ZIŅOJUMS par ES rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā

11.4.2022 - (2021/2239(INI))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referente: Simone Schmiedtbauer

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā

(2021/2239(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 39. pantu, 192. panta 1. punktu un 349. pantu,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

– ņemot vērā Parīzes nolīgumu, kas tika pieņemts ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. marta paziņojumu par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu (COM(2021)0141),

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019)0640),

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas zaļo kursu[1],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007[2],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 9. jūnija rezolūciju "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu"[3],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju "No lauka līdz galdam" taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā[4],,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2117 (2021. gada 2. decembris), ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām, (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un (ES) Nr. 228/2013, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem[6],

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 19. jūlija secinājumus par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu,

– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Eiropas stratēģiju proteīnaugu popularizēšanai — proteīnaugu un pākšaugu ražošanas veicināšana Eiropas lauksaimniecības nozarē[7],

– ņemot vērā Padomes 2020. gada 19. oktobra secinājumus par stratēģiju "No lauka līdz galdam",

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 22. septembra secinājumus par rīcības plānu, kā attīstīt ES bioloģisko ražošanu,

– ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2021. gada 2. decembra atzinumu par ES rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A9-0126/2022),

A. tā kā Komisijas paziņojumā par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu (bioloģiskās ražošanas rīcības plāns) uzsvērts, ka zaļais kurss un tā ietvaros īstenotā stratēģija "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģija ir galvenais elements, lai pārvaldītu pāreju uz ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu, jo īpaši stiprinot lauksaimnieku centienus aizsargāt vidi, saglabāt bioloģisko daudzveidību un cīnīties pret klimata pārmaiņām; tā kā galvenā nozīme šā mērķa sasniegšanā ir lauksaimniecībai kopumā un jo īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai;

B. tā kā pēc 12 mēnešiem ir sagatavots gandrīz visu sekundāro tiesību aktu saraksts, kas nepieciešami, lai stātos spēkā Regula (ES) 2018/848, lai gan tas neattiecas uz deleģēto regulu, ar ko reglamentē bioloģisko sāls ražošanu;

C. tā kā deleģētajā regulā prioritāte būs jāpiešķir jūras sālim raksturīgajiem dabiskajiem procesiem bez piedevām un oglekļa emisijām sagatavošanas laikā, lai to sertificētu bioloģiski;

D. tā kā Eiropas pārtikas sistēmai ir jāsniedz ilgtspējīgi ražota un uzturvielām bagāta pārtika par pieņemamām cenām un jānodrošina pārtikas nodrošinājums tādā veidā, kas garantē veselīgu sabiedrību un veselīgu planētu, veicina sociālo un ekonomisko labklājību, aizsargā gan ekosistēmu, gan Eiropas iedzīvotāju veselību un nodrošina lauksaimnieciskās ražošanas rentabilitāti un tādējādi taisnīgu dzīves līmeni lauksaimniekiem; tā kā ir svarīgi nodrošināt, lai bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamās zemes palielinājums atbilstu tirgus spējai absorbēt bioloģiskos produktus;

E. tā kā Regula (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu paredz lauksaimniekiem pienākumu ievērot pārejas periodu, kurā tiem jāpiemēro visi noteikumi par bioloģisko ražošanu;

F. tā kā šis laika posms var ilgt līdz trim gadiem; tā kā šajā laikā lauksaimniekiem jāsedz augstākas ražošanas izmaksas, negūstot labumu no augstākām bioloģisko produktu tirgus cenām;

G. tā kā bioloģiskā lauksaimniecība sniedz dažādus ieguvumus videi, tostarp samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas, un tai ir potenciāls palīdzēt lauksaimniecības nozarei piedalīties cīņā pret klimata pārmaiņām, pielāgoties klimata pārmaiņām un risināt tādas galvenās problēmas kā darbvietu zudums lauku apvidos, augsnes auglības un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kā arī veicināt noturību ekonomisko problēmu apstākļos;

H. tā kā lauksaimniecības daudzveidība un īsākas ķēdes starp lauksaimniekiem un patērētājiem ir svarīgi veselīgas un ilgtspējīgas pārtikas sistēmas elementi;

I. tā kā bioloģiskā lauksaimniecība var veicināt vērienīga līdzsvara panākšanu attiecībā uz ilgtspējību ekonomiskā, sociālā un vides ziņā, veicinot augsnes, ūdens un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un dzīvnieku labturību, un piedāvā jauniešiem iespējas iesaistīties lauksaimniecībā;

J. tā kā vides un dzīvnieku labturības standarti ES ir vieni no augstākajiem pasaulē; tā kā bioloģiskajā lauksaimniecības zemē ir par 30 % lielāka bioloģiskā daudzveidība, tā ir labvēlīga apputeksnētājiem un ierobežo mākslīgā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu;

K. tā kā bioloģiskā lauksaimniecība var veicināt arī lauku apvidu atdzīvināšanu, darbvietu radīšanu, mazo saimniecību ilgtspēju, patērētāju un ražotāju tuvināšanu, saiknes ar vietējo ekonomiku stiprināšanu un pozitīvu ekonomisko faktoru stimulēšanu; tā kā jaunā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ievieš jaunus vērienīgus pasākumus, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu, tostarp bioloģisko lauksaimniecību;

L. tā kā ir svarīgi nodrošināt, lai patērētāji, kuri aizvien lielāku nozīmi piešķir ēdiena kvalitātei, un sabiedriskās ēdināšanas nozare varētu izdarīt apzinātu un pārdomātu izvēli, iegādājoties pārtiku;

M. tā kā jānodrošina, ka patērētāji ir pienācīgi informēti par bioloģisko produktu patēriņa priekšrocībām un ka viņi ir aizsargāti pret apzināti maldinošām etiķetēm, iepakojumu un reklāmu;

N. tā kā 2019. gadā līdz 13,8 miljoniem hektāru pieauga ES kopējā lauksaimniecības platība, ko apsaimnieko ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm; tā kā pašlaik bioloģiskajā lauksaimniecībā izmanto 8,5 % no ES kopējās lauksaimniecības zemes platības; tā kā laikposmā no 2010. līdz 2019. gadam ES bioloģisko produktu tirgus vērtība palielinājās vairāk nekā divas reizes;

O. tā kā bioloģisko produktu mazumtirdzniecība laikposmā no 2009. līdz 2019. gadam ir palielinājusies no 18 miljardiem EUR līdz 41 miljardam EUR; tā kā dažās ES daļās bioloģiskās ražošanas pieaugums apsteidz bioloģiskās lauksaimniecības tirgus attīstību un bioloģiskās lauksaimniecības patēriņš dalībvalstīs būtiski atšķiras; tā kā bioloģisko produktu ražošana dažās ES daļās ir ļoti zema vai tās vispār nav, un dalībvalstu starpā ir lielas atšķirības, kas svārstās no 0,5 % līdz 26,5 % no nozarei pieejamās platības;

P. tā kā bioloģiskās ražošanas rīcības plānā iekļautas 23 darbības, kas nodrošina stabilu pamatu bioloģiskā sektora ilgtspējīgai attīstībai; tā kā ir paredzēts 2024. gadā veikt bioloģiskās ražošanas rīcības plāna starpposma pārskatīšanu un ir izveidota ikgadēja ES Bioloģiskās lauksaimniecības diena, kas ir iespēja uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības atpazīstamību un vairot izpratni par bioloģiskās ražošanas priekšrocībām, jo bioloģiskos lauksaimniekus uzskata par ilgtspējīgas lauksaimniecības pionieriem;

Q. tā kā Regulas (ES) 2018/848, ko piemēros no 2022. gada 1. janvāra, mērķis ir jo īpaši palielināt patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem, izmantojot stingrākas importa kontroles un noteikumus;

R. tā kā stratēģiskās pamatnostādnes ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam tika publicētas 2021. gada maijā un tiks iestrādātas valstu stratēģiskajos plānos;

Vispārīgas piezīmes

1. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma par rīcības plānu, kā attīstīt bioloģisko ražošanu, mērķi līdz 2030. gadam palielināt ES lauksaimniecības zemi, kurā izmanto bioloģisko lauksaimniecību, attīstot piedāvājumu un pieprasījumu, un to, ka Komisija ir atzinusi bioloģisko lauksaimniecību par vienu no galvenajiem komponentiem ES ceļā uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām, ilgtspējīgākas lauksaimniecības prakses izmantošanu, atjaunojamo energoresursu efektīvāku izmantošanu, augstāku standartu nodrošināšanu dzīvnieku labturībai un palīdzību nodrošināt lielākus ieņēmumus Eiropas lauksaimniekiem;

2. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz ES lauksaimniecības zemes daļu, ko aizņem bioloģiskā lauksaimniecība; uzskata, ka bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, kas rada daudz pozitīvu ārējo seku un ieguvumu klimata pārmaiņu mazināšanai, bioloģiskajai daudzveidībai un augsnes aizsardzībai, palīdzēs sasniegt stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķus; vienlaikus atzīst citu ilgtspējīgu ražošanas modeļu un lauksaimniecības metožu potenciālu, piemēram, integrētu ražošanu un bioloģisko kontroli, lai veicinātu zaļā kursa mērķu sasniegšanu;

3. norāda, ka lauksaimniecības zemju īpatsvars, ko izmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā, dalībvalstīs būtiski atšķiras; uzsver, ka tas ir jāņem vērā, izstrādājot politiku un instrumentus, kuru mērķis ir veicināt bioloģisko ražošanu, un mudina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, lai atbalstītu atpalikušās dalībvalstis;

4. uzstāj, ka visi šajā sakarā ierosinātie pasākumi un instrumenti būtu jābalsta uz rūpīgu analīzi un ietekmes novērtējumiem; uzskata, ka tiesību aktos un bioloģiskās ražošanas rīcības plānos jāparedz pietiekama elastība, lai ņemtu vērā bioloģiskās lauksaimniecības īpatnību un apstākļu atšķirības dalībvalstīs;

5. norāda, ka, 2022. gadā ieviešot jauno Regulu (ES) 2018/848 par bioloģisko ražošanu, Komisijai ir jānodrošina pienācīga un izmērāma pāreja no vecajiem ES tiesību aktiem bioloģiskās ražošanas jomā, lai bioloģiskās ražošanas nozare varētu ātri un uzticami iepazīties ar jaunajiem noteikumiem; aicina Komisiju piecus gadus pēc jaunās regulas īstenošanas veikt tās ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu visus vajadzīgos pielāgojumus;

6. uzsver, ka bioloģiskās lauksaimniecības nozares un bioloģisko platību attīstībai un izaugsmei, kā paredzēts stratēģijā "No lauka līdz galdam", kam ir galvenā nozīme dinamisku lauku apvidu atdzīvināšanā un saglabāšanā, ir jābūt orientētai uz tirgu un papildinātai ar vispusīgiem piegādes ķēdes attīstības pasākumiem, tostarp pārstrādi, kā arī politikas pasākumiem, lai veicinātu bioloģisko pārtikas produktu turpmāku piedāvājumu un pieprasījumu un nodrošinātu patērētāju uzticēšanos;

7. uzsver, ka šo pieeju kombinācijai būtu jānodrošina līdzsvarota attīstība atbilstīgi tirgus spējai absorbēt bioloģisko produkciju, lai nākotnē nodrošinātu bioloģiskā tirgus un bioloģiskās lauksaimniecības rentabilitāti ES;

8. norāda, ka šajā sakarā ir jānovērš pārmērīgs administratīvais slogs; uzsver, ka bioloģiskās lauksaimniecības labvēlīgo ietekmi uz vidi vajadzētu atbalstīt ne tikai bioloģiskās lauksaimniecības produktu patērētājiem, kuri ir gatavi maksāt augstāku cenu, bet arī no KLP budžeta pienācīgi atalgot bioloģiskos lauksaimniekus par īpašiem sabiedriskajiem labumiem, ko viņi sniedz, aizsargājot vidi un dabas resursus, samazinot ieguldījumus un atbalstot augstākus dzīvnieku labturības standartus;

9. uzsver, ka ES pārtikas sistēmas lauksaimniecības ilgtspējas un noturīguma veicināšanai jābūt prioritātei un ka bioloģiskā lauksaimniecība ir būtisks elements vides un klimata mērķu sasniegšanā; uzskata, ka ilgtspējīga inovācija tādās jomās kā bioloģiskā lauksaimniecība un, plašākā nozīmē, agroekoloģija var radīt lielāku lauksaimniecības sistēmu daudzveidību;

10. uzsver, ka dažādu lauksaimniecības sistēmu līdzāspastāvēšana ir svarīga, jo daudzveidība ir galvenais faktors pārtikas sistēmas drošībai un noturībai un tā dod labumu ilgtspējīgai attīstībai; norāda, ka nav vienota lauksaimniecības modeļa, kas būtu piemērots visām valstīm un reģioniem, un uzsver, ka ir jāatzīst dažādu ilgtspējīgas lauksaimniecības modeļu priekšrocības;

11. norāda, ka ir svarīgi turpināt palielināt bioloģisko ražu, lai novērstu lielāku ekoloģisko pēdu, ko rada pārtikas ražošana trešās valstīs, kamēr ES reģionos notiek lielāka pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības modeli;

12. norāda, ka, lai ES rīcības plāns būtu sekmīgs, tam jāstimulē un jāmobilizē dalībvalstis, kā arī reģionālās un vietējās iestādes, ņemot vērā to specifiku un atšķirīgos sākumpunktus; uzskata, ka reģionālā un vietējā mēroga bioloģiskās ražošanas rīcības plāniem attiecīgā gadījumā būtu jāsekmē arī bioloģiskās ražošanas nozares attīstība;

13. tādēļ pauž viedokli, ka dalībvalstis būtu jāmudina izstrādāt savas valsts bioloģiskās lauksaimniecības stratēģijas un izstrādāt savas valsts un/vai reģionālos bioloģiskās ražošanas rīcības plānus, saskaņojot tos ar valsts stratēģiskajiem plāniem, kuriem būtu jābūt ar augstu vērienu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā, ar reālistiskiem un konkrētiem mērķiem, darbībām, termiņiem un budžetiem, tostarp stimuliem lauksaimniekiem, kas atvieglo izvēli un atbalsta augšupējas iniciatīvas;

14. aicina Komisiju nodrošināt, ka šie nosacījumi tiek pilnībā ievēroti, apstiprinot dalībvalstu iesniegtos valsts stratēģiskos plānus, un nodrošināt, ka ir pieejami pietiekami finanšu līdzekļi, kā arī visefektīvākie instrumenti, lai sasniegtu attiecīgos mērķus attiecībā uz nozares attīstību; uzsver, ka ir jāapmainās ar zinātību un paraugpraksi, jo dažām dalībvalstīm ir lielāka pieredze vērienīgu valsts plānu izstrādē un īstenošanā;

15. aicina Komisiju šādu apmaiņu iekļaut plānotajās sabiedriskajās turpmākajās sanāksmēs; uzsver, ka valstu bioloģiskās ražošanas rīcības plāniem būtu jārada paredzamība un skaidrība lauksaimniekiem un rūpniecībai, tādējādi veicinot bioloģiskās ražošanas nozares attīstību un bioloģisko produktu komercializāciju;

16. atzinīgi vērtē bioloģiskās lauksaimniecības regulas darbības jomas paplašināšanu, lai iekļautu dažus ar lauksaimniecību cieši saistītus produktus, kas nav uzskaitīti LESD I pielikumā, piemēram, sāli; tomēr pauž bažas par ziņojumu par organisko sāli, ko 2021. gada 6. augustā publicēja Bioloģiskās ražošanas tehnisko konsultāciju ekspertu grupa (EGTOP), jo tā atbalsta ES bioloģiskās ražošanas marķējuma attiecināšanu arī uz ražošanas metodēm, kas neatbilst Regulas (ES) 2018/848 principiem; tādēļ aicina Komisiju neievērot EGTOP ieteikumus;

17. uzsver, ka dalībvalstīm, izstrādājot, pieņemot, pārskatot un īstenojot valsts un/vai reģionālos bioloģiskās ražošanas rīcības plānus, konsultatīvajā procesā būtu jāiesaista visas ieinteresētās personas, jo īpaši bioloģiskie lauksaimnieki un apvienības, kooperatīvi, vietējās un reģionālās iestādes, lauksaimniecības pārtikas nozare visā vērtību ķēdē, lauksaimniecības pārtikas vairumtirgotāji, patērētāju un privātā sektora pārstāvji un viesmīlības nozares pārstāvji, tostarp lielo ēdināšanas uzņēmumu un pārtikas izglītības apvienību pārstāvji, kā arī iedzīvotāji, lai panāktu pēc iespējas lielāku sinerģiju un sasniegtu valsts stratēģiskajā plānā noteikto mērķi palielināt bioloģiskās lauksaimniecības platības;

18. atzīst, ka bioloģiskā ražošana lauksaimniekiem sniedz labāku ekonomisko atdevi, bet bieži vien rada lielākas ražošanas izmaksas, un tāpēc prasa, lai tirgus cenas un tiešais atbalsts būtu pietiekams šo izmaksu atgūšanai, lai lauksaimnieki varētu gūt taisnīgus ieņēmumus;

19. norāda, ka augstākas patēriņa cenas var būt šķērslis paplašināšanai, bet pašlaik tās ir vajadzīgas bioloģiskās lauksaimniecības nozares saglabāšanai; atgādina, ka dažos gadījumos bioloģiskajiem lauksaimniecības produktiem nav tirgus, tāpēc lauksaimnieki ir spiesti tos pārdot kā tradicionālus lauksaimniecības produktus par zemāku cenu;

20. atgādina, ka bioloģiskā lauksaimniecība ietver ļoti augstus ražošanas standartus; uzsver, ka ir jārisina jautājums par bioloģisko produktu rentabilitāti un līdz ar to arī pieejamību; stingri uzsver, ka ražotāji ir jāatbalsta pārejas procesā uz bioloģisko ražošanu un viņiem ir jāgūst labums no bioloģiskās lauksaimniecības pievienotās vērtības; norāda, ka, tāpat kā tradicionālo produktu gadījumā, labāka vērtības sadale starp bioloģiskās pārtikas ķēdes dalībniekiem nāktu par labu gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem;

21. atzīst, ka bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstība nodrošinās apjomradītus ietaupījumus pārstrādē un loģistikā, kas palielinās efektivitāti un samazinās izmaksas; uzsver Negodīgas tirdzniecības prakses direktīvas nozīmi nozares attīstībā un lai nodrošinātu, ka mazumtirgotājiem nav pārāk augstas peļņas normas par bioloģiskajiem produktiem; uzskata arī, ka bioloģiskos produktus varētu iekļaut Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmās, ja vien būs pieejams pietiekams piedāvājums;

22. atzinīgi vērtē to, ka Komisija strādā, lai uzlabotu vispārējo dzīvnieku labturību, un norāda, ka 2020. gada Eirobarometra apsekojumā par lauksaimniecību un KLP konstatēts, ka 80 % ES iedzīvotāju bioloģisko lauksaimniecību saista ar lielāku dzīvnieku labturības ievērošanu; šajā sakarā uzsver, cik būtiski ir atbalstīt bioloģisko lopkopību;

23. uzsver, cik būtiski ir paātrināt bioloģiskās akvakultūras un tās tirgus attīstību ES, kā arī stiprināt patērētāju pieprasījumu pēc šiem produktiem un uzticēšanos tiem; uzsver, ka ceturtā daļa zivsaimniecības produktu ir iegūta akvakultūras nozarē; tomēr norāda, ka, tā kā lielāko daļu šo produktu patēriņa nodrošina imports, kas veido 60 % no kopējā piedāvājuma, ir milzīgs izaugsmes potenciāls, kas ir jāizmanto, lai attīstītu Eiropas akvakultūru kopumā un jo īpaši bioloģisko akvakultūru;

24. uzsver, ka bioloģiskās akvakultūras pasākumi ir jākoordinē ar jaunajām stratēģiskajām pamatnostādnēm ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai ES akvakultūrai 2021.–2030. gadam un nozares attīstībai dalībvalstīs un reģionos;

Stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos

25. atbalsta Komisiju, lai tā arī turpmāk popularizētu un izplatītu informāciju par ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu patērētāju vidū, tostarp izmantojot skolu programmas, kurās lielāka daļa būtu jāpiešķir bioloģiskajiem produktiem, kad tiek pārskatītas skolu programmas, kā arī citās iestādēs, piemēram, pansionātos; atbalsta to vietējo bioloģiskās lauksaimniecības logotipu popularizēšanu, kuri pastāv vairākās dalībvalstīs un kuri sniedz vismaz tādas pašas garantijas kā ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips, un kurus izmanto kopā ar to; norāda, ka skolu programmām vajadzētu būt par pamatu pedagoģiskām diskusijām par uzturu un ilgtspējīgu pārtiku, un tās būtu jāpapildina ar pasākumiem, kuru mērķis ir informēt un izglītot bērnus par labāku uzturu;

26. uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai pēc patērētāju aptaujām par bioloģisko lauksaimniecību tiktu veiktas darbības, kas vēl vairāk vairotu izpratni par bioloģiskās lauksaimniecības priekšrocībām veselībai, labklājībai un augstai dzīves kvalitātei, vienlaikus nodrošinot, ka netiek mazināta patērētāju uzticēšanās tradicionālo lauksaimniecības metožu drošībai un ilgtspējai Savienībā; uzsver nepieciešamību sniegt precīzu informāciju, lai nodrošinātu, ka jaunās iniciatīvas, kas tiek izstrādātas ilgtspējīgas pārtikas marķēšanas jomā, nevājina ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu un nerada neskaidrības patērētājiem par to attiecīgo darbības jomu un nozīmi;

27. pauž bažas par maldinošu marķējumu, iepakojumu un reklāmu, kas patērētājiem apgrūtina tradicionālo produktu atšķiršanu no bioloģiskajiem produktiem; norāda, ka Regula (ES) 2018/848 un biežas neatkarīgas kontroles ir pamats patērētāju uzticībai bioloģiskajiem produktiem, un aicina dalībvalstis skaidri norādīt ES bioloģiskās ražošanas logotipu;

28. uzsver lielveikalu un dažādu pārtikas piegādes ķēžu nozīmi ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipa popularizēšanā un atbalstīšanā; gaida Komisijas turpmākās iniciatīvas, kuru mērķis ir labāk virzīt patērētājus pārtikas izvēlē, izmantojot marķēšanas, veicināšanas un informācijas kampaņas, kas balstītas uz stabiliem, neatkarīgiem un operatīviem zinātniskiem pamatiem un pilnīgām un saskaņotām metodoloģijām; norāda, ka obligātais marķējums, kurā norādīta visu ES pārtikas produktu izcelsme, var būtiski palielināt pārredzamību un izsekojamību, tādējādi apkarojot krāpšanu un nelikumīgas ražošanas metodes, kā arī uzlabot patērētāju uzticēšanos;

29. atgādina, ka profesionālo virtuvju prasības atšķiras no mājsaimniecību prasībām; uzsver, ka ir būtiski radīt pievienoto vērtību piegādes ķēdē un palielināt bioloģisko produktu pārstrādes līmeni, lai nodrošinātu profesionālo virtuvju vajadzības;

30. uzskata, ka 2019. gada zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) pārskats būtu labāk jāpopularizē dalībvalstīs, lai uzlabotu informētību un nodrošinātu spēcīgu stimulu rīcībai, kuras mērķis ir veicināt bioloģisko ražošanu un atbalstīt veselīgāku, videi draudzīgāku uzturu tādās iestādēs kā skolas, slimnīcas, pansionāti un cietumi, un tas var arī samazināt bioloģisko produktu atkritumu daudzumu dalībvalstīs, kurās ir to pārpalikumi; uzskata, ka ES iestādēm jārāda piemērs savās struktūrās; uzskata, ka, lai palielinātu ZPI izmantošanu, ir svarīgi ar nozares pārstāvju organizāciju starpniecību veikt koordināciju, lai nodrošinātu iepirkuma netraucētu norisi;

31. aicina Komisiju turpināt izmeklēšanu par pašreizējiem strukturālajiem un loģistikas šķēršļiem un veicināt ZPI kritēriju izmantošanu dalībvalstīs, kā arī pasākumus, lai uzlabotu informāciju, izglītību un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanu nolūkā padarīt šo pasākumu efektīvāku; norāda, ka par ZPI izmantošanas palielināšanu būtu jālemj valstu līmenī saskaņā ar valstu pieprasījumu un valstu bioloģiskās ražošanas rīcības plānos noteiktajiem mērķiem; uzskata, ka ZPI ir jāliek liels uzsvars uz ES bioloģiskajiem produktiem, kas stimulētu ražošanu un palīdzētu ES sasniegt tās mērķus klimata jomā;

32. uzsver, ka bioloģiskā ražošana un pārstrāde pienācīgi jāattīsta reģionālā un vietējā līmenī, iesaistot vietējos bioloģiskos lauksaimniekus; atbalsta tādu reģionālu ilgtspējīgu pārtikas sistēmu izstrādi, kuru pamatā ir sadarbība, iesaistot visas pārtikas nozares ieinteresētās personas; pauž nožēlu, ka trūkst pārbaudītu datu par bioloģisko produktu izmantošanu sabiedriskajās ēdnīcās un restorānos;

33. norāda, ka vietējām, reģionālajām un valsts iestādēm kopā ar lauksaimnieku apvienībām un lauksaimniecības pārtikas vairumtirgotājiem ir svarīga nozīme bioloģiskās ražošanas, kolektīvās pārstrādes, loģistikas un tirdzniecības strukturēšanas atbalstīšanā, sekmējot bioloģisko lauksaimnieku piekļuvi zemei un veicinot sadarbību starp pašiem ražotājiem, starp ražotājiem un patērētājiem, kā arī ar pārtikas pakalpojumu uzņēmumiem;

34. turklāt uzsver vietējo, reģionālo un valsts iestāžu nozīmi sabiedrības informētības palielināšanā par visu veidu ilgtspējīgas lauksaimniecības metodēm, bioloģisko produktu piegādē ēdnīcās un izglītības programmu izstrādē pirmsskolām un skolām;

35. šajā saistībā norāda, ka lauksaimnieku tirgi vietējā un reģionālā līmenī ir efektīvs instruments, lai novērstu plaisu starp ražotājiem un patērētājiem, un tie būtu jāveicina; atgādina arī, ka vietējās un reģionālās iestādes un lauksaimnieku apvienības sniedz ļoti vērtīgu tehnisko palīdzību bioloģiskajiem lauksaimniekiem un pārveides procesā esošiem lauksaimniekiem, kam ir izšķiroša nozīme šīs prakses īstenošanā un kam vajadzīgs pienācīgs finansējums no KLP un citiem avotiem;

36. uzsver, ka visām iestādēm ir jānodrošina, lai tiesiskais regulējums turpinātu veicināt un stimulēt nozares attīstību, vienlaikus saglabājot minimālu administratīvo slogu; atgādina, ka vietējās un reģionālās iestādes daudzās dalībvalstīs jau sen ir iesaistītas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstīšanā, jo īpaši pārvaldot un īstenojot lauku attīstības programmas;

37. uzsver, ka, iesaistot vietējās un reģionālās iestādes, saskaņā ar Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam priekšrakstiem ir vajadzīga uz vietu vērsta pieeja, lai risinātu lauku, piepilsētu un pilsētu teritoriju atšķirīgās vajadzības visā Eiropā;

38. uzsver, ka bioloģiskās ražošanas rīcības plāna panākumi būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā tiek iesaistīts privātais sektors, lai stimulētu pieprasījumu un nodrošinātu taisnīgus ienākumus lauksaimniekiem, jo īpaši valstīs ar mazāk attīstītiem bioloģisko produktu tirgiem un bioloģisko ražošanu; aicina Komisiju noteikt instrumentu kopumu, kas ļautu dalībvalstīm mudināt mazumtirdzniecības ķēdes aktīvi palīdzēt popularizēt bioloģiskās lauksaimniecības produktu patēriņu un informēt par tā nozīmi, kā arī veidot vietējās bioloģiskās lauksaimniecības piegādes ķēdes; uzsver, ka bioloģiskās ražošanas palielināšanai galvenokārt jānotiek ar lielāku privāto pieprasījumu, nevis tikai ar politiskiem stimuliem;

39. uzsver, cik būtiski ir uzlabot pārredzamību bioloģiskās pārtikas piegādes ķēdē un labāku izsekojamību visos ražošanas un izplatīšanas procesos saskaņā ar Eiropas patērētāju prasībām iegūt vairāk informācijas par patērēto pārtikas produktu izcelsmi un ražošanas metodēm; atzinīgi vērtē mazumtirgotāju brīvprātīgās iniciatīvas iegādāties pārveides produktus par augstāku cenu un uzskata, ka šādas iniciatīvas ir jāveicina;

40. pienācīgi ņem vērā grūtības, ar kādām mazumtirgotāji saskaras šo pārveides produktu tirdzniecībā patērētājiem, jo nav saskaņotu tirdzniecības noteikumu, un aicina Komisiju izvērtēt pasākumus to tirdzniecības atvieglošanai, piemēram, izmantojot saskaņotu marķējumu;

41. uzsver, ka Komisijai, dalībvalstīm un ieinteresētajām personām ir svarīgi aktīvi iesaistīties, lai noteiktu veidus, kādos pašreizējos sertifikācijas un kontroles mehānismus var padarīt stingrākus, lai novērstu krāpšanu bioloģiskajā ražošanā un tirdzniecībā;

42. uzskata, ka sertifikācijas un kontroles mehānismiem ir vairāk jāatbilst faktiskajai situācijai bioloģisko lauksaimnieku vidū un process ir jāvienkāršo, tostarp izmantojot IT risinājumus;

43. uzsver, ka īpaša uzmanība jāpievērš sertifikācijas iestāžu apstiprināšanas procedūrām; uzsver, ka sertifikācijas process pārejā uz bioloģisko lauksaimniecību joprojām ir apgrūtinošs un grūti īstenojams, un tas būtu jāatvieglo, jo īpaši mazajiem lauksaimniekiem; uzskata, ka lauksaimnieki būtu jāatbalsta sertifikācijas izmaksu segšanā;

44. uzsver, ka ir vajadzīgas saskaņotas Eiropas sistēmas bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamo resursu sertifikācijai, lai novērstu, ka izplatās privāta sertifikācija ar atšķirīgām prasībām un kontroles sistēmām; aicina Komisiju paātrināt saskaņošanu visā ES, izmantojot bioloģiskās ražošanas rīcības plānu;

45. mudina Komisiju stiprināt muitas pārbaudes, izmantojot tiešus, vienotus kontroles mehānismus sadarbībā ar dalībvalstīm un pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, lai novērstu krāpšanu ar pārtiku, viltojumus un tādu produktu importu, kas neatbilst ES bioloģiskās ražošanas standartiem, kā arī novērstu risku, ka ES bioloģisko produktu nozare nonāk neizdevīgākā konkurences stāvoklī, jo standarti nav saskaņoti pasaules mērogā un palielinās patērētāju izmaksas; šajā saistībā uzsver, ka ir vajadzīga lielāka attiecīgo muitas iestāžu iesaistīšanās, lai garantētu bioloģisko produktu kvalitāti un drošumu un nodrošinātu godīgu konkurenci starp ražotājiem ES un ārpus tās;

46. pauž nožēlu par to, ka bioloģiskās ražošanas rīcības plānā nav atsauces uz grūtībām un lielajām izmaksām, ko nozarei rada nepieciešamība audzēšanas, ražas novākšanas, transportēšanas, uzglabāšanas un pārstrādes laikā ieviest piemērotus pasākumus, lai nepieļautu neatļautu produktu, piemēram, ĢMO, nonākšanu bioloģiskās ražošanas ķēdē;

47. uzsver, ka ES izcelsmes lauksaimniecības produkti ir starptautiski atzīti to augstās kvalitātes dēļ; uzskata, ka ir vajadzīgi pozitīvi un tirdzniecību veicinoši pasākumi, lai turpinātu popularizēt ES bioloģiskos produktus starptautiskā mērogā; šajā saistībā atzīst ES bioloģiskās ražošanas veicināšanas politikas iespējamo nozīmi; uzsver, ka tai būtu jāatzīst plašais ilgtspējīgu ražošanas metožu, prakses un produktu klāsts ES;

48. norāda, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko atbalsta ES veicināšanas politika, būtiski veicina ekonomikas izaugsmi daudzos lauku apvidos un ir viens no Eiropas lauksaimniecības paraugiem; prasa, lai Komisija informē Parlamentu par bioloģisko produktu tirgus paplašināšanās potenciālu un paātrina notiekošās sarunas, lai panāktu pāreju no līdzvērtības uz atbilstību ES standartiem bioloģisko produktu importam;

49. atbalsta globālo pāreju uz ilgtspējīgām pārtikas sistēmām; uzskata, ka rīcībai ES līmenī, tostarp jo īpaši zaļā kursa stratēģijai, vajadzētu būt vērstai uz to, lai regulāri uzlabotu informētību par vidi pasaules mērogā; pauž nožēlu par to, ka brīvās tirdzniecības nolīgumos dažkārt netiek pievērsta pietiekama uzmanība būtiskām atšķirībām ES un trešo valstu lauksaimnieciskās ražošanas standartos attiecībā uz vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kas attur ES lauksaimniekus no turpmākiem ieguldījumiem vides jomā, tostarp bioloģiskajā ražošanā;

Stimulēt pārkārtošanos un stiprināt visu vērtības ķēdi

50. uzskata, ka, lai īstenotu valstu stratēģiskajos plānos izvirzītos mērķus, atbilstīgs KLP budžets, kā arī saderība ar citiem Eiropas fondiem vai programmām ir būtiski svarīga, lai radītu stimulus, kas mudinātu lauksaimniekus pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un saglabāt to, izmantojot pienācīgi finansētus lauku attīstības pasākumus vai finansiāli pievilcīgas ekosistēmas shēmas, vai abu minēto apvienojumu;

51. aicina nodrošināt, lai gan tradicionālajiem, gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem būtu pieejamas ekosistēmas un lai tās būtu izstrādātas tā, lai tās būtu saderīgas ar agrovides un klimata pasākumiem un papildinātu tos; atgādina, cik svarīgi ir atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus pēc pārejas posma; aicina dalībvalstis atbalstīt paaudžu nomaiņu bioloģiskajā lauksaimniecībā, īstenojot attiecīgu valsts politiku, lai veicinātu sieviešu darījumdarbību lauksaimniecībā un atbalstītu dzīvotspējīgu mazo un vidējo bioloģisko saimniecību attīstību;

52. pauž nožēlu par KLP budžeta samazināšanos pēdējo divdesmit gadu laikā, vienlaikus palielinoties lauksaimniecības nozarei izvirzītajām prasībām; norāda, ka saskaņā ar pašreizējo KLP tikai 1,8 % no budžeta tiek tērēti bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta pasākumiem, un atzinīgi vērtē to, ka jaunā KLP, jo īpaši izmantojot ekosistēmas un lauku attīstības pasākumus, ļauj dalībvalstīm elastīgāk palielināt bioloģiskās lauksaimniecības nozarei atvēlētās summas;

53. norāda uz īstermiņa, vietējo un sezonālo, kā arī viedo pārtikas piegādes ķēžu potenciālu un tiešās tirdzniecības iespējām, tostarp lauksaimnieku tirgiem, lai bioloģiskie ražotāji un lauku ekonomikas sniegtu ieguvumus vides un dzīvnieku labturības jomā, vienlaikus nodrošinot arī ienākumus, saglabājot un radot darbvietas, nodrošinot lauku apvidu dzīvotspēju un mazinot plaisu starp ES ražotājiem un patērētājiem; norāda, ka tirgus attīstība ir būtiska bioloģiskās lauksaimniecības nozares ilgtspējīgai attīstībai;

54. aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamus līdzekļus ieguldījumiem, kas sekmē īsu pārtikas ķēžu attīstību, piemēram, palielinot pārvietojamo kautuvju vai pārstrādes uzņēmumu skaitu saimniecībās; uzskata, ka publiskā iepirkuma procedūrās būtu jāveicina vietējo piegādes ķēžu izmantošana; uzsver, ka koncentrēšanās uz vietējo ražošanu un īsām ķēdēm nedrīkst radīt papildu šķēršļus ES iekšējā tirgū;

55. aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi iesaistīties bioloģisko piegādes ķēžu struktūras uzlabošanā un bioloģisko ražotāju organizāciju kapacitātes stiprināšanā; mudina dalībvalstis izmantot nozaru intervences pasākumus un visus pieejamos pasākumus, lai uzlabotu bioloģisko ražotāju organizāciju visās attiecīgajās nozarēs un palīdzētu tiem īslaicīgas pārprodukcijas gadījumā;

56. norāda, ka bioloģiskajām saimniecībām, kuru saražotās produkcijas apjoms ir mazāks un līdz ar to arī izmaksas lielākas, var būt mazāka ietekme, slēdzot tirdzniecības līgumus, un tāpēc tās var būt īpaši neaizsargātas pret negodīgu komercpraksi, jo īpaši attiecībā uz maksājumu kavējumiem par precēm, kas ātri bojājas, pēdējā brīža atcelšanu vai piespiešanu piegādātājiem maksāt par nepārdotiem un izlietotiem produktiem; uzsver, ka ir vajadzīgi skaidri līguma nosacījumi un taisnīga bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotāju darba atzīšana, un uzskata, ka būtu jāveicina tādi instrumenti kā piegādes ķēdes līgumi;

57. atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu bioapgabalu, ko dēvē arī par ekoreģioniem, attīstībai dalībvalstīs, jo tie ir daudzfunkcionāli, veicina īsas piegādes ķēdes un rada sinerģiju, cita starpā starp lauksaimniekiem, patērētājiem, pārstrādes uzņēmumiem, mazumtirgotājiem, viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem un kultūras uzņēmumiem; aicina Komisiju sniegt dalībvalstīm informāciju par instrumentiem, ko tās varētu izmantot, lai veicinātu bioapgabalu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot urbanizētām teritorijām; norāda, ka to panākumi ir atkarīgi no spēcīgas reģionālās integrācijas un vietējo un reģionālo iestāžu iesaistes;

58. uzsver, cik būtiski ir paplašināt dalībvalstu un lauksaimnieku strukturētu apmaiņu ar zināšanām un paraugpraksi bioloģiskās ražošanas jomā; uzsver priekšrocības, ko sniedz intensīvāka sadarbība starp zinātniekiem, lauksaimniecības zinātņu universitātēm un plašāku izglītības nozari, konsultāciju dienestiem vai konsultantiem, lauksaimniekiem un to apvienībām un organizācijām, kā arī sabiedrību; uzsver, cik būtiska nozīme bioloģiskās ražošanas attīstībā ir neatkarīgajiem lauku saimniecību konsultatīvajiem dienestiem, kas dalībvalstīm jāiekļauj savos KLP stratēģiskajos plānos, un uzsver, ka tiem jāpiešķir pietiekami finanšu līdzekļi;

59. norāda, ka Kopīgā pētniecības centra ziņojumā Modelling environmental and climate ambition in the agricultural sector with the CAPRI model[8] ir norādīts, ka ir nepieciešams produktivitātes pieaugums attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību un barības vielu pārvaldību, ko cita starpā var uzlabot ar precīzo lauksaimniecību, jaunām digitālajām tehnoloģijām un citām inovatīvām metodēm;

60. norāda, ka inovatīvi digitālie rīki var būtiski palielināt pārredzamību un izsekojamību, tādējādi apkarojot krāpšanu un nelikumīgas ražošanas metodes, kā arī uzlabot patērētāju uzticēšanos; tādēļ mudina Komisiju, tostarp izmantojot KLP stratēģiskos plānus, nodrošināt digitālo tehnoloģiju, piemēram, precīzās lauksaimniecības un blokķēdes plašāku izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā; tomēr uzsver, ka šīs tehnoloģijas papildina bioloģiskās lauksaimniecības sistemātisko ilgtspējas pieeju un ka jānodrošina lauksaimnieku privātums, rentabilitāte un neatkarība datu jomā;

Uzlabot bioloģiskās ražošanas ieguldījumu ilgtspējā

61. atkārtoti uzsver pētniecības un inovācijas nozīmi bioloģiskās lauksaimniecības nozares ilgtspējā un sabiedrības cerību īstenošanā attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām un pielāgošanos klimata pārmaiņām, dzīvnieku labturību un resursu efektīvu izmantošanu, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu piešķirt pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" finansējumu šo mērķu atbalstam; šajā sakarā uzsver, ka ir vajadzīga pētniecība un inovācija, lai veicinātu pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, tostarp lopkopību, lai rastu alternatīvas noteiktiem ieguldījumiem gan lauksaimniecībā, gan pārstrādē, tādējādi palielinot ražu un nodrošinot nepieciešamo proteīnbarību, vitamīnus, augu aizsardzības līdzekļus, jo īpaši biokontroles risinājumus, mēslojumu un ģenētiskos resursus, lai turpinātu attīstīt stabilas lauksaimniecības sistēmas un palielinātu izturību pret sausumu, kaitēkļiem un slimībām; aicina Komisiju stimulēt un veicināt sadarbību starp pētniecības aprindām, kas strādā bioloģiskās un tradicionālās pārtikas un lauksaimniecības jomā, jo īpaši izmantojot Eiropas lauksaimniecības inovācijas partnerību (EIP-AGRI);

62. mudina izmantot zinātniski pamatotu pieeju attiecībā uz augsnes auglību un nepieciešamību izstrādāt, pieņemt un stimulēt inovācijas attiecībā uz jauniem augu barības vielu avotiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, tostarp palielināt barības vielu otrreizēju pārstrādi, izmantojot atbilstošu pārstrādi un barības vielu atdalīšanu, un, ja tas ir piemēroti un lietderīgi, mēslot ar produktiem, kas iegūti no atjaunīgiem avotiem, piemēram, biomasas atkritumiem un kūtsmēsliem, lai novērstu ilgtermiņa barības vielu deficītu; atgādina, cik svarīgi ir izmantot kūtsmēslus kā organisko mēslojumu, un mudina tos ilgtspējīgi izmantot audzēšanas ciklā; aicina Komisiju novērtēt jaunus pārstrādātus materiālus, kas satur būtiskas augu barības vielas (fosforu, kāliju un slāpekli), lai tos turpmāk iekļautu izejvielu sarakstā Regulā (ES) 2018/848, ievērojot bioloģiskās lauksaimniecības principus un nodrošinot kvalitāti, drošību un patērētāju uzticēšanos;

63. aicina vairāk pētīt un sniegt informāciju par augu biostimulatoru un bioloģisko augsnes ielabotāju izmantošanas potenciālajiem ieguvumiem bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās un par to, kā tie veicina barības vielu absorbciju un uzlabo šā ražošanas modeļa darbību, lai nodrošinātu to plašāku izmantošanu un palīdzētu samazināt plaisu starp bioloģisko un tradicionālo ražu; norāda, ka, papildus bioloģiskajai slāpekļa saistīšanai veicinot dažādu ārējo barības vielu atbilstošu kombināciju izmantošanu konkrētā saimniecībā, varētu risināt problēmu, kas saistīta ar barības vielu budžeta nelīdzsvarotību bioloģiskās lauksaimniecības sistēmās;

64. uzsver, ka Eiropas Savienībā steidzami jāattīsta bioloģisko augu olbaltumvielu ražošana un jāstimulē bioloģisko pākšaugu ražošana, tostarp lopbarības sistēmās, lai samazinātu bioloģiskās ražošanas nozares atkarību no importa; mudina Komisiju šajā sakarā izstrādāt īpašu stratēģisko plānu;

65. pauž gandarījumu par bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu sintētisko pesticīdu lietošanas samazināšanā un aicina Komisiju, izstrādājot jaunu tiesību aktu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu, definēt biokontroles produktus un palielināt biokontroles risinājumu un dabīgu vielu pieejamību, kuras var izmantot daudz plašāk, uzlabojot un paātrinot novērtēšanas un atļauju piešķiršanas procesu;

66. atgādina Komisijai un dalībvalstīm par Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūciju par bioloģiskajiem zema riska pesticīdiem[9] un uzsver nepieciešamību atbalstīt drošu, efektīvu un cenas ziņā pieejamu alternatīvu augu aizsardzības līdzekļu izstrādi un veicināt to plašāku izmantošanu, jo īpaši atvieglojot pamatvielu apstiprināšanas procedūru un paplašinot to izmantošanu kā svarīgu bioloģiskās ražošanas attīstības sastāvdaļu; uzsver, ka dalībvalstīs jārada apstākļi vienlīdzīgai piekļuvei bioloģiskajiem augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļiem; uzsver, ka pesticīdu atliekas, kas atrodas vidē, var potenciāli ietekmēt arī bioloģiskos produktus;

67. norāda, ka bioloģiskie lauksaimnieki, kuri garantē augstus vides standartus ražošanā, nedrīkst būt atbildīgi par riskiem, ko viņi nekontrolē, un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt pesticīdu atlieku konstatējumu apstrādes saskaņošanu;

68. uzsver, ka liela nozīme ir pietiekami pieejamām, augstas kvalitātes bioloģiskajām sēklām, heterogēnajam materiālam un augstas ražības augu šķirnēm, vietējām šķirnēm un vietēji pielāgotām šķirnēm; atzīmē to spējas stiprināt noturību pret augu slimībām un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi; mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, tostarp veicot īpašus pasākumus, lai uzlabotu bioloģisko sēklu tirgus darbību, un uzskata, ka šā mērķa sasniegšanai noderīgi būtu pārejas periodi; aicina Komisiju nodrošināt pietiekamus finanšu līdzekļus bioloģisko sēklu un dzīvnieku audzēšanas pētniecībai;

69. uzsver, ka ir būtiski atbalstīt tādu vietējo šķirņu saglabāšanas un selekcijas programmas, kuras, ņemot vērā to izturību, ir īpaši piemērotas bioloģiskajai lauksaimniecībai; uzsver nepieciešamību atbalstīt tradicionālo kultūraugu selekciju, lai attīstītu veselīgas un izturīgas šķirnes, kā arī nepieciešamību pēc modernām, ilgtspējīgām un inovatīvām metodēm, izstrādājot jaunas bioloģiskās sēklas un lauksaimniecības praksi, saglabājot augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

70. šajā saistībā uzsver nozīmi, kāda var būt zinātniskiem jauninājumiem augu selekcijā, jo īpaši uzlabojot šķirņu izturību, veicinot ģenētisko resursu daudzveidību un stiprinot pārtikas ražošanas sistēmas, vienlaikus atgādinot, ka ģenētiski modificētu (ĢMO) sēklu izmantošana bioloģiskajā lauksaimniecībā nav atļauta;

71. atbalsta Komisijas nodomu paplašināt ES tirgus novērošanas centru analīzes tvērumu, to attiecinot arī uz bioloģiskajiem produktiem; uzsver, ka ir būtiski pastiprināt precīzu un savlaicīgu datu vākšanu par bioloģisko lauksaimniecību un uzlabot to pieejamību, tostarp reģionālā līmenī, lai labāk novērtētu tās ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu;

72. uzskata, ka tam būtu jāiekļauj dati par nozares ieguldījumu vides ilgtspējā, kā arī dati par ražošanu, pārstrādi un patēriņu, tostarp viesmīlības nozarē un sabiedriskajās ēdnīcās, par tirdzniecību ES un ar trešām valstīm, kā arī par ražotāju un mazumtirdzniecības cenām, patērētāju vēlmēm, piegādes ķēdes struktūru, pievienoto vērtību un lauksaimnieku daļu piegādes ķēdēs; ir pārliecināts, ka šie dati ir būtiski, lai veidotu un uzraudzītu ES bioloģiskās ražošanas politiku un veiktu pasākumus, lai novērstu piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, novērtētu patēriņa un ražošanas tendences un palielinātu pārredzamību un uzticēšanos nozarei;

73. atzīst Eiropas kopējās lauksaimniecības datu telpas potenciālu palielināt patērētāju zināšanas un uzticēšanos, kā arī uzlabot izsekojamību bioloģiskās piegādes ķēdē; uzsver, ka, lai stimulētu pieprasījumu, ir svarīgi noteikt patērētāju vajadzības, veicot attiecīgus novērtējumus; aicina dalībvalstis labāk informēt par bioloģiskās lauksaimniecības nozares ekonomiskajiem rezultātiem; aicina Komisiju veikt visaptverošus pētījumus un analīzi par to, kā bioloģiskās lauksaimniecības pieaugums ietekmēs gan klimata pārmaiņas, gan pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā;

°

° °

74. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

PASKAIDROJUMS

Komisija 2021. gada 25. martā publicēja ES rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai (BRP), kas tika izziņots stratēģijā "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģijā, kurā Komisija noteikusi bioloģiskās ražošanas īpatsvara mērķrādītāju attiecībā uz ES lauksaimniecības zemes platību un paredzējusi līdz 2030. gadam būtiski palielināt bioloģiskās akvakultūras apjomu. Šīs stratēģijas ir daļa no Eiropas zaļā kursa, kas ir Komisijas politikas programma ilgtspējīgas un klimatneitrālas Eiropas izveidei līdz 2050. gadam. AGRI komiteja nolēma par šo rīcības plānu sagatavot patstāvīgo ziņojumu.

 

BRP uzsvērts, ka bioloģiskajai ražošanai, kas sagādā augstas kvalitātes pārtiku un kam ir neliela ietekme uz vidi, kopā ar citām ilgtspējīgām lauksaimniecības metodēm būs būtiska loma ilgtspējīgas ES pārtikas sistēmas izveidē. BRP izklāstītas konkrētas darbības, kas aptver visu piegādes ķēdi, sākot no pārtikas ražošanas līdz pat patēriņam.

 

BRP ir trīs savstarpēji saistīti virzieni, kas palīdz izpildīt zaļā kursa ilgtspējas mērķu ambīcijas: 1. stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos; 2. stimulēt pārkārtošanos un stiprināt visu vērtības ķēdi; 3. uzlabot bioloģiskās ražošanas ieguldījumu ilgtspējā. Šie trīs prioritārie virzieni tiks atbalstīti ar 23 darbībām, kas turpina vairākas laikposmā no 2014.–2020. gadam sāktās darbības, kā arī ir ierosināta virkne jaunu darbību un mobilizēti dažādi finansējuma avoti. BRP vidusposma pārskats ir paredzēts 2024. gadā, un ir iedibināta ikgadējā ES Bioproduktu diena, kas tiks atzīmēta 23. septembrī.

 

Sertificēti bioloģiskie produkti parasti ir dārgāki nekā tradicionālie produkti, jo bioloģiskā ražošana bieži vien ir saistīta ar augstākām ražošanas izmaksām, un tāpēc, lai atgūtu šīs izmaksas, tiem jānosaka augstākas tirgus cenas. Tas var būt šķērslis bioloģiskā sektora paplašināšanai, taču vienlaikus tas ir ekonomisks priekšnoteikums, lai turpinātu un izvērstu pārkārtošanos uz bioloģisko ražošanu.

2019. gadā ES kopējā lauksaimniecības platība, kurā izmanto bioloģisko ražošanu, pieauga līdz 13,8 miljoniem hektāru un pašlaik tā aizņem 8,5 % no ES kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Bioloģiskās ražošanas apjoms dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras, un tas svārstās no 0,5 % līdz 26 % no bioloģiskās lauksaimniecības platības. ES bioloģiskās ražošanas mērķrādītājs 2030. gadam paredz ievērojamu bioloģiskā sektora izaugsmi tikai astoņu gadu laikā, kas dalībvalstīm rada grūtības pielāgot savus bioloģiskās ražošanas mērķus.

Lai dalībvalstīm dotu iespēju izveidot savām vajadzībām pielāgotus valsts BRP, kas darbotos kā atbalsta instrumentu kopums, papildinot valsts bioloģiskos mērķus kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) satvarā, Eiropas Savienības BRP ir jāierosina pareizie instrumenti, stimuli, elastīgums un līdzsvars, lai ņemtu vērā atšķirīgos apstākļus dažādos Eiropas reģionos.

 

Eiropas Savienības BRP ir jāievēro holistiska pieeja, kas balstīta uz bioloģiskās ražošanas daudzfunkcionālo ietekmi un vienlīdz veicina ekonomisko, ekoloģisko un sociālo ilgtspēju, kā arī ar šādu pieeju jāstimulē un jāmobilizē dalībvalstis izstrādāt pašām savus BRP ar konkrētām, noteiktā termiņā veicamām darbībām. Šajos valstu BRP starp citām darbībām, kas pielāgotas dalībvalstu vajadzībām, būtu jāiekļauj darbības, kuru mērķis ir atbalstīt visas bioloģiskās ražošanas ķēdes attīstību, veicināt zaļo publisko iepirkumu (ZPI), stiprināt spēju virzīt tirgus tendences un palīdzēt lauksaimniekiem pārkārtoties un sekot paraugpraksei bioloģiskās lauksaimniecības jomā.

 

Pirmkārt un galvenokārt, ES bioloģiskā sektora attīstība un izaugsme ir jāpapildina ar tirgus virzītām un holistiskām norisēm piegādes ķēdē, tostarp ar pasākumiem, kas stimulē turpmāku pieprasījumu pēc bioloģiskās pārtikas un nodrošina patērētāju uzticēšanos. Bioloģiskās pārprodukcijas rezultātā varētu samazināties bioloģiskās ražošanas cenas, kas galu galā varētu ekonomiski vājināt ES bioloģiskos lauksaimniekus un mazināt lauksaimnieku motivāciju pārkārtoties uz bioloģisko ražošanu, un līdz ar to varētu attālināties zaļā kursa klimata un vides mērķu sasniegšana vēlamajā apjomā. Tāpēc gaidāmais bioloģiskās pārtikas piedāvājuma pieaugums ir jānosedz ar atbilstīgi augstu pieprasījumu, lai nākotnē ES nodrošinātu bioloģisko produktu tirgus un bioloģiskās ražošanas rentabilitāti.

 

Stimulēt pieprasījumu un panākt patērētāju uzticēšanos

 

Lai BRP kalpotu kā atbalsta instruments dalībvalstu attiecīgo KLP bioloģisko mērķu sasniegšanai, ir jānodrošina pienācīgs KLP budžets nolūkā radīt stimulus lauksaimniekiem pāriet uz bioloģiskās ražošanas praksi un to saglabāt valsts līmenī, un šajā ziņā jāizmanto lauku attīstības pasākumi, nesen ieviestās ekoshēmas vai arī abi instrumenti kopā. Tāpēc ļoti svarīgs ir dalībvalstu atbalsts paaudžu maiņai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

 

BRP panākumi būs atkarīgi arī no tā, cik lielā mērā tiek iesaistīts privātais sektors, lai stimulētu pieprasījumu, jo īpaši valstīs ar mazāk attīstītiem bioloģisko produktu tirgiem un bioloģisko ražošanu.

 

Vērienīgāki ZPI mērķi dalībvalstīs var palielināt bioloģisko produktu pieprasījumu un stimulēt bioloģiskās ražošanas mērķrādītāja sasniegšanu. Komisijai jārāda piemērs un ZPI kritēriji jāpiemēro ES iestāžu un aģentūru ēdnīcās, restorānos un kafejnīcās. Vēl viens svarīgs Komisijas uzdevums ir izpētīt pašreizējos strukturālos un loģistikas šķēršļus, kas kavē ZPI kritēriju plašāku izmantošanu dalībvalstīs, un piedāvāt risinājumus, kā turpmāk veicināt bioloģisko produktu patēriņu. Dalībvalstīm bioloģisko produktu izplatīšana jāiekļauj arī ES skolu apgādes programmā.

 

Ir būtiski nodrošināt, lai patērētāji, iegādājoties pārtiku, varētu izdarīt informētu izvēli. Lai patērētāji varētu pieņemt lēmumus par pirkumu, ir svarīgi vēl vairāk popularizēt ES bioloģiskās ražošanas logotipu, kam jākalpo kā ES bioloģisko produktu tiesiskā regulējuma būtiskāko aspektu garantam, jo īpaši attiecībā uz kopīgiem standartiem, sertifikāciju, stingru izpildi un skaidru marķēšanu.

 

Patērētājiem, kas iegādājas bioloģisko pārtiku, ir noteiktas gaidas attiecībā uz tās kvalitāti, un viņi paļaujas uz sertificēšanas organizācijām un bioloģiskajām kontrolēm, kurām šī kvalitāte jāpārbauda, kā arī jāsniedz informācija par bioloģisko produktu izcelsmi. Neuzticēšanās ES bioloģiskās ražošanas sertifikācijas procesam un šaubas par ES bioloģisko produktu logotipu var pastāvīgi kaitēt centieniem nostiprināt bioloģisko sektoru. Tāpēc pārredzamība ir ārkārtīgi svarīga patērētājiem, un tās nodrošināšanai ir vajadzīgas obligātas kontroles, ko veic neatkarīgas kontroles struktūras. Ņemot vērā bioloģisko produktu piegādes ķēdes sarežģītību, ir būtiski, lai Komisija, dalībvalstis un ieinteresētās personas aktīvi iesaistītos darbā, kā apzināt veidus, ar ko tagadējos sertifikācijas un kontroles mehānismus padarītu stabilākus nolūkā novērst krāpšanu bioloģiskajā ražošanā un tirdzniecībā gan ES, gan trešās valstīs, kā arī novērst papildu administratīvo slogu un izmaksas lauksaimniekiem. Šajā ziņā būtu jāizmanto IT risinājumi.

 

Lai maksimāli attīstītu bioloģisko sektoru, izšķirīga nozīme ir vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanai. Vietējiem un reģionāliem pārstāvjiem bieži vien ir skaidrs priekšstats par trūkumiem attiecīgajā reģionā vai kopienā, un viņi var ieteikt uzlabojumus un konkrētas darbības. Gan pilsētām, gan mazpilsētām un reģioniem ir aizvien lielāka loma bioloģiskā sektora ražošanas, loģistikas un tirdzniecības strukturēšanā, kā arī ražotāju un patērētāju organizētas sadarbības veicināšanā. Izpratnes veicināšanas un informēšanas pasākumi, kā arī pirmsskolas un skolu izglītības programmu izstrāde, tostarp bioloģisko saimniecību apmeklējumi nolūkā veidot ciešāku saikni ar lauksaimniecību un pārtikas vērtību, var būt noderīgi pasākumi patērētāju un nākamo patērētāju izglītošanai vietējā līmenī.

 

Dažos ES rajonos bioloģiskās ražošanas pieaugums pārsniedz bioloģisko produktu tirgus attīstību. Var būt nepieciešama rīcība ES bioloģisko produktu eksporta veicināšanai, lai izvairītos no pārprodukcijas un saglabātu bioloģisko produktu tirgus un bioloģiskās ražošanas rentabilitāti ES.

 

Turklāt, lai ES realizētu savu potenciālu noteikt globālos standartus ilgtspējīgai lauksaimniecībai, ir svarīgi īstenot informēšanas un popularizēšanas programmas par ES bioloģiskajiem produktiem un palielināt informētību par ES bioloģiskās ražošanas logotipu un tā atpazīstamību trešās valstīs, jo tādējādi patērētāji saņem garantijas par produktu un pielietoto ražošanas procesu ilgtspēju, kvalitāti un īpatnībām.

 

Bioloģiskā akvakultūra ir salīdzinoši jauna nozare ar ievērojamu izaugsmes potenciālu, un dalībvalstīm un ieinteresētajām personām jānodrošina, ka tās attīstība tiek paātrināta.

 

Stimulēt pārkārtošanos un stiprināt visu vērtības ķēdi

 

Līdzsvarota tirgus apstākļos īsām un vietējām pārtikas piegādes ķēdēm, kas ņem vērā arī sezonalitāti, kā arī — ja iespējams — tiešās tirdzniecības izdevības, ir liels potenciāls radīt ekonomiskus un vidiskus ieguvumus bioloģiskajiem lauksaimniekiem un lauku kopienām, kas nozīmē ienākumus un jaunas darbvietas un vienlaikus veicina dzīvnieku labturību, kā arī vides, biodaudzveidības un klimata aizsardzību.

 

Bioloģiskās ražošanas rajonu attīstība dalībvalstīs rada sinerģiju starp lauksaimniekiem, patērētājiem, viesmīlības nozari un kultūras uzņēmumiem, jo tie pēc būtības ir daudzfunkcionāli un stiprina reģiona ekonomisko un sociālo potenciālu. Jāmudina paplašināt pašreizējos tīklus, tajos iesaistot jaunus ciematus, mazpilsētas un pilsētas.

 

Lai veicinātu pārkārtošanos un stiprinātu visu vērtības ķēdi, ir būtiski paplašināt strukturētu zināšanu un paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un lauksaimniekiem par bioloģisko ražošanu, kā arī stiprināt lauksaimniecības konsultāciju pakalpojumus. Ciešāka sadarbība starp zinātniekiem, konsultāciju dienestiem, izglītības nozari, lauksaimniekiem un sabiedrību ir labvēlīga bioloģiskā sektora attīstībai.

 

Digitālo tehnoloģiju, tostarp precīzās lauksaimniecības un blokķēžu, izmantošana var ietekmēt bioloģiskās ražošanas attīstību. Dalībvalstīs aizvien padziļinās plaisa apjomā, kādā tehnoloģijas izmanto maza un liela mēroga uzņēmumos, pārstrādes uzņēmumos un lauku saimniecībās. Liela mēroga tehnoloģiju un digitālo risinājumu pielāgošana, lai tos varētu izmantot mazos bioloģiskos uzņēmumos, pārstrādes uzņēmumos un lauku saimniecībās, kā arī inovatīvi un jauni risinājumi, kas īpaši pielāgoti maza mēroga ražošanai, pozitīvi ietekmētu bioloģisko ražošanu, piemēram, resursefektivitātes ziņā.

 

Uzlabot bioloģiskās ražošanas ieguldījumu ilgtspējā

 

ES lauksaimniecības platības būtiska paplašināšana bioloģiskās ražošanas virzienā ir pamatīgi jānostiprina, jāpopularizē un jāatbalsta ar spēcīgu pētniecības un inovācijas politiku. Ir jālikvidē tagadējie šķēršļi un jāatceļ ierobežojumi. Steidzami ir vajadzīgi pētniecības un inovācijas risinājumi, ar kuriem pārvarēt bioloģiskās lauksaimniecības ierobežojumus, proti, jānodrošina bioproteīnus saturošas barības, vitamīnu, augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu un ģenētisko resursu pieejamība, kā arī vajadzīgi risinājumi, kuri mudinātu apmierināt sabiedrības gaidas attiecībā uz dzīvnieku labturību un resursu efektīvu izmantošanu. Bioloģiskās ražošanas ieguldījumu ilgtspējā var būtiski uzlabot, ja no pamatprogrammas "Apvārsnis Eiropa" piešķir finansējumu, kā arī stimulē un veicina sadarbību starp pētniecības kopienām, kas strādā bioloģiskās un tradicionālās pārtikas un ražošanas jomā un attiecīgi var mācīties cits no cita.

 

Piemēram: mums ir vajadzīgas pietiekami pieejamas augstas kvalitātes bioloģiskas sēklas, heterogēns materiāls un augstas ražības augu šķirnes, kas nodrošina lielāku noturību pret augu slimībām un klimata pārmaiņu ietekmi. Turklāt jāatrod un jāveicina alternatīvi augu aizsardzības līdzekļi un augu aizsardzības metodes, jo dabisko vielu tirgus segments ir mazs un ne tik ienesīgs un reģistrācijas process ir dārgs un laikietilpīgs. Komisijai un dalībvalstīm jāstiprina centieni uzlabot bioloģisko sēklu un augu aizsardzības līdzekļu tirgus darbību un jāparedz pārejas periodi šāda tirgus izveidei un attīstībai.

 

Pastiprinātai precīzu, savlaicīgu un salīdzināmu datu vākšanai un pieejamībai par bioloģisko sektoru ir liela loma tā turpmākajā attīstībā. Lai uzraudzītu un veidotu ES bioloģiskās ražošanas politiku un novērtētu patēriņa un ražošanas tendences, jo īpaši vajadzīgi ir dati par ražošanu, patēriņu, tirdzniecību ES iekšienē un ar trešām valstīm un ilgtspējas nodrošināšanu, tostarp dati par lauku saimniecību un mazumtirdzniecības cenām, patērētāju vēlmēm, piegādes ķēdes struktūrām, pievienoto vērtību un lauksaimnieku daļu piegādes ķēdēs. Šādā veidā var uzskatāmi parādīt ES bioloģiskā sektora labvēlīgo ietekmi uz vidi, ekonomiku un sabiedrību, un uzticēšanos ES bioloģiskajiem produktiem var uzlabot, ja palielina datu pārredzamību. Tāpēc atzinīgi jāvērtē Komisijas nodoms paplašināt ES tirgus novērošanas centru analīzes tvērumu, to attiecinot arī uz bioloģiskajiem produktiem.

 

Visbeidzot, kvalitatīva pārtika, kas ražota reģionālā līmenī un saskaņā ar dabu, ir svarīga Eiropas pilsoņu dzīves kvalitātei, kā arī vides, biodaudzveidības un klimata aizsardzībai. Tieši tas arī ir bioloģiskās lauksaimniecības uzdevums. Mēs vēlamies bioloģiskajam modelim Eiropā nodrošināt lielāku telpu, vienlaikus respektējot citu ilgtspējīgu lauksaimniecības metožu potenciālu ieguldīt zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	31.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	45 0 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Benoît Biteau, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Dacian Cioloş, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Camilla Laureti, Gilles Lebreton, Julie Lechanteux, Norbert Lins, Chris MacManus, Colm Markey, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Marc Tarabella, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Anna Deparnay-Grunenberg, Anja Hazekamp, Tonino Picula, Michaela Šojdrová, Tom Vandenkendelaere

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

45	+
ECR	Mazaly Aguilar, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca, Gilles Lebreton, Julie Lechanteux
NI	Dino Giarrusso
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Michaela Šojdrová, Tom Vandenkendelaere
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Dacian Cioloş, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Ulrike Müller
S&D	Clara Aguilera, Attila Ara-Kovács, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Camilla Laureti, Tonino Picula, Marc Tarabella
The Left	Luke Ming Flanagan, Anja Hazekamp, Chris MacManus
Verts/ALE	Benoît Biteau, Anna Deparnay-Grunenberg, Martin Häusling, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

0

-

 

0

0

 

Simbolu atšifrējums

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV C 270, 7.7.2021., 2. lpp.
• [2] OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.
• [3] OV C 67, 8.2.2022., 25. lpp.
• [4] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0425.
• [5] OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.
• [6] OV L 435, 6.12.2021., 262. lpp.
• [7] OV C 390, 18.11.2019., 2. lpp.
• [8] Barreiro Hurle, J., Bogonos, M., Himics, M., Hristov, J., Perez Dominguez, I., Sahoo, A., Salputra, G., Weiss, F., Baldoni, E. and Elleby, C., Modelling environmental and climate ambition in the agricultural sector with the CAPRI model, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads.
• [9] OV C 252, 18.7.2018., 184. lpp.