ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

20.5.2022 - (COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referenti: David Casa, Esther de Lange
Atzinuma sagatavotāja (*):
Margarida Marques, Budžeta komiteja
(*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0568),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 91. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 192. panta 1. punktu un 194. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0324/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 9. decembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0157/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savienība un tās dalībvalstis ir puses Parīzes nolīgumā, kas parakstīts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ("UNFCCC") ("Parīzes nolīgums")28 un kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Saskaņā ar šo nolīgumu tām ir noteikts saistošs pienākums ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.	(1) Savienība un tās dalībvalstis ir puses Parīzes nolīgumā, kas parakstīts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ("UNFCCC") ("Parīzes nolīgums")28 un kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Saskaņā ar šo nolīgumu tām ir noteikts saistošs pienākums ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vēriena atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī rēķinoties ar katrai valstij atšķirīgajiem apstākļiem.
__________________	__________________
28 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	28 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ar Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu29 ir uzsākta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgāku un pārticīgāku sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Komisija ierosina arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.	(2) Ar Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu29 ir uzsākta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, godprātīgāku, taisnīgāku un pārticīgāku sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija vēlākais 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Komisija ierosina arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.
__________________	__________________
29 COM(2019) 640 final.	29 COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 tiesību aktu kopumā ir iekļauts mērķrādītājs panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam visas ekonomikas mērogā. Šī regula Savienībai nosaka saistošu pienākumu samazināt emisiju. Savienībai tās siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030. gadam būtu jāsamazina tā, lai emisijas apjoms pēc piesaistes apjoma atskaitīšanas būtu sarucis vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būtu jāveic visās ekonomikas nozarēs.	(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 tiesību aktu kopumā ir iekļauts mērķrādītājs panākt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam visas ekonomikas mērogā. Šī regula Savienībai nosaka saistošu pienākumu samazināt emisiju. Savienībai tās siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030. gadam būtu jāsamazina tā, lai emisijas apjoms pēc piesaistes apjoma atskaitīšanas būtu sarucis vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būtu jāveic visās ekonomikas nozarēs.
__________________	__________________
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).	30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) 2021. gada 8. maija Porto deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes aicinājums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.	(6) Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā1a uzsvērts, ka sociālās tiesības un Eiropas sociālā dimensija jāstiprina visās Savienības politikas jomās, kā noteikts Līgumos, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā. 2021. gada 8. maija Porto deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes aicinājums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti un precīzi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.
	__________________
	1a Eiropadome apstiprinājusi 2021. gada 24. un 25. jūnijā.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Fondam būtu jāatbalsta tikai darbības un finansējuma saņēmēji, kas ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā, cita starpā tos, kas saistīti ar darba algu un darba apstākļiem, tostarp koplīgumiem, un veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai īstenotu apņemšanās attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.	(7) Lai īstenotu apņemšanās attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Taisnīga pārkārtošanās, ko paredz ANO Programma 2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlārs, nozīmē izskaust enerģētisko un mobilitātes nabadzību visā Savienībā. Lai to panāktu, jaunajam Sociālajam klimata fondam būtu jāpalīdz aizsargāt vismazāk aizsargātās mājsaimniecības un nodrošināt tām iespējas. Īpaša vērība jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka šādas mājsaimniecības gūst faktisku labumu no dažādu finansēšanas instrumentu īstenošanas, un tie ir instrumenti, kas pieejami dalībvalstīm un kas ietver kohēzijas fondus, Atveseļošanas un noturības mehānismu un ieņēmumus, kuri patlaban tiek iegūti no ES ETS. Dalībvalstīm pieejamais finansējums būtu jāizmanto, lai veiktu ieguldījumus ēku renovācijā, kvalitatīvu un drošu zaļo darbvietu radīšanā un vajadzīgo prasmju attīstīšanā, kas piemērotas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, transporta nozares dekarbonizācijā un plašākā piekļuvē publiskai, koplietošanas un viedai mobilitātei.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, jebkādai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomas paplašināšanai būtu jārada papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāveicina enerģētiskās un mobilitātes nabadzības izskaušana un jāsniedz jaunas kvalitatīvu darbvietu radīšanas un ilgtspējīgu investīciju iespējas pilnībā atbilstīgi Eiropas zaļā kursa mērķiem. Komisijai būtu jāvāc dati par papildpasākumu sociālo ietekmi un to, kā minētie pasākumi ietekmē dažādas dalībvalstis, reģionus un neaizsargātas grupas, lai nodrošinātu preventīvas pieejas īstenošanu nolūkā mazināt nevienlīdzību attiecībā uz ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas enerģijas un mobilitātes piekļūstamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vismazāk labvēlīgākā situācijā esošajām grupām un mājsaimniecībām, kas saskaras ar mobilitātes vai enerģētisko nabadzību, lai tās gūtu labumu no šo finansēšanas instrumentu īstenošanas un neviens netiktu atstāts novārtā.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tomēr pietiekamu, stabilu un taisnīgu investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, tostarp Krievijas agresīvā kara un dalībvalstu atkarības no fosilo degvielu importa dēļ.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Augstās fosilās gāzes cenas, kas dažās dalībvalstīs 2021./2022. gada apkures sezonā izraisīja ārkārtīgu cenu kāpumu, ko vēl vairāk saasināja atkarība no importa un ģeopolitiskā spriedze, ir vēlreiz izgaismojušas Savienības atkarību no importētās fosilās gāzes attiecībā uz tās rūpniecības nozarēm un mājsaimniecībām, ko īpaši izjūt nabadzīgākās mājsaimniecības. Tādējādi investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītās siltumapgādes sistēmās, tostarp ar elektriskajiem siltumsūkņiem, siltumapgādi un aukstumapgādi centralizētā līmenī un līdzdalību atjaunojamās enerģijas kopienās, ir rentablākā metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijas, vienlaikus palielinot ES noturību. Ir vajadzīgas trešo pušu finansēšanas shēmas, jo īpaši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem principiem.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Tā kā pārejai uz tīrāku Eiropu būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi un tādējādi finanšu resursi, lai īstenotu apņemšanos panākt klimatneitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

9.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9c) Izmaksas, kuras degvielu piegādātāji novirza uz galapatērētājiem, dažādos uzņēmumos, reģionos vai dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ Komisijai būtu jāvāc dati par to, kādu izmaksu īpatsvaru uzņemas degvielu piegādātāji un kāds izmaksu īpatsvars tiek novirzīts uz galapatērētājiem, un reizi gadā būtu jāziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

9.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9d) Būvniecības nozarē holistiska ēku struktūras reforma samazinātu pieprasījumu pēc enerģijas, un tajā efektīvāk ņemtu vērā cilvēkus, kuriem draud atstumtība, proti, tos, kuri visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības ES. Tas arī novērstu tendenci, ka ģimenes pārvietojas starp lauku, piepilsētu, pilsētu teritorijām un mazapdzīvotām teritorijām, tādējādi novēršot iespēju, ka tās varētu saskarties ar augstākām mājokļu cenām, un novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko izraisa arvien plašāka privātā transporta izmantošana.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.	(10) Sagaidāms, ka pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana, nesamērīgi ietekmēs mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos, tostarp lauku, salu, kalnainos, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.	(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto kā pašu resursi Savienības budžeta finansēšanai vispārēju ieņēmumu veidā saskaņā ar juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra1a Iestāžu nolīgumu ("Iestāžu nolīgums"), kurā ir noteikts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai nolūkā nodrošināt Savienības budžetam līdzekļus, lai efektīvāk mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu šādu jaunu pašu resursu grozu ir paredzēts ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Zaļie pašu resursi ir līdzeklis ES budžeta saskaņošanai ar Savienības politikas prioritātēm, kas nodrošina Savienības pievienoto vērtību, un tie būtu jāizmanto, lai palīdzētu īstenot klimata politikas integrēšanas mērķus, atmaksātu ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (NGEU) saistītos parādus un nodrošinātu ES budžeta noturību saistībā ar budžeta kā investīciju un garantiju instrumenta izmantošanu.
	__________________
	1a Iestāžu nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Var būt nepieciešami papildu fiskāli vai stimulējoši pasākumi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.	(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt pamata energopakalpojumiem, kas saskaņā ar attiecīgajām spēkā esošajām sociālajām rīcībpolitikām un citām attiecīgajām politikas jomām nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un veselību, tostarp pietiekamu siltumu, dzesēšanu, apgaismojumu un ierīču darbināšanai nepieciešamo enerģiju, un kas bieži vien rodas, mājsaimniecībām saskaroties ar to, ka vairāku tādu faktoru apvienojuma dēļ kā zemi ienākumi, augstas enerģijas cenas un nekvalitatīvs un neenergoefektīvu ēku fonds ar enerģiju saistītajiem izdevumiem nākas tērēt ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļu. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Neraugoties uz to, ka Savienības līmenī šīs problēmas nozīmīgums jau vairāk nekā desmit gadus ir atzīts dažādās iniciatīvās, tiesību aktos un pamatnostādnēs, joprojām nav izstrādāta enerģētiskās nabadzības Savienības līmeņa standartizēta definīcija un tikai trešdaļa valstu ir ieviesušas enerģētiskās nabadzības definīciju valsts līmenī. Tāpēc patlaban Savienībā nav pieejami pārredzami un salīdzināmi dati par enerģētisko nabadzību, tādējādi ierobežojot spēju efektīvi uzraudzīt un izvērtēt enerģētiskās nabadzības līmeni. Tādēļ būtu jāizstrādā Savienības līmeņa definīcija, lai efektīvi novērstu enerģētisko nabadzību un varētu izmērīt dalībvalstīs panākto progresu. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošana, papildu atjaunīgās enerģijas avotu uzstādīšana, tostarp īstenojot kopienas virzītus projektus, informēšanas un izpratnes vairošanas pasākumi, kas vērsti uz mājsaimniecībām, un jo īpaši energorenovācija un iemaksas, kas veicina Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) noteiktās prasības attiecībā uz renovāciju izpildi.
__________________	__________________
32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).	32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Attiecībā uz ēku nozari holistiska ēku renovācija, kuras pamatā ir pasākumi ar mērķi uzlabot energoefektivitāti, koncentrējoties uz visiem elementiem, kas veido ēku, var sekmēt enerģijas patēriņa samazinājumu katrai mājsaimniecībai, un tā būtu redzama kā nauda, ko tās ietaupītu, un tādējādi būtu viens no līdzekļiem enerģētiskās nabadzības apkarošanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES plānotā pārskatīšana radīs pamatu šo mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot Sociālo klimata fondu.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Īpaša uzmanība jāpievērš īrniekiem privātajā īres tirgū. Šo īrnieku vidū ir mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar pieaugušo apkures izmaksu vai augstākas īres maksas radītā ietekme uz cenām pēc renovācijas un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas. Tādēļ dalībvalstīm to sociālo klimata plānu ietvaros, apspriežoties ar namīpašniekiem, privāto sektoru un attiecīgajām vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, būtu jāizstrādā energoefektīvi un zaļi sociālo mājokļu projekti, kā arī īpaši pasākumi un investīcijas mazaizsargāto īrnieku atbalstīšanai privātajā īres tirgū, piemēram, apsverot iespēju ieviest valsts shēmas vai vaučeru shēmas, kas paredzētas īrniekiem privātajā īres tirgū, lai veiktu renovācijas pasākumus un sekmētu Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Reizi divos gados ziņojot par dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem un investīcijām un veicot to novērtējumu, Komisijai būtu jāizvērtē to ietekme un efektivitāte mazaizsargāto īrnieku atbalstīšanā privātajā īres tirgū. Ja pozitīvi rezultāti netiek konstatēti, minētajam novērtējumam būtu jāpievieno Komisijas iniciatīva par to, kā risināt mazaizsargāto īrnieku situāciju privātajā īres tirgū, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar dalībvalstīm, privātā īres tirgus pārstāvjiem, attiecīgajām vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

 

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Mobilitātes nabadzībai nav pievērsta pietiekama uzmanība, un gan Savienības, gan valstu līmenī trūkst skaidras šī jēdziena definīcijas. Taču šī problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk, jo tiek pastiprinātas prasības pakāpeniski pārtraukt iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļu izmantošanu, pieaug degvielas cenas un atkarība no transporta pieejamības, piekļūstamības un izmaksām, kas saistītas ar došanos uz darbu vai ikdienas pārvietošanās vajadzībām, dzīvojot lauku, salu, nomaļos, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšanas, sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot cenas ziņā piekļūstamas un efektīvas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Tā kā mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem būs nepieciešams papildu atbalsts zaļās pārkārtošanās īstenošanai, visām dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekama un samērīga finansiālā palīdzība.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.	(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, kā arī jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem kopā ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, būtu jānosaka un jāgrupē mazaizsargātas mājsaimniecības, kas atrodas enerģētiskās un mobilitātes nabadzības situācijā, un mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji jānosaka par nepieciešamo resursu saņēmējiem, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Dalībvalstīm būtu jāsniedz detalizēta analīze, kas kopā ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību veikta par galvenajiem enerģētiskās un mobilitātes nabadzības cēloņiem to attiecīgajās teritorijās. Plānos būtu jānosaka arī mērķi un mērķrādītāji, lai samazinātu to personu skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaitu. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un mobilitātes nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā pakāpeniski samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, ko papildina tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Šajos plānos būtu arī jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā darbības, kas jau ir īstenotas valsts līmenī.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Darba ņēmēji ēku būves un renovācijas nozarēs jo īpaši ir pakļauti azbesta iedarbības riskam. Tādēļ pirms jebkādu renovācijas darbu sākuma ir jānosaka obligātas azbesta un citu bīstamu vielu skrīninga, reģistrācijas un demontāžas prasības. Energorenovācijai jākļūst par iespēju azbesta drošai demontāžai no ēkām.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Dalībvalstu iesniegtajos plānos vajadzētu būt pasākumiem, kas paredz sniegt informācijas atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kura vajadzīga, lai īstenotu investīcijas un pasākumus ar mērķi samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, palielinot ēku energoefektivitāti un palielinot piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, lai nodrošinātu ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, kā arī uzlabojot piekļuvi ilgtspējīgas mobilitātes un transporta pakalpojumiem, ietverot vajadzīgo infrastruktūru un elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšanu. Plāniem būtu arī jārisina jautājums par nepietiekamo darbaspēku, kas vajadzīgs visos zaļās pārkārtošanās posmos, it sevišķi darbvietās saistībā ar ēku renovāciju un atjaunīgo energoresursu enerģijas integrēšanu, kā arī vienādranga un kopienu darbā, risinot enerģētisko un transporta nabadzību.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, kas jēgpilni apspriežas ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizācijas īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti un palīdzot izvērst vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu, sociālo partneru un sociāli ekonomiskās jomas dalībnieku izstrādātus projektus.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Plāni būtu jāizstrādā visaptveroši, vienlaikus novēršot pārmērīgu administratīvo slogu. Tādēļ, izstrādājot un īstenojot plānus atbilstīgi minētajam, dalībvalstīm būtu jārīkojas visaptverošā veidā, vienlaikus novēršot nevajadzīgu sarežģītību.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt pārejas uz klimatneitralitāti sociālo ietekmi, tostarp oglekļa cenu noteikšanas sociālo ietekmi.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.	(17) Tiešais ienākumu atbalsts, ko papildina ilgstoši un strukturāli investīciju pasākumi, kas paredzēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem, palīdzēs sasniegt fonda mērķus. Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, var palīdzēt samazināt enerģijas un mobilitātes izmaksas un atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos līdz brīdim, kad tiks veiktas lielākas strukturālās investīcijas. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un mobilitātes nabadzības pamatiemeslus. Šādam tiešam ienākumu atbalstam nevajadzētu būt lielākam par 40 % no plānos aplēstajām kopējām izmaksām laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam un laikposmā no 2028. līdz 2032. gadam tas būtu jānosaka atbilstīgi Komisijas veiktam novērtējumam par tiešā ienākumu atbalsta efektivitāti, pievienoto vērtību, turpmāko atbilstību un nepieciešamo līmeni, ņemot vērā strukturālo investīciju un pasākumu īstenošanas progresu un ietekmi, lai pakāpeniski pārtrauktu šo atbalstu līdz 2032. gada beigām.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti transporta lietotāji un mazaizsargāti mikrouzņēmumi būtu jāinformē par fonda esamību un tā atbalsta izmantošanas iespējām. Tāpēc būtu jānodrošina mērķtiecīga, pieejama un izmaksu ziņā piekļūstama informācija, izglītība, izpratnes uzlabošana un konsultācijas par izmaksu ziņā efektīviem pasākumiem, investīcijām un pieejamo atbalstu.

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Fonda darbībā būtu jāievēro Savienības pienākumi, kas paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un tas nedrīkst atbalstīt pasākumus vai investīcijas, kas veicina segregāciju vai sociālo atstumtību.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.	(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, Eiropas sociālo tiesību pīlārā pausto apņemšanos un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs vismaz 30 % no kopējā Savienības budžeta saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2024. gadā 7,5 % no ikgadējiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai un 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kas pilnībā atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 10. panta 3. punktu. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija 2021. gadā iesniedza priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Enerģētiskā nabadzība un mobilitātes nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kas veido 85 % no vientuļo vecāku ģimenēm, kā arī neprecētas sievietes, sievietes ar invaliditāti vai vecākas sievietes, kas dzīvo vienas. Turklāt sievietes izmanto atšķirīgas un sarežģītākus mobilitātes risinājumus. Viena vecāka ģimenēm, kurās ir aprūpējami bērni, ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī tiesības uz pieejamību personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Atjaunojamās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šīs regulas mērķus, īstenojot augšupēju pieeju, ko ierosina iedzīvotāji, jo šīs kopienas dod iespēju patērētājiem un piesaista tos, kā arī dod noteiktām mājsaimniecību patērētāju grupām, kas dzīvo pilsētās un laukos, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, iespēju piedalīties energoefektivitātes projektos, atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus sekmēt enerģētiskās nabadzības apkarošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpopularizē atjaunojamās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu loma un jāuzskata tās par tiesīgām gūt labumu no fonda.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.	(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu un Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 240/201435a. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.
__________________	__________________
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
	35a Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Plānos iekļauto pasākumu izpilde būs atkarīga no atbilstoša darbaspēka līmeņa, tostarp amatniekiem, kā arī augsti kvalificētiem zaļo tehnoloģiju ekspertiem, lietišķiem zinātniekiem un novatoriem. Tādēļ dalībvalstīm plāni būtu jāpapildina, izmantojot citas attiecīgās Savienības darbības un programmas nolūkā īstenot darbinieku pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, lai nodrošinātu labākas iespējas specializētiem amatniekiem un augsti kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši attiecībā uz darbiem, kas saistīti ar ēku renovāciju, siltināšanu un siltumsūkņu uzstādīšanu, kā arī alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju ierīkošanu.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.	(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)38, Modernizācijas fondu, kohēzijas politikas darbības programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1058, atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, taisnīgas pārkārtošanās plāniem39 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.
__________________	__________________
36 [Pievienot atsauci]	36 [Pievienot atsauci]
37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.	37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).	39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).
40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).	40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Ir ļoti svarīgi nodrošināt fonda atbilstību gan nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, gan kohēzijas politikas programmām ar līdzīgām prioritātēm, lai novērstu centienu pārklāšanos vai dublēšanos. Turklāt dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva koordinācija un stratēģiskā plānošana attiecībā uz fondu, 2021.–2027. gada kohēzijas politiku un citiem ES fondiem, jo īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti.	(22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar pietiekamiem un samērīgiem finanšu resursiem, ņemot vērā dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko situāciju, kā arī jāsniedz tehniskais atbalsts, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Īpaša un individuāla uzmanība būtu jāpievērš unikālām un īpašām lauku, salu, nomaļu, kalnu, attālu un mazāk pieejamu reģionu vai teritoriju unikālajām un īpašajām problēmām, jo tie saskaras ar lielāku pārejas uz klimatneitralitāti sociālekonomisko ietekmi. Lai nodrošinātu pasākumu un investīciju efektivitāti minētajos reģionos, atbalsttiesīgajiem reģioniem būtu jānosaka konkrēts minimālais finanšu piešķīrums. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pēc iespējas efektīvāku izmantošanu, Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei, un tiem jābūt atbilstīgiem izmaksām, kas noteiktas minēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei, kā arī būtu jānodrošina, ka tie nepadara ilgāku atkarību no fosilajām degvielām un novērš oglekļa iesīksti. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Savienības budžeta vienotības princips, kas paredz, ka budžetā tiek uzrādīti visi Savienības ieņēmumi un izdevumi, ir Līgumā noteikta prasība saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu. Tāpēc fonds ir pilnībā jāintegrē ES budžetā, lai cita starpā ievērotu Kopienas metodi un parlamentāro demokrātisko pārskatatbildību, pārraudzību un kontroli, nodrošinātu finansējuma un daudzgadu plānošanas prognozējamību, kā arī aizsargātu ES līmenī pieņemto budžeta lēmumu pārredzamību.

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjoms ir noteikts, pamatojoties uz novērtējumu par aplēsto summu, kas tiks iegūta, Savienības budžetā ieskaitot 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem pirmajā periodā, kas saistīti ar komerciālo autotransportu, komerciālajām ēkām un citām degvielām, uz kurām attiecas IVa nodaļa [ETS direktīva]. Minētā summa būtu jāpapildina ar ieņēmumiem no 150 miljoniem kvotu izsoles saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 3. punktu. Pieņemot, ka oglekļa cena ir 35 EUR par tonnu, trīs gadu periodā būs pieejami vēl 5,25 miljardi EUR. Kopā ar budžeta apjomu attiecīgajā periodā būs pieejami 16,39 miljardi EUR. Komisijai būs jāiesniedz priekšlikums, lai noteiktu budžeta apjomu Sociālā klimata fonda otrajam periodam no 2028. līdz 2032. gadam, ņemot vērā sarunas par nākamo DFS un privāto ēku un privātā autotransporta nozaru iekļaušanu Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā līdz 2029. gada 1. janvārim saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [XX]. pantu. Tādējādi fonda budžeta apjoms visā tā darbības periodā no [regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2032. gadam varētu sasniegt 72 miljardus EUR. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm ievērojama daļa no savu plānu kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Tie ir vismaz 60 % pagaidu tiešu ienākumu atbalsta gadījumā un vismaz 50 % mērķtiecīgu, strukturālu pasākumu un investīciju gadījumā. Atkāpjoties no šiem noteikumiem, būtu jāparedz iespēja mērķtiecīgiem, strukturāliem pasākumiem un investīcijām paredzētā valsts līdzfinansējuma daļu ierobežot līdz 40 % tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt papildu finanšu līdzekļus no Modernizācijas fonda. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm vispirms būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK. Fonda finansēšana nebūtu jāveic uz citu Savienības programmu un politikas jomu rēķina.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Ja oglekļa cena paaugstinās, fondam būtu jādara pieejami papildu piešķīrumi, lai nodrošinātu, ka Savienības budžetā Sociālā klimata fondam pieejamais finansējums var pieaugt atbilstīgi oglekļa cenai, lai vēl vairāk atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un transporta lietotājus pārejā uz klimatneitralitāti. Šādi ikgadējie papildinājumi būtu jāiekļauj DFS, izmantojot automātisku oglekļa cenas svārstības korekciju, ko piemēro 3. izdevumu kategorijā paredzētajai robežvērtībai, un maksājumu maksimālo apjomu, kas nosakāms ar mehānismu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 atbilstīgi LESD 312. pantam.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.	(24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi.

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.	(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valstu un — attiecīgā gadījumā — reģionālajām programmām, instrumentiem un fondiem un tie jāpapildina, vienlaikus novēršot iespēju, ka ar fonda līdzekļiem tiek aizstāts citu Savienības programmu, investīciju un fondu finansējums vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem un sekmētu pierādījumos balstītas politikas veidošanu un sociālo inovāciju sadarbībā ar sociālajiem partneriem un publiskā un privātā sektora struktūrām. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai nodrošinātu plānos paredzētā atbalsta efektīvu īstenošanu jau no pirmajiem Sociālā klimata fonda darbības gadiem no [Sociālā klimata fonda spēkā stāšanās diena], būtu jāparedz iespēja, ka līdz 13 % no dalībvalstu finansiālā ieguldījuma Komisija var izmaksāt kā priekšfinansējumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko dalībvalstis iesniedz kopā ar Sociālo klimata plānu.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz kopēju rādītāju noteikšanu ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(27) Lai atvieglotu sociālā klimata plāna sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz veidnes noteikšanu, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savus sociālos klimata plānus, un kopēju rādītāju noteikšanu ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.	(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumos, krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Fonda integrēšana ES budžetā nodrošina spēcīgus aizsardzības mehānismus attiecībā uz fonda īstenošanu, jo tiek sniegta aizsardzība gan ar ES finanšu tiesību aktiem un piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem, ja rodas pārkāpumi vai ievērojamas nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmās, gan ar pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/20921a ES budžeta aizsardzībai, ja dalībvalstīs netiek ievēroti tiesiskuma principi. Tādēļ Komisijai būtu jānodrošina efektīva un iedarbīga iekšējās kontroles sistēma un nepareizi vai neatbilstoši izmaksāto summu atgūšana, kā arī jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā varētu ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461b izpratnē, aizliegumu uzņemties šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šādu atbalstu attiecīgā gadījumā piešķir saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Jo īpaši tām būtu jānodrošina, ka tiek novērsti, atklāti un koriģēti krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumi un ka tiek novērsta divkārtēja finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai bijuši nopietni pārkāpumi — krāpšana, korupcija un interešu konflikti — saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.	(29) Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šādu atbalstu attiecīgā gadījumā piešķir saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Jo īpaši tām būtu jānodrošina, ka tiek novērsti, atklāti un koriģēti krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumi un ka tiek novērsta divkārtēja finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai bijuši nopietni pārkāpumi — krāpšana, korupcija un interešu konflikti — saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Nolīgumu par finansiālo atbalstu izbeigšanas vai finanšu piešķīruma samazināšanas vai atgūšanas gadījumā šīs summas būtu proporcionāli jāpiešķir citām dalībvalstīm. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

 

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Visām dalībvalstīm, kuras izmanto Sociālā klimata fonda sniegtās iespējas, ir pienākums ievērot pamatvērtības, kas noteiktas LES 2. pantā. Tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums LESD 317. pantā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanai. Komisijai būtu jānodrošina Savienības budžeta aizsardzības horizontālo noteikumu efektīva īstenošana, ja tiek pārkāpti tiesiskuma principi dalībvalstīs, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20921a. Ja tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Sociālā klimata fonda pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisijai jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā var ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461b izpratnē, aizliegumu slēgt šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu. Šādos gadījumos Komisijai ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka necieš fonda līdzekļu saņēmēji un vajadzības gadījumā tie joprojām var piekļūt ES atbalstam, Komisijai nodrošinot maksājumus ar reģionālo vai vietējo iestāžu, nevalstisko organizāciju vai citu struktūru starpniecību, kuru spēja nodrošināt pareizu fonda finanšu pārvaldību ir pierādīta.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Visā fonda atbalsttiesīgo projektu sagatavošanas, izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības laikā būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana un atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Fondam būtu jāpalīdz novērst nevienlīdzību, veicināt dzimumu līdztiesību un integrēt dzimumu perspektīvu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts LES 2. pantā, LESD 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā.

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar pārejas uz klimatneitralitāti ietekme, tostarp oglekļa cenu noteikšana, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem, kurus skar mobilitātes nabadzība, pievēršot īpašu vērību tiem, kuri dzīvo lauku, salu, nomaļos, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, tālākajos reģionos un oglekļietilpīgos reģionos ar augstu bezdarba līmeni.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, kas nevienu neatstāj novārtā, galvenokārt mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, jo īpaši tos, kurus skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot un uzglabājot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt efektīvas un cenas ziņā piekļūstamas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību saskaņā ar 6. pantu, lai pakāpeniski atteiktos no fosilajām degvielām, nepaildzinātu atkarību no fosilajām degvielām un novērstu oglekļa iesīksti.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā;	1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija un drošības papildpasākumi, tai skaitā renovācija, kas veicina Direktīvā .../... par ēku energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteiktās prasības, ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, pasīvās ventilācijas ierīkošana, siltumsūkņu un dzesēšanas sistēmu uzstādīšana, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, elektroinstalāciju modernizācija, atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā, siltuma rekuperācijas sistēmu uzstādīšana vai savienojums ar tuvumā esošu sistēmu, kas izmanto atjaunīgo enerģiju;

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) "enerģētiskā nabadzība" ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [gggg/nnn]50 2. panta [49.] punktā;	2) "enerģētiskā nabadzība" ir nabadzība, kas skar mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras ar enerģiju saistītajiem izdevumiem tērē ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļa, tostarp tādu iemeslu dēļ kā mājokļa sliktā kvalitāte, komunālo pakalpojumu rēķinu parādi finanšu grūtību dēļ vai ierobežota piekļuve pamata un izmaksu ziņā pieejamiem energopakalpojumiem, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un veselību, tostarp pietiekamu siltumu, dzesēšanu, apgaismojumu un ierīču darbināšanai nepieciešamo enerģiju;
__________________
50 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) [gggg/nnn] (OV C [..], [..], [..]. lpp.).] [Priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a) "mobilitātes nabadzība" ir nabadzība, kas skar mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurām ar mobilitāti saistītajiem izdevumiem nākas tērēt ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļu vai kurām ir ierobežota piekļuve cenas ziņā pieejamam sabiedriskajam transportam vai alternatīviem transporta veidiem, kas nepieciešami, lai apmierinātu sociāli ekonomiskās vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām lauku un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp tālākajos reģionos, un ko rada viens no šādiem faktoriem vai to kombinācija atkarībā no valsts vai vietējām īpatnībām: zemi ienākumi, augsti ar degvielas iegādi saistītie izdevumi, pakāpeniska atteikšanās no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem, pieejama vai cenas ziņā piekļūstama sabiedriskā transporta vai alternatīvu transporta veidu lielas izmaksas vai pieejamības trūkums;

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;	11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, vai mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, kuras būtiski skar pārejas uz klimatneitralitāti ietekme, tostarp oglekļa cenu noteikšana, un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas;	12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku un autotransporta nozarēs radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, īstenojot taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, nevienu neatstājot novārtā, un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai to mehānisko transportlīdzekļu uzlabošanai, kurus tie izmanto darījumdarbībai;

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām zemākajās ienākumu decilēs ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuri ir pakļauti mobilitātes nabadzības riskam un kurus būtiski skar pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.	1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku un pirms tam organizējot jēgpilnu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un relevantajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina enerģētisko un mobilitātes nabadzību un jo īpaši pārejas uz klimatneitralitāti ietekmi, tostarp oglekļa cenu noteikšanas ietekmi, uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.	2. Plānā var iekļaut valsts vai attiecīgā gadījumā reģionālus pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma radīto ietekmi, kuru izraisa pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana.

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Plānā iekļauj valsts projektus, ar kuriem:	3. Plānā iekļauj valsts, reģionālus vai vietējus projektus, ar kuriem:

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;	a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un saistīto drošības pasākumu īstenošanai, attiecīgā gadījumā apvienojumā ar uguns un seismiskās drošības standartu stiprināšanu, kā arī ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas uzglabāšanas integrāciju saskaņā ar 6. pantu;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.	b) finansē pasākumus un investīcijas mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai, tostarp tiešus pasākumus un investīcijas, kuru mērķis ir īstenot modālu pareju no privātā uz publisko transportu, kopīgo un aktīvo mobilitāti saskaņā ar 6. pantu.

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-a) sīki izklāstīta, kvantitatīva informācija par enerģētisko un mobilitātes nabadzību attiecībā uz šādiem aspektiem:
	i)  precīza enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīcija, ko piemēro valsts līmenī, pamatojoties uz 2. pantā noteiktajām definīcijām;
	ii)  plāna sākumā norādīto mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto mikrouzņēmumu un mazaizsargāto transporta lietotāju skaita kartēšana, pamatojoties uz definīcijām 2. pantā, lai noteiktu potenciālos atbalsta saņēmējus saskaņā ar plānu;
	iii)  valsts mērķrādītāji un mērķi plāna īstenošanas laikā samazināt mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto mikrouzņēmumu un mazaizsargāto transporta lietotāju skaitu;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;	a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. un 6. pantu, lai mazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) to papildpasākumu saskanība un savstarpēja pastiprināšana, kuru mērķis ir samazināt c) apakšpunktā minēto ietekmi;

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;	c) prognoze par cenu pieauguma potenciālo ietekmi uz enerģētisko nabadzību un mobilitātes nabadzību, uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, uz mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un uz mazaizsargātiem transporta lietotājiem; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā valsts īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši lauku, salu, nomaļus, kalnu, attālus un mazāk pieejamus apvidus vai mazāk attīstītus reģionus vai teritorijas, tostarp mazāk attīstītas piepilsētu teritorijas un tālākos reģionus, kuriem jāpievērš īpaša vērība un jāsniedz atbalsts pārejai uz klimatneitralitāti;

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;	d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un mobilitātes nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu, kā arī jānorāda pamatojums, kā šie pasākumi papildina dalībvalstu esošās darbības šajā jomā;

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;	e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas ar katru integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kurš jāsagatavo reizi divos gados, jāpabeidz saskaņā ar 23. pantu un līdz 2032. gada 31. jūlijam;

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) attiecīgā gadījumā indikatīvs pasākumu īstenošanas grafiks, lai sniegtu atbalstu transportlīdzekļiem saskaņā ar 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	eb) skaidrojums par to, kā pasākumi un investīcijas attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;	i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, organizējot aktīvu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;
__________________	__________________
54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.	54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;	j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā, kā arī par viņu konkrētajiem uzdevumiem plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ka) fonda daļa, kas rezervēta kopienas virzītiem vietējiem klimatiskās pārkārtošanās projektiem;

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija ir pilnvarota [ievietot datumu — trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savu sociālo klimata plānu.

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:	2. Atbalstu izmaksā saskaņā ar izmaksām, kas norādītas plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei saskaņā ar 6. pantu. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ēku renovāciju;	b) ēku renovāciju, tostarp veicinot Direktīvā .../... [par ēku energoefektivitāti] (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteikto renovācijas prasību izpildi;

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;	c) mobilitāti un transportu saskaņā ar 6. pantu;

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;	d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem saistībā ar pasākumiem un investīcijām, ko veic saskaņā ar 6. pantu, lai pakāpeniski atteiktos no fosilajām degvielām un nepaildzinātu atkarību no tām un novērstu oglekļa iesīksti;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.	e) mazaizsargātu mājsaimniecību, proti, mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku, salu, nomaļos, kalnu un attālos apvidos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākos reģionos, kuriem jāpievērš īpaša vērība un jāparedz atbalsts pārejai uz klimatneitralitāti;

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) attiecīgā gadījumā ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanas veicināšanu;

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ar fondu atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.	3. Ar fondu atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst tehniskajiem kritērijiem, kuri noteikti Regulas (ES) 2020/8521a satvarā, un kas atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" minētās regulas 17. panta nozīmē.
	Fonda līdzekļu saņēmēji ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.	1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, tostarp elektroenerģijas nodokļu un maksu samazināšanu, kā pārejas pasākumu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šāds atbalsts ir pagaidu atbalsts minētajām mazaizsargātajām mājsaimniecībām, un to laika gaidā samazina, īstenojot strukturālus pasākumus vai investīcijas ar ilglaicīgu ietekmi, lai šiem atbalsta saņēmējiem efektīvi palīdzētu izkļūt no enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības. Šāda atbalsta apmērs nepārsniedz 40 % no katra plāna kopējām aplēstajām izmaksām 2024.–2027. gada periodā un 2028.–2032. gada periodam to nosaka atbilstīgi novērtējumam, ko Komisija veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu, lai šādu atbalstu pakāpeniski pārtrauktu līdz 2032. gada beigām.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:	2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas ar ilglaicīgu ietekmi, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;	a) atbalstīt kvalitatīvu, izmaksu ziņā efektīvu un energoefektīvu ēku renovāciju, jo īpaši veicinot Direktīvā .../... [par ēku energoefektivitāti] (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteikto renovācijas prasību izpildi, atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, pievēršot īpašu vērību īrniekiem un sociālajiem mājokļiem, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas vai īpašu atbalstu sociālo mājokļu renovācijai, lai veicinātu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem un energoefektīviem mājokļiem neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) nodrošināt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem un energoefektīviem mājokļiem, tostarp nodrošinot pietiekamu, energoefektīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu fondu, tostarp sociālos mājokļus;

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;	b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu izmaksu ziņā efektīvu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju), nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamām un energoefektīvām sistēmām, un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju un uzglabāšanu, kas veicina energotaupību, tostarp veidojot iedzīvotāju energokopienas un vienādranga enerģijas koplietošanu nolūkā nodrošināt atlikušā pieprasījuma apmierināšanu un elektroenerģiju viedajām iekšējām elektroiekārtām vai nolūkā segt pieslēguma viedtīkliem izmaksas, kā arī citus pasākumus, kas nepārprotami veicina energotaupību, kā arī savienojumus ar centrālapkures tīkliem, piemēram, nododamus kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus, lai ieguldītu produktos un pakalpojumos, kas uzlabo ēku energoefektivitāti vai ēkās integrē atjaunojamos energoresursus;

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) sniegt mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību, izpratni un konsultācijas par izmaksu ziņā efektīviem pasākumiem un investīcijām, un pieejamo atbalstu ēku renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī nodrošināt ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas mobilitātes un transporta alternatīvas, tostarp veicot ēku energoauditu un piedāvājot pielāgotas konsultācijas energoapgādes jomā vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus;

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītu renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;	c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras, tostarp sociālo mājokļu pakalpojumu sniedzējus, jo īpaši publiskā un privātā sektora sadarbību, izstrādāt un sniegt drošus un cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem, tostarp viedtīklu risinājumus;

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;	d) nodrošināt finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus, lai uzlabotu piekļuvi bezemisiju transportlīdzekļiem, saglabājot tehnoloģisko neitralitāti, un velosipēdiem, arī lai uzlabotu piekļuvi lietotu bezemisiju transportlīdzekļu tirgum un veicinātu tā turpmāku attīstību, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei tam jābūt ierobežotam, attiecinot tikai uz transportlīdzekļiem, kas pieejami par cenu, kura atbilst vidējai šādu transportlīdzekļu tirgus cenai attiecīgajā gadā vai ir zemāka par to. Pasākumus mazemisiju transportlīdzekļu atbalstam apsver tikai tad, ja nav iespējama piekļuve bezemisiju mobilitātei, it sevišķi lauku, attālos un mazāk pieejamos apvidos. Dalībvalstis nodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiku atbilstīgi tehniskajiem kritērijiem, ko Komisija noteikusi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139;

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;	e) veicināt cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu bezemisiju un mazemisiju sabiedrisko transportu, kā arī atbalstīt privātās un publiskās struktūras, tostarp kooperatīvus, to centienos izveidot un nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma, koplietojamus mobilitātes pakalpojumus un pievilcīgus aktīvās mobilitātes risinājumus, jo īpaši laukum salu, kalnu, attālos un mazāk piekļūstamos apvidos un mazāk attīstītos reģionos un teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākos reģionos;

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis, īstenojot pasākumus un investīcijas saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu.

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam sniedz norādījumus par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām 2. punkta kontekstā. Komisija līdz 2026. gada 31. jūlijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem novērtē dalībvalstu plānu ietvaros īstenoto pasākumu un investīciju izmaksu lietderību, pamatojoties uz integrētiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, kas reizi divos gados jāsagatavo saskaņā ar 23. pantu. Komisija sagatavo ziņojumu par paraugprakses piemēriem un attiecīgi pielāgo norādījumus.

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar fondu neatbalsta un plānu aplēstajās kopējās izmaksās neiekļauj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:	1. Ar fondu neaizstāj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu, ciktāl tie papildina sniegto atbalstu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) no valsts intervences saistībā ar to degvielu cenu līmeni, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa;	a) no valsts intervences saistībā ar to degvielu cenu līmeni, kuras izmanto ēku siltumapgādei un aukstumapgādei vai autotransportā;

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.	2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, stingri izņemot finanšu starpniekus, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, kurus skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas to vārdā un ja atbalsts galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ja vien šīs struktūras atbilst 5. pantā izklāstītajiem sociālajiem un vides aizsardzības pasākumiem.

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem.	Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Šādas struktūras atbilst 22.a pantā noteiktajām prasībām par redzamību.
	Komisija izdod norādījumus par minimālajiem principiem un drošības pasākumiem un veicina paraugpraksi.

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no [spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gadam ir vismaz 11 140 000 000 EUR pašreizējās cenās. Fonda īstenošanas budžetu papildina ar ieņēmumiem no 150 miljoniem kvotu izsoles šajā periodā saskaņā ar [ETS direktīva] 30.d panta 3. punktu [indikatīvā summa ir 5 250 000 000 EUR]. Minēto finansējumu īsteno saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.  100

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Fonda īstenošanas budžetu laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam nosaka pēc šīs regulas pārskatīšanas, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā, un novērtējuma, un attiecīgā gadījumā, ja ir izpildīti nosacījumi, mērķtiecīgas pārskatīšanas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [30.a panta 1. punkta a) apakšpunktu].

Grozījums Nr.  101

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Papildu piešķīrumus dara pieejamus atkarībā no konkrētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, kā paredzēts [Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20931a ar grozījumiem], lai nodrošinātu, ka fondam pieejamās apropriācijas Savienības budžetā palielinās līdz ar oglekļa cenu. Par īpašās tehniskās korekcijas pagarināšanu, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, vienojas sarunās par piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.
	__________________
	1a Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  102

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [30.d panta 5. punktu] dalībvalstis ieņēmumus no kvotu izsolīšanas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu vispirms izmanto savu plānu līdzfinansēšanai un atlikušos ieņēmumus izmanto sociālajiem klimata pasākumiem un investīcijām saskaņā ar šīs regulas 6. pantu, izņemot ieņēmumus, kas noteikti par pašu resursiem saskaņā ar LESD 311. panta 3. punktu un iekļauti Savienības budžetā kā vispārēji ieņēmumi.

Grozījums Nr.  103

 

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Īpašas problēmas, ar kurām saskaras salu dalībvalstis, salas un tālākie reģioni
	Sagatavojot savus sociālos klimata plānus saskaņā ar 3. pantu, dalībvalstis īpaši ņem vērā situāciju salu dalībvalstīs, salās un tālākos reģionos. Salu dalībvalstis, salas un tālākie reģioni saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, kas izriet no zaļās pārejas uz klimatneitralitāti un neto nulles emisijām, ņemot vērā to īpašās vajadzības un sociālo ietekmi. Minētajām teritorijām piešķir atbilstīgu minimālo līdzekļu apjomu ar attiecīgu pamatojumu, ņemot vērā šo teritoriju īpašās problēmas.

Grozījums Nr.  104

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.	1. Fonda atbalstu izmanto, nodrošinot sinerģiju, papildināmību, saskaņotību un konsekvenci ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajiem fondiem, programmām un instrumentiem, jo īpaši Modernizācijas fondu, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem, un tas ir papildinošs šādam atbalstam. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Grozījums Nr.  105

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.	1. Neskarot 9. panta 1.a punktu, maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.

Grozījums Nr.  106

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu sava plāna īstenošanai un tās maksimālo papildu piešķīruma daļu, kas kļuvusi pieejama saskaņā ar 9. panta 1.a punktu, kā norādīts II pielikumā, un pamatojoties uz aprēķina metodiku, kā minēts I pielikumā.

Grozījums Nr.  107

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Priekšfinansējums
	1.  Ja Komisija ir pieņēmusi šīs regulas 16. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu un dalībvalsts, iesniedzot plānu, pieprasa priekšfinansējumu, Komisija izmaksā priekšfinansējumu līdz pat 13 % apmērā no finansiālā ieguldījuma, kas minēts šīs regulas [...]. pantā. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 1. punkta, Komisija pēc iespējas veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šīs regulas 18. pantā minētās atsevišķās juridiskās saistības.
	2.  Gadījumos, kad saskaņā ar šā panta 1. punktu tiek izmaksāts priekšfinansējums, [...]. pantā minēto finansiālo ieguldījumu proporcionāli pielāgo.

Grozījums Nr.  108

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Atkāpjoties no pirmās daļas noteikumiem, dalībvalstis līdzfinansē vismaz 60 % no sava plāna 6. panta 1. punktā minēto pasākumu un investīciju aplēstajām kopējām izmaksām. To dalībvalstu ieguldījums, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās nepārsniedz 65 % no Savienības vidējā rādītāja laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, nepārsniedz 40 procentus no to plānos iekļauto, 6. panta 2. punktā minēto pasākumu un investīciju aplēstajām kopējām izmaksām.

Grozījums Nr.  109

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis saistībā ar valsts ieguldījumu savu plānu aplēstajās kopējās izmaksās cita starpā izmanto ieņēmumus no savu kvotu tirdzniecības izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas noteikumiem.	2. Dalībvalstis saistībā ar valsts ieguldījumu savu plānu aplēstajās kopējās izmaksās vispirms izmanto ieņēmumus no savu kvotu tirdzniecības izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas noteikumiem.

Grozījums Nr.  110

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;	i) to, vai plāns ir atbilstīga un efektīva reakcija uz sociālo ietekmi un problēmām, kas rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, kurus skar pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un mobilitātes nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un mērķus, kā arī ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

Grozījums Nr.  111

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ia) to, vai plāns izstrādāts, organizējot jēgpilnu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014;

Grozījums Nr.  112

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) to, vai ar plānu paredzēts nodrošināt, ka plānā iekļautie pasākumi vai investīcijas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē;	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  113

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) to, vai Fonda līdzekļu saņēmēji ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā;

Grozījums Nr.  114

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.	iii) to, vai plāns ietver inovatīvus un esošos pasākumus un efektīvas investīcijas risinājumos, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un mazinātu sociālo ietekmi un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. un 2050. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.

Grozījums Nr.  115

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz Savienības 2030. gada mērķi, uz klimatneitralitāti un uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība;

Grozījums Nr.  116

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas ir iekšēji saskaņotas un veicina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci ar citiem Savienības instrumentiem un programmām;

Grozījums Nr.  117

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiib) to, vai plāns attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

Grozījums Nr.  118

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī;	i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī, vienlaikus ņemot vērā arī valstu īpatnības, kas var ietekmēt plānā paredzētās izmaksas;

Grozījums Nr.  119

 

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija sešu mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.	Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija trīs mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.

Grozījums Nr.  120

 

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) Savienības finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 13. pantu un izmaksājams periodiski, kad dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kuri noteikti saistībā ar plāna īstenošanu, kas laikposmā no 2028. līdz 2032. gadam būs atkarīgs no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā;	b) Savienības finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 13. un 13.a pantu un izmaksājams kā priekšfinansējums un periodiski, kad dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kuri noteikti saistībā ar plāna īstenošanu, kas laikposmā no 2028. līdz -2032. gadam būs atkarīgs no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā;

Grozījums Nr.  121

 

Regulas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalsts var sākt īstenot savā plānā paredzētos pasākumus un investīcijas no [šīs regulas piemērošanas diena], pirms Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu saskaņā ar 1. punktu. Tas neskar Komisijas saskaņā ar 15. pantu veiktā novērtējuma rezultātus un tās pilnvaras apstiprināt vai noraidīt plānu. Savienības finanšu piešķīrumu šādiem uzsāktiem pasākumiem un investīcijām piešķir ar nosacījumu, ka Komisija, pieņemot lēmumu, apstiprina plānu un ka attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus. Ja Komisija sniedz pozitīvu plāna novērtējumu, tās 1. punktā minētajā lēmumā attiecīgā gadījumā tiek iekļauti arī šādi uzsākti pasākumi un investīcijas un tiek ņemts vērā tas, ka tie jau tiek īstenoti.

Grozījums Nr.  122

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts pēc jēgpilnas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014, var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  123

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja saskaņā ar 9. panta 1.a punktu ir kļuvuši pieejami papildu piešķīrumi, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna mērķtiecīgu grozījumu, lai:
	a)  palielinātu atbalsta saņēmēju skaitu vai izmaksu apjomu, kas saistīts ar tās plānā izklāstītajiem pasākumiem vai investīcijām;
	b)  pievienotu jebkādus pasākumus vai investīcijas saskaņā ar 6. pantu.

Grozījums Nr.  124

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus.	3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus. Ja plānu groza, kā noteikts 1.a punkta a) apakšpunktā, minēto laikposmu samazina līdz 6 nedēļām.

Grozījums Nr.  125

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.	5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā pārejas uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšanas, faktisko tiešo ietekmi. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

Grozījums Nr.  126

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gadam.

Grozījums Nr.  127

 

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja, veicot 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.	Ja, veicot 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Apturētā finanšu piešķīruma summa atbilst to pasākumu izmaksām, attiecībā uz kuriem atskaites punkti un mērķrādītāji nav sasniegti apmierinoši. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

Grozījums Nr.  128

 

Regulas priekšlikums

19. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja Komisija konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šo pantu nav pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) [gggg/nnn], ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz Direktīvas …/…/EK [(COD)2021/0211] IVa nodaļu, finanšu piešķīruma izmaksu aptur. Apturēšanu atceļ tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi šos normatīvos un administratīvos aktus.

Grozījums Nr.  129

 

Regulas priekšlikums

19. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.	7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Visu priekšfinansējumu, ko piešķir saskaņā ar [13.a] pantu, pilnībā atgūst. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress. Visas atbrīvotās summas proporcionāli piešķir citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  130

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.	1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas ievēro Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās pamatvērtības, tostarp tiesiskumu. Tās veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību, ja tiek pārkāpti tiesiskuma principi, kā arī saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

Grozījums Nr.  131

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Īstenojot fondu, Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, lai nodrošinātu līdzekļu aizsardzību saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām gadījumā, ja dalībvalstīs tiek pārkāpti tiesiskuma principi. Šajā nolūkā Komisija nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu.

Grozījums Nr.  132

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī ietekmē vai nopietni apdraud fonda pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, kas cita starpā var ietvert maksājumu pārtraukšanu skartajām valsts iestādēm. Šādos gadījumos Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka paredzētajiem fonda galīgajiem saņēmējiem joprojām ir piekļuve Savienības palīdzībai, Komisijai nodrošinot izmaksāšanu ar vietējo un reģionālo iestāžu, nevalstisko organizāciju vai citu struktūru starpniecību, kuras ir apliecinājušas savu spēju nodrošināt fonda pareizu finanšu pārvaldību.

Grozījums Nr.  133

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:	Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp Modernizācijas fondu, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

Grozījums Nr.  134

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;	a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos un reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

Grozījums Nr.  135

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajos līmeņos, lai sasniegtu fonda mērķus.	c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos un reģionālajos līmeņos, tostarp starp attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014, lai sasniegtu fonda mērķus.

Grozījums Nr.  136

 

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst šā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.	svītrots

Grozījums Nr.  137

 

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	22.a pants
	Savienības finansējuma redzamība
	1.  Katra dalībvalsts nodrošina:
	a)  starpniekstruktūru un Savienības atbalsta galasaņēmēju redzamību visos pasākumos, kas saistīti ar fonda atbalstītajām darbībām, cita starpā izmantojot Savienības emblēmu; kā arī
	b)  komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.
	2.  Dalībvalstis atzīst un attiecīgā gadījumā nodrošina, ka starpniekstruktūras atzīst atbalsta saņemšanu no fonda un šo līdzekļu izcelsmi:
	a)  nodrošinot Savienības finansējuma redzamību galasaņēmējiem un plašākai sabiedrībai, dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar darbības īstenošanu un paredzēti galasaņēmējiem vai plašākai sabiedrībai, cita starpā izmantojot Savienības emblēmu un attiecīgu paziņojumu par finansējumu, kurā iekļauts teksts "Finansē Eiropas Savienība — Sociālais klimata fonds";
	b)  savā oficiālajā tīmekļa vietnē, ja šāda vietne ir, un sociālo mediju vietnēs publicējot īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsverot no Savienības saņemto finansiālo atbalstu; kā arī
	c)  ar finanšu instrumentiem saistītu darbību gadījumā, tostarp sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu saskaņā ar 6. panta 1. punktu, informēt galasaņēmējus par fonda sniegtā atbalsta summu.
	3.  Ja dalībvalsts nepilda 1. un 2. punktā minētos pienākumus un ja nav veikti korektīvi pasākumi, Komisija, ņemot vērā proporcionalitātes principu, piemēro pasākumus, ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij tiek anulēti līdz pat 5 % no fonda gadā sniegtā atbalsta.

Grozījums Nr.  138

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:	1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu, un organizē jēgpilnu apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:

Grozījums Nr.  139

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši par mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem;

Grozījums Nr.  140

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) detalizētu informāciju par enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīcijas piemērošanu saskaņā ar 2. panta 2. un 2.a punktu, pamatojoties uz konkrētiem un izmērāmiem kritērijiem;

Grozījums Nr.  141

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) attiecīgā gadījumā — detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvo mērķi samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	b) detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvajiem mērķrādītājiem un mērķiem samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaitu;

Grozījums Nr.  142

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem;	c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz panākto emisiju samazinājumu un to cilvēku skaitu, kas gūst labumu no plānā iekļautajiem pasākumiem;

Grozījums Nr.  143

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) skaidrojums par to, kā ar plānā paredzētajiem pasākumiem ir iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un attiecīgā gadījumā valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;

Grozījums Nr.  144

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) detalizētu informāciju par plānā iekļautā tiešā ienākumu atbalsta daļu un mērķiem;

Grozījums Nr.  145

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu;	f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura izveidota saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

Grozījums Nr.  146

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija uzrauga, kādu to izmaksu īpatsvaru, kas saistītas ar kvotu nodošanu saskaņā ar Direktīvas .../.../EK [(COD)2021/0211] IVa nodaļu, uzņemas degvielu piegādātāji un kāds izmaksu īpatsvars tiek novirzīts uz galapatērētājiem. Komisija reizi gadā ziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  147

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt kopējus rādītājus, ko izmantot ziņošanai par progresu, un izvērtēt un uzraudzīt fonda darbību, lai virzītos uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.	4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt kopējus rādītājus, ko izmantot ziņošanai par progresu, izvērtēt un uzraudzīt fonda darbību, lai virzītos uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, un noteikt veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo ziņojumu. Komisija pieņem minētos deleģētos aktus ne vēlāk kā ...[3 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.  148

 

Regulas priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a pants
	Pārredzamība
	1.  Komisija vienlaikus un ar vienādiem noteikumiem bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei dalībvalstu iesniegtos plānus un Komisijas publiskotos lēmumus.
	2.  Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei vai jebkurai tās sagatavošanas struktūrai saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus.
	3.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām pārskatu par saviem sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz to, vai dalībvalstu iesniegtajos plānos iekļautie relevantie atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši sasniegti.
	4.  Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt Komisiju sniegt informāciju par plānu novērtēšanas Komisijā gaitu.

Grozījums Nr.  149

 

Regulas priekšlikums

23.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.b pants
	Sociālais klimata dialogs
	1.  Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju divas reizes gadā apspriest šādus jautājumus:
	a)  dalībvalstu iesniegtie plāni;
	b)  Komisijas novērtējums par dalībvalstu iesniegtajiem plāniem;
	c)  situācija attiecībā uz dalībvalstu iesniegto plānu kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķrādītāju izpildi;
	d)  maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi;
	e)  jebkāda cita attiecīga informācija un dokumentācija, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar fonda īstenošanu.
	2.  Eiropas Parlaments rezolūcijās var paust savu viedokli par 1. punktā minētajiem jautājumiem.
	3.  Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti Sociālā klimata dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir pieņemtas.

Grozījums Nr.  150

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.	1. Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību līdz minētajai dienai, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu saskaņā ar 23. pantu iesniegto pirmo ziņojumu rezultātus.

Grozījums Nr.  151

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Katru gadu, kad fonds ir aktīvs, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sniedz informāciju par CO2 samazinājumu, ko rada investīcijas ēku energoefektivitātē, no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrācijā un piekļuves palielināšanā bezemisiju un mazemisiju mobilitātei un transportam.

Grozījums Nr.  152

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.	3. Panta 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē:
	a)  to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību;
	b)  par katru valsti atsevišķi — strukturālo investīciju un pasākumu īstenošanas progresu un ietekmi un tiešā ienākumu atbalsta izmantošanu, ņemot vērā plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, kā arī tiešā ienākumu atbalsta turpmāko nepieciešamību un vajadzīgo līmeni šajā kontekstā saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem 2028.–2032. gada periodam;
	c)  enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīciju piemērošanu, par ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar 23. panta 1.aa punktu, kā arī to, vai nākotnē var būt vajadzīga sīkāk izstrādāta pieeja un attiecīgā gadījumā priekšlikuma iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
	Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un citiem attiecīgiem apsvērumiem. Kā daļu no 1. punktā minētā novērtējuma ziņojuma Komisija apsver īpašās tehniskās korekcijas pagarināšanu, pamatojoties uz 9. pantā minētajām oglekļa cenu svārstībām, saistībā ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
__________________	__________________
63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).	63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Grozījums Nr.  153

 

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.	2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2.a punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

Grozījums Nr.  154

 

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2.a punktā un 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  155

 

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no datuma, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) [gggg/nnn]64, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.	svītrots
__________________
64 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) gggg/nnn…. (OV …..).] [Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK]

Grozījums Nr.  156

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – 9. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu summa ir vienāda ar 100 %.	Visām dalībvalstīm αi nevar būt mazāks par 0,07 % no finansējuma, kas minēts 9. panta 1. un 2. punktā. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, αi nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, αi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu αi summa ir vienāda ar 100 %.

Grozījums Nr.  157

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
Papildu piešķīrumi saistībā ar 9. panta 1.a punktu dalībvalstīm tiek piešķirti, pamatojoties uz tālāk minēto daļu.
Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai ES dalībvalstij
Dalībvalsts	Daļa kā % no kopsummas	KOPĀ [spēkā stāšanās diena]–2032. gads (EUR, pašreizējās cenās)	Summa, [spēkā stāšanās diena]–2027. gads (EUR, pašreizējās cenās)	Summa, 2028.–2032. gads (EUR, pašreizējās cenās)
Beļģija	2,56	[1 844 737 639]	[605 544 073]	[1 239 193 566]
Bulgārija	3,85	[2 778 104 958]	[911 926 420]	[1 866 178 538]
Čehija	2,40	[1 735 707 679]	[569 754 460]	[1 165 953 219]
Dānija	0,50	[361 244 536]	[118 580 270]	[242 664 266]
Vācija	8,19	[5 910 983 488]	[1 940 308 984]	[3 970 674 504]
Igaunija	0,29	[207 004 992]	[67 950 392]	[139 054 600]
Īrija	1,02	[737 392 966]	[242 052 816]	[495 340 150]
Grieķija	5,52	[3 986 664 037]	[1 308 641 796]	[2 678 022 241]
Spānija	10,53	[7 599 982 898]	[2 494 731 228]	[5 105 251 670]
Francija	11,20	[8 087 962 701]	[2 654 912 964]	[5 433 049 737]
Horvātija	1,94	[1 403 864 753]	[460 825 411]	[943 039 343]
Itālija	10,81	[7 806 923 117]	[2 562 660 358]	[5 244 262 759]
Kipra	0,20	[145 738 994]	[47 839 531]	[97 899 463]
Latvija	0,71	[515 361 901]	[169 170 042]	[346 191 859]
Lietuva	1,02	[738 205 618]	[242 319 573]	[495 886 046]
Luksemburga	0,10	[73 476 421]	[24 118 991]	[49 357 430]
Ungārija	4,33	[3 129 860 199]	[1 027 391 783]	[2 102 468 416]
Malta	0,01	[5 112 942]	[1 678 348]	[3 434 594]
Nīderlande	1,11	[800 832 270]	[262 877 075]	[537 955 195]
Austrija	0,89	[643 517 259]	[211 237 660]	[432 279 599]
Polija	17,61	[12 714 118 688]	[4 173 471 093]	[8 540 647 595]
Portugāle	1,88	[1 359 497 281]	[446 261 573]	[913 235 708]
Rumānija	9,26	[6 682 901 998]	[2 193 694 977]	[4 489 207 021]
Slovēnija	0,55	[397 623 987]	[130 522 001]	[267 101 985]
Slovākija	2,36	[1 701 161 680]	[558 414 568]	[1 142 747 112]
Somija	0,54	[386 966 933]	[127 023 772]	[259 943 161]
Zviedrija	0,62	[445 050 067]	[146 089 842]	[298 960 225]
EU27	100 %	[72 200 000 000]	[23 700 000 000]	[48 500 000 000]

 

PASKAIDROJUMS

A. Konteksts

 

Regula par Sociālo klimata fondu ir daļa no plašākiem Komisijas centieniem, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā samazinātu par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un lai nodrošinātu, ka ikviens Eiropas iedzīvotājs spēj īstenot šo enerģētikas pārkārtošanas procesu. Šis fonds ir divējādi saistīts ar Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu[3] (ETS2), kas aptvertu ēku un autotransporta radītās emisijas:

 

• ieņēmumi no jaunās ETS tiek izmantoti fonda darbības finansēšanai un dalībvalstu veikto Sociālā klimata fonda pasākumu līdzfinansēšanai;

• fonds palīdz mazaizsargātiem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kurus nesamērīgi ir skārusi jaunās ETS izveidošana.

 

Tādēļ fonda raison d’être ir atbalstīt mazaizsargātus iedzīvotājus, mājsaimniecības un uzņēmumus, kā arī mazaizsargātus transporta lietotājus klimatiskās pārkārtošanās procesā un ar konkrētiem pasākumiem palīdzēt tiem izdarīt ilgtspējīgākas izvēles patēriņa jomā.

Ir paredzēti divu veidu pasākumi: pirmkārt, konkrētas investīcijas, kuru mērķis ir dekarbonizēt autotransporta un ēku nozares; otrkārt, pagaidu tiešs ienākumu/sociālais atbalsts, kas kalpos kā drošības tīkls iedzīvotājiem, kuriem nav pieejamas pienācīgas un cenas ziņā pieejamas mazoglekļa alternatīvas un kurus vissmagāk skars oglekļa cenu pieaugums.

 

Līdztekus klimata fonda funkcijām Sociālajam klimata fondam ir arī būtiska sociālā dimensija. Abi šie aspekti darbojas vienlaikus, lai palīdzētu padarīt ES zaļo pārkārtošanos par sociāli taisnīgu pārkārtošanos. Cīnoties ar milzīgajām klimata pārmaiņu radītajām problēmām, Sociālais klimata fonds ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību novērst nesamērīgi liela kaitējuma nodarīšanu iedzīvotājiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kas ir pakļauti enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības riskam, tādējādi atbalstot ES centienus veidot zaļāku ekonomiku, īstenojot pārkārtošanos, kurā "neviens netiek atstāts novārtā"[4].

 

B. Mērķis un tvērums

 

Komisija lēš, ka mājsaimniecību ar enerģijas rēķiniem saistīto izdevumu daļa palielināsies par 0,7–0,8 procentpunktiem, kā norādīts Komisijas veiktajā paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %"[5] ietekmes novērtējumā. Autotransporta nozares un mājsaimniecību iekļaušana jaunajā ETS visvairāk skars iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem, kuru ar enerģiju saistīto izdevumu daļa jau pašreiz ir lielāka nekā vidēji. Tādēļ Sociālais klimata fonds ir paredzēts mazaizsargātiem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un MVU, tostarp tiem, kas ir pakļauti enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības riskam. Tā kā trūkst izcilu Savienības līmeņa definīciju, referentu priekšlikumā ir mēģināts izstrādāt ES definīciju enerģētiskās nabadzības jēdzienam un transporta nabadzības jēdzienam. Tā ietver mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus, mazaizsargātus MVU un transporta lietotājus, kuriem ir pieejamas tikai dažas pienācīgas un cenas ziņā pieejamas alternatīvas fosilajām degvielām ēku un transporta nozarēs vai arī tādas nav pieejamas vispār. Lai nodrošinātu, ka finansējums sasniedz tos, kam tas ir visvairāk nepieciešams, dalībvalstīm ir pienākums regulāri ziņot par situāciju enerģētiskās un transporta nabadzības jomā un par to, kā to sociālajos klimata plānos iekļautie pasākumi palīdz risināt šo problēmu. Turklāt fonda atbalsts elektrotransportlīdzekļu iegādei būtu jāattiecina tikai uz pamata līdz vidējās klases transportlīdzekļiem, neaizmirstot arī par lietotu elektrotransportlīdzekļu tirgus ātru izveidi.

 

Referenti uzskata, ka finanšu starpniekiem, piemēram, bankām, kā arī konsultāciju aģentūrām un klimata konsultāciju aģentūrām, nebūtu jābūt primārajiem Sociālā klimata fonda līdzekļu saņēmējiem. Savukārt mazaizsargāti MVU tiek pievienoti atbalsttiesīgo līdzekļu saņēmēju sarakstam.

 

C. Sociālie klimata plāni

 

Saskaņā ar regulu dalībvalstīm Sociālā klimata fonda līdzekļi ir jāpiešķir atbilstoši reģionu un kopienu konkrētajām vajadzībām. Dalībvalstīm būs jāsagatavo un jāiesniedz Komisijai sociālo klimata plānu projekti, kuros ņemtas vērā saistības, kas minētas pašreizējos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, kuri katrai dalībvalstij ir jāatjaunina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999[6] ("Pārvaldības regula").

 

Referenti ierosina nodrošināt plānu un atbalsttiesīgo pasākumu daudz mērķtiecīgāku virzīšanu, labāku uzraudzību un izvērtēšanu, lai nodrošinātu vislielāko pievienoto vērtību un izmaksu lietderību, atbalstot mājsaimniecības to ceļā uz ilgtspēju un vienlaikus palīdzot sasniegt vispārējos siltumnīcefekta gāzu samazinājuma mērķus.

Lai mudinātu dalībvalstis pievērsties pasākumiem ar vislielāko pievienoto vērtību un izmaksu lietderību, Komisijai pirms plānu īstenošanas sākuma būtu jāsniedz sīki izstrādāti norādījumi par pasākumiem un investīcijām, kuras varētu sniegt vislielāko ieguvumu, regulāri jāuzrauga dalībvalstu īstenoto plānu ietekme un jāatjaunina norādījumi, ņemot vērā paraugprakses piemērus. Turklāt referenti uzskata, ka ir būtiski svarīgi jau no paša sākuma iesaistīt sociālos partnerus un reģionālā līmeņa iestādes, lai nodrošinātu, ka plāni saņem plašu atbalstu un ir piemēroti reālajai situācijai uz vietas. Visbeidzot, dalībvalstīm būs jānosaka konkrēti mērķi un jāapņemas ievērot stingru īstenošanas grafiku, sniedzot arī ziņojumus, kuros iekļauta sociālo partneru sniegtā informācija par progresu virzībā uz valsts mērķrādītājiem un mērķiem samazināt enerģētisko un transporta nabadzību.

 

Attiecībā uz atbalsttiesīgajiem pasākumiem un investīcijām referenti atzīst, ka pagaidu tiešu ienākumu atbalstu dažos gadījumos var izmantot, lai sniegtu īstermiņa atbalstu līdz brīdim, kad efektīvi sāks darboties strukturālie pasākumi un investīcijas, pilnvērtīgi parādot savu ietekmi, un vienlaikus ierosina, ka šādi pasākumi nedrīkstētu pārsniegt 25 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām un būtu jāierobežo uz trīs gadus ilgu pārejas periodu, lai novērstu resursu aizplūšanu no ilgtspējīgākiem, ilglaicīgākiem pasākumiem un investīcijām. Strukturālajiem pasākumiem un investīcijām būtu jāstimulē renovācija, izmantojot vaučerus, jāsniedz finansiāls atbalsts un nodokļu stimuli, jānodrošina izglītība un jāattīsta lietotu elektrotransportlīdzekļu tirgus. Šiem pasākumiem būtu jānodrošina atbalsts arī tām mājsaimniecībām, kuras jau saņem kāda veida atbalstu, piemēram, izmanto sociālos enerģijas tarifus, jo tieši šīm mājsaimniecībām atbalsts varētu būt visvairāk nepieciešams.

 

Lai nodrošinātu sekmīgu renovācijas vilni un bezemisiju mobilitātes iespēju izvēršanu, ir būtiski arī nodrošināt apmācītu darbaspēku, lai varētu veikt strauji pieaugošo ēku renovācijas un nepieciešamās alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas darbu apjomu. Tādēļ referenti ierosina iekļaut plānos šāda veida mērķorientētu apmācību un pārkvalificēšanos, nosakot maksimālo ierobežojumu, lai nodrošinātu, ka tā neaizstāj citus svarīgus fonda mērķus un vienmēr iekļaujas plašākās dalībvalstu apmācības un pārkvalificēšanās programmās, kuras paredzēts īstenot, izmantojot Taisnīgas pārkārtošanas fonda un Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļus.

 

Visbeidzot, referenti atbalsta principu, ka fonda sniegtajam atbalstam pilnībā jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852[7] 17. panta nozīmē.

 

 

D. Redzamība un nosacītība

 

Parlaments piešķīra lielu nozīmi tiesiskuma pieejamībai un Savienības fondu redzamībai attiecībā uz līdzekļu galasaņēmējiem. Referenti uzsver saikni starp Sociālo klimata fondu un tiesiskumu. Tas atbilst Eiropas tiesiskuma mehānismam.

 

Vēl viens kritērijs, kuru referenti vēlētos pievienot, ir dalībvalstu apņemšanās attiecībā uz klimatneitralitāti. Līdz 2050. gadam īstenojamajām saistībām attiecībā uz klimatneitralitāti un piekļuvei fonda līdzekļiem jābūt savstarpēji cieši saistītām.

 

Visbeidzot, jānorāda, ka Eiropas Savienība izveidoja Sociālo klimata fondu, lai palīdzētu Eiropas iedzīvotājiem. Sabiedrības izpratne par Savienības finansēm ir būtiski svarīga enerģētikas pārkārtošanas procesa pārredzamībai un sabiedrības atbalsta iegūšanai. Tādēļ referenti ierosina nostiprināt prasību dalībvalstīm un starpniekiem informēt Sociālā klimata fonda līdzekļu galasaņēmējus par Savienības sniegto finansējumu.

 

 

E. Budžets

 

Lai gan pienākums iegādāties emisiju kvotas oficiāli attiecas uz ierosinātajām regulētajām vienībām, ir sagaidāms, ka šīs izmaksas (to daļa) tiks novirzītas uz galapatērētājiem. Visi ieņēmumi, kas iegūti, šādā veidā attiecinot principu "piesārņotājs maksā" uz iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un MVU, būtu jāizmanto to labā, jo īpaši to iedzīvotāju, mājsaimniecību un MVU labā, kas ir mazaizsargāti un ir pakļauti enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības riskam, sniedzot pagaidu ienākumu atbalstu vai arī palīdzot tiem izdarīt ilgtspējīgākas izvēles patēriņa jomā. Tādēļ fonda darbībai būtu jāatbilst faktiskajai ietekmei uz cenām, ko rada principa "piesārņotājs maksā" piemērošana, un jāreaģē uz to. Tādēļ referenti ierosina, ka fonda budžets būtu jānosaka vismaz 72 200 000 000 EUR apmērā, kā to ierosinājusi Komisija, un ka visi ES ieņēmumi no jaunās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas būtu jānovirza Sociālajam klimata fondam. Oglekļa cenas palielināšanās gadījumā arī fonda budžetam būtu jāpalielinās, lai tas varētu samērīgā veidā novērst ietekmi, ko izjūt mazaizsargātas mājsaimniecības, mikrouzņēmumi, MVU un transporta lietotāji. Tā kā strukturālu pasākumu un investīciju īstenošana un ietekmes parādīšanās prasa laiku, īstenošanu ir ierosināts sākt gadu ātrāk — 2024. gadā, nevis 2025. gadā —, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu investīciju ciklus un ļautu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem pēc iespējas ātrāk gūt labumu no fonda.

 

Saskaņā ar šo principu un nolūkā novērst līdzekļu lēnu apgūšanu referenti ierosina saskaņā ar regulā izklāstītajām prasībām darīt dalībvalstīm pieejamu priekšfinansējumu 13 % apmērā. Turklāt, lai pēc iespējas labāk izmantotu Sociālā klimata fonda līdzekļus, fonda sniegtajam atbalstam pēc iespējas ir jāpapildina citas Savienības un valsts līmeņa programmas, instrumenti un fondi un jānodrošina sinerģija ar tiem, vienlaikus tomēr neaizstājot pašreizējos valstu izdevumus.

 

 

F. Piešķīrumi dalībvalstīm un dalībvalstu līdzfinansējums

 

Proporcionālais piešķīrums dalībvalstīm pamatojas uz sadales sistēmu, kurai būtu jānodrošina taisnīgs piešķīrums visām dalībvalstīm, un uz objektīviem kritērijiem, kuros vienādā mērā tiek ņemta vērā prognozētā ietekme uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Sistēmā tiek ņemts vērā to lauku reģionos dzīvojošo iedzīvotāju skaits, kas pakļauti nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Šo iedzīvotāju mājsaimniecību komunālo maksājumu parādi un oglekļa dioksīda emisiju apjoms pārsniedz trīs gadu vidējos rādītājus. Papildu pielāgojumi paredzēti dalībvalstīm ar zemiem ienākumiem.

 

Fonda atbalsts būtu jānovirza pasākumiem un investīcijām, kas sniedz vislielāko izmaksu lietderību un pievienoto vērtību, palīdzot mājsaimniecībām izdarīt ilgtspējīgākas izvēles patēriņa jomā. Tādēļ referenti ierosina diferencētus līdzfinansējuma noteikumus, kuros priekšroka tiek dota ilglaicīgām investīcijām, kas sekmē dekarbonizāciju un energoefektivitāti.  Regulas 6. panta 1. punktā minēto pagaidu tieša ienākumu atbalsta pasākumu gadījumā dalībvalstis finansē vismaz 60 % no to izmaksām. Regulas 6. panta 2. punktā minēto investīciju, kas nodrošina strukturālāku ietekmi, gadījumā dalībvalstis parasti līdzfinansē vismaz 50 % no to izmaksām, kā to ierosinājusi Komisija, taču referenti ierosina pazemināt šo valsts līdzfinansējuma likmi līdz 40 % dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās nepārsniedz 65 % no Savienības vidējā rādītāja laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (20.4.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

Atzinuma sagatavotāja(*): Margarida Marques

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

 

 

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi un, kamēr notiek ekonomikas dekarbonizācija, tie varētu izraisīt fosilā kurināmā cenu pieaugumu, kas īpaši skar vismazāk aizsargātos iedzīvotājus. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vismazāk labvēlīgākā situācijā esošajām grupām un mājsaimniecībām, kas saskaras ar mobilitātes vai enerģētisko nabadzību, lai tās gūtu labumu no šo finansēšanas instrumentu īstenošanas un neviens netiktu atstāts novārtā.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka, ņemot vērā dalībvalstu atkarību no importētā fosilā kurināmā Krievijas īstenotā agresīvā kara kontekstā, pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.	(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto kā pašu resursi Savienības budžeta finansēšanai vispārēju ieņēmumu veidā saskaņā ar juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumu1a, kurā ir noteikts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai nolūkā nodrošināt Savienības budžetam līdzekļus, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar minēto nolīgumu šādu jaunu pašu resursu grozu ir paredzēts ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Zaļie pašu resursi ir līdzeklis ES budžeta saskaņošanai ar Savienības politikas prioritātēm, kas nodrošina Savienības pievienoto vērtību, un tie būtu jāizmanto, lai palīdzētu īstenot klimata politikas integrēšanas mērķus, atmaksāt ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (NGEU) saistītos parādus un nodrošināt ES budžeta noturību saistībā ar budžeta kā investīciju un garantiju instrumenta izmantošanu.
	__________________
	1a Iestāžu nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs, ar kuru paredzēts atvieglot zaļo pāreju, rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Fondam būtu jāveicina taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un to teritorijā, vienlaikus veicinot enerģētiskās un mobilitātes nabadzības izskaušanu, kā arī tam vajadzētu būt balstītam uz pašreizējiem solidaritātes un klimata mehānismiem un tos papildināt. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar attiecīgajā ieinteresētajām pusēm, tostarp reģionālajām iestādēm un sociālajiem partneriem, saskaņā ar to nacionālo tiesisko satvaru vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu, vienlaikus ievērojot vietējo vai reģionālo iestāžu kompetences, tostarp attiecībā uz finansējuma piešķiršanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti. Sociālajos klimata plānos būtu jāiekļauj kopsavilkums par apspriešanās procesu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp organizācijām, kas pārstāv jauniešus, kā arī ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām valstī.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai, kuri ir paredzēti zaļās pārkārtošanās atvieglošanai un var novest pie augstākām no fosilā kurināmā iegūtas enerģijas cenām, būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.	(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs vismaz 30 % no kopējiem ES budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem izmantot klimatisko mērķu atbalstīšanai un iecere 2024. gadā 7,5 % no ikgadējiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai un 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Oglekļa cenu noteikšana un enerģētiskā un mobilitātes nabadzība nesamērīgi skar sievietes. Piemēram, 85 % viena vecāka ģimenes kodolu veido sievietes un viena vecāka ģimenēm kopā ar citām neaizsargātām grupām ir sevišķi liels bērnu nabadzības, enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot, īstenojot un pārraugot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, kā arī tiesības un iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Budžeta vienotības princips, kas paredz, ka budžetā tiek uzrādīti visi Savienības ieņēmumi un izdevumi, ir LESD 310. panta 1. punktā noteikta prasība. Tāpēc fonds ir pilnībā jāintegrē ES budžetā, lai cita starpā ievērotu Kopienas metodi un parlamentāro demokrātisko pārskatatbildību, pārraudzību un kontroli, nodrošinātu finansējuma un daudzgadu plānošanas prognozējamību, kā arī aizsargātu ES līmenī pieņemto budžeta lēmumu pārredzamību.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjoms ir noteikts, pamatojoties uz novērtējumu par aplēsto summu, kas iegūta, ES budžetam iedalot 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026.līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Ieņēmumu uzkrāšanā Savienības budžeta vajadzībām ir jāievēro universāluma princips saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 7. pantu. Fonda budžetam 2025.–2032. gada periodā vajadzētu būt 72,2 miljardiem EUR. Tā kā dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām, fondam būtu jāmobilizē vismaz 144,4 miljardi EUR sociāli taisnīgai pārejai, pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu par papildu slogu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK. Fonda finansēšana nebūtu jāveic uz citu Savienības programmu un politikas jomu rēķina.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Augstākas oglekļa cenas gadījumā, kas radītu papildu slogu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, fondam būtu jādara pieejami papildu piešķīrumi, lai nodrošinātu, ka oglekļa cenu pieauguma ietekme uz vismazāk aizsargātākajiem tiek pienācīgi un taisnīgi samazināta, lai tādā veidā vēl vairāk atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un transporta lietotājus, pielāgojoties taisnīgai zaļai pārejai uz klimatneitralitāti, kas ietver pakāpenisku atkarības no fosilā kurināmā izbeigšanu. Šādi ikgadējie papildinājumi būtu jāiekļauj daudzgadu finanšu shēmā, izmantojot automātisku oglekļa cenas svārstības korekciju, ko piemēro 3. izdevumu kategorijā paredzētajai robežvērtībai, un maksājumu maksimālo apjomu, kas nosakāms ar mehānismu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/20931a atbilstīgi LESD 312. pantam.
	____________________
	1a Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.	(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, fondu būtu jāiekļauj Savienības budžetā un šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām, tostarp darbībām klimata un sociālās politikas jomā, un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.	(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar vienotības, universāluma un pareizas finanšu pārvaldības principiem, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Fonda integrēšana ES budžetā nodrošina spēcīgus aizsardzības mehānismus attiecībā uz fonda īstenošanu, jo tiek sniegta aizsardzība gan ar ES finanšu tiesību aktiem un piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem, ja rodas pārkāpumi vai ievērojamas nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmās, gan ar pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/20921a ES budžeta aizsardzībai, ja dalībvalstīs netiek ievēroti tiesiskuma principi. Tādēļ Komisijai būtu jānodrošina efektīva un iedarbīga iekšējās kontroles sistēma un nepareizi vai neatbilstoši izmaksāto summu atgūšana, kā arī jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā varētu ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461b izpratnē, aizliegumu uzņemties šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Visā fonda atbalsttiesīgo projektu sagatavošanas, izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības laikā būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana un atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Fondam būtu jāpalīdz novērst nevienlīdzību, veicināt dzimumu līdztiesību un integrēt dzimumu perspektīvu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā, LESD 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar zaļā pārkārtošanās, proti, ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas2003/87/EK darbības jomā, ar ko ir paredzēts atvieglot zaļo pārkārtošanos. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju pārkārtošanos uz klimatneitralitāti, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību, tādā veidā pakāpeniski izbeidzot atkarību no fosilā kurināmā fosilā kurināmā.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Katra dalībvalsts saskaņā ar savu valsts tiesisko regulējumu pirms plāna iesniegšanas Komisijai apspriež tā projektu ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp jauniešus pārstāvošajām, un citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;	j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kā paredzēts 3. panta 3.a punktā, kas veikts saskaņā ar Regulas(ES)2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Šādas struktūras izpilda redzamības prasības, kas noteiktas 22. panta 2. punktā.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Papildu piešķīrumus dara pieejamus atkarībā no konkrētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, kā paredzēts [Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20931a ar grozījumiem] 4.b pantā, lai nodrošinātu, ka fondam pieejamās apropriācijas Savienības budžetā palielinās līdz ar oglekļa cenu.
	__________________
	1a Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā. Par īpašās tehniskās korekcijas pagarināšanu, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, vienojas sarunās par piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.	1. Neskarot 9. panta 1.a punktu, maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu plāna īstenošanai.	2. 2025. gadā katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu plāna īstenošanai.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

13. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a 2026. un 2027. gadā katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu sava plāna īstenošanai un tās maksimālo papildu piešķīruma daļu, kas kļuvusi pieejama saskaņā ar 9. panta 1.a punktu, kā norādīts II pielikumā, un pamatojoties uz aprēķina metodiku, kā minēts I pielikumā.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai plāna projekta apspriešana veikta saskaņā ar 3. panta 3.a punktu;

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas2003/87/EK IVa nodaļu, vai ja dalībvalsts nolemj ierosināt izmaiņas savā Sociālajā klimata plānā, lai veicinātu šīs regulas 1. pantā minēto mērķus sasniegšanu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja saskaņā ar 9. panta 1.a punktu ir kļuvuši pieejami papildu piešķīrumi, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna mērķtiecīgu grozījumu, lai:
	a)  palielinātu atbalsta saņēmēju skaitu vai izmaksu apjomu, kas saistīts ar tās plānā izklāstītajiem pasākumiem vai investīcijām;
	b)  pievienotu jebkādus pasākumus vai investīcijas saskaņā ar 6. pantu.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Neskarot šā punkta pirmo daļu, ja dalībvalsts iesniedz sava plāna grozījumu saskaņā ar 1.a punkta a) apakšpunktu, Komisija nevērtē 15. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunkta ii) punktā minētos kritērijus.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus.	3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus. Ja plānu groza, kā noteikts 1.a punkta a) apakšpunktā, minēto laikposmu samazina līdz sešām nedēļām.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja Komisija grozīto plānu novērtē negatīvi, tā 3. punktā norādītajā laikposmā noraida pieprasījumu, vispirms sniedzot attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt tās apsvērumus trīs mēnešu laikā kopš dienas, kad paziņots Komisijas novērtējums.	4. Ja Komisija grozīto plānu novērtē negatīvi, tā 3. punktā norādītajos laikposmos noraida pieprasījumu, vispirms sniedzot attiecīgajai dalībvalstij iespēju iesniegt tās apsvērumus trīs mēnešu laikā kopš dienas, kad paziņots Komisijas novērtējums.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas(ES, Euratom)2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

19. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja, veicot 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.	Ja, veicot 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Apturētā summa atbilst to pasākumu izmaksām, attiecībā uz kuriem atskaites punkti un mērķrādītāji nav sasniegti apmierinoši. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.	1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas ievēro Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās pamatvērtības, tostarp tiesiskumu. Tās veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

24. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Līdz 2026. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai agrīnu izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību. Agrīnā izvērtējuma ziņojumā Komisija saistībā ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu apsver iespēju turpināt īpašās tehniskās korekcijas piemērošanu, pamatojoties uz 9. pantā minētajām oglekļa cenas svārstībām.

 

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Papildu piešķīrumi saistībā ar 9. panta 1.a punktu dalībvalstīm tiek piešķirti, pamatojoties uz turpmāk minēto daļu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 13.9.2021
Iesaistītās komitejas - Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Margarida Marques 25.10.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	28.2.2022
Pieņemšanas datums	20.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	32 3 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Pietro Bartolo, Robert Biedroń, Anna Bonfrisco, Olivier Chastel, Lefteris Christoforou, David Cormand, Andor Deli, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Moritz Körner, Joachim Kuhs, Zbigniew Kuźmiuk, Hélène Laporte, Pierre Larrouturou, Camilla Laureti, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Petros Kokkalis, Jan Olbrycht, Petri Sarvamaa

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32	+
PPE	Lefteris Christoforou, José Manuel Fernandes, Niclas Herbst, Monika Hohlmeier, Janusz Lewandowski, Siegfried Mureşan, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Petri Sarvamaa, Rainer Wieland, Angelika Winzig
Renew	Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Pietro Bartolo, Robert Biedroń, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Pierre Larrouturou, Camilla Laureti, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs
The Left	Petros Kokkalis, Dimitrios Papadimoulis
Verts/ALE	Rasmus Andresen, David Cormand, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro

 

3	-
ID	Joachim Kuhs
NI	Andor Deli, Lefteris Nikolaou-Alavanos

 

5	0
ECR	Zbigniew Kuźmiuk, Bogdan Rzońca
ID	Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Hélène Laporte

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

EKONOMIKAS UN MONETĀRĀS KOMITEJAS ATZINUMS (29.4.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Henrike Hahn 

 

 

GROZĪJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Pašreizējās klimata un vides ārkārtas situācijas nopietnība un akūtais raksturs nesamērīgi ietekmē vismazāk aizsargātās grupas, tostarp ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošas mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, sievietes, diskriminētas grupas, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkus vai bērnus, lai gan šīm grupām bieži vien ir vismazākās iespējas reaģēt uz klimata pārmaiņu sekām. Ir vajadzīgs jauns Eiropas Sociālais klimata fonds, ar kura palīdzību varētu aizsargāt vismazāk aizsargātās ģimenes un kopienas un nodrošināt to iespējas nolūkā palīdzēt izskaust enerģētisko un transporta nabadzību visā Eiropā, kā arī nodrošināt pilnīgu līdzdalību ekoloģiskas pārkārtošanās sociālo priekšrocību izmantošanā, radot visiem izdevīgu attīstību gan cilvēku, gan planētas interesēs. It sevišķi fondam būtu jāsniedz tiešs ieguvums mazaizsargātiem cilvēkiem un mikrouzņēmumiem, kā arī — pamatotos gadījumos — mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem, kas saskārušies ar enerģētisko un transporta nabadzību un ko, visticamāk, skars ēku un autotransporta siltumnīcefekta gāzu emisiju plānotā iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, lai gan mērķis, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, ir radīt papildu ekonomisko stimulu investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu no minētajām nozarēm, degvielas cenu straujais kāpums, ja to nepapildinās ar atbilstīgiem pasākumiem, visticamāk, radīs regresīvu distributīvu ietekmi un sociālos sarežģījumus, jo gan transporta, gan ēku nozarē būs maz elastīguma, it sevišķi mājsaimniecībās ar mazākiem ienākumiem, kuras skārusi enerģētiskā un transporta nabadzība.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tāpat šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem. Izmaksas, kuras degvielu piegādātāji novirza uz galapatērētājiem, dažādos uzņēmumos, reģionos vai dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ Komisijai būtu jāvāc dati par to, kādu izmaksu īpatsvaru uzņemas degvielu piegādātāji un kāds izmaksu īpatsvars tiek novirzīts uz galapatērētājiem, un reizi gadā būtu jāziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.	(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums un globālās svārstības nesamērīgi ietekmē mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus mazos uzņēmumus, kā arī mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos, tostarp lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apgabalos, nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā. Vērienīga klimatrīcība arī ļautu Savienībai mazināt ietekmi, ko rada pieaugošās enerģijas cenas.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.	(11) Tādēļ plānotie ieņēmumi, kas Savienības budžetā gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Var būt nepieciešami papildu fiskāli vai stimulējoši pasākumi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.	(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure vai apgaismojums. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2020. gada ES mēroga apsekojumā32 8,2 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Enerģētiskās nabadzības Savienības līmeņa definīcijas trūkums noved pie nesalīdzināmām datu kopām. Kopējas Savienības līmeņa definīcijas izveide ļaus efektīvi risināt enerģētiskās nabadzības problēmu, izmērīt sasniegto un līdz ar to mērķtiecīgāk virzīt politikas pasākumus. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, tie nav reāls risinājums, lai mājsaimniecības izkļūtu no enerģētiskās nabadzības; gluži pretēji — tie var vēl vairāk sekmēt cilvēku palikšanu enerģētiskajā un transporta nabadzībā. Ilgstošus risinājumus un efektīvu enerģētiskās nabadzības apkarošanu spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši ēku pamatīga un pakāpeniska renovācija, energokopienu un atjaunīgo energoresursu attīstība, tostarp izmantojot kopienu vadītus projektus, kā arī informācijas un izpratnes veicināšanas pasākumi, kas vērsti uz mājsaimniecībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī to māju un dzīvokļu īpašnieku situācijai, kuri dzīvo enerģētiskajā nabadzībā, un tiem, kuriem cenu pieauguma dēļ draud enerģētiskā nabadzība, jo īpaši vecāka gadagājuma īpašniekiem lauku apvidos un dzīvokļu īpašniekiem, kas dzīvo sliktā stāvoklī esošās lielās dzīvojamās ēkās. Mazaizsargātām mājsaimniecībām būtu jāsaņem investīciju atbalsts savlaicīgi, pirms tiek faktiski palielinātas enerģijas izmaksas, un būtu jādod viņiem pietiekami daudz laika, lai pielāgotos.
__________________	__________________
32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).	32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt mājsaimniecības un cilvēkus, kas dzīvo enerģētiskajā un transporta nabadzībā, kā arī mikrouzņēmumus un mazaizsargātus mazos uzņēmumus, kad tas ir pamatoti, un mazināt sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz minētajiem cilvēkiem un uzņēmumiem, attiecīgā gadījumā īstenojot mērķtiecīgas darbības, kuru mērķis ir atbalstīt zaļo pārkārtošanos. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pasākumiem un investīcijām ar ilgstošu ietekmi un, ja vajadzīgs, ar pagaidu ienākumu atbalstu, ar ko plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, it sevišķi tiem, kuri dzīvo ēkās ar viszemāko energoefektivitāti un sociālajos mājokļos, un ar labāku piekļuvi atjaunīgajiem energoresursiem, lai nodrošinātu ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī uzstādot atjaunīgās enerģijas sistēmas, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Lauku, salu, kalnu, attāliem un mazāk pieejamiem reģioniem vai mazāk attīstītiem reģioniem vai teritorijām, tostarp mazāk attīstītām (pie)pilsētu teritorijām, būtu jāpievērš īpaša uzmanība finansēšanas pasākumos un investīcijās, kuru mērķis ir atbalstīt iedzīvotājus un mikrouzņēmumus, jo tie ir sevišķi neaizsargāti pret enerģijas un transporta cenu izmaiņām.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.	(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā valsts kontekstu, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un mobilitātes nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Dalībvalstu iesniegtajos plānos vajadzētu būt pasākumiem, kas paredz sniegt informācijas atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kura vajadzīga, lai īstenotu investīcijas un pasākumus ar mērķi samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, palielinot ēku energoefektivitāti un palielinot piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, lai nodrošinātu ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, kā arī uzlabojot piekļuvi ilgtspējīgas mobilitātes un transporta pakalpojumiem, ietverot vajadzīgo infrastruktūru un elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšanu. Plāniem būtu arī jārisina jautājums par nepietiekamo darbaspēku, kas vajadzīgs visos zaļās pārkārtošanās posmos, it sevišķi darbvietās saistībā ar ēku renovāciju un atjaunīgo energoresursu enerģijas integrēšanu, kā arī vienādranga un kopienu darbā, risinot enerģētisko un transporta nabadzību.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Dalībvalstīm būtu jāprasa sagatavot, izstrādāt un īstenot plānus, nodrošinot visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju un struktūru, kas sekmē vides tiesības, sociālo iekļaušanu, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesību, kā arī gados jaunu cilvēku tiesības un nediskrimināciju, jēgpilnu un iekļaujošu līdzdalību, kā paredz Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību, un iesniegt šos plānus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot fonda darbību, būtu jānodrošina pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas, SDO konvenciju un Starptautiskās cilvēktiesību hartas ievērošana. Fondam būtu arī jānodrošina integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visos finansētajos pasākumos un investīcijās un jāievēro princips par nediskriminēšanu dzimuma, rases, etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ visā to sagatavošanas un īstenošanas laikā, kā arī attiecīgā gadījumā jānodrošina pieejamība personām ar invaliditāti. Turklāt fonds nedrīkstētu atbalstīt darbības, kas ir izslēgtas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1056 9. pantu, un nedrīkstētu sniegt atbalstu uzņēmumiem, kuri neievēro piemērojamos darba apstākļus un darba devēju pienākumus, kas izriet no piemērojamām darba tiesībām vai koplīgumiem.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā valsts kontekstu, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ir svarīgi noteikt mazaizsargātu mājsaimniecību definīciju, kurā ņem vērā tādu mainīgo lielumu plašu kopumu, kas saistīti ar ekonomiskiem, sociāliem un ģeogrāfiskiem apstākļiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.	(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs mājsaimniecību izdevumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts nedrīkstētu pārsniegt 30 % no valstu plānu kopējiem izdevumiem un būtu jāuztver kā papildinošs un pārejas pasākums, kas papildina ilgtermiņa investīcijas, lai risinātu enerģētisko un transporta nabadzību, un to varētu uzskatīt par veidu, kā ļaut mazaizsargātām mājsaimniecībām nodrošināt savas sociālekonomiskās pamatvajadzības. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras, visticamāk, nesamērīgi izjutīs tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.	(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs vismaz 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē, kā arī kuras atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar minētās regulas 10. panta 3. punktu. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē un jāsekmē minētajā regulā noteiktie vides mērķi. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Enerģētiskā un transporta nabadzība īpaši skar sievietes, it sevišķi vientuļās mātes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols, un neprecētas sievietes un vecāka gadagājuma sievietes, kas dzīvo vienas. Viena vecāka ģimenēm, kurās ir aprūpējami bērni, ir sevišķi liels enerģētiskās nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, plānojot, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jānodrošina un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.	(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai savus plānus un attiecīgā gadījumā savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumus iesniegt pirms Regulas (ES) 2018/1999 14. pantā paredzētajiem datumiem, lai plānus varētu īstenot pēc iespējas drīzāk. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.
__________________	__________________
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjoms ir noteikts, pamatojoties uz novērtējumu par aplēsto summu, kas iegūta, ES budžetam iedalot prognozējamos ieņēmumus no emisijas kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (160. grozījums), kā arī 50 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Ieņēmumu uzkrāšanā Savienības budžeta vajadzībām ir jāievēro universāluma princips saskaņā ar Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 7. pantu. Fonda budžetam 2024.–2032. gada periodā vajadzētu būt vismaz 90,2 miljardiem EUR. Dalībvalstīm liela daļa, proti, vismaz 50 %, no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Dalībvalstīm būtu jāizmanto visi savi prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības ēku un autotransporta nozarēs saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem. Fonda finansēšana nebūtu jāveic uz citu Savienības programmu un politikas jomu rēķina.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Augstākas oglekļa cenas gadījumā, kas radītu papildu slogu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, fondam būtu jādara pieejami papildu piešķīrumi, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi un taisnīgi mazināta oglekļa cenas pieauguma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.	(24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu, un tam nebūtu jāaizstāj valstu finansējums sociālajām programmām. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(24a) Lai apzinātu papildu pasākumus nolūkā nodrošināt oglekļa cenas noteikšanas radītā sloga un ieguvumu taisnīgu sadalījumu starp Savienības iedzīvotājiem, Komisijai nekavējoties būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojums, kura pamatā ir izmaksu un ieguvumu analīze un kuru atbilstīgā gadījumā var papildināt ar tiesību akta priekšlikumu, lai novērtētu iespējamību ieviest klimata dividendi kā tiešu kompensāciju, ko aprēķina uz vienu iedzīvotāju, par jebkādiem papildu ieņēmumiem, kuri gūti no oglekļa cenas noteikšanas, un aprēķinātu, kā šāda klimata dividende nāktu par labu vismazāk aizsargātajiem cilvēkiem un grupām, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība. Ziņojums būtu jāņem vērā Sociālā klimata fonda pārskatīšanas kontekstā.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai nodrošinātu fondā paredzētā atbalsta efektīvu īstenošanu jau no pirmajiem fonda darbības gadiem, būtu jāparedz iespēja līdz 13 % no dalībvalstu finansiālā ieguldījuma izmaksāt kā priekšfinansējumu.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.	(28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp aizsargājot Savienības budžetu tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā un nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar to sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai finansētu sociālajos klimata plānos ("plāni") iekļautos pasākumus un investīcijas.	Ar to sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai daļēji finansētu sociālajos klimata plānos ("plāni") iekļautos pasākumus un investīcijas.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod tiešu labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un, ja tas ir pamatoti, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, it sevišķi enerģētiskajā nabadzībā esošām mājsaimniecībām un transporta nabadzībā esošiem cilvēkiem, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti vai sociālajos mājokļos, kā arī cilvēkiem, kuri dzīvo lauku, salu, kalnu un attālos apvidos ar ierobežotu vai neesošu piekļuvi pamatpakalpojumiem vai sabiedriskajam transportam, kurus, visticamāk, īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir, vēlākais, līdz 2050. gadam paātrināt sociāli taisnīgu un zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, uz atjaunīgajiem energoresursiem balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku un labklājību ikvienam, it sevišķi mazinot sociālo ietekmi, ko rada enerģijas cenu kāpums un it sevišķi ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas plānotā iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, atbilstīgi Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, nevienu neatstājot novārtā.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Fonda konkrētais mērķis ir, pēc iespējas ierobežojot pārkārtošanās sociālo ietekmi, atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un, ja tas ir pamatoti, mazaizsargātus mazos uzņēmumus un mazaizsargātus cilvēkus, ko skārusi enerģētiskā un transporta nabadzība. Pirmām kārtām šo atbalstu nodrošina ar mērķtiecīgiem pasākumiem un investīcijām, kuru mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti, uzlabot piekļuvi atjaunīgajiem energoresursiem, ko izmanto siltumapgādei un aukstumapgādei, un uzlabot piekļuvi mobilitātes risinājumiem un cenas ziņā pieejamam transportam, kā arī atbalstīt pārkvalifikāciju vai kvalifikācijas celšanu, un vajadzības gadījumā ar tiešu izdevumu atbalstu saskaņā ar subsidiaritātes principu.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saskaņā ar minētajiem mērķiem no fonda nesniedz nekādu atbalstu pasākumiem un investīcijām, kas varētu paildzināt atkarību no fosilā kurināmā un fosilajām degvielām vai novest pie oglekļa iesīkstes, vienlaikus traucējot vai aizkavējot alternatīvu ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) "ēku pamatīga renovācija" ir pamatīga renovācija, kā definēts [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) (ĒEED) 2. panta 19. punktā];

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) "enerģētiskā nabadzība" ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [gggg/nnn]50 2. panta [49.] punktā;	2) "enerģētiskā nabadzība" ir cenas nepieejamības un atbilstīgu, cenas ziņā pieejamu, uzticamu, kvalitatīvu, drošu un vidiski nekaitīgu energopakalpojumu trūkuma izraisīta mājsaimniecības nespēja piekļūt pienācīgam energoapgādes līmenim, kas garantē pienācīgus sadzīves un sanitāros apstākļus, tai skaitā pienācīgu siltumapgādi, aukstumapgādi, apgaismojumu un enerģiju iekārtu darbināšanai, ņemot vērā attiecīgo nacionālo kontekstu, esošo sociālo politiku un citās relevantās politikas jomas; enerģētisko nabadzību var izraisīt viens no šādiem faktoriem vai to apvienojums: zemi ienākumi, lieli izdevumi par enerģiju un slikti mājokļu energoefektivitātes rādītāji; skar mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, kuru enerģijas izmaksas divas reizes pārsniedz vidējo attiecību starp enerģijas izmaksām un izmantojamo ienākumu daļu pēc mājokļa izmaksu segšanas;
__________________
50 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) [gggg/nnn] (OV C [..], [..], [..]. lpp.).] [Priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;	11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā vai transporta nabadzība un kuras ir trīs zemākajās ienākumu decilēs, kā arī kuras nesamērīgi skar enerģijas cenu kāpums un kuras, visticamāk, vissmagāk skars ēku un autotransporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisiju plānotās iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme un nepietiekama piekļuve cenas ziņā pieejamiem un ilgtspējīgiem energoresursiem un līdzekļiem to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas, vai līdzekļiem, lai piekļūtu alternatīviem transporta veidiem, kas vajadzīgs to ekonomiskajai vai sociālajai labklājībai;

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas;	12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi ar mazāk nekā 10 darbiniekiem un gada apgrozījumu vai bilanci līdz 2 000 000 EUR, kurus nelabvēlīgi ietekmē enerģijas cenas attiecīgajos valstu kontekstos un kurus, visticamāk, vissmagāk skar ēku un autotransporta nozares plānotās iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai līdzekļi, pieejamība vai piekļūstamība alternatīviem transporta veidiem, uz ko tiem ir jāpaļaujas savas darījumdarbības laikā;

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12a) "mazaizsargāti mazie uzņēmumi" ir mazie uzņēmumi ar mazāk nekā 50 darbiniekiem un gada apgrozījumu vai bilanci līdz 10 000 000 EUR, kurus nelabvēlīgi ietekmē enerģijas cenas attiecīgajos valstu kontekstos un kurus, visticamāk, vissmagāk skar ēku un autotransporta nozares plānotās iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme, un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai līdzekļi, pieejamība vai piekļūstamība alternatīviem transporta veidiem, uz ko tiem ir jāpaļaujas savas darījumdarbības laikā;

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mobilitātes nabadzība" ir mājsaimniecības nespēja piekļūt vajadzīgajiem transporta veidiem, lai nodrošinātu sociālekonomiskās pamatvajadzības attiecīgajā kontekstā, un to atkarībā no valsts un vietējām īpatnībām var izraisīt viens vai vairāki šādi faktori: zems ienākumu līmenis, lieli izdevumi par degvielu un/vai augstas transporta izmaksas, citu mobilitātes veidu nepieejamība par pieņemamu cenu un atrašanās vieta, nobrauktie attālumi un transporta ieradumi, jo īpaši lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās (pie)pilsētu teritorijās, kā arī pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekme;

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13a) "ēkas ar vissliktāko energoefektivitāti" ir ēkas, kuru energoefektivitātes rādītājs ir zemāks par E, kā definēts [pārstrādātās ĒEED 2. panta 17. punktā];

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.	1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku, lai maksimāli palielinātu sinerģiju un papildināmību starp abiem plāniem. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko efektīvi sniedz atbalstu enerģētiskās nabadzības skartām mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem cilvēkiem, kuri saskārušies ar transporta nabadzību, kā arī mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā valsts kontekstu, kurus, visticamāk, vissmagāk skars ēku un autotransporta nozares plānotās iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, lai palielinātu to ēku energoefektivitāti un piekļuvi cenas ziņā pieejamai siltumapgādei un aukstumapgādei, ko nodrošina ar atjaunīgajiem energoresursiem, kā arī lai uzlabotu piekļuvi ilgtspējīgiem un integrētiem mobilitātes pakalpojumiem, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lai atvieglotu plāna sagatavošanu, Komisija publicē norādījumus, tostarp attiecīgu veidni.
	Sagatavojot savus plānus, dalībvalstis saskaņā ar partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu apspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp reģionālajām un vietējām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā paredz Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā noteiktais partnerības princips.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.	2. Plānā var iekļaut valsts vai vietēja līmeņa pasākumus, ar kuriem sniedz tiešu izdevumu atbalstu mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un personām, kuras saskaras ar transporta nabadzību, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un cilvēkiem, kas dzīvo attālos un mazāk pieejamos apvidos, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru plānotās iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no degvielu cenu pieauguma, sniedzot labāku piekļuvi zaļiem energoefektīviem risinājumiem un mobilitātes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Plānā iekļauj valsts projektus, ar kuriem:	3. Plānā iekļauj valsts, reģionālus vai vietējus projektus, ar kuriem:

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;	a) finansē pasākumus un investīcijas ar ilgstošu ietekmi, prioritāti piešķirot pieprasījuma puses pasākumiem un piemērojot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", attiecīgā gadījumā ēku pamatīgas renovācijas veikšanai vai ēku pakāpeniskas renovācijas veikšanai, kā arī investīcijas, kuru mērķis ir integrēt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, un citus pasākumus, ar ko novērš oglekļa iesīksti;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.	b) finansē pasākumus un investīcijas ar ilgstošu ietekmi, lai paplašinātu piekļuvi ilgtspējīgas un kopīgotas mobilitātes un sabiedriskā transporta pakalpojumiem un to ieviešanu, it sevišķi salu, perifēros, attālos un lauku reģionos.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;	a) konkrēti pasākumi un investīcijas, tostarp rīcībpolitikas reformas, saskaņā ar 3. un 6. pantu, lai izskaustu enerģētisko un transporta nabadzību un samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā, kā izklāstīts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) konkrēti papildpasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī informācija par pasākumu un investīciju esošu vai plānotu finansēšanu, izmantojot citus Savienības, starptautiskus, publiskus vai privātus avotus;	b) konkrēti papildpasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī informācija par pasākumu un investīciju esošu vai plānotu finansēšanu, izmantojot citus Savienības, starptautiskus, publiskus vai privātus avotus, kas attiecīgā gadījumā var ietvert:

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	i) pasākumus, kuru mērķis ir atbalstīt un nodrošināt mājokļu īpašnieku atbilstību minimālajiem energoefektivitātes standartiem;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii) pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai ēku renovācija nenovestu pie mazaizsargātu cilvēku izlikšanas vai netiešas izlikšanas no mājām īres pieauguma dēļ; šādi pasākumi ietver finansiāla atbalsta nosacījumus vai fiskālus stimulus, lai mudinātu noteikt īpašus īrnieku juridiskās aizsardzības pasākumus;

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iii) pasākumus, kuru mērķis ir risināt problēmu saistībā ar atšķirīgiem stimuliem mājokļu īpašniekiem un īrniekiem;

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – iv punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iv) investīcijas, kuru mērķis ir attīstīt un paplašināt riteņbraukšanas ceļus un sabiedriskā transporta infrastruktūru, integrētus mobilitātes pakalpojumus, kā arī tehnoloģisko digitālo infrastruktūru, lai uzlabotu lauku, salu un attālu reģionu pieejamību un savienojamību;

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts – v punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	v) investīcijas, lai nepieciešamības gadījumā atbalstītu pamestu ēku rehabilitāciju un energoefektivitāti [1. grozījums] nolūkā palielināt piekļuvi cenas ziņā pieņemamiem un ilgtspējīgiem mājokļiem mājsaimniecībām, ko skar enerģētiskā nabadzība;

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;	c) prognoze par enerģētiskās un transporta nabadzības izplatību un degvielas un kurināmā cenu pieauguma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, kā arī cilvēki, kuri saskaras ar transporta nabadzību, un mazaizsargātie mikrouzņēmumi, kā arī, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā valsts kontekstu, mazaizsargātie mazie uzņēmumi; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā pa dzimumiem sadalītus datus un dzimumsensitīvu informāciju un tādus aspektus kā piekļuve pienācīgam, piemērotam, cenas ziņā pieejamam mājoklim, sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus, salu, lauku un mazāk pieejamus apvidus; šo ietekmi arī pastāvīgi analizē, attiecīgā gadījumā ņemot vērā to, ka mājsaimniecība var kļūt neaizsargāta jebkurā konkrētā brīdī, un dažādu sociālekonomisku iemeslu dēļ;

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums un skaidrojums par to, kā plānā ietvertajos pasākumos un investīcijās ir ņemti vērā mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un kā šie mērķi ir integrēti saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un, ja pieejama, valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;	d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai un to pamatojums, kurā norāda, kā ar plāna pasākumiem paredzēts palīdzēt izskaust enerģētisko un transporta nabadzību un pakāpeniski likvidēt atkarību no fosilā kurināmā enerģijas siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī transportā;

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;	e) konkrētie atskaites punkti, mērķrādītāji un to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz katras daudzgadu finanšu shēmas beigām, proti, attiecīgi līdz 2027. gada 31. decembrim un līdz 2035. gada 31. jūlijam;

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) skaidrojums par to, kā ar plānu tiks nodrošināts, ka plānā iekļautās investīcijas vai pasākumi nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē; Komisija sniegs dalībvalstīm tehniskus norādījumus, kas būs vērsti uz fonda piemērošanas jomu; par 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem skaidrojums nav nepieciešams;	h) skaidrojums par to, kā ar plānu tiks veicināta kvalitatīva nodarbinātība un pienācīgi darba apstākļi un tiks nodrošināts, ka plānā iekļautās investīcijas vai pasākumi nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē; Komisija sniegs dalībvalstīm tehniskus norādījumus, kas būs vērsti uz fonda piemērošanas jomu; par 3. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem skaidrojums nav nepieciešams;

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) attiecīgā gadījumā veicamie pasākumi, ar kuriem novērš birokrātisko slogu mājsaimniecību mērķauditorijai, kas saņem atbalstu no fonda;

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;	i) attiecīgās dalībvalsts un reģionālo un vietējo iestāžu īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, ietverot apspriešanos ar ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to iesaisti, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju konkrētiem un kvantificējamiem īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;
__________________	__________________
54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.	54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;	j) saistībā ar plāna sagatavošanu un īstenošanu: detalizēts apraksts par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu, Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā, kā arī viņu īpašā loma īstenošanā un uzraudzībā;

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus, izmantojot fonda nodrošinātos līdzekļus, un par kārtību, kādā novērš divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām.	k) skaidrojums par dalībvalsts sistēmu, ar kuru paredzēts novērst, atklāt un koriģēt korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu gadījumus un garantēt tiesiskumu, izmantojot fonda nodrošinātos līdzekļus, un par kārtību, kādā novērš divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām.

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam izdod norādījumus dalībvalstīm par to, kā identificēt 1. punkta c) apakšpunktā minētās mazaizsargātās grupas, un nosaka attiecīgos rādītājus enerģētiskas un transporta nabadzības uzraudzīšanai.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sagatavojot plānus, dalībvalstis var lūgt Komisijai organizēt labās prakses apmaiņu. Dalībvalsts var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.	3. Komisija izveido platformu, kurā aktīvi veicina labās prakses apmaiņu starp attiecīgajām ieinteresētajām personām, uz ko attiecas fonda īstenošana, kā arī sniedz norādījumus, kas ļauj un veicina ieinteresēto personu spēju veidošanu piedalīties fonda izstrādē un īstenošanā. Dalībvalsts un plānu sagatavošanā iesaistītās ieinteresētās personas var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.
__________________	__________________
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).	58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot fonda darbību, ir jānodrošina pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas, ES Pamattiesību hartas, SDO konvenciju un Starptautiskās cilvēktiesību hartas ievērošana.
	Fonda atbalstītajos pasākumos un investīcijās ievēro nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principu un risina enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības problēmu dzimumu līdztiesības ziņā.
	Visi fonda labuma guvēji ievēro šajā punktā izklāstītos nosacījumus pirms jebkāda veida finansiālā atbalsta saņemšanas.

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:	2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpildes pabeigšana. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Parīzes nolīgumā, un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ēku renovāciju;	b) ēku pamatīgu renovāciju un ēku pakāpenisku renovāciju ilgtermiņa plānošanas ietvaros;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) atjaunīgo energoresursu, tostarp energokopienu siltumapgādes un aukstumapgādes, attīstību un izmantošanu;

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;	c) bezemisiju un mazemisiju ilgtspējīgu mobilitāti un integrētiem transporta pakalpojumiem;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) digitālās mobilitātes pakalpojumiem attālos, salu un lauku apvidos;

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;	d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem saistībā pasākumiem un investīcijām, ko veic saskaņā ar 6. pantu;

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.	e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā salu, perifēros un lauku apvidos un attālos apvidos, sniedzot sadalījumu pa dzimumiem.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ar fondu atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.	3. Ar fondu atbalsta tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst Direktīvas (2022/XX/ES) [EDF] 3. pantā noteiktajam principam "energoefektivitāte pirmajā vietā", Eiropas sociālo tiesību pīlāram un principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ar fondu neatbalsta pasākumus un investīcijas, kas ir izslēgtas no atbalsta tvēruma saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1056 9. pantu.

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Ar fondu neatbalsta uzņēmumus, kas neievēro piemērojamos darba apstākļus un darba devēju pienākumus, kuri izriet no attiecīgajām darba tiesībām vai koplīgumiem.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.	1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz tiešu mājsaimniecības izdevumu atbalstu tikai tām mazaizsargātajām mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un personām, kuras skar transporta nabadzība, lai uzlabotu piekļuvi cenas ziņā pieejamiem tīras energoefektivitātes risinājumiem un cenas ziņā pieejamai un ilgtspējīgai mobilitātei un sabiedriskajam transportam. Šādu atbalstu laika gaitā samazina, kad ir pabeigta ilgtermiņa risinājumu īstenošana, piemēram, ēku pamatīga renovācija un ēku pakāpeniska renovācija. Tiešu ienākumu atbalstu attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi.
	Mājsaimniecību izdevumu atbalsts attiecas uz šādiem pasākumiem:
	a) pagaidu un mērķtiecīgs tiešais ienākumu atbalsts, arī ar vienreizējiem maksājumiem vai nodokļu un nodevu mērķtiecīgu samazināšanu, paredzot nosacījumu par papildu pasākumu un investīciju veikšanu ar ilgstošu ietekmi uz enerģētiskās un transporta nabadzības samazināšanu;
	b) tiešais atbalsts produktu un pakalpojumu iepirkšanai, lai palielinātu ēku energoefektivitāti un tieši risinātu enerģētisko un transporta nabadzību, vienlaikus ievērojot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā", piemēram, iekārtu un aprīkojuma ar augstu energoefektivitāti iepirkšanai, kā arī ēku renovācijai ilgtermiņa pamatīgas renovācijas plānu ietvaros, ietverot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no īres maksas;
	c) bezmaksas piekļuve sabiedriskajam transportam vai pielāgoti sabiedriskā transporta tarifi, kā arī bezmaksas vai pielāgotu tarifu piekļuve ilgtspējīgiem un elastīgiem kopīgotas mobilitātes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tiesības uz šādu atbalstu ir paredzētas personām, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm un neaizsargātām sieviešu grupām, piemēram, vientuļajām sievietēm, vientuļajām mātēm un vecāka gadagājuma sievietēm ar zemiem ienākumiem. Atbalsts sievietēm veido summu, kas ir vismaz 60 % no kopējās summas, kura paredzēta tiešajam atbalstam.
	Tiešais mājsaimniecības izdevumu atbalsts nepārsniedz 30 % no plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:	2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un ilgtermiņa investīcijas ar ilgstošu ietekmi, ja vien tie dod labumu mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un attiecīgā gadījumā mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem vai cilvēkiem, kas saskaras ar enerģētisko un transporta nabadzību, un ar tiem plānots:

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;	a) atbalstīt ēku pamatīgu renovāciju un ēku pakāpenisku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, privātīpašumā esošos mājokļos vai sociālajos mājokļos, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā;

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;	b) veicināt klimatneitrāla ēku fonda izveidi, tostarp ēku siltumapgādes un aukstumapgādes elektrifikāciju, ietverot ēdiena gatavošanas iekārtas, un sniegt atbalstu no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanas un sadales iekārtām uz vietas un netālu, arī atbalstu atjaunīgās enerģijas kopienām un vienādranga enerģijas koplietošanai nolūkā nodrošināt atlikušā pieprasījuma apmierināšanu un veicināt energotaupību;

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) sniegt mājsaimniecībām mērķtiecīgas enerģijas konsultācijas un piekļūstamu un cenas ziņā pieņemamu informāciju par izmakslietderīgiem pasākumiem un investīcijām, lai uzlabotu energotaupību, kā arī informāciju par ilgtspējīgām un cenas ziņā pieņemamām mobilitātes alternatīvām, lai novērstu attiecīgos nemonetāros šķēršļus, piemēram, administratīvos šķēršļus un informācijas trūkumu, kas var kavēt ēku energoefektivitātes uzlabojumus vai ierobežot piekļuvi ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes pakalpojumiem;

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītu renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;	c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras, jo īpaši vietējās atjaunīgās enerģijas kopienas un sociālo mājokļu nodrošināšanas uzņēmumus, lai tās varētu izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;	d) uzlabot piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un it sevišķi velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā stāvvietu un uzlādes vajadzībām; īstenot pasākumus, lai atbalstītu mazemisiju mobilitāti, galvenokārt apsver tikai tad, ja nav iespējama piekļuve bezemisiju mobilitātei, it sevišķi lauku, attālos un mazāk pieejamos apvidos, un ir jāparedz, atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks, ņemot vērā tehniskos kritērijus, ko Komisija noteikusi saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139; tomēr atbalstu galvenokārt vērš uz bezemisiju transportlīdzekļu, piemēram, velosipēdu un e-velosipēdu, iegādi;

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;	e) veicināt bezemisiju ilgtspējīgu mobilitāti un uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieņemamai un piekļūstamai sabiedriskā transporta mobilitātei pēc pieprasījuma un koplietojamiem mobilitātes pakalpojumiem, it sevišķi lauku, salu, perifēros kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos, tostarp tālākajos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, arī mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) sekmēt digitālo savienojamību un piemērotus tehnoloģiskos risinājumus, lai uzlabotu piekļuvi mobilitātes pakalpojumus lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos;

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) atbalstīt spēju veidošanu un apmācību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju cilvēkiem, ko skar enerģētiskā vai transporta nabadzība, darbvietās nozarēs, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, it sevišķi darbvietās, kuras tieši sekmē fonda mērķus, tostarp ar vienādranga un kopienas iniciatīvām;

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Atbalstu mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem sniedz galvenokārt kā aizdevumus ar nulles vai izdevīgām likmēm, lai finansētu ilgtermiņa investīcijas ar ilgstošu ietekmi, kuras mērķis ir samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un degvielām; var apsvērt cita veida finansiālu atbalstu, ja tas ir atbilstīgi un pamatoti un ja rezultātā netiek iedragāts vajadzīgais atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras saskārušās ar enerģētisko un transporta nabadzību.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar fondu neatbalsta un plānu aplēstajās kopējās izmaksās neiekļauj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:	1. Fonds neaizstāj pasākumus, un plānu aplēstajās kopējās izmaksās iekļauj tikai pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu tiktāl, cik tie papildina sniegto atbalstu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2024. līdz 2027. gadam ir vismaz 41 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Papildu piešķīrumus dara pieejamus atkarībā no konkrētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām un piemērojot "augšupēju korekciju", kā paredzēts [Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20931 ar grozījumiem] 4.b pantā, lai nodrošinātu, ka fondam pieejamās apropriācijas Savienības budžetā palielinās, ņemot vērā oglekļa cenas pieaugumu.
	________________
	1 Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Fonda īstenošanas budžetu laikposmam no 2028. līdz 2035. gadam nosaka, vienojoties par nākamo daudzgadu finanšu shēmu, un tas ir vismaz 48 500 000 000 EUR.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas var aptvert arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriešanām ar ieinteresētajām personām, informācijas un komunikācijas pasākumiem, tostarp iekļaujošiem sabiedriskiem pasākumiem, un Savienības politisko prioritāšu korporatīvajai komunikācijai, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, jo īpaši saistībā ar informācijas apstrādi un apmaiņu un korporatīvās informācijas tehnoloģiju rīkiem, kā arī jebkādus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kas radušies Komisijai fonda pārvaldībā. Ar izdevumiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par projektu kvalitātes kontroli un uzraudzību uz vietas, un izmaksas par līdzbiedru konsultēšanu un ekspertu darbu atbalstāmo darbību novērtēšanai un īstenošanai.	3. Šā panta 1. un 2. punktā minētās summas var aptvert arī izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas fonda pārvaldībai un tā mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, apspriešanām ar ieinteresētajām personām, informācijas un komunikācijas pasākumiem, tostarp iekļaujošiem sabiedriskiem pasākumiem, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, jo īpaši saistībā ar informācijas apstrādi un apmaiņu un korporatīvās informācijas tehnoloģiju rīkiem, kā arī jebkādus citus fonda tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus. Ar izdevumiem var segt arī citu atbalsta pasākumu izmaksas, piemēram, par projektu kvalitātes kontroli un uzraudzību uz vietas, un izmaksas par līdzbiedru konsultēšanu un ekspertu darbu atbalstāmo darbību novērtēšanai un īstenošanai.

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.	1. Fonda atbalsts ir papildinošs esošajam atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības, valstu un attiecīgā gadījumā reģionālajiem fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Fonda atbalstu izmanto, nodrošinot sinerģiju, papildināmību, saskaņotību un konsekvenci ar citiem fondiem, programmām un instrumentiem Savienības, valsts un — attiecīgā gadījumā — reģionālajos līmeņos, jo īpaši ar Modernizācijas fondu, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem.

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda atbalsts ir papildinošs un neaizstāj valsts budžeta regulāros izdevumus.	2. Fonda atbalsts ir papildinošs un neaizstāj valsts budžeta izdevumus.

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja fondam piešķir papildu resursus, dalībvalsts var palielināt summas, kas attiecinātas uz īpašajiem pasākumiem un investīcijām, kuras plānotas saskaņā ar sociālo klimata plānu, proporcionāli palielinātajam fonda budžetam.

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.	1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem. Ir jānodrošina, ka visas dalībvalstis jau no paša sākuma var pilnībā un pienācīgi piedalīties fonda programmās, ņemot vērā to īpašos ekonomiskos un sociālos apstākļus.

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Priekšfinansējums
	1. Ja Komisija ir pieņēmusi 16. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu un dalībvalsts, iesniedzot plānu, pieprasa priekšfinansējumu, Komisija izmaksā priekšfinansējumu līdz pat 13 % apmērā no finansiālā ieguldījuma. Atkāpjoties no Finanšu regulas 116. panta 1. punkta, Komisija pēc iespējas veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 18. pantā minētās juridiskās saistības.
	2. Gadījumos, kad saskaņā ar šā panta 1. punktu tiek izmaksāts priekšfinansējums, finansiālo ieguldījumu proporcionāli pielāgo.

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Piemērojot atkāpi, to dalībvalstu ieguldījums, kuras finansē pasākumus un tiešo ienākumu atbalstu un kuru IKP uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās nepārsniedz 75 % no Savienības vidējā rādītāja laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, nav lielāks par 40 % no to plānos iekļauto 6. panta 2. punktā minēto pasākumu un investīciju aplēstajām kopējām izmaksām.

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;	i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mājsaimniecībām un mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem, ko, visticamāk, skars degvielas cenu kāpuma ietekme, attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai plāns ir sagatavots un izstrādāts, nodrošinot visu attiecīgo sociālo partneru un ieinteresēto personu efektīvu līdzdalību saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 8. pantā noteikto partnerības principu;

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiib) to, vai plānā ir iekļauta ietekmes uz dzimumu līdztiesību analīze un skaidrojums par to, kā plānā ietvertie pasākumi un investīcijas risinātu enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības dzimumu dimensiju un veicinātu dzimumu līdztiesības integrēšanu; attiecībā uz pasākumiem, ar ko sniedz tiešu mājsaimniecības izdevumu atbalstu sievietēm, — to, vai minēto pasākumu izmaksas veido summu, kas ir vismaz 60 % no kopējā valsts piešķīruma tiešajam izdevumu atbalstam;

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiic punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiic) to, vai ir sagaidāms, ka plāns nodrošinās, ka tajā iekļautie pasākumi vai investīcijas nenāks par labu uzņēmumiem, kuri neievēro piemērojamos darba nosacījumus, kas izriet no attiecīgajiem valsts darba tiesību aktiem un koplīgumiem;

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiid punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiid) to, vai plāns atbilst nosacījumiem un izņēmumiem, kas noteikti 5. panta 3.a un 3.b punktā;

Grozījums Nr.  100

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša un ilgtspējīga ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

Grozījums Nr.  101

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) to, vai ar attiecīgās dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;	ii) to, vai ar attiecīgās dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti, un vai ir norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;

Grozījums Nr.  102

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī;	i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sociālekonomisko situāciju valstī;

Grozījums Nr.  103

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) Lai novērtētu saskaņotību, Komisija ņem vērā to, vai plānā ietvertie pasākumi un investīcijas ir saskaņotas darbības.	d) Lai novērtētu saskaņotību, Komisija attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus kritērijus:

Grozījums Nr.  104

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – i punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	i) to, vai plānā ietvertie pasākumi un investīcijas ir saskaņotas darbības;

Grozījums Nr.  105

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – d apakšpunkts – ii punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ii) to, kā plānā ietvertie pasākumi un investīcijas mijiedarbojas ar citām rīcībpolitikas jomām un finansēšanas programmām un nodrošina sinerģiju un saskaņotību ar Savienības 2030. gada mērķrādītājiem un politikas mērķiem, kā arī Savienības apņemšanos īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Grozījums Nr.  106

 

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Minēto lēmumu publisko.

Grozījums Nr.  107

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un iestādēm reģionālā līmenī var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  108

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus.	3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurš ir publiski pieejams un kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus.

Grozījums Nr.  109

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.	5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un transporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un vispārējam mērķim sekmēt enerģētiskās un transporta nabadzības izskaušanu, vienlaikus sasniedzot Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājus. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

Grozījums Nr.  110

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2024. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.

Grozījums Nr.  111

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.	1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

Grozījums Nr.  112

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Īstenojot fondu, Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, lai nodrošinātu līdzekļu aizsardzību saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām gadījumā, ja dalībvalstīs tiek pārkāpti tiesiskuma principi. Šajā nolūkā Komisija nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu.

Grozījums Nr.  113

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:	Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp Modernizācijas fondu, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

Grozījums Nr.  114

 

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst šā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.	2. Savienības finansējuma saņēmēji nemainīgi atzīst šā finansējuma izcelsmi, lai nodrošinātu tā redzamību un izsekojamību (jo īpaši saskarē ar labuma guvējiem un darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

Grozījums Nr.  115

 

Regulas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja netiek pildīti 1. un 2. punktā minētie pienākumi, Komisija ir pilnvarota veikt pasākumus, piemēram, atlikt līdzekļu piešķiršanu.

Grozījums Nr.  116

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija uzrauga fonda īstenošanu un novērtē tā mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar pasākumiem, kas veikti ar fonda atbalstu.	2. Komisija ik gadu uzrauga fonda īstenošanu un novērtē tā mērķu sasniegšanu. Īstenošanas uzraudzība ir mērķtiecīga un samērīga ar pasākumiem, kas veikti ar fonda atbalstu.

Grozījums Nr.  117

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.	1. Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.

Grozījums Nr.  118

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Līdz 2030. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda sniegto ieguldījumu Savienības klimata un sociālo mērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam.

Grozījums Nr.  119

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Līdz 2033. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu.	2. Līdz 2033. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu izvērtējuma ziņojumu par fonda izlietojumu 2024.–2032. gadā.

Grozījums Nr.  120

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ex post izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.	5. Izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.

Grozījums Nr.  121

 

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no datuma, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) [gggg/nnn]64, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.	To piemēro no 2024. gada.
__________________
64 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) gggg/nnn…. (OV …..).] [Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK]

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 13.9.2021
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Henrike Hahn 16.9.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	28.2.2022
Pieņemšanas datums	28.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 11 5
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Gunnar Beck, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Carlo Calenda, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Claude Gruffat, Enikő Győri, Michiel Hoogeveen, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Costas Mavrides, Csaba Molnár, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Sirpa Pietikäinen, Dragoş Pîslaru, Evelyn Regner, Dorien Rookmaker, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin, Marco Zanni, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nicolaus Fest, Henrike Hahn, Eugen Jurzyca, Chris MacManus, Mick Wallace

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41	+
PPE	Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Georgios Kyrtsos, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Sirpa Pietikäinen, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Gilles Boyer, Carlo Calenda, Luis Garicano, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Dragoş Pîslaru, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Jonás Fernández, Aurore Lalucq, Pedro Marques, Costas Mavrides, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli
The Left	Chris MacManus, Dimitrios Papadimoulis, Mick Wallace
Verts/ALE	Rasmus Andresen, Henrike Hahn, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

11	-
ECR	Michiel Hoogeveen, Eugen Jurzyca, Dorien Rookmaker, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle
ID	Gunnar Beck, Nicolaus Fest
NI	Enikő Győri, Lefteris Nikolaou-Alavanos
Renew	Engin Eroglu, Caroline Nagtegaal

 

5	0
ID	France Jamet, Marco Zanni
S&D	Csaba Molnár
Verts/ALE	Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.4.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Beata Szydło

 

ĪSS PAMATOJUMS

Balstoties uz Eiropas zaļā kursa stratēģiju un ietekmes novērtējumu, Komisijas paziņojumā "2030. gada klimata mērķrādītāja plāns" ierosināts palielināt Savienības ieceru vērienu un nākt klajā ar visaptverošu plānu, ar kuru atbildīgā veidā palielināt Savienības 2030. gada saistošo mērķrādītāju — sasniegt vismaz 55 % neto emisijas samazinājumu. Savienība 2030. gada mērķrādītāju palielināja atbilstoši mērķim, kāds paredzēts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, proti, ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C.

Eiropadome savā 2020. gada decembra sanāksmē apstiprināja Savienības jauno saistošo mērķrādītāju 2030. gadam. 2021. gada 25. maijā Eiropadome atkārtoti apstiprināja šos secinājumus un aicināja Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu paketi kopā ar analīzi par ietekmi uz vidi, ekonomiku un sociālo jomu dalībvalstu līmenī. Abi šie mērķi — gan Savienības klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, gan starpposma mērķrādītājs līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas vismaz par 55 % — ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 ("Eiropas Klimata akts").

Lai īstenotu Eiropas Klimata aktu un Eiropadomes secinājumus, Komisija ir pārskatījusi pašlaik spēkā esošos tiesību aktus klimata un enerģētikas jomā un ierosina tiesību aktu paketi "Gatavi mērķrādītājam 55 %".

ES vērienīgākās ieceres klimata jomā nozīmē, ka būs vajadzīgs visu ekonomikas nozaru lielāks ieguldījums. Šīs pārmaiņas neizbēgami izraisīs cenu kāpumu, kas skars mājsaimniecības, transporta lietotājus un mikrouzņēmumus. Īpaši un nesamērīgi tiks skartas neaizsargātas mājsaimniecības, transporta lietotāji un mikrouzņēmumi, un ietekme Eiropas Savienībā var atšķirties atkarībā no vidējiem ienākumiem un citiem apstākļiem dažādās dalībvalstīs. Sociālais klimata fonds tiek veidots ar mērķi mazināt šo ietekmi ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar ko plānots vidējā termiņā vai ilgtermiņā samazināt atkarību no fosilajām degvielām un fosilā kurināmā, šādā nolūkā kāpinot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

Augošās enerģijas cenas un Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas pierāda to, cik svarīga ir cīņa pret enerģētisko nabadzību — cīņa, kurā Sociālajam klimata fondam var būt svarīga loma. Daudziem eiropiešiem jau tagad grūtības rada pieaugušie enerģijas rēķini, kam jāatvēl liela daļa mājsaimniecību ienākumu. Augsti klimata mērķi šajā cīņā rada jaunus uzdevumus, kuri dažādās ES dalībvalstīs būs dažādi, jo tajās bijuši atšķirīgi sākotnējie risinājumi un politikas līdzekļu izvēle. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir svarīgi Sociālajā klimata fondā ņemt vērā šos dalībvalstu atšķirīgos sākumpunktus un pārveides ceļus.

Viņa uzskata, ka klimata pārejai, kurā ņemtas vērā visu iedzīvotāju vajadzības, jābūt taisnīgai un tā nedrīkst veicināt ekonomikas apstākļu pasliktināšanos visneaizsargātākajiem reģioniem vai sociālajām grupām. Turklāt pārveidi nevar sekmīgi īstenot bez pienācīga sabiedrības atbalsta.

Tāpēc viņa centīsies rast risinājumus, kas nekaitēs nabadzīgākajām valstīm un reģioniem, kā arī visneaizsargātākajām sociālajām grupām.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, jebkādām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomas izmaiņām būtu jārada papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar tiešajiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāuzlabo piekļuve ilgtspējīgiem, efektīviem un kvalitatīviem mājokļiem, kā arī bezemisiju un mazemisiju mobilitātei, jāveicina enerģētikas un transporta nabadzības izskaušana un jāsniedz jaunas kvalitatīvu darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tomēr pietiekamu, stabilu un taisnīgu investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu un uzlādes infrastruktūru. Ikgadējai indeksācijai laika gaitā būtu jāpalielina šā fonda apjoms, lai nodrošinātu investīciju turpināšanos.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.	(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var saasināt nevienlīdzību un nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus, mazaizsargātus MVU un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos, jo īpaši lauku, perifēros un izolētos apgabalos, mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās un tādos apgabalos, kas cieš no smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem vai kur vērojama demogrāfiskā lejupslīde, nevar piekļūt alternatīviem, starpsavienotiem, efektīviem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.	(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti, mainot Direktīvas 2003/87/EK darbības jomu, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo un ekonomisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitralitātes politiku, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Lai maksimāli palielinātu efektivitāti, vajadzētu būt iespējai apvienot fondu ar citiem ES finansējuma avotiem, jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānismu.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.	(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecībām trūkst piekļuves pamata energopakalpojumiem, kas nodrošina pienācīgu dzīves un veselības līmeni, tostarp pienācīgai siltumapgādei, dzesēšanai, apgaismojumam un enerģijai iekārtu darbināšanai, ņemot vērā attiecīgās valsts kontekstu, esošo sociālo politiku un citas attiecīgās politikas jomas. Šo piekļuves trūkumu var izraisīt nepietiekams ienākumu līmenis un augstas enerģijas cenas, turklāt attiecīgā gadījumā to var vēl vairāk saasināt energoneefektīvs mājoklis. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, nodrošināt ilgstošus risinājumus un efektīvi apkarot enerģētisko nabadzību spēj vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija un atjaunīgās enerģijas risinājumi, principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošana un uz mājsaimniecībām orientēti informētības veicināšanas pasākumi.
__________________	__________________
32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).	32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti, oglekļa cenu noteikšanas un pieaugošo enerģijas cenu ēku un autotransporta nozarēs sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot un uzglabājot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.	(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē un uzlādes infrastruktūrā. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pārkārtošanās uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada pāreja un pārkārtošanās uz klimatneitralitāti.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.	(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgas pārkārtošanas procesā būtu nepieciešams mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina ilgtermiņa investīcijas ēku pilnīgā un pakāpeniskā pilnīgā renovācijā, kā arī cenas ziņā pieejamā un ilgtspējīgā mobilitātē, ko atbalsta šis fonds, kā daļu no holistiskas un ilgtermiņa stratēģijas efektīvai enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības novēršanai. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Renovācijas darbos būtu jāņem vērā azbestu saturošu materiālu klātbūtne ēkās, un, modernizējot ēkas energoefektivitātes nolūkos, šie materiāli būtu jādemontē un jānodrošina, ka azbests no ēkām nenonāk apkārtējā vidē.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.	(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Pasākumi, kas saistīti ar vecu un neefektīvu apkures sistēmu nomaiņu, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargāto mājsaimniecību un mazaizsargāto mikrouzņēmumu atbalstam, arī jāuzskata par tādiem, kam nav būtiskas ietekmes uz šo mērķi un kas atbilst iepriekšminētajam principam.
__________________	__________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Sievietes nesamērīgi vairāk cieš no enerģētiskās un mobilitātes nabadzības sakarā ar atšķirībām nodarbinātībā un darba samaksas un pensijas līmeņa atšķirībām. Tieši viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm un lielām ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, izstrādājot, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.	(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāsagatavo ciešā sadarbībā ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, ievērojot Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, un tie jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.
__________________	__________________
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.	(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, nepalielinot administratīvo slogu, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.
__________________	__________________
36 [Pievienot atsauci]	36 [Pievienot atsauci]
37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.	37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).	39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).
40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).	40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti.	(22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, kā arī jāsniedz tehniskais atbalsts, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti. Lai nodrošinātu, ka mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti MVU un mazaizsargāti mikrouzņēmumi var saņemt fonda atbalstu pēc iespējas drīzāk, plāni būtu efektīvi jāīsteno, sākot no fonda spēkā stāšanās brīža, tādēļ Komisijai vajadzētu sniegt priekšfinansējumu līdz 15 % apmērā no dalībvalstu finansiālā ieguldījuma.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no izmaiņām Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 40 % no savas programmas kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod tiešu labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem, MVU un transporta lietotājiem, tostarp tiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, cilvēkiem, kuri dzīvo nomaļos un izolētos rajonos, mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās un tādās teritorijās, kas cieš no smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem vai kur vērojama demogrāfiskā lejupslīde, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos); fonda atbalsta nosacījumi nerada nekādu birokrātisku slogu vai papildu izmaksas mājsaimniecībām un īres ēku iemītniekiem.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, kas nevienu neatstāj novārtā, mazinot šīs pārkārtošanās sociālo ietekmi un veicinot sociāli taisnīgu emisiju samazināšanu transporta un ēku nozarēs. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus, mazaizsargātus MVU un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, tostarp atjaunīgās enerģijas integrāciju un uzglabāšanu, un paplašināt efektīvas un cenas ziņā pieņemamas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību, vienlaikus saglabājot tehnoloģisko neitralitāti.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā;	1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas— sienu, jumta, grīdas— izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, elektroinstalācijas modernizācija un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā, kā arī tās uzglabāšana, un tā ietver visus ar drošību saistītos atjaunošanas darbus, ko veic vienlaikus, piemēram, seismisko drošību, elektrodrošību, dūmu detektorus un dūmu pārvaldību;

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1a) "ēku pilnīga renovācija" ir pilnīga renovācija, kā definēts [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) 2. panta 19. punktā, COM(2021)0558 final (ĒEED)];

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1b) "energoefektivitāte pirmajā vietā" ir princips "energoefektivitāte pirmajā vietā", kā tas definēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 18. punktā;

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9a) "mazie vai vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kā definēts Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK1a pielikuma 2. pantā;
	__________________
	1a Komisijas Ieteikums (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) "transporta lietotāji" ir mājsaimniecības vai mikrouzņēmumi, kas izmanto dažādus transporta veidus un mobilitātes risinājumus;	10) "transporta lietotāji" ir mājsaimniecības, mikrouzņēmumi vai MVU, kas izmanto dažādus transporta veidus un mobilitātes risinājumus;

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;	11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski ietekmē enerģijas cenu pieaugums;

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas;	12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski ietekmē pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, un kuriem ir nepieciešams atbalsts pārejai uz ilgtspējīgākiem transporta veidiem;

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12a) "mazaizsargāti mazie vai vidējie uzņēmumi" jeb "MVU" ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kurus būtiski ietekmē pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai autotransporta līdzekļu modernizēšanai, kurus tie izmanto darījumdarbībai;

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.	1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas ir minēts Regulas(ES)2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku, attiecīgā gadījumā pirms tam gan organizējot apspriešanos ar reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā ar mazaizsargātiem iedzīvotājiem, gan piemērojot partnerības principu. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus un efektīvus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Plānos maksimāli ņem vērā principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Dalībvalstis ņem vērā nesen publicēto ieteikumu un vadlīnijas par principa īstenošanu1a, kurās ir izskaidrots, kā plānošanas, politikas un investīciju lēmumi var samazināt enerģijas patēriņu vairākās svarīgās nozarēs, tai skaitā enerģētikas un transporta nozarē.
	__________________
	1a Komisijas Ieteikums (2021. gada 28. septembris, C(2021)7014 final) par principu "energoefektivitāte pirmajā vietā": no principiem pie prakses. Vadlīnijas un piemēri principa ieviešanai lēmumu pieņemšanā enerģētikas nozarē un ārpus tās.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.	2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz uzraudzītu pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, pieaugošās enerģijas cenas un/vai emisiju cenu noteikšanas ietekme uz elektroenerģiju, siltumapgādi un transportu, vienlaikus ātri nodrošinot ilgtermiņa risinājumu enerģijas un transporta izmaksu samazināšanai, veicot renovāciju un citus pasākumus, kas ir paredzēti šīs regulas 6. panta darbības jomā, turklāt bez papildu izmaksām gala saņēmējam.

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;	a) finansē pasākumus un investīcijas energosnieguma uzlabošanai, ēku energoefektivitātes palielināšanai un to drošības nodrošināšanai, īstenojot aktīvos un pasīvos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, veicot elektrodrošības, ugunsdrošības un seismiskās drošības pārbaudes un renovāciju, veicot ēku renovāciju un uz vietas un tuvumā uzstādot iekārtas enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, kā arī tās uzglabāšanai, lai apmierinātu iedzīvotāju enerģijas vajadzības, tostarp siltumapgādei un aukstumapgādei;

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) sniedz finansiālu un tehnisku atbalstu atjaunojamās enerģijas kopienām un sabiedrības virzītiem vietējās attīstības projektiem pilsētu un lauku apvidos, tostarp vietējām energosistēmām, kā arī nosaka kārtību, saskaņā ar kuru iesaistās un veido tās spējas vietējā līmenī, kas jau tapušas, īstenojot iedzīvotāju projektus;

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ab) finansē pasākumus tādu nemonetāru šķēršļu novēršanai, kas kavē ēku energoefektivitātes uzlabošanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu, kā arī tādu šķēršļu novēršanai, kas liedz ilgtspējīgas mobilitātes un sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību, nolūkā apkarot enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību; tie var ietvert ieteikumus enerģētikas jomā un konsultāciju pakalpojumus, tostarp kopienas līmenī;

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.	b) finansē pasākumus un investīcijas ar ilgstošu ietekmi, lai palielinātu bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumu ieviešanu un izmantošanu, jo īpaši lauku, nomaļos un izolētos rajonos, mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās un tādās teritorijās, kas cieš no smagiem nelabvēlīgiem apstākļiem vai kur vērojama demogrāfiskā lejupslīde, tostarp informatīvu atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kas vajadzīga šo pasākumu un investīciju īstenošanai, vienlaikus ievērojot tehnoloģisko neitralitāti;

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Plānus publisko un dara pieejamus.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;	a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu un 6. pantu nolūkā apkarot enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) konkrēti papildpasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī informācija par pasākumu un investīciju esošu vai plānotu finansēšanu, izmantojot citus Savienības, starptautiskus, publiskus vai privātus avotus;	b) konkrēti papildpasākumi, kas ir nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī informācija par pasākumu un investīciju esošu vai plānotu finansēšanu, izmantojot citus Savienības, starptautiskus, publiskus vai privātus avotus;

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt mājokļu īpašniekus un izīrētājus, lai viņi ievērotu minimālos energoefektivitātes standartus, tostarp sniedzot sociālos aizsardzības pasākumus;

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;	c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem, uz MVU un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi, mazaizsargātie MVU un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē attiecīgā reģionālā sadalījuma līmenī un dalīti pēc dzimuma, ņemot vērā tādas valstu īpatnības kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;	d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem, piemēram, renovācijas pasākumiem, investīcijām sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībā un paplašināšanā, kā arī tehnoloģiskajā digitālajā infrastruktūrā, ir paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu, MVU un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;	e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji, saskaņā ar kuriem samazina mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu, mazaizsargātu MVU skaitu, un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas ir jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) tā priekšfinansējuma apjoma aplēse, kas nepieciešams pasākumu īstenošanas uzsākšanai;

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) pasākumi, ar kuriem novērš birokrātisko slogu mājsaimniecību saņēmējiem, kam tiek sniegts fonda atbalsts;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis sagatavo sīki izstrādātu komunikācijas stratēģiju, kuru tās izmantos, lai uzrunātu un informētu cilvēkus, kuri ir enerģētiski nabadzīgi un/vai transporta nabadzīgi vai kuri par tādiem var kļūt. Dalībvalstis sniedz informāciju galasaņēmējiem par tiesībām saņemt finansējumu un tā saņemšanas kārtību, kā arī nodrošina personīgo palīdzību un konsultācijas.

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Plāni ir saskanīgi ar informāciju, kas sniegta, un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā un attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1057, to kohēzijas politikas darbības programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/105855, to atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24156, to ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES un to atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Plāni papildina taisnīgas pārkārtošanās plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105657.	2. Plāni ir saskanīgi ar informāciju, kas sniegta, un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā un attiecībā uz Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1057, to kohēzijas politikas darbības programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/105855, to atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24156, to ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES un to atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Tie arī papildina teritoriālos taisnīgas pārkārtošanās plānus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105657, un tāpēc visi šie finanšu instrumenti palielina pasākumu sinerģiju, vienlaikus novēršot un nepieļaujot nekādu dubulta finansējuma iespēju.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) ēku renovāciju;	b) ēku renovāciju, panākot ievērojamu enerģijas izmaksu ietaupījumu;

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;	c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu, vienlaikus ievērojot tehnoloģisko neitralitāti;

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.	e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu, mazaizsargātu MVU un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos, dalījumā pēc dzimuma.

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) drošības uzlabojumiem, jo īpaši attiecībā uz to ēku skaita samazināšanu, kurās darbojas nedrošas elektroiekārtas, un dūmu detektoru, kā arī dūmu pārvaldības, seismiskās drošības un automātiskās ugunsdzēšanas iekārtu plašāku uzstādīšanu;

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	eb) fonda atbalsta uzņēmumiem saistīšanu ar nosacījumu, ka tie ievēro piemērojamos darba nosacījumus un darba devēju pienākumus, kas izriet no darba tiesībām un/vai koplīgumiem;

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.	1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:	2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut šādu pasākumu un ilgtermiņa investīciju ar ilgstošu ietekmi izmaksas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem ir plānots:

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;	a) atbalstīt ēku renovāciju, piemēram, pilnīgu un pakāpenisku pilnīgu renovāciju, attiecībā uz sociālajiem mājokļiem un trūcīgām teritorijām, jo īpaši cilvēkiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, šādu atbalstu veido finansiāls atbalsts vai nodokļu stimuli, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām, vienlaikus nodrošinot, ka renovācijas izmaksas neietekmē mājsaimniecības, jo īpaši īrniekus;

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) ar finansiālu atbalstu vai nodokļu stimuliem veicināt īpašumtiesības uz mājokļiem ar labiem energoefektivitātes rādītājiem;

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;	b) veicināt ēku dekarbonizāciju, tostarp to siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtu un sadzīves ierīču darbināšanas un ēdiena gatavošanas iekārtu elektrifikāciju un digitalizāciju tajās, kā arī enerģijas integrāciju un uzglabāšanu, kas veicina energotaupību, kā noteikts [ĒEED];

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītu renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;	c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras to centienos izstrādāt un sniegt drošus un cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus, tostarp tādus, kuros izmanto ilgtspējīgus un inovatīvus būvmateriālus, pilnībā ievērojot aprites ekonomikas principu, un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) nodrošināt mērķorientētu informāciju, atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kas vajadzīga, lai īstenotu ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus un nodrošinātu piekļuvi bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumiem;

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	cb) atbalstīt pienācīgu aizsardzības pasākumu iekļaušanu ēku renovācijas procesā, jo īpaši attiecībā uz vismazāk aizsargātajiem iemītniekiem, tostarp tehniskās palīdzības un finansiālā atbalsta veidā;

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;	d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, velosipēdiem un citiem transportlīdzekļiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks, kā arī bez papildu izmaksām jāīsteno ilgtermiņa risinājumi mājsaimniecību saņēmējiem;

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) atbalstīt mazaizsargātus MVU un mikrouzņēmumus, kad tie atjauno transportlīdzekļu parku, jo īpaši sniedzot individuālas konsultācijas par iespējamiem alternatīviem transportlīdzekļiem un mērķorientētu atbalstu jaunu bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļu iegādei;

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;	e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus, tostarp sociālās koplietošanas mobilitāti;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) atbalstīt publiskās un privātās struktūras attīstīt un sniegt cenas ziņā pieejamus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumus un saistošu, aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās.	f) veicināt digitālās savienojamības un tehnoloģiskos risinājumus nolūkā atbalstīt iedzīvotājus un publiskās un privātās struktūras to centienos turpināt attīstīt un sniegt efektīvus un cenas ziņā pieejamus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumus un saistošu, aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās.

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) veicināt digitālo savienojamību un tehnoloģiskos risinājumus ar mērķi sniegt atbalstu transporta nabadzības skartiem cilvēkiem lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos, lai viņi varētu piekļūt pamatpakalpojumiem vai sabiedriskajam transportam;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) atbalstīt pasākumus, kas saistīti ar veco un neefektīvo apkures sistēmu nomaiņu, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu mikrouzņēmumu atbalstam;

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.	svītrots

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem	Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem, MVU un transporta lietotājiem

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām un bezpeļņas struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi, mazaizsargāti MVU un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem.	Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem, MVU un transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2024. līdz, vēlākais, 2027. gadam ir vismaz 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir vismaz 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā var uzticēt ar Regulu (ES) 2021/1057 izveidotā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un Regulā (ES) 2021/1058 noteikto kohēzijas politikas darbības programmu vadošajām iestādēm īstenot pasākumus un investīcijas, par kuriem saņem šī fonda atbalstu, ņemot vērā minēto Savienības fondu sinerģiju un saskaņā ar fonda mērķiem. Dalībvalstis savos plānos norāda nodomu uzticēt šos pienākumus minētajām iestādēm.	2. Dalībvalstis atkarībā no savas valsts struktūras var brīvi izvēlēties, kurām iestādēm uztic īstenot pasākumus un investīcijas, par kuriem saņem fonda atbalstu. Ja dalībvalstis vēlas, tās attiecīgā gadījumā var uzticēt ar Regulu (ES) 2021/1057 izveidotā Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) un Regulā (ES) 2021/1058 noteikto kohēzijas politikas darbības programmu vadošajām iestādēm īstenot pasākumus un investīcijas, par kuriem saņem šī fonda atbalstu, ņemot vērā minēto Savienības fondu sinerģiju un saskaņā ar fonda mērķiem. Dalībvalstis savos plānos norāda nodomu uzticēt šos pienākumus minētajām iestādēm.

Grozījums Nr.  73

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem. Šīs izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai.	3. Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem. Šīs izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalsts var ierosināt papildu tehniskās palīdzības pasākumus nolūkā stiprināt publisko iestāžu un struktūru, saņēmēju un attiecīgo partneru spējas un efektivitāti, kas vajadzīgi fondu efektīvai pārvaldībai un izmantošanai.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja dalībvalsts, iesniedzot savu Sociālo klimata plānu, to pieprasa, Komisija veic priekšfinansējuma maksājumu līdz 15 % apmērā no finanšu iemaksas. Komisija veic attiecīgo maksājumu, ciktāl iespējams, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir uzņēmusies 18. pantā minētās juridiskās saistības. Tas nodrošinās, ka mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti MVU un mazaizsargāti mikrouzņēmumi pēc iespējas ātrāk varēs saņemt atbalstu no fonda.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdzfinansē vismaz 50 % no sava plāna aplēstajām kopējām izmaksām.	1. Dalībvalstis līdzfinansē vismaz 40 % no sava plāna aplēstajām kopējām izmaksām.

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;	i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ietekmes dēļ rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas(ES)2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas(ES)2018/1999 34.pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

Grozījums Nr.  77

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.	iii) to, vai plāns ietver inovatīvus un jau esošus pasākumus un investīcijas, tostarp digitālos risinājumos, ar ko mazina zaļās pārkārtošanās sociālo ietekmi, jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. un 2050. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem MVU un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) to, vai ar attiecīgās dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;	ii) to, vai ar attiecīgās dalībvalsts ierosinātajiem pasākumiem ir paredzēts nodrošināt plāna iedarbīgu uzraudzību un īstenošanu, tai skaitā visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti saskaņā ar partnerības principu, un vai ir norādīts paredzētais grafiks, atskaites punkti un mērķrādītāji, kā arī ar tiem saistītie rādītāji;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai ierosinātie pasākumi ir pietiekami efektīvi valsts līmenī un nerada nekādu papildu administratīvo slogu;

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija izvērtē grozīto plānu saskaņā a 15. pantu.	2. Komisija izvērtē grozīto plānu saskaņā ar 15. pantu un sniedz norādījumus par 6. panta 2. punktā paredzētajiem visefektīvākajiem pasākumiem un investīcijām.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.	5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību mērķim panākt enerģētiskās un transporta nabadzības izskaušanu, vienlaikus īstenojot Savienības mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16.pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas(ES, Euratom)2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2024. līdz, vēlākais, 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst šā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības finansējuma saņēmēji atzīst šā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu;	f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi uz enerģētisko un transporta nabadzību Savienībā;

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.	3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.
__________________	__________________
63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).	63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.9.2021
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Beata Szydło 1.10.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	2.2.2022
Pieņemšanas datums	20.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	57 9 10
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Pina Picierno, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Cornelia Ernst, Klemen Grošelj, Alicia Homs Ginel, Nora Mebarek, Jutta Paulus, Ernő Schaller-Baross, Susana Solís Pérez

 

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

57	+
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski
ID	Matteo Adinolfi, Paolo Borchia, Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Isabella Tovaglieri
NI	András Gyürk, Clara Ponsatí Obiols, Ernő Schaller-Baross
PPE	Pascal Arimont, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Pernille Weiss
Renew	Nicola Danti
S&D	Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Robert Hajšel, Alicia Homs Ginel, Ivo Hristov, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Nora Mebarek, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Pina Picierno, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa

 

9	-
ECR	Robert Roos, Jessica Stegrud
ID	Georg Mayer
Renew	Bart Groothuis, Mauri Pekkarinen
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Cornelia Ernst, Marisa Matias

 

10	0
ID	Markus Buchheit
PPE	Henna Virkkunen
Renew	Nicola Beer, Claudia Gamon, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Morten Petersen, Susana Solís Pérez

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas 

 

 

 

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (2.5.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Leila Chaibi

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

ES izvirzītais mērķis — līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti — ir būtisks, lai izvairītos no vissmagākajām klimata pārmaiņu sekām. Tomēr Eiropas Komisijas ierosinātie šā mērķa sasniegšanas līdzekļi rada jautājumus, jo īpaši attiecībā uz sociālo taisnīgumu un vides efektivitāti.

Mobilitātes jomā vairumā gadījumu mazaizsargātu mājsaimniecību un mikrouzņēmumu transporta izdevumi ir neelastīgi. Turklāt benzīna cenu pieaugums, kas tieši izriet no autotransporta iekļaušanas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS), galvenokārt samazinās mājsaimniecību pirktspēju, nepieļaujot reālu modālo pāreju uz dekarbonizētiem transportlīdzekļiem vai nobraukto attālumu samazināšanu. 

Tajā pašā laikā resursu — gan fosilā kurināmā, gan izejvielu — izsīkšana, globālās piegādes ķēdes pārrāvumi, kurus ir radījuši Covid-19 pandēmijas izraisītie traucējumi, cenu nestabilitāte un ģeopolitiskā spriedze, neizbēgami palielina mājsaimniecību un uzņēmumu pārejas uz dekarbonizētu ekonomiku izmaksas.

Tādēļ mērķis ir atbalstīt vismazāk aizsargātās personas, lai nodrošinātu, ka nepieciešamā ekoloģiskā pārkārtošanās ir sociāli taisnīga, neapgrūtinot arī mājsaimniecību un mikrouzņēmumu budžetus. Tā arī ir Sociālā klimata fonda izveides jēga. Lai panāktu saskaņotu un sociāli taisnīgu rīcību klimata jomā, būtu jāatsakās no ES ETS piemērošanas arī autotransportam un ēkām. Tajā pašā laikā Sociālā klimata fonda izveide un īstenošana ir jānodrošina ar finansējumu, kas nebūtu atkarīgs no autotransporta un ēku iekļaušanas ES ETS. Šajā ziņā kā finansējuma avotus var izmantot ieņēmumus no pašreizējās ES ETS vai jauniem pašu resursiem.

Tādējādi Sociālais klimata fonds būs uzskatāms par lielisku iespēju atbalstīt dalībvalstis tādu pasākumu īstenošanā, kas ir vajadzīgi, lai panāktu reālu transporta dekarbonizāciju. Šajā nolūkā Sociālā klimata fonda budžetam būs jābūt tādam, lai varētu veikt nepieciešamās investīcijas, un būs jānodrošina elastība, pateicoties kam, šīs investīcijas varēs veikt proaktīvi, pirms pārejas izmaksas nesāk apdraudēt investīciju spējas.

Lai gan nepārprotami ir jākoncentrējas uz strukturāliem pasākumiem, kas krasi samazina mūsu atkarību no oglekļa mobilitātes, tomēr ir jāpanāk līdzsvars, lai teritorijās, kurās efektīvas alternatīvas īstermiņā iespējamas nav, mazaizsargātas mājsaimniecības un mikrouzņēmumi varētu turpināt izmantot transportlīdzekļus, ar kuriem tie apmierina savas būtiskās sociālekonomiskās vajadzības.

Lai labāk apzinātu trūkumus un reaģētu uz dažādām problēmām, Eiropas tiesību aktos būtu jāievieš mobilitātes mazaizsargātības definīcija, kā tas jau ir izdarīts, paredzot enerģētisko mazaizsargātību. Turklāt ir jāņem vērā nevienlīdzība, no kuras jau cieš sievietes, un viņu pārvietošanās īpatnības. 

Visbeidzot, par prioritāru ir jānosaka sabiedriskā transporta attīstība, kas ir uzskatāma par galveno mobilitātes dekarbonizācijas līdzekli, jo īpaši nomaļos un lauku apvidos, kur piedāvājums un sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšana iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām neatbilst. Vienlaikus ir jāveicina aktīva mobilitāte, jo īpaši riteņbraukšana. 

 

 

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Pārkārtošanās izmaksas un pieaugošais enerģijas un izejvielu cenu svārstīgums, ko izraisa gan ar pārkārtošanos saistītie pielāgojumi, gan resursu izsīkšana, liek nodrošināt sociālo kompensāciju un vajadzīgos resursus, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos un aizsargātu visneaizsargātākās mājsaimniecības un mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, vienlaikus saglabājot augstu investīciju līmeni, ar kuru nodrošina sekmīgu zaļo pārkārtošanos.
__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi pietiekami, stabili un taisnīgi sadalīti resursi uz visu Sociālā klimata fonda darbības laiku.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.	(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums, visticamāk, nesamērīgi ietekmēs mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, kā arī mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri jau tagad lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, vēl vairāk saasinot jau pastāvošo nevienlīdzību cilvēkiem, kas dzīvo lauku, perifēros, attālos, tālākajos, salu, kalnu, mazapdzīvotos vai mazāk attīstītos reģionos un teritorijās, tostarp piepilsētu teritorijās.
	Lielākajā daļā gadījumu šīs mājsaimniecības, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, nevar piekļūt alternatīviem, savstarpēji savienotiem, efektīviem un cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem. Turklāt tie nereti ir atkarīgi no fosilajiem kurināmajiem un degvielām bez finansiālas spējas investēt dekarbonizētos transporta veidos un mazoglekļa alternatīvās, kas nozīmē mazas iespējas pielāgoties zaļās pārkārtošanās sekām. Vērienīga klimatrīcība palīdzētu Savienībai samazināt savu atkarību no fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa. Sociālais klimata fonds papildina minētos pasākumus nolūkā atbalstīt dalībvalstis un palīdz nodrošināt ilgstošus strukturālus risinājumus enerģētiskās un mobilitātes nabadzības izskaušanai visā Savienībā.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.	(11) Tādēļ līdztekus dalībvalstu sociālajiem klimata plāniem ES līmenī būtu jāizveido Sociāls klimata fonds, lai nodrošinātu iekļaujošu un taisnīgu zaļo pārkārtošanos, kas nevienu neatstāj novārtā.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.	(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības līmeni. Enerģijas nodrošināšana ir būtiska, un piekļuve cenas ziņā pieejamiem energopakalpojumiem ir viena no sociālajām pamattiesībām, kas ir svarīga sociālajai iekļaušanai. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt pamata energopakalpojumiem, kas ir pamats pienācīgam dzīves un veselības līmenim, tostarp pienācīgai siltumapgādei, dzesēšanai, apgaismojumam un enerģijai iekārtu darbināšanai. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts sniedz tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi un investīcijas, kuru mērķis ir izbeigt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un degvielām, jo īpaši ilgtspējīga energorenovācija, ilgtspējīgu un viedu mobilitātes risinājumu ieviešana, kas būtu cenas ziņā pieejami, efektīvi, droši un piekļūstami visiem lietotājiem, arī personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām.
__________________	__________________
32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).	32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Mobilitātes nabadzībai nav pievērsta pietiekama uzmanība, un nav nekādas skaidras Savienības vai valstu līmeņa definīcijas. Tomēr šī problēma kļūst aizvien aktuālāka un steidzamāk risināma, ņemot vērā nepieciešamību dekarbonizēt transportu, augstās degvielas cenas vai lielo atkarību no transporta pieejamības, piekļūstamības un ikdienas mobilitātes vajadzību izmaksām, it sevišķi lauku, attālos un citos nelabvēlīgākā situācijā esošos apgabalos. Tādēļ būtu jānosaka plaša Savienības līmeņa definīcija, lai pievērstos atbalsta un uzraudzības prakses pieejām. Mobilitātes nabadzība var radīt ar transportu saistītu sociālo atstumtību.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Savienība un tās dalībvalstis nespēs sasniegt savus klimata un vides mērķus, ja netiks pienācīgi risināta enerģētiskā un transporta nabadzība. Tomēr, neraugoties uz apkopotajiem datiem par enerģētisko nabadzību, pašlaik nav Savienības līmeņa standarta definīciju nedz attiecībā uz enerģētisko, nedz transporta nabadzību Savienībā. Rezultātā patlaban nav pieejami pārredzami un salīdzināmi dati par mobilitāti un ir nepietiekami dati par enerģētisko nabadzību Savienībā, un tas neļauj efektīvi uzraudzīt un novērtēt progresu valstu līmenī. Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu zaļās pārkārtošanās sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī uz mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Fondam būt jāveicina taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un to iekšienē, vienlaikus mazinot enerģētiskās un transporta nabadzības risku pārkārtošanās laikā. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pielāgotiem un mērķtiecīgiem pasākumiem un investīcijām ar ilgstošu ietekmi, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, i) uzlabojot ēku energoefektivitāti un piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, lai nodrošinātu ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot enerģiju no ilgtspējīgiem, atjaunīgiem, mazoglekļa un bezoglekļa energoresursiem; ii) nodrošinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību un cenas pieņemamību mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem, tostarp:
	– labāku sabiedrisko transportu (kvalitāti, regularitāti un tīklu),
	– privāto bezoglekļa un mazoglekļa mobilitāti,
	– pievilcīgu un drošu aktīvo mobilitāti,
	– bezemisiju ilgtspējīgu koplietojamo mobilitāti,
	– autoparka atjaunošanu,
	– uzpildes un uzlādes infrastruktūras ieviešanu,
	– citus apvienotos multimodālas mobilitātes pakalpojumus.
	Īpaša uzmanība būtu jāpievērš cilvēkiem lauku, attālos un citos nelabvēlīgākā situācijā esošos apgabalos, kur atbalsts bezemisiju un mazemisiju privātai mobilitātei nereti ir sevišķi būtisks, jo trūkst efektīvas alternatīvas.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Lai nodrošinātu, ka darbaspēkam ir prasmes, kas nepieciešamas zaļās pārkārtošanās īstenošanai, būtiska ir kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamība visiem. Tādēļ taisnīgas pārkārtošanās aspekti būtu jāiekļauj valstu prasmju stratēģiju izstrādē un īstenošanā saskaņā ar Eiropas Prasmju programmu un ES jauno atjaunināto industriālo stratēģiju1a. Svarīgs elements būs arī prasmju partnerības saskaņā ar Prasmju pilnveides paktu. Jaunākā informācija par darba tirgu un prasmēm, kā arī prognozes, tai skaitā reģionālā, nozaru un profesiju līmenī, ļauj noteikt un prognozēt attiecīgo profesiju un transversālo prasmju vajadzības, arī kā pamats mācību programmu pielāgošanai, lai tās atbilstu prasmju vajadzībām zaļās pārkārtošanās īstenošanai. Profesionālajai izglītībai un apmācībai (PIA) būtu jāsniedz iespēja jauniešiem un pieaugušajiem, jo īpaši sievietēm, apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai sekmīgi iekļautos zaļās pārkārtošanās procesā1b. Māceklība un apmaksāta stažēšanās, tostarp spēcīgi apmācības komponenti, jo īpaši jauniešiem, veicina pāreju darba tirgū, jo īpaši uz darbībām, kas veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, un nozarēs, kurās ir īpašs prasmju trūkums. Lai nodrošinātu prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās vajadzības, būtu jāveicina lielāka pieaugušo līdzdalība mūžizglītībā, cita starpā dodot iespēju personām meklēt viņu vajadzībām pielāgotas mācības, kā arī izmantojot īsus, kvalitatīvi nodrošinātus kursus par prasmēm, kas saistītas ar zaļo pārkārtošanos, pamatojoties uz Eiropas pieeju mikrodiplomiem, un tas arī atvieglos šādu kursu rezultātu novērtēšanu un atzīšanu.
	_________________
	1a Komisijas paziņojums "2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai", COM(2021)0350 final.
	1b Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Būtu jāatbalsta piekļuve kvalitatīvai nodarbinātībai, jo īpaši sniedzot pielāgotu palīdzību darba meklēšanā un organizējot elastīgus un modulārus mācību kursus, kas vajadzības gadījumā vērsti arī uz zaļajām un digitālajām prasmēm. Būtu jāapsver arī iespēja veidot labi izstrādātas, mērķorientētas un konkrētos termiņos īstenojamas nodarbinātības programmas, kas ar apmācības palīdzību sagatavo atbalsta saņēmējus, jo īpaši neaizsargātās situācijās esošus cilvēkus, turpmākai dalībai darba tirgū.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c) Darbvietu radīšanai ir izšķiroša nozīme šīs regulas kontekstā, jo īpaši teritorijās, kuras zaļā pārkārtošanās attiecīgā gadījumā skar visvairāk. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatvieglo mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuve finansējumam un tirgiem, lai veicinātu konkurētspēju, inovāciju un nodarbinātību visā vienotajā tirgū, tostarp nozarēs, kurām ir stratēģiska nozīme valsts un vietējā kontekstā.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.	(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz tālāk izklāstītie mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem pietiekami resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu pieejamībā un integrētos mobilitātes pakalpojumos, tostarp pievilcīgā un drošā aktīvajā mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un mobilitātes nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā pakāpeniski izbeigt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskā sektora iestādēm, pilsonisko sabiedrību, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga un ieļaujoša, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiskās un transporta nabadzības novēršanu, it sevišķi attiecībā uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.	(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, mērķtiecīgs un pagaidu tiešais atbalsts tiem, kas dzīvo enerģētiskajā un transporta nabadzībā, var palīdzēt samazināt enerģijas un mobilitātes izmaksas līdz brīdim, kad tiks veiktas lielākas strukturālās investīcijas. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un mobilitātes nabadzības pamatiemeslus. Tomēr šo atbalstu varētu uzskatīt par veidu, kā vismazāk aizsargātajām personām palīdzēt pārvietoties, lai apmierinātu viņu sociālekonomiskās pamatvajadzības. Tiesībām saņemt šādu tiešu atbalstu vajadzētu būt saskaņotām ar to attiecīgo direktīvu un regulu pakāpenisku ieviešanu, kuras skar paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %" iekļautās mazaizsargātās grupas, un šis atbalsts būtu jāvērš uz cilvēkiem, kas cieš no enerģētiskās un transporta nabadzības. Šāds atbalsts būtu jāsniedz, neradot pārāk lielu administratīvo slogu tā saņēmējiem.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Fondam būtu jāatbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Savienības pienākumam saskaņā ar ANO Konvencijai par personu ar invaliditāti tiesībām un ANO Programmai 2030. gadam, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.	(18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs vismaz 30 % no kopējiem Savienības budžeta un Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem izmantot klimatisko mērķu atbalstīšanai un iecere 2024. gadā 7,5 % no ikgadējiem izdevumiem saskaņā ar DFS novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai un 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.
_________________	_________________
33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).	33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Sievietes ne tikai nesamērīgi cieš no klimata pārmaiņām, bet arī saskaras ar zaļās pārkārtošanās izmaksām nodarbinātības, ienākumu, darba samaksas un pensiju plaisu dēļ, tādēļ viņām ir lielāks risks nonākt enerģētiskajā un transporta nabadzībā. Viņas arī 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols, kurām ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Sievietēm ir atšķirīgas un sarežģītākas mobilitātes vajadzības nekā vīriešiem, un viņas biežāk izmanto sabiedrisko transportu. Tādēļ viņas arī vairāk skar sabiedriskā transporta drošums, regularitāte, cenas pieejamība un kvalitāte1a. Tā kā transports ir faktors, kas var tieši palielināt nabadzību un sociālo atstumtību, un, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot, īstenojot un uzraugot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām.
	__________________
	1a IPOL pētījums "Women and transport" (Sievietes un transports), pieejams šeit: https://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document/IPOL_STU(2021)701004.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Plānos iekļauto pasākumu īstenošana būs atkarīga no pietiekama darbaspēka. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpapildina plāni, izmantojot citas attiecīgās Savienības darbības un programmas, lai nodrošinātu darba ņēmēju pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu nolūkā sniegt labās iespējas, it sevišķi darbvietās saistībā ar ēku renovāciju, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu ražošanu, kā arī alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjomam būtu jāatbilst stabiliem un pietiekamiem resursiem, kas atbilst finansiālajām vajadzībām fosilo degvielu un kurināmā patēriņa un atkarības no šāda patēriņa samazināšanai, kā arī zaļās pārkārtošanās sociālās ietekmes mazināšanai. Eiropas Revīzijas palāta1a ir aprēķinājusi, ka ES 55 % siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma mērķrādītāja sasniegšanai līdz 2030. gadam katru gadu no 2021. līdz 2030. gadam transporta nozarei vajadzēs 736 miljardus EUR, ietverot publiskos izdevumus1b 31,4 miljardu EUR apmērā gadā1c. Paredzētais finansējums būt jāapspriež ES budžeta ietvaros un saistībā ar resursu piešķiršanu Eiropas Parlamenta un Padomes starpā, ņemot vērā pārkārtošanās izmaksu attīstību un pieejamos resursus. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šo īpatsvaru varētu koriģēt, ņemot vērā to dažādos izejas punktu un ienākumu līmeņus, skatoties pēc IKP uz iedzīvotāju un par atsauces gadiem izmantojot gadus līdz 2022. gadam, lai ņemtu vērā ārkārtas apstākļus.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	1a ES rīcība enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā, 2017. gads, Eiropas Revīzijas palāta, https://op.europa.eu/webpub/eca/lr-energy-and-climate/en/
	1b Covid-19 recovery: investment opportunities in deep renovation in Europe, 2020. gada maijs, Eiropas Ēku energoefektivitātes institūts, https://www.bpie.eu/wp-content/uploads/2020/05/Recovery-investments-in-deep-renovation_BPIE_2020.pdf
	1c Financing the Social Climate Fund, 2022. gada februāris, WWF.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai sekmētu investīcijas aprīkojumā un precēs, kas ļauj labāk pielāgoties pārkārtošanās izmaksām, un lai nodrošinātu plānos paredzētā atbalsta efektīvu īstenošanu jau no pirmajiem Sociālā klimata fonda darbības gadiem, būtu jāparedz iespēja, ka līdz 13 % no dalībvalstu finansiālā ieguldījuma Komisija var izmaksāt kā priekšfinansējumu.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod tiešu labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un uzņēmumiem, kā arī transporta lietotājiem, kurus īpaši skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti izmaksas, enerģētikas cenu dinamika un ietekme, ko rada ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotā emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, lietotājiem ar mazu kapacitāti pielāgoties zaļās pārkārtošanās sekām un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta vai pārvietošanās ierobežojumu pakalpojumu alternatīvas privāto automobiļu vietā, it sevišķi attālos apvidos un lauku apvidos, tostarp salu un tālākajos reģionos.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt taisnīgu, līdztiesīgu un iekļaujošu pāreju uz Regulas (ES) 2021/1119 ("Eiropas Klimata akts") 2. panta 1. punktā noteikto klimatneitralitātes mērķi saskaņā ar Parīzes nolīgumā paredzētajām Savienības saistībām un ilgtspējīgu attīstību un labklājību ikvienam, pēc iespējas novēršot un ierobežojot pārkārtošanās izmaksu sociālo ietekmi. Fonda konkrētais mērķis ir palīdzēt samazināt enerģētisko un transporta nabadzību Savienībā, mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazos uzņēmumus, kā arī mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot un uzkrājot enerģiju no ilgtspējīgiem, atjaunīgiem, mazoglekļa un bezoglekļa energoresursiem, un, no otras puses, stiprināt un uzlabot efektīvas un cenas ziņā pieņemamas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību, it sevišķi runājot par privāto mobilitāti attālos apvidos, kur nav efektīvas alternatīvas, sekmējot cenas ziņā pieejama un piekļūstama sabiedriskā transporta izmantošanu un tā pakalpojumu kvalitātes un regularitātes uzlabošanu, kā arī nodrošinot stimulus integrētiem mobilitātes pakalpojumiem un tīru pilsētas transporta parku atjaunošanai.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā;	1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida pasākumi, kuru mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, nomaiņas sildierīču un dzesēšanas ierīču dekarbonizācija, ēdiena gatavošanas un apgaismojuma ierīču nomaiņa ar efektīvākām ierīcēm, un enerģijas ražošana un uzkrāšana uz vietas objektā no ilgtspējīgiem, atjaunīgiem, mazoglekļa un bezoglekļa energoresursiem, ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzības;

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) "enerģētiskā nabadzība" ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [gggg/nnn]50 2. panta [49.] punktā;	2) "enerģētiskā nabadzība" ir mājsaimniecības nespēja apmierināt savas energoapgādes pamatvajadzības un nespēja piekļūt būtiskiem energopakalpojumiem, lai garantētu komforta un veselības pamatlīmeni un pienācīgu dzīves līmeni, tostarp pietiekamu siltumu, dzesēšanu, apgaismojumu un enerģiju ierīču darbināšanai;
__________________
50 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) [gggg/nnn] (OV C [..], [..], [..]. lpp.).] [Priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a) "mobilitātes nabadzība" ir mājsaimniecību situācija, kurā tām ir ierobežota piekļuve pieejamiem un cenas ziņā pieņemamiem mobilitātes un transporta pakalpojumiem un kuras nevar atļauties transportu, lai nodrošinātu pamatpakalpojumu un būtiskas sociālekonomiskās vajadzības atkarībā no valsts, reģionālajiem un vietējiem apstākļiem, un kuru var radīt viens no šādiem faktoriem vai to kombinācija: zemi ienākumi, lieli izdevumi par degvielu, kvalitatīva un regulāra sabiedriskā transporta cenu nepieejamība un nepiekļūstamība, alternatīvu un aktīvās mobilitātes risinājumu nepieejamība vai ierobežota pieejamība, kā arī to nepiekļūstamība un ierobežota nepiekļūstamība, sevišķi vērību pievēršot mājsaimniecībām lauku, attālos un citos nelabvēlīgākā situācijā esošos apgabalos;

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9a) "mazs uzņēmums" ir uzņēmums, kurā ir nodarbināti mazāk nekā 50 darbinieki un kura gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus EUR, kas aprēķināts saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 I pielikuma 3.–6. pantu;

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10) "transporta lietotāji" ir mājsaimniecības vai mikrouzņēmumi, kas izmanto dažādus transporta veidus un mobilitātes risinājumus;	10) "transporta lietotāji" ir mājsaimniecības vai mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas izmanto dažādus transporta veidus un mobilitātes risinājumus;

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 11. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;	11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība vai tās risks, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuru ekonomisko un sociālo labklājību būtiski ietekmē enerģijas un preču cenu pieaugošais svārstīgums un Savienības un valstu līmenī īstenotie pasākumi, lai īstenotu zaļo pārkārtošanos nolūkā panākt klimatneitralitāti;

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas;	12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi" ir mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kurus būtiski skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei;

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kuri cieš no transporta nabadzības vai kuriem draud šāda nabadzība; īpaša uzmanība būtu jāpievērš transporta lietotājiem lauku, attālos un citos nelabvēlīgā situācijā esošos apvidos.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.	1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns"). Plāns ir saskaņots un maksimāli palielina sinerģiju ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plānā būtu jāietver pasākumu un investīciju saskaņots kopums, ar ko mazina izmaksas saistībā ar pārkārtošanos uz klimatneitralitāti mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus un efektīvus siltumapgādes, aukstumapgādes un ilgtspējīgas un viedas mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.	2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ievērojot principu "neradīt būtisku kaitējumu", šis tiešais atbalsts nedz paildzina mobilitātes veidu, kas ir atkarīgs no fosilās degvielas, nedz netieši subsidē fosilo degvielu. Tomēr, ja šo atbalstu pārvalda ar ilgtermiņa mērķi dekarbonizēt mobilitāti, tas uz laiku var ļaut mazaizsargātām mājsaimniecībām, kurām nav pieejams alternatīvs dekarbonizēts transports, nodrošināt savas sociālekonomiskās pamatvajadzības.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Plānā iekļauj valsts projektus, ar kuriem:	3. Plānā iekļauj valsts, reģionālus un vietējus projektus, ar kuriem:

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;	a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas un uzkrāšanas no ilgtspējīgiem, atjaunojamajiem, mazoglekļa un bezemisiju energoresursiem integrāciju;

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.	b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai, lai veicinātu cenas ziņā pieejama, efektīva un piekļūstama sabiedriskā transporta izmantošanu un uzlabotu tā pakalpojumu kvalitāti un regularitāti, jo īpaši lauku apvidos, lai veicinātu visus koplietojamas mobilitātes pakalpojumu veidus, kā arī lai stimulētu tīra pilsētas autoparka atjaunošanu un tādu infrastruktūru, kas atbalsta aktīvo mobilitāti, piemēram, velosipēdu celiņus.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Pirms plāna projekta iesniegšanas Komisijai par plāna projektu apspriežas ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp tām, kas pārstāv jauniešus, un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar katras valsts tiesisko regulējumu.

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) konkrēti papildpasākumi, kas nepieciešami, lai īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi, kā arī informācija par pasākumu un investīciju esošu vai plānotu finansēšanu, izmantojot citus Savienības, starptautiskus, publiskus vai privātus avotus;	b) konkrēti papildpasākumi un rīcībpolitikas reformas, kas nepieciešamas, lai realizētu un īstenotu plānā paredzētos pasākumus un investīcijas un samazinātu c) apakšpunktā minēto ietekmi;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) c) informācija par pasākumu un investīciju esošo vai plānoto finansēšanu no citiem Savienības, starptautiskiem, publiskiem vai privātiem avotiem;

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;	c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās un mobilitātes nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā arī mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī un dzimumu griezumā, ņemot vērā tādus aspektus kā valstu specifika un regulāra un kvalitatīva sabiedriskā transporta un pamatpakalpojumu piekļūstamība, cenas pieņemamība un pieejamība un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši lauku, attālus un citos nelabvēlīgā situācijā esošos apvidus; šo ietekmi arī regulāri analizē un izvērtē, ņemot vērā to, ka mājsaimniecība var kļūt neaizsargāta jebkurā konkrētā brīdī un dažādu sociālekonomisku iemeslu dēļ;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums un skaidrojums par to, kā plānā ietvertajos pasākumos un investīcijās ir ņemti vērā mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas ikvienam;

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;	d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar pasākumiem nodrošina nepieciešamu un samērīgu tūlītēju atvieglojumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kas saskārušies ar enerģētisko un transporta nabadzību, īstenojot šos pasākumus kā daļu no holistiskas stratēģijas, lai efektīvi novērstu šo mikrouzņēmumu, mazo uzņēmumu un mājsaimniecību transporta nabadzību, īstermiņā un vidējā termiņā veicot strukturālākas investīcijas, jo īpaši pakāpeniski izbeidzot atkarību no fosilā kurināmā un degvielām;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;	e) paredzētie konkrētie atskaites punkti un mērķrādītāji, lai samazinātu mazaizsargātu mājsaimniecību un mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu skaitu, un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz katras daudzgadu finanšu shēmas beigās, t. i., līdz attiecīgi 2027. gada 31. decembrim un līdz 2035. gada 31. jūlijam;

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;	i) attiecīgās dalībvalsts un vietējo pašvaldību, tostarp ar ekonomisko un sociālo partneru, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti šajā procesā, īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību; Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam izstrādā rādītājus, lai uzraudzītu transporta nabadzību; ar šiem rādītājiem saistītos datus regulāri apkopo Eiropas Statistikas birojs, un Eiropas Komisija izveido Transporta nabadzības novērošanas centru;
__________________	__________________
54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.	54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;	j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kā paredzēts 3. panta 3.a punktā (jauns), kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā panākt atbilstību šā panta noteikumiem.

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sagatavojot plānus, dalībvalstis var lūgt Komisijai organizēt labās prakses apmaiņu. Dalībvalsts var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.	3. Komisija izveido platformu, kurā aktīvi veicina labās prakses apmaiņu starp visām ieinteresētajām personām un kopienām, uz ko attiecas fonda īstenošana, kā arī sniedz norādījumus, kas ļauj un veicina ieinteresēto personu spēju veidošanu, lai piedalītos fonda izstrādē un īstenošanā. Dalībvalsts un plānu sagatavošanā iesaistītās ieinteresētās personas var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.
_________________	_________________
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).	58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:	2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;	c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti, ņemot vērā transportlīdzekļu oglekļa pēdu visā to aprites ciklā, aktīvo mobilitāti, mobilitātes pēc pieprasījuma pakalpojumiem un sabiedrisko transportu;

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;	d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem saistībā pasākumiem un investīcijām, ko veic saskaņā ar 6. pantu;

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.	e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, kā arī mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, sniedzot sadalījumu pa dzimumiem, it sevišķi lauku, attālos un citos nelabvēlīgākā situācijā esošos apvidos.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ar Sociālā klimata fonda līdzekļiem neatbalsta pasākumus un investīcijas, kas ir izslēgtas no atbalsta tvēruma saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1056 9. pantu.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.	1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz tiešu ienākumu atbalstu, piemēram, nodokļu un maksu samazinājumu kā pagaidu pasākumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kas saskārušās ar enerģētisko un transporta nabadzību, lai mazinātu degvielas un kurināmā cenu un citu izmaksu pieaugumu saistībā ar pārkārtošanos uz viedu un ilgtspējīgu mobilitāti. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un papildina ar rīcībpolitikas reformām un strukturālākām investīcijām ar ilgstošu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:	2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;	a) atbalstīt ēku renovāciju, pirmām kārtām sociālos mājokļus un trūcīgās teritorijās, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;	b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un digitalizāciju, kā arī enerģijas no ilgtspējīgiem, atjaunīgiem, mazoglekļa un bezemisiju energoresursiem integrāciju un uzkrāšanu, kas veicina energotaupību, piemēram, ar kuponiem, subsīdijām vai nulles vai mazu procentu aizdevumiem, lai investētu produktos un pakalpojumos nolūkā palielināt ēku energoefektivitāti vai integrēt ēkās ilgtspējīgus, atjaunīgus, mazoglekļa un bezemisiju energoresursus;

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;	d) nodrošināt investīcijas, kuru mērķis ir paātrināt modālu pāreju uz ilgtspējīgiem un multimodāliem mobilitātes risinājumiem, piemēram, finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus, lai piekļūtu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem, sekmējot lietotu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu tirgus attīstību; atbalstīt integrētu mobilitātes pakalpojumu radīšanu un attīstību, kā arī digitālu lietojumu un nedigitalizētu iniciatīvu nodrošināšanu lietotāju savienojumiem, lai sekmētu koplietojamu mobilitāti;

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;	e) palīdzēt sabiedriskā transporta operatoriem un veicināt cenas ziņā pieejama un piekļūstama sabiedriskā transporta izmantošanu un uzlabotu tā pakalpojumu kvalitāti laika grafika, regularitātes un precizitātes ziņā, it sevišķi lauku apvidos un apvidos, ko galvenokārt apdzīvo mazaizsargātas mājsaimniecības, vēlams, piešķirot bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai sociālos tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus, stimulējot tīra pilsētas transporta parka atjaunošanu un pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuras cieš no demogrāfiskām un piekļūstamības problēmām, piemēram, mazapdzīvotiem apvidiem;

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) atbalstīt publiskās un privātās struktūras attīstīt un sniegt cenas ziņā pieejamus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumus un saistošu, aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās.	f) atbalstīt publiskās un privātās struktūras attīstīt un sniegt cenas ziņā pieejamus un efektīvus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un sabiedriskā transporta pakalpojumus un saistošu, piekļūstamu, drošu un aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu, piemēram, ar finansiālu atbalstu velosipēdu iegādei un īrei, kā arī ar atbilstīgu infrastruktūru, lauku, attālos un citos nelabvēlīgākā situācijā esošos reģionos.

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) sniegt transporta mobilitātes skartām mājsaimniecībām mērķtiecīgu informāciju, pielāgotas konsultācijas, spēju veidošanu, apmācības atbalstu un informāciju par ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas mobilitātes alternatīvām;

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ar fondu neatbalsta un plānu aplēstajās kopējās izmaksās neiekļauj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:	1. Ar fondu neatbalsta un plānu aplēstajās kopējās izmaksās neiekļauj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu tiktāl, cik tie papildina sniegto atbalstu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) no valsts intervences saistībā ar to degvielu cenu līmeni, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa;	svītrots

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.	2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē izmaksas, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem	Radītā labuma pārnešana uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī transporta lietotājiem

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kā arī mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem.	Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un transporta lietotājiem.

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Fonda īstenošanas paredzētais budžets laikposmam no 2023. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās. Tomēr par galīgo summu vienosies ES budžeta ietvaros pēc padziļināta un atjaunināta novērtējuma par pārkārtošanās izmaksām un pieejamajiem resursiem.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Fonda īstenošanas paredzētais budžets laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās. Tomēr par galīgo summu vienosies sarunu laikā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Grozījums Nr.  69

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem. Šīs izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai.	3. Dalībvalstis savos plānos kā daļu no aplēstajām kopējām izmaksām var iekļaut maksājumus par papildu tehnisko atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/240 7. pantu un naudas iemaksu dalībvalsts nodalījumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/523 attiecīgajiem noteikumiem. Šīs izmaksas nepārsniedz 4 % no plāna kopējā finanšu piešķīruma, un attiecīgie plānā noteiktie pasākumi atbilst šai regulai. Turklāt vajadzības gadījumā dalībvalsts var ierosināt papildu tehniskās palīdzības pasākumus nolūkā stiprināt publisko iestāžu un struktūru, saņēmēju un attiecīgo partneru spējas un efektivitāti, kas vajadzīgi fondu efektīvai pārvaldībai un izmantošanai.

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.	1. Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības, valsts līmeņa un — attiecīgā gadījumā — reģionālā līmeņa fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Fonda atbalstu izmanto, nodrošinot sinerģiju, papildināmību, saskaņotību un konsekvenci ar citiem fondiem, programmām un instrumentiem Savienības, valsts un — attiecīgā gadījumā — reģionālajos līmeņos, jo īpaši ar Modernizācijas fondu, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.	1. Minimālo un maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem, un tas ir pietiekams, lai ļautu katrai dalībvalstij jēgpilni rīkoties un nodrošinot taustāmus rezultātus pilsoņiem visā Eiropas Savienībā.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Priekšfinansējums
	1. Ja Komisija ir pieņēmusi 16. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu un dalībvalsts, iesniedzot plānu, pieprasa priekšfinansējumu, Komisija izmaksā priekšfinansējumu līdz pat 13 % apmērā no finansiālā ieguldījuma. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 1. punkta, Komisija pēc iespējas veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 18. pantā minētās juridiskās saistības.
	2. Gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu tiek izmaksāts priekšfinansējums, finansiālo ieguldījumu proporcionāli pielāgo.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis līdzfinansē vismaz 50 % no sava plāna aplēstajām kopējām izmaksām.	1. Dalībvalstu ieguldījumu 50 % apmērā var pielāgot pēc rūpīga ietekmes novērtējuma, ņemot vērā dažādos izejas punktu un ienākumu līmeņus, skatoties pēc IKP uz iedzīvotāju un par atsauces gadiem izmantojot gadus līdz 2022. gadam, lai ņemtu vērā ārkārtas apstākļus.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis saistībā ar valsts ieguldījumu savu plānu aplēstajās kopējās izmaksās cita starpā izmanto ieņēmumus no savu kvotu tirdzniecības izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas noteikumiem.	svītrots

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;	i) to, vai plāns ir atbilstīga un efektīva reakcija uz pārkārtošanās izmaksu sociālo ietekmi vai problēmām, kas rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķus un ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.	iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas risina sociālo ietekmi un veicina zaļo pārkārtošanos un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. un 2050. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā, mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus un apņemšanos sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, kā arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķus.

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai ir iesaistīti sociālie partneri un attiecīgās ieinteresētās personas un vai plāni ir izstrādāti, izmantojot atbilstīgu apspriešanās procesu, ko paredz Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību (Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014) un 3. panta 3.a punkts (jauns);

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiib) to, vai plānā ir iekļauta ietekmes uz dzimumu līdztiesību analīze un skaidrojums par to, kā plānā ietvertie pasākumi un investīcijas risinātu enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības dzimumu dimensiju;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kā arī mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība;

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai attiecīgajiem pasākumiem un investīcijām līdztekus veic papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai efektīvi risinātu enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības problēmu;

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši pārkārtošanās uz klimatneitralitāti izraisīto faktisko tiešo izmaksu dēļ, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.	5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā mērķi samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mazināt pārkārtošanās izmaksas, vienlaikus sasniedzot Savienības mērķrādītājus enerģētikas un klimata jomā. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2023. līdz 2027. gadam.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz laikposmu no 2028. līdz 2032. gadam, noslēdz atkarībā no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā, saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.	2. Atsevišķās juridiskās saistības, kas attiecas uz laikposmu no 2028. līdz 2034. gadam, noslēdz atkarībā no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā, saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Budžeta saistību pamatā var būt vispārējas saistības, un tās attiecīgā gadījumā var sadalīt ikgadējos maksājumos vairāku gadu periodā.	3. Budžeta saistību pamatā var būt vispārējas saistības.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

19. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.	7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Visu priekšfinansējumu, ko piešķir saskaņā ar [13.a] pantu, pilnībā atgūst. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:	Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp Modernizācijas fondu, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju, kā arī sadalītus datus par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, un par izmaiņām salīdzinājumā ar pēdējo ziņojumu atbilstoši to plānā ierosinātajai definīcijai;

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) attiecīgā gadījumā — detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvo mērķi samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	b) attiecīgā gadījumā — detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvo mērķi samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība;

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem;	c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem, jo īpaši par emisiju iespējamo samazinājumu un atbalsta saņēmēju skaitu;

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu;	f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā pārkārtošanās izmaksas;

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.	1. Līdz 2024. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sākotnējo izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Līdz 2026. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Līdz 2033. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu.	2. Līdz 2033. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai neatkarīgu ex post izvērtējuma ziņojumu par fonda izmantojumu 2023.–2034. gadā.

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.	3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā pasākumu, kas Savienības un valstu līmenī tiek veikti, lai virzītu zaļo pārkārtošanos klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai, ietekmi, un valsts pasākumu, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263, ietekmi, kā arī progresu Eiropas sociālo tiesību pīlāra mērķu sasniegšanā. Tajā izskata arī to, kādā mērā fonda budžeta apjoms joprojām atbilst pārkārtošanās izmaksu potenciālai attīstībai, un citus tādus attiecīgus apsvērumus kā tās enerģijas un to izejvielu cenu dinamika, kas ir nepieciešamas zaļās pārkārtošanās veikšanai.
__________________	__________________
63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).	63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Ex post izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.	5. Izvērtējuma ziņojumā ietver fonda vispārēju novērtējumu un informāciju par tā ietekmi.

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
To piemēro no datuma, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) [gggg/nnn]64, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.	To piemēro no 2023. gada.
__________________	__________________
64 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) gggg/nnn…. (OV …..).] [Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK]	64 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) gggg/nnn…. (OV …..).] [Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK].

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2021
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Leila Chaibi 29.10.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	7.2.2022
Pieņemšanas datums	28.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	44 1 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Karolin Braunsberger-Reinhold, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Carlo Fidanza, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leila Chaibi, Clare Daly, Pär Holmgren

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

44	+
ECR	Carlo Fidanza, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
ID	Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Julie Lechanteux, Philippe Olivier
NI	Mario Furore
PPE	Magdalena Adamowicz, Karolin Braunsberger-Reinhold, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	Andris Ameriks, Erik Bergkvist, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, István Ujhelyi, Petar Vitanov
The Left	Leila Chaibi, Clare Daly, Elena Kountoura
Verts/ALE	Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Pär Holmgren, Tilly Metz

 

1	-
ECR	Peter Lundgren

 

3	0
PPE	Henna Virkkunen
Renew	Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (27.4.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

(COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Tom Berendsen

 

 

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

5.a norāde (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā LESD 174. pantu,

 

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.	(8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls, kas papildinātu pārējo siltumnīcefekta gāzu emisijas izraisošo nozaru ekonomisko stimulu, investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem, kuru mērķis ir padarīt šo Sociālo klimata fondu ilgtspējīgu laika gaitā, un priekšlikumiem, kas izriet no sarunām par turpmāko Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanu, ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas, jo īpaši tiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktākajiem energoefektivitātes rādītājiem un sociālajos mājokļos, jāpalielina ēku enerģētiskā ilgtspēja, samazinot enerģijas pieprasījumu un tādējādi arī SEG emisijas, un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.
__________________	__________________
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).	31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

 

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.	(9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi pietiekami un stabili resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas vietējām un reģionālajām pašvaldībām, mājsaimniecībām un transporta lietotājiem palielināsies izmaksas par apkuri, siltumizolāciju, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem. Ir jāizvairās no pasākumiem, ko veic tikai kā reakciju, tāpēc fondam būtu jāsāk darboties jau vismaz pirms privāto mājsaimniecību un transporta iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK (ETS) darbības jomā, lai mazaizsargātākie transporta lietotāji un mājsaimniecības varētu sagatavoties un lai samazinātu vajadzību pēc tiešiem ienākumu maksājumiem. Šajā nolūkā dalībvalstu pasākumus, ar kuriem sekmē energoefektivitāti un kuru mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti, būtu vēlams pielāgot mērķim samazināt ietekmi, ko radīs Direktīvas 2003/87/EK darbības jomas paplašināšana.

 

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Būvniecības nozarē holistiska ēku struktūras reforma samazinātu pieprasījumu pēc enerģijas, un tajā efektīvāk ņemtu vērā cilvēkus, kuriem draud atstumtība, proti, tos, kuri visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības ES. Tas arī novērstu tendenci, ka ģimenes pārvietojas starp lauku, piepilsētu, pilsētu teritorijām un mazapdzīvotām teritorijām, tādējādi novēršot iespēju, ka tās varētu saskarties ar augstākām mājokļu cenām, un novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko izraisa arvien plašāka privātā transporta izmantošana.

 

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Tā kā pārejai uz tīrāku Eiropu būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi un tādējādi finanšu resursi, lai īstenotu apņemšanos panākt klimatneitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

 

 

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.	(10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu, enerģijas un transporta cenu pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus transporta lietotājus, mazaizsargātus mikrouzņēmumus, tostarp mazaizsargātus pašnodarbinātos, kā arī pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātus mazos uzņēmumus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, tādējādi saasinot reģionālo nevienlīdzību, un kuri noteiktos reģionos, tostarp lauku, salu, kalnu, perifēros, nomaļos, mazapdzīvotos un mazāk pieejamos apgabalos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītos reģionos un piepilsētu teritorijās, kā arī reģionos, ko skar nopietni, demogrāfiski nelabvēlīgi apstākļi vai kur vērojama demogrāfiskā lejupslīde, nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem enerģētikas, mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā un nulles vai zema enerģijas patēriņa un transporta risinājumos. Vērienīga rīcība klimata jomā ļautu Savienībai samazināt tās vairāk nekā 60 % atkarību no fosilā kurināmā importa1a un tādējādi aizsargātu ES pilsoņus no strauja enerģijas cenu pieauguma.
	__________________
	1a Eurostat 2021. gads: ES energoatkarības līmenis 2019. gadā: 60,7 %.

 

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tādēļ ir ļoti svarīgi identificēt šo iedzīvotāju grupu un mērķtiecīgi vērst uz to pasākumus, lai nodrošinātu, ka Sociālā klimata fonda atbalsts ir ātrs, efektīvs un mērķtiecīgs. Lai sasniegtu šo mērķi, ir vajadzīga sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku/apvidu definīcija, kas ļautu precīzāk noteikt mazāk attīstītas mikrozonas (lauku un pilsētu teritorijas), kuras ietilpst vairāk attīstītās teritorijas, jo tas pamato šā Sociālā klimata fonda izveidi kā ļoti vajadzīgu cīņā pret sociālo nevienlīdzību, kas var rasties dažādu klimata pasākumu īstenošanas dēļ.

 

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.	(12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģija un piekļuve energopakalpojumiem par pieņemamu cenu ir būtiski svarīga un veido bāzi sociālajām pamattiesībām, kas vajadzīgas sociālās iekļaušanas nodrošināšanai. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pienācīga līmeņa energoapgādes pamatpakalpojumiem, kas nodrošina komforta un veselības pamatlīmeni, piemēram, dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, nav pieejami pamatpakalpojumi, kas ir pamatā pienācīgam dzīves un veselības līmenim, tostarp atbilstoša apkure, dzesēšana, apgaismojums, transports un mobilitāte, kā arī ierīču darbināšanai nepieciešamā enerģija, vairāku tādu faktoru dēļ kā, piemēram, augsts enerģijas izdevumu īpatsvars salīdzinājumā ar to rīcībā esošajiem ienākumiem, augstas enerģijas cenas un zema ēku energoefektivitāte. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai un vēl vairāk saasina sociālo nevienlīdzību un reģionālās atšķirības. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, tie nav reāls risinājums, kas mājsaimniecībām palīdzēs izkļūt no enerģētiskās nabadzības. Tikai mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija, kuras mērķis ir palielināt ēku energoefektivitāti un samazināt atkarību no fosilā kurināmā, var nodrošināt ilgtermiņa risinājumus un efektīvi apkarot enerģētisko nabadzību.
__________________	__________________
32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).	32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

 

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Attiecībā uz ēku nozari holistiska ēku renovācija, kuras pamatā ir pasākumi ar mērķi uzlabot energoefektivitāti, koncentrējoties uz visiem elementiem, kas veido ēku, var sekmēt enerģijas patēriņa samazinājumu katrai mājsaimniecībai, un tā būtu redzama kā nauda, ko tās ietaupītu, un tādējādi būtu viens no līdzekļiem enerģētiskās nabadzības apkarošanai. Ēku energoefektivitātes direktīvas plānotā pārskatīšana radīs pamatu šo mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot Sociālo klimata fondu.

 

 

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Transporta nabadzība ir līdzvērtīgas nozīmes problēma Savienībai. Turklāt no 2005. gada līdz 2018. gadam patēriņa cenas par individuālo transportlīdzekļu ekspluatāciju un transporta pakalpojumiem ir palielinājušās straujāk nekā kopējā patēriņa cenu inflācija1a. Šo problēmu patlaban ir vēl svarīgāk risināt, jo īpaši ņemot vērā degvielas, biļešu un citu mobilitātes izdevumu augstās cenas, kā arī cenas ziņā pieejama sabiedriskā transporta un citu nulles un zemu emisiju transporta risinājumu ierobežoto pieejamību, kas jāvērtē saistībā ar augsto atkarību no transporta pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai dotos uz darbu vai veiktu ikdienā nepieciešamo pārvietošanos, jo īpaši iedzīvotājiem, kas dzīvo lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk piekļūstamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās. Šajā ziņā vietējās un reģionālās pašvaldības būs galvenās personas, kam jānodrošina jo īpaši cenas ziņā pieejams un ilgtspējīgs sabiedriskais transports.
	__________________
	1a Komisijas dienestu 2020. gada 9. decembra darba dokuments, kas pievienots Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijai, SWD(2020)0331 final, 900. punkts.

 

 

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12c) Savienība un tās dalībvalstis nespēs pienācīgi sasniegt savus klimata, sociālos un vides mērķus, ja netiks atrisināts enerģētiskās un mobilitātes nabadzības jautājums. Neraugoties uz to, ka šī problēma ar dažādu iniciatīvu, tiesību aktu un pamatnostādņu starpniecību ES līmenī ir atzīta jau vairāk nekā desmit gadu, Savienības līmenī nav enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības standarta definīcijas. Tikai viena trešdaļa dalībvalstu ir ieviesušas enerģētiskās nabadzības definīciju valsts līmenī. Šā iemesla dēļ nav pieejami pārredzami un salīdzināmi dati par enerģētisko un transporta nabadzību Savienībā. Tādēļ būtu jāizstrādā enerģētiskās nabadzības un transporta nabadzības Savienības līmeņa definīcija, lai efektīvi risinātu enerģētiskās un transporta nabadzības problēmas un novērtētu progresu visās dalībvalstīs.

 

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12d) Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazaizsargātiem īrniekiem privātajā īres tirgū un sociālo mājokļu tirgū, jo tie ietver arī mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski ietekmē apkures izmaksu pieaugums vai augstāka īres maksa pēc renovācijas, bet kuras nespēj atjaunot ēkas, kuras tās apdzīvo. Tādēļ dalībvalstīm saskaņā ar to sociālajiem klimata plāniem, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar namīpašniekiem un privāto sektoru, būtu jāizstrādā energoefektīvi un zaļi sociālo mājokļu projekti, kā arī īpaši pasākumi un investīcijas mazaizsargātu īrnieku atbalstam privātajā īres tirgū, piemēram, apsverot tiesības veikt renovāciju, ar nosacījumu, ka šie pasākumi un investīcijas veicina arī Savienības klimata mērķu sasniegšanu. Ziņojumā, kuru iesniedz reizi divos gados, un novērtējumā par dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem un investīcijām Komisijai būtu jānovērtē to ietekme un efektivitāte mazaizsargātu īrnieku atbalstam privātajā īres tirgū un sociālo mājokļu tirgū.

 

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	(13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem un pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem. Šīs grupas ir īpaši neaizsargātas pret enerģijas un transporta cenu pieaugumu oglekļa cenu noteikšanas dēļ. Šāds atbalsts būtu jāsasniedz ne tikai ierobežotā veidā ar pagaidu ienākumu atbalstu, bet galvenokārt ar ilgtermiņa ietekmes pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem. Šādā veidā fonds veicina enerģētiskās un transporta nabadzības novēršanu un Savienības klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

 

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.	(14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"), kas sagatavots, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Šajos plānos būtu jānosaka un jāgrupē mazaizsargātās grupas, kas atrodas enerģētiskās un transporta nabadzības situācijā, jāsniedz detalizēta analīze, kas kopā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību veikta par galvenajiem enerģētiskās un transporta nabadzības cēloņiem to attiecīgajās teritorijās, un jānosaka arī pakāpeniskas un faktiskas enerģētiskās un transporta nabadzības izskaušanas mērķrādītāji. Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos, sabiedriskajā transportā un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un degvielu, enerģijas un transporta izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām un pakāpeniski tos izskaust, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

 

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.	(15) Dalībvalstis, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši tām, kas strādā ar mazaizsargātiem cilvēkiem, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti un palīdzot izvērst vietējo un reģionālo pašvaldību un sociālo partneru izstrādātus projektus.

 

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Plāni būtu jāizstrādā visaptveroši, vienlaikus novēršot pārmērīgu administratīvo slogu. Tādēļ, izstrādājot un īstenojot plānus atbilstīgi minētajam, dalībvalstīm būtu jārīkojas visaptverošā veidā, vienlaikus novēršot nevajadzīgu sarežģītību.

 

 

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.	(16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.

 

 

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.	(17) Lai gan mērķorientētajiem strukturālajiem pasākumiem un investīcijām, kas paredzētas energoefektivitātes palielināšanai un atkarības samazināšanai no fosilā kurināmā, ir ilgtermiņa ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu un tāpēc tie jāizvirza par prioritāti, un kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu un pārejas pasākums, kas papildina pasākumus, kuri vērsti uz mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Šāds tiešais ienākumu atbalsts būtu jāierobežo līdz 25 % no plānu kopējiem izdevumiem, paredzot iespēju šo procentuālo īpatsvaru vēl vairāk palielināt, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotu pieprasījumu, un tam vajadzētu būt ierobežotam laikā. Tiesības saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jāpiešķir tiem cilvēkiem, kas saskaras ar enerģētisko un transporta nabadzību, īpašu uzmanību pievēršot konkrētām mazaizsargātām vai nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, īrniekiem un sievietēm. Saskaņā ar šo fondu sniegtajam atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar pašreizējām Savienības, valstu, reģionālajām un vietējām programmām, instrumentiem un fondiem un papildināt tās.

 

 

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Augstās fosilās gāzes cenas svārstības, kas dažās dalībvalstīs 2021. un 2022. gada apkures sezonā izraisīja ārkārtīgu cenu kāpumu, ko vēl vairāk saasināja atkarība no importa un ģeopolitiskā spriedze, ir vēlreiz izgaismojušas ES atkarību no importētās fosilās gāzes rūpniecības un mājsaimniecību vajadzībām, un to īpaši jūt nabadzīgākā sabiedrības daļa. Tādējādi investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītās siltumapgādes sistēmās, tostarp ar elektriskajiem siltumsūkņiem, siltumapgādi un aukstumapgādi centralizētā līmenī un līdzdalību atjaunojamās enerģijas kopienās, ir ļoti rentabla metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijas, vienlaikus palielinot ES noturību. Sociāli mazaizsargātās grupās, jo īpaši nabadzīgāko mājsaimniecību grupā, ir nepieciešamas skaidras finansēšanas shēmas, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem principiem.

 

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.	(19) Klimata pārmaiņu sekas1a un enerģētiskā un transporta nabadzība un jo īpaši oglekļa cenu noteikšana nesamērīgi lielā mērā skar sievietes. Viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols un ir pārmērīgi pārstāvētas kā īrnieki. Viena vecāka ģimenēm un lielām ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Sieviešu līdzdalība enerģētikas pārkārtošanā ir ierobežota, jo viņas ne vienmēr var atļauties veikt investīcijas energoefektivitātē, lai samazinātu savu enerģijas patēriņu, un viņām ir ierobežota piekļuve energoefektivitātes uzlabošanas programmām1b. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, izstrādājot, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem, diskriminācijas un nabadzības apkarošana un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.
	__________________
	1a Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE), "Area K — Women and the environment:climate change is gendered", 2020. gada 5. marts, pieejams tīmekļa vietnē: https://eige.europa.eu/publications/beijing-25-policy-brief-area-k-women-and-environment.
	1b Eiropas Parlaments, Savienības iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Feenstra M., Clancy J., "Women, gender equality and the energy transition in the EU", Publikāciju birojs, 2019. gads, https://data.europa.eu/doi/10.2861/989050

 

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Atjaunojamās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šīs regulas mērķus, īstenojot augšupēju pieeju, ko ierosina iedzīvotāji, jo šīs kopienas dod iespēju patērētājiem un piesaista tos, kā arī dod noteiktām mājsaimniecību patērētāju grupām, kas dzīvo pilsētās un laukos, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, iespēju piedalīties energoefektivitātes projektos, atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus sekmēt enerģētiskās nabadzības apkarošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpopularizē atjaunojamās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu loma un jāuzskata tās par tiesīgām gūt labumu no fonda.

 

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.	(20) Dalībvalstīm plāni būtu jāsagatavo pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un šie plāni jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.
__________________	__________________
35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Plānos iekļauto pasākumu izpilde būs atkarīga no atbilstoša darbaspēka līmeņa, tostarp amatniekiem, kā arī augsti kvalificētiem zaļo tehnoloģiju ekspertiem, lietišķiem zinātniekiem un novatoriem. Tādēļ dalībvalstīm plāni būtu jāpapildina, izmantojot citas attiecīgās Savienības darbības un programmas nolūkā īstenot darbinieku pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, lai nodrošinātu labākas iespējas specializētiem amatniekiem un augsti kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši attiecībā uz darbiem, kas saistīti ar ēku renovāciju, siltināšanu un siltumsūkņu uzstādīšanu, kā arī alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju ierīkošanu.

 

 

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.	(21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, ES kohēzijas politiku kopumā un jo īpaši Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, Modernizācijas fondu, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639, Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.
__________________	__________________
36 [Pievienot atsauci]	36 [Pievienot atsauci]
37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.	37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).	39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).
40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).	40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

 

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Ir ļoti svarīgi nodrošināt fonda atbilstību gan nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, gan kohēzijas politikas programmām ar līdzīgām prioritātēm, lai novērstu centienu pārklāšanos vai dublēšanos. Turklāt dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva koordinācija un stratēģiskā plānošana attiecībā uz fondu, 2021.–2027. gada kohēzijas politiku un citiem ES fondiem, jo īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus.

 

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm attiecīgajā teritoriālajā līmenī un Komisijai fonda budžets jāīsteno saskaņā ar dalīto pārvaldību. Šajā procesā Komisija un dalībvalstis ievēro pareizas finanšu pārvaldības, pārredzamības un nediskriminācijas principus un nodrošina Savienības rīcības pamanāmību.

 

 

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.	(23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām būtiska daļa, kas atbilst vismaz 50 %. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK. Saskaņā ar šo fondu sniegtajam atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar pašreizējām Savienības, valstu, reģionālajām un vietējām programmām, instrumentiem un fondiem un papildināt tās.
__________________	__________________
41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).	41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

 

 

 

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.	(25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības, valstu un reģionālām programmām, instrumentiem un fondiem attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

 

 

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25a) Lai nodrošinātu, ka jau pirmajos gados pēc Sociālā klimata fonda stāšanās spēkā var saskaņā ar plānu efektīvi īstenot atbalstu, dalībvalstis pēc pieprasījuma, ko iesniedz kopā ar Sociālo klimata plānu, divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi juridiskās saistības, var saņemt priekšfinansējumu 13 % apmērā no tām paredzētā finanšu piešķīruma.

 

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

25.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(25b) Savienībai un dalībvalstīm būtu jāizvairās paredzēt nevajadzīgus noteikumus, kas saņēmējiem rada pārmērīgu administratīvo slogu. Tāpēc būtu jānosaka Komisijai pienākums nākt klajā ar priekšlikumiem minēto veidu sloga nepieļaušanai.

 

 

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Lai nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz kopēju rādītāju noteikšanu ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(27) Lai nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, kas noteiktu veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savus sociālos klimata plānus, un noteiktu kopējos rādītājus ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

 

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Visām dalībvalstīm, kas gūst labumu no Sociālā klimata fonda, ir pienākums ievērot Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās vērtības. Tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 317. pantā. Komisijai būtu jānodrošina Savienības budžeta aizsardzības horizontālo noteikumu efektīva īstenošana, ja tiek pārkāpti tiesiskuma principi dalībvalstīs, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092. Ja tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Sociālā klimata fonda pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisijai jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā var ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 izpratnē, aizliegumu slēgt šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu. Ja Komisija saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092 nolemj atmaksāt, samazināt vai izbeigt juridiskās saistības vai finanšu piešķīrumu, šīs summas proporcionāli jāpiešķir visām pārējām dalībvalstīm.

 

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

29.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29b) Fonda darbībai būtu jāsaskan ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā paredzētajiem principiem. To ievērošana būtu jānodrošina visā fonda atbalsttiesīgo projektu sagatavošanas, izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības laikā.

 

 

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).	Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem, kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem, ko skar transporta nabadzība, jo īpaši lauku, salu, kalnu un attālos apvidos, tostarp piepilsētu teritorijās. Fonda atbalsta nosacījumi nedrīkst palielināt birokrātisko slogu vai izmaksas saņēmējiem, jo īpaši mazaizsargātām mājsaimniecībām un īrniekiem.

 

 

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.	Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam saskaņā ar Savienības apņemšanos atbilstīgi Parīzes nolīgumam, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus transporta lietotājus, mazaizsargātus mikrouzņēmumus, tostarp mazaizsargātus pašnodarbinātos un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātus mazos uzņēmumus, ierobežotā veidā sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un galvenokārt īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot un uzkrājot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

 

 

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā;	1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju un ar atbilstīgo drošību saistīta ēku renovācija, kuras pamatā ir visaptveroša pieeja energosniegumam, tai skaitā jo īpaši ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, ventilācijas ierīkošana, sildierīču, izolācijas, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, elektroinstalāciju modernizācija un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā, kā arī tās uzglabāšana;

 

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) "enerģētiskā nabadzība" ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [gggg/nnn]50 2. panta [49.] punktā;	2) "enerģētiskā nabadzība" ir mājsaimniecības nespēja piekļūt pamata energopakalpojumiem par pieņemamu cenu, kuri nodrošina pienācīgus sadzīves un sanitāros apstākļus, tai skaitā pienācīgu siltumapgādi, aukstumapgādi, apgaismojumu un enerģiju iekārtu darbināšanai, un to izraisa tādi faktori kā mazi ienākumi, augstas enerģijas cenas un zema ēku energoefektivitāte relevantajā nacionālajā, reģionālajā vai vietējā kontekstā un pašreizējā sociālajā politikā un citās attiecīgajās politikas jomās;
__________________
50 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) [gggg/nnn] (OV C [..], [..], [..]. lpp.).] [Priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]

 

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2a) "transporta nabadzība" ir mājsaimniecību nepietiekama piekļuve mobilitātes pamatpakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai apmierinātu sociālekonomiskās pamatvajadzības un līdzdarbotos sabiedrībā, un to izraisa tādi faktori kā degvielas, transporta biļešu vai citas mobilitātes augstas izmaksas attiecībā pret mājsaimniecībai pieejamo ienākumu un cenas ziņā pieejamu sabiedriskā vai alternatīva transporta veidu ierobežota pieejamība attiecīgajā valsts, reģionālajā vai vietējā kontekstā un pašreizējā sociālajā politikā un citās attiecīgajās politikas jomās;

 

 

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10a) "iedzīvotāju energokopiena" ir iedzīvotāju energokopiena, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/9441a 2. panta 11. punktā;
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (Dokuments attiecas uz EEZ.)

 

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 10.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10b) "atjaunojamās enerģijas kopiena" ir atjaunojamās enerģijas kopiena, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/20011a 2. panta 16. punktā;
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.

 

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12a) "mazaizsargāti pašnodarbinātie" ir fiziskas personas, kuras strādā savā uzņēmumā, profesionālajā praksē vai saimniecībā ar mērķi gūt peļņu, kuras nenodarbina citas fiziskas personas, kuras būtiski skar ēku un autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to izmantoto ēku renovēšanai;

 

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12b) "mazaizsargāti mazie uzņēmumi" ir mazie uzņēmumi, kuri definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. pantā, kurus būtiski skar ēku un autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to izmantoto ēku renovēšanai;

 

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.	13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuri dzīvo transporta nabadzības apstākļos un kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām.

 

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13a) "papildu pasākums" ir plānota iniciatīva papildus pasākumiem un investīcijām, kas ierosinātas saskaņā ar 3. pantu, piemēram, tehniskā palīdzība un administratīvais atbalsts ierosināto pasākumu un investīciju plānošanai un īstenošanai vai jebkādi citi pasākumi, kas vajadzīgi, lai īstenotu plānu klimata politikas sociālās ietekmes mazināšanai;

 

Grozījums Nr.  45

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13b) "pielāgošanās pasākums" ir arī rīcība, kuras mērķis ir mazināt neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi;

 

 

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.	1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku un pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām atbilstīgi valsts tiesību sistēmai. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes, mobilitātes un transporta risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

 

Grozījums Nr.  47

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Plānā iekļauj valsts projektus, ar kuriem:	3. Plānā iekļauj valsts, reģionālus vai vietējus projektus vai programmas, ar kurām:

 

 

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;	a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes pieejamības, telpiskuma un vispārējās darbības uzlabošanai un to drošības nodrošināšanai, īstenojot aktīvus un pasīvus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju, kā arī uzkrāšanu, pamestu ēku atjaunošanu, informatīvu atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kas vajadzīga šādu pasākumu un investīciju īstenošanai;

 

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.	b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai, tostarp informācijas atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kas vajadzīga šādu pasākumu un investīciju īstenošanai.

 

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a pants
	Sabiedriskā apspriešana pirms sociālo klimata plānu sagatavošanas
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka sociālo klimata plānu sagatavošanas procesā piedalās vismaz šādi partneri:
	a)  vietējās, reģionālās un citas publiskā sektora iestādes;
	b)  ekonomiskie un sociālie partneri;
	c)  attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides jomas partneri, nevalstiskās organizācijas, jaunatnes organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija;
	d)  attiecīgā gadījumā pētniecības organizācijas un universitātes;
	e)  uzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi, jo īpaši mikrouzņēmumi;
	f)  indivīdi un mājsaimniecības, kas saskaras ar enerģētisko un mobilitātes nabadzību.
	Šo grupu iesaistīšana to lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, ir ļoti svarīga, lai veicinātu plašāku sabiedrības atbalstu un taisnīgu pārkārtošanos.
	2.  Apspriešanās procesa kopsavilkumā, kas jāiekļauj sociālajā klimata plānā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punkta j) apakšpunktu, būtu jāsniedz informācija par katras sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un aplūkotajiem jautājumiem, par grupām, ar kurām notikusi apspriešanās, par sniegtajiem ieteikumiem un pasākumiem, ko dalībvalsts plāno veikt, reaģējot uz to. Dalībvalstis minēto kopsavilkumu dara publiski pieejamu.

 

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-a) detalizēta, kvantitatīva informācija par plāna sākumā identificēto mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju, mazaizsargāto mikrouzņēmumu, tostarp mazaizsargāto pašnodarbināto, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargāto mazo uzņēmumu skaitu, pamatojoties uz 2. pantā minētajām definīcijām;

 

 

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – -aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-aa) valstu mērķrādītāji un uzdevumi mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju, mazaizsargāto mikrouzņēmumu, tostarp mazaizsargāto pašnodarbināto, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargāto mazo uzņēmumu skaita samazināšanai plāna īstenošanas laikā;

 

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;	a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts un tās reģionu attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

 

 

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;	c) prognoze par šā cenu palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās un transporta nabadzības izplatību, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie transporta lietotāji, mazaizsargātie mikrouzņēmumi, tostarp mazaizsargātie pašnodarbinātie, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātie mazie uzņēmumi; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, izmantojot pēc dzimumiem sadalītus datus, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem, pienācīgam un cenas ziņā pieejamam mājoklim, kā arī konkrētu mazaizsargātu vai nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēki, īrnieki un sievietes, iezīmes un vajadzības un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus, tālākos reģionus un lauku apvidus, tostarp piepilsētu teritorijas;

 

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) ja konstatēta, informācija par darbaspēka problēmām, kas saistītas ar a) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu, tostarp aplēses par darbaspēka trūkumu un pasākumi, kas vajadzīgi problēmu risināšanai;

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;	e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz katra divu gadu progresa ziņojuma publicēšanas datumam saskaņā ar 23. pantu un līdz 2032. gada 31. jūlijam;

 

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;	i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, kas jāpaveic ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām atbilstīgi valsts tiesību sistēmai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;
__________________	__________________
54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.	54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

 

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;	j) saistībā ar plāna sagatavošanu, uzraudzību un īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;

 

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ka) sabiedrības virzītai vietējai attīstībai paredzētā fonda daļa, tās plānotais izmantojums un pasākumi, ar kuriem veicina un īsteno sabiedrības virzītu vietējo attīstību, kā noteikts un sīki izklāstīts 2. nodaļā [KNR], kā arī kārtība, kādā tiek piesaistīta un veidota vietējā un teritoriālā kapacitāte, lai iekļautos pārkārtošanās procesā;

 

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija ir pilnvarota divu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savu sociālo klimata plānu.

 

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Sagatavojot plānus, dalībvalstis var lūgt Komisijai organizēt labās prakses apmaiņu. Dalībvalsts var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.	3. Komisija izveido platformu, kurā aktīvi veicina labās prakses apmaiņu starp visām ieinteresētajām personām un kopienām, uz ko attiecas fonda īstenošana, kā arī sniedz norādījumus, kas ļauj un veicina ieinteresēto personu spēju veidošanu, lai piedalītos fonda izstrādē un īstenošanā. Dalībvalsts un plānu sagatavošanā iesaistītās ieinteresētās personas var arī lūgt tehnisko atbalstu saskaņā ar ELENA instrumentu, kas izveidots ar Komisijas un Eiropas Investīciju bankas 2009. gadā noslēgto nolīgumu, vai saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/24058.
_________________	_________________
58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).	58 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Izstrādājot un īstenojot plānus, dalībvalstis rīkojas visaptveroši, vienlaikus novēršot nevajadzīgu sarežģītību.

 

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) atjaunīgās enerģijas ražošanu uz vietas vai kā daļu no enerģētikas kooperatīvu vai energokopienu projektiem;

 

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;	c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu, tostarp sabiedrisko transportu un integrētiem mobilitātes pakalpojumiem;

 

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.	e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, mazaizsargātu transporta lietotāju, mazaizsargātu mikrouzņēmumu, tostarp mazaizsargātu pašnodarbināto, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātu mazo uzņēmumu, skaita samazināšanos, cita starpā attālos un lauku apvidos, piepilsētu, kalnu un mazapdzīvotos apgabalos, kā arī salās un tālākajos reģionos.

 

Grozījums Nr.  66

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) dalībvalstu tehniskā palīdzība: darbības, kas nepieciešamas efektīvai līdzekļu pārvaldībai un plāna īstenošanai, kā arī tādām funkcijām kā plānošana (plāns un projekti, investīcijas un citi pasākumi), apmācība, pārvaldība, uzraudzība, izvērtēšana, redzamība un komunikācija. Tehnisko palīdzību var iekļaut investīciju vai ierosinātā pasākuma izmaksās vai atsevišķā iniciatīvā saskaņā ar plānu. Tehniskā palīdzība plāna izstrādē ir atbalsttiesīga no 2023. gada 1. janvāra;

 

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.	1. Lai gan mērķorientētajiem strukturālajiem pasākumiem un investīcijām, kas paredzētas energoefektivitātes palielināšanai un atkarības samazināšanai no fosilā kurināmā, ir ilgtermiņa ietekme uz izmaksu un emisiju samazināšanu, tāpēc tie jāizvirza par prioritāti, dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu kā pārejas pasākumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras saskaras ar enerģētisko un transporta nabadzību, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu tiešu ienākumu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Šāds tiešs ienākumu atbalsts nepārsniedz 25 % no plānu kopējiem aplēstajiem izdevumiem, paredzot iespēju šo procentuālo īpatsvaru vēl vairāk palielināt, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotu pieprasījumu. Saskaņā ar šo fondu sniegtajam atbalstam vajadzētu būt saskanīgam ar pašreizējām Savienības, valstu, reģionālajām un vietējām programmām, instrumentiem un fondiem un papildināt tās.

 

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:	2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem, un ar tiem plānots:

 

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;	a) par prioritāti izvirzot trūcīgus apvidus, atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši Direktīvā 2021/0426, ar ko pārskata Direktīvu 2010/31/ES, noteikto renovācijas prasību izpildei un atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, īpašu uzmanību pievēršot īrniekiem, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām, un sociālo mājokļu renovācijas atbalsta veidā;

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;	b) veicināt ēku siltumapgādes, izolācijas, aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp energoefektīvu elektrifikāciju) un atbalstīt iekārtas no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanai uz vietas vai netālu, sadalei, uzglabāšanai un integrācijai, kas veicina energotaupību, kā arī savienojumus ar centrālapkures tīkliem, piemēram, nododamus kuponus, subsīdijas vai bezprocentu un zemu procentu aizdevumus, lai ieguldītu produktos un pakalpojumos, kas uzlabo ēku energoefektivitāti vai ēkās integrē atjaunojamos energoresursus;

 

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītu renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;	c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras, jo īpaši tās, kas iesaistītas publiskā un privātā sadarbībā, vietējās un reģionālās pašvaldības un sociālo mājokļu nodrošināšanas uzņēmumus, ar mērķi izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

 

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) atbalstīt pienācīgu drošības pasākumu iekļaušanu ēku renovācijā;

 

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;	d) nodrošināt finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus, lai uzlabotu piekļuvi un paātrinātu pāreju uz bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām, kā arī bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei, vienlaikus veicot pienācīgus pasākumus, lai izvairītos no ļaunprātīgas izmantošanas attiecībā uz lietotu transportlīdzekļu pārdošanu ārpus Savienības; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks; saistībā ar atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei, atbalsts jāparedz tikai tiem transportlīdzekļiem, kas nepārsniedz 50 % no šādu transportlīdzekļu tirgus cenas dalībvalstī attiecīgajā gadā;

 

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;	e) sniegt atbalstu attīstībai un paredzēt stimulus sabiedriskā transporta izmantošanai, tostarp piešķirot bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicinot ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus, tostarp lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, ieskaitot mazāk attīstītas piepilsētu teritorijas;

 

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) atbalstīt publiskās un privātās struktūras attīstīt un sniegt cenas ziņā pieejamus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumus un saistošu, aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu lauku, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās.	f) atbalstīt publiskās un privātās struktūras, jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības, ar mērķi attīstīt un sniegt cenas ziņā pieejamus bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pakalpojumus un saistošu, aktīvu mobilitātes risinājumu pārņemšanu, tostarp ar uzlādes un uzpildes infrastruktūras, kā arī velobraukšanas infrastruktūras izvēršanu, lauku, salu, kalnu, attālos, mazapdzīvotos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, un tālākajos reģionos.

 

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) atbalstīt enerģētiskās nabadzības vai transporta nabadzības skarto cilvēku spēju veidošanu un apmācību, lai viņi varētu iesaistīties vienādranga un kopienas darba iniciatīvās, kuru mērķis ir apkarot enerģētisko nabadzību un transporta nabadzību;

 

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – fb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fb) atbalstīt atjaunojamās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu iniciatīvas, lai piedalītos projektos, ar ko veicina mājsaimniecību energoefektivitāti un atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tostarp projektos, ar ko veicina vietējā līmeņa energosistēmas un spēju veidošanu vietējā līmenī;

 

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.	Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts publiskām struktūrām, jo īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām, privātām struktūrām un atjaunojamās enerģijas kopienām vai iedzīvotāju energokopienām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti transporta lietotāji, mazaizsargāti mikrouzņēmumi, tostarp mazaizsargāti pašnodarbinātie, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargāti mazie uzņēmumi, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem.

 

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.	1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no šīs regulas stāšanās spēkā līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Fondu īsteno Komisija tiešas pārvaldības veidā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi LESD 322. pantam, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/209259.	Fondu īsteno dalībvalstis un Komisija dalītas pārvaldības veidā saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kuri pieņemti atbilstīgi LESD 322. pantam, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046, tostarp jo īpaši tās 63. pantu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/209259. Dalībvalstis sagatavo un īsteno programmas attiecīgajā teritoriālajā līmenī saskaņā ar savu institucionālo, tiesisko un finanšu sistēmu. Saskaņā ar dalītās pārvaldības principu un noteikumiem dalībvalstīm un Komisijai vajadzētu būt atbildīgām par programmu pārvaldību un kontroli un nodrošināt fonda likumīgu un pareizu izmantošanu.
__________________	__________________
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).	59 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).

 

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Priekšfinansējums
	Ja Komisija ir pieņēmusi 16. panta 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu un dalībvalsts, iesniedzot savu sociālo klimata plānu, pieprasa priekšfinansējumu, Komisija veic priekšfinansējuma maksājumu līdz pat 13 % apmērā no finansiālā piešķīruma. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (Finanšu regula) 116. panta 1. punkta, Komisija veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šīs regulas 18. pantā minētās juridiskās saistības.

 

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;	i) to, vai plāns ir adekvāta reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, pienācīgi ņemot vērā plānā paredzēto pasākumu ietekmi uz enerģētiskās un transporta nabadzības dzimumu dimensiju, kā arī problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

 

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.	iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas, veicinot zaļo pārkārtošanos un mazinot sociālo ietekmi, palīdz jo īpaši sasniegt Savienības 2030. un 2050. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.

 

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iiia) to, vai sagatavošanas laikā ir nodrošināta vietējo un reģionālo pašvaldību, ekonomisko un sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jaunatnes organizāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu jēgpilna iesaiste un vai šāda iesaiste ir paredzēta īstenošanas un uzraudzības posmā;

 

 

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un transporta nabadzība, mazaizsargātiem transporta lietotājiem, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, tostarp mazaizsargātiem pašnodarbinātajiem, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargātiem mazajiem uzņēmumiem attiecīgajā dalībvalstī, un vai plānā pienācīgi ņemtas vērā reģionālās īpatnības, tostarp jo īpaši mazāk attīstīto reģionu īpatnības;

 

Grozījums Nr.  86

Regulas priekšlikums

15. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt novērtējuma sagatavošanas un apstiprināšanas termiņu par saprātīgu laikposmu.

 

 

 

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija sešu mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.	1. Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija četru mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu. Attiecīgā dalībvalsts un Komisija var vienoties vajadzības gadījumā pagarināt novērtējuma apstiprināšanas termiņu par saprātīgu laikposmu.

 

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.	1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts pēc apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.	5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, ar mērķi risināt enerģētiskās un transporta nabadzības problēmas. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

 

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.	1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no šīs regulas stāšanās spēkā līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.	1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumā, krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

 

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:	Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp Modernizācijas fondu, kas izveidots ar Direktīvu 2003/87/EK, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

 

Grozījums Nr.  93

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;	a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

 

 

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

22.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	22.a pants
	Savienības finansējuma redzamība
	1. Katra dalībvalsts nodrošina:
	a)  starpniekstruktūru un Savienības atbalsta galasaņēmēju redzamību visos pasākumos, kas saistīti ar fonda atbalstītajām darbībām;
	b)  komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.
	2.  Dalībvalstis atzīst un attiecīgā gadījumā nodrošina, ka starpniekstruktūras atzīst atbalsta saņemšanu no fonda un šo līdzekļu izcelsmi:
	a)  nodrošinot Savienības finansējuma redzamību galasaņēmējiem un plašākai sabiedrībai, dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar darbības īstenošanu un paredzēti galasaņēmējiem vai plašākai sabiedrībai, cita starpā izmantojot Savienības emblēmu un attiecīgu paziņojumu par finansējumu, kurā iekļauts teksts "Līdzfinansē Eiropas Savienība — Sociālais klimata fonds";
	b)  savā oficiālajā tīmekļa vietnē, ja šāda vietne ir, un sociālo mediju vietnēs publicējot īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsverot no Savienības saņemto finansiālo atbalstu;
	c)  tādu darbību gadījumā, kas ietver fiziskas investīcijas vai aprīkojuma iegādi, uzreiz pēc šādu darbību faktiskās īstenošanas uzsākšanas vai pēc iegādātā aprīkojuma uzstādīšanas galasaņēmējiem un plašākai sabiedrībai redzamā vietā uzstādot ilglietojamus plakātus vai stendus, kuros attēlota Savienības emblēma;
	d)  ar finanšu instrumentiem saistītu darbību gadījumā, tostarp sniedzot tiešu atbalstu saskaņā ar 6. panta 1. punktu, informēt galasaņēmējus par fonda sniegtā atbalsta summu.
	3.  Ja dalībvalsts nepilda 1. un 2. punktā minētos pienākumus un ja nav veikti korektīvi pasākumi, Komisija, ņemot vērā proporcionalitātes principu, piemēro pasākumus, ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij tiek anulēti līdz pat 5 % no fonda gadā sniegtā atbalsta.

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:	1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados, apspriežoties ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām atbilstoši valsts tiesību sistēmai, ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:

 

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju un sadalītus datus par 2. pantā definēto mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju, mazaizsargāto mikrouzņēmumu, tostarp mazaizsargāto pašnodarbināto, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargāto mazo uzņēmumu skaitu, kā arī šā skaita izmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējā ziņojuma datiem;

 

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) attiecīgā gadījumā — detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvo mērķi samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;	b) detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valstu mērķrādītājiem un uzdevumiem mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto transporta lietotāju, mazaizsargāto mikrouzņēmumu, tostarp mazaizsargāto pašnodarbināto, un attiecīgās dalībvalsts pienācīgi pamatotos gadījumos mazaizsargāto mazo uzņēmumu skaita samazināšanai;

 

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

24. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Regulējuma vienkāršošanas vajadzībām Komisija apsver iespēju grozīt šo regulu. Komisija un kompetentās iestādes pastāvīgi pielāgojas labas prakses administratīvajām procedūrām un veic visus pasākumus, lai vienkāršotu šīs regulas izpildi, līdz minimumam samazinot administratīvo slogu.

 

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.	2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2.a punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 13.9.2021
Atzinuma sagatavotājs  Iecelšanas datums	Tom Berendsen 6.9.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	10.2.2022	15.3.2022
Pieņemšanas datums	21.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 5 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, François Alfonsi, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Rosanna Conte, Rosa D’Amato, Christian Doleschal, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Ondřej Knotek, Elżbieta Kruk, Joachim Kuhs, Nora Mebarek, Martina Michels, Alin Mituța, Dan-Ştefan Motreanu, Andżelika Anna Możdżanowska, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, André Rougé, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Valdemar Tomaševski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Álvaro Amaro, Josianne Cutajar, Mónica Silvana González, Stelios Kympouropoulos, Jan Olbrycht, Bronis Ropė, Yana Toom

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ID	Matteo Adinolfi, Rosanna Conte, Alessandro Panza
NI	Chiara Gemma
PPE	Álvaro Amaro, Pascal Arimont, Isabel Benjumea Benjumea, Tom Berendsen, Christian Doleschal, Mircea‑Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Stelios Kympouropoulos, Dan‑Ştefan Motreanu, Andrey Novakov, Jan Olbrycht
Renew	Stéphane Bijoux, Ondřej Knotek, Alin Mituța, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Yana Toom
S&D	Adrian‑Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Josianne Cutajar, Mónica Silvana González, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova
The Lef	Younous Omarjee

 

5	-
ECR	Raffaele Fitto, Elżbieta Kruk, Andżelika Anna Możdżanowska, Valdemar Tomaševski
ID	Joachim Kuhs

 

7	0
ID	André Rougé
The Left	Martina Michels
Verts/ALE	François Alfonsi, Rosa D'Amato, Niklas Nienaß, Caroline Roose, Bronis Ropė

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Sociālā klimata fonda izveide
Atsauces	COM(2021)0568 – C9-0324/2021 – 2021/0206(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	15.7.2021
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 13.9.2021	ENVI 13.9.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 13.9.2021	ECON 13.9.2021	ITRE 13.9.2021	IMCO 13.9.2021
	TRAN 13.9.2021	REGI 13.9.2021	FEMM 13.9.2021
Atzinumu nesniedza  Lēmuma datums	IMCO 1.9.2021	FEMM 6.9.2021
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 11.11.2021
Referenti  Iecelšanas datums	David Casa 29.11.2021	Esther de Lange 29.11.2021
58. pants — Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Izskatīšana komitejā	10.2.2022	16.3.2022
Pieņemšanas datums	18.5.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	107 16 15
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Atidzhe Alieva-Veli, Mathilde Androuët, Nikos Androulakis, Marc Angel, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Malin Björk, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Milan Brglez, Sylvie Brunet, Delara Burkhardt, Jordi Cañas, Pascal Canfin, David Casa, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Leila Chaibi, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Ilan De Basso, Esther de Lange, Margarita de la Pisa Carrión, Özlem Demirel, Klára Dobrev, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Malte Gallée, Helmut Geuking, Catherine Griset, Elisabetta Gualmini, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Alicia Homs Ginel, Jan Huitema, Yannick Jadot, France Jamet, Adam Jarubas, Agnes Jongerius, Radan Kanev, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Ádám Kósa, Stelios Kympouropoulos, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Peter Liese, Sylvia Limmer, Elena Lizzi, Javi López, César Luena, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Sara Matthieu, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Sandra Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoş Pîslaru, Manuel Pizarro, Stanislav Polčák, Nicola Procaccini, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Luisa Regimenti, Guido Reil, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Daniela Rondinelli, Rob Rooken, Silvia Sardone, Mounir Satouri, Christine Schneider, Monica Semedo, Günther Sidl, Michal Šimečka, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Marie-Pierre Vedrenne, Nikolaj Villumsen, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Maria Walsh, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska, Stefania Zambelli, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Maria Arena, Manuel Bompard, Lina Gálvez Muñoz, Ondřej Knotek, Jeroen Lenaers, Norbert Lins, Samira Rafaela, Idoia Villanueva Ruiz
Iesniegšanas datums	23.5.2022

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

107	+
NI	Athanasios Konstantinou, Daniela Rondinelli
PPE	Bartosz Arłukowicz, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Traian Băsescu, David Casa, Nathalie Colin‑Oesterlé, Christian Doleschal, Jarosław Duda, Agnès Evren, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Adam Jarubas, Radan Kanev, Ewa Kopacz, Stelios Kympouropoulos, Esther de Lange, Jeroen Lenaers, Miriam Lexmann, Peter Liese, Norbert Lins, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Stanislav Polčák, Dennis Radtke, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki, Eugen Tomac, Romana Tomc, Maria Walsh, Pernille Weiss, Tomáš Zdechovský
Renew	Atidzhe Alieva‑Veli, Sylvie Brunet, Pascal Canfin, Jordi Cañas, Martin Hojsík, Ondřej Knotek, Dragoş Pîslaru, Samira Rafaela, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Monica Semedo, Nils Torvalds, Véronique Trillet‑Lenoir, Marie‑Pierre Vedrenne, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Nicolae Ştefănuță, Michal Šimečka
S&D	Nikos Androulakis, Marc Angel, Maria Arena, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Gabriele Bischoff, Vilija Blinkevičiūtė, Simona Bonafè, Milan Brglez, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Ilan De Basso, Klára Dobrev, Estrella Durá Ferrandis, Cyrus Engerer, Elisabetta Gualmini, Jytte Guteland, Lina Gálvez Muñoz, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, César Luena, Javi López, Alessandra Moretti, Manuel Pizarro, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
The Left	Malin Björk, Manuel Bompard, Leila Chaibi, Özlem Demirel, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Idoia Villanueva Ruiz, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Katrin Langensiepen, Sara Matthieu, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus, Kira Marie Peter‑Hansen, Mounir Satouri

 

16	-
ECR	Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Mathilde Androuët, Aurélia Beigneux, Dominique Bilde, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, France Jamet, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Guido Reil
NI	Ádám Kósa, Edina Tóth
PPE	Marian‑Jean Marinescu
The Left	Sandra Pereira

 

15	0
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło, Margarita de la Pisa Carrión
ID	Simona Baldassarre, Marco Dreosto, Elena Lizzi, Silvia Sardone, Stefania Zambelli
Renew	Jan Huitema, Linea Søgaard‑Lidell

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV C 152, 6.4.2022., 158. lpp.
• [2] [OV C ..., ..., ... lpp. / Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.]
• [3] Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa.
• [4] Stāvoklis Savienībā, 2020. gada septembris, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula von der Leyen.
• [5] COM(2021)0568
• [6] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
• [7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).