ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā
16.5.2022 - (COM(2021)0567 – C9‑0323/2021 – 2021/0204(COD)) - ***I
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Sunčana Glavak
Atzinuma sagatavotājs (*):
Roberts Zīle, Transporta un tūrisma komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā
(COM(2021)0567 – C9‑0323/2021 – 2021/0204(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0567),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0323/2021),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Īrijas parlamenta Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 28. aprīļa atzinumu [2],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0145/2022),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;
3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
-1.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
-1.a 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas tika pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”)1a. Parīzes nolīguma puses ir vienojušās ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C. 2021. gada novembrī ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) pieņemot Glāzgovas klimata paktu, tā puses atzina, ka globālās vidējās temperatūras pieauguma ierobežošana līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, un apņēmās līdz 2022. gada beigām stiprināt savus 2030. gadam izvirzītos mērķrādītājus, lai nodrošinātu, ka puses pieturas pie nospraustā ceļa iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C. |
|
__________________ |
|
1a Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.). |
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
-1.b Savā 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā1a Eiropas Parlaments mudināja Komisiju veikt tūlītējus un vērienīgus pasākumus, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C. Ņemot vērā jaunākos secinājumus, pie kuriem 2018. gada 8. oktobra ziņojumā “Global warming of 1,5°C” (”Globālā sasilšana par 1,5°C”), 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Climate Change 2021: The Physical Science Basis” (”Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālās zinātnes pamats”) un 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Climate Change 2022: Impacts, Adaptation and Vulnerability” (“Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”) ir nonākusi Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC), vēl steidzamāk ir jānodrošina, lai netiktu pārsniegts Parīzes nolīgumā noteiktais 1,5°C mērķis. IPCC ar ļoti lielu pārliecību norādīja, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību un jebkāda turpmāka kavēšanās, īstenojot saskaņotu un plānotu globālu rīcību pielāgošanās un seku mazināšanas jomā, izraisīs to, ka vairs nebūs iespējams izmantot īso laika periodu, kurš ātri noslēgsies un kurā vēl būtu iespēja nodrošināt dzīvošanai piemērotu un ilgtspējīgu nākotni visiem. IPCC arī secināja, ka klimata pārmaiņu sekas būs daudz postošākas, ja globālā sasilšana netiks ierobežota līdz 1,5 °C līmenim un sasniegs 2 °C. Turklāt 1,5 °C temperatūras kāpums pasaulē tiks sasniegts vai pat pārsniegts agrāk, nekā sākotnēji bija prognozēts, proti, vidēji šis rādītājs tiks sasniegts nākamajos 20 gados. Turklāt tika konstatēts — ja nevilcinoties un vērienīgi netiks samazināts siltumnīcefekta gāzu emisijas apjoms, iegrožot globālo sasilšanu līdz 1,5°C vai pat 2°C atzīmei vairs nebūs iespējams. Turklāt ANO Cilvēktiesību padome 2021. gada 8. oktobra Rezolūcijā Nr. 48/13 ir atzinusi, ka tiesības uz drošu, tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi ir cilvēktiesības. |
__________________ |
__________________ |
|
1b OV C 232, 16.6.2021., 28. lpp. |
Grozījums Nr. 3
Lēmuma priekšlikums
-1.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
-1.c Eiropas Parlaments 2021. gada 21. oktobra rezolūcijā par ANO 2021. gada Klimata pārmaiņu konferenci Glāzgovā, Apvienotajā Karalistē (COP26)1c pauda bažas par Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) lēno progresu starptautiskās aviācijas radīto emisiju problēmas risināšanā un šajā sakarībā atkārtoti uzsvēra, ka šī nozare ir jāreglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) ietvaros, kas arī varētu kalpot par paraugu paralēlam darbam pie vērienīgākiem globālajiem mērķiem starptautiskā līmenī, tostarp ICAO kontekstā. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) un atbalstītu to, ka ICAO pieņem ilgtermiņa mērķi samazināt nozares radītās emisijas, vienlaikus saglabājot Savienības likumdošanas autonomiju ES ETS direktīvas īstenošanā. |
__________________ |
__________________ |
|
1b OV C 184, 5.5.2022., 118. lpp. |
Grozījums Nr. 4
Lēmuma priekšlikums
2. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) ES plāno īstenot CORSIA, tomēr ievērojot ES tiesību aktu un CORSIA atšķirības, kas tika paziņotas ICAO saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/202714, un veidu, kā Eiropas Parlaments un Padome groza Eiropas Savienības tiesību aktus. |
(2) Ņemot vērā atšķirības starp ES tiesību aktiem un ICAO pieņemto CORSIA shēmu, par kurām ICAO paziņots saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/202714, un veidu, kādā Eiropas Parlaments un Padome groza Savienības tiesību aktus, Savienība plāno īstenot CORSIA, izmantojot Direktīvu 2003/87/EK. |
__________________ |
__________________ |
14 Padomes Lēmums (ES) 2018/2027 (2018. gada 29. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā pirmo izdevumu — Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), OV L 325, 20.12.2018., 25. lpp. |
14 Padomes Lēmums (ES) 2018/2027 (2018. gada 29. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā pirmo izdevumu — Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), OV L 325, 20.12.2018., 25. lpp. |
Grozījums Nr. 5
Lēmuma priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9a) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un globālā tirgus pasākuma pienācīgu īstenošanu, šis lēmums ir paredzēts kā pagaidu pasākums, ko piemēro tikai līdz brīdim, kad stājas spēkā minētā direktīva. |
Grozījums Nr. 6
Lēmuma priekšlikums
1. pants – 1. punkts
Direktīva 2003/87/EK
12. pants – 6. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(b) CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, I pielikumā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2019. gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu. |
(b) CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, šīs direktīvas I pielikumā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/16031a 2. panta 3. un 4. punktā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2021. gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu. |
|
__________________ |
|
1a Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 250, 30.9.2019., 10. lpp.). |
PASKAIDROJUMS
Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA) ir globāls tirgus pasākums, kura mērķis ir ierobežot starptautiskās aviācijas radītās emisijas un par kuru 2016. gadā vienojās Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO). Tiek paredzēts, ka CORSIA darbosies līdz 2035. gadam, sākot ar izmēģinājuma posmu no 2021. līdz 2023. gadam, kam sekos pirmais posms no 2024. līdz 2026. gadam — šie abi posmi ir brīvprātīgi. Sākot no 2027. gada, būs obligātais posms. Visas ES valstis nolēma piedalīties CORSIA brīvprātīgajā posmā — no tā sākuma 2021. gada 1. janvārī.
ES aktīvi iestājas par starptautisku rīcību vides jomā. Klimata pārmaiņu rādītāju indekss 2022. gadam liecina, ka 10 to valstu sarakstā, kurām ir labākie veiktspējas radītāji, vairāk nekā puse ir ES valstis. Tomēr referente norāda, ka Parīzes nolīguma saistības klimata jomā un vidiskos mērķus Eiropa nevar sasniegt, rīkojoties viena pati. Ir vajadzīga konkrēta rīcība un sadarbība pasaules līmenī, tāpēc ES turpinās rādīt piemēru, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu saskaņā ar ES Klimata aktu.
Ar šo priekšlikumu tiek ierosināti grozījumi Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ES ETS) aviācijas noteikumos, lai īstenotu kārtību, kādā dalībvalstis paziņo lidsabiedrībām, kuras darbojas ES teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru 2021. gadam saskaņā ar CORSIA. Šis priekšlikums ir pagaidu pasākums, kas saistīts tikai ar CORSIA, jo ir maz ticams, ka būs spēkā ETS aviācijas priekšlikums attiecībā uz CORSIA paziņošanas datumu 2022. gada 30. novembrī. Visticamāk, ka Covid-19 pandēmijas dēļ gaisakuģu operatoriem 2021. gadā izlīdzināšanas apmērs CORSIA ietvaros būs nulle.
Referente uzskata to par pagaidu rakstura tehnisku dokumentu. Tā mērķis ir nodrošināt atbilstību ICAO attiecībā uz izlīdzināšanas līmeni 2021. gadā.
TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (29.4.2022)
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā
(COM(2021)0567 – C9‑0323/2021 – 2021/0204(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Roberts Zīle
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants
ĪSS PAMATOJUMS
Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA) ir emisiju izlīdzināšanas mehānisms, ar ko valstīm būtu jānodrošina, ka lidsabiedrības, kuras darbojas attiecīgo valstu teritorijā, izlīdzina CO2 emisijas, kas pārsniedz noteikto bāzes vērtību, un šīs emisijas jāizlīdzina, izmantojot starptautiskos kredītus. Covid-19 pandēmijas dēļ ICAO padome 2020. gada jūnijā nolēma, ka par 2021.–2023. gada bāzes vērtību būtu jāizmanto 2019. gada emisijas, nevis 2019.–2020. gada vidējās emisijas[3].
Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES) 2018/2027[4] ES plāno īstenot CORSIA. Tāpēc lidsabiedrībām, kuras darbojas ES teritorijā, būtu jānodod savi kredīti, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu CORSIA izlīdzināšanas prasību par 2021. gada emisijām. CORSIA standarti un ieteicamā prakse paredz, ka ES dalībvalstīm līdz 2022. gada 30. novembrim būtu jāaprēķina 2021. gada emisiju izlīdzināšanas apmērs un par to jāinformē lidsabiedrības.
Lai gan galvenie CORSIA elementi tiks īstenoti pārskatītajos ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aviācijas noteikumos[5], bija vajadzīgs pārejas priekšlikums kartībai, kādā dalībvalstis lidsabiedrībām, kuras darbojas ES teritorijā, paziņotu par emisiju izlīdzināšanu 2021. gadā saskaņā ar ICAO CORSIA. Līdz ar to šā priekšlikuma mērķis ir paziņošanu īstenot tā, lai mazinātu administratīvo slogu valstu iestādēm un lidsabiedrību operatoriem un nodrošinātu juridisko noteiktību periodā, kad vēl nav pabeigta ETS aviācijas noteikumu leģislatīvā procedūra.
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz gaisa satiksmi un emisiju samazinājumu 2021. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu, aplēsēs nav paredzētas nekādas faktiskas CORSIA izlīdzināšanas prasības 2021. gadam. Šis priekšlikums paredz, ka, tiklīdz būs skaidrs, kāds ir papildu izlīdzināšanas apmērs 2021. gadam (visticamāk — nulle), dalībvalstis 2022. gada laikā par to paziņos lidsabiedrībām.
Atzinuma sagatavotājs ir gandarīts par priekšlikumu un tā mērķi līdz minimumam samazināt administratīvo slogu dalībvalstīm un gaisa pārvadātājiem, vienlaikus nodrošinot atbilstību ICAO prasībām par emisiju izlīdzināšanas līmeni 2021. gadam un juridisko noteiktību līdz brīdim, kad būs pabeigta ETS aviācijas noteikumu pārskatīšana.
Tāpēc atzinuma sagatavotājs uzskata, ka dalībvalstu iestādēm ir jāuzliek juridisks pienākums paziņot lidsabiedrību operatoriem, kuri darbojas ES teritorijā, papildu izlīdzināšanas apmēru, kas attiecas uz šo lidsabiedrību 2021. gada emisiju līmeņiem.
Lai gan šī ir tehniska procedūra, atzinuma sagatavotājs vēlas uzsvērt skaidro saikni starp CORSIA izlīdzināšanas mehānismu un ES ETS un vajadzību īstenot kompleksu pieeju abām procedūrām, jo ar ES ETS direktīvu CORSIA tiks piemērota ES lidsabiedrību emisijām, ko rada lidojumi uz un no valstīm ārpus EEZ, kas savukārt ietekmēs ES gaisa pārvadātāju konkurētspēju.
Atzinuma sagatavotājs ierosina tehnisku grozījumu, lai priekšlikumu saskaņotu ar CORSIA standartiem un ieteicamo praksi, kā arī ar MZV deleģētajā regulā noteikto darbības jomu.
GROZĪJUMI
Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādu grozījumu:
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9a) Pienācīgi īstenojot globālo tirgus pasākumu, šis lēmums ir paredzēts kā pagaidu pasākums, ko piemērotu tikai līdz brīdim, kad stājas spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza attiecībā uz aviācijas devumu Savienības visas tautsaimniecības mēroga emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā. |
Grozījums Nr. 2
Lēmuma priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Direktīva 2003/87/EK
12. pants – 6. punkts – b apakšpunkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
b) CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, I pielikumā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2019. gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu. |
b) CO2 emisiju apmērs gadā, ko tie rada, šīs direktīvas I pielikumā un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/16031a 2. panta 3. un 4. punktā ietverto lidojumu veikšanai izmantojot gaisa kuģus, kuru maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg, izņemot lidojumus starp lidostām vienas dalībvalsts teritorijā (ietverot šīs dalībvalsts tālākos reģionus), no 2021. gada 1. janvāra pārsniedz 10 000 tonnu. |
|
__________________ |
|
1a Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/1603 (2019. gada 18. jūlijs), ar ko attiecībā uz pasākumiem, kurus Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija noteikusi aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā, lai īstenotu globālu tirgus pasākumu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 250, 30.9.2019., 10. lpp.). |
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir priekšlikumu saskaņot ar CORSIA standartiem un ieteicamo praksi, kā arī darbības jomu, kas noteikta Deleģētajā regulā par ICAO pasākumiem aviācijas emisiju monitoringa, ziņošanas un verifikācijas nolūkā.
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā |
|||
Atsauces |
COM(2021)0567 – C9-0323/2021 – 2021/0204(COD) |
|||
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 13.9.2021 |
|
|
|
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 13.9.2021 |
|||
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē |
11.11.2021 |
|||
Atzinuma sagatavotājs(-a) Iecelšanas datums |
Roberts Zīle 10.11.2021 |
|||
Izskatīšana komitejā |
7.2.2022 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
28.4.2022 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
45 2 1 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Karolin Braunsberger-Reinhold, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Carlo Fidanza, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Leila Chaibi, Clare Daly, Pär Holmgren |
|||
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
45 |
+ |
ECR |
Carlo Fidanza, Peter Lundgren, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski |
ID |
Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Julie Lechanteux, Philippe Olivier |
NI |
Mario Furore |
PPE |
Magdalena Adamowicz, Karolin Braunsberger-Reinhold, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo |
Renew |
José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet |
S&D |
Andris Ameriks, Erik Bergkvist, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Petar Vitanov |
Verts/ALE |
Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Pär Holmgren, Tilly Metz |
2 |
- |
The Left |
Leila Chaibi, Clare Daly |
1 |
0 |
The Left |
Elena Kountoura |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2003/87/EK attiecībā uz paziņošanu gaisakuģu operatoriem, kuri darbojas Eiropas Savienības teritorijā, par emisiju izlīdzināšanas apmēru globālā tirgus pasākuma satvarā |
|||
Atsauces |
COM(2021)0567 – C9-0323/2021 – 2021/0204(COD) |
|||
Datums, kad iesniedza EP |
15.7.2021 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
ENVI 13.9.2021 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 13.9.2021 |
|
|
|
Iesaistītās komitejas Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
TRAN 11.11.2021 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Sunčana Glavak 17.9.2021 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
9.9.2021 |
10.2.2022 |
|
|
Pieņemšanas datums |
11.5.2022 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
81 1 6 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mathilde Androuët, Nikos Androulakis, Bartosz Arłukowicz, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Andreas Glück, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Milan Brglez, Deirdre Clune, Anna Deparnay-Grunenberg, Jens Gieseke, Kateřina Konečná, Susana Solís Pérez |
|||
Iesniegšanas datums |
16.5.2022 |
|||
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
81 |
+ |
ECR |
Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Alexandr Vondra, Anna Zalewska |
ID |
Mathilde Androuët, Aurélia Beigneux, Catherine Griset, Joëlle Mélin |
NI |
Athanasios Konstantinou, Edina Tóth |
PPE |
Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Traian Băsescu, Deirdre Clune, Nathalie Colin‑Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Jens Gieseke, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Peter Liese, Marian‑Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Dolors Montserrat, Ljudmila Novak, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki, Pernille Weiss |
Renew |
Pascal Canfin, Andreas Glück, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, Susana Solís Pérez, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard‑Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet‑Lenoir, Emma Wiesner, Michal Wiezik, |
S&D |
Nikos Androulakis, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Milan Brglez, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken |
The Left |
Malin Björk, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Kateřina Konečná, Silvia Modig, Mick Wallace |
Verts/ALE |
Anna Deparnay‑Grunenberg, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus |
1 |
- |
ID |
Sylvia Limmer |
6 |
0 |
ECR |
Rob Rooken |
ID |
Simona Baldassarre, Marco Dreosto, Teuvo Hakkarainen, Silvia Sardone |
NI |
Ivan Vilibor Sinčić |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] [OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp./ Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts].
- [2] [OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp./ Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts].
- [3] https://www.icao.int/environmental-protection/CORSIA/Pages/CORSIA-and-Covid-19.aspx.
- [4] Padomes Lēmums (ES) 2018/2027 (2018. gada 29. novembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz Starptautisko standartu un ieteicamās prakses vides aizsardzības jomā pirmo izdevumu — Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA) (OV L 325, 20.12.2018., 25. lpp.).
- [5] 2021/0207(COD).