ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK

20.12.2021 - (COM(2020)0825 – C9-0418/2020 – 2020/0361(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Christel Schaldemose
Atzinuma sagatavotāji (*):
Henna Virkkunen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Geoffroy Didier, Juridiskā komiteja
Patrick Breyer, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants


EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK

(COM(2020)0825 – C9-0418/2020 – 2020/0361(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2020)0825),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0418/2020),

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 27. aprīļa atzinumu[1],

 ņemot vērā Reģionu komitejas 2021. gada 1. jūlija atzinumu[2],

 ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

 ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Juridiskās komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

 ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0356/2021),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK25, ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi darījumdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tirdzniecības vietas, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai un īstenot darījumus jaunos veidos. Lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un šo pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas gan individuāliem lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā.

(1) Informācijas sabiedrības pakalpojumi un jo īpaši starpniecības pakalpojumi ir kļuvuši par nozīmīgu Savienības ekonomikas un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīves daļu. Divdesmit gadu laikā pēc šādiem pakalpojumiem piemērojamā tiesiskā regulējuma pieņemšanas, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/31/EK25, ir izveidojušies tādi jauni un inovatīvi uzņēmējdarbības modeļi un pakalpojumi kā tiešsaistes sociālie tīkli un tirdzniecības vietas, kas ļauj komerciālajiem lietotājiem un patērētājiem izplatīt informāciju un piekļūt tai, un īstenot darījumus jaunos un inovatīvos veidos, pārveidojot saziņu, patēriņu un uzņēmējdarbības paradumus. Mūsdienās lielākā daļa Savienības iedzīvotāju izmanto šādus pakalpojumus ikdienā. Taču digitālā pārveide un šo pakalpojumu izmantojuma paplašināšanās ir radījušas arī jaunus riskus un problēmas individuāliem lietotājiem, uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā.

__________________

__________________

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) (OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt uzticamības pārbaudes prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Šādi atšķirīgi valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas.

(2) Dalībvalstis arvien biežāk ievieš vai apsver iespēju ieviest valsts tiesību aktus par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, un jo īpaši noteikt uzticamības pārbaudes prasības starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas noved pie iekšējā tirgus sadrumstalotības. Šādi atšķirīgi valstu tiesību akti negatīvi ietekmē iekšējo tirgu, kurš saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 26. pantu aptver telpu bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču un pakalpojumu brīva aprite un brīvība veikt uzņēmējdarbību, ņemot vērā šādu pakalpojumu sniegšanai vispārēji izmantotajam internetam piemītošo pārrobežu raksturu. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas nosacījumi iekšējā tirgū būtu jāsaskaņo ar mērķi sniegt uzņēmumiem piekļuvi jauniem tirgiem un iespējām izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot patērētājiem un citiem pakalpojumu saņēmējiem plašākas izvēles iespējas, neradot tehnoloģisko iesīksti un samazinot administratīvo slogu starpniecības pakalpojuma sniedzējiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīgai un rūpīgai rīcībai ir būtiska nozīme, lai radītu drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un ļautu Savienības iedzīvotājiem un citām personām izmantot savas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) noteiktās pamattiesības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību un tiesības uz nediskriminēšanu.

(3) Starpniecības pakalpojumu sniedzēju atbildīgai un rūpīgai rīcībai ir būtiska nozīme, lai radītu drošu, piekļūstamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi un ļautu Savienības iedzīvotājiem un citām personām izmantot Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) noteiktās pamattiesības un brīvības, jo īpaši tiesības uz privātumu, persondatu aizsardzību, cilvēka cieņas ievērošanu, privāto un ģimenes dzīvi, vārda un informācijas brīvību, mediju brīvību un plurālismu, uzņēmējdarbības brīvību, patērētāju augsta līmeņa aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un tiesības uz nediskriminēšanu. Bērniem ir īpašas tiesības, kas nostiprinātas Hartas 24. pantā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām (UNCRC). Tādējādi bērna interesēm jābūt primārajam apsvērumam visos jautājumos, kas viņus skar. UNCRC vispārīgajā komentārā Nr. 25 par bērnu tiesībām saistībā ar digitālo vidi ir oficiāli izklāstīts, kā šīs tiesības attiecas uz digitālo pasauli.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4) Tādēļ, lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem un veicinātu sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē.

(4) Lai aizsargātu un uzlabotu iekšējā tirgus darbību, Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs vienotu, iedarbīgu un samērīgu obligāti piemērojamu noteikumu kopums. Šajā regulā ir sniegti nosacījumi tam, lai iekšējā tirgū varētu veidoties un paplašināties inovatīvi digitālie pakalpojumi. Nepieciešama valstu regulatīvo pasākumu tuvināšana Savienības līmenī attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamajām prasībām, lai izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības un izbeigtu to, kā arī lai nodrošinātu juridisko noteiktību, tādējādi samazinot nenoteiktību izstrādātājiem, aizsargājot patērētājus un veicinot sadarbspēju. Piemērojot tehnoloģijas ziņā neitrālas prasības, inovācija būtu jāstimulē, nevis jākavē, vienlaikus ievērojot pamattiesības.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(4a) Ņemot vērā digitālo pakalpojumu nozīmi, ir būtiski, lai šī regula nodrošinātu tiesisko regulējumu, kas visiem pakalpojumu saņēmējiem, tostarp personām ar invaliditāti, sniegtu pilnīgu, vienlīdzīgu un neierobežotu piekļuvi starpniecības pakalpojumiem. Tāpēc, lai digitālas inovācijas rezultātā neviens netiktu atstāts novārtā, ir svarīgi, ka starpniecības pakalpojumu piekļūstamības prasības, tostarp šo pakalpojumu lietotāju saskarnes, atbilst spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Piekļūstamības aktam un Tīmekļa piekļūstamības direktīvai, un ka Savienības tiesības attīstās tālāk.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6) Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumi. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nav atzīts par starpniecības pakalpojumu.

(6) Daži starpniecības pakalpojumu sniedzēji praksē ir starpnieki attiecībā uz tādiem pakalpojumiem, kuri var vai nevar tikt sniegti elektroniskā veidā, piemēram, attālinātie informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, personu un preču transporta, izmitināšanas vai piegādes pakalpojumi. Šai regulai vajadzētu attiekties tikai uz starpniecības pakalpojumiem, neskarot Savienības vai valstu tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kurus starpnieki sniedz starpniecības pakalpojumu veidā, tostarp situācijām, kad starpniecības pakalpojums veido tāda cita pakalpojuma daļu, kurš Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā nav atzīts par starpniecības pakalpojumu.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8) Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējam ir darījumdarbības vieta Savienībā vai, ja tādas nav, pamatojoties uz ievērojamu lietotāju skaitu vienā vai vairākās dalībvalstīs vai darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotās valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai valsts augstākā līmeņa domēna izmantošana. Darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti var izsecināt arī no lietotnes pieejamības attiecīgās valsts lietotņu veikalā, vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgās dalībvalsts valodā, kā arī no tā, kā tiek pārvaldītas attiecības ar klientiem, nodrošinot apkalpošanu attiecīgajā dalībvalstī vispārēji izmantotā valodā. Būtiskas saistības pastāvēšana būtu jāpieņem arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1215/2012 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā27. Taču tikai tāpēc, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar uzskatīt, ka pastāv būtiska saistība ar Savienību.

(8) Būtu jāuzskata, ka šāda būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzējs ir iedibināts Savienībā vai, ja tā nav, tā darbība ir vērsta uz vienu vai vairākām dalībvalstīm. Darbību vēršanu uz vienu vai vairākām dalībvalstīm var noteikt, pamatojoties uz visiem attiecīgajiem apstākļiem, tostarp tādiem faktoriem kā attiecīgajā dalībvalstī parasti izmantotās valodas vai valūtas lietošana, iespēja pasūtīt produktus vai pakalpojumus vai valsts augstākā līmeņa domēna izmantošana. Par darbību vēršanu uz noteiktu dalībvalsti var uzskatīt arī gadījumu, kad lietotne ir iegādājama attiecīgās valsts lietotņu veikalā, tiek nodrošinātas vietēja mēroga reklāmas vai reklāmas attiecīgajā dalībvalstī lietotā valodā, kā arī tad, kad attiecībās ar klientiem, piemēram, klientu apkalpošana tiek nodrošināta attiecīgajā dalībvalstī parasti izmantotā valodā. Būtiskas saistības pastāvēšana būtu jāatzīst arī tad, ja pakalpojumu sniedzējs vērš savas darbības uz vienu vai vairākām dalībvalstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1215/201227 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Taču tikai no tā, ka tīmekļa vietne ir tehniski pieejama Savienībā, nevar secināt, ka pastāv būtiska saistība ar Savienību.

__________________

__________________

27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

27 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9) Šai regulai būtu jāpapildina tādi no Savienības tiesību aktiem izrietoši noteikumi, kas regulē konkrētus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus, jo īpaši Direktīva 2000/31/EK, izņemot šīs regulas ieviestās izmaiņas, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES, kurā veikti grozījumi28, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../..29 — priekšlikums regulai par teroristisku saturu tiešsaistē, neietekmējot to piemērojamību. Tādēļ šī regula neietekmē tādus citus tiesību aktus, kas uzskatāmi par lex specialis attiecībā uz šajā regulā izklāstīto vispārīgi piemērojamo regulējumu. Taču šīs regulas noteikumi attiecas uz tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti šādos citos tiesību aktos, kā arī uz jautājumiem, kuros šādi citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju ieviest konkrētus valsts līmeņa pasākumus.

(9) Šai regulai būtu jāpapildina tādi no Savienības tiesību aktiem izrietoši noteikumi, kas regulē konkrētus starpniecības pakalpojumu sniegšanas aspektus, jo īpaši Direktīva 2000/31/EK, izņemot šīs regulas ieviestās izmaiņas, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES, kurā veikti grozījumi28, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/78429 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Tādēļ šī regula neietekmē tādus citus tiesību aktus, kas uzskatāmi par lex specialis attiecībā uz šajā regulā izklāstīto vispārīgi piemērojamo regulējumu. Taču šīs regulas noteikumiem būtu jāattiecas uz tādiem jautājumiem, kuri daļēji vai pilnībā nav reglamentēti minētajos citos tiesību aktos, kā arī uz jautājumiem, kuros šādi citi tiesību akti atstāj dalībvalstīm iespēju ieviest konkrētus valsts līmeņa pasākumus. Lai palīdzētu dalībvalstīm un pakalpojumu sniedzējiem, Komisijai būtu jāsniedz pamatnostādnes par to, kā interpretēt mijiedarbību un papildināmību starp dažādiem Savienības tiesību aktiem un šo regulu un kā novērst prasību dublēšanos attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem vai iespējamos konfliktus, interpretējot līdzīgas prasības. Jo īpaši pamatnostādnēs būtu jāprecizē visas iespējamās pretrunas starp nosacījumiem un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā minētajos tiesību aktos, paskaidrojot, kuram tiesību aktam būtu jāprevalē.

__________________

__________________

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

28 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/.. — priekšlikums regulai par teroristisku saturu tiešsaistē

29 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(9a) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 167. panta 4. punktu būtu jāņem vērā kultūras aspekti, jo īpaši, lai respektētu un veicinātu kultūru un valodu daudzveidību. Ir būtiski, lai šī regula palīdzētu aizsargāt vārda un informācijas brīvību un mediju brīvību un veicināt mediju plurālismu, kā arī kultūru un valodu daudzveidību.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10) Skaidrības labad būtu jānorāda arī tas, ka šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/114830 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/115031, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK un Regulu […/…]32 par pagaidu atkāpi no dažiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem33, kā arī Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 93/13/EEK36, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/216137, un persondatu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67938. Personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regulas (ES) 2016/679 un Direktīvas 2002/58/EK noteikumi. Šī regula arī neietekmē Savienības tiesību aktu normas darba apstākļu jomā.

(10) Skaidrības labad būtu jānorāda arī tas, ka šī regula neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/114830 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/115031, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK32 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1232 par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem33, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/197233a, kā arī Savienības patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK34, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES35 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 93/13/EEK36, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/216137, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/882, Regulu (ES) 2019/1020, Direktīvu 2001/95/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/EK, Regulu 2017/239437a, un persondatu aizsardzības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/67938. Personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi reglamentē tikai Savienības attiecīgo tiesību aktu noteikumi šajā jomā, jo īpaši Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK. Šī regula neskar arī Savienības un valstu tiesību aktu normas darba apstākļu jomā.

__________________

__________________

30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).

30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1148 par sprāgstvielu prekursoru tirdzniecību un lietošanu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 un atceļ Regulu (ES) Nr. 98/2013 (OV L 186, 11.7.2019., 1. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

32 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

33 Regula […/…] par pagaidu atkāpi no dažiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem.

33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1232 (2021. gada 14. jūlijs) par pagaidu atkāpi no konkrētiem Direktīvas 2002/58/EK noteikumiem.

 

33a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

34 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

35 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

36 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.

36 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos.

37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu.

37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2161 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK, 2005/29/EK un 2011/83/ES attiecībā uz Savienības patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu.

 

37a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004.

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11) Būtu skaidri jānosaka, ka šī regula neietekmē noteikumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos autortiesību un blakustiesību jomā, kuros ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, kurus nevajadzētu skart.

(11) Būtu skaidri jānosaka, ka šī regula neskar Savienības tiesību aktus autortiesību un blakustiesību jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/790, kuros ir izklāstīti konkrēti noteikumi un procedūras, ko nevajadzētu skart.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12) Lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, termins “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu jādefinē plaši, ietverot arī informāciju par nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Šis termins būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju (neatkarīgi no tās veida), kura saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīgi naidīgi izteikumi vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kura ir saistīta ar nelikumīgām darbībām, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirgošana, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana vai ar patērētāju aizsardzības tiesību pārkāpumiem saistītas darbības. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbību nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets.

(12) Lai sasniegtu mērķi nodrošināt drošu, piekļūstamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, termins “nelikumīgs saturs” šajā regulā būtu jābalsta uz vispārēju priekšstatu, ka tam, kas ir nelikumīgs bezsaistē, jābūt nelikumīgam arī tiešsaistē. Jēdziens “nelikumīgs saturs” būtu atbilstīgi jādefinē, un tajā būtu jāietver arī informācija par nelikumīgu saturu, produktiem, pakalpojumiem un darbībām. Šis termins būtu jāuztver kā atsauce uz informāciju (neatkarīgi no tās veida), kura saskaņā ar piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem ir vai nu nelikumīga pati par sevi, piemēram, nelikumīgi naidīgi izteikumi vai teroristisks saturs un nelikumīgs diskriminējošs saturs, vai kura neatbilst Savienības tiesību aktiem, jo attiecas uz nelikumīgām darbībām, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu atspoguļojošu attēlu kopīgošana, nelikumīga privātu attēlu kopīgošana bez saskaņošanas, kibervajāšana, neatbilstošu vai viltotu produktu tirdzniecība, nelikumīga dzīvnieku, augu un vielu tirdzniecība, ar autortiesībām aizsargātu materiālu nesankcionēta lietošana vai ar patērētāju aizsardzības tiesību pārkāpumiem saistītas darbības, nelikumīgu pakalpojumu sniegšana, jo īpaši izmitināšanas pakalpojumu sniegšana īstermiņa īres platformās, kas neatbilst Savienības vai valstu tiesību aktiem. Šajā kontekstā nav nozīmes tam, vai informācijas vai darbību nelikumība izriet no Savienības tiesību aktiem vai valstu tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, un kāda ir attiecīgo tiesību aktu būtība vai priekšmets.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13) Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri ne tikai uzglabā informāciju, ko pakalpojuma saņēmēji sniedz pēc viņu pieprasījuma, bet arī izplata šo informāciju sabiedrībai pēc viņu pieprasījuma. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu cita pakalpojuma papildelementu, kurš objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojams bez galvenā pakalpojuma, un integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, ja ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana, pamatojoties uz izdevēja redakcionālo atbildību.

(13) Ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu specifisko raksturu un atbilstīgo nepieciešamību piemērot to sniedzējiem noteiktus īpašus pienākumus, plašākā šajā regulā definētajā mitināšanas pakalpojumu kategorijā jānošķir tiešsaistes platformu apakškategorija. Tādas tiešsaistes platformas kā sociālie tīkli vai tiešsaistes tirdzniecības vietas būtu jādefinē kā mitināšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri pēc pakalpojuma saņēmēju pieprasījuma ne tikai uzglabā viņu sniegto informāciju, bet, atkal pēc viņu pieprasījuma, arī izplata šo informāciju sabiedrībai. Taču, lai izvairītos no pārāk plašu pienākumu noteikšanas, mitināšanas pakalpojumu sniedzējus nevajadzētu uzskatīt par tiešsaistes platformām, ja informācijas izplatīšana sabiedrībai veido tikai nenozīmīgu cita pakalpojuma vai pamata pakalpojuma funkcionalitātes elementu vai papildelementu, un šis elements vai funkcionalitāte objektīvu tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojami bez galvenā pakalpojuma, kā arī šī elementa vai funkcionalitātes integrācija nav līdzeklis tiešsaistes platformām piemērojamo šīs regulas noteikumu apiešanai. Piemēram, šādu elementu varētu veidot tiešsaistes laikraksta komentāru sadaļa, jo ir skaidrs, ka tā ir papildinājums galvenajam pakalpojumam, kas ir ziņu publicēšana saskaņā ar izdevēja redakcionālo atbildību. Šajā regulā mākoņdatošanas pakalpojumi nebūtu jāuzskata par tiešsaistes platformu, ja konkrēta satura izplatīšana ir neliels vai papildu elements. Turklāt mākoņdatošanas pakalpojumi, ja tos izmanto kā infrastruktūru, piemēram, kā interneta lietojumprogrammai vai tiešsaistes platformai pamatā esošos infrastruktūras glabāšanas un datošanas pakalpojumus, paši par sevi nebūtu jāuzskata par tādas informācijas izplatīšanu sabiedrībai, kas tiek glabāta vai apstrādāta pēc lietojumprogrammas vai tiešsaistes platformas, kura to mitina, pakalpojumu saņēmēja pieprasījuma.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14) Terminam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, darot informāciju viegli pieejamu lietotājiem kopumā bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai šīs personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Nebūtu jāuzskata, ka tikai iespēja izveidot attiecīgā pakalpojuma lietotāju grupas pati par sevi nozīmē to, ka šādā veidā izplatītā informācija netiek izplatīta sabiedrībai. Taču šim terminam nebūtu jāietver informācijas izplatīšana slēgtās grupās, kuras veido ierobežots iepriekš noteiktu personu skaits. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/197239 definētie starppersonu sakaru pakalpojumi, piemēram, e-pasta ziņojumi un privātie ziņapmaiņas pakalpojumi, ir ārpus šīs regulas darbības jomas. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas izpratnē tikai tad, ja šāda darbība tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma.

(14) Terminam “izplatīšana sabiedrībai”, kā tas tiek izmantots šajā regulā, būtu jāietver informācijas pieejamības nodrošināšana potenciāli neierobežotam personu skaitam, tas ir, darot informāciju viegli pieejamu lietotājiem kopumā bez nepieciešamības informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmējam veikt turpmākas darbības, neatkarīgi no tā, vai šīs personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja informācijai var piekļūt, tikai reģistrējoties vai tiekot uzņemtiem lietotāju grupā, minētā informācija par izplatītu sabiedrībai būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt informācijai, tiek reģistrēti automātiski vai uzņemti bez cilvēka pieņemta lēmuma par to, kam piešķirt piekļuvi. Informāciju, ar ko apmainās, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/197239 definētos starppersonu sakaru pakalpojumus, piemēram, e-pasta ziņojumus un privātos ziņapmaiņas pakalpojumus, netiek uzskatīta par izplatītu sabiedrībai. Informācija būtu jāuzskata par izplatītu sabiedrībai šīs regulas izpratnē tikai tad, ja šāda darbība tiek veikta pēc informāciju sniedzošā pakalpojuma saņēmēja tieša pieprasījuma.

__________________

__________________

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

39 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija) (OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16) Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto saistību izņēmumu horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības un saskaņotības labad šī sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži šīs sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(16) Pateicoties juridiskajai noteiktībai, ko nodrošinājusi Direktīvā 2000/31/EK noteiktā starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamā nosacīto atbrīvojumu no atbildības horizontālā sistēma, iekšējā tirgū ir izveidojušies un paplašinājušies daudzi jauni pakalpojumi. Tāpēc minētā sistēma būtu jāsaglabā. Taču, ņemot vērā atšķirības, kas rodas, transponējot un piemērojot attiecīgos noteikumus valsts līmenī, kā arī skaidrības, konsekvences, prognozējamības, piekļūstamības un saskaņotības labad šī sistēma būtu jāiekļauj šajā regulā. Ir arī jāprecizē daži šīs sistēmas elementi, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kā arī tehnoloģiju un tirgus attīstību.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18) Šajā regulā noteiktie saistību izņēmumi nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic aktīvas darbības, lai iegūtu zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Šo izņēmumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība.

(18) Šajā regulā noteiktie atbrīvojumi no atbildības nebūtu jāpiemēro gadījumos, kad tā vietā, lai nodrošinātu pakalpojumus neitrāli, veicot tikai tehnisku un automātisku pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas apstrādi, starpniecības pakalpojumu sniedzējs veic aktīvas darbības, lai iegūtu zināšanas par šādu informāciju vai kontroli pār to. Tomēr par informācijas kontroli nevar uzskatīt tikai ranžēšanu vai kārtošanu secībā vai rekomendāciju sistēmas izmantošanu. Šo izņēmumu piemērošanai attiecīgi nevajadzētu būt pieejamai attiecībā uz atbildību par informāciju, kuru ir sniedzis nevis pakalpojuma saņēmējs, bet gan pats starpniecības pakalpojuma sniedzējs, tostarp gadījumos, kad uz izstrādāto informāciju ir attiecināma attiecīgā pakalpojumu sniedzēja redakcionālā atbildība.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20) Starpniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, nesniedz pakalpojumu neitrālā veidā, tādēļ tam nevajadzētu piemērot šajā regulā paredzētos saistību izņēmumus.

(20) Ja starpniecības pakalpojumu sniedzējs apzināti sadarbojas ar pakalpojumu saņēmēju nolūkā veikt nelikumīgas darbības, būtu jāuzskata, ka pakalpojums netiek sniegts neitrālā veidā, tādēļ pakalpojuma sniedzējam nevajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā paredzētos atbrīvojumus no atbildības.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21) Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai izmantot saistību izņēmumus par tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem, ja tie nav nekādā veidā saistīti ar nosūtīto informāciju. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu sevis pārsūtīto informāciju. Taču šī prasība nebūtu jāuzskata par nosūtīšanas laikā veiktu tehniska rakstura manipulāciju, jo šādas manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas integritāti.

(21) Pakalpojumu sniedzējam vajadzētu būt iespējai attiecībā uz tālākpārsūtīšanas un pieglabāšanas pakalpojumiem saņemt atbrīvojumus no atbildības, ja sniegtie pakalpojumi nav nekādā veidā saistīti ar nosūtītās informācijas saturu. Tam cita starpā ir nepieciešams, lai pakalpojumu sniedzējs nemainītu informāciju, ko tas pārsūta. Taču šī prasība nebūtu jāuzskata par nosūtīšanas laikā veiktu tehniska rakstura manipulāciju, jo šādas manipulācijas nemaina nosūtītās informācijas integritāti.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22) Lai izmantotu saistību izņēmumu attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, iegūstot faktiskas ziņas par nelikumīgu saturu, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot vārda brīvības principu. Pakalpojumu sniedzējs var jo īpaši iegūt šādas faktiskas ziņas, saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku vai juridisku personu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs uzņēmējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt varbūtēji nelikumīgo saturu un attiecīgajā gadījumā vērsties pret to.

(22) Lai izmantotu atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz mitināšanas pakalpojumiem, pakalpojumu sniedzējam, uzzinot par satura nelikumīgumu un tādējādi iegūstot faktiskas ziņas, būtu ātri jārīkojas, lai izņemtu attiecīgo saturu vai liegtu piekļuvi tam. Satura izņemšana vai liegums piekļūt tam būtu jāīsteno, ievērojot augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzību un Pamattiesību hartu, tostarp vārda brīvības principu un tiesības saņemt un izplatīt informāciju un idejas bez publiskas iestādes iejaukšanās. Pakalpojumu sniedzējs var jo īpaši iegūt faktiskas ziņas par satura nelikumību, saskaņā ar šo regulu veicot izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai saņemot fizisku vai juridisku personu paziņojumus, ciktāl šādi paziņojumi ir pietiekami precīzi un pienācīgi pamatoti, lai rūpīgs mitināšanas pakalpojuma sniedzējs varētu pamatoti identificēt un novērtēt varbūtēji nelikumīgo saturu un attiecīgajā gadījumā vērsties pret to. Kamēr pakalpojumu sniedzēji rīkojas, lai iegūtu faktiskas ziņas, tiem vajadzētu būt iespējai izmantot šajā regulā minētos atbrīvojumus no atbildības.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23) Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot saistību izņēmumu šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka šādu informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas pašas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši pakalpojuma saņēmēji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir ziņas par informāciju vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt šādu priekšstatu pietiekami labi informētam vidusmēra patērētājam.

(23) Lai nodrošinātu patērētāju efektīvu aizsardzību, viņiem veicot starpnieku nodrošinātus komercdarījumus tiešsaistē, noteiktiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, proti, tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, nevajadzētu būt iespējai izmantot atbrīvojumu no atbildības šajā regulā paredzētajiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ciktāl šādas tiešsaistes platformas sniedz attiecīgo informāciju par aplūkojamajiem darījumiem tādā veidā, kas rada patērētājiem priekšstatu, ka šādu informāciju sniedz minētās tiešsaistes platformas pašas vai to pakļautībā vai kontrolē esoši pakalpojuma saņēmēji un ka minētajām tiešsaistes platformām tādējādi ir ziņas par informāciju vai kontrole pār to, pat tad, ja tās nav. Šajā sakarā būtu objektīvi jānosaka, vai, pamatojoties uz attiecīgajiem apstākļiem, pasniegšanas veids varētu radīt šādu priekšstatu patērētājam. Šāds uzskats var rasties, piemēram, ja tiešsaistes platforma, kas atļauj distances līgumus ar tirgotājiem, skaidri nenorāda tirgotāja identitāti saskaņā ar šo regulu vai tirgo produktu vai pakalpojumu savā vārdā, nevis izmantojot tā tirgotāja nosaukumu, kurš to piegādās, vai ja pakalpojumu sniedzējs nosaka tirgotāja piedāvāto preču vai pakalpojumu galīgo cenu.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25) Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai fakts, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, neizraisa šajā regulā noteikto saistību izņēmumu nepieejamību ar nosacījumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai fakts, ka šie pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz savu noteikumu izpildi, nedrīkstētu izraisīt šādu saistību izņēmumu nepieejamību. Šī iemesla dēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz saistību izņēmumu, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties.

(25) Lai radītu juridisko noteiktību un neatturētu starpniecības pakalpojumu sniedzējus no tādu brīvprātīgu darbību veikšanas, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu un vēršanos pret to, būtu skaidri jānosaka, ka tikai fakts, ka pakalpojumu sniedzēji veic šādas darbības, neizraisa šajā regulā noteikto atbrīvojumu no atbildības nepieejamību vienīgi tāpēc, ka viņi veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas, ar nosacījumu, ka minētās darbības tiek veiktas labticīgi un rūpīgi un tiek papildinātas ar papildu aizsardzības pasākumiem pret pārmērīgu likumīga satura izņemšanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad satura moderācijai tiek izmantoti automatizēti rīki, tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru gadījumos, kad informācija tiek kļūdaini uzskatīta par nelikumīgu saturu. Turklāt ir lietderīgi precizēt, ka tikai fakts, ka šie pakalpojumu sniedzēji labticīgi veic pasākumus nolūkā ievērot Savienības tiesību aktu prasības, tostarp šajā regulā noteiktās prasības attiecībā uz savu noteikumu izpildi, nedrīkstētu izraisīt šādu atbrīvojumu no atbildības nepieejamību. Šī iemesla dēļ, nosakot, vai pakalpojumu sniedzējs var paļauties uz atbrīvojumu no atbildības, nevajadzētu ņemt vērā attiecīgā pakalpojumu sniedzēja iespējami veiktās darbības un pasākumus, jo īpaši attiecībā uz to, vai pakalpojumu sniedzējs nodrošina savu pakalpojumu neitrālā veidā un tādējādi atbilst attiecīgās normas darbības jomai, taču šis noteikums nenozīmē, ka pakalpojumu sniedzējs var uz to paļauties.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26) Lai arī šīs regulas II nodaļas noteikumi ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo saistību izņēmumu, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šo pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz viņu atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru viņi iesniedz un iespējami izplata, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu arī jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam dalībniekam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību, kura nav nelikumīgs saturs.

(26) Lai arī šīs regulas II nodaļas noteikumi ir vērsti uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamo atbrīvojumu no atbildības, ir svarīgi atgādināt, ka, neraugoties uz šo pakalpojumu sniedzēju vispārēji būtisko nozīmi, nelikumīgā satura un tiešsaistes darbību problēmas nevajadzētu risināt, tikai koncentrējoties uz viņu atbildību un pienākumiem. Trešām personām, kuras skar tiešsaistē nosūtītais vai uzglabātais nelikumīgais saturs, pēc iespējas jācenšas atrisināt ar šādu saturu saistītos konfliktus, neiesaistot attiecīgos starpniecības pakalpojumu sniedzējus. Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāpiemēro atbildība par nelikumīgu saturu, kuru viņi iesniedz un iespējami izplata, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ja tāda ir noteikta piemērojamajos Savienības un valstu tiesību aktos. Citiem dalībniekiem, piemēram, grupu moderatoriem slēgtās un atvērtās tiešsaistes vidēs, jo īpaši lielu grupu gadījumā attiecīgos gadījumos saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem būtu arī jāpalīdz novērst nelikumīga satura izplatīšanu tiešsaistē. Turklāt, ja pastāv nepieciešamība iesaistīt informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzējus, visu veidu šādas iesaistīšanās pieprasījumi un rīkojumi būtu vispārīgi jāadresē tam konkrētajam pakalpojumu sniedzējam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas vērsties pret konkrētajiem nelikumīgā satura elementiem, lai novērstu un mazinātu jebkādu iespējami negatīvo ietekmi uz tādas informācijas pieejamību, kura nav nelikumīgs saturs. Tāpēc pakalpojumu sniedzējiem būtu jārīkojas, ja tie ir vislabākajā situācijā, lai to darītu.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27) Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, arī var piemērot šajā regulā izklāstītos saistību izņēmumus, ciktāl viņu sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, sertifikācijas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, kā arī satura piegādes tīklus, kuri iespējo vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī šiem pakalpojumiem var piemērot saistību izņēmumus tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.

(27) Kopš 2000. gada ir parādījušās jaunas tehnoloģijas, kuras uzlabo datu nosūtīšanas un uzglabāšanas sistēmu pieejamību, efektivitāti, ātrumu, uzticamību, spējas un drošību tiešsaistē, tādējādi veidojot arvien sarežģītāku tiešsaistes ekosistēmu. Šajā sakarā būtu jāatgādina, ka tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuru pakalpojumi izveido un atvieglo interneta loģisko arhitektūru un pienācīgu darbību, tostarp tehniskās palīgfunkcijas, arī var piemērot šajā regulā izklāstītos atbrīvojumus no atbildības, ciktāl viņu sniegtie pakalpojumi ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi. Šādi pakalpojumi attiecīgajā gadījumā un citu starpā ietver lokālos bezvadu tīklus, domēnu nosaukumu sistēmu (DNS) pakalpojumus, augstākā līmeņa domēnu nosaukumu reģistrus, sertificētājas iestādes, kuras izdod digitālos sertifikātus, virtuālos privātos tīklus, mākoņa infrastruktūras pakalpojumus, kā arī satura piegādes tīklus, kuri iespējo vai uzlabo citu starpniecības pakalpojumu sniedzēju funkcijas. Tāpat ir ievērojami attīstījušies sakaru nolūkiem izmantotie pakalpojumi un to piegādes tehniskie līdzekļi, radot tādus tiešsaistes pakalpojumus kā balss pārraide ar interneta protokolu, ziņapmaiņas pakalpojumi un tīmekļa e-pasta pakalpojumi, kur saziņa tiek nodrošināta, izmantojot interneta piekļuves pakalpojums. Arī šiem pakalpojumiem var piemērot atbrīvojumus no atbildības tādā mērā, kādā tie ir kvalificējami kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(27a) Vienā tīmekļa lapā vai tīmekļa vietnē var atrasties elementi, kas ir kvalificējami atšķirīgi kā tālākpārsūtīšanas, pieglabāšanas vai mitināšanas pakalpojumi, un katram no tiem būtu atbilstoši jāpiemēro noteikumi par atbrīvojumu no atbildības. Piemēram, meklētājprogramma varētu darboties tikai kā pieglabāšanas pakalpojums attiecībā uz informāciju, kas iekļauta meklēšanas rezultātos. Taču līdzās šiem rezultātiem parādītie elementi, piemēram, tiešsaistes reklāmas, joprojām būtu uzskatāmi par mitināšanas pakalpojumu.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28) Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu piemērot pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz pārraudzības pienākumu īpašos gadījumos un jo īpaši neietekmē saskaņā ar valsts tiesību aktiem izdotus valstu iestāžu rīkojumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējas pārraudzības pienākums, aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums vai vispārīgs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu.

(28) Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu piemērot ne de jure, ne de facto pārraudzības pienākumu attiecībā uz vispārīga rakstura pienākumiem. Tas neattiecas uz konkrētiem un pienācīgi noteiktiem pārraudzības pienākumiem īpašos gadījumos, ja tie ir noteikti Savienības aktos un jo īpaši neietekmē saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar ko īsteno Savienības tiesību aktus, izdotus valstu iestāžu rīkojumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un citiem Savienības tiesību aktiem, ko uzskata par lex specialis. Nekas šajā regulā nebūtu jāinterpretē kā vispārējs pārraudzības pienākums, aktīvas faktu noskaidrošanas pienākums vai vispārējs pienākums pakalpojumu sniedzējiem īstenot proaktīvus pasākumus attiecībā uz nelikumīgu saturu. Tāpat dalībvalstīm nevajadzētu liegt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galšifrēšanas pakalpojumus. Efektīvas datu galšifrēšanas izmantošana ir būtiska, lai nodrošinātu uzticēšanos internetam un drošību tajā, jo tā efektīvi novērš neatļautu trešo personu piekļuvi. Turklāt, lai nodrošinātu efektīvu digitālo privātumu, dalībvalstīm nevajadzētu uzlikt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārēju pienākumu ierobežot to pakalpojumu izmantošanu anonīmi.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29) Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem rīkoties, lai vērstos pret noteiktiem īpašiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt noteiktus īpašus informācijas elementus. Valstu tiesību akti, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šie rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka šādus rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā tā, lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, jāievieš konkrēti nosacījumi, kam šādiem rīkojumiem ir jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz šādu rīkojumu izskatīšanu.

(29) Atkarībā no katras dalībvalsts tiesību sistēmas un attiecīgās tiesību jomas valsts tiesu vai administratīvās iestādes var likt starpniecības pakalpojumu sniedzējiem rīkoties, lai vērstos pret noteiktiem īpašiem nelikumīga satura elementiem, vai sniegt noteiktus īpašus informācijas elementus. Valstu tiesību akti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu, uz kuru pamata tiek izdoti šādi rīkojumi, būtiski atšķiras, un arvien biežāk šie rīkojumi tiek izpildīti pārrobežu situācijās. Lai nodrošinātu to, ka šādus rīkojumus var ievērot lietderīgā un efektīvā veidā tā, lai attiecīgās valsts iestādes var veikt savus uzdevumus un pakalpojumu sniedzējiem netiek uzlikti nesamērīgi slogi, nepamatoti neietekmējot nevienas citas trešās personas tiesības un leģitīmās intereses, jāievieš konkrēti nosacījumi, kam šādiem rīkojumiem ir jāatbilst, kā arī konkrētas papildu prasības attiecībā uz šādu rīkojumu efektīvu izskatīšanu.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30) Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu vai sniegt informāciju būtu jāizdod saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā izklāstītie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) /…. [priekšlikums regulai par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē] vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Šiem nosacījumiem un prasībām nevajadzētu skart piemērojamajos valstu tiesību aktos ietvertos saglabāšanas noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistītus tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumus.

(30) Rīkojumi vērsties pret nelikumīgu saturu vai sniegt informāciju būtu jāizdod saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartu un jo īpaši Regulu (ES) 2016/679 un šajā regulā noteikto aizliegumu ieviest vispārīgo pienākumu pārraudzīt informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgām darbībām norādošus faktus vai apstākļus. Šajā regulā izklāstītie nosacījumi un prasības, kas attiecas uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu, neskar citus Savienības tiesību aktus, kas paredz līdzīgas sistēmas, lai vērstos pret noteiktiem nelikumīga satura veidiem, piemēram, Regulu (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē vai Regulu (ES) 2017/2394, ar kuru piešķirtas noteiktas pilnvaras pieprasīt sniegt informāciju par dalībvalstu patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, savukārt rīkojumiem sniegt informāciju piemērojamie nosacījumi un prasības neskar citus Savienības tiesību aktus, kuri ietver līdzīgus konkrētām nozarēm piemērojamus attiecīgus noteikumus. Šiem nosacījumiem un prasībām nevajadzētu skart piemērojamajos valstu tiesību aktos ietvertos saglabāšanas noteikumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ar informācijas neizpaušanu saistītus tiesībaizsardzības iestāžu konfidencialitātes pieprasījumus.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31) Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Šajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Turklāt, ja rīkojums, kurš attiecas uz konkrētu informāciju, var radīt ietekmi ārpus iesaistītās iestādes dalībvalsts teritorijas, iestādei būtu jānovērtē, vai aplūkojamo informāciju varētu uzskatīt par nelikumīgu saturu citās iesaistītajās dalībvalstīs, un attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumi un starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses.

(31) Šādiem rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu būtu skaidri jānorāda teritoriālā darbības joma, pamatojoties uz piemērojamajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, kuri atbilst Savienības tiesību aktiem, tostarp Direktīvai 2000/31/EK un Hartai, kas ļauj izdot attiecīgos rīkojumus, un tai nevajadzētu pārsniegt mērķa sasniegšanai absolūti nepieciešamo teritoriju. Šajā sakarā rīkojumu izdevušajai valsts tiesu vai administratīvajai iestādei atbilstoši rīkojuma izdošanas juridiskajam pamatam vajadzētu līdzsvarot rīkojuma iecerēto mērķi ar visu to trešo personu tiesībām un leģitīmajām interesēm, kuras var skart attiecīgais rīkojums, jo īpaši ar Hartā noteiktajām pamattiesībām. Ārkārtas gadījumā, ja rīkojums, kurš attiecas uz konkrētu informāciju, var radīt ietekmi ārpus iesaistītās iestādes dalībvalsts teritorijas, iestādei būtu jānovērtē, vai aplūkojamo informāciju varētu uzskatīt par nelikumīgu saturu citās iesaistītajās dalībvalstīs, un attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā Savienības vai starptautisko tiesību aktu noteikumi un starptautiskās savstarpējās atzīšanas intereses.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32) Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sagatavošanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Tādēļ šīs regulas noteikumiem par informācijas sniegšanu nevajadzētu ietekmēt rīkojumus par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem.

(32) Šajā regulā reglamentētie rīkojumi sniegt informāciju attiecas uz konkrētas informācijas sagatavošanu par atsevišķiem attiecīgā starpniecības pakalpojuma saņēmējiem, kuri ir norādīti minētajos rīkojumos, ar mērķi noteikt šo pakalpojumu saņēmēju atbilstību piemērojamajiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem. Tādēļ šīs regulas noteikumiem par informācijas sniegšanu nevajadzētu ietekmēt rīkojumus par informācijas sniegšanu par īpaši neidentificētu pakalpojuma saņēmēju grupu dalībniekiem, tostarp rīkojumus sniegt apkopotu informāciju statistikas nolūkiem vai pierādījumos balstītas politikas izstrādes nolūkiem. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek īstenots Savienības tiesiskais regulējums par sakaru konfidencialitāti un privātumu tiešsaistē, kā arī par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi, kā noteikts Direktīvā (ES) 2016/680. Jo īpaši dalībvalstīm būtu jāievēro privātpersonu un žurnālistu tiesības un jāatturas no tādas informācijas pieprasīšanas, kas varētu kaitēt plašsaziņas līdzekļu brīvībai vai vārda brīvībai.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33) Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju ir attiecināmi noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā reģistrēts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no šīs kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī reģistrētiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tie principā neierobežo šo pakalpojumu sniedzēju brīvību sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Tādēļ uz šādiem rīkojumiem neattiecas Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītie noteikumi, tostarp attiecībā uz nepieciešamību pamatot pasākumus, atkāpjoties no tās dalībvalsts kompetences, kurā pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts, uz konkrētu iemeslu pamata, un attiecībā uz ziņošanu par šādiem pasākumiem.

(33) Uz rīkojumiem vērsties pret nelikumīgu saturu un sniegt informāciju ir attiecināmi noteikumi, kas aizsargā tās dalībvalsts kompetenci, kurā reģistrēts attiecīgais pakalpojumu sniedzējs, un kas noteiktos gadījumos paredz Direktīvas 2000/31/EK 3. pantā izklāstītās iespējamās atkāpes no šīs kompetences, tikai tad, ja ir izpildīti minētā panta nosacījumi. Ņemot vērā, ka minētie rīkojumi, kā noteikts Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ir attiecīgi saistīti ar īpašiem nelikumīga satura un informācijas elementiem, gadījumos, kad tie ir adresēti citā dalībvalstī reģistrētiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, tiem principā nebūtu jāierobežo šo pakalpojumu sniedzēju brīvība sniegt savus pakalpojumus citās valstīs. Kompetentajai iestādei rīkojumi reaģēt uz nelikumīgu saturu un sniegt informāciju būtu tiešā veidā jānosūta attiecīgajam adresātam, ievērojot persondatu aizsardzības noteikumus un izmantojot jebkādus elektroniskus līdzekļus (tādus kā drošu e-pastu un platformas vai citus drošus kanālus, to vidū tādus, ko darījis pieejamus pakalpojuma sniedzējs), kuri dod iespēju iegūt rakstisku apliecinājumu, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs var noteikt autentiskumu, kas ietver rīkojuma nosūtīšanas un saņemšanas datuma un laika pareizību. Šī prasība būtu jāizpilda, izmantojot kvalificētus elektroniski reģistrētus piegādes pakalpojumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 910/2014. Šai regulai nebūtu jāskar noteikumi par spriedumu savstarpēju atzīšanu un izpildi, proti, attiecībā uz tiesībām atteikties atzīt un izpildīt rīkojumu reaģēt uz nelikumīgu saturu, jo īpaši, ja šāds rīkojums ir pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai politikai, kurā prasa atzīšanu vai izpildi.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33a) Šai regulai nebūtu jāliedz attiecīgajām valsts tiesu vai administratīvajām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamiem Savienības tiesību aktiem vai valsts tiesību aktiem, kuri ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izdot rīkojumu par satura atjaunošanu, ja šāds saturs atbilst starpniecības pakalpojumu sniedzēja noteikumiem, bet pakalpojumu sniedzējs to ir kļūdaini uzskatījis par nelikumīgu un tas ir izņemts.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(33b) Lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu, rīkojumiem reaģēt uz nelikumīgu saturu un sniegt informāciju būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem, tostarp Hartai. Komisijai būtu efektīvi jāreaģē uz Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, izmantojot pārkāpuma procedūras.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, līdzsvarotu un saskaņotu uzticamības pārbaudes pienākumu kopumu. Šie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, pakalpojuma saņēmēju, tostarp nepilngadīgu personu un neaizsargātu lietotāju, drošība un uzticēšanās, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzība, lai nodrošinātu šādu pakalpojumu sniedzēju jēgpilnu pārskatatbildību un dotu iespēju saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību.

(34) Lai sasniegtu šīs regulas mērķus un jo īpaši uzlabotu iekšējā tirgus darbību, kā arī nodrošinātu drošu un pārredzamu tiešsaistes vidi, attiecībā uz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nepieciešams noteikt skaidru, efektīvu, paredzamu, līdzsvarotu un saskaņotu uzticamības pārbaudes pienākumu kopumu. Šie pienākumi būtu īpaši jāvērš uz dažādu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanas garantēšanu, piemēram, patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzība, pakalpojuma saņēmēju, tostarp nepilngadīgu personu un neaizsargātu lietotāju, drošība un uzticēšanās, attiecīgo Hartā noteikto pamattiesību aizsardzība, šādu pakalpojumu sniedzēju jēgpilna pārskatatbildība un iespēju došana saņēmējiem un citām skartajām personām, vienlaikus veicinot kompetento iestāžu veiktu nepieciešamo pārraudzību.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35) Šajā sakarā ir svarīgi pielāgot uzticamības pārbaudes pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam un raksturam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie šādām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un viņu sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi. Šie saskaņotie uzticamības pārbaudes pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai sasniegtu noteiktos sabiedriskās politikas apsvērumus, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu pamattiesības tiešsaistē.

(35) Šajā sakarā ir svarīgi pielāgot uzticamības pārbaudes pienākumus attiecīgā starpniecības pakalpojuma veidam, raksturam un apjomam. Tādēļ šajā regulā ir izklāstītas visiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piemērojamās pamatprasības, kā arī mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi. Ja starpniecības pakalpojumu sniedzēji pieder pie šādām dažādām kategorijām, ņemot vērā to lielumu un viņu sniegto pakalpojumu raksturu, tiem būtu jāievēro visi attiecīgie šīs regulas pienākumi, kas saistīti ar minētajiem pakalpojumiem. Šie saskaņotie uzticamības pārbaudes pienākumi, kuriem vajadzētu būt pamatotiem un nepatvaļīgiem, ir nepieciešami, lai sasniegtu noteiktos sabiedriskās politikas apsvērumus, piemēram, aizsargātu pakalpojuma saņēmēju leģitīmās intereses, vērstos pret nelikumīgu praksi un aizsargātu pamattiesības tiešsaistē.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36) Lai veicinātu netraucētu un efektīvu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums izveidot vienotu kontaktpunktu un publicēt attiecīgu informāciju par to, tai skaitā par saziņā izmantojamām valodām. Kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie singalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Pretēji juridiskajam pārstāvim kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un tam nav obligāti nepieciešama fiziska atrašanās vieta.

(36) Lai veicinātu netraucētu un efektīvu saziņu par šīs regulas darbības jomā esošajiem jautājumiem, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jānosaka pienākums izraudzīties vienotu kontaktpunktu un publicēt attiecīgu un atjauninātu informāciju par to, tai skaitā par saziņā izmantojamām valodām. Šāda informācija būtu jāpaziņo iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram. Kontaktpunktu var izmantot arī uzticamie signalizētāji un profesionālas organizācijas, kurām ir īpašas attiecības ar attiecīgo starpniecības pakalpojumu sniedzēju. Vajadzētu dot iespēju par šo kontaktpunktu noteikt to pašu kontaktpunktu, kas paredzēts citos Savienības tiesību aktos. Pretēji juridiskajam pārstāvim kontaktpunktam būtu jākalpo operatīviem mērķiem, un tam nav obligāti nepieciešama fiziska atrašanās vieta.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(36a) Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpieprasa arī izraudzīties vienotu kontaktpunktu pakalpojumu saņēmējiem, kas ļautu ātri, tieši un efektīvi sazināties, jo īpaši ar viegli pieejamiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot tālruņa numuru, e-pasta adreses, elektroniskās saziņas veidlapas, sarunbotus vai tūlītējo ziņapmaiņu. Lietotāja saziņas ar sarunbotiem gadījumā, tas būtu skaidri jānorāda. Lai veicinātu ātru, tiešu un efektīvu saziņu, pakalpojumu saņēmējiem nebūtu jāsaskaras ar garām tālruņu izvēlnēm vai slēptu kontaktinformāciju. Jo īpaši tālruņa izvēlnēs vienmēr jāiekļauj iespēja runāt ar cilvēku. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj pakalpojumu saņēmējiem izvēlēties tiešas un efektīvas saziņas līdzekļus, kas nebalstās tikai uz automatizētiem rīkiem. Šai prasībai nebūtu jāietekmē starpniecības pakalpojumu sniedzēju iekšējā organizācija, tostarp spēja izmantot trešo personu pakalpojumus šo sakaru sistēmu nodrošināšanai, piemēram, ārējos pakalpojumu sniedzējus un zvanu centrus.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37) Trešās valstīs reģistrētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu iedarbīgu pārraudzību un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildi attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības.

(37) Trešās valstīs reģistrētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, būtu jāieceļ pienācīgi pilnvarots juridiskais pārstāvis Savienībā un jāsniedz informācija par saviem juridiskajiem pārstāvjiem, lai nodrošinātu iedarbīgu pārraudzību un nepieciešamības gadījumā šīs regulas izpildi attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem. Juridiskajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs regulas attiecīgās prasības. Vajadzētu būt iespējai, ka juridisko pārstāvi pilnvaro vairāk nekā viens starpniecības pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar noteikumu, ka šādi pakalpojumu sniedzēji ir mikrouzņēmumi vai mazie vai vidējie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38) Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildi ar mērķi nodrošināt pārredzamību un aizsargāt pakalpojuma saņēmējus, kā arī lai izvairītos no netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem.

(38) Lai gan principā būtu jāievēro starpniecības pakalpojumu sniedzēju līgumu slēgšanas brīvība, ir lietderīgi paredzēt konkrētus noteikumus par šo pakalpojumu sniedzēju noteikumu saturu, piemērošanu un izpildi ar mērķi nodrošināt pamattiesību, jo īpaši vārda un informācijas brīvības, aizsardzību, pārredzamību, pakalpojuma saņēmēju aizsardzību un izvairīšanos no diskriminējošiem, netaisnīgiem vai patvaļīgiem rezultātiem. Īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai noteikumi būtu izstrādāti skaidrā un nepārprotamā valodā saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valsts tiesību aktiem. Noteikumos būtu jāietver informācija par visām rīcībpolitikām, procedūrām, pasākumiem un rīkiem, kas tiek izmantoti satura moderācijai, tostarp par lēmumu pieņemšanas algoritmiem, cilvēka veikto pārskatīšanu, kā arī par tiesībām pārtraukt pakalpojuma izmantošanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jāsniedz pakalpojumu saņēmējiem kodolīgs un viegli lasāms kopsavilkums par noteikumu galvenajiem elementiem, tostarp par pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, attiecīgā gadījumā izmantojot grafiskus elementus, piemēram, ikonas.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

39. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39) Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāsniedz ziņojums saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par viņu veikto satura moderāciju, tostarp viņu noteikumu piemērošanas un izpildes rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, šiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK40 sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi.

(39) Lai nodrošinātu pienācīgu pārredzamības un pārskatatbildības līmeni, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu reizi gadā jāizstrādā ziņojums standartizētā un mašīnlasāmā formātā saskaņā ar šajā regulā ietvertajām saskaņotajām prasībām par viņu veikto satura moderāciju, tostarp viņu noteikumu piemērošanas un izpildes rezultātā veiktajiem pasākumiem. Taču, lai izvairītos no nesamērīga sloga, šiem pārredzamības ziņošanas pienākumiem nevajadzētu attiekties uz pakalpojumu sniedzējiem, kuri saskaņā ar Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK40 sniegto definīciju ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas arī nekvalificējas kā ļoti lielas tiešsaistes platformas.

__________________

__________________

40 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

40 Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(39a) Pakalpojuma saņēmējiem, izmantojot pakalpojumu, vajadzētu būt iespējai brīvi, autonomi un apzināti pieņemt lēmumus un izvēlēties, un starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāizmanto nekādi līdzekļi, tostarp ar to saskarnes starpniecību, kas izkropļo vai pasliktina minēto lēmumu pieņemšanu. Jo īpaši, pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu spēt pieņemt šādus lēmumus, inter alia attiecībā uz noteikumu pieņemšanu un izmaiņām, reklāmas praksi, privātumu un citiem iestatījumiem un rekomendāciju sistēmām, kad notiek mijiedarbība ar starpniecības pakalpojumiem. Tomēr dažas prakses parasti izmanto kognitīvos aizspriedumus un mudina pakalpojuma saņēmējus iegādāties preces un pakalpojumus, ko viņi nevēlas, vai atklāt personisku informāciju, ko viņi labprātāk neizpaustu. Tādēļ būtu jāaizliedz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem maldināt vai uzvedināt pakalpojuma saņēmējus un, izmantojot tiešsaistes saskarnes vai tās daļas struktūru, uzbūvi vai funkcijas (“maldinošas saskarnes”), iedragāt vai mazināt pakalpojuma saņēmēju autonomiju, lēmumu pieņemšanu vai izvēli. Aizliegumā būtu jāietver, bet ne tikai, ekspluatējoša dizaina izvēles ar mērķi novirzīt saņēmēju uz darbībām, kas dod labumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam, bet kas var nebūt saņēmēju interesēs, piedāvājot izvēles iespējas veidā, kas nav neitrāls, piemēram, vizuāli izceļot piekrišanas sniegšanas funkciju, atkārtoti pieprasot vai mudinot saņēmēju pieņemt lēmumu, piemēram, padarot atteikšanos no pakalpojuma būtiski sarežģītāku nekā tā izvēlēšanos. Tomēr noteikumi, kas novērš maldinošas saskarnes, nebūtu jāuzskata par tādiem, kas liedz pakalpojumu sniedzējiem tieši sazināties ar lietotājiem un piedāvāt tiem jaunus vai papildu pakalpojumus. Jo īpaši vajadzētu būt iespējai saprātīgā termiņā atkal vērsties pie lietotāja pat tad, ja lietotājs saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 ir noraidījis piekrišanu konkrētiem datu apstrādes nolūkiem. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģēto aktu, lai definētu praksi, ko varētu uzskatīt par maldinošu saskarni.

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40) Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var pieņemt lēmumu, vai tas piekrīt šādam novērtējumam un vēlas izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām un juridiskām personām vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem varbūtēji nelikumīga satura elementiem vienā paziņojumā. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

(40) Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir īpaši svarīga nozīme cīņā pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, jo tie uzglabā informāciju, kuru pakalpojuma saņēmēji sniedz un pieprasa tiem uzglabāt, kā arī parasti sniedz citiem saņēmējiem piekļuvi šai informācijai, dažkārt lielā apjomā. Visiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem neatkarīgi no to lieluma ir svarīgi ieviest viegli pieejamus, visaptverošus un lietotājdraudzīgus paziņošanas un rīcības mehānismus, kuri atvieglo paziņojumu sniegšanu attiecīgajam mitināšanas pakalpojumu sniedzējam (“paziņošana”) par konkrētiem informācijas elementiem, ko paziņojumu sniegusī persona uzskata par nelikumīgu saturu, un uz kuru pamata attiecīgais pakalpojumu sniedzējs var bez paziņojumā iekļautās informācijas papildu juridiskas vai faktu pārbaudes noteikt, ka attiecīgais saturs ir skaidri nelikumīgs, un izņemt minēto saturu vai liegt piekļuvi tam (“rīcība”). Šādam mehānismam būtu jāietver skaidri identificējams ziņošanas mehānisms, kas atrodas tuvu attiecīgajam saturam un kas ļauj ātri un viegli paziņot informācijas vienības, kuras saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem tiek uzskatītas par nelikumīgu saturu. Ja tiek ievērotas paziņošanas prasības, fiziskām un juridiskām personām vajadzētu būt iespējai ziņot par vairākiem konkrētiem varbūtēji nelikumīga satura elementiem vienā paziņojumā, lai nodrošinātu paziņošanas un rīcības mehānismu efektīvu darbību. Lai gan personām vienmēr vajadzētu būt iespējai iesniegt paziņojumus anonīmi, šādiem paziņojumiem nebūtu jāsniedz faktiskas ziņas, izņemot gadījumu, kad tiek uzskatīts, ka informācija ir saistīta ar kādu no Direktīvā 2011/93/ES minētajiem nodarījumiem. Pienākums ieviest paziņošanas un rīcības mehānismus būtu jāpiemēro, piemēram, datņu uzglabāšanas un kopīgošanas pakalpojumiem, tīmekļa mitināšanas pakalpojumiem, reklāmas serveriem un teksta uzglabāšanas vietnēm, ciktāl tie ir kvalificējami par šīs regulas darbības jomā esošiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

40.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40a) Tomēr paziņojumi būtu jāadresē tam dalībniekam, kuram ir tehniskas un operatīvas spējas rīkoties un ciešākas attiecības ar pakalpojumu saņēmēju, kas ir sniedzis informāciju vai saturu. Šādiem mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecīgie paziņojumi būtu jāpārsūta konkrētajai tiešsaistes platformai un par to jāinformē digitālo pakalpojumu koordinators.

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

40.b apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(40b) Turklāt mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jācenšas veikt darbības tikai attiecībā uz paziņotajiem informācijas elementiem. Ja atsevišķu informācijas elementu izņemšana vai piekļuves tiem liegšana tehniski vai operatīvi nav iespējama juridisku vai tehnisku iemeslu dēļ, piemēram, ja tiek izmantoti šifrētu datņu un datu glabāšanas un kopīgošanas pakalpojumi, mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāinformē pakalpojumu saņēmējs par paziņojumu un attiecīgi jārīkojas.

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

41. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41) Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu un objektīvu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir reģistrētas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz pakalpojuma saņēmēju efektīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību, kā arī tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nelikumīgā satura skarto personu nediskriminēšanu.

(41) Šādu paziņošanas un rīcības mehānismu noteikumi būtu jāsaskaņo Savienības līmenī, lai nodrošinātu paziņojumu laicīgu, rūpīgu, objektīvu, nepatvaļīgu un nediskriminējošu izskatīšanu uz vienotu, pārredzamu un skaidru noteikumu pamata, kuri nodrošina stingrus skarto personu tiesību un leģitīmo interešu, jo īpaši Hartā garantēto pamattiesību, aizsardzības pasākumus neatkarīgi no dalībvalsts, kurā šīs personas ir reģistrētas vai dzīvo, un attiecīgās tiesību jomas. Pamattiesības attiecīgajā gadījumā ietver tiesības uz vārda un informācijas brīvību, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu un tiesības uz pakalpojuma saņēmēju efektīvu tiesību aizsardzību, pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības brīvību, tostarp līgumu slēgšanas brīvību, kā arī tiesības uz cilvēka cieņu, bērna tiesības, tiesības uz īpašuma, tostarp intelektuālā īpašuma, aizsardzību un tiesības uz nelikumīgā satura skarto personu nediskriminēšanu.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(41a) Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc paziņojumu saņemšanas būtu jārīkojas bez nepamatotas kavēšanās, ņemot vērā paziņotā nelikumīgā satura veidu un rīcības steidzamību. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par to, vai rīkoties saistībā ar paziņojumu, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē fiziskā vai juridiskā persona, paziņojot lēmuma konkrēto saturu.

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42) Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja sniegto informāciju vai liegt piekļuvi tai, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmuma apstrīdēšanai pieejamajos resursos vienmēr būtu jāiekļauj tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

(42) Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzējs izlemj izņemt pakalpojuma saņēmēja ievietoto informāciju, liegt piekļuvi tai, pazemināt tās rangu vai attiecībā uz to noteikt citus pasākumus, piemēram, pēc paziņojuma saņemšanas vai pēc savas iniciatīvas, tostarp izmantojot automatizētus līdzekļus, kas ir izrādījušies efektīvi, samērīgi un precīzi, attiecīgajam pakalpojumu sniedzējam vajadzētu skaidrā un lietotājdraudzīgā veidā informēt saņēmēju par savu lēmumu, tā pamatojumu un pieejamajām lēmuma apstrīdēšanas iespējām, ņemot vērā šādu lēmumu potenciāli izraisītās negatīvās sekas saņēmējam, tostarp attiecībā uz tā vārda brīvības pamattiesību izmantošanu. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas iemesliem, jo īpaši neatkarīgi no tā, vai rīcība tiek īstenota tādēļ, ka informācija, par kuru iesniegts paziņojums, tiek uzskatīta par nelikumīgu saturu vai neatbilstīgu piemērojamajiem noteikumiem. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja lēmuma apstrīdēšanai pieejamajos resursos vienmēr būtu jāiekļauj tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Tomēr šis pienākums nebūtu jāpiemēro vairākās situācijās, proti, ja saturs ir maldinošs vai daļa no liela komerciāla satura, vai kad tiesu vai tiesībaizsardzības iestāde ir pieprasījusi neinformēt saņēmēju notiekošas kriminālizmeklēšanas dēļ, kamēr kriminālizmeklēšana nav pabeigta. Ja mitināšanas pakalpojumu sniedzēja rīcībā nav informācijas, kas nepieciešama, lai informētu saņēmēju, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju, viņam nevajadzētu būt pienākumam to darīt.

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(42a) Mitināšanas pakalpojumu sniedzējs, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojuma sniedzējas personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, var dažkārt uzzināt tādu informāciju saistībā ar pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos tiešsaistes platformai zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka attiecīgais saņēmējs varētu būt izdarījis, izdara vai varētu izdarīt nākotnē smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar tūlītējiem draudiem personas dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES1 norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šādā gadījumā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes par attiecīgajām aizdomām, pēc to pieprasījuma sniedzot visu tam pieejamo atbilstīgo informāciju, tostarp attiecīgajā gadījumā atbilstošo saturu un savu aizdomu skaidrojumu, turklāt, ja vien nav noteikts citādi, tam būtu jāizņem saturs vai jāliedz piekļuve tam. Mitināšanas pakalpojumu sniedzēja paziņotā informācija nebūtu jāizmanto citiem mērķiem kā vien tiem, kas tieši saistīti ar paziņoto individuālo smago noziedzīgo nodarījumu. Šī regula neietver pakalpojumu saņēmēju profilēšanas juridisko pamatu, kas dotu iespēju identificēt mitināšanas pakalpojumu sniedzēja noziedzīgus nodarījumus. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kad tie informē tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi par personu tiesību un brīvību aizsardzību. Lai atvieglotu ziņošanu gadījumā, kad ir aizdomas par noziedzīgu nodarījumu, dalībvalstīm būtu jānosūta Komisijai savu kompetento tiesībaizsardzības vai tiesu iestāžu saraksts.

 

__________________

 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(43a) Tāpat, lai nodrošinātu, ka saistības piemēro tikai tiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ieguvums būtu lielāks par pakalpojuma sniedzējam uzlikto slogu, Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pilnībā vai daļēji piešķirt atbrīvojumu no III nodaļas 3. iedaļas prasībām attiecībā uz tiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kas ir bezpeļņas vai vidēji uzņēmumi, bet nerada sistēmisku risku saistībā ar nelikumīgu saturu un ir daļēji pakļauti nelikumīgam saturam. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāsniedz pamatoti iemesli, kāpēc tiem būtu jāpiešķir atbrīvojums, un vispirms jānosūta pieteikums iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram sākotnējam novērtējumam. Komisijai šāds pieteikums būtu jāizskata, ņemot vērā sākotnējo novērtējumu, ko veicis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators. Sākotnējais novērtējums kopā ar pieteikumu būtu jānosūta Komisijai. Komisijai būtu jāuzrauga atbrīvojuma piemērošana un jābūt tiesīgai jebkurā brīdī atbrīvojumu anulēt. Komisijai būtu jāuztur publisks saraksts ar visiem izsniegtajiem atbrīvojumiem un to nosacījumiem.

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44) Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus sevi negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu lēmumus. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru un taisnīgu rezultātu sasniegšanu. Turklāt jāparedz iespēja alternatīvā kārtībā izšķirt strīdus, tostarp tādus strīdus, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un kvalifikācija, lai taisnīgi, ātri un izmaksu ziņā efektīvā veidā veiktu savas darbības. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu lēmumu apstrīdēšanas iespējām būtu jāpapildina iespēja saņemt tiesisko aizsardzību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vienlaikus nekādā veidā neietekmējot to.

(44) Pakalpojuma saņēmējiem būtu jāspēj vienkārši un rezultatīvi apstrīdēt noteiktus viņus negatīvi ietekmējošus tiešsaistes platformu lēmumus. Tas būtu jāattiecina arī uz tiešsaistes platformu, kas sniedz patērētājiem iespēju slēgt distances līgumus ar tirgotājiem, lēmumiem pārtraukt pakalpojumu sniegšanu tirgotājiem. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro prasība nodrošināt iekšējas sūdzību izskatīšanas sistēmas, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt vieglu piekļuvi sistēmām un ātru, nediskriminējošu, nepatvaļīgu un taisnīgu rezultātu sasniegšanu desmit darba dienu laikā, skaitot no dienas, kad tiešsaistes platforma saņēmusi sūdzību. Turklāt jāparedz iespēja alternatīvā kārtībā labticīgi izšķirt strīdus, tostarp tādus strīdus, kurus nav bijis iespējams apmierinoši atrisināt, izmantojot iekšējās sūdzību izskatīšanas sistēmas; strīdu izšķiršana būtu jāveic sertificētām iestādēm, kurām ir nepieciešamā neatkarība, līdzekļi un kvalifikācija, lai taisnīgi, ātri, izmaksu ziņā efektīvā veidā un saprātīgā laikposmā veiktu savas darbības. Šādi izveidotajām tiešsaistes platformu lēmumu apstrīdēšanas iespējām būtu jāpapildina iespēja saņemt tiesisko aizsardzību saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vienlaikus nekādā veidā neietekmējot to.

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46) Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek piešķirta prioritāte paziņojumiem, kurus iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā noteiktos paziņošanas un rīcības mehānismus, neskarot prasību laicīgi, rūpīgi un objektīvi izskatīt visus šādos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir nevis fiziskām personām, bet gan juridiskām personām, kuras cita starpā ir pierādījušas, ka tām ir īpašas zināšanas un kvalifikācija cīņā ar nelikumīgu saturu, ka tās pārstāv kolektīvās intereses un strādā rūpīgi un objektīvi. Šādas juridiskās personas var būt publiskas, piemēram, teroristiska satura gadījumā tās var būt Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) valstu tiesībaizsardzības iestāžu vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas un daļējas valsts iestādes, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Intelektuālā īpašuma tiesību jomā uzticamā signalizētāja statusu var piešķirt nozares un tiesību turētāju organizācijām, ja tās ir pierādījušas atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformām līdzīgi izskatīt tādu juridisku un fizisku personu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79443.

(46) Vēršanās pret nelikumīgu saturu var tikt īstenota ātrāk un uzticamāk, ja tiešsaistes platformas veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka prioritāri un ātri tiek izskatīti paziņojumi, kurus tiem atvēlētajā kvalifikācijas jomā iesniedz uzticamie signalizētāji, izmantojot šajā regulā pieprasītos paziņošanas un rīcības mehānismus, ievērojot pienācīgo procedūru un neskarot prasību objektīvi izskatīt visus šādos mehānismos iesniegtos paziņojumus un pieņemt attiecīgus lēmumus. Šāds uzticamā signalizētāja statuss būtu jāpiešķir uz diviem gadiem nevis fiziskām personām, bet gan juridiskām personām, kuras cita starpā ir pierādījušas, ka tām ir īpašas zināšanas un kvalifikācija cīņā ar nelikumīgu saturu, ka tās pārstāv kolektīvās intereses un strādā rūpīgi un objektīvi, un tām ir pārredzama finansēšanas struktūra. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāļauj atjaunot šo statusu, ja attiecīgais uzticamais signalizētājs joprojām atbilst šīs regulas prasībām. Šādas juridiskās personas var būt publiskas, piemēram, teroristiska satura gadījumā tās var būt valstu tiesībaizsardzības iestāžu vai Eiropas Savienības Aģentūras tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols) vienības ziņošanai par interneta saturu vai nevalstiskas organizācijas, patērētāju tiesību aizsardzības organizācijas un daļējas valsts iestādes, piemēram, Starptautiskās interneta uzticības līniju asociācijas (INHOPE) ziņošanai par bērnu pornogrāfiju tīkla organizācijas un organizācijas, kuru mērķis ir ziņot par nelikumīgiem rasistiskiem un ksenofobiskiem izteikumiem tiešsaistē. Uzticamiem signalizētājiem būtu jāpublicē viegli saprotami un detalizēti ziņojumi par paziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 14. pantu. Minētajos ziņojumos būtu jānorāda informācija, piemēram, mitināšanas pakalpojumu sniedzēja vienības kategorizēti paziņojumi, paziņotā satura veids, tiesību normas, kas, iespējams, ir pārkāptas ar attiecīgo saturu, un pakalpojuma sniedzēja veiktās darbības. Ziņojumos būtu jāiekļauj arī informācija par jebkādiem iespējamiem interešu konfliktiem un finansējuma avotiem, kā arī par procedūru, ko uzticamais signalizētājs ir ieviesis, lai saglabātu savu neatkarību. Intelektuālā īpašuma tiesību jomā uzticamā signalizētāja statusu var piešķirt nozares un tiesību turētāju organizācijām, ja tās ir pierādījušas atbilstību piemērojamajiem nosacījumiem un ievēro intelektuālā īpašuma tiesību izņēmumus un ierobežojumus. Nebūtu jāuzskata, ka šīs regulas noteikumi par uzticamajiem signalizētājiem liedz tiešsaistes platformām līdzīgi izskatīt tādu juridisku un fizisku personu iesniegtos paziņojumus, kurām nav piešķirts uzticamā signalizētāja statuss saskaņā ar šo regulu, un citādi sadarboties ar citām struktūrām saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/79443. Lai izvairītos no uzticamā signalizētāja statusa ļaunprātīgas izmantošanas, vajadzētu būt iespējai uz laiku atcelt šādu statusu, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators ir uzsācis izmeklēšanu leģitīmu iemeslu dēļ. Šādai atcelšanai nevajadzētu būt ilgākai par laiku, kas vajadzīgs izmeklēšanas veikšanai, un tā būtu jāsaglabā, ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators secina, ka attiecīgo struktūru joprojām var uzskatīt par uzticamu signalizētāju.

__________________

__________________

43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

43 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(46a) Visām jaunajām tehnoloģijām un pakalpojumiem stingri piemērojot universālā dizaina koncepciju, būtu jānodrošina to pilnīga, vienlīdzīga un neierobežota pieejamība visiem potenciālajiem patērētājiem, tostarp personām ar invaliditāti, pilnībā saglabājot pret viņiem cieņu un ņemot vērā viņu daudzveidību. Ir būtiski nodrošināt, ka tiešsaistes platformu nodrošinātāji, kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā, izstrādā un sniedz šos pakalpojumus saskaņā ar piekļūstamības prasībām Direktīvā (ES) 2019/882. Jo īpaši, tiešsaistes platformu nodrošinātājiem būtu jāraugās, lai sniegtā informācija un veidlapas un ieviestās procedūras būtu pieejamas tādā ziņā, ka tās būtu viegli atrodamas, viegli saprotamas un pieejamas personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

47. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(47) Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana, bieži nodrošinot acīm redzami nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidotus mehānismus un sistēmas, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus un samērīgus aizsardzības pasākumus pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Informācija būtu jāuzskata par acīm redzami nelikumīgu saturu un paziņojumi un sūdzības būtu jāuzskata par acīm redzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes veikšanas ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai attiecīgi paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti. Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformām būtu īslaicīgi jāpārtrauc savas attiecīgās darbības nodrošināšana ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta acīm redzami nelikumīga satura gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām pārsūdzības iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Šīs regulas noteikumiem par ļaunprātīgu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformām īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu to, ka viņu pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi ļaunprātīgi izmanto viņu pakalpojumus. Šie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību ļaunprātīgā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem.

(47) Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīga izmantošana, bieži nodrošinot nelikumīgu saturu vai bieži iesniedzot acīm redzami nepamatotus paziņojumus vai sūdzības, izmantojot saskaņā ar šo regulu izveidotus mehānismus un sistēmas, grauj uzticēšanos un kaitē iesaistīto personu tiesībām un leģitīmajām interesēm. Šā iemesla dēļ pastāv nepieciešamība ieviest pienācīgus, samērīgus un efektīvus aizsardzības pasākumus pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu. Tiešsaistes platformu pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu varētu konstatēt attiecībā uz bieži sniegtu nelikumīgu saturu, ja ir acīmredzams, ka šis saturs ir nelikumīgs, neveicot detalizētu juridisku vai faktisku analīzi. Sūdzības un paziņojumi būtu jāuzskata par acīm redzami nepamatotiem, ja nespeciālistam bez jebkādas būtiskas analīzes veikšanas ir skaidrs, ka saturs ir nelikumīgs vai attiecīgi paziņojumi vai sūdzības ir nepamatoti. Noteiktos apstākļos tiešsaistes platformām vajadzētu būt tiesīgām īslaicīgi vai ierobežotā skaitā situāciju pavisam pārtraukt savas attiecīgās darbības nodrošināšanu ļaunprātīgā rīcībā iesaistītajai personai. Tas neskar tiešsaistes platformu brīvību paredzēt savus noteikumus un ieviest stingrākus pasākumus ar smagiem noziedzīgiem nodarījumiem saistīta nelikumīga satura gadījumā. Pārredzamības labad šī iespēja būtu skaidri un pietiekami detalizēti jānosaka tiešsaistes platformu noteikumos. Vienmēr vajadzētu būt pieejamām pārsūdzības iespējām attiecībā uz šajā sakarā tiešsaistes platformu pieņemtajiem lēmumiem, un tie būtu jāpārrauga kompetentajam digitālo pakalpojumu koordinatoram. Šīs regulas noteikumiem par ļaunprātīgu izmantošanu nevajadzētu liegt tiešsaistes platformām īstenot citus pasākumus saskaņā ar piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, lai novērstu to, ka viņu pakalpojuma saņēmēji nodrošina nelikumīgu saturu vai citādi ļaunprātīgi izmanto viņu pakalpojumus. Šie noteikumi neskar iespēju piemērot atbildību ļaunprātīgā izmantošanā iesaistītajām personām, tostarp piemērot Savienības vai valstu tiesību aktos noteikto atbildību par zaudējumiem.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

48. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48) Tiešsaistes platforma, piemēram, saņemot paziņojumu no paziņojumu sniegušās personas vai īstenojot savus brīvprātīgi ieviestos pasākumus, var dažkārt uzzināt tādu informāciju saistībā ar pakalpojuma saņēmēja konkrētām darbībām, piemēram, noteiktu nelikumīga satura veidu nodrošināšanu, kura, ņemot vērā visus attiecīgos tiešsaistes platformai zināmos apstākļus, pamato aizdomas, ka attiecīgais saņēmējs ir varbūtēji izdarījis, varbūtēji izdara vai varētu izdarīt smagu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar draudiem personas dzīvībai vai drošībai, piemēram, kādu no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/93/ES norādītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šādā gadījumā tiešsaistes platformai būtu nekavējoties jāinformē kompetentās tiesībaizsardzības iestādes par attiecīgajām aizdomām, sniedzot tām visu sev pieejamo atbilstīgo informāciju, tostarp attiecīgajā gadījumā attiecīgo saturu un savu aizdomu skaidrojumu. Šajā regulā neparedz pakalpojumu saņēmēju profilēšanas juridisko pamatu, lai tiešsaistes platformas varētu identificēt noziedzīgus nodarījumus. Tiešsaistes platformām, informējot tiesībaizsardzības iestādes, būtu arī jāievēro citi piemērojamie Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumi attiecībā uz personu tiesību un brīvību aizsardzību.

svītrots

___________

 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011, 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49) Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus, tām tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jānodrošina šādu tirgotāju izsekojamība. Šī iemesla dēļ tirgotājam būtu jānosaka par pienākumu nodrošināt tiešsaistes platformai noteiktu būtisku informāciju, tostarp lai veicinātu apmaiņu ar ziņojumiem par produktiem vai piedāvātu produktus. Šī prasība būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā veicina ziņojumu apmaiņu par produktiem vai pakalpojumiem. Šādām tiešsaistes platformām visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā saprātīgu laika periodu, kas nepārsniedz nepieciešamo, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par persondatu aizsardzību, tai varētu piekļūt valsts iestādes un privātpersonas, kam ir leģitīmas intereses, tostarp pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju.

(49) Lai veicinātu drošu, uzticamu un pārredzamu tiešsaistes vidi patērētājiem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, konkurējošiem tirgotājiem un intelektuālā īpašuma tiesību turētājiem, un atturētu tirgotājus no produktu vai pakalpojumu pārdošanas, pārkāpjot piemērojamos noteikumus, tām tiešsaistes platformām, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jāiegūst papildu informācija par tirgotājiem un produktiem un pakalpojumiem, ko tie plāno piedāvāt platformā. Tāpēc tiešsaistes platformai būtu jāzina ekonomikas dalībnieka nosaukums, tālruņa numurs un e-pasts, kā arī produkta vai pakalpojuma veids, ko tirgotājs plāno piedāvāt tiešsaistes platformā. Pirms pakalpojumu piedāvāšanas tirgotājam tiešsaistes platformas operatoram būtu jādara viss iespējamais, lai novērtētu, vai tirgotāja sniegtā informācija ir ticama. Turklāt platformai būtu jāveic pienācīgi pasākumi, piemēram, attiecīgā gadījumā izlases veida pārbaudes, lai noteiktu un novērstu nelikumīga satura parādīšanos tās saskarnē. Tirgotāju, preču un pakalpojumu izsekojamības pienākuma izpildei būtu jāveicina tas, ka platformas, kuras ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus, ievēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES noteikto pienākumu informēt patērētājus par otras līgumslēdzējas puses identitāti, kā arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1215/2012 noteiktos pienākumus attiecībā uz dalībvalsti, kurā patērētāji var izmantot savas patērētāja tiesības. Prasība sniegt būtisku informāciju būtu piemērojama arī tiem tirgotājiem, kuri uz līguma pamata zīmolu vārdā popularizē konkrētu vēstījumu par produktiem vai pakalpojumiem. Šādām tiešsaistes platformām visa informācija būtu drošā veidā jāuzglabā saprātīgu laika periodu, kas nepārsniedz nepieciešamo, un ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc attiecību ar tirgotāju izbeigšanas, lai saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktiem par persondatu aizsardzību, tai varētu piekļūt valsts iestādes un privātpersonas, kam ir tiešas leģitīmas intereses, tostarp pamatojoties uz šajā regulā minētajiem rīkojumiem sniegt informāciju.

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50) Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai pārbaudītu attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu45, vai pieprasot attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus pamatojuma dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus bankas konta izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Tās var izmantot arī citus attālināti pieejamos avotus, kuri piedāvā līdzīgu uzticamības pakāpi, lai izpildītu šo pienākumu. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tās tiešsaistes platformas, kuras ir veikušas šajā regulā noteiktos saprātīgos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām. Šādām tiešsaistes platformām būtu jāizstrādā un jāorganizē sava tiešsaistes saskarne tādā veidā, kas ļauj tirgotājiem ievērot savus Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā46, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā47 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK 3. pantā48 noteiktos pienākumus.

(50) Lai nodrošinātu efektīvu un pienācīgu šāda pienākuma piemērošanu, neradot nesamērīgu slogu, darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām pirms produktu vai pakalpojumu izvietošanas to tiešsaistes saskarnēs atļaušanas būtu jāveic saprātīgi pasākumi, lai novērtētu attiecīgo tirgotāju sniegtās informācijas uzticamību, jo īpaši izmantojot brīvi pieejamas oficiālas tiešsaistes datubāzes un tiešsaistes saskarnes, piemēram, nacionālos komercreģistrus un PVN informācijas apmaiņas sistēmu45, vai pieprasot attiecīgajiem tirgotājiem sniegt uzticamus apliecinošos dokumentus, piemēram, personu apliecinošu dokumentu kopijas, apstiprinātus bankas konta izrakstus, uzņēmuma apliecību un komercreģistra apliecību. Tās var izmantot arī citus attālināti pieejamus avotus, kuri piedāvā līdzīgu uzticamības pakāpi, lai izpildītu šo pienākumu. Taču nevajadzētu izvirzīt prasību darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām īstenot pārmērīgus vai dārgus tiešsaistes faktu noskaidrošanas pasākumus vai veikt pārbaudes uz vietas. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tās tiešsaistes platformas, kuras ir veikušas šajā regulā noteiktos labākos pasākumus, garantē informācijas uzticamību patērētājam un citām ieinteresētajām personām. Šādām tiešsaistes platformām būtu arī jāizstrādā un jāorganizē sava ērti lietojama tiešsaistes saskarne, kas ļautu tirgotājiem ievērot savas Savienības tiesību aktos noteiktās saistības, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES 6. un 8. pantā46, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/29/EK 7. pantā47 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/6/EK 3. pantā48 noteiktās saistības.

__________________

__________________

45 https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/vieshome.do?locale=lv.

45 https://ec.europa.eu/taxation_customs/vies/vieshome.do?locale=lv.

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK.

47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”).

48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas.

48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/6/EK (1998. gada 16. februāris) par patērētāju aizsardzību, norādot patērētājiem piedāvāto produktu cenas.

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(50a) Tiešsaistes platformām, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu to, ka tirgotāji izplata nelikumīgus produktus un pakalpojumus, ievērojot principu, ka nenotiek vispārēja uzraudzība. Darbības jomā ietvertajām tiešsaistes platformām būtu jāinformē pakalpojuma saņēmēji, ja pakalpojums vai produkts, ko tie ir iegādājušies, ir nelikumīgs.

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

52. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52) Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu pakalpojumu sniegšanu. Taču tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot no reklāmas, kas pati par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai izplatīšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformām nodrošināt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai viņi saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma. Turklāt pakalpojuma saņēmēju rīcībā vajadzētu būt informācijai par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiks rādīta konkrētā reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par šim nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms persondatu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai.

(52) Tiešsaistes reklāmai ir svarīga nozīme tiešsaistes vidē, tostarp saistībā ar tiešsaistes platformu pakalpojumu sniegšanu. Taču tiešsaistes reklāma var radīt ievērojamus riskus, sākot no reklāmas, kas pati par sevi ir nelikumīgs saturs, līdz finansiālu stimulu veicināšanai attiecībā uz nelikumīga vai citādi kaitīga satura vai darbību tiešsaistē publicēšanu vai popularizēšanu vai diskriminējošai reklāmas rādīšanai, kas ietekmē vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem un viņu iespējas. Jauni reklamēšanas modeļi ir mainījuši informācijas sniegšanas veidu un radījuši jaunus persondatu vākšanas modeļus un uzņēmējdarbības modeļus, kas varētu ietekmēt privātumu, personas neatkarību, demokrātiju un kvalitatīvu ziņu sniegšanu un veicināt manipulācijas un diskrimināciju. Tādēļ ir jāpanāk lielāka pārredzamība tiešsaistes reklāmas tirgos un jāveic neatkarīgs pētījums, lai novērtētu uz uzvedību balstītas reklāmas efektivitāti. Papildus prasībām, kuras izriet no Direktīvas 2000/31/EK 6. panta, būtu jānosaka par pienākumu tiešsaistes platformām nodrošināt, ka pakalpojuma saņēmēju rīcībā ir noteikta individualizēta informācija, kas nepieciešama, lai viņi saprastu, kad un kuras personas vārdā tiek rādīta attiecīgā reklāma, kā arī kura fiziska vai juridiska persona reklāmu finansē. Turklāt pakalpojuma saņēmējiem vajadzētu būt vienkāršai piekļuvei informācijai par galvenajiem parametriem, kas izmantoti, lai noteiktu, ka viņiem tiks rādīta konkrētā reklāma, sniedzot jēgpilnus paskaidrojumus par šim nolūkam izmantoto loģiku, tostarp ja tās pamatā ir profilēšana. Šajā regulā noteiktās prasības par informācijas sniegšanu saistībā ar reklāmu neskar Regulas (ES) 2016/679 attiecīgo noteikumu piemērošanu, jo īpaši par tiesībām iebilst, automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu, tostarp profilēšanu un jo īpaši nepieciešamību iegūt datu subjekta piekrišanu pirms persondatu apstrādes mērķorientētas reklāmas nolūkiem. Tāpat tās neskar Direktīvā 2002/58/EK izklāstītos noteikumus, jo īpaši attiecībā uz informācijas uzglabāšanu galiekārtā un piekļuvi tajā uzglabātajai informācijai. Papildus šiem informēšanas pienākumiem tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka pakalpojuma saņēmēji var atteikt vai atsaukt savu piekrišanu attiecībā uz mērķorientētu reklāmu saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 tādā veidā, kas nav ne grūtāks, ne laikietilpīgāks par piekrišanas došanu. Tiešsaistes platformām nebūtu arī jāizmanto persondati komerciāliem mērķiem, kas saistīti ar tiešo tirgvedību, profilēšanu un uz uzvedību balstītu reklāmu, kuras mērķauditorija ir nepilngadīgie. Tiešsaistes platformai nevajadzētu būt pienākumam uzturēt, iegūt vai apstrādāt papildu informāciju, lai novērtētu pakalpojuma saņēmēja vecumu.

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

52.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(52a) Ikvienas tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritizēta un pasniegta tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu vēstījumu popularizēšanā, informācijas straujā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādēļ tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji izprot, kādā veidā ieteikumu sistēma ietekmē to, kā tiek rādīta informācija, un var ietekmēt viņiem pasniegto informāciju. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritizēta viņiem rādītā informācija.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

53. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53) Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu nozīmi auditorijas sasniedzamības ziņā, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot šādām platformām īpašus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Šie ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu.

(53) Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu nozīmi auditorijas sasniedzamības ziņā, jo īpaši pakalpojuma saņēmēju skaita izteiksmē, veicinot publiskās debates, ekonomiskos darījumus un izplatot informāciju, viedokļus un idejas un ietekmējot to, kā saņēmēji iegūst un izplata informāciju tiešsaistē, ir svarīgi piemērot šādām platformām īpašus pienākumus papildus visām tiešsaistes platformām piemērojamajiem pienākumiem. Šie ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojamie papildu pienākumi ir nepieciešami, lai risinātu minētos sabiedriskās politikas problēmjautājumus, ja nepastāv samērīgi alternatīvi un mazāk ierobežojoši pasākumi, kas varētu dot līdzvērtīgu rezultātu.

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

54. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54) Ļoti lielas tiešsaistes platformas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Platformas pakalpojumu saņēmēju skaitam sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, platformas radītajiem sistēmiskajiem riskiem piemīt nesamērīgi negatīva ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja pakalpojuma saņēmēju skaits pārsniedz operatīvo slieksni — 45 miljonus —, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, pēc nepieciešamības ieviešot grozījumus pieņemtajos deleģētajos aktos. Šī iemesla dēļ šādām ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro visaugstākie uzticamības pārbaudes pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību un līdzekļiem.

(54) Ļoti lielas tiešsaistes platformas var radīt tādus riskus sabiedrībai, kas tvēruma un ietekmes ziņā atšķiras no mazāku platformu radītajiem riskiem. Platformas pakalpojumu saņēmēju skaitam sasniedzot ievērojamu Savienības iedzīvotāju daļu, platformas radītajiem sistēmiskajiem riskiem piemīt nesamērīgi negatīva ietekme uz Savienību. Būtu jāuzskata, ka šāda plaša mēroga auditorijas sasniedzamība pastāv, ja pakalpojuma saņēmēju skaits pārsniedz operatīvo slieksni — 45 miljonus —, tas ir, apjomu, kas līdzvērtīgs 10 % no Savienības iedzīvotāju skaita. Operatīvais slieksnis būtu jāatjaunina, pēc nepieciešamības ieviešot grozījumus pieņemtajos deleģētajos aktos. Šī iemesla dēļ šādām ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāpiemēro visaugstākie uzticamības pārbaudes pienākumu standarti proporcionāli to ietekmei uz sabiedrību un līdzekļiem. Attiecīgi pakalpojumu saņēmēju vidējam skaitam mēnesī būtu jāparāda faktiskais pakalpojumu saņēmēju skaits, kuri ir vai nu nonākuši saskarē ar saturu vai kuriem piedāvāts saturs, izplatot to platformas saskarnē attiecīgajā laikposmā.

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

56. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(56) Ļoti lielas tiešsaistes platformas tiek izmantotas veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, ir vispārīgi optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem darījumdarbības modeļiem, un tas var izraisīt sabiedrības bažas. Nepastāvot lietderīgam regulējumam un tā izpildei, tās var noteikt spēles noteikumus, iedarbīgi neidentificējot un nemazinot riskus un sevis iespējami izraisīto kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma darbības un izmantošanas un kurus var izraisīt pakalpojuma saņēmēju veikts potenciāli ļaunprātīgs izmantojums, un jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi.

(56) Ļoti lielas tiešsaistes platformas tiek izmantotas veidā, kas spēcīgi ietekmē drošību tiešsaistē, sabiedriskās domas un diskursa veidošanu, kā arī tiešsaistes tirdzniecību. Veids, kādā šīs platformas veido savus pakalpojumus, parasti ir optimizēts tā, lai gūtu labumu no bieži vien reklāmas virzītiem uzņēmējdarbības modeļiem, un tas var izraisīt sabiedrības bažas. Nepastāvot lietderīgam regulējumam un tā izpildei, tās var noteikt spēles noteikumus, iedarbīgi neidentificējot un nemazinot riskus un sevis iespējami izraisīto kaitējumu sabiedrībai un ekonomikai. Tādēļ saskaņā ar šo regulu ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāizvērtē sistēmiskie riski, kuri izriet no to pakalpojuma darbības un izmantošanas un kurus var izraisīt pakalpojuma saņēmēju veikts potenciāli ļaunprātīgs izmantojums, un jāīsteno atbilstīgi to mazināšanas pasākumi, ja mazināšana ir iespējama, neradot negatīvu ietekmi uz pamattiesībām.

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

57. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57) Trīs sistēmisko risku kategorijas būtu jāizvērtē padziļināti. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar šo platformu pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, izplatot nelikumīgu saturu, piemēram, bērnu pornogrāfiju vai nelikumīgus naidīgus izteikumus, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp viltotu produktu, tirgošanu. Piemēram, neskarot ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēju individuālo atbildību par savu iespējami nelikumīgo darbību pretēji piemērojamajos tiesību aktos noteiktajam, šāda izplatīšana vai darbības var radīt ievērojamu sistēmisko risku, ja piekļuvi minētajam saturam var paplašināt ar tādu kontu starpniecību, kam ir īpaši plaša auditorijas sasniedzamība. Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp vārda un informācijas brīvību, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz nediskriminēšanu un bērna tiesībām. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai tās pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai īstenojot cita veida izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas praksi. Trešā risku kategorija ir saistīta ar tīšu un bieži vien koordinētu manipulēšanu ar platformas pakalpojumu, radot prognozējamu ietekmi uz veselību, pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem, sabiedrisko drošību un nepilngadīgo personu aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu, kā arī cīnīties pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi. Šādi riski var rasties, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt nelikumīgu saturu veidojošas vai tiešsaistes platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas strauju un plašu izplatīšanu.

(57) Četras sistēmisko risku kategorijas būtu jāizvērtē padziļināti. Pirmā kategorija ietver riskus, kas saistīti ar šo platformu pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, izplatot un popularizējot nelikumīgu saturu, piemēram, seksuālu vardarbību pret bērnu vai nelikumīgus naidīgus izteikumus, un nelikumīgu darbību veikšanu, piemēram, Savienības vai valstu tiesību aktos aizliegtu produktu vai pakalpojumu, tostarp bīstamu un viltotu produktu, tirgošanu un dzīvnieku nelikumīgu tirdzniecību. Piemēram un neskarot ļoti lielu tiešsaistes platformu pakalpojuma saņēmēju individuālo atbildību par savu iespējami nelikumīgo darbību pretēji piemērojamajos tiesību aktos noteiktajam, šāda izplatīšana vai darbības var radīt ievērojamu sistēmisko risku, ja piekļuvi minētajam saturam var paplašināt caur kontiem, kas sasniedz īpaši plašu auditoriju. Otra kategorija ir saistīta ar pakalpojuma faktisku un prognozējamu ietekmi uz Pamattiesību hartā aizsargāto pamattiesību izmantošanu, tostarp vārda un informācijas brīvību, preses brīvību, cilvēka cieņu, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz dzimumu līdztiesību, tiesībām uz nediskriminēšanu un bērna tiesībām. Šādi riski var rasties, piemēram, saistībā ar ļoti lielas tiešsaistes platformas izmantoto algoritmisko sistēmu struktūru vai tās pakalpojuma ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot ļaunprātīgus paziņojumus vai īstenojot cita veida izteikumu apklusināšanas vai konkurences kavēšanas praksi. Trešā risku kategorija ir saistīta ar tīšu un bieži vien koordinētu manipulēšanu ar platformas pakalpojumu, radot prognozējamu ietekmi uz pilsonisko diskursu, vēlēšanu procesiem, sabiedrisko drošību un nepilngadīgo personu aizsardzību, ņemot vērā nepieciešamību aizsargāt sabiedrisko kārtību un privātumu, kā arī cīnīties pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi. Šādi riski var rasties, piemēram, izveidojot viltus kontus, izmantojot botus un veicot citas automatizētas vai daļēji automatizētas darbības, kuras var izraisīt nelikumīgu saturu veidojošas vai tiešsaistes platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas strauju un plašu izplatīšanu. Ceturtā risku kategorija ir saistīta ar jebkādu faktisku un prognozējamu negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselības aizsardzību, tostarp uzvedības atkarība, ko izraisa pakalpojuma pārmērīga izmantošana, vai cita nopietna negatīva ietekme uz personas fizisko, garīgo, sociālo un finansiālo labklājību.

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

58. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(58) Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai uzcītīgi mazinātu risku novērtējumā identificētos sistēmiskos riskus. Īstenojot šādus ietekmes mazināšanas pasākumus, ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver, piemēram, sava satura moderācijas, algoritmisko ieteikumu sistēmu un tiešsaistes saskarņu struktūras un darbības uzlabošana vai cita veida pielāgošana, lai atturētu un ierobežotu nelikumīga satura izplatīšanu, arī savu lēmumu pieņemšanas procesu vai noteikumu pielāgošana. Tie var ietvert arī novēršanas pasākumus, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas pārtraukšanu par noteiktu saturu vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana. Ļoti lielas tiešsaistes platformas var pastiprināt savus iekšējos procesus vai jebkuru savu darbību uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu. Tās var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem, rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām, kā arī sadarboties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izstrādājot rīcības kodeksu vai citus pašregulējuma pasākumus vai pievienojoties pastāvošam kodeksam vai pasākumiem. Visu veidu pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās uzticamības pārbaudes prasības un iedarbīgi un pienācīgi jāmazina konkrēti identificētie riski, lai aizsargātu sabiedriskās kārtības un privātuma intereses un cīnītos pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi, un tiem vajadzētu būt samērīgiem, ievērojot ļoti lielas tiešsaistes platformas ekonomiskās iespējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem tās pakalpojuma lietošanas ierobežojumiem un pienācīgi ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz pakalpojuma saņēmēju pamattiesībām.

(58) Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāliek lietā nepieciešamie līdzekļi, lai uzcītīgi mazinātu risku novērtējumā identificētos sistēmiskos riskus, ja mazināšana ir iespējama, neradot negatīvu ietekmi uz pamattiesībām. Īstenojot šādus ietekmes mazināšanas pasākumus, ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāapsver, piemēram, sava satura moderācijas, algoritmisko ieteikumu sistēmu un tiešsaistes saskarņu struktūras un darbības uzlabošana vai cita veida pielāgošana, lai atturētu un ierobežotu nelikumīga satura un satura, kas neatbilst to noteikumiem, izplatīšanu. Tām būtu arī jāapsver riska mazināšanas pasākumi pakalpojuma nepareizas darbības vai tīšas manipulēšanas un izmantošanas gadījumā vai gadījumā, ja pastāv ar paredzēto pakalpojuma darbību saistīti riski, tostarp nelikumīga, to noteikumiem neatbilstoša vai cita negatīvu ietekmi radoša satura popularizēšana, pielāgojot savus lēmumu pieņemšanas procesus vai noteikumus un satura moderācijas politiku, un to, kā šī politika tiek īstenota, vienlaikus nodrošinot pilnīgu pārredzamību pakalpojuma saņēmējiem. Tie var ietvert arī novēršanas pasākumus, piemēram, reklāmas ieņēmumu gūšanas pārtraukšanu par noteiktu saturu vai tādas citas darbības kā autoritatīvu informācijas avotu redzamības uzlabošana. Ļoti lielas tiešsaistes platformas var pastiprināt savus iekšējos procesus vai jebkuru savu darbību uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz sistēmisko risku noteikšanu. Tās var arī uzsākt vai pastiprināt sadarbību ar uzticamajiem signalizētājiem, rīkot apmācības sesijas un apmaiņu ar uzticamo signalizētāju organizācijām, kā arī sadarboties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, tostarp izstrādājot rīcības kodeksu vai citus pašregulējuma pasākumus vai pievienojoties pastāvošam kodeksam vai pasākumiem. Lēmums par pasākumu izvēli paliek ļoti lielu tiešsaistes platformu ziņā. Visu veidu pieņemtajos pasākumos būtu jāievēro šajā regulā noteiktās uzticamības pārbaudes prasības un iedarbīgi un pienācīgi jāmazina konkrēti identificētie riski, lai aizsargātu sabiedriskās kārtības un privātuma intereses un cīnītos pret krāpniecisku un maldinošu komercpraksi, un tiem vajadzētu būt samērīgiem, ievērojot ļoti lielas tiešsaistes platformas ekonomiskās iespējas un nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgiem tās pakalpojuma lietošanas ierobežojumiem un pienācīgi ņemot vērā potenciālo negatīvo ietekmi uz pakalpojuma saņēmēju pamattiesībām. Komisijai būtu jānovērtē riska mazināšanas pasākumu īstenošana un efektivitāte un jāsniedz ieteikumi, ja īstenotie pasākumi tiek uzskatīti par nepiemērotiem vai neefektīviem attiecīgā sistēmiskā riska novēršanai.

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

59. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59) Ļoti lielām tiešsaistes platformām attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, viņu pakalpojumu potenciāli ietekmēto grupu pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

(59) Ļoti lielām tiešsaistes platformām attiecīgajā gadījumā būtu jāveic risku novērtējums un jāizstrādā savi risku mazināšanas pasākumi, iesaistot pakalpojuma saņēmēju pārstāvjus, neatkarīgos ekspertus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

60. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60) Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielām tiešsaistes platformām, veicot neatkarīgu revīziju, vajadzētu būt atbildīgām par to, kā tās ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus, un attiecīgā gadījumā par visām rīcības kodeksos un krīzes protokolos izklāstītajām papildu saistībām. Tām būtu jāsniedz revidentam piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kuri ir nepieciešami pienācīgai revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte, un nepieciešamā kvalifikācija riska pārvaldības jomā un tehniskā kompetence algoritmu revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt neatkarīgiem, lai viņi varētu veikt savus uzdevumus pienācīgā un uzticamā veidā. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību, viņiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā.

(60) Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt neatkarīgu ekspertu veiktu pārbaudi, ļoti lielām tiešsaistes platformām, veicot neatkarīgu ārējo revīziju, vajadzētu būt atbildīgām par to, kā tās ievēro šajā regulā noteiktos pienākumus. Jo īpaši revīzijās būtu jānovērtē pakalpojumu sniegšanas noteikumu skaidrība, konsekvence un prognozējama izpilde, pārredzamības ziņošanas pienākumu pilnīgums, metodika un konsekvence, pakalpojumu sniedzēja turpmāko pasākumu, kas paredzēti pakalpojumu saņēmējiem un paziņojumu sniedzējiem, precizitāte, paredzamība un skaidrība attiecībā uz paziņojumiem par nelikumīgu saturu un pakalpojumu sniegšanas noteikumu pārkāpumiem, izņemtās informācijas klasifikācijas precizitāte, iekšējais sūdzību izskatīšanas mehānisms, mijiedarbība ar uzticamiem signalizētājiem un to precizitātes novērtējums, rūpība attiecībā uz tirgotāju izsekojamības pārbaudi, riska novērtējuma piemērotība un pareizība, veikto riska mazināšanas pasākumu piemērotība un efektivitāte un attiecīgā gadījumā jebkādas papildu saistības, kas uzņemtas saskaņā ar rīcības kodeksiem un krīžu protokoliem. Tām būtu jāsniedz pārbaudītajam revidentam piekļuve visiem attiecīgajiem datiem, kuri ir nepieciešami pienācīgai revīzijas veikšanai. Revidentiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot citus objektīvas informācijas avotus, tostarp pārbaudītu pētnieku veiktus pētījumus. Pārbaudītiem revidentiem būtu jāgarantē savu pienākumu izpildes laikā iegūtās informācijas, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte un tiem vajadzētu būt nepieciešamai kvalifikācijai riska pārvaldības jomā un tehniskai kompetencei algoritmu revīzijā. Šādu garantiju nevajadzētu izmantot, lai apietu šajā regulā paredzētos revīzijas pienākumus, kas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Revidentiem vajadzētu būt juridiski un finansiāli neatkarīgiem un bez interešu konfliktiem, kuros iesaistīta attiecīgā ļoti lielā tiešsaistes platforma un citas ļoti lielas tiešsaistes platformas, lai viņi varētu pienācīgi un uzticami veikt savus uzdevumus. Turklāt pārbaudītajiem revidentiem un to darbiniekiem nevajadzētu būt sniegušiem nekādus pakalpojumus revidētajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai pēdējos 12 mēnešus pirms revīzijas. Tiem būtu arī jāapņemas nestrādāt revidētajā ļoti lielajā tiešsaistes platformā vai profesionālajā organizācijā, vai uzņēmumu apvienībā, kuras dalībniece ir platforma, pirmos divpadsmit mēnešus pēc tam, kad beidzies to amata termiņš revīzijas organizācijā. Ja pastāv šaubas par revidentu neatkarību, viņiem vajadzētu atkāpties vai atturēties no iesaistīšanās revīzijas veikšanā.

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

61. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61) Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Ziņojumam būtu jāpalīdz informēt un attiecīgajā gadījumā ierosināt uzlabojumus ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktajos pasākumos, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Ziņojums kopā ar risku novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumu izklāstu, kā arī platformas plānu revīzijas ieteikumu īstenošanai būtu nekavējoties jānosūta darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei. Ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgajā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši identificējot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības.

(61) Revīzijas ziņojums būtu jāpamato, lai sniegtu jēgpilnu pārskatu par veiktajām darbībām un izdarītajiem secinājumiem. Ziņojumam būtu jāpalīdz informēt un attiecīgajā gadījumā ierosināt uzlabojumus ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktajos pasākumos, lai tā varētu izpildīt šajā regulā noteiktos pienākumus. Ziņojums kopā ar risku novērtējumu un ietekmes mazināšanas pasākumu izklāstu, kā arī platformas plānu revīzijas ieteikumu īstenošanai būtu nekavējoties jānosūta iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram un padomei. Attiecīgā gadījumā ziņojumā būtu jāiekļauj to konkrēto elementu apraksts, kurus nevarēja revidēt, un paskaidrojums, kāpēc tos nevarēja revidēt. Ziņojumam būtu jāietver revīzijas atzinums, kura pamatā ir no iegūtajiem revīzijas pierādījumiem izdarītie secinājumi. Pozitīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja visi pierādījumi liecina, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma atbilst visiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vai attiecīgajā gadījumā visām saistībām, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar rīcības kodeksu vai krīzes protokolu, jo īpaši identificējot, novērtējot un mazinot savas sistēmas un pakalpojumu radītos sistēmiskos riskus. Pozitīvam atzinumam būtu jāpievieno komentāri, ja revidents vēlas iekļaut piezīmes, kurām nav būtiskas ietekmes uz revīzijas iznākumu. Negatīvs atzinums būtu jāsniedz tad, ja revidents uzskata, ka ļoti lielā tiešsaistes platforma neievēro šīs regulas noteikumus vai uzņemtās saistības. Ja revīzijas atzinumā nav iespējams izdarīt secinājumu par konkrētiem elementiem, kas ietilpst revīzijas tvērumā, revīzijas atzinumā būtu jāiekļauj pamatojums tam, kāpēc šāds secinājums nav izdarīts.

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

62. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62) Ikvienas ļoti lielas tiešsaistes platformas darījumdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritarizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritarizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu ziņojumu izvēršanā, informācijas virālā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Līdz ar to ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji ir pienācīgi informēti un ka tās var ietekmēt viņiem pasniegto informāciju. Tām būtu skaidri jāatspoguļo šādu ieteikumu sistēmu galvenie parametri viegli saprotamā veidā, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritarizēta viņiem rādītā informācija. Tām arī būtu jānodrošina, ka saņēmējiem ir pieejamas alternatīvas iespējas attiecībā uz galvenajiem parametriem, tostarp iespējas, kuru pamatā nav saņēmēja profilēšana.

(62) Ikvienas ļoti lielas tiešsaistes platformas uzņēmējdarbības galvenā sastāvdaļa ir veids, kādā informācija tiek prioritarizēta un pasniegta tās tiešsaistes saskarnē, lai veicinātu un optimizētu pakalpojuma saņēmēju piekļuvi informācijai. To veic, piemēram, algoritmiski iesakot, sarindojot un prioritarizējot informāciju teksta vai citu vizuālu attēlojumu veidā vai citādi pārvaldot saņēmēju sniegto informāciju. Šādas ieteikumu sistēmas var ievērojami ietekmēt saņēmēju spēju izgūt informāciju un mijiedarboties ar to tiešsaistē. Bieži vien tās atvieglo pakalpojuma saņēmējiem būtiska satura meklēšanu un palīdz uzlabot lietotāju pieredzi. Tāpat tām ir svarīga nozīme noteiktu vēstījumu popularizēšanā, informācijas straujā izplatīšanā un tiešsaistes izmantošanas paradumu stimulēšanā. Tādējādi ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāļauj saņēmējiem izlemt, vai viņi vēlas, lai viņiem piemēro ieteikumu sistēmas, kuru pamatā ir profilēšana, un jānodrošina izvēles iespēja, kas nav balstīta uz profilēšanu. Turklāt tiešsaistes platformām būtu jānodrošina, ka saņēmēji ir pienācīgi informēti par rekomendācijas sistēmu izmantošanu un ka saņēmēji, veicot aktīvu izvēli, var ietekmēt viņiem sniegto informāciju. Tām skaidrā, viegli saprotamā un lietotājdraudzīgā veidā jāsniedz šādu ieteikumu sistēmu galvenie parametri, lai nodrošinātu, ka saņēmēji saprot, kā tiek prioritarizēta viņiem rādītā informācija un kāpēc un kā mainīt parametrus, ko izmanto saņēmējiem piedāvātā satura pārvaldībai. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāveic atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ieteikumu sistēmas tiek veidotas patērētājiem ērti lietojamā veidā un ka ar maldinošām saskarnēm netiek ietekmēta galalietotāju uzvedība.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

63. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63) Ļoti lielu tiešsaistes platformu izmantotās reklāmas sistēmas rada riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz viņu rīcību šīs platformas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina publiska piekļuve viņu tiešsaistes saskarnēs rādīto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs un saistītie dati par reklamētāju un attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta.

(63) Ļoti lielu tiešsaistes platformu izmantotās reklāmas sistēmas rada riskus, un tām nepieciešama turpmāka publiska un normatīva uzraudzība, ņemot vērā to mērogu un spēju vērst darbības uz pakalpojuma saņēmējiem un sasniegt tos, pamatojoties uz viņu rīcību platformas tiešsaistes saskarnē un ārpus tās. Ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jānodrošina publiska piekļuve viņu tiešsaistes saskarnēs rādīto reklāmu repozitorijiem, lai veicinātu reklāmas izplatīšanas tiešsaistē radīto jauno risku uzraudzību un izpēti par tiem, piemēram, saistībā ar nelikumīgu reklāmu vai manipulatīviem paņēmieniem un dezinformāciju, kam ir reāla vai paredzama negatīva ietekme uz sabiedrības veselību, sabiedrisko drošību, pilsonisko diskursu, politisko līdzdalību un līdztiesību. Repozitorijiem būtu jāietver reklāmu saturs, tostarp produkta, pakalpojuma vai zīmola nosaukums un reklāmas objekts, un saistītie dati par reklāmdevēju un, ja tā atšķiras, par fizisko vai juridisko personu, kas samaksājusi par reklāmu, un par attiecīgās reklāmas piegādi, jo īpaši tad, ja reklāma ir mērķorientēta. Turklāt ļoti lielām tiešsaistes platformām būtu jāmarķē visas zināmās dziļviltotās video, audio un citas datnes.

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

64. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(64) Lai pienācīgi uzraudzītu ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem vai ziņojumus par tiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, platformas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Pētnieku veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu riska mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformas, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību. Tādēļ šī regula nodrošina sistēmu pārbaudītu pētnieku piekļuvei ļoti lielu tiešsaistes platformu datiem. Visām prasībām attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar šo sistēmu vajadzētu būt samērīgām, atbilstoši aizsargājot platformas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju.

(64) Lai pienācīgi uzraudzītu ļoti lielu tiešsaistes platformu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators vai Komisija var pieprasīt sniegt piekļuvi konkrētiem datiem un algoritmiem vai ziņojumus par tiem. Šāda prasība var ietvert, piemēram, platformas sistēmu radīto risku un iespējamā kaitējuma novērtēšanai nepieciešamos datus, satura moderācijas algoritmisko sistēmu, ieteikumu sistēmu vai reklāmas sistēmu precizitātes, darbības un testēšanas datus vai datus par šīs regulas saturam atbilstīgu satura moderācijas vai sūdzību izskatīšanas iekšēju sistēmu procedūrām un iznākumu. Pārbaudītu pētnieku, pārbaudītu bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību veiktās izpētes par tiešsaistes sistēmisko risku attīstību un nozīmīguma pakāpi ir īpaši svarīgas, lai mazinātu informācijas asimetriju un izveidotu noturīgu riska mazināšanas sistēmu, kā arī informētu tiešsaistes platformas, digitālo pakalpojumu koordinatorus, citas kompetentās iestādes, Komisiju un sabiedrību. Tādēļ šī regula nodrošina sistēmu pārbaudītu pētnieku, pārbaudītu bezpeļņas struktūru, organizāciju vai apvienību piekļuvei ļoti lielu tiešsaistes platformu datiem. Visām prasībām attiecībā uz piekļuvi datiem saskaņā ar šo sistēmu vajadzētu būt samērīgām, atbilstoši aizsargājot platformas un visu citu iesaistīto personu, tostarp pakalpojuma saņēmēju, tiesības un leģitīmās intereses, tostarp persondatus, komercnoslēpumus un citu konfidenciālu informāciju. Pārbaudītiem pētniekiem, bezpeļņas struktūrām, organizācijām vai apvienībām būtu jāgarantē informācijas, ko viņi iegūst, pildot savus uzdevumus, piemēram, komercnoslēpumu, konfidencialitāte, drošība un integritāte.

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

66. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66) Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu produktīvu un konsekventu piemērošanu, kuru īstenošanai var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu nozares standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus, kas palīdz nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp izmantojot lietotņu programmēšanas saskarnes, vai par reklāmas repozitoriju sadarbspēju. Šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus.

(66) Lai veicinātu tādu šajā regulā noteikto pienākumu produktīvu un konsekventu piemērošanu, kuru izpildei var būt nepieciešami tehnoloģiski līdzekļi, ir svarīgi veicināt konkrētas tehniskās procedūras ietverošu brīvprātīgu standartu izstrādi, ja nozare var palīdzēt izstrādāt standartizētus līdzekļus, kas palīdz nodrošināt atbilstību šai regulai, piemēram, par atļauju iesniegt paziņojumus, tostarp izmantojot lietojumprogrammas saskarnes, par reklāmas repozitoriju sadarbspēju vai par noteikumiem. Šādi standarti varētu būt īpaši noderīgi relatīvi maziem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem. Standartos pēc nepieciešamības varētu nošķirt dažādus nelikumīga satura vai starpniecības pakalpojumu veidus. Ja [24 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā] nav panākta vienošanās par attiecīgajiem standartiem, Komisijai vajadzētu būt iespējai noteikt tehniskās specifikācijas ar īstenošanas aktiem, līdz tiek panākta vienošanās par brīvprātīgu standartu.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

67. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(67) Lai veicinātu šīs regulas piemērošanu, Komisijai un padomei būtu jārosina rīcības kodeksu izstrāde. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem ievērot minētos uzticamības pārbaudes standartus, pieņemot paraugpraksi un gūstot labumu no Komisijas un padomes sniegtajiem norādījumiem, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus.

(67) Lai veicinātu šīs regulas piemērošanu, Komisijai un padomei būtu jārosina rīcības kodeksu izstrāde, kā arī jāveicina šo kodeksu noteikumu ievērošana. Komisijai un padomei būtu jācenšas panākt, lai rīcības kodeksi skaidri definētu sasniedzamo sabiedrības interešu mērķu būtību, lai tajos būtu iekļauti mehānismi šo mērķu sasniegšanas neatkarīgai novērtēšanai un lai būtu skaidri noteikta kompetento iestāžu loma. Lai gan rīcības kodeksu īstenošanai vajadzētu būt izmērāmai un pakļautai publiskai pārraudzībai, tā nedrīkstētu mazināt šādu kodeksu brīvprātīgo raksturu un ieinteresēto personu brīvību izlemt par tajos noteikto pienākumu pildīšanu. Noteiktos apstākļos ļoti lielām tiešsaistes platformām ir svarīgi iesaistīties īpašu rīcības kodeksu izstrādē un ievērot tos. Šī regula nekādā veidā neliedz citiem pakalpojumu sniedzējiem, uzņemoties pildīt šādos rīcības kodeksos noteiktos pienākumus, ievērot minētos uzticamības pārbaudes standartus, pieņemt paraugpraksi un gūt labumu no Komisijas un padomes sniegtajiem norādījumiem.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

68. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68) Šajā regulā ir lietderīgi noteikt konkrētas jomas, kas jāņem vērā attiecībā uz minētajiem rīcības kodeksiem. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas krāpnieciskas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, bērniem. Šādās jomās ļoti lielas tiešsaistes platformas veiktu attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstību tam var uzskatīt par piemērotu riska mazināšanas pasākumu. Attiecīgajā gadījumā, nosakot, vai tiešsaistes platforma ir pārkāpusi šajā regulā noteiktos pienākumus, var tikt ņemts vērā tiešsaistes platformas atteikums atsaukties Komisijas uzaicinājumam piedalīties šāda rīcības kodeksa piemērošanā, ja tā nesniedz attiecīgus paskaidrojumus.

(68) Šajā regulā ir lietderīgi identificēt konkrētas jomas, kurās var apsvērt minēto rīcības kodeksu izmantošanu. Jo īpaši būtu jāizpēta risku mazināšanas pasākumi attiecībā uz noteiktiem nelikumīga satura veidiem, noslēdzot pašregulējuma un kopregulējuma līgumus. Vēl viena apsverama joma ir tādu sistēmisko risku kā dezinformācijas vai manipulatīvu un ļaunprātīgu darbību iespējami negatīvā ietekme uz sabiedrību un demokrātiju. Tā ietver koordinētas darbības, kuras ir vērstas uz informācijas izvēršanu, tostarp dezinformāciju, piemēram, botu vai viltus kontu izmantošanu tādas tīši neprecīzas vai maldinošas informācijas radīšanai, dažkārt ar mērķi gūt ekonomisku labumu, kas ir īpaši kaitīga neaizsargātiem pakalpojuma saņēmējiem, piemēram, bērniem. Šādās jomās attiecīgā rīcības kodeksa ievērošanu un atbilstības tam nodrošināšanu no ļoti lielas tiešsaistes platformas puses var uzskatīt par piemērotu riska mazināšanas pasākumu.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

69. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69) Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem var kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam attiecībā uz viltotām precēm, Rīcības kodeksam nelikumīgu naidīgu izteikumu samazināšanai un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Runājot konkrēti par pēdējo, Komisija izdos norādījumus par Prakses kodeksa dezinformācijas jomā stiprināšanu, kā norādīts Eiropas Demokrātijas rīcības plānā.

(69) Šīs regulas noteikumi par rīcības kodeksiem var kalpot par pamatu Savienības līmenī jau pastāvošiem pašregulējuma centieniem, tostarp Produktu drošuma solījumam, Saprašanās memorandam attiecībā uz viltotām precēm, Rīcības kodeksam nelikumīgu naidīgu izteikumu samazināšanai un Prakses kodeksam dezinformācijas jomā. Komisijai būtu arī jāveicina rīcības kodeksu izstrāde, lai atvieglotu pienākumu izpildi tādās jomās kā nepilngadīgo aizsardzība vai īstermiņa īre. Citas vērā ņemamas jomas varētu būt informācijas daudzveidības veicināšana, atbalstot augstas kvalitātes žurnālistiku, un informācijas ticamības veicināšana, vienlaikus ievērojot žurnālistikas avotu konfidencialitāti. Turklāt ir svarīgi nodrošināt saskaņotību ar jau esošajiem izpildes mehānismiem, piemēram, tiem, kas darbojas elektronisko sakaru vai mediju jomā, un ar neatkarīgām regulatīvām struktūrām šajās jomās, kā noteikts Savienības un valstu tiesību aktos.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

70. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(70) Tiešsaistes reklāmas sniegšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu tiešsaistes platformās un ļoti lielās tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus šādu pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas modalitāšu ziņā. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu.

(70) Tiešsaistes reklāmas sniegšanā parasti ir iesaistītas vairākas personas, tostarp starpniecības pakalpojumi, kuri savieno reklāmas publicētājus ar reklamētājiem. Rīcības kodeksiem būtu jāatbalsta un jāpapildina šajā regulā noteiktie pārredzamības pienākumi attiecībā uz reklāmu tiešsaistes platformās un ļoti lielās tiešsaistes platformās, lai nodrošinātu elastīgus un iedarbīgus mehānismus šādu pienākumu ievērošanas veicināšanai un uzlabošanai, jo īpaši attiecīgās informācijas nosūtīšanas modalitāšu ziņā. Iesaistot plašu ieinteresēto personu loku, būtu jānodrošina, ka šādi rīcības kodeksi tiek plaši atbalstīti, ir tehniski pamatoti, iedarbīgi un piedāvā visaugstāko lietošanas ērtības līmeni ar mērķi nodrošināt pārredzamības pienākumu mērķu sasniegšanu. Rīcības kodeksu efektivitāte būtu regulāri jāizvērtē. Atšķirībā no tiesību aktiem rīcības kodeksi netiek pakļauti demokrātiskai kontrolei, un to atbilstību pamattiesībām nav paredzēts izskatīt tiesā. Lai uzlabotu pārskatatbildību, līdzdalību un pārredzamību, ir vajadzīgas procesuālās garantijas rīcības kodeksu izstrādei. Pirms rīcības kodeksu izstrādes vai pārskatīšanas uzsākšanas vai atvieglošanas Komisija vajadzības gadījumā var aicināt Pamattiesību aģentūru vai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju paust viedokli.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

71. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71) Pastāvot sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību ietekmējošiem ārkārtas apstākļiem, Komisija var uzsākt veidot krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Ārkārtas apstākļi var ietvert jebkuru neparedzamu notikumu, piemēram, zemestrīci, viesuļvētru, pandēmiju un citus nopietnus pārrobežu draudus sabiedrības veselībai, karu un terora aktus, kad, piemēram, tiešsaistes platformas var tikt izmantotas ļaunprātīgi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādas platformas būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laika periodu un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Šiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai un tiem nevajadzētu veidot vispārīgu pienākumu iesaistītajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām pārraudzīt sevis nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus.

(71) Pastāvot sabiedrisko drošību vai sabiedrības veselību ietekmējošiem ārkārtas apstākļiem, Komisija var uzsākt veidot brīvprātīgu krīzes protokolu, lai koordinētu ātru un kolektīvu pārrobežu mēroga reaģēšanu tiešsaistes vidē. Ārkārtas apstākļi nozīmē jebkuru neparedzamu notikumu, piemēram, zemestrīci, viesuļvētru, pandēmiju un citus nopietnus pārrobežu draudus sabiedrības veselībai, karu un terora aktus, kad, piemēram, tiešsaistes platformas var tikt izmantotas ļaunprātīgi, lai ātri izplatītu nelikumīgu saturu vai dezinformāciju, vai ja rodas nepieciešamība ātri izplatīt uzticamu informāciju. Ņemot vērā ļoti lielu tiešsaistes platformu svarīgo nozīmi informācijas izplatīšanā mūsu sabiedrībā un pārrobežu mērogā, šādas platformas būtu jārosina izstrādāt un piemērot īpašus krīzes protokolus. Šādi krīzes protokoli būtu jāaktivizē tikai uz ierobežotu laika periodu un būtu jāīsteno tikai attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai absolūti nepieciešamie pieņemtie pasākumi. Šiem pasākumiem būtu jāatbilst šai regulai un tiem nevajadzētu veidot vispārīgu pienākumu iesaistītajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām pārraudzīt sevis nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi meklēt uz nelikumīgu saturu norādošus faktus vai apstākļus.

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

72. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72) Šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgas pārraudzības un izpildes uzdevums principā būtu jāuztic dalībvalstīm. Tādēļ tām būtu jānorīko vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir piemērot un izpildīt šo regulu. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādām īpašām nozarēm kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, plašsaziņas līdzekļus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot viņu vietējo konstitucionālo, organizatorisko un administratīvo struktūru.

(72) Šajā regulā izklāstīto pienākumu pienācīgas pārraudzības un izpildes uzdevums principā būtu jāuztic dalībvalstīm. Tādēļ tām būtu jāizraugās vismaz viena iestāde, kuras uzdevums ir piemērot un izpildīt šo regulu. Taču dalībvalstīm vajadzētu spēt uzticēt īpašus uzraudzības un izpildes uzdevumus un kompetences saistībā ar šīs regulas piemērošanu vairāk nekā vienai kompetentajai iestādei, piemēram, attiecībā uz tādām īpašām nozarēm kā elektroniskos sakarus regulējošām iestādēm, plašsaziņas līdzekļus regulējošām iestādēm vai patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, atspoguļojot viņu vietējo konstitucionālo, organizatorisko un administratīvo struktūru.

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

73. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73) Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, iestāde, kura tiks norīkota uzraudzīt piemērošanu un attiecīgajā gadījumā izpildīt šo regulu, būtu jāidentificē kā katras dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota piemērot un izpildīt šo regulu, attiecīgajā dalībvalstī digitālo pakalpojumu koordinatora statuss jānosaka tikai vienai iestādei. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar šīm iestādēm saskaņā ar to attiecīgos uzdevumus nosakošajiem valstu tiesību aktiem un tam būtu jānodrošina visu atbilstīgo iestāžu produktīva iesaistīšana uzraudzībā un izpildē Savienības līmenī.

(73) Ņemot vērā aplūkoto pakalpojumu pārrobežu raksturu un šīs regulas ieviesto horizontālo pienākumu loku, iestāde, kura tiks norīkota uzraudzīt piemērošanu un attiecīgajā gadījumā izpildīt šo regulu, būtu jāidentificē kā katras dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators. Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde tiek norīkota piemērot un izpildīt šo regulu, attiecīgajā dalībvalstī par digitālo pakalpojumu koordinatoru būtu jāizraugās tikai viena iestāde. Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāpilda centrālā kontaktpunkta funkcijas visos ar šīs regulas piemērošanu saistītajos jautājumos attiecībā uz Komisiju, padomi, citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī citām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Konkrēti, ja šajā regulā noteiktie uzdevumi tiek uzticēti vairākām attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāveic koordinācija un jāsadarbojas ar šīm iestādēm saskaņā ar to attiecīgos uzdevumus nosakošajiem valstu tiesību aktiem un tam būtu jānodrošina visu atbilstīgo iestāžu produktīva iesaistīšana uzraudzībā un izpildē Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

74. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74) Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu noteiktajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. No vienas puses, ir jānodrošina, ka šīs iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, šo iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, saskaņā ar valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz to finanšu izdevumiem nevar attiecināt valsts kontroles vai pārraudzības mehānismus, ka to darbības nevar pakļaut izskatīšanai tiesā vai ka tām nevajadzētu būt iespējai attiecīgajā gadījumā konsultēties ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm vai krīzes pārvarēšanas iestādēm.

(74) Digitālo pakalpojumu koordinatoram, kā arī citām saskaņā ar šo regulu noteiktajām kompetentajām iestādēm ir būtiska nozīme šajā regulā noteikto tiesību un pienākumu iedarbīguma nodrošināšanā un tās mērķu sasniegšanā. Attiecīgi ir jānodrošina, ka minētajām iestādēm ir nepieciešamie finanšu resursi un cilvēkresursi, lai tās varētu veikt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu. Ir arī jānodrošina, ka šīs iestādes darbojas pilnīgi neatkarīgi no privātajām un publiskajām iestādēm bez nepieciešamības un pienākuma lūgt vai saņemt norādījumus, tostarp no valdības, neskarot konkrētus pienākumus sadarboties ar citām kompetentajām iestādēm, digitālo pakalpojumu koordinatoriem, padomi un Komisiju. No otras puses, šo iestāžu neatkarībai nevajadzētu nozīmēt, ka, saskaņā ar valsts konstitūciju un neapdraudot šīs regulas mērķu sasniegšanu, uz to finanšu izdevumiem nevar attiecināt valsts kontroles vai pārraudzības mehānismus, ka to darbības nevar pakļaut izskatīšanai tiesā vai ka tām nevajadzētu būt iespējai attiecīgajā gadījumā konsultēties ar citām valsts iestādēm, tostarp tiesībaizsardzības iestādēm vai krīzes pārvarēšanas iestādēm.

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

75. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75) Dalībvalstis var norīkot pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai īpašus uzdevumus piemērot un izpildīt šo regulu ar nosacījumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šim nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti.

(75) Dalībvalstis var iecelt pastāvošu valsts iestādi pildīt digitālo pakalpojumu koordinatora funkcijas vai noteikt tai konkrētus uzdevumus uzraudzīt šīs regulas piemērošanu un nodrošināt tās izpildi, ar nosacījumu, ka šāda norīkotā iestāde atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām, piemēram, attiecībā uz tās neatkarību. Turklāt dalībvalstīm principā nav aizliegts apvienot pastāvošas iestādes funkcijas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šim nolūkam paredzētie pasākumi cita starpā var ietvert pastāvošas iestādes koleģiālās struktūras priekšsēdētāja vai valdes locekļa atlaišanas pirms viņa pilnvaru termiņa beigām nepieļaušanu, ja atlaišanas pamatā ir tikai fakts, ka ir notikusi institucionāla reforma, kas ietver dažādu funkciju apvienošanu vienā iestādē gadījumos, kad nepastāv noteikumi, kas garantē, ka šāda atlaišana neapdraud minēto locekļu neatkarību un objektivitāti.

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

76. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76) Ja nepastāv vispārīga prasība starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt fizisku klātbūtni kādas dalībvalsts teritorijā, ir jānodrošina skaidrība par to, kuras dalībvalsts jurisdikcija ir piemērojama šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai valsts kompetentās iestādes varētu izpildīt III un IV nodaļā paredzētos noteikumus. Pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā atrodas tā galvenā darījumdarbības vieta, tas ir, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese, kurā tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un īstenota darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuriem nav darījumdarbības vietas Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā visām dalībvalstīm vajadzētu būt jurisdikcijai attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips. Šim nolūkam katrai dalībvalstij, kas īsteno jurisdikciju attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē visas pārējās dalībvalstis par sevis veiktajiem pasākumiem, īstenojot šo jurisdikciju.

(76) Ja nepastāv vispārīga prasība starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt fizisku klātbūtni kādas dalībvalsts teritorijā, ir jānodrošina skaidrība par to, kuras dalībvalsts jurisdikcija ir piemērojama šiem pakalpojumu sniedzējiem, lai valsts kompetentās iestādes varētu izpildīt šajā regulā paredzētos noteikumus. Pakalpojumu sniedzējam būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā atrodas tā galvenā uzņēmējdarbības vieta, tas ir, kur atrodas pakalpojumu sniedzēja galvenais birojs vai juridiskā adrese un kur tiek veiktas galvenās finanšu funkcijas un īstenota darbības kontrole. Tādu pakalpojumu sniedzēju gadījumā, kuriem nav uzņēmējdarbības vietas Savienībā, bet kuri piedāvā pakalpojumus Savienībā un tādējādi atbilst šīs regulas darbības jomai, būtu jāpiemēro tās dalībvalsts jurisdikcija, kurā tie ir iecēluši savu juridisko pārstāvi, ņemot vērā šajā regulā noteiktās juridisko pārstāvju funkcijas. Taču šīs regulas iedarbīgas piemērošanas nolūkā visām dalībvalstīm vajadzētu būt jurisdikcijai attiecībā uz tiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav iecēluši savu juridisko pārstāvi, ar nosacījumu, ka tiek ievērots ne bis in idem princips. Šim nolūkam katrai dalībvalstij, kas īsteno jurisdikciju attiecībā uz minētajiem pakalpojumu sniedzējiem, būtu bez nepamatotas kavēšanās jāinformē visas pārējās dalībvalstis par veiktajiem pasākumiem, īstenojot šo jurisdikciju.

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

77. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(77) Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu norīkotajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgajā gadījumā pārraudzības un izpildes pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām.

(77) Dalībvalstīm būtu jānodrošina digitālo pakalpojumu koordinatoram un ikvienai citai saskaņā ar šo regulu norīkotajai kompetentajai iestādei pienācīgas pilnvaras un līdzekļi, lai tie varētu nodrošināt rezultatīvu izmeklēšanu un izpildi. Digitālo pakalpojumu koordinatoriem jo īpaši vajadzētu būt iespējai riska vai nopietna kaitējuma gadījumā pieņemt samērīgus pagaidu pasākumus, kā arī meklēt un iegūt savā teritorijā esošu informāciju, tostarp kopīgas izmeklēšanas kontekstā, pienācīgi ņemot vērā to, ka attiecīgajā gadījumā pārraudzības un izpildes pasākumi, kas vērsti uz pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas citas dalībvalsts jurisdikcijā, jāpieņem šīs citas dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatoram saskaņā ar pārrobežu sadarbības procedūrām.

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

78. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78) Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valstu tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru detalizēti izstrādāti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai.

(78) Dalībvalstīm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši šo regulu un Hartu savos valstu tiesību aktos būtu jānosaka savu digitālo pakalpojumu koordinatoru un attiecīgajā gadījumā citu kompetento iestāžu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru detalizēti izstrādāti nosacījumi un robežas atbilstoši šai regulai. Lai nodrošinātu konsekventu un vienotu šīs regulas piemērošanu, Komisijai būtu jāpieņem norādījumi par noteikumiem un procedūrām saistībā ar digitālo pakalpojumu koordinatoru pilnvarām.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

79. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(79) Īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Šiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai jābūt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu principā jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija.

(79) Īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm būtu jāievēro procedūrām un jautājumiem piemērojamie valstu noteikumi, piemēram, attiecībā uz nepieciešamību saņemt iepriekšēju tiesas atļauju iekļūšanai noteiktās telpās un advokāta un klienta saziņas konfidencialitāti. Šiem noteikumiem jo īpaši būtu jānodrošina pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tostarp tiesības uz aizstāvību, un tiesības uz privāto dzīvi. Šajā sakarā garantijas, kas noteiktas saistībā ar Komisijas procedūrām saskaņā ar šo regulu, varētu kalpot par atbilstīgu atskaites punktu. Pirms ikviena galīgā lēmuma pieņemšanas būtu jāgarantē iepriekšēja, taisnīga un objektīva procedūra, tostarp attiecīgo personu tiesības tikt uzklausītām un piekļūt lietas materiāliem, vienlaikus ievērojot konfidencialitāti un dienesta noslēpuma un komercnoslēpuma prasības, kā arī pienākumu pienācīgi pamatot lēmumus. Taču tam nevajadzētu atturēt pienācīgi pamatotos steidzamos gadījumos īstenot pasākumus saskaņā ar atbilstīgiem nosacījumiem un procedūrām. Arī pilnvaru izmantošanai jābūt cita starpā samērīgai ar pārkāpuma vai iespējamā pārkāpuma raksturu un vispārējo faktisko vai potenciālo kaitējumu. Kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā visi attiecīgie fakti un apstākļi, tostarp citu dalībvalstu kompetento iestāžu apkopotā informācija.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

80. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā — vai šis pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs.

(80) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sankcijas par šajā regulā noteikto pienākumu pārkāpumiem tiek piemērotas iedarbīgā, samērīgā un atturošā veidā, ņemot vērā pārkāpuma būtību, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, atbilstoši sabiedrības interesēm, veikto darbību apjomam un veidam, kā arī pārkāpēja saimnieciskajam stāvoklim. Jo īpaši, piemērojot sodu, jāņem vērā, vai attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs sistemātiski un atkārtoti neievēro no šīs regulas izrietošos pienākumus, kā arī attiecīgajā gadījumā ir jāņem vērā ietekmēto pakalpojuma saņēmēju skaits, tas, vai pārkāpums ir bijis tīšs vai aiz nolaidības un vai šis pakalpojumu sniedzējs īsteno darbību vairākās dalībvalstīs. Komisijai būtu jāsniedz norādījumi dalībvalstīm par kritērijiem un nosacījumiem samērīgu sodu piemērošanai.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

81. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(81) Lai nodrošinātu šīs regulas iedarbīgu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas ar atbilstību šai regulai saistītās sūdzības tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojumus, neskarot šajā regulā izklāstītos jurisdikcijas noteikumus. Sūdzībām būtu jāsniedz patiess pārskats par bažām, kas saistītas ar konkrētā starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts.

(81) Lai nodrošinātu šajā regulā noteikto pienākumu iedarbīgu izpildi, fiziskām personām vai pārstāvju organizācijām vajadzētu būt iespējai iesniegt digitālo pakalpojumu koordinatoram visas ar atbilstību šai regulai saistītās sūdzības tās dalībvalsts teritorijā, kurā ir saņemts pakalpojumus, neskarot šajā regulā izklāstītos jurisdikcijas noteikumus. Sūdzībām būtu jāsniedz patiess pārskats par bažām, kas saistītas ar konkrētā starpniecības pakalpojumu sniedzēja atbilstību, un tās varētu arī sniegt informāciju digitālo pakalpojumu koordinatoram par visiem transversālajiem jautājumiem. Ja jautājuma risināšanas nolūkā ir nepieciešama pārrobežu sadarbība, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu jāiesaista citas valsts kompetentās iestādes un citu dalībvalstu digitālo pakalpojumu koordinatori, jo īpaši tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā starpniecības pakalpojumu sniedzējs ir reģistrēts. Iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savlaicīgi jāizvērtē sūdzība un par sūdzības izskatīšanas procedūru jāinformē tās dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinators, kurā saņēmējs dzīvo vai ir reģistrēts.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

82. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(82) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad šādi pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt konkrētos gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt kompetentajai tiesu iestādei par pienākumu izdot rīkojumu veikt šādus pasākumus pēc digitālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, un tiem tiek piemēroti papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos.

(82) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka digitālo pakalpojumu koordinatori var īstenot pasākumus, lai produktīvi un samērīgi risinātu noteiktus īpaši smagus un pastāvīgus šīs regulas pārkāpumus. It īpaši situācijās, kad šādi pasākumi var ietekmēt trešo personu tiesības un intereses, kas var pastāvēt konkrētos gadījumos, kad tiek ierobežota piekļuve tiešsaistes saskarnēm, ir lietderīgi noteikt kompetentajai tiesu iestādei par pienākumu izdot rīkojumu veikt šādus pasākumus pēc digitālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma, un tiem tiek piemēroti papildu aizsardzības pasākumi. Jo īpaši potenciāli skartajām trešām personām vajadzētu sniegt iespēju tikt uzklausītām, un šādi rīkojumi būtu jāizdod tikai tad, ja pamatoti nav iespējams īstenot pilnvaras šādu pasākumu veikšanai saskaņā ar citiem Savienības vai valstu tiesību aktiem, piemēram, aizsargāt patērētāju kolektīvās intereses, nodrošināt bērnu pornogrāfiju saturošu vai izplatošu tīmekļa lapu ātru likvidēšanu vai liegt piekļuvi pakalpojumiem, kurus izmanto trešā persona intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas nolūkos.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

83.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(83a) Neskarot šajā regulā paredzētos noteikumus par atbrīvojumu no atbildības attiecībā uz informāciju, ko nosūta vai glabā pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt atbildīgiem par šajā regulā noteikto pienākumu neizpildi. Pakalpojuma saņēmējiem un organizācijām, kas tos pārstāv, vajadzētu būt tiesībām piekļūt samērīgiem un efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Tiem jo īpaši vajadzētu būt tiesībām saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem pieprasīt kompensāciju no minētajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem par jebkādu tiešu kaitējumu vai zaudējumiem, kas radušies, starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pārkāpjot šajā regulā noteiktos pienākumus.

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

84. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84) Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu regulāri jāpublicē ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda tādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes.

(84) Digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu standartizētā un mašīnlasāmā formātā regulāri jāpublicē ziņojums par darbībām, kas veiktas saskaņā ar šo regulu. Ņemot vērā to, ka digitālo pakalpojumu koordinators ir arī informēts par rīkojumiem vērsties pret šajā regulā reglamentēto nelikumīgo saturu vai sniegt informāciju, izmantojot kopējo informācijas apmaiņas sistēmu, kura balstās uz iekšējā tirgus informācijas sistēmu, digitālo pakalpojumu koordinatoram būtu savā gada pārskatā jānorāda tādu starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresēto rīkojumu skaits un kategorijas, kurus dalībvalstī izdevušas tiesu un administratīvās iestādes.

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

86. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(86) Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai pastāvīgi vai īslaicīgi piedalīties tādu lietu kopīgās pārraudzības un izmeklēšanas darbībās, uz kurām attiecas šī regula. Šādas darbības var ietvert citas kompetentās iestādes, un tās var būt saistītas ar dažādiem jautājumiem, sākot no koordinētām datu vākšanas darbībām līdz informācijas pieprasījumiem un telpu pārbaudei, ievērojot katras iesaistītās iestādes pilnvarojuma robežas un tvērumu. Padomei var tikt pieprasīts sniegt konsultācijas saistībā ar šīm darbībām, piemēram, ierosinot darbību plānus un grafikus vai ierosinot ad hoc darba grupas ar iesaistīto iestāžu līdzdalību.

(86) Lai veicinātu tādu pārrobežu uzraudzību un izmeklēšanu, kurā iesaistītas vairākas dalībvalstis, digitālo pakalpojumu koordinatoriem vajadzētu būt iespējai pastāvīgi vai īslaicīgi piedalīties tādu lietu kopīgās pārraudzības un izmeklēšanas darbībās, uz kurām attiecas šī regula, pamatojoties uz vienošanos starp attiecīgajām dalībvalstīm un, ja tādas nav, — iedibinājuma dalībvalsts digitālo pakalpojumu koordinatora pakļautībā. Šādas darbības var ietvert citas kompetentās iestādes, un tās var būt saistītas ar dažādiem jautājumiem, sākot no koordinētām datu vākšanas darbībām līdz informācijas pieprasījumiem un telpu pārbaudei, ievērojot katras iesaistītās iestādes pilnvarojuma robežas un tvērumu. Padomei var tikt pieprasīts sniegt konsultācijas saistībā ar šīm darbībām, piemēram, ierosinot darbību plānus un grafikus vai ierosinot ad hoc darba grupas ar iesaistīto iestāžu līdzdalību.

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

88. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(88) Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, kura atbalstītu Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vajadzētu veidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar attiecīgo uzdevumu un kompetenču sadalījumu. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim.

(88) Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, ir nepieciešams izveidot neatkarīgu Savienības līmeņa padomdevēju grupu, kura atbalstītu Komisiju un palīdzētu koordinēt digitālo pakalpojumu koordinatoru darbības. Eiropas Digitālo pakalpojumu padomi vajadzētu veidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem, neskarot digitālo pakalpojumu koordinatoru iespēju uzaicināt uz savām sanāksmēm un iecelt ad hoc delegātus no citām kompetentajām iestādēm, kurām saskaņā ar šo regulu ir noteikti konkrēti uzdevumi, ja tas ir nepieciešams saskaņā ar attiecīgo uzdevumu un kompetenču sadalījumu. Ja vienu dalībvalsti pārstāv vairāki dalībnieki, balsstiesībām vajadzētu būt tikai vienam katras dalībvalsts pārstāvim. Padomes reglamentam būtu jānodrošina informācijas konfidencialitātes ievērošana.

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

90. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(90) Šim nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai.

(90) Šim nolūkam padomei vajadzētu būt iespējai pieņemt atzinumus un izveidot digitālo pakalpojumu koordinatoriem vai citām kompetentām valsts iestādēm adresētus pieprasījumus un ieteikumus. Nenosakot juridiskas saistības, lēmumam par atkāpšanos vajadzētu būt pienācīgi pamatotam, un to var ņemt vērā Komisija, izvērtējot attiecīgās dalībvalsts atbilstību šai regulai. Padomei būtu jāizstrādā gada darbības pārskats.

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

91. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(91) Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, padomei būtu jāļauj savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp sieviešu un vīriešu starpā, kā arī nediskriminēšana, datu aizsardzība, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, krāpšanas attiecībā pret ES budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu jomā, kā arī patērētāju aizsardzība.

(91) Padomei Komisijas vadībā būtu jāpulcē digitālo pakalpojumu koordinatoru un citu iespējamo kompetento iestāžu pārstāvji, lai nodrošinātu tai iesniegto lietu izvērtēšanu pilnvērtīgā Eiropas dimensijā. Ņemot vērā iespējamos transversālos elementus, kuri var būt nozīmīgi citam Savienības līmeņa tiesiskajam regulējumam, padomei būtu jāļauj savu uzdevumu izpildes nolūkā sadarboties ar citām Savienības struktūrām, birojiem, aģentūrām un padomdevēju grupām, kuras pilda pienākumus tādās jomās kā līdztiesība, tostarp sieviešu un vīriešu starpā, kā arī nediskriminēšana, dzimumu līdztiesība un nediskriminēšana, visa veida vardarbības pret sievietēm un meitenēm un cita veida ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušana, datu aizsardzība, intelektuālā īpašuma tiesību ievērošana, konkurence, elektroniskie sakari, audiovizuālie pakalpojumi, tirgus uzraudzība, krāpšanas attiecībā pret ES budžetu atklāšana un izmeklēšana muitas nodokļu jomā, kā arī patērētāju aizsardzība.

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

96. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(96) Ja attiecīgā platforma nenovērš tikai ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojama noteikuma pārkāpumu saskaņā ar rīcības plānu, tikai Komisija pēc savas iniciatīvas vai padomes ieteikuma var izlemt turpmāk izmeklēt minēto pārkāpumu un platformas secīgi veiktos pasākumus bez darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinatora līdzdalības. Pēc nepieciešamās izmeklēšanas veikšanas Komisijai vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos izdod lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu un sankciju piemērošanu attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Tai arī vajadzētu būt iespējai iejaukties pārrobežu situācijās, kurās darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus pasākumus, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, vai situācijās, kurās darījumdarbības vietas digitālo pakalpojumu koordinators pats ir pieprasījis Komisijai iejaukties attiecībā uz jebkura cita šīs regulas noteikuma pārkāpumu, ko izdarījusi ļoti liela tiešsaistes platforma.

(96) Ja attiecīgā platforma nenovērš tikai ļoti lielām tiešsaistes platformām piemērojama noteikuma pārkāpumu saskaņā ar rīcības plānu, tikai Komisijai pēc savas iniciatīvas vai padomes ieteikuma būtu jāierosina turpmāka izmeklēšana par minēto pārkāpumu un platformas secīgi veiktajiem pasākumiem, bez iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinatora līdzdalības. Pēc nepieciešamās izmeklēšanas Komisijai vajadzētu būt iespējai pamatotos gadījumos izdot lēmumus par pārkāpuma konstatēšanu un sankciju piemērošanu attiecībā uz ļoti lielām tiešsaistes platformām. Tai būtu arī jāiejaucas pārrobežu situācijās, kurās iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus pasākumus, neraugoties uz Komisijas pieprasījumu, vai situācijās, kurās iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators pats ir pieprasījis Komisijai iejaukties attiecībā uz jebkura cita šīs regulas noteikuma pārkāpumu, ko izdarījusi ļoti liela tiešsaistes platforma. Komisijai būtu jāuzsāk procedūra, lai, iespējams, pieņemtu lēmumus par ļoti lielās tiešsaistes platformas attiecīgo rīcību, piemēram, ja ir aizdomas, ka minētā platforma ir pārkāpusi šo regulu, tostarp gadījumos, kad ir konstatēts, ka platforma neīsteno darbības ieteikumus, kas sniegti neatkarīgajā revīzijā, kuru apstiprinājis iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators, un ja iedibinājuma vietas digitālo pakalpojumu koordinators nav veicis nekādus izmeklēšanas vai izpildes nodrošināšanas pasākumus.

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

97. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(97) Komisijai vajadzētu būt iespējai brīvi izlemt, vai tā vēlas iejaukties jebkurā situācijā, kurā tā ir pilnvarota to darīt saskaņā ar šo regulu. Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgo darījumdarbības vietu digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no savu izmeklēšanas un izpildes pilnvaru īstenošanas attiecībā uz šādas ļoti lielas tiešsaistes platformas rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, pretrunām un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Taču produktivitātes labad šādus digitālo pakalpojumu koordinatorus nevajadzētu atturēt no savu pilnvaru izmantošanas, lai pēc Komisijas pieprasījuma palīdzētu tai veikt uzraudzības uzdevumus vai arī attiecībā uz citu rīcību, tostarp tādu attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas rīcību, par kuru pastāv jauna pārkāpuma aizdomas. Šādiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī padomei un attiecīgajā gadījumā citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu produktīvi veikt savus uzdevumus, savukārt Komisijai attiecīgajā gadījumā tie būtu jāinformē par savu pilnvaru izmantošanu. Šajā ziņā Komisijai attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā visi attiecīgie padomes vai attiecīgo digitālo pakalpojumu koordinatoru veiktie novērtējumi un visi viņu attiecīgi savāktie pierādījumi un informācija, neskarot Komisijas pilnvaras un atbildību nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklēšanu.

(97) Tiklīdz Komisija ir uzsākusi procedūru, attiecīgo iedibinājuma vietu digitālo pakalpojumu koordinatori būtu jāattur no izmeklēšanas un izpildes pilnvaru īstenošanas attiecībā uz šādas ļoti lielas tiešsaistes platformas rīcību, lai izvairītos no pasākumu dublēšanās, pretrunām un riskiem, ievērojot ne bis in idem principu. Taču produktivitātes labad šādus digitālo pakalpojumu koordinatorus nevajadzētu atturēt no savu pilnvaru izmantošanas, lai pēc Komisijas pieprasījuma palīdzētu tai veikt uzraudzības uzdevumus vai arī attiecībā uz citu rīcību, tostarp tādu attiecīgās ļoti lielās tiešsaistes platformas rīcību, par kuru pastāv jauna pārkāpuma aizdomas. Šādiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kā arī padomei un attiecīgajā gadījumā citiem digitālo pakalpojumu koordinatoriem būtu jāsniedz Komisijai visa nepieciešamā informācija un palīdzība, lai tā varētu produktīvi veikt savus uzdevumus, savukārt Komisijai attiecīgajā gadījumā tie būtu jāinformē par savu pilnvaru izmantošanu. Šajā ziņā Komisijai attiecīgajā gadījumā būtu jāņem vērā visi attiecīgie padomes vai attiecīgo digitālo pakalpojumu koordinatoru veiktie novērtējumi un visi viņu attiecīgi savāktie pierādījumi un informācija, neskarot Komisijas pilnvaras un atbildību nepieciešamības gadījumā veikt papildu izmeklēšanu.

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

97.a apsvērums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(97a) Komisijai būtu jānodrošina, ka tā, pieņemot lēmumus šīs regulas darbības jomā, ir neatkarīga un objektīva gan pret digitālo pakalpojumu koordinatoriem, gan pret pakalpojumu sniedzējiem.

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

99. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(99) Jo īpaši Komisijai vajadzētu būt nodrošinātai piekļuvei visiem dokumentiem, datiem un informācijai, kas attiecīgi nepieciešami, lai uzsāktu un veiktu izmeklēšanu un pārraudzītu atbilstību attiecīgajiem šajā regulā izklāstītajiem pienākumiem, neatkarīgi no tā, kuras personas valdījumā atrodas minēties dokumenti, dati vai informācija, un neatkarīgi no to veida un formāta, glabāšanas vides vai precīzas glabāšanas vietas. Komisijai vajadzētu būt iespējai tiešā veidā pieprasīt attiecīgajai ļoti lielajai tiešsaistes platformai, attiecīgajām trešām personām vai privātpersonām sniegt visu veidu pierādījumus, datus un informāciju. Turklāt Komisijai vajadzētu būt iespējai pieprasīt šīs regulas nolūkiem visu attiecīgo informāciju no jebkuras attiecīgās dalībvalsts iestādes, struktūras vai aģentūras, kā arī jebkuras fiziskas un juridiskas personas. Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieprasīt attiecīgajām personām sniegt piekļuvi un paskaidrojumus par datubāzēm un algoritmiem, kā arī ar to piekrišanu iztaujāt visas personas, kuru valdījumā ir noderīga informācija, un fiksēt viņu sniegtos paziņojumus. Komisijai arī vajadzētu būt pilnvarotai pēc nepieciešamības īstenot šādas pārbaudes, lai izpildītu attiecīgos šīs regulas noteikumus. Šādu izmeklēšanas pilnvaru mērķis ir papildināt Komisijas iespējas lūgt digitālo pakalpojumu koordinatoriem un citām dalībvalstu iestādēm palīdzību, piemēram, sniegt informāciju vai īstenot šādas pilnvaras.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

100. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(100) Atbilstībai attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vajadzētu būt izpildāmai, piemērojot naudas sodu un kavējuma naudu. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs apmērs naudas sodam un kavējuma naudai par pienākumu neievērošanu un procesuālo noteikumu pārkāpšanu, ievērojot atbilstīgu noilgumu.

(100) Atbilstībai attiecīgajiem šajā regulā noteiktajiem pienākumiem vajadzētu būt nodrošināmai, piemērojot naudas sodu un periodisku soda maksājumu. Šajā nolūkā būtu jānosaka arī atbilstošs apmērs naudas sodam un periodiskam soda maksājumam par pienākumu neievērošanu un procesuālo noteikumu pārkāpšanu, ievērojot atbilstīgu noilgumu. Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina, ka sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas, ņemot vērā pārkāpuma raksturu, smagumu, atkārtošanos un ilgumu, kā arī sabiedrības intereses, veikto darbību apjomu un būtību, skarto saņēmēju skaitu, to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, kā arī pārkāpēja ekonomisko spēju.

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

102. apsvērums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(102) Lietderības un efektivitātes labad papildus regulas vispārējai izvērtēšanai, kas jāveic piecu gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā pēc sākumposma, un pamatojoties uz pirmajiem trim šīs regulas piemērošanas gadiem, Komisijai būtu jāizvērtē arī padomes darbība un struktūra.

(102) Komisijai būtu jāveic šīs regulas vispārīga izvērtēšana un jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Šajā ziņojumā būtu konkrēti jāpievēršas ļoti lielu tiešsaistes platformu definīcijai un pakalpojuma aktīvo saņēmēju vidējam skaitam mēnesī. Šajā ziņojumā būtu jāpievēršas arī rīcības kodeksu īstenošanai, kā arī pienākumam iecelt pārstāvi, kas ir iedibināts Savienībā, un jānovērtē līdzīgu pienākumu, ko trešās valstis noteikušas Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas ārvalstīs, ietekme. Jo īpaši Komisijai būtu jānovērtē jebkāda izmaksu ietekme uz Eiropas pakalpojumu sniedzējiem, ko rada līdzīgas prasības, tostarp iecelt juridisko pārstāvi, kuras ieviesušas trešās valstis, un jebkādi jauni šķēršļi piekļuvei trešo valstu tirgiem pēc šīs regulas pieņemšanas. Komisijai būtu jāizvērtē arī ietekme uz Eiropas uzņēmumu un patērētāju spēju piekļūt produktiem un pakalpojumiem ārpus Savienības un iegādāties tos. Lietderības un efektivitātes labad papildus regulas vispārējai izvērtēšanai, kas jāveic triju gadu laikā pēc tās stāšanās spēkā pēc sākumposma, un pamatojoties uz pirmajiem trim šīs regulas piemērošanas gadiem, Komisijai būtu jāizvērtē arī padomes darbība un struktūra.

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Priekšmets un piemērošanas joma

Priekšmets

Grozījums Nr.  100

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) šīs regulas īstenošanas un izpildes noteikumus, arī par sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā.

(c) šīs regulas prasību īstenošanas un izpildes noteikumus, arī par sadarbību un koordināciju kompetento iestāžu starpā.

Grozījums Nr.  101

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) izklāstīt vienotus noteikumus par drošu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības.

(b) izklāstīt saskaņotus noteikumus par drošu, pieejamu, paredzamu un uzticamu tiešsaistes vidi, kurā tiek efektīvi aizsargātas Hartā noteiktās pamattiesības;

Grozījums Nr.  102

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ba) veicināt augstu patērētāju aizsardzības līmeni un palīdzēt palielināt patērētāju izvēli, vienlaikus veicinot inovāciju, atbalstīt digitālo pārkārtošanos un veicināt ekonomikas izaugsmi iekšējā tirgū.

Grozījums Nr.  103

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šī regula attiecas uz starpniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti pakalpojuma saņēmējiem, kuru darījumdarbības vieta vai dzīvesvieta ir Savienībā, neatkarīgi no šo pakalpojumu sniedzēju darījumdarbības vietas.

svītrots

Grozījums Nr.  104

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, un uz tiem piemērotām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.

svītrots

Grozījums Nr.  105

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 5. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Šī regula neskar noteikumus, kas ietverti šādos tiesību aktos:

svītrots

(a) Direktīva 2000/31/EK;

 

(b) Direktīva 2010/13/EK;

 

(c) Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā;

 

(d) Regula (ES) …/…. par teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē [TSI, kad tā būs pieņemta];

 

(e) Regula (ES) …./…. par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisku liecību iegūšanai krimināllietās un Direktīva (ES) …./…., kurā izklāstīti saskaņoti noteikumi par juridisko pārstāvju iecelšanu ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā [E-pierādījumu direktīva, kad tā būs pieņemta];

 

(f) Regula (ES) 2019/1148;

 

(g) Regula (ES) 2019/1150;

 

(h) Savienības tiesību akti patērētāju aizsardzības un produktu drošuma jomā, ieskaitot Regulu (ES) 2017/2394;

 

(i) Savienības tiesību akti persondatu aizsardzības jomā, sevišķi Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK.

 

Grozījums Nr.  106

 

Regulas priekšlikums

1.a pants (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a pants

 

Piemērošanas joma

 

1. Šī regula attiecas uz starpniecības pakalpojumiem, kas tiek sniegti pakalpojuma saņēmējiem, kuru reģistrācijas vieta vai dzīvesvieta ir Savienībā, neatkarīgi no šo pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas vietas.

 

2. Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kuri nav starpniecības pakalpojumi, vai uz tiem piemērotām prasībām, neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiek sniegts, izmantojot starpniecības pakalpojumu.

 

3. Šī regula neskar šādu tiesību aktu noteikumus:

 

(a) Direktīva 2000/31/EK;

 

(b) Direktīva 2010/13/EK;

 

(c) Savienības tiesību akti autortiesību un blakustiesību jomā, jo īpaši Direktīva (ES) 2019/790 par autortiesībām un blakustiesībām digitālajā vienotajā tirgū;

 

(d) Regula (ES) 2021/784 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē;

 

(e) Regula (ES) …/… par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisku liecību iegūšanai krimināllietās un Direktīva (ES) …/…, kurā izklāstīti saskaņoti noteikumi par juridisko pārstāvju iecelšanu ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā [E-pierādījumu direktīva, kad tā būs pieņemta];

 

(f) Regula (ES) 2019/1148;

 

(g) Regula (ES) 2019/1150;

 

(h) Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības un produktu drošuma jomā, tostarp Regula (ES) 2017/2394, Regula (ES) 2019/1020 un Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību;

 

(i) Savienības tiesību akti persondatu aizsardzības jomā, sevišķi Regula (ES) 2016/679 un Direktīva 2002/58/EK.

 

(j) Direktīva (ES) 2019/882;

 

(k) Direktīva (ES) 2018/1972;

 

(l) Direktīva 2013/11/ES.

 

4. Komisija līdz [viens gads pēc šīs regulas pieņemšanas dienas] publicē pamatnostādnes par attiecībām starp šo regulu un 1.a panta 3. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  107

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir pakalpojumi Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā nozīmē;

(a) “informācijas sabiedrības pakalpojumi” ir Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā definētie pakalpojumi;

Grozījums Nr.  108

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) “pakalpojuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura izmanto attiecīgo starpniecības pakalpojumu;

(b) “pakalpojuma saņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kura izmanto attiecīgo starpniecības pakalpojumu, lai iegūtu informāciju vai padarītu to pieejamu;

Grozījums Nr.  109

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) “patērētājs” ir fiziska vai juridiska persona, kura veic ar savu komercdarbību, darījumdarbību vai profesiju nesaistītas darbības;

(c) “patērētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kura veic ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju nesaistītas darbības;

Grozījums Nr.  110

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) “piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju fiziskām vai juridiskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saistība ar Savienību; tiek uzskatīts, ka būtiska saistība ar Savienību pastāv, ja pakalpojumu sniedzēja darījumdarbības vieta atrodas Savienībā; šādas darījumdarbības vietas neesības gadījumā būtiskas saistības novērtējuma pamats ir īpaši faktiskie kritēriji, piemēram:

(d) “piedāvāt pakalpojumus Savienībā” nozīmē sniegt iespēju juridiskām vai fiziskām personām vienā vai vairākās dalībvalstīs izmantot tāda informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, kam ir būtiska saistība ar Savienību;

Grozījums Nr.  111

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 ievērojams lietotāju skaits vienā vai vairākās dalībvalstīs vai

svītrots

Grozījums Nr.  112

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 darbību vēršana uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

svītrots

Grozījums Nr.  113

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(da) “būtiska saistība ar Savienību” ir pakalpojuma sniedzēja saistība ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, kas izriet no fakta, ka tā uzņēmējdarbības vieta ir Savienībā, vai — gadījumā, kad šādas uzņēmējdarbības vietas nav — arī no tā, ka pakalpojuma sniedzējs savas darbības vērš uz vienu vai vairākām dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  114

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) “tirgotājs” ir fiziska persona vai privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju saistītos nolūkos, arī ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

(e) “tirgotājs” ir fiziska persona vai privāta vai publiska juridiska persona, kura darbojas ar savu komercdarbību, uzņēmējdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju tieši saistītos nolūkos, arī ar jebkuras citas personas, kas darbojas šīs personas vārdā vai uzdevumā, starpniecību;

Grozījums Nr.  115

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 “tālāksūtīšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā vai piekļuves sniegšana sakaru tīklam;

 “tālāksūtīšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā vai piekļuves sniegšana sakaru tīklam, tostarp tehnisko palīgfunkciju pakalpojumi;

Grozījums Nr.  116

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – f apakšpunkts – 2. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 “pieglabāšanas” pakalpojums, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā un kurš ietver šādas informācijas automātisku, starpniecisku un īslaicīgu uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc viņu pieprasījuma;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

Grozījums Nr.  117

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g) “nelikumīgs saturs” ir informācija, kura pati par sevi vai attiecībā uz darbību, ieskaitot produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, neatbilst Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;

(g) “nelikumīgs saturs” ir jebkura informācija vai darbība, ieskaitot informāciju par produktu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu, kas neatbilst Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem neatkarīgi no attiecīgā tiesību akta konkrētā priekšmeta vai būtības;

Grozījums Nr.  118

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h) “tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata sabiedrībā informāciju, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir nenozīmīga un veido tikai cita pakalpojuma papildelementu, kurš objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojams bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildelementa integrācija nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;

(h) “tiešsaistes platforma” ir mitināšanas pakalpojuma sniedzējs, kurš pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma uzglabā un izplata sabiedrībā informāciju, izņemot gadījumus, kad šāda darbība ir cita pakalpojuma nenozīmīgs vai papildu elements vai galvenā pakalpojuma funkcionalitāte un objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ nav izmantojama bez šāda cita pakalpojuma, un šā papildu elementa vai funkcionalitātes integrācija minētajā citā pakalpojumā nav līdzeklis šīs regulas noteikumu apiešanai;

Grozījums Nr.  119

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(k) “tiešsaistes saskarne” ir visāda programmatūra, arī tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, ieskaitot mobilās lietotnes;

(k) “tiešsaistes saskarne” ir visāda programmatūra, arī tīmekļa vietne vai tās daļa, un lietotnes, ieskaitot mobilās lietotnes, kas pakalpojuma saņēmējiem ļauj piekļūt attiecīgajam starpniecības pakalpojumam un mijiedarboties ar to;

Grozījums Nr.  120

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(ka) “uzticams signalizētājs” ir vienība, kurai digitālo pakalpojumu koordinators ir piešķīris šādu statusu;

Grozījums Nr.  121

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – n apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n) “reklāma” ir informācija, kura ir izveidota, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma attēlo savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgās informācijas popularizēšanu;

(n) “reklāma” ir informācija, kura ir izveidota un izplatīta, lai popularizētu juridiskas vai fiziskas personas vēstījumu komerciālos vai nekomerciālos nolūkos, un kuru tiešsaistes platforma attēlo savā tiešsaistes saskarnē, saņemot atlīdzību par attiecīgā vēstījuma popularizēšanu;

Grozījums Nr.  122

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – na apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(na) “atlīdzība” ir ekonomiska kompensācija, ko veido tiešs vai netiešs maksājums par sniegto pakalpojumu, tostarp gadījumos, kad starpniecības pakalpojumu sniedzējam tieši neatlīdzina pakalpojuma saņēmējs vai kad pakalpojuma saņēmējs iesniedz datus pakalpojuma sniedzējam, izņemot gadījumus, kad šādi dati tiek vākti tikai nolūkā izpildīt tiesību aktu prasības;

Grozījums Nr.  123

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – o apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o) “ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu konkrētu informāciju, tostarp attiecīgā pakalpojuma saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;

(o) “ieteikumu sistēma” ir pilnīgi vai daļēji automatizēta sistēma, kuru izmanto tiešsaistes platforma, lai savā tiešsaistes saskarnē pakalpojuma saņēmējiem ieteiktu, prioritizētu un organizētu konkrētu informāciju, tostarp attiecīgā saņēmēja veiktas meklēšanas rezultātā vai citādi nosakot parādītās informācijas izcelšanas relatīvo secību;

Grozījums Nr.  124

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – p apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p) “satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās darbības, kas vērstas uz pakalpojumu saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi īstenotie pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību un piekļūstamību tai, piemēram, pazemināšanu, liegumu piekļūt attiecīgajam saturam vai informācijai vai to izņemšanu, kā arī pakalpojuma saņēmēju spēju iesniegt šādu informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;

(p) “satura moderācija” ir starpniecības pakalpojumu sniedzēju īstenotās automatizētās vai neautomatizētās darbības, kas ir vērstas uz pakalpojumu saņēmēju iesniegta nelikumīga satura vai platformas noteikumiem neatbilstošas informācijas atklāšanu, identificēšanu un novēršanu, tostarp tādi veikti pasākumi, kuri ietekmē attiecīgā nelikumīgā satura vai informācijas pieejamību, redzamību, un piekļūstamību, piemēram, pazemināšanu rangā, liegumu piekļūt, dzēšanu no sarindojuma, demonetizāciju vai izņemšanu, kā arī pakalpojuma saņēmēju spēju iesniegt šādu informāciju, piemēram, dzēšot pakalpojuma saņēmēja kontu vai apturot tā darbību;

Grozījums Nr.  125

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – q apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(q) “noteikumi” ir noteikumi un specifikācijas (neatkarīgi no nosaukuma un formas), kas regulē starpniecības pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja savstarpējās līgumiskās attiecības.

(q) “noteikumi” ir pakalpojuma sniedzēja noteikumi un specifikācijas (neatkarīgi no nosaukuma un formas), kas regulē starpniecības pakalpojumu sniedzēja un pakalpojumu saņēmēja savstarpējās līgumiskās attiecības.

Grozījums Nr.  126

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – qa apakšpunkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

(qa) “personas ar invaliditāti” ir personas Direktīvas (ES) 2019/882 3. panta 1. punktā noteiktajā nozīmē.

Grozījums Nr.  127

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

3. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

Grozījums Nr.  128

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā informācijas sabiedrības pakalpojumu, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā, tas neatbild par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā efektivizēt turpmāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

1. Ja pakalpojuma sniedzējs piedāvā informācijas sabiedrības pakalpojumu, kuru veido pakalpojuma saņēmēja sniegtās informācijas nosūtīšana sakaru tīklā, tas neatbild par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku vai drošāku turpmāku informācijas nosūtīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

Grozījums Nr.  129

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a) informāciju nepārveido;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

Grozījums Nr.  130

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b) izpilda nosacījumus par piekļuvi informācijai;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

Grozījums Nr.  131

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c) izpilda noteikumus par informācijas atjaunināšanu, ko veic plaši atzītā un nozarē izmantotā veidā;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

Grozījums Nr.  132

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d) neiejaucas likumīgā plaši atzītā un nozarē izmantotā veidā veiktā tehnoloģijas izmantošanā, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu; un

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)  

Grozījums Nr.  133

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e) ātri rīkojas, lai izņemtu viņa uzglabāto informāciju vai liegtu tai piekļuvi pēc faktisku ziņu iegūšanas par to, ka šī informācija sākotnējā nosūtīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai ir liegts tai piekļūt, vai tiesa vai pārvaldes iestāde ir pieprasījusi šādu informāciju izņemt vai liegt tai piekļūt.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

Grozījums Nr.  134

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

2. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

Grozījums Nr.  135

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz patērētāju aizsardzības tiesību aktos tiešsaistes platformām noteikto atbildību, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi ļauj veikt konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada pietiekami labi informētam vidusmēra patērētājam priekšstatu, ka darījuma priekšmetu veidojošo informāciju, produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro attiecībā uz patērētāju aizsardzības tiesību aktos tiešsaistes platformām noteikto atbildību, kas ļauj patērētājiem noslēgt distances līgumus ar tirgotājiem, ja šāda tiešsaistes platforma sniedz konkrētu informācijas elementu vai citādi ļauj veikt konkrēto darījumu tādā veidā, kas rada patērētājam priekšstatu, ka darījuma priekšmetu veidojošo informāciju, produktu vai pakalpojumu sniedz pati tiešsaistes platforma vai pakalpojuma saņēmējs, kurš darbojas tās pakļautībā vai kontrolē.

Grozījums Nr.  136

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Šis pants neietekmē tiesas vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

4. Šis pants neietekmē tiesu iestādes vai pārvaldes iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam likvidēt vai novērst pārkāpumu.

Grozījums Nr.  137

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpniecības pakalpojumu sniedzējus nevar uzskatīt par neatbilstīgiem 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības tādēļ vien, ka tie veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai citas darbības, kas vērstas uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu, piekļuves tam liegšanu vai citu pasākumu veikšanu ar mērķi izpildīt Savienības tiesību aktos, ieskaitot šo regulu, noteiktās prasības.

1. Starpniecības pakalpojumu sniedzējus nevar uzskatīt par neatbilstīgiem 3., 4. un 5. pantā noteiktajiem atbrīvojumiem no atbildības tādēļ vien, ka tie veic brīvprātīgu izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pasākumus, kas vērsti uz nelikumīga satura atklāšanu, identificēšanu, izņemšanu vai piekļuves tam liegšanu, vai veic nepieciešamos pasākumus ar mērķi izpildīt dalībvalstu un Savienības tiesību aktos, tostarp Hartā un šajā regulā, noteiktās prasības.

Grozījums Nr.  138

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Starpniecības pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka saskaņā ar 1. punktu veiktās brīvprātīgās izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas un pasākumi ir efektīvi un konkrēti. Šādas brīvprātīgas izmeklēšanas pēc savas iniciatīvas un pasākumus papildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, tādiem kā cilvēka pārraudzība un dokumentēšana, vai jebkādiem papildu pasākumiem, lai nodrošinātu un parādītu, ka izmeklēšanas un pasākumi ir precīzi, nediskriminējoši, samērīgi, pārredzami un neveicina nepamatotu satura izņemšanu. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tiek izmantoti automatizēti līdzekļi, tehnoloģija ir pietiekami uzticama, lai maksimāli ierobežotu kļūdu īpatsvaru gadījumos, kad informācija tiek kļūdaini uzskatīta par nelikumīgu saturu.

Grozījums Nr.  139

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem netiek piemērots vispārīgs pienākums pārraudzīt viņa nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi noskaidrot faktus vai apstākļus, kas liecina par nelikumīgu darbību.

1. Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nedz de jure, nedz de facto netiek piemērots vispārīgs pienākums, izmantojot automatizētus vai neautomatizētus līdzekļus, pārraudzīt viņu nosūtīto vai uzglabāto informāciju vai aktīvi noskaidrot faktus vai apstākļus, kas liecina par nelikumīgu darbību, vai arī uzraudzīt fizisku personu uzvedību.

Grozījums Nr.  140

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.a Starpniecības pakalpojumu sniedzējiem neuzliek pienākumu izmantot automatizētus rīkus satura moderācijai vai fizisku personu uzvedības pārraudzībai.

Grozījums Nr.  141

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.b punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.b Dalībvalstis neliedz starpniecības pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt galšifrēšanas pakalpojumus.

Grozījums Nr.  142

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.c punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

1.c Dalībvalstis neuzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārīgu pienākumu ierobežot viņu pakalpojumu anonīmu izmantošanu. Dalībvalstis neuzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējiem pienākumu parasti un bez izņēmumiem glabāt viņu sniegto pakalpojumu saņēmēju persondatus. Par konkrēta saņēmēja datu mērķtiecīgu glabāšanu rīkojumu izdod tiesu iestāde saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  143

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Saņemot rīkojumu vērsties pret konkrētu nelikumīga satura elementu, kuru uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu pamata ir izdevušas attiecīgās valsts tiesu vai pārvaldes iestādes, starpniecības pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar Savienības tiesību aktiem bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi par tā izpildi, norādot veiktās darbības un to veikšanas brīdi.

1. Starpniecības pakalpojumu sniedzēji pēc tam, kad pa drošu saziņas kanālu no attiecīgās valsts tiesu vai pārvaldes iestādes ir saņēmuši šīs iestādes uz piemērojamo Savienības vai valstu tiesību aktu, kas ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pamata izdotu rīkojumu vērsties pret vienu vai vairākiem nelikumīga satura elementiem, bez nepamatotas kavēšanās informē rīkojumu izdevušo iestādi par tā izpildi, norādot veiktās darbības un to veikšanas brīdi.

Grozījums Nr.  144

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – -1. ievilkums (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 

 atsauce uz rīkojuma juridisko pamatu;

Grozījums Nr.  145

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – 1. ievilkums

 

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

 pamatojums tam, kādēļ informācija ir nelikumīgs saturs, sniedzot atsauces uz konkrētiem pārkāptajiem Savienības vai valstu tiesību aktu noteikumiem;

 pietiekami detalizēts pamatojums tam, kādēļ informācija ir nelikumīgs saturs, sniedzot atsauces uz konkrētiem Savienības vai valstu tiesību aktu, kas atbilst Savienības tiesību aktiem, noteikumiem;

Grozījums Nr.  146