ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Lēmumu (ES) 2015/1814 groza attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē

16.3.2022 - (COM(2021)0571 – C9-0325/2021 – 2021/0202(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Cyrus Engerer

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Lēmumu (ES) 2015/1814 groza attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē

(COM(2021)0571 – C9-0325/2021 – 2021/0202(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0571),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0325/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 8. decembra atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0045/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

 

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”)3. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.	(1) Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”)3. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vēriena atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī rēķinoties ar katrai valstij atšķirīgajiem apstākļiem. Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) un cita starpā arī tās tirgus stabilitātes rezerves pārskatīšana ir unikāla iespēja sekmēt vēl vērienīgāku Savienības rīcību klimata politikas jomā pirms UNFCCC Pušu konferences 27. sesijas (COP 27) Ēģiptē.
__________________	__________________
3 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	3 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Nepieciešamība steidzami nodrošināt, lai savu aktualitāti nezaudētu Parīzes nolīgumā temperatūras kāpuma iegrožošanai noteiktais 1,5°C mērķis, ir kļuvusi vēl nozīmīgāka, spriežot pēc secinājumiem, pie kuriem savā 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate Change 2021: The Physical Science Basis” [Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums] ir nonākusi IPCC. IPCC konstatēja, ka globālās sasilšanas kontekstā 1,5°C atzīmi temperatūras kāpums sasniegs vai pat pārsniegs ātrāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, proti, tas notiks nākamajos 20 gados. Turklāt minētā padome konstatēja — ja nevilcinoties un vērienīgi netiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5°C vai pat 2°C atzīmei vairs nebūs iespējams.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Eiropas Parlaments savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā1a mudināja Komisiju nevilcinoties vērienīgi rīkoties, lai globālo sasilšanu ierobežotu līdz 1,5°C atzīmei un nepieļautu bioloģiskās daudzveidības masveida izzušanu, un tādēļ cita starpā arī novērst neatbilstības spēkā esošajās Savienības politikas nostādnēs, kuras attiecas uz ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, un nodrošināt, ka visi attiecīgie tiesību akti un budžeta priekšlikumi ir pilnīgā saskaņā ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C un neveicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu.
	__________________
	1a OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp.

Grozījums Nr.  4

Lēmuma priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Nepieciešamību steidzami rīkoties vēl skaudrāk akcentē arī tas, ka aizvien biežāk ir vērojami ekstremāli laikapstākļi, kas kļūst aizvien postošāki, un tas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. Spriežot pēc ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja datiem, aizvadītajos 20 gados pasaulē reģistrēto katastrofu skaits un globālo ekonomisko zaudējumu apjoms ir gandrīz divkāršojies, un šo pieaugumu lielā mērā ir noteicis būtisks ar klimatu saistītu katastrofu skaita pieaugums.

Grozījums Nr.  5

Lēmuma priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Tāpēc Savienībai šis jautājums būtu steidzami jārisina, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām, un vienlaikus nodrošinot, ka ir atspoguļots taisnīguma princips, kā arī kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju princips, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 2. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamatā ir ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana4.	(2) Tāpēc Komisijas 2019. gada 11. decembrī pieņemtā paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamatā ir ar klimatu un vidi saistītu problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana4.
__________________	__________________
4 COM(2019)640 final.	4 COM(2019)640 final.

Grozījums Nr.  7

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļajā kursā ir ietverts visaptverošs tādu savstarpēji papildinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam ES panākt klimatneitralitāti, un izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un neviens netiek atstāts novārtā.	(3) Eiropas zaļais kurss nodrošina spēcīgas izejas pozīcijas, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/11191a 2. panta 1. punktā. Tajā ir izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, vienlaikus nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, un tādēļ īstenojot taisnīgu pārkārtošanos, ar ko tiek risināta arī enerģētiskās nabadzības problēma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no apdraudējumiem un ietekmes, kas rodas saistībā ar vidi. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē darba ņēmējus dažādās nozarēs un atšķirīgi ietekmē katru dzimumu, turklāt īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas neaizsargātās grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes, kā arī personas un mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Turklāt šī pārkārtošanās dažiem reģioniem ir problemātiskāka, un tas jo īpaši attiecas uz strukturāli nelabvēlīgākā situācijā esošiem perifērajiem reģioniem, kā arī salām. Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša.
	_______________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Nepieciešamība pēc Eiropas zaļā kursa un tā vērtība ir tikai pieaugusi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labbūtību un kas ir parādījusi, ka mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir jāuzlabo noturība pret ārējiem satricinājumiem un jārīkojas savlaicīgi, lai tos novērstu vai mazinātu. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir stingri pārliecināti, ka tas jo īpaši attiecas uz klimata pārmaiņām5.	(4) Nepieciešamība pēc labi īstenota Eiropas zaļā kursa un tā vērtība ir tikai pieaugusi saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kas ir ļoti nelabvēlīgi ietekmējusi Savienības iedzīvotāju veselību, dzīves un darba apstākļus un labklājību un kas ir parādījusi, ka mūsu sabiedrībai un ekonomikai ir jākļūst noturīgākai pret ārējiem satricinājumiem un jārīkojas savlaicīgi, lai šādus satricinājumus nepieļautu vai mazinātu, turklāt tas ir jādara taisnīgi un nodrošinot, ka neviens nav atstāts novārtā, arī tie, kuriem draud enerģētiskā nabadzība. Eiropas iedzīvotāji joprojām ir stingri pārliecināti, ka tas jo īpaši attiecas uz klimata pārmaiņām5.
__________________	__________________
5 Eirobarometra speciālaptauja Nr. 513 par klimata pārmaiņām, 2021 (https://ec.europa.eu/clima/citizens/support_lv).	5 Eirobarometra speciālaptauja Nr. 513 par klimata pārmaiņām, 2021 (https://ec.europa.eu/clima/citizens/support_lv).

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2020. gada 29. oktobra ziņojumā “Bioloģiskā daudzveidība un pandēmija” norādīja, ka pandēmijas pamatcēloņi ir tās pašas globālās vides pārmaiņas, kas veicina bioloģiskās daudzveidības izzušanu un klimata pārmaiņas. Tāpēc klimata pārmaiņas būtu jāmazina, lai saglabātu veselīgu bioloģisko daudzveidību un padarītu to vēl veselīgāku, tā aizsargājot arī cilvēka veselību.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/11197 Savienība ir iekļāvusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā. Minētajā regulā ir arī ietverta saistoša apņemšanās Savienības mērogā — panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisiju apjoms (emisijas, no kurām atskaitīti piesaistījumi) ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 Savienība ir iekļāvusi mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas ekonomikas mērogā, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci. Minētā regula arī ietver saistošu apņemšanos Savienības mērogā — panākt, ka līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjoms (emisijas apjoms, no kura atskaitīts piesaistes apjoms) ir samazinājies vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tas viss būtu jāpanāk ar taisnīgu pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā.
__________________
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK8 izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ieceru vēriens būtu jāsaskaņo ar apņemšanos līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu visas ekonomikas mērogā.	(7) Visām ekonomikas nozarēm jādod ieguldījums, lai panāktu minētos emisiju samazinājumus. Tāpēc ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK8 izveidotās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ieceru vēriens būtu jāsaskaņo ar apņemšanos līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas samazinājumu visas ekonomikas mērogā, Savienības mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā.
__________________	__________________
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	8 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/18149 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada.	(8) Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū — kas vājināja ES ETS, jo zemāku oglekļa cenu dēļ ES ETS nespēja piedāvāt spēcīgus stimulus emisijas samazināt —, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/18149 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada. Rezerves izveidošana palīdzēja 2019. gadā samazināt apritē esošo kvotu pārpalikumu par 29 %, salīdzinot ar attiecīgo 2013. gada rekordlīmeni. Taču, spriežot pēc 2021. gada ziņojuma par Eiropas oglekļa tirgus darbību, apritē esošo kvotu kopskaits jau 2020. gadā atkal palielinājās līdz 1579 miljardiem kvotu salīdzinājumā ar 1385 miljardiem kvotu 2019. gadā. Tik krass kopējā pārpalikuma pieaugums bija saistīts ar zemāku pieprasījumu Covid-19 krīzes dēļ. Spriežot pēc Komisijas aplēsēm, būs vajadzīgi gandrīz četri gadi, lai šo papildu 2020. gada pārpalikumu absorbētu, un līdz ar to vēl vairāk kavēsies nepieciešamība steidzami absorbēt vēsturiski izveidojušos pārpalikumu un nodrošināt, ka ES ETS joprojām atbilst mērķim, ar kādu izveidota. Tāpēc — un neskarot turpmāk iespējamās izmaiņas rezervē saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējo pārskatīšanu 2022. gadā, — Komisijai būtu nepārtraukti jāseko līdzi tam, kā rezerve darbojas, un jānodrošina, ka tā nemainīgi atbilst mērķim, ar kādu izveidota, arī nākotnē iespējamu neparedzamu ārējo satricinājumu gadījumā.
__________________	__________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.‑5. lpp.).	9 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.‑5. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Stabila un uz nākotni vērsta rezerve ir būtiska, lai garantētu ES ETS integritāti un to efektīvi vadītu ar mērķi panākt, ka šī sistēma kā politikas instruments palīdz ne vēlāk kā līdz 2050. gadam sasniegt Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisijas bilanci, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā. Būtu jānodrošina, lai ES ETS un līdz ar to arī rezerve būtu saskaņā ar centieniem ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, turklāt atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un šo pārmaiņu ietekmi, un vienlaikus nodrošinot, ka ir atspoguļots taisnīguma princips, kā arī kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju princips, kā tas ir noteikts Parīzes nolīguma 2. pantā.

Grozījums Nr.  14

Lēmuma priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ja apritē esošo kvotu skaits pārsniedz noteikto augšējo robežvērtību, kvotu daudzumu, kas atbilst noteiktam procentuālajam daudzumam, atskaita no izsolāmo kvotu apjoma un ieskaita rezervē. Savukārt, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir zem noteiktās apakšējās robežvērtības, no rezerves atbrīvo attiecīgu skaitu kvotu, darot tās pieejamas dalībvalstīm, un pieskaita izsolāmajam kvotu daudzumam.	(10) Patlaban, ja apritē esošo kvotu skaits pārsniedz noteikto augšējo robežvērtību, kvotu daudzumu, kas atbilst noteiktam procentuālajam daudzumam, atskaita no izsolāmo kvotu apjoma un ieskaita rezervē. Savukārt, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir zem noteiktās apakšējās robežvērtības, no rezerves atbrīvo attiecīgu skaitu kvotu, darot tās pieejamas dalībvalstīm, un pieskaita izsolāmajam kvotu daudzumam.

Grozījums Nr.  15

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/41010 tika grozīts Lēmums (ES) 2015/1814, līdz 2023. gada 31. decembrim no 12 % uz 24 % divkāršojot procentuālo lielumu, kurš jāizmanto to kvotu skaita noteikšanai, ko katru gadu ieskaita rezervē.	(11) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/41010 ir grozīts Lēmums (ES) 2015/1814, līdz 2023. gada 31. decembrim no 12 % uz 24 % divkāršojot procentuālo lielumu, kurš jāizmanto to kvotu skaita noteikšanai, ko katru gadu ieskaita rezervē, un tas ir darīts, lai ātri absorbētu vēsturiski izveidojušos pārpalikumu, kas savukārt būtu spēcīgāks cenas signāls izmaksu ziņā efektīvi panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanos. Minētais lēmums ir pieņemts saistībā ar klimata jomā iepriekš noteikto Savienības mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu par vismaz 40 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni.
__________________	__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3.‑27. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3.‑27. lpp.).

Grozījums Nr.  16

Lēmuma priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Saistībā ar rezerves pārskatīšanu veiktā analīze un paredzamās ar oglekļa tirgu saistītās norises liecina, ka ar 12 % no apritē esošo kvotu kopskaita, kas pēc 2023. gada katru gadu jāieskaita rezervē, nav pietiekami, lai novērstu kvotu pārpalikuma ievērojamu pieaugumu ES ETS. Tāpēc pēc 2023. gada procentuālajam skaitlim arī turpmāk vajadzētu būt 24 %, un minimālajam kvotu apjomam, kas jāieskaita rezervē, arī turpmāk vajadzētu būt 200 miljoniem.	(14) Saistībā ar rezerves pārskatīšanu veiktā analīze un paredzamās ar oglekļa tirgu saistītās norises liecina, ka ar 12 % no apritē esošo kvotu kopskaita, kas pēc 2023. gada katru gadu jāieskaita rezervē, nepietiek, lai nepieļautu kvotu pārpalikuma ievērojamu pieaugumu ES ETS. Ja procentuālais skaitlis, pēc kura nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu, kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada atgrieztos atpakaļ uz 12 %, iespaidīgs un nelabvēlīgs kvotu pārpalikums ES ETS varētu apdraudēt tirgus stabilitāti un ES ETS pienācīgu darbību, un līdz ar to būtu apdraudēta iespēja panākt siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma samazināšanos, kas ir vajadzīga, lai sasniegtu juridiski saistošos klimata mērķrādītājus, kā tas ir norādīts ietekmes ziņojumā, kuru par šo lēmumu sagatavojusi Komisija.

Grozījums Nr.  17

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Ja procentuālo skaitli, ar ko nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu, kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada samazina atpakaļ uz 12 %, potenciāli kaitīgs kvotu pārpalikums ES ETS var radīt traucējumus tirgus stabilitātei. Turklāt 24 % likme pēc 2023. gada būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Savienības palielināto klimatisko ieceri 2030. gadam, nodrošinot tirgus prognozējamību.	(15) Tāpēc ir svarīgi nepieļaut, ka attiecīgā likme pēc 2023. gada atkal nokrīt zemāk par 24 % īpatsvara atzīmi un ka minimālais apritē esošo kvotu skaits, kas katru gadu jāieskaita rezervē, vairs nesasniedz 200 miljonus. Tas būtu jādara atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu un tādējādi nodrošinātu tās laicīgu stāšanos spēkā un līdz ar to arī tirgus prognozējamību, novēršot risku, ka attiecīgā likme atkal nokrīt zemāk par 24 % īpatsvara atzīmi. Šīs 24 % likmes saglabāšana šajā lēmumā neskar rezerves turpmākās pārskatīšanas reizes, nedz arī iespējas attiecīgā gadījumā pārskatīt ieskaitīšanai rezervē noteikto kvotu likmi, īstenojot Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārēju pārskatīšanu 2022. gadā.

Grozījums Nr.  18

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Pēc 2023. gada 24 % likme būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES ETS atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu un tādējādi nodrošinātu arī tirgus prognozējamību.

Grozījums Nr.  19

Lēmuma priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Ņemot vērā to, ka šī lēmuma mērķi, proti, turpmāk izmantot pašreizējos tirgus stabilitātes rezerves parametrus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzamās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

 

PASKAIDROJUMS

 

Klimata pārmaiņas ir globāla ārkārtas situācija, kas ietekmē valstis visos kontinentos, jo ir traucēta ekonomikas darbība, veidojas ekstremāli laikapstākļi un paaugstinās jūras līmenis. Jaunākais IPCC 2021. gada augustā publicētais ziņojums[2] liecina, ka patlaban piedzīvojam tādas klimata pārmaiņas, kādu nav bijis tūkstošiem vai pat simtiem tūkstošu gadu. Klimata pārmaiņas jau ietekmē miljoniem cilvēku visā pasaulē, un apdraudēts ir ikviens no mums.

 

Lai mazinātu šī fenomena postošās sekas, ir jārīkojas pasaules mērogā. Centieni sekas ierobežot ar siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoma vērienīgu samazināšanu, vienlaikus nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos un saglabājot valstu ekonomikas konkurētspēju, — tas ir mūsdienu grandiozākais politiskais projekts. Par veiksmes stāstu tas var kļūt tikai tad, ja pie tā tiek strādāts starptautiskiem spēkiem.

 

Eiropas Savienība ir pasaules līdere cīņā pret klimata pārmaiņām. Tā strādā aizvien enerģiskāk un ir nodrošinājusi sevi ar vajadzīgajiem instrumentiem, kas atbilstoši vērienam, ar kādu ir jārisina patlaban globāli aktuālie problemātiskie jautājumi. Pieņemot Eiropas zaļo kursu, Savienība ir izvēlējusies ceļu, pa kuru iet, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos, kuras pamatā ir resursu patēriņa ziņā efektīva un konkurētspējīga ekonomika, kas garantē, ka neviens nav atstāts novārtā. Tas ir nepārprotams signāls visai pasaulei — apņemšanās līdz 2050. gadam pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

 

Ar Eiropas zaļo kursu ieskicētais pārtapšanas process turklāt ir nešķirami saistīts ar atveseļošanos no Covid-19 pandēmijas. Pandēmija ir likusi pasaulei pārvērtēt savas prioritātes un ir vēl skaidrāk parādījusi, ka cilvēku veselība un mūsu vides un bioloģiskās daudzveidības veselība ir dabiski saistīti un viens no otra atkarīgi elementi. Pandēmijas ietekmē no jauna esam apņēmušies nosargāt vidi un sapratuši, ka ekonomika mums ir jāatjauno tā, lai savu nākotni vērstu citā virzienā, kas ir ilgtspējīgāks, nāk par labu mūsu planētai un līdz ar to arī mūsu veselībai. Šī atjaunotā apņemšanās ir kļuvusi par realitāti un sevi skaidri apliecinājusi caur Eiropas Atveseļošanas instrumentu (NextGenerationEU) — tas ir viens no finanšu instrumentiem, ar ko tiks īstenots Eiropas zaļais kurss.

 

Eiropas Klimata akta pieņemšana ir vēl viens elements, ar ko Eiropa apliecina, ka no vārdiem vēlas pāriet pie darbiem un tādēļ uzņemas juridiski saistošu pienākumu līdz 2050. gadam pārveidot Eiropu par pirmo klimatneitrālo kontinentu. Turklāt līdz 2030. gadam emisiju apjoms ir jāsamazina vismaz par 55 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni. Tagad ir jāpanāk, lai šī krietni vērienīgākā iecere attiecībā uz klimatu būtu īstenota praksē, un Eiropas Savienībai ir pienācis laiks pārskatīt savas politikas nostādnes un jau izveidotos mehānismus, nodrošinot to atbilstību šiem jaunajiem mērķrādītājiem. ES ir jāpanāk, ka savu ieguldījumu šīs vērienīgas ieceres īstenošanā sniedz visas ekonomikas nozares, un tāpēc viena no galvenajām prioritātēm ir nodrošināt, lai pamatīgāks būtu videi labvēlīgais ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieguldījums. Tas faktiski ir viens no galvenajiem pārskatīšanas procesiem, kas konkrētas aprises iegūst paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko tiek pārskatīts ES 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvars, lai panāktu tā atbilstību jaunajiem Klimata aktā noteiktajiem mērķrādītājiem.

 

Cenšoties nepieļaut ES ETS vājināšanos emisijas kvotu pārpalikuma ietekmē, kas veidojies jau no 2009. gada, Eiropas Komisija 2018. gadā kā ilgtermiņa risinājumu piedāvāja izveidot Tirgus stabilitātes rezervi, kura kopš 2019. gada arī darbojas. Turklāt tad, kad šī rezerve 2018. gadā bija izveidota, Komisija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/410 uz laiku līdz 2023. gadam koriģēja noteikumus par kvotu ieskaitīšanu rezervē un par rezervē ieskaitīto kvotu izmantošanu. Divas reizes ir palielināta apritē esošo kvotu kopskaita procentuālā daļa, kura tiek ieskaitīta rezervē (no 12 % uz 24 %), un divreiz lielāks ir minimālais apjoms, kas jāieskaita rezervē (attiecīgais apjoms palielināts no 100 uz 200 miljoniem kvotu).

 

Gan rezerves izveidošana, gan pēcāk izmaiņas tās darbības noteikumos bija svarīgi soļi, lai garantētu, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma joprojām atbilst mērķim, ar kādu izveidota, un ka tā pielāgojas dinamiskajām vajadzībām ekonomikas nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, piemēram, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz šīm nozarēm. Abi šie soļi tika sperti ar galīgo mērķi risināt kvotu pārpalikuma jautājumu un panākt, ka ES ETS ir noturīgāka pret lieliem satricinājumiem. Patlaban šie mērķi ir vēl aktuālāki, ņemot vērā to, ka ir jāpanāk atbilstība vērienīgākām iecerēm klimata jomā un ka nedrīkst pieļaut ES ETS vājināšanos, jo zemāku oglekļa cenu dēļ būtu mazāk stimulu emisijas samazināt.

 

Mums izskatīšanai ir iesniegts Komisijas priekšlikums, kurā attiecībā uz rezervi ar Direktīvu (ES) 2018/410 pieņemtās pagaidu korekcijas ir piedāvāts paturēt spēkā līdz ES ETS IV posma noslēgumam, proti, līdz 2030. gada 31. decembrim. Nav šaubu, ka šīs pagaidu korekcijas darbības laiks ir jāpagarina. Ja šo pagarinājumu laicīgi neizdosies apstiprināt, emisijas kvotu pārpalikums var bīstami palielināties, un tas savukārt būs pretrunā vērienīgākām iecerēm, kas izklāstītas Eiropas zaļajā kursā un normatīvi iestrādātas Klimata aktā.

 

Klimata jomā Eiropai savs ceļš ir jāiet ar skatu nākotnē un tādēļ jāstiprina jau izveidotie instrumenti un jāveicina to noturība pret ārējiem faktoriem. Šis nav īstais brīdis, lai vājinātu ES ETS, mazinot mūsu ieceru vērienu attiecībā uz klimatu. Tātad pagaidu korekciju darbības laika pagarināšana, kā to savā priekšlikumā ierosinājusi Komisija, ir nepieciešama un steidzama un ir pilnīgā saskaņā ar Eiropas globāli nozīmīgo ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (4.3.2022)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko Lēmumu (ES) 2015/1814 groza attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē

(COM(2021)0571 – C9‑0325/21 – 2021/0202(COD))

Atzinumu sagatavoja: Claudia Gamon

 

ĪSS PAMATOJUMS

Klimata pārmaiņas ir vislielākā un vissvarīgākā globāla mēroga problēma gan mūsu, gan nākamajām paaudzēm. Ir vajadzīgas reālas reformas, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām, un tāpēc mums ir jāveido ilgtspējīgāka sabiedrība, kas var pastāvēt ilgāk un ir klimatam draudzīgāka. Ekonomika un vide ir jāskata kā viens ar otru saistīti komponenti, kuriem ir galvenā nozīme, lai panāktu klimatneitralitāti.

Eiropas Klimata aktā, kas ir Eiropas zaļā kursa centrālais elements, ir noteikts saistošs mērķrādītājs — līdz 2030. gadam panākt ES SEG emisijas apjoma samazināšanos par 55 %, lai galarezultātā līdz 2050. gadam kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu.

ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) ir bijis Eiropas Savienībai noderīgs instruments, lai samazinātu savu siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomu, tā skaidri iezīmējot ceļu uz klimata jomā noteikto ES mērķrādītāju sasniegšanu. Lai nodrošinātu, ka ES ETS arī turpmāk ir iedarbīgs, spēcīgs un pret satricinājumiem noturīgs instruments, Eiropas Savienība 2018. gadā ar Lēmumu (ES) 2015/1814 izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (TSR), kas 2019. gadā sāka darboties. Ar minēto lēmumu ir skaidri formulēti noteikumi par to, kā rīkoties, ja ir kvotu pārpalikums — proti, kā iedarbināt mehānismu, ar ko kvotas tiek ieskaitītas rezervē un ar ko rezervē ieskaitītās kvotas vajadzības gadījumā tiek izmantotas. Eiropas Parlaments un Padome, pārskatot ES ETS, ar Direktīvu (ES) 2018/410 noteica divreiz lielāku kvotu apjomu, kas ieskaitāms TSR, tā cenšoties nepieļaut ES ETS vājināšanos zemu oglekļa cenu dēļ — proti, minimālais apjoms, kas jāieskaita rezervē, ir palielināts no 100 līdz 200 miljoniem kvotu, un apritē esošo kvotu kopskaita procentuālā daļa, kura tiek ieskaitīta rezervē, ir palielināta no 12 % līdz 24 %. Minētie pasākumi būs spēkā līdz 2023. gadam.

Ietekmes novērtējumā, kas īstenots, pārskatot lēmumu par TSR, Komisija secināja, ka vislabākais risinājums, kā nepieļaut kvotu pārpalikuma veidošanos un ES ETS vājināšanos, ir — līdz 2030. gadam turpināt īstenot patlaban jau pieņemtos pasākumus (rezervē ieskaitāmo kvotu kopskaita 24 % īpatsvars un minimālais rezervē ieskaitāmo 200 miljonu kvotu apjoms). Turklāt būtu jāņem vērā, ka tad, ja šie pasākumi netiks laikus īstenoti, kvotu pārpalikums varētu bīstami palielināties.

Tāpēc atzinuma sagatavotāja ierosina piedāvātos pasākumus uzturēt spēkā, lai īstenošana būtu raita un lai TSR netraucēti darbotos.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”)25. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.	(1) Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”)25. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) savos īpašajos ziņojumos, kas publicēti laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam, skaidri norādīja uz nepieciešamību steidzami panākt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas apjoma samazināšanos visās tautsaimniecības nozarēs, lai globālo sasilšanu iegrožotu līdz 1,5°C un lai nebūtu riska, ka šī robežvērtība tiek sasniegta vai pārsniegta. Ja nevilcinoties un vērienīgi netiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, iegrožot globālo sasilšanu atbilstoši Parīzes nolīgumā nospraustajiem mērķiem vairs nebūs iespējams. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un apņēmās nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vēriena atšķirības. ES ETS un cita starpā arī tās tirgus stabilitātes rezerves pārskatīšana ir unikāla iespēja sekmēt vēl vērienīgāku Savienības rīcību klimata politikas jomā pirms COP 27 sanāksmes Ēģiptē.
__________________	__________________
25 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	25 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Lēmuma priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Nepieciešamību steidzami rīkoties vēl skaudrāk akcentē arī tas, ka aizvien biežāk ir vērojami ekstremāli laikapstākļi, kas kļūst aizvien postošāki, un tas ir tiešs klimata pārmaiņu rezultāts. Spriežot pēc ANO Katastrofu riska mazināšanas biroja datiem, aizvadītajos 20 gados pasaulē reģistrēto katastrofu skaits un globālo ekonomisko zaudējumu apjoms ir gandrīz divkāršojies, un šo pieaugumu lielā mērā ir noteicis būtisks ar klimatu saistītu katastrofu skaita pieaugums.

Grozījums Nr.  3

Lēmuma priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Tāpēc Savienībai šis jautājums ir steidzami jārisina, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  4

 

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļajā kursā ir ietverts visaptverošs tādu savstarpēji papildinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam ES panākt klimatneitralitāti, un izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tās mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un neviens netiek atstāts novārtā.	(3) Eiropas zaļajā kursā ir visaptverošs tādu savstarpēji papildinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam ES panākt klimatneitralitāti, un izklāstīta jauna izaugsmes stratēģija, kas tiecas ES pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no apdraudējumiem un ietekmes, kas rodas saistībā ar vidi. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē darba ņēmējus dažādās nozarēs un atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus, turklāt īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un neviens netiek atstāts novārtā.

Grozījums Nr.  5

 

Lēmuma priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Pētniecība un inovācija ļoti lielā mērā palīdzēs sasniegt vērienīgos Eiropas zaļā kursa mērķus, proti, līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa kļūst par pasaulē pirmo klimatneitrālas ekonomikas zonu un ka problemātiski klimata un vides jautājumi pārtop par iespējām. Ir steidzami jāiegulda inovācijā, tā cenšoties ieviest tirgū rūpnieciskus risinājumus un bezoglekļa tehnoloģijas, kas ļautu īstenot Eiropas dekarbonizāciju un atbalstīt tās pārkārtošanos uz klimatneitralitāti. Konkrēti, Inovāciju fondam būtu jāpievēršas ļoti novatoriskām tehnoloģijām un uzņēmumu — sevišķi MVU — atbalstam, lai uz vietas radītu pienācīgas un nākotnes vajadzībām atbilstošas darbvietas un nostiprinātu Eiropas tehnoloģiju līderpozīcijas pasaules mērogā.

Grozījums Nr.  6

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/181431 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada.	(8) Lai novērstu strukturālu nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū — kas draudēja vājināt ES ETS, jo zemāku oglekļa cenu dēļ būtu mazāk stimulu ieguldīt ilgtermiņā, lai emisijas samazinātu —, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2015/18149 2018. gadā izveidoja tirgus stabilitātes rezervi (“rezerve”), kas darbojas kopš 2019. gada.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.‑5. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1.‑5. lpp.).

Grozījums Nr.  7

 

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Lai emisijas kvotu tirdzniecību efektīvi pielāgotu 2030. gadam noteiktajiem klimata mērķrādītājiem, lai spēcīgāka būtu ETS noturība pret cenu satricinājumiem un lai plānošana būtu prognozējamāka dekarbonizācijas tehnoloģiju izstrādes un tajās īstenojamo investīciju vajadzībām, ad hoc intervences pasākumi tirgus stabilitātes rezervē būtu rūpīgi un pamatīgi jāpārbauda un, ja iespējams, no šādiem pasākumiem jāizvairās.

Grozījums Nr.  8

Lēmuma priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Procentuālā daļa, pēc kuras nosaka, cik daudz kvotu katru gadu ir jāieskaita rezervē, bija jākoriģē, lai garantētu, ka ES ETS joprojām atbilst mērķim, ar kādu izveidota, un nezaudē noturību ārējo faktoru ietekmē, kas varētu kļūt par šķēršļiem ceļā, kuru Savienība ir nolēmusi iet, cīnoties pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  9

 

Lēmuma priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Tirgus stabilitātes rezerve būtu jāpārskata un jākoriģē, cenšoties līdz minimumam samazināt regulējuma komplicētību un spekulācijas tirgū un tomēr maksimālā līmenī nodrošinot tirgus prognozējamību un to, ka ES ETS ir derīga mērķim atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu.

Grozījums Nr.  10

 

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Ja procentuālo skaitli, ar ko nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu, kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada samazina atpakaļ uz 12 %, potenciāli kaitīgs kvotu pārpalikums ES ETS var radīt traucējumus tirgus stabilitātei. Turklāt 24 % likme pēc 2023. gada būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu saskaņā ar Savienības palielināto klimatisko ieceri 2030. gadam, nodrošinot tirgus prognozējamību.	(15) Ja procentuālo skaitli, ar ko nosaka apritē esošo kvotu kopskaitu, kas katru gadu jāieskaita rezervē, pēc 2023. gada samazina atpakaļ uz 12 %, potenciāli kaitīgs kvotu pārpalikums ES ETS var radīt traucējumus tirgus stabilitātei. Turklāt 24 % likme pēc 2023. gada būtu jānosaka atsevišķi no Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārējās pārskatīšanas, lai stiprinātu ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstoši vērienīgākām Savienības iecerēm klimata jomā attiecībā uz 2030. gadu un tādējādi nodrošinātu tās laicīgu stāšanos spēkā un līdz ar to arī tirgus prognozējamību, novēršot risku, ka attiecīgā likme atkal nokrīt zemāk par 24 % īpatsvara atzīmi. Tas neskar nevienu rezerves turpmākās pārskatīšanas reizi, nedz arī iespējas attiecīgā gadījumā pārskatīt ieskaitīšanai rezervē noteikto kvotu likmi, īstenojot Direktīvas 2003/87/EK un Lēmuma (ES) 2015/1814 vispārēju pārskatīšanu 2022. gadā.

Grozījums Nr.  11

 

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Komisijai būtu pastāvīgi jāvēro, kā rezerve darbojas. Ja Komisija konstatē, ka apritē esošo kvotu kopskaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem trim gadiem ir palielinājies, tai attiecīgā gadījumā būtu jāsagatavo tiesību akta priekšlikums par šīs regulas grozīšanu, lai nodrošinātu rezerves pienācīgu darbību, strauji un stabili koriģējot strukturālo nelīdzsvarotību starp kvotu piedāvājumu un pieprasījumu tirgū.

Grozījums Nr.  12

Lēmuma priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15b) Ņemot vērā to, ka šī lēmuma mērķi, proti, turpmāk izmantot pašreizējos tirgus stabilitātes rezerves parametrus, kas noteikti saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/410, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet paredzamās darbības mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Lēmumā (ES) 2015/1814 attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē
Atsauces	COM(2021)0571 – C9-0325/2021 – 2021/0202(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.9.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Claudia Gamon 7.10.2021
Izskatīšana komitejā	26.1.2022
Pieņemšanas datums	3.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 13 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Pina Picierno, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jakop G. Dalunde, Francesca Donato, Adriana Maldonado López

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52	+
NI	Clara Ponsatí Obiols
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Nicolás González Casares, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Adriana Maldonado López, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Pina Picierno, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Henrike Hahn, Ville Niinistö, Manuela Ripa, Marie Toussaint

 

13	-
ECR	Zdzisław Krasnodębski, Robert Roos, Jessica Stegrud, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Matteo Adinolfi, Paolo Borchia, Markus Buchheit, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Isabella Tovaglieri
NI	Francesca Donato

 

5	0
NI	András Gyürk
Renew	Martina Dlabajová
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Marisa Matias

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Lēmumā (ES) 2015/1814 attiecībā uz kvotu apjomu, kurš līdz 2030. gadam jāieskaita Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezervē
Atsauces	COM(2021)0571 – C9-0325/2021 – 2021/0202(COD)
Datums, kad iesniedza EP	15.7.2021
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.9.2021
Referenti  Iecelšanas datums	Cyrus Engerer 16.9.2021
Izskatīšana komitejā	9.9.2021	13.1.2022
Pieņemšanas datums	15.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	65 20 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Marlene Mortler, Susana Solís Pérez
Iesniegšanas datums	16.3.2022

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

65	+
NI	Athanasios Konstantinou, Edina Tóth
PPE	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Liudas Mažylis, Marlene Mortler, Dan-Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Christine Schneider, Maria Spyraki#
Renew	Pascal Canfin, Andreas Glück, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Susana Solís Pérez, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Emma Wiesner, Michal Wiezik
S&D	Nikos Androulakis, Maria Arena, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Tiemo Wölken
The Left	Malin Björk, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus

 

20	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Mathilde Androuët, Simona Baldassarre, Aurélia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Silvia Sardone
PPE	Fulvio Martusciello, Dolors Montserrat, Luisa Regimenti

 

1	0
NI	Ivan Vilibor Sinčić

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] AR6 Climate Change 2021: The Physical Science Basis, Working Group I Contribution to the Sixth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change (IPCC) [Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestais klimata pārmaiņu novērtējuma ziņojums, ko sagatavojusi IPCC I darba grupa; publikācija latviešu valodā nav pieejama], August 2021.