ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī
10.12.2021 - (COM(2021)0963 – C9-0403/2021 – 2021/0359(BUD))
Budžeta komiteja
Referents: Karlo Ressler
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī
(COM(2021)0963 – C9-0403/2021 – 2021/0359(BUD))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0963 – C9-0403/2021),
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],
– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam[2], un jo īpaši tās 9. pantu,
– ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[3] un jo īpaši tā 10. punktu,
– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par zemestrīču seku mazināšanu Horvātijā[4],
– ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par efektivitāti, ar kādu dalībvalstis izmanto ES Solidaritātes fonda līdzekļus dabas katastrofu gadījumos[5],
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,
– ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu(A9-0343/2021),
1. pauž visdziļāko solidaritāti un atbalstu visām zemestrīcēs cietušajām personām un viņu ģimenēm, kā arī Horvātijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kuras ir iesaistītas seku likvidēšanā;
2. atzinīgi vērtē lēmumu kā apliecinājumu taustāmai un pamanāmai Savienības solidaritātei ar tās pilsoņiem un Horvātijas reģioniem, kurus laikposmā no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 21. februārim skārušas zemestrīces;
3. uzsver, ka no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) ir steidzami jāpiešķir finansiāla palīdzība, lai nodrošinātu, ka atbalsts var savlaicīgi sasniegt skartos reģionus;
4. pauž nožēlu par to, ka, kopš Horvātija 2021. gada 18. martā iesniedza pieteikumu par finansiālo atbalstu, pagāja ievērojams laiks, līdz Komisija 2021. gada oktobra beigās ierosināja priekšlikumu par līdzekļu izmantošanu; vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir ātri izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai sniegtu palīdzību grūtībās nonākušiem cilvēkiem un reģioniem;
5. uzsver, ka 2021.–2027. gada DFS pirmajā gadā ESSF ir bijis pakļauts ievērojamam spiedienam, dabas katastrofas pēc būtības nav prognozējamas un klimata pārmaiņu dēļ to skaits un nopietnība laika gaitā, visticamāk, palielināsies un tās radīs lielākus izdevumus; tādēļ uzsver pieaugošās bažas par ESSF pieejamo resursu nepietiekamību laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam; uzskata, ka kopējā finansējuma summa un piešķiršanas kārtība attiecībā uz rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) nenodrošina ESSF optimālu efektivitāti, un aicina nākamajā 2021.–2027. gada DFS novērtēšanā SEAR pārskatīt;
6. apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;
7. uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.
PIELIKUMS. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS
par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[6], un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai[7], un jo īpaši tā 10. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (“Fonds”) mērķis ir ļaut Savienībai ātri, efektīvi un elastīgi reaģēt uz ārkārtas situācijām, lai demonstrētu solidaritāti ar to reģionu iedzīvotājiem, kurus ir piemeklējušas lielas vai reģionālas dabas katastrofas vai liela mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācija.
(2) Finansiālais pabalsts no Fonda nedrīkst pārsniegt Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 2020/2093[8] 9. pantā noteiktos maksimālos apjomus. Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu un 9. panta 4. punktu un ņemot vērā iepriekš izmantoto rezervi solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos 2021. gadā, maksimālā summa, ko Fonds var izmantot, ir 359 968 632 EUR, ar ko pietiek, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu.
(3) Horvātija 2021. gada 18. martā iesniedza pieteikumu Fonda izmantošanai pēc vairākām zemestrīcēm, kas sākās 2020. gada 28. decembrī.
(4) Horvātijas iesniegtais pieteikums atbilst Regulas (EK) Nr. 2012/2002 2. un 4. pantā izklāstītajiem nosacījumiem finansiālā pabalsta sniegšanai no Fonda.
(7) Tāpēc Fonds būtu jāizmanto, lai sniegtu finansiālu palīdzību Horvātijai.
(8) Lai pēc iespējas saīsinātu laiku, kas vajadzīgs Fonda izmantošanai, šis lēmums būtu jāpiemēro no tā pieņemšanas dienas,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta ietvaros Eiropas Savienības Solidaritātes fondu izmanto, lai Horvātijai piešķirtu 319 192 359 EUR saistību un maksājumu apropriācijās, tostarp summu 41 325 507 EUR apmērā kā avansa maksājumu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no … [lēmuma pieņemšanas datums].
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
PASKAIDROJUMS
Komisija ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF), lai piešķirtu finansiālu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm laikposmā no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 21. februārim. Ar lēmuma priekšlikumu Horvātijai tiktu piešķirta finanšu palīdzība 319 192 359 EUR apmērā, tostarp jau izmaksātais avanss 41 325 507 EUR apmērā.
Informācija par zemestrīcēm
Pirmā zemestrīce (5,3 magnitūdas pēc Rihtera skalas) skāra Petriņas apgabalu 2020. gada 28. decembrī. Nākamajā dienā tai strauji sekoja spēcīgāka zemestrīce (6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas), kas skāra plašāku Petriņas teritoriju, kā rezultātā bija daudz bojā gājušo un ievainoto, kā arī tika nodarīti būtiski postījumi. Vissmagāk reģionā cieta Sisakas pilsēta (kur 90 % ēku tika nodarīti dažāda apmēra postījumi), Petriņas un Glinas pilsētas un apkārtējie ciemati. Postījumus reģistrēja arī Karlovakas un Zagrebas županijās. 29. decembrī zemestrīce bija jūtama kaimiņvalstīs, tostarp Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā un Ungārijā. 30. decembrī bija jūtama virkne spēcīgu pēcgrūdienu (līdz 5,2 magnitūdām pēc Rihtera skalas), un turpmākajos mēnešos kopumā tika reģistrēti 4000 pēcgrūdienu.
Ņemot vērā zemestrīču kopējo ietekmi, šī ir vislielākā zemestrīces katastrofa mūsdienu Horvātijas vēsturē. 29. decembrī notikušajā zemestrīcē bojā gāja astoņi cilvēki un vēl desmitiem cilvēku tika ievainoti. Horvātijas valdība 2021. gada 4. janvārī izsludināja dabas katastrofas stāvokli Sisakas-Moslavinas, Zagrebas un Karlovakas županijās.
Zemestrīču postījumi
Tiek lēsts, ka zemestrīces skāra 1,55 miljonus cilvēku (vairāk nekā vienu trešdaļu Horvātijas iedzīvotāju). Vissmagākie postījumi tika nodarīti ģimenes mājokļiem – 72 % no visām bojātajām ēkām bija dzīvojamās mājas. 85,25 % no postītajām dzīvojamajām vienībām atrodas Sisakas-Moslavinas županijā.
Zemestrīces nodarīja ievērojamus postījumus izglītības infrastruktūrai (bojājumi nodarīti 271 ēkai), arhitektūras mantojumam, kultūras infrastruktūrai un veselības aprūpes iestādēm. Būtiski tika bojātas gandrīz visas slimnīcu ēkas Sisakā un Petriņā, pakļaujot paaugstinātam veselības apdraudējumam pacientus ar Covid-19 un citus pacientus, tostarp personas ar invaliditāti un bērnus. Zemestrīces arī nodarīja nopietnus postījumus vietējiem lauksaimniecības objektiem, piemēram, ēkām, tehnikai, audzēšanas laukiem un pārtikas krātuvēm, kā arī uzbērumiem un aizsardzības sistēmām pret plūdiem. Papildu postījumi tika nodarīti ēkām un infrastruktūrai, kam postījumi jau tika nodarīti zemestrīcē, kas skāra Zagrebu 2020. gada martā.
Horvātijas iestādes lēsa, ka zemestrīču radītie kopējie tiešie zaudējumi ir 5 508 740 811 EUR jeb 10,21 % no Horvātijas NKI. Tāpēc katastrofa uzskatāma par “lielu dabas katastrofu” saskaņā ar ESSF regulu, jo tā pārsniedz robežvērtību 0,6 % apmērā no valsts NKI 2021. gadā. Komisijas dienestu veiktais neatkarīgais novērtējums apstiprināja zemestrīču skarto teritoriju un kopējo skarto personu skaitu un postījumu telpisko sadalījumu.
Saskaņā ar Horvātijas aplēsēm avārijas un atjaunošanas darbu attiecināmās izmaksas saskaņā ar regulas 3. panta 2. punktu ir 1,66 miljardi EUR, un lielākā daļa attiecas uz izmaksām par pagaidu mājokļiem (vairāk nekā 368 miljoni EUR), kam seko skarto dabas zonu tūlītēja atjaunošana, lai izvairītos no augsnes erozijas tūlītējām sekām (304 miljoni EUR) un katastrofu skarto teritoriju tīrīšanas izmaksas (228 miljoni EUR).
Valsts, reģionālo un vietējo iestāžu, civilās aizsardzības un glābšanas vienību, Horvātijas bruņoto spēku, dažādu humanitārās palīdzības organizāciju un jo īpaši simtiem brīvprātīgo ātrā un profesionālā reakcija zemestrīces tūlītējo seku smagumu ievērojami mazināja. Tāpat dalībvalstu un citu valstu solidaritāte palīdzēja mazināt slogu, jo tās sniedza atbalstu pamata vajadzību, finansiālā atbalsta, brīvprātīgo un cita veida palīdzības veidā.
Finansiālā palīdzība
Horvātija savu palīdzības pieteikumu iesniedza 2021. gada 18. martā, ievērojot noteikto 12 nedēļu termiņu pēc pirmajiem reģistrētajiem postījumiem, un lūdza avansa maksājumu saskaņā ar regulas 4.a pantu. Pēc Komisijas īstenošanas lēmuma pieņemšanas 2021. gada 23. jūnijā Horvātijai tika izmaksāts avanss 41 325 507 EUR apmērā.
Atbilstoši ieviestajai praksei par zaudējumu daļu, kas pārsniedz noteikto robežvērtību ESSF izmantošanai, ierosināts sniegt lielāku atbalsta intensitāti 2,5 % apmērā no atbalsta līmeņa zaudējumiem līdz noteiktajai robežvērtībai un 6 % apmērā virs noteiktās robežvērtības, kā izklāstīts turpmāk.
Katastrofas kvalifikācija |
Kopējie tiešie zaudējumi (EUR) |
Lielai katastrofai piemērotā robežvērtība |
2,5 % no tiešajiem zaudējumiem līdz noteiktajai robežvērtībai |
6 % no tiešajiem zaudējumiem virs noteiktās robežvērtības |
Ierosinātā atbalsta kopsumma |
Izmaksātais avanss |
Liela |
5 508 740 811 |
323 774 000 |
8 094 350 |
311 098 009 |
319 192 359 |
41 325 507 |
Secinājums
Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Horvātijas iesniegtais pieteikums atbilst regulā izklāstītajiem nosacījumiem.
Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu rezerves solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR) gada kopējā maksimālā summa ir 1 200 000 000 EUR 2018. gada cenās (1 273 450 000 EUR faktiskajās cenās). DFS regulas 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka, sākot no katra gada 1. septembra, atlikušo daļu no summas, kas pieejama saskaņā ar SEAR, var izmantot jebkuram SEAR komponentam. Turklāt 25 % no kopējā SEAR piešķīruma bija jāsaglabā līdz 2021. gada 1. oktobrim, un no minētā datuma tie kļuva pieejami visiem komponentiem.
ESSF iepriekš 2021. gadā tika izmantots 484 199 841 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un 20 valstīm saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Turpmāk sniegtajā tabulā ir izklāstīta situācija saistībā ar SEAR/ESSF.
Summa, kas pašlaik pieejama ESSF ietvaros: |
|
2021. gada piešķīrums SEAR |
1 273 450 000 EUR |
Plus neizlietotā pārnestā ESSF 2020. gada piešķīruma summa |
47 981 598 EUR |
Atskaitot ESSF summu, kas jau izmantota 2021. gadā |
- 484 199 841 EUR |
Atskaitot summu, ko jau izmantojuši citi SEAR komponenti |
- 477 263 125 EUR |
SEAR izmantošanai pieejamā summa |
359 968 632 EUR |
Atbalsta kopējā summa, ko ierosināts izmantot Horvātijai |
319 192 359 EUR |
Atlikušie SEAR pieejamie līdzekļi līdz 2021. gada beigām |
40 776 273 EUR |
Kā liecina tabula, 2021. gadā ir izlietoti gandrīz visi atlikušie SEAR pieejamie līdzekļi. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka līdz šim nav izmaksāti ESSF līdzekļi, lai sniegtu palīdzību plūdos un meža ugunsgrēkos 2021. gada vasarā.
Tādu smagu zemestrīču gadījumos, kādas nesen tika piedzīvotas Horvātijā, seku mazināšanai un atjaunošanas darbiem parasti ir vajadzīgs vairāk laika nekā dažu citu dabas katastrofu gadījumā. Tas būtu jāņem vērā, lai nodrošinātu pietiekamu līdzekļu apguves laiku. Tāpēc referents uzskata, ka jebkādā turpmākajā ESSF regulas pārskatīšanā būtu jāapsver iespēja pagarināt ESSF finansējuma izmantošanas 18 mēnešu termiņu, kā noteikts 8. panta 1. punktā, smagu zemestrīču gadījumā.
Pēc Komisijas lēmuma priekšlikuma detalizētas izvērtēšanas referents iesaka to ātri apstiprināt, lai nodrošinātu, ka summas var ātri atbrīvot un tās sasniegtu Horvātijas kopienas, kuras veic zemestrīču seku novēršanu. Referents aicina Komisiju nodrošināt, lai šis finansiālais ieguldījums Horvātijai tiktu sniegts īpaši steidzami.
REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS VĒSTULES VEIDĀ
Johan Van Overtveldt
Budžeta komitejas
priekšsēdētājam
BRISELĒ
Temats: Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošana, lai sniegtu palīdzību Horvātijai (COM(2021)0963 – 2021/0359(BUD))
Godātais Van Overtveldt kungs!
Reģionālās attīstības komitejai ir lūgts sniegt atzinumu par Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) izmantošanu, lai sniegtu palīdzību Horvātijai saistībā ar vairākām zemestrīcēm, kas notika laikā no 2020. gada 28. decembra līdz 2021. gada 21. februārim (COM(2021) 963 final). Esmu informēts par to, ka Budžeta komiteja tuvākajā laikā ir paredzējusi pieņemt ziņojumu par šo priekšlikumu.
Šis lēmums attiecas uz ESSF izmantošanu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 par summu 319 192 359 EUR apmērā.
Tam ir pievienots dokuments DEC Nr. 28/2021, kurā saskaņā ar 9. pantu Padomes 2020. gada 17. decembra Regulā (ES, Euratom) Nr. 2020/2093, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, ir ierosināts no budžeta pozīcijas “Rezerve solidaritātei un palīdzībai ārkārtas gadījumos (SEAR)” pārvietot 277 866 852 EUR gan saistību, gan maksājumu apropriācijās uz ESSF darbības budžeta pozīciju.
Saskaņā ar DFS regulas 9. panta 2. punktu SEAR kopējais gada maksimālais apjoms ir 1 200 000 000 EUR 2018. gada cenās jeb 1 273 450 000 EUR faktiskajās cenās. DFS regulas 9. panta 4. punktā noteikts, ka, sākot no katra gada 1. septembra, atlikušo daļu no summas, kas pieejama saskaņā ar SEAR, var izmantot palīdzībai saistībā ar jebkuru no SEAR komponentiem. Turklāt saskaņā ar DFS regulas 9. panta 4. punktu 25 % no kopējā 2021. gada piešķīruma SEAR (318 362 500 EUR faktiskajās cenās) bija jāsaglabā līdz 2021. gada 1. oktobrim, un no minētā datuma tie kļuva pieejami visiem SEAR komponentiem.
Jāatgādina, ka pēc iepriekš pieņemtā lēmuma par ESSF izmantošanu 2021. gadā tas jau ir izmantots par kopējo summu 484 199 841 EUR apmērā, lai sniegtu palīdzību Grieķijai un Francijai saistībā ar dabas katastrofām un 20 dalībvalstīm un pievienošanās sarunvalstīm saistībā ar ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā.
Tāpēc maksimālā summa, kura ir pieejama izmantošanai ESSF ietvaros, šobrīd ir 359 968 632 EUR, ar ko pietiek, lai segtu vajadzības saskaņā ar šo lēmumu par izmantošanu.
Šīs apropriācijas tiks izmantotas atlikušās summas izmaksai Horvātijai, atskaitot jau izmaksāto avansu 41 325 507 EUR apmērā.
Komitejas koordinatori ir izvērtējuši šo priekšlikumu un lūguši mani Jūs informēt par to, ka Reģionālās attīstības komitejas locekļu vairākumam nav iebildumu pret Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu, lai piešķirtu iepriekš minētās summas, kā to ierosinājusi Komisija.
Ar cieņu
Younous OMARJEE
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
9.12.2021 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
41 0 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, Andor Deli, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Jonás Fernández, Mario Furore, Henrike Hahn |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
41 |
+ |
ECR |
Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt |
ID |
Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs, Hélène Laporte |
NI |
Andor Deli, Mario Furore |
PPE |
Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig |
Renew |
Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds |
S&D |
Robert Biedroń, Paolo De Castro, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Victor Negrescu, Nils Ušakovs |
The Left |
Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis |
Verts/ALE |
Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Henrike Hahn |
0 |
- |
0 |
0 |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [2] OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.
- [3] OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0023.
- [5] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0429.
- [6] OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp.
- [7] OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.
- [8] Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).
- Lēmuma pieņemšanas datumu ievieto Parlaments pirms publicēšanas OV.