ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu atveseļošanas stratēģijas atbalstam (EP turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas jūlijā pieņemto rīcības plānu un 25 iniciatīvām PVN, uzņēmējdarbības nodokļu un individuālu nodokļu uzlikšanas jomā)
10.2.2022 - (2020/2254(INL))
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Luděk Niedermayer
(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar ieteikumiem Komisijai par taisnīgāku un vienkāršāku nodokļu sistēmu atveseļošanas stratēģijas atbalstam (EP turpmākie pasākumi saistībā ar Komisijas jūlijā pieņemto rīcības plānu un 25 iniciatīvām PVN, uzņēmējdarbības nodokļu un individuālu nodokļu uzlikšanas jomā)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Laba nodokļu pārvaldība ES un ārpus tās” (COM(2020)0313),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā “Ceļā uz vienotu ES PVN zonu — laiks pieņemt lēmumu” (COM(2016)0148),
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi” (COM(2021)0105),
– ņemot vērā vēl nepieņemtos Komisijas priekšlikumus, it īpaši par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)[1] un par dokumentu kopumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā[2], kā arī Eiropas Parlamenta nostājas attiecībā uz šiem priekšlikumiem,
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. janvāra paziņojumu “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” (COM(2019)0008),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),
– ņemot vērā G20/ESAO Iekļaujošās struktūras darbam ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) jautājumiem (Iekļaujošā struktūra) 2015. gada oktobra rīcības plānu,
– ņemot vērā 2018. gadā pieņemto G20/ESAO Iekļaujošās struktūras starpposma ziņojumu Tax Challenges Arising from Digitalisation (Digitalizācijas radītās problēmas nodokļu jomā) un 2019. gada maijā pieņemto darba programmu, lai rastu konsensa risinājumu ekonomikas digitalizācijas radītajām problēmām nodokļu jomā,
– ņemot vērā ziņojumus par detalizētajiem pirmā un otrā pīlāra plāniem, ko G20/EASO Iekļaujošā struktūra pieņēma 2020. gada 14. oktobrī, kā arī ESAO veiktās ekonomiskās analīzes un ietekmes izvērtēšanas rezultātus,
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” (COM(2021)0251),
– ņemot vērā 2021. gada ziņojumu par nodokļiem — pārskats par nodokļu politiku ES dalībvalstīs, TAXUD ĢD, 2021. gada 18. maijs,
– ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda ziņojumu Taxing Multinationals in Europe (Nodokļu uzlikšana starptautiskiem uzņēmumiem Eiropā), Eiropas un fiskālo lietu departaments, 2021. g., Nr. 21/12,
– ņemot vērā dažādo par starptautiskiem nodokļu jautājumiem rīkoto G7, G8 un G20 samitu iznākumu,
– ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā[3],
– ņemot vērā rezolūcijas, kas saistītas ar TAXE īpašajām komitejām: 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[4] (TAXE 1), 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[5] (TAXE 2) un 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu[6] (TAXE 3),
– ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju un ieteikumu pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[7] (PANA),
– ņemot vērā ziņojumu par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju: progress, gūtā pieredze un risināmās problēmas (2020/2046(INI)),
– ņemot vērā ziņojumu par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu (tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformu) (2020/2258(INI)),
– ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0024/2022),
A. tā kā Covid-19 krīzes nepieredzētā apmēra un ietekmes uz ekonomiku dēļ samazinājās nodokļu ieņēmumi un palielinājās parāds un budžeta izdevumi, lai aizsargātu sabiedrību un ekonomiku, un tā kā rezultātā strauji palielinās valsts parāds; tā kā nodokļu apiešana, krāpšana nodokļu jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apdraud valstu ieņēmumus, kā arī publisko finanšu ilgtspēju, nodokļu uzlikšanas sistēmas un nodokļu taisnīgumu; tā kā ir ļoti svarīgi cīnīties pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus saglabājot nodokļus tādā līmenī, lai atbalstītu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kā arī Savienības ekonomisko un sociālo atveseļošanu un ilgākā termiņā risināmus uzdevumus, tādus kā sabiedrības novecošanās, ekoloģiskā un klimatiskā pārkārtošanās un ekonomikas digitalizācija, neapdraudot atbilstošus nodokļu ieņēmumus;
B. tā kā nodokļu sloga sadalījums ir nobīdījies no bagātības uz ienākumiem, no kapitāla uz ienākumiem no darba un uz patēriņu, no starptautiskiem uzņēmumiem uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un no finanšu sektora uz reālo ekonomiku, tādējādi nodokļu slogam novirzoties no mobiliem uz mazāk mobiliem nodokļu maksātājiem;
C. tā kā ātrai atveseļošanai ir nepieciešama spēcīga reakcija ekonomikas un fiskālā politikas veidā, īstenojot reformas, veicot investīcijas un cita starpā: i) nodrošinot praksē vienlīdzīgus konkurences apstākļus nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem, samazinot vai likvidējot nodokļu atvieglojumus, kas negodīgi nostāda MVU neizdevīgākā stāvoklī, tostarp šajā nolūkā mazinot birokrātisko slogu, lai veicinātu konkurenci un gan iekšzemes tirdzniecību, gan tirdzniecību vienotajā tirgū, un izveidojot vienkāršu, taisnīgāku, digitālu un paredzamāku nodokļu vidi; ii) garantējot nodokļu ieņēmumus dalībvalstīm, lai tās varētu finansēt atveseļošanu, pārkārtošanos uz bezoglekļa ekonomiku, parāda attiecības pret IKP samazināšanu un investīciju palielināšanu, un iii) nodrošinot taisnīgu nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, uzlabojot pārredzamību un ticību sabiedrībai un godīgai konkurencei, balstoties uz kopīgi pieņemtiem standartiem un koordinētām un digitalizētām ziņošanas sistēmām;
D. tā kā Komisijas rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju (turpmāk “Rīcības plāns”) ir daļa no Savienības plašākas nodokļu stratēģijas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un uzņēmumu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas jomā; tā kā Rīcības plānā ir izklāstīta divējāda pieeja, kas apvieno darbības cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un to pasākumu vienkāršošanu, kuru mērķis ir likvidēt nevajadzīgus šķēršļus un administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, it īpaši iedzīvotājiem un MVU;
E. tā kā MVU ir 99 % no visiem Savienības uzņēmumiem un rada divas no trim privātā sektora darbvietām, taču atbilstības nodokļu tiesību aktiem nodrošināšanas izmaksas ir 30 % no tiem uzliktā nodokļu sloga, savukārt lielo uzņēmumu gadījumā tās ir tikai 2 %;
F. tā kā ir nepieciešams pastiprināt savstarpējo uzticēšanos un sadarbību starp dalībvalstu nodokļu iestādēm un dalībvalstīm apmainīties ar labāko praksi valsts ziņošanas sistēmas jomā;
G. tā kā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada īpašajā ziņojumā par nodokļu informācijas apmaiņu Eiropas Savienībā[8] ir konstatēts, ka informācija, ar ko dalībvalstis apmainās, ir novecojusi, neprecīza un nepilnīga;
H. tā kā spēkā esošie starptautiskie noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokli vairs nav piemēroti pašreizējā ekonomikas digitalizācijas un globalizācijas kontekstā; tā kā norises digitalizācijas jomā, lielāka atkarība no nemateriāliem aktīviem un to pieaugums vērtības ķēdēs rada gan izredzes, gan sarežģītas problēmas ekonomisko darbību un ar nodokli apliekamu notikumu izsekojamības ziņā, tostarp sniedz iespēju piekopt nodokļu apiešanas praksi, it īpaši gadījumos, kad ekonomiskajām darbībām ir pārrobežu raksturs vai kad tās notiek ārpus Savienības;
I. tā kā uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanā būtu jāvadās pēc principa, ka peļņu apliek ar nodokli tur, kur tā tiek gūta, saskaņotāka un koordinētāka pieeja uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanai visā Savienībā varētu veicināt tādas negodīgas konkurences novēršanu, kuru rada kaitējoša nodokļu prakse, kas izkropļo vienotā tirgus darbību un bieži vien izraisa resursu nepareizu piešķiršanu;
J. tā kā labāka Savienības un valstu nodokļu iestāžu sadarbība uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas jomā un lielāka pārredzamība var uzlabot nodokļu iekasēšanu un nodokļu saistību izpildi un ir nepieciešama, lai stiprinātu godīgu konkurenci vienotajā tirgū, tādējādi padarot efektīvāku nodokļu iestāžu darbu; tā kā uz pieejamo datu efektīvāku izmantošanu vērsta tehnoloģijas un digitalizācijas izmantošana var palielināt nodokļu iestāžu darba efektivitāti un pārredzamību, samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un paaugstināt sabiedrības uzticēšanos, tā kā digitalizācijas jomā panāktais progress gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu iestādēm sniedz jaunas iespējas, kā sistemātiski novērst noteikta veida krāpšanu nodokļu jomā, un arī var atvieglot nodokļu uzlikšanu mobilām nodokļu bāzēm,
Vispārīgi apsvērumi par Komisijas Rīcības plānu taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta atveseļošanas stratēģiju
1. atzinīgi vērtē Rīcības plānu un atbalsta tā pilnīgu īstenošanu; konstatē, ka lielākā daļa no tā 25 darbībām attiecas uz PVN, kas ir atbilstoši, ņemot vērā augsto ieņēmumu zaudējumu līmeni PVN jomā un nepieciešamību atbalstīt uzņēmumus, it īpaši MVU; tomēr uzskata, ka, lai labāk apzinātos iespējamo ietekmi uz nodokļu maksātājiem un uzņēmumiem, konkrētu tiesību aktu priekšlikumu papildināšanas nolūkā būtu jāveic ietekmes izvērtēšana; atzinīgi vērtē neseno vienošanos Padomē par PVN likmēm, tomēr joprojām pauž bažas par to, ka galīgais PVN režīms Padomē nav guvis atbalstu; aicina Komisiju pārskatīt Rīcības plānu, ņemot vērā starptautiskās norises Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO)/G20 līmenī un Covid-19 pandēmiju;
2. uzskata par ļoti svarīgu Komisijas lēmumu īstenot iniciatīvas, kuru mērķis ir pastiprināt sadarbību starp nodokļu iestādēm un uzlabot procedūras noteikumu saskaņošanu vienotajā tirgū; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu “ES programma uz sadarbību balstītai nodokļu saistību izpildes nodrošināšanai” kā metodi nodokļu iestāžu un uzņēmumu mudināšanai uz ciešāku sadarbību un iesaka pieņemt skaidrus atbilstības un darbības noteikumus, kā arī iespējami paplašināt šo programmu, tajā iekļaujot ar PVN saistītus jautājumus; atzinīgi vērtē un ar nepacietību gaida Komisijas likumdošanas iniciatīvu tam, lai ieviestu kopēju standartizētu Savienības mēroga sistēmu attiecībā uz ienākumu izcelsmes vietā ieturētā nodokļa atvieglojumiem, papildinot to ar mehānismu informācijas apmaiņai un sadarbībai starp nodokļu iestādēm; šajā sakarā un reaģējot uz nesenajiem Cum-Ex atklājumiem un G20/ESAO globālo vienošanos par nodokļiem, aicina Komisiju izvērtēt labumu, ko varētu sniegt minimālā faktiskā ienākumu izcelsmes vietā ieturētā nodokļa likme; šajā sakarā aicina Komisiju atsākt diskusijas par nobloķēto Direktīvas 2003/49/ES[9] (Procentu un honorāru maksājumu direktīva) pārskatīšanu;
3. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt, vienkāršot un saskaņot prasības PVN jomā, izmantojot uz darījumiem balstītu ziņošanu reālā laikā un e-rēķinu sagatavošanu; atzīmē, ka šādai ziņošanai jābūt tādai, kas ir viegli veicama nodokļu maksātājiem un vienlaikus ļauj nodokļu administrācijām gūt pārskatu par dažādajiem darījumiem reālā laikā, līdz ar to atvieglojot krāpšanas un riskantu ekonomisko darbību novēršanu un atklāšanu; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsaskaņo ziņošanas prasības un nodokļu veidlapas; uzskata, ka viena no iespējām, kā mazināt krāpšanu nodokļu jomā, ir datizraces instrumenta “Darījumu tīkla analīze” (TNA) izmantošana, un atbalsta tā turpmāku pilnveidošanu un labākās prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;
4. atgādina, ka, veicot jebkādus nodokļu pasākumus — pagaidu vai ne —, būtu jāizvairās no kropļojošiem investēšanas lēmumiem un ka šādi pasākumi būtu jāizmanto kā instruments, lai atbalstītu Līgumā par Eiropas Savienības darbību 3. panta 3. punktā izklāstīto Savienības mērķu, to skaitā Eiropas uzņēmumu konkurētspējas, īstenošanu; uzsver, ka ziņošanas prasībām nevajadzētu izraisīt administratīvo izmaksu nesamērīgu pieaugumu ekonomikas dalībniekiem, it īpaši MVU; atzīmē — lai efektīvi novērstu nodokļu ieņēmumu zaudējumus, iespējams, ir nepieciešami kvalitatīvāki dati un lielāks to apjoms; uzstāj, ka jāievēro princips, ar kuru saskaņā jebkādus datus, ko nodokļu iestādes vāc no nodokļu maksātājiem, ievērojot nodokļu maksātāju tiesības, dalībvalstīm sniedz tikai vienreiz, garantējot visaugstākā līmeņa drošību un nodrošinot atbilstību tiesību aktiem par datu aizsardzību; norāda uz datu un digitālo instrumentu potenciālu birokrātijas mazināšanā un nodokļu maksātāju dažādo pienākumu vienkāršošanā, it īpaši PVN deklarāciju un kopsavilkuma paziņojumu jomā, un atzīmē — lai maksimāli palielinātu datu izmantošanas efektivitāti, būtu jāizmanto mākslīgais intelekts un dažādas programmatūras; pauž nepieciešamību turpināt centienus pastiprināt administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm, lai mazinātu krāpšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskata — lai izveidotu efektīvāku sistēmu, būtu ne tikai jāpalielina apmaiņai paredzēto datu apjoms, bet arī jāuzlabo to kvalitāte;
5. uzsver, ka dalībvalstu nodokļu noteikumu daudzveidība ir apgrūtinoša problēma, it īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, kas darbojas vai vēlas sākt tirdzniecību vienotajā tirgū, jo tiem ir jāsaskaras ar līdz pat 27 dažādām nodokļu sistēmām; uzskata, ka pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, ka MVU nākas saskarties ar lielākām atbilstības nodrošināšanas izmaksām; uzsver, ka MVU nevajadzētu vēl vairāk sodīt, uzliekot tiem finansiālu slogu, kas saistīts ar to darbības pielāgošanu dažādām valstu sistēmām, un ka tiem vajadzētu būt viegli pieejamām priekšrocībām, kuras sniedz vienotais tirgus;
6. uzsver, ka ilgtspējīgas atveseļošanas stratēģijā būtu jāņem vērā joprojām zemo procentu likmju noturīgums un inflācijas pieaugums visā Savienībā; uzskata, ka nodokļu slogu nevajadzētu pārvietot no kapitāla pieauguma uz ienākumiem no darba, kā tas pašlaik notiek; šajā sakarā uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš lielajam skaitam mobilo darba ņēmēju;
7. atkārtoti uzsver NextGenerationEU līdzekļu nozīmi Savienības ekonomikas atveseļošanā un uzsver iespēju izmantot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai veiktu fiskālās reformas un investīcijas, kā rezultātā tiktu izveidota taisnīgāka, ilgtspējīgāka un labāk digitalizēta nodokļu sistēma; atgādina, ka programmas “Fiscalis” 2021.–2027. gadam — kuras budžets ir 269 miljoni EUR — mērķis ir cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā un ka ar tās palīdzību tiek veicināta Savienības un dalībvalstu budžeta ieņēmumu iekasēšana, palīdzot dalībvalstu nodokļu iestādēm uzlabot sadarbību, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;
8. pieņem zināšanai, ka aplēstais ieņēmumu zaudējums starptautiskas fizisku personu izvairīšanās no nodokļu maksāšanas dēļ 2016. gadā bija 46 miljardi EUR; atzīmē pašreizējos vienotā tirgus izkropļojumus, kurus rada kaitējoša nodokļu prakse, kas izraisa kaitējošu nodokļu konkurenci; norāda, ka vienlaikus ar Rīcības plānu tika publicēts arī Komisijas paziņojums par labu nodokļu pārvaldību ES un ārpus tās, kurā īpaša uzmanība veltīta nepieciešamībai reformēt ES Rīcības kodeksu attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem un kritērijus, kas iekļauti ES sarakstā ar jurisdikcijām, kuras nesadarbojas; pauž nožēlu par sastingumu abu jautājumu izskatīšanā Padomē; pieņem zināšanai ECOFIN padomes 2021. gada 8. decembra sanāksmes iznākumu; šajā sakarā pauž nožēlu, ka dalībvalstu finanšu ministri nespēja vienoties par 1997. gada ES Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem reformu, un atgādina Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par ES politikas par kaitējošu nodokļu praksi reformēšanu (tostarp Rīcības kodeksa jautājumu grupas reformu); atkārtoti pauž atbalstu Komisijas nodomam paplašināt Rīcības kodeksa jautājumu grupas darbības jomu, lai tajā iekļautu citus režīma veidus un vispārējus valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu aspektus, un mudina Komisiju turpināt pilnveidot koordinācijas mehānismus, tādus kā profesionālizvērtēšanas procedūras Rīcības kodeksa jautājumu grupas ietvaros; iesaka iekļaut preferenciālus iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmus, lai pievērstos īpašām pilsonības shēmām vai pasākumiem, kas piesaista ļoti mobilas turīgas fiziskas personas un digitālos klejotājus, jo tas var radīt būtiskus iekšējā tirgus izkropļojumus; aicina Komisiju 2022. gadā gaidāmā nodokļu simpozija ietvaros analizēt izkropļojumus vienotajā tirgū un ierosināt samērīgus koriģējošus pasākumus;
Pārmaiņas veicinoši faktori
9. uzskata — lai izstrādātu efektīvus priekšlikumus efektīvai nodokļu zaudējumu samazināšanai, ļoti svarīgas ir precīzākas aplēses par kopējiem nodokļu zaudējumiem Savienībā un to sistēmisko iemeslu sīka analīze; vērš uzmanību uz to, ka aplēses var būtiski uzlabot uzņēmumu un nodokļu administrāciju sniegto datu pieejamība; vērš uzmanību arī uz to, cik svarīga ir ESAO uzņēmumu ienākuma nodokļa statistikas datubāze un dalībvalstu ieguldījums tajā; pauž nožēlu par to, ka Padome Eiropas Parlamentam nav sniegusi nepieciešamo informāciju saistībā ar ESAO Attīstības palīdzības komitejas (DAC) īstenošanas ziņojumu; uzsver, ka krāpšana PVN jomā, piemēram, karuseļveida krāpšana, tieši ietekmē PVN pašu resursus un līdz ar to ES ieņēmumu sastāvu[10]; aicina Komisiju iniciēt koordinētus dalībvalstu centienus izveidot kopīgu sistēmu statistikas datu vākšanai par karuseļveida krāpšanu PVN jomā; norāda, ka šādas sistēmas izveidē varētu balstīties uz dažās dalībvalstīs jau izmantoto praksi; pieņem zināšanai ES Nodokļu novērošanas centra izveidi un aicina Komisiju sniegt neatkarīgu līdz šim paveiktā darba izvērtējumu attiecībā uz to, kā virzīt uz priekšu šo sagatavošanas darbību, ko Eiropas Parlaments uzsāka, balstoties uz Savienības gada budžeta izmēģinājuma projektu;
10. atgādina, ka uz skaidri noteiktām tiesībām un pienākumiem balstīta nodokļu pārredzamība, taisnīgums un noteiktība ir galvenais princips, uz ko balstoties, veidot nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju savstarpēju uzticēšanos; ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta oficiāla statusa piešķiršanu Nodokļu maksātāju tiesību hartai, lielāku konsekvenci attiecībā uz noteikumiem par fizisko personu rezidenci nodokļu vajadzībām un informācijas apmaiņas pastiprināšanu; uzskata, ka būtu jāapsver pašreizējā Eiropas strīdu izšķiršanas mehānisma turpmāka pilnveidošana un trūkumu apzināšana tā darbībā; uzskata arī, ka strīdu iznākums būtu jādara publiski pieejams kopsavilkuma veidā, kas kā būtisku, taču ne komerciāli sensitīvu informāciju ietvertu arī no strīda iznākuma izrietošo faktisko nodokļu likmi, ko maksā nodokļu maksātāji;
11. konstatē, ka jaunais darba režīms, piemēram, tāldarbs, darba ņēmējiem un darba devējiem rada gan sarežģītus uzdevumus, gan iespējas; uzsver steidzamo nepieciešamību labāk definēt rezidences nodokļu vajadzībām jēdzienu fizisko personu gadījumā, ņemot vērā jauno darba režīmu, kas ir strauji attīstījies Covid-19 pandēmijas dēļ; uzsver, ka dalībvalstis, lai noteiktu rezidences nodokļu vajadzībām statusu, joprojām izmanto dažādus kritērijus un ka tas rada nodokļu dubultas uzlikšanas vai dubultas neuzlikšanas risku; šajā sakarā atgādina par Rīcības plānu, kurā paziņots par Komisijas ieceri 2022./2023. gadā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, kas precizēs, kādos gadījumos nodokļu maksātāji, kuri Savienībā darbojas pāri robežām, ir uzskatāmi par rezidentiem nodokļu vajadzībām; ar nepacietību gaida šo Komisijas priekšlikumu, ar ko būtu jācenšas nodrošināt konsekventāku rezidences nodokļu vajadzībām noteikšanu vienotā tirgus darbības robežās;
12. ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumu DAC8, ar ko paredzēts paplašināt automātisko informācijas apmaiņu, tajā iekļaujot arī kriptoaktīvus; šajā sakarā atgādina par Eiropas Parlamenta pieņemtajiem ieteikumiem, kas minēti DAC īstenošanas ziņojumā; uzskata, ka noteiktība nodokļu jomā būtu lielāka, ja dalībvalstīm būtu vienota izpratne par nodokļu politiku, stimuliem un praksi, kas nekropļo vienoto tirgu; aicina Komisiju iesniegt analīzi par pamatnostādnēm vai citiem pasākumiem, kas varētu palīdzēt sasniegt minēto mērķi;
13. atzinīgi vērtē darbības, kuras Komisijas uzņēmusies, lai novērstu un izšķirtu strīdus dubultas PVN uzlikšanas jomā;
14. atzīmē, ka Savienības lēmumu pieņemšanas process neveicina pārmaiņas, jo nodokļu politika ir dalībvalstu prerogatīva un lēmumi par to ir jāpieņem vienprātīgi; atgādina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 116. pants nosaka, ka dalībvalstīm ir jālikvidē konkurences izkropļojumi iekšējā tirgū; pauž nožēlu par to, ka pašreizējā situācija dažreiz izraisa nodokļu noteikumu nevienādu vai nekonsekventu piemērošanu un aizkavēšanos nodokļu prakses vai standartu saskaņošanā visā Savienībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt saskaņotākus un konsekventākus nodokļu noteikumus un to īstenošanu, aizsargāt vienotā tirgus darbību un nodrošināt principa “nodokļus uzliek tur, kur tiek radīta peļņa” ievērošanu; pauž nožēlu par to, ka Padomē joprojām ir nobloķēti vairāki priekšlikumi, piemēram, par KKUINB, Procentu un honorāru maksājumu direktīvas pārskatīšanu un Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmējdarbības nodokļiem reformu;
15. šajā sakarā atgādina par Komisijas paziņojumu “Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”; atzīmē, ka, lai gan LESD 116. panta piemērošana ir ierosināta Rīcības plānā, tas nodokļu jautājumos vēl nav noticis un ka šī panta piemērošana ļautu lēmumu pieņemšanu Padomē padarīt efektīvāku; aicina Komisiju, Eiropas Parlamentu un Padomi konferences par Eiropas nākotni ietvaros saistībā ar Savienības finanšu interešu aizsardzību turpināt pētīt lēmumu pieņemšanas procedūru, kas tiek izmantota, kad tiek lemts par nodokļu politiku;
16. uzsver, ka cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā liela nozīme ir ātrai informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Rīcības plānā iekļauto priekšlikumu par Eurofisc 2.0, lai turpinātu pilnveidot Eurofisc; stingri atbalsta Komisijas ierosinājumu paplašināt tā darbības jomu, tajā iekļaujot arī tiešo nodokļu uzlikšanu; atbalsta to, lai Eurofisc kļūtu par Savienības nodokļu informācijas centru, kas kalpotu ne tikai PVN vajadzībām; atgādina — lai Eurofisc būtu efektīvs kā Savienības krāpšanas apkarošanas ekspertu tīkls, tas ir jāstiprina un tam ir jānodrošina pietiekami resursi, lai varētu veikt kopīgu riska analīzi, koordinēt izmeklēšanu un sadarboties ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropolu un Eiropas Prokuratūru (EPPO), it īpaši ar mērķi izmeklēt krāpšanu PVN jomā;
17. ar nepacietību gaida Padomes Direktīvas 2011/64/ES[11] pārskatīšanu, par ko paziņots Komisijas tiesību aktu kopumā taisnīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai; atzīmē lielās cenu atšķirības starp dalībvalstīm un to, ka tās stimulē pārrobežu iepirkšanos; atzīmē arī to, ka ir parādījušies jauni produkti, tādi kā e-cigaretes, karsētas tabakas izstrādājumi un jauni tabakas izstrādājumi; ar nepacietību gaida apņēmīgu pārskatīšanu nodokļa likmju jomā, kuras mērķis būtu efektīvāks ieguldījums veselības jomas mērķu īstenošanā;
Savienības nodokļu politikas uzdevumi PVN jomā
18. konstatē, ka pašreizējā Savienības PVN sistēma joprojām ir pārāk sarežģīta, it īpaši MVU, un neaizsargāta pret krāpšanu un ka vienlaikus tā rada augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas ekonomikas dalībniekiem[12]; atzīmē, ka dalībvalstis ir pieņēmušas atšķirīgus pasākumus, lai cīnītos pret krāpšanu nodokļu jomā; atgādina, ka steidzami būtu jāpievēršas PVN sistēmas modernizācijai un pārejai uz Savienībā saskaņotāku PVN sistēmu[13];
19. uzsver, ka PVN iztrūkuma un krāpšanas nodokļu jomā problēmas risināšanai vajadzētu būt Savienības un dalībvalstu steidzamai prioritātei ekonomikā pēc Covid-19 krīzes; pauž bažas par PVN iztrūkuma apmēru, kas saskaņā ar aplēsēm 2018. gadā bija aptuveni 140 miljardi EUR, no kuriem 50 miljardi EUR iztrūkums bija saistīts ar pārrobežu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu nodokļu jomā; ar bažām atzīmē, ka saskaņā ar Komisijas izvērtējumu Covid-19 krīzes dēļ PVN iztrūkums varētu palielināties, pārsniedzot 160 miljardus EUR; atzīmē, ka PVN iztrūkuma sarežģītā sastāva dēļ ir nepieciešamas daudzpusīgas darbības, kas būtu īpaši pielāgotas šo iztrūkumu veicinošo faktoru konkrētajiem elementiem;
20. uzsver, ka pašreizējā PVN sistēma joprojām ir sadrumstalota, kas rada būtisku administratīvo slogu uzņēmumiem ― it īpaši tiem, kas darbojas pāri robežām, un MVU ―, tādējādi mazinot labumu, ko sniedz darbība vienotajā tirgū, un arī radot dalībvalstīm izmaksas iespējamu ieņēmumu zaudējumu veidā; atzīmē, ka Komisijai jaunajos priekšlikumos būtu jāņem vērā MVU īpašās vajadzības un jārada vienlīdzīgi konkurences apstākļi, tostarp, ieviešot prasības, kas attiecīgā gadījumā balstītos uz robežvērtību;
21. atzinīgi vērtē Savienības vienas pieturas aģentūras izveidi, kuras mērķis ir vienkāršot nodokļu saistību izpildi, it īpaši, mazinot pārrobežu nenoteiktību vienotajā tirgū un samazinot pārrobežu operāciju izmaksas, tādējādi dodot iespēju pārrobežu ekonomikas dalībniekiem Savienībā vieglāk izpildīt PVN saistības e-komercijas jomā; aicina Komisiju apsvērt iespējas, kā paplašināt vienas pieturas aģentūras darbības jomu, lai tā aptvertu plašāku pakalpojumu klāstu, it īpaši attiecībā uz visiem B2C darījumiem ar precēm un pašu kapitāla nodošanu, atļaujot uzņēmumiem reģistrēties kā PVN maksātājiem tikai vienā valstī; atzinīgi vērtē priekšlikumu par vienotu PVN reģistrāciju;
22. atzīmē Komisijas iniciatīvu pārskatīt pašreizējo finanšu pakalpojumiem un apdrošināšanai piemēroto atbrīvojumu no PVN, it īpaši, ņemot vērā Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un dalībvalstu noteikumu pārskatīšanu šajā jomā; uzsver, ka šādai pārskatīšanai būtu jānodrošina, ka noteikumi par finanšu pakalpojumu aplikšanu ar PVN ir piemēroti pašreizējai digitālajai ekonomikai, tostarp finanšu tehnoloģijai, un ka Savienības uzņēmumiem starptautiskā līmenī tiek saglabāti vienlīdzīgi konkurences apstākļi;
23. atzīmē, ka Komisija Rīcības plānā ir norādījusi, ka “labi izstrādātai nodokļu sistēmai ir svarīga loma, atbalstot zaļo pārkārtošanos”, un ka tā varētu palīdzēt sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus; ņemot vērā iepriekš minēto, ar nepacietību gaida priekšlikumu par PVN likmju pārskatīšanu pasažieru pārvadājumiem piemēroto atbrīvojumu jomā, par ko paziņots Komisijas tiesību aktu kopumā taisnīgai un vienkāršai nodokļu politikai; uzsver nepieciešamību līdzsvarot nodokļu kopuma struktūru, lai pakāpeniski līdz minimumam samazinātu ienākumiem no darba uzliktā nodokļa ietekmi uz darba ņēmējiem, un strādāt pie taisnīgākas nodokļu sistēmas;
24. ar bažām atzīmē, ka dažas dalībvalstis parasti neatbrīvo no PVN ziedojumus natūrā — lai gan saskaņā ar Padomes Direktīvu 2006/112/EK[14] šāda atbrīvošana ir iespējama ―, kā rezultātā uzņēmumi iznīcina patēriņa preces, it īpaši atpakaļ atdotās; aicina Komisiju izdot norādījumus dalībvalstīm, paskaidrojot, ka PVN atbrīvojumu piemērošana ziedojumiem natūrā ir saderīga ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem par PVN, kamēr dalībvalstis nav pieņēmušas priekšlikumu Padomes direktīvai (COM(2018)0020 final, it īpaši tā 98. panta 2. punkts);
25. aicina Komisiju analizēt un izpētīt iespējas izmantot tehnoloģiju, piemēram, mākslīgo intelektu un dažādu programmatūru, to piemērojot reāllaika vai gandrīz reāllaika ziņošanai par PVN B2B darījumos, vienlaikus ņemot vērā datu aizsardzību un konfidencialitāti; atzīmē, ka vislabākais rezultāts tiks sasniegts, ja vienotajā tirgū tiks ieviesti un izmantoti datu analīzes instrumenti vai ja šādas ziņošanas standarti tiks noteikti vienlaikus visā Savienībā;
26. atzinīgi vērtē EPPO darbības uzsākšanu 2021. gada jūnijā;
27. atzinīgi vērtē TNA un atbalsta Eurofisc locekļu pastiprinātas sadarbības noteikšanu, lai ātri atklātu karuseļveida krāpšanas gadījumus; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai efektīvāk izmantotu TNA instrumentu, un īpašu uzmanību pievērst iesniegto datu kvalitātei, jo tā ir svarīgs instruments krāpšanas PVN jomā novēršanā; šajā sakarā aicina Komisiju pārbaudīt to, kā TNA instruments tiek izmantots dalībvalstīs, un palīdzēt tām ieviest norādījumus par labāko praksi; uzskata — lai nodokļu maksātājiem samazinātu atbilstības nodrošināšanas izmaksas, sniedzamie dati būtu jārada automatizētai digitalizētai sistēmai, ko izmanto to datu paziņošanai, kurus nodokļi maksātāji iesniedz nodokļu iestādēm [15] (piemēram, pielikumā minētajai e-rēķinu sagatavošanas sistēmai);
Starptautiskajā un Savienības nodokļu sistēmā notiekošās reformas
28. atzīmē aplēstā uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanas radītā nodokļu iztrūkuma samazināšanos[16] līdz aptuveni 35 miljardiem EUR gadā salīdzinājumā ar iepriekšējām Komisijas aplēsēm (50–70 miljardi EUR) pirms BEPS apkarošanas pasākumu ieviešanas un korelāciju starp situācijas uzlabošanos šajā jomā un Komisijas veiktajiem likumdošanas centieniem ar mērķi apkarot nodokļu apiešanu; atzīmē arī 2019. gada Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas īstenošanu un prasa Komisijai sagatavot izvērtējuma ziņojumu par tās ietekmi un īstenošanu; uzsver ― tas, ka daži uzņēmumi joprojām var samazināt veicamos nodokļu maksājumus, apejot nodokļus vai izmantojot agresīvu nodokļu plānošanu, apdraud godīgu konkurenci vienotajā tirgū un bieži vien kaitē MVU konkurētspējai; atgādina, ka nodokļu apiešanas radītais nodokļu iztrūkums var sasniegt līdz pat 190 miljardiem EUR[17], ja ņem vērā īpašos nodokļu režīmus, neefektīvu nodokļu iekasēšanu un cita veida praksi; uzsver, ka vienpusēji īpašie režīmi, tādi kā zemākas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, ko piemēro dažiem nodokļu maksātājiem, var apdraudēt stabilas nodokļu bāzes Eiropas Savienībā;
29. vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā globālā nodokļu vide ir novecojusi un ka šo jautājumu var vispusīgi risināt tikai globālā līmenī; atzinīgi vērtē vēsturisko ESAO/G20 Iekļaujošās struktūras ietvaros panākto divu pīlāru vienošanos par nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu un minimālās faktiskās nodokļu likmes piemērošanu 15 % apmērā starptautisku uzņēmumu globālajai peļņai; uzskata, ka tā ir unikāla iespēja — starptautisko nodokļu sistēmas labāka saskaņošana ar ekonomikas attīstību, turpinot novērst godīgas konkurences izkropļojumus tirgū, kura pastiprinājās Covid-19 krīzes laikā un izgaismoja problēmas, kas saistītas ar nodokļu uzlikšanu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem; atzīmē, ka saskaņā ar šo vienošanos visiem tās dalībniekiem jāatceļ digitālo pakalpojumu nodokļi un citi līdzīgi pasākumi un jāapņemas neieviest šādus pasākumus nākotnē; norāda uz nepieciešamību Savienībā un ārpus tās efektīvi īstenot divu pīlāru risinājumu, lai nodrošinātu taisnīgāku peļņas un nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp valstīm attiecībā uz lielākajiem un ienesīgākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem; atzinīgi vērtē Komisijas 2021. gada 22. decembra leģislatīvo priekšlikumu par Iekļaujošās struktūras abu pīlāru īstenošanu; aicina Padomi ātri pieņemt šādus priekšlikumus, lai minētā vienošanās varētu stāties spēkā līdz 2023. gadam; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par čaulas sabiedrību izmantošanu;
30. pieņem zināšanai to, ka dažas dalībvalstis ir veikušas vienpusējus pasākumus, kas ietekmēja starptautiskās sarunas; atzīmē — lai īstenotu Daudzpusējo konvenciju, visām pusēm līdz 2023. gada beigām būs pakāpeniski jāatsakās no visiem digitālo pakalpojumu nodokļiem un citiem līdzīgiem pasākumiem attiecībā uz visiem uzņēmumiem un jāapņemas neieviest šādus pasākumus nākotnē;
Likt pamatus jaunai Savienības darba programmai uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas jomā
31. atgādina, ka Savienības nākotnes politikai un politiskajai izvēlei uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas jomā būtu jābalstās uz nodokļu taisnīgumu, efektivitāti un pārredzamību, vienlaikus ņemot vērā arī nepieciešamību nodrošināt dalībvalstu nodokļu ieņēmumu stabilitāti, jo valdībām ir izšķiroši svarīga loma ilgtspējīgas ekonomiskās atgūšanās no Covid-19 izraisītās krīzes atbalstīšanā, kā rezultātā tiktu panākts tas, ka visu veidu starptautiskie uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas nodokļu maksātājiem, it īpaši MVU, kā arī likvidējot konkurences izkropļojumu avotus vienotajā tirgū, tirdzniecībā un investēšanā;
32. atbalsta loģisko pamatu 2023. gadā gaidāmajam Komisijas priekšlikumam par uzņēmējdarbību Eiropā: satvars ienākuma nodokļa uzlikšanai (BEFIT), lai, balstoties uz taisnīgu, visaptverošu un efektīvu sadalījumu ar formulas palīdzību un kopēju nodokļu bāzi uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanai, izstrādātu jaunu un vienotu Savienības noteikumu kopumu par uzņēmumu ienākuma nodokli, kas uzņēmumiem sniegs skaidrību un paredzamību, atspoguļojot ESAO sarunās par 1. un 2. pīlāru panākto vienprātību; atgādina, ka iepriekšējos Savienības mēģinājumos izstrādāt vienotu noteikumu kopumu tika ņemti vērā šādi trīs faktori: darbs, aktīvi un pārdošana; uzskata, ka īpašas uzmanības veltīšana tikai vienam faktoram nevienlīdzīgi ietekmētu dalībvalstu nodokļu ieņēmumus; aicina Komisiju apsvērt pasākumus, kas atvieglotu gaidāmā priekšlikuma par BEFIT īstenošanu, it īpaši MVU;
33. tomēr uzskata, ka, veidojot politisku atbalstu pārmaiņām, BEFIT iniciatīva būtu jāatbalsta ar politiska procesa palīdzību un ka šī iniciatīva būtu jāpapildina ar pamatīgu ietekmes izvērtēšanu, lai iezīmētu nākotnes priekšlikumu veidolu, un ka tam būtu jāveicina vienprātības panākšana starp dalībvalstīm; ar nepacietību gaida sīkāku informāciju par BEFIT iniciatīvu un tāpēc aicina Komisiju sākt plašu iekļaujošu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, dalībvalstīm, tostarp to parlamentiem, un Eiropas Parlamentu un iesaistīties dialogā ar ekspertiem un pilsoņiem par vadošajiem principiem, pirms Komisija 2023. gadā nāk klajā ar BEFIT priekšlikumu; uzsver, ka vienota noteikumu kopuma īstenošana būtiski mazinātu iespējas novirzīt peļņu ar nodokļu plānošanas režīmu palīdzību, vienlaikus samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas, it īpaši attiecībā uz pārrobežu ekonomiskajām darbībām;
34. atzīmē, ka jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa darba programma ietver mehānismu, kura mērķis ir ar stimulu sistēmas palīdzību novērst priekšrokas došanu parāda, nevis pašu kapitāla finansēšanai, lai tādējādi nākotnē palīdzētu atbalstīt uzņēmumu noturību nelabvēlīgos ekonomiskos apstākļos un likvidēt stimulus, kas atbalsta tādu uzņēmumu finansēšanas modeli, kurš ir pārāk atkarīgs no parāda; atzīmē arī Komisijas nodomu izstrādāt priekšlikumu par atlaidi, ar kuras palīdzību mazina priekšrokas došanu parāda finansēšanai, un prasa Komisijai veikt visaptverošu ietekmes izvērtējumu un iekļaut stingrus noteikumus cīņai pret nodokļu apiešanu, lai nepieļautu, ka kapitālam piemērotas nodokļu atlaides netiek izmantotas kā jauns instruments nodokļu bāzes samazināšanai;
35. atbalsta to, ka nodokļu pārredzamības nolūkā tiek vākti regulāri atjaunināti dati par faktiskajām uzņēmumu ienākuma nodokļa likmēm, kas tiek piemērotas Savienības lielāko uzņēmumu Savienībā gūtajai peļņai; uzskata, ka šāda kartēšana būtu jāizmanto, lai izvērtētu spēkā esošā nodokļu satvara un noteikumu efektivitāti;
36. prasa Komisijai līdz 2022./2023. gadam iesniegt vienu vai vairākus tiesību aktu priekšlikumus, ņemot vērā šī ziņojuma pielikumā izklāstītos ieteikumus;
37. uzskata, ka prasītā priekšlikuma finansiālā ietekme būtu jāsedz ar atbilstošiem budžeta piešķīrumiem;
°
° °
38. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.
PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM. IETEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
A. Vienkāršošana un atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana nodokļu maksātājiem
Ieteikums A1: vienota ES PVN reģistrācijas procedūra un vienots ES PVN numurs
Eiropas Parlaments aicina Komisiju virzīties uz vienotas ES PVN reģistrācijas procedūras pieņemšanu un vienota ES PVN numura ieviešanu līdz 2023. gadam.
Šādai procedūrai būtu:
jāsamazina atbilstības nodrošināšanas izmaksas, it īpaši MVU, kas darbojas vienotajā tirgū, un jāpiedāvā visā Savienībā vienāds PVN reģistrācijas process (ievērojot dažādos reģistrācijas nosacījumus dalībvalstīs);
jānodrošina, ka reģistrācija ir viegli pieejama un ka tās veikšanai tiek izmantota(-as) saskaņota(-as) tiešsaistes platforma(-as), kas darbojas vienādi visā Savienībā noteiktā minimālajā skaitā valodu, lai to varētu vieglāk izmantot visā Savienībā.
Ieteikums A2: vienkāršāka nodokļu uzlikšana Eiropas uzņēmējsabiedrībām (SE)/ MVU un ar tām
Eiropas Parlaments aicina Komisiju līdz 2023. gadam ieviest pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu izmaksas un nodokļu uzlikšanas sarežģītību MVU un SE.
Komisijai būtu jāierosina vairākas šajā ziņojumā minētas iniciatīvas, kurām būt ātri jāseko konkrētiem priekšlikumiem, lai atbalstītu MVU ekonomiskajos apstākļos pēc Covid-19 krīzes.
Lai vēl vairāk atbalstītu Eiropas uzņēmējsabiedrības un jaunuzņēmumus, Eiropas Parlaments prasa Komisijai apsvērt iespēju ieviest vienotu Eiropas uzņēmējsabiedrībām un jaunuzņēmumiem piemērojamu Eiropas mēroga ienākumu nodokļa režīmu, lai līdz minimumam samazinātu ar nodokļu saistību izpildi saistītās izmaksas, it īpaši gadījumos, kad tie darbojas vairāk nekā vienā dalībvalstī. Šis režīms SE būtu fakultatīvs (piemēram, to ierobežotu apgrozījums), un tas varētu balstīties uz SE. No šī režīma gūtie nodokļu ieņēmumi tiktu piešķirti dalībvalstīm, izmantojot iepriekš saskaņotu formulu (piemēram, balstoties uz nodarbināto rezidentu īpatsvaru).
B. Lielāka noteiktība nodokļu maksātājiem un/vai dalībvalstu nodokļu administrācijām
Ieteikums B1: strīdu izšķiršanas mehānisms gadījumiem, kad divas vai vairākas dalībvalstis pieprasa rezidences nodokļu vajadzībām statusu
Eiropas Parlaments aicina Komisiju pārdomāt gūto pieredzi, konstatēt vēl nenovērstos trūkumus spēkā esošajā Padomes Direktīvā (ES) 2017/1852 par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā un ierosināt efektīvu(-us) veidu(-us), kā risināt pašreizējos konfliktus un novērst neskaidrības attiecībā uz fizisko un juridisko personu rezidences vietu, jo tie rada nodokļu dubultas uzlikšanas un/vai neuzlikšanas risku. Aicina Komisiju līdz 2023. gadam nākt klajā ar priekšlikumiem par rezidences nodokļu vajadzībām definīciju.
Eiropas Parlaments arī atgādina, ka strīdu iznākumam vajadzētu būt publiski pieejamam kopsavilkuma veidā, balstoties uz Direktīvas (ES) 2017/1852 18. pantā izklāstīto procedūru, un ka tam būtu jāietver faktiskās nodokļa likmes. Minētajam režīmam ir jānodrošina termiņi ― atspoguļojot strīda radītās problēmas nodokļu maksātājiem ― lēmuma pieņemšanai, kas būs juridiski saistošs un kura īstenošana tiks nodrošināta. Ņemot vērā pārmaiņas ekonomikā pēc Covid-19 pandēmijas, tostarp pāreju uz tāldarbu, Komisijai pēc iespējas drīzāk būtu jāizvērtē, vai spēkā esošie tiesību akti ir pietiekami, lai mazinātu nodokļu dubultas uzlikšanas risku nodokļu maksātājiem, un attiecīgā gadījumā jāpārskata minētā direktīva vai arī jāierosina jauni pasākumi. Ir konstatēts arī, ka minētajai direktīvai trūkst pamanāmības un ka Komisijai būtu jādara vairāk, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji apzinās šī mehānisma pieejamību.
Ieteikums B2: automātiskās informācijas apmaiņas paplašināšana
Eiropas Parlaments aicina Komisiju izvērtēt nepieciešamību paplašināt automātisko informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, to attiecinot arī uz citām ienākumu un aktīvu kategorijām, tādām kā kriptoaktīvi (DAC8), un apsvērt vispiemērotāko veidu, kā to izdarīt. Tas, ka dalībvalstīm ir juridiski saistošs pienākums sniegt datus tikai par tām kategorijām, par kurām informācija jau ir pieejama, šķiet, ir iemesls informācijas trūkumam par atsevišķām ienākumu un aktīvu kategorijām.
Ieteikums B3: pamatnostādnes par pozitīviem nodokļu stimuliem
Eiropas Parlaments aicina Komisiju izdot pamatnostādnes par nodokļu stimuliem, kas nekropļo vienoto tirgu. Nodokļu maksātājiem un dalībvalstīm būtu lielāka noteiktība nodokļu jomā, ja dalībvalstīm būtu vienota izpratne par to, kādi nodokļu stimuli veicina ekonomikas sniegumu Savienībā, nekaitējot vienotā tirgus darbībai.
C. Nodokļu iztrūkuma un atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana
Ieteikums C1: e-rēķinu sagatavošana
Eiropas Parlaments aicina Eiropas Komisiju:
nekavējoties noteikt visā Savienībā kopīgu standartu e-rēķinu sagatavošanai un līdz 2022. gadam samazināt izmaksas, ko rada sadrumstalotu un starp dalībvalstīm atšķirīgu nodokļu sistēmu izveide;
noteikt e-rēķinu sagatavošanas lomu ziņošanā reālā laikā;
apsvērt iespēju līdz 2023. gadam visā Savienībā pakāpeniski ieviest obligātu e-rēķinu sagatavošanu, īpašu uzmanību pievēršot atbilstības nodrošināšanas izmaksu būtiskai samazināšanai, it īpaši MVU. Rēķinu izdošana būtu jāpārvalda, tikai izmantojot valsts pārvaldītu(-as)/sertificētu(-as) sistēmu(-as) un nodrošinot pilnīgu datu aizsardzību;
līdz 2023. gadam izpētīt iespēju, ka minētā sistēma varētu kritērijiem atbilstošiem nodokļu maksātājiem daļēji (vai pilnībā) nodrošināt datus/dokumentus par nodokļu saistību izpildi, tostarp atbildību par šo deklarāciju (vai to atsevišķi daļu) atbilstību, it īpaši no atbilstības nodrošināšanas izmaksu un riska MVU samazināšanas viedokļa.
Ieteikums C2: alternatīva PVN iztrūkuma samazināšanai
Lai būtiski samazinātu PVN iztrūkumu Savienībā, it īpaši ekonomiskajos apstākļos pēc Covid-19 krīzes, Eiropas Parlaments aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kas ievērojami samazinātu konstatēto PVN iztrūkumu, sevišķi to, kas saistīts ar Savienības pārrobežu tirdzniecībai piemērojamo atbrīvojumu. Šo prasību iespējams izpildīt, līdz 2022.–2023. gadam īstenojot vienu vai vairākas šādas iniciatīvas:
sākt no jauna galīgā režīma iniciatīvu kā visdabiskāko un efektīvāko veidu, kā cīnīties pret krāpšanu PVN jomā, kas ik gadu rada ievērojamu nodokļu ieņēmumu zaudējumu;
vienkāršot ar PVN saistīto pienākumu izpildi un saņemt datus, kas nepieciešami situācijas krāpšanas nodokļu jomā uzraudzībai un šīs problēmas risināšanai[18], lai mazinātu ar pārrobežu tirdzniecību saistīto PVN administratīvo slogu. Tāpēc aicina Komisiju pakāpeniski, taču nekavējoties ierosināt pašreizējās vienas pieturas aģentūras platformas paplašināšanu no uzņēmumu darījumiem ar patērētājiem (B2C) līdz uzņēmumu darījumiem ar uzņēmumiem (B2B), it īpaši attiecībā uz tām B2C preču piegādēm, par kuru PVN samaksu atbildīgā persona nav iedibināta dalībvalstī, kurā PVN ir jāmaksā, attiecībā uz konkrētiem B2B pakalpojumu sniegšanas gadījumiem, kad sniegtie pakalpojumi pārsvarā ir B2C pakalpojumi, un saistībā ar Direktīvas 2006/112/EK 196. pantu;
izstrādāt un ierosināt standartu datu sniegšanai tiešsaistē (pirmām kārtām) par Savienības pārrobežu tirdzniecību, vēlams, izmantojot datus, kas iegūti no e-rēķinu sagatavošanas (vai no citiem avotiem, taču ievērojot principu, ka dati ir sniedzami tikai vienreiz), tostarp efektīvu un ļoti drošu centralizētu vai decentralizētu datu apstrādi krāpšanas atklāšanai. Šie dati aizstās visas šajā jomā pastāvošās ziņošanas prasības un samazinās vispārējās atbilstības nodrošināšanas izmaksas, it īpaši MVU. Savāktie dati būtu jāizmanto, pienācīgi ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā visus attiecīgos tiesību aktus par datu aizsardzību. Varētu apsvērt blokķēžu (vai alternatīvas) tehnoloģijas izmantošanu, un shēmas, kas balstās uz kopējiem Savienības standartiem, varētu pārvaldīt privāti piegādātāji.
Ieteikums C3: vienota saskaņota nodokļu deklarācija un vienas pieturas aģentūra
Eiropas Parlaments aicina Komisiju nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu par:
vienotu un saskaņotu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, lai Savienībā atbalstītu BEFIT. Lai vienkāršotu šīs deklarācijas sagatavošanu, varētu izmantot standartizētu pieeju nodokļu deklarācijas saturam un formātam. Šāds risinājums palīdzētu vienkāršot uzņēmumu ienākuma nodokļa paziņošanu un mazināt nepieciešamību izmantot ārpakalpojumus darbam, kas saistīts ar nodokļu saistību izpildi, it īpaši tiem MVU, kuri veic pārrobežu uzņēmējdarbību.
Ieteikums C4: nodokļu novērošanas centrs, lai uzraudzītu un mērītu tendences ES nodokļu uzlikšanas jomā
Eiropas Parlaments 2019. gadā ierosināja sākt sagatavošanas darbības “ES Nodokļu novērošanas centrs” īstenošanu. Eiropas Parlaments aicina Komisiju sniegt neatkarīgu paveiktā darba izvērtējumu un ierosināt veidus, kā virzīt uz priekšu šo iniciatīvu.
D. Jauna koordinēta Eiropas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma
Ieteikums D1: ar priekšrokas došanu parāda, nevis pašu kapitāla finansēšanai saistītās problēmas risināšana
Komisija ir paziņojusi par iniciatīvu mazināt ar nodokļiem saistīto priekšrokas došanu parāda, nevis pašu kapitāla finansēšanai uzņēmumu lēmumu pieņemšanā par investēšanu (šādu noslieci par labu parāda finansēšanai izraisa iespējas atskaitīt procentu maksājumus par parāda finansēšanu).
Eiropas Parlaments aicina Komisiju:
veikt pamatīgu ietekmes izvērtējumu un gaidāmajā priekšlikumā par nodokļu atbrīvojumiem pašu kapitāla finansēšanas veicināšanai iekļaut stingras klauzulas ar mērķi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzskatīt, ka šādu noslieci var novērst, vai nu atļaujot veikt jaunus izmaksu atskaitījumus, kas saistīti ar kapitāla finansēšanu, vai arī mazinot procentu atskaitīšanas iespējas, un atgādina, ka pārsniedzošo aizņēmumu izmaksu atskaitījumu samazināšana līdz 20 % no nodokļu maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) ir vēl viens veids, kā mazināt priekšrokas došanu parāda, nevis pašu kapitāla finansēšanai.
Ieteikums D2: vienots nodokļu noteikumu kopums Savienībai
Saistībā ar gaidāmo BEFIT Eiropas Parlaments aicina Komisiju:
analizēt uzņēmumu reālās ekonomiskās darbības dažādos elementus (tirdzniecība, darbaspēks, aktīvi) un nodrošināt to ņemšanu vērā;
sākt plašu apspriešanu, kurā tiktu iesaistītas dalībvalstis, valstu parlamenti un Eiropas Parlaments.
E. Nodokļu administrāciju efektivitāte, nodokļu informācijas apmaiņa un datu kvalitāte
Ieteikums E1: Eurofisc 2.0
Eiropas Parlaments aicina Komisiju:
stiprināt Savienības krāpšanas apkarošanas ekspertu tīklu Eurofisc un nodrošināt pietiekamus resursus efektīvai kopīgas riska analīzes veikšanai, izmeklēšanas koordinēšanai un sadarbībai ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropolu un Eiropas Prokuratūru, it īpaši nolūkā izmeklēt krāpšanu PVN jomā;
nākt klajā ar priekšlikumu par Eurofisc 2.0. Atkārto ieteikumus, kas iekļauti tā 2021. gada 16. septembra rezolūcijā par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju: progress, gūtā pieredze un risināmās problēmas. Atzīmē, ka Eurofisc 2.0 varētu būtiski veicināt to, ka nodokļu administrācijas efektīvi izmanto apmaiņas ceļā iegūto nodokļu informāciju, un uzlabot šādas informācijas kvalitāti.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
2.2.2022 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
43 7 9 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Rasmus Andresen, Gerolf Annemans, Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Carlo Calenda, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Raffaele Fitto, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Valentino Grant, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Georgios Kyrtsos, Ioannis Lagos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Dorien Rookmaker, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Damien Carême, Ville Niinistö, Linea Søgaard-Lidell |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
43 |
+ |
ECR |
Raffaele Fitto |
ID |
Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni |
NI |
Ioannis Lagos |
PPE |
Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere |
Renew |
Gilles Boyer, Carlo Calenda, Engin Eroglu, Luis Garicano, Dragoş Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin |
S&D |
Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli |
Verts/ALE |
Rasmus Andresen, Damien Carême, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Ville Niinistö, Piernicola Pedicini, Ernest Urtasun |
7 |
- |
ECR |
Michiel Hoogeveen, Dorien Rookmaker |
ID |
Gerolf Annemans, Gunnar Beck |
NI |
Enikő Győri, Lefteris Nikolaou-Alavanos |
The Left |
José Gusmão |
9 |
0 |
ECR |
Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle |
ID |
France Jamet |
PPE |
Frances Fitzgerald |
Renew |
Billy Kelleher, Caroline Nagtegaal, Linea Søgaard-Lidell |
S&D |
Costas Mavrides, Alfred Sant |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] Komisijas 2016. gada 25. oktobra priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685) un 2016. gada 25. oktobra priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683).
- [2] Šis dokumentu kopums ietver Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumu “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai” (COM(2018)0146), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018)0147), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148) un Komisijas 2018. gada 21. marta ieteikumu par uzņēmumu aplikšanu ar nodokli ievērojamas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).
- [3] OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp.
- [4] OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp.
- [5] OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.
- [6] OV C 108, 26.3.2021., 8. lpp.
- [7] OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.
- [8] Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 26. janvāra īpašais ziņojums Nr. 03/2021 “Nodokļu informācijas apmaiņa Eiropas Savienībā: stabils pamats, nepilnības īstenošanā”.
- [9] Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/49/EK par kopīgu nodokļu sistēmu, ko piemēro procentu un honorāru maksājumiem, kurus veic asociēti uzņēmumi dažādās dalībvalstīs (OV L 157, 26.6.2003., 49. lpp.).
- [10] BUDG komitejas brīfings EU Own Resources (2020) (ES pašu resursi (2020)), sk. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2020/647459/IPOL_BRI(2020)647459_EN.pdf.
- [11] Padomes 2011. gada 21. jūnija Direktīva 2011/64/ES par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).
- [12] Saskaņā ar EPRS EAVA 2021. gada septembra aplēsēm PVN iztrūkums, tostarp pārrobežu izvairīšanās no PVN maksāšanas un krāpšana PVN jomā, 2020. gadā bija aptuveni 120 miljardi EUR (sk. 42. lpp.).
- [13] Saskaņā ar EPRS EAVA 2021. gada septembra aplēsēm paplašināta dalībvalstu sadarbība un pilnīga vienas pieturas aģentūras ieviešana varētu samazināt PVN iztrūkumu par aptuveni 29 miljardiem EUR un atbilstības nodrošināšanas izmaksas uzņēmumiem — par aptuveni 10 miljardiem EUR (sk. 39. lpp.).
- [14] Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
- [15] Priekšlikums apsvērt iespēju atteikties no pašreizējās ziņošanas sistēmas un izveidot saskaņotu ziņošanas sistēmu pārrobežu darījumiem ļautu vieglāk saistīt darījumus (kā to apstiprināja EPRS pētījums);
- [16] COM(2020)0312 final, 5. lpp. Pastāv arī citas aplēses, piemēram, Eiropas Parlamenta veiktā aplēse, ar kuru saskaņā finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas radītie zaudējumi sasniedz 190 miljardus EUR. Balstoties uz ESAO visaptverošo darbu, kas atspoguļots bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) ziņojumā (11. darbība), globālie ieņēmumu zaudējumi, pirms tika pieņemti jebkādi BEPS apkarošanas pasākumi, sasniedza aptuveni 100–240 miljardus USD jeb 0,35 % no globālā IKP. Komisija ir aplēsusi, ka, pirms dalībvalstis vienojās par Pirmo un Otro nodokļu apiešanas novēršanas direktīvu, 50–70 miljardi EUR bija attiecināmi uz Savienību.
- [17] Turpat.
- [18] EPRS EAVA uzskata, ka paplašinātas sadarbības scenārijs — informācijas apmaiņa + vienas pieturas aģentūra — radīs Eiropas pievienoto vērtību aptuveni 39 miljardu EUR apmērā.