ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

    20.5.2022 - (COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD)) - ***I

    Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

    Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
    Referenti: David Casa, Esther de Lange
    Atzinuma sagatavotāja (*):
    Margarida Marques, Budžeta komiteja
    (*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants
    (Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)


    Procedūra : 2021/0206(COD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A9-0157/2022

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Sociālo klimata fondu

    (COM(2021)0568 – C9‑0324/2021 – 2021/0206(COD))

    (Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

     ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0568),

     ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 91. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 192. panta 1. punktu un 194. panta 1. punkta c) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0324/2021),

     ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

     ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas Riksdāgs un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

     ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 9. decembra atzinumu[1],

     ņemot vērā Reģionu komitejas ... atzinumu[2],

     ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

     ņemot vērā Budžeta komitejas, Ekonomikas un monetārās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus,

     ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0157/2022),

    1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

    2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

    3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.


     

    Grozījums Nr.  1

     

    Regulas priekšlikums

    1. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (1) Savienība un tās dalībvalstis ir puses Parīzes nolīgumā, kas parakstīts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ("UNFCCC") ("Parīzes nolīgums")28 un kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Saskaņā ar šo nolīgumu tām ir noteikts saistošs pienākums ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.

    (1) Savienība un tās dalībvalstis ir puses Parīzes nolīgumā, kas parakstīts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ("UNFCCC") ("Parīzes nolīgums")28 un kas stājās spēkā 2016. gada novembrī. Saskaņā ar šo nolīgumu tām ir noteikts saistošs pienākums ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu vēriena atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī rēķinoties ar katrai valstij atšķirīgajiem apstākļiem.

    __________________

    __________________

    28 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

    28 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

    Grozījums Nr.  2

     

    Regulas priekšlikums

    2. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (2) Ar Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu29 ir uzsākta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, taisnīgāku un pārticīgāku sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa. Komisija ierosina arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

    (2) Ar Komisijas paziņojumu par Eiropas zaļo kursu29 ir uzsākta jauna izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Savienību par ilgtspējīgu, godprātīgāku, taisnīgāku un pārticīgāku sabiedrību ar modernu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisija vēlākais 2050. gadā samazinātos līdz nullei. Komisija ierosina arī atjaunot, aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka šim pārkārtošanās procesam vajadzētu būt taisnīgam un iekļaujošam, nevienu neatstājot novārtā.

    __________________

    __________________

    29 COM(2019) 640 final.

    29 COM(2019) 640 final.

    Grozījums Nr.  3

     

    Regulas priekšlikums

    3. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 tiesību aktu kopumā ir iekļauts mērķrādītājs panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam visas ekonomikas mērogā. Šī regula Savienībai nosaka saistošu pienākumu samazināt emisiju. Savienībai tās siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030. gadam būtu jāsamazina tā, lai emisijas apjoms pēc piesaistes apjoma atskaitīšanas būtu sarucis vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būtu jāveic visās ekonomikas nozarēs.

    (3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 tiesību aktu kopumā ir iekļauts mērķrādītājs panākt klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam visas ekonomikas mērogā. Šī regula Savienībai nosaka saistošu pienākumu samazināt emisiju. Savienībai tās siltumnīcefekta gāzu emisija līdz 2030. gadam būtu jāsamazina tā, lai emisijas apjoms pēc piesaistes apjoma atskaitīšanas būtu sarucis vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai izpildītu šo mērķrādītāju, pasākumi būtu jāveic visās ekonomikas nozarēs.

    __________________

    __________________

    30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

    30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

    Grozījums Nr.  4

     

    Regulas priekšlikums

    6. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (6) 2021. gada 8. maija Porto deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes aicinājums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, un tās apņēmība turpināt padziļināti īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

    (6) Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā1a uzsvērts, ka sociālās tiesības un Eiropas sociālā dimensija jāstiprina visās Savienības politikas jomās, kā noteikts Līgumos, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantā. 2021. gada 8. maija Porto deklarācijā tika atkārtoti apstiprināts Eiropadomes aicinājums strādāt, lai veidotu sociālu Eiropu, nodrošinot taisnīgu pārkārtošanos, un tās apņēmība turpināt padziļināti un precīzi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru ES un valstu līmenī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās kompetences jomas un subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

     

    __________________

     

    1a Eiropadome apstiprinājusi 2021. gada 24. un 25. jūnijā.

    Grozījums Nr.  5

     

    Regulas priekšlikums

    6.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (6a) Fondam būtu jāatbalsta tikai darbības un finansējuma saņēmēji, kas ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā, cita starpā tos, kas saistīti ar darba algu un darba apstākļiem, tostarp koplīgumiem, un veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas.

    Grozījums Nr.  6

     

    Regulas priekšlikums

    7. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (7) Lai īstenotu apņemšanās attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu.

    (7) Lai īstenotu apņemšanās attiecībā uz klimatneitralitāti, ir pārskatīti un grozīti Savienības klimata un enerģētikas tiesību akti nolūkā paātrināt siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Taisnīga pārkārtošanās, ko paredz ANO Programma 2030. gadam un Eiropas sociālo tiesību pīlārs, nozīmē izskaust enerģētisko un mobilitātes nabadzību visā Savienībā. Lai to panāktu, jaunajam Sociālajam klimata fondam būtu jāpalīdz aizsargāt vismazāk aizsargātās mājsaimniecības un nodrošināt tām iespējas. Īpaša vērība jāpievērš tam, lai nodrošinātu, ka šādas mājsaimniecības gūst faktisku labumu no dažādu finansēšanas instrumentu īstenošanas, un tie ir instrumenti, kas pieejami dalībvalstīm un kas ietver kohēzijas fondus, Atveseļošanas un noturības mehānismu un ieņēmumus, kuri patlaban tiek iegūti no ES ETS. Dalībvalstīm pieejamais finansējums būtu jāizmanto, lai veiktu ieguldījumus ēku renovācijā, kvalitatīvu un drošu zaļo darbvietu radīšanā un vajadzīgo prasmju attīstīšanā, kas piemērotas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesam, transporta nozares dekarbonizācijā un plašākā piekļuvē publiskai, koplietošanas un viedai mobilitātei.

    Grozījums Nr.  7

     

    Regulas priekšlikums

    8. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomā iekļaujot siltumnīcefekta gāzu emisiju no ēkām un autotransporta, tiktu radīts papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāsamazina ar ēkām un autotransportu saistītās izmaksas un jāsniedz jaunas darbvietu radīšanas un investīciju iespējas.

    (8) Šie grozījumi dažādas ekonomikas nozares, iedzīvotāju grupas un dalībvalstis ietekmē atšķirīgi. Konkrēti, jebkādai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK31 darbības jomas paplašināšanai būtu jārada papildu ekonomisks stimuls investēt fosilo kurināmo un fosilo degvielu patēriņa samazināšanās tendencē, tādējādi paātrinot siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanu. Apvienojumā ar citiem pasākumiem ar to vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtu jāveicina enerģētiskās un mobilitātes nabadzības izskaušana un jāsniedz jaunas kvalitatīvu darbvietu radīšanas un ilgtspējīgu investīciju iespējas pilnībā atbilstīgi Eiropas zaļā kursa mērķiem. Komisijai būtu jāvāc dati par papildpasākumu sociālo ietekmi un to, kā minētie pasākumi ietekmē dažādas dalībvalstis, reģionus un neaizsargātas grupas, lai nodrošinātu preventīvas pieejas īstenošanu nolūkā mazināt nevienlīdzību attiecībā uz ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas enerģijas un mobilitātes piekļūstamību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vismazāk labvēlīgākā situācijā esošajām grupām un mājsaimniecībām, kas saskaras ar mobilitātes vai enerģētisko nabadzību, lai tās gūtu labumu no šo finansēšanas instrumentu īstenošanas un neviens netiktu atstāts novārtā.

    __________________

    __________________

    31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

    31 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

    Grozījums Nr.  8

     

    Regulas priekšlikums

    9. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (9) Tomēr šo investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, jo kurināmā un degvielu piegādātāji, kuriem tiks piemērotas saistības saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, izmaksas par oglekli novirzīs uz patērētājiem.

    (9) Tomēr pietiekamu, stabilu un taisnīgu investīciju finansēšanai ir vajadzīgi resursi. Turklāt ļoti ticams, ka pirms šādu investīciju veikšanas palielināsies izmaksas mājsaimniecībām un transporta lietotājiem par apkuri, dzesēšanu un ēdienu gatavošanu, kā arī autotransportu, tostarp Krievijas agresīvā kara un dalībvalstu atkarības no fosilo degvielu importa dēļ.

    Grozījums Nr.  9

    Regulas priekšlikums

    9.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9a) Augstās fosilās gāzes cenas, kas dažās dalībvalstīs 2021./2022. gada apkures sezonā izraisīja ārkārtīgu cenu kāpumu, ko vēl vairāk saasināja atkarība no importa un ģeopolitiskā spriedze, ir vēlreiz izgaismojušas Savienības atkarību no importētās fosilās gāzes attiecībā uz tās rūpniecības nozarēm un mājsaimniecībām, ko īpaši izjūt nabadzīgākās mājsaimniecības. Tādējādi investīcijas energoefektivitātes pasākumos, kā arī uz atjaunojamo energoresursu enerģiju balstītās siltumapgādes sistēmās, tostarp ar elektriskajiem siltumsūkņiem, siltumapgādi un aukstumapgādi centralizētā līmenī un līdzdalību atjaunojamās enerģijas kopienās, ir rentablākā metode, kā samazināt atkarību no importa un emisijas, vienlaikus palielinot ES noturību. Ir vajadzīgas trešo pušu finansēšanas shēmas, jo īpaši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, lai nodrošinātu atbilstību minētajiem principiem.

    Grozījums Nr.  10

    Regulas priekšlikums

    9.b apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9b) Tā kā pārejai uz tīrāku Eiropu būs ekonomiska un sociāla ietekme, ko ir grūti novērtēt ex ante, var būt nepieciešami papildu ieguldījumi un tādējādi finanšu resursi, lai īstenotu apņemšanos panākt klimatneitralitāti, vienlaikus saglabājot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju.

    Grozījums Nr.  11

     

    Regulas priekšlikums

    9.c apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9c) Izmaksas, kuras degvielu piegādātāji novirza uz galapatērētājiem, dažādos uzņēmumos, reģionos vai dalībvalstīs var atšķirties. Tādēļ Komisijai būtu jāvāc dati par to, kādu izmaksu īpatsvaru uzņemas degvielu piegādātāji un kāds izmaksu īpatsvars tiek novirzīts uz galapatērētājiem, un reizi gadā būtu jāziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam.

    Grozījums Nr.  12

     

    Regulas priekšlikums

    9.d apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (9d) Būvniecības nozarē holistiska ēku struktūras reforma samazinātu pieprasījumu pēc enerģijas, un tajā efektīvāk ņemtu vērā cilvēkus, kuriem draud atstumtība, proti, tos, kuri visvairāk cieš no enerģētiskās nabadzības ES. Tas arī novērstu tendenci, ka ģimenes pārvietojas starp lauku, piepilsētu, pilsētu teritorijām un mazapdzīvotām teritorijām, tādējādi novēršot iespēju, ka tās varētu saskarties ar augstākām mājokļu cenām, un novēršot siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko izraisa arvien plašāka privātā transporta izmantošana.

    Grozījums Nr.  13

     

    Regulas priekšlikums

    10. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (10) Fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenas pieaugums var nesamērīgi ietekmēt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.

    (10) Sagaidāms, ka pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana, nesamērīgi ietekmēs mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, kuri lielāku savu ienākumu daļu izdod par enerģiju un transportu, kuri noteiktos reģionos, tostarp lauku, salu, kalnainos, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, nevar piekļūt alternatīviem, cenas ziņā pieejamiem mobilitātes un transporta risinājumiem un kuriem var trūkt finansiālas spējas investēt fosilo kurināmo vai fosilo degvielu patēriņa samazināšanā.

    Grozījums Nr.  14

     

    Regulas priekšlikums

    11. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā.

    (11) Tādēļ daļa ieņēmumu, kas gūti no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, būtu jāizmanto kā pašu resursi Savienības budžeta finansēšanai vispārēju ieņēmumu veidā saskaņā ar juridiski saistošo 2020. gada 16. decembra1a Iestāžu nolīgumu ("Iestāžu nolīgums"), kurā ir noteikts ceļvedis jaunu pašu resursu ieviešanai nolūkā nodrošināt Savienības budžetam līdzekļus, lai efektīvāk mazinātu sociālo ietekmi, ko rada šāda iekļaušana, lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša un lai neviens nebūtu atstāts novārtā. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu šādu jaunu pašu resursu grozu ir paredzēts ieviest līdz 2023. gada 1. janvārim. Zaļie pašu resursi ir līdzeklis ES budžeta saskaņošanai ar Savienības politikas prioritātēm, kas nodrošina Savienības pievienoto vērtību, un tie būtu jāizmanto, lai palīdzētu īstenot klimata politikas integrēšanas mērķus, atmaksātu ar Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu (NGEU) saistītos parādus un nodrošinātu ES budžeta noturību saistībā ar budžeta kā investīciju un garantiju instrumenta izmantošanu.

     

    __________________

     

    1a Iestāžu nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433I, 22.12.2020., 28. lpp.).

    Grozījums Nr.  15

     

    Regulas priekšlikums

    11.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (11a) Var būt nepieciešami papildu fiskāli vai stimulējoši pasākumi, kuru mērķis ir sniegt atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem, mazaizsargātiem maziem uzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

    Grozījums Nr.  16

     

    Regulas priekšlikums

    12. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt tādiem pamata energopakalpojumiem kā dzesēšana (paaugstinoties temperatūrai) un apkure. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājums spēj nodrošināt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, jo īpaši energorenovācija.

    (12) Tas ir vēl jo svarīgāk, ņemot vērā pašreizējo enerģētiskās nabadzības līmeni. Enerģētiskā nabadzība ir situācija, kurā mājsaimniecības nespēj piekļūt pamata energopakalpojumiem, kas saskaņā ar attiecīgajām spēkā esošajām sociālajām rīcībpolitikām un citām attiecīgajām politikas jomām nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un veselību, tostarp pietiekamu siltumu, dzesēšanu, apgaismojumu un ierīču darbināšanai nepieciešamo enerģiju, un kas bieži vien rodas, mājsaimniecībām saskaroties ar to, ka vairāku tādu faktoru apvienojuma dēļ kā zemi ienākumi, augstas enerģijas cenas un nekvalitatīvs un neenergoefektīvu ēku fonds ar enerģiju saistītajiem izdevumiem nākas tērēt ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļu. Aptuveni 34 miljoni eiropiešu 2018. gadā ziņoja, ka nespēj uzturēt mājokli pietiekami siltu, un 2019. gada ES mēroga apsekojumā32 6,9 % Savienības iedzīvotāju norādīja, ka nevar atļauties pietiekami apsildīt mājokli. Kopumā Enerģētiskās nabadzības observatorija lēš, ka vairāk nekā 50 miljoni mājsaimniecību Eiropas Savienībā saskaras ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc enerģētiskā nabadzība ir būtiska problēma Savienībai. Neraugoties uz to, ka Savienības līmenī šīs problēmas nozīmīgums jau vairāk nekā desmit gadus ir atzīts dažādās iniciatīvās, tiesību aktos un pamatnostādnēs, joprojām nav izstrādāta enerģētiskās nabadzības Savienības līmeņa standartizēta definīcija un tikai trešdaļa valstu ir ieviesušas enerģētiskās nabadzības definīciju valsts līmenī. Tāpēc patlaban Savienībā nav pieejami pārredzami un salīdzināmi dati par enerģētisko nabadzību, tādējādi ierobežojot spēju efektīvi uzraudzīt un izvērtēt enerģētiskās nabadzības līmeni. Tādēļ būtu jāizstrādā Savienības līmeņa definīcija, lai efektīvi novērstu enerģētisko nabadzību un varētu izmērīt dalībvalstīs panākto progresu. Kaut arī sociālie tarifi vai tiešs ienākumu atbalsts var sniegt tūlītēju palīdzību mājsaimniecībām, kas saskaras ar enerģētisko nabadzību, ilgstošus risinājumus spēj nodrošināt un cīņā pret enerģētisko nabadzību efektīvi var palīdzēt vienīgi mērķtiecīgi, strukturāli pasākumi, principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošana, papildu atjaunīgās enerģijas avotu uzstādīšana, tostarp īstenojot kopienas virzītus projektus, informēšanas un izpratnes vairošanas pasākumi, kas vērsti uz mājsaimniecībām, un jo īpaši energorenovācija un iemaksas, kas veicina Direktīvā 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) noteiktās prasības attiecībā uz renovāciju izpildi.

    __________________

    __________________

    32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

    32 2018. gada dati. Eurostat, SILC [ilc_mdes01]).

    Grozījums Nr.  17

     

    Regulas priekšlikums

    12.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12a) Attiecībā uz ēku nozari holistiska ēku renovācija, kuras pamatā ir pasākumi ar mērķi uzlabot energoefektivitāti, koncentrējoties uz visiem elementiem, kas veido ēku, var sekmēt enerģijas patēriņa samazinājumu katrai mājsaimniecībai, un tā būtu redzama kā nauda, ko tās ietaupītu, un tādējādi būtu viens no līdzekļiem enerģētiskās nabadzības apkarošanai. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES plānotā pārskatīšana radīs pamatu šo mērķu sasniegšanai, un tāpēc tā būtu jāņem vērā, īstenojot Sociālo klimata fondu.

    Grozījums Nr.  18

     

    Regulas priekšlikums

    12.b apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12b) Īpaša uzmanība jāpievērš īrniekiem privātajā īres tirgū. Šo īrnieku vidū ir mazaizsargātas mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar pieaugušo apkures izmaksu vai augstākas īres maksas radītā ietekme uz cenām pēc renovācijas un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas. Tādēļ dalībvalstīm to sociālo klimata plānu ietvaros, apspriežoties ar namīpašniekiem, privāto sektoru un attiecīgajām vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, būtu jāizstrādā energoefektīvi un zaļi sociālo mājokļu projekti, kā arī īpaši pasākumi un investīcijas mazaizsargāto īrnieku atbalstīšanai privātajā īres tirgū, piemēram, apsverot iespēju ieviest valsts shēmas vai vaučeru shēmas, kas paredzētas īrniekiem privātajā īres tirgū, lai veiktu renovācijas pasākumus un sekmētu Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanu. Reizi divos gados ziņojot par dalībvalstu īstenotajiem pasākumiem un investīcijām un veicot to novērtējumu, Komisijai būtu jāizvērtē to ietekme un efektivitāte mazaizsargāto īrnieku atbalstīšanā privātajā īres tirgū. Ja pozitīvi rezultāti netiek konstatēti, minētajam novērtējumam būtu jāpievieno Komisijas iniciatīva par to, kā risināt mazaizsargāto īrnieku situāciju privātajā īres tirgū, attiecīgā gadījumā apspriežoties ar dalībvalstīm, privātā īres tirgus pārstāvjiem, attiecīgajām vietējām iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

     

    Grozījums Nr.  19

     

    Regulas priekšlikums

    12.c apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (12c) Mobilitātes nabadzībai nav pievērsta pietiekama uzmanība, un gan Savienības, gan valstu līmenī trūkst skaidras šī jēdziena definīcijas. Taču šī problēma ir jārisina pēc iespējas ātrāk, jo tiek pastiprinātas prasības pakāpeniski pārtraukt iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļu izmantošanu, pieaug degvielas cenas un atkarība no transporta pieejamības, piekļūstamības un izmaksām, kas saistītas ar došanos uz darbu vai ikdienas pārvietošanās vajadzībām, dzīvojot lauku, salu, nomaļos, kalnu, attālos un mazāk pieejamos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākajos reģionos.

    Grozījums Nr.  20

     

    Regulas priekšlikums

    13. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu sociālo ietekmi, ko emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs rada uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

    (13) Tāpēc būtu jāizveido Sociālais klimata fonds ("fonds"), lai dalībvalstīm nodrošinātu līdzekļus, ar ko atbalstīt savu rīcībpolitiku, lai mazinātu pārejas uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšanas, sociālo ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Tas būtu jāsasniedz jo īpaši ar pagaidu ienākumu atbalstu un pasākumiem un investīcijām, ar kuriem plānots samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, uzlabojot ēku energoefektivitāti, dekarbonizējot ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašinot cenas ziņā piekļūstamas un efektīvas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību par labu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

    Grozījums Nr.  21

     

    Regulas priekšlikums

    13.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (13a) Tā kā mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem būs nepieciešams papildu atbalsts zaļās pārkārtošanās īstenošanai, visām dalībvalstīm būtu jāpiešķir pietiekama un samērīga finansiālā palīdzība.

    Grozījums Nr.  22

     

    Regulas priekšlikums

    14. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem būtu jānodrošina mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem nepieciešamie resursi, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un transporta nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, un tajos varētu būt paredzēti citi pasākumi, tostarp pagaidu tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem.

    (14) Šajā nolūkā katrai dalībvalstij būtu jāiesniedz Komisijai sociālais klimata plāns ("plāns"). Ar minētajiem plāniem būtu jāveicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra principu un Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana, vienlaikus nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, kā arī jāsasniedz divi mērķi. Pirmkārt, ar tiem kopā ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, būtu jānosaka un jāgrupē mazaizsargātas mājsaimniecības, kas atrodas enerģētiskās un mobilitātes nabadzības situācijā, un mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji jānosaka par nepieciešamo resursu saņēmējiem, lai finansētu un īstenotu investīcijas energoefektivitātē, siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijā, bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļos un mobilitātē. Dalībvalstīm būtu jāsniedz detalizēta analīze, kas kopā ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību veikta par galvenajiem enerģētiskās un mobilitātes nabadzības cēloņiem to attiecīgajās teritorijās. Plānos būtu jānosaka arī mērķi un mērķrādītāji, lai samazinātu to personu skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaitu. Otrkārt, ar tiem būtu jāmazina fosilo kurināmo un fosilo degvielu izmaksu palielinājuma ietekme uz vismazāk aizsargātajām grupām un tādējādi jānovērš enerģētiskā un mobilitātes nabadzība pārejas periodā, līdz šādas investīcijas tiek veiktas. Plānos vajadzētu būt investīciju komponentam, ar kuru veicina ilgtermiņa risinājumus nolūkā pakāpeniski samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, ko papildina tiešs ienākumu atbalsts, lai īstermiņā samazinātu negatīvo ietekmi uz ienākumiem. Šajos plānos būtu arī jānodrošina, ka tiek ņemtas vērā darbības, kas jau ir īstenotas valsts līmenī.

    Grozījums Nr.  23

    Regulas priekšlikums

    14.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (14a) Darba ņēmēji ēku būves un renovācijas nozarēs jo īpaši ir pakļauti azbesta iedarbības riskam. Tādēļ pirms jebkādu renovācijas darbu sākuma ir jānosaka obligātas azbesta un citu bīstamu vielu skrīninga, reģistrācijas un demontāžas prasības. Energorenovācijai jākļūst par iespēju azbesta drošai demontāžai no ēkām.

    Grozījums Nr.  24

     

    Regulas priekšlikums

    14.b apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (14b) Dalībvalstu iesniegtajos plānos vajadzētu būt pasākumiem, kas paredz sniegt informācijas atbalstu, spēju veidošanu un apmācību, kura vajadzīga, lai īstenotu investīcijas un pasākumus ar mērķi samazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem un fosilajām degvielām, palielinot ēku energoefektivitāti un palielinot piekļuvi atjaunīgajai enerģijai, lai nodrošinātu ēku siltumapgādi un aukstumapgādi, kā arī uzlabojot piekļuvi ilgtspējīgas mobilitātes un transporta pakalpojumiem, ietverot vajadzīgo infrastruktūru un elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšanu. Plāniem būtu arī jārisina jautājums par nepietiekamo darbaspēku, kas vajadzīgs visos zaļās pārkārtošanās posmos, it sevišķi darbvietās saistībā ar ēku renovāciju un atjaunīgo energoresursu enerģijas integrēšanu, kā arī vienādranga un kopienu darbā, risinot enerģētisko un transporta nabadzību.

    Grozījums Nr.  25

     

    Regulas priekšlikums

    15. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (15) Dalībvalstis, kas apspriežas ar reģionālā līmeņa iestādēm, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti.

    (15) Dalībvalstis, kas jēgpilni apspriežas ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vislabāk var izstrādāt un īstenot vietējiem, reģionālajiem un valsts apstākļiem pielāgotus un uz tiem vērstus plānus kā savu pašreizējo rīcībpolitiku attiecīgajās jomās un citu attiecīgo ES fondu plānoto izmantošanu. Šādi vislabāk var ņemt vērā apstākļu plašo daudzveidību, pašvaldību un reģionālo valdību, ekonomisko un sociālo partneru, attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizācijas īpašās zināšanas, pētniecības un inovācijas norises, sociālo partneru attiecības un sociālā dialoga struktūras, kā arī valsts tradīcijas, sekmējot mazaizsargātajām grupām sniegtā vispārējā atbalsta lietderību un efektivitāti un palīdzot izvērst vietējā un reģionālā līmeņa iestāžu, sociālo partneru un sociāli ekonomiskās jomas dalībnieku izstrādātus projektus.

    Grozījums Nr.  26

     

    Regulas priekšlikums

    15.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (15a) Plāni būtu jāizstrādā visaptveroši, vienlaikus novēršot pārmērīgu administratīvo slogu. Tādēļ, izstrādājot un īstenojot plānus atbilstīgi minētajam, dalībvalstīm būtu jārīkojas visaptverošā veidā, vienlaikus novēršot nevajadzīgu sarežģītību.

    Grozījums Nr.  27

     

    Regulas priekšlikums

    16. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt sociālo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecība ēku un autotransporta nozarēs.

    (16) Lai pāreja uz klimatneitralitāti būtu taisnīga, būtiski nodrošināt, ka pasākumi un investīcijas ir īpaši vērsti uz enerģētiski nabadzīgām vai mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem. Ar atbalsta pasākumiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veicināšanai būtu jāpalīdz dalībvalstīm mazināt pārejas uz klimatneitralitāti sociālo ietekmi, tostarp oglekļa cenu noteikšanas sociālo ietekmi.

    Grozījums Nr.  28

     

    Regulas priekšlikums

    17. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (17) Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, taisnīgu pārkārtošanos palīdzētu nodrošināt pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts vismazāk aizsargātajām grupām. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un transporta nabadzības pamatiemeslus. Šādam atbalstam būtu jāattiecas tikai uz tiešo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, nevis uz elektroenerģijas vai apkures izmaksām, kas saistītas ar elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekļaušanu minētās direktīvas darbības jomā. Tiesībām saņemt šādu tiešu ienākumu atbalstu būtu jābūt ierobežotām laika ziņā.

    (17) Tiešais ienākumu atbalsts, ko papildina ilgstoši un strukturāli investīciju pasākumi, kas paredzēti vieniem un tiem pašiem saņēmējiem, palīdzēs sasniegt fonda mērķus. Kamēr vēl nav jūtama to investīciju ietekme, kas veiktas, lai samazinātu izmaksas un emisijas, pienācīgi mērķorientēts, tiešs ienākumu atbalsts mazaizsargātām mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, var palīdzēt samazināt enerģijas un mobilitātes izmaksas un atbalstīt taisnīgu pārkārtošanos līdz brīdim, kad tiks veiktas lielākas strukturālās investīcijas. Šāds atbalsts būtu jāuztver kā pagaidu pasākums, kas papildina mājokļu un transporta nozaru dekarbonizāciju. Tas nebūtu pastāvīgs, jo tas nerisina enerģētiskās un mobilitātes nabadzības pamatiemeslus. Šādam tiešam ienākumu atbalstam nevajadzētu būt lielākam par 40 % no plānos aplēstajām kopējām izmaksām laikposmā no 2024. līdz 2027. gadam un laikposmā no 2028. līdz 2032. gadam tas būtu jānosaka atbilstīgi Komisijas veiktam novērtējumam par tiešā ienākumu atbalsta efektivitāti, pievienoto vērtību, turpmāko atbilstību un nepieciešamo līmeni, ņemot vērā strukturālo investīciju un pasākumu īstenošanas progresu un ietekmi, lai pakāpeniski pārtrauktu šo atbalstu līdz 2032. gada beigām.

    Grozījums Nr.  29

     

    Regulas priekšlikums

    17.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (17a) Mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti transporta lietotāji un mazaizsargāti mikrouzņēmumi būtu jāinformē par fonda esamību un tā atbalsta izmantošanas iespējām. Tāpēc būtu jānodrošina mērķtiecīga, pieejama un izmaksu ziņā piekļūstama informācija, izglītība, izpratnes uzlabošana un konsultācijas par izmaksu ziņā efektīviem pasākumiem, investīcijām un pieejamo atbalstu.

    Grozījums Nr.  30

    Regulas priekšlikums

    17.b apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (17b) Fonda darbībā būtu jāievēro Savienības pienākumi, kas paredzēti ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, un tas nedrīkst atbalstīt pasākumus vai investīcijas, kas veicina segregāciju vai sociālo atstumtību.

    Grozījums Nr.  31

     

    Regulas priekšlikums

    18. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs 30 % no visiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kurās pilnībā ievēro Savienības klimata un vides aizsardzības standartus un prioritātes un kuras atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 17. panta nozīmē. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija plāno sagatavot tehniskus norādījumus dalībvalstīm krietni pirms plānu izstrādes. Šajos norādījumos tiks skaidrots, kā pasākumiem un investīcijām ir jāatbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē. Komisija plāno 2021. gadā iesniegt priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.

    (18) Ņemot vērā to, cik svarīga ir cīņa pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, Eiropas sociālo tiesību pīlārā pausto apņemšanos un apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar šajā regulā noteiktajām darbībām būtu jāsekmē mērķrādītājs vismaz 30 % no kopējā Savienības budžeta saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un no Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta izdevumiem izmantot klimatisko mērķu vispārējai integrēšanai un iecere 2024. gadā 7,5 % no ikgadējiem izdevumiem saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai un 2026. un 2027. gadā 10 % no ikgadējiem izdevumiem novirzīt biodaudzveidības mērķu sasniegšanai, vienlaikus ņemot vērā esošo klimatisko un biodaudzveidības mērķu pārklāšanos. Šajā nolūkā fonda izdevumu sadalīšanas vajadzībām būtu jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/106033 II pielikumā izklāstītā metodika. Ar fondu būtu jāatbalsta darbības, kas pilnībā atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/85234 10. panta 3. punktu. Plānos būtu jāiekļauj tikai šādi pasākumi un investīcijas. Tiešā ienākumu atbalsta pasākumi parasti būtu jāuzskata par tādiem, kuru paredzamā ietekme uz vides mērķiem ir nebūtiska, un tādēļ tie būtu jāuzskata par atbilstošiem principam "nenodari būtisku kaitējumu". Komisija 2021. gadā iesniedza priekšlikumu Padomes ieteikumam par to, kā risināt zaļās pārkārtošanās sociālos aspektus.

    __________________

    __________________

    33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

    33 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

    34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

    34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

    Grozījums Nr.  32

     

    Regulas priekšlikums

    19. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (19) Oglekļa cenu noteikšana īpaši skar sievietes, jo viņas 85 % gadījumu ir viena vecāka ģimenes kodols. Viena vecāka ģimenēm ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāņem vērā un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī jautājumi saistībā ar pieejamību personām ar invaliditāti.

    (19) Enerģētiskā nabadzība un mobilitātes nabadzība nesamērīgi skar sievietes, jo īpaši vientuļās mātes, kas veido 85 % no vientuļo vecāku ģimenēm, kā arī neprecētas sievietes, sievietes ar invaliditāti vai vecākas sievietes, kas dzīvo vienas. Turklāt sievietes izmanto atšķirīgas un sarežģītākus mobilitātes risinājumus. Viena vecāka ģimenēm, kurās ir aprūpējami bērni, ir sevišķi liels bērnu nabadzības risks. Lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstāts novārtā, sagatavojot un īstenojot plānus, būtu jāievēro un jāveicina dzimumu līdztiesība, iespēju vienlīdzība visiem un šo mērķu integrēšana, kā arī tiesības uz pieejamību personām ar invaliditāti.

    Grozījums Nr.  33

     

    Regulas priekšlikums

    19.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (19a) Atjaunojamās enerģijas kopienas un iedzīvotāju energokopienas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt šīs regulas mērķus, īstenojot augšupēju pieeju, ko ierosina iedzīvotāji, jo šīs kopienas dod iespēju patērētājiem un piesaista tos, kā arī dod noteiktām mājsaimniecību patērētāju grupām, kas dzīvo pilsētās un laukos, salu, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, iespēju piedalīties energoefektivitātes projektos, atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu mājsaimniecībās un vienlaikus sekmēt enerģētiskās nabadzības apkarošanu. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpopularizē atjaunojamās enerģijas kopienu un iedzīvotāju energokopienu loma un jāuzskata tās par tiesīgām gūt labumu no fonda.

    Grozījums Nr.  34

     

    Regulas priekšlikums

    20. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.

    (20) Dalībvalstīm plāni būtu jāiesniedz kopā ar atjauninātajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199935 14. pantu un Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 240/201435a. Plānos būtu jānorāda finansējamie pasākumi, to aplēstās izmaksas un valsts ieguldījuma apmērs. Tajos būtu jāiekļauj arī galvenie atskaites punkti un mērķrādītāji, ar kuriem novērtēt pasākumu rezultatīvu īstenošanu.

    __________________

    __________________

    35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

    35 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

     

    35a Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 74, 14.3.2014., 1. lpp.).

    Grozījums Nr.  35

     

    Regulas priekšlikums

    20.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (20a) Plānos iekļauto pasākumu izpilde būs atkarīga no atbilstoša darbaspēka līmeņa, tostarp amatniekiem, kā arī augsti kvalificētiem zaļo tehnoloģiju ekspertiem, lietišķiem zinātniekiem un novatoriem. Tādēļ dalībvalstīm plāni būtu jāpapildina, izmantojot citas attiecīgās Savienības darbības un programmas nolūkā īstenot darbinieku pārkvalificēšanu un kvalifikācijas celšanu, lai nodrošinātu labākas iespējas specializētiem amatniekiem un augsti kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši attiecībā uz darbiem, kas saistīti ar ēku renovāciju, siltināšanu un siltumsūkņu uzstādīšanu, kā arī alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju ierīkošanu.

    Grozījums Nr.  36

     

    Regulas priekšlikums

    21. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105738, taisnīgas pārkārtošanās plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/105639 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.

    (21) Fondam un plāniem vajadzētu būt saskanīgiem un veidotiem atbilstoši plānotajām reformām un saistībām, ko dalībvalstis uzņēmušās savos atjauninātajos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā [gggg/nnn] [priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]36, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu37, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+)38, Modernizācijas fondu, kohēzijas politikas darbības programmām saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1058, atveseļošanas un noturības plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, taisnīgas pārkārtošanās plāniem39 un dalībvalstu ilgtermiņa renovācijas stratēģijām attiecībā uz ēkām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/31/ES40. Lai nodrošinātu administratīvo efektivitāti, attiecīgā gadījumā plānos iekļautā informācija būtu jāpielāgo iepriekš uzskaitītajiem tiesību aktiem un plāniem.

    __________________

    __________________

    36 [Pievienot atsauci]

    36 [Pievienot atsauci]

    37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.

    37 Atbalstījusi Eiropadome 2021. gada 24. un 25. jūnijā.

    38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

    38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

    39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

    39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1056 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu (OV L 231, 30.6.2021., 1. lpp.).

    40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

    40 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

    Grozījums Nr.  37

     

    Regulas priekšlikums

    21.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (21a) Ir ļoti svarīgi nodrošināt fonda atbilstību gan nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, gan kohēzijas politikas programmām ar līdzīgām prioritātēm, lai novērstu centienu pārklāšanos vai dublēšanos. Turklāt dalībvalstīs ir vajadzīga efektīva koordinācija un stratēģiskā plānošana attiecībā uz fondu, 2021.–2027. gada kohēzijas politiku un citiem ES fondiem, jo īpaši Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Sociālo fondu Plus.

    Grozījums Nr.  38

     

    Regulas priekšlikums

    22. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar finanšu resursiem, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti.

    (22) Savienībai būtu jāatbalsta dalībvalstis ar pietiekamiem un samērīgiem finanšu resursiem, ņemot vērā dalībvalstu ģeogrāfisko un demogrāfisko situāciju, kā arī jāsniedz tehniskais atbalsts, lai tās īstenotu savus plānus ar Sociālā klimata fonda palīdzību. Īpaša un individuāla uzmanība būtu jāpievērš unikālām un īpašām lauku, salu, nomaļu, kalnu, attālu un mazāk pieejamu reģionu vai teritoriju unikālajām un īpašajām problēmām, jo tie saskaras ar lielāku pārejas uz klimatneitralitāti sociālekonomisko ietekmi. Lai nodrošinātu pasākumu un investīciju efektivitāti minētajos reģionos, atbalsttiesīgajiem reģioniem būtu jānosaka konkrēts minimālais finanšu piešķīrums. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pēc iespējas efektīvāku izmantošanu, Sociālā klimata fonda maksājumu priekšnoteikumam vajadzētu būt plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei, un tiem jābūt atbilstīgiem izmaksām, kas noteiktas minēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei, kā arī būtu jānodrošina, ka tie nepadara ilgāku atkarību no fosilajām degvielām un novērš oglekļa iesīksti. Tādējādi varētu efektīvi ņemt vērā valsts apstākļus un prioritātes, vienlaikus vienkāršojot finansēšanu un atvieglojot tās integrāciju citās ar valsts līdzekļiem īstenotās programmās, un reizē garantējot ES izdevumu ietekmi un integritāti.

    Grozījums Nr.  39

     

    Regulas priekšlikums

    22.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (22a) Savienības budžeta vienotības princips, kas paredz, ka budžetā tiek uzrādīti visi Savienības ieņēmumi un izdevumi, ir Līgumā noteikta prasība saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu. Tāpēc fonds ir pilnībā jāintegrē ES budžetā, lai cita starpā ievērotu Kopienas metodi un parlamentāro demokrātisko pārskatatbildību, pārraudzību un kontroli, nodrošinātu finansējuma un daudzgadu plānošanas prognozējamību, kā arī aizsargātu ES līmenī pieņemto budžeta lēmumu pārredzamību.

    Grozījums Nr.  40

     

    Regulas priekšlikums

    23. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (23) Fonda budžeta apjomam principā būtu jāatbilst 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem no ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā laikposmā no 2026. līdz 2032. gadam. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm vismaz 50 % no sava plāna kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm cita starpā būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK.

    (23) Fonda budžeta apjoms ir noteikts, pamatojoties uz novērtējumu par aplēsto summu, kas tiks iegūta, Savienības budžetā ieskaitot 25 % no prognozētajiem ieņēmumiem pirmajā periodā, kas saistīti ar komerciālo autotransportu, komerciālajām ēkām un citām degvielām, uz kurām attiecas IVa nodaļa [ETS direktīva]. Minētā summa būtu jāpapildina ar ieņēmumiem no 150 miljoniem kvotu izsoles saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 30.d panta 3. punktu. Pieņemot, ka oglekļa cena ir 35 EUR par tonnu, trīs gadu periodā būs pieejami vēl 5,25 miljardi EUR. Kopā ar budžeta apjomu attiecīgajā periodā būs pieejami 16,39 miljardi EUR. Komisijai būs jāiesniedz priekšlikums, lai noteiktu budžeta apjomu Sociālā klimata fonda otrajam periodam no 2028. līdz 2032. gadam, ņemot vērā sarunas par nākamo DFS un privāto ēku un privātā autotransporta nozaru iekļaušanu Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā līdz 2029. gada 1. janvārim saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [XX]. pantu. Tādējādi fonda budžeta apjoms visā tā darbības periodā no [regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2032. gadam varētu sasniegt 72 miljardus EUR. Saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/205341 dalībvalstīm šie ieņēmumi būtu jādara pieejami Savienības budžetam kā pašu resursi. Dalībvalstīm ievērojama daļa no savu plānu kopējām izmaksām jāfinansē pašām. Tie ir vismaz 60 % pagaidu tiešu ienākumu atbalsta gadījumā un vismaz 50 % mērķtiecīgu, strukturālu pasākumu un investīciju gadījumā. Atkāpjoties no šiem noteikumiem, būtu jāparedz iespēja mērķtiecīgiem, strukturāliem pasākumiem un investīcijām paredzētā valsts līdzfinansējuma daļu ierobežot līdz 40 % tām dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas saņemt papildu finanšu līdzekļus no Modernizācijas fonda. Šajā nolūkā, kā arī saistībā ar investīcijām un pasākumiem nepieciešamās pārkārtošanās paātrināšanai un tās ietekmes mazināšanai attiecībā uz negatīvi ietekmētajiem iedzīvotājiem dalībvalstīm vispirms būtu jāizmanto to prognozētie ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku un autotransporta nozarēs, kā noteikts Direktīvā 2003/87/EK. Fonda finansēšana nebūtu jāveic uz citu Savienības programmu un politikas jomu rēķina.

    __________________

    __________________

    41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

    41 Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

    Grozījums Nr.  41

     

    Regulas priekšlikums

    23.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (23a) Ja oglekļa cena paaugstinās, fondam būtu jādara pieejami papildu piešķīrumi, lai nodrošinātu, ka Savienības budžetā Sociālā klimata fondam pieejamais finansējums var pieaugt atbilstīgi oglekļa cenai, lai vēl vairāk atbalstītu mazaizsargātas mājsaimniecības un transporta lietotājus pārejā uz klimatneitralitāti. Šādi ikgadējie papildinājumi būtu jāiekļauj DFS, izmantojot automātisku oglekļa cenas svārstības korekciju, ko piemēro 3. izdevumu kategorijā paredzētajai robežvērtībai, un maksājumu maksimālo apjomu, kas nosakāms ar mehānismu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 atbilstīgi LESD 312. pantam.

    Grozījums Nr.  42

     

    Regulas priekšlikums

    24. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos.

    (24) Ar fondu būtu jāatbalsta pasākumi, kuros ievēro Savienības finansējuma papildināmības principu. Ar fondu nebūtu jāaizstāj valsts regulārie izdevumi.

    Grozījums Nr.  43

     

    Regulas priekšlikums

    25. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības programmām un tās jāpapildina, vienlaikus novēršot divkārtēju finansēšanu no fonda un citām Savienības programmām attiecībā uz vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

    (25) Lai nodrošinātu līdzekļu lietderīgu, pārredzamu un saskaņotu piešķiršanu un ievērotu pareizas finanšu pārvaldības principu, šajā regulā noteiktajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar pašreizējām Savienības, valstu un — attiecīgā gadījumā — reģionālajām programmām, instrumentiem un fondiem un tie jāpapildina, vienlaikus novēršot iespēju, ka ar fonda līdzekļiem tiek aizstāts citu Savienības programmu, investīciju un fondu finansējums vieniem un tiem pašiem izdevumiem. Jo īpaši Komisijai un dalībvalstīm visos procesa posmos būtu jānodrošina efektīva koordinācija, lai nodrošinātu konsekvenci, saskaņotību, papildināmību un sinerģiju starp finansējuma avotiem un sekmētu pierādījumos balstītas politikas veidošanu un sociālo inovāciju sadarbībā ar sociālajiem partneriem un publiskā un privātā sektora struktūrām. Šajā nolūkā dalībvalstīm, iesniedzot savus plānos Komisijai, būtu jāsniedz attiecīgā informācija par esošo vai plānoto Savienības finansējumu. Fonda finansiālajam atbalstam būtu jāpapildina atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar citām Savienības programmām un instrumentiem. Pasākumiem un investīcijām, ko finansē saskaņā ar fondu, vajadzētu varēt saņemt finansējums no citām Savienības programmām un instrumentiem ar nosacījumu, ka ar šo atbalstu netiek segtas tās pašas izmaksas.

    Grozījums Nr.  44

     

    Regulas priekšlikums

    25.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (25a) Lai nodrošinātu plānos paredzētā atbalsta efektīvu īstenošanu jau no pirmajiem Sociālā klimata fonda darbības gadiem no [Sociālā klimata fonda spēkā stāšanās diena], būtu jāparedz iespēja, ka līdz 13 % no dalībvalstu finansiālā ieguldījuma Komisija var izmaksāt kā priekšfinansējumu, pamatojoties uz pieprasījumu, ko dalībvalstis iesniedz kopā ar Sociālo klimata plānu.

    Grozījums Nr.  45

     

    Regulas priekšlikums

    27. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (27) Lai nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz kopēju rādītāju noteikšanu ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

    (27) Lai atvieglotu sociālā klimata plāna sagatavošanu un nodrošinātu pārredzamus uzraudzības un izvērtēšanas noteikumus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz veidnes noteikšanu, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savus sociālos klimata plānus, un kopēju rādītāju noteikšanu ziņošanai par progresu un plānu īstenošanas uzraudzības un izvērtēšanas nolūkos. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

    Grozījums Nr.  46

     

    Regulas priekšlikums

    28. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.

    (28) Fonda īstenošana būtu jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, tostarp nodrošinot Savienības budžeta aizsardzību tiesiskuma principu pārkāpumu gadījumos, krāpšanas, krāpšanas nodokļu jomā, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcijas un interešu konfliktu iedarbīgu novēršanu un saukšanu pie atbildības saistībā ar šiem nodarījumiem.

    Grozījums Nr.  47

     

    Regulas priekšlikums

    28.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (28a) Fonda integrēšana ES budžetā nodrošina spēcīgus aizsardzības mehānismus attiecībā uz fonda īstenošanu, jo tiek sniegta aizsardzība gan ar ES finanšu tiesību aktiem un piemērojamajiem nozaru un finanšu noteikumiem, ja rodas pārkāpumi vai ievērojamas nepilnības pārvaldības un kontroles sistēmās, gan ar pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/20921a ES budžeta aizsardzībai, ja dalībvalstīs netiek ievēroti tiesiskuma principi. Tādēļ Komisijai būtu jānodrošina efektīva un iedarbīga iekšējās kontroles sistēma un nepareizi vai neatbilstoši izmaksāto summu atgūšana, kā arī jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā varētu ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461b izpratnē, aizliegumu uzņemties šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu.

     

    __________________

     

    1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).

     

    1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    Grozījums Nr.  48

     

    Regulas priekšlikums

    29. apsvērums

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    (29) Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šādu atbalstu attiecīgā gadījumā piešķir saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Jo īpaši tām būtu jānodrošina, ka tiek novērsti, atklāti un koriģēti krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumi un ka tiek novērsta divkārtēja finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai bijuši nopietni pārkāpumi — krāpšana, korupcija un interešu konflikti — saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

    (29) Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā, ievērojot fonda uz sniegumu balstīto raksturu, būtu jāparedz īpaši noteikumi par budžeta saistībām, līdzekļu maksājumiem, apturēšanu un atgūšanu, kā arī par nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu. Dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā fonda atbalstītajiem pasākumiem atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka šādu atbalstu attiecīgā gadījumā piešķir saskaņā ar ES noteikumiem par valsts atbalstu. Jo īpaši tām būtu jānodrošina, ka tiek novērsti, atklāti un koriģēti krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu gadījumi un ka tiek novērsta divkārtēja finansēšana no fonda un citām Savienības programmām. Ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši īstenojusi plānu vai bijuši nopietni pārkāpumi — krāpšana, korupcija un interešu konflikti — saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem, vai arī būtiski pārkāptas nolīgumos par finansiālo atbalstu noteiktās saistības, vajadzētu būt iespējai apturēt un izbeigt nolīgumus, kas saistīti ar finansiālu atbalstu, kā arī samazināt un atgūt finanšu piešķīrumu. Nolīgumu par finansiālo atbalstu izbeigšanas vai finanšu piešķīruma samazināšanas vai atgūšanas gadījumā šīs summas būtu proporcionāli jāpiešķir citām dalībvalstīm. Būtu jāievieš atbilstošas pretrunu procedūras, lai nodrošinātu, ka Komisijas lēmumā par izmaksāto summu apturēšanu un atgūšanu, kā arī nolīgumu izbeigšanu, kuri ir saistīti ar finansiālu atbalstu, tiek ņemtas vērā dalībvalstu tiesības iesniegt apsvērumus.

     

    Grozījums Nr.  49

     

    Regulas priekšlikums

    29.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (29a) Visām dalībvalstīm, kuras izmanto Sociālā klimata fonda sniegtās iespējas, ir pienākums ievērot pamatvērtības, kas noteiktas LES 2. pantā. Tiesiskuma ievērošana ir būtisks priekšnoteikums LESD 317. pantā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanai. Komisijai būtu jānodrošina Savienības budžeta aizsardzības horizontālo noteikumu efektīva īstenošana, ja tiek pārkāpti tiesiskuma principi dalībvalstīs, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20921a. Ja tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī pietiekami tiešā veidā ietekmē vai nopietni draud ietekmēt Sociālā klimata fonda pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisijai jāveic vajadzīgie pasākumi, kas cita starpā var ietvert maksājumu apturēšanu, juridisko saistību izbeigšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/10461b izpratnē, aizliegumu slēgt šādas juridiskas saistības vai līdzekļu maksājumu apturēšanu. Šādos gadījumos Komisijai ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka necieš fonda līdzekļu saņēmēji un vajadzības gadījumā tie joprojām var piekļūt ES atbalstam, Komisijai nodrošinot maksājumus ar reģionālo vai vietējo iestāžu, nevalstisko organizāciju vai citu struktūru starpniecību, kuru spēja nodrošināt pareizu fonda finanšu pārvaldību ir pierādīta.

     

    __________________

     

    1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (OV L 433I, 22.12.2020., 1. lpp.).

     

    1b Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    Grozījums Nr.  50

     

    Regulas priekšlikums

    30.a apsvērums (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    (30a) Visā fonda atbalsttiesīgo projektu sagatavošanas, izvērtēšanas, īstenošanas un uzraudzības laikā būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana un atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai. Fondam būtu jāpalīdz novērst nevienlīdzību, veicināt dzimumu līdztiesību un integrēt dzimumu perspektīvu, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts LES 2. pantā, LESD 10. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantā.

    Grozījums Nr.  51

     

    Regulas priekšlikums

    1. pants – 3. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem bez sabiedriskā transporta alternatīvas privāto automobiļu vietā (attālos apvidos un lauku apvidos).

    Ar fondu atbalstītie pasākumi un investīcijas dod labumu mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem, kuri ir mazaizsargāti un kurus īpaši skar pārejas uz klimatneitralitāti ietekme, tostarp oglekļa cenu noteikšana, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un iedzīvotājiem, kurus skar mobilitātes nabadzība, pievēršot īpašu vērību tiem, kuri dzīvo lauku, salu, nomaļos, kalnu, attālos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās, tālākajos reģionos un oglekļietilpīgos reģionos ar augstu bezdarba līmeni.

    Grozījums Nr.  52

     

    Regulas priekšlikums

    1. pants – 4. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt pāreju uz klimatneitralitāti, mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību.

    Fonda vispārīgais mērķis ir veicināt sociāli taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, kas nevienu neatstāj novārtā, galvenokārt mazinot sociālo ietekmi, ko rada ēku un autotransporta nozarēs radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā. Fonda konkrētais mērķis ir atbalstīt mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazaizsargātus transporta lietotājus, jo īpaši tos, kurus skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu un īstenojot pasākumus un investīcijas, ar kuriem plānots palielināt ēku energoefektivitāti, ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizāciju, arī integrējot un uzglabājot atjaunīgo enerģiju, un paplašināt efektīvas un cenas ziņā piekļūstamas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta pieejamību saskaņā ar 6. pantu, lai pakāpeniski atteiktos no fosilajām degvielām, nepaildzinātu atkarību no fosilajām degvielām un novērstu oglekļa iesīksti.

    Grozījums Nr.  53

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, un atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā;

    1) "ēku renovācija" ir jebkāda veida ar enerģiju saistīta ēku renovācija un drošības papildpasākumi, tai skaitā renovācija, kas veicina Direktīvā .../... par ēku energoefektivitāti (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteiktās prasības, ar mērķi samazināt ēkas enerģijas patēriņu, tai skaitā ēkas norobežojošās konstrukcijas — sienu, jumta, grīdas — izolēšana, logu nomaiņa, pasīvās ventilācijas ierīkošana, siltumsūkņu un dzesēšanas sistēmu uzstādīšana, sildierīču, dzesēšanas ierīču un ēdiena gatavošanas ierīču nomaiņa, elektroinstalāciju modernizācija, atjaunīgās enerģijas ražošana uz vietas objektā, siltuma rekuperācijas sistēmu uzstādīšana vai savienojums ar tuvumā esošu sistēmu, kas izmanto atjaunīgo enerģiju;

    Grozījums Nr.  54

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2) "enerģētiskā nabadzība" ir enerģētiskā nabadzība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) [gggg/nnn]50 2. panta [49.] punktā;

    2) "enerģētiskā nabadzība" ir nabadzība, kas skar mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras ar enerģiju saistītajiem izdevumiem tērē ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļa, tostarp tādu iemeslu dēļ kā mājokļa sliktā kvalitāte, komunālo pakalpojumu rēķinu parādi finanšu grūtību dēļ vai ierobežota piekļuve pamata un izmaksu ziņā pieejamiem energopakalpojumiem, kas nodrošina pienācīgu dzīves līmeni un veselību, tostarp pietiekamu siltumu, dzesēšanu, apgaismojumu un ierīču darbināšanai nepieciešamo enerģiju;

    __________________

     

    50 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) [gggg/nnn] (OV C [..], [..], [..]. lpp.).] [Priekšlikums par Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti pārstrādāšanu]

     

    Grozījums Nr.  55

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2a) "mobilitātes nabadzība" ir nabadzība, kas skar mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurām ar mobilitāti saistītajiem izdevumiem nākas tērēt ļoti lielu izmantojamo ienākumu daļu vai kurām ir ierobežota piekļuve cenas ziņā pieejamam sabiedriskajam transportam vai alternatīviem transporta veidiem, kas nepieciešami, lai apmierinātu sociāli ekonomiskās vajadzības, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām lauku un mazāk pieejamos reģionos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp tālākajos reģionos, un ko rada viens no šādiem faktoriem vai to kombinācija atkarībā no valsts vai vietējām īpatnībām: zemi ienākumi, augsti ar degvielas iegādi saistītie izdevumi, pakāpeniska atteikšanās no iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļiem, pieejama vai cenas ziņā piekļūstama sabiedriskā transporta vai alternatīvu transporta veidu lielas izmaksas vai pieejamības trūkums;

    Grozījums Nr.  56

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 11. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība, vai mājsaimniecības, tostarp mājsaimniecības ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuras būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;

    11) "mazaizsargātas mājsaimniecības" ir mājsaimniecības, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, vai mājsaimniecības zemākajās ienākumu decilēs, kuras būtiski skar pārejas uz klimatneitralitāti ietekme, tostarp oglekļa cenu noteikšana, un kurām trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tās atrodas;

    Grozījums Nr.  57

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 12. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas;

    12) "mazaizsargāti mikrouzņēmumi" ir mikrouzņēmumi, kurus būtiski skar ēku un autotransporta nozarēs radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, īstenojot taisnīgu pāreju uz klimatneitralitāti, nevienu neatstājot novārtā, un kuriem trūkst līdzekļu to ēku renovēšanai, kurās tie atrodas, vai to mehānisko transportlīdzekļu uzlabošanai, kurus tie izmanto darījumdarbībai;

    Grozījums Nr.  58

     

    Regulas priekšlikums

    2. pants – 1. daļa – 13. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kurus būtiski skar autotransporta nozares iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radītā ietekme uz cenām un kuriem trūkst līdzekļu, lai iegādātos bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļus vai pārietu uz alternatīviem, ilgtspējīgiem transporta veidiem, tostarp sabiedrisko transportu, jo īpaši lauku apvidos un attālos apvidos.

    13) "mazaizsargāti transporta lietotāji" ir transporta lietotāji, tostarp no mājsaimniecībām zemākajās ienākumu decilēs ar zemiem līdz vidējiem ienākumiem, kuri ir pakļauti mobilitātes nabadzības riskam un kurus būtiski skar pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana.

    Grozījums Nr.  59

     

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

    1. Katra dalībvalsts iesniedz Komisijai sociālo klimata plānu ("plāns") kopā ar atjauninātu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktā, saskaņā ar minētajā pantā noteikto procedūru un grafiku un pirms tam organizējot jēgpilnu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un relevantajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Plāns ietver pasākumu un investīciju saskaņotu kopumu, ar ko mazina enerģētisko un mobilitātes nabadzību un jo īpaši pārejas uz klimatneitralitāti ietekmi, tostarp oglekļa cenu noteikšanas ietekmi, uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, lai nodrošinātu cenas ziņā pieejamus un ilgtspējīgus siltumapgādes, aukstumapgādes un mobilitātes risinājumus, vienlaikus papildinot un paātrinot nepieciešamos pasākumus, lai sasniegtu Savienības klimata mērķrādītājus.

    Grozījums Nr.  60

     

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Plānā var iekļaut valsts pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu ēku un autotransporta nozaru iekļaušanas Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā radīto ietekmi, kas izriet no fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma.

    2. Plānā var iekļaut valsts vai attiecīgā gadījumā reģionālus pasākumus, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai samazinātu fosilo kurināmo un fosilo degvielu cenu pieauguma radīto ietekmi, kuru izraisa pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana.

    Grozījums Nr.  61

     

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 3. punkts – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Plānā iekļauj valsts projektus, ar kuriem:

    3. Plānā iekļauj valsts, reģionālus vai vietējus projektus, ar kuriem:

    Grozījums Nr.  62

     

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem integrāciju;

    a) finansē pasākumus un investīcijas ēku energoefektivitātes palielināšanai, energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai, ēku renovācijas veikšanai un saistīto drošības pasākumu īstenošanai, attiecīgā gadījumā apvienojumā ar uguns un seismiskās drošības standartu stiprināšanu, kā arī ēku siltumapgādes un aukstumapgādes dekarbonizācijai, ietverot enerģijas ražošanas no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas uzglabāšanas integrāciju saskaņā ar 6. pantu;

    Grozījums Nr.  63

     

    Regulas priekšlikums

    3. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) finansē pasākumus un investīcijas bezemisiju un mazemisiju mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai.

    b) finansē pasākumus un investīcijas mobilitātes un transporta ieviešanas apjoma palielināšanai, tostarp tiešus pasākumus un investīcijas, kuru mērķis ir īstenot modālu pareju no privātā uz publisko transportu, kopīgo un aktīvo mobilitāti saskaņā ar 6. pantu.

    Grozījums Nr.  64

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    -a) sīki izklāstīta, kvantitatīva informācija par enerģētisko un mobilitātes nabadzību attiecībā uz šādiem aspektiem:

     

    i)  precīza enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīcija, ko piemēro valsts līmenī, pamatojoties uz 2. pantā noteiktajām definīcijām;

     

    ii)  plāna sākumā norādīto mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto mikrouzņēmumu un mazaizsargāto transporta lietotāju skaita kartēšana, pamatojoties uz definīcijām 2. pantā, lai noteiktu potenciālos atbalsta saņēmējus saskaņā ar plānu;

     

    iii)  valsts mērķrādītāji un mērķi plāna īstenošanas laikā samazināt mazaizsargāto mājsaimniecību, mazaizsargāto mikrouzņēmumu un mazaizsargāto transporta lietotāju skaitu;

    Grozījums Nr.  65

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. pantu, lai samazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

    a) konkrēti pasākumi un investīcijas saskaņā ar 3. un 6. pantu, lai mazinātu šā punkta c) apakšpunktā minēto ietekmi, kopā ar skaidrojumu par to, kā tie faktiski veicinās 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanu dalībvalsts attiecīgās rīcībpolitikas vispārējā satvarā;

    Grozījums Nr.  66

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ba) to papildpasākumu saskanība un savstarpēja pastiprināšana, kuru mērķis ir samazināt c) apakšpunktā minēto ietekmi;

    Grozījums Nr.  67

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    c) prognoze par šā palielinājuma potenciālo ietekmi uz mājsaimniecībām un it sevišķi uz enerģētiskās nabadzības izplatību, uz mikrouzņēmumiem un uz transporta lietotājiem, kurā jo īpaši ir aprēķinātas un noteiktas mazaizsargātās mājsaimniecības, mazaizsargātie mikrouzņēmumi un mazaizsargātie transporta lietotāji; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši attālus apvidus un lauku apvidus;

    c) prognoze par cenu pieauguma potenciālo ietekmi uz enerģētisko nabadzību un mobilitātes nabadzību, uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, uz mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un uz mazaizsargātiem transporta lietotājiem; šī ietekme ir jāanalizē pietiekamā reģionālā sadalījuma līmenī, ņemot vērā valsts īpatnības un tādus aspektus kā piekļuve sabiedriskajam transportam un pamatpakalpojumiem un nosakot visvairāk skartās teritorijas, jo īpaši lauku, salu, nomaļus, kalnu, attālus un mazāk pieejamus apvidus vai mazāk attīstītus reģionus vai teritorijas, tostarp mazāk attīstītas piepilsētu teritorijas un tālākos reģionus, kuriem jāpievērš īpaša vērība un jāsniedz atbalsts pārejai uz klimatneitralitāti;

    Grozījums Nr.  68

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un transporta nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu;

    d) ja plānā ir paredzēti pasākumi, kas minēti 3. panta 2. punktā, tajā jāapraksta kritēriji atbilstīgo galasaņēmēju noteikšanai, jānorāda attiecīgo pasākumu paredzētais īstenošanas termiņš un to pamatojums, balstoties uz kvantitatīvu prognozi un kvalitatīvu skaidrojumu par to, kā ar plāna pasākumiem paredzēts samazināt enerģētisko un mobilitātes nabadzību un mājsaimniecību, mikrouzņēmumu un transporta lietotāju neaizsargātību saistībā ar autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieaugumu, kā arī jānorāda pamatojums, kā šie pasākumi papildina dalībvalstu esošās darbības šajā jomā;

    Grozījums Nr.  69

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas jāpabeidz līdz 2032. gada 31. jūlijam;

    e) paredzētie atskaites punkti, mērķrādītāji un indikatīvs to pasākumu un investīciju īstenošanas grafiks, kas ar katru integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kurš jāsagatavo reizi divos gados, jāpabeidz saskaņā ar 23. pantu un līdz 2032. gada 31. jūlijam;

    Grozījums Nr.  70

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ea) attiecīgā gadījumā indikatīvs pasākumu īstenošanas grafiks, lai sniegtu atbalstu transportlīdzekļiem saskaņā ar 6. panta 2. punkta d) apakšpunktu;

    Grozījums Nr.  71

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    eb) skaidrojums par to, kā pasākumi un investīcijas attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

    Grozījums Nr.  72

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;

    i) attiecīgās dalībvalsts īstenotā kārtība plāna iedarbīgai uzraudzībai un īstenošanai, organizējot aktīvu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām atbilstīgi valsts tiesību aktiem un praksei, jo īpaši attiecībā uz ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, tostarp pasākumu un investīciju īstenošanas rādītājiem, kuri attiecīgā gadījumā ir tie rādītāji, kas pieejami Eiropas Savienības Statistikas birojam un Eiropas Enerģētiskās nabadzības observatorijai, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2020/156354 par enerģētisko nabadzību;

    __________________

    __________________

    54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

    54 OV L 357, 27.10.2020., 35. lpp.

    Grozījums Nr.  73

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā;

    j) saistībā ar plāna sagatavošanu un attiecīgā gadījumā — īstenošanu: kopsavilkums par apspriešanās procesu, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu un Regulas (ES) 2021/1060 8. pantu un valsts tiesisko regulējumu, ar vietējām un reģionālajām iestādēm, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jauniešu organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, un kopsavilkums par to, kā ieinteresēto personu sniegtās atsauksmes ir atspoguļotas plānā, kā arī par viņu konkrētajiem uzdevumiem plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā;

    Grozījums Nr.  74

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 1. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ka) fonda daļa, kas rezervēta kopienas virzītiem vietējiem klimatiskās pārkārtošanās projektiem;

    Grozījums Nr.  75

     

    Regulas priekšlikums

    4. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Komisija ir pilnvarota [ievietot datumu — trīs mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo savu sociālo klimata plānu.

    Grozījums Nr.  76

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Atbalsta izmaksas priekšnoteikums ir plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpilde. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

    2. Atbalstu izmaksā saskaņā ar izmaksām, kas norādītas plānā aprakstīto pasākumu un investīciju atskaites punktu un mērķrādītāju izpildei saskaņā ar 6. pantu. Šie atskaites punkti un mērķrādītāji ir saderīgi ar Savienības klimata mērķrādītājiem un atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra principiem, un jo īpaši attiecas uz šādiem aspektiem:

    Grozījums Nr.  77

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) ēku renovāciju;

    b) ēku renovāciju, tostarp veicinot Direktīvā .../... [par ēku energoefektivitāti] (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteikto renovācijas prasību izpildi;

    Grozījums Nr.  78

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    c) bezemisiju un mazemisiju mobilitāti un transportu;

    c) mobilitāti un transportu saskaņā ar 6. pantu;

    Grozījums Nr.  79

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem;

    d) siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem saistībā ar pasākumiem un investīcijām, ko veic saskaņā ar 6. pantu, lai pakāpeniski atteiktos no fosilajām degvielām un nepaildzinātu atkarību no tām un novērstu oglekļa iesīksti;

    Grozījums Nr.  80

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    e) mazaizsargātu mājsaimniecību, jo īpaši mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku apvidos un attālos apvidos.

    e) mazaizsargātu mājsaimniecību, proti, mājsaimniecību, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai kuras pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaita samazināšanos, cita starpā lauku, salu, nomaļos, kalnu un attālos apvidos un mazāk pieejamos apvidos vai mazāk attīstītos reģionos vai teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākos reģionos, kuriem jāpievērš īpaša vērība un jāparedz atbalsts pārejai uz klimatneitralitāti;

    Grozījums Nr.  81

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ea) attiecīgā gadījumā ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanas veicināšanu;

    Grozījums Nr.  82

     

    Regulas priekšlikums

    5. pants – 3. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Ar fondu atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

    3. Ar fondu atbalsta tikai tādus pasākumus un investīcijas, kas atbilst tehniskajiem kritērijiem, kuri noteikti Regulas (ES) 2020/8521a satvarā, un kas atbilst principam "nenodari būtisku kaitējumu" minētās regulas 17. panta nozīmē.

     

    Fonda līdzekļu saņēmēji ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā.

     

    __________________

     

    1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.

    Grozījums Nr.  83

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras ir mazaizsargāti transporta lietotāji, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šādu atbalstu laika gaitā samazina un attiecina tikai uz ēku un autotransporta nozarēs veiktas emisijas kvotu tirdzniecības tiešu ietekmi. Tiesības uz šāda tieša ienākumu atbalsta saņemšanu beidzas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktajos termiņos.

    1. Dalībvalstis var iekļaut izmaksas par pasākumiem, ar kuriem sniedz pagaidu tiešu ienākumu atbalstu, tostarp elektroenerģijas nodokļu un maksu samazināšanu, kā pārejas pasākumu mazaizsargātām mājsaimniecībām un mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, lai mazinātu autotransporta degvielas un kurināmā cenu pieauguma radīto ietekmi. Šāds atbalsts ir pagaidu atbalsts minētajām mazaizsargātajām mājsaimniecībām, un to laika gaidā samazina, īstenojot strukturālus pasākumus vai investīcijas ar ilglaicīgu ietekmi, lai šiem atbalsta saņēmējiem efektīvi palīdzētu izkļūt no enerģētiskās nabadzības un mobilitātes nabadzības. Šāda atbalsta apmērs nepārsniedz 40 % no katra plāna kopējām aplēstajām izmaksām 2024.–2027. gada periodā un 2028.–2032. gada periodam to nosaka atbilstīgi novērtējumam, ko Komisija veic saskaņā ar 24. panta 3. punktu, lai šādu atbalstu pakāpeniski pārtrauktu līdz 2032. gada beigām.

    Grozījums Nr.  84

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:

    2. Dalībvalstis plānu aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut tālāk aprakstītos pasākumus un investīcijas ar ilglaicīgu ietekmi, ja vien tie galvenokārt dod labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem vai mazaizsargātiem transporta lietotājiem un ar tiem plānots:

    Grozījums Nr.  85

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) atbalstīt ēku renovāciju, jo īpaši atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;

    a) atbalstīt kvalitatīvu, izmaksu ziņā efektīvu un energoefektīvu ēku renovāciju, jo īpaši veicinot Direktīvā .../... [par ēku energoefektivitāti] (pārstrādātā redakcija) [2021/0426(COD)] noteikto renovācijas prasību izpildi, atbalsta saņēmējiem, kas dzīvo ēkās ar vissliktāko energoefektivitāti, pievēršot īpašu vērību īrniekiem un sociālajiem mājokļiem, tostarp finansiāla atbalsta vai nodokļu stimulu veidā, piemēram, paredzot iespēju atskaitīt renovācijas izmaksas no nomas maksas vai īpašu atbalstu sociālo mājokļu renovācijai, lai veicinātu piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem un energoefektīviem mājokļiem neatkarīgi no attiecīgo ēku īpašumtiesībām;

    Grozījums Nr.  86

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    aa) nodrošināt piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem un energoefektīviem mājokļiem, tostarp nodrošinot pietiekamu, energoefektīvu un cenas ziņā pieejamu mājokļu fondu, tostarp sociālos mājokļus;

    Grozījums Nr.  87

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju) un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju, kas veicina energotaupību;

    b) veicināt ēku siltumapgādes un aukstumapgādes un ēdiena gatavošanas iekārtu izmaksu ziņā efektīvu dekarbonizāciju (tostarp to elektrifikāciju), nodrošinot piekļuvi cenas ziņā pieejamām un energoefektīvām sistēmām, un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrāciju un uzglabāšanu, kas veicina energotaupību, tostarp veidojot iedzīvotāju energokopienas un vienādranga enerģijas koplietošanu nolūkā nodrošināt atlikušā pieprasījuma apmierināšanu un elektroenerģiju viedajām iekšējām elektroiekārtām vai nolūkā segt pieslēguma viedtīkliem izmaksas, kā arī citus pasākumus, kas nepārprotami veicina energotaupību, kā arī savienojumus ar centrālapkures tīkliem, piemēram, nododamus kuponus, subsīdijas vai bezprocentu aizdevumus, lai ieguldītu produktos un pakalpojumos, kas uzlabo ēku energoefektivitāti vai ēkās integrē atjaunojamos energoresursus;

    Grozījums Nr.  88

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ba) sniegt mērķorientētu, piekļūstamu un cenas ziņā pieejamu informāciju, izglītību, izpratni un konsultācijas par izmaksu ziņā efektīviem pasākumiem un investīcijām, un pieejamo atbalstu ēku renovācijai un energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī nodrošināt ilgtspējīgas un cenas ziņā pieejamas mobilitātes un transporta alternatīvas, tostarp veicot ēku energoauditu un piedāvājot pielāgotas konsultācijas energoapgādes jomā vai pielāgotus mobilitātes pārvaldības pakalpojumus;

    Grozījums Nr.  89

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras izstrādāt un sniegt cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītu renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem;

    c) atbalstīt publiskās un privātās struktūras, tostarp sociālo mājokļu pakalpojumu sniedzējus, jo īpaši publiskā un privātā sektora sadarbību, izstrādāt un sniegt drošus un cenas ziņā pieejamus ar energoefektivitāti saistītus renovācijas risinājumus un atbilstošus finansēšanas instrumentus, kas ir saskanīgi ar fonda sociālajiem mērķiem, tostarp viedtīklu risinājumus;

    Grozījums Nr.  90

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    d) nodrošināt piekļuvi bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem un velosipēdiem, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu mazemisiju transportlīdzekļiem jānodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiks;

    d) nodrošināt finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus, lai uzlabotu piekļuvi bezemisiju transportlīdzekļiem, saglabājot tehnoloģisko neitralitāti, un velosipēdiem, arī lai uzlabotu piekļuvi lietotu bezemisiju transportlīdzekļu tirgum un veicinātu tā turpmāku attīstību, tostarp sniedzot finansiālu atbalstu vai nodokļu stimulus to iegādei, kā arī atbilstošai publiskai un privātai infrastruktūrai, tai skaitā uzlādes un uzpildes vajadzībām; saistībā ar atbalstu bezemisiju transportlīdzekļu iegādei tam jābūt ierobežotam, attiecinot tikai uz transportlīdzekļiem, kas pieejami par cenu, kura atbilst vidējai šādu transportlīdzekļu tirgus cenai attiecīgajā gadā vai ir zemāka par to. Pasākumus mazemisiju transportlīdzekļu atbalstam apsver tikai tad, ja nav iespējama piekļuve bezemisiju mobilitātei, it sevišķi lauku, attālos un mazāk pieejamos apvidos. Dalībvalstis nodrošina atbalsta pakāpeniskas samazināšanas grafiku atbilstīgi tehniskajiem kritērijiem, ko Komisija noteikusi Deleģētajā regulā (ES) 2021/2139;

    Grozījums Nr.  91

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    e) piešķirt bezmaksas piekļuvi sabiedriskajam transportam vai pielāgotus tarifus piekļuvei sabiedriskajam transportam, kā arī veicināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma un koplietojamus mobilitātes pakalpojumus;

    e) veicināt cenas ziņā pieejamu un piekļūstamu bezemisiju un mazemisiju sabiedrisko transportu, kā arī atbalstīt privātās un publiskās struktūras, tostarp kooperatīvus, to centienos izveidot un nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti pēc pieprasījuma, koplietojamus mobilitātes pakalpojumus un pievilcīgus aktīvās mobilitātes risinājumus, jo īpaši laukum salu, kalnu, attālos un mazāk piekļūstamos apvidos un mazāk attīstītos reģionos un teritorijās, tostarp mazāk attīstītās piepilsētu teritorijās un tālākos reģionos;

    Grozījums Nr.  92

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Dalībvalstis, īstenojot pasākumus un investīcijas saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgu un kvalitatīvu darbvietu radīšanu.

    Grozījums Nr.  93

     

    Regulas priekšlikums

    6. pants – 2.b punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.b Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam sniedz norādījumus par izmaksu ziņā lietderīgiem pasākumiem un investīcijām 2. punkta kontekstā. Komisija līdz 2026. gada 31. jūlijam un pēc tam ik pēc diviem gadiem novērtē dalībvalstu plānu ietvaros īstenoto pasākumu un investīciju izmaksu lietderību, pamatojoties uz integrētiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, kas reizi divos gados jāsagatavo saskaņā ar 23. pantu. Komisija sagatavo ziņojumu par paraugprakses piemēriem un attiecīgi pielāgo norādījumus.

    Grozījums Nr.  94

     

    Regulas priekšlikums

    7. pants – 1. punkts – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Ar fondu neatbalsta un plānu aplēstajās kopējās izmaksās neiekļauj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:

    1. Ar fondu neaizstāj pasākumus tieša ienākumu atbalsta veidā saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu, ciktāl tie papildina sniegto atbalstu mājsaimniecībām, kas jau gūst labumu:

    Grozījums Nr.  95

     

    Regulas priekšlikums

    7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) no valsts intervences saistībā ar to degvielu cenu līmeni, uz kurām attiecas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa;

    a) no valsts intervences saistībā ar to degvielu cenu līmeni, kuras izmanto ēku siltumapgādei un aukstumapgādei vai autotransportā;

    Grozījums Nr.  96

     

    Regulas priekšlikums

    7. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, ko rada ēku un autotransporta nozaru iekļaušana Direktīvas 2003/87/EK darbības jomā, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.

    2. Ja attiecīgā dalībvalsts savā plānā pierāda, ka 1. punktā minētā valsts intervence pilnībā nekompensē cenu palielinājumu, tiešu ienākumu atbalstu var iekļaut aplēstajās kopējās izmaksās pilnībā nekompensētā cenu palielinājuma robežās.

    Grozījums Nr.  97

     

    Regulas priekšlikums

    8. pants – 1. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas, kas galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem.

    Dalībvalstis aplēstajās kopējās izmaksās var iekļaut finansiālo atbalstu, kas tiek sniegts citām publiskām vai privātām struktūrām, stingri izņemot finanšu starpniekus, kuras nav mazaizsargātas mājsaimniecības, mazaizsargāti mikrouzņēmumi un mazaizsargāti transporta lietotāji, kurus skar enerģētiskā nabadzība vai mobilitātes nabadzība, ja šīs struktūras veic pasākumus un investīcijas to vārdā un ja atbalsts galu galā dos labumu mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem, ja vien šīs struktūras atbilst 5. pantā izklāstītajiem sociālajiem un vides aizsardzības pasākumiem.

    Grozījums Nr.  98

     

    Regulas priekšlikums

    8. pants – 2. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem.

    Dalībvalstis nodrošina nepieciešamos ar likumu un līgumu noteiktus drošības pasākumus, lai garantētu, ka viss labums tiek pārnests uz mājsaimniecībām, mikrouzņēmumiem un transporta lietotājiem. Šādas struktūras atbilst 22.a pantā noteiktajām prasībām par redzamību.

     

    Komisija izdod norādījumus par minimālajiem principiem un drošības pasākumiem un veicina paraugpraksi.

    Grozījums Nr.  99

     

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2025. līdz 2027. gadam ir 23 700 000 000 EUR pašreizējās cenās.

    1. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no [spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gadam ir vismaz 11 140 000 000 EUR pašreizējās cenās. Fonda īstenošanas budžetu papildina ar ieņēmumiem no 150 miljoniem kvotu izsoles šajā periodā saskaņā ar [ETS direktīva] 30.d panta 3. punktu [indikatīvā summa ir 5 250 000 000 EUR]. Minēto finansējumu īsteno saskaņā ar šo regulu.

    Grozījums Nr.  100

     

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Fonda īstenošanas budžets laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam ir 48 500 000 000 EUR pašreizējās cenās, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā.

    2. Fonda īstenošanas budžetu laikposmam no 2028. līdz 2032. gadam nosaka pēc šīs regulas pārskatīšanas, un tas ir atkarīgs no līdzekļu pieejamības saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā, un novērtējuma, un attiecīgā gadījumā, ja ir izpildīti nosacījumi, mērķtiecīgas pārskatīšanas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [30.a panta 1. punkta a) apakšpunktu].

    Grozījums Nr.  101

     

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Papildu piešķīrumus dara pieejamus atkarībā no konkrētās tehniskās korekcijas, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, kā paredzēts [Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/20931a ar grozījumiem], lai nodrošinātu, ka fondam pieejamās apropriācijas Savienības budžetā palielinās līdz ar oglekļa cenu. Par īpašās tehniskās korekcijas pagarināšanu, pamatojoties uz oglekļa cenas svārstībām, vienojas sarunās par piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu.

     

    __________________

     

    1a Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

    Grozījums Nr.  102

     

    Regulas priekšlikums

    9. pants – 2.b punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.b Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [30.d panta 5. punktu] dalībvalstis ieņēmumus no kvotu izsolīšanas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu vispirms izmanto savu plānu līdzfinansēšanai un atlikušos ieņēmumus izmanto sociālajiem klimata pasākumiem un investīcijām saskaņā ar šīs regulas 6. pantu, izņemot ieņēmumus, kas noteikti par pašu resursiem saskaņā ar LESD 311. panta 3. punktu un iekļauti Savienības budžetā kā vispārēji ieņēmumi.

    Grozījums Nr.  103

     

    Regulas priekšlikums

    10.a pants (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    10.a pants

     

    Īpašas problēmas, ar kurām saskaras salu dalībvalstis, salas un tālākie reģioni

     

    Sagatavojot savus sociālos klimata plānus saskaņā ar 3. pantu, dalībvalstis īpaši ņem vērā situāciju salu dalībvalstīs, salās un tālākos reģionos. Salu dalībvalstis, salas un tālākie reģioni saskaras ar nopietnām sociālekonomiskām problēmām, kas izriet no zaļās pārejas uz klimatneitralitāti un neto nulles emisijām, ņemot vērā to īpašās vajadzības un sociālo ietekmi. Minētajām teritorijām piešķir atbilstīgu minimālo līdzekļu apjomu ar attiecīgu pamatojumu, ņemot vērā šo teritoriju īpašās problēmas.

    Grozījums Nr.  104

     

    Regulas priekšlikums

    12. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Fonda atbalsts ir papildinošs atbalstam, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

    1. Fonda atbalstu izmanto, nodrošinot sinerģiju, papildināmību, saskaņotību un konsekvenci ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar citiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajiem fondiem, programmām un instrumentiem, jo īpaši Modernizācijas fondu, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem, un tas ir papildinošs šādam atbalstam. Attiecībā uz pasākumiem un investīcijām, ko atbalsta ar fondu, var saņemt atbalstu no citiem Savienības fondiem, programmām un instrumentiem, ja ar šādu atbalstu nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

    Grozījums Nr.  105

     

    Regulas priekšlikums

    13. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalsti atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.

    1. Neskarot 9. panta 1.a punktu, maksimālo finanšu piešķīrumu aprēķina katrai dalībvalstij atsevišķi saskaņā ar I un II pielikuma nosacījumiem.

    Grozījums Nr.  106

     

    Regulas priekšlikums

    13. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Katra dalībvalsts var iesniegt pieprasījumu, kura summa nepārsniedz tai noteikto maksimālo finanšu piešķīrumu sava plāna īstenošanai un tās maksimālo papildu piešķīruma daļu, kas kļuvusi pieejama saskaņā ar 9. panta 1.a punktu, kā norādīts II pielikumā, un pamatojoties uz aprēķina metodiku, kā minēts I pielikumā.

    Grozījums Nr.  107

     

    Regulas priekšlikums

    13.a pants (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    13.a pants

     

    Priekšfinansējums

     

    1.  Ja Komisija ir pieņēmusi šīs regulas 16. panta 1. punktā minēto īstenošanas aktu un dalībvalsts, iesniedzot plānu, pieprasa priekšfinansējumu, Komisija izmaksā priekšfinansējumu līdz pat 13 % apmērā no finansiālā ieguldījuma, kas minēts šīs regulas [...]. pantā. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 116. panta 1. punkta, Komisija pēc iespējas veic attiecīgo maksājumu divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi šīs regulas 18. pantā minētās atsevišķās juridiskās saistības.

     

    2.  Gadījumos, kad saskaņā ar šā panta 1. punktu tiek izmaksāts priekšfinansējums, [...]. pantā minēto finansiālo ieguldījumu proporcionāli pielāgo.

    Grozījums Nr.  108

     

    Regulas priekšlikums

    14. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    Atkāpjoties no pirmās daļas noteikumiem, dalībvalstis līdzfinansē vismaz 60 % no sava plāna 6. panta 1. punktā minēto pasākumu un investīciju aplēstajām kopējām izmaksām. To dalībvalstu ieguldījums, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās nepārsniedz 65 % no Savienības vidējā rādītāja laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam, nepārsniedz 40 procentus no to plānos iekļauto, 6. panta 2. punktā minēto pasākumu un investīciju aplēstajām kopējām izmaksām.

    Grozījums Nr.  109

     

    Regulas priekšlikums

    14. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Dalībvalstis saistībā ar valsts ieguldījumu savu plānu aplēstajās kopējās izmaksās cita starpā izmanto ieņēmumus no savu kvotu tirdzniecības izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas noteikumiem.

    2. Dalībvalstis saistībā ar valsts ieguldījumu savu plānu aplēstajās kopējās izmaksās vispirms izmanto ieņēmumus no savu kvotu tirdzniecības izsolēs saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļas noteikumiem.

    Grozījums Nr.  110

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – i punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    i) to, vai plāns ir reakcija uz sociālo ietekmi vai problēmām, kas, nosakot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

    i) to, vai plāns ir atbilstīga un efektīva reakcija uz sociālo ietekmi un problēmām, kas rodas mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, kurus skar pāreja uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšana, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība un mobilitātes nabadzība, pienācīgi ņemot vērā problēmas, kuras Komisija noteikusi novērtējumos par attiecīgās dalībvalsts atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un par tās progresu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 3. punktu un 13. un 29. pantu, kā arī Komisijas ieteikumos dalībvalstīm, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 34. pantu, ņemot vērā Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas mērķrādītājus un mērķus, kā arī ilgtermiņa mērķi Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. To darot, ņem vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu;

    Grozījums Nr.  111

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ia punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ia) to, vai plāns izstrādāts, organizējot jēgpilnu apspriešanos ar vietējā un reģionālā līmeņa iestādēm un attiecīgajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014;

    Grozījums Nr.  112

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    ii) to, vai ar plānu paredzēts nodrošināt, ka plānā iekļautie pasākumi vai investīcijas nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē;

    (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.) 

    Grozījums Nr.  113

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    iia) to, vai Fonda līdzekļu saņēmēji ievēro piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus sociālo un darba tiesību jomā;

    Grozījums Nr.  114

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iii punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    iii) to, vai plāns ietver pasākumus un investīcijas, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.

    iii) to, vai plāns ietver inovatīvus un esošos pasākumus un efektīvas investīcijas risinājumos, kas veicina zaļo pārkārtošanos, tostarp, lai risinātu šā procesa radītās problēmas un mazinātu sociālo ietekmi un jo īpaši lai sasniegtu Savienības 2030. un 2050. gada mērķus klimata un enerģētikas jomā un mobilitātes stratēģijas 2030. gada atskaites punktus.

    Grozījums Nr.  115

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – i punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

    i) to, vai ir paredzams, ka plānam būs ilgstoša ietekme uz Savienības 2030. gada mērķi, uz klimatneitralitāti un uz problēmām, ko risina ar šo plānu, un jo sevišķi uz mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem attiecīgajā dalībvalstī, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība;

    Grozījums Nr.  116

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiia punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    iiia) to, vai attiecīgās dalībvalsts ierosinātie pasākumi un investīcijas ir iekšēji saskaņotas un veicina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci ar citiem Savienības instrumentiem un programmām;

    Grozījums Nr.  117

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iiib punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    iiib) to, vai plāns attiecīgā gadījumā veicina ilgtspējīgas un kvalitatīvas darbvietas;

    Grozījums Nr.  118

     

    Regulas priekšlikums

    15. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – i punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī;

    i) to, vai dalībvalsts sniegtais pamatojums plāna aplēsto kopējo izmaksu summai ir pamatots, ticams, atbilst izmaksu efektivitātes principam un ir samērīgs ar paredzēto ietekmi uz vidi un sabiedrību valstī, vienlaikus ņemot vērā arī valstu īpatnības, kas var ietekmēt plānā paredzētās izmaksas;

    Grozījums Nr.  119

     

    Regulas priekšlikums

    16. pants – 1. punkts – 1. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija sešu mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.

    Pamatojoties uz 15. pantā aprakstīto novērtējumu, Komisija trīs mēnešu laikā kopš datuma, kad minētais plāns iesniegts saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu, ar īstenošanas aktu lemj par dalībvalsts plānu.

    Grozījums Nr.  120

     

    Regulas priekšlikums

    16. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) Savienības finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 13. pantu un izmaksājams periodiski, kad dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kuri noteikti saistībā ar plāna īstenošanu, kas laikposmā no 2028. līdz 2032. gadam būs atkarīgs no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā;

    b) Savienības finanšu piešķīrumu, kas piešķirts saskaņā ar šīs regulas 13. un 13.a pantu un izmaksājams kā priekšfinansējums un periodiski, kad dalībvalsts ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kuri noteikti saistībā ar plāna īstenošanu, kas laikposmā no 2028. līdz -2032. gadam būs atkarīgs no to summu pieejamības, kuras minētas šīs regulas 9. panta 2. punktā saskaņā ar attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas gada maksimālo apjomu, kas norādīts LESD 312. pantā;

    Grozījums Nr.  121

     

    Regulas priekšlikums

    16. pants – 1.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    1.a Dalībvalsts var sākt īstenot savā plānā paredzētos pasākumus un investīcijas no [šīs regulas piemērošanas diena], pirms Komisija ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu saskaņā ar 1. punktu. Tas neskar Komisijas saskaņā ar 15. pantu veiktā novērtējuma rezultātus un tās pilnvaras apstiprināt vai noraidīt plānu. Savienības finanšu piešķīrumu šādiem uzsāktiem pasākumiem un investīcijām piešķir ar nosacījumu, ka Komisija, pieņemot lēmumu, apstiprina plānu un ka attiecīgā dalībvalsts ir izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus. Ja Komisija sniedz pozitīvu plāna novērtējumu, tās 1. punktā minētajā lēmumā attiecīgā gadījumā tiek iekļauti arī šādi uzsākti pasākumi un investīcijas un tiek ņemts vērā tas, ka tie jau tiek īstenoti.

    Grozījums Nr.  122

     

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Ja objektīvu apstākļu dēļ, jo īpaši faktiskās tiešās ietekmes dēļ, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

    1. Ja objektīvu apstākļu dēļ attiecīgā dalībvalsts nevar pilnībā vai daļēji īstenot sociālo klimata plānu, tostarp izpildīt attiecīgos atskaites punktus vai mērķrādītājus, attiecīgā dalībvalsts pēc jēgpilnas apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014, var iesniegt Komisijai sava plāna grozījumu, lai tajā iekļautu pienācīgi pamatotas nepieciešamās izmaiņas. Dalībvalstis var pieprasīt tehnisko atbalstu šādu grozījumu sagatavošanai.

    Grozījums Nr.  123

     

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 1.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    1.a Ja saskaņā ar 9. panta 1.a punktu ir kļuvuši pieejami papildu piešķīrumi, attiecīgā dalībvalsts var iesniegt Komisijai sava plāna mērķtiecīgu grozījumu, lai:

     

    a)  palielinātu atbalsta saņēmēju skaitu vai izmaksu apjomu, kas saistīts ar tās plānā izklāstītajiem pasākumiem vai investīcijām;

     

    b)  pievienotu jebkādus pasākumus vai investīcijas saskaņā ar 6. pantu.

    Grozījums Nr.  124

     

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 3. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus.

    3. Ja Komisija grozīto plānu novērtē pozitīvi, tā saskaņā ar 16. panta 1. punktu trīs mēnešu laikā no dienas, kad dalībvalsts oficiāli iesniegusi grozīto plānu, īstenošanas akta veidā pieņem lēmumu, kurā izklāsta tās pozitīvā novērtējuma iemeslus. Ja plānu groza, kā noteikts 1.a punkta a) apakšpunktā, minēto laikposmu samazina līdz 6 nedēļām.

    Grozījums Nr.  125

     

    Regulas priekšlikums

    17. pants – 5. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

    5. Līdz 2027. gada 15. martam katra attiecīgā dalībvalsts novērtē sava plāna atbilstību, ņemot vērā pārejas uz klimatneitralitāti, tostarp oglekļa cenu noteikšanas, faktisko tiešo ietekmi. Šos novērtējumus dalībvalstis iesniedz Komisijai kā daļu no reizi divos gados iesniedzamā progresa ziņojuma, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. pantu.

    Grozījums Nr.  126

     

    Regulas priekšlikums

    18. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no 2025. līdz 2027. gadam. Minēto nolīgumu var noslēgt, ātrākais, vienu gadu pirms tā gada, kad sākas Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļā noteiktās izsoles.

    1. Pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 16. pantā minēto lēmumu, tā laikus noslēdz nolīgumu ar attiecīgo dalībvalsti, kas ir atsevišķas juridiskās saistības Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 nozīmē un kas attiecas uz laikposmu no [šīs regulas spēkā stāšanās diena] līdz 2027. gadam.

    Grozījums Nr.  127

     

    Regulas priekšlikums

    19. pants – 4. punkts – 1. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Ja, veicot 3. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

    Ja, veicot 2. punktā minēto novērtējumu, Komisija konstatē, ka 16. pantā minētajā Komisijas lēmumā noteiktie atskaites punkti un mērķrādītāji nav apmierinoši izpildīti, visa finanšu piešķīruma vai tā daļas izmaksāšanu aptur. Apturētā finanšu piešķīruma summa atbilst to pasākumu izmaksām, attiecībā uz kuriem atskaites punkti un mērķrādītāji nav sasniegti apmierinoši. Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā kopš Komisijas novērtējuma paziņošanas var iesniegt savus apsvērumus.

    Grozījums Nr.  128

     

    Regulas priekšlikums

    19. pants – 4.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    4.a Ja Komisija konstatē, ka attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šo pantu nav pieņēmusi normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) [gggg/nnn], ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK attiecībā uz Direktīvas …/…/EK [(COD)2021/0211] IVa nodaļu, finanšu piešķīruma izmaksu aptur. Apturēšanu atceļ tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts ir ieviesusi šos normatīvos un administratīvos aktus.

    Grozījums Nr.  129

     

    Regulas priekšlikums

    19. pants – 7. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress.

    7. Ja 12 mēnešu laikā kopš attiecīgo 18. pantā minēto nolīgumu noslēgšanas datuma attiecīgā dalībvalsts nav panākusi reālu progresu saistībā ar jebkuru no attiecīgajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem, Komisija izbeidz attiecīgos 18. pantā minētos nolīgumus un atceļ finanšu piešķīruma summu. Visu priekšfinansējumu, ko piešķir saskaņā ar [13.a] pantu, pilnībā atgūst. Komisija pieņem lēmumu par 18. pantā minēto nolīgumu izbeigšanu, vispirms dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju divu mēnešu laikā kopš tās novērtējuma izziņošanas iesniegt savus apsvērumus par to, ka nav panākts reāls progress. Visas atbrīvotās summas proporcionāli piešķir citām dalībvalstīm.

    Grozījums Nr.  130

     

    Regulas priekšlikums

    20. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

    1. Īstenojot fondu, dalībvalstis kā fonda līdzekļu saņēmējas ievēro Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās pamatvērtības, tostarp tiesiskumu. Tās veic atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izlietojums saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām atbilst piemērojamajiem Savienības un valstu tiesību aktiem, jo īpaši saistībā ar Savienības budžeta aizsardzību, ja tiek pārkāpti tiesiskuma principi, kā arī saistībā ar krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un korekciju. Šajā sakarā dalībvalstis nodrošina lietderīgu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, kā sīkāk aprakstīts III pielikumā, un atgūst nepareizi izmaksātās vai nepareizi izlietotās summas. Dalībvalstis var izmantot savas parastās valsts budžeta pārvaldības sistēmas.

    Grozījums Nr.  131

     

    Regulas priekšlikums

    20. pants – 1.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    1.a Īstenojot fondu, Komisija veic visus atbilstīgos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, lai nodrošinātu līdzekļu aizsardzību saistībā ar fonda atbalstītajiem pasākumiem un investīcijām gadījumā, ja dalībvalstīs tiek pārkāpti tiesiskuma principi. Šajā nolūkā Komisija nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu.

    Grozījums Nr.  132

     

    Regulas priekšlikums

    20. pants – 5.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    5.a Ja tiek konstatēts, ka tiesiskuma principu pārkāpumi kādā dalībvalstī ietekmē vai nopietni apdraud fonda pareizu finanšu pārvaldību vai Savienības finanšu interešu aizsardzību, Komisija veic attiecīgus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2092, kas cita starpā var ietvert maksājumu pārtraukšanu skartajām valsts iestādēm. Šādos gadījumos Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka paredzētajiem fonda galīgajiem saņēmējiem joprojām ir piekļuve Savienības palīdzībai, Komisijai nodrošinot izmaksāšanu ar vietējo un reģionālo iestāžu, nevalstisko organizāciju vai citu struktūru starpniecību, kuras ir apliecinājušas savu spēju nodrošināt fonda pareizu finanšu pārvaldību.

    Grozījums Nr.  133

     

    Regulas priekšlikums

    21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

    Komisija un attiecīgās dalībvalstis samērīgi tām noteiktajiem pienākumiem veicina sinerģiju un nodrošina īstenu koordināciju starp fondu un citām Savienības programmām un instrumentiem, tostarp Modernizācijas fondu, programmu InvestEU, tehniskā atbalsta instrumentu, Atveseļošanas un noturības mehānismu un Regulā (ES) 2021/1060 noteiktajiem fondiem. Šajā nolūkā tās:

    Grozījums Nr.  134

     

    Regulas priekšlikums

    21. pants – 1. daļa – a punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

    a) nodrošina papildināmību, sinerģiju, saskaņotību un konsekvenci starp dažādiem instrumentiem Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos un reģionālajos līmeņos gan plānošanas, gan īstenošanas posmos;

    Grozījums Nr.  135

     

    Regulas priekšlikums

    21. pants – 1. daļa – c punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā reģionālajos līmeņos, lai sasniegtu fonda mērķus.

    c) nodrošina ciešu sadarbību starp tiem, kas atbildīgi par īstenošanu un kontroli, Savienības, valsts un attiecīgā gadījumā vietējos un reģionālajos līmeņos, tostarp starp attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014, lai sasniegtu fonda mērķus.

    Grozījums Nr.  136

     

    Regulas priekšlikums

    22. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst šā finansējuma izcelsmi un nodrošina tā redzamību (jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā), sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

    svītrots

    Grozījums Nr.  137

     

    Regulas priekšlikums

    22.a pants (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    22.a pants

     

    Savienības finansējuma redzamība

     

    1.  Katra dalībvalsts nodrošina:

     

    a)  starpniekstruktūru un Savienības atbalsta galasaņēmēju redzamību visos pasākumos, kas saistīti ar fonda atbalstītajām darbībām, cita starpā izmantojot Savienības emblēmu; kā arī

     

    b)  komunikāciju ar Savienības iedzīvotājiem par fondu nozīmi un sasniegumiem, izmantojot vienotu tīmekļa portālu, kas nodrošina piekļuvi visām programmām, kurās iesaistīta attiecīgā dalībvalsts.

     

    2.  Dalībvalstis atzīst un attiecīgā gadījumā nodrošina, ka starpniekstruktūras atzīst atbalsta saņemšanu no fonda un šo līdzekļu izcelsmi:

     

    a)  nodrošinot Savienības finansējuma redzamību galasaņēmējiem un plašākai sabiedrībai, dokumentos un komunikācijas materiālos, kas saistīti ar darbības īstenošanu un paredzēti galasaņēmējiem vai plašākai sabiedrībai, cita starpā izmantojot Savienības emblēmu un attiecīgu paziņojumu par finansējumu, kurā iekļauts teksts "Finansē Eiropas Savienība — Sociālais klimata fonds";

     

    b)  savā oficiālajā tīmekļa vietnē, ja šāda vietne ir, un sociālo mediju vietnēs publicējot īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu aprakstu par darbību, tostarp tās mērķiem un rezultātiem, un uzsverot no Savienības saņemto finansiālo atbalstu; kā arī

     

    c)  ar finanšu instrumentiem saistītu darbību gadījumā, tostarp sniedzot pagaidu tiešu ienākumu atbalstu saskaņā ar 6. panta 1. punktu, informēt galasaņēmējus par fonda sniegtā atbalsta summu.

     

    3.  Ja dalībvalsts nepilda 1. un 2. punktā minētos pienākumus un ja nav veikti korektīvi pasākumi, Komisija, ņemot vērā proporcionalitātes principu, piemēro pasākumus, ar kuriem attiecīgajai dalībvalstij tiek anulēti līdz pat 5 % no fonda gadā sniegtā atbalsta.

    Grozījums Nr.  138

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – ievaddaļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:

    1. Katra attiecīgā dalībvalsts reizi divos gados ziņo Komisijai par tās plāna īstenošanu kā daļu no tās integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1999 17. pantā un saskaņā ar tās 28. pantu, un organizē jēgpilnu apspriešanos ar attiecīgajām ieinteresētajām personām saskaņā ar principiem, kuri izklāstīti Eiropas rīcības kodeksā attiecībā uz partnerību, kas pieņemts ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 240/2014. Attiecīgās dalībvalstis savā progresa ziņojumā iekļauj:

    Grozījums Nr.  139

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

    a) detalizētu, kvantitatīvu informāciju par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši par mazaizsargātām mājsaimniecībām, mazaizsargātiem mikrouzņēmumiem un mazaizsargātiem transporta lietotājiem;

    Grozījums Nr.  140

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    aa) detalizētu informāciju par enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīcijas piemērošanu saskaņā ar 2. panta 2. un 2.a punktu, pamatojoties uz konkrētiem un izmērāmiem kritērijiem;

    Grozījums Nr.  141

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    b) attiecīgā gadījumā — detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvo mērķi samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

    b) detalizētu informāciju par progresu virzībā uz valsts indikatīvajiem mērķrādītājiem un mērķiem samazināt to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā un mobilitātes nabadzība, jo īpaši mazaizsargātu mājsaimniecību, mazaizsargātu mikrouzņēmumu un mazaizsargātu transporta lietotāju skaitu;

    Grozījums Nr.  142

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem;

    c) detalizētu informāciju par plānā iekļauto pasākumu un investīciju rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz panākto emisiju samazinājumu un to cilvēku skaitu, kas gūst labumu no plānā iekļautajiem pasākumiem;

    Grozījums Nr.  143

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    ca) skaidrojums par to, kā ar plānā paredzētajiem pasākumiem ir iecerēts veicināt dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem un minēto mērķu integrēšanu saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra 2. un 3. principu, ANO ilgtspējīgas attīstības 5. mērķi un attiecīgā gadījumā valsts dzimumu līdztiesības stratēģiju;

    Grozījums Nr.  144

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    cb) detalizētu informāciju par plānā iekļautā tiešā ienākumu atbalsta daļu un mērķiem;

    Grozījums Nr.  145

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu;

    f) 2027. gadā — 17. panta 5. punktā minēto plāna novērtējumu, ņemot vērā faktisko tiešo ietekmi, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura izveidota saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

    Grozījums Nr.  146

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Komisija uzrauga, kādu to izmaksu īpatsvaru, kas saistītas ar kvotu nodošanu saskaņā ar Direktīvas .../.../EK [(COD)2021/0211] IVa nodaļu, uzņemas degvielu piegādātāji un kāds izmaksu īpatsvars tiek novirzīts uz galapatērētājiem. Komisija reizi gadā ziņo par saviem secinājumiem Eiropas Parlamentam.

    Grozījums Nr.  147

     

    Regulas priekšlikums

    23. pants – 4. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt kopējus rādītājus, ko izmantot ziņošanai par progresu, un izvērtēt un uzraudzīt fonda darbību, lai virzītos uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

    4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 25. pantu, lai papildinātu šo regulu nolūkā noteikt kopējus rādītājus, ko izmantot ziņošanai par progresu, izvērtēt un uzraudzīt fonda darbību, lai virzītos uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, un noteikt veidni, uz kuras pamata dalībvalstis sagatavo ziņojumu. Komisija pieņem minētos deleģētos aktus ne vēlāk kā ...[3 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā].

    Grozījums Nr.  148

     

    Regulas priekšlikums

    23.a pants (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    23.a pants

     

    Pārredzamība

     

    1.  Komisija vienlaikus un ar vienādiem noteikumiem bez liekas kavēšanās nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei dalībvalstu iesniegtos plānus un Komisijas publiskotos lēmumus.

     

    2.  Informāciju, ko Komisija nosūta Padomei vai jebkurai tās sagatavošanas struktūrai saistībā ar šo regulu vai tās īstenošanu, vienlaikus dara pieejamu Eiropas Parlamentam, vajadzības gadījumā ievērojot konfidencialitātes pasākumus.

     

    3.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajām komitejām pārskatu par saviem sākotnējiem konstatējumiem attiecībā uz to, vai dalībvalstu iesniegtajos plānos iekļautie relevantie atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši sasniegti.

     

    4.  Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas var uzaicināt Komisiju sniegt informāciju par plānu novērtēšanas Komisijā gaitu.

    Grozījums Nr.  149

     

    Regulas priekšlikums

    23.b pants (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    23.b pants

     

    Sociālais klimata dialogs

     

    1.  Lai sekmētu dialogu starp Savienības iestādēm, jo īpaši starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, un lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, Eiropas Parlamenta kompetentā komiteja var aicināt Komisiju divas reizes gadā apspriest šādus jautājumus:

     

    a)  dalībvalstu iesniegtie plāni;

     

    b)  Komisijas novērtējums par dalībvalstu iesniegtajiem plāniem;

     

    c)  situācija attiecībā uz dalībvalstu iesniegto plānu kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķrādītāju izpildi;

     

    d)  maksājumu, apturēšanas un izbeigšanas procedūras, tostarp visi dalībvalstu iesniegtie novērojumi un veiktie korektīvie pasākumi, lai nodrošinātu atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinošu izpildi;

     

    e)  jebkāda cita attiecīga informācija un dokumentācija, ko Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta kompetentajai komitejai saistībā ar fonda īstenošanu.

     

    2.  Eiropas Parlaments rezolūcijās var paust savu viedokli par 1. punktā minētajiem jautājumiem.

     

    3.  Komisija ņem vērā visus elementus, kas izriet no viedokļiem, kuri pausti Sociālā klimata dialogā, tostarp Eiropas Parlamenta rezolūcijas, ja tādas ir pieņemtas.

    Grozījums Nr.  150

     

    Regulas priekšlikums

    24. pants – 1. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    1. Līdz 2028. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību.

    1. Līdz 2026. gada 31. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai izvērtējuma ziņojumu par fonda īstenošanu un darbību līdz minētajai dienai, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu saskaņā ar 23. pantu iesniegto pirmo ziņojumu rezultātus.

    Grozījums Nr.  151

     

    Regulas priekšlikums

    24. pants – 2.a punkts (jauns)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

     

    2.a Katru gadu, kad fonds ir aktīvs, Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai sniedz informāciju par CO2 samazinājumu, ko rada investīcijas ēku energoefektivitātē, no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas integrācijā un piekļuves palielināšanā bezemisiju un mazemisiju mobilitātei un transportam.

    Grozījums Nr.  152

     

    Regulas priekšlikums

    24. pants – 3. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību. Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ēku un autotransporta nozarēs, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu, un citiem attiecīgiem apsvērumiem.

    3. Panta 1. punktā minētajā izvērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē:

     

    a)  to, cik lielā mērā ir sasniegti 1. pantā noteiktie fonda mērķi, resursu izlietojuma lietderību un Savienības pievienoto vērtību;

     

    b)  par katru valsti atsevišķi — strukturālo investīciju un pasākumu īstenošanas progresu un ietekmi un tiešā ienākumu atbalsta izmantošanu, ņemot vērā plānos noteikto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, kā arī tiešā ienākumu atbalsta turpmāko nepieciešamību un vajadzīgo līmeni šajā kontekstā saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem 2028.–2032. gada periodam;

     

    c)  enerģētiskās un mobilitātes nabadzības definīciju piemērošanu, par ko dalībvalstis ziņojušas saskaņā ar 23. panta 1.aa punktu, kā arī to, vai nākotnē var būt vajadzīga sīkāk izstrādāta pieeja un attiecīgā gadījumā priekšlikuma iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

     

    Tā izskata visu 6. pantā noteikto mērķu un darbību turpmāko atbilstību, ņemot vērā ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un valsts pasākumi, kas veikti, lai sasniegtu saistošos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumus, kuri dalībvalstīm noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84263. Tā arī apsver fonda budžeta apjoma turpmāko atbilstību attiecībā uz potenciālām norisēm saistībā ar kvotu izsolēm emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, kura paredzēta saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un citiem attiecīgiem apsvērumiem. Kā daļu no 1. punktā minētā novērtējuma ziņojuma Komisija apsver īpašās tehniskās korekcijas pagarināšanu, pamatojoties uz 9. pantā minētajām oglekļa cenu svārstībām, saistībā ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

    __________________

    __________________

    63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

    63 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

    Grozījums Nr.  153

     

    Regulas priekšlikums

    25. pants – 2. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    2. Pilnvaras pieņemt 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

    2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 2.a punktā un 23. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

    Grozījums Nr.  154

     

    Regulas priekšlikums

    25. pants – 3. punkts

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 2.a punktā un 23. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

    Grozījums Nr.  155

     

    Regulas priekšlikums

    26. pants – 2. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    To piemēro no datuma, līdz kuram dalībvalstīs jāstājas spēkā normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas vajadzīgi, lai izpildītu prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) [gggg/nnn]64, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK saistībā ar Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļu.

    svītrots

    __________________

     

    64 [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) gggg/nnn…. (OV …..).] [Direktīva, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK]

     

    Grozījums Nr.  156

     

    Regulas priekšlikums

    I pielikums – 9. daļa

     

    Komisijas ierosinātais teksts

    Grozījums

    Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu summa ir vienāda ar 100 %.

    Visām dalībvalstīm αi nevar būt mazāks par 0,07 % no finansējuma, kas minēts 9. panta 1. un 2. punktā. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 90 % no ES27 vērtības, αi nevar būt mazāks par Regulas (ES) 2018/842 4. panta 2. punktā minēto atsauces emisiju daļu nozarēm, uz kurām attiecas [Direktīvas 2003/87/EK IVa nodaļa] vidēji laikposmā no 2016. līdz 2018. gadam. Dalībvalstīm, kuru NKI uz vienu iedzīvotāju ir lielāks par ES27 vērtību, αi proporcionāli pielāgo, lai nodrošinātu, ka visu αi summa ir vienāda ar 100 %.

    Grozījums Nr.  157

     

    Regulas priekšlikums

    II pielikums – 1.a daļa (jauna)

     

    Komisijas ierosinātais teksts

     

    Grozījums

    Papildu piešķīrumi saistībā ar 9. panta 1.a punktu dalībvalstīm tiek piešķirti, pamatojoties uz tālāk minēto daļu.

    Maksimālais finansiālais piešķīrums katrai ES dalībvalstij

    Dalībvalsts

    Daļa kā % no kopsummas

    KOPĀ

    [spēkā stāšanās diena]–2032. gads

    (EUR, pašreizējās cenās)

    Summa,

    [spēkā stāšanās diena]–2027. gads

    (EUR, pašreizējās cenās)

     

    Summa,

    2028.–2032. gads

    (EUR, pašreizējās cenās)

     

    Beļģija

    2,56

    [1 844 737 639]

    [605 544 073]

    [1 239 193 566]

    Bulgārija

    3,85

    [2 778 104 958]

    [911 926 420]

    [1 866 178 538]

    Čehija

    2,40

    [1 735 707 679]

    [569 754 460]

    [1 165 953 219]

    Dānija

    0,50

    [361 244 536]

    [118 580 270]

    [242 664 266]

    Vācija

    8,19

    [5 910 983 488]

    [1 940 308 984]

    [3 970 674 504]

    Igaunija

    0,29

    [207 004 992]

    [67 950 392]

    [139 054 600]

    Īrija

    1,02

    [737 392 966]

    [242 052 816]

    [495 340 150]

    Grieķija

    5,52

    [3 986 664 037]

    [1 308 641 796]

    [2 678 022 241]

    Spānija

    10,53

    [7 599 982 898]

    [2 494 731 228]

    [5 105 251 670]

    Francija

    11,20

    [8 087 962 701]

    [2 654 912 964]

    [5 433 049 737]

    Horvātija

    1,94

    [1 403 864 753]

    [460 825 411]

    [943 039 343]

    Itālija

    10,81

    [7 806 923 117]

    [2 562 660 358]

    [5 244 262 759]

    Kipra

    0,20

    [145 738 994]

    [47 839 531]

    [97 899 463]

    Latvija

    0,71

    [515 361 901]

    [169 170 042]

    [346 191 859]

    Lietuva

    1,02

    [738 205 618]

    [242 319 573]

    [495 886 046]

    Luksemburga

    0,10

    [73 476 421]

    [24 118 991]

    [49 357 430]

    Ungārija

    4,33

    [3 129 860 199]

    [1 027 391 783]

    [2 102 468 416]

    Malta

    0,01

    [5 112 942]

    [1 678 348]

    [3 434 594]

    Nīderlande

    1,11

    [800 832 270]

    [262 877 075]

    [537 955 195]

    Austrija

    0,89

    [643 517 259]

    [211 237 660]

    [432 279 599]

    Polija

    17,61

    [12 714 118 688]

    [4 173 471 093]

    [8 540 647 595]

    Portugāle

    1,88

    [1 359 497 281]

    [446 261 573]

    [913 235 708]

    Rumānija

    9,26

    [6 682 901 998]

    [2 193 694 977]

    [4 489 207 021]

    Slovēnija

    0,55

    [397 623 987]

    [130 522 001]

    [267 101 985]

    Slovākija

    2,36

    [1 701 161 680]

    [558 414 568]

    [1 142 747 112]

    Somija

    0,54

    [386 966 933]

    [127 023 772]

    [259 943 161]

    Zviedrija

    0,62

    [445 050 067]

    [146 089 842]

    [298 960 225]

    EU27

    100 %

    [72 200 000 000]

    [23 700 000 000]

    [48 500 000 000]

     


     

    PASKAIDROJUMS

    A. Konteksts

     

    Regula par Sociālo klimata fondu ir daļa no plašākiem Komisijas centieniem, kas tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas zaļo kursu, lai līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisijas Eiropas Savienībā samazinātu par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un lai nodrošinātu, ka ikviens Eiropas iedzīvotājs spēj īstenot šo enerģētikas pārkārtošanas procesu. Šis fonds ir divējādi saistīts ar Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu[3] (ETS2), kas aptvertu ēku un autotransporta radītās emisijas:

     

     ieņēmumi no jaunās ETS tiek izmantoti fonda darbības finansēšanai un dalībvalstu veikto Sociālā klimata fonda pasākumu līdzfinansēšanai;

     fonds palīdz mazaizsargātiem iedzīvotājiem, mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kurus nesamērīgi ir skārusi jaunās ETS izveidošana.