Ziņojums - A9-0023/2022Ziņojums
A9-0023/2022

ZIŅOJUMS par jaunu ES stratēģisko satvaru darba aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada (ietverot darba ņēmēju aizsardzību pret kaitīgu vielu iedarbību darba vietā, stresu darba vietā un atkārtotu kustību radītas traumas)

9.2.2022 - (2021/2165(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Marianne Vind


Procedūra : 2021/2165(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0023/2022

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jaunu ES stratēģisko satvaru darba aizsardzības jomā laikposmam pēc 2020. gada (ietverot darba ņēmēju aizsardzību pret kaitīgu vielu iedarbību darba vietā, stresu darba vietā un atkārtotu kustību radītas traumas)

(2021/2165(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 153. un 168. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Padomes Eiropas Sociālās hartas 3. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. pantu,

 ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) konvencijas un ieteikumus darba aizsardzībā,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam (IAM), jo īpaši 8.8. mērķi par darba tiesību aizsardzību un drošas darba vides veicināšanu,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD), kuras līgumslēdzējas puses ir ES un visas tās dalībvalstis,

 ņemot vērā ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu “AR6 Climate Change 2021: the Physical Science Basis” (“AR6 Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālās zinātnes pamats”),

 ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas satvaru rīcībai garīgās veselības jomā 2021.–2025. gadam[1],

 ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[2],

 ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. februāra paziņojumu “Eiropas Vēža uzveikšanas plāns” (COM(2021)0044),

 ņemot vērā Komisijas 2021. gada 28. jūnija paziņojumu “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē” (COM(2021)0323),

 ņemot vērā Komisijas ekspertu grupas jautājumos par efektīviem ieguldījumiem veselībā 2021. gada 23. jūnija atzinumu ‘Supporting mental health of health workforce and other essential workers’ (“Atbalsts veselības nozares darbinieku un citu kritiski svarīgo darba ņēmēju garīgajai veselībai”),

 ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 5.–10. principu, ko Parlaments, Padome un Komisija kopīgi izsludināja 2017. gada 17. novembrī (“pīlārs”),

 ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. marta Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu,

 ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 8. maija Portu deklarāciju,

 ņemot vērā Padomes 2019. gada oktobra secinājumus par labklājības ekonomiku, kuros uzsvērts, cik būtiski ir veicināt garīgo veselību darbvietā,

 ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu “Drošība un veselības aizsardzība darbā — ES stratēģiskais satvars 2021.–2027. gadam”,

 ņemot vērā ES satvaru rīcībai garīgās veselības un labklājības jomā, kas tika pieņemta noslēguma konferencē par vienoto rīcību garīgās veselības un labbūtības jomā 2016. gada 21. un 22. janvārī[3],

 ņemot vērā ES Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam,

 ņemot vērā pirmo kopīgo ziņojumu par Eiropas sociālo partneru pamatnolīguma par digitalizāciju īstenošanu (2021),

 ņemot vērā Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras (EU-OSHA) 2020. gada 24. aprīļa pamatnostādnes “Covid-19:  atgriešanās darbavietā — darbavietu pielāgošana un darbinieku aizsardzība”,

 ņemot vērā EU-OSHA 2021. gada 22. oktobra ziņojumu “Tāldarbs un veselības riski saistībā ar Covid-19 pandēmiju —  pierādījumi attiecīgajā jomā un to ietekme uz politiku”,

 ņemot vērā 2018. gada 11. septembra rezolūciju par risinājumiem attiecībā uz darba ņēmēju reintegrāciju kvalitatīvā nodarbinātībā pēc traumas vai slimības[4],

 ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas aizsardzību pārrobežu un sezonālajiem darba ņēmējiem saistībā ar Covid-19 krīzi[5],

 ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par spēcīgu sociālo Eiropu taisnīgai pārejai[6],

 ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par tiesībām būt bezsaistē[7],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūciju par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi[8],

 ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu[9],

 ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

 ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9-0023/2022),

A. tā kā, nosakot un īstenojot visu Eiropas Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis;

B. tā kā saskaņā ar PVO Konstitūciju “veselība ir pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvoklis, nevis vienkārši stāvoklis, kad cilvēks nejūtas slims vai novārdzis”[10].

C. tā kā PVO ir noteikusi, ka garīgā veselība ir stāvoklis, kad persona spēj izmantot savas spējas, pārvarēt parasto ikdienas stresu, ražīgi un auglīgi strādāt un darboties savas kopienas labā[11];

D. tā kā 2018. gadā ES-27 dalībvalstīs notika vairāk nekā 3300 letāli nelaimes gadījumi un 3,1 miljons nelaimes gadījumu bez letālām sekām; tā kā katru gadu vairāk nekā 200 000 darba ņēmēju mirst no arodslimībām[12]; tā kā šie dati neietver visus nelaimes gadījumus, ko izraisījis nedeklarēts darbs, padarot ticamu pieņēmumu, ka patiesais skaits ievērojami pārsniedz oficiālo statistiku[13]; tā kā saskaņā ar Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) datiem 2017. gadā 20 % darbvietu Eiropā bija sliktas kvalitātes un darba ņēmēju fiziskā vai garīgā veselība tika pakļauta palielinātam riskam; tā kā 14 % darba ņēmēju ir bijuši pakļauti augstam psihosociālo risku līmenim[14]; tā kā 23 % Eiropas darba ņēmēju uzskata, ka viņu drošība vai veselība ir apdraudēta viņu darba dēļ; tā kā 2015. gadā Eiropas darba apstākļu apsekojumā tika konstatēts, ka 21 % darbvietu Eiropā bija augsti prestižas darbvietas[15]; tā kā 2020. gadā Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma dēļ Eiropas darba apstākļu apsekojumu darbs uz vietas tika apturēts, bet 2021. gada jūlijā tas tika atsākts, lai sagatavotu apsekojuma publicēšanu līdz 2022. gada beigām;

E. tā kā ar darbu saistītu traumu risks ir vairāk nekā trīs reizes lielāks tiem darba ņēmējiem, kuri savā darbā ir strādājuši mazāk par četrām nedēļām, salīdzinājumā ar tiem, kuri savā darbā ir strādājuši vairāk nekā gadu[16];

F. tā kā nelaimes gadījumu darbā un bojāgājušo skaita samazināšanās tendences visās valstīs nav vienādas;

G. tā kā Eiropas Vēža uzveikšanas plāna mērķis ir samazināt vēža radīto slogu pacientiem, viņu ģimenēm un veselības aprūpes sistēmām; tā kā vēzis ir galvenais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis, jo izraisa 52 % no visiem ar darbu saistītajiem nāves gadījumiem ES; tā kā tiek lēsts, ka katru gadu 100 000 arodekspozīcijas izraisīta vēža nāves gadījumu ir saistīti ar kancerogēnu iedarbību darba vietā[17]; tā kā dažādas aģentūras, ieinteresētās personas un Pasaules Veselības organizācija ir identificējušas 50 līdz 70 vielas vai vielu grupas un ir iekļāvušas tās prioritāros sarakstos ar darba vietā atrodamajiem kancerogēniem, mutagēniem un reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, kurām ir nepieciešams noteikt saistošas robežvērtības; tā kā darba ņēmēji darbvietā bieži ir pakļauti dažādu vielu kopējai iedarbībai, kas var palielināt risku veselībai, izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz viņu reproduktīvo sistēmu, pazemināt auglību vai izraisīt neauglību, kā arī var negatīvi ietekmēt augļa attīstību un laktāciju;

H. tā kā pakļautība azbesta iedarbība ik gadu Eiropā prasa aptuveni 88 000 dzīvību, kas veido 55-75 % no darba vietā konstatētajiem plaušu vēža gadījumiem, un tā kā azbests ir galvenais plaušu vēža cēlonis, kas rada 45 % no gadījumiem[18]; tā kā tiek lēsts, ka mirstības rādītāji no šīs vielas iedarbības turpinās palielināties 2020. gadu beigās un 2030. gados[19]; tā kā, lai gan azbests ES ir aizliegts kopš 2005. gada, tas joprojām bieži vien ir sastopams administratīvajās ēkās, skolās, mājokļos, infrastruktūrā, sabiedriskā transporta objektos un ūdensapgādes tīklos; tā kā 80 % arodekspozīcijas izraisītu vēža gadījumu dalībvalstīs ir atzīti par tādiem, kas saistīti ar azbestu;

I. tā kā tādi faktori kā radiācija, stress, darba organizācija un darba apstākļi ir saistīti ar arodvēzi; tā kā ādas vēzis kā viena no izplatītākajām arodslimībām pieaug dažādu faktoru, piemēram, klimata pārmaiņu, dēļ, savukārt par arodslimībām tiek atzīta tikai ļoti neliela daļa ādas audzēju, kas saistīti ar darbu; tā kā ārpus telpām strādājošie, īpaši tie, kas strādā lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un tūrisma nozarē, saskaras ar ievērojamu risku saslimt ar nemelanomas ādas vēzi (NMSC) paaugstinātas ultravioletā starojuma iedarbības rezultātā; tā kā veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības nozarē strādājošie, kuriem ir būtiska loma, nodrošinot gatavību ārkārtas situācijām un reaģēšanu uz tām, piemēram, ugunsdzēsēji un medmāsas, arī saskaras ar līdzīgām arodekspozīcijām un papildu stresu lielākas darba slodzes dēļ, kas var palielināt psihosociālos riskus; tā kā vēl nav vienotas Eiropas pieejas ultravioletā starojuma iedarbības novēršanai[20]; tā kā pašlaik trūkst uzticamu un salīdzināmu ES līmeņa datu par vēža riska faktoru iedarbību darba vietā[21]; tā kā 2 % no vēža radītā sloga Eiropā ir saistīti ar jonizējošo starojumu un ka radona un tā sabrukšanas produktu iedarbība telpās ir otrs galvenais plaušu vēža cēlonis Eiropā[22][23];

J. tā kā klimata pārmaiņām jau ir bijusi un būs negatīva ietekme uz cilvēku veselību, drošību darbā un darba apstākļiem; tā kā saskaņā ar jaunāko IPCC ziņojumu darba apstākļus arvien vairāk ietekmēs būtiskas laikapstākļu izmaiņas, piemēram, karstuma viļņi un spēcīgas lietusgāzes; tā kā palielināta ekspozīcija augstai temperatūrai darba vietā palielina karstuma dūriena, dehidratācijas, noguruma, koncentrācijas trūkuma un hronisku slimību komplikāciju risku; tā kā klimata pārmaiņas ietekmē arī ar darbu saistītas slimības, kurām ir saikne ar bioloģiskiem aģentiem, jo, piemēram, temperatūras paaugstināšanās var ietekmēt bioloģisko aģentu (ērču, odu) vektoru ģeogrāfisko izplatību, tādējādi veicinot jaunu slimību izplatīšanos reģionā; tā kā ir būtiski pielāgot darba praksi, lai ņemtu vērā klimata pārmaiņu ietekmi[24];

K. tā kā laba psihosociālā darba vide uzlabo darba ņēmēju garīgo un fizisko labbūtību; tā kā psihosociālie riski var izrietēt no sliktas darba plānošanas, organizācijas un vadības, kā arī no sliktiem sociālajiem apstākļiem darbā un var radīt negatīvas psiholoģiskas, fiziskas un sociālas sekas, piemēram, stresu, trauksmi, izdegšanu un depresiju, kas pieder pie otrās lielākās pašu iedzīvotāju norādītās veselības problēmu grupas, kas saistīta ar darbu[25]; tā kā ar darbu saistīts stress var ievērojami palielināt balsta un kustību aparāta traucējumu, sirds slimību, autoimūnu slimību vai reimatisku/hronisku iekaisuma slimību izraisīšanas risku vai saasināt tās[26]; tā kā saskaņā ar Eurofound un EU-OSHA datiem vairāk nekā ceturtā daļa darba ņēmēju Eiropā saskaras ar pārmērīgu stresu darbā; tā kā 51 % ES darba ņēmēju apgalvo, ka viņu darbavietā ir izplatīts stress un gandrīz 80 % vadītāju ir nobažījušies par stresu, kas saistīts ar darbu[27], kas liecina, ka psihosociālie riski rada bažas lielākajai daļai uzņēmumu[28]; tā kā vairāk nekā pusi no visām ES zaudētajām darba dienām ir izraisījis ar darbu saistīts stress[29]; tā kā dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras pieejas psihosociālajiem riskiem un tiesību akti par tiem; tā kā Eiropas iedzīvotāju garīgo veselību un labbūtību var pozitīvi ietekmēt, pievēršot uzmanību darbvietā īstenotajām stratēģijām; tā kā garīgās veselības problēmu novēršana un garīgās veselības veicināšana arī palīdzētu samazināt tādu veselību apdraudošo uzvedību kā alkohola, narkotiku un tabakas lietošanu, fiziskās aktivitātes trūkumu un sliktu uzturu; tā kā labāks psiholoģiskās un fiziskās labbūtības līmenis ir tieši saistīts ar labāku sniegumu darbvietā;

L. tā kā darba vietām, ņemot vērā to loģistikas resursus, var būt svarīga nozīme sabiedrības veselības jomā, veicinot veselīgu dzīvesveidu, sporta un fiziskās aktivitātes un plašāk sekmējot veselību visos tās aspektos darba ņēmēju vidū;

M. tā kā veselībpratībai ir būtiska loma veselības apdraudējumu ietekmes novēršanā un mazināšanā, kā arī iedzīvotāju sapratnes palielināšanā par pretpasākumiem un dažādu veselības apdraudējumu riska novērtēšanu;

N. tā kā Covid-19 pandēmija ir skaidri parādījusi nepieciešamību nodrošināt darba ņēmēju drošību un aizsardzību, tostarp viņu garīgās veselības jomā; tā kā tā ir uzsvērusi, cik svarīgi ir ieguldīt sabiedrības veselībā; tā kā Covid-19 pandēmija ir izraisījusi strauju tāldarba pieaugumu, — mājsēdes laikā gandrīz pusei no visiem darba ņēmējiem ES vismaz daļu no sava darba laika strādājot no mājām[30] un vienlaikus uzņemoties lielākus aprūpes pienākumus; tā kā ir pierādījies, ka attālinātam darbam ir spēcīga ietekme uz darba laika organizāciju, palielinot elastīgumu un darba ņēmēju pastāvīgu pieejamību[31], kas bieži izraisa darba un privātās dzīves konfliktu; tā kā ir sagaidāms, ka attālinātā darba un tāldarba izmantošana arī turpmāk būs lielāka nekā pirms Covid-19 krīzes vai ka tā vēl vairāk palielināsies[32]; tā kā tāldarbs krīzes laikā mazināja tās ietekmi un saglabāja darbvietas, kas citādi varētu tikt zaudētas[33]; tā kā tāldarbs arī nodrošina darba ņēmējiem iespēju pielāgot savu darba laiku un grafikus, lai ņemtu vērā savas personīgās un ģimenes vajadzības[34]; tā kā daži pētījumi liecina, ka priekšstati par tāldarbu kopš pandēmijas sākuma ir būtiski uzlabojušies, kā rezultātā, savukārt, aizvien plašāk tiek dota priekšroka hibrīddarba režīmam[35];

O. tā kā varbūtība, ka cilvēki, kuri regulāri strādā no mājām, strādās ilgāk par 48 stundām nedēļā, ir vairāk kā divreiz liela un pastāv risks, ka viņu atpūtas laiks starp darba dienām varētu būt mazāks par 11 stundām; tā kā gandrīz 30 % šādu tāldarbinieku dara zināmu, ka katru dienu vai vairākas reizes nedēļā viņi strādā brīvajā laikā, kamēr brīvajā laikā strādā mazāk nekā 5 % “birojā strādājošo” darbinieku, un ka tāldarbiniekiem var nākties biežāk strādāt ārpus ierastā darba laika; tā kā psihosociālie riski ir visizplatītākais veselības apdraudējumi, kas saistīti ar tāldarbu[36]; tā kā lielāka tāldarba izplatība ir izraisījusi arī tādu fizisku problēmu kā balsta un kustību aparāta traucējumu lielāku izplatību saistībā ar sēdošu uzvedību, sliktiem ergonomiskiem apstākļiem, garu darba laiku un ar darbu saistītu stresu;

P. tā kā mainīgais darba tirgus var potenciāli ietekmēt drošību un veselības aizsardzību darbā, kā arī darba apstākļus, ņemot vērā demogrāfiskās norises, jaunu tehnoloģiju, piemēram, nanotehnoloģiju un mākslīgā intelekta, ieviešanu, kā arī esošo instrumentu vai mašīnu paaudzes, jaunu vielu un ķīmisko produktu klātbūtni un jaunus darbvietu veidus; tā kā aizvien vairāk darba ņēmēju pāriet uz platformu darbu, netradicionālu darbu vai netipisku nodarbinātību;

Q. tā kā Covid-19 krīze ir parādījusi nestandarta darba ņēmēju, tostarp to, kuri strādā digitālu darbu vai ir nodarbināti platformās, un pašnodarbināto personu, neaizsargātību; tā kā pastāv liela iespējamība, ka platformu darba daļa darba tirgū turpinās pieaugt; tā kā uz pašnodarbinātām personām neattiecas stratēģiskais satvars par darba aizsardzību, jo uz tām neattiecas ES tiesību akti par drošību un veselības aizsardzību darbā; tā kā platformu darbinieki var tikt pakļauti paaugstinātam veselības un drošības riskam, kas neaprobežojas tikai ar fizisko veselību, bet var ietekmēt arī psihosociālo veselību, ņemot vērā neparedzamu darba laiku, darba intensitāti, konkurētspējīgu vidi, informācijas pārslodzi un izolāciju; tā kā algoritmiskā pārvaldība rada jaunas problēmas darba nākotnei, jo tās darba ņēmējiem var radīt pārmērīgu ātrumu un spiedienu par efektivitāti; tā kā šāds pārvaldības veids var apdraudēt transporta un piegādes nozares platformu darbinieku, jo īpaši riteņbraucēju kā neaizsargātu satiksmes dalībnieku, drošību, kā arī apdraudēt citu satiksmes dalībnieku drošību; tā kā platformu darbinieces, jo īpaši autovadītājas un sievietes, kas sniedz uzkopšanas un aprūpes pakalpojumus privātās dzīvesvietās, ir pakļautas lielākam seksuālas uzmākšanās un dzimumbalstītas vardarbības riskam un tā kā trūkst ziņošanas līdzekļu, nav kontakta ar atbildīgo cilvēku vai pastāv bailes no negatīviem novērtējumiem un darba zaudēšanas nākotnē, viņas varētu izvēlēties neziņot par šādiem gadījumiem; tā kā platformu darbā netiek pietiekami ziņots par seksuālu uzmākšanos un vardarbību[37];

R. tā kā Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka darbavietas var būt galvenie infekcijas izplatīšanās centri; tā kā sezonas darbinieku darba un dzīves apstākļu nestabilitāte Eiropā, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, bija labi dokumentēta jau pirms Covid-19 krīzes[38]; tā kā pandēmijas laikā saņemtie satraucošie ziņojumi par pārrobežu un sezonas darbinieku tiesību pārkāpumiem darba un dzīves apstākļu ziņā ir parādījuši, ka viņu situācija pandēmijas laikā ir pasliktinājusies vēl vairāk; tā kā īstermiņa darba ņēmēji bieži vien dzīvo grupu izmitināšanas vietās, kurās sociālā distancēšanās ir apgrūtināta un ir palielināts inficēšanās risks; tā kā plaši inficēšanās uzliesmojumi ar Covid-19 ir notikuši tādās nozarēs kā pārtikas pārstrāde; tā kā nestabili nodarbinātības veidi, piemēram, pagaidu darbs, fiktīva pašnodarbinātība vai darbs apakšuzņēmēju ķēdēs, regulāri izslēdz darba ņēmējus no drošības un veselības aizsardzības darbā (OSH) pakalpojumiem un apmācības; tā kā Eiropas Darba iestādes (EDI) mērķis ir nodrošināt taisnīgu darbaspēka mobilitāti, palīdzot dalībvalstīm un Komisijai efektīvi piemērot un izpildīt Savienības tiesību aktus, kas saistīti ar darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju ES, tostarp ziņot par iespējamiem pārkāpumiem, piemēram, darba apstākļu un veselības aizsardzības un drošības noteikumu pārkāpumiem, ja tās savu uzdevumu izpildes laikā uzzina par šādiem pārkāpumiem;

S. tā kā profilakse, izpratnes veicināšana, labbūtības pasākumi un veselības un drošības kultūras veicināšana darbā var dot pozitīvus rezultātus darba ņēmēju veselības uzlabošanā, kā arī jaunu nodarbinātības vai brīvprātīgā darba iespēju nodrošināšanā;

T. tā kā darba inspekcijas pārbaudēm ir svarīga nozīme arodveselības un darba drošības politikas īstenošanā reģionālā un vietējā līmenī; tā kā SDO ieteikumā ir ierosināts panākt, ka uz 10 000 darba ņēmējiem ir viens darba inspektors, lai varētu veikt efektīvas un savlaicīgas pārbaudes, kuru mērķis ir izskaust visu veidu ļaunprātīgu izmantošanu; tā kā saskaņā ar EU-OSHA pētījumu 88 % darba devēju norāda, ka tiesību aktu ievērošana ir galvenais iemesls, kāpēc viņi pārvalda arodveselību un darba drošību[39];

U. tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi ārkārtējas prasības veselības aprūpes darbiniekiem; tā kā sarežģīta darba vide un bažas par personīgo un ģimenes drošību ir radījušas negatīvas psiholoģiskas sekas; tā kā veselības aprūpes speciālisti saskaras ar lielāku stresu, trauksmi un depresiju salīdzinājumā ar citu nozaru speciālistiem[40]; tā kā Eiropas Savienībai ir jāmācās no Covid-19 krīzes un jāizveido efektīva sistēma, lai koordinētu reaģēšanu uz jebkādu turpmāku sabiedrības veselības apdraudējumu, ietverot profilaksi, sagatavotību un reaģēšanas plānošanu darbā;

V. tā kā Covid-19 pandēmija ir atklājusi un saasinājusi dzimumu nevienlīdzību; tā kā lielākā daļa priekšplāna būtiskāko veselības, sociālās, izglītības un aprūpes nozares darbinieku ir sievietes; tā kā pandēmijas kulminācijas laikā šīs darbinieces saskārās ar ilgām darba stundām un ziņoja par problēmām darba un privātās dzīves saskaņošanā; tā kā, lai gan šīs profesijas tiek uzskatītas par būtiskām, tās joprojām ir dažas no vismazāk novērtētajām un nepietiekami apmaksātajām darbvietām ES; tā kā Covid-19 krīze ir radījusi īpaši lielu risku sievietēm un tās izraisītās ekonomiskās un sociālās sekas viņas skar smagāk[41];

W. tā kā ir svarīgi veselības aizsardzībai un drošībai darbā piemērot dzimumperspektīvu, jo atkarībā no dzimuma darba ņēmēji var būt vairāk pakļauti dažādu veidu vielām vai riskiem un būt neaizsargātāki pret tiem; tā kā tiesību būt bezsaistē kontekstā būtu jārisina dzimumu līdztiesības jautājumi;

X. tā kā cīņa pret bīstamu vielu un citu riska faktoru iedarbību darbvietā ir īpaši svarīga, lai novērstu nevienlīdzību veselības jomā, jo arī dažas darba ņēmēju kategorijas, kas ir visneaizsargātākās, var saskarties ar šādiem riska faktoriem; tā kā personas ar invaliditāti, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši neaizsargāti Covid-19 krīzes kontekstā; tā kā viņi, visticamāk, neproporcionāli cietīs un viņiem būs īpašas atbalsta vajadzības, kas jāņem vērā darba aizsardzības stratēģijā, reaģējot uz pandēmiju; tā kā personas ar invaliditāti vai ar hroniskām slimībām vai personas, kas atgūstas no traumas vai slimības, var pieprasīt individualizētu atbalstu un darba vietas pielāgošanu, ja tās vēlas piedalīties darba tirgū; tā kā pētījumi liecina, ka šīs grupas ir pakļautas lielam garīgās veselības problēmu riskam; tā kā darba vietas pielāgošanas un saprātīgu pielāgojumu, tostarp ārkārtas evakuācijas procedūru, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem ar invaliditāti, trūkums var radīt fizisku, garīgu un psiholoģisku spriedzi, kas var apdraudēt šo darba ņēmēju veselību un drošību, jo īpaši tad, ja personām ar invaliditāti vēl nav pilnībā pieejami ar darbu saistīti digitālie rīki;

Y. tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, kas Eiropas Savienībā stājās spēkā 2011. gadā, ir noteikts, ka „dalībvalstis veic efektīvus un attiecīgus pasākumus, tostarp ar līdzinieku atbalstu, lai personas ar invaliditāti varētu panākt un saglabāt maksimālu patstāvību, pilnīgas fiziskās, garīgās, sociālās un profesionālās spējas un pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību visās dzīves jomās” un “atzīst personu ar invaliditāti tiesības uz darbu vienlīdzīgi ar citiem; tās ietver iespēju pelnīt iztikas līdzekļus ar darbu, kuru persona ar invaliditāti brīvi izvēlas vai kuram piekrīt darba tirgū un darba vidē, kas ir atklāta, veicina integrāciju un ir pieejama personām ar invaliditāti”;

Z. tā kā saskaņā ar Eurofound datiem[42] starp ES iedzīvotājiem nav vienlīdzības saistībā ar spēju atgriezties darbā traumas vai slimības laikā vai pēc tās; tā kā tikai katrs trešais ES darba ņēmējs, kura ikdienas darbību smagi vai nedaudz ierobežo hroniskas slimības, ziņo, ka viņa darba vieta ir pielāgota, lai ņemtu vērā viņa veselības problēmas; tā kā Eurofound arī norādīja, ka darba ņēmējiem ar zemu izglītības līmeni un tiem, kuri strādā mazkvalificēta darba profesijās, ir ne tikai lielāka iespēja saslimt ar hroniskām slimībām un saskarties ar ierobežojumiem ikdienas darbā, bet arī mazāka iespēja, ka viņi gūs labumu no darba vietas pielāgošanas;

AA. tā kā pēdējo gadu laikā ir ievērojami palielinājusies zinātniskā informācija par dažādu apdraudējumu iedarbību; tā kā tādēļ būtu jāatjaunina ES arodslimību saraksts; tā kā Komisijas 2003. gada 19. septembra Ieteikumā 2003/670/EK par Eiropas arodslimību sarakstu[43] dalībvalstīm ieteikts pēc iespējas ātrāk savos tiesību aktos ieviest noteikumus un administratīvos aktus attiecībā uz arodslimībām saistībā ar kompensāciju; tā kā dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāgarantē, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz kompensāciju par arodslimībām, ja viņš vai viņa cieš no slimības, ko pēc izcelsmes un rakstura var pierādīt kā arodslimību; tā kā, ņemot vērā pašreizējo saskaņotības trūkumu arodslimību atzīšanā, daži ES uzņēmumi un darba ņēmēji no valstīm, kurās ir augstāks vai zemāks arodslimību atzīšanas līmenis, var tikt diskriminēti;

AB. tā kā augsti arodveselības un darba drošības standarti, darba un privātās dzīves līdzsvars, vecumam piemērota darba vide, zemākas kvantitatīvās prasības un darba laika autonomija varētu ļaut vecāka gadagājuma cilvēkiem  brīvprātīgi palikt darba tirgū un mudināt viņus to darīt; tā kā īpaša uzmanība jāpievērš to darba ņēmēju vajadzībām, kuri strādā fiziski vai psiholoģiski prasīgos darbos;

AC. tā kā ar darbu saistītas mehānisko transportlīdzekļu sadursmes notiek darba vietā un ar darbu saistītā transportlīdzekļa vadīšanā, galvenokārt iesaistot uzņēmuma transportlīdzekli; tā kā dalībvalstīs tiek dažādi ziņots par letāliem nelaimes gadījumiem darbā un nāves gadījumiem uz ceļiem, tāpēc ir grūti salīdzināt statistiku par sadursmju gadījumiem, kas saistīti ar darbu; tā kā tiek lēsts, ka ar darbu saistītas sadursmes izraisa no vienas ceturtdaļas līdz vairāk nekā vienai trešdaļai no visiem ar darbu saistītajiem nāves gadījumiem; tā kā nav standartizētas ES definīcijas par nāves gadījumiem uz ceļa saistībā ar darbu; tā kā ir noteikti vairāki Eiropas mēroga mērķi, lai samazinātu ceļu satiksmes negadījumu izraisīto mirstību, bet neviens no tiem tieši neattiecas uz ceļu satiksmes negadījumiem, kas saistīti ar darbu;

AD. tā kā tradicionālie veselības apdraudējumi, piemēram, manuāla smagu kravu apstrāde, troksnis, neērtas darba pozas un atkārtotas plaukstu vai roku kustības joprojām apdraud daudzus darba ņēmējus un šie apdraudējumi tika uzsvērti Eurofound piektajā darba apstākļu apsekojumā[44]; tā kā reimatisko un balsta un kustību aparāta slimību riska faktori darbavietā ir vibrācija, smagu objektu celšana, darbs ar displeju ierīcēm, mašīnu un smago iekārtu izmantošana; tā kā no visiem darba apstākļiem reimatiskās un balsta un kustību aparāta slimības rada vislielāko produktivitātes zudumu[45];

AE. tā kā ar darbu saistītas sirds un asinsvadu un elpceļu slimības ir otrs lielākais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis; tā kā augstās psiholoģiskās prasības, spriedze darbā, ilgas darba stundas, garīgi traucējumi, darbvietas nedrošība un fiziskās aktivitātes trūkums ir tieši saistītas ar tiem[46];

AF. tā kā drošība un veselības aizsardzība darbā ir jāuzskata par ētisku un sociālu pienākumu, kā arī par stingru normatīvo prasību, kas jāievēro uzņēmējiem,

1. atzinīgi vērtē Komisijas stratēģisko satvaru un jo īpaši to, ka ir ieviesta “nulles redzējuma” pieeja ar darbu saistītiem negadījumiem un slimībām, tostarp gaidāmo jauno sociālo rezultātu pārskata rādītāju par letāliem nelaimes gadījumiem darbā; tomēr pauž nožēlu par to, ka darba aizsardzības stratēģijas mērķu vērienīgums neatbilst tās nulles redzējuma mērķim, un aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kas atbilstu šim mērķim; aicina izstrādāt ceļvedi nelaimes gadījumu un nāves gadījumu samazināšanai darbā, paredzot pienācīgu ES un valsts finansējumu dalībvalstīm, lai pabeigtu pāreju uz bojāgājušo skaitu, kas vienāds ar nulli; uzsver, ka nulles redzējumam nevajadzētu izraisīt nepietiekamu ziņošanu par nelaimes gadījumiem un slimībām, kas saistītas ar darbu; aicina Komisiju nulles redzējuma pieejā iekļaut visus ievainojumus un nelaimes gadījumus, kā arī fizisko un garīgo novājinātību; aicina Komisiju un dalībvalstis ievērojami vairāk pievērsties profilakses stratēģijām, piemēram, stiprinot darba inspekciju, valstu darba aizsardzības dienestu un sociālo partneru dialogu, lai nodrošinātu, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no darba devēja veida vai lieluma ir tiesības uz visaugstāko iespējamo veselības un drošības aizsardzības līmeni; prasa vērienīgi īstenot un uzraudzīt jauno stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam, ņemot vērā arī Covid-19 pandēmijas ietekmi; aicina regulāri atjaunināt stratēģisko satvaru un uzlabot pašreizējās valstu stratēģijas saskaņā ar darba tirgu attīstību un divējādo digitālo un zaļo pārkārtošanos; uzskata, ka ir vajadzīga cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem un likumdošanas pasākumi vairākos ES politikas aspektos, kas saistīti ar arodveselību un drošību, lai papildinātu dažādos nesaistošos pasākumus, kas paredzēti nulles redzējuma īstenošanai; aicina skaidri koncentrēties uz darba ņēmēju līdzdalību un pastiprināt apspriešanos ar sociālajiem partneriem, īstenojot nulles redzējuma pieeju; atzinīgi vērtē to, ka augstākā līmeņa sanāksmē par drošību un veselības aizsardzību darbā 2023. gadā īpaša uzmanība tiks pievērsta “nulles redzējuma” pieejas progresam;

2. aicina Komisiju Eiropas Vēža uzveikšanas plānā izvirzīt vērienīgākus mērķus cīņai pret arodvēzi; aicina pastāvīgi un vērienīgā termiņā atjaunināt Direktīvu 2004/37/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar kancerogēnu vai mutagēnu iedarbību darbā[47], tostarp pēc rīcības plāna iesniegšanas un pēc apspriešanās ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju nekavējoties un līdz 2022. gada beigām šajā direktīvā nosakot arodekspozīcijas robežvērtības vismaz 25 papildu prioritārajām vielām; šajā sakarībā uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina pietiekams darbinieku skaits, tostarp attiecīgajās nodaļās un iestādēs; uzsver, ka, izveidojot visaptverošus visu dalībvalstu reģistrus, būtu iespējams Eiropas mērogā vākt datus par visiem attiecīgajiem kancerogēniem; aicina ES iestādes un attiecīgās aģentūras, dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas cieši sadarboties un spēcīgi iesaistīt sociālos partnerus savākto datu aktīvā izmantošanā, lai ar nepieciešamajiem leģislatīvajiem un neleģislatīvajiem pasākumiem apkarotu arodvēža veidus; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem darba ņēmējiem ir tiesības pārtraukt darbu, saskaroties ar tūlītējām briesmām un īpaši bīstamiem darba apstākļiem, saskaņā ar valsts praksi;

3. atzinīgi vērtē Direktīvā 2004/37/EK pausto Komisijas apņemšanos pārskatīt arodekspozīcijas robežvērtības svinam, kā arī tā savienojumiem un diizocianātiem; norāda, ka, lai gan Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komiteja (RAC) iesaka noteikt svina atmosfēras robežvērtību 4 µg/m³ apmērā un tā bioloģisko robežvērtību 150 µg apmērā uz litru asins, veicot soli pareizajā virzienā, ierosinātā bioloģiskā robežvērtība pienācīgi neaizsargā sievietes un jo īpaši grūtnieces[48]; aicina Komisiju nodrošināt, ka visos priekšlikumos par svina un tā savienojumu pārskatītajām ekspozīcijas robežvērtībām būtu nodrošināta vienlīdzīga aizsardzība visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no dzimuma; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos iekļaut endokrīnos disruptorus kā tādas kategorijas vielu, kas rada ļoti lielas bažas, Regulā (EK) Nr. 1907/2006[49] (REACH regula), kā arī tos klasificēt Regulā (EK) Nr. 1272/2008[50] (CLP regula); uzsver, ka ar ES tiesību aktos darba ņēmēji būtu jāaizsargā pret endokrīno disruptoru iedarbību; norāda, ka atsevišķu darbību automatizācija un robotizācija varētu būtiski samazināt risku, ka darbinieki darba vietās tiks pakļauti kancerogēnu iedarbībai; uzsver nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, lai novērstu, atklātu un labāk atzītu arodvēža gadījumus, kuri saistīti ar nakts maiņu darbu; aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst grupām, kuras ir īpaši pakļautas bīstamu ķīmisko vielu iedarbībai, piemēram, strādājošajiem ķīmijas un lauksaimniecības nozarē, vai tādām īpaši neaizsargātām darbiniecēm kā grūtnieces vai sievietes, kas baro bērnu ar krūti;

4. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos 2022. gadā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai vēl vairāk samazinātu azbesta iedarbību uz darba ņēmējiem; aicina Komisiju izvirzīt vērienīgākus mērķus un iesniegt Eiropas stratēģiju visa azbesta aizvākšanai saskaņā ar Parlamenta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darba ņēmēju aizsardzību pret azbestu; aicina Komisiju īstenot vērienīgus pasākumus, lai panāktu visa azbesta aizvākšanu, un pārskatīt Direktīvu 2009/148/EK[51] attiecībā uz minimālajām prasībām attiecībā uz azbesta iedarbībai pakļauto darba ņēmēju sertificētu apmācību un prioritārā kārtā atjaunināt arodekspozīcijas robežvērtību azbestam, kura būtu jānosaka 0,001 šķiedras/cm³ (1000 šķiedras/m³) apmērā; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu ES pamatdirektīvai par valstu azbesta aizvākšanas stratēģijām; aicina Komisiju atjaunināt Direktīvu 2010/31/ES[52] par ēku obligātu pārbaudi un secīgu azbesta un citu bīstamu vielu aizvākšanu, pirms var sākt renovācijas darbus, tādējādi aizliedzot noslēgt un iekapsulēt azbestu saturošus materiālus, kurus ir tehniski iespējams aizvākt; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kurā būtu ņemti vērā spēkā esošie valstu noteikumi, kā arī ietekmes novērtējums par visefektīvākajiem modeļiem, lai veiktu obligātu ēku pārbaudi, ietverot azbesta sastopamības virsmā diagnostiku, ko veic profesionāla struktūra ar atbilstošu kvalifikāciju un atļaujām, pirms ēku pārdošanas vai nomas un lai noteiktu minimālās azbesta sertifikātu saņemšanas prasības ēkām, kas būvētas pirms 2005. gada vai pirms gada, kad valstī noteikts līdzvērtīgs azbesta aizliegums; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt ar azbestu saistīto slimību labāku atzīšanu un kompensēšanu visiem azbesta iedarbībai pakļautajiem darba ņēmējiem, lai aizsargātu būvniecības un citu darba ņēmēju veselību zaļās pārkārtošanās procesā; aicina, ja iespējams, izmantot analītisko transmisijas elektronmikroskopiju (ATEM) vai līdzīgas modernas šķiedru skaitīšanas metodes;

5. uzskata, ka Padomes Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā[53], var nebūt pietiekami efektīva darba pasaulei 21. gadsimtā un jaunākajām norisēm darba tirgos, tostarp psihosociālo risku novērtēšanai un pārvaldībai; tādēļ uzskata, ka tā būtu jāpapildina, lai stiprinātu šo aspektu; atgādina par savu prasību Komisijai iekļaut stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā tiesības būt bezsaistē un, konkrēti, kā daļu no satvara izstrādāt jaunus psihosociālus pasākumus; šajā sakarībā aicina Komisiju pastiprināt stratēģiskā satvara par drošību un veselības aizsardzību darbā vērienīgumu; aicina Komisiju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, ierosināt direktīvu par psihosociālajiem riskiem un labbūtību darbā, lai efektīvi novērstu tādus psihosociālos riskus darba vietā kā trauksme, depresija, izdegšana un stress, tostarp riskus, ko rada strukturālas problēmas, piemēram, darba organizācija (t. i., slikta pārvaldība, slikts darba plānojums vai darba ņēmēju zināšanu un spēju neatbilstība noteiktajiem uzdevumiem); aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot mehānismus šādu risku novēršanai un skarto darba ņēmēju reintegrācijai darba vietā un pāriet no individuāla līmeņa darbībām uz darba organizācijas pieeju saskaņā ar Direktīvā 89/391/EEK iekļautajiem vispārējiem profilakses hierarhijas principiem; aicina Komisiju sagatavot pamatnostādnes attiecībā uz minimālo darbinieku skaitu, kas sniedz arodveselības pakalpojumus un kuri ir nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu arodveselības uzraudzību[54]; uzskata, ka garīgās veselības aizsardzībai un veicināšanai vajadzētu būt neatņemamai daļai no darba aizsardzības gatavības plāniem turpmākām veselības krīzēm; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības aprūpes darbinieku un citu būtisku darbinieku garīgajai veselībai; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ekspertu grupas jautājumos par efektīviem ieguldījumiem veselībā (EXPH) ieguldījumu tās atzinumā par atbalstu veselības nozares darbinieku un citu kritiski svarīgo darba ņēmēju garīgajai veselībai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pienācīgus turpmākos pasākumus un šo ieteikumu īstenošanu;

6. uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgas kompensācijas pieprasījumu iespējas darba ņēmējiem arodslimību gadījumā; aicina Komisiju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pārskatīt Komisijas 2003. gada Ieteikumu par Eiropas arodslimību sarakstu, pievienojot tādus papildinājumus kā ar darbu saistīti balsta un kustību aparāta traucējumi, ar darbu saistīti garīgās veselības traucējumi, jo īpaši depresija, izdegšana, trauksme un stress, visas ar azbestu saistītās slimības un ādas vēža veidi, kā arī reimatiski un hroniski iekaisumi; aicina Komisiju pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem šo ieteikumu pārveidot par direktīvu, ar ko izveido arodslimību minimālo sarakstu un nosaka minimālās prasības to atzīšanai un atbilstīgai kompensācijai attiecīgajām personām;

7. uzsver, ka darba ņēmējas sievietes saskaras ar aizvien lielākām problēmām saistībā ar arodveselību un labbūtību, jo īpaši veselības un aprūpes nozarēs; atzinīgi vērtē to, ka Komisija pievērš lielāku uzmanību dzimumsensitīvai pieejai saistībā ar drošību un veselības aizsardzību darbā; aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt dzimumu perspektīvu un ņemt vērā dzimumu atšķirības visos arodveselības un darba drošības pasākumos; aicina Komisiju gaidāmo likumdošanas iniciatīvu par dzimumbalstītas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu balstīt uz pamatnolīgumu par uzmākšanās un vardarbības novēršanu darbavietā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka preventīvie un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir izskaust vardarbību, diskrimināciju un aizskarošu izturēšanos darba vidē, tostarp trešo personu vardarbību un aizskarošu izturēšanos (t. i. to, ko veic pircēji, klienti, apmeklētāji vai pacienti), attiecīgā gadījumā tiek piemēroti neatkarīgi no aizskatošās izturēšanās iemesla un cēloņa un ka tie neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kuru pamatā ir diskriminējoši iemesli; aicina dalībvalstis ratificēt SDO Konvenciju Nr. 190 un Ieteikumu Nr. 206 par vardarbību un aizskarošu izturēšanos un ieviest nepieciešamos tiesību aktus un politikas pasākumus vardarbības un aizskarošanas izturēšanās novēršanai un apkarošanai darba vidē;

8. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt stratēģijas, lai sagatavotos novecojošajam darbaspēkam, lielākam skaitam darbinieku ar hroniskām slimībām un vajadzībai pielāgot darba vietu darba ņēmēju ar invaliditāti vajadzībām, aktīvi atbalstīt reintegrāciju un nediskrimināciju un pielāgot darba apstākļus personām ar invaliditāti vai hroniskām slimībām, kā arī personām, kas atgūstas no slimībām; uzsver, ka ir jānosaka un jāīsteno pielāgotas un individualizētas stratēģijas, lai atvieglotu darba ņēmēju atveseļošanas un rehabilitācijas procesus; uzsver, ka šādās stratēģijās būtu jāiekļauj izglītības, apmācības un mūžizglītības veicināšana visu vecumu personām, kā arī labāks darba un privātās dzīves līdzsvars un paaudžu apmaiņas veicināšana darbavietā; uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš aprūpētājiem;

9. aicina Komisiju saistībā ar Personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.-2030. gadam piedāvāt dalībvalstīm un darba devējiem skaidras un vērienīgas pamatnostādnes par darba vietu pielāgošanas un saprātīgu pielāgojumu nodrošināšanu darba vietā personām ar invaliditāti; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt vērienīgu Direktīvas 2000/78/EK par vienlīdzīgu attieksmi pārskatīšanu; uzskata, ka vienlīdz svarīgi ir pievērst uzmanību to darba ņēmēju situācijai, kuri slimo ar hroniskām slimībām;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis savās darba aizsardzības stratēģijās īpašu uzmanību pievērst gados jauniem darba ņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot darba ņēmējiem vecumā līdz 18 gadiem; atgādina, ka statistikas dati liecina, ka 18–24 gadus veciem cilvēkiem pastāv lielāka iespēja pieredzēt smagu nelaimes gadījumu darbā nekā gados vecākiem pieaugušajiem, jo viņiem trūkst pieredzes, nav saņemta pietiekama apmācība un uzraudzība, nav pietiekamas izpratnes par viņu tiesībām un darba devēju pienākumiem, darba devēji neatzīst viņu vajadzības un viņi saskaras ar nestabiliem darba apstākļiem, kas jau jaunībā vai vēlāk dzīves laikā noved pie arodslimībām[55];

11. atgādina, ka platformu darbinieki var saskarties ar lielāku veselības un drošības risku gan darbā uz vietas, gan tiešsaistes platformu darbā; tā kā šis risks neaprobežojas tikai ar fizisko veselību, bet var ietekmēt arī psihosociālo veselību, ņemot vērā tādus jaunus riska faktorus kā neparedzamais darba laiks, darba intensitāte, konkurētspējīgā vide, informācijas pārslodze un izolācija; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā, lai uzlabotu platformu darbinieku darba apstākļus; uzsver, ka visiem platformu darbiniekiem vajadzētu būt tiesībām saņemt kompensāciju nelaimes gadījumos darbā un arodslimību gadījumā un saņemt sociālo aizsardzību, tostarp veselības un invaliditātes apdrošināšanu, ieviešot vienkāršu prezumpciju par darba attiecībām platformu darbiniekiem saskaņā ar valstu definīcijām, kas noteiktas attiecīgajos dalībvalstu tiesību aktos vai koplīgumos; šajā sakarībā atkārto 2021. gada 16. septembra rezolūcijā par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem — ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi[56] formulētos ieteikumus;

12. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka darba aizsardzības tiesību akti un politika attiecas uz visiem darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts valsts tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, tostarp nestandarta darba ņēmējiem[57], kā arī īstajiem un fiktīviem pašnodarbinātajiem un mobilajiem darba ņēmējiem; uzsver darba koplīguma slēgšanas sarunu izšķirošo nozīmi visaugstāko arodveselības un darba drošības standartu nodrošināšanā; uzsver, ka Eiropas un starptautiskās cilvēktiesības garantē visiem darba ņēmējiem tiesības apvienoties, dibināt arodbiedrības un iestāties tajās, iesaistīties darba koplīguma slēgšanas sarunās, kolektīvi rīkoties, lai aizstāvētu savas tiesības, un saņemt aizsardzību saskaņā ar koplīgumiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa[58];

13. aicina Komisiju iekļaut veselību un drošību visās attiecīgajās ES stratēģijās un politikā attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp stratēģijās, kas saistītas ar mākslīgo intelektu (MI); uzsver, ka MI risinājumiem darbavietā jābūt ētiskiem un cilvēkorientētiem, pārredzamiem, taisnīgiem un jāizvairās no jebkādas negatīvas ietekmes uz darba ņēmēju veselību un drošību; aicina Komisiju pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem apsvērt iespēju nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, lai precizētu darba aizsardzības saistības un pienākumus saistībā ar MI sistēmām un jauniem darba veidiem; uzsver, ka ir nepieciešama darba ņēmēju izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvas darba aizsardzības stratēģijas, lai darba ņēmēji varētu ieviest un izmantot MI darba vietā; uzsver, ka mākslīgais intelekts un digitalizācija ticami veicina cilvēka un mašīnas sinerģiju un piedāvā ekonomiskus un sociālus ieguvumus, kā arī jaunas iespējas uzņēmumiem, un arī rada tādas darba aizsardzības bažas kā jauni darba ņēmēju uzraudzības un pārvaldības veidi, kuru pamatā ir liela apjoma reāllaika datu vākšana, kas var radīt juridiskus, regulatīvus un ētiskus jautājumus; jo īpaši aicina ieviest aizsardzības pasākumus pret algoritmiskās pārvaldības negatīvo ietekmi uz darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību; uzsver, ka darba jomās izmantotajiem algoritmiem ir jābūt pārredzamiem, nediskriminējošiem un ētiskiem un ka algoritmiskiem lēmumiem ir jābūt atbildīgiem, apstrīdamiem un attiecīgā gadījumā atgriezeniskiem, un līdz ar to tie ir jāuzrauga cilvēkam; uzsver sociālo partneru lomu tādu jaunu arodrisku paredzēšanā, kas izriet no revolucionāru tehnoloģiju izstrādes;

14. atgādina, ka klimata pārmaiņas tieši ietekmē darba ņēmēju veselību; atgādina, ka ekstrēmu laikapstākļu notikumu pastiprināšanās radīs lielāku skaitu fizisku ievainojumu un ka klimata pārmaiņas varētu arī palielināt ādas vēža, putekļu iedarbības un psihosociālo risku apdraudējumu; uzskata, ka situāciju var pasliktināt arī neatbilstoša darba organizācija; uzsver sociālo partneru lomu no klimata pārmaiņām izrietošu jaunu arodrisku paredzēšanā; atgādina, ka darba ņēmēju veselības aizsardzība un drošība ir ES kompetencē un ka saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK darba ņēmēji būtu jāaizsargā pret jebkādiem riskiem, tostarp jauniem riskiem; aicina Komisiju rūpīgi un steidzami novērtēt jaunos un potenciālos klimata pārmaiņu riskus attiecībā uz arodveselību un drošību, lai labāk aizsargātu darba ņēmējus no pakļaušanas augstākas temperatūras, dabiskā ultravioletā starojuma un citu saistīto un drošības apdraudējumu iedarbībai;

15. aicina ES līmenī palielināt aizsardzību pret ultravioletā starojuma iedarbību, jo īpaši tiesību aktos par darba aizsardzību, kas attiecas uz ārpus telpām strādājošajiem; tādēļ aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2006/25/EK par darba ņēmēju pakļaušanu riskiem, ko izraisa fizikāli faktori (mākslīgais optiskais starojums)[59], un iekļaut tās darbības jomā saules starojumu; aicina Komisiju novērtēt to pašreizējo pasākumu īstenošanu un efektivitāti, kas ieviesti, lai aizsargātu jonizējošā starojuma iedarbībai pakļautos darba ņēmējus, piemēram, lidmašīnu apkalpes, atomelektrostaciju darbiniekus, attiecīgas rūpnieciskās vides darbiniekus, pētniekus un veselības aprūpes un veterinārijas speciālistus, kas strādā radioloģijas, staru terapijas vai kodolmedicīnas nozarē, un vajadzības gadījumā pārskatīt šos pasākumus nolūkā noteikt samērīgus pasākumus;

16. aicina Komisiju pašreizējā starpiestāžu struktūrā izveidot agrīnās brīdināšanas mehānismu, lai noteiktu, kurās jomās ir vajadzīgi pielāgojumi un labojumi spēkā esošajās darba aizsardzības direktīvās, kas attiecas uz jomām, kurās pastāvīgi notiek pārmaiņas, un kuras var ietekmēt, piemēram, jauni zinātniskie dati par bīstamiem produktiem vai darba tirgu un darba apstākļu attīstība divējādās digitālās un zaļās pārkārtošanās ietvaros; uzsver īpašo nepieciešamību šajā mehānismā iesaistīt nozaru sociālos partnerus, jo tie ir pirmie, kas saskaras ar mainīgo situāciju;

17. aicina Komisiju pārskatīt Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu[60], lai nodrošinātu, ka visos finansētajos vai līdzfinansētajos projektos un iniciatīvās ir iekļautas klauzulas par arodveselību un drošību un koplīgumu ievērošanu, un sniegt skaidras pamatnostādnes par to, kā to var izdarīt;

18. aicina Komisiju turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos veicināt plašāku tematiku par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodrošināt, ka arodveselības un darba drošības standarti tiek pienācīgi ņemti vērā kā daļa no saistošām saistībām attiecībā uz darba un sociālajiem standartiem; aicina Komisiju atbalstīt kandidātvalstis to tiesiskā regulējuma saskaņošanā ar ES acquis darba aizsardzības jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis cieši sadarboties ar SDO un PVO, lai veicinātu tiesības uz drošiem un veselīgiem darba apstākļiem saskaņā ar SDO darba pamatprincipiem un tiesībām un lai nodrošinātu, ka globālo piegādes ķēžu dalībnieki ievēro šos principus; atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi ierosināt ES mēroga aizliegumu produktiem, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu;

19. atzinīgi vērtē mērķi stiprināt sadarbību ar ES partnervalstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un citiem starptautiskiem forumiem, lai visā pasaulē paaugstinātu arodveselības un darba drošības standartus; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties, atbalstot tiesību uz drošiem un veselīgiem darba apstākļiem iekļaušanu SDO pamatprincipu un tiesību darbā sistēmā;

20. uzskata, ka pārrobežu reģionos būtu jāveicina obligātas kopīgas pārrobežu apmācības un paraugprakses apmaiņa starp veselības aprūpes darbiniekiem un sabiedrības veselības darbiniekiem;

Gatavības plāns turpmākām veselības krīzēm —  pieredze, kas iegūta Covid-19 pandēmijā, un tās ietekme uz darbu

21. uzsver, ka ir būtiski gūt pieredzi no Covid-19 pandēmijas un palielināt sagatavotību iespējamām turpmākām veselības krīzēm; atbalsta aicinājumu dalībvalstīm izstrādāt gatavības plānus turpmākām krīzēm savās valsts darba aizsardzības stratēģijās, apspriežoties ar valstu sociālajiem partneriem, tostarp attiecībā uz ES pamatnostādņu un instrumentu īstenošanu; uzsver, ka ir vajadzīgi efektīvi ES mehānismi šo plānu koordinēšanai; uzskata, ka labākai pārbaudītas informācijas paziņošanai vajadzētu būt jebkura veselības situāciju gatavības plāna pamatā; uzskata, ka garīgās veselības aizsardzībai un veicināšanai vajadzētu būt neatņemamai daļai no darba aizsardzības gatavības plāniem turpmākām veselības krīzēm, un uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš veselības aprūpes darbinieku un citu kritiski svarīgo darba ņēmēju garīgajai veselībai; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ciešā sadarbībā ar sabiedrības veselības aizsardzības dalībniekiem sākt padziļinātu novērtējumu par pandēmijas ietekmi un ES un valstu darba aizsardzības sistēmu efektivitāti, lai izstrādātu ārkārtas procedūras un norādījumus pasākumu ātrai izvēršanai, īstenošanai un uzraudzībai iespējamās turpmākās veselības krīzēs; aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst pārrobežu reģioniem, lai uzlabotu sadarbību; uzskata, ka ES sabiedrības veselības ārkārtas situācijas pasludināšanai, kā paredzēts gaidāmajā regulā[61] par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem, būtu jāveicina to pasākumu īstenošana un ES koordinācija, kas paredzēti dalībvalstu gatavības plānos par darba aizsardzību;

22. atgādina par Komisijas apņemšanos izvērtēt, vai ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai uzlabotu spēkā esošā ES tiesiskā regulējuma darbību veselības un drošības jomā un nepieciešamību grozīt Direktīvu 2000/54/EK par bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā; aicina Komisiju nekavējoties mērķtiecīgi pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no Covid-19 krīzes, lai uzlabotu sagatavotību, reaģēšanas plānošanu un izturētspēju veselības krīžu laikā visās darbvietās; uzsver, ka ar pārskatīšanu būtu jānodrošina, ka direktīva ir piemērota reaģēšanai uz pandēmijas situācijām, jāatvieglo valstu ārkārtas rīcības plānu izstrāde pandēmijas uzliesmojuma gadījumā un darba devēja rakstisku norādījumu sagatavošana dažādās valodās par darba aizsardzības riskiem, sanitārajiem pasākumiem un darba organizāciju šāda uzliesmojuma gadījumā visiem darba ņēmējiem; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iekļaut Covid-19 ieteikumā par Eiropas arodslimību sarakstu;

23. aicina Komisiju un dalībvalstis stingri izvirzīt par prioritāti un pienācīgi finansēt pētniecības un datu vākšanas stiprināšanu gan ES, gan valstu līmenī par arodveselību un drošību, jo īpaši par cēloņiem un ietekmi uz garīgo veselību, psihosociālajiem, ergonomiskajiem riskiem un balsta un kustību aparāta slimībām, ar darbu saistītām sirds un asinsvadu slimībām, arodvēzi, hroniskām iekaisuma slimībām dažādās nozarēs, un veikt detalizētu novērtējumu par problēmām, kā arī par mainīgās darba vides ietekmi, tostarp darba aizsardzības iespējām un problēmām, kas saistītas ar attālinātu darbu un tāldarbu, un tiesībām būt bezsaistē, lai analizētu dzimuma, vecuma un invaliditātes ietekmi; aicina Komisiju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, pēc šādiem pētījumiem veikt gan leģislatīvus, gan neleģislatīvus pasākumus, lai aizsargātu darba ņēmēju veselību un drošību;

24. aicina Komisiju veikt papildu pētījumu par ekonomiskajām izmaksām, ko rada atstumtība veselības un nodarbinātības jomā;

25. aicina Komisiju ierosināt tiesisko regulējumu, lai visā Savienībā noteiktu minimālas prasības tāldarbam, vienlaikus nodrošinot, ka netiek negatīvi ietekmēti tāldarbinieku nodarbinātības apstākļi; norāda, ka šis regulējums būtu jāizstrādā, apspriežoties ar dalībvalstīm un Eiropas sociālajiem partneriem, pilnībā ievērojot valstu darba tirgus modeļus un ņemot vērā sociālo partneru pamatnolīgumus par tāldarbu un digitalizāciju; uzsver, ka šādā regulējumā būtu precīzi jāreglamentē darba apstākļi, tostarp aprīkojuma, piemēram, esošo un jauno digitālo rīku, nodrošināšana, izmantošana un atbildība par to, un regulējumam būtu jānodrošina, lai šāds darbs tiktu veikts brīvprātīgi un lai tāldarbinieku tiesības, darba un privātās dzīves līdzsvars, darba slodze un veiktā darba standarti būtu līdzvērtīgi tiem, kas piemēroti salīdzināmajiem darba ņēmējiem, kuri strādā uz vietas; uzsver, ka šīs likumdošanas iniciatīvas pamatā vajadzētu būt visaptverošam novērtējumam, tostarp par psihosociālajiem riskiem, kas saistīti ar digitālo un attālināta darba praksi un caurlaidīgu darba vidi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pasākumus attiecībā uz piekļūstamību un iekļaujošām tehnoloģijām personām ar invaliditāti, kuras atrodas pārejas posmā uz tāldarbu un/vai piedalās attālinātā profesionālā apmācībā;

26. aicina Komisiju, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, ierosināt direktīvu par minimālajiem standartiem un nosacījumiem, lai nodrošinātu, ka visi darba ņēmēji spēj efektīvi īstenot savas tiesības atslēgties, un reglamentēt esošo un jauno digitālo rīku izmantošanu darba vajadzībām saskaņā ar 2021. gada 21. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par tiesībām atslēgties un ņemot vērā sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju;

27. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos modernizēt darba aizsardzības satvaru, pārskatot Direktīvu 89/654/EEK[62] un Direktīvu 90/270/EEK[63] par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darbā ar displeju ierīcēm; aicina Komisiju šajā sakarā nekavējoties izvirzīt vērienīgākus mērķus un ierosināt plašāku un visaptverošāku direktīvu par tādu balsta un kustību aparāta slimību un reimatisko slimību profilaksi un pārvaldību, kas saistītas ar darbu, un aicina dalībvalstis pastiprināt pētniecību un datu vākšanu; aicina Komisiju nodrošināt, ka direktīvā ir iekļauti visi ar darbu saistītie riski, kas var izraisīt reimatiskas/ hroniskas iekaisuma un balsta un kustību aparāta slimības, piemēram, smagu objektu celšana, atkārtotas kustības, vibrācija vai ilga stāvēšana/ sēdēšana; atgādina, ka balsta un kustību aparāta slimības biežāk var skart sievietes; atgādina Komisijai, ka priekšlikumā par balsta un kustību aparāta slimībām, kas saistītas ar darbu, šo slimību novērtēšanā, profilaksē un ārstēšanā ir jāiekļauj spēcīga dzimumu dimensija; aicina Komisiju un dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest elastīgus darba grafikus darba ņēmējiem, kuri cieš no balsta un kustību aparāta traucējumiem vai reimatiskiem/ hroniskiem iekaisuma stāvokļiem; aicina Komisiju un dalībvalstis novērst arodriskus, kas saistīti ar sirds un asinsrites slimībām;

28. aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt uzņēmumus rīkoties, lai veicinātu darba ņēmēju veselību, izmantojot to rīcībā esošos loģistikas resursus, sniedzot ieteikumus par veselīgu dzīvesveidu, veicinot fizisko aktivitāšu praktizēšanu, nodrošinot piekļuvi īpašām zonām telpās vai atvieglojot piekļuvi specializētām ārējām struktūrām, veicinot iekšējo sporta komandu izveidi, nodrošinot velosipēdu garāžas, veicinot laba uztura patēriņu, piedāvājot uzņēmuma ēdnīcā veselīgus, līdzsvarotus un daudzveidīgus ēdienus  un dabīgo dzērienu automātus, izplatot zīmes, kas aicina darbiniekus nepieļaut kaitīgu vielu, piemēram, cigarešu dūmu, atrašanos telpās pie koplietošanas ieejām un izejām, kā arī izmantojot citus izglītojošus pasākumus, kas varētu kalpot šim mērķim, piemēram, popularizējot Eiropas pretvēža rīcības kodeksu; uzsver pozitīvo ietekmi, kāda ir par personālu atbildīgo vadītāju un darbinieku pienācīgai izglītošanai un apmācībai, novēršot psihosociālos riskus un aizskarošu izturēšanos darbā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka par personālu atbildīgie vadītāji un darbinieki pirms pienākumu pildīšanas darbā saņem vai ir pabeiguši attiecīgu apmācību, tostarp apmācību psihosociālā riska novēršanas un aizskarošas izturēšanās apkarošanas kursos; aicina dalībvalstis un sociālos partnerus īstenot iniciatīvas, ar kurām aktualizēt veselības un drošības jomas pārstāvju un vadītāju prasmes atbilstīgi valstu tiesībām un praksei; aicina dalībvalstis atbalstīt darba ņēmēju aktīvu iesaistīšanu preventīvo darba drošības pasākumu īstenošanā, nodrošinot, ka veselības un drošības jomas pārstāvji var saņemt apmācību ārpus pamata moduļiem;

29. atgādina par daudzajiem gadījumiem, kad Covid-19 pandēmijas laikā tika pārkāptas darba ņēmēju tiesības, jo īpaši mobilo darba ņēmēju, tostarp pārrobežu, sezonas un migrējošo darba ņēmēju, tiesības, kuri bija pakļauti neveselīgiem vai nedrošiem dzīves un darba apstākļiem, piemēram, sliktiem vai pārapdzīvotiem mājokļiem, un kuriem netika sniegta pienācīga informācija par viņu tiesībām; atkārtoti aicina Komisiju steidzami rīkoties, lai uzlabotu nodarbinātības, darba un veselības un drošības apstākļus mobilajiem un migrējošajiem darba ņēmējiem, piemēram, pārrobežu, norīkotajiem un sezonas darba ņēmējiem, tostarp pārskatot pagaidu darba aģentūru, darbā pieņemšanas aģentūru, citu starpnieku un apakšuzņēmēju lomu, lai apzinātu aizsardzības nepilnības, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu un īpašās veselības un drošības problēmas, ar kurām saskaras mobilie un migrējošie darba ņēmēji, piemēram, piekļuve pienācīgam aprīkojumam un aprīkojumam, kvalitatīvam mājoklim, drošam transportam un pienācīgām maltītēm[64], un pievēršoties nepieciešamībai pārskatīt spēkā esošo tiesisko regulējumu, lai novērstu konstatētās nepilnības, kā arī lai nodrošinātu noturību pret pandēmiju, paturot prātā Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka darba ņēmēju izmitināšana, ja to organizē darba devējs, ir droša, pienācīga un atbilst minimālajiem standartiem; uzsver, ka Eiropas Darba iestāde palīdz dalībvalstīm un Komisijai efektīvi piemērot un īstenot ES tiesību aktus, kas saistīti ar darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu ES; uzsver, ka ir jāapsver iespēja pārskatīt Eiropas Darba iestādes pilnvaras saistībā ar novērtējumu, kas jāveic 2024. gadā, lai iekļautu noteikumus par arodveselību un drošību; aicina EU-OSHA un Eiropas Darba iestādi sadarboties, lai atbalstītu Komisiju un dalībvalstis mobilo un migrējošo darba ņēmēju arodveselības un drošības uzlabošanā; aicina Komisiju izpētīt, kā digitālie rīki var palīdzēt stiprināt arodveselības un darba drošības standartu pārrobežu izpildi visiem mobilajiem darba ņēmējiem, tostarp pašnodarbinātajiem un mobilajiem trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ES noteikumi par darbaspēka mobilitāti ES iekšienē; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Eiropas Darba iestādi un pēc pienācīga novērtējuma nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Eiropas sociālā nodrošinājuma karti visiem mobilajiem darba ņēmējiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas ES noteikumi par mobilitāti ES iekšienē, kas attiecīgajām valstu iestādēm un sociālajiem partneriem nodrošinātu instrumentu, ar kuru varētu taisnīgi un efektīvi uzlabot ES noteikumu izpildi attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu darba tirgū, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES, tostarp attiecībā uz mobilo darba ņēmēju veselības aizsardzību un drošību, kā noteikts Parlamenta 2021. gada 25. novembra rezolūcijā par Eiropas sociālā nodrošinājuma kartes ieviešanu, lai uzlabotu sociālā nodrošinājuma tiesību un taisnīgas mobilitātes digitālo īstenošanu[65];

30. uzsver, ka ir jānodrošina darba aizsardzības iekļaušana publiskajā iepirkumā, un šajā sakarībā aicina dalībvalstis iesniegt valsts politikas pamatnostādnes, lai to nodrošinātu; aicina Komisiju izplatīt paraugpraksi par to, kā darba aizsardzību iekļaut publiskā iepirkuma noteikumos un kā iekļaut darba aizsardzības klauzulas valsts tiesību aktos saskaņā ar Publiskā iepirkuma direktīvu;

Īstenošana un izpilde

31. uzsver valstu darba inspekciju būtisko nozīmi, nodrošinot tiesību aktu ievērošanu veselības aizsardzības un darba drošības jomā un novēršot arodslimības un arodtraumas; aicina dalībvalstis nodrošināt pienācīgu finansējumu valstu darba inspekcijām un īstenot SDO ieteikumu par vienu darba inspektoru uz 10 000 darba ņēmēju, lai veiktu ātras un efektīvas pārbaudes un izbeigtu jebkāda veida ļaunprātīgu izmantošanu; aicina Komisiju veikt pētījumu un izplatīt tā rezultātus par to, kā valstu darba inspekcijas veic pārbaudes, un par šo pārbaužu tvērumu un saturu, tostarp attiecībā uz konstatēto pārkāpumu skaitu un efektīvu, samērīgu un atturošu sankciju piemērošanu, lai apzinātu to spēju īstenot spēkā esošos noteikumus par darba aizsardzību nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus pietiekamai aizsardzībai; aicina Komisiju Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas kompetences jomā izveidot īpašu trīspusēju darba grupu izpildes jautājumos, kas sekotu šim pētījumam; aicina Komisiju un dalībvalstis visās politikas jomās racionalizēt arodveselības un darba drošības standartus, kā arī uzlabot preventīvos pasākumus un spēkā esošo arodveselības un darba drošības noteikumu un tiesību aktu izpildi; šajā sakarībā uzsver sociālo partneru un darba aizsardzības dienestu nozīmi; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt lielāku koordināciju, sadarbību un apmācību Eiropas līmenī;

32. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt  pienācīgu finansējumu un visiem darba ņēmējiem piekļuvi veselības un drošības apmācībai un mācību iespējām, lai cīnītos pret nelaimes gadījumiem un slimībām darbā; uzsver, ka šajā sakarībā ir cieši jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem;

33. aicina Komisiju novērst atšķirības starp valstu tiesību aktiem par veselības aizsardzību un drošību darbā, kas rada negodīgu konkurenci ne tikai iekšējā tirgū, bet arī attiecībā uz trešām valstīm;

34. aicina Komisiju uzsākt novērtējumu par darba aizsardzības dienestu darbu un pieredzi, kas gūta ārējo darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanas jomā kopš Direktīvas 89/391/EEK 7. panta 3. punkta noteikumu ieviešanas; mudina Komisiju izstrādāt ieteikumus, kā stiprināt ārējo darba aizsardzības pakalpojumu sniegšanu dalībvalstīs, lai uzlabotu riska novēršanu darba vietā;

35. aicina dalībvalstis ziņot par mērķiem, kas noteikti to valsts darba aizsardzības stratēģijās, un nodrošināt pienācīgu finansējumu to īstenošanas atbalstam; uzsver, ka sociālie partneri būtu pilnībā jāiesaista valstu darba aizsardzības plānu īstenošanā vai turpmākajos procesos saistībā ar tiem; uzsver nepieciešamību atzīt un iesaistīt sociālos partnerus un darbvietas darba aizsardzības pārstāvjus darba aizsardzības tiesiskā regulējuma sagatavošanā, īstenošanā un izpildē; aicina Komisiju sākt pētīt koncepcijas un praksi, kas ļauj labāk iesaistīt darba ņēmējus un viņu pārstāvjus arodbiedrībās un uzņēmumu padomēs visos riska novērtēšanas un darba aizsardzības politikas posmos uzņēmuma līmenī, un uzsākt finansētas programmas, lai uzlabotu darba ņēmēju līdzdalību uzņēmumu darba aizsardzības pasākumos; aicina dalībvalstis atcelt visus valsts tiesību aktus, kas kavē darba koplīguma slēgšanas sarunas, tostarp nodrošinot, ka arodbiedrībām ir piekļuve darba vietām organizēšanas, informācijas apmaiņas un apspriešanās nolūkā, stiprinot darba ņēmēju pārstāvību un tādējādi nodrošinot pienācīgus veselības un drošības standartus darba vietā;

36. uzsver, ka mobilitātes pakete un tās iniciatīvas, tostarp Komisijas pamatnostādnes par braukšanas un atpūtas laika noteikumiem, var uzlabot arodveselību un drošību; aicina dalībvalstis palielināt ceļu uzraudzību un nodrošināt atbilstību šiem noteikumiem, tostarp garantējot, ka darba devēji nodrošina transportlīdzekļu vadītājiem pienācīgus grafikus, lai novērstu pārmērīgu darba slodzi, tādējādi palielinot ceļu satiksmes drošību; aicina Komisiju un dalībvalstis savās valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijās noteikt skaidrus mērķus attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazināšanu nelaimes gadījumos, kas saistīti ar darbu; aicina Komisiju nākt klajā ar līdzīgām iniciatīvām, lai uzlabotu darba ņēmēju veselību un drošību aviācijas un jūrniecības nozarē; aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ziņo un sniedz statistikas datus par nelaimes gadījumiem darbā uz ceļiem;

37. uzsver, ka visi darba ņēmēji būtu pienācīgi jāaizsargā neatkarīgi no uzņēmuma lieluma un ka atbalsts jo īpaši būtu jāsniedz mikrouzņēmumiem un MVU, lai palīdzētu tiem pareizi piemērot darba aizsardzības noteikumus; uzsver EU-OSHA lomu mikrouzņēmumu un MVU nodrošināšanā ar instrumentiem un standartiem, kas tiem ir vajadzīgi, lai novērtētu riskus savam darbaspēkam un īstenotu pienācīgus profilakses pasākumus; uzskata, ka EU-OSHA būtu jāstiprina, lai visā Savienībā labāk veicinātu veselīgas un drošas darbvietas un turpinātu izstrādāt iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot darba vietas profilakses pasākumus visās tautsaimniecības nozarēs;

°

° °

38. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.


PASKAIDROJUMS

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips nosaka, ka darba ņēmējiem ir tiesības uz augstu darba aizsardzības līmeni. ES darba aizsardzības tiesību aktiem ir būtiska nozīme šā principa nodrošināšanā un gandrīz 170 miljonu darba ņēmēju aizsardzībā Eiropas Savienībā. Stratēģijas 2021.–2027. gadam pārskatīšana sniedz vienreizēju iespēju noteikt galvenās prioritātes un darbības, kas nākamajos gados jāveic ne tikai pasaulē pēc pandēmijas, bet arī pasaulē, kurā izzudīs vecās darbvietas un parādīsies jaunas darbvietas kontinentā, kurā notiks ievērojamas zaļas, tehnoloģiskas un demogrāfiskas pārmaiņas. Eiropas Savienības galvenais uzdevums ir vienmēr meklēt risinājumus šādu pāreju laikā un aizsargāt darba ņēmējus.

 

Covid-19 pandēmija neapšaubāmi ir ļoti būtiski ietekmējusi miljoniem eiropiešu darba dzīvi. Priekšplāna darbinieki bija pakļauti milzīgam spiedienam, taču viņu darbs kļuva redzamāks, tas tika vairāk novērtēts un cienīts nekā jebkad agrāk. Daudziem no mums pirmo reizi tika ieviests darbs no mājām. Tas, kas iepriekš šķita neiespējams, tika rūpīgi pārbaudīts, darot lielu daļu darba mājās, un tagad šādu darbu sāk uzskatīt par darba ņēmēju priekšrocību, lai palielinātu darba dienu elastību un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

 

Tomēr pandēmija ir pierādījusi, ka Eiropas veselības un drošības regulējums nav bijis piemērots, lai pielāgotos straujām pārmaiņām globālās pandēmijas cēloņu dēļ. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai darba ņēmēji, pat gadījumos, kad viņu veselību un drošību apdraud neparedzētas izmaiņas un riski, varētu sagaidīt pienācīgu aizsardzības līmeni darbavietā. Bioloģisko aģentu direktīva ir skaidrs piemērs tādai direktīvai, kas nav pielāgota pandēmijas situācijai, bet kam ir vislielākā nozīme attiecībā uz darba ņēmēju eksponētību vīrusiem darbavietā.

 

Ar jaunajām priekšrocībām, piemēram, lielāku tāldarba elastību, kopā nāk atbildība, kas ir saistīta ar darba aizsardzības tiesību aktu un stratēģijas nodrošināšanu un atjaunināšanu, lai tā atbilstu digitālā laikmeta jaunajai realitātei. Covid pandēmija ir devusi impulsu aktīvi rīkoties, lai uzlabotu garīgo veselību darbā. Ir pienācis laiks nopietni risināt problēmas, kas saistītas ar stresu, satraukumu, depresiju, aizskarošu izturēšanos un izdegšanu, kā arī negatīvo ietekmi uz darba ņēmēju darba un privātās dzīves līdzsvaru, strādājot brīvajā laikā.

 

Cilvēku aizsardzība pret veselības un drošības apdraudējumiem ir būtisks elements, lai ikvienam nodrošinātu pienācīgus darba apstākļus. Neviens nedrīkst saskarties ar negadījumu, ilglaicīgas slimības vai dzīvības zaudēšanas risku, dodoties strādāt. Ir jābūt pamatprincipam, ka visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no nodarbinātības veida, darba devēja lieluma vai nodarbinātības dalībvalsts ir tiesības uz visaugstāko aizsardzības līmeni darbavietā. Mainīgais darba tirgus ar jauniem digitāliem risinājumiem un jauniem darba veidiem, piemēram, digitālajās platformās, ir jāpapildina ar pielāgošanos Eiropas tiesību aktiem veselības un drošības jomā.

 

Neatkarīgi no tā, vai strādājat ekrāna priekšā, darbojaties ar smagām kravām vai strādājat sarežģītos darba apstākļos, ir jāgarantē, ka jums tiek novērsts ilgtermiņa iedarbības, invaliditātes un balsta un kustību aparāta slimību risks. Ir ļoti svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai noteiktu minimālās drošības un veselības prasības darbam, kas novērstu darba radītu ietekmi uz balsta un kustību aparātu.

 

Ar darbu saistītu nāves gadījumu statistika liecina, ka vēzis joprojām ir galvenais drauds darba ņēmēju dzīvei, veidojot 52 % no visiem ar darbu saistītajiem nāves gadījumiem. Ir ļoti svarīgi vēzi uztvert nopietni. Tāpēc mēs ļoti atzinīgi vērtējam “nulles redzējuma” pieejas ieviešanu nodarbinātības stratēģijā un prasām vērienīgas iniciatīvas, lai īstenotu šo redzējumu. Tomēr “nulles redzējuma” pieeju nedrīkst sašaurināt līdz mērķim aizsargāt darba ņēmējus no nāves gadījumiem, kas saistīti ar darbu. Tai jākļūst par redzējumu, kā aktīvi novērst ar darbu saistītas traumas un fizisku un garīgu novājinātību. Profilakses darbā princips ir oficiāli jāintegrē ES, valstu un uzņēmumu līmeņa politikā.

 

Lai sasniegtu pilnībā efektīvu profilakses stratēģiju, liela uzmanība jāpievērš pētniecībai un datu vākšanai. Šobrīd ir maz zināšanu par to, kas izraisa asinsrites arodslimības, piemēram, sirds slimības vai insultu, neraugoties uz to, ka tās ir otrs lielākais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis. Tas attiecas arī uz jaunu tehnoloģiju izstrādi, jauniem darba veidiem un demogrāfiskām pārmaiņām. Mums ir nekavējoties jāreaģē, ja dati liecina par negatīvu ietekmi uz veselību un drošību.

 

Veselības un drošības noteikumiem nebūs reālas ietekmes, ja dalībvalstis negarantēs to pienācīgu izpildi un īstenošanu. Ir ļoti svarīgi, lai mēs izpētītu jaunus izpildes instrumentus, stiprinātu darba iestādes un lai Eiropas Darba iestādei būtu būtiska loma, nodrošinot atbilstību veselības un drošības regulējumam. Ir svarīgi atgādināt dalībvalstīm, ka uzņēmumi var gūt ievērojamu labumu no darba inspektoru sniegtās palīdzības un informācijas attiecībā uz preventīviem pasākumiem.

 

Visbeidzot, lai veiksmīgi novērstu slimību un negadījumu risku, izšķiroša nozīme ir spēcīgam sociālajam dialogam, darba ņēmēju pārstāvībai un stingrai vadības apņēmībai attiecībā uz augstiem darba aizsardzības standartiem. Joprojām ir ļoti daudz darāmā dalībvalstu un ES līmenī, lai nodrošinātu apmācību, kā arī veicinātu veselības un drošības pārstāvju iesaistīšanos darba vietās.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

1.2.2022

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

43

3

8

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Atidzhe Alieva-Veli, Marc Angel, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, David Casa, Ilan De Basso, Margarita de la Pisa Carrión, Özlem Demirel, Klára Dobrev, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Giuseppe Milazzo, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Michal Šimečka, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka, Tomáš Zdechovský

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marc Botenga, Peter Lundgren, Eugenia Rodríguez Palop, Véronique Trillet-Lenoir, Kim Van Sparrentak

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

43

+

NI

Daniela Rondinelli

PPE

David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský

Renew

Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Michal Šimečka, Véronique Trillet-Lenoir

S&D

Marc Angel, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Ilan De Basso, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Manuel Pizarro, Marianne Vind

The Left

Marc Botenga, Özlem Demirel, Eugenia Rodríguez Palop, Nikolaj Villumsen

Verts/ALE

Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Kim Van Sparrentak, Tatjana Ždanoka

 

3

-

ECR

Peter Lundgren, Margarita de la Pisa Carrión

ID

Nicolaus Fest

 

8

0

ECR

Giuseppe Milazzo, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło

ID

Dominique Bilde, France Jamet, Elena Lizzi, Stefania Zambelli

NI

Ádám Kósa

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 25. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika