas termiņu; uzsver, cik būtiski ir vajadzības gadījumā saīsināt procedūras un veikt pasākumus, lai nodrošinātu termiņu ievērošanu;

45. uzsver nozīmi un potenciālu, kāds piemīt atkrastes energoresursu izstrādes vietu, kā arī savienojuma un pārvades līniju izvietošanas iepriekšējai licencēšanai, lai novērstu ar projektiem saistīto nenoteiktību un saīsinātu izpildes termiņus;

46. uzskata, ka ir ļoti būtiski sabiedrībā veidot plašu vienprātību par atjaunīgās atkrastes enerģijas projektiem, iesaistot vietējos rīcībspēkus, lai uzlabotu atkrastes vēja enerģijas un ar to saistītās plašās infrastruktūras akceptēšanu sabiedrībā; prasa projektos pārredzami un jēgpilni iesaistīt piekrastes kopienas, tostarp kopienas visattālākajos reģionos un salās, ka arī citas ieinteresētās personas; uzsver, cik būtiski ir palielināt sabiedrības uzticēšanos tam, ka ar atjaunīgo enerģiju var panākt enerģētisko neatkarību un energoapgādes drošību; mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienotus kontaktpunktus, kuros sniegtu saskaņotu informāciju par iespējām saņemt finansējumu demonstrējumu projektiem, kuros izmantotas transformatīvas atkrastes atjaunīgās energotehnoloģijas;

Jūras telpisko plānu un valstu enerģētikas un klimata plānu saskaņošana

47. atzīmē, ka paredzamā kopējā platība, kas vajadzīga, lai atkrastes vēja enerģijas jauda ziemeļu jūrās atbilstu 2050. gada mērķiem, aizņems 2,8 %; ir pārliecināts, ka jūras telpas sadale būs sekmīgāka, ja atkrastes atjaunīgo energoresursu attīstītāji tiks iesaistīti procedūras sākumposmā; uzsver, ka uzstādīšanas vieta jāapstiprina pēc tam, kad pabeigta kopīga jūras telpiskā plānošana un ņemta vērā integrētā piekrastes pārvaldība, kam ir pārrobežu raksturs; prasa, lai process būtu pārredzams un varētu piekļūt reģionālajiem jūras telpiskajiem plāniem, kas visām ieinteresētajām personām nodrošinātu agrīnu un iekļaujošu pieeju;

48. vērš uzmanību uz ieteikumiem, kas sniegti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansētajā projektā par Eiropas jūru daudzveidīgu izmantošanu, kurā šādas iespējas pētītas piecos ES jūras baseinos; atkārtoti norāda, ka okeāna ilgtspējīgu izmantošanu vairs nevar pārvaldīt tikai viena nozare, ka ir vajadzīga holistiskāka, integrētāka pieeja un ka daudzveidīga izmantošana nenozīmē vienīgi vienas un tās pašas jūras teritorijas kopīgu izmantošanu, bet tai jābūt saistītai ar infrastruktūras un citu aktīvu kopīgu izmantošanu un kopīgām darbībām;

49. uzsver, ka steidzami jānodrošina pietiekama telpa atkrastes atjaunīgo energoresursu izvēršanai, un uzskata, ka daudzveidīgas izmantošanas vajadzības ir proaktīvi jāsekmē un jāstimulē, izmantojot publiskos regulatorus un attiecīgas atbalsta programmas, kas ir daudz plašākas par telpiskās plānošanas risinājumiem; atzīmē, ka jūras telpisko plānu izstrādē dalībvalstis ne vien tika aicinātas iegūt labākos pieejamos datus un plašu sabiedrības atbalstu, bet arī meklēt iespējas, kā varētu savietot dažādas jūrniecības darbības;

50. atzīmē, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 dalībvalstīm nacionālie enerģētikas un klimata plāni (NEKP) bija jāiesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim un reizi divos gados ir jāiesniedz progresa ziņojums; atzīmē, ka saskaņā ar Direktīvu (ES) 2014/89 jūras telpiskie plāni dalībvalstīm bija jāizstrādā līdz 2021. gada 31. martam; pauž nožēlu, ka joprojām ne visas dalībvalstis ir iesniegušas jūras telpiskos plānus, un mudina Komisiju rīkoties; atzīmē, ka attiecībā uz telpas sadalījumu pastāv NEKP un JTP nesaderības risks; uzsver, ka steidzami jāsaskaņo JTP direktīva un NEKP regula, kā arī citi attiecīgie ES tiesību akti; mudina dalībvalstis nekavējoties koordinēt un izstrādāt plānus atkrastes energoresursu attīstībai līdz 2030. gadam un vēlākam posmam;

51. šajā sakarībā atzinīgi vērtē stratēģijas mērķi nodrošināt ilgtermiņa satvaru, ar ko veicinātu stabilu līdzāspastāvēšanu starp atkrastes infrastruktūru un citiem jūras telpas izmantošanas veidiem un sekmētu vides aizsardzību;

52. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot pilna un holistiska aprites cikla pieeju, kad tās plāno un līdz 2050. gadam ievieš atkrastes atjaunīgos energoresursus ar 300 GW līdz 450 GW jaudu;

53. aicina Komisiju analizēt atkrastes iekārtu dezekspluatācijas ietekmi un vajadzības gadījumā pieņemt ES stratēģiju par atkrastes iekārtu ilgtspējīgu dezekspluatāciju, lai samazinātu ietekmi uz vidi, drošību un ekonomiku; uzsver, ka šādā stratēģijā jāietver tagadējo iekārtu demontāža un turpmākās dezekspluatācijas darbības; uzsver, ka turpmāks ES mēroga tiesiskais satvars būs nepieciešams tikai tad, ja analīzē tiks konstatēts, ka ES dalībvalstu tagadējā tiesiskajā satvarā un instrumentos ir būtiski trūkumi; mudina Komisiju izveidot vienkāršu uzraudzības sistēmu, ar ko nodrošināt pārredzamu un efektīvu ziņošanu par atkrastes atjaunīgo energoresursu izvēršanas gaitu un konstatēt, vai dalībvalstis virzās uz 2030. un 2050. gada GW mērķrādītāju sasniegšanu; uzskata, ka Komisijai saskaņā ar Atjaunojamo energoresursu direktīvas prasībām par ziņošanu ir jāziņo Parlamentam, vai atkrastes atjaunīgo energoresursu izvēršana notiek pareizi;

54. prasa līdz 2025. gadam visā ES aizliegt demontētu vēja turbīnu lāpstiņu apglabāšanu atkritumu poligonos, un līdz ar to nodrošināt apritīgumu, samazināt negatīvo vidisko ietekmi uz augsni un okeāniem un uzlabot augsnes aizsardzību;

Tirgus struktūra

55. uzsver — ņemot vērā attiecīgo ieguldījumu ilgumu, atkrastes atjaunīgās enerģijas ieviešana ir atkarīga no tā, cik labi izstrādāti tirgus noteikumi un vai tie pareizi tiek īstenoti un cik pastāvīgs ir normatīvais satvars; uzsver, ka iepriekšējo divdesmit gadu laikā ievērojami kritušās atkrastes vēja enerģijas izmaksas, un tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt tādus labākos iespējamos pamatnosacījumus atkrastes vēja energoresursu izvēršanai, ko stimulētu tirgus; uzsver — ja pēc iespējas drīzāk netiks pārtraukta fosilā kurināmā izmantošana un subsidēšana un būtiski palielināta atkrastes vēja enerģijas ražošana, nebūs iespējams līdz gadsimta beigām sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķus un noturēt globālo sasilšanu zem 1,5 °C;

56. prasa, lai izmaksu un ieguvumu sadalījums starp atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu un pārvadi būtu ilgtspējīgs un sociālekonomiski dzīvotspējīgs, nodrošinot projektu attīstītājiem pareizus stimulus un stabilu tiesisko regulējumu; uzsver, ka nenoteikts izmaksu un ieguvumu sadalījums attur uzņēmumus uzsākt atkrastes atjaunīgās enerģijas projektus; aicina Komisiju straujāk publicēt ES pamatnostādnes par atkrastes hibrīdprojektu izmaksu un ieguvumu sadali;

57. uzsver — ar tagadējiem ES finansēšanas instrumentiem, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, var atbalstīt nepieciešamā finansējuma mobilizāciju, lai ES veicinātu pārrobežu atjaunīgās enerģijas risinājumus un kopīgus projektus; atzīmē, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu var izmantot, lai noteiktu vietas, kurās iespējams realizēt atkrastes objektus, un lai finansētu nepieciešamos pētījumus un būvdarbus saistībā ar projektiem, kuros iesaistītas divas vai vairākas ES dalībvalstis;

58. aicina Komisiju mudināt dalībvalstis attiecīgā gadījumā atkrastes atjaunīgās enerģijas projektus iekļaut nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un citās valsts programmās, ko finansē no ES līdzekļiem;

59. prasa pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, ar ko reglamentē ES elektroenerģijas tirgus, lai sekmētu atkrastes atjaunīgo energoresursu ieviešanu un izskaustu mākslīgus tirdzniecības šķēršļus, fiksētas cenas, subsīdijas un citus tirgu kropļojošus mehānismus, kas apgrūtina atkrastes atjaunīgo energoresursu sekmīgu turpmāko integrāciju; aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi analizēt iespēju izveidot speciālas atkrastes tirdzniecības zonas, kā arī analizēt tagadējās tirdzniecības zonas un to piemērotību atkrastes atjaunīgo energoresursu integrēšanai, kuru jauda kļūst aizvien lielāka; aicina Komisiju apzināt tagadējos regulatīvos mehānismus, ar ko sekmīgi veicināt atkrastes atjaunīgo energoresursu integrāciju labi funkcionējošā enerģijas tirgū, kas būtu daļa no nākotnes vajadzībām atbilstoša modeļa, ietverot hibrīdprojektu un jaunu sadarbības veidu veicināšanu; aicina Komisiju analizēt labākus izstrādes nosacījumus hibrīdprojektos, lai nodrošinātu labāku un straujāku atkrastes atjaunīgās enerģijas hibrīdprojektu īstenošanu un elastīgākus noteikumus inovācijas veicināšanai, kas ietvertu jaunas aktīvu kategorijas, jo īpaši attiecībā uz atkrastes vējparkiem, kuri ar starpsavienotājiem saslēgti divos vai vairākos tirgos; atzīst, ka tarifiem jāatsver riski, ar kādiem saskaras nozares iniciators, kurš iegulda jaunas tehnoloģijas izvēršanā;

60. uzsver, ka vajadzīga tāda tirgus struktūra, kas pilnībā saderīga ar atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem, tostarp optimāli jākonfigurē atkrastes atjaunīgo energoresursu tirdzniecības zonas; uzskata, ka pārvades līmenī atkrastes atjaunīgās enerģijas infrastruktūra jāregulē, balstoties uz atsaistītiem noteikumiem par skaidri definētu funkciju un pienākumu sadali attiecībā uz atbildību par sistēmām, trešo pušu piekļuvi un pārredzamiem tarifiem un nosacījumiem, kas attiecīgi dotu ieguldījumu vienotajā tirgū un enerģētikas savienībā;

61. atzīst, ka pārkārtošanās uz tīru enerģiju prasa atkrastes atjaunīgo energoresursu un citu energotehnoloģiju izmantošanā ņemt vērā ilgtspēju un oglekļa pēdu visā vērtības ķēdē; uzsver, ka atkrastes energoresursu iepirkuma procedūrās jāiekļauj ilgtspējas kritēriji;

62. atzīst, ka atjaunīgam ūdeņradim būs liela loma ES virzībā uz oglekļneitralitāti, kas jāpanāk līdz 2050. gadam; uzsver, ka projekta milzīgā mēroga un lielās kapacitātes dēļ atkrastes atjaunīgiem energoresursiem būs liela loma atjaunīgā ūdeņraža straujākā ražošanā; uzskata, ka jāatbalsta pētniecība un izstrāde, lai nozari stimulētu integrēt tirgū atjaunīgo ūdeņradi, īstenojot liela mēroga komercprojektus, kas radītu īsteni ilgtspējīgu pieprasījumu energointensīvās nozarēs, kurās sarežģīti samazināt emisijas;

°

° °

63. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

PASKAIDROJUMS

ES var izpildīt savus klimata mērķus un pildīt savus solījumus Eiropas iedzīvotājiem, tikai integrējot atkrastes atjaunīgo enerģiju savās energosistēmās daudz plašākā mērogā un daudz straujāk nekā līdz šim. Referents uzskata, ka atkrastes atjaunīgā enerģija ir Eiropas zaļās pārkārtošanās būtisks elements. Cenšoties sasniegt atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu virs 60 GW 2030. gadā, mums ir iespēja nodrošināt tīru, lētu un stabilu energoresursu kā zaļās pārkārtošanās pamatu.

ES ir jāīsteno ļoti vērienīgs pārskatīšanu un iniciatīvu kopums, kas ir daļa no zaļā kursa paketes. Lai nepieciešamās jaudas ieviešana būtu veiksmīga, atkrastes atjaunīgo energoapgādi var un vajadzētu integrēt visos attiecīgajos ES tiesību aktos. Ir jāpārskata Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķi un ar tiem saistītā pārvaldības struktūra un statistikas datu nodošana.

ES zaļās pārkārtošanās plāns rada vairākas problēmas, kuru risināšanā var izmantot atkrastes atjaunīgos energoresursus. ES elektrifikācijas centieniem un ūdeņraža stratēģijai ir vajadzīgs liels daudzums lētas, tīras elektroenerģijas. Lai dekarbonizētu smagos transportlīdzekļus un aviācijas nozari, ir vajadzīgs "power to x" risinājums, kas ir atkarīgs arī no lētas atjaunīgās elektroapgādes. Ar siltumsūkņu palīdzību atjaunīgie energoresursi piedāvā iespēju dekarbonizēt centralizēto siltumapgādi. Atkrastes atjaunīgā enerģija ir izšķirošs elements pārejā no fosilā kurināmā, tādējādi sekmējot mūsu kopīgās saistības attiecībā uz Parīzes klimata nolīgumu.

Tomēr pašlaik paredzams, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu maksājumu īpatsvars ES nedaudz pārsniegs 2 GW gadā. Mums ir četrkārtīgi jāpalielina uzstādīšanas ātrums, ja vēlamies līdz 2050. gadam sasniegt vismaz 300 GW jaudu. Acīmredzot nav viegli īstenot tik vērienīgu uzdevumu. Lai gan mēs esam panākuši nozīmīgu progresu pareizajā virzienā, ir skaidrs, ka tas, kas mūs ir novedis tur, kur esam šodien, nenovedīs mūs tur, kur mums jābūt 2030. gadā. Referents uzskata, ka mums jārīkojas ātri un nekavējoties. Ja nepalielināsim savus centienus, mēs nesasniegsim rezultātus. Ir jāuzsver steidzamības elements attiecībā uz atkrastes atjaunīgo energoresursu veidošanu, kā arī visos pārējos lēmumos, kas ietekmē zaļo pārkārtošanos.

Eiropas uzņēmumi ir pasaules līderi atkrastes atjaunīgo energoresursu jomā, un nozarei ir daudzsološas iespējas radīt darbavietas, veicināt izaugsmi un eksportu. Šis spēks ir jāsaglabā un jāturpina attīstīt, ņemot vērā pieaugošās globālās vajadzības pēc tīras enerģijas. Eiropas vadošās lomas nodrošināšanai atjaunīgo energoresursu nozarē un piegādes ķēdēs ir daudzsološas rūpniecības politikas perspektīvas. Turpmākiem centieniem pētniecības un izstrādes jomā, testēšanas centriem un paraugprakses apmaiņai ES jābūt neatlaidīgas Eiropas tīras enerģijas rūpniecības politikas pamatā.

Tirgus apstākļi

ES ir jānodrošina stabils, uz tirgu balstīts regulējums, kas ieguldītājiem nodrošina tiesisko noteiktību un skaidrību. Izstrādātājiem, privātajiem ieguldītājiem, pensiju fondiem un finanšu iestādēm ir vajadzīga skaidrība, konsekvence un paredzamība arī attiecībā uz regulatīvajām problēmām ienākumu sadalē starp attīstītājiem un pārvades sistēmu operatoriem. Atšķirīga prakse ES ir šķērslis atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošanai, tāpēc ir jāturpina procedūru un procesu racionalizācija un saskaņošana. Nākotnes elektroenerģijas tirgus modelī ir jāatbalsta un jāņem vērā nākotnes norises jūrā, tostarp hibrīdprojekti, un būtu rūpīgi jāizvērtē ietekme uz ES elektroenerģijas tirgiem kopumā.

Infrastruktūra

Ir vajadzīgi apjomīgi ieguldījumi atkrastes energotīklos, kā arī sauszemes energotīklos. Eiropas Komisijas stratēģijas projektā ir paredzēti ieguldījumi 530 miljardu euro apmērā Eiropas tīkla infrastruktūras atjaunināšanai un modernizēšanai [17]. Tie ir vēl nepieredzēta mēroga ieguldījumi, kas jāņem vērā attiecīgajos tiesību aktos un finanšu instrumentos. Referents ir stingri pārliecināts, ka, pārskatot TEN-E regulu, tas būtu jāņem vērā un vienlaikus jāsekmē tik ļoti nepieciešamā nozares sasaiste, integrējot atkrastes atjaunīgos energoresursus videi nekaitīga ūdeņraža ražošanā un attīstībā, "power-to-x" risinājumos, uzglabāšanā un centralizētajā siltumapgādē. Attiecīgi būtu jāpārskata tīkla attīstības desmit gadu plāni. Atkrastes atjaunīgo energoresursu pārrobežu integrācija centralizētajā siltumapgādē ir daudzsološa fosilā kurināmā apjoma samazināšanai siltumapgādes nozarē.

Atļauju piešķiršana

Patlaban atkrastes vēja ģeneratoru parku atļauju piešķiršanas prakse dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga un procesu vienkāršošanas vietā rada nevajadzīgu birokrātiju. Ņemot vērā pašreizējās procedūras, mēs jau redzam, ka daži projekti, kas tiks uzsākti nākamajos divos gados, varētu tikt pabeigti pēc 2030. gada. Ņemot vērā jau tā ilgo kopējo atkrastes atjaunīgo energoresursu projektu izvēršanas procesu, mūsu mērķi netiks sasniegti, ja netiks saīsināta nevajadzīgi ilgā atļauju piešķiršanas procedūra.

Dalībvalstis iesniedz savus jūras telpiskos plānus, ne vienmēr saskaņojot tos ar saviem valsts enerģētikas un klimata plāniem. Šo procedūru racionalizēšana ir absolūts minimums, ja atkrastes atjaunīgos energoresursus paredzēts izmantot vajadzīgajā ātrumā, un šajā sakarībā būtu jāapsver Jūras telpiskās plānošanas direktīvas pārskatīšana.

Tīras atjaunīgās enerģijas izstrādei un ražošanai ir jābūt prioritātei. Pretējā gadījumā mūsu mērķi klimata jomā netiks sasniegti. Tīras atjaunīgās enerģijas ražošana ir tāda prioritāte, ka, izmantojot atjaunotu pieeju, ir jāapsver pierādīšanas pienākuma un piesardzības principa izvirzīšana priekšplānā, atbalstot atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošanu, pat uz atļauju un licenču rēķina. Jāapsver lielapjoma atļauju izsniegšanas un paātrinātas procedūras, kā arī jāapsver iespēja pieteikumos un atļaujās ieviest uz noteiktu laiku ierobežotu atbalsta mehānismu, lai izstrādātāji varētu turpināt darbu, negaidot atļaujas un neraugoties uz atšķirīgu praksi dalībvalstīs. Varētu apsvērt ES mēroga regulu par atļauju piešķiršanu, vienkāršojot ietekmes uz vidi novērtējumu un saskaņojot valstu pieejas. ES noteikti atkrastes apgabali varētu sekmēt vieglu piekļuvi un atļauju izsniegšanu.

ES rīcībā ir mazāk nekā 10 gadu, lai izveidotu atkrastes energosistēmu, kuras izmērs ir salīdzināms ar Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes pašreizējo kopējo jaudu. Līdz 2050. gadam tam jābūt Vācijas, Zviedrijas un Norvēģijas kopējās uzstādītās jaudas apjomā. Tas ir kopīgs izaicinājums, ar ko mēs saskaramies, un vairs nedrīkst izšķiest laiku. Ar katru pagājušo status quo brīdi grūtības gūt panākumus kļūst arvien lielākas.

 

PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS,  NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS INFORMĀCIJU

Šo sarakstu sagatavo pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs vienīgi referents. Referents, gatavojot ziņojumu, līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Struktūra un/vai persona

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Andel

BirdLife

Dānijas Tirdzniecības kamera

Danish Energy

Danish Industry

Dānijas Jūrniecības pārvalde

Danish Shipping

Dānijas Dabas aizsardzības biedrība

EAF

EAF "Atjaunīgie energoresursi"

Energinet

ENTSO-E

Equinor

Eurelectric

European Energy

Floating Power Plant

General Electric

Greenpeace/CAN Europe

Hitachi ABB Power Grids

Hydrogen Europe

Norlys

Ziemeļjūras konsultatīvā padome

Ocean Energy Europe

Offshore Wind Foundations Alliance

Ørsted

State of Green

Stiesdal

UK National Grid

Vattenfall

Vestas Wind Systems

WindDenmark

WindEurope

Pasaules Dabas Fonds

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (30.6.2021)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju

(2021/2012(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Marian-Jean Marinescu

 

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640) un attiecīgo Eiropas Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju[18],

– ņemot vērā nolīgumu, ko 2015. gada 12. decembrī pieņēma ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu 21. konferencē (COP21) Parīzē (Parīzes nolīgums),

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[19],

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. novembra paziņojumu “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā” (COM(2020)0741),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu[20],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru[21],

– ņemot vērā Parlamenta un Padomes 2021. gada 11. marta politisko vienošanos par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu 2021.–2027. gadam,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2015)0301) un attiecīgo Eiropas Parlamenta 2021. gada 19. maija rezolūciju[22],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu[23], kas drīzumā ir jāpārskata,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 9. decembra paziņojumu “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM(2020)0789),

– ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas kompetences jūrlietu plānošanā un integrētajā jūrlietu politikā,

1. atzinīgi vērtē Komisijas ambīcijas līdz 2050. gadam panākt, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas jauda ir 340 GW, kas būtu viens no pamatelementiem transporta un tūrisma nozaru sekmīgā dekarbonizācijā; uzsver – tā kā ES–27 atjaunīgo atkrastes energoresursu jauda pašlaik ir nedaudz virs 12 GW, ir krasi jāpaātrina atkrastes atjaunīgo energoresursu objektu būvniecība un cik vien iespējams drīz jāapzina nepieciešamā telpa, lai varētu laikus sasniegt šo mērķi; uzskata, ka atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanas, uzglabāšanas un sadales vērienīga izvēršana, pilnīga integrācija energotīklā un savienošana ar tīklu ir obligāts priekšnoteikums, lai plaši ieviestu elektromobilitāti un tīras atjaunīgo energoresursu degvielas transportam, jo īpaši ūdeņradi un amonjaku; tādēļ uzsver, ka ir vajadzīgs vispārējs Eiropas tiesiskais regulējums un ES ieguldījumu plāns, kas garantētu noteiktību visām ieinteresētajām personām un vēl vairāk palielinātu nozares konkurētspēju un vajadzības gadījumā tehnoloģisko briedumu, pilnībā ievērojot ES ūdeņraža stratēģiju un gaidāmo straujo ūdeņraža pieprasījuma pieaugumu jo īpaši transporta nozarē; tāpēc aicina dalībvalstis strauji un vērienīgi sekmēt publiskos un uz privāto tirgu orientētus ieguldījumus atkrastes atjaunīgajā enerģijā un jo īpaši izmantot iespēju, ko šajā ziņā sniedz Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM);

2. uzsver, cik svarīga ir vērienīga atkrastes atjaunīgo energoresursu izvēršana nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un ievērot ES apņemšanos vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju mērķuzdevumu saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, kā tas apstiprināts Eiropas zaļajā kursā un atveseļošanas plānā; uzsver, ka atjaunīgie energoresursi un energoefektivitāte ir vieni no būtiskākajiem elementiem nolūkā izveidot bezemisiju ekonomiku, un tie būtu jāīsteno ikvienā enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma plānā; tāpēc uzsver, ka vajadzīga ilgtspējīgāka jūras telpas un piekrastes pārvaldība, lai atraisītu atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciālu;

3. uzsver modernu, ilgtspējīgu un inovatīvu jūras ostu nozīmi atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtu montāžā, ražošanā un apkalpošanā, kā arī ievērojamos ieguldījumus, kas nepieciešami, lai modernizētu ostu infrastruktūru, tostarp transporta terminālus un kuģus, ar ko nodrošinātu šo pakalpojumu sniegšanu; norāda, ka jūras ostas kalpo kā saražotās atjaunīgās atkrastes enerģijas izkraušanas vietas un ar to saistītās loģistikas mezgli un tās ir atjaunīgo energoresursu centri, kas nodrošina atkrastes elektrotīkla savienojumus un pārrobežu starpsavienojumus, kā arī nodrošina elektrolīzes procesus un ūdeņraža, amonjaka un citu tīro alternatīvo degvielu importu, ražošanu, uzglabāšanu, transportu un sadali; norāda, ka ir jāsekmē piekļuve finanšu instrumentiem, jo īpaši ANM un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (EISI2), lai atvieglinātu ostu infrastruktūras pielāgošanu šīm jaunajām prasībām un stiprinātu sinerģiju starp TEN-T un TEN-E tīkliem; uzsver, ka piekļuve atjaunīgai atkrastes enerģijai veicinās arī ostu zaļināšanu, tostarp attiecībā uz pietauvotu kuģu elektroapgādi no krasta un ostu attīstību aprites rūpniecības klasteru veidošanas virzienā;

4. uzsver iespējas, kādas piekrastes reģioniem var piedāvāt atkrastes atjaunīgā enerģija, gan palielinot ar tūristu uzturēšanos saistītās enerģijas ilgtspēju, gan līdzsvarojot sezonālo ekonomisko ietekmi, visa gada garumā nodrošinot stabilas un paredzamas darbvietas un izaugsmi vietējās atkrastes atjaunīgās enerģijas nozarēs un mazos un vidējos uzņēmumos (MVU); uzsver sniegtās iespējas saistībā ar šo reģionu sociālekonomisko attīstību un vietējo atkrastes aprites enerģētikas kopienu izveidi; uzsver, ka ir vajadzīgs strukturēts dialogs, iesaistot vietējās pašvaldības, un taisnīga pārkārtošanās uz atkrastes atjaunīgo enerģiju, tostarp pienācīga apmācība, lai darbaspēku sagatavotu jaunajiem izaicinājumiem;

5. uzsver, ka tālākie reģioni un salas vēl aizvien ir ļoti atkarīgi no fosilā kurināmā importa, lai gan tiem ir iespējas un nereti īpašs ģeogrāfiskais potenciāls izmantot atjaunīgo enerģiju; atgādina, ka jūras līmeņa celšanās sevišķi ietekmē salas; aicina Komisiju un dalībvalstis ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām iestādēm īpašu uzmanību pievērst atkrastes atjaunīgās enerģijas izmēģinājuma projektu, kā arī komercprojektu izvēršanai šajās teritorijās, sevišķi ņemot vērā šo reģionu transporta vajadzības un tūrisma nozares; atgādina, ka Atlantijas okeānā un tā tālākajos reģionos milzīgs dabiskais potenciāls piemīt atkrastes vēja enerģijai un labs dabiskais potenciāls ir viļņu un plūdmaiņu enerģijai; aicina stiprināt iniciatīvu “Tīra enerģija ES salām”, īpašu uzmanību pievēršot atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem;

6. atgādina, ka vajadzība turpināt atkrastes atjaunīgo energoresursu attīstību attiecas uz visiem Eiropas jūras baseiniem un ka teritorijām ar lielu vēl neapgūtu atkrastes atjaunīgo energoresursu potenciālu, piemēram, Vidusjūrai, Baltijas jūrai un Melnajai jūrai, ir jāpievērš īpaša uzmanība, tostarp jāfinansē tādu inovatīvu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde kā, piemēram, dreifējoši atkrastes vēja ģeneratori, saules, viļņu un plūdmaiņu enerģija un atkrastes zaļā ūdeņraža ražošana, lai īstermiņā sāktu tehnoloģiskās pielāgošanās izmēģinājuma projektus, kurus vēlāk varētu izvērst, savukārt līderības reģionos, piemēram, Ziemeļjūras reģionā, jāturpina attīstīt un aizstāvēt to vadošā pozīcija pasaulē, kas nāktu par labu visai Eiropai; uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai tā saglabātu līderpozīciju vēja enerģijas jomā;

7. uzsver, ka ir jāpaātrina pētniecība un ieguldījumi efektīvās atkrastes vēja enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijās, lai atrisinātu problēmu, ko rada atkarība no laikapstākļiem, un palielinātu elektrotīkla piegādes drošību, ņemot vērā ievērojamo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu, kas vajadzīgs klimatiskās pārkārtošanās realizācijā;

8. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt satvarus atkrastes atjaunīgo energoresursu izmantošanai un tīkla plānošanai katrā jūras baseinā, šajā procesā iesaistot dažādas ES valstis un nodrošinot sinerģiju ar tagadējiem vai plānotajiem starpsavienotājiem un valstu atkrastes energotīklu savienojumiem; aicina Komisiju sekmēt visaptverošu ietekmes novērtējumu izstrādi katram jūras baseinam, lai izvērtētu un noteiktu piemērotos jūras apgabalus, apzinātu ietekmi uz jūras biodaudzveidību, vidi un tūrisma aktivitātēm, iekārtu izmaksas un ražošanas jaudu un tīkla infrastruktūras izmaksas;

9. uzsver – lai gan ieguldītājiem būtu jāuzņemas tirgus risks, tomēr tirgos, kuros atkrastes atjaunīgās enerģijas izmantošana tikai sākas, piemēram, Vidusjūras reģionā, augstu risku un zemus ieņēmumus var kompensēt ar atbalsta shēmām, tādām kā ANM un gaidāmā EISI2, lai ieguldījumi atkrastes atjaunīgās enerģijas projektos notiktu īstermiņā/vidējā termiņā un lai šos projektus paplašinātu vidējā termiņā/ilgtermiņā; atgādina, cik būtiski ir saskaņot un koordinēt centienus valstu un ES ieguldījumu stratēģijās, lai nodrošinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru, kas ļautu atvieglināt inovatīvu tehnoloģiju ražošanu, uzstādīšanu un komercializāciju;

10. uzsver Ziemeļu jūru enerģētikas sadarbības (NSEC) nozīmi kopīgā jūras telpiskajā plānošanā un integrētā piekrastes pārvaldībā, kas sniedzas pāri valstu robežām, un uzsver, ka šajā sadarbībā no jauna ir jāiekļauj Apvienotā Karaliste; aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt pētniecības, attīstības un inovācijas centienus saistībā ar peldošiem vējparkiem un transporta problēmām, kas attiecas uz šādu vējparku būvniecību un uzturēšanu, un aicina izvērtēt, vai liela mēroga projekta realizācijas gadījumā ir iespējams izveidot svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI);

11. uzskata, ka Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāizstrādā ģeostratēģiski atkrastes energoinfrastruktūras nolīgumi ar kaimiņos esošajiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, jo īpaši Rietumbalkānu un Vidusjūras dienvidu un austrumu baseiniem;

12. uzsver, ka ir būtiski apkarot klimata pārmaiņas, tostarp kāpinot atkrastes enerģijas izmantošanu, lai ierobežotu globālās sasilšanas postošo ietekmi uz jūras ekosistēmām, ūdens temperatūras paaugstināšanos, okeānu paskābināšanos, ūdens plūsmas izmaiņām, zivju dzīvotņu zudumu un ietekmi uz jūras un saldūdens sugu produktivitāti; uzsver, ka krasi augošās vajadzības pēc atkrastes atjaunīgās enerģijas transporta un tūrisma nozarē var apmierināt, pilnībā ievērojot ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķus, jo aplēsts, ka, piemēram, atkrastes vējparku izvēršanai nolūkā sasniegt 2030. gada klimata mērķrādītāju būs vajadzīgi mazāk nekā 3 % no Eiropas jūras telpas; atzīst, ka atkrastes vēja enerģijai var būt kaitīga ietekme uz jūras vidi; tomēr uzsver, ka atkrastes vējparki, ja tos plāno un būvē pareizi, pēc būvniecības var arī nākt par labu jūras biodaudzveidībai; tāpēc atgādina, ka atkrastes vēja enerģijas ražošanas vērienīga paplašināšana prasa gudru pieeju, lai šī enerģija varētu pastāvēt līdzās darbībām, kas attiecīgajās teritorijās jau tiek īstenotas, un lai kaitējums videi būtu pēc iespējas mazāks;

13. atgādina, cik svarīgi ir pareizi piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru; uzsver, ka plānošanai jābūt ar ilgtermiņa redzējumu, kas atjaunīgo atkrastes enerģiju ar citām darbībām, piemēram, zivsaimniecību, salāgotu tā, lai visi elementi būtu daļa no Eiropas jūras telpas ilgtspējīgas attīstības, ņemot vērā biodaudzveidības un citu jūras resursu aizsardzību; uzskata, ka, ņemot vērā jūras transporta un jūras ostu kritisko lomu, atjaunīgo atkrastes energoresursu attīstībā būtu jāņem vērā vajadzība paredzēt drošas jūras piekļuves joslas un koridorus, navigācijas kanālus un enkurvietas ostu tuvumā; tādēļ uzsver, ka jau agrīnā posmā ir jāapspriežas ar ostas pārvaldes iestādēm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un par prioritāru jānosaka divpusēja un daudzpusēja sadarbība starp dalībvalstīm jūras telpiskās plānošanas jomā, lai garantētu kuģošanas drošību un nepārtrauktību; aicina Komisiju sadarbībā ar Eiropas Jūras drošības aģentūru izstrādāt pamatnostādnes par kuģošanas drošību rajonos, kuros izvietoti atkrastes vējparki un būvniecības platformas; ar bažām atzīmē, ka vairākas dalībvalstis līdz Direktīvā 2014/89/ES noteiktajam termiņam, proti, 2021. gada 31. martam, nebija izstrādājušas jūras telpiskos plānojumus, un mudina Komisiju pārbaudīt, kā šīs valstis ievēro nacionālos enerģētikas un klimata plānus, jo īpaši noteikumus par atkrastes energoresursu attīstību.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.6.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 3 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Ciarán Cuffe, Johan Danielsson, Karima Delli, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Kateřina Konečná, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Dorien Rookmaker, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Marianne Vind, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pablo Arias Echeverría, Angel Dzhambazki, Maria Grapini, Roman Haider, Jutta Paulus, Kathleen Van Brempt

 

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41	+
ECR	Angel Dzhambazki, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
NI	Mario Furore
PPE	Magdalena Adamowicz, Pablo Arias Echeverría, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Sven Schulze, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Johan Danielsson, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Maria Grapini, Rovana Plumb, István Ujhelyi, Kathleen Van Brempt, Marianne Vind, Petar Vitanov
The Left	Kateřina Konečná, Elena Kountoura
Verts/ALE	Ciarán Cuffe, Karima Delli, Tilly Metz, Jutta Paulus

 

3	-
ID	Julie Lechanteux, Philippe Olivier
NI	Dorien Rookmaker

 

3	0
ID	Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Roman Haider

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

ZIVSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.6.2021)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas Atkrastes atjaunīgās enerģijas stratēģiju

(2021/2012(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Catherine Chabaud

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 21. novembra paziņojumu “Atlantijas okeāna reģiona jūrlietu stratēģijas izstrāde” (COM(2011)0782) un tam sekojošo Komisijas 2020. gada 23. jūlija paziņojumu “Jauna pieeja Atlantijas reģiona jūrlietu stratēģijai: Atlantijas reģiona rīcības plāns 2.0” (COM(2020)0329),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojumu “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020)0380),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada maija ieteikumus par pozitīvu mijiedarbību starp atkrastes vējparkiem un zvejniecībām,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 11. jūnijā publicēto 2020. gada ziņojumu par zilo ekonomiku,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 8. jūlija paziņojumu “Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālai Eiropai” (COM(2020)0301),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 17. septembra paziņojumu “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā” (COM(2020)0562),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. novembra paziņojumu “ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā” (COM(2020)0741),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva)[24],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību[25],

– ņemot vērā Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību[26],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru[27],

– ņemot vērā ES Ūdeņraža stratēģijas mērķi līdz 2030. gadam sasniegt ar atjaunīgiem energoresursiem saistītas elektrolīzes jaudu 40 GW apmērā,

– ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), tai pievienoto Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu,

– ņemot vērā ANO Biodaudzveidības konvenciju (KBD),

– ņemot vērā globālo novērtējuma ziņojumu par biodaudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, kuru 2019. gada 31. maijā publicēja Starpvaldību zinātnes un politikas platforma biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES),

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana par 1,5 °C”, tās piekto izvērtējuma ziņojumu (AR5) un attiecīgo kopsavilkuma ziņojumu, īpašo ziņojumu par klimata pārmaiņām un zemi un īpašo ziņojumu par okeānu un kriosfēru mainīga klimata apstākļos,

– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas 2020. gada novembrī pieprasīto pētījumu par atkrastes vēja enerģijas un citu jūras atjaunīgo energoresursu izmantošanas ietekmi uz Eiropas zvejniecībām,

 – ņemot vērā 2018. gada 16. janvāra rezolūciju par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem[28],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā[29],

– ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[30],

– ņemot vērā Rezolūciju par atkrastes vējparku un citu atjaunojamo energoresursu sistēmu ietekmi uz zvejniecības nozari (2019/2158(INI)),

1. atgādina par ES mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; uzsver Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts mērķis līdz 2030. gadam samazināt emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka faktiskais samazinājums sasniedz vismaz 57 %, ar mērķi izpildīt taisnīgu ES daļu no Parīzes nolīguma saistībām, jo īpaši tā mērķi censties panākt, lai globālās temperatūras pieaugums nepārsniegtu 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni; uzsver, cik svarīga ir pārkārtošanās uz tīru enerģiju, kas līdz minimumam samazinās fosilā kurināmā importu, radīs darbvietas, attīstīs kopienas un paaugstinās visu ES iedzīvotāju dzīves līmeni, veicinot atveseļošanos pēc Covid-19 krīzes;

2. uzsver, ka atjaunīgie energoresursi ir būtiski dekarbonizācijai un ka to ieviešana ir jāapsver saskaņoti visos Eiropas jūras baseinos, ņemot vērā visus trīs ilgtspējas pīlārus; ņem vērā Komisijas mērķus līdz 2050. gadam panākt, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu jauda ir 340 GW; šajā sakarībā ņem vērā dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 2. punktam;

3. atgādina, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu enerģijai ir sociāla, ekonomiska un teritoriāla ietekme uz zivsaimniecību un akvakultūru, kā arī ekosistēmām un bioloģisko daudzveidību, piemēram, zvejas apgabalu pārvietošanas, zemūdens trokšņa piesārņojuma vai sadursmju riska dēļ; tādēļ aicina jau agrīnā posmā izveidot tīklus, obligātu dialogu un efektīvu un pastāvīgu sadarbību ar zvejniekiem, akvakultūras ražotājiem un viņu organizācijām, lai ar efektīvu dalību nodrošinātu godīgu un pienācīgu darbību līdzāspastāvēšanu, jo īpaši attiecībā uz iekārtām un tīklu infrastruktūru, kā arī drošības zonām, ņemot vērā pieredzi un paraugprakses apmaiņu, kas palīdzētu garantēt pieņemšanu;

4. uzsver, ka pirms projekta īstenošanas ir jāveic pienācīgs ekonomiskās, sociālekonomiskās un sociāli kulturālās ietekmes novērtējums un jāņem vērā vietējās ekosistēmas un īpatnības, pielietojot integrētu pārvaldības pieeju, kurā izmanto jūras telpisko plānošanu; ierosina izstrādāt pārredzamas pamatnostādnes par to, kā mazināt konfliktu iespējamību, tostarp izmantojot ietekmes mazināšanas pasākumus un dažādus kompensācijas veidus, un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp zivsaimniecībām un atkrastes atjaunīgo enerģiju; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu un mudina Komisiju veikt tālāku analīzi par mijiedarbību starp atkrastes atjaunīgās enerģijas ražošanu un citām darbībām jūrā;

5. uzsver, ka ir jāizvairās no negatīvas ilgtermiņa ietekmes, ko atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtas rada jūras videi, ekosistēmām, zivju krājumiem un bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp putnu starptautiskajai migrācijai un attiecīgi zvejniecībai kopumā visa sava dzīves cikla laikā, no būvniecības līdz ekspluatācijai un ekspluatācijas pārtraukšanai, jo īpaši jāizvairās no ietekmes saistībā ar jūras un gaisa straumēm, viļņu rašanos, plūdmaiņu amplitūdu, gultnes sanesu pārnesi, rotējošu asmeņu infraskaņas troksni, kas var aizbiedēt prom zivis un jūras zīdītājus, kā arī elektromagnētiskajiem laukiem no zemūdens trosēm un pāļu dzīšanas radīto zemūdens troksni; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi veikt detalizētus pētījumus, lai novērtētu pašreizējo atkrastes atjaunīgo energoresursu iekārtu ietekmi;

6. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos stratēģijā veicināt dialogu par atkrastes atjaunīgo energoresursu vides, ekonomisko un sociālo ilgtspēju un veicināt “prakses kopienu”, kurā visas ieinteresētās personas, tostarp nozare, NVO, zvejnieki un zinātnieki, jau agrīnā posmā var apmainīties viedokļiem, dalīties pieredzē un strādāt pie kopīgiem projektiem;

7. aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt kopienas enerģijas ražošanas shēmas, kas ļauj piekrastes kopienām un kooperatīviem, tostarp zvejniekiem, ražot pašiem savu elektroenerģiju un reinvestēt peļņu kopienā;

8. norāda, ka mazapjoma zvejniekus īpaši ietekmēs tādas izmaiņas kā komerciāli zvejoto jūras sugu telpiskā izplatība un pieejamība, zvejas vietu slēgšana drošības apsvērumu dēļ vai zvejas darbību vai metožu izmaiņas, jo viņiem var nebūt iespējas pārcelties uz tālākām zvejas vietām vai mainīt zvejas metodes, jo īpaši tad, ja atkrastes vējparki atrodas teritoriālajos ūdeņos (12 jūras jūdžu attālumā no krasta);

9. uzsver, ka gadījumos, kad jāpieņem lēmumi, pirms pieejamas vajadzīgās zināšanas vai informācija, būtu jāpiemēro piesardzības princips saskaņā ar LESD 191. panta 2. punktu;

10. uzsver, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu enerģija būtu jāizmanto, ievērojot papildu ieguvumu pieeju, kuras pamatā ir rūpīgs novērtējums, kas nodrošina ieguvumus zvejniekiem un vietējām kopienām; norāda, ka, izmantojot šādu pieeju, katra darbība gūst labumu no kādas citas darbības, tostarp, piemēram, jūras bioloģiskā daudzveidība un zivju krājumu saglabāšana gūst labumu no rifa efekta un rezerves efekta, palielinās zināšanas par jūru, vācot datus ar infrastruktūrā uzstādītiem sensoriem, un tiek radītas vietējās darbvietas, tostarp attīstītas un modernizētas ostas, īpaši zvejas ostas, kas sniedz ieguvumus visai kopienai, sākot no iedzīvotājiem, zvejniekiem un vietējām kopienām līdz rūpniecības nozarēm un zinātniekiem; šajā sakarībā uzskata, ka būtu jāpopularizē infrastruktūras pozitīvā ietekme, un uzsver, ka par prioritāti ir jānosaka līdzāspastāvēšanas iespēju panākšana, kas ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu abpusēji izdevīgu situāciju gan ilgtspējīgai zivsaimniecībai, gan atkrastes enerģētikas nozarei;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis pastāvīgi uzlabot visu ieinteresēto personu, tostarp zvejnieku, iesaisti un uzlabot pārrobežu sadarbību, arī ar Apvienoto Karalisti, jūras telpiskajā plānošanā, izstrādājot, pārskatot un īstenojot dalībvalstu plānus; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību rast risinājumus kopīgām problēmām, integrēt elektroenerģijas tīkla pieslēgumu un mācīties no paraugprakses; uzsver, ka pienācīga telpiskā plānošana ir būtiska, lai novērstu telpisko konfliktu pieaugumu Eiropas ūdeņos, par ko liecina telpiskās pārklāšanās analīze; šajā sakarībā aicina dalībvalstis ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt, ka tiek novērsta atkrastes atjaunīgo energoresursu sistēmu negatīvā ietekme uz vidi un sociālekonomisko un teritoriālo kohēziju, jo īpaši reģionos, kas ir atkarīgi no zivsaimniecības; tādēļ mudina tos izvietot tālu no zvejas vietām;

12. aicina visas dalībvalstis jūras telpiskajai plānošanai piemērot ekosistēmu pieeju, kā minēts Direktīvas 2008/56/EK 1. panta 3. punktā un Direktīvas 2014/89/ES 5. panta 1. punktā, lai nodrošinātu, ka visu darbību kopīgais spiediens tiek saglabāts tādā līmenī, kas ir saderīgs ar laba vides stāvokļa sasniegšanu, vienlaikus veicinot jūras preču un pakalpojumu ilgtspējīgu izmantošanu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē stratēģijas mērķi nodrošināt ilgtermiņa satvaru, kas veicina stabilu atkrastes iekārtu un citu jūras telpas izmantošanas veidu līdzāspastāvēšanu, veicina vides aizsardzību un rada iespējas plaukstošām zvejnieku kopienām;

13. mudina dalībvalstis vietējo zvejnieku īpašās vēsturiskās un tradicionālās zvejas vietas noteikt par teritorijām, kurās nedrīkst ierīkot atkrastes atjaunīgo energoresursu infrastruktūru;

14. uzsver, ka atkrastes atjaunīgo energoresursu ražošanu varētu izvērst aizsargājamās jūras teritorijās ar pārvaldības komitejām, kurās ir attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp tādu ekonomisko nozaru kā zivsaimniecības pārstāvji, kā arī zinātnieki, NVO, vietējās kopienas un publiskās pārvaldes iestādes, un kuras veicina sadarbību un dialogu, ja tas atbilst saglabāšanas mērķiem saskaņā ar piemērojamajiem ES dabas aizsardzības tiesību aktiem un pamatnostādnēm, lai samazinātu ietekmi uz zivsaimniecību;

15. atgādina, ka atkrastes vēja enerģija ir viena no progresīvākajām tehnoloģijām, taču arī citas tehnoloģijas, kas mazāk ietekmē zivsaimniecību un akvakultūru, ir daudzsološas un dažkārt jau ir pieejamas, pat ja tās vēl netiek plaši izmantotas, piemēram, termālā enerģija, viļņu enerģija, plūdmaiņu enerģija, biodegvielas no aļģēm utt., un tās var būt piemērotākas dažās teritorijās, kur notiek zveja;

16. mudina Komisiju un dalībvalstis īstenot vērienīgu pieeju, lai izvērstu peldošus atkrastes vējparkus, kuriem ir attīstības potenciāls dziļūdens teritorijās, paplašinot vēja enerģijas attīstīšanai dzīvotspējīgo zonu, vienlaikus samazinot tās redzamību no krasta un ietekmi būvniecības laikā;

17. šajā sakarībā uzsver potenciālu, kāds piemīt atjaunīgajam ūdeņradim apvienojumā ar atjaunīgās enerģijas sistēmām, kā tas atspoguļots ES Ūdeņraža stratēģijas mērķī līdz 2030. gadam panākt ar atjaunīgiem energoresursiem saistītas elektrolīzes jaudu 40 GW apmērā;

18. aicina sniegt papildu atbalstu pētniecībai un izstrādei, lai paātrinātu dažādu atkrastes atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, un mudina turpināt uzraudzīt ietekmi uz vidi, zinātnisko analīzi un datu apmaiņu, jo pastāvīgi tiek izstrādāta jauna politika, iegūti konstatējumi un attīstītas tehnoloģijas;

19. uzsver, ka tālāko reģionu un salu energoresursu struktūra ir ļoti atkarīga no fosilā kurināmā importa, lai gan tiem ir iespējas izmantot atjaunīgos energoresursus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis, īstenojot Eiropas zaļo kursu, pievērst īpašu uzmanību un piešķirt īpašu finansējumu atkrastes atjaunīgo energoresursu sistēmu attīstībai šajās teritorijās, lai līdz minimumam samazinātu atkarību no fosilā kurināmā; aicina, izstrādājot finansējamos projektus, ņemt vērā salu īpatnības;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis prioritārā kārtā veicināt piekrastes kopienu, tālāko reģionu un ES salu apmācību un izglītošanu par atkrastes atjaunīgajiem energoresursiem, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos tām kopienām un nozarēm, kuras visvairāk skar klimata pārmaiņas;

21. uzsver, ka ir vajadzīgs ilgtermiņa un visaptverošs redzējums, lai novērtētu atkrastes atjaunīgās enerģijas ietekmi uz citām jomām, piemēram, zvejniecību, vietējām kopienām un ekosistēmām; prasa šajos projektos izmantot aprites ekonomikas un dzīves cikla pieeju; uzskata, ka šajā nolūkā ir svarīgi veikt infrastruktūras novērtējumus pirms projektu īstenošanas, lai ar īpašiem materiāliem un infrastruktūras konstrukcijām veicinātu ekodizainu, kas var sekmēt vietējās bioloģiskās daudzveidības attīstību, un sagatavot plānus projekta noslēgumam, piemēram, izmantojot reciklēšanas metodes vai uzturot infrastruktūru kā mākslīgu rifu, kas nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā visa ilgtermiņa ilgtspējīgā ietekme un tiek ievēroti aprites ekonomikas principi;

22. aicina Komisiju veikt nepieciešamos ietekmes novērtējumus un pastāvīgi informēt Parlamentu.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	16.6.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 3 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, François-Xavier Bellamy, Izaskun Bilbao Barandica, Isabel Carvalhais, Maria da Graça Carvalho, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Giuseppe Ferrandino, João Ferreira, Søren Gade, Francisco Guerreiro, Niclas Herbst, France Jamet, Pierre Karleskind, Predrag Fred Matić, Francisco José Millán Mon, Grace O’Sullivan, Manuel Pizarro, Caroline Roose, Bert-Jan Ruissen, Annie Schreijer-Pierik, Peter van Dalen, Emma Wiesner, Theodoros Zagorakis
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Manuel Bompard, Raffaele Stancanelli, Annalisa Tardino

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
PPE	François-Xavier Bellamy, Maria da Graça Carvalho, Niclas Herbst, Francisco José Millán Mon, Annie Schreijer-Pierik, Theodoros Zagorakis, Peter van Dalen
Renew	Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Pierre Karleskind, Emma Wiesner
S&D	Clara Aguilera, Pietro Bartolo, Isabel Carvalhais, Giuseppe Ferrandino, Predrag Fred Matić, Manuel Pizarro
The Left	Manuel Bompard, João Ferreira
Verts/ALE	Rosa D’Amato, Francisco Guerreiro, Grace O’Sullivan, Caroline Roose

 

3	-
ECR	Bert-Jan Ruissen, Raffaele Stancanelli
ID	France Jamet

 

2	0
ID	Rosanna Conte, Annalisa Tardino

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	30.11.2021
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 10 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Andrius Kubilius, Thierry Mariani, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Jérôme Rivière, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Viktor Uspaskich, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Cornelia Ernst, Jutta Paulus, Ernő Schaller-Baross, Jordi Solé

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57	+
NI	András Gyürk, Clara Ponsatí Obiols, Ernő Schaller-Baross, Viktor Uspaskich
PPE	Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Jordi Solé, Marie Toussaint

 

10	-
ECR	Robert Roos, Jessica Stegrud
ID	Paolo Borchia, Markus Buchheit, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Jérôme Rivière, Isabella Tovaglieri
PPE	François-Xavier Bellamy

 

7	0
ECR	Izabela-Helena Kloc, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Cornelia Ernst

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.
• [2] OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.
• [3] OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.
• [4] OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.
• [5] OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.
• [6] OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.
• [7] OV C 463, 21.12.2018., 10. lpp.
• [8] OV C 23, 21.1.2021., 116. lpp.
• [9] OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.
• [10] OV C 371, 15.9.2021., 58. lpp.
• [11] OV C 425, 20.10.2021., 43. lpp.
• [12] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0241.
• [13] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0240.
• [14] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0338.
• [15] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0277.
• [16] SWD(2020)0176.
• [17] Eiropas Komisija. 2020. gada 19. novembrī. ES stratēģija atkrastes atjaunīgās enerģijas potenciāla atraisīšanai klimatneitrālas nākotnes vārdā (COM(2020)0741).
• [18] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.
• [19] OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.
• [20] OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.
• [21] OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.
• [22] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0241.
• [23] OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.
• [24] OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.
• [25] OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.
• [26] OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [27] OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.
• [28] OV C 458, 19.12.2018., 9. lpp.
• [29] OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.
• [30] Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0005.