Ziņojums - A9-0085/2022Ziņojums
A9-0085/2022
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā

4.4.2022 - (2021/2232(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: David McAllister


Procedūra : 2021/2232(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0085/2022
Iesniegtie teksti :
A9-0085/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES un drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā

(2021/2232(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju par jaunu ES un Ķīnas stratēģiju[1],

– ņemot vērā 2022. gada 1. marta rezolūciju par Krievijas agresiju pret Ukrainu[2],

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. marta Rezolūciju ES-11/1, kurā pausta nožēla par Krievijas agresiju pret Ukrainu,

– ņemot vērā Krievijas Federācijas un Ķīnas Tautas Republikas 2022. gada 4. februāra kopīgo paziņojumu par jaunu laikmetu starptautisko attiecību jomā un ilgtspējīgu attīstību pasaulē,

– ņemot vērā 2022. gada 22. februārī notikušo ministru forumu par sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā,

– ņemot vērā 2021. gada 15. decembra rezolūciju par daudzpusējiem masu iznīcināšanas ieroču kontroles un atbruņošanās režīmiem: risināmās problēmas un perspektīvas[3],

– ņemot vērā 2021. gada 21. oktobra ieteikumu Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Taivānas politiskajām attiecībām un sadarbību[4],

– ņemot vērā 2020. gada 21. oktobra ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz 10. Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanas procesa sagatavošanu, kodolieroču kontroli un kodolatbruņošanās iespējām[5],

– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par savienojamību un ES un Āzijas attiecībām[6],

– ņemot vērā 2018. gada 18. aprīļa rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai Savienības vārdā noslēgtu pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses[7],

– ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par ES politiskajām attiecībām ar Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN)[8],

– ņemot vērā 2021. gada 29. aprīļa ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES un Indijas attiecībām[9],

– ņemot vērā 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses[10],

– ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par stāvokli ES kiberaizsardzības spēju jomā[11],

– ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 21. un 22. oktobra secinājumus,

– ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2021. gada 16. septembra kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (JOIN(2021)0024),

– ņemot vērā Francijas Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas 2021. gada jūlija atjauninājumu "Indijas un Klusā okeāna reģions: Francijas prioritāte",

– ņemot vērā 2021. gada 3. decembrī notikušās ES un ASV augsta līmeņa apspriedes par Indijas un Klusā okeāna reģionu,

– ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2021. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu "Globālā vārteja" (JOIN(2021)0030),

– ņemot vērā Āzijas un Eiropas 13. sanāksmes (ASEM) 2021. gada 25. un 26. novembra samitu,

– ņemot vērā 2021. gada 5. oktobra koncepciju par integrētu pieeju klimata pārmaiņām un drošībai,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 16. aprīļa secinājumus par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā,

– ņemot vērā 2021. gada 15. septembrī noslēgto AUKUS drošības paktu,

– ņemot vērā 2021. gada 14. jūnijā Briseles NATO samitā pieņemto paziņojumu,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 17. jūnija un 2021. gada 10. maija secinājumus par drošību un aizsardzību,

– ņemot vērā 2021. gada 8. maijā izveidoto ES un Indijas savienojamības partnerību,

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 22. decembra Lēmumu (KĀDP) 2020/2188, ar ko groza Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem[12],

– ņemot vērā ES un ASEAN 2020. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu par savienojamību,

– ņemot vērā Nīderlandes 2020. gada 13. novembra Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju "Indijas un Klusā okeāna reģions: pamatnostādnes Nīderlandes un ES sadarbības ar partneriem Āzijā stiprināšanai",

– ņemot vērā 2020. gada 9. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

– ņemot vērā Vācijas federālās valdības 2020. gada septembra dokumentu "Politikas pamatnostādnes Indijas un Klusā okeāna reģionam",

– ņemot vērā ES un Japānas 2019. gada 27. septembrī izveidoto partnerību ilgtspējīgas savienojamības un kvalitatīvas infrastruktūras jomā,

– ņemot vērā Eiropas Komisijas un AP/PV 2019. gada 12. marta ieguldījumu Eiropadomes sanāksmē "ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva",

– ņemot vērā ES 2018. gada 5. decembra Rīcības plānu dezinformācijas apkarošanai,

– ņemot vērā ES un ASEAN 2019. gada 21. janvāra ministru sanāksmē pieņemto lēmumu izveidot ES un ASEAN stratēģisko partnerību,

– ņemot vērā ES un Singapūras partnerības un sadarbības nolīgumu, kas 2018. gada 19. oktobrī parakstīts Briselē,

– ņemot vērā Komisijas un AP/PV 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu "Eiropas un Āzijas savienojamība — ES stratēģijas pamatelementi" (JOIN(2018)0031),

– ņemot vērā Padomes 2018. gada 28. maija secinājumus par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju,

– ņemot vērā ASEAN un ES rīcības plānu 2018.–2022. gadam,

– ņemot vērā 2016. gada 5. oktobrī noslēgto partnerattiecību nolīgumu par attiecībām un sadarbību starp ES un Jaunzēlandi,

– ņemot vērā kopējo priekšlikumu Padomes 2016. gada 14. aprīļa lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Austrāliju, no otras puses (JOIN(2016)0008),

– ņemot vērā 2014. gada 24. jūnija Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju,

– ņemot vērā 2013. gada 23. janvāra pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses,

– ņemot vērā paziņojumu presei, ko 2021. gada 14. jūnijā sniedza valstu un valdību vadītāji, kuri piedalījās Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē,

– ņemot vērā Pastāvīgās šķīrējtiesas 2016. gada 12. jūlija nolēmumu par Dienvidķīnas jūras arbitrāžu (Filipīnu Republika pret Ķīnas Tautas Republiku),

– ņemot vērā 2021. gada 24. septembrī notikušo pirmo četrpusējā drošības dialoga (QUAD) samitu, kurā klātienē piedalījās ASV, Austrālijas, Japānas un Indijas politiskie līderi,

– ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0085/2022),

A. tā kā saskaņā ar ES definīciju Indijas un Klusā okeāna reģions sniedzas no Āfrikas austrumu krasta līdz Klusā okeāna salu valstīm; tā kā Indijas un Klusā okeāna reģions ir daudzveidīgs reģions, kurā dzīvo 60 % pasaules iedzīvotāju un atrodas septiņas G20 valstis, un tas ir nozīmīgs pasaules starptautiskās kārtības dalībnieks, un tajā atrodas ES politiskie, tirdzniecības un drošības partneri, kuru ietekme arvien pieaug;

B. tā kā aptuveni 90 % Savienības ārējās tirdzniecības preču tiek pārvadātas pa jūru; tā kā Indijas un Klusā okeāna reģionā ir svarīgi ūdensceļi, kas ir būtiski Savienības tirdzniecībai, piemēram, Malakas šaurums, Dienvidķīnas jūra un Bābelmandeba šaurums;

C. tā kā ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm aizvien vairāk ir jārisina ne vien līdzīgas drošības problēmas, bet arī netradicionālas problēmas; tā kā ES perspektīvas šajā reģionā atspoguļo to, ka politiskā ziņā ir jāatzīst nepieciešamība uzņemties lielāku atbildību, risinot globālās drošības problēmas;

D. tā kā pēc prezidenta Xi Jinping aicinājuma Ķīnas un Krievijas prezidenti 2022. gada 4. februārī pirms Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas parakstīja kopīgu dokumentu; tā kā kopīgajā paziņojumā cita starpā tika paziņots, ka abu valstu draudzībai "nav robežu", un tā kā ar šo paziņojumu Ķīna pirmo reizi oficiāli pievienojās Krievijas prasībai apturēt NATO paplašināšanos;

E. tā kā saskaņā ar ziņojumiem plašsaziņas līdzekļos Ķīnas amatpersonas 4. februāra augstākā līmeņa sanāksmē lūdza Krievijas augstākajām amatpersonām neiebrukt Ukrainā pirms Pekinas Ziemas olimpisko spēļu beigām; tā kā tas varētu nozīmēt, ka pirms agresijas sākuma 24. februārī Ķīnas augstāko amatpersonu rīcībā bija zināma tieša informācija par Krievijas kara plāniem vai iecerēm;

F. tā kā, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, kas sākās ar militāru iebrukumu 2022. gada 24. februārī, ANO Ģenerālā asambleja ar 141 balsi par, 5 balsīm pret, 35 valstīm atturoties un 12 valstīm nebalsojot, 2022. gada 2. martā pieņēma Rezolūciju ES-11/1, paužot nožēlu par Krievijas agresiju pret Ukrainu; tā kā neviena valsts Indijas un Klusā okeāna reģionā nebalsoja pret rezolūciju un tikai Ķīna, Indija, Madagaskara, Mozambika, Laosa, Dienvidāfrika, Šrilanka, Tanzānija un Vjetnama atturējās balsojumā par galīgo tekstu;

G. tā kā nesen pieņemtais kopīgais paziņojums par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā, kuras pamatā ir principiāla iesaistīšanās ilgtermiņa perspektīvā, norāda uz dziļu un vajadzīgu attīstību ES skatījumā uz tās interesēm, iespējām un problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā un vēlmi palielināt ietekmi tās vērtību un interešu aizstāvībā šajā reģionā, kura ģeopolitiskā un ekonomiskā nozīme pieaug; tā kā stratēģijas pamatā ir atklātas, stabilas un noteikumos balstītas reģionālās drošības arhitektūras veicināšana un ciešu attiecību, ilgtspējīgas tirdzniecības un sadarbības drošības jomā veidošana ar Indijas un Klusā okeāna reģiona reģionālajām organizācijām un valstīm; tā kā 2022. gada 22. februārī notikušais ministru forums par sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā pulcēja ES dalībvalstu ārlietu ministrus un aptuveni 30 Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu ārlietu ministrus un tā kā ES un tās dalībvalstis sanāksmē uzsvēra atbalstu pastiprinātai un ilgtermiņa iesaistei Indijas Klusā okeāna reģionā, veicot konkrētas darbības un uzlabojot drošības un aizsardzības dialogu un divpusējās attiecības ar reģiona partneriem;

H. tā kā kopīgā paziņojuma "Globālā vārteja" mērķis ir mobilizēt līdz 300 miljardiem EUR ieguldījumiem, lai veicinātu viedas, tīras un drošas saiknes digitālajā, enerģētikas un transporta nozarē un stiprinātu veselības, izglītības un pētniecības sistēmas visā pasaulē;

I. tā kā pēdējos gados reģiona, jo īpaši Ķīnas Tautas Republikas, īstenotā dinamika ir izraisījusi intensīvu ģeopolitisko konkurenci, ko atspoguļo militāro izdevumu pieaugums, militāro spēku koncentrēšana un agresīvāka retorika, tādējādi apšaubot noteikumos balstīto starptautisko kārtību; tā kā tādēļ Indijas un Klusā okeāna reģionā ir radies jauns reģionālās un globālās konkurences centrs; tā kā nav ne visaptverošas reģionālās drošības kārtības, ne arī uzticēšanās veicināšanas mehānisma, lai mazinātu ar minēto saistītās problēmas un spriedzi; tā kā šāda dinamika nopietni apdraud stabilitāti un drošību reģionā un pasaulē, tieši ietekmējot ES kā reģiona valstu galvenā politiskā un ekonomiskā partnera stratēģiskās intereses; tā kā autoritārisma un demokrātijas ideoloģiskā cīņa reģionā var ierosināt līdzīgas cīņas visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienības tuvumā; tā kā stabilam un mierīgam Indijas un Klusā okeāna reģionam, kas balstīts uz starptautisko tiesību ievērošanu, ir izšķiroša nozīme ES drošības un interešu aizsardzībā; tā kā nestabilitātes pamatcēloņu, tādu kā nabadzība, sociālā netaisnība un cilvēktiesību pārkāpumi, novēršana ir priekšnoteikums miera un drošības nodrošināšanai Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES ir apņēmusies nodrošināt cilvēku drošību, mieru un starptautiskās tiesības un cilvēktiesības;

J. tā kā ES ir lielākā ārvalstu ieguldītāja un attīstības palīdzības sniedzēja Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES ir nozīmīga tirdzniecības partnere un jau ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar reģiona valstīm vai arī risina sarunas par šādu nolīgumu noslēgšanu; tā kā ES jau tagad ir pieejams plašs partnerību un nolīgumu tīkls ar vairākām valstīm, piemēram, Japānu, Korejas Republiku, Austrāliju, Indiju, Jaunzēlandi, Vjetnamu un Singapūru, kā arī ar reģionālām organizācijām, piemēram, Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju (ASEAN) un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju (OACPS); tā kā ES klātbūtni šajā reģionā nodrošina tās dalībvalsts Francija, jo īpaši Francijas aizjūras departamenti Reinjona un Majota, kā arī Francijas Dienvidjūru un Antarktikas teritorija Indijas okeāna reģionā un Jaunkaledonija Klusā okeāna reģionā, kā arī Francijas aizjūras kopienas Francijas Polinēzija un Volisa un Futuna; tā kā šajos Francijas reģionos dzīvo aptuveni 1,6 miljoni ES iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā 7000 militārpersonu; tā kā attiecīgi ES ir Indijas un Klusā okeāna reģiona vietējais dalībnieks;

K. tā kā Dienvidķīnas jūrā atrodas vairāk nekā puse no pasaules zvejas kuģiem un tieši tur tiek nozvejoti aptuveni 12 % no pasaules zvejas resursiem; tā kā Savienība ir noslēgusi vairākus ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm (Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Kuka salas, Zālamana salas, Kiribati, Madagaskara, Maurīcija, Mozambika un Seišelu salas) un tā kā Savienības zvejas flote darbojas gan Indijas, gan Klusajā okeānā; tā kā Savienība ir aktīva vairāku reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) locekle Indijas un Klusā okeāna reģionā (Indijas okeāna tunzivju komisija, Indijas okeāna dienvidu daļas zvejas nolīguma puses, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija un Klusā okeāna dienvidu daļas RZPO); tā kā 2021. gada 25. februārī tika pieņemts Savienības pieteikums dalībai Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijā un tā kā Savienība uztur augsta līmeņa dialogus par okeānu un zivsaimniecības jautājumiem ar Austrāliju, Indonēziju, Japānu un Jaunzēlandi; tā kā Savienība ir parakstījusi partnerattiecību nolīgumu ar Ķīnu par okeāniem; tā kā ES arī uztur dialogus un veido darba grupas ar Koreju, Taizemi un Taivānu par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju;

L. tā kā stabilitātes un kuģošanas brīvības nodrošināšanai Indijas un Klusajā okeānā ir izšķiroša nozīme globālās un reģionālās ilgtspējas un miera un ES stratēģisko interešu nodrošināšanā; tā kā ES ar kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) EUNAVFOR operāciju "Atalanta" ir iesaistīta reģiona jūras drošības atbalsta sniegšanā; tā kā Indijas un Klusā okeāna partneri atzinīgi novērtēja operāciju "Atalanta" un tās darbības saistībā ar pirātisma un bruņotas laupīšanas novēršanu, kā arī ieroču un narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības uzraudzību; tā kā ES un tās dalībvalstis ir apņēmušās pastiprināt pastāvīgo jūras spēku klātbūtni reģionā, cita starpā izmantojot koncepciju par koordinētu klātbūtni jūrā;

 M. tā kā Francijai ir militāras spējas, kas pastāvīgi izvietotas Āzijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā varētu būt lietderīgi nodoties pārdomām par kārtību, kas attiecīgā gadījumā varētu ļaut izmantot šādu pastāvīgu Francijas spēku, jo īpaši Francijas Polinēzijas bruņoto spēku un Jaunkaledonijas bruņoto spēku, klātbūtni iespējamā Eiropas spēku koncentrēšanā;

N. tā kā Ķīnas straujā militāro spēku koncentrēšana, tās aizvien uzstājīgāka rīcība un ekspansīvā politika Indijas un Klusā okeāna reģionā un militārās darbības Taivānas jūras šaurumā un Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā, tostarp darbības kuģošanas brīvības ierobežošanai, kuras veic Ķīnas krasta apsardze un jūras milicija, kā arī tās tīšie un atkārtotie Taivānas gaisa aizsardzības identifikācijas zonas pārkāpumi, tās darbības ar mērķi mazināt Honkongas neatkarību un autonomiju, tās militāro spēku koncentrēšana pie Ķīnas un Indijas robežas un aizvien agresīvāka retorika un manipulatīvās dezinformācijas un mediju kampaņas rada lielāku saspīlējumu Indijas un Klusā okeāna reģionā; tā kā ES jāsagatavo stratēģija, kuras pamatā ir reālā situācija uz vietas un kura vajadzības gadījumā ļautu tai reaģēt; tā kā reģionā pastāv paātrinātu bruņošanās sacensību draudi;

O. tā kā Ķīnas uzstājība šajā reģionā attiecas ne tikai uz militāro jomu, bet ir īstenojusies arī ar agresīvu komercpraksi, kuras pamatā ir diplomātiska piespiešana, izmantojot kareivīgu parāda diplomātijas politiku; tā kā Ķīnas ekonomiskā un finansiālā ekspansija Indijas un Klusā okeāna reģionā un Eiropā ietver ieguldījumus kritiskajā infrastruktūrā; tā kā, izmantojot ekonomiskās intereses, Ķīna tiecas panākt ģeopolitisku ietekmi; tā kā Covid-19 krīze pierādīja, cik svarīgas ir uzticamas piegādes ķēdes un līdzsvarotākas ekonomiskās saites ar Ķīnu;

P. tā kā 2016. gada 12. jūlijā Pastāvīgā šķīrējtiesa būtiskajā lietā nolēma, ka nav pierādījumu, ka Ķīnai vēsturiski būtu bijusi ekskluzīva kontrole pār teritorijām, kuras tā pieprasa Dienvidķīnas jūrā; tā kā Ķīna nav ņēmusi vērā šo nolēmumu un cita starpā uz mākslīgi izveidotām salām ir ierīkojusi militāras bāzes;

Q. tā kā Ķīna nav mazinājusi pārredzamības trūkumu un ir demonstrējusi nevēlēšanos iesaistīties sarunās par tās iespējamo dalību daudzpusējos kodolieroču kontroles instrumentos, kas ir ļāvis tai netraucēti uzkrāt lielu tehnoloģiski attīstītu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķešu, piemēram, Dong-Feng 26, arsenālu;

R. tā kā digitalizācija aizvien vairāk ietekmē starptautiskās sistēmas struktūru; tā kā starptautiskā standartu noteikšana un revolucionāras inovācijas tādās progresīvās tehnoloģijās kā mākslīgais intelekts, kvantu datošana, 5G un 6G ir stratēģiski svarīgas ES un tās digitālajai nākotnei un tā kā aizvien pieaug globālā konkurence par tehnoloģiju pārākumu, kurā Ķīna ieņem ievērojamu vietu;

S. tā kā klimata krīze rada ietekmi uz starptautisko sistēmu, kurā tā var saasināt ģeopolitisko spriedzi; tā kā Savienības ārējā darbībā arī Indijas un Klusā okeāna reģionā kā risku pastiprinātājs aizvien vairāk ir jāiekļauj apsvērumi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām un vides degradāciju, un attiecīgi jāpielāgo savas stratēģijas, koncepcijas un procedūras;

T. tā kā 1995. gada 15. decembrī ASEAN dalībvalstis parakstīja Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā (SEANWFZ līgums), kurā apņēmās Dienvidaustrumāzijas reģionu saglabāt kā zonu, kurā nav kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču,

ES rīcība saistībā ar drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā

1. atzinīgi vērtē nesen pieņemto kopīgo paziņojumu par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīst pievienoto vērtību, ko stratēģija sniedz kā pirmais reģionam paredzētās ES vienotās pieejas pamatelements, un atzinīgi vērtē stratēģijas iekļaujošo un daudzšķautņaino raksturu un drošības un aizsardzības iekļaušanu kā vienu no tās septiņām prioritārajām jomām; aicina ES izmantot stratēģiju kā instrumentu, lai efektīvi palielinātu savu klātbūtni un ietekmi reģionā, veicinot stratēģiskās saites un padziļinot visaptverošu dialogu un sadarbību ar līdzīgi domājošām reģiona valstīm un organizācijām drošības un aizsardzības jautājumos; uzskata, ka lielāka ES iesaistīšanās reģionā, pamatojoties uz vērtībām, veicinātu reģionālo drošību un labklājību un palīdzētu pārvarēt reģionālos saspīlējumus, kā arī radītu līdzsvarotākas attiecības starp reģionālajiem dalībniekiem; atgādina, ka stratēģija ir Eiropas komandas projekts un ka divpusējiem nolīgumiem būtu jāveicina ES pieeja, kā arī ES spēja ierosināt kopīgus risinājumus drošības problēmām; uzsver, ka miera, stabilitātes un kuģošanas brīvības saglabāšana Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir ārkārtīgi svarīga ES un tās dalībvalstu interesēm;

2. uzsver, ka Indijas un Klusā okeāna reģionā pastāv krasas atšķirības un ka visos gadījumos nav iespējams piemērot vienādu pieeju; atzinīgi vērtē holistisko pieeju un pozitīvo darba kārtību, kas izklāstīta ES stratēģijā, un uzsver, ka stratēģija pastāvīgi ir jāpielāgo strauji mainīgajam spēku līdzsvaram un stingri jābalsta Eiropas vērtībās, principos un normās, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā, kam būtu jākļūst par normatīvo satvaru Savienības līdzdalībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver perspektīvas "drošība, attīstība, humanitāra rīcība" nozīmi;

3. uzsver, ka nelikumīgajai un neizprovocētajai Krievijas agresijai pret Ukrainu, kas sākās 24. februārī, būs dziļa un ilgstoša ietekme uz starptautiskajām attiecībām; uzsver, ka tāpēc ES ir jāturpina stiprināt savu starptautisko iesaisti, tostarp jo īpaši nozīmīgajā un stratēģiskajā Indijas un Klusā okeāna reģionā; atzīstot ciešākas attiecības starp Krieviju un Ķīnu, ko cita starpā apliecina to 4. februāra kopīgais paziņojums, pauž nopietnas bažas par to, ka Ķīnas vadība nav izteikusi skaidru nosodījumu šim nelikumīgajam karam, ar kuru tiek pārkāptas visas starptautiskās normas un tiesību aktus un kura rezultātā jau ir gājuši bojā vairāki tūkstoši militārpersonu un nevainīgu civiliedzīvotāju; stingri aicina Ķīnas vadību pildīt savus pienākumus kā ANO Drošības padomes pastāvīgajai loceklei un ne tikai nosodīt šo klajo Krievijas Federācijas pārkāpumu, bet arī izmantot savus ciešos kontaktus ar Krievijas prezidentu, lai mudinātu viņu nekavējoties pārtraukt šo vardarbīgo agresiju, izvest visu karaspēku no Ukrainas teritorijas un pilnībā respektēt Ukrainas neatkarību un tās tautas gribu dzīvot mierā un brīvībā;

4. atzinīgi vērtē Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu ārkārtīgi lielo atbalstu 2. marta balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā par Rezolūciju ES-11/1, paužot nožēlu par Krievijas agresiju pret Ukrainu; atgādina, ka neviena reģiona valsts nebalsoja pret rezolūciju; uzskata, ka tas ir ļoti spēcīgs signāls par vispārēju atbalstu starptautiskajām tiesībām, mieram un starptautiskajai sadarbībai reģionā; tomēr pauž nožēlu par to, ka, tāpat kā Ķīna, arī Indija, Madagaskara, Mozambika, Laosa, Dienvidāfrika, Šrilanka, Tanzānija un Vjetnama nolēma atturēties no balsošanas par galīgo tekstu; mudina šīs valstis neatstāt bez ievērības reālo situāciju Ukrainā, starptautisko tiesību klajos pārkāpumus un briesmīgās ciešanas un nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu un tādējādi pārskatīt savu nostāju un pievienoties starptautiskās sabiedrības pārliecinošajam vairākumam, skaidri nosodot Krievijas agresiju, un pievienoties starptautiskajiem centieniem panākt mieru Ukrainā un aizsargāt nevainīgus civiliedzīvotājus;

5. uzsver nepieciešamību nodrošināt ES vienotību kā priekšnoteikumu, lai sasniegtu atvērtas ES stratēģiskās suverenitātes mērķi, ņemot neseno Krievijas agresiju pret Ukrainu un pieaugošos dažādos apdraudējumus un konkurenci starp lielvarām, it īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm, Krieviju un Ķīnu; aicina Eiropas Savienības Padomē panākt lielāku vienotību jautājumā par pasākumu pieņemšanu, lai vērstos pret Ķīnas nedemokrātisko politiku un agresīvo rīcību, kas apdraud tās kaimiņvalstu suverenitāti un Indijas un Klusā okeāna reģiona stabilitāti; atgādina, ka ES vienotās pieejas pamatā jābūt pragmatiskai, principiālai un uz vērtībām balstītai ārpolitikai un drošības politikai ar mērķi sadarboties ar partneriem, ja iespējams, un vajadzības gadījumā rīkoties vienatnē, lai īstenotu Savienības stratēģisko solidaritāti un suverenitāti, un tā jāpapildina ar uzticamiem ārpolitikas instrumentiem, kā arī ar tās lēmumu pieņemšanas procesa reformu, jo īpaši pārejot uz kvalificētā balsu vairākuma balsojumu, kas veicinātu ātru reaģēšanu uz nopietnām drošības problēmām un sekmētu mieru, cilvēku drošību, ilgtspējīgu attīstību un demokrātiju; norāda, ka aizvien pieaugošā ASV iesaistīšanās Indijas un Klusā okeāna reģionā ietekmē Eiropas drošību, un tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir vajadzīga spējīga Eiropas aizsardzības savienība; uzsver — lai strādātu kopā ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, un, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, ES ir jāstiprina sava stratēģiskā autonomija, lai kļūtu par reālu globālo partneri; tādēļ atbalsta mērķi izveidot ātrās izvietošanas spēkus;

6. uzsver ES apņemšanos veicināt atvērtu, stabilu un uz noteikumiem balstītu reģionālās drošības arhitektūru, kuras pamatā ir demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošana un kura ietver drošas jūras sakaru līnijas, spēju veidošanu un pastiprinātu jūras spēku klātbūtni, ievērojot tiesisko regulējumu, kas noteikts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS); aicina ES turpināt auglīgas divpusējās attiecības ar partneriem reģionā, tostarp ar Āfrikas Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kā arī cieši sadarboties ar citām liberālām demokrātijām un vēsturiskiem sabiedrotajiem, piemēram, NATO, ASV un Apvienoto Karalisti, jo īpaši saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un arvien uzstājīgāku un agresīvāku Ķīnas rīcību, lai labāk risinātu kopīgas reģionālās un globālās drošības problēmas; uzsver, ka ar ANO un citu starptautisko organizāciju starpniecību ir jāveicina kopīgais mērķis panākt ilgtspēju un labklājību un jāstiprina multilaterālisms; atgādina, ka šo vērtību un principu neievērošana vai klaja pārkāpšana negatīvi ietekmētu ES būtiski svarīgās ekonomiskās un drošības intereses un tās iesaistīšanos divpusējās un reģionālās partnerībās un varētu izraisīt sankcijas;

7. mudina ES pieaugošajā ģeopolitiskajā konkurencē starp pasaules un reģionālajām lielvarām Indijas un Klusā okeāna reģionā pilnībā izmantot savu uzticama un autonoma globāla miera dalībnieka, uz kuru var paļauties, nostāju un reputāciju; atgādina, ka pievienotā vērtība, ko sniedz ES iesaiste Indijas un Klusā okeāna reģionā, ir tās visaptverošais civilās un militārās palīdzības pasākumu klāsts, tostarp labi izstrādāts nemilitārs ieguldījums; atgādina, ka ES ir plašs diplomātisko līdzekļu tīkls, lai veicinātu dialogu, mediāciju, konfliktu novēršanu un risināšanu, ieroču kontroli, atbruņošanos, ieroču neizplatīšanu un atteikšanos no kodolieročiem, kā arī juridiskus risinājumus un zinātību multilaterālisma jomā un uzticības veicināšanas pasākumu, kā arī korupcijas apkarošanas pasākumu izstrādē, ko varētu kopīgi izmantot ar partneriem, kuri rīkojas labticīgi; uzskata, ka ir jāstiprina dalībvalstu diplomātiskais un konsulārais tīkls reģionā un jāaizstāv ES un tās dalībvalstu vērtības un intereses; aicina ES iesaistīšanos reģionā un diplomātijas centienus ciešāk saistīt ar savām vērtībām un interesēm; aicina ES pastiprināt komunikācijas centienus saistībā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģiju un iesaistīt partnervalstis tās īstenošanas procesā, lai stiprinātu attiecības drošības jomā un veicinātu stratēģijā ietverto mērķu sasniegšanu;

8. mudina ES stiprināt savu apņemšanos kopā ar tās Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem īstenot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kā arī ANO Drošības padomes rezolūcijas 2250, 2419 un 2535 par jaunatni, mieru un drošību, piešķirot atbilstīgus budžeta līdzekļus efektīvai īstenošanai; uzsver sieviešu līdzdalības nozīmi un pozitīvo pievienoto vērtību miera uzturēšanā un miera veidošanā, tostarp sarunās un misijās;

Stratēģiskā suverenitāte, kuras pamatā ir multilaterālisms un noteikumos balstīta starptautiskā kārtība

9. jo īpaši ņemot vērā Krievijas neseno starptautisko tiesību klajo pārkāpumu un agresiju pret Ukrainu, uzsver savas bažas, ka bez pienācīgas mediācijas un pārvaldības pašreizējais saspīlējums un strīdi reģionā apdraudēs drošību un stabilitāti pasaulē un brīvu un atklātu komunikāciju jūras, gaisa un kosmosa jomā un kiberjomā, kas ir būtiska reģionālo un globālo tirdzniecības maršrutu uzturēšanai; mudina Eiropas Ārējās darbības dienesta attiecīgās struktūras analizēt Krievijas agresijas pret Ukrainu ietekmi uz ES politiku Indijas un Klusā okeāna reģionā, kā arī iespējamās reģionālā konflikta sekas uz ES ekonomiskajām un drošības interesēm, vienlaikus izvērtējot, kā ES varētu reaģēt uz drošības situācijas pasliktināšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā; atkārtoti uzsver ES iespējamo stabilizējošo lomu šajā reģionā;

10. pauž nopietnas bažas par straujo Ķīnas militāro spēku koncentrēšanos, tostarp par nesen atklāto tās hiperskaņas raķešu izmēģinājumu un tās aizvien uzstājīgāko rīcību, kuras mērķis cita starpā ir izvirzīt savas teritoriālās prasības Austrumķīnas jūrā un Dienvidķīnas jūrā; uzsver, ka drošības "karstie punkti" un neatrisināti jautājumi, piemēram, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas kodolprogramma, nesenais saspīlējums attiecībā uz Ķīnas un Indijas robežām, demokrātijas apspiešana Honkongā un Makao, Ķīnas nevēlēšanās pildīt valsts un starptautiskajās tiesībās paredzētos pienākumus attiecībā uz cilvēktiesību, tostarp Siņdzjanas, Tibetas un Iekšējās Mongolijas minoritāšu tiesību, ievērošanu un Ķīnas radītie draudi Taivānas teritoriālajai integritātei, kas tiek īstenoti ar militārām darbībām, rada vēl lielāku slogu reģionālajai drošībai un stabilitātei; nosoda Ķīnas iebiedēšanas diplomātiju un manipulatīvās dezinformācijas kampaņas; pauž bažas arī par Ķīnas pastiprināto klātbūtni citos stratēģiskos reģionos, piemēram, Indijas okeānā, Klusā okeāna dienvidu daļā un Okeānijas reģionā, kā arī Arābijas jūrā;

11. atgādina, ka līdzšinējā šķelšanās vājināja ES spēju pieņemt kopēju nostāju attiecībā uz Ķīnu; uzsver, ka ES pieejai attiecībā uz Ķīnu ir jābūt vienotai, pragmatiskai, daudzšķautņainai un principiālai, ietverot sadarbību kopīgu interešu jautājumos ar globālu ietekmi, piemēram, attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām, tai jābūt balstītai uz cilvēktiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem, un jāietver arī konkurence ar Ķīnu attiecībā uz ekonomisku, politisku un stratēģisku alternatīvu nodrošināšanu trešām valstīm, kā arī tai jābūt Ķīnu konfrontējošai, un, iespējams, jāietver sankcijas jautājumos, kuros mūsu attiecīgie viedokļi būtiski atšķiras, piemēram, aizsargājot tādas ES vērtības kā demokrātija un cilvēktiesības un iestājoties pret vardarbīgu agresiju pret neatkarīgām valstīm un nosodot šādu pārkāpumu izdarītājus, tostarp tos, kas atbildīgi par nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu karadarbībā, ko starptautiskā sabiedrība var patlaban novērot Krievijas veiktajās darbībās Ukrainā;

12. atzinīgi vērtē ļoti piemērotā laikā sākto jauno ES un ASV dialogu par Ķīnu un ES un ASV konsultāciju uzsākšanu par Indijas un Klusā okeāna reģionu un aicina īstenot koordinētu pieeju, lai padziļinātu sadarbību drošības jautājumos, cita starpā īstenojot transatlantisko parlamentāro dialogu nolūkā stiprināt daudzpusējās iestādes un reģionālās organizācijas, veicināt demokrātiju un uzlabot demokrātisko noturību Indijas un Klusā okeāna reģionā un ārpus tā; atzinīgi vērtē ASV nodomu veicināt reģiona stabilitāti, noturību un drošību; īpaši atzinīgi vērtē transatlantiskās kopienas spēcīgo vienotību, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, un uzskata to par ļoti spēcīgu signālu visai pasaulei, ka mēs esam apņēmušies ievērot savas vērtības un esam gatavi tās aizstāvēt, ja tās tiks apšaubītas;

13. ņem vērā neseno AUKUS trīspusējā drošības pakta noslēgšanu; pauž nožēlu par to, ka pirms šā procesa nenotika apspriešana, un atkārtoti pauž solidaritāti ar Franciju; pauž stingru pārliecību, ka spēcīgas ES un Austrālijas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja uzticēšanās un apspriedes, ir svarīgas reģiona stabilitātei un būtu jāturpina attīstīt, un AUKUS pakta noslēgšanai nevajadzētu tās ietekmēt; uzskata, ka AUKUS un QUAD ir svarīgi reģiona drošības arhitektūras elementi, un uzsver, ka faktisku reģiona drošību ir iespējams panākt ar atklātu un iekļaujošu dialogu, iesaistot attiecīgos reģionālos dalībniekus, iesaistītos dalībniekus ārpus reģiona, kā arī starptautiskos dalībniekus; tāpēc aicina AP/PV kopā ar attiecīgajiem partneriem izskatīt iespējas izveidot pastāvīgu dialogu ar AUKUS un pārstāvību QUAD locekļu sanāksmēs arī tādās nemilitāras jomās kā klimata pārmaiņas, tehnoloģijas, veselība un tirdzniecība, lai saskaņotu mūsu centienus attiecībā uz Indijas un Klusā okeāna reģionu un stiprinātu sinerģiju; uzsver, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt ES un Apvienotās Karalistes sadarbības sistēmu, cita starpā arī ārpolitikas un drošības politikas jomā; norāda, ka Apvienotā Karaliste līdz šim nav izrādījusi interesi to darīt;

14. uzsver savienojamības būtisko nozīmi ES un tās dalībvalstu ģeopolitiskajās attiecībās un atzinīgi vērtē Komisijas un AP/PV 2021. gada decembrī iesniegto kopīgo paziņojumu par stratēģiju "Globālā vārteja", kuras mērķis ir palielināt ilgtspējīgu sadarbību ar līdzīgi domājošām valstīm un, izmantojot maigo varu, popularizēt Eiropas vērtības un nodrošināt spēcīgas un noturīgas partnerības; uzskata, ka šī iniciatīva var būt pievilcīga Ķīnas savienojamības stratēģijas alternatīva mūsu partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā un ārpus tā; uzsver, ka ir svarīga ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona sadarbība savienojamības jomā, lai varētu sekmīgi risināt jaunos drošības izaicinājumus, tostarp saistībā ar kiberdrošību, digitālo savienojamību, kritisko infrastruktūru, un uzskata, ka šādai sadarbībai būtu jāietver arī centieni, lai nodrošinātu globālās interneta infrastruktūras, ieskaitot zemūdens kabeļus, drošību; uzsver, ka ar ieguldījumiem savienojamībā ir svarīgi stiprināt klimatdrošību un ilgtspējīgu attīstību; prasa ātri īstenot šo stratēģiju Indijas un Klusā okeāna reģionā, cita starpā īstenojot konkrētus un pamanāmus projektus;

15. uzskata, ka ES Stratēģiskajā kompasā Indijas un Klusā okeāna reģions būtu jānosaka par ES svarīgu stratēģisko interešu reģionu, vienlaikus apzinot konkrētus mērķus, kas jāsasniedz reģionā, un vajadzīgās spējas, kas tam jāiegūst, pamatojoties uz kopīgu apdraudējumu novērtējumu; uzsver — lai reģionā un arī starptautiskā mērogā kļūtu par ticamu dalībnieci drošības jomā, ES ir jāpastiprina kopīgie spēju attīstības centieni, jo īpaši jūras jomā, liekot uzsvaru uz stratēģiski nozīmīgiem projektiem; iesaka, izstrādājot ES Stratēģisko kompasu, pienācīgi ņemt vērā ES un NATO sadarbību saistībā ar drošības problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā;

Partnerību stiprināšana ar reģionālām organizācijām un demokrātiskām valstīm

16. atkārtoti norāda, ka viena no stratēģijas būtiskākajām iezīmēm ir jau esošo ar reģionālajiem dalībniekiem īstenoto partnerību stiprināšana un jaunu partnerību veidošana; uzsver — lai panāktu stabilitāti, ir vajadzīga vienota ES un tās tradicionālo reģiona sabiedroto rīcība; atzinīgi vērtē to, ka ES papildus dialogiem par kosmosu un jūras drošību plāno pastiprināt dialogu ar partneriem par drošību un aizsardzību, tostarp par terorisma apkarošanu, kiberdrošību, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, spēju veidošanu, hibrīddraudiem, jūras drošību un iejaukšanās un dezinformācijas apkarošanu, jo īpaši apmainoties ar paraugpraksi, uzlabojot stratēģisko komunikāciju un vācot pierādījumus, lai uzlabotu kolektīvo attiecināšanu un sankcijas, stiprinātu klimatdrošību un reaģēšanu uz krīzēm, kā arī nodrošinātu efektīvu daudzpusēju reakciju uz Covid-19 krīzi un turpmākām globālām veselības krīzēm; atzinīgi vērtē arī to, ka ES norīko militāros konsultantus ES delegācijās šajā reģionā tāpat kā Ķīnā un Indonēzijā;

17. uzsver ES un ASEAN ilgstošo sadarbību drošības un aizsardzības jautājumos un atzinīgi vērtē neseno attīstību divpusējās attiecībās, tām kļūstot par stratēģiskām partnerattiecībām; atkārtoti pauž stingru apņemšanos atbalstīt ASEAN centrālo lomu un iekļaujošu daudzpusēju arhitektūru; aicina ES nostiprināt un paplašināt savu klātbūtni reģionā, padziļinot sadarbību ar ASEAN un tās dalībvalstīm; aicina ASEAN iesaistīt ES ASEAN aizsardzības ministru sanāksmē – plus un Austrumāzijas samitā; uzsver parlamentārās diplomātijas būtisko nozīmi demokrātijas stiprināšanā un cilvēktiesību veicināšanā reģionā un tāpēc mudina izveidot ES un ASEAN parlamentāro asambleju, kā arī vairāk un regulārāk veikt parlamentārās apmaiņas uz šo reģionu, tostarp saistībā ar 45. gadadienas samitu Briselē 2022. gadā; uzsver, ka ES būtu jāizpēta iespēja iesaistīties spēju veidošanas pasākumos kopā ar ASEAN tādās jomās kā civilo konfliktu novēršana, mediācija, miera veidošana un samierināšana, tostarp sadarbojoties ar citiem reģionālajiem partneriem šādu pasākumu īstenošanā;

18. īpaši atzinīgi vērtē ciešo koordināciju ar Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku un Jaunzēlandi, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un atzinīgi vērtē ciešo sadarbību starp ES un šīm četrām valstīm, piemērojot sankcijas Krievijai un Baltkrievijai par to nelikumīgajām un necilvēcīgajām darbībām; atzinīgi vērtē dialoga stiprināšanu starp NATO un tās četriem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, proti, Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku un Jaunzēlandi, proti, lai risinātu transversālus drošības jautājumus un uzlabotu savstarpējo situācijas apzināšanos par norisēm drošības jomā Eiroatlantijas un Indijas un Klusā okeāna reģionos, it īpaši NATO Ziemeļatlantijas Padomes (NAC) pārstāvju un šo četru Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu vēstnieku tikšanās, ko parasti dēvē par "NAC+4" formātu; aicina ES izveidot līdzīgu dialogu ar četriem partneriem Āzijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver, ka sadarbības ar partneriem prioritārajām jomām jābūt saistītām galvenokārt ar spēju veidošanu, hibrīddraudiem, ieroču neizplatīšanu un reaģēšanu krīzes situācijās, kiberaizsardzību, civilo gatavību un ANO Sieviešu, miera un drošības programmu; aicina NATO izmantot savu 2030. gada pārdomu procesu, lai uzlabotu sadarbību ar partneriem nolūkā aizstāvēt kopīgās vērtības, konsolidēt demokrātiju reģionā, stiprināt noturību un uzturēt noteikumos balstīto starptautisko kārtību, vienlaikus nodrošinot lielāku saskaņotību starp politikas virzieniem attiecībā uz Ķīnu, pilnībā respektējot Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas un darbību autonomiju;

19. atzinīgi vērtē projektu "Uzlabot drošības sadarbību Āzijā un ar Āziju" un atbalsta tā īstenošanu; mudina regulāri organizēt militārpersonu apmaiņas un mācību braucienus, lai veicinātu savstarpēju sapratni un veicinātu kopēju stratēģiju pieeju;

20. atkārtoti uzsver, cik svarīga ir sekmīgi izveidotā stratēģiskā partnerība starp ES un Japānu, un uzsver mūsu partnerību drošības, aizsardzības un savienojamības jomā; īpaši atzinīgi vērtē Japānas līdzdalību starptautiskajos centienos apkarot pirātiskas darbības Adenas līcī, rīkojot kopīgas mācības ar EUNAVFOR operācijas "Atalanta" kuģiem; aicina abus partnerus uzlabot sadarbību jūras drošības jomā un turpināt attīstīt sadarbību kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) ietvaros tādās jomās kā izlūkošana, spēju veidošana un kiberdrošība; īpaši atzinīgi vērtē Japānas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

21. aicina ES turpināt stiprināt stratēģiskās partnerattiecības ar Indiju; šai sakarā atzinīgi vērtē ES un Indijas saistības drošības un aizsardzības jomā un to nesen uzsākto dialogu par jūras drošību; aicina abas puses, arī izmantojot nesen izveidoto ES un Indijas savienojamības partnerību, vēl vairāk stiprināt savstarpējo operatīvo sadarbību jūrā, tostarp kopīgas mācības jūrā un piestāšanu ostās, kā arī darbības drošu jūras sakaru līniju aizsardzībai un to izveides veicināšanai; tāpat aicina ES un Indiju pastiprināt savstarpējo saskaņošanu un informācijas apmaiņu, lai labāk apzinātos situāciju Indijas un Klusā okeāna reģiona jūrās; atkārtoti norāda, ka Centrālāzijas un Dienvidāzijas stabilizācijai būtu jākļūst par ES un Indijas sadarbības galveno mērķi; pauž nožēlu par to, ka Indijas valdība nav paudusi skaidru nosodījumu par Krievijas nelikumīgo karu pret Ukrainu, un aicina Indijas valdību pārskatīt savu nostāju, ņemot vērā to, ka Krievija ir nepārprotami pārkāpusi starptautiskās tiesības; aicina Indiju kā pasaules lielāko demokrātiju nepalikt vienaldzīgai laikā, kad notiek brutāls uzbrukums Ukrainai, kas ir viena no lielākajām Eiropas demokrātijām, un aicina Indijas valdību paust savu nostāju pret nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu un Vladimira Putina revizionistiskajām un brutālajām darbībām;

22. uzsver, ka Eiropas Savienības un Austrālijas attiecībām ir dziļas vēsturiskas saknes un cilvēciska saikne, un to pamatā ir kopīgas vērtības un principi, piemēram, miers un drošība, kā arī demokrātijas, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības un tiesiskuma, tostarp starptautisko tiesību, ievērošana; atzinīgi vērtē pozitīvās norises ES un Austrālijas sadarbībā drošības un aizsardzības jomā pēdējos desmit gados un Austrālijas iesaistīšanos ES krīzes pārvarēšanas operācijās; aicina abus partnerus vēl vairāk uzlabot koordināciju un sinerģiju, lai veicinātu drošību un stabilitāti Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp attiecībā uz kuģošanas brīvību, un iesaistīties diskusijās, lai apzinātu kopīgu interešu jomas turpmākajai sadarbībai drošības un sadarbības jautājumos; tomēr norāda, ka savstarpējo uzticēšanos ir ietekmējis apspriežu un informācijas trūkums par AUKUS nolīgumu; pauž vēlmi aizsardzības jomā panākt labu savstarpējo sadarbību; īpaši atzinīgi vērtē Austrālijas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

23. atzinīgi vērtē ES un Korejas Republikas labo sadarbību, cita starpā drošības un aizsardzības jomā, un brīdina, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) darbības kodolenerģijas jomā rada nopietnus draudus starptautiskajam mieram un drošībai un globālajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centieniem; uzsver Korejas Republikas izšķirošo lomu, atbalstot centienus panākt pilnīgu, pārbaudāmu un neatgriezenisku KTDR kodolprogrammas un ballistisko raķešu programmas izbeigšanu; aicina AP/PV un dalībvalstis izmantot to uzticamību un kompetenci, lai aktīvi atbalstītu šos centienus, cita starpā ciešā sadarbībā ar mūsu starptautiskajiem partneriem atbalstot kara izbeigšanas deklarāciju; mudina KTDR ātri parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un atkal ievērot Kodolieroču neizplatīšanas līgumu; uzsver, ka ES un Korejas Republikas sadarbība kiberdrošības jomā ir bijusi efektīvs līdzeklis, ar ko novērst KTDR un citu reģiona valstu kiberuzbrukumus; aicina gan ES, gan Korejas Republiku vēl vairāk pastiprināt kopīgos centienus, lai apkarotu kibernoziedzību un izveidotu noturīgu infrastruktūru; aicina ES un Korejas Republiku padziļināt sadarbību kosmosa politikas un tehnoloģiju jautājumos; īpaši atzinīgi vērtē Korejas Republikas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

24. uzskata, ka Indijas un Klusā okeāna reģionā Taivāna ir nozīmīga partnere un demokrātiska sabiedrotā, un stingri atbalsta tās demokrātisko virzību; uzsver ES ciešo atbalstu Taivānai un draudzību ar to un, ņemot vērā arī Krievijas karu pret Ukrainu, stingri noraida visus Ķīnas propagandas mēģinājumus izdarīt secinājumus par līdzību starp Krievijas karu Ukrainā un vispārējo drošības situāciju Taivānā, jo šīs situācijas būtiski atšķiras gan vēsturiski, gan arī analizējot Taivānas lomu reģionālā un globālā kontekstā; atzinīgi vērtē Taivānas pozitīvo lomu miera un drošības veicināšanā Indijas un Klusā okeāna reģionā un jo īpaši Taivānas jūras šaurumā; uzsver, ka ir vajadzīga ciešāka saskaņošana ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai Taivānas jūras šaurumā uzturētu mieru un stabilitāti; atkārtoti norāda, ka attiecības starp Ķīnu un Taivānu jāveido konstruktīvi, izmantojot dialogu, un ka nevienai no pusēm nevajadzētu izmantot piespiešanu vai destabilizējošu taktiku; stingri iebilst pret jebkādām vienpusējām darbībām, kas var apdraudēt status quo Taivānas jūras šaurumā, un uzskata, ka jebkādas izmaiņas Taivānas un Ķīnas kontinentālās daļas attiecībās nedrīkst veikt pret Taivānas iedzīvotāju gribu; aicina ES stiprināt esošo partnerību ar Taivānu, lai veicinātu tādas kopīgas vērtības kā demokrātija, cilvēktiesības, tiesiskums un laba pārvaldība Indijas un Klusā okeāna reģionā, kopīgi strādātu saistībā ar tādiem jautājumiem kā drošas jūras sakaru līnijas un atvērta un droša gaisa telpa, kā arī iesaistītos kopīgos centienos cīņā pret klimata pārmaiņām; atbalsta ciešāku attiecīgo Eiropas un Taivānas aģentūru, NVO un ideju laboratoriju sadarbību un atkārtoti pauž atbalstu Taivānas kā novērotājas dalībai starptautiskajās organizācijās, tostarp Pasaules Veselības organizācijā; īpaši atzinīgi vērtē Taivānas ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

25. atzinīgi vērtē Jaunzēlandes pozitīvo lomu miera un drošības uzturēšanā reģionā; atzinīgi vērtē to, ka ES un Jaunzēlandes partnerattiecību nolīgumā par attiecībām un sadarbību liela uzmanība ir pievērsta masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas apkarošanai un cīņai pret vieglo ieroču un kājnieku ieroču nelikumīgu tirdzniecību, tostarp novājinātās ekonomikas noturības stiprināšanai, kas ir būtisks drošības riska faktors; atzinīgi vērtē Jaunzēlandes ieguldījumu ES misijās, piemēram, EUNAVFOR operācijā "Atalanta"; atzinīgi vērtē Apvienotās komitejas nesen pieņemto lēmumu izpētīt turpmākās iespējas uzlabot sadarbību Indijas un Klusā okeāna reģionā, jo īpaši jūras drošības jomā, un pastiprināt apmaiņu saistībā ar cīņu pret terorismu, vardarbīgu ekstrēmismu un teroristisku saturu tiešsaistē, kā arī ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju; ar interesi gaida sadarbību, lai nodrošinātu starptautisko tiesību ievērošanu reģionā; īpaši atzinīgi vērtē Jaunzēlandes ciešo sadarbību un tuvināšanos ar ES un ASV, reaģējot uz Krievijas karu pret Ukrainu, un sankciju noteikšanu, reaģējot uz šo starptautisko tiesību klajo pārkāpumu;

26. aicina ES pastiprināt sadarbību ar Klusā okeāna valstīm, izmantojot Klusā okeāna salu forumu un jauno ES un OACPS nolīgumu; ierosina ES Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijā iesaistīt jauno OACPS un ES Apvienoto parlamentāro asambleju un jo īpaši tās ES un Klusā okeāna valstu Reģionālo parlamentāro asambleju;

27. uzsver Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru svarīgo ieguldījumu ES KDAP misijās un operācijās un tā iespējamo palielināšanu, izmantojot dalības pamatnolīgumus ar Austrāliju, Jaunzēlandi, Korejas Republiku un Vjetnamu, un aicina noslēgt turpmākus darbības pamatnolīgumus ar demokrātiskām partnervalstīm; atbalsta Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru centienus izveidot savas miera uzturēšanas spējas;

28. aicina ES uzaicināt līdzīgi domājošus Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus piedalīties izraudzītos pastāvīgās strukturētās sadarbības projektos ar nosacījumu, ka trešo valstu dalība var notikt tikai izņēmuma gadījumos, katru gadījumu izskatot atsevišķi, pamatojoties uz saskaņotiem politiskajiem, būtiskajiem un juridiskajiem nosacījumiem; uzsver, ka šāda sadarbība varētu būt ES stratēģiskajās interesēs, cita starpā, kad runa ir par tehnisko zināšanu vai papildu spēju nodrošināšanu, un varētu uzlabot sadarbspēju un saskaņotību, jo īpaši tādu stratēģisku partneru kā Indijas un Klusā okeāna demokrātisko valstu gadījumā;

Globālo kopresursu brīvība: ES, Indijas un Klusā okeāna reģiona attiecību būtisks pamats

Jūras drošības dimensija

29. uzsver, ka jūras drošība un kuģošanas brīvība, kas ir jānodrošina saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši UNCLOS, ir viena no galvenajām problēmām Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina pastiprināt ES ārējo darbību, jo īpaši diplomātiskos centienus, lai stiprinātu tiesiskumu atklātā jūrā un uzlabotu arī jūrlietu sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm; aicina visas valstis, kas to nav izdarījušas, nekavējoties ratificēt UNCLOS; atzinīgi vērtē arī sistemātisku un koordinētu sistēmu izveidi, tostarp kopīgas mācības, piestāšanu ostās un cīņu pret pirātismu, kas veicinātu jūras diplomātiju un palīdzētu nodrošināt reģionālo jūras drošību;

30. aicina ES un tās dalībvalstis saskaņoti un autonomi palielināt savas jūrniecības spējas reģionā, cita starpā izpētot veidus, kā nodrošināt pastāvīgu un ticamu Eiropas jūras spēku klātbūtni Indijas okeānā; uzsver, ka ir jāpalielina ES kā efektīva jūras drošības garanta spēja, un uzsver, ka ir jāapspriežas un jāpieņem lēmumi par vissvarīgākajām problēmām, kuras jārisina steidzami un kuras patiešām var atrisināt ar ES palīdzību un, cieši sadarbojoties ar partneriem reģionā, tostarp saistībā ar tās kuģu un apkalpju aizsardzību; uzsver, ka Francija ir vienīgā dalībvalsts, kura nodrošina pastāvīgu militāro klātbūtni Indijas okeānā; atzinīgi vērtē to, ka Nīderlande un Vācija ir nosūtījušas fregates uz šo reģionu; uzsver, ka nākotnē būs nepieciešams un varētu veikt vairāk šādu jūras spēku misiju, tostarp ES līmeņa misiju, kas integrētas saskaņotā un visaptverošā pieejā attiecībā uz reģiona drošību; atzinīgi vērtē līdz šim īstenotās EUNAFOR "Atalanta" un Japānas, Korejas Republikas, Indijas, Vjetnamas, Omānas un Džibuti kopīgās jūras mācības un mudina šādas mācības rīkot biežāk; uzsver, ka EUNAVFOR operācijai "Atalanta" ir svarīga nozīme jūras diplomātijā; atzinīgi vērtē tās spēcīgo ieguldījumu Indijas okeāna reģiona drošībā, jo īpaši sekmīgi aizsargājot Pasaules Pārtikas programmas kuģus un ierobežojot pirātismu, un atzinīgi vērtē sinerģijas, kas izveidotas ar EUCAP Somalia un EUTM Somalia; atzinīgi vērtē arī sadarbību ar Jaunzēlandi un ASV jūras kara floti, kā arī darbu, kas veikts kopā ar NATO operāciju "Ocean Shield" un ar "Agenor", kas ir Eiropas vadītās iniciatīvas "Situācijas izpratne par situāciju jūrā Hormūzas šaurumā" (EMASOH) militārais komponents; aicina piekrastes dalībvalstis stiprināt savas militārās spējas jūrā, lai palielinātu ES klātbūtni un pamanāmību pasaules jūrniecības nozarē, un aicina ES paplašināt EUNAVFOR operācijas "Atalanta" ģeogrāfisko tvērumu tālāk Indijas okeānā; aicina dalībvalstis, kuras jau ir pastiprinājušas jūras spēku klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā, saskaņot savu pieeju ES forumos; šajā sakarā pauž gandarījumu par Ārlietu padomes neseno lēmumu sākt īstenot koordinētā klātbūtnes jūrā koncepciju Indijas okeāna ziemeļrietumos, izveidojot jūras interešu zonu, kas aptver jūras teritoriju no Hormūzas šauruma līdz dienvidu tropu lokam un no Sarkanās jūras ziemeļiem līdz Indijas okeāna centrālajai daļai, izmantojot dalībvalstu individuālos līdzekļus; prasa veidot spēcīgas sinerģijas ar EUNAFOR operāciju "Atalanta"; atzinīgi vērtē ātro EUTM Mozambique aktivizēšanu;

31. atgādina — lai panāktu faktisku jūras drošību, attiecībā uz stabilitāti jūrā ir vajadzīgs plašāks redzējums, ņemot vērā problēmas, kas piekrastē saistītas ar korupciju, tiesiskumu, nelikumīgas zvejas pamatcēloņiem, narkotiku un ieroču kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, pirātismu un komerciālo un rūpniecisko jūras darbību, tostarp fosilo energoresursu ieguves, vidisko ietekmi; aicina ES risināt šīs problēmas līdztekus daudz ierastākiem jūras drošības pasākumiem;

32. atzinīgi vērtē kopīgās jūras darbības un aicina ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus vairāk balstīties uz esošajiem jūrlietu sadarbības satvariem; aicina ES kopā ar partneriem apsvērt iespēju izveidot sistēmu starptautisko jūras tiesību pārkāpumu uzraudzībai Indijas un Klusā okeāna reģionā; uzsver pievienoto vērtību, ko ES sniedz iesaistīšanās reģionālās sadarbības forumos, piemēram, ES un ASEAN augsta līmeņa dialogā par sadarbību jūras drošības jomā, Āzijas un Eiropas sanāksmē un ASEAN Reģionālajā forumā;

33. aicina ES papildus savai klātbūtnei jūrā nodrošināt pastiprinātas jūrniecības spēju veidošanas programmas līdzīgi domājošiem partneriem, cita starpā turpinot īstenot CRIMARIO I un II projektus kā daļu no ES programmas "Kritiskie jūras ceļi" un paplašinot sadarbību attiecībā uz darbībām, kas paredzētas, lai uzlabotu informētību par jūrniecības jomu un informācijas apmaiņu; aicina ES izvērtēt iespēju paplašināt CRIMARIO ģeogrāfisko darbības jomu, aptverot Klusā okeāna dienvidu daļu;

34. norāda, ka zvejniecības pārvaldība ir būtisks jūras vides aspekts; mudina Savienību turpināt veicināt okeānu pārvaldību reģionā un jūras resursu ilgtspējīgu pārvaldību, īstenojot ilgtspējīgas zivsaimniecības sadarbības nolīgumus un piedaloties reģionālā zvejniecības pārvaldībā; aicina ES stiprināt sadarbību ar līdzīgi domājošiem starptautiskajiem partneriem, lai cīnītos pret pārzveju, jaudas pārpalikumu un nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Indijas un Klusā okeāna reģionā, un jūras drošības dialogos ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem sistemātiski iekļaut zvejniecības pārvaldību; mudina ES turpināt veicināt zvejnieku dzīves un darba apstākļu uzlabošanu Indijas un Klusā okeāna reģionā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas noteikumiem un konvencijām; aicina Komisiju nākamajā atjauninātajā paziņojumā par starptautisko okeānu pārvaldību, kas gaidāms 2022. gadā, īpašu uzmanību pievērst drošības un aizsardzības aspektiem;

Tehnoloģiju, kibertelpas, gaisa un kosmosa dimensija

35. uzsver, cik nozīmīga ir informācija un kiberdrošība kā globālās ekonomikas kritiskās infrastruktūras elements, kā arī demokrātijas aizsardzībai pret dezinformāciju un ļaunprātīgiem uzbrukumiem; atzinīgi vērtē ES centienus pastiprināt sadarbību kibernoziedzības jomā un attiecībā uz kibernoturības spēju veidošanu partneriem reģionā; aicina ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus pastiprināt sadarbību cīņā pret hibrīddraudiem, tostarp dezinformācijas kampaņām; uzsver, ka ES ir jākoordinē sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā saistībā ar kolektīvo attiecināšanu un mehānismiem, kuru mērķis ir apmainīties ar pierādījumiem un izlūkdatiem, kas būtu pamats kiberuzbrukumu sankciju noteikšanai; aicina ES un NATO saskaņot savas attiecīgās stratēģijas, kuru mērķis ir pienācīgi reaģēt uz reģiona valstu kiberuzbrukumiem; aicina Padomi un Komisiju risināt dezinformācijas problēmu līdzīgi, kā tiek risināta problēma saistībā ar dezinformāciju, kas tiek izplatīta no ES austrumiem; ierosina izveidot neatkarīgu Indijas un Klusā okeāna reģiona ES stratēģiskās komunikācijas centru, ES delegācijā šajā reģionā iekļaujot šim nolūkam paredzētu personālu un resursus;

36. atzinīgi vērtē ES un vairāku Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru sākto sadarbību kiberdrošības un aizsardzības jomā; aicina ES paātrināt ES kiberdiplomātijas tīkla izveidi, kura mērķis būtu veicināt kiberdrošības normas un tiesisko regulējumu reģionā; prasa ES un līdzīgi domājošām Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm veicināt noteikumos balstītu, brīvu, atvērtu un drošu kibertelpu un stiprināt starptautisko kibertelpas regulējumu, cita starpā, izmantojot Budapeštas konvenciju, un atbalstīt iniciatīvas ANO sistēmā;

37. mudina ES izstrādāt reģionālās un globālās partnerības ar demokrātiskiem kritiski svarīgu tehnoloģiju ražotājiem šajā reģionā, lai izveidotu tehnoloģiski attīstītu demokrātiju globālu aliansi nolūkā pieņemt godīgas, atvērtas un vērtībās balstītas normas un standartus attiecībā uz noteikumos balstītu, ētisku un antropocentrisku tehnoloģiju izmantošanu, ievērojot individuālo lietotāju privātumu, jo īpaši attiecībā uz mākslīgo intelektu un interneta pārvaldību; aicina nodrošināt ciešu sadarbību un koordināciju ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu starpā, reaģējot uz iespējamiem traucējumiem pasaules piegādes ķēdēs, ko varētu radīt starptautiskās sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem un ekonomikas nozarēm, un mazināt tos; aicina pastiprināt sadarbību ar demokrātiskiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai izstrādātu pasaules mēroga noteikumus par mākslīgā intelekta izmantošanu militārā jomā un pilnīgi autonomu ieroču sistēmu vispārēju aizliegumu; prasa īstenot saskaņotu Eiropas mēroga stratēģisku pieeju reģionam, lai nodrošinātu kritiski svarīgo tehnoloģiju un materiālu piegādi un stiprinātu demokrātisko partneru spēju ražot šīs tehnoloģijas; prasa ieviest stingras politiskas un tehniskas prasības šādu tehnoloģiju iegādei no nedemokrātiskām reģiona valstīm, piemēram, Ķīnas;

38. prasa nodrošināt vienlīdzīgu un netraucētu piekļuvi gaisa telpai, balstoties uz starptautisko tiesību pilnīgu ievērošanu; atbalsta apņemšanos nodrošināt atvērtu un brīvu pārvietošanos, izmantojot tādas iniciatīvas kā ES un ASEAN Visaptverošais gaisa transporta nolīgums;

39. uzsver starptautiskās sadarbības un drošības kosmosa dimensijas pieaugošo nozīmi; pauž bažas par kosmosa ieroču izstrādi un izplatīšanu, kas palielina bruņošanās sacensību; uzsver, ka ir jāpaplašina reģionālā un globālā sadarbība un dialogs par kosmosa jautājumiem, tostarp ar ANO Kosmosa lietu biroja starpniecību, lai mazinātu spriedzi un novērstu kosmosa apbruņošanu; aicina ES izveidot sekmīgu sadarbību ar Korejas Republiku un Japānu kosmosa politikas un tehnoloģiju jomā un sākt sadarbību ar citiem reģiona partneriem saistībā ar kosmosa nozares prasmju pilnveidi un tehnoloģijām;

Netradicionālie drošības izaicinājumi

40. uzsver, ka ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu, kā arī visas starptautiskās sabiedrības kopīgajās interesēs ir cīnīties pret vardarbīgu ekstrēmismu un propagandu; aicina ES izveidot projektu vardarbīga ekstrēmisma novēršanai un apkarošanai (PCVE), iekļaujot pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt noturību pret vardarbīgu ekstrēmismu, piemēram, vienotu platformu ekstrēmisma apkarošanai Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina ES un līdzīgi domājošus partnerus Indijas un Klusā okeāna reģionā stiprināt sadarbību starp pretterorisma izlūkdienestiem, tostarp pastiprinot akadēmisko apmaiņu; uzsver, ka ir jāturpina veicināt Eiropola un Aseanapol sadarbību, kā arī Eiropola un valstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību, lai sekmētu labas prakses un speciālo zināšanu apmaiņu galvenajās interešu jomās, piemēram, terorisma apkarošanā, cīņā pret transnacionālo noziedzību, cilvēku un ieroču nelikumīgu tirdzniecību un migrantu kontrabandu; atgādina, ka cilvēku tirdzniecība Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām ir problēma; aicina ES atbalstīt partnerus šajā reģionā, lai palīdzētu tiem īstenot ANO Protokolu par cilvēku tirdzniecību un reģionālas iniciatīvas, piemēram, ASEAN Konvenciju pret cilvēku, jo īpaši sieviešu un bērnu, tirdzniecību;

41. aicina ciešāk sadarboties ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, lai risinātu drošības problēmas, kuru izcelsme ir Afganistānā pēc tam, kad to pārņēma talibi, tostarp saistībā ar terorismu un narkotiku un cilvēku tirdzniecību, vienlaikus risinot arī humāno krīzi un draudus cilvēku drošībai;

42. uzsver, ka kodolieroču tehnoloģiju izplatīšanas risks un jaunu tehnoloģiski progresīvu kodolspēju un raķešu tehnoloģiju strauja veidošana un izvēršana Indijas un Klusā okeāna reģionā joprojām rada būtiskas bažas par reģionālo un globālo drošību; pauž nopietnas bažas par pastāvīgo atbruņošanās un bruņojuma kontroles arhitektūras vājināšanos; aicina ES un līdzīgi domājošas partnervalstis stiprināt sadarbību kodoldrošības un kodolieroču, ķīmisko un bioloģisko ieroču neizplatīšanas jomā un atbalsta ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu un vispārēju piemērošanu Indijas un Klusā okeāna reģionā; aicina ES koordinēt sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai iesaistītos intensīvā diplomātijā ar Ķīnu, ņemot vērā tās kodolarsenāla, tostarp kodolspējīgo hiperskaņas raķešu, patlaban notiekošo modernizāciju, lai panāktu vienošanos par vispārēju jaunu ieroču kontroles režīmu un efektīvu atbruņošanās un neizplatīšanas arhitektūru, jo īpaši attiecībā uz Līguma par vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojumu iespējamu pēcteci un jaunu Līgumu par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmāku samazināšanu un ierobežošanu, kas zaudēs spēku 2026. gadā, lai aizsargātu ES un starptautiskās drošības intereses; aicina saglabāt un uzturēt spēkā esošos starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumus un instrumentus; aicina valstis, kas neietilpst Kodolieroču neizplatīšanas līguma satvarā un kam pieder kodolieroči, atturēties no jebkādu ar militāro jomu saistītu kodoltehnoloģiju izplatīšanas un kļūt par līguma dalībniecēm; ļoti atzinīgi vērtē ES ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro risku mazināšanas izcilības centru iniciatīvu (CBRN), ko finansē no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē", un aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu turpināt stiprināt mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru apmācību un spēju veidošanu; atbalsta Līgumu, ar ko izveido no kodolieročiem brīvu zonu Dienvidaustrumāzijā (SEANWFZ līgums), kurā pausta apņemšanās reģionu saglabāt kā zonu, kurā nav kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču, un jo īpaši tā mērķi panākt kodolatbruņošanos;

43. uzsver, ka Indijas un Klusā okeāna reģionu ārkārtīgi ietekmē klimata pārmaiņas, kas reģionā rada nopietnas drošības problēmas; mudina ES partnerus Indijas un Klusā okeāna reģionā pastiprināt savu rīcību, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem, un mudina ES atbalstīt šos partnerus emisiju un klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu īstenošanā un palielināt to spējas novērtēt, prognozēt un pārvaldīt klimata pārmaiņu radītos drošības riskus; aicina ES ar klimatu saistītos drošības riskus iekļaut kā būtisku elementu ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu stratēģiskajā sadarbībā, kā arī, iesaistoties šajā reģionā, pilnībā īstenot ES aizsardzības un klimata ceļvedi;

44. atzinīgi vērtē ES plānu pastiprināt sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģionu saistībā ar humānās palīdzības un katastrofu seku likvidēšanas spēju veidošanu; aicina ES un tās Indijas un Klusā okeāna partnervalstis katastrofu novēršanu un noturību pret tām izvirzīt par prioritāti un paātrināt Sendai ietvarprogrammas katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam īstenošanu;

°

° °

45. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

22.3.2022

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

56

8

12

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Alviina Alametsä, Alexander Alexandrov Yordanov, François Alfonsi, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Malin Björk, Anna Bonfrisco, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Katalin Cseh, Tanja Fajon, Anna Fotyga, Michael Gahler, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Márton Gyöngyösi, Sandra Kalniete, Karol Karski, Peter Kofod, Dietmar Köster, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, Jean-Lin Lacapelle, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Jaak Madison, Claudiu Manda, Lukas Mandl, Thierry Mariani, Pedro Marques, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Gheorghe-Vlad Nistor, Urmas Paet, Demetris Papadakis, Kostas Papadakis, Tonino Picula, Manu Pineda, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, María Soraya Rodríguez Ramos, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Jordi Solé, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Dominik Tarczyński, Hermann Tertsch, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans, Harald Vilimsky, Idoia Villanueva Ruiz, Viola Von Cramon-Taubadel, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers, Isabel Wiseler-Lima, Bernhard Zimniok, Željana Zovko

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Özlem Demirel, Andrey Kovatchev, Katrin Langensiepen, Javi López

 


 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

56

+

ID

Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi

NI

Fabio Massimo Castaldo, Márton Gyöngyösi

PPE

Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Michael Gahler, Sunčana Glavak, Sandra Kalniete, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, David Lega, Miriam Lexmann, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Lukas Mandl, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Gheorghe-Vlad Nistor, Radosław Sikorski, Isabel Wiseler-Lima, Željana Zovko

Renew

Petras Auštrevičius, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, María Soraya Rodríguez Ramos, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans

S&D

Maria Arena, Włodzimierz Cimoszewicz, Tanja Fajon, Raphaël Glucksmann, Javi López, Claudiu Manda, Pedro Marques, Sven Mikser, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Isabel Santos, Andreas Schieder, Sergei Stanishev

Verts/ALE

Alviina Alametsä, François Alfonsi, Reinhard Bütikofer, Katrin Langensiepen, Jordi Solé, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel

 

8

-

ID

Jean-Lin Lacapelle, Thierry Mariani, Bernhard Zimniok

NI

Kostas Papadakis

GUE/NGL

Özlem Demirel, Giorgos Georgiou, Manu Pineda, Idoia Villanueva Ruiz

 

12

0

ECR

Anna Fotyga, Karol Karski, Jacek Saryusz-Wolski, Dominik Tarczyński, Hermann Tertsch, Witold Jan Waszczykowski, Charlie Weimers

ID

Peter Kofod, Jaak Madison, Harald Vilimsky

S&D

Dietmar Köster

GUE/NGL

Malin Björk

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 21. aprīlis
Juridisks paziņojums - Privātuma politika