ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

22.3.2022 - (COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referents: Pascal Durand
Atzinuma sagatavotāji (*):
Jessica Polfjärd, Ekonomikas un monetārā komiteja
Kira Marie Peter‑Hansen, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Lídia Pereira, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants

Grozījumi

• 001-174 (PDF - 442 KB)
• 001-174 (DOC - 97 KB)
• 175-175 (PDF - 644 KB)
• 175-175 (DOC - 144 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0189),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 50. pantu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-0147/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2021. gada 7. septembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 22. septembra atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0059/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu32.	(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES31 noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no apdraudējumiem videi un ietekmes uz to. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu, lai nodrošinātu, ka novārtā nav atstāts neviens cilvēks, neviens reģions. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ilgtspējīgus ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu32.
__________________	__________________
30 COM(2019) 640 final.	30 COM(2019) 640 final.
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].	32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” paredzēja pasākumus šādu mērķu sasniegšanai — pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, kā arī veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā33. Relevantas, salīdzināmas un ticamas uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšana ir šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, pieņēma vairākus leģislatīvos aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208834 nosaka, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju galaieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/85235 izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu ar mērķi palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarot tādu finanšu produktu zaļmaldināšanu, par kuriem nepamatoti apgalvo, ka tie ir ilgtspējīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208936, ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/181637, (ES) 2020/181738 un (ES) 2020/181839, ievieš vidiskās, sociālās un pārvaldības (ESG) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/201340 ir noteikts, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kuri ir atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāsniedz informācija par ESG riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Jaunais ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālais regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/203341 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/203442, satur noteikumus par ESG risku dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP), un tajā ir iekļautas tādas ESG risku informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija savā Darba programmā 2021. gadam ir iekļāvusi arī priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, turpinot to, kas paredzēts Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.	(2) Komisija paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” paredzēja pasākumus šādu mērķu sasniegšanai — pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, kā arī veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā33. Nozīmīgas, salīdzināmas un ticamas dažu kategoriju uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšana ir šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums. Savās Pamatnostādnēs par informācijas sniegšanu attiecībā uz klimatu Eiropas Komisija uzsvēra ieguvumus, ko uzņēmumi gūst, sniedzot šo informāciju, it īpaši palielinot informētību un izpratni par klimatiskajiem riskiem un paplašinot iespējas uzņēmumā, dažādojot ieguldītājus tajā un samazinot kapitāla izmaksas, kā arī uzlabojot konstruktīvu dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, pieņēma vairākus leģislatīvos aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208834 nosaka, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju tiešajiem ieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/85235 izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu ar mērķi palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarot maldināšanu attiecībā uz tādu finanšu produktu nekaitīgumu videi, par kuriem nepamatoti apgalvo, ka tie ir ilgtspējīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208936, ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/181637, (ES) 2020/181738 un (ES) 2020/181839, ievieš vidiskās, sociālās un pārvaldības (ESG) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/201340 ir noteikts, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kuri ir atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāsniedz informācija par ESG riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Jaunais ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālais regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/203341 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/203442, satur noteikumus par ESG risku dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP), un tajā ir iekļautas tādas ESG risku informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija savā Darba programmā 2021. gadam ir iekļāvusi arī priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, turpinot to, kas paredzēts Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.
__________________	__________________
33 COM(2018) 97 final.	33 COM(2018) 97 final.
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).
37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).	37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).
38 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).	38 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).
39 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).	39 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).	40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).	41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).	42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Daudzveidība uzņēmumu valdes sastāvā varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, korporatīvo pārvaldību un noturību.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Labāka ilgtspējas ziņojumu sniegšana ļautu publiskajām iestādēm, indivīdiem, tostarp darbiniekiem, un noguldītājiem, arodbiedrībām un darbinieku pārstāvjiem nepārprotami būt atbilstoši informētiem un tādējādi labāk iesaistīties sociālajā dialogā. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ētiski un ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz trīs primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no politikas veidotājiem un publiskajām iestādēm. Otrā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Trešo lietotāju grupu veido pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi, vai darbinieku pārstāvju gadījumā – vēlas iesaistīties šādu ziņojumu sagatavošanā. Citas ieinteresētās personas arī var izmantot ilgtspējas informāciju, kas atklāta gada ziņojumos, jo īpaši, lai veicinātu salīdzināmību starp tirgus nozarēm un to iekšienē un saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852 novērtētu principa “nenodari būtisku kaitējumu” ievērošanu. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Ilgtspējas informācijas tirgus strauji aug, un datu sniedzēju loma kļūst arvien nozīmīgāka, jo ieguldītājiem un aktīvu pārvaldītājiem ir jāpilda jaunie pienākumi. Palielinoties sadalītu datu pieejamībai, ilgtspējas informācijai būtu jārada saprātīgākas izmaksas. Paredzams, ka ar grozīto Direktīvu 2013/34 tiks palielināta datu salīdzināmība un saskaņoti standarti. Paredzams, ka datu sniedzēju praksei būtu jātuvinās un ka šajā jomā pieaugs speciālās zināšanas, kam ir liels darbvietu radīšanas potenciāls. Ja šīs direktīvas pārskatīšanā tiek secināts, ka datu sniedzēju prakse joprojām ir sadrumstalota, būtu jāievieš noteikumi, lai vēl vairāk standartizētu šo praksi un palielinātu tās uzticamību.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Iepriekšējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem un iespējām uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides un klimata problēmas, kā arī veselības un sociālie jautājumi, tostarp bērnu un piespiedu darbs. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus nodrošinātu saskaņotu ar Parīzes nolīguma, Konvencijas par bioloģisko daudzveidību un Savienības politiku vērienīgajiem mērķiem. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Likumdevējiem būtu jānodrošina juridiskā noteiktība. Būtu jāļauj uzņēmumiem, patērētājiem un arodbiedrībām vienoties par norādījumiem, kas varētu palīdzēt šīs direktīvas piemērošanā.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšana prasīs izmaiņas ieradumos. Tādējādi ir jāpāriet no uzņēmumu plānošanas īstermiņā uz ilgtspējīgāku un ilgtermiņa lēmumu pieņemšanu. Kā konstatēts Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta 2020. gada jūlija pētījumā, viens no uzņēmumu īstermiņa uzņēmējdarbības pamatcēloņiem ir tiesiskais regulējums1a. Lai gan ar to vien nepietiek, uzlabota ilgtspējas ziņojumu sniegšana var būt svarīgs stimuls ilgtspējīgākai korporatīvo lēmumu pieņemšanai un pārvaldībai. Ilgtspējas ziņojumi ir arī būtiski, lai sekotu līdzi progresam, kas panākts Eiropas zaļā kursa īstenošanā.
	_________________
	1a Pētījums par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, kas sagatavots Tiesiskuma un patērētāju ĢD vajadzībām 2020. gada jūlijā

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti48. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju.	(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti48. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām, īpaši ar klimatu saistītu informāciju, tostarp par visu siltumnīcefekta gāzu emisiju un faktoriem, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju, un tas uzsver nepieciešamību pēc stingra un cenas ziņā pieejama uzraudzības, informācijas sniegšanas un pārbaudes tiesiskā regulējuma un efektīvas revīzijas korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanā, lai nodrošinātu datu uzticamību un izvairītos no maldināšanas par ietekmi uz vidi un/vai no dubultās uzskaites.
__________________	__________________
48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.	48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.	(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa, Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un Parīzes nolīguma mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem, vidi un klimatu. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju. Informācijas trūkums par ilgtspēju ierobežo arī ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, arodbiedrību un darbinieku pārstāvju iespējas iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ziņojumā par Direktīvas 2014/95/ES pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaudē tika konstatēts arī ievērojams informācijas pieprasījumu skaita pieaugums uzņēmumiem saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, cenšoties mazināt pašreizējo informācijas plaisu. Turklāt pašreizējās vēlmes, lai uzņēmumi izmanto dažādas sistēmas un standartus, visticamāk, turpināsies un var pat pastiprināties, jo ilgtspējas informācijas vērtība turpina pieaugt. Ja netiks veiktas politikas darbības, kuru mērķis ir panākt vienprātību par informāciju, kas uzņēmumiem būtu jāziņo, ievērojami palielināsies izmaksas un slogs ziņojošajiem uzņēmumiem un šādas informācijas lietotājiem.	(13) Ziņojumā par Direktīvas 2014/95/ES pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaudē tika konstatēts arī ievērojams informācijas pieprasījumu skaita pieaugums uzņēmumiem saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, cenšoties mazināt pašreizējo informācijas plaisu. Turklāt dažādas sistēmas un standarti, visticamāk, turpināsies un var pat pastiprināties, jo ilgtspējas informācijas vērtība turpina pieaugt. Ja netiks veiktas politikas darbības, kuru mērķis ir panākt vienprātību par informāciju, kas uzņēmumiem būtu jāziņo, ievērojami palielināsies izmaksas un slogs ziņojošajiem uzņēmumiem un šādas informācijas lietotājiem.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.	(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Lai vienotajā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ir lietderīgi, ka trešo valstu uzņēmumiem, kas nav iedibināti ES, bet nodrošina preces un pakalpojumus ES, piemēro tādus pašus ziņošanas noteikumus kā ES uzņēmumiem vai vismaz piemēro noteikumus, kurus Komisija ir novērtējusi kā līdzvērtīgus ES standartiem, tiklīdz ir pieņemti īstenošanas pasākumi attiecībā uz minētajām līdzvērtības shēmām.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Brīvprātīgi MVU piemērojami standarti
	(18a) MVU arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar to spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt samērīgi piemērot šos standartus. MVU standartiem būtu jānosaka atskaites punkts uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem, ieguldītājiem un klientiem savās vērtību veidošanas ķēdēs.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(18b) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un nevajadzīgam administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Dažas saimnieciskas darbības augsta riska nozarēs ir atzītas par tādām, kas rada īpaši nozīmīgus ilgtspējas riskus. Augsta riska nozaru saraksta pamatā ir spēkā esošie ESAO nozaru norādījumi. Lai šo direktīvu varētu piemērot arī šādām saimnieciskajām darbībām augsta riska nozarēs, ir lietderīgi noteikt tās un deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta prasībām attiecībā uz augsta riska saimniecisko darbību nozaru saraksta izveidi. Gatavojot šo sarakstu, pēc iespējas būtu jāizmanto Eiropas NACE klasifikācija. Ne visas saimnieciskās darbības šajās nozarēs varētu uzskatīt par augsta riska darbībām. Tāpēc Komisijai būtu jācenšas izmantot zemāko iespējamo klasifikācijas līmeni. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK49 attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos. Lai nodrošinātu, ka uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas vienas un tās pašas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz visām prasībām par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu gada finanšu pārskatā.	(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK49 attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos. Lai nodrošinātu, ka uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos vai kuri veic darījumdarbības ES iekšējā tirgū, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas vienas un tās pašas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz visām prasībām par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu gada finanšu pārskatā.
__________________	__________________
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).	49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par to, kurš ir tas atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumus konsolidētā līmenī. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un savā vadības ziņojumā iekļaut norādi par to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas informācijas sniegšanas. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumu konsolidētā līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kas paziņo ilgtspējas informāciju saskaņā ar šīs direktīvas prasībām vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.	(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākumiem paziņot atsevišķu nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija un ka ir informācija, kas ir sadalīta atbilstoši katrai konsolidētai vienībai. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par to, kurš ir tas atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumus konsolidētā līmenī. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un savā vadības ziņojumā iekļaut norādi par to, ka tie ir atbrīvoti no atsevišķas ilgtspējas informācijas sniegšanas to pašu vadības ziņojumā.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi tiek atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir tāda cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas ievēro šo pienākumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atbrīvojuma režīms attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma attiecībā uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanu. Tādējādi uzņēmums var būt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, bet nebūt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus ilgtspējas ziņojumus, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī, bet negatavo konsolidētos ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī.	(22) Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi tiek atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir tāda cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas ievēro šo pienākumu, ja vien mātesuzņēmums nav mietasuzņēmums kādam mātesuzņēmumam, kas ir iedibināts kādā trešā valstī. Tomēr būtu jāprecizē, ka atbrīvojuma režīms attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma attiecībā uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanu.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga nozīme, pārkārtojoties uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tām var būt liela pozitīva vai negatīva ietekme, īstenojot kreditēšanas, ieguldīšanas un sākotnējās izvietošanas darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot tās, kurām jāievēro Direktīva 2013/34/ES, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tādējādi minētās informācijas lietotāji varēs novērtēt gan uzņēmumu ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, ko rada ilgtspējas jautājumi, ar kuriem šie uzņēmumi var saskarties. Lai nodrošinātu atbilstību ziņojumu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 86/635/EEK50 par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ilgtspējas ziņojumus sniedzošās dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES51 2. panta 5. punktā.	(23) Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga nozīme, pārkārtojoties uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tām var būt liela pozitīva vai negatīva ietekme, īstenojot kreditēšanas, ieguldīšanas un sākotnējās izvietošanas darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot tās, kurām jāievēro Direktīva 2013/34/ES, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, kā arī peļņu nesošiem tiesību subjektiem, kas organizēti kā trasts vai līdzīgs juridisks veidojums, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tādējādi minētās informācijas lietotāji varēs novērtēt gan uzņēmumu ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, ko rada ilgtspējas jautājumi, ar kuriem šie uzņēmumi var saskarties. Lai nodrošinātu atbilstību ziņojumu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 86/635/EEK50 par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ilgtspējas ziņojumus sniedzošās dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES51 2. panta 5. punktā.
__________________	__________________
50 Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).	50 Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).	51 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi.	(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāsniedz ziņas, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088, un būtu jānovērš tādas informācijas neatbilstība, ko pieprasa datu lietotāji un par kuru datu sagatavotājiem ir jāpaziņo. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, rādītājus un metodikas, kas sniegtas Regulā (ES) 2019/2088 un deleģētajos aktos, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi. Šis saraksts ir obligāta prasība, kas nevājinās valstu līmenī spēkā esošās ziņojumu sniegšanas prasības. Vides ziņā ilgtspējīgu jautājumu sarakstam būtu jābalstās uz pamatā esošajiem rādītājiem un metodikām, kas izklāstīti Regulā (ES) 2020/852 un saskaņā ar to pieņemtajos dažādos deleģētajos aktos, un jāņem vērā šie rādītāji un metodikas, jo tie kopā veido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.	(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, ar klimatu saistītiem, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, dzimumu līdztiesības, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kura ir būtiska tikai no vienas perspektīvas, turklāt paturot prātā, ka dubultais būtiskums ir fundamentāli svarīgs, lai izprastu uzņēmuma īstenoto vērtības veidošanu ilgtermiņā.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai nozīmīgi rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par nozīmīgiem, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku, un tiem būtu jāiekļauj informācija attiecīgi par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīgu ūdens, jūras un augsnes resursu izmantošanu un aizsardzību, pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, tostarp resursu izmantošanu; piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses, tostarp darbinieku, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkādus uz zinātnes atziņām balstītus uzņēmuma izvirzītus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas mērķrādītājus ar konkrētu termiņu un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; pienācīgas rūpības stratēģijas aprakstu; pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis un izvērtējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai un SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, izsekotu, novērstu, mazinātu, pārtrauktu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme pamatojoties uz: ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Direktīva 2013/34/ES neprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriālajiem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, tiek sniegta pārāk maz, tādējādi kavējot pienācīgu uzņēmuma attīstības, darbības rezultātu un stāvokļa novērtēšanu un ieguldījumu uzraudzību. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast tādu pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus novērtējumu, kas vērojama daudzās ekonomikas nozarēs, būtu jāpieprasa atbilstīga ziņojumu sniegšana par nemateriālajiem aktīviem. Tādēļ uzņēmumiem ir jāpieprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus, tostarp par intelektuālo kapitālu, cilvēkkapitālu, ieskaitot prasmju attīstību, un par sociālo un attiecību kapitālu, tostarp reputācijas kapitālu. Informācijā par nemateriālajiem aktīviem būtu jāietver arī informācija, kas saistīta ar pētniecību un izstrādi.	(28) Direktīva 2013/34/ES neprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriālajiem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, tiek sniegta pārāk maz, tādējādi kavējot pienācīgu uzņēmuma attīstības, darbības rezultātu un stāvokļa novērtēšanu un ieguldījumu uzraudzību. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast tādu pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus novērtējumu, kas vērojama daudzās ekonomikas nozarēs, būtu jāpieprasa atbilstīga ziņojumu sniegšana par nemateriālajiem aktīviem. Tādēļ uzņēmumiem ir jāpieprasa atklāt nozīmīgu informāciju par nemateriālajiem aktīviem, kas saskan ar nemateriālajiem aktīviem, par kuriem ziņots finanšu pārskatā, tostarp, kad runa ir par intelektuālo kapitālu, cilvēkkapitālu, ieskaitot prasmju attīstību, un par sociālo un attiecību kapitālu, tostarp reputācijas kapitālu. Informācijā par nemateriālajiem aktīviem būtu jāietver arī informācija, kas saistīta ar pētniecību un izstrādi.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.	(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija, kuras pamatā ir uz zinātnes atziņām balstīti, saskaņoti, salīdzināmi un vienoti rādītāji, vienlaikus neapdraudot attiecīgā uzņēmuma komerciālo stāvokli. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES. Komisijai būtu jāpalīdz uzņēmējiem un jāsagatavo nesaistošas pamatnostādnes par piemērotu metodiku, kas jāizmanto ziņojumā sniedzamās, uz nākotni vērstas informācijas iegūšanai.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Ziņošanas nolūkā Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nebūtu jāprasa uzņēmumiem publicēt konfidenciālu informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas aizsardzību (Tirdzniecības noslēpumu direktīva).

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ pamatnostādnes pašas par sevi nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību un visas relevantās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu.	(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ tikai un vienīgi ar pamatnostādnēm nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību, ticamību un patiesumu vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību, ticamību un patiesumu un visas nozīmīgās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu. Definējot šādus standartus, ir būtiski pienācīgi ņemt vērā galvenos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, ko pašlaik izmanto visā pasaulē.
__________________	__________________
52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).	52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).
53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).	53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088, kā arī ar ES tiesību aktu kopumu. Šai informācijai ir jāpamatojas uz zinātnes atziņām balstītiem, saskaņotiem, salīdzināmiem un vienotiem rādītājiem. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kurus piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, kā arī starpposma mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām, vienlaicīgi nodrošinot konsekvenci ar starptautiskiem standartiem.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. EFRAG 2022. gada janvārī paziņoja par dalību vairākās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un to, ka cer nodrošināt visu attiecīgo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ieinteresēto personu plašāku pārstāvību. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu, ka EFRAG ir pietiekami neatkarīga no privātā finansējuma iemaksām tās budžetā, vienlaikus nodrošinot pietiekamu aprīkojumu kvalitatīvu standarta ieteikumu izstrādei, Komisijai būtu jāpalielina tās finansējums līdz vismaz 75 % no darba ilgtspējas jautājumos relatīvā un absolūtā izteiksmē. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jābalsta uz un jāizstrādā, iekļaujot tādu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp sociālo partneru, NVO un patērētāju organizāciju līdzsvarotas pārstāvības zinātību, kuriem būtu jāspēj līdztiesīgi piedalīties standartu noteikšanas procesā. Līdzdalība neatkarīgajā tehnisko ieteikumu izstrādes grupā balstās uz speciālajām zināšanām par jautājumiem, kas izklāstīti 19.a un 19.b pantā, un nav atkarīga no nekāda veida finanšu ieguldījuma. Komisijai būtu jāgarantē pārredzams process, novēršot jebkādu interešu konflikta risku, kā arī tas, lai nolūkā pārstāvēt visu lietotāju grupu intereses ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādē pilnībā iesaistītu arodbiedrības, patērētāju organizācijas, NVO un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, starptautiskas organizācijas vai tādu valstu valdības, kurās uzņēmums vai tā vērtības veidošanas un piegādes ķēde darbosies. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.
__________________	__________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Komisija par EFRAG darba programmu katru gadu apspriežas un sadarbojas ar attiecīgajām Padomes darba grupām un Eiropas Parlamenta komitejām. Lai veicinātu demokrātisku kontroli, parlamentāro uzraudzību un pārredzamību, būtu jānotiek regulārai apmaiņai starp EFRAG un attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.	(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām un būtu jānodrošina to konsekvence ar pamatrādītājiem un metodiku, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).	58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.	(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu, cita starpā arī galvenie darbības rādītāji, kas iestrādāti minētajās pamatnostādnēs61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.
__________________	__________________
60 2017/C 215/01.	60 2017/C 215/01.
61 2019/C 209/01.	61 2019/C 209/01.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas. Tostarp jāmin Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī.	(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas, kā arī jānodrošina konsekvence ar šādiem standartiem un sistēmām. Tie cita starpā ir: Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts), un siltumnīcefekta gāzu protokols, kas jāņem vērā, aprēķinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ieskaitot 1., 2. un 3. pakāpes emisijas no uzņēmumiem un ieskaitot emisijas, kas rodas no lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas. Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī un tādēļ jāatbalsta Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes (ISSB) darbs.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.	(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām un ka šāda ziņošana nerada nesamērīgu slogu piepūles un izmaksu ziņā. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi. Precizējot, kāda informācija uzņēmumiem ir jāatklāj par vides faktoriem, būtu jānodrošina konsekvence ar 2. pantā noteiktajām definīcijām un ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantā minētajām informācijas sniegšanas prasībām, un ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski un noturība dažādos klimata scenārijos. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.	(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji — tostarp patērētāji — ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski, cik uzņēmumi ir noturīgi un kā tie plāno pielāgoties dažādiem klimata scenārijiem un ES klimatneitralitātes mērķim. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes līmenis un apjoms, cita starpā arī tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārāk augstu novērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārāk augsta novērtēšana. Viņus arī interesē, kā uzņēmumi ir centušies efektīvi samazināt absolūto SEG emisijas apjomu, īstenojot savas stratēģijas par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos šādām pārmaiņām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Lai sasniegtu klimatneitrālu un aprites ekonomiku un vidi bez toksiskām vielām, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Enerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana šajā aspektā ir būtiska, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģētikas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides jautājumiem.	(42) Lai sasniegtu klimatneitrālu aprites ekonomiku bez difūza piesārņojuma, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Enerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana šajā aspektā ir būtiska, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģētikas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides un ar klimatu saistītiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp par darba apstākļiem, darba ņēmēju tiesībām, sociālo partneru iesaistīšanos, darba koplīgumu slēgšanas sarunām, vienlīdzību, diskriminācijas aizliegumu, pasākumiem, kas nepieļauj vardarbību un aizskarošu izturēšanos darbavietā, par daudzveidību un iekļaušanu un par cilvēktiesībām. Attiecīgā gadījumā, cieši konsultējoties ar arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem, šāda informācija būtu jāatklāj par katru valsti atsevišķi, un tai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz darbiniekiem, uz cilvēkiem un uz cilvēku veselību. Ja uzņēmuma administratīvā vai vadības struktūra no darba ņēmēju pārstāvjiem saņem atzinumu par ilgtspējas ziņojumu, tai šis atzinums būtu jāpievieno ilgtspējas ziņojumam, ja šāda prasība ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu un bērnu darbu uzņēmumu vērtības veidošanas ķēdēs. Ar prasībām ziņot par piespiedu darbu nedrīkstētu aizstāt valsts iestāžu pienākumu ar tirdzniecības politiku un diplomātiskiem līdzekļiem risināt jautājumu par tādu preču importu, kas saražotas cilvēktiesību pārkāpumu un cita starpā arī piespiedu darba rezultātā. Būtu jānodrošina uzņēmumiem iespēja ziņot arī par potenciāliem riska faktoriem un negatīvām tendencēm, kas saistībā ar nodarbinātību un ienākumiem varētu rasties tāpēc, ka nav taisnīgas pārkārtošanās procesa. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, jo īpaši par vienlīdzīgām iespējām visiem un par taisnīgiem darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, ir aicinājums noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās — tostarp tādās kā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ANO Konvencija par bērna tiesībām —, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku — cita starpā arī attiecīgo standartu sarakstā atbilstoši šīs deklarācijas I pielikumam —, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, (pārskatītajā) Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Ziņošanai par sociālajiem faktoriem būtu jānotiek ar šīs direktīvas darbības jomu un mērķiem samērīgā apjomā.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.	(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru un komiteju lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu, sevišķi par darba ņēmēju un sieviešu līdzdalību un par dzimumu līdzsvaru, kā arī par to, vai uzņēmumam ir politika, kas šādu struktūru locekļiem piedāvā ar ilgtspējas jautājumiem saistītus stimulus, un par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, arī attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, arī korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un par to, cik kvalitatīvas ir attiecības ar darījumu partneriem, arī par maksājumu praksi maksājuma termiņa vai perioda kontekstā, procentu likmi kavētam maksājumam vai par atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai tiem vispār netiek samaksāts. Galarezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtības veidošanas ķēdēm. Vairāk informācijas par maksājumu praksi nodrošinātu citiem uzņēmumiem pilnvērtīgas iespējas noskaidrot ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.
__________________	__________________
62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).	62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(44a) Daudzveidība uzņēmumu valdēs palīdz labāk pieņemt lēmumus un veicina uzņēmuma pārvaldību un noturību. Darba ņēmēju pārstāvji, kā arī vairāk sieviešu valdēs veicinātu uzņēmumu ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

45.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(45a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par ilgtspēju tiek ziņots, ievērojot darba ņēmēju tiesības uz informāciju un apspriešanos, un tas attiecas arī uz darba ņēmēju līdzdalību, ciešā sadarbībā ar administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām izstrādājot ziņojumu sniegšanas sistēmu.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.	(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2023. gada 30. aprīlim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Lai finanšu tirgus dalībnieki šīs prasības par informācijas atklāšanu varētu izpildīt, būtu jādod tiem pietiekami daudz laika attiecīgas informācijas saņemšanai no uzņēmumiem. Tāpēc būtu jāprasa finanšu tirgus dalībniekiem par konkrētiem ilgtspējas jautājumiem, kuri vajadzīgi tieši Regulā (ES) 2019/2088 paredzēto pasākumu īstenošanai, ziņot finanšu gadā, kas ir nākamais pēc gada, kad pirmo reizi transponēti pienākumi uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. Par citu informāciju būtu jāziņo, ievērojot transponēšanas termiņus, kas piemērojami uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. Komisijai līdz 2024. gada 31. janvārim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Uzņēmumiem atsevišķās nozarēs ar augstu emisijas līmeni, tādās kā ieguves rūpniecība un fosilā kurināmā rūpniecība, būtu jāņem vērā attiecīgie norādījumi, kurus nozarēm sniegusi IPCC un Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. Uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā, kā tie definēti Direktīvas 2013/34/ES 41. panta 1. punktā, būtu jāprasa atklāt papildu informācija par ilgtspēju, jo tiem ir nopietni ar ilgtspēju saistīti riska faktori un nopietna ietekme, raugoties no siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības un cilvēka veselības viedokļa, tāpēc klimatiskās un enerģētiskās pārkārtošanās procesi šos uzņēmumus tiem raksturīgo riska faktoru un iespēju ziņā ietekmē jo īpaši.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.	(48) Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums būtu iesniegti digitālā formātā, un tas apgrūtina iespējas paziņoto informāciju atrast, tai piekļūt un to izmantot. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos un lai tā būtu pilnībā pieejama, cita starpā arī cilvēkiem ar invaliditāti. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Pateicoties digitalizācijai, Savienības un dalībvalstu līmenī datus var arī centralizēt atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj datus salīdzināt. Tādēļ būtu jāprasa uzņēmumiem savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus sagatavot un to publisku pieejamību nodrošināt XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu un atbilstoši šai deleģētajai regulai iezīmēt informāciju par ilgtspēju, cita starpā arī informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā, strādājot pie digitalizācijas, par ko Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.
__________________	__________________
63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).	63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data	64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data
65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en	65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.	(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus norādītajā mašīnlasāmajā elektroniskajā formātā un ka ir nodrošināts, lai vadības ziņojumi, kas ietver ilgtspējas ziņojumus, pēc publicēšanas būtu pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas paredzēts 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties, ja attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai ja šis ziņojums tiek darīts publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē saprātīgā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā tiek iekļauta atsauce uz to. Tāda pati iespēja pastāv arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 4. punktā. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr iespēja publicēt atsevišķu ziņojumu mazina tādas informācijas pieejamību, kas sasaista finanšu informāciju ar informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Tā arī mazina šīs informācijas atrodamību un piekļūstamību lietotājiem, jo īpaši ieguldītājiem, kurus interesē gan finanšu, gan ilgtspējas informācija. Iespēja publicēt finanšu un ilgtspējas informāciju atšķirīgos termiņos saasina šo problēmu. Publicēšana atsevišķā ziņojumā var arī radīt iespaidu gan iekšēji, gan ārēji, ka ilgtspējas informācija pieder pie mazāk relevantas informācijas kategorijas, un tas var negatīvi ietekmēt priekšstatu par šīs informācijas ticamību. Tādēļ uzņēmumiem ilgtspējas informācija būtu jāiekļauj vadības ziņojumā, un dalībvalstīm vairs nevajadzētu ļaut atbrīvot uzņēmumus no pienākuma vadības ziņojumā iekļaut informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šāds pienākums arī palīdz precizēt kompetento valsts iestāžu uzdevumus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas uzraudzībā, izskatot tos kā vadības ziņojuma daļu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Turklāt uzņēmumus, kuriem jāsniedz ilgtspējas informācija, nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot no pienākuma publicēt vadības ziņojumus, jo ir svarīgi nodrošināt, lai informācija par ilgtspēju būtu publiski pieejama.	(50) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas paredzēts 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties, ja attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai ja ir nodrošināta šī ziņojuma publiska pieejamība uzņēmuma tīmekļa vietnē saprātīgā termiņā, kurš nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā uz to ir iekļauta atsauce. Tāda pati iespēja ir arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 4. punktā. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr iespēja publicēt atsevišķu ziņojumu mazina tādas informācijas pieejamību, kas finanšu informāciju sasaista ar informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Līdz ar to lietotājiem, jo īpaši ieguldītājiem, kurus interesē gan finanšu, gan ilgtspējas informācija, ir arī mazāk iespēju šādu informāciju atrast un tai piekļūt. Iespēja publicēt finanšu un ilgtspējas informāciju atšķirīgos termiņos šo problēmu saasina. Turklāt publicēšana atsevišķā ziņojumā var gan iekšēji, gan ārēji radīt iespaidu, ka ilgtspējas informācija pieder pie mazsvarīgākas informācijas kategorijas, un tas var negatīvi ietekmēt priekšstatu par šīs informācijas ticamību. Tāpēc uzņēmumiem ilgtspējas informācija būtu jāiekļauj vadības ziņojumā, un vairs nevajadzētu ļaut dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no pienākuma vadības ziņojumā iekļaut informāciju par ilgtspējas jautājumiem, taču konsolidētā līmenī būtu jāļauj uzņēmumiem informāciju par ilgtspējas jautājumiem publicēt atsevišķā vadības ziņojuma sadaļā, turklāt finanšu pārskatu publicēšanai noteiktajam līdzvērtīgā un ar to saderīgā formātā. Šāds pienākums arī palīdz precizēt, kādi ir kompetento valsts iestāžu uzdevumi saistībā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas uzraudzību, tos izskatot kā vadības ziņojuma daļu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Turklāt uzņēmumus, kuriem jāsniedz ilgtspējas informācija, nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot no pienākuma publicēt vadības ziņojumus, jo ir svarīgi nodrošināt, lai informācija par ilgtspēju būtu publiski pieejama.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.	(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku, cita starpā arī par tādiem aspektiem kā vecums, izglītība un profesionālā pieredze vai invaliditāte, un par šādas politikas īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu lieku administratīvo slogu, būtu jādod šiem uzņēmumiem iespēja daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas paziņot kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka (konsolidētos) gada finanšu pārskatus, (konsolidēto) vadības ziņojumu un (konsolidēto) paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus un uz prasību veikt iezīmēšanu ilgtspējas ziņojumos.	(52) Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu skaidri definēts kolektīvais pienākums nodrošināt, ka (konsolidētie) gada finanšu pārskati, (konsolidētais) vadības ziņojums un (konsolidētais) paziņojums par korporatīvo pārvaldību ir sagatavoti un publicēti saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus un uz prasību veikt iezīmēšanu ilgtspējas ziņojumos.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Nodrošināšanas profesijā izšķir ierobežotas un pamatotas nodrošinājuma garantijas. Secinājumus par ierobežotu nodrošinājuma garantiju parasti izsaka negatīva apgalvojuma formā, norādot, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, lai secinātu, ka uz pārbaudāmo priekšmetu attiecas būtiski nepareizi izklāsti. Revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Tādēļ darba apjoms ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ir mazāks nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Veicamais darbs pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, tādēļ tas ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Secinājumus par šāda veida garantiju parasti izsaka pozitīva apgalvojuma formā, un tajos ir norādīts atzinums par pārbaudāmā priekšmeta novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 5. punkts un 29.a panta 5. punkts prasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums ir iesniegts. Tas neprasa, lai neatkarīgs nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs pārbaudītu informāciju, lai gan tas ļauj dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Atšķirībā no prasības, ka obligātajam revidentam jāsniedz pamatota nodrošinājuma garantija attiecībā uz finanšu pārskatiem, gadījumā, ja nebūs nodrošināšanas prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tas apdraudēs atklātās ilgtspējas informācijas ticamību, tādējādi neapmierinot minētās informācijas iespējamo lietotāju vajadzības. Kaut arī mērķis ir izveidot līdzīgu nodrošinājuma līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņojumiem, kopīgi saskaņota standarta neesība attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu rada risku, ka veidosies atšķirīga izpratne un vēlmes par to, kāda būtu pamatota nodrošinājuma garantija dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kas vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. Tādēļ, lai uzlabotu ilgtspējas informācijai nepieciešamo nodrošinājuma līmeni, būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, pamatojoties uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju. Šajā atzinumā būtu jāaptver ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstība Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, process, ko uzņēmums īsteno, lai identificētu informāciju, kas tiek paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, un atbilstība prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmuma ziņojumu sniegšana atbilst Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņojumu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni un vēlmes par to, kas būtu pamatota nodrošinājuma garantija, obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam būtu jāprasa sniegt atzinumu, balstoties uz pamatotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, ja Komisija pieņem nodrošināšanas standartus attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pamatotu nodrošināšanu. Tas arī ļautu pakāpeniski attīstīt ilgtspējas informācijas nodrošināšanas tirgu un uzņēmumu ziņojumu sniegšanas praksi. Visbeidzot, šī pakāpeniskā pieeja pakāpeniski palielinātu arī ziņojošo uzņēmumu izmaksas, ņemot vērā to, ka pamatots nodrošinājums ir dārgāks nekā ierobežots nodrošinājums.	(53) Ticamības apliecināšanas profesijā izšķir ierobežotas un pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu. Ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma secinājums parasti ir negatīva apgalvojuma izteiksmē — tiek norādīts, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, pēc kuriem tas secinātu, ka pārbaudāmā priekšmeta atspoguļojums ir būtiski nepatiess. Revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Tāpēc ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā darba apjoms ir mazāks nekā pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Veicamais darbs pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, un tāpēc ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevuma gadījumā. Pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevuma secinājums parasti ir pozitīva apgalvojuma izteiksmē — tiek sniegts atzinums par to, kā pārbaudāmais priekšmets ir novērtēts pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 5. punktā un 29.a panta 5. punktā ir prasīts, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums ir iesniegts. Direktīvā nav prasīts, lai neatkarīgs ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējs informāciju pārbaudītu, tomēr direktīva ļauj dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Ja nebūtu prasības apliecināt sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamību — pretēji prasībai obligātajam revidentam veikt finanšu pārskatu pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu —, tas varētu mazināt par ilgtspēju atklātās informācijas ticamību, kas savukārt nozīmētu, ka nebūtu apmierinātas to lietotāju vajadzības, kuriem šāda informācija ir paredzēta. Mērķis ir nodrošināt līdzīgu ticamības apliecināšanas līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņojumiem, taču tad, ja nav panākta vienošanās par kopīgu standartu attiecībā uz sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu, rodas risks, ka būs atšķirīga izpratne un vēlmes par to, kas ir pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kura vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. Tāpēc, lai augstākā līmenī būtu apliecināta ilgtspējas informācijas ticamība, būtu jāapsver iespēja īstenot pakāpenisku pieeju ar zināmiem nosacījumiem, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu saistībā ar ierobežotas ticamības apliecināšanas uzdevumu sniegt atzinumu par to, vai par ilgtspēju tiek ziņots atbilstoši Savienības prasībām. Šajā atzinumā cita starpā būtu jāanalizē, vai par ilgtspēju tiek ziņots atbilstoši Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, jāvērtē process, kuru uzņēmums īsteno, lai noskaidrotu informāciju, kas paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, un arī jāizvērtē, vai ir ievērota prasība iezīmēt ilgtspējas ziņojumus. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmums ziņojumus sniedz, ievērojot Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības. Tātad, lai būtu vienota izpratne un prognozes par to, kas ir pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevums, būtu jāprasa obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumamsaistībā ar pamatotas ticamības apliecināšanas uzdevumu sniegt atzinumu par to, vai par ilgtspēju ir ziņots atbilstoši Savienības prasībām, un to darīt, tiklīdz Komisija ir pieņēmusi ticamības apliecināšanas standartus attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu un ir pozitīvi noslēgusies pārskatīšanas mehānisma īstenošana, un ja abas likumdevējas iestādes nolemj ticamības apliecināšanas līmeni pārskatīt. Tas arī ļautu pakāpeniski veidoties ilgtspējas informācijas ticamības apliecināšanas tirgum un uzņēmumu ziņojumu sniegšanas praksei.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi jau pašlaik pārbauda finanšu pārskatus un vadības ziņojumus. Ja ilgtspējas ziņojumu sniegšanu nodrošinātu obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, tas palīdzētu panākt finanšu un ilgtspējas informācijas savietojamību un konsekvenci, un tas ir īpaši svarīgi ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tomēr pastāv risks, ka turpināsies revīzijas tirgus koncentrācija, un tas var apdraudēt revidentu neatkarību un palielināt revīzijas vai nodrošināšanas maksas. Tādēļ ir vēlams piedāvāt uzņēmumiem neatkarīgo nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēju plašāku izvēli ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanai. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatļauj akreditēt neatkarīgos nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/200866, lai tie varētu sniegt atzinumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, kas būtu jāpublicē kopā ar vadības ziņojumiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka prasības, kas garantē konsekventus rezultātus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanā, kuru veic dažādi nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji. Tādēļ visiem neatkarīgajiem nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu būtu jāpiemēro prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK noteiktajām prasībām. Tas arī garantēs vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām personām un uzņēmumiem, kuriem dalībvalstis atļauj sniegt atzinumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, tostarp obligātajiem revidentiem. Ja uzņēmums vēlas saņemt akreditēta neatkarīga nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēja, kas nav obligātais revidents, atzinumu par savu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tam papildus nebūtu jāprasa arī atzinums no obligātā revidenta.	(54) Obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi jau pārbauda finanšu pārskatus un vadības ziņojumus. Ja sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamību apliecinātu obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, tas palīdzētu panākt finanšu un ilgtspējas informācijas sasaisti un konsekvenci, un tas ir īpaši svarīgi ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tomēr ir risks, ka turpināsies revīzijas tirgus koncentrācija, un tas var apdraudēt revidentu neatkarību un palielināt maksu par revīziju vai ticamības apliecināšanu. Tāpēc ir vēlams piedāvāt uzņēmumiem neatkarīgu ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēju plašāku izvēli sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm akreditēt neatkarīgus ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/200866, lai tie sniegtu atzinumus par to, kā ir ziņots par ilgtspēju, un šie atzinumi būtu jāpublicē kopā ar vadības ziņojumiem. Dalībvalstīm būtu jānosaka prasības, kas garantē konsekventus rezultātus saistībā ar ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu, ko nodrošina dažādi ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēji. Tāpēc visiem neatkarīgajiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu būtu jāpiemēro prasības, kas līdzvērtīgas Direktīvā 2006/43/EK noteiktajām prasībām. Tas arī garantēs vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām personām un uzņēmumiem, tostarp obligātajiem revidentiem, kuriem dalībvalstis atļauj sniegt atzinumus par ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu. Ja uzņēmums par savu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu vēlas saņemt atzinumu no akreditēta neatkarīga ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzēja, kas nav obligātais revidents, tam nebūtu jāprasa atzinums vēl arī no obligātā revidenta. Turklāt augstā līmenī būtu jānodrošina neatkarība attiecībā uz sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas darbībām un tādēļ jānosaka princips, saskaņā ar kuru nav pieļaujams, ka obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas uzdevumu veic viens un tas pats obligātais revidents vai viens un tas pats revīzijas uzņēmums vai uzņēmumu tīkls.
__________________	__________________
66 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).	66 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Noteikumiem par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas relevanti ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanai, un spēja šādas zināšanas pielietot praksē. Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāatļauj veikt obligātās revīzijas, un viņiem būtu jāļauj arī sniegt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošinājuma garantijas. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, piedaloties profesionālajā tālākizglītībā.	(56) Noteikumiem par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas nozīmīgi ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai, un spēja šādas zināšanas pielietot praksē. Šo zināšanu pamatā varētu būt arī iepriekšēja darba pieredze un līdzvērtīga profesionālā kvalifikācija Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāatļauj veikt obligātās revīzijas, un viņiem būtu jāļauj arī pildīt ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas pienākumus. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu un tādēļ piedalās profesionālajā tālākizglītībā.

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Būtu jānodrošina, lai revidentiem izvirzītās prasības attiecībā uz viņu pienākumu veikt obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu būtu konsekventas. Tādēļ būtu jānosaka, ka gadījumā, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju, sniedz atzinumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, galvenie revīzijas partneri tiek aktīvi iesaistīti ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanā. Būtu jāparedz, ka, nodrošinot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, obligātie revidenti atvēl pietiekami daudz laika šai garantijai un piesaista pietiekamus resursus, lai varētu pienācīgi veikt savus pienākumus. Visbeidzot, klienta konta ierakstā būtu jānorāda maksas, kas iekasētas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, un revīzijas lietā būtu jāiekļauj informācija, kas saistīta ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu.	(57) Būtu jānodrošina, lai revidentiem izvirzītās prasības par pienākumu veikt obligāto revīziju un apliecināt ilgtspējas ziņojumu ticamību būtu konsekventas. Tāpēc būtu jānosaka, ka gadījumā, ja obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju, sniedz atzinumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, galvenie revīzijas partneri aktīvi iesaistās ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas procesā. Būtu jāparedz, ka saistībā ar ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu obligātajiem revidentiem ir jāvelta šim uzdevumam pietiekami daudz laika un ka viņiem ir vajadzīgs pietiekami daudz resursu un kvalifikācijas, lai varētu pienācīgi pildīt savus pienākumus. Visbeidzot, klienta konta ierakstā būtu jānorāda maksas, kas iekasētas par ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu, un revīzijas lietā būtu jāiekļauj informācija, kura saistīta ar sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57a) Būtu jānosaka, ka revīzijas struktūrām, kuras atbildīgas par ilgtspējas ziņojumiem, augstā līmenī ir vajadzīgas tehniskās un profesionālās zināšanas ilgtspējas jomā, lai tās attiecīgo informāciju varētu novērtēt.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Direktīvas 2006/43/EK 39. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai būtu revīzijas komiteja un noteikti tās uzdevumi attiecībā uz obligāto revīziju. Šai revīzijas komitejai būtu jāuzdod noteikti uzdevumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu. Starp šiem uzdevumiem būtu jāparedz arī pienākums informēt revidētās vienības administratīvo vai uzraudzības struktūru par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas rezultātiem un izskaidrot, kā revīzijas komiteja ir veicinājusi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā.	(65) Direktīvas 2006/43/EK 39. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai katrai sabiedriskas nozīmes struktūrai būtu revīzijas komiteja un noteikti tās uzdevumi attiecībā uz obligāto revīziju. Šai revīzijas komitejai būtu jāuzdod noteikti uzdevumi attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu. Šiem uzdevumiem cita starpā būtu jāietver arī pienākums informēt revidētās vienības administratīvo vai uzraudzības struktūru par sniegto ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas rezultātiem un izskaidrot, kā revīzijas komiteja ir veicinājusi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas integritāti un cik nozīmīgs šajā procesā ir bijis revīzijas komitejas darbs. Daži uzņēmumi ir izveidojuši Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas komitejas. Uzņēmumi var nolemt piesaistīt gan revīzijas komiteju, gan jebkuru citu komiteju, kas iesaistīta ilgtspējas ziņojumu sniegšanas procesā.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(69) Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 51. pantu korporatīvo ziņojumu sniegšanu to uzņēmumu vidū, kuru vērtspapīri nav iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, panāk dalībvalstis. Tomēr sankciju veidi nav noteikti, un tas nozīmē, ka sankciju režīmi dažādās dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīgi, tādējādi graujot vienoto tirgu. Lai uzlabotu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu iekšējā tirgū un veicinātu pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu, kurā izaugsmes priekšrocības tiek plaši kopīgotas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteiktas sankcijas un administratīvie pasākumi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību pārkāpumu gadījumā. Tādēļ attiecīgi būtu jāpastiprina Direktīvā 2013/34/ES noteiktais sankciju režīms, kura ietvaros dalībvalstis var paredzēt piemērotas sankcijas un administratīvos pasākumus.	(69) Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 51. pantu, ja tas ir uzņēmums, kura vērtspapīri nav iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, tad korporatīvo ziņojumu sniegšanas pienākuma izpilde no šāda uzņēmuma ir jāpanāk dalībvalstīm. Tomēr sankciju veidi nav noteikti, un tas nozīmē, ka sankciju režīmi dažādās dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīgi, kas tādējādi grauj vienoto tirgu. Lai uzlabotu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu iekšējā tirgū un veicinātu pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu, kurā izaugsmes priekšrocības ir plaši kopīgotas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteiktu veidu sankcijas un administratīvie pasākumi gadījumos, kad ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības ir pārkāptas. Tāpēc attiecīgi būtu jāpastiprina Direktīvā 2013/34/ES noteiktais sankciju režīms, saskaņā ar kuru dalībvalstis var paredzēt attiecīgu veidu sankcijas un administratīvos pasākumus.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

69.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(69a) Būtu jāprasa trešo valstu uzņēmumiem nefinanšu ilgtspējas ziņojumus un pienācīgas rūpības stratēģijas publicēt savā tīmekļa vietnē, ievērojot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības vai līdzvērtīgas prasības, ko par tādām uzskata Eiropas Komisija. Ja uzņēmumi šo pienākumu nepilda, Komisijai būtu tiem publiski jāpaziņo, ka pienākums nav izpildīts, un jāpieprasa no tiem nepieciešamā informācija. Ar pārskatīšanas mehānismu varētu paredzēt stingrākas sankcijas.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

71.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(71a) Direktīvā ir noteikts, ka līdz 2026. gada beigām Komisija iesniedz ziņojumu par to, cik efektīvi ir jaunie noteikumi, kas iestrādāti šajā direktīvā, un izvērtē vairākus sarunu posmā piedāvātos aspektus. Šāda pārskatīšanas klauzula jau bija iekļauta Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā. Ar pārskatīšanas klauzulu Direktīvā par korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu būtu jo īpaši jāpievēršas tādiem elementiem kā plašāka piemērošana, ticamības apliecināšanas uzdevuma izpildes līmenis revidentiem, nepieciešamība uzlabot Eiropas cilvēktiesību standartus, pievienotā vērtība, kuru nodrošinātu plašāks pasākumu un augsta riska nozaru, un ar tām saistīto saimniecisko darbību saraksts, kā arī sankciju mehānismu izstrādāšana uzņēmumiem, kas darbojas Eiropā, bet ir iedibināti trešās valstīs.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas:

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) peļņas gūšanai dibināti tiesību subjekti, kas izveidoti kā trasti vai līdzīgi juridiskie veidojumi.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atkāpjoties no 1. panta 3. punkta, šā panta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie uzņēmumi informāciju, kura norādīta 19.b panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos un atbilst Regulā (ES) 2019/2088 noteikto informācijas atklāšanas prasību vajadzībām, paziņo finanšu gadā, kas nākamais pēc pirmā finanšu gada, uz kuru ir norādīts 5. pantā.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā, un pārvaldības faktori;	17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā un kas sīkāk precizēti minētās regulas 4. pantā norādītajos standartos un deleģētajos aktos, kā arī pārvaldības faktori;

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19) “nemateriālie aktīvi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu;	19) “nemateriāli elementi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu un saskan ar nemateriālajiem elementiem, par kuriem jau ir ziņots, ievērojot finanšu ziņojumu sniegšanas regulējumu;

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20a) “zinātnē balstīts mērķrādītājs” ir mērķrādītājs, kas noteikts uz pārliecinošu zinātnisku pierādījumu pamata un ar neatkarīgu zinātnisku validāciju un ko sasniedzot uzņēmums nodrošina, ka uzņēmuma ietekme, kā noteikts 19.a pantā, būs saskaņā ar Eiropas Savienības ilgtspējas mērķiem un kritērijiem, kuri attiecības uz konkrētajiem ilgtspējas jautājumiem.

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielie uzņēmumi vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Trešo valstu uzņēmumi, kas ir 19.a panta 1. punktā minētajiem uzņēmumiem pielīdzināmi juridiski veidojumi un kas nav iedibināti Savienības teritorijā, kamēr darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, saskaņā ar 19.b panta 1. punkta iic) apakšpunktā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem savā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kura ir vajadzīga, lai saprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī informāciju, kas vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rādītājus un pozīcijas.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) uzņēmuma plāni, ar ko iecerēts panākt, ka uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģija ir atbilstoši tam, lai Savienībā būtu garantēta nodarbinātība un veicināti taisnīgi darba apstākļi, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	iii) uzņēmuma plāni, kuros ir ņemta vērā visa vērtības veidošanas ķēde, un cita starpā arī pārkārtošanās plāni ar īstenošanas darbībām un attiecīgie finanšu un investīciju plāni, kā arī īstermiņa un vidēja termiņa emisijas apjoma samazināšanas mērķrādītāji absolūtā izteiksmē 2025. un 2030. gadam, kas periodā līdz 2050. gadam reizi piecos gados tiek pārskatīti, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma vispārējais darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu — nepieļaujot pārsniegšanu vai ar ierobežotu pārsniegšanu un ievērojot jaunākos ieteikumus, kurus sniegusi IPCC un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, — un ka uzņēmuma darbība Savienībā ir saskaņā ar Eiropas Klimata aktā noteikto mērķi ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un
	- attiecīgā gadījumā tas, cik lielā mērā uzņēmumu ietekmē Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 05., 06., 09., 19., 35. nodaļā, 46.71. klasē un 73.1. grupā uzskaitītās nozares, ciktāl attiecīgo ietekmi rada ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības,
	- attiecīgā gadījumā uzņēmumi, kuru darbība īpaši ietekmē dabas resursus un/vai kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, atklāj informāciju par to, kādu ietekmi un riskus saistībā ar dabu tie rada uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, kuras raksturīgas uzņēmuma darījumdarbības modelim, un šādi uzņēmumi atklāj arī savus plānus attiecībā uz to, kā mazināt neatgriezenisku kaitējumu dabai un dabu atjaunot saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un zinātnē balstītiem mērķrādītājiem;

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar uzņēmuma izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	b) apraksts par laikā ierobežotiem īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kurus uzņēmums formulējis saistībā ar uzņēmumam aktuāliem riska faktoriem un iespējām un saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, par to, vai attiecīgie mērķrādītāji ir zinātnē balstīti, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu, cita starpā arī par skaidri noteiktu virzienu un īstenošanas pasākumiem to sasniegšanai;

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu un profesionālajām zināšanām attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) informācija par to, vai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem ir izveidotas stimulu shēmas saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā arī saskaņā ar ES un/vai valsts tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	iii) jebkuru veikto darbību, ar ko atklāj, izseko, nepieļauj, mazina, novērš vai izbeidz faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	g) rādītāji un laikā ierobežoti mērķrādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu un balstās uz Eiropas Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, ko tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. punktu, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas.	Uzņēmumi ziņo par procesu, kas īstenots, lai noskaidrotu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. un 2. punktu, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, stratēģijas un mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Ja attiecīgā gadījumā tas prasīts, tad 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi, arī par uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumu attiecībām un piegādes ķēdi.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.	Ja attiecīgā gadījumā tas prasīts, tad 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija sagatavo nesaistošas pamatnostādnes par attiecīgu metodiku, kas jāizmanto, lai iegūtu uz nākotni vērstu informāciju, kura jāsniedz ziņojumā.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atkāpjoties no 19.a panta 1.–4. punkta prasībām, mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	5. Saskaņā ar spēkā esošajiem ES un valsts tiesību aktiem un praksi ziņojumu sniegšanas sistēmas izstrādē piedalās attiecīgie darba ņēmēju pārstāvji un — ja tas konkrētā gadījumā ir prasīts, — ar galarezultātu tiek iepazīstinātas attiecīgās administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētajiem pienākumiem, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	svītrots
__________________
*6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

Pamatojums

L'exemption proposée par la Commission diffère des règles pour la communication des données financières qui ne dispensent pas les entreprises de publier leur bilan si ce dernier est intégré dans les comptes consolidés de la maison mère ou du groupe. La consolidation des données de durabilité sur base d’un critère de matérialité au niveau de la maison mère ou du groupe peut entrainer l’omission de certaines informations particulièrement pertinentes pour les investisseurs et les parties prenantes. Le rapporteur propose de conserver l’obligation en matière d'information pour les filiales et les maisons mères au niveau de l’entreprise. L'absence d'exemption ne remet pas en cause la possibilité pour une entreprise mère de mutualiser les coûts et les ressources avec ses filiales afin de remplir leurs obligations en matière d'information et d’audit de durabilité. Cela ne remet pas non plus en cause la possibilité pour les entreprises mères de produire un rapport de gestion consolidé.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas pilda 1.–4. punktā minētās prasības.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas pilda 1.–4. punktā minētās prasības, var pieprasīt, lai mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts šīs dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu un grozītu darbību sarakstu, kurā iekļauj saimnieciskās darbības šādās augsta riska nozarēs:
	- apģērbi un apavi, tostarp tekstilizstrādājumu ražošana,
	- lauksaimniecība, tostarp pārtikas un dzērienu ražošana,
	- ieguves rūpniecība (kalnrūpniecība, naftas un gāzes rūpniecība),
	- derīgie izrakteņi, tostarp alva, tantals, volframs un zelts, kā arī citi izrakteņu resursi.
	Šis saraksts atbilst Eiropas NACE klasifikācijas kodiem, un tā izveidē, kad vien iespējams, ņem vērā viszemāko klasifikācijas līmeni.

Grozījums Nr.  84

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Komisija līdz 2022. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.	(a) Komisija līdz 2023. gada 30. aprīlim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.

Grozījums Nr.  85

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot:	(b) Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim pieņem deleģētos aktus, norādot:

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas.	(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas, prioritāti piešķirot informācijai par saimnieciskajām darbībām augsta riska nozarēs, kas minētas 19.a panta 7.a punktā;

Grozījums Nr.  87

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) konkrētos izmērāmos mērķus, kas balstās uz 2. panta 20.a punktā minētajiem zinātniskajiem pierādījumiem;

Grozījums Nr.  88

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – iib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iib) ilgtspējas ziņojumu sniegšanas kritērijus un īstenošanas noteikumus maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas veic saimnieciskas darbības 19.a panta 7.a punktā minētajās augsta riska nozarēs;

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – iic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iic) īstenošanas noteikumus un pamatnostādnes attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu 19.a panta 1.a punktā minētajiem uzņēmumiem, kuru darbību reglamentē trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā, kad tie darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.	2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti 1. punktā, nodrošina sniegtās informācijas kvalitāti un atbilstīgumu, paredzot, kā šī informācija ir reprezentatīva, pārbaudāma, droša, viegli pieejama, salīdzināma, ticami sniegta un, ja iespējams, pamatojas uz konkrētiem izmērāmiem zinātnes atziņās balstītiem mērķiem, kā aprakstīts 19.b panta 1. punkta b) apakšpunkta iia) punktā.

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) klimata pārmaiņu mazināšanu;	(i) klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp par:
	- visu pakāpju siltumnīcefekta gāzu emisijām, tostarp par 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām, un attiecīgā gadījumā par citiem atbilstošiem rādītājiem;
	- uzņēmuma pārkārtošanās, finanšu un investīciju plāniem, kas saistīti ar SEG emisijām, jebkādiem emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un jebkādu klimatneitralitātes panākšanai noteikto termiņu; un
	- uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas saskaņošanu ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz līmenim, kas krietni zemāks par 2°C, un turpināt centienus to ierobežot līdz 1,5 C bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu;

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) ūdens un jūras resursiem;	(iii) ilgtspējīgu ūdens, jūras un augsnes resursu izmantošanu un aizsardzību;

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;	(iv) pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, tostarp resursu izmantošanu;

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) piesārņojumu;	(v) piesārņojuma novēršanu un kontroli;

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – vi punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi) bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;	(vi) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu;

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;	(i) vienlīdzīgu attieksmi un iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, dažādību visos līmeņos, kā noteikts spēkā esošajos ES tiesību aktos, darba samaksas pārredzamību, pasākumiem pret vardarbību un uzmākšanos, apmācībām un prasmju attīstību, jo īpaši par to darbinieku īpatsvaru un sadalījumu, kuri piedalās apmācībā, un cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, sniedzot informāciju par pieejamības nodrošināšanas pasākumiem, par katru valsti atsevišķi;

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) darbaspēka sastāvu pēc dzimuma par katru valsti atsevišķi;

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ib) koplīgumu esamību un to aptvertos darbiniekus, kā arī darba padomju, tostarp starptautisku darba padomju, pastāvēšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un praksi;

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgumu slēgšanu un darbinieku iesaisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;	(ii) darba apstākļiem, tostarp drošu nodarbinātību, atbilstošām un taisnīgām algām, darba laiku, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, koplīgumu slēgšanu, darbinieku informēšanu, apspriešanos ar viņiem un viņu līdzdalības tiesībām, tostarp attiecībā uz viņu līdzdalību direktoru padomēs un uzraudzības padomēs, darba un privātās dzīves līdzsvaru, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu, veselību un drošību darbā un darbā savainojumu guvušo un saslimušo darbinieku īpatsvaru.
	Saskaņā ar Savienības darba tiesību acquis un valstu tiesību aktiem un praksi centrālā vadība ziņojumu sniegšanas perioda sākumā apspriežas ar arodbiedrībām un darbinieku pārstāvjiem par ziņojumu sniegšanas sistēmas projektu, tostarp par tajā iekļautajiem rādītājiem un līdzekļiem ilgtspējas informācijas iegūšanai un pārbaudei. Centrālā vadība arī apspriežas ar arodbiedrībām un darbinieku pārstāvjiem, lai noteiktu riskus, ko uzņēmums rada videi un cilvēkiem, un tā ietekmi uz vidi un cilvēkiem.
	Darbinieku pārstāvjiem nodrošina resursus, kas nepieciešami, lai garantētu no šīs direktīvas izrietošo tiesību efektīvu īstenošanu. Minētais ietver eksperta atbalstu gadījumos, kad tas atbilst valsts tiesību aktiem un praksei.
	Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanu tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informāciju un apspriešanos un ka tās tiek īstenotas saskaņā ar spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu, piemēram, ar Direktīvu 2002/14/EK, Direktīvu 2009/38/EK, Direktīvu 2001/86/EK un Direktīvu 2003/72/EK.

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;	(iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā, ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, to skaitā Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un pārvaldības konvencijās, SDO Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku, tostarp tās I pielikumā pievienotajā attiecīgo standartu sarakstā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, pārskatītajā Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un ES darba tiesību acquis;

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, tostarp attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, un to sastāvu;	(i) uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru un komiteju lomu un speciālajām zināšanām, tostarp attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, un to sastāvu;

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;	(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu un uzņēmuma iekšējo kārtību trauksmes cēlēju aizsardzībai un attiecīgā gadījumā dzīvnieku labturībai;

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) uzņēmuma politisko iesaisti, tostarp lobēšanas darbībām;	(iii) uzņēmuma politisko ietekmi, tostarp lobēšanas darbībām un politiskajiem ziedojumiem;

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) attiecību ar darījumdarbības partneriem pārvaldību un kvalitāti, tostarp maksājumu praksi;	(iv) attiecību ar darījumdarbības partneriem, jo īpaši ar MVU, pārvaldību un kvalitāti, tostarp maksājumu praksi;

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp saistībā ar uzņēmuma ziņojumu sniegšanas procesu.	(v) uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp saistībā ar uzņēmuma ziņojumu sniegšanas un lēmumu pieņemšanas procesu.

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Precizējot informāciju, kas uzņēmumiem ir jāatklāj par vides faktoriem, nodrošina saskaņotību ar Regulas (ES) 2020/852 (Taksonomijas regula) 2. punktā iekļautajām definīcijām un 8. punktā minētajām ziņojumu sniegšanas prasībām un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – aa apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) ziņojumu sniegšanas administratīvās izmaksas uzņēmumiem;

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) kritērijus, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7;	(c) deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7, noteiktos kritērijus, rādītājus un metodikas, tostarp tehniskās pārbaudes kritērijus, būtiskas sekmēšanas kritērijus un principa “nenodari būtisku kaitējumu” kritērijus;
__________	__________
*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK*13;	(g) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119*13;
________	______
*13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	*13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (OV L 243, 9.7.2021. 1.–17. lpp.).

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937.

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti MVU	Brīvprātīgie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti MVU
Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.	Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas pēc brīvprātības principa izvēlas piemērot MVU paredzētos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, vienlaikus ievērojot šajā direktīvā noteiktās prasības un pienākumus attiecībā uz saturu, revīziju un vadības ziņojuma publicēšanu. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis tiek aicinātas izvērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, īpašu uzmanību pievēršot maziem uzņēmumiem — un jo īpaši uz tiem MVU, kurus netieši ietekmē šajā direktīvā noteiktie pienākumi, — lai nodrošinātu, ka šī ietekme uz MVU nav nesamērīga, un publicēt šādas izvērtēšanas rezultātus. Dalībvalstis var noteikt un īstenot pasākumus, tādus kā sertificēts marķējums vai finanšu atbalsts, lai palīdzētu piemērot brīvprātīgos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ar brīvprātīgajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem nosaka atskaites punktu uzņēmumiem, kuri ietilpst direktīvas darbības jomā, attiecībā uz ilgtspējas informācijas līmeni, ko tie var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem to vērtību veidošanas ķēdēs.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.	1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklājamo informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Šī iezīmēšana ir saderīga ar šādu datu konsolidēšanu un atkārtotu izmantošanu Eiropas vienotajā piekļuves punktā, kā aprakstīts Komisijas paziņojuma “Kapitāla tirgu savienība cilvēku un uzņēmumu labā — jauns rīcības plāns” 1. darbībā.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Elektroniskajos finanšu pārskatos un vadības ziņojumos ievēro attiecīgās piekļuves prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a pants, sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju.	2. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a pants, sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu, kā arī iezīmē ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklājamo informāciju. Šī iezīmēšana ir saderīga ar 1. punktā precizēto formātu.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un tādiem citiem aspektiem kā, piemēram, vecums vai izglītība un profesionālā pieredze, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.	(g) apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un citiem aspektiem, piemēram, vecumu, izglītību un profesionālo pieredzi vai invaliditāti, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesamību.

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.d pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.	Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Darba iestādi, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu pamatotā termiņā izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Šī informācija tiek publicēta īpašā vadības ziņojuma sadaļā un tādā formātā, kas ir pielīdzināms finanšu pārskatu publicēšanai noteiktajam formātam un saderīgs ar to.

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Informācija, kas minēta 1. punktā, jo īpaši ir šāda:	2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas īss apraksts, tostarp:	(a) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas apraksts, tostarp:

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) grupas plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) uzņēmuma plāni, ņemot vērā visu vērtību veidošanas ķēdi, tostarp pārkārtošanās plāni ar īstenošanas darbībām un saistītie finanšu un investīciju plāni, un īstermiņa un vidēja termiņa emisiju samazināšanas mērķrādītāji absolūtā izteiksmē 2025. un 2030. gadam, kurus pārskata ik pēc pieciem gadiem līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma vispārējais darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu un atbilstoši IPCC un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos jaunākajiem ieteikumiem, un ka uzņēmuma darbības Savienībā ir saskaņotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 30. jūnija Regulā (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) noteikto mērķi panākt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam; un
	- attiecīgā gadījumā — pakāpe, kādā uzņēmums pakļauts riskam, ko rada nozares, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 05., 06., 09., 19., 35., 46.71. un 73.1. iedaļā, ciktāl tās saistītas ar darbībām ogļu, naftas un gāzes jomā;
	- attiecīgā gadījumā uzņēmumi, kuru darbības īpaši ietekmē dabas resursus un/vai kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, atklāj ar dabu saistīto ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, kuras ir saistītas ar uzņēmuma darījumdarbības modeli, kā arī šādu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas apdraudošos riskus, un savus plānus dabas zaudēšanas mazināšanai un dabas atjaunošanai saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;

Grozījums Nr.  123

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	(iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  124

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – v punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un zinātnes atziņās balstītiem mērķrādītājiem;

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar grupas izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) tādu konkrētā termiņā īstenojamu mērķrādītāju apraksts, kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un kurus uzņēmums noteicis attiecībā uz saviem riskiem, iespējām un nelabvēlīgo ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, norādot, vai šādi mērķrādītāji balstās uz zinātnes atziņām, un šo mērķrādītāju sasniegšanā uzņēmuma panāktā progresa apraksts, tostarp skaidri noteikts kurss un īstenošanas darbības to sasniegšanai;

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu un speciālajām zināšanām attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) informācija par tādu administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem piedāvāto stimulu shēmu pastāvēšanu, kuras saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar ES un/vai valsts tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp tā paša darbībām, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;

Grozījums Nr.  131

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko konstatē, izseko, novērš, mazina, labo vai likvidē faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  132

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	(g) rādītāji un noteiktā termiņā īstenojami mērķrādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu un kas balstās uz Eiropas Komisijas izstrādātajām pamatnostādnēm.

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika periodus.	3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, stratēģijas un mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  134

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  135

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kas norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  136

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Komisija sagatavo nesaistošas pamatnostādnes par atbilstošu metodiku, kas jāizmanto ziņošanā sniedzamās uz nākotni vērstas informācijas iegūšanai.

Grozījums Nr.  137

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atkāpjoties no 29.a panta 1.–4. punkta prasībām, mātesuzņēmumi, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	5. Atkāpjoties no 29.a panta 1.–4. punkta prasībām, mātesuzņēmumi, kas ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuri minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šo atkāpi nepiemēro, ja 3. panta 7. punktā minētas grupas mātesuzņēmums sniedz informāciju konsolidētā ilgtspējas ziņojumā.

Grozījums Nr.  138

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Saskaņā ar piemērojamiem ES un valsts tiesību aktiem un praksi atbilstošie darbinieku pārstāvji piedalās ziņojumu sniegšanas sistēmas izstrādē, un ar tās iznākumu attiecīgā gadījumā iepazīstina attiecīgās administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras.

Grozījums Nr.  139

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	7. Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1. un 2. punktā paredzētā pienākuma — izņemot no 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā izklāstītajiem pienākumiem un atbilstošajiem g) apakšpunktā izklāstītajiem pienākumiem —, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu.

Grozījums Nr.  140

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas pilda 1. un 2. punktā minētās prasības, izņemot 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā izklāstītos pienākumus un atbilstošos g) apakšpunktā izklāstītos pienākumus.

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas pilda 1. un 2. punktā minētās prasības, izņemot 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā izklāstītos pienākumus un atbilstošos g) apakšpunktā izklāstītos pienākumus, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai tiktu nodrošināts jebkāds nepieciešamais tulkojums šajās valodās.

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Mātesuzņēmuma, kas pilda 1. un 2. punktā minētās prasības, izņemot 2. punkta a), b), e) un f) apakšpunktā izklāstītos pienākumus un atbilstošos g) apakšpunktā izklāstītos pienākumus, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–4. punktā.	(b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no 2. punkta c) un d) apakšpunktā izklāstītajiem pienākumiem.

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 4. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) ikvienas konsolidētās struktūras nosaukums un adrese.

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 19.d pantā paredzētajā formātā kopā ar atzinumiem un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132*16 3. nodaļai.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, tiešsaistē publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 19.d pantā paredzētajā formātā kopā ar atzinumiem un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132*16 3. nodaļai.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 9. punkts

Direktīva 2013/34/ES

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai tiktu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un attiecīgā gadījumā — starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu 2019/815, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā, un šīs direktīvas 19.d panta prasībām:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi — kas ir skaidri noteikts — par to, lai tiktu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un attiecīgā gadījumā — starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu 2019/815, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā, un šīs direktīvas 19.d panta prasībām:

Grozījums Nr.  147

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;	(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu ticamības apliecinājumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām un darbības jomai, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumu sniegšanu saskaņā ar 19.d pantu un par atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;

Grozījums Nr.  148

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā.	3. Dalībvalstis atļauj neatkarīgam ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas ir līdzvērtīgas Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā. Dalībvalstis garantē iespēju nodrošināt minēto prasību pienācīgu līdzvērtību Eiropas Savienībā, iesaistot attiecīgās valsts iestādes. Dalībvalstis precizē, ka šādas prasības, ko piemēro neatkarīgiem pakalpojumu sniedzējiem, rada līdzvērtīgu ietekmi ilgtspējas informācijas revīzijas kvalitātes ziņā un vienlaikus ir pielāgotas ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējam, kurš neveic obligātu finanšu informācijas revīziju.

Grozījums Nr.  149

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.	2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz 4 gadiem, sākot no tiesību pamatakta spēkā stāšanās dienas vai jebkuras citas likumdevēju noteiktas dienas. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma periodiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neatsauc šādu pilnvaru deleģēšanu. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms minētā četru gadu perioda beigām.

Grozījums Nr.  150

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.a Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot attiecīgu ieinteresēto personu zinātību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.	3.a Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus ar nosacījumu, ka EFRAG saņem pietiekamu publisko finansējumu, kas ir vismaz 75 % no darbam pie ilgtspējas jautājumiem paredzētā budžeta un ka šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu, pārredzamu un pienācīgu procesu un sabiedrības pārraudzību un nodrošinot pietiekamu neatkarību un sagatavotāju, ieguldītāju, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un arodbiedrību līdzsvarotu līdzdalību, un šiem ieteikumiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Līdzdalība neatkarīgajā tehnisko ieteikumu izstrādes grupā balstās uz speciālajām zināšanām par jautājumiem, kas izklāstīti 19.a un 19.b pantā, un nav atkarīga no nekāda finansiāla ieguldījuma.

Grozījums Nr.  151

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija vismaz reizi gadā tiekas un apspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, ar grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 6. pantā, un ar Eiropas Parlamenta komiteju, kura atbildīga par EFRAG darba programmu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei.

Grozījums Nr.  152

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms 19.b un 19.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.;	Pirms 19.b un 19.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru. Komisija nodrošina, ka atzinumi tiek koordinēti tā, lai garantētu deleģēto aktu kvalitatīvu īstenošanu.

Grozījums Nr.  153

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 11. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.b pantu un 19.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.b pantu un 19.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

Grozījums Nr.  154

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;	(a) publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā persona vai atbildīgā juridiskā persona un pārkāpuma būtība;

Grozījums Nr.  155

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) rīkojumu, saskaņā ar kuru atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība, kas veido pārkāpumu, un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;	(b) rīkojumu, saskaņā ar kuru atbildīgajai personai vai atbildīgajai juridiskajai personai jāpārtrauc sava rīcība, kas veido pārkāpumu, un jāatturas atkārtoti veikt šādu rīcību;

Grozījums Nr.  156

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpe;	(b) atbildīgās personas vai atbildīgās juridiskās personas atbildības pakāpe;

Grozījums Nr.  157

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālās spējas;	(c) atbildīgās personas vai atbildīgās juridiskās personas finansiālās spējas;

Grozījums Nr.  158

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) līmenis, kādā atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;	(f) līmenis, kādā atbildīgā persona vai atbildīgā juridiskā persona sadarbojas ar kompetento iestādi;

Grozījums Nr.  159

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītie pārkāpumi.	(g) atbildīgās personas vai atbildīgās juridiskās personas iepriekš izdarītie pārkāpumi.

Grozījums Nr.  160

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot 2. punktā minēto sankciju, administratīvo sankciju vai pasākumu veidu un līmeni, tās paredz arī efektīvu tiesiskās aizsardzības mehānismu, kas balstās uz valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  161

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Ja 19.a panta 1. punktā minēts uzņēmums, ko reglamentē trešās valsts tiesību akti un kas nav iedibināts Savienībā, kad tas darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, nesniedz ziņojumus atbilstoši 19.b panta 1. punkta iic) apakšpunktā minētajiem īstenošanas pasākumiem, Eiropas Komisija nodrošina ziņojumu sniegšanas pienākumu izpildi iekšējā tirgū, kā arī publicē un nosūta attiecīgajam uzņēmumam oficiālu rakstisku paziņojumu par pienākumu nepildīšanu, tajā iekļaujot vismaz:
	- prasību uzņēmumam pamatotā termiņā pildīt savu ziņojumu sniegšanas pienākumu;
	- prasību sniegt informāciju par to, kāpēc uzņēmums nav izpildījis savus ziņojumu sniegšanas pienākumus.

Grozījums Nr.  162

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 4. punkts (jauns)

Direktīva 2013/34/ES

28.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	28.d pants EVTI pamatnostādnes
	Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kā valstu kompetentās iestādes uzrauga ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu ievērošanu.

Grozījums Nr.  163

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts

Direktīva 2013/34/ES

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lai nodrošinātu spēju teorētiskās zināšanas izmantot praksē (pārbaude, kas iekļauta pārbaudījumā), praktikantam jāpabeidz vismaz trīs gadu praktiskā apmācība, tostarp tādās jomās kā gada finanšu pārskatu revīzija, konsolidēto finanšu pārskatu vai līdzīgu finanšu pārskatu revīzija un gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšana. Vismaz divām trešdaļām no šādas praktiskās apmācības jābūt pabeigtām tāda obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma vadībā, kurš ir apstiprināts kādā dalībvalstī.	1. Lai nodrošinātu spēju teorētiskās zināšanas izmantot praksē (pārbaude, kas iekļauta pārbaudījumā), praktikantam jāpabeidz praktiskā apmācība, tostarp tādās jomās kā gada finanšu pārskatu revīzija, konsolidēto finanšu pārskatu vai līdzīgu finanšu pārskatu revīzija un gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšana. Izvērtējot spēju teorētiskās zināšanas piemērot praksē, ņem vērā iepriekšējā darbā gūto pieredzi un profesionālo ekvivalenci. Dalībvalstis nolemj par praktiskās apmācības ilgumu, kam jābūt vienādam visās dalībvalstīs. Vismaz divām trešdaļām no šādas praktiskās apmācības jābūt pabeigtām tāda obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma vadībā, kurš ir apstiprināts kādā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  164

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 8. punkts

Direktīva 2013/34/ES

14.a pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2023. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, pamatojoties uz tālākizglītības prasību, kas noteikta 13. pantā.	Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 2023. gada 1. janvāra jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu, izmantojot 13. pantā noteikto tālākizglītības prasību. Dalībvalstis nodrošina, ka revīzijas struktūrām, kas pārbauda ilgtspējas ziņojumus, ir augsta līmeņa tehniskās un speciālās zināšanas ilgtspējas jomā, lai tās varētu izvērtēt attiecīgo informāciju.

Grozījums Nr.  165

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

26.a pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu ar deleģētajiem aktiem pieņemt 1. punktā minētos nodrošināšanas standartus ar mērķi izveidot procedūras, kuras revidents izmanto, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, tostarp par garantijas plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami revīzijas ziņojumā.	2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu ar deleģētajiem aktiem līdz 2023. gada 1. oktobrim pieņemt ierobežotas ticamības apliecināšanas standartus un līdz 2026. gada 1. janvārim — pamatotas ticamības apliecināšanas standartus ar mērķi noteikt procedūras, kuras revidents izmanto, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu, tostarp par ticamības apliecinājuma plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami revīzijas ziņojumā.

Grozījums Nr.  166

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

26.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja Komisija pieņem pamatotas nodrošināšanas standartus, Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minētais atzinums jābalsta uz pamatotu nodrošinājuma garantiju.	3. Ja Komisija pieņem pamatotas ticamības apliecināšanas standartus, ņemot vērā pozitīvu iznākumu 5.a pantā minētā pārbaudes mehānisma piemērošanai, Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minētais atzinums balstās uz pamatotu ticamības apliecinājumu attiecībā uz finanšu gadiem, kas seko 2. punktā minētā deleģētā akta piemērošanas pieņemšanai.

Grozījums Nr.  167

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 14. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents. Gadījumos, kad obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šāds(-i) paraksts(-i) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.	Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Gadījumos, kad obligāto revīziju vai attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu veic revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas revīzijas uzņēmuma vārdā veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu. Obligātajam(-iem) revidentam(-iem), kas veic ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu, nav atļauts ne strādāt tajā pašā revīzijas uzņēmumā, ne arī būt tā paša tīkla loceklim(-iem). Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šāds(-i) paraksts(-i) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.

Grozījums Nr.  168

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 19. punkts

Direktīva 2013/34/ES

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) informē revidētās vienības administratīvo vai uzraudzības struktūru par obligātās revīzijas rezultātiem un par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas rezultātiem un izskaidro, kā obligātā revīzija un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšana ir veicinājusi finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas nozīme minētajā procesā;	(a) informē revidētās vienības administratīvo vai uzraudzības struktūru par obligātās revīzijas rezultātiem un par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšanas iznākumu un izskaidro, kā obligātā revīzija un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas ticamības apliecināšana ir veicinājušas finanšu pārskatu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas integritāti un kāda ir bijusi revīzijas komitejas un jebkuras citas komitejas, kas uzņēmusies līdzvērtīgu lomu, nozīme minētajā procesā;

Grozījums Nr.  169

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs līdz 2022. gada 1. decembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1.–3. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.	1. Dalībvalstīs līdz 2023. gada 1. decembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1.–3. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Grozījums Nr.  170

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis paredz, ka pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk.	Dalībvalstis paredz, ka lieliem uzņēmumiem pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk tajā pašā gadā.

Grozījums Nr.  171

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis paredz, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas izvēlējušies brīvprātīgi piemērot MVU paredzētos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2026. gada 1. janvārī vai vēlāk tajā pašā gadā.

Grozījums Nr.  172

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkāpjoties no 5. panta, 19.b un 19.c pantā minētajos deleģētajos aktos noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības stājas spēkā ne agrāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tos pieņēmusi Komisija.

Grozījums Nr.  173

 

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Pārskatīšana un ziņojums
	Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, kurā cita starpā iekļauj šādus aspektus:
	- izvērtējums attiecībā uz iespējamu direktīvas darbības jomas paplašināšanu, tajā ietverot arī mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, un mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir 3. panta 2. un 3. punktā minētie uzņēmumi, kuri veic vienu vai vairākas saimnieciskas darbības 19.a panta 7.a punktā minētajās augsta riska nozarēs, un uz to, vai šāda darbības jomas paplašināšana atvieglotu Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulas īstenošanu, un ES sociālo un vides jomas mērķu īstenošanā panāktā progresa izvērtējums;
	- to MVU skaita novērtējums, kuri piemēro 19.c pantā minētos brīvprātīgos ziņošanas standartus;
	- 19.a panta 7.a punktā minēto darbību un augsta riska nozaru saraksta paplašināšanas pievienotā vērtība;
	- nodrošināto norādījumu un metodiku piemērošana, efektivitāte un līmenis;
	- ziņošanas prakses konverģence starp dalībvalstīm;
	- nefinanšu ziņojumu sniegšanā visā pasaulē sasniegtais progress;
	- datu sniedzēju un lietotāju izmantotās prakses un nodrošināto norādījumu un metodiku līmeņa konverģence;
	- tas, vai ir iespējams piemērot standartus pamatotai ticamības apliecināšanai: ar cilvēktiesībām saistīto ziņojumu sniegšanas standartu efektivitāte;
	- iespēja izstrādāt īpašus pasākumus, lai sekmīgi veiktu oficiālo paziņošanu par Direktīvas 2013/34/ES 51. panta 4. pantā minēto ziņojumu sniegšanos pienākumu nepildīšanu;
	- attiecīgo publisko iestāžu veikts ietekmes izvērtējums attiecībā uz cilvēktiesībām.
	Minēto ziņojumu publicē līdz 2026. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību aktu priekšlikumus.

Grozījums Nr.  174

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk.	Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

PASKAIDROJUMS

Eiropas Parlaments 2020. gada 17. decembra rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību[3] uzsvēra vajadzību rūpīgi pārskatīt Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvu, kas ir spēkā kopš 2014. gada[4].  Priekšlikumā direktīvai, kas pārdēvēta par Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvu (dēvēta arī "CSRD"), lielā mērā ir ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prasības, vienlaikus integrējot vajadzību paziņot tā dēvētos ar finanšu jomu nesaistītos datus ar tādu pašu precizitāti un uzticamību kā finanšu datus.

 

Ar šo pārskatīšanu Eiropas likumdevējs vēlas stiprināt uzņēmumu lomu vides un sociālo problēmu risināšanā, izveidojot kopīgu sistēmu, ar kuras palīdzību visi uzņēmumi paziņos identiskus rādītājus. Ņemot vērā, ka uzņēmumu darbība īstermiņā un ilgtermiņā un pat finansiālā izdzīvošana arvien vairāk būs atkarīga no to spējas pielāgoties šīm problēmām, vides, sociālie un pārvaldības darbības rādītāji ļaus efektīvāk orientēt darījumdarbību uz elastīgāku un ilgtspējīgāku modeli. Tāpēc ar finanšu jomu nesaistītiem rādītājiem kopā ar finanšu rādītājiem būtu jāveido uzņēmumu kopējie rādītāji.

 

Turklāt datu ticamība galvenokārt ir atkarīga no stingras ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas prasības. Tāpēc ir būtiski nodrošināt ilgtspējības revīzijas pienākumu, kas veicams visā vērtību ķēdē, kā arī laika gaitā pakāpenisku nodrošināšanas līmeņa nostiprināšanu. Revīzijas pakalpojumu sniedzēji varēs darboties konkurētspējīgākā tirgū, kas būs atvērts jauniem dalībniekiem.

 

Eiropas Savienība nav vienīgā, kas īsteno jaunu ar finanšu jomu nesaistītu standartu noteikšanu. Neatkarīgi no tā, vai to veic valsts līmenī vai saistībā ar SFPSF[5], arī citas valstis ir savu rādītāju izstrādes procesā. Ja tos uzliktu kā obligātus un tie kļūtu par starptautiskiem standartiem, ilgtspējīgu attīstību noteiktu redzējums, kas veidots ārpus Eiropas, un tas kaitētu Eiropas vērtību efektīvai ievērošanai.

 

Tas ir jautājums par Eiropas neatkarību un suverenitāti, kā arī ilgtspējīgas sabiedrības mērķu sasniegšanu, ievērojot cilvēktiesības, sociālās un vides tiesības.

 

Tāpēc referenta priekšlikums grozīt CSRD direktīvu ir iedalīts trīs pamatvirzienos:

 

1. Izstrādāt un padziļināt priekšlikumu par vienkāršotu kopēju minimumu ar finanšu jomu nesaistītas informācijas paziņošanai gan attiecībā uz formātu, gan informācijas veidu, kas jāņem vērā, izstrādājot ziņošanas standartus.

 

Pašlaik uzņēmumu sniegtā informācija par savu politiku ne vienmēr ir skaidra un, galvenais, ne vienmēr viendabīga, jo īpaši attiecībā uz datiem par cilvēktiesību ievērošanu. Ir daudzi starptautiski izstrādāti "izmērāmi un uz zinātnes atziņām balstīti rādītāji", kas var uzlabot šo ziņojumu kvalitāti. Referents ierosina padziļināt definīcijas attiecībā uz noteikumiem par šiem izmērāmajiem rādītājiem, vienlaikus atstājot Eiropas Komisijai pilnvaras, ko pārrauga likumdevēji, noteikt precīzu definīciju informācijai, kas būtu attiecīgi jāziņo (Grozījumi Nr.: 11, 13, 14, 15, 16, 18, 22, 23, 24, 27, 29, 35).

 

Komisijas ierosinātais atbrīvojums atšķiras no finanšu datu paziņošanas noteikumiem, kas neatbrīvo uzņēmumus no bilances publiskošanas, ja tā ir iekļauta mātesuzņēmuma vai grupas konsolidētajos pārskatos. Ilgtspējas datu konsolidācija, pamatojoties uz būtiskuma kritēriju mātesuzņēmuma vai grupas līmenī, var izraisīt noteiktas informācijas noklusēšanu, kas ir īpaši svarīga ieguldītājiem un ieinteresētajām personām. Referents ierosina uzņēmuma līmenī saglabāt ziņojumu sniegšanas pienākumu meitasuzņēmumiem un mātesuzņēmumiem. (Grozījumi Nr.: 21, 38). Atbrīvojuma neesība neskar iespēju mātesuzņēmumam apvienot izmaksas un resursus ar saviem meitasuzņēmumiem, lai izpildītu savus ziņojumu sniegšanas un ilgtspējas revīzijas pienākumus. Tas vairs neskar iespēju mātesuzņēmumiem sagatavot konsolidētu vadības ziņojumu.

 

2. Paplašināt direktīvas darbības jomu, lai apmierinātu ieguldītāju un ieinteresēto personu vajadzības pēc informācijas par ilgtspējas jautājumiem

 

Lai novērtētu uzņēmuma kopējos rādītājus, ir svarīgi, lai ilgtspējas informācijas pieejamība laika gaitā būtu ne tikai salīdzināma un saderīga, bet lai šie dati tiktu apstrādāti tikpat precīzi kā finanšu dati. Tāpat kā obligāto revīziju gadījumā, precizitātes un patiesuma nolūkā konsolidētu ilgtspējas ziņojumu nodrošināšana grupas līmenī ir jāpapildina ar tādas pašas informācijas nodrošināšanu mātesuzņēmumu un galveno meitasuzņēmumu līmenī, vai nu dalījumā pa darījumdarbības veidiem, vai pa valstīm.

 

Tāpēc referents atbalsta direktīvas darbības jomas pielāgošanu Grāmatvedības direktīvā[6] noteiktajam "lielo uzņēmumu" robežlielumam, jo tas veicinātu datu ziņošanas kopējā minimuma vienkāršošanu un saskaņošanu. Šī loģika attiecas arī uz visiem biržā kotētajiem uzņēmumiem, kuri izmanto publisko tirgu finansējumu, uz kuriem jau attiecas pārredzamības prasība attiecībā uz to darbību bilances daļu.

 

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzņēmumiem, kas savu darbību veic Eiropā, ir jānosaka kā princips, kas strukturē šo pārskatīšanu. Referents atbalsta darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā konkrētus uzņēmumus, kas reģistrēti ārpus Savienības, bet aktīvi darbojas iekšējā tirgū (Grozījumi Nr.: 1, 13, 27).

Uz dažām tirdzniecības darbībām, kas tiek veiktas tā sauktajās "riska" nozarēs, jau attiecas paaugstināti pārredzamības pienākumi (piemēram, tādām kā izrakteņu ieguve konfliktu zonās) vai pat aizliegumi piekļūt Eiropas tirgum (piemēram, koksnes ieguve no nelikumīgas mežu izciršanas), jo šīs darbības būtiski un atkārtoti ietekmē cilvēktiesības, vidi un labu pārvaldību. Tomēr šo nozaru politikas pienācīgu īstenošanu kavē nepietiekama piekļuve un informācijas neuzticamība. Tāpēc referents vēlas paplašināt direktīvas darbības jomu, iekļaujot tajā arī vidējos uzņēmumus, kas darbojas tā sauktajās "augsta riska" nozarēs, nepalielinot administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem. Komisija likumdevēju uzraudzībā noteiks šo "augsta riska" saimnieciskās darbības nozaru prioritāro sarakstu saskaņā ar starptautiskā līmenī veikto darbu šajā jomā (Grozījumi Nr.: 2, 11, 13, 23, 26).

 

3. Sekmēt ilgtspējas revīzijas tirgus atvēršanu, veicinot neatkarīgu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu un nodalot finanšu un ilgtspējas revīzijas uzdevumus.

 

Raugoties uz Eiropas finanšu audita tirgus pārmērīgo koncentrāciju, risku apdraudēt revidentu neatkarību un iespējamo audita vai nodrošināšanas maksas pieaugumu, kas no tā izrietētu, ir svarīgi mudināt uzņēmumus izsludināt uzaicinājums iesniegt piedāvājumus, lai izvēlētos nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, attiecībā uz neatkarīgajiem revīziju uzņēmumiem ir jāattiecina līdzvērtīgas prasības ne tikai valstu starpā, bet arī attiecībā uz citiem uzņēmumiem, kas akreditēti revīzijas uzdevumu veikšanai. 

 

Ļoti nozīmīga ir atšķirīgā izmaksu attiecība starp revīzijas uzdevumiem un apdrošināšanas uzdevumiem. Revīzijas uzdevums var aptvert vairāk nekā 95 % no nodrošināšanas uzdevuma vērtības. Ja pastāv šāds nesamērīgums, obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam var rasties kārdinājums mazināt nodrošināšanas uzdevuma nozīmīgumu, lai gan tam ir jāveltī līdzvērtīga uzmanība.

 

Turklāt finanšu rādītāji un ilgtspējas rādītāji var būt pretrunīgi. Šāda situācija tiem obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kuri vienlaikus veiktu finanšu pārskatu revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas revīziju, radītu sarežģītu interešu konflikta situāciju, kas noteikti kaitētu nodrošināšanas uzdevuma veikšanai.

 

Lai novērstu šādas situācijas, referents ierosina aizliegt obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem veikt vienā uzņēmumā vai tajā pašā grupā gan finanšu pārskatu, gan ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas revīziju (Grozījumi Nr.: 8, 49, 50, 51).

 

Ņemot vērā šīs pārskatīšanas deleģēto aktu un saistīto noteikumu pieņemšanas termiņus, kas nepieciešami ziņošanas standartu izstrādei un pienācīgai dokumentu sagatavošanai, referents ierosina atlikt šā dokumenta stāšanos spēkā uz vienu gadu, vienlaikus saglabājot termiņus, kas pašlaik ir ierosināti ziņošanas standartu izstrādei (Grozījums Nr. 53).

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (28.2.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Jessica Polfjärd

 

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

 

Grozījums Nr. 1 

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu32.	(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labklājību no apdraudējumiem un ietekmes, kas rodas saistībā ar vidi. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, kvalitatīvas darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam padarīt par Savienībā saistošu32.
__________________	__________________
30 COM(2019) 640 final.
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].	32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Daudzveidība uzņēmumu valdes sastāvā varētu ietekmēt lēmumu pieņemšanu, korporatīvo pārvaldību un noturību.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz “ilgtspējas” informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina “nefinanšu informācija” vietā lietot terminu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā.	(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz “ilgtspējas” informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina “nefinanšu informācija” vietā lietot terminu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā un censtos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus saskaņot ar finanšu pārskatu sniegšanas standartiem.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas, pārredzamas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji, sociālie partneri, vides aģentūras un nevalstiskās organizācijas var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi, palīdzētu panākt ekonomisko un sociālo saskanību un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi, cik neaizsargāti ir darbinieki, sevišķi tie, kuri strādā zemu atalgotu darbu vai pilda aprūpētāja pienākumus, un arī atklājusi vājās vietas pienācīgas rūpības procesā, ko uzņēmumi īsteno piegādes un vērtību ķēdēs. Informācija par ietekmi uz vidi ir nozīmīga arī turpmāku pandēmiju mazināšanas kontekstā, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Dabas vai cilvēka radītu apdraudējumu sekas bīstami ietekmē globālās vērtības veidošanas ķēdes, sevišķi kritiski svarīgu izejvielu vērtības veidošanas ķēdes. Covid-19 krīze ir atklājusi riskus kritiski svarīgās piegādes ķēdēs, un turpmāk šie satricinājumi, visticamāk, būs biežāki un spēcīgāki, un tā rezultātā palielināsies makroekonomikas svārstīgums, kā arī tirgus un tirdzniecības nenoteiktība.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Birokrātiskie centieni ir jāsamazina līdz minimumam, un tie vispār nedrīkstētu radīt papildu šķēršļus uzņēmumiem un MVU.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Likumdevējiem būtu jāgādā par juridisko noteiktību. Būtu jāļauj uzņēmumiem, patērētājiem un arodbiedrībām vienoties par norādījumiem, kas varētu palīdzēt ar šīs direktīvas piemērošanu.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti48. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju.	(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti48. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju, un šis fakts akcentē nepieciešamību pēc stingras uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un verificēšanas sistēmas, kā arī efektīvas revīzijas korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas kontekstā, lai tādējādi nodrošinātu, ka dati ir ticami, un lai nebūtu iespējamas tādas darbības kā izlīdzināšana, zaļmaldināšana un/vai dubultā uzskaite.
__________________	__________________
48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.	48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.	(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti un kavēs MVU attīstību un paplašināšanos. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud mērķus, kuri nosprausti Eiropas zaļajā kursā un Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju, turklāt kavē ilgtspējīgas saimnieciskās darbības integrēšanu visā Eiropā un pārējā pasaulē. Ietekmes mērīšana un novērtēšana sniedz norādījumus attiecībā uz to, kā skaitliski un naudas izteiksmē noteikt uzņēmuma ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Pieaugošā plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu pašreizējo ziņojumu sniegšanas praksi palielina iespēju, ka atsevišķas dalībvalstis ieviesīs arvien atšķirīgākus valsts noteikumus vai standartus. Atšķirīgas ziņojumu sniegšanas prasības dažādās dalībvalstīs radītu papildu izmaksas un sarežģījumus uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām, tādējādi graujot vienoto tirgu un apdraudot tiesības veikt uzņēmējdarbību un izmantot kapitāla brīvu apriti visā Savienībā. Šīs atšķirīgās ziņojumu sniegšanas prasības arī padara paziņoto informāciju mazāk salīdzināmu pāri robežām, tādējādi graujot kapitāla tirgu savienību.	(14) Pieaugošā plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu pašreizējo ziņojumu sniegšanas praksi palielina iespēju, ka atsevišķas dalībvalstis ieviesīs arvien atšķirīgākus valsts noteikumus vai standartus. Atšķirīgas ziņojumu sniegšanas prasības dažādās dalībvalstīs radītu papildu izmaksas un sarežģījumus uzņēmumiem, kuri darbojas pāri robežām, un tas grautu vienoto tirgu un apdraudētu tiesības veikt uzņēmējdarbību un izmantot kapitāla brīvu apriti visā Savienībā. Šo atšķirīgo ziņojumu sniegšanas prasību dēļ paziņotā informācija ir mazāk salīdzināma pāri robežām, un tas grauj kapitāla tirgu savienību. Ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām ir iecerēts panākt saskaņotu praksi attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, kā arī dot uzņēmumiem iespēju Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu korporatīvā līmenī noteikto pienākumu pildīt, pamatojoties uz vienu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu kopumu.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.	(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniegtu arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi. Tādas pašas prasības būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kas nav iedibināti Eiropas Savienībā, bet atbilst minētajiem kritērijiem un darbojas vienotajā tirgū, un tas būtu jādara, lai fiksētu šādu uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju un lai būtu garantēti vienlīdzīgi konkurences apstākļi Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Prasība sniegt informāciju par ilgtspējas jautājumiem ir jānosaka arī uzņēmumiem, kuri iedibināti trešās valstīs un darbojas Savienībā, lai būtu ņemts vērā tas, ka Eiropas lietotājiem, patērētājiem un ieguldītājiem ir vajadzīga pieejama informācija par ilgtspējas jautājumiem, kas saistīti ar šādu uzņēmumu darbībām. Tāpat šāda prasība ir vajadzīga, lai vienotajā tirgū būtu garantēti vienlīdzīgi apstākļi konkurencei starp Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem un trešo valstu uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par to, kurš ir tas atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumus konsolidētā līmenī. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un savā vadības ziņojumā iekļaut norādi par to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas informācijas sniegšanas. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumu konsolidētā līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kas paziņo ilgtspējas informāciju saskaņā ar šīs direktīvas prasībām vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.	(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā — kā noteikts minētajā direktīvā —, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem un ka ir pārredzamas visu to uzņēmumu darbības, uz kuriem attiecas direktīvas darbības joma. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt vadības ziņojumu, kas ietver informāciju par ilgtspēju. Ja atbrīvojuma nav, tas nenozīmē, ka mātesuzņēmumam nav iespējas apvienot izmaksas un resursus ar saviem meitasuzņēmumiem, lai tie varētu pildīt savus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un sniegto ilgtspējas ziņojumu revīzijas pienākumus. Tāpat arī tas nenozīmē, ka mātesuzņēmumiem nav iespējas sagatavot konsolidēto vadības ziņojumu.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi tiek atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir tāda cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas ievēro šo pienākumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atbrīvojuma režīms attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma attiecībā uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanu. Tādējādi uzņēmums var būt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, bet nebūt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus ilgtspējas ziņojumus, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī, bet negatavo konsolidētos ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī.	svītrots

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi.	(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi. Šis saraksts ir obligāta prasība, kas nevājinās valstu līmenī spēkā esošās ziņojumu sniegšanas prasības.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.	(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kura ir būtiska tikai no vienas perspektīvas, turklāt paturot prātā, ka dubultais būtiskums ir fundamentāli svarīgs, lai izprastu uzņēmuma īstenoto ilgtermiņa vērtības veidošanas procesu.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai nozīmīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par nozīmīgām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un ciktāl tos ir izdevies sasniegt; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir noskaidrojis informāciju, kuru paziņo. Ja ir prasīts atklāt tādu informāciju kā mērķrādītāji un ciktāl tie ir sasniegti, vairs nav jāprasa atsevišķi atklāt informāciju par rīcībpolitiku rezultātiem. Lai nosargātu uzņēmumu konkurētspēju, informācija ir jāsniedz apkopoti.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, tādiem kā ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai noskaidrotu, nepieļautu, mazinātu un novērstu galveno faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi šādu nelabvēlīgu ietekmi novērš. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kā citādi ir saistīta ar uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi. Pārredzamības projekts piedāvā metodiku ietekmes mērīšanai un novērtēšanai visā vērtības veidošanas ķēdē. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi, cita starpā uz paša uzņēmuma darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz to, cik būtiska ir ietekme uz cilvēku vai vidi; to cilvēku skaitu, kuri ir vai kurus varētu ietekmēt, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.	(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai informācijai, kas paziņojama, ir jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, kuru īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Vienlaikus ir ļoti svarīgi ņemt vērā to, cik šāda informācija ir pēc būtības sensitīva no darījumdarbības konfidencialitātes viedokļa, turklāt paturot prātā, ka tā var būt neskaidra informācija, kas nav stabili pārbaudīta revīzijas ceļā. Tāpēc Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija, kura pamatojas uz zinātnē balstītiem rādītājiem, kas ir saskaņoti, salīdzināmi un vienoti, un atbilst saskaņotajam aprites cikla novērtējumam, tomēr neapdraudot uzņēmuma komerciālo stāvokli. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas, un tai attiecīgi jāietver informācija par to, kā sabiedrību ietekmē visa uzņēmuma vērtības veidošanas ķēde, cita starpā paša uzņēmuma darbība, produkti un pakalpojumi, darījuma attiecības un piegādes ķēde. Informācijai par visu uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi ES, un informācija, kura attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtības veidošanas ķēde sniedzas ārpus ES.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā ir noteikts, ka uzņēmumiem jāsniedz skaidrs un argumentēts skaidrojums par rīcībpolitikas neīstenošanu attiecībā uz vienu vai vairākiem no minētajiem jautājumiem, ja uzņēmums to nav īstenojis. Atšķirīgā attieksme pret informācijas atklāšanu par dažādām rīcībpolitikām, kāda uzņēmumiem var izveidoties salīdzinājumā ar citām šajos pantos iekļautajām ziņošanas jomām, ir radījusi neskaidrības ziņojošajiem uzņēmumiem un nav palīdzējusi uzlabot paziņotās informācijas kvalitāti. Tādēļ nav nepieciešams direktīvā saglabāt šo atšķirīgo attieksmi pret rīcībpolitikām. Standartos tiks noteikts, kāda informācija ir jāatklāj par katru no 19.a un 29.a pantā minētajām ziņošanas jomām.	(31) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā ir noteikts, ka uzņēmumiem skaidri un argumentēti jāpaskaidro, kāpēc nav īstenotas rīcībpolitikas attiecībā uz vienu vai vairākiem minētajiem jautājumiem, ja uzņēmums tās nav īstenojis. Atšķirīgā attieksme pret informācijas atklāšanu par dažādām rīcībpolitikām, kāda uzņēmumiem var veidoties salīdzinājumā ar citām šajos pantos iekļautajām ziņošanas jomām, radīja neskaidrības ziņojošajiem uzņēmumiem un nav palīdzējusi uzlabot paziņotās informācijas kvalitāti. Tādēļ nav nepieciešams direktīvā saglabāt šo atšķirīgo attieksmi pret rīcībpolitikām. Standartos būs noteikts, kāda informācija ir jāatklāj par katru no 19.a un 29.a pantā minētajām ziņošanas jomām.

Pamatojums

Redakcionāls grozījums.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Izstrādājot savus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Savienībai būtu jānodrošina, ka tie ir saskanīgi ar līdzvērtīgiem pasaules mēroga standartiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas nozīmīga katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, cita starpā arī naudas izteiksmē novērtēta darījumdarbības ietekme uz sabiedrību, ja tas noder datu sagatavotājiem un lietotājiem, lai salīdzinātu, cik nozīmīgi ir dažādi rādītāji. Lai nepieļautu, ka pienākumi dublējas un nekonsekventas ir piemērojamo prasību un ilgtspējas definīcijas, darbības joma un mērķi, viss minētais attiecīgā gadījumā ir jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp — bet ne tikai — ar pienākumiem, kuri noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Būtu jānodrošina, ka šī informācija pamatojas uz zinātnē balstītiem rādītājiem, kas ir saskaņoti, salīdzināmi un vienoti, un atbilst saskaņotajam aprites cikla novērtējumam, Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kurus piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar Savienības sociālajiem un ekonomikas mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā, un ar to vērienu, kādu paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, vienlaikus ņemot vērā pasaules mēroga standartus. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus saskaņā ar starptautisko ilgtspējas standartu (ISS) izstrādi, kurus pieņēmusi Starptautiskā Ilgtspējas standartu padome (ISSB), lai Komisija šādi nodrošinātu minēto Savienības standartu ātru pieņemšanu un — vajadzības gadījumā — ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus, cita starpā arī ietekmes novērtējumu naudas izteiksmē un dabas kapitāla uzskaites metodes no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt saskanību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām — tādām kā starptautiskie ilgtspējas standarti (ISS), ko pieņēmusi Starptautiskā Ilgtspējas standartu padome (ISSB), — un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina saskanību ar globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un starp iniciatīvām Savienībā (tādām kā Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula un taksonomija), un kas veicina Eiropas sabiedrisko labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrisku uzraudzību un pārredzamību, kā arī sabiedriskās apspriešanas un izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot īpašās zināšanas, kuras piedāvā attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp Ilgtspējīga finansējuma platforma, un attiecīgie valsts eksperti no dalībvalstīm. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos ir ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos ir ņemta vērā nepieciešamība panākt konsekvenci ar Regulu (ES) 2020/852, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem būtu jāapspriežas ar Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 20. pantā. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos ir ņemta vērā nepieciešamība panākt konsekvenci ar globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām, Komisijai pirms šo standartu pieņemšanas būtu jāapspriežas ar Starptautisko Ilgtspējas standartu padomi. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ būtu jāprasa EVTI sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums, un atzinumu par grozījumiem spēkā esošajos standartos sniedz trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Tāpat būtu jāņem vērā Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) fonda Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes (ISSB) īpašās zināšanas un viedoklis. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ar šo struktūru ir apspriedusies.
__________________	__________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.	(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamata kritēriji, rādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).	58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.	(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu un Komisijas pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu. Minētajos standartos jo īpaši būtu jāatsaucas uz galvenajiem darbības rādītājiem, tostarp tiem, kuri izklāstīti 3.5. iedaļā Komisijas 2019. gada 18. jūnija paziņojumā “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” , kā arī papildu rādītājiem, kas aptver visus vides mērķus. Šie rādītāji būtu jānosaka saskaņā ar Komisijas 2017. gada 26. jūnija paziņojumu “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” un cieši sadarbojoties ar organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, sociālajiem partneriem, ieguldītājiem un ieinteresētajām personām, kuras risina starptautiskus cilvēktiesību un sociālos jautājumus, un ar visu minēto organizāciju un personu līdzdalību. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.
__________________
60 2017/C 215/01.
61 2019/C 209/01.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas. Tostarp jāmin Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī.	(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs un izmaksas uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas, kā arī jānodrošina konsekvence ar šādiem standartiem un sistēmām. Tie cita starpā ir: Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda un jo īpaši Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes (ISSB) aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī. Ciktāl tas iespējams, Savienības ilgtspējas standartos būtu jāņem vērā līdzvērtīgi pasaules mēroga ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Kad vien tas iespējams, Savienībai būtu jāsadarbojas ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai veicinātu šajā direktīvā noteikto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izmantošanu starptautiskā līmenī.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Eiropas Komisija apņēmās atbalstīt uzņēmumus un citas ieinteresētās personas, izstrādājot standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses Savienībā un starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu atbilstošu vides risku pārvaldību un to mazināšanas iespējas, kā arī lai samazinātu saistītās darījumu izmaksas. Pārredzamības projekts, kas tiek atbalstīts LIFE programmas ietvaros, izstrādā pirmo dabas kapitāla uzskaites metodiku, kas padarīs esošās metodes vieglāk salīdzināmas un pārredzamākas, vienlaikus pazeminot robežlielumu uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt un izmantot sistēmas, kas atbalsta uz nākotni vērstu darījumdarbību. Dabas kapitāla protokols arī ir svarīgs atskaites punkts šajā jomā. Kaut arī dabas kapitāla uzskaites metodes galvenokārt palīdz stiprināt iekšējos vadības lēmumus, tās būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Dažas dabas kapitāla uzskaites metodikas tiecas izteikt naudas vērtībā uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi, un tas lietotājiem var palīdzēt labāk izprast šo ietekmi. Tādēļ būtu lietderīgi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos iekļaut arī ilgtspējas ietekmes monetāros rādītājus, ja tas tiek atzīts par nepieciešamu.	(38) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Eiropas Komisija apņēmās atbalstīt uzņēmumus un citas ieinteresētās personas, izstrādājot standartizētas dabas kapitāla uzskaites prakses Savienībā un starptautiskā mērogā, lai nodrošinātu atbilstošu vides risku pārvaldību un to mazināšanas iespējas, cita starpā arī attiecībā uz to, kā šādas iespējas ietekmē sociālos, ekonomikas un pārvaldības riskus, kā arī lai samazinātu saistītās darījumu izmaksas. Ar LIFE programmas atbalstīto Pārredzamības projektu tiek izstrādāta un testēta pirmā dabas kapitāla uzskaites metodika, kas konsolidē esošās metodes un labāko praksi, lai darbības rezultātus būtu vieglāk salīdzināt un lai tie būtu pārredzamāki, vienlaikus paredzot zemāku robežlielumu uzņēmumiem, pēc kura tie var pieņemt un izmantot sistēmas, kas atbalsta uz nākotni vērstu darījumdarbību. Pārredzamības projekta metodikas pamatā ir dabas kapitāla protokols, kas arī ir svarīgs atskaites punkts šajā jomā un atspoguļo dubultā būtiskuma perspektīvu. Kaut arī dabas kapitāla uzskaites metodes galvenokārt palīdz stiprināt iekšējos vadības lēmumus, tās būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, jo apkopotā un revidētā informācija tiks izmantota arī ārējai informācijas atklāšanai. Ar dažām dabas kapitāla uzskaites metodikām ir iecerēts naudas izteiksmē novērtēt uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi, un tas palīdzēs lietotājiem labāk saprast šo ietekmi un dažādu tās elementu savstarpējo sasaisti. Tādēļ būtu lietderīgi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos iekļaut arī ilgtspējas ietekmes monetāros rādītājus, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski un noturība dažādos klimata scenārijos. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.	(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski, cik detalizēti ir to plāni pašu radīto emisiju mazināšanai, cik uzņēmumi ir noturīgi un kā tie plāno pielāgoties dažādiem klimata scenārijiem. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistes līmenis un apjoms, cita starpā arī tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu uzņēmumu vērtības veidošanas ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri uzņēmumiem ir nozīmīgi, cita starpā arī par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, ir prasīts noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, attiecīgajās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.	(48) Direktīvā 2013/34/ES nav prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums būtu iesniegti digitālā formātā, un tas apgrūtina iespējas paziņoto informāciju atrast, tai piekļūt un to izmantot. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama, salīdzināma un mašīnlasāma digitālos formātos, kā arī publicēta saskaņā ar atvērto datu principiem. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa uzņēmumiem savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus sagatavot un to publisku pieejamību nodrošināt XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu un atbilstoši šai deleģētajai regulai iezīmēt informāciju par ilgtspēju, cita starpā arī informāciju, kas jāatklāj saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā, strādājot pie digitalizācijas, par ko Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.
__________________	__________________
63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).	63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data	64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data
65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en	65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.	(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut un lai šādas informācijas iekļaušana Eiropas vienotajā piekļuves punktā būtu garantēta, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus norādītajā mašīnlasāmajā atvērto datu elektroniskajā formātā un ka bez nepamatotas vilcināšanās ir nodrošināts, lai vadības ziņojumi, kas ietver ilgtspējas ziņojumus, pēc publicēšanas būtu pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.

 

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas paredzēts 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties, ja attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai ja šis ziņojums tiek darīts publiski pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē saprātīgā termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā tiek iekļauta atsauce uz to. Tāda pati iespēja pastāv arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 4. punktā. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis. Tomēr iespēja publicēt atsevišķu ziņojumu mazina tādas informācijas pieejamību, kas sasaista finanšu informāciju ar informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Tā arī mazina šīs informācijas atrodamību un piekļūstamību lietotājiem, jo īpaši ieguldītājiem, kurus interesē gan finanšu, gan ilgtspējas informācija. Iespēja publicēt finanšu un ilgtspējas informāciju atšķirīgos termiņos saasina šo problēmu. Publicēšana atsevišķā ziņojumā var arī radīt iespaidu gan iekšēji, gan ārēji, ka ilgtspējas informācija pieder pie mazāk relevantas informācijas kategorijas, un tas var negatīvi ietekmēt priekšstatu par šīs informācijas ticamību. Tādēļ uzņēmumiem ilgtspējas informācija būtu jāiekļauj vadības ziņojumā, un dalībvalstīm vairs nevajadzētu ļaut atbrīvot uzņēmumus no pienākuma vadības ziņojumā iekļaut informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šāds pienākums arī palīdz precizēt kompetento valsts iestāžu uzdevumus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas uzraudzībā, izskatot tos kā vadības ziņojuma daļu saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK. Turklāt uzņēmumus, kuriem jāsniedz ilgtspējas informācija, nekādā gadījumā nevajadzētu atbrīvot no pienākuma publicēt vadības ziņojumus, jo ir svarīgi nodrošināt, lai informācija par ilgtspēju būtu publiski pieejama.	(50) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 4. punkts ļauj dalībvalstīm atbrīvot uzņēmumus no prasības vadības ziņojumā iekļaut nefinanšu paziņojumu, kas paredzēts 19.a panta 1. punktā. Dalībvalstis var tā rīkoties, ja attiecīgais uzņēmums sagatavo atsevišķu ziņojumu, kas tiek publicēts kopā ar vadības ziņojumu saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, vai ja ir nodrošināta šī ziņojuma publiska pieejamība uzņēmuma tīmekļa vietnē saprātīgā termiņā, kurš nav ilgāks par sešiem mēnešiem pēc bilances datuma, un vadības ziņojumā uz to ir iekļauta atsauce. Tāda pati iespēja ir arī attiecībā uz konsolidēto nefinanšu paziņojumu, kas minēts Direktīvas 2013/34/ES 29.a panta 4. punktā. Šo iespēju ir izmantojušas divdesmit dalībvalstis.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.	(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāiekļauj arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku, cita starpā arī attiecībā uz sievietēm valdēs, un šādas politikas īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu lieku administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka (konsolidētos) gada finanšu pārskatus, (konsolidēto) vadības ziņojumu un (konsolidēto) paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus un uz prasību veikt iezīmēšanu ilgtspējas ziņojumos.	(52) Direktīvas 2013/34/ES 33. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem būtu kolektīvs pienākums nodrošināt, ka (konsolidētos) gada finanšu pārskatus, (konsolidēto) vadības ziņojumu un (konsolidēto) paziņojumu par korporatīvo pārvaldību sagatavo un publicē saskaņā ar šīs direktīvas prasībām. Minētais kolektīvais pienākums būtu jāattiecina arī uz digitalizācijas prasībām, kas noteiktas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, uz prasību ievērot Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus un uz prasību veikt iezīmēšanu ilgtspējas ziņojumos un tos publicēt atvērto datu formātā.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Noteikumiem par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas relevanti ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanai, un spēja šādas zināšanas pielietot praksē. Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāatļauj veikt obligātās revīzijas, un viņiem būtu jāļauj arī sniegt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošinājuma garantijas. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, piedaloties profesionālajā tālākizglītībā.	(56) Noteikumiem par obligāto revidentu un revīzijas uzņēmumu apstiprināšanu un atzīšanu būtu jānodrošina, ka obligātajiem revidentiem ir nepieciešamais teorētisko zināšanu līmenis par tematiem, kas nozīmīgi ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanai, un spēja šādas zināšanas pielietot praksē. Tomēr obligātajiem revidentiem, kurus jau ir apstiprinājusi vai atzinusi kāda dalībvalsts, arī turpmāk būtu jāatļauj veikt obligātās revīzijas, un viņiem būtu jāļauj arī pildīt ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas pienākumus. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jau apstiprinātie obligātie revidenti iegūst nepieciešamās zināšanas par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu un tādēļ piedalās profesionālajā tālākizglītībā. Nekas šajā direktīvā neliedz obligātajiem revidentiem veikt arī ticamības apliecināšanas uzdevumu.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas:	3. Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ja vien tajos ir vairāk nekā 500 darbinieku:

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot pirmajā daļā minētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES*3 2. panta 5. punkta 2.–23. apakšpunktā.	Ar pamatotu iemeslu dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot pirmajā daļā minētos koordinācijas pasākumus uzņēmumiem, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES*3 2. panta 5. punkta 2.–23. apakšpunktā.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā, un pārvaldības faktori;	17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā, un pārvaldības faktori, ar vides faktoriem saprotot atbilstošos vides mērķus, kuri norādīti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā;

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19) “nemateriālie aktīvi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu;	19) “nemateriālie aktīvi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu un saskan ar nemateriālajiem aktīviem, par kuriem jau ir ziņots, ievērojot finanšu ziņojumu sniegšanas regulējumu;

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20a) “augsta riska saimnieciskās darbības” ir saimnieciskās darbības, kuras, visticamāk, ļoti nelabvēlīgi ietekmēs ilgtspējas jautājumus vai kuras ir pakļautas ilgtspējas riskiem un ir daļa no 19.a panta 7.a punktā minētā saraksta;

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Turpmāk minētās vienības pilnībā revidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli:
	a) lielie uzņēmumi, tostarp uzņēmumi, kas organizēti kā fondi vai trasti, vai franšīzes;
	b) lielie uzņēmumi un 3. panta 7. punktā minētie uzņēmumi, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā laikā, kad darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus saskaņā ar vienošanos;
	c) mazie un vidējie uzņēmumi, kuru pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts tirdzniecības vietā Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunkta nozīmē;
	d) mazie un vidējie uzņēmumi, kas veic augsta riska saimnieciskās darbības.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Informācija, kas minēta 1. punktā, jo īpaši ir šāda:	2. Informācija, kas minēta 1. punktā, ir šāda:

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un jo īpaši ar klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	ii) uzņēmuma iespējas un riski, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, cita starpā arī ar pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku;

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbībā ir ņemti vērā tādi elementi kā riska pārvaldība, uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, kā arī par šādu struktūru sastāvu un īpašajām zināšanām, par ieinteresētajām personām, ar kurām tās apspriežas par ilgtspējas jautājumiem un saistītajiem mērķrādītājiem, par šādu struktūru lēmumu pieņemšanas procesiem un par to, vai šo struktūru locekļiem tiek piedāvāti ar ilgtspējas jautājumiem saistīti stimuli;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un saistītajiem mērķrādītājiem;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, ievērojot starptautiskās konvencijas par sociālajām un cilvēktiesībām, jo īpaši ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi, cita starpā arī paša uzņēmuma darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdi, ar nosacījumu, ka tiek saglabāta uzņēmuma konkurētspēja, aizsargājot profesionālus vai sensitīvus datus;

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	iii) jebkuru veikto darbību, ar ko konstatē, novērtē, nepieļauj, mazina, izbeidz, uzrauga, paziņo, uzskaita, risina un novērš faktisko ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumi atklāj arī informāciju par nemateriālajiem aktīviem, tostarp informāciju par intelektuālo, cilvēku, sociālo un attiecību kapitālu.	Uzņēmumi atklāj arī informāciju par nemateriālajiem aktīviem, kā noteikts 2. panta 19. punktā.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, ko tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. punktu, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas.	Uzņēmumi ziņo par procesu, kas īstenots, lai noskaidrotu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. punktu, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa un vidēja termiņa perspektīvas.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu un retrospektīvu informāciju, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju.	Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver retrospektīvu un attiecīgā gadījumā arī uz nākotni vērstu informāciju. Tā apvieno kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar katru standartu tiek paziņota pati svarīgākā informācija. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ir ņemtas vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas. Informāciju sniedz apkopoti par jomām, kurās uzņēmums darbojas.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtības veidošanas un piegādes ķēdi, cita starpā arī par paša uzņēmuma darbību, produktiem un pakalpojumiem, un par uzņēmuma darījuma attiecībām, ar nosacījumu, ka tiek saglabāta uzņēmuma konkurētspēja, aizsargājot profesionālus vai sensitīvus rūpnieciskos datus;

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut konkrētos gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim un konkurētspējai.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, sagatavo norādījumus par attiecīgu metodiku, pēc kuras iegūt uz nākotni vērstu informāciju, kas ir jāiekļauj, sniedzot ziņojumu. Norādījumi ir īsi un konkrēti, un tie ir sagatavoti, ņemot vērā administratīvo slogu uzņēmumiem, kuri sniedz ziņojumus.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atkāpjoties no 19.a panta 1.‑4. punkta prasībām, mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	5. Atkāpjoties no 19.a panta 1.‑4. punkta prasībām, mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 19.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Saskaņā ar 34. pantu dalībvalstis nodrošina, lai vadības ziņojuma revīziju veiktu viens vai vairāki obligātie revidenti vai revīzijas uzņēmumi, kurus dalībvalstis ir apstiprinājušas obligātās revīzijas veikšanai, ievērojot Direktīvu 2006/43/EK.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētajiem pienākumiem, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	svītrots
__________
*6 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē uzņēmuma darbību.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē uzņēmuma darbību, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums būtu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 49. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko nosaka tādu saimniecisko darbību sarakstu, kuras uzskatāmas par augsta riska saimnieciskajām darbībām, rēķinoties ar faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem vai ar pakļautību ilgtspējas riskiem. Augsta riska darbību sarakstā ir saimnieciskās darbības, kurām ERAB vides un sociālā riska kategoriju sarakstā riska līmenis vides vai sociālajā kategorijā ir norādīts kā “augsts” vai kurām ir liegta iespēja saņemt ERAB finansējumu. Pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var atkāpties no ERAB saraksta vai papildināt sarakstu ar citām saimnieciskajām darbībām, kurām ir faktiska vai iespējama nelabvēlīga ietekme uz ilgtspēju vai ilgtspējas riski, ņemot vērā Ilgtspējīga finansējuma platformas darbu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai uzņēmējdarbībai, cita starpā arī attiecībā uz kalnrūpniecības, ieguves rūpniecības, lauksaimniecības, apģērbu un apavu ražošanas, finanšu un starptautiskās kuģniecības nozarēm. Komisija reizi trijos gados šos deleģētos aktus attiecīgā gadījumā pārskata.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ievaddaļa

Direktīva 2013/34/ES

19.b, 19.c un 19.d pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4) direktīvā iekļauj šādu 19.b, 19.c un 19.d pantu:	4) direktīvā iekļauj turpmāk minēto 19.b, 19.c un 19.d pantu:

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:	Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka uz principiem balstītus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Ar minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem nodrošina vienkāršību, un tos īsteno tā, lai ieinteresētās personas saņemtu būtisku attiecīgo informāciju un lai nepieļautu nekādu lieku administratīvo slogu uzņēmumam, kurš sniedz ziņojumu. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) Komisija līdz 2022. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.	a) līdz ... [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot:	b) līdz ... [30 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus, ar ko nosaka:

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām;	i) vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas uzņēmumiem precīzi un viegli pieejamā veidā jāpaziņo par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām;

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) kritērijus un īstenošanas noteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, kas jāievēro vidējiem uzņēmumiem, kuri minēti 19.a panta 1. punktā;

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – iib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iib) konkrētus izmērāmus mērķus, kuru pamatā ir zinātniski pierādījumi;

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – iic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iic) kritērijus un īstenošanas noteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, kas jāievēro 3. panta 7. punktā minētajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā laikā, kad darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija vismaz reizi gadā apspriežas ar 20. pantā minēto Ilgtspējīga finansējuma platformu un Regulas (ES) 2020/852 24. pantā minēto Dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos par EFRAG darba programmu saistībā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādi.

 

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.	Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, ir prasīts, lai informācija, kas paziņojama, būtu saprotama, nozīmīga, reprezentatīva, pārbaudāma, ticama, salīdzināma un ticami sniegta. Kad vien tas iespējams, informācijas pamatā vajadzētu būt zinātnes atziņām. Ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem nodrošina vienkāršību, un tos īsteno tā, lai ieinteresētās personas saņemtu būtisku attiecīgo informāciju.

 

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, ņemot vērā konkrētā standarta priekšmetu:	Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos ir atspoguļoti Regulas (ES) 2020/852 9. pantā izklāstītie vides mērķi, turklāt šie standarti saskan ar definīcijām un prasībām, kas noteiktas minētajā regulā un ar to saistītajos deleģētajos aktos, un tajos konkrēti:

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par vides faktoriem, tostarp informāciju par:	svītrots

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) ūdens un jūras resursiem;	iii) ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību;

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;	iv) pāreju uz aprites ekonomiku;

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) piesārņojumu;	v) piesārņojuma novēršanu un kontroli;

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
vi) bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;	vi) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu.

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;	ii) darījumdarbības ētiku, cita starpā arī par korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) uzņēmuma politisko iesaisti, tostarp lobēšanas darbībām;	iii) tiešu politisko ietekmi uz politikas izstrādi vai īstenošanu un uz lēmumu pieņemšanas procesiem;

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c punkts – va apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	va) uzņēmuma vispārējo darījumdarbības modeli un stratēģiju attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un par uzņēmuma attiecībām ar pilsonisko sabiedrību un valsts sektora dalībniekiem.

 

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šīs informācijas pamatā — cita starpā — var būt arī naudas izteiksmē novērtēta ietekme uz ilgtspēju, ja šādu pamatojumu uzskata par noderīgu.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kritērijus, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7;	c) deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7, noteiktos kritērijus, rādītājus un metodiku, cita starpā arī tehniskās pārbaudes kritērijus, ievērojama ieguldījuma kritērijus, principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijus;
__________	__________
*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) dabas kapitāla uzskaites metodes, lai spēcīgāki būtu iekšējie vadības lēmumi par to, ka naudas izteiksmē ir vērtējama uzņēmuma darbības ietekme uz vidi, jo tas varētu palīdzēt lietotājiem šo ietekmi labāk saprast.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.	Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kā mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 19.a panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, sniedz ziņojumu ar 19.a un 29.a pantā minēto informāciju. Standartos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī konkrētu struktūru, kādā informācija ir jāsniedz.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Tiešsaistes platforma, kurā informācija ir pieejama, būtu jādod lietotājiem iespēja salīdzināt uzņēmumu atklātos datus tiešsaistē, cita starpā arī pēc tādām kategorijām kā temati, nozares, valstis, apgrozījums un darbinieku skaits.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Sabiedriskas nozīmes struktūras, kas ir lielas grupas mātesuzņēmumi, kuru vidējā darbinieku skaita kritērijs attiecīgajā finanšu gadā bilances datumā konsolidēti pārsniedz 500 darbiniekus, konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kura vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un jo īpaši ar klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem un galvenokārt ar pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku;

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses, grupai aktuālie ilgtspējas riski un grupas galvenā faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
v) tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	v) tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un saistītajiem mērķrādītājiem;

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, ievērojot starptautiskās konvencijas par sociālajām un cilvēktiesībām, jo īpaši ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijas un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu;

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	iii) jebkuru veikto darbību, ar ko nepieļauj, mazina vai novērš faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, šīs darbības rezultātiem un šīs darbības rezultātu efektivitāti;

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts — 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Vajadzības gadījumā šā punkta pirmās daļas a) līdz f) apakšpunktā minēto informāciju, kas ir atklājama, sagatavo tā, lai ietekme uz ilgtspēju būtu novērtēta naudas izteiksmē.

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika periodus.	Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver retrospektīvu un attiecīgā gadījumā arī uz nākotni vērstu informāciju. Tā apvieno kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar katru standartu tiek paziņota pati svarīgākā informācija. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ir ņemtas vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas. Informāciju sniedz apkopoti par jomām, kurās uzņēmums darbojas.

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut konkrētos gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim un konkurētspējai.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	svītrots

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē mātesuzņēmuma darbību, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums būtu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma, kas ir atbrīvots no 1.‑4. punktā noteiktajiem pienākumiem, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā ir iekļauta visa turpmāk minētā informācija:

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts – 4. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.‑4. punktā.	svītrots

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi pamatotā laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 19.d pantā paredzētajā formātā kopā ar atzinumiem un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132*16 3. nodaļai.	Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi saprātīgā termiņā, kas nepārsniedz 18 mēnešus pēc bilances datuma, publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumu attiecīgā gadījumā šīs direktīvas 19.d pantā paredzētajā formātā kopā ar atzinumiem un paziņojumu, kuru iesniedzis obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas minēts šīs direktīvas 34. pantā, kā tas ir noteikts katras dalībvalsts tiesību aktos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2017/1132*16 3. nodaļu.
__________________	__________________
*16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).	*16 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1132 (2017. gada 14. jūnijs) attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem (OV L 169, 30.6.2017., 46. lpp.).

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.	svītrots

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2013/34/ES

33. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, ir kolektīvi atbildīgi par to, lai tiktu sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un attiecīgā gadījumā — starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, Deleģēto regulu 2019/815, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā, un šīs direktīvas 19.d panta prasībām:	1. Dalībvalstis nodrošina, lai uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kuri darbojas saskaņā ar kompetenci, kas viņiem piešķirta ar valsts tiesību aktiem, un saskaņā ar skaidri noteiktu atbildības sadalījumu, garantētu, ka tiek sagatavoti un publicēti turpmāk minētie dokumenti atbilstīgi šīs direktīvas prasībām un attiecīgā gadījumā — starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr.1606/2002, kā arī ievērojot Deleģēto regulu 2019/815, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā, un šīs direktīvas 19.d panta prasības:

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā.	3. Dalībvalstis atļauj neatkarīgiem ticamības apliecināšanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.	2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.a pantā, 19.b pantā, 19.c pantā un 19.ca pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.a pantā, 19.b pantā, 19.c pantā un 19.ca pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot attiecīgu ieinteresēto personu zinātību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.	Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot sociālo partneru un citu ieinteresēto personu īpašās zināšanas un nodrošinot šādu partneru un personu līdzdalību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un tās deleģētajiem aktiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savu atzinumu sniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums.	Komisija pieprasa Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes atzinumu par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz to atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un tās deleģētajiem aktiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde savu atzinumu par jaunajiem standartiem sniedz četru mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums, un trīs mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums, tā sniedz atzinumu par spēkā esošo standartu grozījumiem. Pirms 19.b pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija novērš visas būtiskās problēmas, kas šajos atzinumos ir konstatētas.

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pirms 19.b un 19.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	Pirms 19.b un 19.c pantā minēto deleģēto aktu pieņemšanas Komisija par EFRAG sniegtajiem tehniskajiem ieteikumiem apspriežas arī ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Darba iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara trīs mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ar šo struktūru ir apspriedusies.

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.b pantu un 19.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.a pantu, 19.b pantu, 19.c pantu un 19.ca pantu, stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par četriem mēnešiem.

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdus un ieņemamos amatus skaidri norāda, par to, ka atbilstīgi minēto personu rīcībā esošajai informācijai finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības standartu attiecīgo kopumu un sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu un zaudējumiem un vadības ziņojums ietver skaidru priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā un tās rezultātiem, kā arī to stāvokli kopā ar to būtisko risku un nenoteiktību aprakstu, ar ko tie sastopas, un attiecīgā gadījumā ka tas ir sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri minēti Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā.	c) ziņojumus, ko sagatavojušas emitenta atbildīgās personas, kuru vārdi un ieņemamie amati ir skaidri norādīti, par to, ka pēc minēto personu rīcībā esošās informācijas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar grāmatvedības standartu attiecīgo kopumu un sniedz pārredzamu priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu aktīviem, pasīviem, finansiālo stāvokli, peļņu un zaudējumiem un vadības ziņojums sniedz pārredzamu priekšstatu par emitenta un konsolidācijas grupā iekļauto uzņēmumu darījumdarbības attīstību kopumā un tās rezultātiem, kā arī par emitenta un grupas stāvokli un par riska analīzi un pārvaldību kopā ar to būtisko risku un nenoteiktību aprakstu, kas emitentam un grupai ir aktuāli, un — attiecīgā gadījumā — ka tas ir sagatavots saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri minēti Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2004/109/EK

4. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Revīzijas ziņojumu, ko parakstījusi persona vai personas, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. un 2. punktā izklāstītā darba veikšanu, pilnībā atklāj sabiedrībai kopā ar gada finanšu pārskatu.	Nodrošinot sensitīvas darījumu informācijas aizsardzību, revīzijas ziņojums, ko parakstījusi viena vai vairākas personas, kuras atbildīgas par Direktīvas 2013/34/ES 34. panta 1. un 2. punktā izklāstītā darba veikšanu, ir pilnībā pieejams sabiedrībai kopā ar gada finanšu pārskatu.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2004/109/EK

23. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par to grāmatvedības standartu un Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā minēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus trešo valstu emitenti izmanto saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja Komisija nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā.	Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par to grāmatvedības standartu un Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā minēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus trešo valstu emitenti izmanto saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja Komisija nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā, kas nepārsniedz divus gadus no dienas, kad ir pieņemti deleģētie akti, kuri minēti Direktīvas 2013/34/ES 19.b panta 1. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.d pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.	Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eiropas Darba iestādi, EVTI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu saprātīgā termiņā izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko nodrošina valstu kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2006/43/EK

7. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Profesionālās kompetences pārbaudījums, kas minēts 6. pantā, apliecina nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju un ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, kā arī spēju šīs zināšanas izmantot praksē. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.	Profesionālās kompetences pārbaudījums, kas minēts 6. pantā, apliecina nepieciešamo teorētisko zināšanu līmeni jomās, kas saistītas ar obligāto revīziju un ar ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu, spēju šīs zināšanas izmantot praksē, kā arī teorētiskās zināšanas starptautiskās attīstības sadarbības jomā. Vismaz daļēji šis pārbaudījums notiek rakstveidā.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2006/43/EK

8. pants – 1. punkts – ff apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ff) pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	ff) pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem;

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2006/43/EK

28. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents. Gadījumos, kad obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šāds(-i) paraksts(-i) nav jāizpauž atklātībai, ja minētā datu izpaušana var nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.	Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju. Gadījumos, kad obligāto revīziju vai attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu nodrošina revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas veic obligāto revīziju, un revidents, kurš izpildījis ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanas uzdevumu revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāatklāj sabiedrībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Regula (ES) Nr. 537/2014

5. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju un attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu sabiedriskas nozīmes struktūrā, vai jebkurš dalībnieks tīklā, pie kura obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder, nevar tieši vai netieši sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus:	1. Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju vai nodrošina ilgtspējas ziņojumu ticamības apliecināšanu sabiedriskas nozīmes struktūrā, vai jebkurš dalībnieks tīklā, pie kura obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder, nevar tieši vai netieši sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā ar revīziju nesaistītus aizliegtus pakalpojumus:

Grozījums Nr.  120

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstīs līdz 2022. gada 1. decembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1.–3. panta prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.	Dalībvalstīs līdz 2023. gada 1. decembrim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 1.–3. panta prasības. Dalībvalstis par to uzreiz informē Komisiju.

Pamatojums

Sk. pamatojumu grozījumam Nr. 11.

Grozījums Nr.  121

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis paredz, ka pirmajā daļā minētos noteikumus piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk.	Dalībvalstis paredz, ka pirmajā daļā minētie noteikumi ir piemērojami finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Grozījums Nr.  122

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk.	Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Pārskatīšanas klauzula
	Komisija līdz ... [pieci gadi pēc spēkā stāšanās dienas] izvērtē ar šo direktīvu izdarīto grozījumu ietekmi. Šajā pārskatīšanas procesā jo īpaši izvērtē ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu ietekmi gan uz finanšu, gan nefinanšu uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākuma izpildi, šādu ziņojumu sniegšanas pievienoto vērtību, ar to saistīto administratīvo slogu un šādu ziņojumu sniegšanas tiešās un netiešās izmaksas.
	Pēc sekmīgas pārskatīšanas, ko apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas Regulējuma kontroles padomes atzinumi, var apsvērt iespēju vēl vairāk paplašināt šīs direktīvas piemērošanas jomu.
	Atbilstoši procesam var izstrādāt brīvprātīgus standartus MVU, kas mazāki par Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 4. punktā noteikto lieluma kritēriju, kā arī vienkāršoti un samērīgi sniedzamu ziņojumu prasības uzņēmumiem, kuri ziņošanas pienākumu jau pilda.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā 2004/109/EK, Direktīvā 2006/43/EK un Regulā (ES) Nr. 537/2014 attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Atsauces	COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.6.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 23.6.2021
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	16.12.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Jessica Polfjärd 1.9.2021
Izskatīšana komitejā	6.12.2021	7.2.2022
Pieņemšanas datums	28.2.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 25 4

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29	+
PPE	Frances Fitzgerald, Sirpa Pietikäinen
Renew	Gilles Boyer, Carlo Calenda, Luis Garicano, Billy Kelleher, Dragoş Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli
The Left	Chris MacManus, Mick Wallace
Verts/ALE	Rasmus Andresen, Damien Carême, Claude Gruffat, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

25	-
ECR	Michiel Hoogeveen, Dorien Rookmaker, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle
ID	Gunnar Beck, Valentino Grant, Maximilian Krah, Antonio Maria Rinaldi, Marco Zanni
NI	Enikő Győri, Lefteris Nikolaou-Alavanos
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Lídia Pereira, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Engin Eroglu
Verts/ALE	Stasys Jakeliūnas

 

4	0
ID	France Jamet
PPE	Luděk Niedermayer
Renew	Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (4.3.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Kira Marie Peter‑Hansen

 

ĪSS PAMATOJUMS

Pandēmija jau atkal ir pierādījusi globālo piegādes ķēžu neaizsargātību, uzsverot, cik svarīgi ir uzņēmumos ieviest ilgtspējīgu, nevis īstermiņa pieeju, lai aizsargātu darba ņēmēju un sabiedrības tiesības un intereses, nodrošinot saskaņotību un atbalstu vides vajadzībām.

Šajā saistībā starptautiskā līmenī ir izstrādāti būtiski standarti, lai veicinātu ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, piemēram, ANO 2011. gada Vadošie principi darījumdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, SDO Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku.

ES jau ir veikusi pasākumus, jo īpaši attiecībā uz pārredzamību. Arī Nefinanšu pārskatu sniegšanas direktīvas pieņemšana 2014. gadā bija nozīmīga virzība uz pārredzamības veicināšanu, lai novērtētu, uzraudzītu un pārvaldītu uzņēmumu darbību un ilgtermiņa ietekmi uz sabiedrību un vidi.

Tomēr minētās direktīvas īstenošanas laikā konstatētie trūkumi liecina, ka ir ļoti nepieciešams uzlabot pārredzamību, lai nodrošinātu pārskatatbildību par uzņēmumu rīcību Savienībā, kas ir viens no galvenajiem instrumentiem jautājumā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. 

Vairākās Eiropas Parlamenta rezolūcijās, piemēram, rezolūcijā par ilgtspējīgām finansēm un rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, pausts aicinājums paplašināt piemērošanas jomu, lai palielinātu to uzņēmumu skaitu, kuriem jāievēro pienākums sniegt informāciju par ilgtspēju. Kā uzsvērts rezolūcijā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ir svarīgi apzināt un par prioritāti noteikt arī nozīmīgas ietekmes nozares.

MVU veido vairāk nekā 99 procentus no uzņēmumiem ES līmenī un nodarbina 65 procentus no visiem darba ņēmējiem ES. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai visi darba devēji — gan biržas sarakstos iekļautie, gan neiekļautie — ziņotu par vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem. Šie ziņošanas standarti ir ne tikai būtiski tādas ekonomikas veidošanai, kas darbojas iedzīvotāju labā, bet arī dos iespēju uzņēmumiem izmantot konkurences priekšrocības, ko sniedz to apņemšanās īstenot taisnīgu ekoloģisku un sociālu pāreju.

Tāpat šai direktīvai vajadzētu būt visaptverošai un konkrētai attiecībā uz darba ņēmējiem un sociālajiem aspektiem. Ziņojumiem par pamattiesībām, piemēram, tiesībām uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī galvenajiem demokrātijas aspektiem darbā, jo īpaši par tiesībām uz informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību lēmumu pieņemšanā, vajadzētu būt obligātiem. Turklāt pārejas sociālajiem un vides aspektiem vajadzētu būt skaidri saistītiem un būtu jāatspoguļo iespējas, ko taisnīgas pārkārtošanās pamata veidošanai piedāvā sociālais dialogs.

Bez daudzveidības un iekļautības nevar nodrošināt demokrātiju un vienlīdzību darba pasaulē. Īstenojot šo direktīvu, būtu jānodrošina dzimumu līdztiesība, sieviešu iekļaušana pārvaldības procesos, kā arī daudzveidības politikas izstrāde un efektīva īstenošana. Tāpat būtu jāprecizē un jāpaplašina ziņošanas prasības par personu ar invaliditāti tiesībām un iekļautību, papildus tam, ka viņiem tiek nodrošināti piekļuves līdzekļi ziņojumiem.

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu32.	(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, kvalitatīvas darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu32.
_________________	_________________
30 COM(2019) 640 final.	30 COM(2019) 640 final.
31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].	32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Dažādība uzņēmumu valdēs veicina labāku lēmumu pieņemšanu, korporatīvo pārvaldību un noturību augsta riska uzņēmumos1a. Ja uzņēmumu valdēs būtu vairāk darbinieku pārstāvju, kā arī vairāk sieviešu, tiktu veicināta uzņēmumu ilgtspējīga attīstība.
	_________________
	1a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)152 final, 5.3.2020).

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz “ilgtspējas” informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina “nefinanšu informācija” vietā lietot terminu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā.	(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins "nefinanšu" ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz "ilgtspējas" informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina "nefinanšu informācija" vietā lietot terminu "ilgtspējas informācija". Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā un lai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus saskaņotu ar finanšu pārskatu sniegšanas standartiem.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji, tostarp darba ņēmēji, un noguldītāji, kā arī ekonomika kopumā. Uzlabojot ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, publisku iestāžu un politikas veidotāju rīcībā būs labāka informācija, lai izstrādātu un īstenotu valsts politiku. Labāka ilgtspējas ziņojumu sniegšana ļautu arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem būt pienācīgi informētiem un tādējādi labāk iesaistīties sociālajā dialogā. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas, pārredzamas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz trīs primārās grupas ("lietotāji"). Pirmā lietotāju grupa sastāv no publiskām iestādēm; otrā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu reputācijai un ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem, jo īpaši darba ņēmējiem, un vidi. Trešo lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji, sociālie partneri, nevalstiskas organizācijas un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un sociālo progresu un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tomēr šo direktīvu nekādā gadījumā nevajadzētu interpretēt kā tādu, kas atbrīvo publiskas iestādes vai sociālos partnerus no to pienākumiem, kas pārsniedz atklāto ilgtspējas jautājumu darbības jomu. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Tomēr uzņēmumu informācijas sniegšana nedrīkstētu (kā tas paredzēts saskaņā ar proporcionalitātes principu) radīt pārmērīgu slogu uzņēmumiem vai prasīt pūles, kas ir nesamērīgas salīdzinājumā ar uzņēmuma lielumu, darbinieku skaitu un/vai darījumdarbību tvērumu, tādējādi tiktu apdraudēta nodarbinātība un/vai ikdienas tā darījumdarbībās iesaistītās vadības un darbinieku ienākumi, jo uzņēmuma darbiniekiem tiktu noteiktas jaunas struktūras, amati un vadītāju amata vietas.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Turklāt nevajadzētu būt dubultām informācijas sniegšanas prasībām, un šo direktīvu nevajadzētu interpretēt kā prasību sniegt informāciju, ko kā obligātu paredz jau kāds cits Savienības vai valsts tiesību akts; var būt nepieciešams konkrēts valsts tiesību aktu pielāgojumu apjoms, lai novērstu dubultu informācijas sniegšanu.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās un Savienības iestādēs. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām un ietekmi uz reputāciju. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp bērnu darbs un piespiedu darbs, diskriminācija un veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku, jo īpaši sieviešu un nereģistrēto darba ņēmēju, un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.	(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Informācijas par ilgtspēju trūkums varētu ierobežot arodbiedrību un darbinieku pārstāvju iespējas iesaistīties sociālajā dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.	(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Būtu jāņem vērā to uzņēmumu īpašā situācija, kuri, lai gan nav juridiski iedibināti Savienībā, tās teritorijā regulāri veic nozīmīgu saimnieciskās darbības apjomu. Uz šiem uzņēmumiem būtu jāattiecina tādi paši pienākumi kā uz Savienības teritorijā iedibinātiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.	(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem un nodarbina 65 % no visiem darbiniekiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un to darījumdarbības pozitīvo sociālo un vides ietekmi, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU, kā arī vidējie uzņēmumi, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Ziņošanas standarti ir ne tikai nepieciešami, bet arī noderīgi, un tie dod iespēju uzņēmumiem apliecināt to apņemšanos īstenot ekoloģisko un sociālo pārkārtošanos un noteikt vadošos standartus, tādējādi sekmējot to konkurētspējas priekšrocības. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu un to vidējo uzņēmumu, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses un nodrošinās līdzvērtīgus konkurences apstākļus. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU un vidējiem uzņēmumiem augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem, neradot pārmērīgu slogu un neprasot nesamērīgus pūliņus. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Uz vidējiem uzņēmumiem, kas veic augsta riska saimniecisko darbību, arī būtu jāattiecina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākumi. Lai šo direktīvu varētu piemērot arī šādai augsta riska saimnieciskās darbības nozarei, Komisijai jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz augsta riska saimnieciskās darbības nozaru saraksta izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu*. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu izstrāde.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par to, kurš ir tas atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumus konsolidētā līmenī. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un savā vadības ziņojumā iekļaut norādi par to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas informācijas sniegšanas. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumu konsolidētā līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kas paziņo ilgtspējas informāciju saskaņā ar šīs direktīvas prasībām vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.	(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, tostarp attiecībā uz meitasuzņēmumiem. Meitasuzņēmumu sniegtā informācija būtu jāiekļauj pašu uzņēmumu ziņojumā, lai attiecīgā gadījumā izveidotu apkopojošu publisku pārskatu par katru valsti, kas ir līdzīgs pārredzamības prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/21011 (direktīva par katru valsti atsevišķi).
	__________
	1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2101 (2021. gada 24. novembris), ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (OV L 429, 1.12.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi.	(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāsniedz ziņas, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088 un spēkā esošie starptautiskās Globālās ziņošanas iniciatīvas (GRI) standarti. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus "vide", "sociāls" un "pārvaldība", lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi. Šis saraksts ir obligāta prasība, kas nepazeminās spēkā esošās valstu ziņojumu sniegšanas prasības.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.	(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, darbinieku un sociālajām tiesībām, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija nodrošina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un aizsargā ieinteresēto personu, tostarp darba ņēmēju un kopienu, tiesības un intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi smagumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām, SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darījumiem un darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi smagumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.	(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES. Ilgtspējas ziņojumos sniegtajam sīka izklāsta līmenim attiecībā uz piegādes un vērtību ķēdēm vajadzētu būt atkarīgam no iespējamās ietekmes riska analīzes, un tāpēc tas varētu atšķirties saimniecisko darbību starpā.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Lai izstrādātu savus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Savienībai būtu jānodrošina to konsekvence ar līdzvērtīgiem pasaules mēroga standartiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas svarīga katrai būtiskuma perspektīvai, un tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi. Lai nepieļautu pienākumu dublēšanos un piemērojamo prasību definīciju, darbības jomu un mērķu nekonsekvenci, vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar Savienības sociālekonomiskajiem mērķiem, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā, un ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, lai ņemtu vērā starptautisko standartu izstrādi, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir nozīme arī uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņu sniegšanu, ko veic tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto šie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. Tomēr EFRAG pašreizējā struktūra, pārvaldība un darbība neparedz darba ņēmēju pārstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaistīšanos. Ir nepieciešamas nozīmīgas izmaiņas attiecībā uz EFRAG pārvaldību, lai novērstu interešu konfliktus un garantētu nekorporatīvo ieinteresēto personu iekļaušanu. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jābalsta uz un jāizstrādā pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kurā iesaistīti sociālie partneri, NVO un patērētāju organizācijas, kurām būtu jāspēj līdztiesīgi un bez maksas piedalīties standartu noteikšanas procesā. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir nozīme arī uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņu sniegšanu, ko veic tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto šie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.
__________________	__________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.	(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61, tostarp šajās pamatnostādnēs jau iekļautos galvenos darbības rādītājus. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.
_________________	_________________
60 2017/C 215/01.	60 2017/C 215/01.
61 2019/C 209/01.	61 2019/C 209/01.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.	(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi. Minētajos ziņošanas standartos būtu jāņem vērā uzņēmuma lielums, lai tie neradītu pārmērīgu slogu maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darba apstākļiem, darba ņēmēju tiesībām, sociālo partneru iesaistīšanu, darba koplīgumu slēgšanas sarunām, vienlīdzību, nediskrimināciju, vardarbības un uzmākšanās darbavietā novēršanu, dažādību un iekļaušanu, un cilvēktiesībām. Attiecīgā gadījumā šāda informācija būtu jāatklāj katrai valstij, cieši konsultējoties ar arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem, un tai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz saviem darbiniekiem, cilvēkiem un uz cilvēku veselību. Ja uzņēmuma pārvaldes vai vadības struktūra no darbinieku pārstāvjiem saņem atzinumu par ilgtspējas ziņojumu, tai šis atzinums būtu jāpievieno ilgtspējas ziņojumam, ja tas ir paredzēts saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu un bērnu darbu to vērtību un piegādes ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas prasībām par piespiedu darbu nevajadzētu aizstāt valsts iestāžu atbildību risināt tādu preču importu, kas saražotas cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp piespiedu darba, gaitā, izmantojot tirdzniecības politiku un diplomātiskos līdzekļus. Uzņēmumiem vajadzētu spēt ziņot arī par iespējamiem riskiem un negatīvām tendencēm attiecībā uz nodarbinātību un ienākumiem, ko rada taisnīgas pārkārtošanās procesa trūkums. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar 20 Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, jo īpaši par vienlīdzīgām iespējām visiem un par taisnīgiem darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tostarp ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, ANO Konvencijā par bērna tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, tostarp attiecīgo standartu sarakstā saskaņā ar tās I pielikumu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, (pārskatītajā) Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Ziņojumu sniegšanai par sociālajiem faktoriem vajadzētu būt samērīgai ar šīs direktīvas darbības jomu un mērķiem.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.	(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir vajadzīga arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru, jo īpaši vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu un iekļaujošiem pasākumiem, vardarbības un uzmākšanās darbavietā novēršanu, kā arī par uzņēmuma attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, un par to politisko iesaisti, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.
_________________	_________________
62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).	62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.	(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas, īpaši attiecībā uz augsta riska nozarēm, kurās standarti būtu jāizstrādā prioritārā kārtā. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815,63 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.	(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos un būtu pilnībā piekļūstama, tostarp personām ar invaliditāti, saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā "Eiropas datu stratēģija"64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.
__________________	__________________
63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).	63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data	64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data
65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en	65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.	(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā un dzimumu līdztiesība kopumā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vismaz 40 procentu sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs un to atbilstību atalgojuma pārredzamības prasībām. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(69) Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 51. pantu korporatīvo ziņojumu sniegšanu to uzņēmumu vidū, kuru vērtspapīri nav iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, panāk dalībvalstis. Tomēr sankciju veidi nav noteikti, un tas nozīmē, ka sankciju režīmi dažādās dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīgi, tādējādi graujot vienoto tirgu. Lai uzlabotu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu iekšējā tirgū un veicinātu pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu, kurā izaugsmes priekšrocības tiek plaši kopīgotas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, dalībvalstīm būtu jāparedz noteiktas sankcijas un administratīvie pasākumi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību pārkāpumu gadījumā. Tādēļ attiecīgi būtu jāpastiprina Direktīvā 2013/34/ES noteiktais sankciju režīms, kura ietvaros dalībvalstis var paredzēt piemērotas sankcijas un administratīvos pasākumus.	(69) Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 51. pantu korporatīvo ziņojumu sniegšanu to uzņēmumu vidū, kuru vērtspapīri nav iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, panāk dalībvalstis. Tomēr sankciju veidi nav noteikti, un tas nozīmē, ka sankciju režīmi dažādās dalībvalstīs var būt ļoti atšķirīgi, tādējādi graujot vienoto tirgu. Lai uzlabotu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu iekšējā tirgū un veicinātu pārkārtošanos uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu, kurā izaugsmes priekšrocības tiek plaši kopīgotas saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un taisnīgu pārkārtošanos uz to, dalībvalstīm būtu jāparedz noteiktas sankcijas un administratīvie pasākumi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību pārkāpumu gadījumā. Tādēļ attiecīgi būtu jāpastiprina Direktīvā 2013/34/ES noteiktais sankciju režīms, kura ietvaros dalībvalstis var paredzēt piemērotas sankcijas un administratīvos pasākumus.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un nepamatotajam administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, kas palīdzētu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piemērot ziņojumu sniegšanas standartus.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas:	3. Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem ar noteikumu, ka tie atbilst 19.a panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas:

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, ar kuriem tā izveido un groza 2. panta 20.a punktā noteikto augsta riska saimniecisko darbību nozaru sarakstu.
	Sarakstā ņem vērā darbu, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu izveidotā Ilgtspējīga finansējuma platforma, spēkā esošie Savienības nozaru tiesību akti, nozaru informācijas atklāšana atzītās starptautiskās ziņošanas sistēmās, piemēram, GRI, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai un pētniecībai, un datus no attiecīgajām Savienības aģentūrām, piemēram, Eurofound un OSHA. Saraksta definīcijās ņem vērā NACE klasifikāciju.
	Veidojot sarakstu, Komisija ņem vērā šādu augsta riska saimnieciskās darbības nozaru neizsmeļošu sarakstu:
	• izrakteņu ieguve;
	• apģērbu un apavu ražošana;
	• lauksaimniecība;
	• ieguves rūpniecība;
	• finanšu komercsabiedrības1a.
	Komisija nodrošina ieinteresēto personu, tostarp arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jēgpilnu līdzdalību saraksta izveides un grozīšanas procesā.
	__________________
	1a ESAO.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20.a) "augsta riska saimnieciskās darbības nozare" ir darbības, kas ir saistītas ar lielu iespējamību, ka tās var faktiski vai potenciāli būtiski ietekmēt ilgtspējas jautājumus;

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20.b) "būtiska ietekme" ir negatīva ietekme uz cilvēkiem un vidi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, to produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un meitasuzņēmumiem, pamatojoties uz to, cik nopietna ir ietekme uz ilgtspēju, kā arī pamatojoties uz to personu skaitu, kuras ir vai varētu tikt ietekmētas, un videi nodarītā kaitējuma apjomu; to, cik viegli kaitējumu var labot, atjaunojot vides vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli; un kas rada vislielāko kaitējumu salīdzinājumā ar citu ietekmi, ko uzņēmums ir noteicis5a;
	__________________
	5a Jēdziena "būtiska ietekme" definīcijas pamatā ir ANO Vadošie principi darījumdarbībai un cilvēktiesībām (21. un 24. princips) un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes (42. lpp.).

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, kā arī vidējie uzņēmumi, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, uzņēmumi, kas reģistrēti valstī, kura nav ES/EEZ valsts un veic nozīmīgu darījumdarbību Savienībā, un sabiedriskas nozīmes struktūras, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	ii) uzņēmuma iespējas, trūkumi un riski, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) uzņēmuma novērtējums par savu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iib punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iib) uzņēmuma plāni nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija atbilst nodarbinātības nodrošināšanai Savienībā un taisnīgu darba apstākļu veicināšanai, kā noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar taisnīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir panākt daudzveidību un dzimumu līdztiesību, tostarp atalgojuma pārredzamību, vienādu samaksu par vienādu darbu vai vienādas vērtības darbu, vienlīdzīgas iespējas un daudzveidību to vadībā;

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu, jo īpaši arodbiedrību un darbinieku pārstāvju, intereses, riska pārvaldība un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants  – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp par:
	i) to iesaistīšanos uzņēmuma galveno risku un iespēju analīzē;
	ii) uzņēmuma stratēģijas un mērķrādītāju apstiprināšanu un finanšu resursu apstiprināšanu to īstenošanai;
	iii) īpašo uzraudzību attiecībā uz to, kā tiek īstenota uzņēmuma stratēģija;
	iv) zinātību ilgtspējas jautājumos;

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un jo īpaši par apzināto pašreizējo un iespējami būtisko ietekmi un iespējām;

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	i) pienācīgas rūpības procesu, kā noteikts Savienības un starptautiskajos standartos, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, kā paredzēts 19.b pantā;

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma piegādes un vērtību ķēdi, kā konstatēts pienācīgas rūpības procesā, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, tostarp informāciju par:

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) jebkādus pasākumus, kas nodrošina profesionālo apmācību un prasmju pilnveidi saistībā ar pārstrukturēšanu, proti, īpaši jutīgos reģionos un nozarēs;

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, darbaspēku, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, jo īpaši nozīmīgas ietekmes sektoros, un attiecīgā gadījumā tās ieguldījumi un aktīvi. Uzņēmums koriģē ziņojumu sniegšanu par savu piegādes un vērtību ķēdi, pamatojoties uz iespējamās ietekmes riska analīzi. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu attiecībā uz kritēriju noteikšanu minētās riska analīzes noteikšanai, pamatojoties uz spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt nelielu apjomu informācijas par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas publiska sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi, un to var pārskatīt kompetentas valsts iestādes, kā noteikts valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Atkāpjoties no 19.a panta 1.–4. punkta prasībām, mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri attiecas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.	5. Vidējie uzņēmumi, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, ziņo saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Mazie uzņēmumi var ziņot saskaņā ar 19.c pantā minētajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētajiem pienākumiem, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	svītrots

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 1.–4. punktā.

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, var pieprasīt, lai konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts tā oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā.

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem atbrīvota uzņēmuma vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Mātesuzņēmuma, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:
a) tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. un 29.a pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts 19.b pantā minētajos ilgtspējas ziņojumusniegšanas standartos;	a) tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. pantu un šo pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi attiecīgiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts ilgtspējas standartos, kas pieņemti saskaņā ar 19.b pantu;
b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–4. punktā.	b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti 2. punkta c) un d) apakšpunktā;
	c) katras konsolidētās vienības nosaukums.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas.	ii) informāciju, kas uzņēmumiem ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas, jo īpaši augsta riska saimnieciskās darbības nozarēm.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii) īstenošanas noteikumus ilgtspējas ziņojumu sniegšanai 3. panta 7. punktā minētajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā laikā, kad veic savas darbības iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus;

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija vismaz reizi trijos gados, skaitot no piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.	Komisija vismaz reizi trijos gados, skaitot no piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG), Pamattiesību aģentūras, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta un attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, sniegtos tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.	2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, pieejama, jo īpaši personām ar invaliditāti, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;	i) vienlīdzīgu attieksmi un vienādām iespējas visiem, tostarp dzimumu līdztiesību un darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu, dažādību visos līmeņos, kā noteikts spēkā esošajos Savienības tiesību aktos, darba samaksas pārredzamību, pasākumiem pret vardarbību un uzmākšanos, apmācībām un prasmju attīstību, jo īpaši to darba ņēmēju īpatsvars un sadalījums, kuri piedalās apmācībā, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, attiecīgā gadījumā precizējot informāciju par pieejamības pasākumiem katrā valstī;

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) attiecīgā gadījumā — darbaspēka skaitu, sadalījumā pa darbības veidiem un darījumdarbības jomām, kā arī sadalījumā pa dzimumiem;

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ib) koplīgumu pastāvēšanu un tajā iesaistītajiem darbiniekiem, kā arī darba padomju, tostarp starptautisko darba padomju, pastāvēšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un praksi;

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgumu slēgšanu un darbinieku iesaisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;	ii) darba apstākļiem, tostarp drošu nodarbinātību, pienācīgām un taisnīgām algām, darba laiku, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, koplīgumu slēgšanu un darbinieku tiesībām uz informāciju, uzklausīšanu un līdzdalību, tostarp attiecībā uz viņu dalību administratīvajās un uzraudzības padomēs, darba un privātās dzīves līdzsvaru, maternitātes, paternitātes un bērna kopšanas atvaļinājumu un veselību un drošību, kā arī darbavietā ievainoto un saslimušo darbinieku skaitu;
	saskaņā ar Savienības darba tiesību acquis, kā arī valstu tiesību aktiem un praksi centrālā vadība pārskata perioda sākumā apspriežas ar arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem par ziņošanas sistēmas struktūru, tostarp iekļautajiem rādītājiem un līdzekļiem, kā iegūt un pārbaudīt informāciju par ilgtspēju. Centrālā vadība arī apspriežas ar arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem, lai noteiktu uzņēmuma radītos riskus un ietekmi uz vidi un cilvēkiem.
	Darbinieku pārstāvjiem nodrošina vajadzīgos resursus, lai nodrošinātu no šīs direktīvas izrietošo tiesību faktisku īstenošanu. Tas ietver eksperta atbalstu, ja tas ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.
	Dalībvalstis nodrošina, ka saistībā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanu tiek ievērotas darbinieku tiesības uz informāciju un uzklausīšanu un ka tās tiek īstenotas saskaņā ar spēkā esošo Savienības tiesisko regulējumu, piemēram, Direktīvu 2002/14/EK, Direktīvu 2009/38/EK, Direktīvu 2001/86/EK un Direktīvu 2003/72/EK;

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – iii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;	iii) pienācīgas rūpības procesa īstenošanu, lai nodrošinātu to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā, ANO Vadošajos principos darījumdarbībai un cilvēktiesībām un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tostarp ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un pārvaldības konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un ES darba tiesību acquis;

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem, ko veic attiecīgās valsts iestādes un uzņēmums attiecībā uz ilgtspējības jautājumiem, kā noteikts šajā direktīvā;

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;	ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas risku novērtēšanu un korupcijas un kukuļošanas apkarošanas programmas, kā arī trauksmes celšanas procedūras un rezultātus;

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b. pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – va punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	va) uzņēmuma sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām1a, jo īpaši pilsonisko sabiedrību, ilgtspējas jautājumos un uzņēmuma sociālajā nolūkā;
	__________________
	1a ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai un pētniecībai, 48. lpp.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.ba pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.ba pants
	Ziņošana par ilgtspēju, kas saistīta ar uzņēmumiem, kuriem jāziņo par maksājumiem valdībām
	Uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums sagatavot un publiskot ziņojumu par maksājumiem, kas veikti valdībām saskaņā ar 42. pantu, projektu līmenī atklāj visus dokumentus, datus un citu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu to ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 19.a pantu. Dokumentos iekļauj vismaz nolīgumus, kas nosaka uzņēmumu sociālos izdevumus, un visus vides un/vai sociālās ietekmes novērtējumus.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.	Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus līdz 2024. gada 31. oktobrim, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kādā veidā 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.	1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, Direktīvu (ES) 2019/882, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Elektroniskajos finanšu pārskatos un vadības ziņojumos ievēro attiecīgās piekļuves prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2019/882, lai tie kļūtu pieejamāki plašākai sabiedrībai.

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a pants, sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju.	2. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 29.a pants, sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu, Direktīvu (ES) 2019/882, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju.

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un tādiem citiem aspektiem kā, piemēram, vecums vai izglītība un profesionālā pieredze, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.	g) apraksts par īstenoto daudzveidības un iekļaušanas rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumulīdztiesību, diskriminācijas nepieļaušanu, mazākuma un neaizsargātām grupām un tādiem citiem aspektiem kā, piemēram, vecums vai izglītība un profesionālā pieredze, vai invaliditāte, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to izveido un īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesamību.

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju sadalījumā pa valstīm, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir panākt daudzveidību un dzimumu līdztiesību, tostarp atalgojuma pārredzamību, vienādu samaksu par darbu vai par vienādi vērtīgu darbu, vienlīdzīgas iespējas un daudzveidība vadībā;

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu, jo īpaši arodbiedrību un darbinieku pārstāvju, intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, kā noteikts 19.b pantā;

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) jebkādus pasākumus, kas nodrošina profesionālo apmācību un prasmju pilnveidi saistībā ar pārstrukturēšanu, proti, īpaši jutīgos reģionos un nozarēs;

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt nelielu apjomu informācijas par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas publiska sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīgas un vispusīgas izpratnes iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tā darbības ietekmi un to var pārskatīt kompetentas valsts iestādes, kā noteikts valsts tiesību aktos.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	svītrots
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas 1.–4. punktā.
Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, var pieprasīt, lai vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā.
Mātesuzņēmuma, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Mātesuzņēmuma, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:
a) tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. pantu un šo pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi attiecīgiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas pieņemti saskaņā ar 19.b pantu;
b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–4. punktā.	b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā 2. punkta c) un d) apakšpunktā;
	c) katras konsolidētās vienības nosaukums.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;	aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz samazinātu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām un darbības jomai, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku. 3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 2. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 19.b pantā un 19.c pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 2. punktā, 1. panta 9. punktā, 3. panta 13. punktā, 46. panta 2. punktā, 25.a panta 2. punktā un 26. panta 6. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [pamata leģislatīvā akta spēkā stāšanās datums vai jebkurš cits likumdevēja noteikts datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3.a Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot attiecīgu ieinteresēto personu zinātību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.	3.a Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot attiecīgu ieinteresēto personu, jo īpaši sociālo partneru, patērētāju aizsardzības organizāciju un NVO, zinātību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2004/109/EK

23. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par to grāmatvedības standartu un Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā minēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus trešo valstu emitenti izmanto saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja Komisija nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā.	Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem vajadzīgos lēmumus par to grāmatvedības standartu un Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā minēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu līdzvērtīgumu, kurus trešo valstu emitenti izmanto saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja Komisija pēc atzinuma saņemšanas no EFRAG nolemj, ka trešās valsts grāmatvedības standarti vai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nav līdzvērtīgi, tā var atļaut attiecīgajiem emitentiem turpināt izmantot šādus grāmatvedības standartus atbilstīga pārejas perioda laikā.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2004/109/EK

23. pants – 4. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saistībā ar trešo daļu Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus, pieņem arī pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt tādus vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas piemērojami emitentiem vairāk nekā vienā valstī.	Saistībā ar trešo daļu Komisija ar deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 2.a, 2.b un 2.c punktu, un ievērojot 27.a un 27.b pantā izklāstītos nosacījumus, pieņem arī pasākumus, kuru mērķis ir izstrādāt tādus vispārīgus līdzvērtīguma kritērijus attiecībā uz grāmatvedības standartiem un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas piemērojami emitentiem vairāk nekā vienā valstī, pēc tam, kad tā saņēmusi atzinumu no EFRAG.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2004/109/EK

28.d pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pēc apspriešanās ar Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru EVTI saskaņā ar Regulas 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.	Pēc apspriešanās ar attiecīgām Savienības aģentūrām, piemērām, Eiropas Vides aģentūra un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Eurofound, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, EU-OSHA, kā arī attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, EVTI saskaņā ar Regulas 1095/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pārraudzību, ko veic valstu kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2006/43/EK

26.a pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu ar deleģētajiem aktiem pieņemt 1. punktā minētos nodrošināšanas standartus ar mērķi izveidot procedūras, kuras revidents izmanto, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, tostarp par garantijas plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami revīzijas ziņojumā.	2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 48.a pantu un pēc atzinuma saņemšanas no EFRAG ar deleģētajiem aktiem pieņemt 1. punktā minētos nodrošināšanas standartus ar mērķi izveidot procedūras, kuras revidents izmanto, lai izdarītu secinājumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, tostarp par garantijas plānošanu, riska ņemšanu vērā un reakciju uz riskiem, kā arī par to, kāda veida secinājumi ir iekļaujami revīzijas ziņojumā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā 2004/109/EK, Direktīvā 2006/43/EK un Regulā (ES) Nr. 537/2014 attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Atsauces	COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD).
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.6.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 23.6.2021
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	16.12.2021.
Atzinuma sagatavotājs  Iecelšanas datums	Kira Marie Peter-Hansen 19.10.2021
Izskatīšana komitejā	2.12.2021	13.1.2022
Pieņemšanas datums	3.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	31 10 11
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Atidzhe Alieva-Veli, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, David Casa, Leila Chaibi, Ilan De Basso, Margarita de la Pisa Carrión, Özlem Demirel, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Nicolaus Fest, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, France Jamet, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Giuseppe Milazzo, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Michal Šimečka, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Evelyn Regner, Eugenia Rodríguez Palop, Sara Skyttedal

 

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

31	+
NI	Daniela Rondinelli
EPP	Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Stelios Kympouropoulos
"Renew"	Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Michal Šimečka, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Milan Brglez, Ilan De Basso, Estrella Durá Ferrandis, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Manuel Pizarro, Evelyn Regner, Marianne Vind
The Left	Leila Chaibi, Özlem Demirel, Eugenia Rodríguez Palop, Nikolaj Villumsen
Verts/ALE	Katrin Langensiepen, Kira Marie Peter-Hansen, Mounir Satouri, Tatjana Ždanoka

 

10	-
ECR	Giuseppe Milazzo, Margarita de la Pisa Carrión, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło
ID	Dominique Bilde, Nicolaus Fest, France Jamet, Elena Lizzi, Guido Reil, Stefania Zambelli

 

11	0
PPE	David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Helmut Geuking, Radan Kanev, Miriam Lexmann, Dennis Radtke, Sara Skyttedal, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (4.3.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Lídia Pereira

 

ĪSS PAMATOJUMS

Lai sekmīgi īstenotu Eiropas zaļo kursu un rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, ir svarīgi no uzņēmumiem iegūt labākus datus par tos apdraudošajiem ilgtspējas riskiem un par pašu uzņēmumu ietekmi uz ilgtspēju. Tādēļ priekšlikums ir uzskatāms par svarīgu pīlāru, ar kuru Eiropas zaļā kursa politiskās saistības pārveido nolūkā ES padarīt par mūsdienīgu, klimatneitrālu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā izstrādes mērķis ir nodrošināt, lai uzņēmumiem izvirzītās informācijas atklāšanas prasības atbilstu plašākam ilgtspējīga finansējuma tiesiskajam regulējumam, kas patlaban ir noteikts Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvā, Ilgtspējas finanšu informācijas atklāšanas regulā, kā arī ES taksonomijā, kurās ir paredzēti ilgtspējas ziņošanas standarti.

Ar šiem priekšlikumiem groza četrus spēkā esošus tiesību aktus: pirmkārt, — un no vides viedokļa galvenokārt — Grāmatvedības direktīvu, cita starpā precizējot “dubultā būtiskuma” principu (sniegtajā informācijā būtu jāatklāj, kā ilgtspējas aspekti ietekmē uzņēmumu un kā uzņēmums ietekmē ilgtspēju); paplašinot informācijas atklāšanas prasību tvērumu; pievienojot prasību par izsmeļošāku informāciju, kas ir jāatklāj; nosakot, ka uzņēmumiem būtu jāsniedz ziņojumi par kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju; pieprasot, lai ziņojumu sniegšanas prasības būtu jāievēro mātesuzņēmumiem, kas ziņo par visu grupu, un pilnvarojot Komisiju pieņemt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus un noteikt to pieņemšanas prasības, t. i., kvalitātes kritērijus, ziņojumu sniegšanas tematus un konkrētus instrumentus, kas ir jāņem vērā.

Turklāt tas groza Revīzijas direktīvu un Revīzijas regulu, lai tajās reglamentētu ilgtspējas informācijas revīziju. Visbeidzot, ar to groza arī Pārredzamības direktīvu, lai paplašinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību tvērumu, attiecinot tās uz uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, un lai precizētu minēto uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas uzraudzības režīmu.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka vispārējais novērtējums par nepieciešamību paplašināt ziņojumu sniegšanas tvērumu atvieglos finanšu tirgu pārredzamību un sniegs skaidrāku informāciju ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām. Priekšlikumā direktīvai par uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu ir noteikts, ka uzņēmumiem ir ieguldītājiem jāsniedz vajadzīgā informācija, ziņojumu sniegšanas standartiem ir jābūt cieši saistītiem ar citiem Savienības tiesību aktiem un pienākumiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, ieguldītājiem un citiem finanšu tirgus dalībniekiem, jo īpaši tiem, kas ir reglamentēti Taksonomijas regulā un Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulā.

Lai gan atzinuma sagatavotāja pienācīgi uzskata, ka šo iemeslu dēļ ir jāpieņem Eiropas ziņojumu sniegšanas standarti, šiem standartiem būtu starptautiskie standarti jāpapildina, nevis ar tiem jāpārklājas.

Runājot par ziņošanas pienākumiem vides jomā un ziņošanas standartiem, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šo pienākumu un standartu saskaņošana ar Taksonomijas regulas definīcijām un mērķiem ir ļoti svarīga. Jo īpaši minētajiem standartiem būtu, cik vien iespējams, maz jāpārklājas ar Taksonomijas regulas 8. pantā un šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem.

Turklāt atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ziņošanas pienākumi attiecībā uz klimata pārmaiņām ir jāsaskaņo ar Savienības vispārējo rīcībpolitiku, ar kuru ierobežo klimata pārmaiņas un kuras pamatā ir Eiropas Klimata akts. Tādēļ paziņotie uzņēmumu mērķi būtu jāsaskaņo ar Klimata akta mērķiem, proti, līdz 2030., 2040. un 2050. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Pieņemot standartus, tajos būtu jāņem vērā Klimata akts.

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir svarīgi, cik vien iespējams, precīzāk paredzēt ziņojumu sniegšanu par katru valsti atsevišķi.

Ziņojumu sniegšanas pienākuma attiecināšana arī uz maziem un vidējiem uzņēmumiem var lielu administratīvo slogu uzlikt mazākiem uzņēmumiem. Tādēļ atzinuma sagatavotāja uzskata, ka šie pienākumi būs jāattiecina tikai uz augsta riska nozarēm un jānodrošina proporcionāli, MVU domāti ziņojumu sniegšanas standarti.

Visbeidzot, lai gan atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ziņojumu sniegšanai ir jābūt visaptverošai, nepieciešamība paplašināt ziņošanas pienākumu, attiecinot to arī uz nemateriālajiem aktīviem, tā rada neskaidrību un nenoteiktību uzņēmumiem, kuri sniedz ziņojumus, un līdz ar to ieguldītāju un citu ieinteresēto personu acīs tās vērtība ir ierobežota. Tādēļ šīs saistības ir jāatceļ, lai šo procesu padarītu racionālāku, un nākotnē tās būtu jāpārskata.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija paziņojumā "Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” paredzēja pasākumus šādu mērķu sasniegšanai —  pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, kā arī veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā33. Relevantas, salīdzināmas un ticamas uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšana ir šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, pieņēma vairākus leģislatīvos aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208834 nosaka, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju galaieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/85235 izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu ar mērķi palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarot tādu finanšu produktu zaļmaldināšanu, par kuriem nepamatoti apgalvo, ka tie ir ilgtspējīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208936, ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/181637, (ES) 2020/181738 un (ES) 2020/181839, ievieš vidiskās, sociālās un pārvaldības (ESG) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/201340 ir noteikts, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kuri ir atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāsniedz informācija par ESG riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Jaunais ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālais regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/203341 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/203442, satur noteikumus par ESG risku dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP), un tajā ir iekļautas tādas ESG risku informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija savā Darba programmā 2021. gadam ir iekļāvusi arī priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, turpinot to, kas paredzēts Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.	(2) Komisija paziņojumā “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” paredzēja pasākumus šādu mērķu sasniegšanai — pārorientēt kapitāla plūsmas uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pārvaldīt finanšu riskus, kas izriet no klimata pārmaiņām, resursu noplicināšanas, vides degradācijas un sociālajām problēmām, kā arī veicināt pārredzamību un ilgtermiņa skatījumu finanšu un ekonomikas darbībā33. Relevantas, salīdzināmas un ticamas uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšana ir šo mērķu sasniegšanas priekšnoteikums. Savās pamatnostādnēs par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju, Komisija vērš uzmanību uz ieguvumiem, ko uzņēmumi gūst, sniedzot ar klimatu saistītu informāciju, jo īpaši, palielinot informētību un izpratni par riskiem, kas saistīti ar klimatu, un iespējas uzņēmumā, dažādojot ieguldītāju bāzi, samazinot kapitāla izmaksas un uzlabojot konstruktīvu dialogu ar visām ieinteresētajām personām. Eiropas Parlaments un Padome, īstenojot Rīcības plānu ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai, pieņēma vairākus leģislatīvos aktus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208834 nosaka, kā finanšu tirgus dalībnieki un finanšu konsultanti atklāj ilgtspējas informāciju galaieguldītājiem un aktīvu īpašniekiem. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/85235 izveido vides ziņā ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu ar mērķi palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un apkarot tādu finanšu produktu zaļmaldināšanu, par kuriem nepamatoti apgalvo, ka tie ir ilgtspējīgi. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/208936, ko papildina Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/181637, (ES) 2020/181738 un (ES) 2020/181839, ievieš vidiskās, sociālās un pārvaldības (ESG) informācijas atklāšanas prasības etalonu administratoriem un minimālos standartus, kas paredzēti, lai izstrādātu ES klimata pārejas etalonus un ES Parīzes nolīgumam pielāgotos etalonus. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/201340 ir noteikts, ka lielām iestādēm, kas ir emitējušas vērtspapīrus, kuri ir atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, ir jāsniedz informācija par ESG riskiem, sākot no 2022. gada 28. jūnija. Jaunais ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālais regulējums, kas noteikts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/203341 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/203442, satur noteikumus par ESG risku dimensijas ieviešanu kompetento iestāžu īstenotajā uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesā (SREP), un tajā ir iekļautas tādas ESG risku informācijas atklāšanas prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piemērojamas no 2022. gada 26. decembra. Komisija savā Darba programmā 2021. gadam ir iekļāvusi arī priekšlikumu par Eiropas zaļo obligāciju standartu, turpinot to, kas paredzēts Rīcības plānā ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai.
__________________	__________________
33 COM(2018) 97 final.	33 COM(2018) 97 final.
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2089 (2019. gada 27. novembris), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1011 attiecībā uz ES klimata pārejas etaloniem, Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem un ar ilgtspēju saistītu informācijas atklāšanu attiecībā uz etaloniem (OV L 317, 9.12.2019., 17. lpp.).
37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).	37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).
38 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).	38 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1817 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz satura minimumu skaidrojumā par to, kā etalonu noteikšanas metodoloģijā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 12. lpp.).
39 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).	39 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).	40 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).	41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2033 (2019. gada 27. novembris) par prudenciālajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 575/2013, (ES) Nr. 600/2014 un (ES) Nr. 806/2014 (OV L 314, 5.12.2019., 1. lpp.).
42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).	42 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2034 (2019. gada 27. novembris) par ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2002/87/EK, 2009/65/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES un 2014/65/ES (OV L 314, 5.12.2019., 64. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Galīgajiem labuma guvējiem no ilgtspējas ziņojumu labākas sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir jābūt individuāliem iedzīvotājiem un noguldītājiem. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, jābūt iespējai to darīt, savukārt iedzīvotāji kopumā gūs labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos, tostarp, lai veicinātu salīdzināmību starp tirgus sektoriem, balstoties uz nopelniem vides jomā. Korporatīvajām vienībām būtu jāatklāj pakāpe, kādā tās sniedz ieguldījumu ekonomiskās darbībās, kas uzskatāmas par ilgtspējīgām no vides viedokļa, un kādā tās ievēro principu “nenodari būtisku kaitējumu” saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 attiecīgi 3. un 17. pantu. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju un citu ieinteresēto personu, sevišķi pilsoniskās sabiedrības, aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par tiem riskiem un iespējām uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas ar vidi un klimatu saistītas problēmas, kā arī sociālās problēmas, to skaitā veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt ētiskos ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus un nodrošināt saskaņotību ar Parīzes nolīguma un Savienības politiku apņēmīgajiem mērķiem, kā arī panākt līdzsvaru starp trim ilgtspējas pīlāriem, tostarp vidi, klimatu, bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību un ekonomiku. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tādēļ šīs direktīvas pārskatīšana vienkāršos un standartizēs ziņojumu sniegšanas pienākumus, kas paredzēti citos tiesību aktos. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti48. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju.	(11) Ziņojumā par Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīvas (Direktīva 2014/95/ES) pārskatīšanas klauzulu un to papildinošajā korporatīvo ziņojumu atbilstības pārbaudē tika konstatētas problēmas saistībā ar minētās direktīvas efektivitāti. Ir nozīmīgi pierādījumi tam, ka daudzi uzņēmumi neizpauž būtisku informāciju par visām galvenajām ar ilgtspēju saistītajām tēmām, jo īpaši ar klimatu saistītu informāciju, tostarp visas siltumnīcefekta gāzu emisijas un faktorus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību. Ziņojumā kā būtiska problēma tika norādīta arī ilgtspējas informācijas ierobežotā salīdzināmība un ticamība. Turklāt daudziem uzņēmumiem, no kuriem lietotājiem ir nepieciešama ilgtspējas informācija, nav pienākuma paziņot šādu informāciju, un tas liecina par nepieciešamību pēc noturīgas un izmaksu ziņā pieejamas uzraudzības, ziņojumu sniegšanas un pārbaudes satvara un efektīvas revīzijas korporatīvās ziņojumu par ilgtspēju sniegšanas ietvaros, lai nodrošinātu datu ticamību un nepieļautu zaļmaldināšanu.
__________________	__________________
48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.	48 Publikāciju birojam lūgums ievietot atsauci uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pārskatīšanas klauzulām Direktīvās 2013/34/ES, 2014/95/ES un 2013/50/ES un uz pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu “Atbilstības pārbaude”.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.	(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa, Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai un Parīzes nolīguma mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Salīdzināmas informācijas par ilgtspēju trūkums mazina arī ieinteresēto personu spēju iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.	(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus, kas darbojas augsta riska nozarēs, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi. Uzņēmumiem, kas nav iedibināti Savienībā, bet kas atbilst minētajiem kritērijiem un darbojas iekšējā tirgū, būtu jāpiemēro tās pašas prasības, lai ņemtu vērā to ietekmi ilgtspējas ziņā un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.	(16) Prasība, ka arī biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp to piegādes un vērtību ķēdē. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Prasība, ka uzņēmumiem, kuri nav dibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām pēc informācijas no šādiem uzņēmumiem ar mērķi izprast ieguldījumu riskus un ietekmi, kā arī izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības.	(17) Prasība, ka uzņēmumiem, kuri nav iedibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vai uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā, bet iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos ārpus Savienības, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām pēc informācijas no šādiem uzņēmumiem ar mērķi izprast ieguldījumu riskus un ietekmi, kā arī izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.	(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU un MVU, kas darbojas augsta riska nozarēs, atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standarti ir ne tikai nepieciešami, bet arī noderīgi un dod iespēju uzņēmumiem skaidri parādīt savu apņemšanos attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un klimatisko un ekoloģisko pārkārtošanos un noteikt vadošus standartus, tādējādi palielinot savas ar konkurētspēju saistītās priekšrocības. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU un MVU, kas darbojas augsta riska nozarēs, tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi.	(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi. Vides ziņā ilgtspējīgu jautājumu sarakstam būtu jābalstās uz pamatā esošajiem rādītājiem un metodikām, kas izklāstīti Regulā (ES) 2020/852 un ar to saskaņā pieņemtajos dažādajos deleģētajos aktos, un jāņem vērā šie rādītāji un metodikas, jo tie kopā veido vides ziņā ilgtspējīgu ekonomisko darbību klasifikācijas sistēmu.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības ir jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku, un tiem būtu jāiekļauj informācija attiecīgi par klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīgu ūdens, jūras un augsnes resursu izmantošanu un aizsardzību, pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, tostarp resursu izmantošanu, piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkādus uz zinātnes atziņām balstītus uzņēmuma izvirzītus īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas mērķrādītājus ar konkrētu termiņu un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Būtiskas ietekmes definīcijai būtu jābalstās uz ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām, un saskaņā ar šo definīciju ietekmes būtiskums būtu nosakāms, ņemot vērā tās mērogu, apmēru un neatgriezenisko raksturu.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.	(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai retrospektīvai. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija, kuras pamatā ir uz zinātnes atziņām balstīti, saskaņoti, salīdzināmi un vienoti rādītāji, vienlaikus neapdraudot attiecīgā uzņēmuma komerciālo stāvokli. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi būtu jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, kopā ar ticamu un patiesu informāciju, kura aptver trešās valstis gadījumos, kad uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ pamatnostādnes pašas par sevi nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību un visas relevantās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu.	(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ pamatnostādnes vienas pašas nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību, ticamību un patiesumu vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību, ticamību un patiesumu un visas relevantās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu.
__________________	__________________
52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).	52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).
53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).	53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Tomēr pastāv intereses nodrošināt saskaņotību un sinerģiju starp Savienības un globāliem standartiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kura ir relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai būtu jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, un tai vajadzētu būt konsekventai un attiecīgā gadījumā saskaņotai ar citiem Savienības tiesību aktos paredzētiem pienākumiem atklāt ilgtspējas informāciju, to skaitā pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Minētās informācijas pamatā vajadzētu būt uz zinātnes atziņām balstītiem, saskaņotiem, salīdzināmiem un vienotiem rādītājiem. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kurus piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, kā arī starpposma mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas. Tostarp jāmin Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome un CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts). Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī.	(37) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt samērīgiem, un tiem nebūtu jārada nevajadzīgs administratīvais slogs uzņēmumiem, kuriem šie standarti jāizmanto. Lai samazinātu traucējumus uzņēmumiem, kuri jau sniedz ilgtspējas informāciju, ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā spēkā esošie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un grāmatvedības uzskaites standarti un sistēmas. Tostarp jāmin Globālās ziņošanas iniciatīva, Ilgtspējas grāmatvedības standartu padome, Starptautiskā integrēto pārskatu padome, Starptautisko grāmatvedības standartu padome, klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa, Oglekļa informācijas atklāšanas standartu padome, CDP (bijušais Oglekļa informācijas atklāšanas projekts) un Siltumnīcefekta gāzu protokols siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķināšanā, tostarp uz visu nozaru uzņēmumu 1., 2. un 3. darbības joma. Eiropas Savienības standartos būtu jāņem vērā visi ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas izstrādāti Starptautisko finanšu pārskatu standartu fonda aizgādībā un jo īpaši Starptautiskās ilgtspējas standartu padomes (ISSB) aizgādībā. Lai novērstu nevajadzīgu regulējuma sadrumstalotību, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, kuri darbojas visā pasaulē, Eiropas standartiem būtu jāveicina ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu konverģences process pasaules līmenī, atbalstot Starptautiskās ilgtspējas standartu padomes darbu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.	(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi uz klimatu, gaisu, zemi, ūdeni un bioloģisko daudzveidību un atkarību no tiem, precizējot, vai kāda no to darbībām nodara būtisku kaitējumu minētajiem vides faktoriem. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskaņotības labad līdzīgu klasifikāciju ir nepieciešams izmantot tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, tos rūpīgi saskaņojot ar minēto regulu. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, kurus uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi, tostarp Savienības politiku īstenošana klimata pārmaiņu un enerģētikas pārkārtošanas jomā.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski un noturība dažādos klimata scenārijos. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.	(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un ar pārkārtošanos saistītie riski un iespējas un kāda ir to noturība, saskaroties ar dažādiem klimata un klimatiskās pārkārtošanās scenārijiem. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, kura novērstu bažas par faktisko CO2 piesaisti, iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā iespējamos dubultas uzskaites un pārvērtēšanas radītos riskus, kas apdraud ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanu. Viņi arī ir ieinteresēti zināt, kādus centienus uzņēmumi īsteno, lai efektīvi samazinātu absolūtās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Lai sasniegtu klimatneitrālu un aprites ekonomiku un vidi bez toksiskām vielām, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Enerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana šajā aspektā ir būtiska, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģētikas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides jautājumiem.	(42) Lai sasniegtu klimatneitrālu un aprites ekonomiku un vidi bez toksiskām vielām un difūzā piesārņojuma, ir pilnībā jāiesaista visas ekonomikas nozares. Enerģijas patēriņa samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana šajā aspektā ir būtiska, jo enerģiju izmanto visās piegādes ķēdēs. Tādēļ ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu pienācīgi jāņem vērā enerģētikas aspekti, jo īpaši attiecībā uz vides un ar klimatu saistītiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp darba apstākļi un to ietekme uz cilvēka veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs, taču šāda informācijas sniegšana nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt publisko iestāžu pienākumu ar tirdzniecības politikas un diplomātijas palīdzību risināt problēmu, kas saistīta ar to preču importu, kuru ražošanā pārkāptas cilvēktiesības, tostarp izmantots piespiedu darbs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un tās papildu protokolos, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ANO Vadošajos principos attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija).

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.	(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai vēlākais līdz 2023. gada 1. aprīlim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai prioritāte būtu jāpiešķir tādu standartu pieņemšanai, kas ir specifiski uzņēmumiem, kuri darbojas augsta riska nozarēs. Komisijai šie standarti būtu jāpārskata reizi trīs gados, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisku standartu izstrādi.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Uzņēmumiem konkrētās augsta emisiju līmeņa nozarēs, tādās kā ieguves un fosilā kurināmā rūpniecība, būtu jāņem vērā attiecīgie IPCC un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras izdotie nozares norādījumi. Direktīvas 2013/34/ES 41. panta 1. punktā definētajiem uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā, būtu jāpiemēro ilgtspējas informācijas papildu atklāšanas prasība, jo tiem ir raksturīgs augsts ar ilgtspēju saistīts risks un ietekme no siltumnīcefekta gāzu emisiju, piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības un cilvēka veselības viedokļa, un tas izraisa šo uzņēmumu īpašu pakļautību klimatiskās pārkārtošanās procesam un enerģētikas pārkārtošanai risku un iespēju ziņā.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.	(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā un nodrošinātu šādu iekļaušanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(71) Komisijai būtu jāizvērtē transponēšanas akta ietekme uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Lai MVU palīdzētu piemērot vienkāršotos brīvprātīgas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes rīks, kas maziem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu ziņojumu sniegšanu. Lai nepieļautu pārmērīgu administratīvo slogu MVU, kuru darbinieku skaits ir mazāks par 250, tas būtu jādara, izmantojot bezmaksas, viegli lietojamu un pieejamu tiešsaistes rīku.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 1. daļa – 18. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir informācijas sniegšana par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 19.d un 29.a pantu;	(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir informācijas sniegšana par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 19.d un 29.a pantu, ja vides jautājumi balstās uz pamatā esošiem rādītājiem un metodikām, kas izklāstīti Regulā (ES) 2020/852 un ar to saskaņā pieņemtajos deleģētajos aktos, un ja šajos jautājumos ir ņemti vērā minētie rādītāji un metodoloģijas.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 1. daļa – 20.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) “augsta riska nozare” ir nozare, kas sava lieluma, darbības un vērtības vai piegādes ķēdei raksturīgo iezīmju dēļ ir saistīta ar lielu iespējamību, ka tā faktiski vai potenciāli būtiski ietekmēs ilgtspējas jautājumus.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 1. daļa – 20.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b) “uz zinātnes atziņām balstīts mērķrādītājs” ir mērķrādītājs, kas noteikts, balstoties uz neapgāžamiem zinātniskiem pierādījumiem vides jomā un uz neatkarīgu zinātnisku apstiprinājumu tam, ka, uzņēmumam sasniedzot šo mērķrādītāju, tas nodrošinās, ka 19.a pantā minētā uzņēmuma ietekme ir saskaņota ar Savienības ilgtspējas mērķiem un kritērijiem attiecībā uz konkrēto vides jautājumu. Konkrētajā klimata pārmaiņu mazināšanas gadījumā tas ir mērķrādītājs, kas ļauj uzņēmuma ietekmi uz klimata pārmaiņām saskaņot ar Eiropas Klimata akta mērķiem, jo īpaši mērķi panākt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, un ar 1,5°C klimata scenāriju bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu, kā noteikusi IPCC;

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 1. daļa – 20.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20c) “smaga ietekme” ir tāda nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, klimatu un vidi, kas saistīta ar uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi un kas, ņemot vērā šīs ietekmes uz ilgtspējas jautājumu nopietnību, tostarp tās mērogu, apmēru un neatgriezenisko raksturu, nodara vislielāko kaitējumu salīdzinājumā ar uzņēmuma apzināto cita veida ietekmi;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 1. daļa – 20.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20d) jēdzienus “klimatneitralitāte” un “neto nulles līmenis” interpretē saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts) 2. pantu;

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vidējie uzņēmumi, kuri darbojas augsta riska nozarēs, un uzņēmumi, kas ir reģistrēti valstī, kura nav ES/EEZ valsts, un kam ir būtiska darījumdarbība Savienībā, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija līdz 2023. gada 30. jūnijam pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 49. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz to, kuras nozares uzskatāmas par augsta riska nozarēm saskaņā ar NACE 2. red. otro līmeni, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1893/2006 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šajā deleģētajā aktā ņem vērā ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu, un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai, tostarp kalnrūpniecības, ieguves rūpniecības, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas, mēslošanas līdzekļu, pesticīdu un antibiotiku ražošanas, zivsaimniecības, mežsaimniecības, apģērbu un apavu ražošanas, plastmasas izstrādājumu ražošanas, finanšu un starptautiskās kuģniecības nozarei. Šāda deleģētā akta sagatavošanā Komisija ņem vērā to, vai ziņojumu obligāta sniegšana īpaši atvieglotu attiecīgo mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un vai informācijas atklāšana sniegtu īpašu labumu citām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši pret īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām un pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, to skaitā pret riskiem, ko rada klimata pārmaiņu fiziskā ietekme, ekonomiskās darbības traucējumi, pārkārtošanās ietekme un regulatīvā ietekme uz uzņēmumu, tostarp tas, vai ir pārbaudīta darījumdarbības modeļa noturība, izmantojot virkni klimata scenāriju;

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši iespējas, kuras saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un pārkārtošanos uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku;

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) uzņēmuma plāni, ņemot vērā visu vērtības ķēdi, tostarp pārkārtošanās plāni ar īstenošanas darbībām un saistītie finanšu un investīciju plāni, un īstermiņa un vidēja termiņa emisiju samazināšanas mērķrādītājs absolūtā izteiksmē 2025. un 2030. gadam, kurus pārskata ik pēc pieciem gadiem līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma vispārējais darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu un atbilstoši IPCC un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos jaunākajiem ieteikumiem, un ka uzņēmuma darbības Savienībā ir saskaņotas ar Eiropas Klimata aktā noteikto mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
	‒ attiecīgā gadījumā — pakāpe, kādā uzņēmums pakļauts Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 05., 06., 09., 19., 35., 46.71. un 73.1. nodaļā uzskaitītajām nozarēm tiktāl, cik uz tām attiecas ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;
	‒ attiecīgā gadījumā uzņēmumi, kuru darbības īpaši ietekmē dabas resursus un/vai kuri darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, atklāj ar dabu saistīto ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, kuras ir saistītas uzņēmuma darījumdarbības modeli, kā arī bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas apdraudošos riskus, un savus plānus dabas zaudēšanas mazināšanai un tās atjaunošanai saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(v) tas, kā ilgtspējas jautājumi un saistītie uz zinātnes atziņām balstītie mērķrādītāji ir integrēti uzņēmuma stratēģijā un kā uzņēmuma stratēģija ir īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar uzņēmuma izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) tādu konkrētā termiņā īstenojamu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītāju apraksts, kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un kurus uzņēmums noteicis attiecībā uz saviem svarīgākajiem riskiem un iespējām un smagu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, norādot, vai šādi mērķrādītāji balstās uz zinātnes atziņām, un šo mērķrādītāju sasniegšanā uzņēmuma panāktā progresa apraksts, tostarp skaidri noteikts kurss un īstenošanas darbības šo mērķrādītāju sasniegšanai;

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp:
	(i) to lomu diskusijās, kas saistītas ar jebkāda tāda pienācīgas rūpības procesa rezultātiem, kuru īsteno attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, lai apzinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, klimatu vai sabiedrības veselību;
	(ii) to lomu diskusijās par tiem svarīgākajiem riskiem un iespējām uzņēmumam, kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;
	(iii) to lomu uzņēmuma ar ilgtspējas jautājumiem saistītās stratēģijas un mērķrādītāju apstiprināšanā, īstenošanā un uzraudzībā;
	(iv) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu speciālajām zināšanām par ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par uzņēmuma politikām attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vismaz attiecībā uz apzināto smago ietekmi, riskiem un iespējām;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Savienības līmenī piemērojamiem tiesību aktiem par pienācīgu rūpību, tostarp informāciju par:
	‒ faktiskās un iespējamās smagās ietekmes apzināšanu, izvērtēšanu un noteikšanu par prioritāti visā uzņēmuma vērtības ķēdē;
	‒ šādas ietekmes izbeigšanu, novēršanu un mazināšanu;

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo smago ietekmi un būtisko kaitējumu jebkurā no vides kategorijām saistībā ar sešiem Regulas (ES) 2020/852 mērķiem vides jomā, ja šāda ietekme un būtisks kaitējums saistīts ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbībām, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdi;

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo smago ietekmi, kā arī par šīs darbības rezultātiem un to efektivitāti;

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) uzņēmumu apdraudošie ilgtspējas riski, kuri definēti 2. pantā Regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, lai finanšu tirgus dalībniekiem ļautu pildīt savus ilgtspējas riska atklāšanas un mazināšanas pienākumus saskaņā ar minēto regulu;

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu, to skaitā svarīgākie darbības rādītāji, kuri izklāstīti deleģētajā aktā, kas papildina Regulas (ES) 2020/852 8. pantu.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, ko tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. punktu, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas.	Uzņēmumi ziņo par procesu, kas veikts, lai identificētu informāciju, kuru tie iekļāvuši vadības ziņojumā saskaņā ar 1. punktu, tostarp par to, kā iegūta informācija no attiecīgā uzņēmuma veiktā pienācīgas rūpības procesa, un šajā procesā tie ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Gadījumos, kad 1. un 2. punktā minētā informācija ir nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma svarīgāko ietekmi un riskus, šī informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdi.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.	Gadījumos, kad 1. un 2. punktā minētā informācija ir nepieciešama, lai izprastu uzņēmuma svarīgāko ietekmi un riskus, šī informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli, riskiem un darbības ietekmi.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. pants – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus un cita veida attiecīgās speciālās zināšanas, sagatavo nesaistošas pamatnostādnes par atbilstošu lietotājdraudzīgu metodiku, lai radītu uz nākotni vērstu informāciju, kas sniedzama ziņojumos.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	svītrots

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:	1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Ar Eiropas standartiem tiek atbalstīts un veicināts Starptautiskās ilgtspējas standartu padomes (ISSB) standartu izstrādes process. Tiek meklēta sinerģija starp Eiropas standartiem un starptautiskajiem standartiem. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti nodrošina proporcionalitāti, vienkāršību un to, ka ieinteresētās personas saņem atbilstošu un būtisku informāciju. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) Komisija līdz 2022. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.	(a) Komisija līdz 2023. gada 1. aprīlim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas.	(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas, prioritāti piešķirot augsta riska nozarēm, kas definētas saskaņā ar 19.a panta 1.a punktu pieņemtajā deleģētajā aktā.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.	2. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta. Tādēļ tie integrē informācijas atklāšanu gan par riskiem, gan iespējām, kas saistīti ar ilgtspēju, ir visaptveroši, ņemot vērā visu atbildības jomu attiecībā uz uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp piegādātājus un apakšuzņēmējus, nodrošina gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas informācijas sniegšanu, paredz nozarei specifiskas pieejas piemērošanu un nodrošina laikā un starp nozarēm salīdzināmas informācijas sniegšanu. Kad vien tas ir būtiski un iespējams, šie standarti balstās uz zinātnes atziņām un ir izmērāmi.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) klimata pārmaiņu mazināšanu;	(i) klimata pārmaiņu mazināšanu, tostarp par:
	‒ visu siltumnīcefekta gāzu emisiju jomu, tostarp 1., 2. un 3. jomas, emisijām un attiecīgā gadījumā par citiem atbilstošiem rādītājiem;
	‒ uzņēmuma pārkārtošanās, finanšu un investīciju plāniem, kuri saistīti ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, jebkādiem emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un jebkādu klimatneitralitātes panākšanai noteikto termiņu;
	‒ uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas saskaņošanu ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5°C bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu;

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) ūdens un jūras resursiem;	(iii) ilgtspējīgu ūdens, jūras un augsnes resursu izmantošanu un aizsardzību;

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;	(iv) pārkārtošanos uz aprites ekonomiku, tostarp resursu izmantošanu;

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) piesārņojumu;	(v) piesārņojuma novēršanu un kontroli;

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(vi) bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;	(vi) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu;

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Precizējot uzņēmumiem atklājamo informāciju par vides faktoriem, nodrošina saskaņotību ar Regulas (ES) 2020/852 2. punktā iekļautajām definīcijām un 8. punktā minētajām informācijas sniegšanas prasībām un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK*13;	(g) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1119*13;
________	______
*13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	*13 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021. 1.–17. lpp.).

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK*13a;
	__________________
	*13a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija izveido tiešsaistes rīku, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu ziņojumu sniegšanu.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši pret īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa riskiem, kuri saistīti ar klimata pārmaiņām un pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku, to skaitā pret riskiem, ko rada klimata pārmaiņu fiziskā ietekme, ekonomiskās darbības traucējumi un pārkārtošanās un regulatīvā ietekme uz grupu, tostarp tas, vai ir pārbaudīta darījumdarbības modeļa noturība, izmantojot virkni klimata scenāriju;

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši iespējas, kuras saistītas ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un pārkārtošanos uz klimatneitrālu un aprites ekonomiku;

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) grupas plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) grupas plāni, ņemot vērā visu vērtības ķēdi, tostarp pārkārtošanās plāni ar īstenošanas darbībām un saistītie finanšu un investīciju plāni, un īstermiņa un vidēja termiņa emisiju samazināšanas mērķrādītājs absolūtā izteiksmē 2025. un 2030. gadam, kurus pārskata ik pēc pieciem gadiem līdz 2050. gadam, lai nodrošinātu, ka tās vispārējais darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu, bez pārsnieguma vai ar nelielu pārsniegumu un atbilstoši IPCC un Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos jaunākajiem ieteikumiem, un ka grupas darbības Savienībā ir saskaņotas ar Eiropas Klimata aktā noteikto mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti;
	‒ attiecīgā gadījumā — pakāpe, kādā grupa ir pakļauta Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 05., 06., 09., 19., 35., 46.71. un 73.1. nodaļā uzskaitītajām nozarēm tiktāl, cik uz tām attiecas ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības;
	‒ attiecīgā gadījumā grupas, kuru darbības īpaši ietekmē dabas resursus un/vai kuras darbojas nozarēs, kas ir īpaši atkarīgas no dabas resursiem, atklāj ar dabu saistīto ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, kuras ir saistītas uzņēmuma darījumdarbības modeli, kā arī bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas apdraudošos riskus, un savus plānus dabas zaudēšanas mazināšanai un tās atjaunošanai saskaņā ar jaunākajām zinātnes atziņām;

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(v) tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(v) tas, kā ilgtspējas jautājumi un saistītie uz zinātnes atziņām balstītie mērķrādītāji ir integrēti grupas stratēģijā un kā grupas stratēģija ir īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar grupas izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) tādu konkrētā termiņā īstenojamu īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītāju apraksts, kuri ir saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un kurus grupa ir noteikusi attiecībā uz saviem svarīgākajiem riskiem un iespējām un smagu ietekmi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, norādot, vai šādi mērķrādītāji balstās uz zinātnes atziņām, un šo mērķrādītāju sasniegšanā grupas panāktā progresa apraksts, tostarp skaidri noteikts kurss un īstenošanas darbības šo mērķrādītāju sasniegšanai;

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp par:
	(i) to lomu diskusijās, kas saistītas ar jebkāda tāda pienācīgas rūpības procesa rezultātiem, kurš īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, lai apzinātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, klimatu vai sabiedrības veselību;
	(ii) to lomu diskusijās par svarīgākajiem uzņēmumu apdraudošajiem riskiem un tā iespējām, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;
	(iii) to lomu uzņēmuma ar ilgtspējas jautājumiem saistītās stratēģijas un mērķrādītāju apstiprināšanā, īstenošanā un uzraudzībā;
	(iv) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu speciālajām zināšanām par ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par grupas politikām attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp vismaz attiecībā uz apzināto smago ietekmi, riskiem un iespējām;

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar Savienības līmenī piemērojamiem tiesību aktiem par pienācīgu rūpību, tostarp informāciju par:
	‒ faktiskās un iespējamās smagās ietekmes apzināšanu, izvērtēšanu un noteikšanu par prioritāti;
	‒ šādas ietekmes izbeigšanu, novēršanu un mazināšanu;

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo smago ietekmi un būtisko kaitējumu jebkurā no vides kategorijām saistībā ar sešiem Regulas (ES) 2020/852 mērķiem vides jomā, ja šāda ietekme un būtisks kaitējums saistīts ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbībām, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdi;

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo smago ietekmi, šīs darbības rezultātiem un tās efektivitāti;

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) grupu apdraudošie ilgtspējas riski, kuri definēti 2. pantā Regulā (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē, lai finanšu tirgus dalībniekiem ļautu pildīt savus ilgtspējas riska atklāšanas un mazināšanas pienākumus saskaņā ar minēto regulu;

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu, to skaitā svarīgākie darbības rādītāji, kuri izklāstīti deleģētajā aktā, kas papildina Regulas (ES) 2020/852 8. pantu.

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Attiecībā uz mātesuzņēmumiem, kuri publiski apņemas savu darījumdarbības modeli, stratēģiju un darbības saskaņot ar pārkārtošanos uz ekonomiku, kas ir saderīga ar Parīzes nolīgumu vai Savienības klimatneitralitātes vai neto nulles līmeņa mērķi, 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētā informācija ietver detalizētu aprakstu par šādiem elementiem:
	(i) 1,5°C klimata scenārijs, kas izmantots, lai izvērtētu grupas neaizsargātību pret klimata pārmaiņām un tās negatīvo ietekmi uz klimatu un lai aprēķinātu tās pārkārtošanās kursu. Gadījumos, kad netiek izmantoti publiski pieejami scenāriji, tiek sniegts rūpīgi izstrādāts pamatojums tam, kāpēc tie netiek uzskatīti par atbilstošiem;
	(ii) īstermiņa un vidējā termiņa mērķi, kas balstās uz labākajām pieejamajām zinātniskajām atziņām un attiecīgā gadījumā uz esošām starptautiskām iniciatīvām, tostarp vismaz laikposmam līdz 2030. un 2040. gadam;
	(iii) grupas iecerētā stratēģija, lai sasniegtu ii) punktā noteiktos ilgtermiņa un starpposma mērķrādītājus;
	(iv) periodiski ziņojumi par progresu, kas panākts ilgtermiņa un starpposma mērķrādītāju sasniegšanā;
	(v) pierādījumi par grupas emisiju samazināšanas stratēģijas un nozares emisiju samazināšanas kursa saskaņotību. Gadījumos, kad netiek izmantots publiski pieejams kurss, tiek sniegts rūpīgi izstrādāts pamatojums tam, kāpēc tas netiek uzskatīts par atbilstošu;
	(vi) izlīdzināšanas vienību, dabisko un mākslīgo piesaistītāju, oglekļa dioksīda emisiju novēršanas, tā uztveršanas un uzglabāšanas un oglekļa dioksīda izmantošanas tehnoloģiju nozīme — ja attiecīgais uzņēmums to uzskata par nepieciešamu —, lai sasniegtu grupas nospraustos ilgtermiņa un starpposma mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika periodus.	3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai izprastu grupas svarīgāko ietekmi vai riskus, šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvu.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Gadījumos, kad 1. un 2. punktā minētā informācija ir nepieciešama, lai izprastu grupas svarīgāko ietekmi un riskus, šī informācija ietver informāciju par grupas vērtību ķēdi, tostarp grupas pašas darbībām, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdi.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli, riskiem un tās darbības ietekmi.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus un cita veida attiecīgās speciālās zināšanas, sagatavo nesaistošas pamatnostādnes par atbilstošu lietotājdraudzīgu metodiku, lai radītu uz nākotni vērstu informāciju, kas sniedzama ziņojumos.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 1. punkts – 2. daļa – aa punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;	(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju vai attiecīgā gadījumā uz pamatotu nodrošinājuma garantiju, kā arī uz paziņoto datu par siltumnīcefekta gāzu emisijām ārējām pārbaudēm, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā 2004/109/EK, Direktīvā 2006/43/EK un Regulā (ES) Nr. 537/2014 attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Atsauces	COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.6.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 23.6.2021
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	16.12.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Lídia Pereira 17.9.2021
Izskatīšana komitejā	6.12.2021
Pieņemšanas datums	3.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	59 16 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Cornelia Ernst, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Dan-Ştefan Motreanu, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Tiemo Wölken
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Bloss, Nicolás González Casares, Róża Thun und Hohenstein, Nikolaj Villumsen

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

59	+
PPE	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Dan-Ştefan Motreanu, Ljudmila Novak, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki
Renew	Pascal Canfin, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Róża Thun und Hohenstein, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Emma Wiesner
S&D	Marek Paweł Balt, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nicolás González Casares, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Tiemo Wölken
The Left	Malin Björk, Cornelia Ernst, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Michael Bloss, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus

 

16	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Rob Rooken, Alexandr Vondra
ID	Mathilde Androuët, Simona Baldassarre, Aurélia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Silvia Sardone

 

5	0
NI	Ivan Vilibor Sinčić, Edina Tóth
PPE	Jessica Polfjärd, Pernille Weiss
Renew	Andreas Glück

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ĀRLIETU KOMITEJAS ATZINUMS (14.2.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Karin Karlsbro

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikums Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvai (CSRD) ir uzskatāms par daļu no tās apņemšanās īstenot Eiropas zaļo kursu un stiprināt ilgtspējīgu ieguldījumu pamatu. Ar šo priekšlikumu tiek pārskatīta Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīva (NFRD).

Galvenie jaunā priekšlikuma aspekti ir šādi:

• ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību attiecināšana uz visiem lielajiem uzņēmumiem un biržā kotētiem uzņēmumiem (izņemot mikrouzņēmumus), aptverot gandrīz 50 000 uzņēmumu, un palielinājums salīdzinājumā ar 11 000 uzņēmumiem, uz kuriem pašlaik attiecas NFRD;

• detalizētākas ziņošanas prasības, jo īpaši jomās, kas ir saistītas ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, saskaņā ar obligātajiem ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem

• paziņotās informācijas revīzijas ieviešana

• prasība uzņēmumiem digitāli marķēt paziņoto informāciju, padarīt to mašīnlasāmu un to ievadīt Eiropas vienotajā piekļuves punktā.

Priekšlikuma pamatā būtu jaunie obligātie ES ilgtspējas standarti, kurus izstrādātu Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG). Komisijas mērķis ir pielāgot standartus ES politikai, vienlaikus balstoties uz starptautiskajām standartizācijas iniciatīvām un dodot savu ieguldījumu to īstenošanā.

Pirmo standartu kopumu bija paredzēts pieņemt jau līdz 2022. gada oktobrim, ja vien spēkā stāsies pamata tiesību akti.

Atzinuma sagatavotāja pozitīvi vērtē Komisijas priekšlikumu, uzskatot par soli pareizu virzienā. Tomēr ir daži jautājumi, kuros varētu paredzēt uzlabojumus:

- politikas saskaņotība un papildināmība ar citām saistītām iniciatīvām, piemēram, gaidāmo priekšlikumu par korporatīvo ilgtspēju un pienācīgu pārbaudi (pašlaik paredzēts 2022. gada sākumā) un Taksonomijas regulu; izšķiroši svarīgi ir tas, lai dažādie ziņojumu sniegšanas pienākumi veidotu jēgpilnu kopumu un neradītu nevajadzīgu papildu slogu uzņēmumiem, kas izpaustos kā ķeksīša atzīmēšana;

- jebkurai standartu noteikšanai vajadzētu būt samērīgai un balstītai uz rūpīgiem un neatkarīgiem riska novērtējumiem;

- lai gan daudzi uzņēmumi ziņošanas par ietekmi uz vidi jomā ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu, ziņošana par cilvēktiesībām lielā mērā atrodas attīstības stadijā, un ir vajadzīgs lielāks apjoms norādījumu un lielāka skaidrība par procesu un definīcijām;

- ES un trešo valstu uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, vai nu kā atsevišķam uzņēmumam, vai kā uzņēmumu grupai būtu jāpilda vienādas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības; būtu jānosaka visiem lielajiem uzņēmumiem, biržā kotētajiem maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā arī biržas sarakstā neiekļautiem augsta riska nozarēs darbojošamies MVU paredzēts tiesību aktā noteikts pienākums sniegt ilgtspējas ziņojumus;

- būtu jāizstrādā brīvprātīgi tādu uzņēmumu ad hoc ziņošanas standarti, kas saskaras ar nozīmīgiem notikumiem, tostarp lielām dabas katastrofām vai politiskiem satricinājumiem, kuri ar ilgtspēju saistītos riskus maina pašos pamatos; šādā ziņojumā varētu aprakstīt, kā uzņēmums rīkojas ar šo jauno ilgtspējas apstākli un kādus jaunus ilgtspējas riskus tas rada; kā arī sniegt jaunu norādi par uzņēmuma darījumdarbības modeļa noturību pret šiem jaunajiem apstākļiem.

GROZĪJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.	(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi uzņēmumi un visi biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, kā arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas augsta riska ekonomikas nozarēs, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.	(16) Prasība, ka visiem šajā tiesību aktā reglamentētajiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Tā kā vides, sociālie un ar darbiniekiem saistītie jautājumi, cilvēktiesību ievērošana, pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumi nav atkarīgi no uzņēmuma lieluma, visiem biržā kotētiem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas augsta riska ekonomikas nozarēs, būtu jāpiemēro vienādas prasības publiski sniegt ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem, biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.	(25) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā tiek prasīts paziņot ne tikai informāciju, ciktāl tas ir nepieciešams, lai izprastu uzņēmuma attīstību, rezultātus vai stāvokli, bet arī informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz vides, klimata, sociālajiem un darbinieku tiesību, dzimumu līdztiesības jautājumiem, kā arī uz cilvēktiesību ievērošanas, korupcijas apkarošanas un kukuļošanas jautājumiem. Tādēļ šajos pantos uzņēmumiem tiek prasīts ziņot gan par to, kā dažādi ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmumu, gan par uzņēmuma darbības ietekmi uz cilvēkiem un vidi. To dēvē par dubultā būtiskuma perspektīvu, kurā riski uzņēmumam un uzņēmuma ietekme katrs atspoguļo vienu būtiskuma perspektīvu. Korporatīvās ziņojumu sniegšanas atbilstības pārbaude liecina, ka šīs abas perspektīvas bieži vien netiek labi izprastas vai piemērotas. Tādēļ jāprecizē, ka uzņēmumiem būtu jāizvērtē katra būtiskuma perspektīva atsevišķi un būtu jāatklāj informācija, kas ir būtiska no abām perspektīvām, kā arī informācija, kas ir būtiska tikai no vienas perspektīvas.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai svarīgie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, kurus sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija respektē un aizsargā ieinteresēto personu, tostarp darbinieku un kopienu, tiesības un intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta darījumdarbībai) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi smagumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta darījumdarbībai) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Šajā direktīvā noteiktās pienācīgas rūpības prasības būs jāpielāgo, tiklīdz būs pieņemta gaidāmā direktīva par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu rūpību, lai šīs direktīvas prasības tiktu saskaņotas ar prasībām gaidāmajā direktīvā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi smagumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Cilvēktiesību aizstāvjiem ir būtiska nozīme, nodrošinot, ka uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un garantē veselīgu vidi, no kuras ir atkarīga daudzu tiesību īstenošana. Viņi dokumentē darījumdarbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, informē valstis un iesaistītos privātos dalībniekus par šādu ietekmi un apzina faktorus, kas var veicināt šādu ietekmi; ierosina šo veicinošo faktoru risinājumus un atbalsta skartās kopienas, kas meklē tiesisko aizsardzību un taisnīgumu gadījumos, kad uzņēmumu vērtību ķēdēs ir bijusi negatīva ietekme uz cilvēktiesībām un vidi. Cilvēktiesību aizstāvji ir svarīga ieinteresēto personu grupa, apspriešanās ar kuru var ievērojami palīdzēt uzņēmumiem un būt tiem izdevīga ilgtspējas informācijas sniegšanā un pienācīgas rūpības pienākuma izpildē. Tādēļ informācijā par nemateriālajiem aktīviem, kas ir izpausta saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, ietver arī ziņas par uzņēmuma saikni ar personām un grupām, kuras identificē kā cilvēktiesību aizstāvjus, kā atzīts ANO Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas svarīga katrai būtiskuma perspektīvai, un tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi. Lai nepieļautu pienākumu dublēšanos un piemērojamo prasību definīciju, darbības jomu un mērķu nekonsekvenci, attiecīgā gadījumā ir jāpanāk ilgtspējas informācijas konsekvence ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, ņemot vērā starptautisko standartu izstrādi un nodrošināt minēto standartu ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu un grozītu 2. panta 20.a punktā definēto augsta riska saimniecisko darbību nozaru sarakstu. Šajā sarakstā būtu jāņem vērā tās Ilgtspējīga finansējuma platformas darbs, kas ir izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu un ESAO Pienācīgas rūpības vadlīnijām atbildīgai darījumdarbībai, cita starpā attiecībā uz kalnrūpniecību, karjerrakšanu, ieguves rūpniecību, lauksaimniecību, mežsaimniecību, celtniecību, transporta nozari, elektrības, gāzes, tvaika un kondicionēta gaisa piegādēm, apģērba un apavu ražošanu, finanšu nozari un starptautisko kuģniecību, kā arī veselības, sociālo un veco ļaužu aprūpi. Šajā definīcijā ietverto nozaru sarakstā būtu jāņem vērā atbilstība NACE nomenklatūrai1a.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.	(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem ir jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības, atmežošanu un mežu degradāciju. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, integrācijas pasākumiem, tostarp darbinieku faktoriem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri uzņēmumiem ir jāievēro, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem neatkarīgi, piemēram, no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņošanas standartos būtu jāprecizē informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās ANO cilvēktiesību pamatkonvencijās, piemēram, ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Vadošajos principos darījumdarbībai un cilvēktiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, jo īpaši attiecībā uz bērnu darbu un piespiedu darbu un biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas sarunām, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECTK), ESAO pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.	(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir vajadzīga informācija arī par uzņēmuma korporatīvo kultūru un pieeju uzņēmējdarbības ētikai, tostarp pretkorupcijai un kukuļošanai, un par politisko ieinteresētību, ieskaitot lobēšanas darbībām, un par to, kā uzņēmums pārvalda saziņu un kontaktus ar privātpersonām un organizācijām, piemēram, trauksmes cēlējiem, žurnālistiem, arodbiedrībām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri pauž bažas saistībā ar vides, sociālo vai pārvaldības risku apzināšanu, novērtēšanu, nepieļaušanu un/vai mazināšanu uzņēmuma darbībā, produktos un pakalpojumos, tā darījumdarbības attiecībās un vērtību un piegādes ķēdē. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.
__________________	__________________
62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).	62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu63, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.	(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un šis apstāklis kavē paziņotās informācijas atrodamību, pieejamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos, būtu pilnībā pieejama, atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem un publicēta saskaņā ar atvērto datu principiem. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus un dara tos publiski pieejamus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pantu63, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.
__________________	__________________
63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).	63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data	64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data
65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en	65 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un finanšu un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Direktīva 2013/34/ES

2. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) direktīvas 2. pantam pievieno šādu 17.–20. punktu:	(2) direktīvas 2. pantam pievieno šādu 17.–20.b punktu:

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 17. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) “ilgtspējas jautājumi" ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 2. panta 24. punktā*4, un pārvaldības faktori;	(17) “ilgtspējas jautājumi” ir vides, sociālie un ar darbiniekiem saistītie jautājumi, cilvēktiesību ievērošana, korupcijas un kukuļošanas apkarošanas jautājumi (ilgtspējas faktori), kā arī proporcionāla un samērīga uzņēmumu pienācīga rūpība, ar kuru, atsaucoties uz spēkā esošajiem juridiskajiem pienākumiem, standartiem un norādēm, tiek konstatēta, nepieļauta, mazināta, atcelta un paziņota uzņēmumu pašu darbību, vērtības ķēžu un uzņēmējdarbības attiecību nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām, darba tiesībām, tostarp tiesībām apvienoties arodbiedrībās, vidi un labu pārvaldību;

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 18. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir informācijas sniegšana par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 19.d un 29.a pantu;	(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir ziņojumu sniegšana par ilgtspējas faktoriem un pienācīgu rūpību, kas ir definēti šā panta 17. punktā;

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) “augsta riska saimnieciskās darbības nozare” ir saimnieciskās darbība, kura savu uzņēmējdarbības un piegādes ķēžu raksturlielumu dēļ ir novērtēta kā tāda, kurai ir lielāks risks nopietni ietekmēt ilgtspējas faktorus;

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 20.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20b) “lielas ietekmes uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs. Šajā sarakstā ir jāņem vērā atbilstība NACE klasifikācijai un reizi 3 gados tas ir jāpārskata, kā arī jāņem vērā spēkā esošie ES konkrēto nozaru tiesību akti un nozarspecifiskas informācijas publiskošanas, kas tiek veiktas atzītu starptautisko ziņošanas sistēmu ietvaros, piemēram, Globālās ziņošanas iniciatīvas standarti, ar kuru palīdzību apzina attiecīgās nozares specifisko negatīvo ietekmei uz vidi un sociālo jomu.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Visi lielie uzņēmumi, kurus reglamentē kādas dalībvalsts tiesību akti vai kuri ir iedibināti Savienības teritorijā, un, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, visi biržas publiskajā sarakstā iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi, kā arī biržas sarakstā neiekļautie augsta riska mazie un vidējie uzņēmumi, uzņēmumi, kas ir reģistrēti valstī, kas nav ES/EEZ valsts, taču kuriem ir nozīmīga darījumdarbība Eiropas Savienībā, un uzņēmumi, kuri ir izveidoti kā franšīzes un kas atbilst Direktīvā 2013/34/ES sniegtajiem lielo uzņēmumu lielumam, vadības ziņojumā sniedz informāciju, kas ir vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, pienācīgu rūpību, un informāciju, kas ir vajadzīga, lai saprastu, kā 19.a panta 17. punktā definētie ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rādītājus un stāvokli.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģija ilgtspējas jautājumos un tas, kā tā ir īstenota;

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ia) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas faktoriem;

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ib) tas, kā uzņēmums nodrošina, ka tā uzņēmējdarbības modelis un stratēģija veicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) uzņēmuma iespējas, kas ir saistītas ar ilgtspējas jautājumiem, un tā noturība no ilgtspējas jautājumu viedokļa;

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar uzņēmuma izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas ir saistīti ar katru uzņēmuma noteikto, 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru;

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru;

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru, saskaņā ar ES direktīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, valstu tiesību aktiem un ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnēm atbildīgai uzņēmējdarbībai;

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru, kas ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) visām veiktām darbībām, ar kurām novērš, mazina vai labo šādu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šo darbību rezultātiem un to rezultātu efektivitāti;

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) uzņēmuma vērtības ķēdes struktūru, tostarp, izmantojot tā darbības, meitasuzņēmumu, piegādātāju un darījumdarbības attiecību sadalītu kartēšanu;

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) iepriekš minētā informācijas atklāšanas prasība neizslēdz papildu saziņu, kas prasīta saskaņā ar ES direktīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību;

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apraksts par uzņēmumu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no šādiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;	(f) apraksts par uzņēmumu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas ir saistīti ar katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru, tostarp par galvenajām jomām, kurās uzņēmums ir atkarīgs no šādiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) apraksts par procesiem, kas ir paredzēti, lai identificētu ieinteresētās personas un iesaistītu tās uzņēmuma stratēģijas un politikas izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā;

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, it īpaši augsta riska nozarēs.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi. Šī norma neattiecas uz informācijas atklāšanas pienākumiem par nozīmīgiem notikumiem, piemēram, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai vides katastrofām.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētajiem pienākumiem, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	7. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1. līdz 4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ja šis ziņojums ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu un ja 19.b pantā prasīto informāciju sniedz par katru valsti atsevišķi. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu un grozītu augsta riska saimnieciskās darbības nozaru sarakstu, kas izklāstīts 2. panta 20.a punktā. Šajā sarakstā ņem vērā darbu, ko veic Ilgtspējīga finansējuma platforma, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu, un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas atbildīgai uzņēmējdarbībai. Šajā definīcijā ietverto nozaru sarakstā ir ņemta vērā atbilstība NACE klasifikācijai1a.
	__________________
	1a Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā, NACE 2. redakcija.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:	1. Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus attiecībā uz 2. panta 17. punktā definētajiem ilgtspējas faktoriem, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot:	(b) līdz 2023. gada 31. oktobrim Komisija pieņem deleģētos aktus, kuros paredz nozarei specifiskus ziņošanas standartus par ilgtspējas faktoriem, kurus apzina, pamatojoties uz rūpīgiem un neatkarīgiem ex ante riska novērtējumiem, precizējot:

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts –  –i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-ia) informāciju, kas ir vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli un kā uzņēmuma stratēģija un pienācīgas rūpības process ir īstenoti attiecībā uz nozīmīgiem notikumiem;

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts –  -ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-ib) informāciju, kas uzņēmumiem ir jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas un kuras kritēriji ir sniegti definīcijā, veicot ex ante riska novērtējumu;

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas.	(ii) informāciju, kas uzņēmumiem ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska uzņēmējdarbības nozarēm.

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) Komisija deleģētajos aktos, kas attiecas gan uz vispārējo, gan nozarspecifisko informāciju, papildus tam nosaka brīvprātīgus standartus, ar kuriem paredz ad hoc ziņojumu sniegšanu par nozīmīgiem notikumiem, kuri būtiski maina riskus 2. panta 17. punktā uzskaitīto ilgtspējas faktoru jomās, informāciju, kas ir vajadzīga, lai saprastu, kā ilgtspējas faktori ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rādītājus un stāvokli un kā attiecībā uz šiem notikumiem ir īstenota uzņēmuma stratēģija un pienācīgas rūpības process.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija vismaz reizi trijos gados, skaitot no piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.	Komisija vismaz reizi trijos gados, sākot ar piemērošanas dienu, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) un citu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija sešu mēnešu laikā pēc gaidāmās direktīvas par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu rūpību pieņemšanas pieņem deleģēto aktu, ar kuru tā vienādo 19.a pantā un šajā pantā noteiktās prasības un jaunajā direktīvā noteiktās prasības. Jebkuras uzņēmējiem domātas papildu pienācīgas rūpības prasības papildina jaunās direktīvas prasības, un to uzņēmējiem radītajam slogam ir jābūt, cik vien iespējams, mazam.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts – via punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(via) atmežošanu un mežu degradāciju,

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) precizē informāciju, kas uzņēmumiem ir jādara zināma par cilvēktiesībām, tostarp informāciju par to, kā apzināt un novērtēt faktisko un iespējamo ietekmi uz cilvēka pamattiesībām un pienācīgiem darba apstākļiem, kuru uzņēmums ir vai nu radījis, vai veicinājis, vai kas ir tieši saistīti ar uzņēmuma darījumdarbību, produktiem vai pakalpojumiem, izmantojot piegādes ķēdes vai darījumdarbības partnerus; īsteno piemērotus pasākumus, ar kuriem aptur, nepieļauj vai ierobežo negatīvās sekas, un uzrauga īstenoto pasākumu īstenošanu un rezultātus; sazinās ar cietušajām ieinteresētajām personām un licenciātiem par to, kā ir risinātas negatīvās sekas, un par atveseļošanas un kompensācijas risinājumiem un sadarbību šajās jomās, ja tas ir nepieciešams, atsaucoties uz:
	(i) Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās ANO cilvēktiesību pamatkonvencijās, tostarp ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un SDO pamatkonvencijās un pārvaldības konvencijās, ECTK un tās papildprotokolos, Eiropas Sociālajā hartā, ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un Orhusas konvencijā noteiktajiem demokrātiskajiem principiem un standartiem;
	(ii) jo īpaši uz visiem būtiskiem riska faktoriem, kuru pamatā ir darbs, tostarp bērnu darbs, piespiedu darbs, rupji, sistemātiski vai plaši izplatīti cilvēktiesību pārkāpumi.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp informāciju par:	(b) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par sociālajiem faktoriem, attiecīgā gadījumā atsaucoties uz Savienības tiesību aktiem un Eiropas sociālo tiesību pīlāru, tostarp:

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;	(i) vienlīdzīgu attieksmi un vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādi vērtīgu darbu, daudzveidību darba ņēmēju vecuma, reliģisko uzskatu un ticības un etniskās piederības ziņā, atalgojuma pārredzamību, pasākumiem pret vardarbību un uzmākšanos, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgumu slēgšanu un darbinieku iesaisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;	(ii) darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, darba koplīguma slēgšanas sarunām un darba ņēmēju iesaistīšanu, arodbiedrībām, darba ņēmēju tiesību tikt informētiem un uzklausītiem saskaņā ar starptautiskajām Eiropas un valstu darba tiesībām ievērošanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) uzņēmuma vērtību ķēdi, kas saistīta ar būtisku faktisku un potenciālu ietekmi, tostarp nozarspecifisku informāciju par piegādātājiem, piegādāto produktu un pakalpojumu veidiem un tādu preču un materiālu izcelsmi un izsekojamību, kas saistīta ar augstu faktiskas un iespējamas negatīvas ietekmes iespējamību uz ilgtspējas jautājumiem;

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;	(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanas programmām, korupcijas risku novērtējumu un trauksmes celšanas sistēmām un rezultātiem;

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas jomā un esošos standartus un sistēmas dabas kapitāla uzskaitei, atbildīgai darījumdarbībai, korporatīvai sociālajai atbildībai un ilgtspējīgai attīstībai;	(a) globālo standartu noteikšanas iniciatīvu darbu ilgtspējas ziņojumu sniegšanā un korporatīvās atbildības nodrošināšanā nolūkā likt ievērot cilvēktiesības un esošos standartus un sistēmas dabas kapitāla uzskaitei, atbildīgai darījumdarbībai, korporatīvai sociālajai atbildībai un ilgtspējīgai attīstībai;

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.	Komisija saskaņā ar 49. pantu pieņem deleģētos aktus, lai nodrošinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, kas ir samērīgi ar mazo un vidējo uzņēmumu spējām un īpašībām. Minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti atbilst proporcionalitātes principam. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda, kuru 19.a un 29.a pantā minēto informāciju sniedz mazie un vidējie uzņēmumi, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Tajos ņem vērā 19.b panta 2. un 3. punktā izklāstītos kritērijus. Attiecīgā gadījumā tajos norāda arī struktūru, kādā minēto informāciju sniedz.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Deleģētajos aktos, ar kuriem nosaka ziņošanu par ilgtspēju MVU, būtu jāatspoguļo darbības nozare, uzņēmuma lielums, tā darbības konteksts, tā vērtību ķēdē pastāvošo risku veids un nopietnība, tā uzņēmējdarbības modelis, stāvoklis vērtības ķēdēs un tā produktu un pakalpojumu raksturs.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.c pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Deleģētajiem aktiem ir jābūt pietiekami saprotamiem, lai MVU varētu izpildīt minētās prasības un zināt, kā izvairīties no sankcijām, un būt aprīkotiem, lai aizsargātu cilvēktiesības un vides saistības, un pienācīgas rūpības tiesību aktiem būtu jānodrošina konkurences priekšrocības Eiropas uzņēmumiem īstermiņā un vidējā termiņā.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – –1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Elektroniskajos finanšu pārskatos un vadības ziņojumos ievēro attiecīgās piekļuves prasības, kas noteiktas Direktīvā (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.	1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus atklātu datu un mašīnlasāmā vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai pilnībā izprastu grupas un tās meitasuzņēmumu un darījumdarbības attiecību ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Ziņojumā atspoguļo katra meitasuzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas faktoriem.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) uzņēmuma uzņēmējdarbības modelis un stratēģija ilgtspējas jautājumos un tas, kā tā ir īstenota;

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas faktoriem;

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iia) tas, kā uzņēmums nodrošina, ka tā uzņēmējdarbības modelis un stratēģija veicina ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu;

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) grupas plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem un tā noturība no ilgtspējas jautājumu viedokļa;

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	(iv) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5°C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar grupas izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas ir saistīti ar katru grupas izvirzīto, 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/EK

29.a pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru;

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par grupas politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par grupas politiku saistībā ar 2. panta 17. punktā minētajiem ilgtspējas faktoriem;

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz katru 2. panta 17. punktā minēto ilgtspējas faktoru saskaņā ar ES direktīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, valstu tiesību aktiem un ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnēm atbildīgai uzņēmējdarbībai;

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – e apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) visām veiktām darbībām, ar kurām novērš, mazina vai labo šādu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – e apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiia) uzņēmuma vērtības ķēdes struktūru, tostarp izmantojot uzņēmuma paša darbības, meitasuzņēmumu, piegādātāju un darījumdarbības attiecību kartēšanu;

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apraksts par grupu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur grupa ir atkarīga no šādiem faktoriem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;	(f) apraksts par grupu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar katru no 2. panta 17. punktā minētajiem ilgtspējas faktoriem, tostarp par galvenajām jomām, kurās grupa ir atkarīga no šādiem faktoriem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi.	Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi. Šī norma neattiecas uz informācijas izpaušanas pienākumiem par nozīmīgiem notikumiem, piemēram, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem vai vides katastrofām.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.	svītrots

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Trešajā daļā noteikto atbrīvojumu nepiemēro uzņēmumiem, uz kuriem attiecas 19.a un 29.a pants.”;	svītrots

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā 2004/109/EK, Direktīvā 2006/43/EK un Regulā (ES) Nr. 537/2014 attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Atsauces	COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.6.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 23.6.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Karin Karlsbro 11.11.2021
Izskatīšana komitejā	10.12.2021
Pieņemšanas datums	25.1.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	61 8 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, François Alfonsi, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Anna Bonfrisco, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Sandra Kalniete, Peter Kofod, Stelios Kouloglou, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Jaak Madison, Claudiu Manda, Lukas Mandl, Thierry Mariani, Pedro Marques, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Jörg Meuthen, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, María Soraya Rodríguez Ramos, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Jordi Solé, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Hermann Tertsch, Dragoş Tudorache, Harald Vilimsky, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Željana Zovko
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Özlem Demirel, Assita Kanko, Karsten Lucke, Bert-Jan Ruissen, Mick Wallace
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karin Karlsbro, Ivan Štefanec

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61	+
NI	Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi
PPE	Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Lukas Mandl, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Radosław Sikorski, Ivan Štefanec, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko
Renew	Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Dragoş Tudorache
S&D	Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Karsten Lucke, Claudiu Manda, Pedro Marques, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev
The Left	Özlem Demirel, Stelios Kouloglou, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz, Mick Wallace
Verts/ALE	Alviina Alametsä, François Alfonsi, Reinhard Bütikofer, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Salima Yenbou

 

8	-
ECR	Hermann Tertsch, Charlie Weimers
ID	Peter Kofod, Jaak Madison, Thierry Mariani, Jörg Meuthen, Harald Vilimsky
NI	Kostas Papadakis

 

7	0
ECR	Anna Fotyga, Assita Kanko, Bert-Jan Ruissen, Jacek Saryusz-Wolski, Witold Jan Waszczykowski
ID	Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (4.3.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Pierfrancesco Majorino

 

ĪSS PAMATOJUMS

Nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām, vidi un uz tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām valstīs un teritorijās, kurās šie uzņēmumi darbojas, rada lielu risku jaunattīstības valstu ilgtspējīgai attīstībai.

Uzņēmumiem ir būtiska nozīme, veicinot ilgtspējīgas vērtību un piegādes ķēdes un ieguvumus jaunattīstības valstīm. Tomēr sekmju priekšnosacījums būs uzņēmumu novērtējumi un atbilstīgas informācijas sniegšana pilsoniskajai sabiedrībai, ieguldītājiem, bankām un apdrošinātājiem, kā arī citām ieinteresētajām personām.

ES Nefinanšu ziņojumu sniegšanas direktīva paredz tiesisko regulējumu uzņēmumiem un finanšu dalībniekiem informācijas sniegšanai par pakļautību ilgtspējas riskiem un ietekmi uz cilvēkiem un planētu. Tomēr lielākā daļa uzņēmumu neatklāj relevantu, būtisku un salīdzināmu ilgtspējas informāciju.

ES priekšlikuma mērķis ir reformēt šo regulējumu. Tas precizēs jēdzienus un informāciju, kura uzņēmumiem ir jāsniedz. Šāda skaidrība ir būtiska Eiropas uzņēmumiem, kas strādā ārvalstīs, proti, jaunattīstības valstīs, lai tie varētu nodrošināt, ka nerada, nesekmē un neturpina būt saistīti ar kaitējumu, kuru izraisa to globālās darbības un piegādes un vērtību ķēdes, un lai šiem uzņēmumiem palīdzētu izvairīties no reputācijas apdraudējuma un finansiālām sekām.

Atzinuma sagatavotājs priekšlikumu vērtē atzinīgi; tam ir potenciāls pozitīvi ietekmēt jaunattīstības valstis, kurās darbojas uzņēmumi un to vērtību ķēdes un kurās lielākā daļa nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi diemžēl izriet no uzņēmumu darbībām.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir vairāk jāņem vērā šīs direktīvas ietekme uz jaunattīstības valstu ekonomikas, sociālo un vides attīstību. Patiešām, pienākums sniegt informāciju par ilgtspējas jautājumiem palielinās uzņēmuma informētību par tā iespējamo pozitīvo lomu un iespējamo pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību jaunattīstības valstīs, kurās tas darbojas. Uzņēmumi, kas sniedz informāciju par ilgtspējas jautājumiem, varētu kļūt par pamatstimulu, lai valdības pieņemtu rīcībpolitikas un tiesību aktus, kā arī ieviestu iestāžu reformas, lai tās atbilstu starptautiskajiem un Eiropas standartiem un prasībām.

Priekšlikums sekmēs 2030. gada programmas īstenošanu globālā līmenī un tieši Eiropas attīstības sadarbības mērķu īstenošanu saistībā ar cilvēktiesību, vides aizsardzības, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšanu.

Iesniegto grozījumu mērķis ir pastiprināt to, kā direktīvā ir ņemta vērā ietekme uz jaunattīstības valstīm. Tādējādi mēs nodrošinām, ka tiek pienācīgi ņemts vērā princips par politikas saskaņotību attīstībai, kā noteikts LESD 208. panta 1. punktā.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ilgtspējas jautājumiem būtu jāietver arī tiesiskuma un labas pārvaldības sistēmu ievērošana valstī, kurā strādā uzņēmums un tā piegādes ķēdes, un ka direktīvai būtu jāattiecas uz visiem uzņēmumu veidiem, tostarp visiem mazo un vidējo uzņēmumu, meitasuzņēmumu un uzņēmumu grupu veidiem. Ir būtiski izvairīties no iespējamiem izlaidumiem un nepilnībām, kas varētu izkropļot pārredzamību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Būs ļoti svarīgi ar Komisijas deleģēto aktu palīdzību apzināt visaugstākā riska darbības jomas. Šīs nozares būtu jāizvirza kā prioritāte atkarībā no tā, cik nozīmīga un iespējama ir nelabvēlīgā ietekme.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai darījumdarbības modeļa un stratēģijas aprakstā būtu apraksts par nelabvēlīgu ietekmi un risku ilgtspējas jautājumiem un lai tas sekmētu ANO 2030. gada programmas īstenošanu. Arī pienācīgas rūpības process ir detalizēti izklāstīts, izmantojot būtiskāko un obligāto informāciju.

Lai labāk savienotu pienācīgu rūpību un nelabvēlīgas ietekmes risku darbiniekiem, ir vajadzīga vērtīga informācija par sociālajiem un pārvaldības faktoriem. Vienlaikus sniegtajā informācijā būtu jāiekļauj informācija par iespējamu ietekmi uz tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām valstī, reģionā vai teritorijā, kurā darbojas uzņēmums vai tā vērtību un piegādes ķēde.

Ir ierosinātas jaunas administratīvās sankcijas. Tās ir koncentrētas uz iespēju zaudēt valsts pabalstus un valsts atbalstu, un to mērķis ir uzlabot to, kā dalībvalstis piemēro direktīvu.

Tāpat ir ierosināts jauns pants par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai palīdzētu labāk savienot direktīvas īstenošanu ar reālajiem notikumiem jaunattīstības valstīs.

GROZĪJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

5.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā attīstības sadarbības mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu,

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu.31 Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu.32	(1) Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, kas tika pieņemts 2019. gada 11. decembrī30, Eiropas Komisija apņēmās pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES noteikumus par nefinanšu ziņojumu sniegšanu31. Eiropas zaļais kurss ir Eiropas Savienības jaunā izaugsmes stratēģija. Tā mērķis ir līdz 2050. gadam pārveidot ES par mūsdienīgu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Eiropas zaļā kursa mērķis ir atsaistīt ekonomikas izaugsmi no resursu izmantošanas un nodrošināt, ka visi ES reģioni un iedzīvotāji ir daļa no sociāli taisnīgas pārkārtošanās uz ilgtspējīgu ekonomikas sistēmu, lai nodrošinātu, ka novārtā nav atstāts neviens cilvēks, neviens reģions. Tas sekmēs mērķi izveidot tādu ekonomiku, kas strādā cilvēku labā, nostiprinot ES sociālo tirgus ekonomiku, palīdzot nodrošināt tās gatavību nākotnei un to, ka šī ekonomika veicina stabilitāti, darbvietas, izaugsmi un ilgtspējīgus ieguldījumus. Šie mērķi ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radīto sociālekonomisko kaitējumu un nepieciešamību pēc ilgtspējīgas, iekļaujošas un taisnīgas atveseļošanas. Eiropas Komisija 2020. gada 4. marta priekšlikumā par Eiropas Klimata aktu ierosināja padarīt mērķi sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam par Savienībā saistošu.32
_________________	_________________
30 COM(2019) 640 final.	30 COM(2019) 640 final.
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].	32 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) [2020/0036(COD)].

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu globālu ietvaru ilgtspējīgai attīstībai — Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“2030. gada programma”). 2030. gada programmas pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, un tā aptver trīs ilgtspējas dimensijas — ekonomisko, sociālo un vides. Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaistīja ilgtspējīgas attīstības mērķus ar Savienības politikas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visās Savienības rīcībās un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan ārpus tās šie mērķi jau sākotnēji tiek ņemti vērā45. Padome 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot 2030. gada programmu pilnībā, saskaņoti, visaptveroši, integrēti un efektīvi, ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām46.	(5) ANO Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma jaunu globālu ietvaru ilgtspējīgai attīstībai — Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (“2030. gada programma”). 2030. gada programmas pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķi, un tā aptver trīs ilgtspējas dimensijas — ekonomisko, sociālo un vides. Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojums “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei” sasaistīja ilgtspējīgas attīstības mērķus ar Savienības politikas sistēmu, lai nodrošinātu, ka visās Savienības rīcībās un politikas iniciatīvās gan Savienībā, gan ārpus tās šie mērķi jau sākotnēji tiek ņemti vērā45. Šajā paziņojumā ir arī atzīts, ka Savienībai un tās dalībvalstīm ir būtiska ietekme uz ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu visā pasaulē un ka Savienības ietekme ārpus tās robežām neskar tikai tās ārējo darbību programmu. Daudzas Savienības rīcībpolitikas ar iekšzemes dimensiju sekmē IAM īstenošanu visā pasaulē. Tādēļ ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ir būtiski panākt saskaņotību visās Savienības politikas jomās. Politikas saskaņotība attīstībai ir būtisks elements Savienības reaģēšanā uz ilgtspējīgas attīstības izaicinājumu, kā noteikts Līgumos. Saskaņā ar šo juridisko pienākumu, kā noteikts LESD 208. pantā, politikā, kas var ietekmēt jaunattīstības valstis, Savienība ievēro mērķus, kuri noteikti sadarbībai attīstības jomā. Šis princips ir atzīts arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/94745a. Padome 2017. gada 20. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības un tās dalībvalstu apņemšanos īstenot 2030. gada programmu pilnībā, saskaņoti, visaptveroši, integrēti un efektīvi, ciešā sadarbībā ar partneriem un citām ieinteresētajām personām46.
_________________	_________________
45 COM(2016) 739 final	45 COM(2016) 739 final
	45a  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa Pasaulē", groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).
46 Padomes secinājumi "Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, 2017. gada 20. jūnijs.	46 Padomes secinājumi "Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, 2017. gada 20. jūnijs.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz “ilgtspējas” informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina “nefinanšu informācija” vietā lietot terminu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā.	(7) Daudzas ieinteresētās personas uzskata, ka termins “nefinanšu” ir neprecīzs, jo īpaši tāpēc, ka tas nozīmē — attiecīgajai informācijai nav finansiālas nozīmes. Tomēr aizvien biežāk attiecīgajai informācijai ir finansiāla nozīme. Daudzas organizācijas, iniciatīvas un speciālisti šajā jomā atsaucas uz “ilgtspējas” informāciju. Tādēļ pareizāk ir termina “nefinanšu informācija” vietā lietot terminu “ilgtspējas informācija”. Tādēļ Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai ņemtu vērā šīs izmaiņas terminoloģijā un lai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus saskaņotu ar finanšu pārskatu sniegšanas standartiem.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir valsts sektora iestādes, individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Politikas veidotājiem un valsts sektora iestādēm šī informācija ir vajadzīga, lai izstrādātu un īstenotu publisko politiku un it sevišķi lai aizsargātu cilvēku tiesības un vidi, prasītu uzņēmumiem uzņemties atbildību par to radīto ietekmi un īstenotu taisnīgu sociālo un vides pārkārtošanos. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, pārredzamas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz trīs primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no politikas veidotājiem un valsts sektora iestādēm. Otrā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu reputācijai un ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem, it sevišķi darba ņēmējiem un vietējām kopienām, un vidi. Trešo lietotāju grupu veido pilsoniskās sabiedrības dalībnieki, tostarp starptautiskas organizācijas, valstu, reģionālās un vietējās pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos, lai veicinātu salīdzināmību starp tirgus nozarēm, balstoties uz vidiskajiem rādītājiem; korporatīvām struktūrām būtu jānorāda tas, kādā mērā tās sekmē saimnieciskās darbības, kuras var uzskatīt par vides ziņā ilgtspējīgām saskaņā ar 3. pantu Regulā (ES) 2020/852 par ilgtspējīgu finanšu taksonomiju un kurās ir pilnībā ņemts vērā princips "nenodari būtisku kaitējumu" saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 17. pantu. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās piegādes un vērtības ķēdēs. Eksperti, politikas veidotāji, sociālie partneri, nevalstiskas organizācijas un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu, pārbaudītu un salīdzinātu datus un tendences vides, klimata un sociālajā jomā, veicinātu vides kontu izveidi un sociālo progresu un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, jo īpaši saistībā ar klimatu un bioloģisko daudzveidību, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, jo īpaši attiecībā uz Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu pienācīgas rūpības neaizsargātību piegādes un vērtības ķēdēs. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Uzņēmumi paši var gūt labumu no augstas kvalitātes ziņojumu sniegšanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kuru nolūks ir sasniegt ilgtspējas mērķus, nozīmē, ka pareiza ilgtspējas ziņojumu sniegšana var uzlabot uzņēmuma piekļuvi finanšu kapitālam. Ilgtspējas ziņojumu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem identificēt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, kā arī palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju.	(10) Uzņēmumi paši var gūt labumu no augstas kvalitātes ziņojumu sniegšanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kuru nolūks ir sasniegt ilgtspējas mērķus, nozīmē, ka pareiza ilgtspējas ziņojumu sniegšana var uzlabot uzņēmuma piekļuvi finanšu kapitālam, palielināt tā vērtību tirgū un piesaistīt ieguldītājus. Ilgtspējas ziņojumu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem identificēt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, kā arī palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju, palielinot to pārskatatbildību un uzticēšanos tiem.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa un Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju.	(12) Ja netiks veikti politikas pasākumi, paredzams, ka palielināsies plaisa starp lietotāju informācijas vajadzībām un uzņēmumu sniegto ilgtspējas informāciju. Šai plaisai ir būtiskas negatīvas sekas. Ieguldītāji, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem, nespēj pietiekami ņemt vērā ar ilgtspēju saistītos riskus un iespējas. Uzkrājoties vairākiem ieguldījumu lēmumiem, kuros nav pietiekami ņemti vērā ar ilgtspēju saistīti riski, var rasties sistēmiski riski, kas apdraudēs finanšu stabilitāti. Eiropas Centrālā banka un starptautiskās organizācijas, piemēram, Finanšu stabilitātes padome, ir vērsušas uzmanību uz šiem sistēmiskajiem riskiem, īpaši klimata jomā. Ieguldītāji arī mazāk spēj novirzīt finanšu resursus uzņēmumiem un saimnieciskām darbībām, kas risina un nepadziļina sociālās un vides problēmas, un tas apdraud Eiropas zaļā kursa, Rīcības plāna ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanai mērķus un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību mērķus. Nevalstiskās organizācijas, sociālie partneri, kopienas, kuras ietekmē uzņēmumu darbība, un citas ieinteresētās personas mazāk spēj saukt uzņēmumus pie atbildības par to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēkiem, cilvēktiesībām, vidi, cita starpā to darbībā, kas tiek īstenota trešās valstīs, un uz tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām, arī jaunattīstības valstīs, kur tiek ietekmētas iestādes, kas ir konstitucionāli atbildīgas par šo organizāciju, sociālo partneru, kopienu un citu ieinteresēto personu aizsardzību. Tas rada atbildības deficītu un var veicināt iedzīvotāju mazāku uzticēšanos uzņēmumiem, un tas savukārt var negatīvi ietekmēt efektīvu sociālās tirgus ekonomikas darbību. Tādu vispārpieņemtu rādītāju un metožu trūkums, kas paredzēti, lai mērītu, novērtētu un pārvaldītu ar ilgtspēju saistītus riskus, arī rada šķēršļus uzņēmumu centieniem nodrošināt darījumdarbības modeļu un darbību ilgtspēju. Informācijas par ilgtspēju trūkums ierobežo arī ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības dalībnieku, arodbiedrību, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, iespējas iesaistīties dialogā ar uzņēmumiem par ilgtspējas jautājumiem.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi.	(15) Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pants attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas ir sabiedriskas nozīmes struktūras, kurās vidējais darbinieku skaits pārsniedz 500, un attiecīgi uz sabiedriskas nozīmes struktūrām, kas ir mātesuzņēmumi lielām grupām, kurās vidējais darbinieku skaits konsolidēti pārsniedz 500. Ņemot vērā augošās lietotāju vajadzības pēc ilgtspējas informācijas, būtu jāpieprasa, lai šādu informāciju sniedz arī citu kategoriju uzņēmumi. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai visi lielie uzņēmumi un visi regulēto tirgu biržas sarakstos iekļautie uzņēmumi, izņemot mikrouzņēmumus, visas sabiedriskas nozīmes struktūras, visi mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, sniegtu detalizētu ilgtspējas informāciju. Turklāt visiem uzņēmumiem, kas ir lielu grupu mātesuzņēmumi, grupas līmenī būtu jāsagatavo ilgtspējas ziņojumi, pamatojoties uz meitasuzņēmumu atsevišķiem ziņojumiem. Uzņēmumiem, kas iedibināti ārpus Savienības, bet darbojas vienotajā tirgū, būtu jāpiemēro tādas pašas prasības, lai ņemtu vērā to ietekmi ilgtspējas ziņā un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā iedibinātiem uzņēmumiem.

 

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Būtu jāņem vērā to uzņēmumu īpašā situācija, kas, lai gan nav juridiski reģistrēti Savienībā, regulāri iesaistās nozīmīgā saimnieciskajā darbībā Savienībā. Prasība, ka uzņēmumiem, kas ir iedibināti trešās valstīs un kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, arī būtu jāsniedz informācija par ilgtspējas jautājumiem, ir vajadzīga, lai nodrošinātu Eiropas lietotājiem, patērētājiem un ieguldītājiem nepieciešamo piekļuvi informācijai par ilgtspējas jautājumiem saistībā ar to darbībām. Tāpat tā ir vajadzīga, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū starp uzņēmumiem, kas ir iedibināti Savienībā, un trešo valstu uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp vērtību ķēdēs. Šajā aspektā visiem lielajiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no lielajiem biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.	(16) Prasība, ka arī lieliem biržas sarakstos neiekļautiem uzņēmumiem būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt izriet no bažām par šādu uzņēmumu ietekmi un pārskatatbildību, tostarp piegādes un vērtības ķēdēs. Šajā aspektā visiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas prasības publiskot ilgtspējas informāciju, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Turklāt arī finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama minētā informācija no biržas sarakstos neiekļautajiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Prasība, ka uzņēmumiem, kuri nav dibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām pēc informācijas no šādiem uzņēmumiem ar mērķi izprast ieguldījumu riskus un ietekmi, kā arī izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības.	(17) Prasība, ka uzņēmumiem, kuri nav dibināti Savienībā, bet kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vai kuri veic uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, arī būtu jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām pēc informācijas no šādiem uzņēmumiem ar mērķi izprast ieguldījumu riskus un ietekmi, kā arī izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās informācijas atklāšanas prasības.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.	(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, kā arī pienācīgu rūpību attiecībā uz vidi, cilvēktiesībām, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Ir arī lietderīgi prasīt, lai visi MVU, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definētas kā nozares, kas būtiski ietekmē cilvēktiesības, vidi, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmas, sniegtu ilgtspējas ziņojumus. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. MVU, kas neveic augsta riska saimniecisko darbību un nav iekļauti biržas sarakstos, arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās piegādes un vērtības ķēdēs.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Atsevišķas saimniecisko darbību nozares ir atzītas par nozarēm ar īpaši nozīmīgiem ilgtspējas riskiem. Augsta riska saimnieciskās darbības nozare ir nozare, kas tās darbībai un vērtības vai piegādes ķēdei raksturīgo iezīmju dēļ ir saistīta ar lielu iespējamību, ka tā faktiski vai potenciāli būtiski ietekmēs vidi, iedzīvotājus, cilvēktiesības, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmas valstī, reģionā vai teritorijā, kur darbojas uzņēmums vai tā vērtības vai piegādes ķēdes. Dažas nozares, piemēram, cita starpā kalnrūpniecība, ieguves rūpniecība, lauksaimniecība, zvejniecība, mežsaimniecība un pārtikas, mēslošanas līdzekļu, pesticīdu, antibiotiku, apģērbu un plastmasas ražošana, mežistrāde, elektronikas, enerģētikas vai finanšu nozare un starptautiskā kuģniecība vai gadījumdarbu ekonomika ir vairāk pakļautas lielai iespējamībai, ka tās būtiski ietekmēs vidi, sabiedrību, cilvēktiesības, kā arī tiesiskumu un pārvaldības sistēmas, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Lai nodrošinātu, ka šī direktīva attiecas arī uz MVU, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, šādas nozares būtu jādefinē. Šajā nolūkā Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu un atjauninātu augsta riska saimnieciskās darbības nozaru sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, nolūkā izveidot un atjaunot augsta riska saimnieciskās darbības nozaru sarakstu rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem vajadzētu būt sistemātiskai piekļuvei Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākumi būtu jāattiecina arī uz MVU, kas veic augsta riska saimniecisko darbību.

 

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Augsta riska saimnieciskās darbības nozaru definīcijai vajadzētu būt balstītai uz — un iedvesmoties no — NACE kodiem, un ņemt vērā Savienības tiesību aktus, zinātniskos pierādījumus un datus par nozarēm, kas ir īpaši pakļautas ilgtspējas riskiem vai kas, iespējams, būtiski ietekmē vai varētu ietekmēt vidi, cilvēktiesības, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmas, un nozarēm, kas jau tiek uzskatītas par "augsta riska" nozarēm saskaņā ar starptautiskiem standartiem, un nozarēm, kas jau tiek uzskatītas par "augsta riska" nozarēm saskaņā ar tirgus vai darījumdarbības iniciatīvām. Definējot augsta riska saimnieciskās darbības nozares, būtu jāņem vērā arī ģeogrāfiskais apgabals, kurā darbojas uzņēmums un tā vērtības un piegādes ķēde, jo īpaši, ja to uzskata par konfliktu skartu vai augsta riska teritoriju, kā definēts Regulā (ES) 2017/821. Komisijai būtu arī jāņem vērā darbs, ko veic Ilgtspējīga finansējuma platforma, kura izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu, un ESAO Pienācīgas pārbaudes pamatnostādnes atbildīgai uzņēmējdarbībai.

 

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Prasību, ka MVU, kas darbojas augsta riska nozarēs, ir jāatklāj informācija par ilgtspējas jautājumiem, galvenokārt virza iespējamība, ka ilgtspējas ietekmes smagums dažās konkrētās nozarēs ir lielāks neatkarīgi no uzņēmuma lieluma.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK49 attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos. Lai nodrošinātu, ka uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas vienas un tās pašas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz visām prasībām par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu gada finanšu pārskatā.	(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK49 attiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos. Lai nodrošinātu, ka uz visiem uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos vai kuri veic uzņēmējdarbību Savienības iekšējā tirgū, tostarp uz trešo valstu emitentiem, attiecas vienas un tās pašas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības, Direktīvā 2004/109/EK būtu jāiekļauj nepieciešamās savstarpējās atsauces uz visām prasībām par ilgtspējas ziņojumu sniegšanu gada finanšu pārskatā.
_________________	_________________
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).	49 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par to, kurš ir tas atbrīvotā meitasuzņēmuma mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumus konsolidētā līmenī. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu un savā vadības ziņojumā iekļaut norādi par to, ka tie ir atbrīvoti no ilgtspējas informācijas sniegšanas. Minētais atbrīvojums būtu jāpiemēro arī tad, ja mātesuzņēmums, kas sniedz ziņojumu konsolidētā līmenī, ir trešās valsts uzņēmums, kas paziņo ilgtspējas informāciju saskaņā ar šīs direktīvas prasībām vai tādā veidā, kas ir līdzvērtīgs ES ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem.	(21) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punkts un 29.a panta 3. punkts šobrīd atbrīvo visus meitasuzņēmumus no pienākuma paziņot nefinanšu informāciju, ja šie uzņēmumi un to meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, ar nosacījumu, ka tajā ir ietverta nepieciešamā nefinanšu informācija. Tomēr ir jānodrošina, ka ilgtspējas informācija ir viegli pieejama lietotājiem, un jānodrošina pārredzamība par visu to uzņēmumu darbībām, uz kuriem attiecas direktīvas darbības joma. Tādēļ šiem meitasuzņēmumiem ir jāprasa publicēt vadības ziņojumu, kas satur informāciju par ilgtspēju. Atbrīvojuma neesamība neskar iespēju mātesuzņēmumam apvienot izmaksas un resursus ar saviem meitasuzņēmumiem, lai tie varētu izpildīt savus ilgtspējas ziņojumu sniegšanas un sniegtās ilgtspējas informācijas revīzijas pienākumus. Tas arī neskar iespēju mātesuzņēmumiem sagatavot konsolidēto vadības ziņojumu.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ar Direktīvas 2013/34/ES 23. pantu mātesuzņēmumi tiek atbrīvoti no pienākuma sagatavot konsolidētus finanšu pārskatus un konsolidētu vadības ziņojumu, ja šie uzņēmumi ir tāda cita mātesuzņēmuma meitasuzņēmumi, kas ievēro šo pienākumu. Tomēr būtu jāprecizē, ka atbrīvojuma režīms attiecībā uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem un konsolidētajiem vadības ziņojumiem darbojas neatkarīgi no atbrīvojumu režīma attiecībā uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanu. Tādējādi uzņēmums var būt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus finanšu pārskatus, bet nebūt atbrīvots no pienākuma sniegt konsolidētus ilgtspējas ziņojumus, ja tā galvenais mātesuzņēmums sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus un konsolidētos vadības ziņojumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī, bet negatavo konsolidētos ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar ES tiesību aktiem vai saskaņā ar citām līdzvērtīgām prasībām, ja šis uzņēmums veic uzņēmējdarbību trešā valstī.	svītrots

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga nozīme, pārkārtojoties uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tām var būt liela pozitīva vai negatīva ietekme, īstenojot kreditēšanas, ieguldīšanas un sākotnējās izvietošanas darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot tās, kurām jāievēro Direktīva 2013/34/ES, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības ar nosacījumu, ka tie atbilst noteiktiem lieluma kritērijiem. Tādējādi minētās informācijas lietotāji varēs novērtēt gan uzņēmumu ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, ko rada ilgtspējas jautājumi, ar kuriem šie uzņēmumi var saskarties. Lai nodrošinātu atbilstību ziņojumu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 86/635/EEK50 par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ilgtspējas ziņojumus sniedzošās dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES51 2. panta 5. punktā.	(23) Kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām ir svarīga nozīme, pārkārtojoties uz pilnībā ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas un finanšu sistēmu saskaņā ar Eiropas zaļo kursu. Tām var būt liela pozitīva vai negatīva ietekme, īstenojot kreditēšanas, ieguldīšanas un sākotnējās izvietošanas darbības. Tādēļ kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, izņemot tās, kurām jāievēro Direktīva 2013/34/ES, tostarp kooperatīviem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības. Tādējādi minētās informācijas lietotāji varēs novērtēt gan uzņēmumu ietekmi uz sabiedrību un vidi, gan riskus, ko rada ilgtspējas jautājumi, ar kuriem šie uzņēmumi var saskarties. Lai nodrošinātu atbilstību ziņojumu sniegšanas prasībām, kas noteiktas Padomes Direktīvā 86/635/EEK50 par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem, ilgtspējas ziņojumus sniedzošās dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasības kredītiestādēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES51 2. panta 5. punktā.
__________________	__________________
50 Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).	50 Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).	51 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu būt pēc iespējas saskaņotam ar ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi.	(24) Sarakstam ar ilgtspējas jautājumiem, par kuriem uzņēmumiem jāziņo, vajadzētu balstīties uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas noteikta Regulā (ES) 2019/2088. Šim sarakstam būtu jāatbilst arī pašu lietotāju un uzņēmumu vajadzībām un vēlmēm; lietotāji un uzņēmumi bieži lieto terminus “vide”, “sociāls” un “pārvaldība”, lai izteiktu kategorijās trīs galvenos ilgtspējas jautājumus. Regulā (ES) 2019/2088 sniegtajā ilgtspējas faktoru sarakstā pārvaldības jautājumi nav skaidri iekļauti. Tādēļ ilgtspējas jautājumu definīcijai Direktīvā 2013/34/ES būtu jābalstās uz ilgtspējas faktoru definīciju, kas sniegta Regulā (ES) 2019/2088, bet būtu jāiekļauj pārvaldības jautājumi. Šai definīcijai ir arī pilnībā jāatbilst "pienācīgas rūpības" starptautiskajai definīcijai ANO Vadošajos principos darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem, kā arī attiecīgajiem norādījumiem, kas pieņemti šajā direktīvā, un tai būtu jāņem vērā definīcijas, kas sniegtas Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcijā par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību. Šajā direktīvā noteiktās pienācīgas rūpības prasības būtu jāpielāgo, lai tās atbilstu turpmākajiem tiesību aktiem par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību un pienācīgu rūpību.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) Lai būtu iespējams izmantot šajā direktīvā noteikto korporatīvo ilgtspējas informāciju kā stimulu Savienības publiskā iepirkuma direktīvu un valsts atbalsta pasākumu ietvaros, Direktīva 2013/34/ES būtu jāgroza, lai paredzētu izvērtēšanas mehānismu (ietverot rādītājus) saistībā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, kas ļautu kvantitatīvi novērtēt uzņēmumu ilgtspējas rezultātus.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie rezultātu pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ņem vērā ieinteresēto personu intereses; jebkuras uzņēmuma iespējas, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos ilgtspējas mērķrādītājus un to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; un kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.	(26) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts pieprasa uzņēmumiem atklāt informāciju par piecām ziņojumu sniegšanas jomām — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie pamatrādītāji. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā nav skaidru atsauču uz citām ziņojumu sniegšanas jomām, kuras informācijas lietotāji uzskata par relevantām, un dažas no tām ir saskaņotas ar starptautiskajā regulējumā norādīto atklājamo informāciju, tostarp ar ieteikumiem, ko sniegusi klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē pietiekami detalizēti, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi paziņo informāciju par savu noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem. Papildus tām ziņošanas jomām, kas norādītas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā, uzņēmumiem tādējādi būtu jāprasa atklāt informāciju par darījumdarbības stratēģiju un darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturību pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, kā arī jebkurus iespējamos plānus, kuri nodrošinātu, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo īpaši sniedzot informāciju nozarēs, kas rada vislielāko ietekmi uz vidi, piemēram, lauksaimniecībā, zvejniecībā, mežizstrādē, kalnrūpniecībā un liela mēroga infrastruktūrā; vai un kā šo uzņēmumu darījumdarbības modelis un stratēģija ievēro un nodrošina ieinteresēto personu, tostarp darba ņēmēju, pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu, intereses un vajadzības un iepriekš norunātas piekrišanas principu; jebkuras uzņēmuma iespējas un riskus, kas izriet no ilgtspējas jautājumiem; kā notiek to darījumdarbības stratēģijas aspektu īstenošana, kuri ietekmē ilgtspējas jautājumus vai kurus ietekmē ilgtspējas jautājumi; jebkurus uzņēmuma izvirzītos uz zinātni balstītos un laikā ierobežotos īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējas mērķrādītājus un aprakstu par ieguldījumiem, darbībām un rīcībpolitikām, kas pieņemti šo mērķrādītāju sasniegšanai, kā arī to sasniegšanā paveikto; valdes un vadības pienākumus ilgtspējas jautājumos; pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma darbību; uzņēmuma uzņēmējdarbības prakses, politikas un lēmumu negatīvo vai pozitīvo ietekmi uz identificēto ietekmi un to, kā uzņēmums ir identificējis informāciju, kuru paziņo, tostarp par to, vai uzņēmumi ir tieši apspriedušies ar ieinteresētajām personām, lai identificētu šādu informāciju. Ja tiek prasīta tādas informācijas atklāšana kā mērķrādītāji un to sasniegšanā paveiktais, vairs nav nepieciešams atsevišķi pieprasīt atklāt informāciju par rīcībpolitikas rezultātiem.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošos principus darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām, tostarp ANO vadošajiem principiem 10+, un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku (SDO Trīspusējā deklarācija), ANO Deklarācijai par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un tās brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principam, kā arī citiem reģionāliem instrumentiem, piemēram, Amerikas iekšējiem standartiem attiecībā uz darījumdarbību un cilvēktiesībām, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērtētu, novērstu, mazinātu, apturētu, uzraudzītu, paziņotu, uzskaitītu, risinātu un labotu pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma piegādes un vērtības ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli. Saistībā ar ietekmi uz tiesiskumu un pārvaldības sistēmām valstī, kurā strādā uzņēmums un tā vērtības un piegādes ķēdes, būtu arī jācenšas panākt konsekvenci un saskaņotību ar citiem starptautiskajiem un reģionālajiem instrumentiem, piemēram, ANO Pretkorupcijas konvenciju, ESAO Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem VII iedaļu un ESAO Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos principiem, kā arī saistītiem ieteikumiem.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un attiecīgi jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.	(29) Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā un 29.a panta 1. punktā nav norādīts, vai paziņojamai informācijai jābūt uz nākotni vērstai vai par iepriekšējiem rezultātiem. Pašlaik pietrūkst uz nākotni vērstas informācijas, ko īpaši augstu vērtē ilgtspējas informācijas lietotāji. Tādēļ Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā būtu jāprecizē, ka sniegtajā ilgtspējas informācijā jāiekļauj uz nākotni vērsta un retrospektīva informācija, kā arī kvalitatīva un kvantitatīva informācija. Sniegtajā ilgtspējas informācijā būtu jāņem vērā arī īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa perspektīvas un jāietver informācija par visu uzņēmuma vērtības ķēdi, tostarp tā paša darbību, darbaspēku, ieguldījumiem, aktīviem, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, un visa informācija, kas ir lietderīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi un riskus saistībā ar ilgtspēju. Informācijā par visu uzņēmuma vērtību ķēdi jāietver informācija, kas saistīta ar tā vērtību ķēdi ES, un informācija, kas attiecas uz trešām valstīm, ja uzņēmuma vērtību ķēde sniedzas ārpus ES.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tiem vajadzētu būt balstītiem un izstrādātiem, izmantojot plašu apspriešanās procesu. Komisijai būtu jāgarantē pārredzams process, novēršot jebkādu interešu konflikta risku, kā arī tas, lai nolūkā pārstāvēt visu lietotāju grupu intereses ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādē pilnībā iesaistītu arodbiedrības, patērētāju organizācijas, NVO un visas citas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, starptautiskas organizācijas vai tādu valstu valdības, kurās uzņēmums vai tā vērtības un piegādes ķēde darbosies. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Turklāt būtu jāņem vērā Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) fonda Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes (ISSB) īpašās zināšanas un viedoklis. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara trīs mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.
__________________	__________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.	(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši ar tiesību aktiem, kas regulē jautājumus, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī visi citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).	58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.	(36) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā Komisijas Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu60 un Komisijas Pamatnostādnes par klimatiskās informācijas sniegšanu61. Tajos būtu jāņem vērā arī citas Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ziņojumu sniegšanas prasības, cita starpā attiecībā uz minētās direktīvas X nodaļā paredzēto ziņojumu sniegšanu par maksājumiem, ko uzņēmumi veic valdībām, kā arī citas ziņojumu sniegšanas prasības, kas nav tieši saistītas ar ilgtspēju; tas vajadzīgs, lai sniegtu paziņotās informācijas lietotājiem labāku izpratni par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un vidisko un sociālo ietekmi, maksimāli palielinot saikni starp ilgtspējas informāciju un citu informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES.
__________________	__________________
60 2017/C 215/01.	60 2017/C 215/01.
61 2019/C 209/01.	61 2019/C 209/01.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī starptautiski atzītie principi un satvari par atbildīgu darījumdarbību, korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, ANO Vadošie principi darījumdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai darījumdarbībai un ar tām saistītās nozaru vadlīnijas, ANO Globālais līgums, Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, sociālās atbildības standarts ISO 26000 un ANO atbildīgu ieguldījumu principi.	(39) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā arī starptautiski atzītie principi un satvari par atbildīgu darījumdarbību, korporatīvo sociālo atbildību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi, ANO Vadošie principi darījumdarbībai un cilvēktiesībām, kā arī ANO norādījumi par to, kā nodrošināt, lai netiktu traucēts cilvēktiesību aizstāvju darbs, ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnes atbildīgai darījumdarbībai un ar tām saistītās nozaru vadlīnijas, ANO Globālais līgums, Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku, sociālās atbildības standarts ISO 26000 un ANO atbildīgu ieguldījumu principi. Tāpat vienlīdz būtu jāņem vērā citi satvari, piemēram, ANO Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP) un tās brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas princips, ANO Pretkorupcijas konvencija, ESAO Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem VII iedaļa un ESAO Konvencijas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos principi, kā arī saistītie ieteikumi.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.	(40) Būtu jānodrošina, ka informācija, ko uzņēmumi paziņo saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, atbilst lietotāju, tostarp politikas veidotāju un valsts sektora iestāžu, ieguldītāju, sociālo partneru un nevalstisku organizāciju, vajadzībām. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem jāatklāj par visiem galvenajiem vides faktoriem, tostarp par uzņēmumu ietekmi un atkarību no klimata, gaisa, zemes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības. Regulā (ES) 2020/852 ir sniegta Savienības vides mērķu klasifikācija. Saskanības labad ir lietderīgi izmantot līdzīgu klasifikāciju tādu vides faktoru noteikšanai, kuri būtu jāņem vērā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāņem vērā un jānorāda visa ģeogrāfiskā vai cita konteksta informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj, lai nodrošinātu izpratni par būtisko ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un par galvenajiem riskiem, ko uzņēmumam rada ilgtspējas jautājumi.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski un noturība dažādos klimata scenārijos. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.	(41) Attiecībā uz informāciju, kas saistīta ar klimatu, lietotāji ir ieinteresēti uzzināt, kādi ir uzņēmumu fiziskie un pārkārtošanās riski, cik detalizēti ir to plāni pašu radīto emisiju mazināšanai, cik uzņēmumi ir noturīgi un kā tie plāno pielāgoties dažādiem klimata scenārijiem. Viņus interesē arī uzņēmuma radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu līmenis un apjoms, tostarp tas, cik lielā mērā uzņēmums izmanto izlīdzināšanas vienības un kāds ir šo izlīdzināšanas vienību avots. Lai izveidotu klimatneitrālu ekonomiku, ir jāsaskaņo siltumnīcefekta gāzu uzskaites un izlīdzināšanas vienību standarti. Lietotājiem ir nepieciešama droša informācija par izlīdzināšanas vienībām, lai novērstu bažas par iespējamo dubulto uzskaiti un pārvērtēšanu, ņemot vērā ar klimatu saistīto mērķrādītāju sasniegšanas riskus, ko var radīt dubulta uzskaite un pārvērtēšana. Tādēļ ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāpaziņo par šiem jautājumiem.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Uzņēmumam būtu jāatklāj informācija par katru valsti saistībā ar savu darbaspēku, darba apstākļiem, tostarp algām dalījumā pa dzimumiem, darba stundām, darbinieku fizisko un psiholoģisko veselību un drošību. Tāpat tam būtu jāatklāj informācija par sociālo dialogu un darbinieku pārstāvību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, būtu jāiekļauj informācija par ietekmi uz cilvēktiesībām un darbinieku tiesībām to vērtības ķēdēs, tostarp par piespiedu darbu, iztikas minimumu un bērnu darbu to vērtības un piegādes ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, piemēram, Konvencijā par bērna tiesībām un ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, attiecīgajās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijās un jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.	(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles, brīdinājumu mehānismu un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp konkrēti rādītāji attiecībā uz korupcijas un kukuļošanas apkarošanas politiku un programmām, kā arī par to politisko un publiskās politikas darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem, par faktisko īpašnieku un organizatorisko struktūru, kā arī par to, kā uzņēmumi ievēro tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmas valstī, kurā strādā attiecīgie uzņēmumi un to vērtības un/vai piegādes ķēdes. Korporatīvās pārvaldības aspektos, kurus ir svarīgi atklāt, ietilpst arī informācija (dalījumā pa valstīm) par uzņēmumu stratēģijām un praksi, privātiem un publiskiem iepirkumiem, drošību, nodokļiem, valsts pārvaldes attiecībām un procedūrām, uzņēmumu saziņu un informāciju un uzņēmumu tiesvedību. Šādas informācijas atklāšanas mērķis ir dot iespēju ieguldītājiem pieņemt lēmumus, kuru pamatā ir plašāka informācija, uzlabojot korporatīvo pārvaldību un atbildību un palīdzot ierobežot nodokļu nemaksāšanu. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.
__________________	__________________
62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).	62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Vienas nozares uzņēmumi bieži tiek pakļauti līdzīgiem, ar ilgtspēju saistītiem riskiem, un bieži vien tiem ir līdzīga ietekme uz sabiedrību un vidi. Vienas nozares uzņēmumu salīdzinājumi ir īpaši vērtīgi ieguldītājiem un citiem ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tādēļ Komisijas pieņemtajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāprecizē gan informācija, kas būtu jāatklāj visu nozaru uzņēmumiem, gan informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj atkarībā no to darbības nozares. Standartos būtu jāņem vērā arī grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtību ķēdē, jo īpaši no MVU piegādātājiem un no piegādātājiem jaunajos tirgos un ekonomikās.	(46) Vienas nozares uzņēmumi bieži tiek pakļauti līdzīgiem, ar ilgtspēju saistītiem riskiem, un bieži vien tiem ir līdzīga ietekme uz sabiedrību un vidi. Vienas nozares uzņēmumu salīdzinājumi ir īpaši vērtīgi ieguldītājiem un citiem ilgtspējas informācijas lietotājiem. Tādēļ Komisijas pieņemtajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jāprecizē gan informācija, kas būtu jāatklāj visu nozaru uzņēmumiem, gan informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj atkarībā no to darbības nozares. Standartiem, kas piemērojami augsta riska saimnieciskās nozares uzņēmumiem, vajadzētu atbilst ziņojumu sniegšanas prasībām Direktīvas 2013/34/ES 10. nodaļā un noteikt ilgtspējas informācijas sniegšanu projektu līmenī. Informācijas sniegšana projektu līmenī ir ļoti svarīga ieguldītājiem, kuriem nepieciešama konsekventa un detalizēta informācija par projektiem, lai pilnībā apzinātos ar klimatu saistītā finanšu riska ietekmi. Informācijas sniegšana projektu līmenī ir vienlīdz ļoti svarīga gan ietekmei pakļautajām kopienām, gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām ar resursiem bagātās valstīs, lai izprastu un pārbaudītu saimnieciskās darbības sniegtos ieguvumus un to ietekmi uz vidi, sabiedrību, cilvēktiesībām, tiesiskumu un pārvaldības sistēmām. Standartos būtu jāņem vērā arī grūtības, ar kurām uzņēmumi var saskarties, vācot informāciju no dalībniekiem visā vērtības ķēdē, jo īpaši no MVU piegādātājiem, no piegādātājiem jaunajos tirgos un ekonomikās vai piegādātājiem, kas darbojas nestabilos apstākļos, konflikta teritorijās vai teritorijās, kuras skar drošības problēmas.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai līdz 2022. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Komisijai reizi trijos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas.	(47) Lai varētu laikus apmierināt lietotāju vajadzības pēc informācijas un jo īpaši ņemot vērā to, ka ir steidzami jāapmierina finanšu tirgus dalībnieku informācijas vajadzības, ievērojot prasības, kas noteiktas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/2088 4. panta 6. un 7. punktu, Komisijai 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpieņem pirmais ziņojumu sniegšanas standartu kopums. Minētajā ziņojumu sniegšanas standartu kopumā būtu jānorāda informācija, kas uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz visām ziņojumu sniegšanas jomām un ilgtspējas jautājumiem, un tas, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir jāpilda Regulā (ES) 2019/2088 noteiktie informācijas atklāšanas pienākumi. Komisijai divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jāpieņem otrs ziņojumu sniegšanas standartu kopums, norādot papildu informāciju, kas uzņēmumiem vajadzības gadījumā būtu jāatklāj par ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām, kā arī informāciju, kas specifiska nozarei, kurā uzņēmums darbojas. Prioritārā kārtā būtu jāizstrādā standarti uzņēmumiem, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, kur ilgtspējas riski ir visnopietnākie, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas ieguves rūpniecībā, apģērba ražošanā, lielapjoma augkopības, lopkopības un zivsaimniecības produktu nozarē. Komisijai reizi piecos gados šie standarti būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp starptautisko standartu izmaiņas. Pēc pienācīgas rūpības tiesību aktu pieņemšanas būtu jāveic vienreizēja standartu pārskatīšana, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku saskaņotību starp korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu un pienācīgu rūpību.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Tiešsaistes platformai, kas nodrošina piekļuvi informācijai, būtu jāsniedz lietotājiem iespēja viegli tiešsaistē salīdzināt uzņēmumu atklātos datus, tostarp tādās kategorijās kā temati, nozares, valstis, apgrozījums un darbinieku skaits.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.	(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā atvērto datu un mašīnlasāmā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Nodrošināšanas profesijā izšķir ierobežotas un pamatotas nodrošinājuma garantijas. Secinājumus par ierobežotu nodrošinājuma garantiju parasti izsaka negatīva apgalvojuma formā, norādot, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, lai secinātu, ka uz pārbaudāmo priekšmetu attiecas būtiski nepareizi izklāsti. Revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Tādēļ darba apjoms ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ir mazāks nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Veicamais darbs pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, tādēļ tas ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Secinājumus par šāda veida garantiju parasti izsaka pozitīva apgalvojuma formā, un tajos ir norādīts atzinums par pārbaudāmā priekšmeta novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 5. punkts un 29.a panta 5. punkts prasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums ir iesniegts. Tas neprasa, lai neatkarīgs nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs pārbaudītu informāciju, lai gan tas ļauj dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Atšķirībā no prasības, ka obligātajam revidentam jāsniedz pamatota nodrošinājuma garantija attiecībā uz finanšu pārskatiem, gadījumā, ja nebūs nodrošināšanas prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tas apdraudēs atklātās ilgtspējas informācijas ticamību, tādējādi neapmierinot minētās informācijas iespējamo lietotāju vajadzības. Kaut arī mērķis ir izveidot līdzīgu nodrošinājuma līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņojumiem, kopīgi saskaņota standarta neesība attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu rada risku, ka veidosies atšķirīga izpratne un vēlmes par to, kāda būtu pamatota nodrošinājuma garantija dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kas vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. Tādēļ, lai uzlabotu ilgtspējas informācijai nepieciešamo nodrošinājuma līmeni, būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, pamatojoties uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju. Šajā atzinumā būtu jāaptver ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstība Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, process, ko uzņēmums īsteno, lai identificētu informāciju, kas tiek paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, un atbilstība prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmuma ziņojumu sniegšana atbilst Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņojumu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni un vēlmes par to, kas būtu pamatota nodrošinājuma garantija, obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam būtu jāprasa sniegt atzinumu, balstoties uz pamatotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, ja Komisija pieņem nodrošināšanas standartus attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pamatotu nodrošināšanu. Tas arī ļautu pakāpeniski attīstīt ilgtspējas informācijas nodrošināšanas tirgu un uzņēmumu ziņojumu sniegšanas praksi. Visbeidzot, šī pakāpeniskā pieeja pakāpeniski palielinātu arī ziņojošo uzņēmumu izmaksas, ņemot vērā to, ka pamatots nodrošinājums ir dārgāks nekā ierobežots nodrošinājums.	(53) Nodrošināšanas profesijā izšķir ierobežotas un pamatotas nodrošinājuma garantijas. Secinājumus par ierobežotu nodrošinājuma garantiju parasti izsaka negatīva apgalvojuma formā, norādot, ka speciālists nav konstatējis tādus aspektus, lai secinātu, ka uz pārbaudāmo priekšmetu attiecas būtiski nepareizi izklāsti. Revidents veic mazāk pārbaužu nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Tādēļ darba apjoms ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ir mazāks nekā pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Veicamais darbs pamatotas nodrošinājuma garantijas gadījumā ietver plašas procedūras, tostarp ziņojošā uzņēmuma iekšējās kontroles pasākumu izvērtēšanu un substantīvu pārbaudi, tādēļ tas ir ievērojami lielāks nekā ierobežotas nodrošinājuma garantijas gadījumā. Secinājumus par šāda veida garantiju parasti izsaka pozitīva apgalvojuma formā, un tajos ir norādīts atzinums par pārbaudāmā priekšmeta novērtējumu salīdzinājumā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 5. punkts un 29.a panta 5. punkts prasa, lai dalībvalstis nodrošina, ka obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pārbauda, vai nefinanšu paziņojums vai atsevišķais ziņojums ir iesniegts. Tas neprasa, lai neatkarīgs nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs pārbaudītu informāciju, lai gan tas ļauj dalībvalstīm pieprasīt šādu pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Atšķirībā no prasības, ka obligātajam revidentam jāsniedz pamatota nodrošinājuma garantija attiecībā uz finanšu pārskatiem, gadījumā, ja nebūs nodrošināšanas prasības attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, tas apdraudēs atklātās ilgtspējas informācijas ticamību, tādējādi neapmierinot minētās informācijas iespējamo lietotāju vajadzības. Kaut arī mērķis ir izveidot līdzīgu nodrošinājuma līmeni gan finanšu pārskatiem, gan ilgtspējas ziņojumiem, kopīgi saskaņota standarta neesība attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu rada risku, ka veidosies atšķirīga izpratne un vēlmes par to, kāda būtu pamatota nodrošinājuma garantija dažādām ilgtspējas informācijas kategorijām, jo īpaši attiecībā uz tādas informācijas atklāšanu, kas vērsta uz nākotni un ir kvalitatīva. Tādēļ, lai uzlabotu ilgtspējas informācijai nepieciešamo nodrošinājuma līmeni, būtu jāapsver pakāpeniska pieeja, sākot ar obligātā revidenta vai revīzijas uzņēmuma pienākumu sniegt atzinumu par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām, pamatojoties uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju. Šajā atzinumā būtu jāaptver ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstība Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, process, ko uzņēmums īsteno, lai identificētu informāciju, kas tiek paziņota saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, un atbilstība prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus. Revidentam būtu arī jānovērtē, vai uzņēmuma ziņojumu sniegšana atbilst Regulas (ES) 2020/852 8. pantā noteiktajām ziņojumu sniegšanas prasībām. Lai nodrošinātu vienotu izpratni un vēlmes par to, kas būtu pamatota nodrošinājuma garantija, Komisijai līdz 2023. gada 31. oktobrim būtu jāpieņem nodrošinājuma standarti attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pamatotu nodrošināšanu. Obligātajam revidentam vai revīzijas uzņēmumam pēc tam būtu jāprasa sniegt atzinumu, balstoties uz pamatotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību Savienības prasībām. Tas arī ļautu pakāpeniski attīstīt ilgtspējas informācijas nodrošināšanas tirgu un uzņēmumu ziņojumu sniegšanas praksi. Visbeidzot, šī pakāpeniskā pieeja pakāpeniski palielinātu arī ziņojošo uzņēmumu izmaksas, ņemot vērā to, ka pamatots nodrošinājums ir dārgāks nekā ierobežots nodrošinājums.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57a) Būtu jānodrošina augsts ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas darbību neatkarības līmenis, paredzot nesavienojamības principu attiecībā uz iespēju obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veikt vienam un tam pašam obligātajam revidentam vai vienam un tam pašam revīzijas uzņēmumam.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

57.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57b) Revīzijas struktūrām, kuras atbild par ilgtspējas ziņojumiem, vajadzētu būt augsta līmeņa tehniskai un specializētai zinātībai ilgtspējas jomā, lai novērtētu informāciju.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Direktīvas 2006/43/EK 27. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzņēmumu grupu obligātajām revīzijām. Šie noteikumi būtu jāattiecina uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, ja obligāto revīziju veic obligātais revidents.	(60) Direktīvas 2006/43/EK 27. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzņēmumu grupu obligātajām revīzijām. Šie noteikumi būtu jāattiecina uz konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka MVU sniedz vajadzīgo informāciju par ilgtspējas jautājumiem un ietekmi, taču ietekme uz tiem nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2013/34/ES

1. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas:	Šīs direktīvas 19.a, 19.d, 29.a, 30. un 33. pantā, 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā, 34. panta 2. un 3. punktā un 51. pantā paredzētos koordinācijas pasākumus piemēro arī dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas attiecas uz šādiem uzņēmumiem — ar noteikumu, ka tie atbilst 19.a panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem — neatkarīgi no to juridiskās formas:

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2013/34/ES

2. pants – 17. – 20.f punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) direktīvas 2. pantam pievieno šādu 17.–20. punktu:	(2) direktīvas 2. pantam pievieno šādu 17.–20. punktu:
(17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā, un pārvaldības faktori;	(17) “ilgtspējas jautājumi” ir ilgtspējas faktori, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088*4 2. panta 24. punktā, proti, vides, sociālo un ar darbiniekiem saistītu jautājumu un cilvēktiesību ievērošana, kā arī tiesiskuma un labas pārvaldības sistēmu ievērošana valstī, reģionā vai teritorijā, kur darbojas uzņēmums vai tā piegādes ķēde, un pārvaldības faktori;
(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir informācijas sniegšana par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 19.d un 29.a pantu;	(18) “ilgtspējas ziņojumu sniegšana” ir informācijas sniegšana par ilgtspējas jautājumiem saskaņā ar šīs direktīvas 19.a, 19.d un 29.a pantu;
(19) “nemateriālie aktīvi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu;	(19) “nemateriālie aktīvi” ir nefiziskie resursi, kas veicina uzņēmuma vērtības radīšanu, piemēram, intelektuālais, cilvēka, sociālais un attiecību kapitāls;
(20) “neatkarīgs nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008*5 īpašai atbilstības novērtēšanas darbībai, kas minēta šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.	(20) “neatkarīgs nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs” ir atbilstības novērtēšanas struktūra, kas akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008*5 īpašai atbilstības novērtēšanas darbībai, kas minēta šīs direktīvas 34. panta 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā.
	(20a) “augsta riska saimnieciskās darbības nozare” ir saimnieciskās darbības nozare, kas ir īpaši pakļauta ilgtspējas riskiem vai kas, iespējams, būtiski ietekmē vai varētu ietekmēt vidi, cilvēktiesības, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmas valstīs, reģionos vai teritorijās, kur darbojas uzņēmums vai tā piegādes ķēdes, un ko ir definējusi Komisija, pieņemot deleģētos aktus;
	(20b ) “augsta riska uzņēmums” ir uzņēmums, kas darbojas vienā vai vairākās no augsta riska saimnieciskās darbības nozarēm, kuras ir definējusi Komisija, pieņemot deleģētos aktus;
	(20c) “ilgtspējas stratēģija” ir uzņēmuma rīcības plāni nolūkā sasniegt ilgtermiņa IAM un mērķrādītājus saskaņā ar ANO Programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu un citām attiecīgām starptautiskajām saistībām, kā arī Savienības rīcībpolitikām un tiesību aktiem. Tā ietver pienācīgas rūpības procesus uzņēmuma darbībā, kuru mērķis ir identificēt un pārvaldīt iespējamus vai pašreizējus nelabvēlīgus riskus un ietekmi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
	(20d) “mērķrādītāji” ir izmērāmi, konkrēti, laikā ierobežoti un attiecīgā gadījumā zinātniski pamatoti rādītāji;
	(20e)  “zinātniski pamatoti un izmērāmi īpaši mērķrādītāji” ir rādītāji, kuros ņemta vērā ANO programma “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ziņojumi un analīze par ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kā arī ES stratēģija “Eiropa 2020”;
	(20f) “būtiska ietekme” ir nelabvēlīga ietekme uz cilvēkiem, viņu pamata cilvēktiesībām un vidi, kā arī uz tiesiskumu un pārvaldības sistēmām valstī, reģionā vai teritorijā, kur darbojas uzņēmums vai tā piegādes un vērtību ķēde, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, ņemot vērā tā darbību, produktus un pakalpojumus, darījumdarbības attiecības, meitasuzņēmumus un piegādes ķēdi, pamatojoties uz to, cik nopietna ir ietekme uz ilgtspējas jautājumiem, un to personu skaitu, kuras tiek vai varētu tikt ietekmētas, vai arī videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli; un kas rada lielāko kaitējumu salīdzinājumā ar pārējo uzņēmuma identificēto ietekmi.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielie uzņēmumi un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielie uzņēmumi, sabiedriskas nozīmes struktūras un visi 3. panta 7. punktā minētie uzņēmumi, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā laikā, kad tie veic savas darbības iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus saskaņā ar 19.b panta 1. punktā noteikto kārtību, tie uzņēmumi, kas ir reģistrēti kā fondi, partnerības vai līdzīgas struktūras un atbilst uzņēmuma kritērijiem, un, sākot no 2026. gada 1. janvāra, arī mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, kā arī 3. panta 2. un 3. punktā minētie mazie un vidējie uzņēmumi, kas darbojas vienā vai vairākās augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, kuras definējusi Komisija, pieņemot deleģētu aktu, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas īss apraksts, tostarp:	(a) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas, kā arī tās īstenošanas īss apraksts, tostarp:
	(-i) (jauns) apraksts par uzņēmuma identificēto nelabvēlīgo ietekmi un riskiem saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši par ietekmi un riskiem, kas varētu īstenoties uzņēmuma piegādes un vērtību ķēdēs, cita starpā jaunattīstības valstīs; jānodrošina pārredzamība attiecībā uz produktiem, pakalpojumiem un radītajiem aktīviem;
(i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņām;
(ii) uzņēmuma iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) uzņēmuma iespējas un riski, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku;
(iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) uzņēmuma plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;
	(iiia) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģijas palīdz īstenot ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam jaunattīstības valstīs, kurās darbojas uzņēmums un tā piegādes un vērtību ķēdes;
	(iiib) uzņēmuma plāni ar mērķi nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ievērotas darba ņēmēju tiesības un iespējami skartās kopienas;
(iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	(iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un vajadzības, riska pārvaldība un uzņēmuma galvenā pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņām visā piegādes un vērtību ķēdē;
(v) tas, kā uzņēmuma stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(v) tas, kā uzņēmuma ilgtspējas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, klimata pārmaiņām un saistītajiem mērķrādītājiem galveno risku, iespēju un būtiskas ietekmes ziņā, kā arī sasniegtie rezultāti;

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar uzņēmuma izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) apraksts par laikā ierobežotiem, īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājiem, kas saistīti ar uzņēmuma izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem un ir vērsti uz riskiem, iespējām un uzņēmuma darbības ietekmi, kopā ar attiecīgiem pierādījumiem, ja šādi mērķrādītāji ir zinātniski pamatoti, un par uzņēmuma paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu, cita starpā:
	(i) skaidri noteikts plāns mērķrādītāju sasniegšanai un attiecīgs grafiks;
	(ii) metodes, galvenie dati un pamatojums, kas izmantots šo mērķrādītāju noteikšanā un kam jāatbilst principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē;
	(iii) mērķrādītāji, kas jāpārskata neatkarīgiem zinātniskiem pārbaudītājiem un jādara pieejami plašai sabiedrībai, arī informācija par to, kā un kādā mērā uzņēmums ir pieskaņojies plašākai stratēģijai, kas atzīstama par “vides ziņā ilgtspējīgu” saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852;
	(iv) attiecīgā gadījumā — analīze par progresa trūkumu attiecībā uz minētajiem mērķrādītājiem un iemesli, kuru dēļ nav bijis iespējams vai nav izdevies sasniegt starpposma un galīgos mērķrādītājus;
	(vi) darbības, kas jāveic, lai sekmīgi sasniegtu minētos mērķrādītājus, cita starpā korektīvie pasākumi un ieguldījumu, darbību un pieņemto rīcībpolitiku apraksts.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu un sastāvu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, cita starpā:
	(i) tas, kādā mērā minētās struktūras plāno ņemt vērā ilgtspējas jautājumus un attiecīgā gadījumā to rīcībā esošie resursi, kas to dara iespējamu;
	(ii) to locekļu atalgojuma shēmu atbilstība uzņēmuma ilgtspējas stratēģijai;
	(iii) iesaiste pienācīgas rūpības procesā, kas īstenots saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un attiecībā uz nelabvēlīgu ietekmi, kā arī iesaiste un informācijas apmaiņa ar dažādām ieinteresētajām personām, kuras skar identificētā ietekme;
	(iv) iesaiste uzņēmuma risku un iespēju analīzē saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
	(v) process, kas izveidots, lai pārraudzītu ar ilgtspējas jautājumiem saistītās uzņēmuma stratēģijas īstenošanu;
	(vi) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu īpašās zināšanas ilgtspējas jautājumos un apspriešanās ar ārējiem ekspertiem;
	(vi) jautājumi, ko šīs struktūras risinājušas pārskata periodā;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;	(d) apraksts par uzņēmuma politiku saistībā ar ilgtspējas jautājumiem un jo īpaši saistībā ar identificēto pašreizējo un iespējamo būtisko ietekmi un iespējām;

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) apraksts par:	(e) apraksts par:
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, jo īpaši saistībā ar cilvēktiesībām, sociālajām tiesībām, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām un pienācīgu rūpību vides jomā visā piegādes un vērtību ķēdē, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un starptautiskajām un reģionālajām cilvēktiesību konvencijām, vadlīnijām un standartiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un SDO pamatkonvencijām.
	Ziņošanas prasības attiecībā uz pienācīgu rūpību būtu jābalsta uz gaidāmajiem tiesību aktiem par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā.
	Aprakstā par pienācīgas rūpības procesu uzņēmuma darbībā iekļauj informāciju vismaz attiecībā uz:
	- pašreizējās un iespējamas nelabvēlīgas ietekmes identificēšanu, novērtēšanu un prioritātes noteikšanu,
	- šādas ietekmes novēršanu, mazināšanu un izbeigšanu,
	- īstenošanas un rezultātu uzraudzību,
	- nelabvēlīgi ietekmēto cilvēku apzināšanu un iesaistīšanu, kā arī
	- brīdināšanas mehānismiem un to, kā tiek saņemtas un pārvaldītas sūdzības;
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma piegādes un vērtību ķēdi (jo īpaši pienācīgas rūpības procesā identificēto ietekmi), tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, arī attiecībā uz:
	- visiem cilvēkiem, kurus skar minētā ietekme, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas bieži saskaras ar diskrimināciju vai atrodas neaizsargātā situācijā, piemēram, sievietēm, bērniem, minoritātēm, pirmiedzīvotājiem, cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību vai sociālo atstumtību, LGBTIQ, cilvēkiem ar invaliditāti,
	- uzņēmuma darījumdarbības rīcībpolitiku, prakses un lēmumu negatīvo vai pozitīvo ietekmi uz identificētajiem jautājumiem, arī attiecībā uz uzņēmuma rīcībpolitikām un praksi iegādes jomā;
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko identificē, novērtē, novērš, mazina, izbeidz, uzrauga, paziņo, izskaidro, risina un labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apraksts par uzņēmumu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no šādiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;	(f) apraksts par uzņēmumu apdraudošajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur uzņēmums ir atkarīgs no šādiem jautājumiem, un par to, kā uzņēmums minētos riskus pārvalda;

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	(g) rādītāji — arī ar darbības rezultātiem, ietekmi un rezultātiem saistītie rādītāji —, kuri attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu un kurus ar deleģētu aktu pieņem Komisija.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu un retrospektīvu informāciju, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju.	3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu un retrospektīvu informāciju, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Tā ir skaidra, pieejama, precīza, koncentrēta un uzticama.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Šā panta 1. un 2. punktā minētā informācija ietver visu informāciju par uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp uzņēmuma paša darbību, darbaspēku, ieguldījumiem, aktīviem, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, jo īpaši augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs, kas ir lietderīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi un riskus saistībā ar ilgtspējas jautājumiem.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.	Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta vadības ziņojumā saskaņā ar 19. pantu, un par summām, kas norādītas gada finanšu pārskatos.
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši savai valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu uzņēmuma komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par uzņēmuma attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un darbības ietekmi.	svītrots

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju publicē īpašā vadības ziņojuma sadaļā un formātā, kas ir ekvivalents finanšu pārskatu publicēšanai noteiktajam formātam un ar to saskanīgs.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Uzņēmumi paziņo 1.–3. punktā minēto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas minēti 19.b pantā.	4. Uzņēmumi paziņo 1.–3. punktā minēto informāciju saskaņā ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, kas minēti 19.b pantā, un pievieno visu meitasuzņēmumu atsevišķos ziņojumus dalījumā pa valstīm.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai izveidotu un atjauninātu 19.a panta 1. punktā noteikto augsta riska saimnieciskās darbības nozaru sarakstu. Sagatavojot šo sarakstu, Komisija ņem vērā Ilgtspējīga finansējuma platformas — kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu — darbu un ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, arī attiecībā uz ieguves rūpniecību, lauksaimniecību, apģērbu un apavu ražošanu, finanšu nozari un starptautisko kuģniecību, kā arī citus attiecīgus ANO struktūru norādījumus par konkrētām nozarēm. Nozaru sarakstā ir ņemta vērā nepieciešamība pēc saskaņotības ar NACE klasifikāciju.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētajiem pienākumiem, ja minētais uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. un 29.a pantu. Uzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK*6 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	7.
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām.
Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē tāda uzņēmuma darbību, kas atbilst 1.–4. punktā noteiktajām prasībām, var pieprasīt, lai minētā mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā.
No 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem atbrīvota uzņēmuma vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Tā mātesuzņēmuma, uz kuru attiecas 1.–4. punktā noteiktie pienākumi, meitasuzņēmuma vadības ziņojumā ir norādīts tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. un 29.a pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts 19.b pantā minētajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos;
(a) tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. un 29.a pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts 19.b pantā minētajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos;
(b) norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–4. punktā.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un attiecīgā gadījumā norāda struktūru, kādā šī informācija jāpaziņo. Jo īpaši:	1. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 49. pantu, lai noteiktu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus. Šajos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāsniedz saskaņā ar 19.a un 29.a pantu, un norāda struktūru, formātu, kādā šī informācija jāpaziņo, kā arī aprēķina metodi. Jo īpaši:
(a) Komisija līdz 2022. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.	(a) Komisija 18 mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņem deleģētos aktus, norādot, kāda informācija uzņēmumiem ir jāpaziņo saskaņā ar 19.a panta 1. un 2. punktu, un vismaz norādot informāciju, kas atbilst finanšu tirgus dalībnieku vajadzībām, ievērojot informācijas atklāšanas pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2019/2088.
(b) Komisija līdz 2023. gada 31. oktobrim pieņem deleģētos aktus, norādot:	(b) Komisija divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pieņem deleģētos aktus, norādot:
(i) vajadzības gadījumā papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām;	(i) precīzā un pieejamā formātā — papildu informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo par 19.a panta 2. punktā uzskaitītajiem ilgtspējas jautājumiem un ziņojumu sniegšanas jomām;
	(ia) galvenos mērķrādītājus, uz kuriem balstoties, visiem uzņēmumiem jāsniedz ziņojumi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem;
(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas.	(ii) informāciju, kas uzņēmumiem jāpaziņo un kas ir specifiska nozarei, kurā tie darbojas. Prioritārā kārtā izstrādā standartus uzņēmumiem, kas darbojas augsta riska nozarēs;
	(iia) konkrētus izmērāmus mērķus, kuru pamatā ir zinātniskie pierādījumi, kā noteikts 2. panta 20.b punktā;
	(iib) kritērijus un īstenošanas noteikumus par informāciju attiecībā uz 19.a panta 1. punktā minēto MVU ilgtspējas ziņojumu sniegšanu;
	(iic) kritērijus un īstenošanas noteikumus attiecībā uz to 3. panta 7. punktā minēto uzņēmumu ilgtspējas ziņojumu sniegšanu, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti un kuri nav iedibināti Savienības teritorijā laikā, kad tie darbojas iekšējā tirgū, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus.
Komisija vismaz reizi trijos gados, skaitot no piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, un vajadzības gadījumā groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos.	Komisija vismaz reizi piecos gados, skaitot no piemērošanas dienas, pārskata visus deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehniskos ieteikumus, ar nosacījumu, ka šādi ieteikumu sagatavošana bijusi neatkarīga un ir nodrošināta visu attiecīgo ieinteresēto personu jēgpilna dalība procesā. Vajadzības gadījumā Komisija groza šos deleģētos aktus, ņemot vērā attiecīgās izmaiņas, tostarp izmaiņas starptautiskajos standartos. Turklāt pēc gaidāmo tiesību aktu par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā pieņemšanas Komisija veic iepriekš minēto deleģēto aktu vienreizēju pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, salīdzināma un ticami sniegta.	Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas minēti 1. punktā, tiek prasīts, lai paziņojamā informācija būtu saprotama, koncentrēta, pieejama, precīza, relevanta, reprezentatīva, pārbaudāma, uzticama, salīdzināma un ticami sniegta.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Attiecīgā gadījumā informācija ir zinātniski pamatota un izmērāma. Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti 1. punktā, paredz, ka uzņēmumiem ir jāatklāj visa attiecīgā informācija, kas vajadzīga paziņotās informācijas izprašanai.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par vides faktoriem, tostarp informāciju par:	(a) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par vides faktoriem, tostarp informāciju par:
(i) klimata pārmaiņu mazināšanu;	(i) klimata pārmaiņu mazināšanu, arī siltumnīcefekta gāzu emisijas mazināšanu un pamatotu skaidrojumu par uzņēmuma darījumdarbības modeļa un stratēģijas saskaņotību ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C;
(ii) pielāgošanos klimata pārmaiņām;	(ii) pielāgošanos klimata pārmaiņām, arī identificējot riskus saskaņā ar dažādiem klimata scenārijiem, un mērķrādītājiem un sīki izstrādātiem pārkārtošanās plāniem šo risku novēršanai;
(iii) ūdens un jūras resursiem;	(iii) ūdens, augsnes, zemes un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, arī informāciju par izmaiņām minēto resursu kvalitātē vai kvantitātē un par citu lietotāju un vietējo ieinteresēto personu taisnīgu piekļuvi šiem resursiem;
(iv) resursu izmantošanu un aprites ekonomiku;	(iv) mērķrādītājiem attiecībā uz resursu izmantošanas ierobežošanu un aprites ekonomikas īstenošanu;
(v) piesārņojumu;	(v) jebkāda veida piesārņojumu, arī piesārņojumu ar plastmasu, ūdens, gaisa un augsnes piesārņojumu un difūzo piesārņojumu;
(vi) bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām;	(vi) bioloģisko daudzveidību un ekosistēmām, arī mērķrādītājiem attiecībā uz atmežošanas un ietekmes uz savvaļas floru un faunu samazināšanu;
	(via) dzīvnieku labturību, arī dzīves un pārvadāšanas apstākļiem;

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp informāciju par:	(b) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp informāciju par:
(i) vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu, apmācībām un prasmju attīstību, kā arī cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu;	(i) uzņēmuma darbaspēku, tostarp pa valstīm sadalītus datus par:
	- darbaspēka sastāvu un daudzveidību attiecībā uz neaizsargātām grupām, dzimumu līdztiesību un gadījuma rakstura darbinieku izmantošanu,
	- vienādām iespējām visiem, tostarp par dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par vienādu darbu vai vienādas vērtības darbu, kā arī par darba samaksas pārredzamību,
	- algas līmeņiem dalījumā pa dzimumiem, kvartilēm un profesionālajām kategorijām, salīdzinot ar piemērojamās minimālās algas līmeņiem un iztikas minimumu,
	- biedrošanās brīvību, koplīgumu aptvērumu, sociālā dialoga praksi, kā arī apspriešanos ar darba ņēmējiem un viņu informēšanu un iesaistīšanu,
	- darba apstākļiem, tostarp nodrošinātu nodarbinātību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi, arī datus par negadījumiem darbavietā un drošības programmām saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/391,
	- cilvēku ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu,
	-apmācībām un prasmju attīstību dalījumā pa stundām, dzimumiem un darba ņēmēju kategorijām, kā arī vidējos izdevumus uz darba ņēmēju par apmācību,
	- pasākumiem, kas veikti nolūkā samazināt nelīdztiesību,
	- daudzveidību visos vadības līmeņos, jo īpaši attiecībā uz sieviešu skaitu valdē un par darbaspēku dalījumā pēc dzimuma, vecuma, etniskās piederības un citiem iespējamiem attiecīgiem faktoriem;
(ii) darba apstākļiem, tostarp drošu un pielāgojamu nodarbinātību, algām, sociālo dialogu, koplīgumu slēgšanu un darbinieku iesaisti, darba un privātās dzīves līdzsvaru un veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi;	(ii) darba ņēmējiem vērtību ķēdē, tostarp:
	- nozares datiem par darba ņēmējiem vērtību ķēdēs, kas saistītas ar pašreizējas vai iespējamas nelabvēlīgas ietekmes augstu iespējamību, atbilstoši datiem par uzņēmuma darbaspēku,
	- informāciju par ietekmi uz cilvēktiesībām, arī attiecībā uz piespiedu darbu, bērnu darbu, privātumu, vārda brīvību, piekļuvi tīram ūdenim un sanitārijai, kā arī atbilstīgiem mājokļiem, un
	- informāciju par darbaspēka izmaksu aizsardzību, samaksas termiņiem un atcelšanu saistībā ar iegādes politiku un praksi;
(iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;	(iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, attiecīgajās SDO konvencijās un jo īpaši Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā, Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, EASO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un tās papildprotokolos, ANO/EEK Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija), ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un tās brīvas, iepriekšējas un apzinātas piekrišanas principā, SDO Konvencijā par pirmiedzīvotāju un cilšu iedzīvotāju tiesībām (1989) un Cilvēktiesību padomes 2021. gada 8. oktobrī pieņemtajā Rezolūcijā 48/13 par cilvēktiesībām uz tīru un veselīgu vidi;
	(iiia) uzņēmuma vērtību ķēdi, kas saistīta ar pašreizēju un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, arī konkrētās nozares informāciju par piegādātājiem, piegādāto produktu un sniegto pakalpojumu veidiem un tādu preču un materiālu izcelsmi un izsekojamību, kas saistīti ar augstu pašreizējas vai iespējamas nelabvēlīgas ietekmes uz ilgtspējas jautājumiem iespējamību;
	(iiib) skartajām kopienām, arī informāciju par:
	- ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumiem, ko veicis uzņēmums vai tā piegādes un vērtību ķēdes,
	- pirmiedzīvotāju tiesību ievērošanu un ar tiesībām uz brīvu iepriekšēju un informētu piekrišanu saistītās uzņēmuma politikas īstenošanu,
	- personu veselību un drošību, pulcēšanās brīvību un vārda brīvību,
	- ietekmi uz cilvēktiesībām saistībā ar zemi un piekļuvi ūdenim un
	- ekonomisko ietekmi uz kopienām;
	(iiic) uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu īstenošanu un rezultātiem.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par pārvaldības faktoriem, tostarp informāciju par:	(c) norāda informāciju, kas uzņēmumiem jāatklāj par pārvaldības faktoriem, tostarp informāciju par:
(i) uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, tostarp attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, un to sastāvu;	(i) uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, tostarp attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, iesaisti un pienācīgas rūpības stratēģijas atbilstīgu īstenošanu, arī attiecībā uz iesaisti ar ieinteresētajām personām, kuras skar identificētā ietekme, un to sastāvu;
	(ia) valsts, starptautiskajās un Savienības tiesībās noteikto darba ņēmēju tiesību uz informāciju un apspriešanos ar viņiem ievērošanu;
(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu;	(ii) darījumdarbības ētiku un korporatīvo kultūru, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanas politiku, riska novērtējumus un programmu, vardarbības darbavietā novēršanu, aizskarošas izturēšanās novēršanu un uzņēmuma iekšējiem brīdināšanas mehānismiem un pasākumiem trauksmes cēlēju aizsardzībai;
(iii) uzņēmuma politisko iesaisti, tostarp lobēšanas darbībām;	(iii) uzņēmuma politisko un stratēģisko iesaisti un ietekmi, tostarp tā tiešās un netiešās lobēšanas darbībām, izdevumiem un politiskajiem ziedojumiem;
	(iiia) attiecību ar valsts sektora dalībniekiem un jo īpaši ar valsts pārvaldes iestādēm pārvaldību un kvalitāti un informāciju par valsts administratīvās procedūras praksi, tostarp publiskā iepirkuma jomā;
(iv) attiecību ar darījumdarbības partneriem pārvaldību un kvalitāti, tostarp maksājumu praksi;	(iv) darījumdarbības partneru pārvaldību un attiecību kvalitāti, tostarp maksājumu un iegādes praksi, jo īpaši attiecībā uz MVU;
	(iva) uzņēmumu tiesvedības un strīdu alternatīvas izšķiršanas praksi;
	(ivb) nodokļu praksi dalījumā pa valstīm;
	(ivc) drošības praksi;
(v) uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp saistībā ar uzņēmuma ziņojumu sniegšanas procesu.	(v) uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp saistībā ar uzņēmuma ziņojumu sniegšanas procesu un pienācīgas rūpības stratēģijas īstenošanu;
	(va) uzņēmuma jēgpilnu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, vietējām kopienām, neformāliem dalībniekiem un struktūrām ilgtspējas jautājumos, jo īpaši saistībā ar taisnīgas pārkārtošanās pasākumiem un uzņēmuma sociālo mērķi;
	(vb) faktisko īpašnieku un organizatorisko struktūru, arī meitasuzņēmumiem, saistītajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem un līdzdalībām, kas nav pilnībā konsolidētas;
	(vc) korporatīvās komunikācijas un informācijas stratēģiju un praksi;
	(vd) tiesiskuma un labas pārvaldības sistēmu ievērošanu valstī, reģionā vai teritorijā, kur darbojas uzņēmums un tā vērtību un piegādes ķēde, un ietekmi uz tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Uzņēmumi, uz kuriem attiecas pienākums sagatavot un publiskot ziņojumu par maksājumiem, kas veikti valdībām saskaņā ar 42. pantu, projektu līmenī, kā noteikts 41. panta 4. punktā, atklāj visus dokumentus un datus, kas vajadzīgi, lai izprastu to ilgtspējas ziņojumu saskaņā ar 19.a pantu. Minētie dokumenti ietver:
	(a) visus līgumus, licences, nomas līgumus un koncesijas, tostarp pielikumus un grozījumus, kur norādīti noteikumi, kas attiecas uz naftas, gāzes un minerālu resursu izmantošanu;
	(b) visus nolīgumus vai nolīgumu kopumus, kas saistīti ar preču un pakalpojumu piegādi (arī aizdevumiem, dotācijām un infrastruktūras darbiem) pilnīgā vai daļējā apmaiņā pret naftu, gāzi vai minerālu izpēti, vai ražošanas koncesijām, vai šādu preču fizisku piegādi;
	(c) visus nolīgumus, kas pamato uzņēmumu sociālos izdevumus, un
	(d) visus ietekmes uz vidi un/vai sociālās ietekmes novērtējumus.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Šā panta 1. punktā minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ietver novērtēšanas mehānismu, kas balstīts uz kvalitatīvu informāciju un rādītājiem un kas atklāto ilgtspējas informāciju padara salīdzināmu uzņēmumu starpā un ļauj kvantitatīvi novērtēt korporatīvās ilgtspējas rezultātus, lai uz to balstītu publiskos iepirkumus, valsts atbalstu un citus politikas pasākumus.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā:	3. Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 1. punktu, Komisija nodrošina saskaņotību ar savu darbu un darbu, kas tiek veikts, īstenojot pasaules mēroga standartu noteikšanas iniciatīvas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas jomā, un pašreizējiem standartiem un satvariem, kas izveidoti dabas kapitāla uzskaites, atbildīgas darījumdarbības, korporatīvas sociālās atbildības, ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un cita veida ilgtspējīgas attīstības jomās. Komisija turklāt ņem vērā:

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) kritērijus, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7;	(c) kritērijus, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852*7, un kuru iespējamību praksē nodrošina Komisija, tostarp ar konkrētiem modeļiem un piemēriem;
____________________	_________
*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	*7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.b pants – 3. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem1a.
	___________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.d pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu.	1. Uzņēmumi, uz kuriem attiecas 19.a pants, sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus vienotā elektroniskā ziņošanas formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/815*15 3. pantu, kā arī iezīmē sniegtos ziņojumus par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu, kā arī ar citām regulām, kas minētas 19.b pantā.

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

20. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) apraksts par īstenoto daudzveidības rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu un tādiem citiem aspektiem kā, piemēram, vecums vai izglītība un profesionālā pieredze, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā. Ja šāda rīcībpolitika netiek īstenota, paziņojumā sniedz paskaidrojumu par šādas rīcībpolitikas neesību.	(g) apraksts par īstenoto daudzveidības un iekļaušanas rīcībpolitiku attiecībā uz uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām saistībā ar dzimumu līdztiesību, diskriminācijas novēršanu, atbalstu minoritāšu un neaizsargātām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, un tādiem citiem aspektiem kā, piemēram, vecums vai izglītība un profesionālā pieredze, par šīs daudzveidības rīcībpolitikas mērķiem, veidu, kā to īsteno, un rezultātiem ziņojumu sniegšanas periodā.

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.	1. Lielas grupas mātesuzņēmumi konsolidētā vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu grupas ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju dalījumā pa valstīm, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē grupas attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Minētā informācija tiek publicēta īpašā konsolidētā vadības ziņojuma sadaļā un formātā, kas ir ekvivalents finanšu pārskatu publicēšanai noteiktajam formātam un ar to saderīgs.

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas īss apraksts, tostarp:	(a) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas īss apraksts, tostarp:
(i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem;	(i) grupas darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturība pret riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņām;
(ii) grupas iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem;	(ii) grupas iespējas un riski, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem un pārkārtošanos uz oglekļneitrālu ekonomiku;
	(iia) uzņēmuma novērtējums par savu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem;
(iii) grupas plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;	(iii) grupas plāni, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tās darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu;
(iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	(iv) tas, kā grupas darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā grupas ieinteresēto personu intereses, īpaši norādot to, vai ir notikusi tieša apspriešanās ar ieinteresētajām personām, lai gūtu šādu informāciju, un grupas ietekme uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp grupas pasākumi ar mērķi nodrošināt darba ņēmēju tiesību ievērošanu, pienācīgus darba apstākļus, taisnīgu atalgojumu, apmācību un tālākizglītību darba ņēmējiem, informācijas sniegšanu un apspriešanos ar darba ņēmējiem, kā arī arodbiedrību tiesību aizsardzību;
(v) tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(v) tas, kā grupas stratēģijā ir integrēti ilgtspējas jautājumi un attiecīgie mērķrādītāji saistībā ar galvenajiem riskiem, iespējām un būtisku ietekmi, un tas, kā grupas stratēģija tiek īstenota attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem un klimata pārmaiņām;

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apraksts par mērķrādītājiem, kas saistīti ar grupas izvirzītajiem ilgtspējas jautājumiem, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;	(b) apraksts par zinātniski pamatotiem un laikā ierobežotiem īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājiem, ko grupa noteikusi, lai ņemtu vērā galvenos riskus, iespējas un savu darbību ietekmi attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, kopā ar attiecīgiem pierādījumiem, un par grupas paveikto virzībā uz šo mērķrādītāju sasniegšanu;

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(c) apraksts par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp attiecībā uz:
	(i) jautājumiem, ko šīs struktūras risinājušas pārskata periodā,
	(ii) šo struktūru iesaisti pienācīgas rūpības procesā, kas īstenots saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, lai identificētu nelabvēlīgu ietekmi, arī attiecībā uz jebkādu tiešu iesaisti ar ieinteresētajām personām, kuras skar identificētā ietekme,
	(ii) šo struktūru iesaisti analīzē par uzņēmuma galvenajiem riskiem un iespējām saistībā ar ilgtspējas jautājumiem,
	(iii) ar ilgtspējas jautājumiem saistītās uzņēmuma stratēģijas un mērķrādītāju apstiprināšanu un to īstenošanai vajadzīgo finanšu resursu apstiprināšanu,
	(iv) ar ilgtspējas jautājumiem saistītās uzņēmuma stratēģijas īstenošanas īpašu uzraudzību,
	(v) administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu īpašajām zināšanām ilgtspējas jautājumos un apspriešanos ar ārējiem ekspertiem;

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) apraksts par:	(e) apraksts par:
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspēju, jo īpaši saistībā ar vidi, cilvēktiesībām, tiesiskumu un labas pārvaldības sistēmām visā piegādes un vērtību ķēdē, arī attiecībā uz dzimumu līdztiesību un darba ņēmēju tiesībām, kā arī plāniem izskaust bērnu darbu un piespiedu darbu saskaņā ar starptautiskajām un reģionālajām cilvēktiesību konvencijām, vadlīnijām un standartiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, kā arī saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem pienācīgas rūpības jomā (Direktīva (ES) XX/XX).
	Ziņošanas prasības attiecībā uz pienācīgu rūpību balstās uz gaidāmajiem tiesību aktiem par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā;
	(ia) uzņēmuma vērtību ķēdes struktūru, tostarp norādot tā darbības, meitasuzņēmumus, piegādātājus un darījumdarbības attiecības. Atklātajai informācijai būtu jāietver nosaukumi, atrašanās vietas, piegādāto produktu un sniegto pakalpojumu veidi;
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar grupas vērtību ķēdi un kas identificēta pienācīgas rūpības procesā, tostarp ar tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, meitasuzņēmumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi, arī attiecībā uz visiem cilvēkiem, kurus skar minētā ietekme, īpašu uzmanību pievēršot personām, kas bieži saskaras ar diskrimināciju vai ir neaizsargātā situācijā, piemēram, sievietēm, bērniem, minoritātēm, pirmiedzīvotājiem, cilvēkiem, kas saskaras ar nabadzību vai sociālo atstumtību, LGBTIQ vai cilvēkiem ar invaliditāti; uzņēmuma darījumdarbības rīcībpolitiku, prakses un lēmumu ietekmi uz identificētajiem jautājumiem, arī saistībā ar uzņēmuma rīcībpolitikām un praksi iegādes jomā;
(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;	(iii) jebkuru veikto darbību, ar ko identificē, novērtē, novērš, mazina, izbeidz, uzrauga, paziņo, izskaidro, risina un labo faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un šīs darbības rezultātiem;

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) apraksts par grupu apdraudošajiem galvenajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par galvenajām jomām, kur grupa ir atkarīga no šādiem faktoriem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;	(f) apraksts par grupu apdraudošajiem riskiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem, tostarp par jomām, kur grupa ir atkarīga no šādiem faktoriem, un par to, kā grupa minētos riskus pārvalda;

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 2. punkts – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) rādītāji, kas attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu.	(g) rādītāji, kuri attiecas uz a)–f) apakšpunktā minēto informācijas atklāšanu un kurus Komisija nosaka deleģētā aktā, ņemot vērā EFRAG tehniskos ieteikumus.

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kā arī kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika periodus.	3. Informācija, kas minēta 1. un 2. punktā, ietver pēc iespējas uz nākotni vērstu informāciju un informāciju par iepriekšējiem darbības rezultātiem, kas ir kvalitatīva un kvantitatīva. Attiecīgā gadījumā šajā informācijā ņem vērā īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa laika periodus.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.	Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver informāciju par grupas vērtību ķēdi, tostarp tās pašas darbību, darbaspēku, ieguldījumiem, aktīviem, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi.
Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kas norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.	Attiecīgā gadījumā 1. un 2. punktā minētā informācija ietver arī atsauces un papildu skaidrojumus par citu informāciju, kas iekļauta konsolidētajā vadības ziņojumā saskaņā ar šīs direktīvas 29. pantu, un par summām, kas norādītas konsolidētajos gada finanšu pārskatos.
Dalībvalstis var ļaut izņēmuma gadījumos nesniegt informāciju par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām notiek sarunas, ja administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi, kas rīkojas atbilstoši tiem valsts tiesību aktos paredzētajai kompetencei, pienācīgi pamatotā atzinumā, par kuru tiem ir kolektīva atbildība, uzskata, ka šādas informācijas sniegšana nopietni kaitētu grupas komerciālajam stāvoklim, un ja šāda informācijas nesniegšana nekavē godīga un vispusīga priekšstata iegūšanu par grupas attīstību, darbības rezultātiem, stāvokli un tās darbības ietekmi.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2013/34/ES

29.a pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Mātesuzņēmumu, kas ir arī meitasuzņēmums, atbrīvo no 1.–4. punktā paredzētā pienākuma, ja minētais atbrīvotais mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti cita uzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā, kas ir sagatavots saskaņā ar 29. pantu un šo pantu. Mātesuzņēmumu, kas ir meitasuzņēmums mātesuzņēmumam, kurš veic uzņēmējdarbību trešā valstī, arī atbrīvo no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, ja šis uzņēmums un tā meitasuzņēmumi ir iekļauti minētā mātesuzņēmuma konsolidētajā vadības ziņojumā un ja šis konsolidētais vadības ziņojums ir sagatavots tādā veidā, ko saskaņā ar attiecīgajiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti atbilstīgi Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktam, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kādu paredz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti šīs direktīvas 19.b pantā.	7.
Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem.	Mātesuzņēmuma konsolidēto vadības ziņojumu, kas minēts pirmajā daļā, publicē saskaņā ar 30. pantu tādā veidā, kā to nosaka tās dalībvalsts tiesību akti, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, uz ko attiecas 1.–4. punktā noteiktie pienākumi.
Dalībvalsts, kura regulē tāda mātesuzņēmuma darbību, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, var pieprasīt, lai šā punkta pirmajā daļā minētais konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā un lai jebkurš nepieciešamais tulkojums šajās valodās būtu apstiprināts tulkojums.	Dalībvalsts, kura regulē mātesuzņēmuma darbību, var pieprasīt, lai minētā mātesuzņēmuma konsolidētais vadības ziņojums tiktu publicēts dalībvalsts oficiālajā valodā vai starptautiskajā finanšu nozarē ierastā valodā.
Mātesuzņēmuma, kas ir atbrīvots no 1.–4. punktā noteiktajiem pienākumiem, konsolidētajā vadības ziņojumā tiek iekļauta visa šāda informācija:	Mātesuzņēmuma, uz kuru attiecas 1.–4. punktā noteiktie pienākumi, meitasuzņēmumu konsolidētajā vadības ziņojumā tiek norādīts tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. pantu un šo pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi attiecīgiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas pieņemti saskaņā ar 19.b pantu;
(a)  tā mātesuzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese, kas sniedz informāciju grupas līmenī saskaņā ar 29. pantu un šo pantu vai tādā veidā, ko atbilstīgi attiecīgiem īstenošanas pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 4. punkta i) apakšpunktu, var uzskatīt par līdzvērtīgu tam veidam, kas tiek prasīts ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos, kas pieņemti saskaņā ar 19.b pantu;
(b)  norāde, ka uzņēmums ir atbrīvots no pienākumiem, kas noteikti šā panta 1.–4. punktā.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

30. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr dalībvalstis var atbrīvot uzņēmumus no pienākuma publicēt vadības ziņojumu, ja ir viegli īstenojama iespēja pēc pieprasījuma saņemt ikviena šāda ziņojuma vai kādas tā daļas kopiju par cenu, kas nav lielāka par tās administratīvajām izmaksām.	svītrots

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz ierobežotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām.”;	(aa) attiecīgā gadījumā sniedz atzinumu, kas balstīts uz pamatotu nodrošinājuma garantiju, par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību šīs direktīvas prasībām, tostarp par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas atbilstību ziņojumu sniegšanas standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 19.b pantu, par procesu, ko uzņēmums veic, lai identificētu informāciju, kura paziņota saskaņā ar minētajiem ziņojumu sniegšanas standartiem, un par atbilstību prasībai iezīmēt ilgtspējas ziņojumus saskaņā ar 19.d pantu, kā arī attiecībā uz atbilstību Regulas (ES) 2020/852 8. panta ziņojumu sniegšanas prasībām.”;

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

34. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis var atļaut neatkarīgam nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā.	3. Dalībvalstis atļauj neatkarīgam nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējam sniegt 1. punkta otrās daļas aa) apakšpunktā minēto atzinumu, ja uz šo pakalpojumu sniedzēju attiecas prasības, kas atbilst Direktīvā 2006/43/EK izklāstītajām prasībām attiecībā uz ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, kā noteikts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta r) apakšpunktā.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija ņem vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šie ieteikumi ir izstrādāti, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, kā arī izmantojot attiecīgu ieinteresēto personu zinātību, un ja tiem ir pievienota izmaksu un ieguvumu analīze, kas ietver analīzi par šo tehnisko ieteikumu ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem.	Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar 19.b un 19.c pantu, Komisija nodrošina arodbiedrību iesaisti. Komisija arī iesaista citas attiecīgas ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisija var ņemt vērā EFRAG tehniskos ieteikumus, ja šos ieteikumus ir izstrādājusi neatkarīga tehniska konsultatīvā struktūra, ko finansē Savienība un kas ir finansiāli neatkarīga no privātām ieinteresētajām personām. Tehniskos ieteikumus izstrādā, piemērojot pareizu un pienācīgu procesu, sabiedrības pārraudzību un pārredzamību, tieši un līdzsvaroti piedaloties attiecīgām ieinteresētajām personām un jo īpaši arodbiedrībām un izmantojot to zinātību. Tehniskie ieteikumi attiecas uz visiem ilgtspējas jautājumiem, kas izklāstīti 19.a un 19.b pantā, un tiem ir pievienota analīze, kurā uzņēmumu (kam paredzēti tehniskie ieteikumi) izmaksas saistībā ar ziņošanu par ilgtspējas jautājumiem ir samērotas ar lietotāju ieguvumiem un sabiedriskās politikas mērķiem.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 3.a punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija Parlamenta un Padomes ekspertiem nodrošina tūlītēju piekļuvi visiem dokumentiem un deleģēto aktu sagatavošanas sanāksmēm.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2013/34/ES

49. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.b pantu un 19.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	5. Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar 1. panta 2. punktu, 3. panta 13. punktu, 46. panta 2. punktu, 19.b pantu un 19.c pantu, stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.
	Komisija un tās padomdevējas struktūras visos pirmajā daļā minētajos deleģētajos aktos paredz koordinētu un pakāpenisku pieeju to īstenošanā, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvu ziņojumu sniegšanu un datus, uzticamību un īstenojamību.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība;	(a) publisku paziņojumu, kurā norādīta atbildīgā fiziskā vai juridiskā persona, arī uzņēmuma direktori, un pārkāpuma būtība;

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis var iekļaut citas sankcijas, piemēram:
	(a) tiesību uz valsts pabalstu vai atbalstu atņemšana;
	(b) pagaidu vai pastāvīgs aizliegums piekļūt publiskajam finansējumam, arī attiecībā uz iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām;
	(c) pagaidu vai pastāvīgs aizliegums veikt komercdarbību.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts

Direktīva 2013/34/ES

51. pants – 3. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) skarto cilvēku un organizāciju, cita starpā nevalstisko organizāciju, sociālo partneru, cilvēktiesību un vides aizstāvju un korupcijas apkarošanas aktīvistu ierobežota spēja saukt uzņēmumus pie atbildības par to radīto ietekmi uz cilvēkiem, vidi un labu pārvaldību.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2013/34/ES

51.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pievieno 51.a pantu:
	“51.a pants
	Sadarbība ar jaunattīstības valstīm
	1. Īstenojot Komisijas procedūru, kuras mērķis ir noteikt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, notiek apspriešanās ar jaunattīstības valstīm, ja šajā saistībā pastāv leģitīmas intereses, kas balstās uz to, ka uzņēmums vai tā piegādes vai vērtību ķēde darbojas to teritorijā.
	2. Dalībvalstis un Komisija pastiprina sadarbību ar jaunattīstības valstīm ar mērķi stiprināt to institucionālās un tiesiskās sistēmas, lai efektīvi īstenotu un izpildītu korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu saskaņā ar starptautiskajiem, reģionālajiem un Savienības regulējumiem un standartiem.
	3. Lai sekmētu šīs direktīvas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas prasību īstenošanu, arī attiecībā uz uzņēmumu vērtību un piegādes ķēdēm, īpašu atbalstu sniedz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas augsta riska saimnieciskās darbības nozarēs jaunattīstības valstīs.”

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2006/43/EK

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, ja to veic obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju.;	Šī direktīva paredz noteikumus attiecībā uz gada un konsolidēto pārskatu obligāto revīziju un gada un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu, ja to veic vai nu obligātais revidents, vai arī revīzijas uzņēmums, kas veic finanšu pārskatu obligāto revīziju.;

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts - b apakšpunkts

Direktīva 2006/43/EK

8. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(cc) ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti;	(cc) ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 19.b pantā;

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2006/43/EK

8. pants – 1. punkts – ff apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ff) pienācīgas rūpības procesi, kas īstenoti attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;;	svītrots

Pamatojums

Pienācīgas rūpības jautājums būtu jāietver gaidāmajā Komisijas priekšlikumā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Pretējā gadījumā ziņojumu sniegšana būtu jāattiecina uz pienācīgas rūpības pienākumiem pirms standartu precizēšanas, un tas novērš juridisko noteiktību.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2006/43/EK

27.a pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic obligāto revīziju uzņēmumam, kurš minēts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punktā, vai jebkurš dalībnieks tīklā, pie kura obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums pieder, nevar tieši vai netieši sniegt revidētajai struktūrai, tās mātesuzņēmumam vai tās kontrolētajiem uzņēmumiem Savienībā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanas pakalpojumu:
	(a) laikposmā no revidējamā laikposma sākuma līdz revīzijas ziņojuma izdošanai;
	(b) finanšu gadā, kas ir tieši pirms šīs daļas a) apakšpunktā minētā laikposma.

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14. punkts – e apakšpunkts

Direktīva 2006/43/EK

28. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents. Gadījumos, kad obligāto revīziju vai attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas veic obligāto revīziju, un revidents(-i), kurš(-i) veicis(-kuši) ilgtspējas ziņojumu sniegšanas uzdevumu revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šādu(-us) parakstu(-us) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.	Revīzijas ziņojumu paraksta un datē obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, kas veic revīziju. Gadījumos, kad obligāto revīziju vai attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu veic revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta vismaz obligātais(-ie) revidents(-i), kas veic obligāto revīziju, un revidents, kurš veic ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu revīzijas uzņēmuma vārdā. Ja vienlaikus ir iesaistīts vairāk nekā viens obligātais revidents vai revīzijas uzņēmums, revīzijas ziņojumu paraksta visi obligātie revidenti vai vismaz tie obligātie revidenti, kas veic obligāto revīziju un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas nodrošināšanu katra revīzijas uzņēmuma vārdā. Izņēmuma gadījumos dalībvalstis var noteikt, ka šāds(-i) paraksts(-i) nav jāizpauž atklātībai, ja šāda datu izpaušana varētu nenovēršami un nopietni apdraudēt kādas personas drošību.

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem, kas sākas 2023. gada 1. janvārī vai vēlāk.	Šīs direktīvas 4. pantu piemēro finanšu gadiem ne agrāk kā pēc viena pilna finanšu gada, kurā uzņēmumam ir bijusi iespēja pielāgoties noteikumiem un ziņošanas standartiem, kas noteikti šajā direktīvā un pieņemtajos un publicētajos deleģētajos aktos, kas to papildina.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2013/34/ES, Direktīvā 2004/109/EK, Direktīvā 2006/43/EK un Regulā (ES) Nr. 537/2014 attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu
Atsauces	COM(2021)0189 – C9-0147/2021 – 2021/0104(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 23.6.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 8.7.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Pierfrancesco Majorino 14.6.2021
Pieņemšanas datums	28.2.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	14 11 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Barry Andrews, Eric Andrieu, Anna-Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, Dominique Bilde, Udo Bullmann, Catherine Chabaud, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Pierrette Herzberger-Fofana, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Beata Kempa, Karsten Lucke, Pierfrancesco Majorino, Erik Marquardt, Janina Ochojska, Christian Sagartz, Tomas Tobé, Miguel Urbán Crespo, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	María Soraya Rodríguez Ramos, Caroline Roose

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

14	+
S&D	Eric Andrieu, Udo Bullmann, Mónica Silvana González, Karsten Lucke, Pierfrancesco Majorino
Renew	Barry Andrews, Catherine Chabaud, Charles Goerens, María Soraya Rodríguez Ramos
Verts/ALE	Pierrette Herzberger‑Fofana, Erik Marquardt, Caroline Roose
The Left	Miguel Urbán Crespo
NI	Antoni Comín i Oliveres

 

11	-
PPE	Anna‑Michelle Asimakopoulou, Hildegard Bentele, György Hölvényi, Rasa Juknevičienė, Janina Ochojska, Christian Sagartz, Tomas Tobé
ID	Gianna Gancia, Bernhard Zimniok
ECR	Ryszard Czarnecki, Beata Kempa

 

1	0
ID	Dominique Bilde

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS VĒSTULE (3.3.2022)

Adrián Vázquez Lázara

Juridiskās komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

Temats: atzinums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (COM(2021)0189 – 2021/0104(COD))

Godātais Vázquez Lázara kungs!

Saistībā ar minēto procedūru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai tika uzdots iesniegt atzinumu Jūsu vadītajai komitejai. 2021. gada 14. jūlija sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā. Komiteja šo jautājumu izskatīja 2022. gada 3. marta sanāksmē un pieņēma atzinumu.

Atzinums sastāv no šādiem grozījumiem, par kuriem, atzinumiem saskaņā ar 56. pantu piemērojot parasto procedūru, aicinu Jūs balsot, Jūsu komitejai balsojot par šo ziņojumu:

ITRE 1

18. apsvērums

(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Šādi standarti būtu jāizstrādā, ņemot vērā visus pieejamos datus un ietekmes uz MVU novērtējuma rezultātus (MVU tests) un pienācīgi ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas ieteikumus. Lai izmantotu paraugpraksi un optimizētu sinerģiju starp dažādām ziņošanas prasībām, vērā ņemamie dati varētu ietvert, piemēram, rēķinus un citu informāciju, ko trešiem pakalpojumu sniedzējiem iesniedz, ievērojot citas regulārās ziņošanas prasības. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.

ITRE 2

18.a apsvērums (jauns)

(18a) Izstrādājot ziņošanas standartus, Komisijai būtu jānodrošina saskaņotība ar rūpniecisko, uz ekosistēmu balstīto pieeju, kas ir pieņemta divos jaunākajos paziņojumos par rūpniecības stratēģiju (COM(2020)0102 un COM(2021)0350). Attiecīgi Komisijai būtu jācenšas izstrādāt īpašus ziņošanas standartus, kas būtu pielāgoti konkrētu nozares veidu vajadzībām. Šajā sakarībā Komisijai būtu jānodrošina pienācīgi apspriešanās periodi, lai garantētu visu ieinteresēto personu, jo īpaši darba ņēmēju, darba devēju un MVU pārstāvju, līdzdalību. Komisijai būtu jāizstrādā arī īpaši ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti, kas būtu piemērojami ieguves rūpniecībai un attiecībā uz kuriem būtu ņemta vērā tās specifika, jo šī nozare var radīt īpašas vides problēmas siltumnīcefekta gāzu emisiju, piesārņojuma un bioloģiskās daudzveidības zuduma ziņā un tādējādi apdraudēt cilvēktiesības un cilvēku veselību.

ITRE 3

27. apsvērums

(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām, ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbības praksei, SDO Trīspusējai deklarācijai par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un SDO Konvencijai Nr. 169 par pirmiedzīvotāju tiesībām uz brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu un ES tiesību aktiem par obligātajām cilvēktiesībām un pienācīgu rūpību, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas ir saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas ir saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kā citādi ir saistīta ar uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtības veidošanas ķēdi, cita starpā uz paša uzņēmuma darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījuma attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir jāuzskata par galveno, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz: to, cik būtiska ir ietekme uz cilvēku vai vidi; to cilvēku skaitu, kuri ir vai kurus varētu ietekmēt, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.

ITRE 4

48. apsvērums

(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Pateicoties digitalizācijai, ES un dalībvalstu līmenī var arī centralizēt datus atvērtā un pieejamā formātā, kas atvieglo lasīšanu un ļauj salīdzināt datus. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/8151 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”2 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem3.

_______

1 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).

2 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data

3 https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

ITRE 5

1. pants – 3. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.a pants – 1. punkts)

1. Lielie uzņēmumi un, sākot ar [4 gadi pēc stāšanās spēkā] mazie un vidējie uzņēmumi, kas ir 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi, vadības ziņojumā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli.

ITRE 6

1. pants — 4. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.b pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts)

iii) to cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas principu un standartu ievērošanu, kas ir noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, SDO pamatkonvencijās, SDO Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku un SDO Konvencijā Nr. 169 par pirmiedzīvotāju tiesībām uz brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ES tiesību aktu kopumā un kas ir implicēti tiesiskas valsts principā.

ITRE 7

1. pants — 4. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.b pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts)

i) uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, tostarp attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, un to sastāvu un to, vai šāds sastāvs nozīmē arī arodbiedrību vai darba ņēmēju pārstāvju klātbūtni;

ITRE 8

1. pants — 4. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.b pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iii punkts)

iii) uzņēmuma politisko iesaistīšanos, tostarp tā lobēšanas darbības un trauksmes celšanas politiku, kurai ir jāatbilst paraugpraksei un starptautiskajiem standartiem;

ITRE 9

1. pants — 4. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.c pants – 1.a punkts (jauns))

Pirmajā daļā minētajos, MVU piemērojamos ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos izmanto vienkāršotas ziņošanas veidlapas un līdzekļus, kas atspoguļotu to lielumu un strukturāli ierobežotākas spējas un resursus.

ITRE 10

1. pants — 4. punkts

(Direktīva 2013/34/ES
19.c pants – 2. punkts)

Komisija pieņem šos deleģētos aktus līdz 2023. gada 31. oktobrim. Pirms šādu deleģēto aktu pieņemšanas Komisija veic padziļinātu MVU testu, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas ieteikumus. Veicot minēto testu, jo īpaši analizē risku, ko rada MVU svītrošana no saraksta, un konkurētspējas un tirgus izkropļojumu ietekmi, sarakstā iekļautajiem un neiekļautajiem MVU piemērojot dažādus režīmus.

ITRE 11

4.a pants (jauns)

4.a pants

Pārskatīšanas klauzula

Komisija līdz [6 gadi pēc spēkā stāšanās dienas] pārskata ar šo direktīvu izdarīto grozījumu ietekmi. Šajā pārskatīšanā jo īpaši izvērtē ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu ietekmi uz MVU, tostarp ar tiem saistītās netiešās izmaksas un ekonomiskās, sociālās un vides priekšrocības.

Papildus iepriekš izdarītajiem grozījumiem komitejas vārdā vēlos informācijas nolūkā vērst uzmanību mūsu novērtējumam, ka ietekmes novērtējumā nav iekļauti darbības mērķi, kuros būtu noteikti konkrēti vēlamā risinājuma īstenošanas politiskie rezultāti. Tajā arī nav noteikti nedz konkrēti mērķi, nedz termiņi, kas nozīmē, ka mērķi nav ne pilnībā izmērāmi, ne ierobežoti laikā. Turklāt Komisija datu sagatavotāju (no rūpniecības puses) praktisko veiktspēju un īstenošanas spējas priekšplānā neizvirza, bet gan par prioritāti uzskata datu lietotājus (bankas, finanšu pakalpojumu sniedzējus un arī NVO).

No MVU viedokļa Komisijas ietekmes novērtējumā ne tikai nav kvantificēta ierosināto brīvprātīgo standartu ietekme uz MVU un ar tiem saistītās netiešās izmaksas, bet arī to ekonomiskās, sociālās un vides priekšrocības. Minēta nekvantificēšanas cēlonis var būt tas, ka šo ietekmi skaitļos nevar izteikt datu trūkuma dēļ. Tas var būt skaidrojams arī ar to, ka Komisija savā apsekojumā koncentrējās tikai uz vienu no 13 MVU jautājumiem par MVU un ekspertu grupā bija iekļauti tikai 3 % no biržas sarakstā iekļautajiem MVU.

Ar cieņu

 

 

 

Cristian‑Silviu Buşoi

ITRE priekšsēdētājs

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā
Cristian‑Silviu Buşoi	Priekšsēdētājs
Zdzisław Krasnodębski	Priekšsēdētāja vietnieks
Morten Petersen	Priekšsēdētāja vietnieks
Patrizia Toia	Priekšsēdētāja vietniece
Lina Gálvez Muñoz	Priekšsēdētāja vietniece
Isabella Adinolfi
Nicola Beer
François‑Xavier Bellamy
Hildegard Bentele
Tom Berendsen
Vasile Blaga
Michael Bloss
Manuel Bompard
Paolo Borchia
Marc Botenga
Markus Buchheit
Jerzy Buzek
Maria da Graça Carvalho
Ignazio Corrao
Ciarán Cuffe
Nicola Danti
Pilar del Castillo Vera
Jakop G. Dalunde
Martina Dlabajová
Francesca Donato
Christian Ehler
Valter Flego
Niels Fuglsang
Claudia Gamon
Jens Geier
Nicolás González Casares
Bart Groothuis
Christophe Grudler
András Gyürk
Henrike Hahn
Robert Hajšel
Ivo Hristov
Ivars Ijabs
Romana Jerković
Eva Kaili
Seán Kelly
Izabela‑Helena Kloc
Łukasz Kohut
Andrius Kubilius
Miapetra Kumpula‑Natri
Thierry Mariani
Marisa Matias
Eva Maydell
Georg Mayer
Joëlle Mélin
Iskra Mihaylova
Dan Nica
Angelika Niebler
Ville Niinistö
Aldo Patriciello
Mauri Pekkarinen
Mikuláš Peksa
Tsvetelina Penkova
Pina Picierno
Markus Pieper
Clara Ponsatí Obiols
Manuela Ripa
Robert Roos
Sara Skyttedal
Maria Spyraki
Jessica Stegrud
Beata Szydło
Riho Terras
Grzegorz Tobiszowski
Patrizia Toia
Evžen Tošenovský
Marie Toussaint
Isabella Tovaglieri
Henna Virkkunen
Pernille Weiss
Carlos Zorrinho

 

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (22.2.2022)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014

(COM(2021)0189 – C9‑0147/2021 – 2021/0104(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Robert Biedroń

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikumā pārstrādāt Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu (NIAD) ir noteiktas stingras ziņojumu sniegšanas prasības korporatīvās vides ilgtspējas jomā, lai līdz 2050. gadam ES pārveidotu par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas nebūtu. Diemžēl priekšlikumā pagaidām tāda paša līmeņa vēlmes sociālās ilgtspējas jomā apliecinātas nav.

Pašreizējā priekšlikumā par NIAD pienācīgi risinātas nav ziņojumu sniegšanas prasības attiecībā uz tādiem jautājumiem kā daudzveidība, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība vai minoritāšu un neaizsargātu grupu aizsardzība un tajā nav ņemti vērā Komisijas pienākumi un saistības šajā jomā, tostarp:

 

1. saistības, kas ir uzskaitītas “Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam”, piemēram, novērst sieviešu nepietiekamo pārstāvību ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos Eiropas uzņēmumos un rūpniecībā;

 

2. mudināšana pieņemt tā dēvēto direktīvu par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs, kurā būtu noteikts mērķis, apmainoties ar informāciju par uzņēmumu daudzveidības rīcībpolitiku, panākt, ka vismaz 40 % nepietiekami pārstāvētā dzimuma locekļu bez izpildpilnvarām ir pārstāvēti uzņēmumu valdēs, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru lielu ES biržā kotētu uzņēmumu valdēs;

 

3. sieviešu un vīriešu darba ņēmēju tiesības uz vienādu darba samaksu par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, kas, kopš stājās spēkā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD), ir uzskatāmas par vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem; tomēr praksē tās īstenošanu kavē sistēmiskā darba samaksas sistēmu nepietiekamā pārredzamība, juridiskās noteiktības trūkums un procesuālie šķēršļi, ar kuriem saskaras diskriminācijas upuri; lielākas pārredzamības prasības, kas ir paredzētas NIAD, ļautu uzraudzīt iespējamus ar dzimumu saistītus aizspriedumus un diskrimināciju ES uzņēmumu darba samaksas struktūrās; šā iemesla dēļ Komisija 2021. gada 4. martā nāca klajā ar Direktīvas par darba samaksas pārredzamību priekšlikumu, kurā ir ietvertas īpašas ziņojumu sniegšanas prasības; diemžēl NIAD priekšlikumā tās vērā ņemtas nav;

 

4. Eiropas Revīzijas palāta (ERP) 2021. gada maijā konstatēja, ka, neraugoties uz ES ilglaicīgo apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību, pārāk maz ir darīts, lai integrētu dzimumu līdztiesības aspektu, t. i., sistemātiski un aktīvi veicinātu dzimumu līdztiesību politikas veidošanā un ES budžeta tērēšanā. Saskaņā ar ERP sniegto informāciju ES rīcībpolitikas un programmu dzimumu līdztiesības analīze nav bijusi pietiekama. NIAD priekšlikums ir uzskatāms par apliecinājumu tam, ka ERP konstatējumi vērā ņemti nav.

Ielāgojot iepriekš minētos aspektus, kā arī daudzos šķēršļus un diskrimināciju, no kuriem sievietes joprojām darba tirgū cieš, Eiropas Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai ir jānodrošina, lai gaidāmajā direktīvā tiktu pienācīgi iekļauta sociālā ilgtspēja un dzimumu līdztiesība.

Kā konstatē Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts, Eiropas Savienībā būs nepieciešami vismaz 60 gadi, lai panāktu pilnīgu dzimumu līdztiesību, ja mēs turpināsim pašreizējā tempā. Dažas no lielākajām problēmām, kas kavē dzimumu līdztiesību, ir segregācija izglītībā un darbā, nevienlīdzīga samaksa, kas veicina darba samaksas un pensiju atšķirību, kā arī nepietiekama sieviešu pārstāvība vadošos un pārvaldības amatos.

Lai panāktu dzimumu līdztiesību Eiropā un novērstu sieviešu un vīriešu strukturālo nevienlīdzību, ir vajadzīga ne tikai ES iestāžu, politikas veidotāju un NVO, bet arī visu ekonomikas nozaru un to piegādes ķēžu stingra apņemšanās.

Tādēļ diskriminācijas nepieļaušanas, daudzveidības un dzimumu līdztiesības pasākumiem būtu jākļūst par sociālās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu neatņemamu sastāvdaļu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām un minoritāšu grupām un cilvēkiem ar invaliditāti. Sociālās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos ir jāiekļauj darba apstākļi, tostarp elastīgi darba grafiki, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, paternitātes atvaļinājums un bērna kopšanas atvaļinājums, kā arī iepirkuma rīcībpolitika, kurā būtu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, piegādātāju dzimumu līdztiesības rādītāju revīzijas un piegādes ķēžu ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums.

Covid-19 pandēmija un tās ekonomiskās un sociālās sekas liek šo jautājumu risināt vēl steidzamāk, jo krīzes rezultātā darba ņēmējas sievietes ir cietušas īpaši smagi. Ņemot vērā to, ka Eiropas Komisijas tiesību akta priekšlikums attiecas tikai uz 1 % ES uzņēmumu, ir jāpaplašina tā tvērums, lai tajā iekļautu vidējos uzņēmumus, kā arī augsta riska nozarēs darbojošos mazos uzņēmumus.

 

GROZĪJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Dzimumu līdztiesība ir uzskatāma par vienu no cilvēktiesībām un pamattiesībām un vienu no Eiropas sociālo tiesību pīlāra pamatprincipiem, un saskaņā ar Līgumiem Savienībai ir jānodrošina, ka tā tiek veicināta visās Savienības darbībās un pasākumos. Neraugoties uz to, ka tā ir nostiprināta Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), princips “vienāds atalgojums par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu” ir apdraudēts, galvenokārt tādēļ, ka darba samaksas sistēmas ir nepietiekami pārredzamas, trūkst juridiskās noteiktības attiecībā uz jēdzienu “vienāds darbs” un pastāv procesuāli šķēršļi, ar kuriem saskaras no diskriminācijas cietušās personas1a. Lai īstenotu tiesības uz vienādu darba samaksu, Komisija 2021. gada 4. martā ierosināja Darba samaksas pārredzamības direktīvu1b, pamatojoties uz LESD 157. panta 3. punktu, ieviešot konkrētus pasākumus attiecībā uz ziņošanu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Komisija paziņoja arī par tāda tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu, ar kuru ir paredzēts apkarot dzimumnosacītu vardarbību, un uzsvēra, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis ratificētu Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē un īstenotu spēkā esošos Savienības noteikumus par darba ņēmēju aizsardzību pret seksuālu uzmākšanos.
	__________________
	1a Komisijas dienestu darba dokuments “Novērtējums par attiecīgajiem noteikumiem Direktīvā 2006/54/EK, ar ko īsteno Līguma principu “vienāda samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu”, SWD(2020)0051, 53.–66. lpp.
	1b Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu palīdzību nostiprinātu principa, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, piemērošanu (COM(2021)0093).

 

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Komisija savā paziņojumā “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025.gadam”1a uzsvēra, ka plašs talantu un prasmju klāsts veicina labāku lēmumu pieņemšanu un korporatīvo pārvaldību un kalpo par ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku. Tomēr sievietes joprojām nav pietiekami pārstāvētas ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos Eiropas uzņēmumos un ekonomikas nozarēs. Šajā sakarībā Komisija apņēmās panākt tās tā dēvētās Direktīvas par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs 2012. gada priekšlikuma pieņemšanu, kurā ir noteikts mērķis, apmainoties ar informāciju par uzņēmumu, panākt, ka vismaz 40 % nepietiekami pārstāvētā dzimuma locekļu bez izpildpilnvarām ir pārstāvēti uzņēmumu valdēs, lai uzlabotu dzimumu līdzsvaru lielu ES biržā kotētu uzņēmumu valdēs; Jautājums par sieviešu nepietiekamo pārstāvību darba tirgū ir risināts arī Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvā1b. Lai novērtētu, cik lielā mērā uzņēmumi savā valdē ņem vērā dažādību un kādā mērā vadības sastāvs var uzlabot vadības un lēmumu pieņemšanas kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējas jautājumos gūtajiem panākumiem, šajā jomā būtu jāveicina turpmāki pētījumi. Atzinīgi vērtējami ir centieni, ko šajā sakarā jau ir veikuši uzņēmumi un publiski un privāti fondi, kuri īsteno daudzveidības politiku, tostarp Daudzveidības saistību iniciatīva.
	__________________
	1a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.-2025. gadam”.
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1158 (2019. gada 20. jūnijs) par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.).

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

2.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2c) Savienības papildu finansējums būtu jārezervē daudzveidības, uzņēmumu pārvaldības, uzņēmējdarbības attīstības, inovācijas un ilgtspējas izpētei. Šādā pētījumā ir plaši jāaplūko tādas iezīmes kā dzimums, etniskā piederība, kultūra, vecums, invaliditāte, profesionālā pieredze un izglītība, lai pilnībā izprastu visus daudzveidības uzņēmumu valdēs un vadībā problemātikas aspektus.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES47 tika grozīta Direktīva 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu informācijas atklāšanu. Ar Direktīvu 2014/95/ES tika ieviesta prasība uzņēmumiem sniegt ziņojumus vismaz par vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumiem. Attiecībā uz šīm tēmām Direktīvā 2014/95/ES uzņēmumiem tika prasīts atklāt informāciju šādās ziņojumu sniegšanas jomās — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie rezultātu pamatrādītāji.	(6) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/95/ES47 tika grozīta Direktīva 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu informācijas atklāšanu. Ar Direktīvu 2014/95/ES tika ieviesta prasība uzņēmumiem sniegt ziņojumus vismaz par vides, sociālajiem un darbinieku jautājumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī pretkorupcijas un kukuļošanas jautājumiem. Attiecībā uz šīm tēmām Direktīvā 2014/95/ES uzņēmumiem tika prasīts atklāt informāciju šādās ziņojumu sniegšanas jomās — darījumdarbības modelis, rīcībpolitikas (tostarp veiktie pienācīgas rūpības procesi), minēto rīcībpolitiku rezultāti, riski un riska pārvaldība, kā arī darījumdarbībai relevantie rezultātu pamatrādītāji. Šāda informācija, kas uzņēmumiem ir jāsniedz, cita starpā varētu attiekties uz pasākumiem, kas ir veikti, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, SDO pamatkonvenciju īstenošanu, darba apstākļiem, sociālo dialogu vai veselības aizsardzību un drošību darbā.
__________________	__________________
47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).	47 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Jēdzieni, par kuriem uzņēmumiem ir jāziņo, tostarp dzimumu līdztiesība, būtu pietiekami jādefinē, lai nodrošinātu atbilstību, mazinātu administratīvo slogu un uzlabotu datu salīdzināmību.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas sistēmas. Lai saņemtu šos ieguvumus, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par ietekmi uz cilvēkiem un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji un vides aģentūras var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides un sociālās tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.	(8) Galvenie labuma guvēji no labākas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas, ko veic uzņēmumi, ir individuāli iedzīvotāji un noguldītāji. Noguldītājiem, kuri vēlas ieguldīt ilgtspējīgi, būs iespēja to darīt, savukārt iedzīvotājiem kopumā vajadzētu gūt labumu no stabilas, ilgtspējīgas, pārredzamas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas sociālekonomiskas sistēmas. Lai šos ieguvumus īstenotu, ilgtspējas informācijai, kas tiek atklāta uzņēmumu gada pārskatos, vispirms ir jāsasniedz divas primārās grupas (“lietotāji”). Pirmā lietotāju grupa sastāv no ieguldītājiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem, kuri vēlas labāk izprast riskus un iespējas, ko ilgtspējas jautājumi rada viņu reputācijai un ieguldījumiem, un šo ieguldījumu ietekmi uz cilvēkiem, tostarp risināt tādus sabiedriskos jautājumus kā dzimumu līdztiesība un dažādība, pārklājošies diskriminācijas faktori un iekļaušana, un ietekmi uz vidi. Otro lietotāju grupu veido organizācijas, tostarp nevalstiskās organizācijas un sociālie partneri, kas vēlas atvieglot uzņēmumu saukšanu pie atbildības par to ietekmi uz sabiedrību un vidi. Arī citas ieinteresētās personas var izmantot ilgtspējas informāciju, kas tiek atklāta gada pārskatos. Ar dzimumu saistītas informācijas iekļaušana ilgtspējas ziņojumos arī var palīdzēt organizācijām publiski apliecināt savu pārskatatbildību iepretim sievietēm un apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un diskriminācijas aizliegumu. Uzņēmumu darījumdarbības partneri, tostarp klienti, var izmantot šo informāciju, lai izprastu ilgtspējas riskus un ietekmi un, ja nepieciešams, ziņotu par to savās vērtību ķēdēs. Politikas veidotāji, NVO, sociālie un ekonomiskie partneri un vides aģentūras un citas ieinteresētās personas var izmantot šo informāciju, jo īpaši apkopotā veidā, lai uzraudzītu vides, sociālās un dzimumu līdztiesības tendences, veicinātu vides kontu izveidi un informētu publiskās politikas izstrādātājus, tostarp attiecībā uz diskriminācijas izskaušanu. Tikai daži iedzīvotāji un patērētāji tiešā veidā meklē uzņēmuma ziņojumus, taču viņi šo informāciju var izmantot arī netieši, piemēram, izskatot finanšu konsultantu vai nevalstisko organizāciju ieteikumus vai atzinumus. Daudzi ieguldītāji un aktīvu pārvaldītāji ilgtspējas informāciju iegādājas no trešo personu datu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vāc informāciju no dažādiem avotiem, tostarp no publiski pieejamiem korporatīvajiem ziņojumiem.

 

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības jomā. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos.	(9) Pēdējos gados ir ļoti būtiski pieaudzis pieprasījums pēc korporatīvās ilgtspējas informācijas, jo īpaši ieguldītāju aprindās. Minēto pieprasījuma pieaugumu nosaka uzņēmumu risku mainīgais raksturs un ieguldītāju pieaugošā izpratne par šo risku finansiālajām sekām. Tas jo īpaši attiecas uz finanšu riskiem, kas saistīti ar klimatu. Tāpat pieaug izpratne arī par riskiem uzņēmumiem un ieguldījumiem, ko rada citas vides problēmas, kā arī sociālie jautājumi, tostarp veselības tematika, iekļaušana un dzimumu līdztiesība. Ilgtspējas informācijas pieprasījuma pieaugumu veicina arī tādu ieguldījumu produktu apjoma pieaugums, kuri nepārprotami cenšas izpildīt noteiktus ilgtspējas standartus vai sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus. Daļēji šis pieaugums loģiski izriet no iepriekš pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši no Regulas (ES) 2019/2088 un Regulas (ES) 2020/852. Tāpat daļēji šis pieaugums būtu noticis jebkurā gadījumā, pateicoties strauji mainīgajai iedzīvotāju informētībai, patērētāju vēlmēm un tirgus praksei. Covid-19 pandēmija vēl vairāk paātrinās lietotāju informācijas vajadzību pieaugumu, jo īpaši tāpēc, ka tā ir atklājusi darbinieku, jo īpaši sieviešu un personu ar invaliditāti, un uzņēmumu vērtību ķēžu neaizsargātību. Informācija par ietekmi uz vidi ir relevanta arī saistībā ar turpmāko pandēmiju mazināšanu, jo cilvēka izraisītie ekosistēmu traucējumi arvien biežāk tiek saistīti ar slimību rašanos un izplatīšanos. Pašlaik tiek ziņots par ierobežotu skaitu pa dzimumiem sadalītu datu, neraugoties uz to, ka DSR sistēmā ir iekļauti ar dzimumu saistīti rādītāji.

 

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Uzņēmumi paši var gūt labumu no augstas kvalitātes ziņojumu sniegšanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kuru nolūks ir sasniegt ilgtspējas mērķus, nozīmē, ka pareiza ilgtspējas ziņojumu sniegšana var uzlabot uzņēmuma piekļuvi finanšu kapitālam. Ilgtspējas ziņojumu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem identificēt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, kā arī palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju.	(10) Uzņēmumi paši var gūt labumu no augstas kvalitātes ziņojumu sniegšanas par ilgtspējas jautājumiem. Tādu ieguldījumu produktu skaita pieaugums, kuru nolūks ir sasniegt ilgtspējas mērķus, nozīmē, ka pareiza ilgtspējas ziņojumu sniegšana var uzlabot uzņēmuma piekļuvi finanšu kapitālam. Ilgtspējas ziņojumu sniegšana var palīdzēt uzņēmumiem identificēt un pārvaldīt savus riskus un iespējas, kas saistītas ar ilgtspējas jautājumiem. Tā var radīt pamatu labākam dialogam un saziņai starp uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, kā arī palīdzēt uzņēmumiem uzlabot reputāciju. Savienība gūst labumu arī no kvalitatīvas ziņošanas par ilgtspējas jautājumiem, jo tā sniedz informāciju Savienības politikai par prioritāriem jautājumiem, piemēram, dzimumu līdztiesību darbavietā.

 

 

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, un lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par ilgtspējas jautājumiem. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.	(18) Ņemot vērā ar ilgtspēju saistīto risku pieaugošo nozīmi un to, ka regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautie mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido ievērojamu daļu no visiem šajos sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem Savienībā, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi pieprasīt, lai arī šie MVU atklātu informāciju par sociālās, ekonomikas un vides ilgtspējas jautājumiem. Ziņošanas standarti ir ne tikai nepieciešami, bet arī noderīgi un ir uzskatāmi par iespēju uzņēmumiem apliecināt to apņemšanos īstenot ekoloģisko, sociālo un dzimumlīdztiesīgo pāreju un tādēļ tie ir noderīgi, lai noteiktu vadošos standartus, un tādējādi tie sekmē uzņēmumu konkurētspējas priekšrocības. Šīs prasības ieviešana palīdzēs nodrošināt, ka finanšu tirgus dalībnieki savos ieguldījumu portfeļos varēs iekļaut mazākus biržas sarakstos iekļautus uzņēmumus, pamatojoties uz to, ka tie paziņo finanšu tirgus dalībniekiem nepieciešamo ilgtspējas informāciju. Tādēļ tā palīdzēs aizsargāt un uzlabot mazāku biržas sarakstos iekļautu uzņēmumu piekļuvi finanšu kapitālam un izvairīties no šādu uzņēmumu diskriminācijas no finanšu tirgus dalībnieku puses. Šīs prasības ieviešana ir nepieciešama arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgus dalībniekiem ir informācija, kas nepieciešama no ieguldījumus saņemošajiem uzņēmumiem, un lai viņi varētu izpildīt Regulā (ES) 2019/2088 noteiktās prasības attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu. Regulētos tirgos biržas sarakstos iekļautiem MVU tomēr būtu jānodrošina pietiekami daudz laika, lai sagatavotos piemērot prasību par ilgtspējas informācijas sniegšanu, ņemot vērā to mazo izmēru un ierobežotākos resursus, kā arī ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos sarežģītos ekonomiskos apstākļus. Tiem arī būtu jāparedz iespēja sniegt šos ziņojumus saskaņā ar standartiem, kas ir samērīgi ar MVU spējām un resursiem. Biržas sarakstos neiekļautie MVU arī var brīvprātīgi izlemt piemērot šos samērīgos standartus. MVU standarti noteiks atskaites punktu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas direktīva, saistībā ar ilgtspējas informācijas līmeni, ko viņi var pamatoti pieprasīt no MVU piegādātājiem un klientiem savās vērtību ķēdēs.

 

 

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli.	(27) Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem instrumentiem, piemēram, ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēm atbildīgai darījumdarbībai, pienācīgas rūpības informācijas atklāšanas prasības būtu jāprecizē sīkāk, nekā tas ir noteikts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un 29.a panta 1. punkta b) apakšpunktā. Pienācīga rūpība ir process, ko uzņēmumi veic, lai identificētu, novērstu, mazinātu un labotu galveno pašreizējo un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar to darbību, un šis process parāda, kā uzņēmumi novērš minēto nelabvēlīgo ietekmi. Ietekme, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, ir ietekme, kuru uzņēmums rada tiešā veidā, ietekme, kurā uzņēmums piedalās, un ietekme, kas kādā citādā veidā ir saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi. Pienācīgas rūpības process attiecas uz visu uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdēm. Saskaņā ar ANO Vadošajiem principiem darījumdarbībai un cilvēktiesībām pašreizējā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme jāuzskata par būtisku, ja tā ir viena no lielākajām ar uzņēmuma darbību saistītajām ietekmēm, pamatojoties uz ietekmes uz cilvēku vai vidi būtiskumu; to cilvēku skaitu, kuri tiek vai var tikt ietekmēti, vai videi nodarītā kaitējuma apmēru; to, cik viegli kaitējumu var novērst, atjaunojot vidi vai ietekmēto cilvēku agrāko stāvokli. Uzņēmumiem domātajā pamācībā par cilvēktiesību ievērošanu būtu jāiekļauj padoms par atbilstošām metodēm, tostarp pienācīga rūpība cilvēktiesību jomā, un tajā būtu jāapsver dzimumu līdztiesības nodrošināšana praksē, neaizsargātība un marginalizācija, kā arī ir jāatzīst īpašās problēmas, ar kurām var saskarties sievietes, kuras var ciest no daudzējādas diskriminācijas, jo īpaši LGBTI+, rasu, etniskās un reliģiskās minoritātes, personas ar invaliditāti un darba ņēmēji migranti.1a
	__________________
	1a ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, 5.-6. lpp.

 

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Direktīva 2013/34/ES neprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriālajiem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, tiek sniegta pārāk maz, tādējādi kavējot pienācīgu uzņēmuma attīstības, darbības rezultātu un stāvokļa novērtēšanu un ieguldījumu uzraudzību. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast tādu pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus novērtējumu, kas vērojama daudzās ekonomikas nozarēs, būtu jāpieprasa atbilstīga ziņojumu sniegšana par nemateriālajiem aktīviem. Tādēļ uzņēmumiem ir jāpieprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus, tostarp par intelektuālo kapitālu, cilvēkkapitālu, ieskaitot prasmju attīstību, un par sociālo un attiecību kapitālu, tostarp reputācijas kapitālu. Informācijā par nemateriālajiem aktīviem būtu jāietver arī informācija, kas saistīta ar pētniecību un izstrādi.	(28) Direktīva 2013/34/ES neprasa atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē atzītos nemateriālos aktīvus. Ir plaši atzīts, ka informācija par nemateriālajiem aktīviem un citiem nemateriāliem faktoriem, tostarp iekšēji radītiem nemateriālajiem aktīviem, tiek sniegta pārāk maz, tādējādi kavējot pienācīgu uzņēmuma attīstības, darbības rezultātu un stāvokļa novērtēšanu un ieguldījumu uzraudzību. Lai ieguldītāji varētu labāk izprast tādu pieaugošo atšķirību starp daudzu uzņēmumu grāmatvedības uzskaites vērtību un to tirgus novērtējumu, kas vērojama daudzās ekonomikas nozarēs, būtu jāpieprasa atbilstīga ziņojumu sniegšana par nemateriālajiem aktīviem. Tādēļ uzņēmumiem ir jāliek atklāt informāciju par nemateriālajiem aktīviem, izņemot bilancē uzrādītajiem nemateriālajiem aktīviem, tostarp par intelektuālo kapitālu, cilvēkkapitālu, ieskaitot prasmju attīstību, un par sociālo un attiecību kapitālu, tostarp reputācijas kapitālu, un dzimumu līdztiesības pasākumiem. Informācijā par nemateriālajiem aktīviem būtu jāietver arī informācija, kas saistīta ar pētniecību un izstrādi.

 

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ pamatnostādnes pašas par sevi nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību un visas relevantās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu.	(32) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 1. punkts un 29.a panta 1. punkts, var izmantot valsts, Savienības vai starptautisko ziņojumu sniegšanas sistēmu, un tādā gadījumā tiem jānorāda, kura sistēma ir izmantota. Tomēr Direktīva 2013/34/ES neuzliek uzņēmumiem pienākumu izmantot kopīgu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu, un tā neliedz uzņēmumiem izvēli vispār neizmantot nevienu ziņojumu sniegšanas sistēmu vai standartu. Kā prasīts Direktīvas 2014/95/ES 2. pantā, Komisija 2017. gadā publicēja nesaistošas pamatnostādnes uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva52. Pamatnostādnes par nefinansiālās informācijas sniegšanu attiecas uz sociālajiem un darba ņēmēju jautājumiem, un saskaņā ar tām uzņēmumiem ir jāatklāj informācija, piemēram, par daudzveidības jautājumiem, dzimumu daudzveidību un vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātībā un profesijās, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī vides jautājumiem. 2019. gadā Komisija publicēja papildu pamatnostādnes par to, kā paziņot ar klimatu saistītu informāciju53. Pamatnostādnēs par klimata ziņojumiem tika iekļauti skaidri ieteikumi, ko sniedza klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa. Pieejamie pierādījumi liecina, ka šīm nesaistošajām pamatnostādnēm nebija būtiskas ietekmes uz to uzņēmumu nefinanšu ziņojumu kvalitāti, kas sniegti saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu. Pamatnostādņu brīvprātīgais raksturs nozīmē, ka uzņēmumi var izvēlēties, vai tās piemērot. Tādēļ pamatnostādnes pašas par sevi nevar nodrošināt dažādu uzņēmumu atklātās informācijas salīdzināmību vai visas tādas informācijas atklāšanu, kuru lietotāji uzskata par relevantu. Tādēļ ir nepieciešami obligāti kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti, kas nodrošinātu informācijas salīdzināmību un visas relevantās informācijas atklāšanu. Pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, standartiem būtu jāattiecas uz visu informāciju, kas lietotājiem ir būtiska. Kopīgi ziņojumu sniegšanas standarti ir nepieciešami arī tādēļ, lai veicinātu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas revīziju un digitalizāciju un atvieglotu tās uzraudzību un izpildes panākšanu. Obligātu kopīgu ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrāde ir nepieciešama, lai panāktu situāciju, kurā ilgtspējas informācijai ir tāds statuss, kas salīdzināms ar finanšu informācijas statusu.
__________________	__________________
52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).	52 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu (metodoloģija nefinanšu informācijas ziņošanai)” (C/2017/4234).
53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).	53 Komisijas paziņojums “Pamatnostādnes par nefinansiālas informācijas sniegšanu: papildinājums par klimatiskās informācijas sniegšanu” (C/2019/4490).

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.	(33) Neviens esošais standarts vai sistēma pati par sevi neapmierina Savienības vajadzības pēc detalizētiem ilgtspējas ziņojumiem. Informācijai, kas prasīta Direktīvā 2013/34/ES, jāietver informācija, kas relevanta katrai būtiskuma perspektīvai, tai jāaptver visi ilgtspējas jautājumi, turklāt vajadzības gadījumā tā jāsaskaņo ar citiem pienākumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu, tostarp pienākumiem, kas noteikti Regulā (ES) 2020/852 un Regulā (ES) 2019/2088. Turklāt obligātajiem ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem, ko piemēros Savienības uzņēmumiem, ir jābūt samērīgiem ar vērienīgumu, ko paredz Eiropas zaļā kursa mērķi un Savienības klimatneitralitātes mērķis 2050. gadam, un jāatbilst Eiropas Sociālā pīlāra tiesībām. Tādēļ ir jāpilnvaro Komisija pieņemt Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, nodrošinot to ātru pieņemšanu un ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu satura atbilstību Savienības vajadzībām.

 

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.	(34) Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG) ir bezpeļņas apvienība, kas izveidota saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem un kalpo sabiedrības interesēm, sniedzot Komisijai konsultācijas par starptautisko finanšu pārskatu sniegšanas standartu apstiprināšanu. EFRAG ir ieguvusi augstu novērtējumu kā Eiropas kompetences centrs korporatīvās ziņojumu sniegšanas jomā, un tai ir labas iespējas veicināt koordināciju starp Eiropas ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem un starptautiskajām iniciatīvām, kuru mērķis ir izstrādāt standartus, kas ir saskanīgi visā pasaulē. EFRAG izveidotā daudzu ieinteresēto personu darba grupa 2021. gada martā publicēja ieteikumus iespējamai ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu izstrādei Eiropas Savienībā. Šajos ieteikumos ir iekļauti priekšlikumi, kā izstrādāt saskanīgu un visaptverošu ziņojumu sniegšanas standartu kopumu, kas aptvers visus ilgtspējas jautājumus no dubultā būtiskuma perspektīvas. Šajos ieteikumos ir iekļauti arī detalizēti norādījumi minēto standartu izstrādei un priekšlikumi, kā savstarpēji stiprināt sadarbību starp globālajām standartu noteikšanas iniciatīvām un Eiropas Savienības standartu noteikšanas iniciatīvām. EFRAG priekšsēdētājs 2021. gada martā publicēja ieteikumus par iespējamām izmaiņām EFRAG pārvaldībā, ja tai uzdotu izstrādāt tehniskus ieteikumus par ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Šie ieteikumi paredz jauna ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pīlāra izveidi EFRAG ietvaros, vienlaikus būtiski nemainot esošo finanšu pārskatu sniegšanas pīlāru. Pieņemot ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus, Komisijai būtu jāņem vērā tehniskie ieteikumi, kurus izstrādās EFRAG. Lai nodrošinātu augstas kvalitātes standartus, kas veicina Eiropas sabiedrības labumu un atbilst uzņēmumu un paziņotās informācijas lietotāju vajadzībām, EFRAG tehniskie ieteikumi būtu jāizstrādā, paredzot pienācīgu procedūru, sabiedrības uzraudzību un pārredzamību, kā arī izmaksu un ieguvumu analīzi, un tie būtu jāizstrādā, izmantojot attiecīgo ieinteresēto personu zinātību. Lai nodrošinātu, ka Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos tiek ņemts vērā Savienības dalībvalstu viedoklis, pirms šo standartu pieņemšanas Komisijai būtu jāapspriežas ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2020/852 24. pantā, par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) ir liela nozīme regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saskaņā ar Regulu (ES) 2019/2088, un šiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem jābūt saskaņotiem ar ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/201054 EVTI ir arī liela nozīme uzraudzības konverģences veicināšanā, ieviešot korporatīvo ziņojumu sniegšanu, ko īsteno tie emitenti, kuru vērtspapīri ir iekļauti ES regulēto tirgu biržas sarakstos un kuriem būs jāizmanto minētie ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti. Tādēļ EVTI būtu jāprasa sniegt atzinumu par EFRAG tehniskajiem ieteikumiem. Šis atzinums būtu jāsniedz divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts Komisijas pieprasījums. Turklāt Komisijai būtu jāapspriežas ar Eiropas Banku iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondu, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standarti ir saskanīgi ar attiecīgo Savienības politiku un tiesību aktiem. Ja kāda no šīm struktūrām nolemj iesniegt atzinumu, tas jāizdara divu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija ir apspriedusies ar šo struktūru.
_____________________________	_______________________
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

 

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Minētie standarti jo īpaši būtu jāpieskaņo Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas piemērojamas etalonu administratoriem, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti; kā arī jebkurš darbs, ko veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.	(35) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem vajadzētu būt saskaņotiem ar citiem Savienības tiesību aktiem. Šie standarti jo īpaši būtu jāsaskaņo ar Regulā (ES) 2019/2088 noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām, un tajos būtu jāņem vērā pamatrādītāji un metodika, kas ir izklāstīta dažādos deleģētajos aktos, kuri ir pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) 2020/852, informācijas atklāšanas prasības, kas ir piemērojamas etalonu administratoriem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/101155, ES klimata pārejas etalonu un Parīzes nolīgumam pielāgoto ES etalonu izstrādes minimālie standarti, kā arī Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam un paredzētās Darba samaksas pārredzamības direktīvas normas, un jebkurš darbs, ko ir veikusi Eiropas Banku iestāde, īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 III pīlāra informācijas atklāšanas prasības. Standartos būtu jāņem vērā Savienības tiesību akti vides jomā, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK56 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/200957, kā arī tajos būtu jāņem vērā Komisijas Ieteikums 2013/179/ES58, tā pielikumi un atjauninājumi. Būtu jāņem vērā arī citi attiecīgi Savienības tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES59, kā arī Savienības tiesību aktos uzņēmumiem noteiktās prasības attiecībā uz direktoru pienākumiem un pienācīgu rūpību.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).	58 Komisijas Ieteikums 2013/179/ES (2013. gada 9. aprīlis) par kopīgu metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla ekoloģisko raksturlielumu mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 124, 4.5.2013., 1. lpp.).
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	59 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).

 

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem un cilvēktiesībām. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, tostarp par vienlīdzīgām iespējām visiem un par darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(43) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartos būtu jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj par sociālajiem faktoriem, tostarp attiecībā uz darbiniekiem, darba tiesībām un cilvēktiesībām, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesībai, dažādībai un iekļaušanai. Šai informācijai būtu jāaptver uzņēmumu ietekme uz cilvēkiem, tostarp uz cilvēku veselību. Informācijā, ko uzņēmumi atklāj par cilvēktiesībām, attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj informācija par piespiedu darbu to vērtību ķēdēs. Ziņojumu sniegšanas standartos, kas attiecas uz sociālajiem faktoriem, būtu jāprecizē, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 principiem, kuri ir relevanti uzņēmumiem, jo īpaši par vienlīdzīgām iespējām visiem, privātās dzīves un darba dzīves salāgošanu un taisnīgiem darba apstākļiem. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, kas pieņemts 2021. gada martā, aicina noteikt stingrākas prasības uzņēmumiem attiecībā uz ziņošanu par sociālajiem jautājumiem. Informācijas atklāšana vides un sociālās atbildības jomā viena otru papildina. Tomēr uzņēmumi, kas vairāk atklāj vides informāciju, ne vienmēr sniedz vairāk sociālās informācijas. Neraugoties uz šo atšķirīgo informācijas atklāšanas praksi, izrādās, ka kapitāla tirgū kopumā par vērtīgāku tiek uzskatīta sociālās informācijas atklāšana1a. Ziņošanai par vides un sociālo ilgtspēju ir jābūt ne mazāk prestižai. Informācijas uzņēmumu atklātajai informācijai par dzimumu līdztiesību būtu jāsatur saraksts ar pašreizējām darbībām, ar kurām veicina vienlīdzīgas iespējas, daudzveidību, darba un privātās dzīves līdzsvaru un uzmākšanās apkarošanas pasākumus darbavietā un kas nodrošina vienādu samaksu par vienādu darbu neatkarīgi no dzimuma, attiecīgā gadījumā saskaņā ar Darba samaksas pārredzamības direktīvā nosakāmajām prasībām par ziņošanu par darba samaksu. Ziņojumu sniegšanas standartos būtu arī jānorāda, kāda informācija uzņēmumiem būtu jāatklāj attiecībā uz cilvēktiesībām, pamatbrīvībām, demokrātijas principiem un standartiem, kas ir noteikti Starptautiskajā cilvēktiesību hartā un citās galvenajās ANO cilvēktiesību konvencijās, tostarp Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijās, Eiropas Cilvēktiesību konvencijā, Eiropas Sociālajā hartā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
	__________________
	1a Vācijas Federālā ministrija un sociālās lietas — “Kas ir KSA? Uzņēmumu ieguvumi”, https://www.csr -in-deutschland.de/EN/What-is-CSR/Benefits-for-Companies/benefits-for-companies-article.html

 

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

43.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(43a) Lai panāktu dzimumu līdztiesību Eiropā un izskaustu sieviešu un vīriešu strukturālo nevienlīdzību, visām ekonomikas nozarēm un piegādes ķēdēm ir jāuzņemas lielākas saistības. Tādēļ diskriminācijas apkarošanas, daudzveidības un dzimumu līdztiesības pasākumiem būtu jākļūst par sociālās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu neatņemamu sastāvdaļu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš neaizsargātām un minoritāšu grupām un cilvēkiem ar invaliditāti. Sociālās ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartiem būtu jāaptver darba apstākļi, tostarp elastīgi darba grafiki, grūtniecības un dzemdību atvaļinājums, paternitātes atvaļinājums un bērna kopšanas atvaļinājums, kā arī iepirkuma politika, kurā būtu ņemti vērā dzimumu līdztiesības aspekti, piegādātāju dzimumrādītāju revīzijas un piegādes ķēdes ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums. Covid-19 pandēmija un tās ekonomiskās un sociālās sekas liek šo jautājumu risināt vēl steidzamāk, ņemot vērā to, ka krīzes rezultātā darba ņēmējas sievietes ir cietušas īpaši smagi.

 

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, arī attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu un uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir nepieciešama arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru un attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, kā arī par politisko darbību, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.	(44) Lietotājiem ir nepieciešama informācija par pārvaldības faktoriem, tostarp informācija par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru lomu, ieskaitot attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, šādu struktūru sastāvu, noformēta dzimumu griezumā, jo īpaši, atspoguļojot darba ņēmēju un sieviešu dalības, vecuma, etniskās vai rasu izcelsmes aspektu un citus dažādības un pārklājošās diskriminācijas aspektus, un informācija par uzņēmuma iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, tostarp attiecībā uz ziņojumu sniegšanas procesu. Lietotājiem ir vajadzīga arī informācija par uzņēmumu korporatīvo kultūru, ieskaitot — par vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgām iespējām, iekļaušanas un daudzveidības pasākumiem, normām, ar kurām novērš personas kolektīvo iebiedēšanu, seksuālu uzmākšanos un mazina vardarbību pret sievietēm, kā arī par uzņēmumu attieksmi pret darījumdarbības ētiku, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošanu, diskriminācijas apkarošanu un uzmākšanās apkarošanu un par to politisko iesaisti, tostarp lobēšanas pasākumiem. Informācija par uzņēmuma vadību un attiecību ar darījumdarbības partneriem kvalitāti, tostarp maksājumu praksi attiecībā uz maksājuma datumu vai periodu, nokavējuma procentu likmi vai atgūšanas izmaksu kompensēšanu, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/7/ES62 par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos, palīdz lietotājiem izprast uzņēmuma riskus, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Katru gadu tūkstošiem uzņēmumu, jo īpaši MVU, cieš no administratīva un finansiāla sloga, jo kavējas tiem paredzētie maksājumi vai vispār netiek samaksāts. Gala rezultātā kavētie maksājumi izraisa maksātnespēju un bankrotu, un tiem ir postoša ietekme uz visām vērtību ķēdēm. Palielinot informāciju par maksājumu praksi, citiem uzņēmumiem būtu jārodas iespējai identificēt ātrus un uzticamus maksātājus, konstatēt negodīgu maksājumu praksi, piekļūt informācijai par uzņēmumiem, ar kuriem tie tirgojas, un vienoties par godīgākiem maksājumu noteikumiem.
__________________	__________________
62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).	62 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā darbā ar digitalizāciju, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā par ES digitālā finansējuma stratēģiju65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.	(48) Direktīvā 2013/34/ES netiek prasīts, lai finanšu pārskati vai vadības ziņojums tiktu iesniegts digitālā formātā, un tas kavē paziņotās informācijas atrodamību un lietojamību. Ilgtspējas informācijas lietotāji arvien biežāk vēlas, lai šāda informācija būtu atrodama un mašīnlasāma digitālos formātos, kā arī pilnībā pieejama, tostarp personām ar invaliditāti. Digitalizācija rada iespējas efektīvāk izmantot informāciju un ļauj būtiski ietaupīt izmaksas gan lietotājiem, gan uzņēmumiem. Tādēļ būtu jāprasa, lai uzņēmumi sagatavo savus finanšu pārskatus un vadības ziņojumus XHTML formātā saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/81563 3. pantu, kā arī iezīmē informāciju par ilgtspēju, tostarp Regulas (ES) 2020/852 8. pantā prasīto atklāto informāciju, saskaņā ar minēto deleģēto regulu. Lai paziņoto informāciju varētu marķēt saskaņā ar šiem standartiem, būs vajadzīga Savienības ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu digitālā taksonomija. Šīs prasības būtu jāņem vērā, strādājot pie digitalizācijas, par kuru Komisija informēja paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”64 un paziņojumā “ES digitālā finansējuma stratēģija”65. Šīs prasības arī papildina Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi attiecībā uz publiski pieejamo korporatīvo informāciju, kā tas paredzēts kapitāla tirgu savienības rīcības plānā, kurā ir ņemta vērā arī vajadzība pēc strukturētiem datiem.
_________________	_________________
63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).	63 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/815 (2018. gada 17. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikāciju (OV L 143, 29.5.2019., 1. lpp.).
64 https://ec.europa.eu/info/index_lv	64 https://ec.europa.eu/digital-single-market/en/european-strategy-data
65https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en	65https://ec.europa.eu/info/publications/200924-digital-finance-proposals_en

 

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.	(49) Lai paziņoto ilgtspējas informāciju varētu iekļaut un nodrošinātu tā iekļaušanu Eiropas vienotajā piekļuves punktā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi publicē pienācīgi apstiprinātus gada finanšu pārskatus un vadības ziņojumus noteiktajā elektroniskajā formātā un nodrošina, ka vadības ziņojumi, kas satur ilgtspējas ziņojumus, uzreiz pēc to publicēšanas tiek darīti pieejami attiecīgajai oficiāli noteiktajai sistēmai, kas minēta Direktīvas 2004/109/EK 21. panta 2. punktā.

 

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības politiku un tās īstenošanu. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.	(51) Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā ir noteikts, ka uzņēmumiem, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vadības ziņojumā ir jāiekļauj paziņojums par korporatīvo pārvaldību, kurā cita starpā ir jāietver arī apraksts par daudzveidības politiku, ko uzņēmums piemēro attiecībā uz administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām, no tādu aspektu viedokļa kā vecums, dzimums vai izglītība un profesionālā pieredze, šīs daudzveidības politikas mērķi, tās īstenošanas gaita un īstenošanas rezultāti pārskata periodā. Direktīvas 2013/34/ES 20. pants ļauj uzņēmumiem elastīgi izlemt, par kādiem daudzveidības aspektiem ziņot. Tas neuzliek uzņēmumiem nepārprotamu pienākumu iekļaut informāciju par kādu konkrētu daudzveidības aspektu. Lai virzītos uz līdzsvarotāku dzimumu līdzdalību ekonomisko lēmumu pieņemšanā, ir jānodrošina, lai uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēto tirgu biržas sarakstos, vienmēr ziņotu par savu dzimumu daudzveidības un dzimumu līdztiesības politiku, jo īpaši, lai panāktu dzimumu vienādu pārstāvību uzņēmumu valdēs, atbilstību paredzētajai Darba samaksas pārskatāmības direktīvai, cīnītos pret uzmākšanos darba vietā un sekmētu darba un privātās dzīves līdzsvaru. Tomēr, lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu, šiem uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paziņot daļu no Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā prasītās informācijas kopā ar citu ar ilgtspēju saistītu informāciju.

 

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Dalībvalstis tiek aicinātas novērtēt savu transponēšanas aktu ietekmi uz MVU, lai pārliecinātos, ka ietekme uz MVU nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un publicēt šādu novērtējumu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus.	(71) Komisijai būtu jānovērtē transponēšanas aktu ietekme uz MVU, lai pārliecinātos, ka tā nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam, un būtu jāpublicē šādu novērtējumu rezultāti. Dalībvalstīm būtu jāapsver tādu pasākumu ieviešana, kas palīdzētu MVU brīvprātīgi piemērot vienkāršotos ziņojumu sniegšanas standartus. Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes rīks, kas atvieglotu ziņošanu mazos un vidējos uzņēmumos, lai izvairītos no pārmērīga administratīvā sloga MVU, kuros ir mazāk nekā 250 darbinieku. Šādam tiešsaistes rīkam būtu jābūt bez maksas, viegli lietojamam un viegli pieejamam.

Pamatojums

Komisija var izveidot tādu rīku kā tiešsaistes interaktīvā riska novērtēšana (https://oiraproject.eu/en) ar iespēju sniegt ziņojumus tiešsaistē un atbilstīgiem rīkiem un norādēm.

 

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(iiib) uzņēmuma plāniem veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt, lai tiktu īstenota dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un daudzveidības un iekļaušanas politika, jo īpaši attiecībā uz darba samaksas atšķirībām un darba samaksas pārredzamību, paredzot prasības, kas ir jānosaka Darba samaksas pārredzamības direktīvā, kā arī veicināt dzimumu ziņā līdzsvarotu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

 

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā tiek ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;	(iv) tas, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir nodrošināta pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, kā arī aizsargātas uzņēmuma ieinteresēto personu, tostarp darba ņēmēju un kopienu, tiesības un intereses un ņemta vērā uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem;

 

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem;	(i) pienācīgas rūpības procesu, kas īstenots attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tostarp attiecībā uz dzimumu līdztiesību;

 

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2013/34/ES

19.a pants – 2. punkts – 1. daļa – e apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(ii) galveno faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma vērtību ķēdi, tostarp tā paša darbību, produktiem un pakalpojumiem, darījumdarbības attiecībām un piegādes ķēdi;	(ii) galveno faktisko vai potenciāli nelabvēlīgo ietekmi, kas