Ziņojums - A9-0027/2022Ziņojums
A9-0027/2022

    ZIŅOJUMS par kultūras, izglītības, mediju un sporta nozīmi cīņā pret rasismu

    15.2.2022 - (2021/2057(INI))

    Kultūras un izglītības komiteja
    Referente: Salima Yenbou

    Procedūra : 2021/2057(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0027/2022
    Iesniegtie teksti :
    A9-0027/2022
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par kultūras, izglītības, mediju un sporta nozīmi cīņā pret rasismu

    (2021/2057(INI))

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā preambulas otro, ceturto, piekto, sesto un septīto ievilkumu, 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,

     ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 10. un 19. pantu,

     ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 2., 3., 4., 5. un 21. pantu,

     ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tostarp tā trešo vienlīdzīgu iespēju principu, un ar to saistīto rīcības plānu,

     ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[1] (Rasu līdztiesības direktīva);

     ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju[2],

     ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā tika izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

     ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumu “Spēcīgākas Eiropas veidošana: jaunatnes, izglītības un kultūras politikas nozīme” (COM(2018)0268),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 18. septembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0565),

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu ”Eiropas plašsaziņas līdzekļi digitālajā desmitgadē: Rīcības plāns atlabšanas un pārmaiņu atbalstam” (COM(2020)0784),

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 10. marta Direktīvu 2010/13/ES par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva)[3],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/817, ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+[4],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/818, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2021.–2027. gads)[5],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 20. maija Regulu (ES) 2021/888, ar ko izveido programmu “Eiropas Solidaritātes korpuss”[6],

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/692 ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”[7],

     ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

     ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. marta ieteikumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību[8],

     ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm[9],

     ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras 2020. gada 9. jūnija ziņojumu par pamattiesībām, 2017. gada 5.decembrī publicēto otro ES apsekojumu par mazākumtautībām un diskrimināciju un ar to saistīto 2018. gada 23. novembra ziņojumu un 2019. gada 15. novembra kopsavilkumu "Being black in the EU", kuros aprakstīta pieredze saistībā ar rasu diskrimināciju un rasistisku vardarbību afrikāņu izcelsmes cilvēku vidū ES,

     ņemot vērā Komisijas 2020. gada 12. novembra paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: LGBTIQ līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0698),

     ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam” (COM(2021)0101),

     ņemot vērā Padomes 2018. gada 15. novembra secinājumus par kultūras darba plānu 2019.–2022. gadam[10],

     ņemot vērā ES 2020. gada 7. oktobra romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģisko satvaru 2020.–2030. gadam,

     ņemot vērā Komisijas 2021. gada 5. oktobra paziņojumu "ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads)” (COM(2020)0615),

     ņemot vērā 2020. gada 19 jūnija rezolūciju par protestiem pret rasismu pēc Džordža Floida nāves[11],

     ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. maija ieteikumu par to, lai veicinātu kopīgas vērtības, iekļaujošu izglītību un Eiropas dimensiju mācīšanā[12],

     ņemot vērā 2019. gada 26. marta rezolūciju par afrikāņu izcelsmes cilvēku pamattiesībām Eiropā[13],

     ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par romu integrācijas valsts stratēģiju īstenošanu: negatīvas attieksmes pret romu izcelsmes cilvēkiem apkarošana Eiropā[14],

     ņemot vērā 2021. gada 11. marta rezolūciju par bērna tiesībām ES Bērna tiesību stratēģijas kontekstā[15],

     ņemot vērā Komisijas uzsākto pārkāpuma procedūru saistībā ar neatbilstību Rasu vienlīdzības direktīvai par romu bērnu diskrimināciju izglītībā (pārkāpumi Nr. 20142174, Nr. 20152025 un Nr. 20152206),

     ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1057, ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)[16],

     ņemot vērā 2021. gada 23. novembra rezolūciju par ES politiku sporta jomā: novērtējums un iespējamā attīstība[17],

     ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021)0206),

     ņemot vērā 2021. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Izglītības telpu: kopīga holistiska pieeja[18],

     ņemot vērā Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta Strukturālās un kohēzijas politikas departamenta 2021. gada oktobrī sagatavoto pētījumu par kultūras, izglītības, plašsaziņas līdzekļu un sporta nozīmi cīņā pret rasismu,

     ņemot vērā Eiropas Komisijas vispārējos politikas ieteikumus cīņai pret rasismu un neiecietību, jo īpaši Eiropas Padomes 2006. gada 15. decembra ieteikumu Nr. 10 par rasisma un diskriminācijas apkarošanu skolu izglītībā un ar tās palīdzību,

     ņemot vērā Eiropas Komisija 2019. gada 27. septembra ceļvedi efektīvai līdztiesībai un cīņai pret rasismu un neiecietību,

     ņemot vērā Komisijas sesto novērtējumu par Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē,

     ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 10. mērķi: samazināt nevienlīdzību starp valstīm un valstīs;

     ņemot vērā konferenci par Eiropas nākotni,

     ņemot vērā Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupas 2021. gada oktobra ieteikumus par jauno prakses kodeksu dezinformācijas jomā,

     ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

     ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A9-0027/2022),

    A.  tā kā diskriminācija un rasisms apdraud cilvēka cieņu, dzīves iespējas, labklājību, labbūtību un bieži vien arī drošību; tā kā rasistiskiem stereotipiem ir tendence pāriet uz nākamajām paaudzēm; tā kā ES ir aizliegta diskriminācija rasu vai etniskās piederības dēļ; tā kā arī imigranti, bēgļi un politiskā patvēruma meklētāji cieš no rasisma un diskriminējošas attieksmes;

    B. tā kā saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras informāciju[19] rasu diskriminācija un aizskaroša izturēšanās joprojām ir izplatīta parādība visā Eiropas Savienībā; tā kā jo īpaši rasu, reliģiskās un etniskās minoritātes pārāk bieži tiek pakļautas aizskarošai attieksmei, vardarbībai, rasistiskai un etniskai profilēšanai, arī no tiesībaizsardzības iestāžu puses, un naidīgiem izteikumiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā cietušie neziņo par lielāko daļu naida motivētu rasistisku un ksenofobisku incidentu[20]; tā kā rasu un etniskās minoritātes ES saskaras ar strukturālu diskrimināciju un dažos gadījumos arī segregāciju konkrētās ikdienas dzīves jomās, tostarp mājokļu, veselības aprūpes, nodarbinātības, izglītības un tiesu sistēmas jomā;

    C. tā kā ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam tiek runāts par strukturālu rasismu, kas izpaužas kā sociālo, finanšu un politisko institūciju diskriminējoša rīcība, tādējādi ietekmējot varas sviras un politikas veidošanu;

    D. tā kā ANO Augstās cilvēktiesību komisāres birojs strukturālo diskrimināciju definē kā noteikumus, normas, procedūras, attieksmes modeļus un rīcību institūcijās un citās sabiedrības struktūrās, kas rada šķēršļus grupām vai indivīdiem, un tie nevar izmantot tādas pašas tiesības un iespējas, kas ir pieejamas lielākajai daļai sabiedrības;

    E. tā kā migrantiem, bēgļiem, politiskā patvēruma meklētājiem un rasu, reliģisko un etnisko minoritāšu pārstāvjiem ir ierobežota piekļuve darba tirgum un viņi bieži vien kļūst par darba ekspluatācijas upuriem;

    F. tā kā ir skaidri redzams, ka kvalitatīvu datu vākšana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā kvantitatīvi un kvalitatīvi analizēt sociālās problēmas, un tā ir būtiska, lai izstrādātu, pielāgotu, uzraudzītu un attīstītu uz pierādījumiem balstītus valsts politikas risinājumus šīm problēmām;

    G. tā kā atsevišķi viedokļu veidotāji un politiķi visā ES pauž rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus, veicinot tādu sociālo klimatu, kurā zeļ rasisms, diskriminācija un naida noziegumi; tā kā uz šāda klimata veidošanu vēl jo vairāk iedrošina ekstrēmistu kustības, piemēram fašistiskas un ekstrēmi labējās kustības, kuras cenšas sašķelt mūsu sabiedrību; tā kā šāda rīcība ir pretrunā Eiropas kopīgajām vērtībām un demokrātijas un līdztiesības ideāliem, kurus ievērot ir apņēmušās visas dalībvalstis;

    H. tā kā daudzām minoritāšu grupām jācieš no policijas vardarbības, tostarp no kolektīvas sodīšanas un rasistiskas profilēšanas; tā kā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai cīnītos pret šo parādību; tā kā tiesiskuma un krimināltiesību nepilnību dēļ policijas vardarbībā cietušajiem nav pietiekama aizsardzība un piekļuve tiesu iestādēm un bieži vien viņi cieš no valsts iestāžu īstenotas vajāšanas; tā kā rasisms pret etniskajām un rasu minoritātēm ir veicinājis vardarbību un nonāvēšanu;

    I. tā kā tas, kā cilvēki neatkarīgi no viņu rases vai etniskās izcelsmes tiek parādīti plašsaziņas līdzekļos, var stiprināt negatīvus stereotipus ar rasistisku vērtējumu; tā kā kultūras nozare un plašsaziņas līdzekļi var veicināt iekļautību un cīņu pret rasismu un šādiem stereotipiem;

    J. tā kā mūsu sabiedrībā ir jāpastiprina cīņa pret rasismu un diskrimināciju gan tiešsaistes, gan arī bezsaistes vidē, un tā ir kopīga atbildība; tā kā Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir detalizētāk jāizvērtē strukturālais rasisms un jāuzņemas saistības turpināt darbu pie strukturālā rasisma un diskriminācijas, ar ko saskaras daudzas minoritāšu grupas, novēršanas;

    K. tā kā dezinformācija bieži vien ir vērsta uz minoritātēm un veicina sociālos nemierus; tā kā neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi, kas veicina līdzsvarota vēstījuma sniegšanu, palīdz veidot iekļaujošas sabiedrības;

    L. tā kā solidaritāte un cieņa pret cilvēka dzīvību un citiem cilvēkiem ir vērtības, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē; tā kā šajā procesā izšķiroša nozīme ir skolu izglītībai;

    M. tā kā visā Eiropā piekļuve izglītībai un tās iegūšana ir problēma rasializētām kopienām; tā kā segregācija izglītībā joprojām ir būtiska problēma Eiropā; tā kā dažās dalībvalstīs skolās joprojām notiek bērnu nošķiršana un vēl arvien tiek īstenota diskriminējoša prakse, kas paredz etnisko un rasu minoritāšu bērnu ievietošanu skolās, kuras paredzētas bērniem ar garīga rakstura traucējumiem;

    N. tā kā skolām ir būtiska loma, jo tās var sniegt pieredzi par daudzveidības vērtību, veicināt iekļaušanu, apkarot rasismu un mazināt rasu stereotipus un aizspriedumus;

    O. tā kā ir svarīgi, lai bērni un jaunieši redzētu, ka viņi tiek pārstāvēti visā sabiedrībā, tostarp viņiem sniegtajā izglītībā, viņu kultūras un sporta aktivitātēs, internetā un viņu izmantotajos medijos;

    P. tā kā, lai gan sportam ir būtiska nozīme sociālajā, kultūras un izglītības dzīvē un tam piemīt spēja apvienot cilvēkus no dažādām rasēm, etniskajām grupām un reliģijām, un lai gan to var izmantot, lai apvienotu kopienas un stiprinātu līdztiesības, pieejamības un cieņas vērtības, sporta pasākumos un sportā kopumā visā Eiropā ir bijuši atkārtoti rasistiski incidenti un daudzas ar rasismu saistītas problēmas; tā kā tās ir jāidentificē un jācīnās pret radikalizāciju, kas vērojama ar sportu saistītajās grupās;

    Q. tā kā Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas ir nesamērīgi skārušas cilvēkus no rasu un etnisko minoritāšu kopienām, izraisot, izceļot saasinot nevienlīdzību, arī kultūras, mediju, izglītības un sporta jomā; tā kā Covid-19 pandēmijas laikā būtiski pieauga naida motivētas aizskaršanas gadījumu un naida noziegumu skaits;

    Vispārīgais konteksts

    1. uzsver, ka rasisms ir klātesošs visās mūsu ikdienas dzīves jomās un tam var būt daudzas formas; aicina šajā jautājumā īstenot nulles tolerances pieeju; atzīst, ka dažādas grupas, kopienas un indivīdi cieš no rasisma, ksenofobijas un diskriminācijas; atzīst, ka katrai konkrētai rasisma formai ir atšķirīgas iezīmes, un dažās dalībvalstīs konkrētas rasisma formas ir izplatītākas dažādu iemeslu dēļ, tostarp vēsturisku vai politisko faktoru dēļ;

    2. pieņem zināšanai ES rasisma apkarošanas rīcības plānu; atzinīgi vērtē to, ka tajā iekļauta īpaša sadaļa par izglītību un dotas īpašas norādes attiecībā uz medijiem, sportu un kultūru; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt holistisku pieeju un nodrošināt pienācīgu finansējumu un resursus, lai izpildītu plānā uzņemtās saistības, neskarot finansējumu pašreizējām programmām un darbībām un vienlaikus ievērojot Eiropas vērtības;

    3. aicina Komisiju nodrošināt, ka rasisma apkarošanas koordinatoram tiek piešķirti pietiekami resursi un ka rasu līdztiesības integrēšana visās ES rīcībpolitikās tiek veikta visos ģenerāldirektorātos;

    4. sagaida, ka tiks izvērtēts esošais ES tiesiskais regulējums cīņā pret diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju un citiem neiecietības veidiem; aicina Komisiju izvērtēt minētā regulējuma īstenošanu, lai noteiktu, kā to uzlabot, ja nepieciešams, un iesaistīties regulārā dialogā un paraugprakses apmaiņā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, jo īpaši tām, kas pārstāv personas, kuras cieš no rasisma un rasu diskriminācijas;

    5. atgādina, ka valstu rīcības plāni ir efektīvs līdzeklis, lai reaģētu uz rasismu, rasu un etnisko diskrimināciju un ar to saistīto neiecietību dalībvalstīs, jo tie ļauj veikt konkrētus pasākumus, reaģējot uz konkrētām situācijām; pauž nožēlu, ka tikai 15 dalībvalstis ir sagatavojušas šādus plānus[21]; mudina Komisiju publicēt plānotos kopīgos pamatprincipus saistībā ar to, kā īstenot valstu rīcības plānus rasisma un diskriminācijas rases dēļ apkarošanai, kā arī citus instrumentus, lai atbalstītu centienus valstu līmenī; prasa šo plānu izstrādē iekļaut konkrētus mērķus, lai ņemtu vērā sabiedrības lielo daudzveidību kultūras, izglītības, mediju un sporta jomā; uzskata, ka šai sakarā ir jāapkopo dalībvalstīs īstenotā paraugprakse un jādalās ar to, lai veicinātu valsts rīcības plānu izstrādi un sekmētu valstu aģentūru savstarpējās pieredzes apmaiņu;

    6. atzinīgi vērtē to, ka ir publicētas un īstenotas īpašās ES pamatnostādnes par tādu vienlīdzības datu vākšanu, kuru pamatā ir rasu vai etniskā piederība un kuri Rasu vienlīdzības direktīvā definēti kā brīvprātīgi un anonīmi dati, kas nodrošina personas datu aizsardzību, pašidentificēšanu un apspriešanos ar attiecīgajām kopienām; aicina dalībvalstis pielāgot valsts statistiku un novērst šķēršļus, kā arī vajadzības gadījumā atvieglot un uzlabot sistemātisku kvalitatīvu, stabilu, sadalītu un katrai valstij specifisku datu vākšanu par līdztiesību, lai noteiktu rasisma un diskriminācijas cēloņus un strādātu pie tā, lai to apkarotu un atbalstītu uz pierādījumiem balstītu politiku gan valstu, gan ES līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot šos datus, lai izstrādātu politiku rasu taisnīguma panākšanai un darīt šos datus publiski pieejamus, vienlaikus pilnībā ievērojot pamattiesības uz privātumu, personas datu aizsardzību un attiecīgos ES tiesību aktus, tostarp Rasu vienlīdzības direktīvu, Vispārīgo datu aizsardzības regulu[22] un ierosināto E-privātuma regulu[23], kā arī atbilstošos valstu tiesiskos regulējumus;

    7. atzinīgi vērtē apņemšanos veicināt daudzveidību un iekļaušanu programmās “Erasmus+” “Radošā Eiropa”, “Eiropas Solidaritātes korpuss”, “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, “Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīva”, “ESF+” un “Garantija jauniešiem”; uzsver nepieciešamību sistemātiski līdzsekot katras šīs programmas devumam cīņā pret rasismu un analizēt to, kā arī izveidot labas prakses pārskatu; aicina Komisiju nodrošināt, ka nesen publicētās iekļaušanas stratēģijas tiek integrētas visās attiecīgajās ES programmās, kā arī izglītības, kultūras, mediju un sporta iniciatīvās, un uzraudzīt to īstenošanu un ietekmi;

    8. atzinīgi vērtē Komisijas secinājumu, ka politikas veidošanā ir vajadzīga starpnozaru pieeja; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgie rasisma apkarošanas mērķi tiek īstenoti visās politikas jomās;

    9. ar bažām norāda uz nespēju vienoties Padomē par Komisijas 2008. gada 2. jūlija priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas[24]; mudina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk rast kopēju nostāju šajā jautājumā; atbalsta Komisiju attiecībā uz to, ka jāveicina progress, lai panāktu nepieciešamo vienprātību Padomē šā priekšlikuma pieņemšanai;

    10. atbalsta turpmāku sadarbību starp Eiropas Komisiju pret rasismu un neiecietību, dalībvalstu līdztiesības struktūrām, nevalstiskājām organizācijām (NVO), valdībām un ieinteresētajām personām, it īpaši tām, kuras pārstāv to indivīdu un grupu intereses, kurus skar rasisms un rasu diskriminācija; jo īpaši aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību sagatavotos ieteikumus;

    11. aicina Komisiju un dalībvalstis stiprināt atbalstu ANO Civilizāciju aliansei, lai stiprinātu starptautisko, starpkultūru un starpreliģiju dialogu un sadarbību;

    12. uzsver, ka ierobežotā piekļuve tehnoloģijām un digitālajai infrastruktūrai izglītībā, kultūrā, sportā un medijos var radīt jaunu diskriminācijas un nevienlīdzības formu, kas Komisijai un dalībvalstīm pienācīgi un ātri jānovērš;

    13. aicina dalībvalstis izveidot palīdzības tālruņus, mediācijas struktūras un personāla apmācību, lai pienācīgi reaģētu uz vardarbību vai citiem ar rasi vai etnisko piederību saistītiem vardarbības gadījumiem izglītības, kultūras, mediju un sporta jomā un ziņot par tiem;

    14. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt uzlabotu stratēģiju lauku, kalnainu un izolētu reģionu iedzīvotāju, it īpaši jauniešu un sieviešu, integrācijai izglītības, kultūras, sporta un mediju aktivitātēs un vienlaikus attīstīt vietējo un pielāgotu infrastruktūru un veikt ieguldījumus šādā infrastruktūrā;

    15. aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt saskaņotu rīcības plānu, lai pienācīgi novērstu diskriminācijas risku, ar ko saskaras mobilie darba ņēmēji un jo īpaši viņu bērni, tostarp ierobežotu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, kultūrai, plašsaziņas līdzekļiem un sportam;

    Kultūra

    16. uzsver, ka Eiropas sabiedrības uzņem sevī arvien lielāku kultūras daudzveidība un arvien lielāku sabiedrības daļu veido ārvalstīs dzimušas personas un viņu pēcnācēji; uzskata, ka kultūrai, izglītībai un sportam ir ļoti būtiska nozīme, lai veicinātu atvērtu sabiedrību, kas ir labvēlīga pret visiem; uzskata, ka ir svarīgi atzīt šo cilvēku ieguldījumu un mantojumu Eiropas kultūrā un zināšanās visā šā kontinenta vēsturiskās attīstības gaitā;

    17. atzīst, ka rasisms ir dziļi iesakņojies sabiedrībā un ir saistīts ar tās kultūras saknēm, mantojumu un sociālajām normām; tādēļ uzsver, ka kultūrai var būt liela nozīme un tai jābūt būtiskai cīņā pret diskrimināciju un rasismu, kā arī iekļautības, daudzveidības, līdztiesības un iecietības veicināšanā; uzsver, ka ir svarīgi veicināt starpkultūru mācīšanos;

    18. norāda uz dažādo kopienu milzīgo ieguldījumu Eiropas kultūras un valodu daudzveidībā;

    19. pauž nožēlu par to, ka pastāv šķēršļi, proti, stereotipi, aizspriedumi, segregācija vai getoizācija, kas traucē minoritātēm iesaistīties kultūras dzīvē; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt iniciatīvas, lai panāktu daudzveidīgāku rasializētu kopienu un indivīdu līdzdalību kultūrā, un šādus šķēršļu likvidēšanai izmantot finansējumu no visām attiecīgajām programmām; mudina plašāk atbalstīt esošos kanālus un ieviest atbalsta tīklus un informēšanas pasākumus, tostarp piepilsētu, lauku, tālākajos un citos nelabvēlīgā situācijā esošos reģionos;

    20. aicina dalībvalstis uzsākt iniciatīvas, kuru mērķis ir mudināt cilvēkus ar dažādu rasu un etnisko izcelsmi piedalīties kultūras pasākumos, piemēram, kuponu shēmās vai līdzīgos pasākumos;

    21. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot uzraudzību un novērtēšanu, cita starpā izmēģinot un koplietojot līdzdalības instrumentus un paraugpraksi, kā arī apmainoties ar šādiem instrumentiem un paraugpraski, kas ar kultūras palīdzību var uzrādīt iekļaušanu un nediskrimināciju veicinošu un rasismu mazinošu ietekmi, un palīdzēt veidot iekļaujošākas rīcībpolitikas;

    22. aicina dalībvalstis un attiecīgās ieinteresētās personas veicināt daudzveidību kultūras iestādēs gan darbinieku, gan arī vadības līmenī, ieviešot atbilstības un piešķiršanas kritērijus organizācijās, kuras saņem publisko finansējumu, un nodrošinot, ka visi strādājošie saņem atalgojumu kopš nodarbinātības uzsākšanas;

    23. atzinīgi vērtē darbu, ko veic dalībvalstu ekspertu atvērtās koordinācijas metodes (AKM) darba grupa jautājumos par dzimumu līdztiesību kultūras un radošajās nozarēs; aicina dalībvalstis nākamā darba plāna kultūras jomā izstrādē iesaistīt dalībvalstu ekspertu AKM darba grupu jautājumos par rasisma apkarošanu ar mākslas un kultūras palīdzību; aicina AKM darba grupu sagatavot pētījumu par kultūras un radošās nozares nozīmi rasu līdztiesības veicināšanā minētajās nozarēs;

    24. atzinīgi vērtē to, ka personas un vietas, kurām visvairāk nepieciešama palīdzība, ir iekļautas vienā no Jaunā Eiropas "Bauhaus" stratēģiskajiem virzieniem; prasa šajā iniciatīvā ņemt vērā migrantu sociālo iekļaušanu, lai nodrošinātu viņiem vienādu piekļuvi iespējām;

    25. stingri atbalsta to, ka dažas dalībvalstis atzīst nepieciešamību atgriezt kultūras darbus un artefaktus to izcelsmes vietās, jo tas palīdzētu veicināt cieņu pret otras puses kultūras mantojumu un savstarpēju sapratni par to, kā arī palielinātu tā vērtību, jo īpaši nodrošinot publisku piekļuvi šiem darbiem un artefaktiem; aicina veikt nepieciešamo izpēti, pētījumus un apmaiņu, lai izveidotu saskaņotas programmas kultūras darbu un artefaktu atgriešanai vai nu to izcelsmes valstīs vai arī citās attiecīgās izcelsmes valsts izraudzītās kultūras iestādēs, saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām par kultūras mantojuma aizsardzību; mudina Komisiju veicināt dialogu, lai sekmētu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm, trešām valstīm, muzejiem un citām kultūras iestādēm;

    Izglītība

    26. atzīst izglītības un apmācības izšķirošo nozīmi strukturālā rasisma un diskriminācijas apkarošanā, iekļaujošas sabiedrības veidošanā, aizspriedumu un stereotipu atmaskošanā un iecietības, izpratnes un daudzveidības veicināšanā; uzsver jaunās Eiropas izglītības telpas nozīmi cīņā pret visu veidu diskrimināciju gan izglītības iestādēs, gan arī ārpus tām, it īpaši kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības telpas veidošanā;

    27. uzsver, ka konkrētiem Eiropas vēstures elementiem, tostarp koloniālismam, verdzībai un genocīdam, jo īpaši holokaustam, kopā ar citām rasisma izpausmēm joprojām ir ilgstoša ietekme uz mūsdienu sabiedrību, tostarp izglītības sistēmās un izglītības programmu izstrādē; ierosina pārskatīt izglītības programmas, lai izskaidrotu mūsu sabiedrības vēsturi, izmantojot mērķtiecīgu un kontekstuālu pieeju, lai labāk izprastu tās saikni ar tagadni un strādātu pie tā, lai izskaustu stereotipus, kas izraisa mūsdienās novēroto diskrimināciju;

    28. uzsver, ka vēstures mācību programmās lielāka vērība jāpievērš objektīvai un faktos balstītai informācijai par dažādām rasistiski noskaņotām vai pret etniskajām grupām vērstām ideoloģijām, to formām un izcelsmi, piemēram, verdzību, koloniālismu vai fašismu, tostarp par zinātnes ļaunprātīgu izmantošanu to attaisnošanai, kā arī par to ietekmi un iespējamajām atskaņām mūsdienās;

    29. mudina dalībvalstis veicināt daudzveidīgu un iekļaujošu izglītības programmu, rīku vai aktivitāšu izstrādi, lai šajos un citos pamatmateriālos tiktu iekļauti autori, vēsturnieki, zinātnieki un mākslinieki un citas personības no dažādām rasu un etniskām grupām;

    30. uzsver izglītības nozīmi pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanā; uzsver, ka ir svarīgi veidot sinerģiju starp pilsoniskuma izglītību visā Eiropā un ES politiku cīņai pret rasismu un diskrimināciju; mudina dalībvalstis lielāku uzmanību pievērst izglītošanai par ES vēsturi, lai veicinātu kohēziju; uzskata, ka šīm jomām vajadzētu būt pilsoniskās izglītības programmu neatņemamai sastāvdaļai;

    31. aicina dalībvalstis popularizēt minoritāšu valodas, kultūru un vēsturi skolu mācību programmās, muzejos un citos kultūras un vēstures izpausmju veidos un atzīt minoritāšu kultūras kā ieguldījumu Eiropas kultūras mantojumā; aicina dalībvalstis izstrādāt saskaņotus un konsekventus pasākumus, paredzot tam atbilstošu finansējumu, kuru nolūks būtu stimulēt, atbalstīt un veicināt rasializēto un etnisko grupu mākslu un kultūru un pētīt un saglabāt tradicionālo kopienu kultūras materiālo un nemateriālo mantojumu;

    32. aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt daudzvalodību, jo tā ir būtisks instruments, kas satuvina cilvēkus;

    33. uzsver, ka ir svarīgi sniegt pienācīgu atbalstu mobilo darba ņēmēju bērniem visās dalībvalstīs, lai viņi varētu apgūt savu dzimto valodu un savas valsts un jaunās dzīvesvietas valsts kultūru, tādējādi nodrošinot labāku integrāciju;

    34. aicina padziļināt pētījumus par vispārējām humanitārajām zinātnēm, vēsturi, filozofiju, valodām un literatūru, kas var palīdzēt veicināt Eiropas vienotības garu; aicina vēstures programmās izmantot fokusētu pieeju visu Eiropā dzīvojošo rasu un etnisko kopienu vēsturei, lai veicinātu plašāku un lielākā mērā faktos balstītu skatījumu uz Eiropas un pasaules vēsturi, un veidot labāku izpratni par dažādu kontinentu mijiedarbību pirms Eiropas īstenotās kolonizācijas, tās laikā un pēc tās; aicina vēstures grāmatās uzsvērt rasializēto kopienu ieguldījumu Eiropas attīstībā un veidošanā šodien;

    35. aicina dalībvalstis aktīvi vērsties pret neobjektivitāti mācību grāmatās, izglītības rīkos, bērniem un jauniešiem paredzētās filmās, ziņu pārraidēs un sportā; aicina dalībvalstis šos mērķus iekļaut iniciatīvas "Eiropas Jaunatnes gads 2022" īstenošanā;

    36. stingri nosoda rasu un etniskās piederības segregācijas praksi skolās, kas joprojām ir vērojama Eiropā; brīdina, ka šāda prakse izraisa marginalizāciju, priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, zemu uzņemšanas izglītības iestādēs līmeni, paralēlās sociālās telpas veidošanos, iemūžina strukturālu diskrimināciju un kavē līdztiesīgu piekļuvi kvalitatīvai dzīvei; aicina visas dalībvalstis ieviest vai stiprināt iekļaujošu politiku, lai novērstu to, ka marginalizētas izglītojamo grupas no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai, ar nodomu vai bez tā, tiek ievietotas atsevišķās skolās, izglītības iestādēs vai klasēs, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, garantējot vienlīdzīgas iespējas visiem, un nodrošinātu, ka visiem bērniem ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai un ārpusskolas nodarbībām, tostarp kultūrai un sportam; aicina dalībvalstis aktīvi veicināt bērnu no minoritāšu grupām iekļaušanu skolās un vietējā sabiedrībā un nodrošināt publiskās izglītības sekulāro dabu, vienlaikus cienot viņu kultūras un reliģisko identitāti;

    37. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai atbalstītu bērnus no rasu un etniskajām minoritātēm un no nedrošas sociālekonomiskās vides viņu ceļā uz izcilību, palīdzot viņiem iesaistīties augsta līmeņa ārpusskolas aktivitātēs (piemēram, mākslā un sportā), ļaujot viņiem iestāties skolās, kas atbilst viņu īpašajām vajadzībām, nodrošinot kvalitatīvas izglītības iespējas un piešķirot nepieciešamo finansējumu;

    38. aicina dalībvalstis ikvienam bērnam garantēt tiesības uz izglītību un ieviest pasākumus, lai apkarotu un novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, kā arī nodrošināt dzimumu ziņā līdztiesīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai no agrīnas bērnības līdz pusaudža gadiem; aicina Komisiju izstrādāt jaunus finansēšanas instrumentus vai apakšprogrammas, kurām vajadzētu papildināt pasākumus, ko dalībvalstis īsteno, lai sniegtu mērķtiecīgu un pielāgotu atbalstu tādu vismaz trīs gadu vecumu sasniegušu bērnu kvalitatīvai izglītošanai, kuri saskaras ar galēju nabadzību un kuriem nav tiesību tikt iesaistītiem jau esošās un turpmākās ES izglītības un sociālās iekļaušanas finansēšanas iniciatīvās kā “Erasmus+, Garantija bērniem vai ESF+;

    39. atzīst, ka ir svarīgi mācīt bērniem un jauniešiem apzināties neiecietības negatīvo ietekmi un attīstīt viņu kritiskās domāšanas prasmes; aicina nodrošināt, lai izglītošana cilvēktiesību jomā tiktu uzsākta agrīnā vecumā un lai mācību materiāli atspoguļotu sabiedrības dažādību un plurālismu, kā arī nesaturētu rasistisku saturu;

    40. aicina Komisiju veicināt pētniecību agrīnās brīdināšanas sistēmu un efektīvu mācīšanas metožu jomā, lai cīnītos pret rasismu un diskrimināciju skolās, ņemot vērā paraugpraksi Eiropā, kā arī veicināt rezultātu kopīgošanu, lai izskaustu iebiedēšanu rases dēļ;

    41. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka mācībspēki no rasu un etnisko minoritāšu grupām ar vienlīdzīgiem noteikumiem un taisnīgi tiek pieņemti darbā visos apmācību un izglītības līmeņos un ka tiek ieviesti pasākumi, lai skolu sistēmā nodrošinātu gan mācībspēku, gan arī apmācāmo aizsardzību pret rasu diskrimināciju;

    42. nosoda strukturālo diskrimināciju, ko piedzīvo tūkstošiem bēgļu bērnu Eiropā, kuriem ir ierobežota piekļuve izglītībai vai tā vispār nav pieejama; apstiprina, ka uzņemšanas nometnēs pieejamās nošķirtās nodarbības, kuras bieži vada brīvprātīgie, nevar aizstāt mācības skolā; aicina uzņēmējas valsts skolu sistēmā obligātu izglītību bēgļu bērniem noteikt kā priekšnoteikumu, lai piekļūtu ES finansējumam migrācijas jomā;

    43. aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstošu apmācību skolotājiem neatkarīgi no mācāmā priekšmeta, specializācijas, skolēnu vecuma vai skolas, kurā viņi mācīs, lai dotu viņiem prasmes un izpratni par kultūru, kas vajadzīgas integrācijas un iecietības veicināšanai un diskriminācijas apkarošanai izglītības sistēmā; aicina nodrošināt, lai visiem mācībspēkiem un personām, kuras strādā ar jauniešiem, tiktu atvēlēts laiks iesaistīties skolotāju sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, kas vērsta uz izglītošanu multikulturālā un daudzrasu vidē, tostarp iegūt zināšanas par neapzinātiem aizspriedumiem; aicina dalībvalstis ieviest mūžizglītības programmas ierēdņiem un jo īpaši valsts drošības spēku darbiniekiem, lai izskaustu rasistisku un ksenofobisku rīcību;

    44. atgādina, ka mākslīgā intelekta (MI) sistēmas, ko paredzēts izmantot izglītībā un profesionālajā apmācībā, kā arī izglītības personāla atlases procesos, dažos gadījumos tiek uzskatītas par augsta riska sistēmām; aicina pirms šādu rīku izmantošanas veikt pienācīgu riska novērtējumu;

    45. uzsver atceres pasākumu nozīmi programmā "Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības", kā arī nepieciešamību nodrošināt pietiekamu finansējumu un pamanāmību projektiem ar mērķi atcerēties un pētīt izšķirošus notikumus nesenā Eiropas vēsturē un izglītot par tiem, un uzlabot Eiropas iedzīvotāju informētību par viņu kopīgo vēsturi, kultūru, kultūras mantojumu un vērtībām, tādējādi vairojot viņu izpratni par ES, tās pirmsākumiem, mērķiem un daudzveidību;

    46. atzīst, ka tādas mobilitātes programmas kā “Erasmus+” veicina audzinošo, sociālo, personīgo un profesionālo attīstību un ir palīdzējušas labāk izprast citus cilvēkus; aicina pastāvīgi pilnveidot šādas programmas;

    47. uzsver ES pilsoniskuma izglītības nozīmi savstarpējās izpratnes un sociālās kohēzijas veicināšanā, jo par to liecina iedzīvotāju ieguldījums konferencē par Eiropas nākotni, kas arī tiks ņemts vērā konferences secinājumus, kurus paredzēts publicēt šā gada laikā;

    48. uzsver, cik būtiska nozīme ir neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanai, kā arī diplomu un kvalifikācijas automātiskai atzīšanai, jo tie ir būtiski instrumenti, lai sniegtu iespējas cilvēkiem no rasu un etniskajām grupām, cīnītos pret strukturālo rasismu un diskrimināciju un veicinātu daudzveidību;

    49. atzīst, ka izglītības iegūšanā liela nozīme ir priekšzīmei; mudina izveidot viseiropas platformu, kurā būtu iekļautas personas un kolektīvi no rasu un etnisko minoritāšu grupām, kas var dalīties pieredzē ar audzēkņiem;

    50. uzsver, ka ir svarīgi, izmantojot mācīšanu un citus attiecīgus materiālus, lai palielinātu sabiedrības kopumā un dažādu tās grupu informētību par mūsu sabiedrības daudzveidību;

    51. aicina dalībvalstis izvairīties no finansējuma samazināšanas izglītības programmām, jo tādējādi var tikt ierobežotas diskusijas par starpkultūru izpratni un rasisma apkarošanu[25];

    52. uzsver, ka sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu bērnu un jauniešu integrācijai būtiska nozīme ir ES finansētām sociālajām programmām, it īpaši skolas maltīšu programmām;

    Mediji

    53. uzsver pārstāvības un dažādības nozīmi iekļaujošas sabiedrības veidošanā; atgādina par plašsaziņas līdzekļu pienākumu atspoguļot sabiedrību visā tās daudzveidībā un pauž nožēlu par rasu un etniskās daudzveidības trūkumu daudzos plašsaziņas līdzekļos; aicina kultūras un plašsaziņas līdzekļu nozari izvairīties no prakses, kas iemūžina vai stiprina negatīvus stereotipus par etniskajām un rasu minoritātēm, un mudina to rādīt šo kopienu pārstāvju pozitīvo ieguldījumu sabiedrības dzīvē; aicina attiecīgās ieinteresētās personas savās organizācijās pievērsties daudzveidībai un pārstāvībai, tostarp izveidojot amatu, kas atbild par daudzveidību, un īstenojot iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot plašsaziņas līdzekļu speciālistu pratību daudzveidības un iekļautības jautājumos, lai labāk atspoguļotu viņu uzdevumu neatkarīgo un plurālistisko raksturu;

    54. atzinīgi vērtē Komisijas komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņu, ar ko uzlabo daudzveidību audiovizuālajā nozarē kā bezsaistē, tā arī tiešsaistē; prasa, lai šajā kampaņā galvenā uzmanība tiktu pievērsta rasializētu un marginalizētu kopienu daudzveidībai un vēsturei un uzsvērts tas, kā rasu taisnīguma panākšana var veicināt vienotāku, mierīgāku un demokrātiskāku Eiropu visiem;

    55. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Digitālo mediju observatorijai ir uzdots apkarot dezinformāciju un rīcību, kas vērsta pret minoritāšu kopienām; uzsver, ka izglītības programmās steidzami lielāka uzmanība jāpievērš kritiskās domāšanas, medijpratības un digitālo prasmju attīstībai; uzsver, ka medijpratības uzlabošanas kampaņām un iniciatīvām var būt ļoti būtiska nozīme, lai novērstu rasu diskriminācijas vēstījumu izplatīšanu ar dezinformāciju; uzsver vajadzību nodrošināt analītiskus un operatīvus instrumentus jauniešiem, lai viņi atpazītu un apkarotu naida runas tiešsaistē;

    56. aicina Komisiju nodrošināt, lai naida runas (gan tiešsaistē, gan bezsaistē) definīcija un kriminālatbildības noteikšana par naida noziegumiem tiktu pilnībā un pareizi transponēta dalībvalstu tiesību aktos, un nepieciešamības gadījumā uzsākt pārkāpuma procedūras;

    57. atzinīgi vērtē Rīcības kodeksa cīņai pret nelikumīgiem naidīgiem izteikumiem tiešsaistē sesto novērtējumu un panākto progresu saistībā ar tiešsaistē paustas naida runas izņemšanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka, lai gan vidējais pārbaudīto ziņojumu rādītājs 24 stundu laikā saglabājas augsts (81 %), salīdzinājumā ar 2020. gadu (90,4 %) tas ir samazinājies, un ka vidējais satura izņemšanas rādītājs kopš 2019. un 2020.gada ir nokrities līdz 62,5 %; mudina Komisiju turpināt sadarbību ar platformām, lai izskaustu naida runu tiešsaistē un paaugstinātu satura izņemšanas rādītāju, kā arī uzlabotu pārredzamību un atgriezenisko saiti lietotājiem;

    58. pauž bažas par MI un algoritmu veicinātu naida runu un dezinformāciju, kas satur rasistisku un diskriminējošu saturu; norāda, ka naida runai un dezinformācijai ir tūlītēja graujoša ietekme uz mūsu sabiedrību; aicina censties apkarot šādas darbības, jo īpaši izstrādājot specializētu MI un algoritmus, kuru galīgais mērķis ir apturēt naida runas un dezinformācijas uzplūdus un mazināt to sekas;

    59. norāda, ka mākslīgā intelekta, tostarp satura filtru, izstrādē, ieviešanā un izmantošanā izmanto galvenokārt angļu valodu; brīdina, ka naida runa tiešsaistē tiek praktizēta arī citās valodās, kuru satura filtri ir mazāk efektīvi; aicina īstenot pasākumus, lai cīnītos pret naida runu visās valodās;

    60. atzinīgi vērtē dažu starptautisko audiovizuālo pakalpojumu sniedzēju iedibināto praksi pirms mediju pārraidēm informēt par kaitējošu un rasistisku saturu; mudina šādu praksi izvērst Eiropas audiovizuālajā jomā;

    61. atzīmē, ka dažās dalībvalstīs pastāv audiovizuālo jomu regulējošas iestādes, kas ir pilnvarotas noteikt sankcijas, ja pārraidēs veicināta diskriminējoša vai rasistiska satura izplatīšana; mudina dalībvalstis šajā ziņā pilnvarot savas regulatīvās aģentūras; prasa, lai Eiropas Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulatoru grupai tiktu nodrošināta piekļuve resursiem, lai pienācīgi koordinētu valstu aģentūru darbību kvalitatīvu datu vākšanā un apmaiņā, kā arī šo uzdevumu uzraudzībā; aicina Komisiju un dalībvalstis apturēt ES un valstu finansējumu plašsaziņas līdzekļiem, kurus oficiālās regulatīvās iestādes ir atzinušas par vainīgiem, jo tie, veicinot naida runu un ksenofobiju, ir pārkāpuši attiecīgos juridiskos standartus;

    62. nosoda dažu plašsaziņas līdzekļu rasistisko retoriku, kas stigmatizē rasializētas kopienas, piemēram, vēršoties pret migrantiem, kuri rada dažādas ekonomiskas un sociālas problēmas, un nesamērīgi plaši atspoguļojot migrantu izdarītos noziegumus; aicina dalībvalstis veikt efektīvus pasākumus, lai liegtu plašsaziņas līdzekļiem izplatīt stigmatizējošu retoriku, naida runu, nepatiesus vēstījumus un konkrētu etnisko vai rasializēto grupu negatīvu attēlojumu, kas liek apšaubīt attiecīgo indivīdu cilvēcību;

    63. uzsver, ka ir jāpalielina digitālo platformu un sociālo tīklu atbildība, lai apkarotu rasu naida kurināšanu pret migrantiem un minoritātēm;

    Sports

    64. uzsver, ka sporta klubiem un federācijām ir izšķiroša nozīme cīņā pret rasismu, tostarp vairojot izpratni par šo parādību; atgādina, ka “Erasmus+” regulā sports un komandu sports ir atzīts par sociālās iekļaušanas, līdztiesības un ES vērtību veicināšanas virzītājspēku; atzinīgi vērtē ES un valstu finansējuma piešķiršanu, lai nabadzībā dzīvojošie, jo īpaši minoritātes un bērni, varētu piedalīties sporta nodarbībās;

    65. norāda, ka rasisma apkarošana ir minēta kā viena no “Erasmus+” 2022. gada darba programmas 2. pamatdarbības partnerību sporta jomā paredzētajām prioritātēm un ka tautas sporta iniciatīvas, kas vērstas uz iekļaušanu un cīņu pret rasismu, var finansēt no jaunās mazāka apmēra partnerību shēmas; aicina Komisiju izvērtēt šīs iniciatīvas un sistemātiski uzraudzīt to sporta projektu skaitu un veidu, kuru galvenais mērķis ir cīņa pret rasismu, kā arī sekot līdzi tiem piešķirtā finansējuma apjomam; aicina Komisiju veicināt migrantu un personu no rasializēto un etnisko minoritāšu grupām iekļaušanu vietējos sporta klubos;

    66. atzinīgi vērtē NVO un tautas sporta organizāciju dažādās dalībvalstīs īstenotos centienus izmantot sportu, lai satuvinātu cilvēkus un veicinātu kopīgas atmiņas ar mērķi vairot cieņu un veicināt iekļautību; aicina Komisiju izveidot paraugprakses datubāzi sporta izglītības un plašsaziņas līdzekļu jomā, lai veicinātu to attīstību visā Savienībā;

    67. atzīst, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš dažādu grupu pārstāvībai sportā kopumā un vadošos amatos sporta organizācijās, tostarp sievietēm un personām, kurām ir mazāk iespēju, piemēram, bēgļiem, etniskajām un rasu minoritātēm un LGBTIK kopienai; mudina starptautiskā, Eiropas un valstu līmeņa sporta pārvaldības struktūras un ieinteresētās personas īstenot pasākumus attiecībā uz daudzveidību un iekļaušanu, jo īpaši lai risinātu jautājumu par sieviešu un etnisko minoritāšu pārstāvju nelielo skaitu vadošajos amatos un valdēs; aicina dalībvalstis izstrādāt iekļaujošu sporta politiku, paredzot pietiekamu finansējumu, lai nodrošinātu, ka sports ir pieejams ikvienam neatkarīgi no etniskās piederības, rases, invaliditātes vai sociālekonomiskās situācijas;

    68. uzstāj, ka jāpiemēro pilnīgas neiecietības pieeja attiecībā uz rasismu, naida runu, vardarbību un citu rasistisku uzvedību sportā un aicina Komisiju, dalībvalstis un sporta federācijas izstrādāt pasākumus, lai novērstu šādus incidentus, un pieņemt efektīvas sankcijas un pasākumus ar mērķi atbalstīt cietušās personas, kā arī pasākumus, lai novērstu uzbrukumus sportistiem, kuri nosoda rasismu vai aizstāv daudzveidību;

    69. mudina Komisiju izstrādāt ieteikumus vai nostādnes sportā, lai cīnītos pret rasismu sportā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī un visos sporta līmeņos veicinātu iekļaušanu un cieņu, tostarp attiecībā uz personām, kurām nepieciešams īpašs apģērbs; aicina sporta organizācijas un ieinteresētā persona visos līmeņos aktīvi iesaistīties šāda kodeksa izstrādē, pievienoties tam un iekļaut to savos statūtos; mudina organizācijas palielināt savu biedru un viņu ģimenes locekļu, kā arī plašākas sabiedrības informētību par šādu kodeksu un tā saturu;

    °

    ° °

    70. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


    PASKAIDROJUMS

    Vispārīga informācija

     

    Rasisms un diskriminācija rases un etniskās izcelsmes dēļ joprojām ir plaši izplatīta visā Eiropas Savienībā un ārpus tās. Šāda diskriminācija nav tikai individuālas uzvedības un aizspriedumu rezultāts, bet drīzāk ir iesakņojusies mūsu sabiedrībā dziļākā strukturālā līmenī. Saskaņā ar Eirobarometra 2019. gada apsekojumu vairāk nekā puse eiropiešu uzskata, ka viņu valstī pastāv plaši izplatīta rasu diskriminācija, un pēc ES pilsoņu ieskatiem trīs galvenie diskriminācijas iemesli ir piederība romu tautībai (61 % respondentu), etniskā izcelsme (59 % respondentu) un ādas krāsa (59 % respondentu)[26]. Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras (FRA) Otro Eiropas Savienības minoritāšu un diskriminācijas apsekojumu (EU MIDIS II) 45 % Ziemeļāfrikas izcelsmes iedzīvotāju, 41 % romu un 39 % Subsahāras Āfrikas izcelsmes cilvēku ir saskārušies ar diskrimināciju etniskās izcelsmes vai imigrācijas dēļ. Bez tam 30 % romu un 29 % Ziemeļāfrikas izcelsmes cilvēku ziņojuši, ka ir cietuši no naida motivētas aizskaršanas[27].

     

    2020. gadā lielāka izpratne par rasisma pastāvīgo klātbūtni mūsu sabiedrībā konstatēta pēc George Floyd nonāvēšanas, ko Mineapolē (ASV) izdarīja policists. Sākās demonstrāciju vilnis, ko vadīja kustība Black Lives Matter, un tas mudināja rīkoties ES līmenī, tostarp pieņemt ES Parlamenta rezolūciju un izstrādāt ES Rasisma apkarošanas rīcības plānu. Uzmanība no jauna pievērsta ne tikai tādiem jautājumiem kā policijas brutalitāte un rasu profilēšana, bet arī rasisma vēsturei un tā kultūras mantojumam Eiropā.

     

    Bez tam Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik lielā mērā rasu diskriminācija sistemātiski tiek piekopta dažādos veidos. Pirmkārt, – un visredzamāk – vīrusa izplatīšanās 2020. gada pavasarī izraisīja rasistisku un ksenofobisku vardarbību un uzbrukumus, jo īpaši pret Āzijas kopienu; Daži politiskie līderi visā pasaulē pat apstiprināja un popularizēja rasistiskus paziņojumus, kuros vainoja imigrantus, bēgļus un ārvalstniekus[28]. Otrkārt, dati no visas pasaules ir pierādījuši, ka Covid-19 pandēmija sevišķi nesamērīgi skārusi rasu un etniskās minoritātes[29].

     

     

    ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam

     

    Pēc 2020. gada protestu izraisītā apskaidrības brīža ES iestādēm nācās pārdomāt par to, kāda vieta rasismam ir ES un tās dalībvalstīs. Kļuva skaidrs, ka aktīvi jācenšas panākt rasu taisnīgumu un aktīvi jācīnās pret visa veida diskrimināciju. Bija skaidrs, ka ir jādara vairāk, lai veicinātu tādu sabiedrību, kuras pamatā ir plurālisms, tolerance un nediskriminācija, un lai Savienība varētu īstenot savu moto “Vienoti daudzveidībā”, kā to 2020. gada 17. jūnijā savā runā Eiropas Parlamentā izklāstīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

     

    Eiropas Komisija 2020. gada 18. septembrī publicēja paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam”[30]. Konkrēti, rīcības plānā aicināts labāk īstenot ES tiesību aktus, panākt ciešāku koordināciju, tostarp ieceļot koordinatoru rasisma apkarošanas jautājumos, pieņemt valsts rīcības plānus rasisma un rasu diskriminācijas apkarošanai, pielikt vairāk pūļu, lai novērstu tiesībaizsardzības iestāžu diskriminējošu attieksmi, un palielināt dažādību ES iestāžu darbinieku vidū.

     

    Citi rīcības plānā minētie pasākumi ietver aicinājumu uzlabot datu vākšanu šajā jomā un datus dezagregēt pēc etniskās vai rasu izcelsmes, kā arī veicināt informētību un vērsties pret rasu un etniskajiem stereotipiem, izmantojot medijus, izglītību, kultūru un sportu. Tādā kontekstā ir sagatavots šis pastāvīgais ziņojums, kura mērķis ir veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Eiropas Komisijas rīcības plānu un piedāvāt CULT komitejas redzējumu par to, kā apkarot stereotipus, attīstīt iekļaujošu izglītību, palielināt informētību par rasisma vēsturi un mantojumu Eiropā un novērst rasu un etnisko minoritāšu nepietiekamo pārstāvību medijos un kultūras un radošajās nozarēs.

     

     

    Kultūras, izglītības, mediju un sporta loma cīņā pret rasismu

     

    Laikā, kad strukturālais rasisms nepārprotami ir kļuvis par vienu no galvenajiem ES uzdevumiem, būtiskāk nekā jebkad agrāk ir integrēt rasisma apkarošanu visās Savienības politikas jomās, tostarp kultūras, izglītības, sporta un mediju politikā. Šīs jomas skar visu ES iedzīvotāju dzīvi, un tām ir unikālas spējas uzrunāt ikvienu no mums, skaidrojot kontekstu un nozīmi mūsu ikdienas mijiedarbībā. Izglītība, kultūra, sporta pieredze un informācija, ko mēs saņemam no medijiem, ir vektori, kas veido un iedvesmo pārmaiņas sabiedrībā un uzvedībā. Mēs vēlamies mudināt tādas politikas izstrādi, kas atvieglo un papildina šīs uzvedības izmaiņas. Bez tam tās ir jomas, kurās daudzveidības pārstāvībai ir liela nozīme, jo īpaši nolūkā mudināt personas ar atšķirīgu etnisko vai rasu izcelsmi un jo īpaši jauniešus sasniegt savus personīgos mērķus.

     

    Kopumā ziņojuma mērķis ir mudināt Eiropas Komisiju un dalībvalstis ievērot savās dzimumu līdztiesības stratēģijās iedibināto labo praksi un centienus integrēt dzimumu līdztiesību visās politikas jomās. Tāpat šajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība integrēt rasu taisnīgumu visās ES kultūras, izglītības, sporta un mediju rīcībpolitikās.

     

    Līdz šim CULT komiteja rasisma jautājumam pievērsusies no dažādiem skatu punktiem, taču nekad nav sagatavojusi visaptverošu ziņojumu par šo jautājumu. Šā ziņojuma uzdevums ir labot tagadējo situāciju un veicināt horizontālu pieeju cīņai pret rasismu visās CULT komitejas kompetences jomās.

     

    Eiropas Parlamenta Struktūrpolitikas un kohēzijas politikas departamenta pasūtītajā vispārējā analīzē[31] ir izvērtēta ES rasisma apkarošanas rīcības plāna 2020.–2025. gadam atbilstība ES politikas kompetencēm nolūkā cīnīties pret rasismu kultūras, izglītības, mediju un sporta jomā, kā arī izklāstīta pašreizējo instrumentu un programmu gatavība rasisma apkarošanai minētajās jomās.

     

    Pētījumā jo īpaši secināts, ka trim Savienības programmām, kuras ir CULT komitejas kompetencē – “Erasmus+”, “Radošā Eiropa” un “Eiropas Solidaritātes korpuss” – kopumā trūkst konkrētu mērķu, kas saistīti ar cīņu pret rasismu un diskrimināciju, un lielākoties šīs prioritātes skatītas kā horizontāli principi. Līdz ar to nav noteikti konkrēti rādītāji, ar ko novērtēt programmu ieguldījumu cīņā pret rasismu, ja neskaita dažus nelielus izņēmumus programmas “Erasmus+” sporta sadaļā. Tāpēc rasisma problēmas uzraudzība un izvērtēšana nav pietiekami uzsvērta, kam iemesls ir gan konkrētu izmērāmo mērķu trūkums, gan vispārēja dalībvalstu atturēšanās vākt un dezagregēt datus, pamatojoties uz rasu un etnisko izcelsmi.

     

    Precīzi un salīdzināmi dati un rādītāji ir būtiski, lai lēmumu pieņēmēji izstrādātu, uzraudzītu un novērtētu rīcībpolitikas katrā jomā. Dati par līdztiesību un diskrimināciju nav izņēmums. Tāpēc nav pārsteigums, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijas un eksperti aicina vākt datus par daudzveidību un līdztiesību dalībvalstīs. Ar šo ziņojums atsaucas paustajam aicinājumam, atzinīgi vērtējot Eiropas Komisijas Augsta līmeņa darba grupas nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos 2021. gada septembrī izdotos norādījumus par to, kā vākt un izmantot līdztiesības datus, kuru pamatā ir rase vai etniskā piederība[32], un aicina dalībvalstis pastiprināt savu iesaisti šajā ziņā.

     

    Ziņojumā arī aicināts pielikt lielākas pūles, lai veicinātu rasu un etnisko daudzveidību un cīnītos pret stereotipiem un diskrimināciju kultūras, izglītības, mediju un sporta jomā, kā arī sākt plašāku diskusiju un pārdomas par rasisma vēsturi un mantojumu Eiropā un tā strukturālo un sistēmisko raksturu.

     

    Ziņojums nebūt nav izsmeļošs – tas ir tikai pirmais solis ceļā uz taisnīgas, iekļaujošas un līdztiesīgas sabiedrības izveides pabeigšanu. Varētu pat iedibināt praksi, ka ar šāda veida ziņojumiem CULT komiteja regulāri seko līdzi Eiropas Komisijas iniciatīvām cīņai pret rasismu un diskrimināciju kultūras, izglītības, sporta un mediju jomā.

    _______________________


    INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

    Pieņemšanas datums

    7.2.2022

     

     

     

    Galīgais balsojums

    +:

    –:

    0:

    21

    3

    4

    Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Asim Ademov, Ilana Cicurel, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Alexis Georgoulis, Catherine Griset, Sylvie Guillaume, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Peter Pollák, Marcos Ros Sempere, Monica Semedo, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Salima Yenbou, Theodoros Zagorakis

    Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

    Christian Ehler, Loucas Fourlas, Elżbieta Kruk, Viola Von Cramon-Taubadel

     


    ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

    21

    +

    ECR

    Dace Melbārde

    PPE

    Christian Ehler, Loucas Fourlas, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis

    Renew

    Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva, Monica Semedo

    S&D

    Sylvie Guillaume, Hannes Heide, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Massimiliano Smeriglio

    The Left

    Alexis Georgoulis, Niyazi Kizilyürek

    Verts/ALE

    Viola Von Cramon-Taubadel, Salima Yenbou

     

    3

    -

    ECR

    Elżbieta Kruk, Andrey Slabakov

    ID

    Catherine Griset

     

    4

    0

    ID

    Gianantonio Da Re

    PPE

    Asim Ademov, Michaela Šojdrová

    S&D

    Petra Kammerevert

     

    Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

    + : par

    - : pret

    0 : atturas

    Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 28. februāris
    Juridisks paziņojums - Privātuma politika