Ziņojums - A9-0028/2022Ziņojums
A9-0028/2022

ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par shēmām pilsonības un uzturēšanās atļauju piešķiršanai saistībā ar ieguldījumiem

16.2.2022 - (2021/2026(INL))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Sophia in 't Veld
(Iniciatīva – Reglamenta 47. pants)
(Priekšlikuma autore: Sophia in 't Veld)


Procedūra : 2021/2026(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0028/2022

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par shēmām pilsonības un uzturēšanās atļauju piešķiršanai saistībā ar ieguldījumiem

(2021/2026(INL))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu un 49. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 21. panta 2. punktu, 79. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 80., 82., 87., 114., 311. un 337. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7., 8. un 20. pantu,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 8. pantu,

 ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos[1] (“Ģimenes atkalapvienošanās direktīva”),

 ņemot vērā Padomes Direktīvu 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji[2] (“Ilgtermiņa uzturēšanās direktīva”),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas[3],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Direktīvu 2006/70/EK[4],

 ņemot vērā Kopenhāgenas kritērijus un Savienības noteikumu kopumu (acquis), kas kandidātvalstij ir jāpieņem, jāīsteno un jāizpilda, lai tā būtu tiesīga pievienoties Savienībai, jo īpaši to 23. un 24. nodaļu,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. oktobra oficiāla paziņojuma vēstules Kiprai un Maltai, ar kurām pret tām sāk pārkāpuma procedūras par to ieguldītāju pilsonības shēmām,

 ņemot vērā Komisijas 2020. gada 20. oktobra vēstuli Bulgārijai, kurā uzsvērtas bažas par ieguldītāju pilsonības shēmu un pieprasīta sīkāka informācija,

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 23. janvāra ziņojumu “Ieguldītājiem paredzētas sistēmas pilsonības un uzturēšanās atļaujas iegūšanai Eiropas Savienībā”,

 ņemot vērā četru tiesību aktu priekšlikumu paketi, ar ko Komisija nāca klajā 2021. gada 20. jūlijā un ar ko paredzēts stiprināt ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu,

 ņemot vērā 2014. gada 16. janvāra rezolūciju par ES pilsonību par maksu[5], 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu[6], 2019. gada 18. decembra rezolūciju par tiesiskumu Maltā saistībā ar nesen atklātajiem faktiem Daphne Caruana Galizia slepkavības lietā[7], 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai — Komisijas Rīcības plāns un nesenā notikumu attīstība[8], 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ES Drošības savienības stratēģiju[9] un 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par Daphne Caruana Galizia slepkavību un par tiesiskuma situāciju Maltā[10],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2018. gada 17. oktobra pētījumu “Citizenship by Investment (CBI) and Residency by Investment (RBI) schemes in the EU” (“Shēmas, ar ko piešķir pilsonības un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem Eiropas Savienībā”).

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2021. gada 22. oktobra pētījumu “Avenues for EU action in citizenship and residence by investment schemes - European added value assessment” (“ES rīcības iespējas attiecībā uz ieguldījumu shēmām pilsonības un uzturēšanās tiesību piešķiršanai – Eiropas pievienotās vērtības novērtējums”) (EPRS EAVA pētījums),

 ņemot vērā Milieu Ltd 2018. gada jūlija pētījumu, kas veikts Komisijas uzdevumā, “Factual analysis of Member States Investors’ Schemes granting citizenship or residence to third-country nationals investing in the said Member State – Study Overview” (“Faktiskā analīze par dalībvalstu ieguldītāju shēmām, kas piešķir pilsonību vai uzturēšanos trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri veic ieguldījumus minētajā dalībvalstī – pētījuma pārskats”),

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ietvaros izveidotās Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupas (DRFMG) darbību šajā jautājumā, jo īpaši tās viedokļu apmaiņu cita starpā ar Komisiju, akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un žurnālistiem 2019. gada 19. decembrī, 2020. gada 11. septembrī un 2020. gada 4. decembrī un braucienu uz Maltu 2018. gada 19. septembrī,

 ņemot vērā Reglamenta 47. un 54. pantu,

 ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A9-0028/2022),

A. tā kā Urzula fon der Leiena, pirms Parlaments viņu bija apstiprinājis Komisijas priekšsēdētājas amatā, Politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024)[11] solīja atbalstīt Parlamenta iniciatīvas tiesības un pauda apņemšanos reaģēt ar tiesību aktu, kad Parlaments pieņem rezolūcijas, kurās tiek prasīts, lai Komisija iesniedz tiesību aktu priekšlikumus;

B. tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada 16. septembra runā par stāvokli Savienībā norādīja: “[..] gan attiecībā uz Eiropas tiesību aktu prioritāti, gan preses brīvību, tiesu varas neatkarību vai zelta pasu pārdošanu. Eiropas vērtības nav pārdodamas.”;

C. tā kā vairākas dalībvalstis praktizē shēmas, ar ko piešķir pilsonības tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem (CBI) un uzturēšanās tiesības apmaiņā pret ieguldījumiem (RBI), un ar tām trešās valsts valstspiederīgajiem tiek piešķirts pilsonības vai iedzīvotāja statuss apmaiņā pret galvenokārt finansiāliem ieguvumiem “pasīvu” kapitāla ieguldījumu veidā; tā kā CBI/RBI shēmām raksturīgi ir tas, ka prasības attiecībā uz fizisku klātbūtni ir minimālas vai to vispār nav un shēmas dod iespēju uzturēšanās vai pilsonības statusu dalībvalstī saņemt paātrināti salīdzinājumā ar parastajiem kanāliem; tā kā dalībvalstīs pieteikumu apstrādes laiki ir ļoti dažādi[12]; tā kā tas, cik viegli ir iegūt pilsonību vai uzturēšanās atļauju, izmantojot šādas shēmas, dramatiski kontrastē ar šķēršļiem, ar ko nākas sastapties, cenšoties saņemt starptautisko aizsardzību, legālā veidā migrējot vai pieprasot naturalizāciju ar tradicionālo kanālu starpniecību;

D. tā kā CBI sistēmu pastāvēšana ietekmē visas dalībvalstis, jo vienas dalībvalsts lēmums piešķirt pilsonību par ieguldījumiem automātiski piešķir tiesības attiecībā uz citām dalībvalstīm, jo īpaši tiesības brīvi pārvietoties, tiesības balsot un kandidēt pašvaldības un Eiropas vēlēšanās, tiesības uz konsulāro aizsardzību, ja nav pārstāvības ārpus Savienības, un tiesības piekļūt iekšējam tirgum, lai veiktu saimniecisko darbību; tā kā CBI un RBI shēmas atsevišķās dalībvalstīs rada arī būtiskas papildu sekas citās dalībvalstīs, piemēram, korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus; tā kā no šīm papildu sekām izriet pamatojums tam, lai Savienība šādas shēmas regulētu;

E. tā kā Savienības pilsonība ir unikāls statuss un pamatstatuss, kas ir piešķirts Savienības pilsoņiem papildus viņu valsts pilsonībai, un ir viens no galvenajiem Savienības integrācijas sasniegumiem, kas piešķir pilsoņiem vienlīdzīgas tiesības visā Savienībā;

F. tā kā valsts pilsonības piešķiršana ir dalībvalstu prerogatīva, šī prerogatīva ir jāīsteno godprātīgi, savstarpējas cieņas garā, pārredzami, saskaņā ar lojālas sadarbības principu un pilnīgā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; tā kā Savienība ir ieviesusi pasākumus, lai saskaņotu likumīgas migrācijas ceļus uz Savienību un tiesības, kas saistītas ar uzturēšanos, piemēram, Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu;

G. tā kā CBI shēmu darbības rezultātā Savienības pilsonība kļūst par preci; tā kā tiesību pārvēršana par preci pārkāpj Savienības vērtības, jo īpaši vienlīdzību; tā kā uz likumīgas migrācijas ceļiem uz Savienību un ar uzturēšanos saistītajām tiesībām jau attiecas Savienības tiesību akti, piemēram, Ilgtermiņa uzturēšanās direktīva;

H. tā kā pašlaik Bulgārijai, Kiprai un Maltai ir tiesību akti, kas ļauj darboties CBI shēmām; tā kā Bulgārijas valdība ir iesniegusi tiesību aktus ar mērķi izbeigt savu CBI shēmu; tā kā Kipras valdība 2020. gada 13. oktobrī paziņoja, ka tā apturēs savu CBI shēmu un tiks apstrādāti tikai tie pieteikumi, kas saņemti pirms 2020. gada novembra; tā kā dažas citas dalībvalstis arī piešķir lieliem ieguldītājiem pilsonību, izmantojot ārkārtas procedūras;

I. tā kā Bulgārija, Kipra, Igaunija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle un Spānija pašlaik piemēro RBI shēmas ar minimālo ieguldījumu līmeni no EUR 60 000 (Latvija) līdz EUR 1 250 000 (Nīderlande); tā kā ieguldījumu piesaistīšana ir ierasts veids, kā saglabāt labi funkcionējošu dalībvalstu ekonomiku, taču tam nevajadzētu radīt juridiskus un drošības riskus Savienības iedzīvotājiem;

J. tā kā EPRS EAVA pētījumā tiek lēsts, ka no 2011. līdz 2019. gadam ir apstiprināti 42 180 pieteikumu CBI/RBI shēmu ietvaros un vairāk nekā 132 000 personu, ieskaitot pieteikuma iesniedzēju no trešām valstīm ģimenes locekļus, ir saņēmušas uzturēšanās atļauju vai pilsonību dalībvalstīs, izmantojot CBI/RBI shēmas, un kopējā aplēstā ieguldījumu summa ir 21,4 miljardi EUR[13];

K. tā kā pieteikumus CBI/RBI shēmās bieži apstrādā ar komerciālo starpnieku atbalstu, kuri mēdz saņemt procentuālu daļu no pieteikuma maksas; tā kā dažās dalībvalstīs komerciālie starpnieki ir piedalījušies CBI/RBI shēmu izstrādē un veicināšanā;

L. tā kā Komisija ir uzsākusi pārkāpuma procedūras pret Kipru un Maltu, pamatojoties uz to, ka Savienības pilsonības piešķiršana par iepriekš noteiktiem maksājumiem vai ieguldījumiem bez saiknes ar attiecīgajām dalībvalstīm apdraud Savienības pilsonības būtību;

M. tā kā CBI un RBI shēmas rada riskus dažādā mērā, tostarp — korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riskus, drošības apdraudējumus, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, makroekonomikas nelīdzsvarotību, spiedienu uz nekustamā īpašuma nozari, tādējādi samazinot piekļuvi mājokļiem, un iekšējā tirgus integritātes mazināšanos; tā kā ierobežoto datu un pārredzamības trūkuma dēļ ir sarežģīti novērtēt šo risku mērogu un pašlaik šie riski netiek pietiekami pārvaldīti, kā rezultātā dalībvalstīs ir vāja kontrole un trūkst pienācīgas rūpības attiecībā uz pieteikumu iesniedzējiem CBI/RBI shēmās; tā kā visi šie riski būtu rūpīgi jāizvērtē un būtu jāpalielina pārredzamība attiecībā uz shēmu īstenošanu un sekām;

N. tā kā pētījumi rāda, ka salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm tās dalībvalstis, kurām ir CBI/RBI shēmas, ir vairāk pakļautas riskiem, kas saistīti ar finanšu noslēpumu un korupciju;

O. tā kā spēkā esošie Savienības tiesību akti neparedz sistemātisku Savienības lielapjoma IT sistēmu izmantošanu, lai veiktu iepriekšējās darbības pārbaudes par CBI/RBI shēmu pieteikumu iesniedzējiem; tā kā spēkā esošie Savienības un valstu noteikumi neparedz nekādas prasības, ka pirms pilsonības vai uzturēšanās atļaujas piešķiršanas CBI/RBI shēmā būtu jāveic pārbaudes procedūras; tā kā dalībvalstis ne vienmēr izmanto datubāzes, piemēro rūpīgas procedūras vai dalās ar pārbaužu un procedūru rezultātiem;

P. tā kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) ir izdevusi pamatnostādnes par to, kā ierobežot Kopējā ziņošanas standarta apiešanu, kas notiek, ļaunprātīgi izmantojot CBI/RBI shēmas[14];

Q. tā kā Komisijas iniciatīva izveidot ekspertu grupu ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju sistēmu jautājumos bija vērsta uz to, lai dalībvalstu pārstāvji vienotos par kopīgu drošības pārbaužu kopumu, bet šī grupa neierosināja šādu kopīgu drošības pārbaužu kopumu; tā kā šī grupa kopš 2019. gada nav tikusies;

R. tā kā dažas trešās valstis, kuras iekļautas Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā un kuru pilsoņiem ir bezvīzu režīms ieceļošanai Savienībā, izmanto CBI shēmas ar zemu uzturēšanās prasību līmeni vai bez tām un ar vājām drošības pārbaudēm, jo īpaši attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas tiesību aktiem; tā kā šādas CBI shēmas tiek reklamētas kā “zelta pases” ar skaidri izteiktu nolūku atvieglot bezvīzu ieceļošanu Savienībā; tā kā dažas kandidātvalstis izmanto līdzīgas shēmas ar papildu ieguvumiem, kas sagaidāmi no turpmākas dalības Savienībā;

S. tā kā, tiklīdz personām, kas gūst labumu no CBI/RBI shēmām, ir piešķirts jaunais uzturēšanās vai pilsonības statuss, tās nekavējoties sāk izmantot pārvietošanās brīvību[15] Šengenas zonā;

T. tā kā trešo valstu tiesības atļaut saviem pilsoņiem mainīt vārdu/uzvārdu rada risku, jo trešo valstu valstspiederīgie varētu iegūt trešās valsts pilsonību CBI shēmā un pēc tam mainīt vārdu un ieceļot Savienībā ar šo jauno vārdu/uzvārdu;

U. tā kā Kipras iestādes 2021. gada 15. oktobrī paziņoja, ka tās atsauks pilsonību 39 ārvalstu ieguldītājiem un sešiem viņu ģimenes locekļiem, kas kļuvuši par Kipras pilsoņiem CBI shēmā; tā kā nedaudz vairāk nekā puse no 6779 pasēm, ko Kipra šajā shēmā izsniegusi laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam, tika izdotas, neveicot pietiekamas pieteikumu iesniedzēju iepriekšējās darbības pārbaudes[16];

V. tā kā 2019. gadā Komisija secināja, ka trūkst skaidru statistikas datu (vai arī tie ir nepietiekami) par saņemtajiem, akceptētajiem vai noraidītajiem CBI/RBI pieteikumiem;

W. tā kā RBI shēmas ir ļoti specifiskas; tā kā jebkādas izmaiņas Savienības tiesību aktos, kas ieviestas attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem RBI shēmās, būtu jāattiecina uz konkrēto uzturēšanās statusa veidu un tās nedrīkstētu negatīvi ietekmēt pieteikuma iesniedzēju tiesības uz cita veida uzturēšanās statusu, piemēram, studentu, darba ņēmēju un ģimenes locekļu statusu; tā kā augstāki drošības pārbaužu līmeņi pieteikuma iesniedzējiem RBI shēmās nebūtu jāpiemēro tiem, kuri piesakās uz uzturēšanos Savienībā uzturēšanās shēmās, uz kurām jau attiecas Savienības tiesību akti;

X. tā kā Melnkalnes valdība nav izlēmusi pārtraukt savu CBI shēmu, lai gan tā bija norādījusi, ka ir svarīgi, lai pilnībā un faktiski tiktu pakāpeniski izbeigta CBI shēmas darbība, cik drīz vien iespējams, aicina Melnkalnes valdību to nekavējoties izdarīt,

1. uzskata, ka shēmas, kas piešķir pilsonību, pamatojoties uz finanšu ieguldījumiem (CBI shēmas), un ko dēvē arī par “zelta pasēm”, ir noraidāmas no ētikas, juridiskā un ekonomiskā viedokļa un rada Savienības pilsoņiem vairākus nopietnus drošības riskus — piemēram, tos, kas izriet no nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un korupcijas; uzskata, ka arī kopēju standartu un saskaņotu noteikumu trūkums attiecībā uz shēmām, ar kurām piešķir uzturēšanās tiesības, pamatojoties uz finanšu ieguldījumiem (RBI shēmas), var radīt šādus drošības riskus, ietekmēt personu brīvu pārvietošanos Šengenas zonā un apdraudēt Savienības integritāti;

2. atkārtoti pauž savu nostāju, ka CBI/RBI shēmas pēc būtības rada vairākus nopietnus riskus un ka tās būtu pakāpeniski jāatceļ visām dalībvalstīm[17]; atkārtoti norāda, ka kopš 2014. gada 16. janvāra rezolūcijas “ES pilsonība par maksu” Komisija un dalībvalstis nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai cīnītos pret šīm shēmām;

3. uzskata, ka CBI shēmas apdraud Savienības pilsonības būtību un ka Savienības pilsonība ir viens no galvenajiem Savienības integrācijas sasniegumiem, kas piešķir Savienības pilsoņiem unikālu statusu un pamatstatusu un dod tiesības balsot Eiropas un pašvaldību vēlēšanās;

4. uzskata, ka Savienības pilsonība nav prece, kuru var tirgot vai pārdot, un kā tāda tā nekad nav tikusi iecerēta Līgumos;

5. atzīst, ka valsts pilsonības iegūšanas reglamentēšana ir primāri dalībvalsts kompetencē, bet uzsver, ka kompetence ir jāīsteno godprātīgi, savstarpējas cieņas garā, pārredzami, ar rūpīgu pārbaudi un pienācīgu kontroli, saskaņā ar lojālas sadarbības principu un pilnīgā saskaņā ar Savienības tiesību aktiem[18]; uzskata, ka tad, ja dalībvalstis nerīkojas pilnīgā saskaņā ar šiem standartiem un principiem, rodas juridisks pamats Savienības rīcībai; uzskata, ka Savienības kompetence, iespējams, varētu rasties arī uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 21. panta 1. punkta pamata attiecībā uz atsevišķiem dalībvalsts pilsonības likuma aspektiem[19];

6. uzskata, ka izdevīgie nosacījumi un paātrinātās procedūras, kas ieguldītājiem paredzētas CBI/RBI shēmās, salīdzinājumā ar nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz citiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas saņemt starptautisko aizsardzību, uzturēšanās atļauju vai pilsonību, ir diskriminējoši, nav taisnīgi un apdraud Savienības acquis patvēruma un migrācijas jomā konsekvenci;

7.  uzskata, ka CBI shēmas ir jānošķir no RBI shēmām, jo to radītie riski smaguma ziņā atšķiras un tāpēc ir vajadzīgas pielāgotas Savienības likumdošanas un politikas pieejas; atzīst saikni starp RBI shēmām un pilsonību, jo iegūtās uzturēšanās tiesības var atvieglot piekļuvi pilsonībai;

8. norāda, ka trijās dalībvalstīs tiesību akti atļauj CBI shēmas, proti, Bulgārijā (lai gan Bulgārijas valdība ir iesniegusi tiesību aktu priekšlikumu savas CBI shēmas izbeigšanai), Kiprā (pašlaik apstrādā tikai pieteikumus, kas iesniegti pirms 2020. gada novembra) un Maltā, un ka 12 dalībvalstīs ir RBI shēmas — visas ar atšķirīgām ieguldījumu summām un iespējām un atšķirīgiem pārbaužu un procedūru standartiem; pauž nožēlu par to, ka šīs atšķirības varētu dalībvalstu vidū izraisīt sacensību par pieteikumu iesniedzējiem un draud radīt sacensību “par zemāko piedāvājumu” attiecībā uz pārbaudes standartiem un rūpīgas uzraudzības samazināšanu, lai palielinātu shēmas izmantošanu[20];

9. uzskata, ka starpnieku loma CBI/RBI shēmu izstrādē un veicināšanā, kā arī individuālo pieteikumu sagatavošanā, bieži vien bez pārredzamības vai pārskatatbildības, nozīmē interešu konfliktu, kam raksturīgs liels ļaunprātīgas izmantošanas risks, un tādēļ šādiem starpniekiem ir jāpiemēro stingrs un saistošs regulējums, kas neaprobežojas tikai ar pašregulāciju un rīcības kodeksiem; prasa izbeigt starpnieku pakalpojumus CBI shēmu gadījumā;

10. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīs, kurās ir ieviestas CBI/RBI shēmas, netiek piemērotas visaptverošas drošības pārbaudes, pārbaudes procedūras un pienācīga rūpība; atzīmē, ka dalībvalstis ne vienmēr izmanto pieejamās Savienības datubāzes un neapmainās ar informāciju par šādu pārbaužu un procedūru rezultātiem — un tas rada iespēju iesniegt visā Savienībā secīgus pieteikumus CBI/RBI shēmām; aicina dalībvalstis to darīt; uzskata, ka dalībvalstu iestādēm ir jāievieš atbilstoši procesi, lai pārbaudītu CBI/RBI pieteikumu iesniedzējus, jo uzturēšanās un pilsonības tiesību piešķiršana ir dalībvalsts pienākums un dalībvalstu iestādes nedrīkst paļauties uz iepriekšējās darbības pārbaudēm un pienācīgas pārbaudes procedūrām, ko veic starpnieki un citi nevalstiski dalībnieki, lai gan dalībvalstis var izmantot attiecīgo informāciju, kas saņemta no neatkarīgiem nevalstiskiem dalībniekiem; pauž bažas par dažām dalībvalstīm, kurās, kā tiek ziņots, pieteikumi pilsonības saņemšanai tiek akceptēti, pat ja pieteikuma iesniedzēji neatbilst drošības prasībām;

11. pauž nožēlu par to, ka ekspertu grupa ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju sistēmu jautājumos, kuras sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, nav vienojusies par kopīgu drošības pārbaužu kopumu, kas bija jāizdara līdz 2019. gada beigām; uzskata, ka šī nevienošanās par kopīgu drošības pārbaužu kopumu liecina par to, cik ierobežoti rezultāti ir starpvaldību pieejas pieņemšanai šajā jautājumā, un uzsver, ka ir nepieciešama Savienības rīcība;

12. pauž nožēlu par to, ka uzturēšanās prasības, lai kvalificētos dalībvalstu RBI/CBI shēmām, ne vienmēr ietver pastāvīgu un faktisku fizisku klātbūtni un ir grūti pārbaudāmas, tādējādi potenciāli piesaistot negodprātīgus pieteikuma iesniedzējus, kuri iegādājas valsts pilsonību tikai tam, lai piekļūtu Savienības teritorijai un tās iekšējam tirgum bez jebkādas piesaistes attiecīgajai dalībvalstij; 

13. aicina dalībvalstis efektīvi veikt izpildes panākšanas pasākumus attiecībā uz nepieciešamo fizisko uzturēšanos trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas iegūt ilgtermiņa uzturēšanās statusu saskaņā ar Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvu bez piecu gadu nepārtrauktas un likumīgas uzturēšanās, kas saskaņā ar minēto direktīvu ir obligāta prasība;

14. atzinīgi vērtē pārkāpuma procedūras, ko Komisija 2020. gada oktobrī uzsāka pret Kipru un Maltu saistībā ar to CBI shēmām; aicina Komisiju šīs procedūras virzīt uz priekšu (jo tās varētu sniegt sīkāku skaidrojumu par to, kā varētu vērsties pret CBI shēmām papildus šeit ierosinātajai leģislatīvajai darbībai) un pamatotos gadījumos RBI shēmu dēļ sākt pārkāpuma procedūras pret dalībvalstīm; aicina Komisiju rūpīgi uzraudzīt visas CBI/RBI shēmas visā Savienībā, ziņot par tām un veikt pasākumus attiecībā uz tām;

15. uzskata, ka Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir būtisks elements, lai novērstu riskus, ko rada CBI/RBI shēmas; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2021. gada 20. jūlija tiesību aktu priekšlikumu pakete par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un terorisma finansēšanas apkarošanu pievēršas RBI shēmām, jo īpaši veicinot starpnieku iekļaušanu atbildīgo subjektu sarakstā; tomēr uzskata, ka joprojām pastāv nepilnības, piemēram, tas, ka valsts iestādes, kas apstrādā CBI/RBI pieteikumus, netiks iekļautas atbildīgo subjektu sarakstā;

16. norāda, ka pieteikumus CBI/RBI shēmās ir īpaši grūti uzraudzīt un novērtēt gadījumos, kad tie attiecas uz kopīgiem pieteikumiem, kas ietver dažādus ģimenes locekļus; norāda, ka dažās valsts RBI shēmās uzturēšanās tiesības var piešķirt, pamatojoties uz ģimenes, personiskām vai citām saitēm ar galvenajiem pieteikuma iesniedzējiem; norāda, ka ģimenes atkalapvienošanās tiesības saskaņā ar Ģimenes atkalapvienošanās direktīvu ir piemērojamas pēc uzturēšanās statusa iegūšanas dalībvalstī, tādējādi tas ļauj ģimenes locekļiem ieceļot Savienībā bez papildu īpašām pārbaudēm, kas parasti jāveic RBI shēmās;

17. atzīmē, ka trešās valstis, kurām ir CBI shēmas un kuras gūst labumu no bezvīzu ceļošanas uz Savienību[21], rada risku, jo trešo valstu valstspiederīgie var iegādāties šo trešo valstu pilsonību ar vienīgo mērķi gūt iespēju ieceļot Savienībā bez jebkādas papildu pārbaudes; uzsver, ka riski ir lielāki attiecībā uz Savienības kandidātvalstīm, kurām ir CBI/RBI shēmas[22], jo paredzamais ieguvums no turpmākas dalības Savienībā un bezvīzu ceļošana Savienības teritorijā var būt viens no faktoriem;

18. uzskata, ka, ņemot vērā īpašos riskus, ko rada CBI shēmas, un to nesaderību ar lojālas sadarbības principu, kā ir atzīts notiekošajās Komisijas pārkāpuma procedūrās pret divām dalībvalstīm, CBI shēmas būtu pilnībā jāizbeidz visās dalībvalstīs, un prasa, lai Komisija, pirms beidzas tās pašreizējais pilnvaru termiņš, šajā nolūkā iesniegtu tiesību akta priekšlikumu, ko varētu balstīt uz LESD 21. panta 2. punktu, 79. panta 2. punktu, 114. pantu vai 352. pantu;

19. uzskata, ka būs nepieciešams pārejas periods pakāpeniskai CBI shēmu izbeigšanai, un pauž pārliecību — tā kā CBI/RBI shēmas ir “sava veida brīvbiļete” un rada smagas sekas Savienībai un dalībvalstīm, ir pamatoti gan no CBI shēmām, gan no RBI shēmām veikt finansiālu ieguldījumu Savienības budžetā (no CBI shēmām — līdz tās ir pilnībā izbeigtas),tādējādi konkrēti paužot solidaritāti, kas cita starpā izriet no LESD 80. panta; tādēļ prasa, lai Komisija 2022. gadā, pamatojoties uz LESD 311. pantu, iesniegtu priekšlikumu par jaunas Savienības pašu resursu kategorijas izveidi, kas ietvertu “CBI un RBI korekcijas mehānismu”, ar kuru tiktu iekasēta nodeva jēgpilnas procentuālās daļas apmērā no ieguldījumiem, kas veikti dalībvalstīs CBI/RBI shēmās un ko pamatoti aplēš, balstoties uz visām negatīvajām ārējām sekām Savienībai kopumā, kuras konstatētas saistībā ar shēmām;

20. uzskata, ka CBI/RBI shēmu ieguldījums dalībvalstu reālajā ekonomikā ir ierobežots tādā ziņā kā darbvietu radīšana, inovācija un izaugsme un ka ievērojamas ieguldījumu summas tiek iepludinātas tieši nekustamā īpašuma tirgū vai fondos; uzskata, ka lielie ieguldījumi, kas saistīti ar CBI/RBI shēmām, varētu ietekmēt finanšu stabilitāti, jo īpaši mazās dalībvalstīs, kurās ienākošās plūsmas varētu veidot lielu daļu no IKP vai ārvalstu ieguldījumiem[23]; prasa Komisijai 2022. gadā, pamatojoties uz LESD 79. panta 2. punktu un 80., 82., 87. un 114. pantu, iesniegt akta priekšlikumu, kurā būtu iekļauti Savienības līmeņa noteikumi par RBI shēmās veiktiem ieguldījumiem, lai stiprinātu to pievienoto vērtību reālajai ekonomikai un nodrošinātu saikni ar Savienības ekonomikas atveseļošanas prioritātēm;

21. prasa, lai Komisija pirms tās pašreizējā pilnvaru termiņa beigām iesniegtu regulas priekšlikumu, ko vajadzības gadījumā varētu papildināt ar citiem leģislatīviem pasākumiem, kā pamatā varētu būt LESD 79. panta 2. punkts un 80., 82., 87. un 114. pants un kas visaptveroši regulētu dažādus RBI shēmu aspektus nolūkā saskaņot standartus un procedūras un stiprināt cīņu pret organizēto noziedzību, pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, pret korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, cita starpā ietverot šādus elementus:

(a) pastiprināta rūpīga pārbaude un stingras pieteikuma iesniedzēju un, ja nepieciešams, viņu ģimenes locekļu iepriekšējās darbības pārbaudes, tostarp viņu līdzekļu avotu pārbaudes, obligātas pārbaudes Savienības tieslietu un iekšlietu lielapjoma IT sistēmās un pārbaudes procedūras trešās valstīs;

(b) starpnieku regulējums, pienācīga sertificēšana un rūpīga kontrole, kā arī to darbības ierobežošana un — CBI shēmu gadījumā — to pakalpojumu pārtraukšana;

(c) saskaņoti noteikumi un dalībvalstu pienākums ziņot Komisijai par savām RBI shēmām un pieteikumiem tajās;

(d) obligātā minimuma prasības attiecībā uz fizisko dzīvesvietu un obligātais minimums attiecībā uz aktīvu iesaistīšanos ieguldījumos, ieguldījumu kvalitāte, pievienotā vērtība un ieguldījums ekonomikā kā nosacījumi uzturēšanās atļaujas iegūšanai RBI shēmās;

(e) uzraudzības mehānisms sekmīgo pieteikuma iesniedzēju turpmākas atbilstības RBI shēmu juridiskajām prasībām ex post kontrolei;

22. prasa Komisijai nodrošināt un uzturēt augstos regulatīvos standartus gan CBI, gan RBI shēmām gadījumā, ja attiecībā uz RBI shēmām tiktu piemērots visaptverošs regulējums, pirms tiek pilnībā izbeigtas CBI shēmas;

23. prasa, lai Komisija savā priekšlikumā iekļautu spēkā esošo Savienības tiesību aktu mērķtiecīgu pārskatīšanu, kas, nostiprinot tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā un pastiprinot attiecīgos noteikumus Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvā, varētu palīdzēt atturēt dalībvalstis no kaitīgu RBI shēmu izveides;

24. prasa Komisijai izdarīt pēc iespējas lielāku spiedienu, lai nodrošinātu, ka trešās valstis, kuras ir ieviesušas CBI/RBI shēmas un izmanto bezvīzu ceļošanas režīmu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumu, atceļ savas CBI shēmas un reformē savas RBI shēmas, lai tās saskaņotu ar Savienības tiesību aktiem un standartiem, un prasa, lai Komisija 2022. gadā, pamatojoties uz LESD 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, iesniedz tiesību akta priekšlikumu, ar ko šajā sakarībā grozītu Regulu (ES) 2018/1806; norāda, ka saskaņā ar pārskatīto Savienības paplašināšanās metodiku jautājumi, kas saistīti ar CBI/RBI shēmām, tiek uzskatīti par kompleksa rakstura jautājumiem un tiek risināti dažādās sarunu kopās un sadaļās; uzsver, ka ir svarīgi, lai kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis pakāpeniski un rūpīgi pielāgotu šādas shēmas Savienības tiesību aktiem; ierosina pievienošanās kritērijos iekļaut CBI shēmu izbeigšanu un regulējumu attiecībā uz RBI shēmām;

25. atgādina Komisijas priekšsēdētājai par viņas solījumu, kas pausts Politikas pamatnostādnēs nākamajai Eiropas Komisijai (2019–2024), ievērot Parlamenta iniciatīvas tiesības un par viņas apņemšanos veikt turpmākus pasākumus saistībā ar Parlamenta patstāvīgajiem normatīvajiem ziņojumiem un pieņemt tiesību aktu saskaņā ar Savienības tiesību principiem; tādēļ sagaida, ka Komisija veiks turpmākus pasākumus saistībā ar šo rezolūciju, nākot klajā ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem;

26. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju un tai pievienotos priekšlikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.


 

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM. PRIEKŠLIKUMI VISAPTVEROŠAI TIESĪBU AKTU PAKETEI

1. priekšlikums: līdz 2025. gadam visā Savienībā pakāpeniski atteikties no CBI shēmām

 Būtu jāizveido Savienības mēroga paziņošanas sistēma ar izmērāmiem mērķrādītājiem, kas stingri piemērojama tikai esošajām programmām un tāpēc nevar leģitimizēt jaunas programmas un kas noteiktu maksimālo skaitu, cik pilsonību visās dalībvalstīs var piešķirt CBI shēmās, šo skaitu katru gadu pakāpeniski samazinot, 2025. gadā sasniedzot nulli, tādējādi panākot pilnīgu atteikšanos no CBI shēmām. Šāda pakāpeniska atteikšanās ļaus tām dalībvalstīm, kurām ir CBI shēmas, rast alternatīvus līdzekļus, kā piesaistīt ieguldījumus un uzturēt savas publiskās finanses. Šāda pakāpeniska atteikšanās atbilst Parlamenta iepriekšējai nostājai, kas pausta vairākās rezolūcijās, un tā ir nepieciešama, ņemot vērā dziļo problēmu, ko CBI shēmas rada Līgumos paredzētajam lojālas sadarbības principam (LES 4. panta 3. punkts).

 Šis priekšlikums varētu balstīties uz LESD 21. panta 2. punktu un 79. panta 2. punktu, un — tā kā CBI shēmas skar vienoto tirgu — 114. pantu.

2. priekšlikums: visaptveroša regula, kas aptver visas RBI shēmas Savienībā

 Lai pievērstos RBI shēmu specifikai un lielajai izplatībai Savienībā, ir nepieciešams īpašs Savienības tiesiskais regulējums regulas veidā. Šāda regula nodrošinās Savienības mēroga saskaņotību, ierobežos riskus, ko rada RBI shēmas, un pakļaus RBI shēmas Savienības uzraudzībai, tādējādi uzlabojot pārredzamību un pārvaldību. Ar to ir arī paredzēts atturēt dalībvalstis no kaitīgu RBI shēmu izveides.

 Regulā būtu jāiekļauj Savienības līmeņa standarti un procedūras pastiprinātai pienācīgai pārbaudei un stingrām pieteikuma iesniedzēju iepriekšējās darbības un to bagātības avotu pārbaudēm. Jo īpaši dalībvalstu iestādēm būtu jāveic strukturāla visu pieteikuma iesniedzēju pārbaude visās attiecīgajās valsts, Savienības un starptautiskajās datubāzēs, vienlaikus ievērojot pamattiesību standartus. Būtu jāveic iesniegto dokumentu neatkarīga pārbaude, pilnīga iepriekšējās darbības pārbaude visos policijas reģistros un attiecībā uz iesaistīšanos iepriekšējās un pašreizējās civillietās un krimināllietās, personiskās intervijas ar pieteikuma iesniedzējiem un rūpīga pārbaude par to, kā tika sakrāta pieteikuma iesniedzēja bagātība un kā tā ir saistīta ar paziņotajiem ienākumiem. Procedūrai būtu jāatvēl pietiekams laiks pienācīgam rūpīgas pārbaudes procesam un jāparedz iespēja ar atpakaļejošu spēku anulēt pozitīvus lēmumus gadījumos, kad pierādīta nepareizas informācijas sniegšana vai krāpšana.

 Būtu jāaizliedz kopīgu pieteikumu iesniegšana, kas izpaužas kā galvenā pieteikuma iesniedzēja un ģimenes locekļu ieklaušana vienā un tajā pašā pieteikumā: būtu jāatļauj tikai individuāli pieteikumi, kurus individuāli un stingri pārbauda, vienlaikus ņemot vērā saikni starp pieteikumu iesniedzējiem. Stingras pārbaudes būtu jāpiemēro arī tad, ja sekmīga pieteikuma iesniedzēju ģimenes locekļi var mēģināt iegūt uzturēšanās tiesības saskaņā ar ģimenes atkalapvienošanās noteikumiem vai citiem līdzīgiem noteikumiem. 

 Svarīgam regulas elementam, ko vajadzības gadījumā varbūt papildinātu citi leģislatīvi pasākumi, vajadzētu būt regulējumam attiecībā uz starpniekiem. Būtu jāietver šādi noteikumi:

(a) Savienības līmeņa licencēšanas procedūra starpniekiem, kura ietver visaptverošu procedūru ar pienācīgu rūpību un starpnieku uzņēmuma, tā īpašnieku un saistīto uzņēmumu revīziju. Licence būtu jāatjauno ik pēc diviem gadiem, un tā būtu jāiekļauj publiskā Savienības starpnieku reģistrā. Ja pieteikumu procedūrā ir iesaistīti starpnieki, dalībvalstīm būtu jāatļauj apstrādāt šādus pieteikumus tikai tad, ja tos sagatavojuši Savienības licencēti starpnieki. Ar licencēšanas pieteikumiem būtu jāvēršas Komisijā, kas būtu jāatbalsta attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, veicot pārbaudes un procedūru;

(b) īpaši noteikumi attiecībā uz starpnieku darbībām. Tiem būtu jāietver sīki izstrādāti noteikumi par iepriekšējās darbības pārbaudēm, pienācīgu rūpību un drošības pārbaudēm, kas starpniekiem jāveic attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem;

(c) Savienības mēroga aizliegums attiecībā uz tādu RBI shēmu mārketinga praksi, kurā izmanto Savienības karogu vai jebkādus citus ar Savienību saistītus simbolus uz jebkādiem materiāliem, tīmekļa vietnēs vai dokumentos vai kura sasaista RBI shēmas ar jebkādiem ieguvumiem, kas saistīti ar Līgumiem un acquis;

(d) skaidri noteikumi par starpnieku un to īpašumtiesību pārredzamību;

(e) korupcijas apkarošanas pasākumi un pienācīgas pārbaudes paraugprakses, kas jāpieņem starpnieka ietvaros, tostarp attiecībā uz atbilstošu darbinieku atalgojumu, noteikums par divām personām (tas nozīmē, ka katru posmu pārbauda vismaz divas personas) un noteikumi par otro atzinumu pieteikumu sagatavošanā un pieteikumu pārbaudē, un darbinieku rotācija visās RBI shēmu pieteikuma iesniedzēju izcelsmes valstīs;

(f) aizliegums valdību konsultēšanu par RBI shēmu izveidi un uzturēšanu apvienot ar līdzdalību pieteikumu sagatavošanā. Šāda apvienošana rada interešu konfliktu un sniedz nepareizus stimulus. Turklāt nedrīkstētu ļaut starpniekiem pašiem īstenot RBI shēmas dalībvalstu iestādēm, bet tiem būtu jāļauj darboties tikai kā starpniekiem individuālos pieteikumos un tikai tad, ja pie tiem vēršas individuāli pieteikuma iesniedzēji. Starpnieku vispārējās sabiedriskās darbības būtu organizatoriski jānodala no citām to darbībām, un tām būtu jāatbilst visām Savienības un valstu līmeņa juridiskajām prasībām un rīcības kodeksiem attiecībā uz pārredzamību;

(g) uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju sistēma, kas nodrošinātu, ka starpnieki ievēro regulējumu. Attiecīgajām tiesībaizsardzības iestādēm vajadzētu būt iespējai veikt slēptu izmeklēšanu, tostarp — uzdodoties par potenciāliem pieteikuma iesniedzējiem. Sankcijām būtu jāietver atturošas iedarbības naudas sodi, un, ja pārkāpumi tiktu konstatēti divreiz, tad būtu jāatsauc Savienības piešķirtā darbības licence.

 Uz visām dalībvalstīm būtu jāattiecina pienākums ziņot Komisijai par savām RBI shēmām. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai sīki izstrādāti gada ziņojumi par vispārējiem savu shēmu institucionālajiem un pārvaldības elementiem, kā arī par pastāvošajiem uzraudzības mehānismiem. Tām būtu arī jāziņo par individuāliem pieteikumiem, tostarp par pieteikumu noraidīšanu un apstiprināšanu, un par apstiprināšanas vai noraidījumu iemesliem, piemēram — par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošanu. Statistikas datos būtu jāiekļauj pieteikuma iesniedzēju sadalījums pēc izcelsmes valsts un dati par ģimenes locekļiem un apgādājamiem, kuri ar pieteikuma iesniedzēja starpniecību ir ieguvuši tiesības RBI shēmā. Komisijai šie gada ziņojumi būtu jāpublicē, vajadzības gadījumā aizklājot informāciju saskaņā ar datu aizsardzības regulām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, un kopā ar šiem gada ziņojumiem būtu jāpublicē to novērtējums.

 Būtu jāizveido Savienības līmenī pārvaldīta sistēma iepriekšējai paziņošanai un konsultācijām ar visām pārējām dalībvalstīm un Komisiju pirms uzturēšanās atļaujas piešķiršanas RBI shēmā. Ja dalībvalstis neiebilst 20 dienu laikā, tam būtu jānozīmē, ka tām nav iebildumu pret uzturēšanās atļaujas piešķiršanu[24]. Tas ļautu visām dalībvalstīm atklāt dubultus vai secīgus pieteikumus un veikt pārbaudes valstu datubāzēs. Šo 20 dienu laikā Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām (tostarp ar to sadarbības koordinatoru trešās valstīs starpniecību) būtu arī jāveic Savienības līmeņa pieteikumu galīgās pārbaudes attiecīgajās Savienības un starptautiskajās datubāzēs un jāveic papildu drošības un iepriekšējās darbības pārbaudes. Pamatojoties uz to, Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstij atzinums. Dalībvalstīm būtu jāpatur kompetence piešķirt vai nepiešķirt uzturēšanās tiesības RBI shēmās. Komisijai būtu jāsniedz visa attiecīgā informācija, lai palīdzētu izgaismot gadījumus, kad vienas un tās pašas personas ir nesekmīgi iesniegušas vairākus pieteikumus.

 Dalībvalstīm vajadzētu būt pienākumam faktiski pārbaudīt fizisko dzīvesvietu, tostarp — izmantojot iespēju noteikt obligātās minimālās fiziskās klātbūtnes prasības, savā teritorijā un reģistrēt šo informāciju, lai Komisija un Savienības aģentūras var ar to iepazīties. Tam būtu jāietver prasība attiecīgajai personai vismaz divreiz personiski pieteikties un apmeklējumi uz vietas attiecīgo personu dzīvesvietā.

 Lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, būtu jāievieš konkrēti Savienības pasākumi, lai novērstu un apkarotu Kopējā ziņošanas standarta apiešanu ar RBI shēmām, jo īpaši uzlabota informācijas apmaiņa starp nodokļu iestādēm un finanšu ziņu vākšanas vienībām (FIU)[25].

 Būtu jāievieš noteikumi par ieguldījumu veidiem, kas prasīti RBI shēmās. Ievērojamu lielāko daļu no prasītajiem ieguldījumiem vajadzētu veidot produktīviem ieguldījumiem reālajā ekonomikā atbilstoši zaļās un digitālās ekonomiskās darbības prioritārajām jomām. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā, ieguldījumu fondos vai trasta fondos vai valsts obligācijās vai maksājumi tieši dalībvalsts budžetā būtu jāierobežo līdz nelielai ieguldītās summas daļai. Turklāt jebkādi maksājumi tieši dalībvalsts budžetā būtu jāierobežo, lai neradītu budžeta atkarību no šā avota, un Komisijai būtu jāprasa dalībvalstīm novērtēt šādus maksājumus Eiropas pusgada kontekstā.

 Šīs regulas pamatā varētu būt LESD 79. panta 2. punkts un 80., 82. un 87. pants, un — tā kā RBI shēmas skar vienoto tirgu — 114. pants.

 Ja regula vai kāds cits tiesību akts, kas attiecas uz RBI shēmām, stājas spēkā, pirms pilnībā tiek atceltas CBI shēmas, visi noteikumi, kas piemērojami RBI shēmām, būtu jāpiemēro arī CBI shēmām, kā arī — lai izvairītos no mazāk stingras kontroles attiecībā uz CBI shēmām salīdzinājumā ar RBI shēmām.

3. priekšlikums: jauna Savienības pašu resursu kategorija, ko veido “CBI un RBI korekcijas mehānisms”

▪Tā kā visas dalībvalstis un Savienības iestādes saskaras ar dažu dalībvalstu izmantoto CBI un RBI shēmu riskiem un izmaksām, ir pamatoti izveidot kopīgu mehānismu, kas balstītos uz attiecīgiem datiem un informāciju, lai kompensētu CBI un RBI shēmu negatīvās sekas attiecībā uz Savienību kopumā. Turklāt dalībvalsts pilsonības vai vīzu pārdošanas vērtība ir cieši saistīta ar Savienības tiesībām un brīvībām, kas no tās izriet.Izveidojot CBI un RBI korekcijas mehānismu, negatīvās sekas, kas rodas visām dalībvalstīm, tiktu kompensētas ar taisnīgu iemaksu Savienības budžetā.Tas ir jautājums par solidaritāti starp dalībvalstīm, kuras izmanto CBI un RBI shēmas, pārējām dalībvalstīm un Savienības iestādēm. Lai minētais mehānisms būtu efektīvs, Savienībai maksājamā nodeva būtu jānosaka jēgpilnas procentuālās daļas apmērā no ieguldījumiem, kas veikti dalībvalstīs kā daļa no CBI/RBI shēmām un ko pamatoti aplēš, balstoties uz visām shēmās konstatētajām negatīvajām ārējām sekām.

 Mehānismu varētu izveidot saskaņā ar LESD 311. pantu, kurā noteikts, ka “Savienība nodrošina līdzekļus, kas vajadzīgi, lai tā sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku”, tostarp iespēju “noteikt jaunas pašu resursu kategorijas vai likvidēt esošu kategoriju”. Turpmākus īstenošanas pasākumus varētu pieņemt regulas veidā. Līdzīgi tika darīts attiecībā uz pašu resursiem, kas balstās uz plastmasas iepakojuma daudzumu, un tie ir ieviesti kopš 2021. gada 1. janvāra. Šī iespēja ietver diezgan ilgu lēmuma par pašu resursiem formālu pieņemšanas procesu, kas ir skaidrojams ar attiecīgajām valsts konstitucionālajām prasībām tā apstiprināšanai. To varētu apvienot ar juridisko pamatu, proti, LESD 80. pantu, kurā noteikts “solidaritātes princips un atbildības, tostarp tās finansiālo seku, taisnīga sadalījuma princips dalībvalstu starpā”, tostarp imigrācijas jomā.

4. priekšlikums: tiesību aktu mērķtiecīga pārskatīšana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā

 Komisija ir spērusi apsveicamu soli, RBI shēmas uzsvērti iekļaujot savā 2021. gada 20. jūlija tiesību aktu priekšlikumu paketē, ar ko iecerēts pārskatīt tiesību aktus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jo īpaši attiecībā uz starpniekiem. Būtu jāiekļauj vēl trīs elementi:

(a) publiskās iestādes, kas iesaistītas RBI shēmu pieteikumu apstrādē, ir iekļaujamas atbildīgo subjektu sarakstā saskaņā ar tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jo īpaši 3. panta 3. punktā priekšlikumā regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai (2021/0239(COD));

(b) plašāka informācijas par RBI shēmu pieteikumu iesniedzējiem apmaiņa dalībvalstu iestāžu starpā saskaņā ar tiesību aktiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, jo īpaši finanšu ziņu vākšanas vienību starpā;

(c)  pastiprināti rūpīgas pārbaudes pasākumi, kā ieteikusi ESAO, lai mazinātu RBI shēmu radītos riskus un kas jāparedz visiem atbildīgajiem subjektiem, kuri iesaistīti RBI procesā.

 

5. priekšlikums: Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvas mērķtiecīga pārskatīšana

 Komisijai, iesniedzot gaidāmos priekšlikumus par Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvas pārskatīšanu, būtu jāierobežo iespēja trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ieguvuši uzturēšanās atļauju RBI shēmā, izmantot labvēlīgāku attieksmi saskaņā ar minēto direktīvu. To varētu panākt, grozot pašreizējās Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvas 13. pantu, lai sašaurinātu tās piemērošanas jomu, skaidri izslēdzot RBI shēmu izmantotājus.

▪Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar RBI shēmām netiek apieta Ilgtermiņa uzturēšanās direktīvas 4. panta 1. punktā paredzētā piecu gadu likumīgas un nepārtrauktas uzturēšanās prasība, tostarp nodrošinot, ka dalībvalstis piemēro stingrākas pārbaudes un ziņošanas pienākumus attiecībā uz RBI shēmu pieteikuma iesniedzējiem.

6. priekšlikums: nodrošināt, ka trešās valstīm nav kaitīgu RBI/CBI shēmu

 Trešo valstu CBI shēmas būtu jāiekļauj Regulā (ES) 2018/1806 kā īpašs elements, kas jāņem vērā, lemjot par to, vai iekļaut konkrētu trešo valsti minētās regulas pielikumos, t. i., kā faktors lēmumā par trešām valstīm, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzas prasības. Šis elements būtu jāiestrādā arī minētās regulas 8. pantā izklāstītajā vīzu režīma atcelšanas mehānismā un plānotajā uzraudzībā.

 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar kuru izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss)[26], būtu jāpievieno jauns pants par sadarbību ar trešām valstīm to CBI shēmu pakāpeniskā izbeigšanā un to RBI shēmu pieskaņošanā jaunajai regulai, kas ierosināta iepriekš izklāstītajā 2. priekšlikumā.

 Attiecībā uz kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm pievienošanās kritēriju būtiskai un neatņemamai daļai vajadzētu būt pilnīgai CBI shēmu izbeigšanai un stingram RBI shēmu regulējumam.

 

 


PASKAIDROJUMS

Savienības pilsonība nedaudz līdzinās pārsteigumam, kādi mēdz būt “dārgumu meklēšanas raidījumā” BBC Antiques Roadshow: šķietami nevērtīgs objekts izrādās ārkārtīgi vērtīgs. Lielākā daļa Savienības pilsoņu neapzinās, kāds dārgums ir viņiem krājumā: Savienības pilsonība. Pēc tās kāro ne tikai tie daudzie cilvēki visā pasaulē, kuri sapņo par darbu Savienībā, bet arī daži no pasaules bagātākajiem cilvēkiem. Dalībvalstu valdības ātri apzinājās uzņēmējdarbības iespēju: līdz ar pievienošanos Savienībai pēkšņi cēlās valsts pasu vērtība. Pat tādu paātrināto pilsonības iegūšanas procedūru rūpals, kurās tiek izmantotas uzturēšanās tiesības, vai tādas trešās valsts pilsonības iegūšana, kas piedāvā bezvīzu ceļošanu uz Savienību, izrādās ļoti ienesīgs. Faktiski valdības iztirgo to, ko tās nedrīkst tirgot: Savienības pilsonību.

Lai gan shēmas, kas pārdod “zelta pases” un “zelta vīzas”, tiek eifēmiski dēvētas par “pilsonību ieguldījumu ceļā” (CBI) un “uzturēšanos ieguldījumu ceļā” (RBI), patiesībā pieteikuma iesniedzējiem nav patiesas ieinteresētības veikt ieguldījumu. Valstu shēmas, kurās patiešām tiek prasīti ieguldījumi reālajā ekonomikā un kurās ir ieviestas nopietnas pārbaudes, nepiesaista nevienu pieteikumu iesniedzēju vai tikai nedaudzus. Pieteikuma iesniedzēji izteikti meklē CBI/RBI shēmu ar zemāko slieksni, nevis valsti ar labākajām ieguldījumu iespējām. Kā to ik pa laikam atklāj pētnieciskie žurnālisti, CBI un RBI shēmas ir bijušas saistītas ar korupciju un noziedzību un var Savienībā kalpot par aizsegu netīrās naudas iepludināšanai un šaubīgiem darījumiem. CBI/RBI shēmas rada draudus drošībai Eiropā un apdraud mūsu demokrātiju. Tas kontrastē ar to, kāda ir attieksme pret bēgļiem vai darbaspēka migrantiem, vai pret Savienības pilsoņiem ar dubultpilsonību, kas dzimuši Savienībā.

Kopš 2014. gada Parlaments pieprasa aizliegt CBI/RBI shēmas, bet līdz šim Komisija nav iesniegusi nekādus priekšlikumus. Lai gan Komisija apgalvo, ka tai nav juridiska pamata likumdošanas darbībai, tā 2020. gada oktobrī uzsāka pārkāpuma procedūru pret Kipru un Maltu. 2019. gada jūlijā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, pirms Parlaments viņu ievēlēja, solīja reaģēt uz Parlamenta pieprasījumiem iesniegt tiesību aktu priekšlikumus un “iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, pilnībā ievērojot proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principus”. Šī Parlamenta likumdošanas iniciatīva pilnībā atbilst visiem šiem kritērijiem.

Ar visaptverošo pasākumu kopumu pakāpeniski tiks atceltas “zelta pases”, un tas regulēs RBI shēmas tā, lai tās zaudētu savu pievilcību. Ierosinātie pasākumi attieksies uz dažādiem šā jautājuma aspektiem: pieteikumu iesniedzēju pārbaudi, dzīvesvietas prasībām, ieguldījumu veidu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskiem. Tajos arī paredzēts, ka daļa no ieņēmumiem no pilsonības un uzturēšanās tiesību pārdošanas ir jāiemaksā Savienības budžetā, ņemot vērā to, ka to pamatā ir vienīgi ieguvumi no dalības Savienībā.

Līdz šim dalībvalstis ir vairījušās risināt šo jautājumu, pat atsakoties iesaistīties sarunās. Taču tas, ka pilsonības piešķiršana pati par sevi ir ekskluzīva valsts kompetence, nav iegansts bezdarbībai, ja tiek nodarīts kaitējums Savienības tiesību normām un vērtībām. Savienības pilsonība un uzturēšanās tiesības nav prece. Mūsu visu pienākums ir tās aizsargāt.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

15.2.2022

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

61

3

5

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Magdalena Adamowicz, Abir Al-Sahlani, Konstantinos Arvanitis, Malik Azmani, Katarina Barley, Pietro Bartolo, Nicolas Bay, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Caterina Chinnici, Clare Daly, Marcel de Graaff, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Cornelia Ernst, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Patryk Jaki, Marina Kaljurand, Assita Kanko, Fabienne Keller, Peter Kofod, Łukasz Kohut, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Lukas Mandl, Nuno Melo, Nadine Morano, Javier Moreno Sánchez, Maite Pagazaurtundúa, Emil Radev, Paulo Rangel, Karlo Ressler, Diana Riba i Giner, Ralf Seekatz, Birgit Sippel, Sara Skyttedal, Vincenzo Sofo, Martin Sonneborn, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Tomas Tobé, Yana Toom, Milan Uhrík, Tom Vandendriessche, Bettina Vollath, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Jadwiga Wiśniewska, Elena Yoncheva, Javier Zarzalejos

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Malin Björk, Tanja Fajon, Daniel Freund

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61

+

ECR

Joachim Stanisław Brudziński, Jorge Buxadé Villalba, Patryk Jaki, Assita Kanko, Vincenzo Sofo, Jadwiga Wiśniewska

NI

Laura Ferrara, Martin Sonneborn, Milan Uhrík

PPE

Magdalena Adamowicz, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Lena Düpont, Andrzej Halicki, Jeroen Lenaers, Lukas Mandl, Nuno Melo, Nadine Morano, Emil Radev, Karlo Ressler, Ralf Seekatz, Sara Skyttedal, Tomas Tobé, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Javier Zarzalejos

Renew

Abir Al-Sahlani, Malik Azmani, Anna Júlia Donáth, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Maite Pagazaurtundúa, Ramona Strugariu, Yana Toom

S&D

Katarina Barley, Pietro Bartolo, Caterina Chinnici, Tanja Fajon, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Marina Kaljurand, Łukasz Kohut, Juan Fernando López Aguilar, Javier Moreno Sánchez, Birgit Sippel, Bettina Vollath, Elena Yoncheva

The Left

Konstantinos Arvanitis, Malin Björk, Clare Daly, Cornelia Ernst

Verts/ALE

Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Damien Carême, Daniel Freund, Alice Kuhnke, Diana Riba i Giner, Tineke Strik

 

3

-

ID

Marcel de Graaff, Peter Kofod, Annalisa Tardino

 

5

0

ID

Nicolas Bay, Nicolaus Fest, Jean-Paul Garraud, Tom Vandendriessche

PPE

Paulo Rangel

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 3. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika