ZIŅOJUMS par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

1.3.2022 - (2022/2006(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente Irene Tinagli
Atzinuma sagatavotāja (*):
Margarida Marques, Budžeta komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

(2022/2006(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta 2. punktu un 136. pantu,

– ņemot vērā Līgumu 1. protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

– ņemot vērā Līgumu 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

– ņemot vērā Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un ilgtspējīgas attīstības mērķus,

– ņemot vērā Padomes Direktīvu 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām[1],

– ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 1177/2011 (2011. gada 8. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1173/2011 (2011. gada 16. novembris) par efektīvu budžeta uzraudzības īstenošanu eurozonā[3],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1174/2011 (2011. gada 16. novembris) par izpildes pasākumiem pārmērīgas makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšanai eurozonā[4],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1175/2011 (2011. gada 16. novembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību[6],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības[7],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[8],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai[9] (“Tiesiskuma nosacījumu regula”),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu[10] (ANM regula),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumu “Eiropas lielā stunda ― jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” (COM(2020)0456),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 2. jūnija paziņojumu “Ekonomikas politikas koordinēšana 2021. gadā: pārvarēt Covid-19 krīzi, atbalstīt atveseļošanu un modernizēt mūsu ekonomiku” (COM(2021)0500),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)0102),

– ņemot vērā Padomes, Komisijas Parlamenta un sociālo partneru 2021. gada 7. maijā Porto pausto sociālo apņemšanos,

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. novembra paziņojumu “2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums” (COM(2021)0740),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. novembra ziņojumu “Brīdināšanas mehānisma ziņojums par 2022. gadu” (COM(2021)0741) un Komisijas 2021. gada 24. novembra ieteikumu Padomes ieteikumam par eurozonas ekonomikas politiku (COM(2021)0742),

– ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas 2021. gada 16. februāra ziņojumu “Atbalsta pasākumu, kas īstenoti, lai reālo ekonomiku aizsargātu pret Covid-19 pandēmijas sekām, ietekme uz finanšu stabilitāti”,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 27. maija dienestu darba dokumentu “Eiropas atveseļošanas vajadzību apzināšana”,

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 11. novembrī sagatavoto 2021. gada rudens ekonomikas prognozi,

– ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2021. gada 16. jūnija novērtējumu attiecībā uz eurozonai 2022. gadā piemērotu fiskālo nostāju,

– ņemot vērā 2021. gada 6. jūnija rezolūciju par Parlamenta viedokli attiecībā uz Komisijas un Padomes pašlaik īstenoto nacionālo atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanu,

– ņemot vērā 2020. gada 13. novembra rezolūciju par ilgtspējīgas Eiropas investīciju plānu — zaļā kursa finansēšana,

– ņemot vērā Eiropas Fiskālās padomes 2021. gada 10. novembra gada pārskatu,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību[11],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0034/2022),

A. tā kā Eiropas pusgadam ir būtiska nozīme ekonomikas un budžeta politikas koordinēšanā dalībvalstīs, tādējādi aizsargājot ekonomiskās un monetārās savienības makroekonomisko stabilitāti; tā kā šajā procesā nevajadzētu ignorēt Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa mērķus, kā arī citus jautājumus, kas saistīti ar finanšu nozari un nodokļiem; tā kā, integrējot šos jautājumus, nevajadzētu mazināt Eiropas pusgada lielākoties ekonomisko un fiskālo raksturu;

B. tā kā saskaņā ar Komisijas rudens ekonomikas prognozēm ir sagaidāms, ka 2022. gadā IKP eurozonā un ES-27 dalībvalstīs pieaugs par 4,3 %, tomēr ir sagaidāms, ka 2023. gadā šis pieaugums attiecīgi samazināsies līdz 2,4 % eurozonā un 2,5 % ES 27;

C. tā kā Komisijas rudens ekonomikas prognoze tomēr liecina, ka 2021. gadā ir būtiskas atšķirības dažādu dalībvalstu atveseļošanās tempā, proti, to IKP pieaugums svārstās 2,7 %–14,6 % robežās;

D. tā kā Covid-19 pandēmijas radītās krīzes iespaidā palielinājās sociālā, teritoriālā, paaudžu, ekonomiskā un ar dzimumu saistītā nevienlīdzība;

E. tā kā saskaņā ar Komisijas rudens ekonomikas prognozēm 2021. gadā vidējais bezdarba līmenis eurozonā pazeminājās līdz 7,9 % un ES-27 dalībvalstīs — līdz 7,1 %, un ir sagaidāms, ka 2022. gadā tas vēl attiecīgi pazemināsies līdz 7,5 % un 6,7 %;

F. tā kā vēl nepieredzēta ekonomikas lejupslīde 2020. gadā un pasākumi, kas veikti, reaģējot uz pandēmiju, 2021. gadā palielināja valdības parāda attiecību pret IKP līdz 100 % eurozonā un 92,1 % ES-27 valstīs;

G. tā kā, lai uzlabotu ES produktivitāti un globālo konkurētspēju, ir vajadzīgas strukturālas, sociāli līdzsvarotas, izaugsmi veicinošas un ilgtspējīgas reformas un pienācīgs investīciju līmenis;

H. tā kā ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas ir vajadzīga ātra un efektīva Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošana; tā kā visos atveseļošanas un noturības plānos būtu jāpievēršas ikvienam no sešiem pīlāriem un ANM regulas vispārējiem un konkrētajiem mērķiem un jāievēro to horizontālie principi,

I. tā kā Eiropas pusgada procesā ir konstatēti izaicinājumi saistībā ar tiesiskumu; 

J. tā kā aspekti, kas saistīti ar ES fiskālās sistēmas iespējamo nākotni, ir aplūkoti īpašā Eiropas Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā;

K. tā kā ikgadējā ilgtspējīgas izaugsmes pētījuma nodarbinātības un sociālie aspekti ir aplūkoti Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas paralēlajā ziņojumā “Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgads: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģijas nodarbinātības un sociālie aspekti”;

L. tā kā ar ANM īstenošanu saistītie aspekti tiks aplūkoti īpašā Eiropas Parlamenta patstāvīgajā ziņojumā,

ES ekonomiskās perspektīvas

1. norāda, ka Eiropas ekonomika atgūstas no globālās pandēmijas postošās ietekmes ātrāk, nekā tika sagaidīts; uzsver, ka savlaicīgiem un inovatīviem politiskās intervences pasākumiem bija un arī turpmāk būs milzīga nozīme pandēmijas ietekmes mazināšanā Eiropas ekonomikā;

2. pauž bažas par jauniem vīrusa variantiem, lokalizētām pandēmijas mājsēdēm, lielākām enerģijas cenām, inflācijas spiedienu, piegādes traucējumiem un augošu darbaspēka trūkumu; norāda, ka šie riski rada būtisku nenoteiktību un turpmākajos mēnešos var apdraudēt ekonomikas izaugsmes perspektīvas un kavēt pārkārtošanos uz ilgtspējīgāku, digitālu, konkurētspējīgu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku;

3. norāda — sagaidāms, ka līdz 2022. gada beigām visas dalībvalstis sasniegs savu pirmspandēmijas izlaides līmeni; pauž satraukumu par to, ka atveseļošanas temps dažādās dalībvalstīs un reģionos bija ļoti atšķirīgs, proti, 2021. gadā dalībvalstīs bija vērojamas būtiskas atšķirības un nevienlīdzība; tomēr atzīmē, ka ir sagaidāms, ka 2022. un 2023. gadā atveseļošana būs vienlīdzīgāka; uzsver, ka prognozētie izaugsmes rādītāji ES 2022. un 2023. gadā ir zemāki nekā prognozētā pasaules ekonomikas izaugsme IKP izteiksmē;

4. atzīst, ka Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir bijusi īpaši smaga uzņēmumiem, galvenokārt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tūrisma, viesmīlības un kultūras nozarēs; uzsver, ka dalībvalstis, kuras no minētajiem pakalpojumiem bija vairāk atkarīgas, saskārās ar vissmagāko ekonomisko ietekmi;

5. atzīst Eiropas solidaritāti, kas ir ANM izveides pamatā; norāda, ka ANM pārredzama un veiksmīga ieviešana palīdzēs padarīt ES ekonomiku un sabiedrību pārticīgāku, ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, konkurētspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu tam, lai notiktu zaļā un digitālā pārkārtošanās, un palīdzēs sekmēt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

Atbildīga un ilgtspējīga fiskālā politika

6. norāda, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējo izņēmuma klauzulu turpinās piemērot 2022. gadā, un paredzams, ka 2023. gadā to deaktivēs, ja vairs nebūs pamatojuma tās aktivizēšanai;

7. uzskata, ka ir jāpārskata ES ekonomikas pārvaldības sistēma; piekrīt Eiropas Fiskālajai padomei, ka ir svarīgi nodrošināt skaidru virzību uz fiskālās sistēmas pārskatīšanu, vēlams, pirms vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanas;

8. ņem vērā Komisijas nodomu sniegt norādījumus par fiskālo politiku laikposmā līdz vispārējās izņēmuma klauzulas deaktivēšanai, atspoguļojot gan katras dalībvalsts konkrēto ekonomisko situāciju, gan diskusijas par ekonomikas pārvaldības sistēmu; šajā sakarībā atgādina par 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu;

9. ir pārliecināts, ka valstu fiskālās politikas koordinācijai joprojām ir izšķiroša nozīme ekonomikas atveseļošanā; norāda, ka ir paredzams, ka vispārējā fiskālā nostāja, kas ņem vērā valstu budžetu un ANM, 2022. gadā joprojām būs stimulējoša, lai atbalstītu atveseļošanu un lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju fiskālajā politikā; piekrīt Komisijai, ka dalībvalstīm ar zemu vai vidēji zemu parādu līmeni būtu jāīsteno vai jāsaglabā stimulējoša fiskālā nostāja un ka dalībvalstīm ar augstu parādu līmeni būtu jāizmanto ANM, lai finansētu papildu investīcijas atveseļošanas atbalstam, un vienlaikus jāīsteno piesardzīga fiskālā politika, tomēr tas neliedz veikt publiskas investīcijas, kas vajadzīgas, lai finansētu nozares, kas ir stratēģiski svarīgas Eiropas tautsaimniecību un sabiedrību atveseļošanai un noturībai; piekrīt Komisijai, ka visām dalībvalstīm būtu jāsaglabā vai kopumā jāsaglabā valsts finansētas investīcijas;

10. uzsver, ka publisko finanšu stabilitātes nodrošināšanai ir svarīgi gan valsts ieņēmumi, gan izdevumi; aicina dalībvalstis rīkoties, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā, nodokļu apiešanu, nodokļu nemaksāšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un īstenot ilgtspējīgas, sociāli līdzsvarotas un izaugsmi veicinošas reformas;

Izaugsmi sekmējošas, līdzsvarotas, iekļaujošas un ilgtspējīgas strukturālās reformas un investīcijas

11. uzskata, ka ir svarīgi koordinēt valsts reformu un investīciju centienus un apmainīties ar paraugpraksi, lai palielinātu mūsu ekonomiku konverģenci un noturību, veicinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un uzlabotu iestāžu sistēmas ar mērķi palielināt valstu līdzdalību un pārskatatbildību;

12. uzsver, ka ANM ir vēl nepieredzēta un unikāla iespēja visām dalībvalstīm risināt galvenos strukturālos izaicinājumus un investīciju vajadzības, vienlaikus īstenojot taisnīgu, zaļu un digitālu pārkārtošanos; stingri prasa, lai visos atveseļošanas un noturības plānos tiktu ņemtas vērā visas ANM regulas prasības, jo īpaši tās seši pīlāri; uzsver Eiropas pusgada un ANM mijiedarbību; aicina dalībvalstis maksimāli izmantot šo iespēju un ar tās palīdzību pārveidot savu ekonomiku un padarīt to ilgtspējīgu, konkurētspējīgāku un noturīgāku pret turpmākajiem satricinājumiem; uzsver ANM regulā paredzēto Eiropas Parlamenta lomu ANM īstenošanā;

13. atgādina, ka attiecībā uz ANM un ikvienu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pilnībā būtu jāievēro Tiesiskuma nosacījumu regula un ka šajos plānos izklāstītajiem pasākumiem nevajadzētu būt pretrunā LES 2. pantā nostiprinātajām ES vērtībām; uzstāj, ka šajā nolūkā Komisijai ir jānodrošina, ka neviens projekts vai pasākums nav pretrunā šīm vērtībām ne novērtēšanas, ne īstenošanas posmā, un prasa tai atbilstoši rīkoties, lai veiktu pārskatīšanu;

14. uzsver, ka Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi sievietes; uzsver, ka ir svarīgi palielināt sieviešu dalību ekonomikā, tostarp iekļaujošu dalību digitālajā ekonomikā un pārveidē, un atveseļošanas risinājumos pēc pandēmijas nodrošināt iekļaujošāku izaugsmi, kas palīdzēs Eiropas Savienībā palielināt nodarbinātību, ekonomisko labklājību un konkurētspēju;

15. norāda, ka daudzām dalībvalstīm ir jārisina gan nepietiekams privāto un publisko investīciju līmenis, gan veci un jauni strukturālie izaicinājumi, kas apdraud to izaugsmes potenciālu; tādēļ uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi risināt strukturālos izaicinājumus un palielināt privātās un publiskās investīcijas, lai varētu panākt ilgtspējīgu atveseļošanu un pastāvīgu izaugsmi; uzskata, ka īstenot reformas ar mērķi risināt vecas un jaunas strukturālās nepilnības ir veids, kā ne tikai uzlabot spēju izturēt esošos izaicinājumus un tikt galā ar tiem, bet arī panākt divējādo pārkārtošanos ilgtspējīgā, taisnīgā un iekļaujošā veidā un mazināt sociālo nevienlīdzību; norāda uz nepietiekamu valstu līdzatbildību, kas ir viena no galvenajām nepilnībām to reformu īstenošanā, kuras paredzētas strukturālo trūkumu novēršanai;

16. pauž bažas par to, ka Komisija 12 dalībvalstīs ir konstatējusi makroekonomikas neaizsargātību, kas saistīta ar nelīdzsvarotību vai pārmērīgu nelīdzsvarotību; pauž bažas par to, ka nelīdzsvarotības raksturs un avots dalībvalstīs joprojām ir lielā mērā tāds pats kā pirms pandēmijas un ka arī pandēmija, iespējams, ir saasinājusi nelīdzsvarotību un ekonomikas atšķirības; aicina dalībvalstis izmantot vēl nepieredzēto iespēju, ko sniedz ANM, lai būtiski samazinātu pašreizējo makroekonomisko nelīdzsvarotību, jo īpaši visu dalībvalstu nacionālajos plānos ietverot vērienīgus reformas pasākumus; uzsver, ka, lai pilnvērtīgi izmantotu šo iespēju, būtiska ir pareiza izpilde;

17. norāda, ka augsts valsts parāda līmenis var kļūt par makroekonomiskās nestabilitātes elementu, jo īpaši gadījumā, ja Eiropas Centrālās bankas monetārā politika kļūst mazāk atbalstoša; uzsver, cik svarīgs ir atbilstošs tiesiskais regulējums un politikas stratēģijas, kas var apvienot parāda attiecības pret IKP samazināšanu ar atbilstošu privāto un publisko investīciju līmeni, kurš spēj nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi, augstu konkurētspēju un sociālo kohēziju;

18. atzīst makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras (MNNP) nozīmi makroekonomiskās nelīdzsvarotības atklāšanā, novēršanā un risināšanā ES; uzsver, ka būs nepieciešama pastāvīga uzraudzība un modrība un ka dalībvalstīm būtu jānovērš jauna nelīdzsvarotība, veicot reformas, kas stiprina ekonomisko un sociālo noturību un veicina digitālo pārveidi un zaļu un taisnīgu pārkārtošanos; uzsver, ka Komisijai ir būtiska loma saistībā ar valdību saukšanas pie atbildības šajā jautājumā;

19. atgādina, ka Eiropas pusgada cikls ir labi iedibināta sistēma, kas ļauj ES dalībvalstīm koordinēt savu fiskālo, ekonomikas, sociālo un nodarbinātības politiku; uzsver, ka bez saskaņotiem centieniem īstenot digitālo un vidisko pārkārtošanos un risināt konkrētus ar finanšu nozari saistītus jautājumus Eiropas ekonomika var ciest ilgstošu kaitējumu un tādējādi tiktu apdraudēti jebkādi mēģinājumi veicināt ilgtspējīgu un pamatotu fiskālo politiku; tādēļ aicina Komisiju turpmākajos Eiropas pusgada procesos pienācīgi ņemt vērā visus šos elementus, neapdraudot pašreizējo pieeju, kuras pamatā ir fiskālā un budžeta politika;

Demokrātiskāks Eiropas pusgads

20. uzsver, cik svarīgi ir Eiropas pusgada procesā pilnībā apspriest visus aktuālos jautājumus un pienācīgi iesaistīt valstu parlamentus un Eiropas Parlamentu; atkārtoti aicina stiprināt Parlamenta demokrātisko lomu ekonomikas pārvaldības sistēmā un aicina Padomi un Komisiju pienācīgi ņemt vērā Parlamenta rezolūcijas;

21. aicina Komisiju vienlīdz pilnīgi informēt abus līdztiesīgos likumdevējus Parlamentu un Padomi par visiem aspektiem, kas saistīti ar ES ekonomikas pārvaldības sistēmas piemērošanu, tostarp par sagatavošanas posmiem;

22. norāda, ka Komisijai, Padomei un Eurogrupas priekšsēdētājam būtu regulāri jātiekas ar kompetento Eiropas Parlamenta komiteju, lai sniegtu informāciju un apmainītos ar viedokļiem par jaunākajiem ekonomikas un politikas notikumiem;

23. prasa nodrošināt ciešu koordināciju ar sociālajiem partneriem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām gan valstu, gan Eiropas līmenī, lai stiprinātu demokrātisko pārskatatbildību un pārredzamību;

°

° °

24. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (1.2.2022)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

(2022/2006(INI))

Atzinuma sagatavotāja: Margarida Marques

 

 

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1. uzsver, ka ātrajai un izlēmīgajai ievērojamu ES budžeta resursu mobilizēšanai, kā arī dalībvalstu apjomīgajiem fiskālajiem pasākumiem bija un joprojām būs ārkārtīgi svarīga nozīme, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi veselības jomā, kā arī sociālo un ekonomisko ietekmi;

2. uzsver, ka ārkārtas instruments “NextGenerationEU” palīdzēja dalībvalstīm stabilizēt situāciju laikā, kad ekonomikā valdīja liela nenoteiktība, un tādējādi valdībām bija nodrošināta iespēja saglabāt ieguldījumu līmeni un nepalielināt aizņēmumu izmaksas; uzsver, cik ļoti svarīgi ir ievērojami publiskā sektora ieguldījumi, lai atbalstītu ilgtspējīgu, taisnīgu un iekļaujošu ES atlabšanu,

3. uzsver, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) kontekstā ir nepieciešams pārveidot Eiropas pusgadu, lai nodrošinātu efektīvu, augsti kvalitatīvu, uz nākotni orientētu un vērienīgu nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanu; atgādina, ka šā procesa pārveidē un īstenošanā ir aktīvi jāiesaista Eiropas Parlaments, sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība, akadēmiskās aprindas un vietējās pārvaldes iestādes;

4. uzskata, ka nacionālie atveseļošanas un noturības plāni dalībvalstīm paver iespēju dot ievērojamu ieguldījumu ES sociālajā un ekonomiskajā atveseļošanā, risināt konstatētās strukturālās problēmas, īstenojot reformas un veicot ieguldījumus tādās nozīmīgās jomās kā tiesu sistēma, ekonomikas un uzņēmējdarbības vide, veselība, izglītība, kultūra, nodarbinātība un sociālā aprūpe, un uzlabot valsts ekonomikas gatavību krīzēm, padarīt to izturīgāku pret satricinājumiem, ilgtspējīgāku, taisnīgāku un iekļaujošāku atbilstoši Eiropas sociālo tiesību pīlāram, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ES klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķiem un dzimumu līdztiesības stratēģijai; tomēr pauž nožēlu par to, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos netiek pienācīgi risināts jautājums par agresīvu nodokļu plānošanas shēmu izskaušanu;

5. atgādina, ka ANM ir izvirzīts mērķis 37 % līdzekļu novirzīt klimata jomas izdevumiem, ievērojot attiecīgās prasības, kas noteiktas ANM regulas VI pielikumā, un 20 % līdzekļu — digitālās pārveides izdevumiem, tostarp digitālajai infrastruktūrai, izglītībai un prasmju apguvei, un ka ar šo mehānismu var atbalstīt tikai tādus pasākumus, kas atbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu”; mudina Komisiju darīt visu nepieciešamo, lai efektīvi uzraudzītu un revidētu šos mērķus un panāktu to pilnīgu īstenošanu;

6. atzinīgi vērtē atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu, kas izstrādāts, lai uzraudzītu ANM īstenošanas progresu, un darīt šo informāciju pieejamu plašākai sabiedrībai; aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, kas ļautu uzraudzīt un nodrošināt nacionālo atveseļošanas un noturības plānu pārliecinošu īstenošanu un kontrolēt mērķrādītāju un starpposma rādītāju sasniegšanu kā priekšnoteikumu ANM līdzekļu izmaksai; norāda, ka ir jāracionalizē ziņošanas prasības, jāsamazina administratīvais slogs un jānodrošina nosacījumi pienācīgai īstenošanai;

7. mudina Komisiju gada ziņojumos un vidusposma novērtējuma ziņojumā koncentrēties uz ANM izdevumu snieguma jeb rezultativitātes analīzi un progresu, kas gūts ANM mērķu sasniegšanā, un modri un atsaucīgi reaģēt uz iespējamo vajadzību pārskatīt nacionālos atveseļošanas un noturības plānus;

8. atkārtoti uzsver, ka dalībvalstīs jābūt ieviestiem nepieciešamajiem kontroles un revīzijas mehānismiem, lai nodrošinātu tiesiskuma ievērošanu un aizsargātu ES finanšu intereses, jo īpaši nolūkā novērst krāpšanu, korupciju un interešu konfliktus un garantēt pārredzamību; uzsver, ka šajā sakarībā ir svarīgi īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus; pauž nožēlu par to, ka Komisija vēl nav praksē īstenojusi regulu par vispārējo nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai, lai gan tā ir piemērojama jau kopš 2021. gada 1. janvāra; atkārtoti aicina Komisiju pilnībā un nepārprotami piemērot šo regulu;

9. atgādina, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm privāto un publisko ieguldījumu deficīts zaļās pārkārtošanās finansēšanai nākamajā desmitgadē ir gandrīz 520 miljardi EUR gadā; uzsver, ka gan publiskajam, gan privātajam finansējumam ir būtiska nozīme, lai sasniegtu 2030. gadam izvirzītos klimata mērķus, veicinātu digitālo pāreju un risinātu citas sociālos un ekonomiskos problēmjautājumus; tādēļ uzskata, ka būtu jāapsver visi iespējamie varianti, kā stimulēt dalībvalstu ieguldījumus šo problēmu risināšanā, tostarp iespēja pārskatīt Stabilitātes un izaugsmes paktu, lai veicinātu uz nākotni orientētu ekonomiku, un iespēja paplašināt aizdošanas un aizņemšanās spējas ES līmenī; prasa, lai izdevumiem, kurus finansē ar ANM aizdevumiem, ES fiskālajā sistēmā tiktu piemērots tāds pats režīms kā Eiropas Stratēģisko investīciju fondam Komisijas paziņojuma par elastīgumu[12] kontekstā, lai panāktu optimālu ietekmi uz ES atveseļošanu;

10. uzskata, ka ANM pārvaldība, jo īpaši apstāklis, ka nacionālos atveseļošanas un noturības plānus novērtē un apstiprina Komisija un Padome, nodrošina stabilu pamatu diskusijām par to, kā ļaut veikt pietiekamus publiskā sektora ieguldījumus atbilstoši fiskālajiem noteikumiem; uzsver, ka ANM panākumiem būtu jārada ierosme izveidot modernu un efektīvu kopējas ES fiskālās politikas satvaru, atjaunojot demokrātisko leģitimitāti un paredzot lielāku parlamentāro pārskatatbildību un uzraudzību;

11. atzinīgi vērtē daudzsološās pazīmes, kas liecina par to, ka pirmie līdzekļu izmaksājumi saskaņā ar ANM tiks veikti, pamatojoties uz Komisijas emitētām obligācijām; atgādina, ka saskaņā ar “NextGenerationEU” koncepciju parādu atmaksai ir jāievieš jauns ES budžeta pašu resursu grozs; pauž gandarījumu par to, ka visas dalībvalstis ir ratificējušas lēmumu par pašu resursiem; aicina Komisiju un Padomi pilnībā ievērot jauno pašu resursu ieviešanas grafiku saskaņā ar juridiski saistošo ceļvedi, par ko panākta vienošanās Iestāžu nolīgumā, lai parādus varētu apkalpot budžetam neitrālā veidā, raugoties no dalībvalstu perspektīvas.

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	1.2.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 4 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Paolo De Castro, Andor Deli, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Elisabetta Gualmini, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Silvia Modig, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Johan Van Overtveldt, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Henrike Hahn

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32	+
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Renew	Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Robert Biedroń, Paolo De Castro, Eider Gardiazabal Rubial, Elisabetta Gualmini, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs
The Left	Silvia Modig, Dimitrios Papadimoulis
Verts/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Francisco Guerreiro, Henrike Hahn

 

4	-
ID	Joachim Kuhs, Hélène Laporte
NI	Andor Deli, Lefteris Nikolaou­Alavanos

 

5	0
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca, Johan Van Overtveldt
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (11.2.2022)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījums

(2022/2006(INI))

Atzinuma sagatavotājs: Pascal Canfin

 

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā aplūkotajiem jautājumiem cita starpā ir skaidra ietekme uz bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un veselību,

1. atzīmē 2022. gada ilgtspējīgas izaugsmes pētījumā pausto apņemšanos arī turpmāk Eiropas pusgada procesa centrā izvirzīt makroekonomiski un no vides viedokļa ilgtspējīgu, taisnīgu un zaļu pārkārtošanos, par ES atveseļošanas vadošajiem principiem nosakot ekonomikas noturību, klimatneitralitāti, sabiedrības veselību un iedzīvotāju labklājību;

2. atgādina, ka ES un dalībvalstis saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir apņēmušās gan publiskās, gan privātās finanšu plūsmas saskaņot ar tādu kursu, kas atbilst mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C; uzsver, ka šajā nolūkā pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2025. gadam ir pakāpeniski jāatsakās no visām tiešajām un netiešajām fosilā kurināmā subsīdijām;

3. uzsver, ka ir svarīgi paātrināt Eiropas pusgada procesa saskaņošanu ar ES īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem klimata un vides jomā, kas noteikti Eiropas zaļā kursa ietvaros, nostiprināti tiesību aktos ar Eiropas Klimata akta palīdzību un pastiprināti paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”; atzinīgi vērtē to, ka ikvienā Eiropas pusgada ziņojumā par katras dalībvalsts sasniegto progresu dažādās ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu jomās ir iekļautas īpašas sadaļas, kā arī noteikti papildu rādītāji, ar kuru palīdzību uzraudzīt un vadīt dalībvalstu sniegumu, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma politikas mērķus, it īpaši pirms nākamās globālās izsvēršanas;

4. atzīmē — lai īstenotu ES vērienīgo zaļā kursa programmu, būs nepieciešamas ievērojamas investīcijas un ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju zaļās pārkārtošanās atbalstīšanai vajadzīgo privāto un publisko investīciju trūkums nākamajā desmitgadē tiek lēsts gandrīz 520 miljardu EUR apmērā gadā; uzsver, ka tāpēc būs nepieciešama turpmāka politikas rīcība, lai finanšu plūsmas no kaitējošām ekonomiskajām darbībām novirzītu uz ilgtspējīgām ekonomiskajām darbībām; turklāt atzīmē — lai gan ievērojamu investīciju daļu nodrošinās privātais sektors, būs jāpalielina arī publiskās investīcijas un jāpastiprina politikas, kas privātās investīcijas virza uz ilgtspēju; uzsver, ka būtisku telpu fiskālajai rīcībai ir iespējams izveidot, pakāpeniski atsakoties no tiešām un netiešām videi kaitējošām subsīdijām, it īpaši fosilā kurināmā subsīdijām;

5. atkārtoti prasa nodokļu sistēmas pārorientēt uz pastiprinātu vides nodokļa uzlikšanu un cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

6. tādēļ aicina Komisiju paplašināt pašreizējo Eiropas pusgada pieeju, lai izpildītu politisko apņemšanos padarīt to par pārvaldības instrumentu, ar ko atbalstīt Eiropas zaļā kursa un ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; uzsver nepieciešamību visaptverošākā veidā, taču nevājinot paplašinātā Eiropas pusgada uzraudzības procesu, turpināt Savienības klimata, vides (tostarp bioloģiskās daudzveidības) un sociālo mērķu integrēšanu, lai dalībvalstīm nodrošinātu analīzi un rādītājus, kas nav tikai ekonomiskie rādītāji, tādējādi labāk atspoguļojot pašreizējās problēmas, ar kurām saskaras dalībvalstis savas ekoloģiskās pēdas mazināšanā un procesa padarīšanā par faktoru, kas pārmaiņas virza uz ilgtspējīgu labklājību visiem Eiropā;

7. uzskata, ka Eiropas pusgads, nodrošinot fiskālo stabilitāti un investīcijām labvēlīgu vidi, var atbalstīt Savienības centienus sasniegt tās 2030. gadam izvirzīto klimata jomas mērķi un vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti; uzsver, ka jebkādas izmaiņas Eiropas pusgadā nedrīkst vājināt tā sākotnējo mērķi;

8. atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas pusgads būtu saskaņots ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un ka būtu ātri jānovērš Covid-19 pandēmijas ietekme uz Eiropas ekonomiku; uzsver, ka ANM visām dalībvalstīm sniedz vēl nebijušu unikālu iespēju risināt svarīgākos strukturālos uzdevumus, apmierināt vajadzības pēc investīcijām un pārveidot savu ekonomiku, padarot to ilgtspējīgu un noturīgāku pret nākotnes satricinājumiem; uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi īstenot reformas un investēt ikvienā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā, vienlaikus pilnībā ievērojot principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un rūpīgi uzraugot, lai tiktu pilnībā nodrošināts tas, ka nemazinās ES vides tiesību stingrība; šajā sakarā aicina Komisiju, ņemot vērā iepriekš minēto, analizēt visus maksājumu pieprasījumus un pirms maksājumu piešķiršanas nodrošināt sasniegto starpposma rādītāju un mērķrādītāju pilnīgu atbilstību ANM regulai, it īpaši atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” un attiecīgā gadījumā ANM regulas VI pielikuma īpašajām prasībām; uzskata, ka ANM būtu jākalpo par iedvesmas avotu makroekonomiskās pārvaldības satvara pārskatīšanai, it īpaši, lai apzinātu kopīgos strukturālos uzdevumus un vajadzības pēc investīcijām; uzsver, ka šādā pārskatīšanā būtu jāizstrādā veicinošs satvars dalībvalstīm, lai tās varētu paātrināt zaļo pārkārtošanos, novērst investīciju trūkumu klimata un vides jomā un nodrošināt ātru pakāpenisku atteikšanos no visām videi kaitējošām subsīdijām, it īpaši fosilā kurināmā subsīdijām;

9. atgādina, ka no 2024. gada 7,5 % un no 2026. gada 10 % no Savienības budžeta izdevumiem būtu jāparedz bioloģiskās daudzveidības mērķiem; uzsver steidzamo nepieciešamību nodrošināt šī izdevumu līmeņa ievērošanu pat pirms noteiktā termiņa; mudina dalībvalstis būtiski palielināt investīcijas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un atjaunošanā, reformēt bioloģiskajai daudzveidībai kaitējošas subsīdijas un rūpīgi pārbaudīt (ex ante) un uzraudzīt (ex post) atveseļošanas atbalsta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

10. uzsver, ka Eiropas pusgadam būtu jāatvieglo vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai veselības aprūpei; vērš uzmanību uz to, ka pašreizējā pandēmija visās dalībvalstīs ir būtiski ietekmējusi ne tikai veselības aprūpes pamatpakalpojumus, it īpaši ar hroniskām slimībām saistītos, bet arī neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu; šajā sakarā atkārtoti uzsver, ka ar Eiropas pusgada palīdzību būtu jārisina veselības aizsardzības sistēmu noturības jautājums;

11. aicina Komisiju pastiprināt Eiropas Parlamenta, kā arī reģionālo un vietējo iestāžu, sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības, jaunatnes organizāciju, zinātnisko institūciju un citu svarīgu ieinteresēto personu iesaisti visā procesā, tostarp attiecībā uz konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un īstenošanas laikā, kā arī uzraudzības un izvērtēšanas posmā, lai nodrošinātu, ka Eiropas pusgads ir ne tikai birokrātisks pasākums, bet arī sniedz tik ļoti nepieciešamos risinājumus dalībvalstu iedzīvotājiem;

12. uzsver, ka līdzekļi un resursi būtu jānovirza projektiem un saņēmējiem, kas resursus tērē atbildīgi un efektīvi, un ekonomiski dzīvotspējīgiem projektiem;

13. brīdina, ka vai nu tieši, vai netieši palielināsies nodokļu maksātājiem uzliktais nodokļu slogs un vispārējais regulatīvais slogs.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU
ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	10.2.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 41 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Iratxe García Pérez, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Deparnay-Grunenberg, Karin Karlsbro, Ska Keller, João Pimenta Lopes, Róża Thun und Hohenstein, Idoia Villanueva Ruiz

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44	+
NI	Athanasios Konstantinou
Renew	Pascal Canfin, Martin Hojsík, Jan Huitema, Karin Karlsbro, Billy Kelleher, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Linea Søgaard-Lidell, Róża Thun und Hohenstein, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Michal Wiezik
S&D	Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
The Left	Malin Björk, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Idoia Villanueva Ruiz
Verts/ALE	Margrete Auken, Anna Deparnay-Grunenberg, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Malte Gallée, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus

 

41	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Mathilde Androuët, Simona Baldassarre, Aurélia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Silvia Sardone
NI	Edina Tóth
PPE	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan-Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki, Pernille Weiss
The Left	João Pimenta Lopes

 

2	0
NI	Ivan Vilibor Sinčić
The Left	Mick Wallace

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	28.2.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	49 6 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Carlo Calenda, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Valentino Grant, Claude Gruffat, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Dorien Rookmaker, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Carême, Maximilian Krah, Chris MacManus, Mick Wallace

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

49	+
ECR	Michiel Hoogeveen, Dorien Rookmaker, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle
NI	Enikő Győri
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Gilles Boyer, Carlo Calenda, Engin Eroglu, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal, Dragoş Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli
Verts/ALE	Rasmus Andresen, Damien Carême, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

6	-
ID	Gunnar Beck, France Jamet, Maximilian Krah
NI	Lefteris Nikolaou-Alavanos
The Left	Chris MacManus, Mick Wallace

 

3	0
ID	Valentino Grant, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

• [1] OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.
• [2] OV L 306, 23.11.2011., 33. lpp.
• [3] OV L 306, 23.11.2011., 1. lpp.
• [4] OV L 306, 23.11.2011., 8. lpp.
• [5] OV L 306, 23.11.2011., 12. lpp.
• [6] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.
• [7] OV L 140, 27.5.2013., 1. lpp.
• [8] OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.
• [9] OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.
• [10] OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.
• [11] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0358.
• [12] Komisijas 2015. gada 13. janvāra paziņojums “Elastīguma vislabākā izmantošana saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes pakta esošajiem noteikumiem” (COM(2015)0012).