Ziņojums - A9-0010/2022Ziņojums
A9-0010/2022

    ZIŅOJUMS par Kohēzijas politikas nozīmi inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās IKT savienotības veicināšanā

    8.2.2022 - (2021/2101(INI))

    Reģionālās attīstības komiteja
    Referente: Cristina Maestre Martín De Almagro

    Procedūra : 2021/2101(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0010/2022
    Iesniegtie teksti :
    A9-0010/2022
    Pieņemtie teksti :


    PR_INI

    SATURS

    Lpp.

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    PASKAIDROJUMS

    NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA



     

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par Kohēzijas politikas nozīmi inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās IKT savienotības veicināšanā

    (2021/2101(INI))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu par Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu,

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai[1] (Kopīgo noteikumu regula), un jo īpaši tās pirmo politikas mērķi, kas noteikts 5. pantā,

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu[2],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1059 par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (Interreg), kas saņem atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un ārējās finansēšanas instrumentiem[3],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013[4],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 23. decembra Regulu (ES) 2020/2221, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz papildu resursiem un īstenošanas kārtību, lai palīdzētu veicināt ar Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām sekām saistītās krīzes seku pārvarēšanu un sagatavoties zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai (REACT-EU)[5],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu[6],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. marta Regulu (ES) 2021/523, ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017[7],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694, ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” (Digitālās Eiropas programmas regula)[8], kuras mērķis ir atbalstīt digitālo pārveidi ES,

     ņemot vērā atveseļošanas instrumentu NextGenerationEU,

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),

     ņemot vērā Komisijas 2021. gada 9. marta paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” (COM(2021)0118),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020)0103),

     ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019)0640),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020)0274),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020)0624),

     ņemot vērā Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” (COM(2021)0345),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa ziņojumus,

     ņemot vērā Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departamenta 2018. gada 15. jūnija pētījumu “Digitālā programma un kohēzijas politika”,

     ņemot vērā 2019. gada 9. aprīļa Saistību deklarāciju par sievietēm digitālajā jomā, ko parakstīja ES ministri un dalībvalstu pārstāvji, kā arī Norvēģija un Apvienotā Karaliste,

     ņemot vērā 2020. gada 8. decembra Berlīnes deklarāciju par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldi,

     ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2020. gada 16. oktobra ziņojumu “Dzimumu līdztiesības indekss 2020. gadā: digitalizācija un darba nākotne”,

     ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) padomes ieteikumu par platjoslas savienojamību, kas grozīts 2021. gada 24. februārī,

     ņemot vērā Eiropadomes 2020. gada 2. oktobra secinājumus par Covid-19, vienoto tirgu, rūpniecības politiku, digitālo dimensiju un ārējām attiecībām, un jo īpaši secinājumus par digitālo pārkārtošanos,

     ņemot vērā projektu Padomes 2020. gada 11. decembra secinājumiem par digitalizāciju kā ieguvumu videi,

     ņemot vērā projektu Padomes 2021. gada 7. aprīļa secinājumiem par tāldarbu attālināta darba kontekstā,

     ņemot vērā Briseles pilsētas apvienoto tāldarba un klimata plānu,

     ņemot vērā Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departamenta 2021. gada 30. aprīļa pētījumu “Tāldarba un digitālā darba ietekme uz darba ņēmējiem un sabiedrību: īpaša uzmanība pievērsta uzraudzībai un pārraudzībai, kā arī darba ņēmēju garīgajai veselībai”,

     ņemot vērā Komisijas ES rīcības plānu viediem ciematiem,

     ņemot vērā Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departamenta 2020. gada 30. septembra pētījumu “ES atpalikušie reģioni: pašreizējais stāvoklis un nākotnes uzdevumi”,

     ņemot vērā 2016. gada 5. un 6. septembra Korkas deklarāciju 2.0 “Labāka dzīve lauku apvidos”,

     ņemot vērā Reģionu komitejas un Komisijas 2018. gada 18. janvāra kopīgo pētījumu “Inovācijas nometnes metodikas rokasgrāmata: uzņēmējdarbības potenciāla atklāšanas procesa izmantošana attiecībā uz teritoriālo inovāciju un attīstību”[9],

     ņemot vērā Īrijas lauku attīstības politiku 2021.–2025. gadam “Mūsu lauku nākotne” un tās uzsvaru uz tāldarbu lauku apvidos,

     ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda 2020. gada 28. septembra ziņojumu “Dzīve, darbs un Covid-19”,

     ņemot vērā Komisijas 2019. gada augusta pētījumu “Darba un prasmju mainīgais raksturs digitālajā laikmetā”[10],

     ņemot vērā Komisijas 2018. gada decembra darba dokumentu “ES neapmierinātības ģeogrāfija”[11],

     ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu: šķēršļu novēršana digitālā vienotā tirgus darbībā un mākslīgā intelekta izmantošanas uzlabošana Eiropas patērētājiem[12],

     ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[13],

     ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par kohēzijas politiku un reģionālajām vides stratēģijām cīņā pret klimata pārmaiņām[14],

     ņemot vērā 2021. gada 20. maija rezolūciju par ES reģionos vērojamo demogrāfisko tendenču apvēršanu pretējā virzienā, izmantojot kohēzijas politikas instrumentus[15],

     ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

     ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

     ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A9-0010/2021),

    A. tā kā ES mērķis ir īstenot efektīvu digitālo politiku, kas visiem cilvēkiem un uzņēmumiem dotu iespēju panākt ilgtspējīgu un pārticīgu digitālo nākotni visos reģionos;

    B. tā kā digitālajai pārveidei ir jābūt taisnīgai un iekļaujošai, jārada iespējas un jāveicina līdztiesība, dzīves kvalitāte, reģionālā konkurētspēja un ekonomikas modernizācija;

    C. tā kā digitālajai pārejai ir jāiet roku rokā ar pašlaik notiekošo zaļo pārkārtošanos — ko kopā sauc par divējādo pārkārtošanos; tā kā nedrīkst ignorēt šī procesa sociālo dimensiju;

    D. tā kā moderna ekonomika paredz jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu saskaņā ar tendencēm, kas atspoguļo ceturto rūpniecisko revolūciju, kura sniegs atbildes uz mūsdienu problēmām saistībā ar digitālo un zaļo pārveidi;

    E. tā kā Eiropas reģioni, kuros ir vislielākā vajadzība pēc ilgtspējīgas pārejas, parasti ir reģioni ar augstu nabadzības un atstumtības līmeni; tā kā ir vajadzīgi izlēmīgi pasākumi un investīcijas, lai panāktu ātru atveseļošanu, kam būtu jākoncentrējas uz pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanu, ekonomiskās darbības atjaunošanu, ilgtspējīgas attīstības, zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides veicināšanu un Eiropas sociālo tiesību pīlāra politikas principu īstenošanu nolūkā uzlabot Eiropas konkurētspēju;

    F. tā kā jaunā daudzgadu finanšu shēma kopā ar NextGenerationEU ir līdz šim lielākais stimulu kopums ES un palīdzēs atjaunot zaļāku, digitālāku un noturīgāku Savienību laikā pēc Covid-19; tā kā tajā pašā laikā jaunā kohēzijas politika sniedz vēl nepieredzētu iespēju dalībvalstīm veicināt digitalizāciju, jo saskaņā ar to, lai saņemtu šādu finansējumu, dalībvalstīm ir jāpiešķir minimālā summa digitālajai pārejai un jānodrošina, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi, kā izklāstīts 2021.–2027. gada kohēzijas politikas investīciju satvarā;

    G. tā kā ES joprojām pastāv digitālā plaisa attiecībā uz ģeogrāfiju, vecumu, dzimumu, izglītības līmeni, sociālekonomisko statusu un ienākumiem, kas dažām privātpersonām un uzņēmumiem neļauj gūt labumu no digitālās pārveides; tā kā šī digitālā plaisa var vēl vairāk atsvešināt reģionus, kas cieš no demogrāfiskās lejupslīdes, palielinot ES teritoriālo nelīdzsvarotību;

    H. tā kā platjoslas pārklājuma līmenis Eiropā liecina, ka joprojām ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas, jo īpaši lauku apvidos, kur 10 % mājsaimniecību nav nekāda veida fiksētā tīkla, 41 % mājsaimniecību trūkst jebkāda veida ātras platjoslas tehnoloģijas un tikai 59 % mājsaimniecību ir nākamās paaudzes platjoslas piekļuve (vismaz 30 Mb/s) salīdzinājumā ar 87 % mājsaimniecību pārējā ES teritorijā[16]; tā kā papildus sliktai IKT savienojamībai lauku un perifērie apvidi bieži saskaras ar citām strukturālām problēmām, piemēram, infrastruktūras un pakalpojumu trūkumu, zemiem ienākumiem vai izglītības iestāžu un kultūras vērtību trūkumu, kā rezultātā augsti kvalificēti cilvēki pārceļas uz daudzsološākiem apvidiem (intelektuālā darbaspēka aizplūšana)[17]; tā kā ES finansējumam būtu jāveicina būtiskas infrastruktūras nodrošināšana demogrāfisko problēmu risināšanai;

    I. tā kā mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir Eiropas ekonomikas mugurkauls un veido 99 % no visiem uzņēmumiem ES un nodarbina aptuveni 100 miljonus cilvēku; tā kā tie veido vairāk nekā pusi no Eiropas IKP un tiem ir izšķiroša nozīme ne tikai ES divējādās pārkārtošanās uz ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku īstenošanā, bet arī pievienotās vērtības radīšanā visās ekonomikas nozarēs; tā kā tomēr tikai 17 % MVU ir sekmīgi integrējuši digitālās tehnoloģijas savos uzņēmumos, salīdzinot ar 54 % lielo uzņēmumu; tā kā dažas jomas un tradicionālās nozares, piemēram, būvniecības, lauksaimniecības un pārtikas, tekstilizstrādājumu un tērauda nozare, atpaliek digitālajā pārveides īstenošanā[18];

    J. tā kā, neraugoties uz to, ka Covid-19 pandēmijas dēļ ir ievērojami palielinājies tāldarbs un uz IKT balstīts mobilais darbs (TICTM)[19], kas piedāvā lielu potenciālu, lai vēl vairāk savienotu darbvietas no pilsētu centriem ar mazākām pilsētām, piepilsētām un lauku apvidiem, pastāv ievērojamas atšķirības starp augsti un zemu atalgotiem darba ņēmējiem, balto un zilo apkaklīšu darbiniekiem un starp dzimumiem[20]; tā kā TICTM un pakalpojumu digitalizācija var veicināt nodarbinātības un iedzīvotāju līdzsvarotāku ģeogrāfisko sadalījumu;

    K. tā kā, lai veicinātu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta investīcijas cilvēkos un sistēmās nodarbinātības, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā, vienlaikus arī sniedzot atbalstu, lai uzlabotu izglītības un apmācības sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un atbilstību darba tirgum, tostarp veicinot digitālo mācīšanos un mācībspēku profesionālo attīstību; tā kā tādējādi tiktu atbalstīta ekonomiskā, teritoriālā un sociālā kohēzija saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu;

    L. tā kā Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze ir parādījusi, cik svarīga ir digitālās infrastruktūras attīstība ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai, tostarp sabiedrības veselības pakalpojumu, publiskās izglītības un publiskās pārvaldes jomā; tā kā Parlaments ir arī norādījis uz daudzām pašreizējām problēmām lauku apvidos un ir uzsvēris šo reģionu mazaizsargātību, jo īpaši attiecībā uz digitālajām spējām, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un sniegšanu, izglītību, platjoslas piekļuvi, vērtības ķēžu noturību un digitālajām prasmēm;

    M. tā kā, lai gan Eiropas Prasmju programmā ir izvirzīts mērķis līdz 2025. gadam panākt, ka 70 % ES pieaugušo iedzīvotāju ir vismaz digitālās pamatprasmes, tomēr saskaņā ar Komisijas datiem 42 % ES iedzīvotāju joprojām nav digitālo pamatprasmju un 37 % darba ņēmēju joprojām trūkst pietiekamu digitālo prasmju; tā kā joprojām pastāv būtiskas ģeogrāfiskas atšķirības attiecībā uz IKT prasmēm; tā kā ES IKT nozarē sievietes ir nesamērīgi maz pārstāvētas, jo viņas ieņem tikai 17 %[21] no specializētajiem IKT amatiem un viņām ir mazāka iespēja apgūt specializētas digitālās prasmes un strādāt ar IKT saistītās jomās; tā kā 2019. gadā mazāk nekā 25 % ES–27 uzņēmumu nodrošināja IKT apmācību saviem darbiniekiem, un starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības[22]; tā kā dzimumu atšķirība joprojām pastāv jo īpaši jaunuzņēmumu jomā un 91 % no kopējā kapitāla, kas 2020. gadā investēts Eiropas tehnoloģijās, tika novirzīts tikai vīriešu izveidotām grupām[23];

    N. tā kā IKT nozares attīstība un inovācijas veicināšanas pasākumi ir vajadzīgi arī, lai atbalstītu ekonomikas un sociālo digitalizāciju kopumā un jo īpaši rūpniecības nozaru digitalizāciju;

    O. tā kā publisko pakalpojumu digitalizācijai ir jāiet roku rokā ar tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu[24];

    Kohēzijas politika 2021.–2027. gadam un divējādās pārkārtošanās uzdevumi

    1. atzinīgi vērtē kohēzijas politikas paketi 2021.–2027. gadam un tās pirmo politikas mērķi (1. PM) “konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”[25];

    2. uzsver, ka jaunajai kohēzijas politikai var būt liela loma divējādās (digitālās un zaļās) pārkārtošanās sekmēšanā; uzsver, ka jaunās kohēzijas politikas digitālajiem un inovācijas komponentiem būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrības pārveidi virzienā uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku un sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un Eiropas digitālās desmitgades mērķus 2030. gadam; uzsver, ka līdztekus pasākumiem visu lietotāju grupu digitālo prasmju attīstīšanai ir vajadzīga laba un cenas ziņā pieejama digitālā infrastruktūra, kas būtu arī jāveicina, elastīgi un savstarpēji papildinoši izmantojot dažādus atbalsta un finansējuma veidus;

    3. atgādina, ka atbalsts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda (ERAF-KF) saskaņā ar PM Nr. 1 ir pieejams dalībvalstīm, lai veiktu investīcijas inovācijā saskaņā ar pārdomātas specializācijas koncepciju; aicina valstu un reģionālās iestādes uzlabot savu pieeju pārdomātai specializācijai, koncentrējoties uz visdaudzsološākajām jomām un projektiem inovācijas iespēju un ilgtspējīgas attīstības ziņā;

    4. uzsver viedo ciematu koncepcijas nozīmi ES digitālo un ar klimatu saistīto problēmu risināšanā un atzinīgi vērtē tās integrāciju turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) un kohēzijas un reģionālajā politikā; uzstāj, ka dalībvalstīm savās kohēzijas politikas programmās valsts un reģionālā līmenī ir jāiekļauj viedo ciematu pieeja;

    5. atgādina, ka saskaņā ar ERAF-KF regulu dalībvalstīm vismaz 8 % no saviem resursiem ir jāpiešķir investīcijām darbvietās un izaugsmē, lai panāktu pilsētu ilgtspējīgu attīstību; pauž nožēlu par to, ka līdzīgu piešķīrumu lauku apvidiem vēl nebija iespējams noteikt; šajā sakarā norāda, ka regulā ir noteikts, ka īpaša uzmanība jāpievērš vides un klimata pārmaiņu novēršanai un digitālo tehnoloģiju potenciāla izmantošanai inovācijas nolūkos, ļaujot reģionālajām iestādēm koncentrēt finansējumu pilsētu ilgtspējīgas attīstības jomā;

    6. atgādina, ka Digitālās Eiropas programmas regulā ir noteikts, ka kopīgai rīcībai starp šo instrumentu un ERAF-KF ir jāveicina reģionālo un vietējo inovācijas ekosistēmu attīstība un stiprināšana, rūpniecības pārveide un sabiedrības un publiskās pārvaldes iestāžu digitālā pārveide;

    7. mudina Padomi un Komisiju noteikt vērienīgākus mērķus visu ES reģionu digitālajai attīstībai un prasa izstrādāt Eiropas digitālās rīcības plānu visiem reģioniem, nosakot vidēja termiņa mērķus un pasākumus 2025. gadam un konkrētus ieteikumus ES un dalībvalstīm, lai līdz 2030. gadam sasniegtu taustāmus rezultātus;

    8. uzsver, ka ir jānodrošina, lai digitalizācijas procesos tiktu pienācīgi ņemtas vērā reģionālās īpatnības un īpašās vajadzības; atgādina, ka vienveidīga pieeja var palielināt pastāvošo plaisu starp reģioniem un teritorijām ar atšķirīgu attīstības līmeni;

    9. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt konsekvenci starp daudzajām ES iniciatīvām un programmām digitalizācijas veicināšanai un attiecīgi radīt sinerģijas ar kohēzijas politikas instrumentiem, lai maksimāli palielinātu iespējas šajā jomā; mudina dalībvalstis ņemt vērā, ka investīcijās digitalizācijā ir jāiekļauj izaugsmes mērķis, kas ir saskaņots ar ilgtspējīgas ekonomikas attīstības stratēģijām, vienlaikus izvairoties no dublēšanās;

    10. norāda, ka efektīva mobilitātes sistēma ir viens no reģionālās ekonomikas attīstības, teritoriālās kohēzijas un reģionālā potenciāla attīstības nosacījumiem; norāda, ka tādēļ ir jānodrošina nepieciešamais finansējums ekoloģiski ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu transporta savienojumu attīstībai un uzturēšanai, kas varētu mudināt vecāko paaudzi ilgāk palikt lauksaimniecībā un piesaistīt jauniešus no reģionālajiem centriem darbam lauku apvidos;

    11. uzsver, ka ES mazāk attīstītie reģioni saskaras ar īpašām problēmām; aicina Komisiju sniegt šiem reģioniem speciāli pielāgotu palīdzību ar mērķi stiprināt administratīvās spējas, zināšanas un tehnoloģiju virzītas zināšanas, lai nodrošinātu to ekonomikas un sabiedrības sekmīgu pāreju uz arvien digitālāku nākotni;

    12. atzinīgi vērtē Padomes nostāju, kas atbalsta to, ka Komisija atzīst zaļās pārkārtošanās un digitālās pārveides “divējādo uzdevumu”; uzsver divējādās pārkārtošanās potenciālu radīt jaunas zaļās un digitālās darbvietas, kas vajadzīgas ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 pandēmijas, un pauž pārliecību, ka digitālajam komponentam būs izšķiroša nozīme, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kas izklāstīti ES digitālajā stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”;

    13. uzsver, ka ir jāatbalsta digitālo risinājumu izstrāde ne tikai klimata pārmaiņu novēršanai, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot digitālo resursu efektivitāti un viedu inovāciju, bet arī attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām; uzsver nepieciešamību izstrādāt digitālos brīdināšanas rīkus un lietotnes, lai mazinātu dabas katastrofu, piemēram, plūdu, dubļu nogruvumu, karstuma viļņu un meža ugunsgrēku, negatīvo ietekmi;

    Digitālo plaisu pārvarēšana

    14. aicina Komisiju nodrošināt, ka gaidāmais lauku novērošanas centrs apkopo visaptverošus un atjauninātus datus par digitālo plaisu, lai palīdzētu dalībvalstīm apzināt savu reģionu un pilsētu vajadzības; uzskata, ka ir būtiski iegūt atjauninātu informāciju par digitalizācijas progresu visos Eiropas reģionos, un aicina Komisiju sniegt digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa datus NUTS 2. līmenī;

    15. uzsver, ka digitālajai plaisai ir divas puses — infrastruktūra un jauda, ka to izcelsme ir atšķirīga un ka tām ir jāpiemēro dažādas politikas nostādnes, kas pielāgotas to attiecīgajām iezīmēm;

    16. ar bažām norāda uz digitālo plaisu, kas joprojām pastāv dalībvalstīs un starp tām; pauž īpašas bažas par digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem platjoslas tīklu kvalitātes un pieejamības ziņā[26]; jo īpaši atgādina, ka turpmākām ERAF-KF investīcijām būtu vēl vairāk jāveicina ātrdarbīgu digitālās infrastruktūras tīklu attīstība; uzsver, ka šajā ziņā par prioritāti jānosaka lauku apvidi;

    17. mudina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu un palīdzību esošajām platformām un projektiem iekļaujošas un taisnīgas digitalizācijas jomā kā instrumentiem, ar ko visus ES reģionus, tostarp attālos un lauku apvidus, ievirzīt 21. gadsimtā;

    18. norāda, ka pastāv kritiska digitālo prasmju plaisa starp pieaugušajiem lauku apvidos un pilsētās, kas jo īpaši skar cilvēkus ar zemiem ienākumiem, sievietes un vecus cilvēkus; norāda, ka dažās dalībvalstīs šī plaisa ir īpaši izteikta un saasina pašreizējās grūtības atrast darbu lauku apvidos; aicina dalībvalstis investēt mērķtiecīgos prasmju pilnveides un izglītības pasākumos, lai novērstu digitālās plaisas, un uzsver, ka šīs plaisas cita starpā ir saistītas ar piekļuves trūkumu augstas veiktspējas tīkliem;

    19. ar lielu interesi norāda uz Komisijas Digitālo kompasu, ar kuru ES digitālos mērķus 2030. gadam centīsies pārvērst konkrētos mērķos četrās galvenajās nozarēs — prasmes, droša un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, uzņēmējdarbības digitālā pārveide un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija; aicina Komisiju regulāri ziņot par progresu, kas panākts šajās četrās jomās;

    20. pauž pārliecību, ka digitalizācija ir iespēja uzlabot dzīves kvalitāti un veicināt izglītības iespējas, darbvietu radīšanu, inovāciju un sabiedrisko pakalpojumu labāku pieejamību lauku un atpalikušajos reģionos, tādējādi palīdzot novērst iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences un apkarot intelektuālā darbaspēka aizplūšanu;

    21. atzinīgi vērtē 2030. gada digitālpolitikas programmas mērķi nodrošināt, ka līdz desmitgades beigām visos ES apdzīvotajos apgabalos ir 5G pārklājums; aicina Komisiju veicināt pasākumus turpmākajos tiesību aktos, lai atvieglotu 5G tīklu izvēršanu lauku apvidos, jo īpaši samazinot vai atceļot apgrūtinošās administratīvās procedūras;

    22. uzsver nepieciešamību pārvarēt joprojām pastāvošo digitālo plaisu starp lauku un pilsētu teritorijām un izmantot savienojamības un digitalizācijas potenciālu lauku apvidos, izstrādājot horizontālu stratēģiju; aicina dalībvalstis izmantot kohēzijas politikas, KLP un NextGenerationEU resursus, lai izvērstu un izstrādātu viedo ciematu koncepciju laikposmam pēc 2020. gada, veicinot digitalizāciju, ekonomiskā potenciāla stiprināšanu, inovāciju un sociālo iekļaušanu lauku apvidos un lauku kopienu iespēju palielināšanu, šim nolūkam izmantojot pielāgotus projektus, kuru mērķis ir uzlabot platjoslas savienojamību un infrastruktūru; tomēr atgādina, ka digitalizācijas stratēģijas būtu jāpielāgo lauku kontekstam un jāīsteno, iesaistot pašas lauku kopienas un tām aktīvi piedaloties un izmantojot digitālās un robotikas tehnoloģijas lauksaimniecībā; uzsver, ka 2030. gada mērķi par pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecību var sasniegt, veicinot jaunas tehnoloģijas, pētniecību un inovāciju un pastāvīgi nododot zināšanas laukiem;

    23. mudina dalībvalstis pēc iespējas pilnīgāk un efektīvāk izmantot finanšu resursus, kas tām pieejami gan no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, gan NextGenerationEU, lai sniegtu reģioniem mērķtiecīgu atbalstu, kas tiem vajadzīgs, lai novērstu atpalicību un pārvarētu digitālo plaisu lauku apvidos un starp paaudzēm; turklāt aicina dalībvalstis atbalstīt ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanu, izmantojot atbilstīgas publiskā finansējuma shēmas tādos apvidos, kur tirgus to nesniedz, un nodrošināt starpnozaru un visaptverošus risinājumus, piemēram, viedos ciematus un lauku inovācijas centrus; atbalsta centienus veicināt digitalizāciju, stiprinot tematisko koncentrāciju kohēzijas politikā, un vienlaikus veicināt sadarbību ar Eiropas Investīciju banku vai citām attīstības bankām; vērš uzmanību uz atšķirību palielināšanās risku, ja netiks pienācīgi atbalstītas visneaizsargātākās teritorijas, kurām bieži vien ir vājāka spēja efektīvi plānot un izlietot finansējumu, lai gan tām tas ir visvairāk vajadzīgs;

    24. turklāt prasa pilnībā īstenot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kura jaunajam digitālās finansēšanas instrumentam līdztekus lielākai pārrobežu digitālajai savienojamībai būs būtiska nozīme ekonomisko, sociālo un teritoriālo atšķirību novēršanā, piedāvājot jaunas un neskaitāmas iespējas Eiropas reģioniem un lauku apvidiem;

    Iekļaujoša un taisnīga digitalizācija

    25. uzsver, ka ir vajadzīgs ilgtspējīgs un iekļaujošs digitalizācijas process, kas ir sociāli un ekonomiski taisnīgs un kurā nevienu neatstāj novārtā; uzsver, ka atbalstam no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem būtu jāveicina digitālā potenciāla un inovācijas attīstība MVU nozarē, lai uzlabotu iedzīvotāju digitālās spējas un prasmes, un būtu jāatbalsta iekļaušana digitālajā sabiedrībā un jāveicina ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija visos ES reģionos, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem reģioniem;

    26. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija iet roku rokā ar pasākumiem, kas veicina cilvēku iespējas piekļūt internetam bez diskriminācijas, ierobežojumiem vai iejaukšanās; atgādina, ka sekmīgas digitālās pārkārtošanās priekšnoteikums ir stabils un cenas ziņā pieejams augstas veiktspējas interneta pieslēgums;

    27. uzsver problēmas, ar kurām digitālās savienojamības ziņā saskaras Eiropas perifērie reģioni, tostarp salas; uzskata, ka digitālā savienojamība ir viens no svarīgākajiem jebkuras Eiropas salu stratēģijas pīlāriem; prasa veikt turpmākus pasākumus, lai digitālo pārkārtošanos padarītu iekļaujošu visām vietējām kopienām;

    28. ar bažām norāda, ka digitālo risinājumu un TICTM plašāka izmantošana Covid-19 pandēmijas rezultātā ir pastiprinājusi jau pastāvošo nevienlīdzību, ko rada digitālās plaisas starp iedzīvotāju grupām; tomēr uzsver, ka digitalizācija var dot labumu arī sociāli un ekonomiski mazaizsargātām un marginalizētām grupām, ja tiek ievēroti konkrēti nosacījumi; vērš uzmanību uz to, ka digitāli atstumtās personas saskaras ar divkāršu atstumtību, jo tās var saskarties arī ar grūtībām attiecībā uz piekļuvi izglītībai, darba tirgum vai būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem; uzsver, ka jo īpaši viedie ciemati varētu būt praktisks risinājums lauku apvidos pieejamo pakalpojumu palielināšanai, tādējādi mazinot pastāvošo nevienlīdzību;

    29. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir izcēlusi digitālo risinājumu, jo īpaši tāldarba, svarīgo nozīmi; mudina Komisiju ierosināt direktīvu par minimālajiem standartiem un nosacījumiem taisnīgam tāldarbam, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošumu un nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus, tostarp šāda darba brīvprātīgumu, darba laika ievērošanu, atvaļinājumu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un citas digitālās tiesības darbā, piemēram, tiesības atslēgties un darba ņēmēju privātuma aizsardzību, tostarp aizliedzot attālinātu uzraudzību vai jebkāda cita veida digitālu izsekošanu, un mākslīgā intelekta izmantošanu darbā pieņemšanas procesos, vienlaikus ņemot vērā Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju;

    30. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt globālu stratēģiju, kurā integrēta holistiska perspektīva visos līmeņos, lai novērstu sociālo nevienlīdzību un diskrimināciju, kas saistīta ar digitalizāciju un tāldarbu vai hibrīddarbu, lai palielinātu pozitīvo ietekmi;

    31. uzskata, ka pilsoņu iespēju palielināšana, apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un vietējo pašvaldību iesaistīšana ir būtiska gan reģionālo digitālo stratēģiju pienācīgai plānošanai, gan sekmīgai īstenošanai;

    Mazo un vidējo uzņēmumu un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija

    32. prasa veikt turpmākus pasākumus saistībā ar e-pārvaldes rīcības plānu ar diviem galvenajiem vispārējiem mērķiem — pirmkārt, nodrošināt efektīvu digitālo pārveidi un birokrātijas samazināšanu, tādējādi uzlabojot pilsoņu dzīves kvalitāti, veicot pasākumus, kas uzlabo sabiedrības piekļuvi un pakalpojumus visās dalībvalstīs un palielina pārredzamību, un, otrkārt, izveidot pasākumus publiskā sektora darbinieku digitālo prasmju uzlabošanai; uzsver, ka šajā turpmākajā darbā būtu jāņem vērā daudzās atziņas, kas gūtas Covid-19 pandēmijas laikā, kad valsts pārvaldes pakalpojumi darbojas gandrīz tikai tiešsaistē;

    33. norāda, ka Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka TICTM pieaugums gan privātajā, gan publiskajā sektorā ir padarījis mūsu sabiedrību neaizsargātāku pret kiberuzbrukumiem; atgādina, ka attālinātai piekļuvei privātā vai publiskā sektora tīkliem ir vajadzīgi jauni kiberdrošības risinājumi;

    34. mudina Komisiju un dalībvalstis ātrāk panākt progresu sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijā, tostarp skolu, augstskolu, pētniecības institūtu, sabiedriskā transporta, e-pārvaldes un efektīvas pārvaldes digitalizācijā;

    35. norāda, ka Covid-19 pandēmija ir paātrinājusi elektronisko publisko pakalpojumu un e-veselības risinājumu attīstību; uzsver nepieciešamību novērst veselības aprūpes speciālistu e-prasmju atšķirības un dot pacientiem, jo īpaši veciem un sociāli nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem, iespēju izmantot digitālo veselību; brīdina, ka daži cilvēki, kuri var būt mazāk spējīgi izmantot vai atļauties vajadzīgās tehnoloģijas, piemēram, veci cilvēki vai sociāli nelabvēlīgā situācijā esoši cilvēki, var tikt atstāti novārtā; norāda, ka ir vajadzīgas publiskās investīcijas tādās jomās kā cilvēkresursi, digitālie publiskie piedāvājumi un proaktīvi atbalsta pasākumi, lai visiem nodrošinātu nediskriminējošu, ātru un kvalitatīvu piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, tostarp veselības aprūpes pakalpojumiem; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību akcentēt to, cik svarīgi ir veicināt un pastiprināt pasākumus izglītības un digitālo prasmju attīstīšanas jomā, jo īpaši lauku apvidos; uzsver, ka ir pilnībā jāizmanto jauno digitālo rīku, tehnoloģiju un risinājumu sniegtās iespējas veselīgas sabiedrības veicināšanai;

    36. atzīst, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi nodrošināt taisnīgu un sociāli ilgtspējīgu darbu un reālu darba ņēmēju līdzdalību darba apstākļu veidošanā gan digitālajās platformās, gan visās citās nozarēs un ka darba ņēmējiem ir jābūt demokrātiskai ietekmei uz darba pārvaldību; uzsver, ka digitalizācijas sniegtie ieguvumi ir plaši un taisnīgi jāsadala un ka darbiniekiem digitālajā nozarē ir jābūt tādām pašām tiesībām un darba apstākļiem kā citās nozarēs; aicina Komisiju ierosināt direktīvu par pienācīgiem darba apstākļiem un tiesībām digitālajā ekonomikā;

    37. uzsver uzņēmēju, mikrouzņēmumu un MVU izšķirošo nozīmi pienācīgu darbvietu radīšanā, ilgtspējīgā izaugsmē un lauku attīstībā un uzskata, ka publiskās investīcijas, izmantojot kohēzijas politiku un citus instrumentus, veicinās labāku sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju visos ES reģionos; uzsver, ka piekļuve finansējumam ir viens no aktuālākajiem jautājumiem daudziem mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem un ka dažādiem MVU veidiem ir vajadzīgs individualizēts atbalsts un stimuli ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī atkarībā no to apstākļiem un tehnoloģiju līmeņa; mudina reģionus izstrādāt uz MVU orientētas inovācijas stratēģijas, kas būtu saskaņotas ar to pētniecības un inovācijas pārdomātas specializācijas stratēģijām;

    38. pauž nožēlu par to, ka lielākā daļa MVU ES vēl nav pilnībā apņēmušies īstenot digitālo pārveidi; prasa Komisijai nodrošināt, ka dalībvalstis izmanto savas darbības programmas, lai pievērstos MVU jomās ar zemāku digitālās attīstības līmeni;

    39. norāda, ka e-komercijai ir liels potenciāls attiecībā uz lauku MVU un vietējiem ražotājiem, jo tā palielina aptvērumu un samazina šķēršļus, kas saistīti ar reģioniem, kuri saskaras ar nopietnām un pastāvīgām ģeogrāfiskām vai demogrāfiskām problēmām; aicina ES reģionus un dalībvalstis izstrādāt izmēģinājuma projektus un digitalizācijas stratēģijas, lai e-komerciju integrētu lauku MVU uzņēmējdarbības modeļos;

    40. atzīst digitalizācijas potenciālu savienot uzņēmumus, jo īpaši MVU, un uzsver digitalizācijas pozitīvo ietekmi uz tādu sociālo pakalpojumu sniegšanu kā viedie transporta risinājumi, e-veselība, tiešsaistes banku pakalpojumi un pielāgoti mācīšanās risinājumi mazaizsargātiem studentiem; atgādina, ka ir svarīgi vienlaikus nodrošināt izglītību par digitālajām prasmēm, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā;

    41. atgādina, ka Digitālās Eiropas programmas regulā ir noteikts, ka sinerģijām starp šo programmu un ERAF-KF būtu jāveicina reģionālo un vietējo inovācijas ekosistēmu attīstība un stiprināšana, rūpniecības pārveide un sabiedrības un publiskās pārvaldes iestāžu digitālā pārveide;

    42. uzsver Revīzijas palātas viedokli[27] par ERAF-KF, proti, ka MVU piedāvā inovatīvus risinājumus tādām problēmām kā klimata pārmaiņas, resursu efektīva izmantošana un sociālā kohēzija un palīdz izplatīt šo inovāciju visos Eiropas reģionos, un tas padara MVU par būtiskiem ES pārejā uz ilgtspējīgu un digitālu ekonomiku;

    43. ar bažām norāda, ka gan jaunuzņēmumiem, gan jau izveidotiem MVU ir grūtības kvalificētu darbinieku trūkuma dēļ, un uzsver, ka prasmju trūkums ir īpaši akūts attiecībā uz prasmēm, kas saistītas ar digitalizāciju un jaunajām tehnoloģijām, jo 35 % darbaspēka[28] ir zems digitālo prasmju līmenis vai šādu prasmju nav vispār; uzskata, ka būtu jāuzsāk iniciatīvas, lai atbalstītu tos MVU, kas saskaras ar īpašām problēmām, un attīstītu darbaspēka kompetences un prasmes, kuras ir vitāli svarīgas mūsdienu ekonomikai, tostarp attiecībā uz digitālo talantu piesaistīšanu un saglabāšanu, vienlaikus veicinot elastīgas digitālās prasmes un prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem neatkarīgi no nodarbinātības statusa, vecuma, izglītības vai profesijas;

    44. uzsver, ka ir svarīgi palielināt inovatīvu uzņēmumu skaitu, nodrošinot piekļuvi jaunām tehnoloģijām, virzoties uz atbilstību “Rūpniecība 4.0” apstākļiem un ilgtspējīgas ekonomikas standartiem, mobilizējot privāto kapitālu, attīstot cilvēkresursus un atbalstot viedo pilsētu iniciatīvas;

    Prasmju veicināšana digitālajā laikmetā

    45. uzsver, ka ir jānovērš digitālo prasmju trūkums visā ES, lai visi iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt maksimālu labumu no digitālās pārveides; prasa pakāpeniski īstenot Komisijas Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam, lai veicinātu labākas digitalizācijas prasmes, kas garantētu izglītības, apmācības un darba iespējas ikvienam, tostarp uzņēmējdarbībai; uzsver dalībvalstu un reģionālo valdību izšķirošo lomu, atbalstot lauku pašvaldības to centienos veidot un nodrošināt digitālo iekļaušanu, aizsargājot iedzīvotāju datus un nodrošinot iespējas iedzīvotājiem un vietējiem uzņēmumiem ar piekļuvi datiem; uzsver nepieciešamību veicināt digitālās prasmes visa mūža garumā un mediju lietotprasmi jau no agrīna vecuma; aicina Komisiju veicināt atbalstu digitālo mediju lietotprasmes izglītības programmām un iniciatīvām skolās, profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās; šajā sakarā uzsver ESF+ nozīmi tādu projektu finansēšanā, kas palīdz darba ņēmējiem vai bezdarbniekiem apgūt jaunas prasmes, ņemot vērā fonda mērķus nodrošināt viņiem jaunas prasmes, lai uzlabotu viņu situāciju darbā (kvalifikācijas celšana) vai sniegtu prasmes, kas palīdzētu atrast citu darbu (pārkvalifikācija); uzskata, ka ir svarīgi izveidot hibrīdmācību modeļus, lai prasmju pilnveide būtu pieejama personām ar pamatprasmēm vai bez tām;

    46. atzinīgi vērtē pastiprinātajā Garantijā jauniešiem pausto ieteikumu, ka cilvēkiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, būtu jāveic digitālo prasmju novērtējums un, ja ir konstatētas nepilnības, viņi būtu jāapmāca, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes;

    47. norāda uz būtisku digitālo prasmju plaisu starp cilvēkiem, kas dzīvo lauku apvidos, un tiem, kas dzīvo pilsētās, kā arī starp paaudzēm; turklāt norāda uz TICTM nesamērīgi lielo īpatsvaru starp pilsētās nodarbinātiem un labi izglītotiem pakalpojumu nozares darbiniekiem, kuriem ir spēcīgas digitālās prasmes; konstatē, ka lauku apvidos trūkst iespēju apgūt digitālās prasmes; mudina dalībvalstis un Komisiju izmantot ESF+ un ERAF, lai pieņemtu pasākumus šīs nelīdzsvarotības novēršanai un nodrošinātu darba iespējas reģionos, kuros draud iedzīvotāju skaita samazināšanās; norāda, ka viedie ciemati varētu būt praktisks risinājums, jo tie digitālos mācību instrumentus iekļauj digitālajā augšupējā pieejā, kuru tie izmanto;

    48. uzsver, ka e-prasmju veicināšanai un attīstībai ir būtiska nozīme, lai palielinātu iespējas darba tirgū, veicinātu sociālo iekļaušanu, atbalstītu tehnoloģiju dažādošanu un radītu nodarbinātības iespējas, jo īpaši lauku apvidos un mazāk attīstītos reģionos; mudina Komisiju pastiprināt centienus novērst digitālo prasmju trūkumu, ar Digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas starpniecību uzrunājot visas ieinteresētās personas;

    49. norāda, ka ESF+, kas minēts Kopīgo noteikumu regulas ceturtajā politikas mērķī (PM Nr. 4), ietver konkrētu mērķi attiecībā uz digitālajām prasmēm, iekļautību un apmācības sistēmām, tostarp validējot neformālo un ikdienējo mācīšanos;

    50. uzsver, ka Eiropas Prasmju programmā ir prasīts veikt investīcijas infrastruktūrā ar lielu sociālo ietekmi, tostarp digitālajā infrastruktūrā, izmantojot ERAF-KF un InvestEU programmu; uzsver, ka ir jāveic investīcijas digitālajā infrastruktūrā, izmantojot ERAF-KF un InvestEU programmu, balstoties uz iniciatīvām digitālo prasmju veicināšanai, piemēram, Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam;

    51. atkārtoti norāda, ka demogrāfisko pārmaiņu novēršana ir būtiska ES problēma, kas būtu jānosaka par prioritāti programmu izstrādē un īstenošanā; šajā sakarā atgādina, ka viens no galvenajiem ERAF-KF 2021.–2027. gadam noteiktajiem mērķiem ir atbalstīt pilsētu un lauku apvidus, kuros ir nelabvēlīgi ģeogrāfiski vai demogrāfiski apstākļi, un dalībvalstīm ir jāpiešķir ES finansiālais atbalsts projektiem, kas veicina digitālo attīstību attiecīgajos reģionos un IKT savienojamību; šajā sakarā atgādina, ka īpašs atbalsts būtu jāsniedz NUTS 3. līmeņa teritorijām vai vietējo administratīvo vienību kopām, kurās iedzīvotāju blīvums ir mazāks par 12,5 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru vai kurās laikposmā no 2007. līdz 2017. gadam iedzīvotāju skaits gadā ir samazinājies par vairāk nekā 1 %, par ko būtu jāveic īpaši reģionālie un valsts novērtējumi;

    52. atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda darbības uzsākšanu un tā koncentrēšanos uz apmācību un prasmēm; atzinīgi vērtē to, ka tas ļauj veikt investīcijas sociālajā infrastruktūrā, piemēram, apmācības centros, kas nodrošina labākas darba iespējas un kvalitatīvu nodarbinātību visos reģionos, kuri pārkārtojas uz klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, vienlaikus uzsverot, ka īpaša uzmanība jāpievērš digitālajām prasmēm; aicina Komisiju izvērtēt, vai pašreizējo problēmu risināšanai ir nepieciešams pārskatīt Taisnīgas pārkārtošanās fondu un vai tas ir iespējams;

    53. aicina dalībvalstis un to vadošās iestādes atvieglot un vienkāršot lauku apvidu piekļuvi NextGenerationEU finansējumam un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem; uzskata, ka ir jānodrošina, ka visi attiecīgie institucionālie dalībnieki tiek rūpīgi uzraudzīti attiecībā uz NextGenerationEU finansējumu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanu teritoriālajā līmenī, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek taisnīgi sadalīts starp reģioniem;

    54. pauž bažas par to, ka daudzi publiskie konkursi par digitālajām programmām tiks piešķirti, izmantojot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kas varētu apdraudēt lauku apvidu spēju piekļūt NextGenerationEU finansējumam un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, jo tiem spēju veidošana un tehniskais atbalsts ES fondu plānošanā un izlietošanā parasti ir vājāks;

    55. aicina Komisiju un Padomi nekavējoties īstenot Padomes secinājumus par vecāku cilvēku cilvēktiesībām, līdzdalību un labbūtību digitalizācijas laikmetā, tostarp izveidot “platformu līdzdalībai un brīvprātīgam darbam pēc pensionēšanās” un veicināt apmaiņu ar paaudžu pieredzi un saiknes starp tām;

    °

    ° °

    56. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai un dalībvalstīm.



    PASKAIDROJUMS

    Kohēzijas politika un reģionālā attīstība ir viena no pirmajām un svarīgākajām Eiropas Savienības politikas jomām, un gadu desmitiem tā ir pastāvīgi pielāgojusies mūsdienu sociālajiem, ekonomiskajiem un teritoriālajiem apstākļiem un prasībām. Inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) savienojamības veicināšana jau kādu laiku ir bijusi neatņemama mūsdienu reģionālās politikas daļa, kurā galvenā uzmanība pievērsta digitalizācijai iedzīvotāju labā un ilgtspējīgai ekonomikas attīstībai.

    Nodrošināt Eiropas “gatavību digitālajam laikmetam” ir viena no galvenajām 2021.–2027. gada kohēzijas politikas prioritātēm kopā ar klimata un ilgtspējīgas attīstības mērķiem (“gatavi 55 % mērķrādītājam”); tāpēc digitālā joma un klimats arvien vairāk tiek minēti kā “divas līdzīgas problēmas” vai “divas līdzīgas iespējas”. Digitalizācija nozīmē nevis neiejaukšanās politiku, saskaņā ar kuru lielie monopoli nosaka tirgu un sabiedrības darbības raksturu, bet gan demokrātisku ietekmi un sabiedrības iesaistīšanos ar politiskiem lēmumiem un investīcijām ES, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Vairāk nekā trešdaļa no ES ilgtermiņa budžeta (daudzgadu finanšu shēmas (DFS)) ir paredzēta investīcijām darbvietās un ilgtspējīgā izaugsmē. Tāpēc šā ziņojuma mērķis ir izklāstīt sociāli taisnīgas, ilgtspējīgas un viedas pārveides stratēģijas redzējumu, lai aktīvi izmantotu digitalizāciju kā vēl labākas Eiropas virzītājspēku.

    Pašreizējā Eiropas Komisijas digitalizācijas programma ir visvērienīgākā ES vēsturē. Šajā kontekstā Covid-19 pandēmija ir vēl vairāk uzsvērusi, cik svarīgi ir veicināt inovatīvas tehnoloģijas, lai stātos pretī nezināmiem apstākļiem, un šajā ziņā izšķiroša loma ir jāpiešķir kohēzijas politikai. Digitālā pārveide ir kļuvusi par horizontālu politikas principu visās ES tiesību aktu jomās, tostarp reģionālajā attīstībā. Konkrētāk, ERAF-KF politikas mērķos — 1. PM (viedāka Eiropa) un 3. PM (savienotāka Eiropa) — ir ņemts vērā tas, cik svarīgi ir integrēt digitālo politiku kohēzijas politikas programmā, un tādējādi tie ir vērsti uz to, lai nodrošinātu, ka taisnīgas digitālās pārveides procesā neviens cilvēks vai reģions netiek atstāts novārtā.

    Tomēr digitalizācija rada problēmas, kuras nevar atstāt novārtā un kuras pašlaik tiek risinātas vairāku ES struktūru, tostarp Eiropas Parlamenta, darbā. Šajā sakarā reģionālā attīstība var būt ne tikai pieeja, kas ļauj turpmāk novērst trūkumus digitālajā pārveidē, bet tai jābūt arī svarīgai vadlīnijai jaunu tehnoloģiju izstrādē un īstenošanā, pievēršot uzmanību tām jomām un pilsoņiem, kuri nepilnīgi izmanto digitalizācijas sniegtās priekšrocības.

    Viedās pārveides procesa nepilnības un nevienlīdzība ir atrodamas daudzās dimensijās. Šajā ziņojumā paustas bažas par ģeogrāfisko digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem platjoslas tīklu kvalitātes un pieejamības ziņā, neraugoties uz to, ka kopš 2015. gada visiem ir pieejams pamata pārklājums. Turklāt tajā uzsvērta izplatītā digitālo prasmju plaisa starp pieaugušajiem, kas dzīvo lauku apvidos, un tiem, kuri dzīvo pilsētās, jo īpaši sievietēm, kuras sistemātiski ir mazāk iesaistītas darbvietās un darbībās, kam nepieciešamas digitālās prasmes.

    Šis ziņojums kalpo kā pārdomas par nepieciešamību saskaņot Eiropas digitālās pārveides programmu ar reģionālo kohēziju, sociālo iekļaušanu un teritoriālo strukturēšanu. Tajā norādīts, ka digitālā pārveide ir liela iespēja, kas, neraugoties uz tās potenciālu, rada arī riskus un problēmas, kuras, ja netiks risinātas, var vēl vairāk padziļināt fundamentālu nevienlīdzību.

    Šajā ziņā un pamatojoties uz kohēzijas garu, kohēzijas politikas dotācijām un finanšu instrumentiem jābūt pieejamiem visiem un jo īpaši tiem, kas atpaliek, apzinot un novēršot visus nevienlīdzības līmeņus. Konkrētāk, ir jāapzina savienojamības nepilnības un jāveicina ātrdarbīgas platjoslas izmantošana mājsaimniecībās un MVU, veicinot Eiropas ekonomikas izaugsmi. Visā investīciju procesā ir jānodrošina publisko līdzekļu pārredzama un pareiza izmantošana.

    Turklāt, kā arī pēc tam, kad digitālo prasmju iegūšanas procesā Eiropā ir konstatēta acīmredzama dzimumu un vecuma atšķirība, kohēzijas politikai ir jākalpo šo atšķirību novēršanai un jāpalīdz veidot tādu Savienību, kurā visi pilsoņi var izmantot digitālās inovācijas sniegtās priekšrocības.

    Digitālā inovācija iet roku rokā ar vidisko pāreju, kas ir būtiski atkarīga no jaunajām tehnoloģijām, lai varētu gūt panākumus. Šī divējādā pārkārtošanās ir arī iespēja gan reģionālajām, gan pilsētu teritorijām, un tā ir jāveicina ar kohēzijas politikas palīdzību. Jaunas norises, piemēram, tāldarbs un uz IKT balstīts mobilais darbs (TICTM), rada ne tikai jaunas problēmas, bet arī iespējas lauku apvidiem un teritorijām, kurās pašlaik notiek iedzīvotāju skaita samazināšanās. Mērķim vienmēr vajadzētu būt apzināt abpusēji izdevīgus risinājumus, kuros digitalizācija ir katalizators dzīves un darba apstākļu uzlabošanai, siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai un digitālo prasmju uzlabošanai ar mūžizglītības palīdzību turpmākas attīstības vārdā. Šajā sakarā vēl viens mērķis ir samazināt negatīvo ietekmi, piemēram, intelektuālā darbaspēka emigrāciju. Svarīgi ir mūsdienīgi un pieejami sabiedriskie pakalpojumi (e-pārvalde, skolas, augstskolas, telemedicīna, sabiedriskais transports utt.) un konkurētspējīgi MVU.

    Visbeidzot, digitalizācija būtu jāuzskata par analogās vai bezsaistes pasaules papildinājumu, nevis par pretrunu. Galu galā mēs varam izveidot hibrīdmodeli, kurā analogās un digitālās iespējas ir vienas monētas divas puses savienotā un vienotā Eiropā.

     

    NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS VĒSTULE (23.11.2021)

    Younous Omarjee

    Reģionālās attīstības komitejas

    priekšsēdētājam

    BRISELĒ

    Temats: Atzinums par kohēzijas politikas nozīmi inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās IKT savienotības veicināšanā (2021/2101(INI))

    Godātais priekšsēdētāj!

    Saistībā ar minēto procedūru Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2021. gada 18. novembra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

    Šajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

    Ar cieņu,

    Lucia Ďuriš Nicholsonová


    IEROSINĀJUMI

    EMPL komitejas ieguldījums REGI komitejas patstāvīgajā ziņojumā “Kohēzijas politikas nozīme inovatīvas un viedas pārveides un reģionālās IKT savienotības veicināšanā”

    A.  tā kā Eiropas reģioni, kuros ir vislielākā vajadzība pēc ilgtspējīgas pārejas, parasti ir reģioni ar augstu nabadzības un atstumtības līmeni; tā kā ir nepieciešami izšķirīgi pasākumi un investīcijas, lai panāktu ātru atveseļošanu, kam būtu jākoncentrējas uz pandēmijas ekonomisko un sociālo seku mazināšanu, ekonomiskās darbības atjaunošanu, ilgtspējīgas attīstības veicināšanu, videi nekaitīgu pāreju un digitālo pārveidi, un Eiropas sociālo tiesību pīlāra politikas principu īstenošanu nolūkā panākt efektīvākas un spēcīgākas labklājības valstis; tā kā starptautiski konkurētspējīgas Eiropas pamatā jābūt spēcīgai sociālajai Eiropai, lai radītu ceļu uz ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvām darbvietām un stabilām sociālās labklājības sistēmām visiem;

    B.  tā kā ar Padomes Lēmumu (ES) 2020/1512 tika pieņemtas pārskatītas dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas attiecīgo tekstu saskaņo ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, lai tādējādi uzlabotu Eiropas konkurētspēju un veidotu to par labāku vietu investīciju veikšanai, darbvietu izveidei un sociālās kohēzijas stiprināšanai;

    C.  tā kā, lai sekmētu šī pīlāra īstenošanu, ESF+ būtu jāatbalsta investīcijas cilvēkos un sistēmās tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība un sociālā iekļaušana, tādējādi sekmējot ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu;

    D.  tā kā no ESF+ būtu jāsniedz atbalsts, ar ko uzlabo izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un to atbilstību darba tirgus prasībām, tostarp veicinot digitālo mācīšanos un mācībspēku profesionālo attīstību, lai sekmētu pamatkompetenču, jo īpaši pamatprasmju, tostarp veselībpratības, medijpratības, uzņēmējdarbības prasmju, valodas prasmju, digitālo prasmju un ar ilgtspējīgu attīstību saistīto kompetenču, apguvi, kas ikvienam ir nepieciešamas personiskajai izaugsmei un attīstībai, nodarbinātībai, sociālajai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam;

    E.  tā kā visās politikas jomās būtu jāatspoguļo programmas, projekti un darbības, kas veicina aktīvu vecumdienu stratēģijas, un tā kā dalībvalstīm būtu jāizmanto visi pieejamie ES instrumenti, piemēram, Eiropas struktūrfondi un investīciju fondi, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Kohēzijas fonds, Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lai risinātu demogrāfiskas problēmas; tā kā ES finansējums atvieglo būtiskas infrastruktūras nodrošināšanu;

    F.  tā kā, īstenojot un izstrādājot saskaņotu individualizēto pakalpojumu paketi EGF ietvaros ar mērķi veicināt paredzēto atbalsta saņēmēju reintegrāciju, dalībvalstīm būtu jāpievēršas digitalizācijas programmas un digitālā vienotā tirgus stratēģijas mērķiem un tādējādi prasmju izplatīšana būtu jāuzskata par horizontālu elementu jebkurā saskaņotā individualizēto pakalpojumu paketē,

    1. atzīst, ka taisnīgs, sociāli ilgtspējīgs darbs un reāla darbinieku līdzdalība darba apstākļu veidošanā digitālajās platformās, tāpat kā visās citās nozarēs, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk un ka darba ņēmējiem ir jābūt demokrātiskai ietekmei uz darba pārvaldību; uzsver, ka digitalizācijas sniegtie ieguvumi ir plaši un taisnīgi jāsadala un ka darbiniekiem digitālajā nozarē ir jābūt tādām pašām tiesībām un darba apstākļiem kā citās nozarēs; aicina Komisiju ierosināt direktīvu par pienācīgiem darba apstākļiem un tiesībām digitālajā ekonomikā, direktīvas darbības jomā ietverot visus darba ņēmējus, tostarp arī nestandarta darba ņēmējus ar netipiskiem līgumiem, platformu uzņēmumu darbiniekus un pašnodarbinātos; aicina Komisiju šajā direktīvā nodrošināt, ka platformas uzņēmumi ievēro spēkā esošos valstu un Eiropas tiesību aktus, precizēt uz platformu balstīto darba ņēmēju nodarbinātības statusu, izmantojot atspēkojamu pieņēmumu par darba attiecībām, un nodrošināt viņu darba apstākļus, sociālo aizsardzību un veselības aizsardzību un drošību, kā arī viņu tiesības organizēties, lai viņus pārstāvētu arodbiedrības, un apspriest koplīgumus — arī pašnodarbinātajiem;

    2. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir izcēlusi digitālo risinājumu, jo īpaši tāldarba, svarīgo nozīmi; mudina Komisiju iesniegt direktīvu par minimālajiem standartiem un nosacījumiem taisnīgam tāldarbam, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību un garantētu pienācīgus darba apstākļus, tostarp tā brīvprātīgo raksturu, darba laika ievērošanu, atvaļinājumu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un citas digitālās tiesības darbā, piemēram, tiesības pārtraukt darbu, darba ņēmēju privātās dzīves aizsardzību, tostarp ar attālinātu uzraudzību vai jebkādu citu izsekošanu, kā arī aizliegumu izmantot mikroshēmu implantus darba ņēmējiem un izmantot mākslīgo intelektu darbā pieņemšanas procesā, vienlaikus ņemot vērā Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju;

    3. aicina ņemt vērā arī praksi attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem; mudina dalībvalstis garantēt pienācīgu sociālās nodrošināšanas koordināciju, tostarp pārskatot Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, un stiprināt tiesību pārnesamību; aicina turpināt sociālā nodrošinājuma sistēmu digitalizācijas veicināšanu; aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt visu iesaistīto darba ņēmēju aizsardzību uzņēmumu nodošanas gadījumos un izvērtēt nepieciešamību pārskatīt direktīvu par uzņēmumu nodošanu;

    4. norāda, ka efektīva mobilitātes sistēma ir viens no reģionālās ekonomikas attīstības, teritoriālās kohēzijas un reģionālā potenciāla attīstības priekšnoteikumiem; norāda, ka tādēļ ir jānodrošina nepieciešamais finansējums transporta savienojumu attīstībai un uzturēšanai, kas varētu mudināt vecāko paaudzi ilgāk palikt lauksaimniecībā un piesaistīt jauniešus no reģionālajiem centriem darbam laukos;

    5. aicina dalībvalstis pienācīgu ESF+ resursu daļu investēt jauniešu nodarbinātības un prasmju atbalsta pasākumos, tostarp īstenojot shēmas saskaņā ar Garantiju jauniešiem, lai veicinātu iekļaujošu ekonomikas atveseļošanu pēc smagas krīzes un atbalstītu jauniešu nodarbinātību mainīgā pasaulē;

    6. aicina dalībvalstis turpināt veicināt kvalitatīvas nodarbinātības un izglītības reintegrācijas iespējas, par prioritāti nosakot ilgtermiņa bezdarbniekus, ekonomiski neaktīvus un nelabvēlīgā situācijā esošus jauniešus, tostarp izmantojot jauniešu darbu, pamatojoties uz darbībām, ko 2014.–2020. gada plānošanas periodā atbalsta ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu;

    7. uzsver, ka, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu pilnībā iekļaujot ESF+, mērķtiecīgu darbību īstenošana jauniešu nodarbinātības jomā būs efektīvāka un lietderīgāka, un darbības joma tiks paplašināta, lai tajā ietvertu strukturālus pasākumus un reformas, tādējādi nodrošinot labāku atbilstību starp Savienības finansējuma atbalstu un pastiprinātās Garantijas jauniešiem īstenošanu;

    8. atgādina, ka ESF+ mērķis ir veicināt viedāku Eiropu, ko panāk, attīstot prasmes pārdomātai specializācijai un svarīgām pamattehnoloģijām, rūpniecības restrukturizāciju, nozaru sadarbību prasmju un uzņēmējdarbības jomā, pētnieku mācības, tīklošanas darbības un partnerības starp augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības iestādēm, pētniecības un tehnoloģiju centriem, uzņēmumiem un klasteriem, kā arī atbalstu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un sociālajai ekonomikai;

    9. aicina Komisiju un Padomi nekavējoties īstenot Padomes secinājumus par vecāku cilvēku cilvēktiesībām, līdzdalību un labbūtību digitalizācijas laikmetā, tostarp izveidot “platformu līdzdalībai un brīvprātīgam darbam pēc pensionēšanās” un veicināt apmaiņu ar paaudžu pieredzi un saiknes starp tām;

    10. uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām, kas nepārtraukti attīstās, ir būtiska ietekme uz cilvēku ikdienas dzīvi, un tādēļ uzsver, ka skolās, slimnīcās un visās citās attiecīgajās sabiedrisko pakalpojumu iestādēs ir vajadzīgs ātrdarbīgs internets un svarīgs un mūsdienīgs tehnoloģiskais aprīkojums, tostarp jāizveido efektīva e-pārvaldība; uzskata, ka mūžizglītības radītajām iespējām apvienojumā ar digitalizāciju ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu lauku un attālu apvidu novecojošajiem iedzīvotājiem dažādas iespējas, tostarp papildu ienākumus; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt izglītības un apmācības programmas, kas palīdzētu novecojošajiem iedzīvotājiem attīstīt prasmes un iegūt zināšanas tādās jomās kā e-komercija, tiešsaistes tirgvedība un IKT; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visām mājsaimniecībām būtu piekļuve ātrdarbīgam internetam un digitālajām iekārtām, un veicināt digitālo prasmju apguvi, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām;

    11. aicina dalībvalstis izmantot ESF + un ERAF finansējumu, lai atbalstītu kvalitatīvu darbvietu radīšanu, veicinātu labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru un nodrošinātu darba iespējas reģionos, kuros pastāv depopulācijas risks, īpašu uzmanību pievēršot sieviešu līdzdalības darba tirgū pilnveidošanai; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt konsultāciju pakalpojumus, mūžizglītību un programmas jebkura vecuma darba ņēmēju pārkvalificēšanai un viņu prasmju pilnveidei;

    12. uzskata, ka ilgtspējīgai izaugsmei un taisnīgumu veicinošām reformām un investīcijām, kas izklāstītas NRRP, ir jānovērš sociālo pakalpojumu un sociālās aizsardzības sistēmu strukturālās nepilnības un jāstiprina to noturība; atkārtoti uzsver kohēzijas politikas nozīmi, ko tas saprot kā stratēģiju, kas veicinātu un atbalstītu dalībvalstu un reģionu “vispārēju harmonisku attīstību” ar mērķi stiprināt ekonomisko un teritoriālo attīstību un sociālo kohēziju, samazinot atšķirības ES, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajiem reģioniem; šajā sakarā norāda, ka reformām un investīcijām sociālajā un teritoriālajā kohēzijā būtu arī jāpalīdz apkarot nabadzību un risināt bezdarba problēmu, jārada kvalitatīvas un stabilas darbvietas un jānodrošina nelabvēlīgā situācijā esošu grupu iekļaušana un integrācija, kā arī jāveicina sociālā dialoga, uzņēmējdarbības, sociālās infrastruktūras, sociālās aizsardzības un sociālās drošības sistēmu stiprināšana;

    13.  aicina Komisiju iesniegt ilgtermiņā iedarbīgu asimetrisku satricinājumu ietekmes mazināšanas instrumentu, piemēram, atbilstošu un darbspējīgu bezdarba (pār)apdrošināšanas shēmu, kas spētu atbalstīt valstu shēmas, ja daļa ES piedzīvo īslaicīgu ekonomisku satricinājumu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt investīcijas un piekļuvi finansējumam ES, lai palīdzētu MVU maksātspējas grūtībās, radītu kvalitatīvas darbvietas stratēģiskās nozarēs un veicinātu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju ES.

     

     

     

     

     

     

     

    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    25.1.2022

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    37

    3

    0

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Matteo Adinolfi, Mathilde Androuët, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Rosanna Conte, Andrea Cozzolino, Rosa D’Amato, Christian Doleschal, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Ondřej Knotek, Cristina Maestre Martín De Almagro, Nora Mebarek, Martina Michels, Alin Mituța, Andżelika Anna Możdżanowska, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, Marcos Ros Sempere, André Rougé, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Valdemar Tomaševski, Monika Vana

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Daniel Buda, Dimitrios Papadimoulis, Peter Pollák, Bronis Ropė, Tomislav Sokol

     


     

    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    37

    +

    ECR

    Raffaele Fitto, Andżelika Anna Możdżanowska, Valdemar Tomaševski

    ID

    Mathilde Androuët, André Rougé

    NI

    Chiara Gemma

    PPE

    Pascal Arimont, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Daniel Buda, Christian Doleschal, Mircea‑Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Andrey Novakov, Peter Pollák, Tomislav Sokol

    Renew

    Stéphane Bijoux, Vlad‑Marius Botoş, Ondřej Knotek, Alin Mituța, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret

    S&D

    Adrian‑Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Andrea Cozzolino, Cristina Maestre Martín De Almagro, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova, Marcos Ros Sempere

    The Left

    Martina Michels, Dimitrios Papadimoulis

    Verts/ALE

    Rosa D'Amato, Niklas Nienaß, Caroline Roose, Bronis Ropė, Monika Vana

     

    3

    -

    ID

    Matteo Adinolfi, Rosanna Conte, Alessandro Panza

     

    0

    0

     

     

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

     

     

    Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 25. februāris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika