ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam

23.5.2022 - (COM(2021)0574 – C9‑0359/2021 – 2021/0293(COD)) - ***I

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Martina Dlabajová

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam

(COM(2021)0574 – C9‑0359/2021 – 2021/0293(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0574),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 173. panta 3. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0359/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A9-0159/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.    1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2021/0293 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[3],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru[4],

tā kā:

(1) Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”[5] (“Paziņojums par digitālo kompasu”) Komisija izklāstīja savu ieceri 2030. gadam, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzētu īstenot digitālo pārkārtošanos. Savienības pieejā ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei būtu jāietver digitāla atvērta stratēģiskā autonomija, globāla vadība, piekļūstamība, iekļaušana, vienlīdzība, ilgtspēja, noturība, drošība, dzīves kvalitātes uzlabošana, pakalpojumu pieejamība un pilsoņu tiesību un centienu ievērošana un jāsekmē dinamiska, resursefektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Savienībā.

(2) Savā 2021. gada 25. marta paziņojumā Eiropadome pauda uzskatu, ka Paziņojums par digitālo kompasu ir solis virzībā uz Eiropas digitālās attīstības plānošanu nākamajai desmitgadei, un apstiprināja tur izklāstīto ieceri, tostarp domu par politikas programmu ar stabilu pārvaldības struktūru un sistēmu, kas paredzēta, lai sekmīgāk īstenotu daudzvalstu projektus, kas vajadzīgi Eiropas digitālās pārkārtošanās procesam kritiski svarīgās jomās. Tā arī aicināja Komisiju paplašināt Eiropas Savienības digitālās pārveides politikas rīkkopu gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī un nolūkā veicināt digitālo pārveidi izmantot visus rūpniecības, tirdzniecības un konkurences politikā pieejamos instrumentus, prasmes un izglītību, pētniecības un inovācijas politiku, kā arī ilgtermiņa finansēšanas instrumentus.

(2a) Politikas programmai 2030. gadam “Digitālās desmitgades ceļš” būtu jāpalīdz sasniegt mērķus, kas izvirzīti Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei (parakstīta XXXX), kura paredz, ka digitālās pārveides procesā uzmanības centrā jābūt cilvēkiem.

(3) Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu[6], Eiropas Savienībai ir jānosaka kritisko tehnoloģiju sistēmas un stratēģiskās nozares, lai novērstu stratēģiskos trūkumus un augsta riska atkarību, kas var izraisīt piegāžu trūkumus vai kiberdrošības riskus, un lai sekmētu digitālo pārkārtošanos. Tas apliecina, cik svarīgi dalībvalstīm ir rīkoties kopā un atbalstīt nozares centienus novērst šo atkarību un attīstīt nepieciešamās stratēģiskās spējas. Tas arī atsaucas uz analīzi 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā[7]. Atveseļošanas un noturības mehānisma un valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvarā Komisija aicināja dalībvalstis koordinēt savus centienus par labu daudzvalstu projektiem digitālajā jomā. Šī pieredze izgaismoja vajadzību Komisijai atbalstīt dalībvalstu koordinācijas centienus un Savienībai izmantot īstenošanas mehānismus, kas sekmē kopīgus ieguldījumus daudzvalstu projektu reālai īstenošanai. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, piemēram, Kritisko tehnoloģiju observatoriju[8], būtu jāizveido pārvaldības struktūra, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu, kā arī būtu jāpalīdz noteikt Savienības pašreizējo un iespējamo nākotnes digitālo stratēģisko atkarību un jāpalīdz palielināt tās digitālo atvērto stratēģisko autonomiju.

(4) Komisijas Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu[9] uzsvērts, ka Eiropai būtu jāatraisa digitālās pārveides potenciāls, kas ļaus krietni pietuvoties zaļā kursa mērķiem. Savienībai būtu jāatbalsta vajadzīgā digitālā pārveide un jāiegulda tajā, jo digitālās tehnoloģijas ir svarīgs dzinējspēks Eiropas zaļā kursa un Parīzes nolīguma ilgtspējas mērķu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā daudzās dažādās nozarēs. Tādām digitālajām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, 5G, 6G, blokķēde, mākoņdatošana, perifērdatošana un lietu internets, vajadzētu paātrināt un maksimāli palielināt politikas ietekmi, lai novērstu klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi. Tas nozīmē, ka digitālajām tehnoloģijām un elektronikai, tostarp izstrādājumiem, ražošanas procesiem, nepieciešamajai infrastruktūrai un atkritumu apsaimniekošanai, jākļūst ilgtspējīgiem visā to aprites ciklā. Apvienojumā ar satelītnavigāciju un lokalizāciju digitalizācija arī paver jaunas iespējas attālināti monitorēt gaisa un ūdens piesārņojumu un monitorēt un optimizēt enerģijas un dabas resursu lietojumu. Eiropai ir vajadzīga digitāla nozare, kuras pamatā ir ilgtspēja, nodrošinot, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas pārbaudāmi kļūst ilgtspējīgākas, atjaunīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam. Paralēli īstenojot digitālo un zaļo pārkārtošanos, atkarība no fosilajiem kurināmajiem nedrīkstētu pārvērsties par atkarību no kritiski svarīgām izejvielām.

(4a) Politika un ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā būtu jāvērš arī uz to, lai nodrošinātu iekļaujošu savienotību, kas nodrošina vieglu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam, un tādējādi novērstu digitālo plaisu viscaur Savienībā, pievēršot īpašu uzmanību teritoriālajām atšķirībām.

(5) Paziņojumā par digitālo kompasu paredzētie pasākumi būtu jāīsteno, lai aktīvāk veiktu darbības, kas noteiktas stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, un tiem jābalstās uz jau pastāvošiem Savienības instrumentiem (piemēram, kohēzijas programmām, tehniskā atbalsta instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/694[10], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695[11] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523[12]), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/690[13] un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153[14], un līdzekļiem, kas piešķirti digitālās pārkārtošanas procesam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/241[15]. Tāpēc ar šo lēmumu būtu jāizveido politikas programma “Digitālās desmitgades ceļš”, lai īstenotu, paātrinātu un veidotu sekmīgu Savienības ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi.

(5a) Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir nostiprinātas tiesības piekļūt kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, tostarp digitālajiem sakariem, kā arī tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību.

(6) Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides ātrumu, būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji. Šie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar noteiktām jomām, kur kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu — tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskas jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

(7) Pamata un padziļinātas digitālās prasmes ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu Savienības sabiedrības kolektīvo noturību, novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un palielinātu Savienības pievilcību augsti kvalificētiem speciālistiem. Spriežot pēc 2021. gada jūlijā klajā nākušā Komisijas gada ziņojuma par Eiropas MVU 2020./2021. gadā, pozitīvs aspekts ir tas, ka Covid-19 pandēmijas rezultātā ir paātrinājusies digitālo risinājumu ieviešana uzņēmējdarbībā un palielinājusies e-pārvaldes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tomēr Savienībā arvien pastāv ievērojamas atšķirības starp pieprasīto speciālistu skaitu, kuri apguvuši padziļinātas digitālās prasmes, un šādu speciālistu pieejamību Savienības darba tirgū. Komisijas 2021. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) ir norādīts, ka Savienības uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jau pirms pandēmijas bija grūtības atrast pietiekamu skaitu IKT speciālistu. Digitāli spējīgi iedzīvotāji spēs izmantot digitālās desmitgades iespējas. Tiecoties sasniegt šo mērķi, uzmanība būtu jākoncentrē uz izglītību, lai nodrošinātu, ka pedagogi un visa izglītības kopiena ir pienācīgi apmācīti, kompetenti un sagatavoti efektīvi izmantot tehnoloģijas mācību metodikā un mācīt digitālās tehnoloģijas. Turklāt digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kvalifikācijas celšana un pārkvalifikācija, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā izmantotas rūpniecības un pakalpojumu digitalizācijas  sniegtās iespējas, un vienlaikus īstermiņā un ilgtermiņā studenti būtu labāk jāsagatavo ienākšanai darba tirgū. Būtu jārosina arī darba devēju nodrošināta neformāla digitālā izglītība darbavietā, kas īstenojama pēc principa “mācīties darot”. Izglītība un apmācība radīs konkrētus karjeras stimulus, lai novērstu un nepieļautu plaisu starp dzimumiem.

(7a) Ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienotības nodrošināšanai, mikroelektronika un spēja apstrādāt lielos datus ir būtiski virzītājspēki digitalizācijas sniegto ieguvumu izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Savienības līderībai digitālajā jomā. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada 30. jūnija paziņojumu “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem: kāds ceļš ejams, lai līdz 2040. gadam lauku apvidi kļūtu spēcīgāki, savienoti, izturētspējīgi un pārtikuši” Savienībā ir vajadzīga uzticama, ātra un droša savienotība, kas pieejama ikvienam un it visur, tostarp lauku teritorijās un nomaļos apvidos, piemēram, salās, kalnu apgabalos un mazapdzīvotos un tālākajos reģionos. Sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Līdz 2030. gadam visiem, kam tas nepieciešams vai kas to vēlas, būtu jāiegūst pieeja tīkliem ar gigabitos mērāmu ātrumu. Visām Savienības mājsaimniecībām un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, vajadzētu būt iespējai izmantot gigabitos mērāmus pakalpojumus, kurus lietotājam praktiski var sniegt, izmantojot dažādas pamattehnoloģijas, piemēram, optiskās šķiedras kabeļus, satelītus, 5G, 6G un nākamās paaudzes Wi-Fi tīklus, pamatojoties uz to efektivitāti, un kuros būtu jāiekļauj arī pēdējais posms līdz galalietotāja ierīcei. Būs vajadzīgi konverģenti nosacījumi ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā, jo īpaši attiecībā uz pienācīgu satvaru izstrādi, lai visi tirgus dalībnieki, kuri gūst labumu no digitālās pārveides, uzņemtos sociālo atbildību un sniegtu ieguldījumu konkurētspējīgas un funkcionējošas sabiedrisko preču, pakalpojumu un infrastruktūru vides radīšanā visu Eiropas iedzīvotāju labā.

(7b) Savienības un valstu digitālās jomas politikā par pamatu būtu jāizmanto pieeja, kas paredz tehnoloģiskās neitralitātes principu savienotības nodrošināšanā. Tas neskar apsvērumu, ka Savienībai, lai tajā plauktu labklājība, ir vajadzīga pati jaudīgākā, noturīgākā, drošākā un ilgtspējīgākā digitālās savienotības infrastruktūra. Būtu vienādi jāattiecas pret visām tehnoloģijām, kas spēj palīdzēt sasniegt savienotības un zaļos mērķus, tostarp pašreizējo un turpmāko optiskās šķiedras, Wi-Fi tīklu, satelītu, 5G un 6G attīstību, vienlaikus pienācīgi apsverot to konkrētās objektīvās iezīmes.

(7c) Mikroprocesoriem ir būtiska nozīme lielākajā daļā galveno stratēģisko vērtību ķēžu, un ir paredzams, ka nākotnē tie kļūs vēl pieprasītāki, jo īpaši inovatīvākajās jomās. Tiek prognozēts, ka nozīmīgi virzītājspēki būs arī klimatneitrāli, sevišķi droši perifērijas mezgli, kas garantē gan piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas, gan ievērojamu ieguldījumu enerģijas patēriņa samazināšanā, un kvantu jauda.

(8) Papildus virzītājspēkiem visas iepriekš minētās, kā arī nākotnē gaidāmās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz taisnīgu un drošu datu apmaiņu datu ekonomikā un vienlaikus nodrošinot efektīvu privātuma un personas datu aizsardzību. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu jeb digitālās tehnoloģijas, tostarp arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek. Šī pārveide ir īpaši svarīga MVU, jo digitalizācijas ziņā starp MVU un lielākiem uzņēmumiem joprojām pastāv ievērojama plaisa.

(8a) Dalībvalstis tiek mudinātas valsts pārvaldes darbībā piemērot vienreizējas iesniegšanas principu. Šajā sakarībā valsts pārvaldes iestādēm būtu jārīkojas tā, lai šos datus, ja tas ir atļauts, iekšēji izmantotu atkārtoti, ievērojot datu aizsardzības noteikumus, un tādējādi aiztaupītu iedzīvotājiem un uzņēmumiem lieku administratīvo slogu.

(9) Arī demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, un tāpēc tiem vajadzētu būt pilnībā pieejamiem ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam attiecīgajā kategorijā labākajā digitālajā vidē, kas nodrošina viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Tomēr, pārejot uz digitālajiem rīkiem, būtu jāsaglabā arī pakalpojumu pieejamība ārpus tiešsaistes vides.

(9a) Digitālajām tehnoloģijām būtu jāpalīdz sabiedrībā sasniegt plašākus rezultātus, kas neaprobežojas vien ar digitālo jomu, bet pozitīvi ietekmē iedzīvotāju ikdienas dzīvi un labklājību. Lai digitālā pārkārtošanās būtu sekmīga, tai būtu jānotiek kopā ar demokrātijas, labas pārvaldības, sociālās iekļaušanas un publisko pakalpojumu efektivitātes uzlabojumiem.

(10) Komisijai līdz 2026. gada jūnijam būtu jāpārskata šie digitālie mērķrādītāji, lai novērtētu, vai tie joprojām atbilst digitālās pārveides vērienīgajiem mērķiem, un tie jāatjaunina vai pēc vajadzības jānosaka papildu digitālie mērķrādītāji.

(10a) Izmantojot publisko finansējumu, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu. Tāpēc finansējumam, kad vien iespējams, vajadzētu būt atkarīgam no nosacījuma, ka finansēto projektu tiešajiem rezultātiem netiek piemēroti nekādi ierobežojumi.

(11) Lai panāktu saskanīgu, iekļaujošu un stabilu progresu virzībā uz digitālo pārveidi un Savienības digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, ir vajadzīga visaptveroša, stabila, uzticama, elastīga un pārredzama pārvaldība, kas pamatojas uz Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru, kā arī dalībvalstu ciešu sadarbību un koordināciju. Pienācīgam mehānismam būtu jānodrošina konverģences koordinēšana, paraugprakses nodošana un politikas un pasākumu konsekvence un rezultativitāte Savienības un valsts līmenī, kā arī jāstimulē pienācīgu sinerģiju aktivizēšana starp Savienības un valstu finansējumu, kā arī starp dažādām Savienības iniciatīvām un programmām. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā skaidras, vienkāršas un praktiskas pamatnostādnes, lai pēc iespējas labāk izmantotu vispiemērotākos sinerģijas veidus. Ņemot to visu vērā, ir jāparedz nosacījumi uzraudzības un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu.

(12) Šim mehānismam būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, lai konstatētu nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver ziņošanas mehānisms, cita starpā par progresu virzībā uz 2030. gada ieceri un attiecīgo digitālo mērķrādītāju īstenošanu, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido Komisijas un dalībvalstu sadarbības sistēma, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

(13) ▌DESI ▌[16] būtu jākļūst par daļu no ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē, un to vajadzētu izmantot, lai uzraudzītu progresu virzībā uz digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šai uzraudzībai būtu jāietver tādu rādītāju analīze, ar ko mēra progresu dalībvalstu līmenī, valsts politika un iniciatīvas, kuru mērķis ir šā lēmuma mērķu sasniegšana, kā arī mērķrādītāji un horizontālā un tematiskā analīze, ar ko seko Eiropas ekonomiku digitālajai pārveidei, un tajā panāktā dalībvalstu progresa klasifikācija. Jo īpaši DESI dimensijas un rādītāji būtu jāsalāgo ar šajā lēmumā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem. Deleģētajos aktos, kas jāpieņem Komisijai, katram digitālajam mērķrādītājam jānosaka galvenie snieguma rādītāji (KPI). KPI ir pēc vajadzības jāatjaunina, lai turpinātu veikt iedarbīgu uzraudzību un ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību. Būtu jāpastiprina dalībvalstu datu apkopošanas mehānisms, lai sīki raksturotu esošo progresu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī sniegtu informāciju par attiecīgo politiku, programmām un iniciatīvām valsts līmenī, un attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj pa dzimumiem sadalīti dati. Pamatojoties uz pārskatiem un tad, kad tas vajadzīgs, Komisijai, apspriežoties ar dalībvalstīm, būtu jāsagatavo Savienības līmeņa ceļvedis, lai izklāstītu turpmākās datu apkopošanas vajadzības. Nosakot DESI, Komisijai lielā mērā būtu jāpaļaujas uz oficiālo statistiku, kas apkopota dažādos Savienības apsekojumos par informācijas sabiedrību[17]. Komisijai būtu jāizmanto īpaši pētījumi, lai apkopotu datus par tiem būtiskajiem rādītājiem, kas netiek noteikti Savienības apsekojumos vai apkopoti, īstenojot citus ziņošanas pasākumus, piemēram, Komisijas Mazās uzņēmējdarbības akta stratēģiju, tostarp sagatavojot ikgadējo pārskatu par MVU darbību.

(13a) Kopš 2019. gada DESI ir iekļauts rezultātu pārskats “Sievietes digitālajā vidē”, kurā, pamatojoties uz 12 rādītājiem, novērtēti dalībvalstu panākumi interneta izmantošanas, interneta lietošanas prasmju, kā arī specializētu prasmju un nodarbinātības jomā. Rezultātu pārskata “Sievietes digitālajā vidē” iekļaušanai ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē būtu jārada iespēja uzraudzīt starp dzimumiem pastāvošo plaisu digitālajā jomā.

(14) Lai likumdevēji pastāvīgi saņemtu informāciju par digitālās pārveides progresu Savienībā, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējs ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē, iekļaujot Savienības digitālās pārveides pārskatu un analīzi un panāktā progresa izvērtējumu saistībā ar digitālās desmitgades mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem periodā līdz 2030. gadam. Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē un jo īpaši DESI būtu jāiekļauj Eiropas pusgadā kopā ar aspektiem, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, savukārt ieteikumiem, kas iekļauti ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē, būtu jāpapildina konkrētām valstīm adresētie ieteikumi.

(15) Komisijai jo īpaši būtu jāziņo par to, cik efektīvi šā lēmuma mērķi tikuši integrēti projektu plānošanā un izstrādē, kā arī par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp nepietiekamus ieguldījumus digitālajās spējās un inovācijā, kā arī informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās atvērtās stratēģiskās autonomijas palielināšanai. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veiktās darbības.

(16) Uz šīs analīzes pamata ziņojumam būtu jāietver noteikta ieteicamā politika, pasākumi un darbības. Ziņojumā iesakot politiku, pasākumus vai darbības, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie dati, kopīgās saistības, dalībvalstu noteiktā politika un pasākumi, kā arī panāktais progress attiecībā uz ieteicamajām darbībām, kas noteiktas iepriekšējos ziņojumos un īstenotas ikgadējās sadarbības laikā. Komisijai būtu jāņem vērā arī atšķirības atsevišķo dalībvalstu spējā dod ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī politika, pasākumi un darbības, kas jau ir ieviesti un uzskatīti par atbilstošiem mērķrādītāju sasniegšanai, lai gan to sekas vēl nav izpaudušās.

(17) Ikgadējam ziņojumam par stāvokli digitālajā desmitgadē būtu jāsniedz informācija par digitālo principu īstenošanu, kā noteikts Eiropas deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei.

(18) Lai panāktu, ka šajā lēmumā izklāstītie digitālās desmitgades mērķi un digitālie mērķrādītāji tiek sasniegti un ka visas dalībvalstis rezultatīvi sniedz ieguldījumu šajā procesā, uzraudzības un sadarbības mehānisma izstrādei un īstenošanai būtu jānodrošina informācijas un paraugprakses apmaiņa konstruktīvā un iekļaujošā dialogā starp dalībvalstīm un Komisiju un savlaicīga informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu.

(19) Kopā ar dalībvalstīm Komisijai būtu jāizstrādā Savienības prognozētās trajektorijas, lai sasniegtu šajā lēmumā izklāstītos digitālos mērķrādītājus. Tad ▌šīs prognozētās trajektorijas dalībvalstīm būtu jāpārvērš valstu trajektorijās, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā subnacionālo dimensiju. Valstu trajektorijās būtu jāņem vērā un jāatspoguļo dalībvalstu atšķirīgā sākotnējā situācija un dažādā spēja dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā. Šīm trajektorijām būtu jāpalīdz novērtēt laika gaitā panākto progresu attiecīgi Savienības un valstu līmenī.

(20) Lai nodrošinātu, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir efektīva un rezultatīva, dalībvalstīm vajadzētu iesniegt Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam (“valsts digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži”), rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valsts līmenī, valsts trajektorijas, kurās apraksta visus pieņemtos, plānotos un īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu šā lēmuma mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Savienības līmenī. Šie valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži būtu jāizstrādā pēc apspriešanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, uzņēmējdarbības organizācijām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem un jauniešiem, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvjiem, un tiem vajadzētu kļūt par nozīmīgu instrumentu dalībvalstu politikas koordinēšanā un tirgus prognozējamības nodrošināšanā. Dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas gan Savienības, gan valsts līmenī un nodrošināt atbilstību attiecīgām iniciatīvām reģionālā līmenī. Sadarbības gada cikla laikā dalībvalstis varētu nākt klajā ar savu valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijām, lai ņemtu vērā digitālās pārkārtošanās attīstību Savienības un valsts līmenī un jo īpaši lai reaģētu uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām.

(21) Radiofrekvenču spektra savlaicīga pieejamība un piekļuve tam ir ļoti svarīga, lai sasniegtu programmas “Digitālās desmitgades ceļš” savienotības mērķrādītājus. Šajā kontekstā, kā arī gadījumos, kad tas nepieciešams pakalpojumu nepārtrauktībai, dalībvalstīm un radiofrekvenču spektra lietotājiem ir vajadzīga prognozējamība un noteiktība, kas laika gaitā nodrošina pietiekamu piekļuvi un tādējādi — ieguldījumu atdevi, un vienlaikus arī elastība (kas pamatojas uz vajadzību izmaiņām), lai plānotu radiofrekvenču spektra pieejamības starpmērķus. Jo īpaši digitālās un zaļās pārveides procesā, kas strauji attīstās, agrīna informācija par radiofrekvenču spektra pieejamību nākotnē un galveno ieinteresēto personu (piemēram, publisko iestāžu, publisko un privāto operatoru un lietotāju) ieguldījums starpmērķu noteikšanā palielinātu juridisko noteiktību un ieguldījumu prognozējamību.

(22) Tā kā radiofrekvenču spektrs ir būtisks digitālo mērķrādītāju īstenošanai, jo īpaši drošas, veiktspējīgas un ilgtspējīgas digitālās infrastruktūras panākšanai, kas ļauj lietotājiem izmantot savienotības sniegtās priekšrocības, dalībvalstīm vajadzētu arī ziņot par pieņemto un turpmāko politiku un pasākumiem, kas attiecas uz radiofrekvenču spektra pieejamību un izmantošanas iespējām esošajiem lietotājiem un potenciālajiem ieguldītājiem un operatoriem. Neskarot Komisijas iespēju ierosināt jaunas stratēģiskas radiofrekvenču spektra politikas ievirzes vai mehānismus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1972[18] 4. panta 4. punktam, Komisija šajā ziņā varētu sniegt atbilstošus norādījumus, lai izpildītu šajā lēmumā izklāstītos vispārējos mērķus un digitālos mērķrādītājus.

(23) Komisijas un dalībvalstu sadarbības dialogu varētu uzsākt, novērtējot valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus, un tam būtu jābalstās uz iesniegtajiem datiem un ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē veikto novērtējumu, kā arī attiecīgo ieinteresēto personu, piemēram, uzņēmējdarbības organizāciju, tostarp MVU pārstāvju, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības, kā arī vietējā un reģionālā līmeņa pārstāvju, atsauksmēm.

(24) Pēc tam sadarbību vajadzētu strukturēt gada ciklos. Nosakot ikgadējās sadarbības laiku, būtu jāņem vērā vajadzība atspoguļot līdz šim notikušās sadarbības rezultātus, kā arī nākamā gada ziņojumā ierosinātos pasākumus, darbības un valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijas.

(25) Lai virzītos uz priekšu mērķu sasniegšanā atbilstoši prognozētajai trajektorijai, dalībvalstīm, kuras ziņojumā atzītas par tādām, kas noteiktā jomā nav panākušas pietiekamu progresu, būtu jāierosina korektīvi pasākumi un darbības, ko tās plāno veikt, lai sekmētu progresu attiecīgajā kritiski svarīgajā jomā. Komisijai un dalībvalstīm arī vajadzētu izvērtēt, kā iepriekšējā gada ziņojumā ieteiktā politika, pasākumi un darbības ir veikti, dalībvalstīm rīkojoties kopīgi un individuāli. Dalībvalstij būtu jāpieprasa uzsākt savstarpējās pārskatīšanas procesu, lai dotu citām dalībvalstīm iespēju sniegt piezīmes par priekšlikumiem, ko tā plāno izklāstīt savā valsts digitālās desmitgades stratēģiskajā ceļvedī, jo īpaši attiecībā uz to piemērotību noteikta mērķrādītāja sasniegšanai. Arī Komisijai būtu jāvar ierosināt savstarpējās pārskatīšanas procesa uzsākšanu attiecībā uz kādas dalībvalsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvedi.

(26) Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis var uzņemties kopīgas saistības par koordinētām darbībām, ko tās vēlētos veikt mērķrādītāju sasniegšanai, izveidot daudzvalstu projektus un vienoties par jebkādiem citiem pasākumiem un darbībām Savienības un valsts līmenī, lai virzītos uz priekšu mērķrādītāju sasniegšanā atbilstoši prognozētajām trajektorijām.

(27) Ieteicamās politikas, pasākumu un darbību, kā arī valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu un to korekciju rezultatīva īstenošana ir būtiska mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai. Ja dalībvalsts šos pasākumus neveic rezultatīvi un šādas rīcības pamatošanai norādītie iemesli tiek uzskatīti par nepietiekamiem, Komisijai būtu jāpieņem atsevišķs ieteikums, neskarot savas Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) paredzētās pilnvaras. Šādos ieteikumos būtu jāņem vērā un tiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

(28) Attiecīgajām dalībvalstīm būtu maksimāli jāņem vērā ieteikums un attiecīgā gadījumā būtu jāveic korekcijas savā valsts digitālās desmitgades stratēģiskajā ceļvedī. Ja dalībvalsts neplāno īstenot ieteikumu, tai būtu jānorāda šāda lēmuma iemesli un tie jāpublisko. 

(29) Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp privātiem un publiskiem dalībniekiem (piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības vai veselības aprūpes nozares), un apspriesties ar tām par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, tas jāveic pēc iespējas iekļaujošāk un jāiesaista tās struktūras, kurām ir būtiska loma, sekmējot meiteņu un sieviešu līdzdalību digitālajā izglītībā un profesionālajā karjerā, lai valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu īstenošanā veicinātu dzimumu ziņā līdzsvarotāku pieeju. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši pieņemot valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas. Komisijai un dalībvalstīm gan Savienības, gan valstu līmenī būtu savlaicīgi jāiesaista uzņēmējdarbības organizācijas, tostarp MVU pārstāvji, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, vienlaikus nosakot atsauksmju sniegšanas termiņus, kas atbilst to ierobežotajiem resursiem.

(29a) Zinātne, pētniecība, izstrāde un inovācija ir neaizstājamas, lai sasniegtu iekļaujošas digitālās pārveides un Eiropas digitālās suverenitātes mērķus. Tāpēc ir jānodrošina lielāki ieguldījumi pētniecībai, izstrādei, inovācijai, zinātnei un zinātniekiem kā tehnoloģiskās un digitālās revolūcijas virzītājspēkiem.

(30) Daudzvalstu projektiem, kuros piedalās vairākas dalībvalstis, būtu jāatļauj liela mēroga intervence galvenajās jomās, kas nepieciešamas digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, proti, apvienojot Savienības, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā arī privātus resursus. Ja tas nepieciešams digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, dalībvalstis var nolemt iesaistīt daudzvalstu projektos Savienības asociētās valstis. Daudzvalstu projekti būtu jāīsteno koordinēti, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāuzņemas centrālā loma daudzvalstu projektu izvēršanas paātrināšanā, pielikumā provizoriski iekļauto projektu kategorijās nosakot īstenošanai gatavus daudzvalstu projektus, konsultējot dalībvalstis par piemērotākā pastāvošā īstenošanas mehānisma izvēli un par finansējuma avotu un to kombinācijas izvēli, kā arī par citiem ar šo projektu īstenošanu saistītiem stratēģiskiem jautājumiem. Ja pastāvošie īstenošanas mehānismi nav piemēroti daudzvalstu projekta mērķiem, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) kā īstenošanas mehānisma izveidi.

(31) Publiskā sektora atbalsts daudzvalstu projektiem būtu jāizmanto, lai samērīgi novērstu tirgus nepilnības vai neatbilstīgu ieguldījumu situācijas, nekaitējot godīgas konkurences apstākļiem un nedublējot un neizspiežot privātu finansējumu, daudzvalstu projektiem vajadzētu nepārprotami sniegt Eiropas pievienoto vērtību, un tie būtu jāīsteno saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem un tiem atbilstīgajiem valsts tiesību aktiem.

(32) Daudzvalstu projektiem būtu jāspēj efektīvi piesaistīt un kombinēt dažādus Savienības un dalībvalstu, un attiecīgā gadījumā Savienības asociēto valstu finansējuma avotus, pēc iespējas cenšoties rast starp tiem sinerģiju. Proti, vajadzētu būt iespējai centralizēti pārvaldītas Savienības programmas līdzekļus apvienot ar dalībvalstu piešķirtajiem resursiem, tostarp noteiktos apstākļos ar ieguldījumiem no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā skaidrots 3. daļā Komisijas norādījumos dalībvalstīm par atveseļošanas un noturības plāniem[19], kā arī ieguldījumiem no Eiropas reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda. Ja to pamato attiecīgā daudzvalstu projekta raksturs, tam būtu jābūt atvērtam ieguldījumiem no struktūrām, kas nav Savienība vai dalībvalstis, tostarp privātiem ieguldījumiem.

(33) Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai, rīkojoties kā daudzvalstu projektu koordinatorei, būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt to intereses daudzvalstu projektos, jāsniedz norādījumi par optimālu īstenošanas mehānismu atlasi un palīdzība to īstenošanā, sekmējot visplašāko iespējamo līdzdalību.

▌

(34a) Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz galvenajiem snieguma rādītājiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[20]. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

 

(35) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ▌EDIC izveidi. Šīs pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011[21],

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

 

1. nodaļa

 Priekšmets, mērķi un definīcijas

1. pants

Priekšmets

(1) Ar šo lēmumu izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” un nosaka šīs programmas uzraudzības un sadarbības mehānismu, kas ietver pasākumus, lai:

(a) noteiktu skaidru Savienības digitālās pārveides virzienu un līdz 2030. gadam sasniegtu digitālos mērķrādītājus, pamatojoties uz izmērāmiem rādītājiem;

(b) strukturētu un stimulētu Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību;

(c) nodrošinātu Savienības veiktās uzraudzības un ziņošanas konsekvenci, salīdzināmību, pārredzamību un pilnīgumu.

(2) Ar šo lēmumu arī izveido daudzvalstu projektu sistēmu.

2. pants

Vispārējie mērķi

Savienības iestādes un dalībvalstis sadarbojas, lai atbalstītu un sasniegtu šādus vispārējos mērķus (“mērķi”):

(a) veicināt antropocentrisku, iekļaujošu, ētisku, drošu, atvērtu, pārredzamu un sadarbspējīgu digitālo vidi, kur digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi atbilst Savienības principiem, tiesībām un vērtībām un stiprina tos;

(b) stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un mazināt sociālajos, ekonomiskajos, ģeogrāfiskajos vai dzimuma faktoros balstītu digitālo plaisu, jo īpaši sekmējot pastāvīgas iespējas ikvienam indivīdam attīstīt pamata un padziļinātas digitālās prasmes un kompetences, kā arī veicinot horizontālu augstas veiktspējas digitālās izglītības un apmācības sistēmu attīstību ar profesionālās izglītības un arodizglītības, pārkvalifikācijas, kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības palīdzību;

(c) nodrošināt Savienības digitālo atvērto stratēģisko autonomiju, jo īpaši ar drošu un pieejamu digitālo infrastruktūru un datu infrastruktūru, kas spēj apstrādāt lielus datu daudzumus, padarot iespējamu cita veida tehnoloģiju attīstību, tā sekmējot Savienības rūpniecības un ekonomikas, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju un Savienības vērtību ķēžu noturību;

(d) veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, mazinot ģeogrāfisko digitālo plaisu un dodot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar atvērtiem, piekļūstamiem un taisnīgiem noteikumiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību aizsardzību, tostarp drošību, lai panāktu augstu digitālās intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši MVU;

(da) izstrādāt visaptverošu un ilgtspējīgu ekosistēmu sadarbspējīgām digitālajām infrastruktūrām, kurās saskaņoti darbojas augstas veiktspējas perifērdatošana, mākoņdatošana, kvantu datošana, mākslīgais intelekts, datu pārvaldība un tīklu savienojamība, lai veicinātu to ieviešanu Savienības uzņēmumos un ar pētniecības, izstrādes un inovācijas palīdzību radītu izaugsmes un nodarbinātības iespējas;

(db) veicināt regulatīvo standartu izstrādi, lai nodrošinātu, ka Savienības uzņēmumi, jo īpaši MVU, var vienlīdzīgi konkurēt globālajās vērtību ķēdēs;

(e) nodrošināt, ka demokrātiska dzīve, publiskie pakalpojumi un veselības un aprūpes pakalpojumi tiešsaistē ir pieejami ikvienam, jo īpaši neizdevīgākā stāvoklī esošām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, šajā nolūkā piedāvājot iekļaujošus, efektīvus, sadarbspējīgus un personalizētus pakalpojumus un rīkus atbilstoši augstiem drošības un privātuma standartiem;

(f) nodrošināt, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas, kā arī kritiski svarīgu izejvielu piegādes kļūst ilgtspējīgākas, noturīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas, tiek izmantotas efektīvāk un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam, tostarp arī veicinot pētniecību un inovāciju, kas palīdz sasniegt šo mērķi;

(fa) nodrošināt stabilu metožu izstrādi un izmantošanu energoefektivitātes un resursefektivitātes mērīšanai;

(g) visā Savienībā sekmēt saskaņotus nosacījumus publiskā un privātā sektora ieguldījumiem digitālajā pārveidē, cita starpā nostiprinot sinerģijas starp Savienības un valstu līdzekļu izmantošanu un izstrādājot paredzamu regulatīvo un atbalsta pieeju, kas ietver arī reģionālo un vietējo līmeni;

(h) nodrošināt, ka visi politikas virzieni un programmas, kas saistīti ar digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, tiek saskanīgi un koordinēti ņemti vērā, lai pilnā mērā veicinātu paralēli īstenojamo zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus izvairoties no darbību pārklāšanās un mazinot administratīvo slogu.

(ha) uzlabot noturību pret kiberuzbrukumiem, veicināt lielāku izpratni par riskiem un zināšanas par kiberdrošības procesiem, palielinot publisko un privāto organizāciju centienus panākt kiberdrošību vismaz pamata līmeņos.

3. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

(1) “Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss” (DESI) ir ikgadējs analīzes un mērījumu rādītāju kopums, uz kura pamata Komisija uzrauga Savienības un dalībvalstu vispārējo digitālo sniegumu vairākās politikas dimensijās, tostarp to progresu virzībā uz 4. pantā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem;

(2) “daudzvalstu projekti” ir liela mēroga projekti, kuri sekmē 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, saņem Savienības un dalībvalstu finansējumu un atbilst 12. pantā izklāstītajām prasībām;

(3) “statistika” ir statistika, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009[22] 3. panta 1. punktā;

(4) “savstarpēja pārskatīšana” ir pārskatīšanas mehānisms, ar kuru 8. pantā noteiktās ikgadējās sadarbības kontekstā dalībvalstis sniedz piezīmes par noteiktiem konkrēto dalībvalstu ierosinātās politikas, pasākumu un darbību aspektiem, jo īpaši par to efektivitāti un piemērotību, lai sniegtu ieguldījumu kāda konkrēta 4. pantā izklāstītā digitālā mērķrādītāja sasniegšanā, un to var izmantot paraugprakses apmaiņai un turpmākas sadarbības veicināšanai;

(5) “prognozētā trajektorija” ir digitālajam mērķrādītājam pieņemtais ceļš līdz 2030. gadam, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, pamatojies uz vēsturiskiem datiem (ja tādi ir pieejami).

(5a) “digitālā intensitāte” ir apkopota vērtība, kas piešķirta uzņēmumam, pamatojoties uz to, cik tehnoloģiju minētais uzņēmums izmanto, salīdzinot ar dažādu tehnoloģiju rezultātu pārskatu atbilstoši DESI;

(5b) “pamata digitālās prasmes” ir pamatiemaņas izmantot digitālās ierīces un tiešsaistes lietojumprogrammas, piemēram, nolūkā piekļūt informācijai un personas datiem, meklēt un pārvaldīt informāciju un personas datus, radīt un kopīgot saturu, sazināties un sadarboties, kā arī identificēt un kritiski novērtēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas;

(5c) “padziļinātas digitālās prasmes” ir specializētas digitālo tehnoloģiju izmantošanas iemaņas, piemēram, prasme projektēt, izstrādāt, pārvaldīt un ieviest tehnoloģijas;

(5 d) “vienradzis” ir:

(a) iedzīvināts “vienradža” uzņēmums, t. i., uzņēmums, kurš dibināts pēc 1990. gada un kura IPO vai pārdošanas vērtība pārsniedza 1 miljardu EUR, vai

(b)  neiedzīvināts “vienradža” uzņēmums, t. i., uzņēmums, kurš pēdējā privātā riska finansējuma kārtā ir novērtēts vismaz 1 miljarda EUR vērtībā (taču šis vērtējums nav apstiprināts sekundārā darījumā), saskaņā ar paziņojumu “Digitālais kompass”;

(5 e) “mazie vai vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, kā tie definēti Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK[23] pielikuma 2. pantā.

 

2. nodaļa

Digitālie mērķrādītāji

4. pants

Digitālie mērķrādītāji

(1) Savienības iestādes un dalībvalstis sadarbojas, lai līdz 2030. gadam Savienībā sasniegtu tālāk norādītos digitālos mērķrādītājus (“digitālie mērķrādītāji”):

(1) digitāli prasmīgi iedzīvotāji un augsti kvalificēti digitālie speciālisti:

(a) vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes;

(b) Savienībā ir nodarbināti vismaz 20 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, veicinot sieviešu piekļuvi šai jomai, lai panāktu dzimumu paritāti un palielinātu IKT absolventu skaitu;

(2) droša, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra:

(a) visas Eiropas mājsaimniecības, uzņēmējdarbības objekti un izglītības iestādes pieslēgtas gigabitos mērāmam tīklam, tostarp pēdējā posmā līdz galalietotāja ierīcei, un visās apdzīvotās vietās ir nākamās paaudzes ātrdarbīgu tīklu pārklājums, bet vienlaikus ir paturēts prātā tehnoloģiskās neitralitātes princips;

(b) supermodernu un ilgtspējīgu pusvadītāju ilgtspējīgas ražošanas apjoms Savienībā vērtības izteiksmē saskaņā ar regulu [Eiropas mikroshēmu akts] atbilst vismaz 20 % pasaules ražošanas apjoma;

(c) Savienībā ir izvērsti vismaz 10 000 klimatneitrālu, ļoti drošu perifērijas mezglu, kas izvietoti tā, lai neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas garantētu piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu (dažas milisekundes);

(d) līdz 2025. gadam Savienībai ir pirmais dators ar kvantu paātrinājumu, kas līdz 2030. gadam ļaus Eiropai nokļūt kvantu datošanas jaudu līderpozīcijās;

(da) līdz 2030. gadam Savienībā ir ieviesta konkurētspējīga un ilgtspējīga mākoņdatošanas infrastruktūra ar augstiem drošības un privātuma standartiem, kura atbilst Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

(3) uzņēmumu digitālā pārveide:

(a) vismaz 75 % Savienības uzņēmumu atbilstīgi savai darījumdarbībai izmanto vienu vai vairākus no turpmāk minētajiem risinājumiem:

(1) mākoņdatošanas pakalpojumus,

(2)  lielos datus,

(3)  mākslīgo intelektu;

(b) vairāk nekā 90 % Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni;

(c) Savienība veicina inovatīvu augošu uzņēmumu izaugsmi un to piekļuvi finansējumam, tādējādi vismaz divkāršojot “vienradžu” skaitu, un nodrošina Eiropas digitālās inovācijas centru raitu darbību, lai ar Eiropas digitālo ražojumu, pakalpojumu un risinājumu sniedzēju palīdzību palielinātu Savienības atvērto stratēģisko  autonomiju;

(4) publisko pakalpojumu digitalizācija:

(a) galvenie publiskie pakalpojumi un pārvalde Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pilnībā (100 %) pieejami tiešsaistē;

(b) visiem Savienības iedzīvotājiem (100 %) ir piekļuve savai medicīniskajai kartei (e-veselības pacienta kartei (EVPK));

(c) 100 % Savienības iedzīvotāju ir piekļuve visā Savienībā atzītam digitālās identifikācijas (ID) risinājumam, kas nodrošina lietotāja pilnīgu kontroli pār saviem personas datiem.

(2) Komisija līdz 2026. gadam pārskata 1. punktā izklāstītos digitālos mērķrādītājus. Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pārskates rezultātiem, kā arī tiesību akta priekšlikumu, lai koriģētu 1. punktā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, ja tā koriģēšanu uzskata par vajadzīgu, lai reaģētu uz tehnikas, ekonomikas un sabiedrības attīstību sekmīgai Savienības digitālajai pārveidei.

3. nodaļa

Pārvaldība: uzraudzības un sadarbības mehānisms

5. pants

Progresa uzraudzība

(1) Komisija uzrauga Savienības sasniegto progresu, ņemot vērā mērķus un digitālos mērķrādītājus, kas izklāstīti 2. un 4. pantā. Šajā nolūkā Komisija izmanto ▌DESI ▌un šā lēmuma vajadzībām atbilstoši 25. panta 2. punktam pieņem deleģēto aktu, kurā nosaka katra digitālā mērķrādītāja galvenos snieguma rādītājus (KPI). .

(2) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai statistiku un datus, kas vajadzīgi digitālās pārkārtošanās un mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanas pakāpes efektīvai uzraudzībai, kad vien iespējams sadalot datus līdz reģionālam līmenim. Tas ietver attiecīgu informāciju par radiofrekvenču spektra pieejamību un piekļuvi tam. Ja attiecīgā dalībvalstu statistika vēl nav pieejama, Komisija drīkst izmantot alternatīvu datu apkopošanas metodiku, piemēram, pētījumus vai datu tiešu apkopošanu no dalībvalstīm, apspriežoties ar tām, lai nodrošinātu pienācīgu dokumentēšanu par reģionālo līmeni. Alternatīvās datu apkopošanas metodikas izmantošana nedrīkst ietekmēt Komisijas Lēmumā 2012/504/ES[24] noteiktos Eurostat uzdevumus. Attiecīgā gadījumā datus sadala pa dzimumiem.

(3) Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu Komisija definē Savienības līmeņa prognozētās trajektorijas katra digitālā mērķrādītāja sasniegšanai, kas būtu uzraudzības un valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu pamats. Ņemot vērā tehnikas, ekonomikas un sabiedrības attīstību, Komisija pēc vajadzības atjaunina vienu vai vairākas šīs prognozētās trajektorijas.

(4) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei norādīto principu īstenošanas progresa efektīvai uzraudzībai.

6. pants

Ziņojums par stāvokli digitālajā desmitgadē

(1) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju visaptverošu ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē un iepazīstina ar to. Visaptverošais ziņojums aptver Savienības digitālās pārveides progresu, un tajā iekļauj ▌DESI▌. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz... [16 mēneši pēc šī lēmuma stāšanās spēkā].

(2) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija iekļauj Savienības digitālās pārkārtošanās progresa novērtējumu, ņemot vērā ▌digitālos mērķrādītājus, kā arī informāciju par atbilstību ▌vispārējiem mērķiem un Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei norādītajiem principiem. Panāktā progresa novērtējumam jo īpaši jābalstās uz DESI iekļauto analīzi un galvenajiem snieguma rādītājiem salīdzinājumā ar Savienības, dalībvalstu un, kad vien iespējams, reģionālo līmeni, kā arī uz valstu prognozētajām trajektorijām un attiecīgā gadījumā daudzvalstu projektu izveidi un saistībā ar tiem panākto progresu.

(3) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija konstatē būtiskas nepilnības un trūkumus un iesaka politiku, pasākumus vai darbības, ko dalībvalstīm veikt jomās, kur progress nav pietiekams, lai sasniegtu mērķus un digitālos mērķrādītājus ▌. Šajā ieteicamajā politikā, pasākumos un darbībās jo īpaši var apskatīt:

(a) dalībvalstu ierosinātā ieguldījuma un iniciatīvu kopējo vērienīguma līmeni, lai ▌sasniegtu 2. un 4. pantā izklāstītos mērķus un digitālos mērķrādītājus;

(b) politiku, pasākumus un darbības dalībvalstu un reģionālā līmenī un citu politiku un pasākumus, kas varētu būt nozīmīgi pārrobežu kontekstā;

(c) jebkādu papildu politiku, pasākumus vai darbības, kas var būt nepieciešami valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijās;

(d)  mijiedarbību starp esošo un plānoto politiku, pasākumiem un darbībām un to saskanīgumu.

(4) Šajā ziņojumā ņem vērā 8. panta 4. punktā norādītās kopīgās saistības, kā arī to īstenošanu.

(5) Ziņojumā arī iekļauj informāciju par panākto progresu saistībā ar šā panta 3. punktā minēto ieteicamo politiku, pasākumiem un darbībām un saistībā ar ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu, un to īstenošanu.

(6) Ziņojumā arī novērtē vajadzību pēc papildu politikas, pasākumiem vai darbībām, kas varētu būt nepieciešami Savienības līmenī.

 

7. pants

Valstu stratēģiskie digitālās desmitgades ceļveži

(1) Līdz ... [seši mēneši pēc šā lēmuma spēkā stāšanās  datuma] katra dalībvalsts iesniedz Komisijai savu valsts stratēģisko digitālās desmitgades ceļvedi (“valsts ceļvedis”). Valstu ceļveži atbilst mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem un sekmē to sasniegšanu Savienības līmenī. Tajos ņem vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas un nodrošina atbilstību tām.

(2) Katrā ceļvedī iekļauj šādu informāciju:

(a) dalībvalsts galveno īstenoto, pieņemto un plānoto politiku, pasākumus un darbības, kas dod ieguldījumu ▌mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā;

(b) valsts prognozētās trajektorijas, kas dod ieguldījumu attiecīgo digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, ko var izmērīt valsts un reģionālā līmenī, un aprakstu par to, kā mērķi tiek integrēti šajās trajektorijās;

(c) šā punkta a) apakšpunktā minētās pieņemtās un plānotās politikas, pasākumu un darbību īstenošanas grafiku un gaidāmo ietekmi uz mērķiem un katru mērķrādītāju;

(d) pieņemtās un plānotās politikas, pasākumu un darbību īstenošanas grafiku, kā arī aplēsto laiku, kad gaidāms, ka šī politika, pasākumi un darbības ietekmēs digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

(3) Šā panta 2. punktā minētā politika, pasākumi un darbības attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem aspektiem:

(a) ir spēkā tieši piemērojami Savienības vai valsts tiesību akti;

(b) ir spēkā saistības pieņemt politiku, pasākumus vai darbības;

(c) ir piešķirti finanšu resursi;

(d) ir mobilizēti cilvēkresursi;

(e) attiecīgās valsts iestādes ir piešķīrušas vai apņēmušās piešķirt vai noteikt radiofrekvenču spektra resursus;

(f) tie ir citi nozīmīgi virzītājspēki, kas saistīti ar mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem.

(4) Dalībvalstis sniedz vispārēju pārskatu par ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai sekmētu mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, kā norādīts to valsts ▌ceļvežos, kā arī vispārēju aprakstu par šo ieguldījumu avotiem, tostarp attiecīgā gadījumā par Savienības programmu un instrumentu plānoto izmantošanu. Valstu ▌ceļveži var ietvert daudzvalstu projektu priekšlikumus.

(4a) Dalībvalstis var iesniegt reģionālus ceļvežus (“reģionālie ceļveži”). Reģionālie ceļveži ir saskaņoti ar dalībvalstu valsts ceļvežiem, lai nodrošinātu, ka mērķi un digitālie mērķrādītāji tiek sasniegti visā to teritorijā.

(5) Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts ▌ceļvežos ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā. Valstu ▌ceļvežu korekcijas veic saskaņā ar ieteicamo politiku, pasākumiem un darbībām atbilstoši 6. panta 3. punktam un ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu.

(6) Komisija sniedz norādījumus, lai palīdzētu dalībvalstīm valsts ▌ceļvežu sagatavošanā, cita starpā saistībā ar to, kā valsts līmenī un, ja tas iespējams, reģionālā līmenī, noteikt pienācīgas prognozētās trajektorijas, kas var iedarbīgi sekmēt Savienības līmeņa prognozēto trajektoriju sasniegšanu. Komisija arī sniedz atbalstu dalībvalstīm valstu ceļvežu sagatavošanā.

8. pants

Ikgadējā sadarbība starp Komisiju un dalībvalstīm

(1) Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kur panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu vienu vai vairākus ▌digitālos mērķrādītājus, vai kur konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā analīzē jo īpaši ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo spēju sekmēt dažu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu un risku, ka dažu šo mērķrādītāju sasniegšanas aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt citu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

(2) Divu mēnešu laikā pēc ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē publicēšanas Komisija un dalībvalstis apspriež dalībvalsts sākotnējos novērojumus, jo īpaši par politiku, pasākumiem un darbībām, ko Komisija ieteikusi ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.

(3) Piecu mēnešu laikā pēc ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē publicēšanas attiecīgās dalībvalstis iesniedz Eiropas Parlamentam un Komisijai savu valsts ▌ceļvežu korekcijas, kas ietver plānoto politiku, pasākumus un darbības, attiecīgā gadījumā iekļaujot daudzvalstu projektu priekšlikumus, lai sekmētu progresu jomās, kas saistītas ar ▌digitālajiem mērķrādītājiem, un sasniegtu ▌mērķus. Eiropas Parlaments un tā kompetentā komiteja var aicināt attiecīgo dalībvalsti iepazīstināt ar korekcijām. Ja dalībvalsts uzskata, ka nav jāveic nekādas darbības un ka tās ▌ceļvedis nav jāatjaunina, tā savus iemeslus norāda rakstveidā.

(4) Jebkurā ikgadējās sadarbības brīdī Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis ir tiesīgas uzņemties kopīgas saistības, apspriesties ar citām dalībvalstīm par politiku, pasākumiem vai darbībām vai izveidot daudzvalstu projektus, kā noteikts 12. pantā. Komisija vai dalībvalsts, kas ierosinājusi politiku, pasākumu vai darbību, var arī pieprasīt savstarpējās pārskatīšanas procesa uzsākšanu par noteiktiem attiecīgās politikas, pasākuma vai darbības aspektiem un jo īpaši par tās/tā piemērotību noteikta digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai. Savstarpējās pārskatīšanas procesa iznākumu var iekļaut nākamajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.

(5) Pirms ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē publicēšanas Komisija informē dalībvalstis par ieteicamo politiku, pasākumiem un darbībām, ko tā plāno iekļaut ziņojumā.

9. pants

Ieteikumi

(1) Ja dalībvalsts savā valsts ▌ceļvedī neveic attiecīgas korekcijas atbilstoši politikai, pasākumiem vai darbībām, ko saskaņā ar 6. panta 3. punktu ieteikusi Komisija, un nenorāda pietiekamus iemeslus, Komisija var pieņemt ieteikumu, tostarp īpašu analīzi par to, kā šāda rīcība varētu ietekmēt šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

(2) Attiecīgā dalībvalsts maksimāli ņem vērā Komisijas ieteikumu un trīs mēnešu laikā attiecīgi veic korekcijas savā valsts ▌ceļvedī. Ja attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka tai nebūtu jāveic korekcijas valsts ▌ceļvedī vai tā būtiskā daļā atbilstoši ieteikumam, tā trīs mēnešu laikā rakstveidā norāda Komisijai savus iemeslus un tos publisko.

(3) Ieteikumi papildina jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI), kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā, un atbilst ieteikumiem, kas iekļauti Komisijas sagatavotajā MVU darbības pārskatā un rūpniecības un MVU stratēģiju īstenošanas ziņojumos.

(4) Turklāt, ja Komisija secina, ka valsts pasākumi ir nepietiekami un apdraud ▌mērķu un digitālo mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu, tā var ierosināt attiecīgus pasākumus un izmantot savas Līgumos noteiktās pilnvaras, lai panāktu šo mērķu un digitālo mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu.

(5) Ja dalībvalsts vairāku gadu laikā nepārtraukti novirzās no valsts prognozētās trajektorijas vai neplāno pieņemt korektīvus pasākumus, pamatojoties uz iepriekšēju Komisijas ieteikumu, Komisija uzsāk mērķtiecīgu dialogu ar attiecīgo dalībvalsti; Komisija par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi. Eiropas Parlaments un tā kompetentā komiteja var uzaicināt Komisiju un attiecīgās dalībvalstis piedalīties viedokļu apmaiņā par šo jautājumu.

(6) Par visiem atbilstoši šim pantam pieņemtajiem ieteikumiem Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

10. pants

Sadarbība

(1) Komisija un dalībvalstis cieši sadarbojas šajā lēmumā noteikto pienākumu un uzdevumu izpildei. Šajā nolūkā dalībvalstis drīkst uzsākt dialogu ar Komisiju vai ar Komisiju un pārējām dalībvalstīm par jebkuru jautājumu, kas ir būtisks digitālo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai. Komisija nodrošina visus attiecīgos tehniskās palīdzības pakalpojumus un zinātību un organizē strukturētu informācijas un paraugprakses apmaiņu un koordināciju.

(1a) Attiecīgās dalībvalstis vai Komisija var pieprasīt uzsākt savstarpējo pārskatīšanu šajā lēmumā noteikto pienākumu un uzdevumu izpildei.

11. pants

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

(1) Komisija laikus un pārredzami īsteno ciešu un pastāvīgu sadarbību ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai apkopotu informāciju un izstrādātu ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā. Visas sanāksmes reģistrē ES Pārredzamības reģistrā.

(2) Dalībvalstis laikus sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp MVU pārstāvjiem, sociālajiem partneriem, pilsonisko sabiedrību, kā arī reģionālajiem un vietējiem pārstāvjiem, atbilstoši valsts tiesību aktiem, pieņemot savus valsts ceļvežus un to korekcijas.

4. nodaļa

Daudzvalstu projektu sistēma

12. pants

Daudzvalstu projekti

(1) Daudzvalstu projektu ▌mērķis ir sekmēt digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

(2) Daudzvalstu projektos tiecas īstenot vienu vai vairākus šādus konkrētus mērķus:

(a) uzlabot Savienības un dalībvalstu sadarbību digitālās desmitgades mērķu sasniegšanā, finansējuma piešķiršanā ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes un ilgtspējas principus;

(b) nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, papildinošu tehnoloģiju kombināciju ieviešanas, digitālo izstrādājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei un iedzīvotāju drošībai un drošumam;

(c) novērst Savienības stratēģisko neaizsargātību un atkarību digitālajās piegādes ķēdēs, lai uzlabotu to noturību;

(d) palielināt drošu digitālo risinājumu pieejamību un veicināt to vislabāko lietojumu sabiedrības interešu jomās un privātajā sektorā;

(e) sekmēt iekļaujošu un ilgtspējīgu sabiedrības un ekonomikas digitālo pārveidi, kas dod labumu visiem Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

(ea) veicināt iedzīvotāju digitālās prasmes, izmantojot izglītību, apmācību un mūžizglītību un īpašu uzmanību pievēršot līdzsvarotas dzimumu līdzdalības veicināšanai izglītībā un karjeras iespējās;

(eb) stiprināt digitālā vienotā tirgus darbību un tā konkurētspēju, atvieglojot pārrobežu darbības un likvidējot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai;

Pielikumā ir izklāstīts tādu iespējamo darbības jomu indikatīvs saraksts, kurās varētu veikt daudzvalstu projektus, kas īsteno šos konkrētos mērķus.
 

(3) Daudzvalstu projektos piedalās vismaz trīs dalībvalstis.

(3a) Attiecīgā gadījumā dalībvalsts, kas piedalās daudzvalstu projektā, var saskaņā ar valsts ceļvedi deleģēt savas projekta daļas īstenošanu reģionam.

(4) Daudzvalstu projektiem turpina piemērot saistošos Savienības tiesību aktus un tiem atbilstošos valsts tiesību aktus.

(5) Komisija var saskaņā ar 6. panta 3. punktu un 8. panta 4. punktu ieteikt dalībvalstīm izveidot daudzvalstu projektu vai uzaicināt dalībvalsti piedalīties daudzvalstu projektā, kas atbilst 1.–3. punkta prasībām, ņemot vērā valstu ▌ceļvežu īstenošanā panākto progresu ▌. Komisija un dalībvalstis var arī kopīgi uzņemties saistības izveidot daudzvalstu projektu vai pievienoties daudzvalstu projektam.

13. pants

Daudzvalstu projektu atlase un īstenošana

(1) Ņemot vērā daudzvalstu projektu priekšlikumus valstu ▌ceļvežos un kopīgās saistības, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kā pielikumu ziņojumam par stāvokli digitālajā desmitgadē sagatavo un publicē stratēģiskos principus un prioritātes daudzvalstu projektu īstenošanā un progresa ziņojumu par tā gada ziņojuma publicēšanas laikā īstenošanai atlasītajiem daudzvalstu projektiem.

(2) Ieguldījumu daudzvalstu projektā drīkst veikt no visām Savienības programmām un ieguldījumu shēmām saskaņā ar noteikumiem, kas izriet no programmu juridiskā pamata.

(2a) Savienības asociētā valsts var iesaistīties daudzvalstu projektā, ja šāda dalība ir nepieciešama, lai veicinātu Savienības un dalībvalstu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu. Šāda asociētā valsts, tostarp tās finansiālais ieguldījums, atbilst noteikumiem, kas izriet no daudzvalstu projektā izmantotajām Savienības programmām un ieguldījumu shēmām.

(3) Attiecīgā gadījumā daudzvalstu projektos ieguldījumu var dot citas publiskas vai privātas struktūras. Privāts ieguldījums nedrīkst ierobežot projektu rezultātu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem Savienībā.

(4) Daudzvalstu projektus var īstenot, izmantojot tālāk norādītos īstenošanas mehānismus:

(a) kopuzņēmumi;

(b) Eiropas Pētniecības infrastruktūras konsorciji;

(c) Savienības aģentūras;

(d) neatkarīgi, tos īstenojot attiecīgajām dalībvalstīm;

(e) lai saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu sekmētu tādu svarīgu projektu īstenošanu, kas ir visas Eiropas interesēs;

(f) Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciji saskaņā ar šā lēmuma 5. nodaļu;

(g) jebkāds cits atbilstīgs īstenošanas mehānisms.

14. pants

Daudzvalstu projektu paātrinātāja

(1) Pēc 12. panta 5. punktā minētā Komisijas ieteikuma, pēc kopīgu saistību uzņemšanās vai pēc iesaistīto dalībvalstu pieprasījuma Komisija koordinē daudzvalstu projekta īstenošanu, rīkojoties kā daudzvalstu projekta paātrinātāja.

(2) Koordinācijas pirmā posma laikā Komisija publicē uzaicinājumu paust ieinteresētību, kas adresēts visām dalībvalstīm. Uzaicinājuma paust ieinteresētību mērķis ir noteikt, vai dalībvalsts plāno piedalīties daudzvalstu projektā un kādu finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu tā ierosina sniegt.

(3) Koordinācijas otrā posma laikā, ja vismaz trīs dalībvalstis ir paudušas interesi par daudzvalstu projektu un vienlaikus piedāvā finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu šajā projektā, Komisija pēc apspriešanās ar visām dalībvalstīm sniedz norādījumus par atbilstīga īstenošanas mehānisma izvēli, par finansējuma avotiem un par to kombināciju projektā, kā arī par citiem ar šā projekta īstenošanu saistītiem stratēģiskiem aspektiem. Komisija pēc savas iniciatīvas drīkst arī rosināt iesaistītajām dalībvalstīm koordinēt daudzvalstu projektu atbilstoši 2. un 3. punktā aprakstītajām darbībām.

(4) Komisija drīkst sniegt norādījumus par jauna Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija izveidi saskaņā ar 15. pantu.

(5) Komisija atbalsta daudzvalstu projektu īstenošanu, pēc vajadzības sniedzot pakalpojumus un nodrošinot resursus, kas minēti 10. pantā.

5. nodaļa

Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijs

15. pants

Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) mērķis un statuss

(1) Dalībvalstis drīkst īstenot daudzvalstu projektu, izmantojot Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC).

(2) EDIC ir juridiskas personas statuss no 16. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā Komisijas lēmuma spēkā stāšanās brīža.

(3) Visās dalībvalstīs EDIC ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo dalībvalstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas jo īpaši drīkst iegādāties, turēt īpašumā un atsavināt kustamo, nekustamo un intelektuālo īpašumu, slēgt līgumus un būt par pusi tiesas procesos.

(4) EDIC ir juridiska adrese, kas atrodas vienas no iesaistīto dalībvalstu teritorijā.

16. pants

EDIC izveide

(1) Dalībvalstis, kas piesakās EDIC izveidei (“pieteikuma iesniedzēji”), iesniedz pieteikumu Komisijai. Pieteikumu iesniedz rakstiski, un tajā iekļauj:

(a) Komisijai adresētu lūgumu par EDIC izveidošanu;

(b) ierosinātos EDIC statūtus;

(c) EDIC īstenojamā daudzvalstu projekta tehnisko aprakstu;

(d) uzņēmējvalsts deklarāciju, ar kuru no EDIC izveides brīža to atzīst par starptautisku struktūru Padomes Direktīvas 2006/112/EK[25] 143. panta g) punkta un 151. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē un par starptautisku organizāciju Padomes Direktīvas 2008/118/EK[26] 12. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajos noteikumos paredzēto atbrīvojumu ierobežojumus un nosacījumus paredz nolīgumā starp EDIC dalībniekiem. 

(2) Komisija novērtē pieteikumu, ņemot vērā šā lēmuma mērķus un praktiskus apsvērumus, kas saistīti ar EDIC daudzvalstu projekta īstenošanu.

(3) Komisija, ņemot vērā 2. punktā norādītā novērtējuma rezultātus, kā arī saskaņā ar 25. panta 2. punktā norādīto pārbaudes procedūru ar īstenošanas aktiem pieņem vienu no tālāk norādītajiem lēmumiem:

(a) izveidot EDIC, ja tā secina, ka izpildītas šajā nodaļā izklāstītās prasības;

(b) noraidīt pieteikumu, ja tā secina, ka šajā nodaļā izklāstītās prasības nav izpildītas, tostarp ja nav sniegta 16. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā deklarācija. Šādā gadījumā dalībvalstis vienojoties joprojām ir tiesīgas veidot konsorciju, bet to nesauc par EDIC un nevar piemērot šajā nodaļā izklāstīto īstenošanas struktūru.

(4) Par 2. punktā minēto lēmumu informē pieteikuma iesniedzējus. Atteikuma gadījumā lēmumu skaidri un precīzi izskaidro pieteikuma iesniedzējiem.

(5) Lēmumu par EDIC izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija izveido publisku EDIC reģistru un to savlaicīgi atjaunina.

(6) Lēmuma par EDIC izveidi pielikumā iekļauj EDIC statūtu galvenos elementus, kā izklāstīts 19. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā un attiecīgā gadījumā pieteikumā.

17. pants

Dalība

(1) EDIC piedalās vismaz trīs dalībvalstis. Tikai dalībvalstis, kas veic finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu EDIC, ir EDIC dalībnieces ar balsstiesībām.

(2) Pēc lēmuma par EDIC izveidi pieņemšanas citas dalībvalstis drīkst jebkurā laikā kļūt par tā dalībniecēm saskaņā ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem, kas izklāstīti statūtos.

(3) Dalībvalstis, kas neveic finansiālu vai nefinansiālu ieguldījumu EDIC, drīkst pievienoties EDIC tikai kā novērotājas bez balsstiesībām.

(4) EDIC var būt atvērts dalībai struktūrām, kas nav dalībvalstis un kas cita starpā var ietvert Savienības asociētās valstis, Eiropu interesējošas starptautiskas organizācijas un privātas struktūras, kā norādīts statūtos. Šādā gadījumā dalībvalstīm dalībnieku kopsapulcē kopā ir vairākuma balsstiesības neatkarīgi no tā, kādā apjomā ieguldījumu sniedz struktūras, kas nav dalībvalstis.

18. pants

Pārvaldība

(1) EDIC ir vismaz šādas divas pārvaldības struktūras:

(a) dalībnieku kopsapulce, kurā piedalās dalībvalstis, citas 17. panta 4. punktā minētās struktūras un Komisija, kā struktūra, kurai ir pilnīgas lēmumu pieņemšanas pilnvaras, tostarp par budžeta pieņemšanu;

(b) direktors, ko ieceļ dalībnieku kopsapulce, kā izpildstruktūra un EDIC juridiskais pārstāvis.

(2) Komisija piedalās dalībnieku kopsapulces apspriedēs bez balsstiesībām. Tomēr, ja no centralizēti pārvaldītas Savienības programmas veic iemaksas daudzvalstu projektā, Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz kopsapulces lēmumiem. Kopsapulces lēmumus, tostarp balsojumu rezultātus un to, kā katrs konkrētais dalībnieks lēmis balsojumā, dara publiski pieejamus 15 dienu laikā pēc to pieņemšanas.

(3) EDIC statūtos paredz īpašus pārvaldības nosacījumus atbilstoši 1. un 2. punktam.

19. pants

EDIC statūti

(1) EDIC statūtos iekļauj vismaz šādu informāciju:

(a) dalībnieku saraksts, novērotāji un dalības un pārstāvības izmaiņu procedūra, kurā ievēro neiesaistīto dalībvalstu tiesības pievienoties EDIC;

(b) sīks daudzvalstu projekta apraksts, dalībnieku uzdevumi, attiecīgā gadījumā provizorisks laika grafiks;

(c) juridiskā adrese un nosaukums;

(d) dalībnieku tiesības un pienākumi, tostarp pienākums veikt iemaksas budžetā;

(da) atbildības režīms saskaņā ar 20. pantu;

(e) balsstiesības;

(f) infrastruktūras, intelektuālā īpašuma, peļņas un attiecīgā gadījumā citu aktīvu īpašumtiesību noteikumi.

(2) Jebkuriem būtisko elementu grozījumiem statūtos, kas pievienoti lēmumam par EDIC izveidi saskaņā ar 16. panta 6. punktu, piemēro 16. pantā norādīto procedūru.

20. pants

Atbildība

(1) EDIC ir atbildīgs par saviem parādiem.

(2) Dalībnieku finansiālā atbildība par EDIC parādiem nepārsniedz to attiecīgās iemaksas EDIC budžetā. Dalībnieki statūtos drīkst norādīt, ka tie uzņemas noteikta apjoma atbildību, kas pārsniedz to attiecīgās iemaksas, vai neierobežotu atbildību.

(3) Savienība nav atbildīga par EDIC parādiem.

21. pants

Piemērojamie tiesību akti un jurisdikcija

(1) EDIC izveidošanu un iekšējo darbību reglamentē:

(a) Savienības tiesību akti, jo īpaši šis lēmums;

(b) tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir EDIC juridiskā adrese, gadījumos, kuri netiek vai tikai daļēji tiek reglamentēti ar a) apakšpunktā minētajiem tiesību aktiem;

(c) statūti un to īstenošanas noteikumi.

(2) Neskarot gadījumus, kuri atbilstoši Līgumiem ir piekritīgi Eiropas Savienības Tiesai, EDIC juridiskās adreses dalībvalsts tiesību akti nosaka piekritīgo jurisdikciju strīdu risināšanai starp dalībniekiem saistībā ar EDIC, starp dalībniekiem un EDIC un starp EDIC un trešām personām.

22. pants

Likvidācija

(1) Statūtos nosaka piemērojamo procedūru, ja EDIC likvidē saskaņā ar dalībnieku kopsapulces lēmumu. Likvidācija drīkst ietvert darbības nodošanu citai juridiskai personai.

(2) Ja EDIC nespēj samaksāt savus parādus, piemēro EDIC juridiskās adreses dalībvalsts maksātnespējas noteikumus.

23. pants

Ziņošana un kontrole

(1) EDIC sagatavo gada darbības pārskatu, kurā iekļauj savu darbību tehnisko aprakstu un finanšu pārskatu. Pārskatu apstiprina dalībnieku kopsapulce un nosūta Komisijai. Šo pārskatu dara publiski pieejamu.

(2) Komisija sniedz norādījumus par gada darbības pārskatā aplūkotajiem jautājumiem.

 

6. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

24. pants

Informācijas sniegšana

(1) Pēc Komisijas pieprasījuma dalībvalstis sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai tā veiktu savus uzdevumus atbilstoši šim lēmumam, jo īpaši 7., 8. un 9. panta īstenošanai nepieciešamo informāciju. Komisijas pieprasītā informācija ir proporcionāla minēto uzdevumu izpildei. Ja sniegtā informācija attiecas uz informāciju, ko pēc dalībvalsts pieprasījuma iepriekš snieguši uzņēmumi, šādus uzņēmumus par to informē ne vēlāk kā 10 dienas pirms informācijas sniegšanas Komisijai.

24.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Lēmuma 5. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šā lēmuma spēkā stāšanās dienas].

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divos mēnešos] no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].

25. pants

Komiteja

(1) Komisijai palīdz komiteja (“Komunikāciju komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

(2) Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu, ievērojot minētās regulas 8. pantu.

26. pants

Stāšanās spēkā

(1) Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

PIELIKUMS. Darbības jomas

Neizsmeļošs darbības jomu uzskaitījums:

(a) Eiropas kopējā datu infrastruktūra un pakalpojumi;

(b) nākamās paaudzes uzticamo mazstrāvas procesoru nodrošināšana Savienībai;

(c) 5G koridoru ierīkošanas visā Eiropā izstrāde;

(d) ar kopuzņēmumu EuroHPC savienotu superdatoru un kvantu datoru iegāde;

(e) īpaši drošas kvantu un kosmosā bāzēto sakaru infrastruktūru izstrāde un ieviešana;

(f) drošības operāciju centru tīkla izvēršana;

(g) savienota valsts pārvalde;

(h) Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra;

(i) Eiropas digitālās inovācijas centri;

(j) augsto tehnoloģiju partnerības digitālo prasmju jomā uz Prasmju pakta pamata;

(ja)   prasmes un apmācība kiberdrošības jomā;

(k) citi projekti, kas atbilst visiem šā lēmuma 12. panta kritērijiem un kas laika gaitā kļūst nepieciešami, lai sasniegtu Digitālās desmitgades politikas programmas mērķus, ņemot vērā jaunas norises sabiedrībā, ekonomikā un vidē.

PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS INFORMĀCIJU

Šis saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi, un par to ir atbildīgs tikai referents. Strādājot pie ziņojuma projekta, referents līdz tā pieņemšanai komitejā ir saņēmis informāciju no šādām struktūrām un personām:

Struktūra un/vai persona

Organizācija Business Europe

Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība Eurochambres

Eiropas Amatniecības, mazo un vidējo uzņēmumu asociācija SMEunited

Eiropas digitālā MVU alianse

organizācija EuroCommerce

organizācija Wi-Fi Coalition

organizācija Dynamic Spectrum Alliance

organizācija GigaEurope

Čehijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

Slovākijas Republikas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā

 

 

IEKŠĒJĀ TIRGUS UN PATĒRĒTĀJU AIZSARDZĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (25.4.2022)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam

(COM(2021)0574 – C9‑0359/2021 – 2021/0293(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Ivars Ijabs

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

2021. gada 9. martā Eiropas Komisija pieņēma paziņojumu "Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā" ("Paziņojums par digitālo kompasu"), kas ir atbilde uz Eiropadomes aicinājumu izveidot "Digitālo kompasu", un tā pamatā ir Komisijas 2020. gada februāra Digitālā stratēģija. Šī paziņojuma mērķi ir cēli — nodrošināt ES digitālo suverenitāti atvērtā un iekšēji savienotā globālajā vidē, vienlaikus īstenojot politiku, kas gan uzņēmumiem, gan sabiedrībai piedāvā plašas iespējas ceļā uz antropocentrisku, ilgtspējīgu un plaukstošāku digitālo nākotni. Šajā saistībā tiek veikti arī pasākumi klimatneitrālas un noturīgas aprites ekonomikas veidošanai. Šīs politikas programmas mērķis ir nodrošināt, ka ES sasniedz savus mērķus virzībā uz Eiropas ekonomikas, kā arī plašākas sabiedrības digitālo pārveidi saskaņā ar mūsu vērtībām, un nostiprina Eiropas vadošās pozīcijas digitālās līderības jomā. Programmā ir izklāstīti galvenie mērķi, kurus līdz 2030. gadam ir paredzēts sasniegt visā Eiropas Savienībā, vienlaikus aprakstot arī novatorisku pārvaldības mehānismu ikgadējai sadarbībai starp ES iestādēm un dalībvalstu iestādēm. Digitālo mērķrādītāju pamatā ir četri galvenie pīlāri: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

 

Ir atzīts, ka digitālo prasmju ziņā Eiropas iedzīvotāji kopumā pašlaik būtiski atpaliek, un Eiropas Savienības pienākums ir palīdzēt viņiem iegūt vajadzīgās prasmes. Cenšoties nodrošināt digitālās pamatprasmes vai augstāka līmeņa prasmes visiem ES iedzīvotājiem, paredzētais mērķrādītājs ir līdz 2030. gadam ar šādām prasmēm nodrošināt vismaz 80 % Savienības iedzīvotāju (pašreizējais rādītājs ir 56 %). Digitālā apmācība un izglītība ir steidzami nepieciešama, lai atbalstītu darbaspēku, un tajā cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu kvalitatīvas darbvietas un veidotu veiksmīgu karjeru. Papildus digitālo prasmju mērķrādītājam, kas noteikts Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā, ES ir noteikusi arī mērķrādītāju izglītot 20 miljonus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu (salīdzinājumā ar pašreizējiem 8 miljoniem), veicot arī pasākumus lielāka dzimumu līdzsvara nodrošināšanai šajā nozarē, kurā pārsvarā strādā vīrieši.

 

Līdzīgi arī Eiropas digitālā infrastruktūra ir jāuzlabo līdz visaugstākajiem iespējamajiem mūsdienu standartiem, lai nodrošinātu konkurētspēju un drošību. Saskaņā ar programmu līdz 2030. gadam tīkliem ar gigabitu ātrumu būtu jābūt pieejamiem ar pienācīgiem nosacījumiem visiem tiem, kam šāda jauda ir nepieciešama vai kas tādu vēlas (pašlaik tie ir 56 % iedzīvotāju), kā arī visām apdzīvotām vietām būtu jābūt ar 5G pārklājumu (pašreizējais rādītājs ir tikai 14 %). Progresīvu un ilgtspējīgu pusvadītāju, to starpā procesoru, ražošanas apjomam Eiropā vērtības izteiksmē līdz 2030. gadam būtu jābūt vismaz 20 % apmērā no pasaules ražošanas apjoma (t. i., spēja saražot par 5 nm mazākus mezglus ar mērķi sasniegt 2 nm un 10 reizes augstāku energotaupību nekā pašlaik). Pašlaik Eiropā saražo aptuveni 10 % no pasaules ražošanas apjoma. Turklāt Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam būtu jābūt izvietotiem 10 000 klimatneitrāliem ļoti drošiem perifērijas mezgliem tā, lai garantētu piekļuvi datu pakalpojumiem ar zemu latentumu neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas.

 

Attiecībā uz uzņēmumiem programmā ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam vismaz 75 % Eiropas uzņēmumu būs ieviesuši mākoņdatošanas pakalpojumus, lielos datus un mākslīgo intelektu (pašreizējais rādītājs ir 26 %). Vairāk nekā 90 % Eiropas MVU līdz tam pašam laikam būtu jāsasniedz vismaz digitālās intensitātes pamatlīmenis (pašreizējais rādītājs ir 60 %). Turklāt par prioritāti tiks noteikta radikāla un revolucionāra inovācija ar mērķi līdz 2030. gadam divkāršot "vienradžu" skaitu Eiropā, palielinot inovatīvu augošu ES uzņēmumu skaitu un uzlabojot to piekļuvi finansējumam.

 

Pēdējā programmas darbības joma ir sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija. Šajā jomā saskaņā ar vērienīgu vispārējo mērķi ir paredzēts nodrošināt, ka līdz 2030. gadam demokrātiskā dzīve un sabiedriskie pakalpojumi visiem iedzīvotājiem būs pilnībā pieejami tiešsaistē. Ikvienam Eiropas Savienībā jāgūst labums no attiecīgajā klasē labākās digitālās vides, kas nodrošina viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Visi galvenie tiešsaistē piedāvātie sabiedriskie pakalpojumi būs pieejami Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Visiem Eiropas iedzīvotājiem būtu jānodrošina piekļuve viņu medicīniskajai kartei (e-veselības pacienta kartei), un pastāv cerība, ka 80 % Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē izmantos kādu digitālās identifikācijas risinājumu.

 

ES kā šā atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtēju priekšlikuma vispārējo ieceri un mērķus, kuru nolūks ir izveidot stabilu digitālo infrastruktūru, lai pavērtu ceļu Eiropas digitālā tirgus nākotnei. Tomēr jāuzsver, ka atsevišķi vispārējo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai būtiski elementi dokumenta tekstā nav pilnībā atspoguļoti. Tie ir šādi: Eiropas mākonis, lai nodrošinātu augstus drošības un privātuma standartus mūsu iedzīvotājiem visā Savienībā; pilnvaru piešķiršana Komisijai, lai tā varētu ar dalībvalstīm saskaņot to uzraudzības un ziņošanas pienākumus.

 

Attiecībā uz pirmo elementu jānorāda, ka, tā kā priekšlikuma mērķis ir attiecināt lēmumu uz demokrātisko dzīvi, t. i., uz dažādu līmeņu vēlēšanām, referendumiem, vēlētāju datubāzēm u. c., tad ir būtiski šiem nolūkiem nodrošināt Eiropas mākoni. Tas nav ne pasākums šķēršļu palielināšanai, ne arī protekcionisms, bet gan pamata drošības apsvērums. Manuprāt, tas ir visai Eiropai, kā arī atsevišķām valstīm tik ļoti svarīgais drošības jautājums, kas būs galvenais aplūkojamais jautājums arī man kā atzinuma sagatavotājam. Turpmākā darba procesa gaitā vēlos uzklausīt jūsu viedokļus par šo jautājumu.

 

Attiecībā uz otro elementu — pilnvaru piešķiršanu Komisijai — jānorāda, ka Komisijai būtu jāuzņemas lielāka atbildība un jāseko līdzi dalībvalstu darba procesam un panāktajam progresam īstenošanas plānu ziņā, kā arī uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas pienākumu izpildes jomā. Tam nekādi nevajadzētu ietekmēt Eiropas Parlamenta lomu — Parlaments arī turpmāk ir jāinformē par visām norisēm.

 

Būtu jāaplūko arī veids, kā šis priekšlikums tiek iekļauts Eiropas pusgadā kopā ar aspektiem, kas saistīti ar Atveseļošanas un noturības mehānismu. Mums jāņem vērā konverģences aspekti, lai nodrošinātu saskaņotību ar esošajiem rīkiem un tiesību aktiem. Visbeidzot, nav iespējams pārvērtēt Eiropas vienotā tirgus integrācijas kā šī priekšlikuma centrālā elementa nozīmi gan iedzīvotājiem sniegto ekonomisko un sociālo ieguvumu ziņā, gan kā plašākam stratēģiskam aspektam, kas svarīgs visai Savienībai.

 

Turpmākajā priekšlikuma izstrādes gaitā es plānoju sadarboties ar Martina Dlabajova, grupas "Renew Europe" ziņotāju ITRE komitejā. Tā kā IMCO komiteja balso pirmā, mums paveras iespēja noteikt augstus standartus un sagatavoties galīgajam balsojumam plenārsēdē.

 

 

GROZĪJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam —  Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”31 (“Paziņojums par digitālo kompasu”) Komisija izklāstīja savu ieceri 2030. gadam, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzētu īstenot digitālo pārkārtošanos. Savienības pieejai ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei būtu jāietver digitālā suverenitāte, iekļaušana, vienlīdzība, ilgtspēja, noturība, drošība, dzīves kvalitātes uzlabošana un pilsoņu tiesību un centienu ievērošana un jāsekmē dinamiska, resursefektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Savienībā.	(1) Savā 2021. gada 9. marta paziņojumā “Digitālais kompass līdz 2030. gadam —  Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”31 (“Paziņojums par digitālo kompasu”) Komisija izklāstīja savu ieceri 2030. gadam, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem palīdzētu īstenot digitālo pārkārtošanos. Savienības pieejai ekonomikas un sabiedrības digitālajai pārveidei būtu jāietver digitālā suverenitāte, iekļaušana, vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no reliģijas un dzimuma, ilgtspēja, piekļūstamība, noturība, drošība, dzīves kvalitātes uzlabošana un pilsoņu tiesību un centienu ievērošana un jāsekmē dinamiska, resursefektīva un taisnīga ekonomika un sabiedrība Savienībā un pilnībā funkcionējošs un pieejams vienotais tirgus.
__________________	__________________
31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” COM/2021/118 final/2.	31 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” COM/2021/118 final/2.

Grozījums Nr.  2

 

Lēmuma priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu32, Eiropas Savienībai ir jānosaka kritisko tehnoloģiju sistēmas un stratēģiskās nozares, lai novērstu stratēģiskos trūkumus un augsta riska atkarību, kas var izraisīt piegāžu trūkumus vai kiberdrošības riskus, un lai sekmētu digitālo pārkārtošanos. Tas apliecina, cik svarīgi dalībvalstīm ir rīkoties kopā un atbalstīt nozares centienus novērst šo atkarību un attīstīt nepieciešamās stratēģiskās spējas. Tas arī atsaucas uz analīzi 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā33. Atveseļošanas un noturības mehānisma un valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvarā Komisija aicināja dalībvalstis koordinēt savus centienus par labu daudzvalstu projektiem digitālajā jomā. Šī pieredze izgaismoja vajadzību Komisijai atbalstīt dalībvalstu koordinācijas centienus un Savienībai izmantot īstenošanas mehānismus, kas sekmē kopīgus ieguldījumus daudzvalstu projektu reālai īstenošanai. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, piemēram, Kritisko tehnoloģiju observatoriju34, būtu jāizveido pārvaldības struktūra, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu, kā arī būtu jāpalīdz noteikt Savienības pašreizējo un iespējamo nākotnes digitālo stratēģisko atkarību un jāpalīdz palielināt tās digitālo suverenitāti.	(3) Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā par 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšanu32, Eiropas Savienībai ir jānosaka kritisko tehnoloģiju sistēmas un stratēģiskās nozares, lai novērstu stratēģiskos trūkumus un augsta riska atkarību, kas var izraisīt piegāžu trūkumus vai kiberdrošības riskus, un lai sekmētu digitālo pārkārtošanos. Tas apliecina, cik svarīgi dalībvalstīm ir rīkoties kopā un atbalstīt nozares centienus novērst šo atkarību un attīstīt nepieciešamās stratēģiskās spējas. Tas arī atsaucas uz analīzi 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumā33. Atveseļošanas un noturības mehānisma un valstu atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanas ietvarā Komisija aicināja dalībvalstis koordinēt savus centienus par labu daudzvalstu projektiem digitālajā jomā. Šī pieredze izgaismoja vajadzību Komisijai atbalstīt dalībvalstu koordinācijas centienus un Savienībai izmantot īstenošanas mehānismus, kas sekmē kopīgus ieguldījumus daudzvalstu projektu reālai īstenošanai. Kopā ar citām Komisijas iniciatīvām, piemēram, Kritisko tehnoloģiju observatoriju34, būtu jāizveido pārvaldības struktūra, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu, kā arī būtu jāpalīdz noteikt Savienības pašreizējo un iespējamo nākotnes digitālo stratēģisko atkarību un jāpalīdz palielināt tās digitālo suverenitāti, vienlaikus saglabājot atvērtu digitālo tirgu.
__________________	__________________
32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, 5.5.2021., COM(2021) 350 final.	32 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, 5.5.2021., COM(2021) 350 final.
33 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “ES spēja rīkoties un rīcības brīvība”, COM(2021) 750 final, 8.9.2021.	33 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “ES spēja rīkoties un rīcības brīvība”, COM(2021) 750 final, 8.9.2021.
34 Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību, 22.2.2021., COM(2021) 70 final, 4. darbība.	34 Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību, 22.2.2021., COM(2021) 70 final, 4. darbība.

Grozījums Nr.  3

 

Lēmuma priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Komisijas Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu35 uzsvērts, ka Eiropai būtu jāatraisa digitālās pārveides potenciāls, kas ļaus krietni pietuvoties zaļā kursa mērķiem. Savienībai būtu jāatbalsta vajadzīgā digitālā pārveide un jāiegulda tajā, jo digitālās tehnoloģijas ir svarīgs dzinējspēks zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanā daudzās dažādās nozarēs. Digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, 5G, mākoņdatošana un perifērdatošana, lietu internets, var paātrināt un maksimāli palielināt politikas ietekmi, lai novērstu klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi. Digitalizācija arī paver jaunas iespējas attālināti monitorēt gaisa un ūdens piesārņojumu vai monitorēt un optimizēt enerģijas un dabas resursu lietojumu. Eiropai ir vajadzīga digitāla nozare, kuras pamatā ir ilgtspēja, nodrošinot, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas pārbaudāmi kļūst ilgtspējīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam.	(4) Komisijas Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu35 uzsvērts, ka Eiropas digitālajai pārveidei vajadzētu kļūt par faktoru, kas ļaus krietni pietuvoties zaļā kursa un Savienības atjauninātās rūpniecības stratēģijas mērķiem un palielināt konkurētspēju. Savienībai būtu jāvirza ceļš uz ilgtspējīgu un noturīgu digitālo nākotni. Šajā nolūkā tai būtu jāveicina un jāinvestē ilgtspējīgi projektētās digitālajās tehnoloģijās un infrastruktūrā, kuru pamatā ir ekodizaina standarti, lai sasniegtu zaļā kursa ilgtspējas mērķus daudzās dažādās nozarēs. Digitālās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts, 5G, mākoņdatošana un perifērdatošana, lietu internets, var paātrināt un maksimāli palielināt politikas ietekmi, lai novērstu klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi. Digitalizācija arī paver jaunas iespējas attālināti monitorēt gaisa un ūdens piesārņojumu, kā arī monitorēt un optimizēt enerģijas un dabas resursu lietojumu. Eiropai ir vajadzīga digitāla nozare, kuras pamatā ir ilgtspēja, nodrošinot, ka digitālā infrastruktūra, digitālie pakalpojumi un tehnoloģijas pārbaudāmi kļūst ilgtspējīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas, izmantojot pilnīgu vairāku kritēriju darbmūža novērtējumu, un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam un ES Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijai34a.
__________________	__________________
	34a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”, COM(2020)789.
35 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.	35 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  4

 

Lēmuma priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Politika un ieguldījumi digitālajā infrastruktūrā būtu jāvērš arī uz to, lai nodrošinātu iekļaujošu savienojamību, paredzot pieejamu — un cenas ziņā pieejamu — piekļuvi internetam, platjoslas un mobilajiem pakalpojumiem, lai novērstu digitālo plaisu visā Savienībā, un atbalstītu piekļuvi jaunām platjoslas pakalpojumu iespējotām tendencēm un digitālajiem pakalpojumiem; Atlikušo šķēršļu likvidēšana pārrobežu tirdzniecībā ar digitālajiem pakalpojumiem ir svarīgs solis, lai Savienībā pilnībā realizētu digitālās pārkārtošanās potenciālu.

Grozījums Nr.  5

 

Lēmuma priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Jo īpaši mākslīgais intelekts (AI) ir daudzsološa tehnoloģija, kas Eiropai būtu jāpilnveido. No medicīnas līdz transportam, no kiberdrošības līdz energoefektivitātei, un ne tikai šajās jomās vien — mākslīgais intelekts paver plašas izredzes panākt progresu sabiedrībā un atrisināt dažas no pasaules lielākajām problēmām veselības, vides, izglītības un mobilitātes jomā, kas palīdz sasniegt Savienības mērķus un padziļināt iekšējo tirgu.

Grozījums Nr.  6

 

Lēmuma priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Paziņojumā par digitālo kompasu paredzētie pasākumi būtu jāīsteno, lai aktīvāk veiktu darbības, kas noteiktas stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, un tiem jābalstās uz Savienības instrumentiem (piemēram, kohēzijas programmām, tehniskā atbalsta instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/69436, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/69537 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/52338) un līdzekļiem, kas piešķirti digitālās pārkārtošanas procesam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/24139.  Tāpēc ar šo lēmumu būtu jāizveido politikas programma “Digitālās desmitgades ceļš”, lai īstenotu, paātrinātu un veidotu sekmīgu Savienības ekonomikas un sabiedrības digitālo pārveidi.	(5) Paziņojumā par digitālo kompasu paredzētie pasākumi būtu jāīsteno, lai aktīvāk veiktu darbības, kas noteiktas stratēģijā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, un tiem jābalstās uz Savienības instrumentiem (piemēram, kohēzijas programmām, tehniskā atbalsta instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/69436, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/69537 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/52338) un līdzekļiem, kas piešķirti digitālās pārkārtošanas procesam atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/24139. Tāpēc ar šo lēmumu būtu jāizveido politikas programma "Digitālās desmitgades ceļš", lai īstenotu, paātrinātu un veidotu sekmīgu digitālo pārveidi kā instrumentu Savienības vispārējo politisko mērķu sasniegšanai, vienlaikus saglabājot augstus drošības un privātuma standartus.
__________________	__________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu "Digitālā Eiropa" un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu "Digitālā Eiropa" un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).	37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis Eiropa", nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).
39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).	39 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  7

 

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides ātrumu, būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji. Šie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar noteiktām jomām, kur kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu — tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskas jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.	(6) Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides ātrumu, būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji un tajos būtu jāvadās pēc vides ziņā ilgtspējīgiem sociālajiem mērķiem. Šie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar noteiktām jomām, kur kopā būtu jāpanāk progress Savienībā.Mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem Paziņojumā par digitālo kompasu — tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskas jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, jomas, ko nepieciešams atbalstīt tādā pat mērā.

Grozījums Nr.  8

 

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Digitalizācijai vajadzētu būt progresa instrumentam. Visos sabiedriskās un privātās dzīves aspektos Savienībai ir jāgarantē cilvēcisks atbalsts un iespēja izvēlēties tādus līdzdalības līdzekļus, kuri nav digitāli, — jo īpaši personām, kurām attiecībā uz digitālu līdzdalību vēl varētu pastāvēt šķēršļi.

Grozījums Nr.  9

 

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Pamata un padziļinātas digitālās prasmes ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu Savienības sabiedrības kolektīvo noturību. Digitāli spējīgi iedzīvotāji spēs izmantot digitālās desmitgades iespējas. Turklāt digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta darbaspēks, un tajā cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu kvalitatīvu amatu un veidotu gandarījumu sniedzošu karjeru daudz biežāk nekā pašlaik, panākot sieviešu un vīriešu skaita konverģenci.Turklāt ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt plašus datus ir būtisks virzītājspēks digitalizācijas sniegto ieguvumu izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Eiropas līderībai digitālajā jomā. Ir nepieciešama izcila un droša savienojamība visiem un visur Eiropā, tostarp lauku un attālos apvidos40. Sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Visām personām, kam šāda jauda ir nepieciešama vai kas tādu vēlas, līdz 2030. gadam ar pienācīgiem nosacījumiem būtu jāsaņem pieeja tīkliem ar gigabitu ātrumu. Turklāt paredzams, ka mikroprocesori, kas jau šobrīd atrodas vairuma galveno, stratēģisko vērtību ķēžu sākumā, kļūs vēl pieprasītāki nākotnē, jo īpaši visnovatoriskākie mikroprocesori. Tie uzskatīts, ka klimatneitrāls, ļoti drošs perifērijas mezgls, kas garantē piekļuvi datu pakalpojumiem ar mazu latentumu neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas, un kvantu jauda arī būs nozīmīgs virzītājspēks.	(7) Pamata un padziļinātas digitālās prasmes ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu Savienības sabiedrības kolektīvo noturību. Digitāli spējīgi iedzīvotāji spēs izmantot digitālās desmitgades iespējas. Turklāt digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta darbaspēks, un tajā cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu kvalitatīvu amatu un veidotu gandarījumu sniedzošu karjeru daudz biežāk nekā pašlaik, likvidējot dzimumu, sociālo un ģeogrāfisko nevienlīdzību. Neformālajai izglītībai darbavietā būtu jānodrošina tirgus vajadzībām pielāgotas digitālās prasmes, tāpēc būtu līdzvērtīgi jāatzīst un jāveicina darba devēju sniegta digitālā apmācība prakses veidā. Digitālā apmācība un izglītība būtu jāpaplašina, aptverot arī uzņēmējdarbības vidi, jo īpaši — mikrouzņēmumus un MVU, lai nodrošinātu efektīvu digitālo pārveidi.
__________________	__________________
40 Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem, COM(2021) 345 final.

Grozījums Nr.  10

 

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt datus ir būtisks virzītājspēks digitalizācijas sniegto ieguvumu izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Eiropas vadošajai pozīcijai digitālajā jomā. Turklāt paredzams, ka mikroprocesori, kas jau šobrīd atrodas vairuma galveno, stratēģisko vērtību ķēžu sākumā, kļūs vēl pieprasītāki nākotnē, jo īpaši visnovatoriskākie mikroprocesori. Ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt atbilstošus ieguldījumus, kuru mērķis ir veicināt 5G tīklu, mākoņdatošanas infrastruktūras, augstas veiktspējas datošanas spēju, kvantu datošanas tehnoloģiju un citu IKT jauno tehnoloģiju attīstību. Būtu pienācīgi jāizvērtē klimatneitrāla, ļoti droša perifērijas mezgla, kvantu jaudas un jauno tehnoloģiju devums vides jomā. Tīkla attīstības politikai būtu jāsamazina ļoti ātrdarbīgu tīklu dublēšanās un jāpieņem stratēģija, kuras pamatā ir tīkla papildināmība un sadarbspēja, un jārisina nepieciešamība novērst digitālo plaisu.

Grozījums Nr.  11

 

Lēmuma priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Ir nepieciešama uzticama, ātra, cenas ziņā pieejama un droša savienojamība visiem un visur Eiropā, tostarp lauku, kalnainos un attālos apvidos40. Sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Visām personām, kam šāda jauda ir nepieciešama vai kas tādu vēlas, līdz 2030. gadam ar pienācīgiem nosacījumiem būtu jāsaņem pieeja tīkliem ar gigabitu ātrumiem. Plašai sabiedriskai apspriešanai, kurā tiktu iesaistīti iedzīvotāji pirms digitālās infrastruktūras projektu ieviešanas, būtu jārada lielāka uzticēšanās, pieņemamība un jāuzlabo projektu izstrāde, ņemot vērā konkrētas vietējo kopienu vajadzības un atsauksmes.
	__________________
	40 Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem, COM(2021) 345 final

Grozījums Nr.  12

 

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Papildus virzītājspēkiem visas iepriekš minētās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz FAIR datu apmaiņu datu ekonomikā. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu jeb digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek.	(8) Visas iepriekš minētās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz drošu FAIR datu apmaiņu datu ekonomikā, vienlaikus nodrošinot efektīvu privātuma aizsardzību un datu aizsardzību. Uzņēmumu — jo īpaši mikrouzņēmumu un MVU — pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu jeb digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek. Tādēļ uzņēmumiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, ir nepieciešams gūt labumu no apmācības digitālajā pārveidē un finansiālās palīdzības, lai tie būtu šā procesa daļa.

Grozījums Nr.  13

 

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Digitalizācijai vajadzētu būt instrumentam, lai sniegtu rezultātus iedzīvotājiem, jo tā var uzlabot izglītības, veselības aprūpes vai publiskās pārvaldes kvalitāti, bet, ja to īsteno nepareizi, tā var kaitēt valstu budžetiem. Izdevumu efektivitātes un lietderības palielināšana digitalizācijas jomā nodrošina to, lai ar lēmumiem par izdevumiem tiktu radīta vislielākā vērtība. Turklāt — tā kā informācijas vākšana principā ir dārgāka un apgrūtinošāka nekā jau savāktās informācijas apmaiņa, dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt principu, ka iedzīvotāji un uzņēmumi iesniedz valsts pārvaldei daudzveidīgus datus tikai vienu reizi.

Grozījums Nr.  14

 

Lēmuma priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Publiskajiem digitālajiem pakalpojumiem būtu jāatbilst pamatprincipiem saskaņā ar ESAO ieteikumiem digitālajai pārvaldībai. Integrētas digitalizācijas principam būtu jānodrošina, ka tad, kad valdība ierosina digitālās tehnoloģijas, tai būtu jāpārdomā un jāpārstrukturē publiskie procesi, jāvienkāršo procedūras un jārada jauni kanāli saziņai un sadarbībai ar ieinteresētajām personām. Uz datiem balstīts publiskais sektors nosaka datus par stratēģisko kapitālu un veicina piekļuves, koplietošanas un atkalizmantošanas mehānismus, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu un pakalpojuma dizainu un sniegumu. Principam "pārvalde kā platforma" būtu jānodrošina, ka plašs platformu, standartu un instrumentu klāsts integrācijai un saskaņotībai publiskajā sektorā ir orientēts uz lietotāju vajadzībām pēc publiskajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  15

 

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi arī būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, un tāpēc tiem kā attiecīgajā klasē labākajai digitālajai videi vajadzētu būt pilnībā pieejamiem ikvienam, lai nodrošinātu viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem.	(9) Demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi var gūt labumu no drošas digitālās infrastruktūras. Tāpēc tai vajadzētu būt pilnībā pieejamai ikvienam, lai nodrošinātu viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem. Lai uzlabotu piekļuvi publiskiem un privātiem digitālajiem pakalpojumiem visā Savienībā un novērstu digitālos šķēršļus dalībvalstīs, Eiropas digitālās identitātes maks1.a būtu jādara pieejams visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri vēlas to izmantot, vienlaikus ievērojot Vispārējās datu aizsardzības regulas noteikumus.
	__________________
	1a Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi (2021/0136(COD)).

Grozījums Nr.  16

 

Lēmuma priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Lai panāktu saskanīgu, iekļaujošu un stabilu progresu virzībā uz digitālo pārveidi un Savienības digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, ir vajadzīga visaptveroša, stabila, uzticama, elastīga un pārredzama pārvaldība, kas pamatojas uz Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru, kā arī dalībvalstu ciešu sadarbību un koordināciju. Pienācīgam mehānismam būtu jānodrošina konverģences koordinēšana un politikas un pasākumu konsekvence un rezultativitāte Savienības un valsts līmenī. Tāpēc ir jāparedz nosacījumi uzraudzībai un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu.	(11) Lai panāktu saskanīgu, iekļaujošu pieeju attiecībā uz digitālo pārveidi un Savienības digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, ir vajadzīga visaptveroša, uz pilsoņiem orientēta un uz uzņēmējdarbību orientēta, stabila, uzticama, elastīga un pārredzama pārvaldība, kas pamatojas uz Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru, kā arī dalībvalstu ciešu sadarbību un koordināciju. Pienācīgam mehānismam būtu jānodrošina konverģences koordinēšana, paraugprakses nodošana un politikas un pasākumu konsekvence un rezultativitāte Savienības un valsts līmenī, kā arī jāstimulē pienācīgu sinerģiju aktivizēšana starp Savienības un valstu līdzekļiem, kā arī starp dažādām Savienības iniciatīvām un programmām. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizstrādā vienkāršas un praktiskas pamatnostādnes, lai pēc iespējas labāk izmantotu vispiemērotākos sinerģijas veidus. Ņemot to visu vērā, ir jāparedz nosacījumi uzraudzībai un sadarbības mehānismam, ar ko īsteno Paziņojumu par digitālo kompasu. Savienībai un dalībvalstīm būtu jānodrošina pilsoniskās sabiedrības un patērētāju organizāciju, personu ar invaliditāti organizāciju un digitālo tiesību pārstāvju iekļaujoša līdzdalība, lai nodrošinātu, ka digitālā pārveide vienlīdzīgi sniedz labumu ikvienam.

Grozījums Nr.  17

 

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Šim mehānismam būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, lai konstatētu nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver ziņošanas mehānisms, cita starpā par progresu virzībā uz 2030. gada ieceri un attiecīgo digitālo mērķrādītāju īstenošanu, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido Komisijas un dalībvalstu sadarbības sistēma, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.	(12) Šim mehānismam būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, lai konstatētu nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās, īpašu uzmanību veltot neaizsargātām iedzīvotāju grupām, piemēram, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai bērniem, kas pakļauti sociālās atstumtības riskam. Tam arī būtu jāietver ziņošanas mehānisms, cita starpā par progresu virzībā uz 2030. gada ieceri un attiecīgo digitālo mērķrādītāju īstenošanu, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido Komisijas un dalībvalstu sadarbības sistēma, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  18

 

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Komisijai jo īpaši būtu jāziņo par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp nepietiekamus ieguldījumus digitālajās spējās un informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās suverenitātes palielināšanai. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veiktās darbības.	(15) Komisijai jo īpaši būtu jāziņo par to, cik efektīvi šā lēmuma mērķi ir integrēti projektu plānošanā un attīstīšanā, un par problēmām, ja tādas tiek atklātas, kā arī par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp nepietiekamus ieguldījumus digitālajās spējās, attiecībā uz grūtībām, ar kurām nākas saskarties digitalizācijas procesā, un informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās suverenitātes palielināšanai, vienlaikus saglabājot atvērtu digitālo tirgu. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veiktās darbības.

Grozījums Nr.  19

 

Lēmuma priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Lai nodrošinātu sistemātisku uzraudzību un progresu attiecībā uz digitālo pārveidi visiem sabiedrības locekļiem, Komisijai — pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām — būtu attiecībā uz katru digitālo mērķrādītāju, kas ietverts Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI), jāiekļauj vismaz šādi galvenie snieguma rādītāji (KPI): digitalizācijas ietekme, to datu centru īpatsvars, kuros ir augsts ekodizaina līmenis, reciklēto digitālo komponentu īpatsvars, digitālajai ilgtspējai un inovācijai atvēlētā dalībvalstu budžeta daļa, publiskā iepirkuma īpatsvars ar ilgtspējas kritērijiem, sadarbspējīgu reāllaika teksta tehnoloģiju sakaru īpatsvars, to uzņēmumu īpatsvars, kuri izmanto Savienībā balstītus mākoņdatošanas risinājumus, un to uzņēmumu īpatsvars, kuri izmanto rīkus, lai novērtētu digitalizācijas ietekmi uz vidi, piekļūstamības un uz invaliditātes aspektu orientēti rādītāji, to iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri izmanto noteiktus digitālos rīkus (piemēram, televeselību), PRO-SERV rādītājs, to sabiedrisko pakalpojumu īpatsvars, kas piemēro vienreizējas iesniegšanas principu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem un uzņēmumiem tikai vienreiz ir jāsniedz noteikta standarta informācija, un aplēstā digitalizācijas ietekme uz paredzamo mūža ilgumu. Minētie KPI būtu jāiekļauj arī Komisijas ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.

Grozījums Nr.  20

 

Lēmuma priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Uz šīs analīzes pamata ziņojumam būtu jāietver noteikta ieteicamā politika, pasākumi un darbības. Ziņojumā iesakot politiku, pasākumus vai darbības, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie dati, kopīgās saistības, dalībvalstu noteiktā politika un pasākumi, kā arī panāktais progress attiecībā uz ieteicamajām darbībām, kas noteiktas iepriekšējos ziņojumos un īstenotas ikgadējās sadarbības laikā. Komisijai būtu jāņem vērā arī atšķirības atsevišķo dalībvalstu spējā dod ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī politika, pasākumi un darbības, kas jau ir noteikti un uzskatīti par atbilstošiem mērķu sasniegšanai, lai gan to sekas vēl nav izpaudušās.	(16) Uz šīs analīzes pamata ziņojumam būtu jāietver noteikta ieteicamā politika, pasākumi un darbības. Ziņojumā iesakot politiku, pasākumus vai darbības, Komisijai būtu jāņem vērā jaunākie pieejamie dati, kopīgās saistības, dalībvalstu noteiktā politika un pasākumi, kā arī panāktais progress attiecībā uz ieteicamajām darbībām, kas noteiktas iepriekšējos ziņojumos un īstenotas ikgadējās sadarbības laikā. Komisijai būtu jāņem vērā arī atšķirības atsevišķo dalībvalstu spējā dot ieguldījumu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā un spēja veikt ieguldījumus četrās jomās: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija, kā arī politika, pasākumi un darbības, kas jau ir noteikti un uzskatīti par atbilstošiem mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai, lai gan to sekas vēl nav izpaudušās.

Grozījums Nr.  21

 

Lēmuma priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp privātiem un publiskiem dalībniekiem (piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības vai veselības aprūpes nozares), un jāsniedz tām ieteikumi par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši pieņemot to valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.	(29) Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp privātiem un publiskiem dalībniekiem (piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības vai veselības aprūpes nozares, kā arī pilsonisko sabiedrību), un jāsniedz tām ieteikumi par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Apspriežoties ar ieinteresētajām personām, tas jāveic pēc iespējas iekļaujošāk un jāiesaista arī tās struktūras, kam ir būtiska loma, lai veicinātu meiteņu un sieviešu piedalīšanos digitālās izglītības apguvē un profesionālajā karjerā, lai valstu stratēģisko ceļvežu īstenošanā veicinātu dzimumu ziņā līdzsvarotāku pieeju. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši pieņemot to valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.

Grozījums Nr.  22

Lēmuma priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai, rīkojoties kā daudzvalstu projektu koordinatorei, būtu jāpalīdz dalībvalstīm noteikt to intereses daudzvalstu projektos, jāsniedz norādījumi par optimālu īstenošanas mehānismu atlasi un palīdzība to īstenošanā, sekmējot visplašāko iespējamo līdzdalību.	(33) Sadarbībā ar dalībvalstīm Komisijai, rīkojoties kā daudzvalstu projektu koordinatorei, būtu jākoordinē dalībvalstis un jāpalīdz tām noteikt to intereses daudzvalstu projektos, jāsniedz norādījumi par optimālu īstenošanas mehānismu atlasi un palīdzība to īstenošanā, sekmējot visplašāko iespējamo līdzdalību.

Grozījums Nr.  23

Lēmuma priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33a) Komisijai, dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām būtu jānodrošina kvalitatīvas un objektīvas datu kopas, lai uzlabotu algoritmisko sistēmu rezultātus un palielinātu patērētāju uzticēšanos un atbalstu.

Grozījums Nr.  24

Lēmuma priekšlikums

33.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(33b) Patērētāju uzticēšanās ir būtiska rīcībpolitiku, darbību un projektu izstrādei un īstenošanai. Patērētājiem vajadzētu tikt pienācīgi informētiem — savlaicīgi, objektīvi, viegli lasāmā, standartizētā un pieejamā veidā.

Grozījums Nr.  25

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) noteiktu skaidru Savienības digitālās pārveides virzienu un sasniegtu digitālos mērķrādītājus;	(a) noteiktu skaidru virzienu un mērķus iekļaujošai digitālajai pārveidei, kas kalpo Savienības mērķiem, un digitālo mērķrādītāju sasniegšanai;

Grozījums Nr.  26

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) strukturētu un stimulētu Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību;	(b) strukturētu un sekmētu Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību;

Grozījums Nr.  27

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošinātu Savienības veiktās uzraudzības un ziņošanas konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.	(c) nodrošinātu Savienības veiktās uzraudzības un ziņošanas konsekvenci, pārredzamību, efektivitāti, salīdzināmību un pilnīgumu.

Grozījums Nr.  28

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) veicināt antropocentrisku, iekļaujošu, drošu un atvērtu digitālo vidi, kur digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi atbilst Savienības principiem un vērtībām un stiprina tos;	(a) veicināt uz cilvēku vērstu, ilgtspējīgu, iekļaujošu, pieejamu, pārredzamu, dzimumu ziņā līdzsvarotu, drošu un atvērtu digitālo vidi, kur digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi atbilst Savienības principiem, tiesībām un vērtībām un stiprina tos un kur digitālā pārveide sniedz vienādu labumu visiem sabiedrības locekļiem;

Grozījums Nr.  29

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un mazināt digitālo plaisu, sekmējot pamata un specializētu digitālo prasmju apguvi ikvienam un veicinot augstas veiktspējas digitālās izglītības un apmācības sistēmu attīstību;	(b) stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un likvidēt digitālo plaisu, sekmējot pamata un specializēto digitālo prasmju apguvi ikvienam, īpašu vērību veltot vismazāk aizsargātajām grupām, un veicinot augstas veiktspējas digitālās izglītības un apmācības sistēmu attīstību, tostarp — aktīvu darba ņēmēju digitālo prasmju pastāvīgu apguvi, kā arī citu prasmju attīstību, kuras tiek apgūtas neformālajā apmācībā, kas būtu pieejama ikvienam.

Grozījums Nr.  30

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošināt digitālo suverenitāti, jo īpaši ar drošu un pieejamu digitālo infrastruktūru, kas spēj apstrādāt lielus datu daudzumus, padarot iespējamu cita veida tehnoloģiju attīstību, tā sekmējot Savienības rūpniecības konkurētspēju;	(c) nodrošināt digitālo suverenitāti, jo īpaši ar drošu un pieejamu digitālo infrastruktūru, kas spēj apstrādāt lielus datu daudzumus, padarot iespējamu cita veida tehnoloģiju attīstību, tā sekmējot Savienības rūpniecības konkurētspēju, kā arī mikrouzņēmumu un MVU inovāciju un ilgtspēju, vienlaikus saglabājot atvērtu digitālo tirgu;

Grozījums Nr.  31

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) veicināt produktivitātes pieaugumu, labklājību un digitālā vienotā tirgus attīstību, tostarp — atvieglojot pārrobežu tirdzniecību ar digitālajiem pakalpojumiem, un samazināt šķēršļus tirdzniecībai un ieguldījumiem;

Grozījums Nr.  32

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, dodot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar viegliem un taisnīgiem noteikumiem, lai panāktu augstu digitālās intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;	(d) veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, dodot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar viegliem, piekļūstamiem un taisnīgiem noteikumiem, vienlaikus nodrošinot pamattiesību aizsardzību, ieskaitot drošību, lai panāktu augstu digitālās atvērtības, intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;

Grozījums Nr.  33

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) veicināt globālu regulatīvo standartu izstrādi, lai nodrošinātu, ka Savienības uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir vienlīdzīgas iespējas konkurēt globālajās vērtības ķēdēs;

Grozījums Nr.  34

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – db punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) radīt vispiemērotākos apstākļus tādu jaunu un novatorisku tehnoloģiju izstrādei kā mākoņdatošana, perifērdatošana, kvantu datošana un augstas veiktspējas datošana un veicināt to ieviešanu Eiropas uzņēmumos, arī atbalstot to spējas tās pieņemt;

Grozījums Nr.  35

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) nodrošināt, ka demokrātiska dzīve, publiskie pakalpojumi un veselības un aprūpes pakalpojumi tiešsaistē ir pieejami ikvienam, jo īpaši neizdevīgākā stāvoklī esošām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, šajā nolūkā piedāvājot iekļaujošus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus atbilstoši augstiem drošības un privātuma standartiem;	(e) nodrošināt, ka demokrātiska dzīve, publiskie pakalpojumi un veselības un aprūpes pakalpojumi ir pieejami tiešsaistē, tie ir pieejami cenas ziņā un ir kvalitatīvi, un pieejami ikvienam, jo īpaši neizdevīgākā stāvoklī esošām grupām, tostarp personām ar invaliditāti un personām vecumā virs 74 gadiem, šajā nolūkā piedāvājot iekļaujošus, efektīvus, sadarbspējīgus un personalizētus pakalpojumus un rīkus atbilstoši augstiem drošības un privātuma standartiem; palielināt veselības aprūpes nozares efektivitāti, samazināt profilaktiski un medicīniski novēršamas mirstības rādītāju un palielināt paredzamo mūža ilgumu, izmantojot tālveselības un mobilās veselības aprūpes sistēmas, telemedicīnu un savienotu aprūpi;

Grozījums Nr.  36

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) nodrošināt, ka sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija tiek attīstīta Savienības lauku, attālos un kalnu apgabalos; veicināt vienreizējas iesniegšanas principa izmantošanu valsts pārvaldē, neskarot valstu tiesību aktus, digitālās sistēmas un datu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot efektīvus un viegli lietojamus sabiedriskos digitālos pakalpojumus;

Grozījums Nr.  37

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – eb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) nodrošināt, ka digitalizācija un jaunās tehnoloģijas, piemēram, AI, tiek pienācīgi izmantotas, lai pārvarētu šķēršļus vienotajam tirgum un nodrošinātu augstu patērētāju aizsardzības līmeni;

Grozījums Nr.  38

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) nodrošināt, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas kļūst ilgtspējīgākas, energoefektīvākas un resursefektīvākas un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību atbilstoši Eiropas zaļajam kursam;	(f) nodrošināt, ka digitālā infrastruktūra un tehnoloģijas kļūst ilgtspējīgas, energoefektīvas un resursefektīvas pēc noklusējuma un sekmē ilgtspējīgu, klimatneitrālu aprites ekonomiku un sabiedrības attīstību, lai sasniegtu Eiropas zaļo kursu un Savienības vidiskos mērķrādītājus un mērķus;

Grozījums Nr.  39

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) stiprināt, integrēt un vēl vairāk savienot izglītības, pētniecības un inovācijas ekosistēmas, lai atbilstu iekšējā tirgus vajadzībām un prasībām un izmantotu visus inovācijas avotus, atbalstītu jaunuzņēmumu izaugsmi, veicinātu uzņēmējdarbību un veicinātu dinamiska iekšējā tirgus izveidi arī pētniecības un inovācijas jomā; veicināt pētniecību un inovāciju, jo īpaši jomās, kas izmanto liela apjoma datus;

Grozījums Nr.  40

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) visā Savienībā sekmēt saskaņotus nosacījumus ieguldījumiem digitālajā pārveidē, cita starpā nostiprinot sinerģijas starp Savienības un valstu līdzekļu izmantošanu un izstrādājot paredzamu regulatīvo pieeju;	(g) sekmēt saskaņotus nosacījumus ieguldījumiem digitālajā pārveidē visā Savienībā, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU, un lauku apvidiem, cita starpā nostiprinot sinerģijas starp dažādām Savienības iniciatīvām un programmām, tostarp pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopuzņēmumiem, sinerģijas starp Savienības un valstu finansējumu, kā arī starp privāto un publisko finansējumu, vienlaikus veicinot ieguldījumus tādu iznākumu atbalstam, kas ir labvēlīgi sociālā un vides aspektā, un izstrādājot paredzamu regulatīvo pieeju, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi var piekļūt finansiālajai palīdzībai digitālās pārveides nolūkā;

Grozījums Nr.  41

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – h punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(h) nodrošināt, ka visi politikas virzieni un programmas, kas saistīti ar digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, tiek saskanīgi un koordinēti ņemti vērā, lai pilnā mērā veicinātu digitālo pārkārtošanos.	(h) nodrošināt, ka visi politikas virzieni un programmas, kas saistīti ar digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, tiek saskanīgi un koordinēti ņemti vērā, iesaistot arī pilsonisko sabiedrību, lai pilnā mērā veicinātu digitālo pārkārtošanos.

Grozījums Nr.  42

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) “salīdzinošā pārskatīšana” ir pārskatīšanas mehānisms, ar kuru 8. pantā noteiktās ikgadējās sadarbības kontekstā dalībvalstis var sniegt piezīmes par noteiktiem konkrēto dalībvalstu ierosinātās politikas, pasākumu un darbību aspektiem, jo īpaši par to piemērotību, lai sniegtu ieguldījumu kāda konkrēta 4. pantā izklāstītā digitālā mērķrādītāja sasniegšanā, un to var izmantot paraugprakses apmaiņai;	(4) “salīdzinošā pārskatīšana” ir pārskatīšanas mehānisms, ar kuru 8. pantā noteiktās ikgadējās sadarbības kontekstā dalībvalstis var sniegt piezīmes par noteiktiem konkrēto dalībvalstu ierosinātās politikas, pasākumu un darbību aspektiem, jo īpaši par to efektivitāti un piemērotību, lai sniegtu ieguldījumu kāda konkrēta 4. pantā izklāstītā digitālā mērķrādītāja sasniegšanā, un to var izmantot paraugprakses apmaiņai;

Grozījums Nr.  43

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) "pamatprasmes vai augstāka līmeņa prasmes" nozīmē, ka visiem 16–74 gadus veciem iedzīvotājiem ir digitālās "pamatprasmes" vai "augstāka līmeņa prasmes" katrā no šādām četrām jomām: informācija, saziņa, problēmu risināšana un satura radīšanas programmatūra.

Grozījums Nr.  44

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes;	(a) vismaz 80 % Savienības iedzīvotāju ir digitālās pamatprasmes vai augstāka līmeņa prasmes;

Grozījums Nr.  45

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts - b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodarbināti vismaz 20 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, nodrošinot vīriešu un sieviešu skaita konverģenci;	(b) nodarbināti vismaz 20 miljoni kvalificētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, veicinot sieviešu piekļuvi šai jomai un samazinot digitālo plaisu starp dzimumiem, kā arī sociālās vai ģeogrāfiskās atšķirības;

Grozījums Nr.  46

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) droša, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra:	(2) drošas, veiktspējīgas un ilgtspējīgas digitālās tehnoloģijas un infrastruktūra:

Grozījums Nr.  47

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts - a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) visas Eiropas mājsaimniecības pieslēgtas gigabitos mērāmam tīklam, un visās apdzīvotās vietās ir 5G pārklājums;	(a) visas Eiropas mājsaimniecības pieslēgtas gigabitos mērāmam tīklam, un visās apdzīvotās vietās ir 5G pārklājums, neatstājot novārtā attālos un lauku apgabalus;

Grozījums Nr.  48

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pavērt ceļu 6G pakalpojumu un tehnoloģiju attīstībai un veidot attiecīgās pētniecības un inovācijas spējas;

Grozījums Nr.  49

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts - da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) lai atbalstītu Savienības digitālo suverenitāti, līdz 2030. gadam Savienībā ir ieviesta konkurētspējīga un ilgtspējīga mākoņdatošanas infrastruktūra ar augstiem drošības un privātuma standartiem, kura atbilst Savienības datu aizsardzības noteikumiem;

Grozījums Nr.  50

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts - a punkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vismaz 75 % Savienības uzņēmumu izmanto:	(a) vismaz 75 % attiecīgo Savienības uzņēmumu izmanto:

Grozījums Nr.  51

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts - ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) publisko pakalpojumu digitalizācija:	(4) publisko pakalpojumu ilgtspējīga digitalizācija:

Grozījums Nr.  52

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) galvenie publiskie pakalpojumi Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pilnībā (100 %) pieejami tiešsaistē;	(a) galvenie publiskie pakalpojumi Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pilnībā (100 %) pieejami tiešsaistē ar augstiem drošības un privātuma standartiem;

Grozījums Nr.  53

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija uzrauga Savienības sasniegto progresu, ņemot vērā mērķus un digitālos mērķrādītājus, kas izklāstīti 2. un 4. pantā. Šajā nolūkā Komisija izmanto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) un šā lēmuma vajadzībām īstenošanas aktā nosaka katra digitālā mērķrādītāja galvenos snieguma rādītājus (KPI) atbilstoši 25. panta 2. punktam. .	(1) Komisija uzrauga Savienības sasniegto progresu, salīdzinot ar ikvienu no mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem, kas izklāstīti 2. un 4. pantā. Šajā nolūkā Komisija izmanto Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) un šā lēmuma vajadzībām — atbilstoši 25. panta 2. punktam un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām — īstenošanas aktā, kas tiek pieņemts līdz 2023. gada 31. jūlijam, nosaka rezultātus un uz ietekmi orientētus galvenos snieguma rādītājus (KPI) katram digitālajam mērķrādītājam. Šie KPI ietver vismaz šādus rādītājus:

Grozījums Nr.  54

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1) digitalizācijas ietekme uz iedzīvotāju lasītprasmi, sekmēm matemātikā un dabaszinātnēs un to iedzīvotāju īpatsvars, kuri — atkarībā no vecuma grupām — ir iesaistīti apmācībās, kuru mērķis ir uzlabot viņu digitālās prasmes, zināšanas par savām digitālajām tiesībām un regresa tiesībām, medijpratību, dezinformāciju un kontroli pār saviem personas datiem;

Grozījums Nr.  55

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2) tādu datu centru īpatsvars, kuros ir augsti ekodizaina standarti un tādas tehnoloģijas kā, piemēram, bezmaksas dzesēšana un bezmaksas dzesināšana vai optimizēta saražotā siltuma atkārtota izmantošana;

Grozījums Nr.  56

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3) to digitālo ierīču un infrastruktūras komponentu īpatsvars, kas aprites cikla beigās tiek savākti un reciklēti;

Grozījums Nr.  57

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4) dalībvalsts gada digitālā budžeta procentuālā daļa, kas paredzēta digitālo tehnoloģiju ilgtspējīgai piemērošanai un ilgtspējīgu tehnoloģiju inovācijai saskaņā ar Savienības vides mērķiem;

Grozījums Nr.  58

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5) tāda publiskā iepirkuma īpatsvars, kam ir noteikti obligāti ilgtspējas kritēriji un mērķrādītāji un kurā dod priekšroku atvērtā pirmkoda risinājumiem, un kas ietver sadarbspējīgus risinājumus;

Grozījums Nr.  59

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 6. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6) tādu iedzīvotāju īpatsvars, kuri sazinās, izmantojot sadarbspējīgas pilnīgas sarunas un reāllaika teksta tehnoloģijas kā galvenos elektronisko sakaru pakalpojumus;

Grozījums Nr.  60

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 7. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7) tādu uzņēmumu īpatsvars, kuri izmanto Eiropas mākoņdatošanas risinājumus, lai uzlabotu Eiropas digitālo suverenitāti;

Grozījums Nr.  61

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 8. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8) tādu relevantu uzņēmumu īpatsvars, kuri izmanto pieejamu un cenas ziņā pieejamu rīku digitālās izmantošanas vidiskajam novērtējumam saskaņā ar standartizētu Savienības līmeņa vairāku kritēriju darbmūža novērtēšanas metodiku;

Grozījums Nr.  62

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 9. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9) tādu pakalpojumu un produktu īpatsvars, kas pieejami ikvienam, tostarp personām ar invaliditāti;

Grozījums Nr.  63

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 10. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10) to iedzīvotāju īpatsvars, kuri regulāri izmanto tādus pakalpojumus kā tālveselība, telemedicīna, mobilā veselība un satīklotā aprūpe;

Grozījums Nr.  64

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 11. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11) PRO-SERV rādītājs;

Grozījums Nr.  65

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 12. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12) tādu sabiedrisko pakalpojumu īpatsvars, kuros tiek īstenots vienreizējas iesniegšanas princips;

Grozījums Nr.  66

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1. punkts – 13. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13) aplēstā digitalizācijas ietekme uz iedzīvotāju paredzamo mūža ilgumu un standartizēto profilaktiski un medicīniski novēršamas mirstības rādītāju;

Grozījums Nr.  67

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Līdz 2023. gada 31. jūnijam Komisija pieņem deleģēto aktu par to, kuros datumos, kādā formātā un kvalitātē dalībvalstis iesniedz datus saistībā ar šo lēmumu.

Grozījums Nr.  68

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai statistiku un datus, kas vajadzīgi digitālās pārkārtošanās un 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju sasniegšanas pakāpes iedarbīgai uzraudzībai. Tas ietver attiecīgu informāciju par radiofrekvenču spektra pieejamību un piekļuvi tam. Ja attiecīgā dalībvalstu statistika vēl nav pieejama, Komisija drīkst izmantot alternatīvu datu apkopošanas metodiku, piemēram, pētījumus vai datu tiešu apkopošanu no dalībvalstīm, apspriežoties ar tām. Alternatīvās datu apkopošanas metodikas izmantošana nedrīkst ietekmēt Komisijas Lēmumā 2012/504/ES47 noteiktos Eurostat uzdevumus.	(2) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai statistiku un datus, kas vajadzīgi digitālās pārkārtošanās un 4. pantā izklāstīto digitālo mērķrādītāju, un 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanas pakāpes iedarbīgai uzraudzībai. Tas ietver attiecīgu informāciju par radiofrekvenču spektra pieejamību un piekļuvi tam. Ja attiecīgā dalībvalstu statistika vēl nav pieejama, Komisija drīkst izmantot alternatīvu datu apkopošanas metodiku, piemēram, pētījumus vai datu tiešu apkopošanu no dalībvalstīm, apspriežoties ar tām. Alternatīvās datu apkopošanas metodikas izmantošana nedrīkst ietekmēt Komisijas Lēmumā 2012/504/ES47 noteiktos Eurostat uzdevumus.
__________________	__________________
47 Komisijas Lēmums 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat, OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.	47 Komisijas Lēmums 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat, OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.

Grozījums Nr.  69

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija definē Savienības līmeņa prognozētās trajektorijas katra digitālā mērķrādītāja sasniegšanai, kas būtu uzraudzības un valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu pamats. Ņemot vērā tehnoloģiju, ekonomikas un sociālo attīstību, Komisija pēc vajadzības atjaunina vienu vai vairākas šīs prognozētās trajektorijas.	(3) Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm Komisija definē Savienības līmeņa prognozētās trajektorijas katra digitālā mērķrādītāja sasniegšanai, kas būtu uzraudzības un valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu pamats. Ņemot vērā tehnoloģiju, ekonomikas un sociālo attīstību, Komisija pēc vajadzības attiecīgi atjaunina šīs prognozētās trajektorijas.

Grozījums Nr.  70

 

Lēmuma priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga [ierakstīt svinīgās deklarācijas nosaukumu] norādīto principu īstenošanas progresa iedarbīgai uzraudzībai.	(4) Dalībvalstis laikus sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga [ierakstīt svinīgās deklarācijas nosaukumu] apstiprināto digitālo principu īstenošanas progresa iedarbīgai uzraudzībai.

Grozījums Nr.  71

 

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē. Šis ziņojums ir visaptverošs Komisijas ziņojums par Savienības digitālajā pārveidē panākto progresu, un tajā iekļauj Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI).	(1) Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par stāvokli digitālajā desmitgadē. Šis ziņojums ir visaptverošs Komisijas ziņojums par Savienības digitālajā pārveidē panākto progresu, un tajā iekļauj Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu (DESI) un katra digitālā mērķrādītāja KPI saskaņā ar šā lēmuma 5. panta 1. punktu. Pirmo ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  72

 

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija iekļauj Savienības digitālās pārkārtošanās progresa novērtējumu, ņemot vērā 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, kā arī informāciju par atbilstību 2. pantā norādītajiem vispārējiem mērķiem un [ierakstīt svinīgās deklarācijas nosaukumu] principiem. Panāktā progresa novērtējumam jo īpaši jābalstās uz DESI iekļauto analīzi un galvenajiem snieguma rādītājiem salīdzinājumā ar Savienības līmeni, kā arī attiecīgā gadījumā uz valstu prognozētajām trajektorijām un daudzvalstu projektu izveidi un saistībā ar tiem panākto progresu.	(2) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija iekļauj Savienības digitālās pārkārtošanās progresa novērtējumu, ņemot vērā 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, kā arī atbilstību 2. pantā norādītajiem vispārējiem mērķiem un [ierakstīt svinīgās deklarācijas nosaukumu] apstiprinātajiem digitālajiem principiem. Panāktā progresa novērtējumam jo īpaši jābalstās uz DESI iekļauto analīzi un galvenajiem snieguma rādītājiem salīdzinājumā ar Savienības līmeni, kā arī attiecīgā gadījumā uz valstu prognozētajām trajektorijām un daudzvalstu projektu izveidi un saistībā ar tiem panākto progresu.

Grozījums Nr.  73

 

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija var ieteikt politiku, pasākumus vai darbības, ko dalībvalstīm veikt jomās, kur progress nav pietiekams, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, vai kur konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā ieteicamajā politikā, pasākumos un darbībās jo īpaši var apskatīt:	(3) Ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē Komisija var ieteikt politiku, pasākumus vai darbības, ko dalībvalstīm veikt jomās, kur progress nav pietiekams, lai sasniegtu 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, kur nav ievēroti 2. pantā izklāstītie mērķi vai kur konstatētas būtiskas nepilnības, grūtības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā ieteicamajā politikā, pasākumos un darbībās jo īpaši apskata:

Grozījums Nr.  74

 

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Ziņojumā var arī novērtēt vajadzību pēc papildu politikas, pasākumiem vai darbībām, kas varētu būt nepieciešami Savienības līmenī.	(6) Ziņojumā arī novērtē vajadzību pēc papildu politikas, pasākumiem vai darbībām, kas varētu būt nepieciešami Savienības līmenī.

Grozījums Nr.  75

 

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Iepriekšējā punkta a) apakšpunktā minētajai politikai, pasākumiem un darbībām jāsaistās ar to šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, uz kuriem valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu vai šo ceļvežu korekciju iesniegšanas datumā attiecas viens vai vairāki šādi aspekti:	(3) Iepriekšējā punkta a) apakšpunktā minētajai politikai, pasākumiem un darbībām jāsaistās ar to šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, uz kuriem valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu vai šo ceļvežu korekciju iesniegšanas datumā attiecas visi šie aspekti:

Grozījums Nr.  76

 

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Dalībvalstis sniedz vispārēju pārskatu par ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai sekmētu mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, kā norādītos to valsts digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos, kā arī vispārēju aprakstu par šo ieguldījumu avotiem, tostarp attiecīgā gadījumā par Savienības programmu un instrumentu plānoto izmantošanu. Valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži var ietvert daudzvalstu projektu priekšlikumus.	(4) Dalībvalstis sniedz vispārēju pārskatu par ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai sekmētu mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, kā norādīts to valsts digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos, kā arī vispārēju aprakstu par šo ieguldījumu avotiem, tostarp attiecīgā gadījumā par Savienības programmu un instrumentu plānoto izmantošanu. Valstu digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži ietver daudzvalstu projektu priekšlikumus, lai sekmētu pārrobežu sadarbību.

Grozījums Nr.  77

 

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā. Valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijas veic saskaņā ar ieteicamo politiku, pasākumiem un darbībām atbilstoši 6. panta 3. punktam un ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu.	(5) Dalībvalstis nodrošina, ka to valsts digitālās desmitgades stratēģiskajos ceļvežos ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā, un ka tie tiek iekļauti nākamā Eiropas pusgada ciklā. Valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijas veic saskaņā ar ieteicamo politiku, pasākumiem un darbībām atbilstoši 6. panta 3. punktam un ieteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar 9. pantu.

Grozījums Nr.  78

 

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Komisija sniedz norādījumus un atbalstu dalībvalstīm to valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu sagatavošanā, cita starpā saistībā ar to, kā valsts līmenī, ja tas iespējams, noteikt pienācīgas prognozētās trajektorijas, kas var iedarbīgi sekmēt Savienības līmeņa prognozēto trajektoriju sasniegšanu.	(6) Komisija sniedz analīzi par paraugpraksi, tendencēm Savienībā un ārpus tās, norādījumus un atbalstu dalībvalstīm to valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu sagatavošanā, cita starpā saistībā ar to, kā valsts līmenī, ja tas iespējams, noteikt pienācīgas prognozētās trajektorijas, kas var iedarbīgi sekmēt Savienības līmeņa prognozēto trajektoriju sasniegšanu.

Grozījums Nr.  79

 

Lēmuma priekšlikums

7. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Komisija bez liekas kavēšanās dara publiski pieejamus Komisijas vietnē visus dokumentus, kas sagatavoti saskaņā ar 7. pantu.

Grozījums Nr.  80

 

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kur panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu vienu vai vairākus 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, vai kur konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā analīzē jo īpaši ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo spēju dot ieguldījumu dažu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā un risku, ka dažu šo mērķrādītāju sasniegšanas aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt citu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.	(1) Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kur panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu vienu vai vairākus 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, kur nav ievēroti 2. pantā izklāstītie mērķi vai kur konstatētas būtiskas nepilnības, grūtības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem.

Grozījums Nr.  81

 

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Komisija un dalībvalstis saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valstu tiesību aktiem izveido samērīgus instrumentus un mehānismus, lai pievērstos algoritmu mainīgajam raksturam, kur šāda algoritma iznākums rada Savienības vai valsts tiesību akta pārkāpumus, un nodrošinātu pienācīgu, atbilstīgu un nepārtrauktu regulatīvo pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  82

 

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Piecu mēnešu laikā pēc ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē publicēšanas attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai savu valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijas, kas ietver plānoto politiku, pasākumus un darbības, attiecīgā gadījumā iekļaujot daudzvalstu projektu priekšlikumus, lai sekmētu progresu jomās, kas saistītas ar 4. pantā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem, un sasniegtu 2. pantā norādītos mērķus. Ja dalībvalsts uzskata, ka nav jāveic nekādas darbības un ka tās digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis nav jāatjaunina, tā savus iemeslus norāda rakstveidā.	(3) Piecu mēnešu laikā pēc ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē publicēšanas attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai savu valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijas, kas ietver plānoto politiku, pasākumus un darbības, attiecīgā gadījumā iekļaujot daudzvalstu projektu priekšlikumus, lai sekmētu progresu jomās, kas saistītas ar 4. pantā izklāstītajiem digitālajiem mērķrādītājiem, un sasniegtu 2. pantā norādītos mērķus.

Grozījums Nr.  83

 

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Ja dalībvalsts uzskata, ka nav jāveic nekādas darbības un ka tās digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis nav jāatjaunina, tā savus apsvērumus rakstveidā norāda Komisijai un dara publiski pieejamus.

Grozījums Nr.  84

 

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Jebkurā ikgadējās sadarbības brīdī Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis ir tiesīgas uzņemties kopīgas saistības, apspriesties ar citām dalībvalstīm par politiku, pasākumiem vai darbībām vai izveidot daudzvalstu projektus, kā noteikts 12. pantā. Komisija vai dalībvalsts, kas ierosinājusi politiku, pasākumu vai darbību, var arī pieprasīt salīdzinošās pārskatīšanas procesa uzsākšanu par noteiktiem attiecīgās politikas, pasākuma vai darbības aspektiem un jo īpaši par tās/tā piemērotību noteikta digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai. Salīdzinošās pārskatīšanas procesa iznākumu var iekļaut nākamajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.	(4) Jebkurā ikgadējās sadarbības brīdī Komisija un viena vai vairākas dalībvalstis ir tiesīgas uzņemties kopīgas saistības, apspriesties ar citām dalībvalstīm par politiku, pasākumiem vai darbībām vai izveidot daudzvalstu projektus, kā noteikts 12. pantā. Komisija vai dalībvalsts, kas ierosinājusi politiku, pasākumu vai darbību, var arī pieprasīt salīdzinošās pārskatīšanas procesa uzsākšanu par noteiktiem attiecīgās politikas, pasākuma vai darbības aspektiem un jo īpaši par tās/tā piemērotību noteikta digitālā mērķrādītāja sasniegšanas sekmēšanai. Salīdzinošās pārskatīšanas procesa iznākumu iekļauj nākamajā ziņojumā par stāvokli digitālajā desmitgadē.

Grozījums Nr.  85

 

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Turklāt, ja Komisija secina, ka valsts pasākumi ir nepietiekami un apdraud šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu, tā var ierosināt attiecīgus pasākumus un izmantot savas Līgumos noteiktās pilnvaras, lai panāktu šo mērķu un mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu.	(4) Turklāt, ja Komisija secina, ka valsts pasākumi ir nepietiekami un apdraud šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu, tā ierosina attiecīgus pasākumus un izmanto savas Līgumos noteiktās pilnvaras, lai panāktu šo mērķu un mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  86

 

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Ja dalībvalsts vairāku gadu laikā nepārtraukti novirzās no valsts prognozētās trajektorijas vai neplāno pieņemt korektīvus pasākumus, pamatojoties uz iepriekšēju Komisijas ieteikumu, Komisija drīkst uzsākt mērķtiecīgu dialogu ar attiecīgo dalībvalsti; Komisija par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.	(5) Ja dalībvalsts vairāku gadu laikā nepārtraukti novirzās no valsts prognozētās trajektorijas vai neplāno pieņemt korektīvus pasākumus, pamatojoties uz iepriekšēju Komisijas ieteikumu, Komisija uzsāk mērķtiecīgu dialogu ar attiecīgo dalībvalsti; Komisija par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Grozījums Nr.  87

 

Lēmuma priekšlikums

10. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Attiecīgās dalībvalstis vai Komisija var pieprasīt uzsākt salīdzinošo pārskatīšanu šajā lēmumā noteikto pienākumu un uzdevumu izpildei.

Grozījums Nr.  88

 

Lēmuma priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija cieši sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, lai apkopotu informāciju, un izstrādā ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā.	(1) Komisija pārredzamā veidā cieši sadarbojas ar Savienības un starptautiskām privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai apkopotu informāciju, un izstrādā ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā.

Grozījums Nr.  89

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Daudzvalstu projektu vispārējais mērķis ir sekmēt digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.	(1) Daudzvalstu projektu vispārējais mērķis ir sekmēt digitālo mērķrādītāju sasniegšanu, vienlaikus nodrošinot 2. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu.

Grozījums Nr.  90

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, digitālo izstrādājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai un labklājībai, iedzīvotāju drošībai un drošumam;	(b) nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, digitālo izstrādājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai un labklājībai, ekonomiskajai labbūtībai, izaugsmei, iedzīvotāju drošībai un drošumam;

Grozījums Nr.  91

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) stiprināt digitālā vienotā tirgus darbību un tā konkurētspēju, atvieglojot pārrobežu darbības un likvidējot nepamatotus šķēršļus tirdzniecībai;

Grozījums Nr.  92

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(eb) veicināt izglītības un profesionālās pieejas, lai attīstītu digitālās prasmes, kas vajadzīgas, lai iegūtu kvalitatīvākas darbvietas un atalgotu karjeru, un veicinātu meiteņu un sieviešu lielāku līdzdalību digitālajā jomā;

Grozījums Nr.  93

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ikviens daudzvalstu projekts pēc tā izveides publicē savus konkrētos mērķus, tostarp izmērāmus rādītājus.

Grozījums Nr.  94

 

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Komisija var pieņemt ieteikumu izveidot daudzvalstu projektu vai uzaicināt dalībvalsti piedalīties daudzvalstu projektā, kas atbilst 1.–3. punkta prasībām, ņemot vērā valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu īstenošanā panākto progresu un Komisijas ieteikto darbību īstenošanu. Komisija un dalībvalstis var arī kopīgi uzņemties saistības izveidot daudzvalstu projektu vai pievienoties daudzvalstu projektam.	(5) Komisija var pieņemt ieteikumu izveidot daudzvalstu projektu vai uzaicināt dalībvalsti piedalīties daudzvalstu projektā, kas atbilst 1.–3. punkta prasībām, ņemot vērā valstu digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu un mērķu īstenošanā panākto progresu, kā arī Komisijas ieteikto darbību īstenošanu. Komisija un dalībvalstis var arī kopīgi uzņemties saistības izveidot daudzvalstu projektu vai pievienoties daudzvalstu projektam.

Grozījums Nr.  95

 

Lēmuma priekšlikums

13. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kopuzņēmumi;	(a) kopuzņēmumi, jo īpaši KU “Viedie tīkli un pakalpojumi”, KU “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” un Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums;

Grozījums Nr.  96

 

Lēmuma priekšlikums

13. pants – 4. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) jebkāds cits atbilstīgs īstenošanas mehānisms.	(g) jebkāds cits atbilstīgs īstenošanas mehānisms, apspriežoties ar Komisiju saskaņā ar 14. pantu.

Grozījums Nr.  97

 

Lēmuma priekšlikums

14. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Komisija pēc savas iniciatīvas drīkst arī rosināt iesaistītajām dalībvalstīm koordinēt daudzvalstu projektu atbilstoši 2. un 3. punktā aprakstītajām darbībām.

Grozījums Nr.  98

 

Lēmuma priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lēmumu par EDIC izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.	(5) Lēmumu par EDIC izveidi publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija savlaicīgi publicē un atjaunina EDIC reģistru.

Grozījums Nr.  99

Lēmuma priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Komisija piedalās dalībnieku kopsapulces apspriedēs bez balsstiesībām. Tomēr, ja no centralizēti pārvaldītas Savienības programmas veic iemaksas daudzvalstu projektā, Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz kopsapulces lēmumiem.	(2) Komisija piedalās dalībnieku kopsapulces apspriedēs bez balsstiesībām. Tomēr, ja no centralizēti pārvaldītas Savienības programmas veic iemaksas daudzvalstu projektā, Komisijai ir veto tiesības attiecībā uz kopsapulces lēmumiem. Kopsapulces lēmumus, tostarp balsojumu rezultātus un to, kā katrs konkrētais dalībnieks lēmis balsojumā, dara publiski pieejamus 15 dienu laikā pēc to pieņemšanas.

Grozījums Nr.  100

Lēmuma priekšlikums

19. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) infrastruktūras, intelektuālā īpašuma un attiecīgā gadījumā citu aktīvu īpašumtiesību noteikumi.	(f) infrastruktūras, intelektuālā īpašuma, peļņas un attiecīgā gadījumā citu aktīvu īpašumtiesību noteikumi.

Grozījums Nr.  101

 

Lēmuma priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) Eiropas digitālās inovācijas centri;	(i) Eiropas digitālās pētniecības un inovācijas centri;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam izveide
Atsauces	COM(2021)0574 – C9-0359/2021 – 2021/0293(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 18.10.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 18.10.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Ivars Ijabs 16.11.2021
Izskatīšana komitejā	7.2.2022	28.3.2022
Pieņemšanas datums	20.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 9
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alex Agius Saliba, Andrus Ansip, Brando Benifei, Adam Bielan, Hynek Blaško, Biljana Borzan, Markus Buchheit, Andrea Caroppo, Anna Cavazzini, Dita Charanzová, Deirdre Clune, David Cormand, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Svenja Hahn, Krzysztof Hetman, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Arba Kokalari, Marcel Kolaja, Kateřina Konečná, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Morten Løkkegaard, Adriana Maldonado López, Antonius Manders, Beata Mazurek, Leszek Miller, Anne-Sophie Pelletier, René Repasi, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Róża Thun und Hohenstein, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann, Marco Zullo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marco Campomenosi, Maria da Graça Carvalho, Geoffroy Didier, Edina Tóth, Kosma Złotowski

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36	+
NI	Edina Tóth
PPE	Andrea Caroppo, Maria da Graça Carvalho, Deirdre Clune, Geoffroy Didier, Krzysztof Hetman, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Antonius Manders, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Ivan Štefanec, Marion Walsmann
Renew	Andrus Ansip, Dita Charanzová, Sandro Gozi, Svenja Hahn, Morten Løkkegaard, Róża Thun und Hohenstein, Marco Zullo
S&D	Alex Agius Saliba, Brando Benifei, Biljana Borzan, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Adriana Maldonado López, Leszek Miller, René Repasi, Christel Schaldemose
The Left	Kateřina Konečná, Anne-Sophie Pelletier
Verts/ALE	Anna Cavazzini, David Cormand, Alexandra Geese, Marcel Kolaja, Kim Van Sparrentak

 

0	-

 

9	0
ECR	Adam Bielan, Eugen Jurzyca, Beata Mazurek, Kosma Złotowski
ID	Hynek Blaško, Markus Buchheit, Marco Campomenosi, Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (28.4.2022)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam

(COM(2021)0574 – C9‑0359/2021 – 2021/0293(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Sabine Verheyen

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

 2021. gada 15. septembrī Eiropas Komisija publicēja tiesību akta priekšlikumu par programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam izvedi, ar kuru tiek ieviests pārvaldības satvars Savienības digitālo mērķu sasniegšanai līdz 2030. gadam. Šis priekšlikums aptver četras galvenās jomas: (1) digitālās prasmes, (2) digitālā infrastruktūra, (3) uzņēmumu digitalizācija un (4) sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē priekšlikumu kopumā, tomēr vēlas ierosināt vairākus grozījumus ar mērķi precizēt dažus noteikumus saistībā ar digitālajām prasmēm.

Atzinuma sagatavotāja konkrētāk uzsver, ka izglītībai un apmācībai ir īpaši svarīga nozīme digitālajā pārveidē un digitālo prasmju veidošanā iedzīvotājiem. Šajā sakarā viņa ierosina grozījumus, kuru mērķis ir precizēt pamata digitālo prasmju un padziļinātu digitālo prasmju definīcijas atbilstoši Digitālās izglītības rīcības plānam un UNESCO definīcijām. Turklāt atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ierosinātajiem digitālo prasmju mērķiem būtu jāpaliek spēkā, taču jānosaka starpposma mērķi 2025. gadam un jākoncentrējas uz pedagogu digitālajām prasmēm.

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja stingri uzsver nepieciešamību veidot sinerģiju ar esošajām programmām un iniciatīvām pētniecības un izglītības jomā, nepieciešamību atbalstīt skolu gigabitu pieslēgumu un skolu savienojamību (piemēram, attiecībā uz piekļuvi internetam un digitālo aprīkojumu) un nepieciešamību nodrošināt, ka daudzvalstu projektiem ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība.

GROZĪJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Lēmuma priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Kā norādīts Komisijas 2022. gada 26. janvāra paziņojumā par Eiropas digitālās desmitgades digitālo tiesību un principu deklarāciju, digitālajai desmitgadei galvenokārt būtu jākalpo cilvēkiem un jānodrošina, ka viņu pamattiesības un pamatbrīvības vienlīdz tiek nodrošinātas gan bezsaistē, gan tiešsaistē. Lai īstenotu šīs tiesības, ir būtiski aizsargāt un veicināt brīvus un plurālistiskus medijus un piekļuvi precīzai informācijai tiešsaistē. Šajā sakarā Komisijai un dalībvalstīm būtu jāgarantē, ka digitālās pārveides pamatā Savienībā ir minētās tiesības un principi, arī nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Komisijai un dalībvalstīm būtu arī jāatturas no tādu tiesību aktu vai citu pasākumu īstenošanas, kas ir pretrunā minētajām tiesībām vai rada cilvēku lielāku nevienlīdzību un diskrimināciju.

Grozījums Nr.  2

 

Lēmuma priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides ātrumu, būtu jānosaka digitālie mērķrādītāji. Šie mērķrādītāji būtu jāsasaista ar noteiktām jomām, kur kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu — tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskas jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.	(6) Lai sekotu Savienības trajektorijai attiecībā uz digitālās pārveides ātrumu, katrai dalībvalstij un katrā dalībvalstī būtu jānosaka skaidri, precīzi definēti digitālie mērķrādītāji, ņemot vērā katras dalībvalsts sākotnējo situāciju. Nosakot šos mērķrādītājus, būtu jāievēro uz cilvēku vērsta pieeja, tiem vajadzētu būt iekļaujošiem un tie jāsasaista ar noteiktām jomām, kur kopā būtu jāpanāk progress Savienībā. Mērķrādītāji atbilst četriem galvenajiem virzieniem, kas norādīti Paziņojumā par digitālo kompasu — tie ir noteikti kā Savienības digitālās pārveides būtiskas jomas: digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, uzņēmumu digitalizācija un sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija.

Grozījums Nr.  3

 

Lēmuma priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Izglītībai, jo īpaši digitālajai izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai, ir izšķiroši svarīga nozīme digitālajā pārveidē un digitālo prasmju veidošanā iedzīvotājiem. Šajā sakarā būtu jāizstrādā daudzvalstu projekti, kas būtu līdzīgi Eiropas tiešsaistes universitāšu platformai vai Erasmus+ skolotāju akadēmijai.

Grozījums Nr.  4

 

Lēmuma priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Pamata un padziļinātas digitālās prasmes ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu Savienības sabiedrības kolektīvo noturību. Digitāli spējīgi iedzīvotāji spēs izmantot digitālās desmitgades iespējas. Turklāt digitālajai apmācībai un izglītībai būtu jāatbalsta darbaspēks, un tajā cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu kvalitatīvu amatu un veidotu gandarījumu sniedzošu karjeru daudz biežāk nekā pašlaik, panākot sieviešu un vīriešu skaita konverģenci. Turklāt ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt plašus datus ir būtisks virzītājspēks digitalizācijas sniegto ieguvumu izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Eiropas līderībai digitālajā jomā. Ir nepieciešama izcila un droša savienojamība visiem un visur Eiropā, tostarp lauku un attālos apvidos40. Sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Visām personām, kam šāda jauda ir nepieciešama vai kas tādu vēlas, līdz 2030. gadam ar pienācīgiem nosacījumiem būtu jāsaņem pieeja tīkliem ar gigabitu ātrumu. Turklāt paredzams, ka mikroprocesori, kas jau šobrīd atrodas vairuma galveno, stratēģisko vērtību ķēžu sākumā, kļūs vēl pieprasītāki nākotnē, jo īpaši visnovatoriskākie mikroprocesori. Tie uzskatīts, ka klimatneitrāls, ļoti drošs perifērijas mezgls, kas garantē piekļuvi datu pakalpojumiem ar mazu latentumu neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas, un kvantu jauda arī būs nozīmīgs virzītājspēks.	(7) Pamata un padziļinātas digitālās prasmes ir ļoti svarīgas, lai pastiprinātu Savienības sabiedrības kolektīvo noturību un iekļautību. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt vienotu digitālo prasmju definīciju un standartizēt novērtēšanu Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz šajā lēmumā noteiktos mērķus. Pamata digitālās prasmes tiek plaši uzskatītas par digitālā laikmeta būtisku prasmju sastāvdaļu, līdzīgi kā lasītprasme, rakstītprasme un rēķinātprasme. Kā apliecināja koronavīrusa krīze, digitāli spējīgi iedzīvotāji spēs izmantot digitālās desmitgades iespējas. Šā mērķa sasniegšanai īpaša uzmanība būtu jāpievērš izglītībai, lai nodrošinātu, ka pedagogi un visa izglītības kopiena ir pienācīgi apmācīti un aprīkoti nolūkā efektīvi izmantot tehnoloģijas mācīšanā un mācīt digitālās tehnoloģijas. Visiem pedagogiem būtu jānosaka konkrēts un vērienīgs mērķis attiecībā uz digitālajām prasmēm kā pamatkompetenci, un mācību programmās būtu lietderīgi iekļaut digitālo pilsoniskuma izglītību, kiberhigiēnu, datu aizsardzību, mediju un informācijas lietotprasmi. Uzsvars būtu jāliek arī uz mūžizglītību kā visaptverošu instrumentu, ar ko apmierināt visu iedzīvotāju vajadzības pēc digitālajām prasmēm. Turklāt digitālā apmācība un izglītība, kā arī ar STEAM saistītā izglītība palīdzēs veidot dzimumu ziņā līdzsvarotāku un daudzveidīgāku darbaspēku, jo šādas izglītības ietvaros cilvēki var apgūt specializētas digitālās prasmes, kas nepieciešamas, lai iegūtu kvalitatīvu darbu un veidotu gandarījumu sniedzošu karjeru daudz biežāk nekā pašlaik un tādējādi varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Turklāt ilgtspējīga digitālā infrastruktūra savienojamībai, mikroelektronika un spēja apstrādāt plašus datus ir būtisks virzītājspēks digitalizācijas sniegto ieguvumu izmantošanai, turpmākai tehnoloģiju attīstībai un Eiropas līderībai digitālajā jomā. Ir nepieciešama uzticama, ātra un droša savienojamība visiem un visur Eiropā, tostarp lauku un attālos apvidos40, un tā ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu piekļuvi izglītībai, kas ir viena no pamattiesībām. Sabiedrības vajadzības pēc augšupielādes un lejupielādes joslas platuma pastāvīgi pieaug. Visām personām, kam šāda jauda ir nepieciešama vai kas tādu vēlas, līdz 2030. gadam ar pienācīgiem un cenas ziņā pieejamiem nosacījumiem būtu jāsaņem pieeja tīkliem ar gigabitu ātrumu. Turklāt paredzams, ka mikroprocesori, kas jau šobrīd atrodas vairuma galveno, stratēģisko vērtību ķēžu sākumā, kļūs vēl pieprasītāki nākotnē, jo īpaši visnovatoriskākie mikroprocesori. Tie uzskatīts, ka klimatneitrāls, ļoti drošs perifērijas mezgls, kas garantē piekļuvi datu pakalpojumiem ar mazu latentumu neatkarīgi no uzņēmumu atrašanās vietas, un kvantu jauda arī būs nozīmīgs virzītājspēks.
__________________	__________________
40 Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem, COM(2021) 345 final.	40 Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem, COM(2021) 345 final.

Grozījums Nr.  5

 

Lēmuma priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Pamatprasmes un digitālās prasmes ir būtiskas izglītībai, darbam un aktīvai līdzdalībai sabiedrībā, un tas ir svarīgi jau no agrīna vecuma. Radot vidi šajā lēmumā izklāstīto digitālo mērķu veicināšanai vienlaikus Savienības un valstu līmenī, var panākt lielāku sinerģiju un resursu labāku izmantošanu, jo īpaši ar esošajām Savienības programmām, politikas virzieniem un iniciatīvām pētniecības un izglītības jomā, kurām ir līdzīgi mērķi digitālo prasmju ziņā, piemēram, ar programmu “Erasmus+”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/8171a, Eiropas izglītības telpu, kas jāizveido līdz 2025. gadam, Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam, kas izveidots ar Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu, Eiropas Prasmju programmu, kas izveidota ar Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumu, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, kas izveidots ar Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu, un Padomes 2018. gada 26. novembra ieteikumu par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu, kurā sniegti ieteikumi ar mērķi vēlākais līdz 2025. gadam panākt automātisku savstarpēju atzīšanu. Turklāt dažu programmu, politikas virzienu un iniciatīvu mērķi un saistības būtu jāsapludina un jāizmanto kā starpposma mērķrādītāji virzībā uz mērķu sasniegšanu digitālo prasmju jomā, piemēram, mērķu, kas noteikti Eiropas Prasmju programmā un Digitālās izglītības rīcības plānā, proti, līdz 2025. gadam nodrošināt, ka 70 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir pamata digitālās prasmes, un panākt, lai skolas tiktu veidotas kā tīklam pilnībā pieslēgtas vietas. Šāda pieeja nodrošinātu, ka visi Savienības līdzekļi tiek efektīvi izmantoti nolūkā visiem nodrošināt digitālās prasmes.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  6

 

Lēmuma priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Papildus virzītājspēkiem visas iepriekš minētās tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz FAIR datu apmaiņu datu ekonomikā. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu jeb digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek.	(8) Papildus virzītājspēkiem visi iepriekš minētie digitālie mērķi un tehnoloģijas būs jaunu izstrādājumu, jaunu ražošanas procesu un jaunu uzņēmējdarbības modeļu pamatā, balstoties uz saskaņā ar FAIR principu veiktu datu apmaiņu datu ekonomikā atbilstoši konkurences noteikumiem. Uzņēmumu pārveide būs atkarīga no to spējas ātri un plaši ieviest jaunas ciparsignālu jeb digitālās tehnoloģijas, arī rūpniecības un pakalpojumu ekosistēmās, kas pašlaik atpaliek, vienlaikus izvairoties no atkarības no svarīgākajām tehnoloģijām un iespējamiem tehnoloģiskās iesīkstes efektiem.

Grozījums Nr.  7

 

Lēmuma priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Lai spētu pielāgoties arvien digitalizētākā darba tirgus mainīgajām vajadzībām un realitātei, cilvēkiem ir vajadzīga pārkvalifikācija un prasmju pilnveide. Attiecīgā gadījumā darba devējiem būtu jānodrošina darbiniekiem digitālā apmācība un digitālais aprīkojums, īpašu uzmanību pievēršot personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām.

Grozījums Nr.  8

 

Lēmuma priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi arī būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, un tāpēc tiem kā attiecīgajā klasē labākajai digitālajai videi vajadzētu būt pilnībā pieejamiem ikvienam, lai nodrošinātu viegli lietojamus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus ar augstiem drošības un privātuma standartiem.	(9) Demokrātiskā dzīve un publiskie pakalpojumi, toskait kultūras iestādes, arī būs ļoti lielā mērā atkarīgi no digitālajām tehnoloģijām, un tāpēc tiem kā attiecīgajā klasē labākajai digitālajai videi vajadzētu būt pilnībā pieejamiem ikvienam, lai nodrošinātu viegli lietojamus, cenas ziņā pieejamus, piekļūstamus, efektīvus un personalizētus digitālos pakalpojumus un mācību rīkus ar augstu drošības līmeni un balstītus uz integrētā privātuma standartiem. Politikas programmai būtu jārada uz cilvēku orientēta digitālā vide, kas pieejama visiem un ļauj visiem iedzīvotājiem, patērētājiem un mazajiem uzņēmējiem kļūt par aktīviem, radošiem un kritiski domājošiem dalībniekiem ar pietiekamām zināšanām, prasmēm un izpratni, lai pieņemtu apzinātus lēmumus par digitālo tehnoloģiju izmantošanu un iespējām.

Grozījums Nr.  9

Lēmuma priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Šim mehānismam būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, lai konstatētu nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver ziņošanas mehānisms, cita starpā par progresu virzībā uz 2030. gada ieceri un attiecīgo digitālo mērķrādītāju īstenošanu, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido Komisijas un dalībvalstu sadarbības sistēma, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.	(12) Šim mehānismam būtu jāietver uzlabota uzraudzības sistēma, lai konstatētu nepilnības Savienības stratēģiskajās digitālajās spējās. Tam arī būtu jāietver ziņošanas mehānisms, cita starpā par progresu virzībā uz 2030. gada ieceri un attiecīgo digitālo mērķrādītāju īstenošanu, kā arī par vispārējāku atbilstību šajā lēmumā izklāstītajiem mērķiem. Ar to būtu jāizveido Komisijas un dalībvalstu sadarbības sistēma, lai noteiktu risinājumus trūkumu novēršanai un ierosinātu mērķtiecīgas un realizējamas darbības efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanai.

Grozījums Nr.  10

Lēmuma priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Komisijai jo īpaši būtu jāziņo par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp nepietiekamus ieguldījumus digitālajās spējās un informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās suverenitātes palielināšanai. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veiktās darbības.	(15) Komisijai jo īpaši būtu jāziņo par digitālo mērķrādītāju sasniegšanā panākto progresu, sīki izklāstot Savienības progresa pakāpi saistībā ar prognozēto katra mērķrādītāja trajektoriju, katra mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgo centienu novērtējumu, tostarp nepietiekamus ieguldījumus digitālajās spējās un informētības uzlabošanā par darbībām, kuras vajadzīgas digitālās sagatavotības un suverenitātes palielināšanai. Ziņojumā būtu arī jāiekļauj attiecīgo regulatīvo priekšlikumu īstenošanas novērtējums, kā arī Savienības un dalībvalstu līmenī veiktās darbības.

 

Grozījums Nr.  11

 

Lēmuma priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Lai nodrošinātu, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir efektīva un rezultatīva, dalībvalstīm vajadzētu iesniegt Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam (“valsts digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži”), rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valsts līmenī, valsts trajektorijas, kurās apraksta visus pieņemtos, plānotos un īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu šā lēmuma mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Savienības līmenī. Šiem valstu digitālās desmitgades stratēģiskajiem ceļvežiem būtu jākļūst par nozīmīgu rīku, lai koordinētu dalībvalstu politiku un tirgum nodrošinātu prognozējamību. Dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas gan Savienības, gan valsts līmenī un panākt atbilstību tām. Sadarbības gada cikla laikā dalībvalstis varētu nākt klajā ar savu valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijām, lai ņemtu vērā digitālās pārkārtošanās attīstību Savienības un valsts līmenī un jo īpaši lai reaģētu uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām.	(20) Lai nodrošinātu, ka Komisijas un dalībvalstu sadarbība ir efektīva un rezultatīva, dalībvalstīm vajadzētu iesniegt Komisijai valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam (“valsts digitālās desmitgades stratēģiskie ceļveži”), rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valsts līmenī, valsts trajektorijas un ikgadējus un pārbaudāmus starpposma mērķus, kur aprakstīti visi pieņemtie, plānotie un īstenotie instrumenti, lai dotu ieguldījumu šā lēmuma mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Savienības līmenī un nepieļautu 2030. gada mērķu neizpildi. Šiem valstu digitālās desmitgades stratēģiskajiem ceļvežiem būtu jākļūst par nozīmīgu rīku, lai koordinētu dalībvalstu politiku un tirgum nodrošinātu prognozējamību. Dalībvalstīm vajadzētu ņemt vērā attiecīgās nozaru iniciatīvas gan Savienības, gan valsts līmenī un panākt atbilstību tām. Sadarbības gada cikla laikā dalībvalstis varētu nākt klajā ar savu valsts digitālās desmitgades stratēģisko ceļvežu korekcijām, lai ņemtu vērā digitālās pārkārtošanās attīstību Savienības un valsts līmenī un jo īpaši lai reaģētu uz Komisijas ieteikto politiku, pasākumiem un darbībām.

Grozījums Nr.  12

 

Lēmuma priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp privātiem un publiskiem dalībniekiem (piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības vai veselības aprūpes nozares), un jāsniedz tām ieteikumi par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai Savienības līmenī. Ieinteresēto personu iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu līmenī, jo īpaši pieņemot to valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.	(29) Lai nodrošinātu pārredzamību un sabiedrības līdzdalību, Komisijai būtu jāiesaistās darbā ar visām ieinteresētajām personām. Šajā nolūkā Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar ieinteresētajām personām, tostarp privātiem un publiskiem dalībniekiem (piemēram, publisko tiesību subjektiem no izglītības vai veselības aprūpes nozares), un jāsniedz tām ieteikumi par pasākumiem digitālās pārveides paātrināšanai dalībvalstīs un kopumā Savienībā. Ieinteresēto personu, tostarp izglītības nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju, iesaiste būtu svarīga arī dalībvalstu — gan valsts, gan vietējā līmenī, jo īpaši sagatavojot un pieņemot to valsts digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.

Grozījums Nr.  13

Lēmuma priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Daudzvalstu projektiem, kuros piedalās vairākas dalībvalstis, būtu jāatļauj liela mēroga intervence galvenajās jomās, kas nepieciešamas digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, proti, apvienojot Savienības, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā arī privātus resursus. Tie būtu jāīsteno koordinēti, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāuzņemas centrālā loma daudzvalstu projektu izvēršanas paātrināšanā, pielikumā provizoriski iekļauto projektu kategorijās nosakot īstenošanai gatavus daudzvalstu projektus, konsultējot dalībvalstis par īstenošanas mehānisma izvēli un par finansējuma avotu un to kombinācijas izvēli, kā arī par citiem ar šo projektu īstenošanu saistītiem stratēģiskiem jautājumiem un attiecīgā gadījumā par Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) kā īstenošanas mehānisma izvēli.	(30) Ja ir skaidra Eiropas pievienotā vērtība, tad daudzvalstu projektiem, kuros piedalās vairākas dalībvalstis, būtu jāatļauj liela mēroga intervence galvenajās jomās, kas nepieciešamas digitālo mērķrādītāju sasniegšanai, proti, apvienojot Savienības, dalībvalstu un attiecīgā gadījumā arī privātus resursus. Tie būtu jāīsteno koordinēti, cieši sadarbojoties Komisijai un dalībvalstīm. Šā iemesla dēļ Komisijai būtu jāuzņemas centrālā loma daudzvalstu projektu izvēršanas paātrināšanā, pielikumā provizoriski iekļauto projektu kategorijās nosakot īstenošanai gatavus daudzvalstu projektus, konsultējot dalībvalstis par īstenošanas mehānisma izvēli un par finansējuma avotu un to kombinācijas izvēli, kā arī par citiem ar šo projektu īstenošanu saistītiem stratēģiskiem jautājumiem un attiecīgā gadījumā par Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcija (EDIC) kā īstenošanas mehānisma izvēli.

Grozījums Nr.  14

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) strukturētu un stimulētu Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību;	(b) strukturētu un stimulētu Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību nolūkā apzināt risinājumus, novērst trūkumus un ierosināt mērķtiecīgas darbības efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī ierosināt jaunus rādītājus;

Grozījums Nr.  15

 

Lēmuma priekšlikums

1. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošinātu Savienības veiktās uzraudzības un ziņošanas konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu.	(c) nodrošinātu dalībvalstu un Savienības veiktās uzraudzības, standartizētās novērtēšanas un ziņošanas konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu pārredzamā un viegli saprotamā veidā.

Grozījums Nr.  16

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) veicināt antropocentrisku, iekļaujošu, drošu un atvērtu digitālo vidi, kur digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi atbilst Savienības principiem un vērtībām un stiprina tos;	(a) veicināt antropocentrisku, iekļaujošu, drošu un atvērtu digitālo vidi, kur digitālās tehnoloģijas un pakalpojumi nediskriminējošā veidā ievēro un stiprina Savienības principus, tiesības un vērtības;

Grozījums Nr.  17

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un mazināt digitālo plaisu, sekmējot pamata un specializētu digitālo prasmju apguvi ikvienam un veicinot augstas veiktspējas digitālās izglītības un apmācības sistēmu attīstību;	(b) stiprināt dalībvalstu kolektīvo noturību un mazināt digitālo plaisu,  jo īpaši sekmējot pamata digitālās prasmes un sekmējot padziļinātu digitālo prasmju apguvi ikvienam, un veicinot efektīvu, iekļaujošu un kvalitatīvu digitālās izglītības un apmācības sistēmu attīstību, tostarp izmantojot mūžizglītības pieeju un rīkojoties saskaņā ar iniciatīvu par Eiropas izglītības telpu;

Grozījums Nr.  18

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) izveidot pietiekamas finansiālās, tehniskās un cilvēkresursu spējas izglītībā, apmācībā un mācību centros, lai sasniegtu digitālo prasmju mērķus un panāktu dzimumu līdzsvaru IKT studentu skaita un IKT speciālistu skaita ziņā;

Grozījums Nr.  19

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) nodrošināt digitālo suverenitāti, jo īpaši ar drošu un pieejamu digitālo infrastruktūru, kas spēj apstrādāt lielus datu daudzumus, padarot iespējamu cita veida tehnoloģiju attīstību, tā sekmējot Savienības rūpniecības konkurētspēju;	(c) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a nodrošināt digitālo suverenitāti, jo īpaši ar drošu, kvalitatīvu un pieejamu digitālo infrastruktūru, tostarp attālos apvidos, kas balstīta uz pamatvērtībām un spēj apstrādāt lielus datu daudzumus, kas ļauj īstenot cita veida tehnoloģiju attīstību un inovācijas izglītības sistēmās un pētniecībā, tā sekmējot Savienības rūpniecības un ekonomikas konkurētspēju;
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  20

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa - d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, dodot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar viegliem un taisnīgiem noteikumiem, lai panāktu augstu digitālās intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;	(d) veicināt digitālo spēju izvēršanu un izmantošanu, dodot piekļuvi digitālajām tehnoloģijām un datiem ar viegliem un taisnīgiem noteikumiem, lai panāktu augstu digitālās intensitātes un inovācijas līmeni Savienības uzņēmumos, jo īpaši mikrouzņēmumos un mazajos un vidējos uzņēmumos;

Grozījums Nr.  21

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) nodrošināt, ka demokrātiska dzīve, publiskie pakalpojumi un veselības un aprūpes pakalpojumi tiešsaistē ir pieejami ikvienam, jo īpaši neizdevīgākā stāvoklī esošām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, šajā nolūkā piedāvājot iekļaujošus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un rīkus atbilstoši augstiem drošības un privātuma standartiem;	(e) nodrošināt, ka demokrātiska dzīve, publiskie un svarīgākie pakalpojumi, tostarp veselības un aprūpes pakalpojumi, ir viegli pieejami tiešsaistē ikvienam bez diskriminācijas, jo īpaši neizdevīgākā stāvoklī esošām grupām, tostarp personām ar invaliditāti, šajā nolūkā piedāvājot iekļaujošus, efektīvus un personalizētus pakalpojumus un sadarbspējīgus rīkus, kas atbilst augstiem drošības un privātuma standartiem, un veicinot brīvi lietojamas un atvērtā koda programmatūras izmantošanu;

Grozījums Nr.  22

 

Lēmuma priekšlikums

2. pants – 1. daļa – ha punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ha) veicināt sadarbību starp formālās, neformālās un ikdienējās izglītības sniedzējiem un ieinteresētajām personām digitālās izglītības nodrošināšanā, sekmēt mūžizglītības pieeju digitālo prasmju attīstīšanai un digitālajai pratībai, kā arī atvieglot daudzvalstu projektu uzsākšanu.

Grozījums Nr.  23

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) “pamata digitālās prasmes” ir pamatspēja izmantot digitālās ierīces un tiešsaistes lietojumprogrammas, piemēram, nolūkā piekļūt informācijai un personas datiem, filtrēt un pārvaldīt tos, radīt un kopīgot saturu, sazināties un sadarboties, kā arī identificēt un kritiski novērtēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas;

Grozījums Nr.  24

 

Lēmuma priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) “padziļinātas digitālās prasmes” ir specializētas iemaņas izmantot digitālās tehnoloģijas, piemēram, prasme projektēt, izstrādāt, pārvaldīt un ieviest tehnoloģijas.

Grozījums Nr.  25

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes;	(a) līdz 2025. gadam vismaz 70 % un līdz 2030. gadam vismaz 80 % 16–74 gadus vecu iedzīvotāju ir vismaz pamata digitālās prasmes, ikvienai dalībvalstij šajā ziņā panākot ievērojamu progresu;

Grozījums Nr.  26

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) līdz 2025. gadam vismaz 80 % un līdz 2030. gadam vismaz 90 % skolotāju un pasniedzēju, tostarp profesionālās apmācības pedagogu, ir pienācīgi apmācīti efektīvi izmantot tehnoloģijas mācību procesā un mācīt digitālās tehnoloģijas;

Grozījums Nr.  27

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodarbināti vismaz 20 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, nodrošinot vīriešu un sieviešu skaita konverģenci;	(b) nodarbināti vismaz 20 miljoni informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu, nodrošinot vīriešu un sieviešu skaita konverģenci un tādējādi novēršot ievērojamo dzimumu atšķirību digitālo prasmju jomā;

Grozījums Nr.  28

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) ikvienā dalībvalstī vismaz 5 % visu augstskolās studējošo sieviešu studē IKT programmās vai starpdisciplinārās studiju programmās ar IKT elementiem;

Grozījums Nr.  29

 

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) visās izglītības iestādēs tiek nodrošināts gigabitu interneta pieslēgums un nepieciešamais digitālais aprīkojums, īpašu uzmanību pievēršot skolām lauku apvidos;

Grozījums Nr.  30

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) vairāk nekā 90 % Savienības mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni;	(b) vairāk nekā 90 % Savienības mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) katrā dalībvalstī ir sasnieguši vismaz digitālās intensitātes pamatlīmeni;

Grozījums Nr.  31

Lēmuma priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) galvenie publiskie pakalpojumi Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pilnībā (100 %) pieejami tiešsaistē;	(a) galvenie publiskie un privātā sektora pakalpojumi Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pilnībā (100 %) pieejami tiešsaistē;

Grozījums Nr.  32

Lēmuma priekšlikums

6. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) mijiedarbību starp esošo un plānoto politiku, pasākumiem un darbībām un to saskanīgumu.	(d) mijiedarbību starp esošo un plānoto politiku, pasākumiem un darbībām un to saskanīgumu, tostarp aktuālo stāvokli digitālajā jomā īstenotajos daudzvalstu projektos.

Grozījums Nr.  33

Lēmuma priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kur panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu vienu vai vairākus 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, vai kur konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā analīzē jo īpaši ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo spēju dot ieguldījumu dažu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā un risku, ka dažu šo mērķrādītāju sasniegšanas aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt citu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.	(1) Dalībvalstis un Komisija cieši sadarbojas, lai noteiktu veidus trūkumu novēršanai jomās, kur panāktais progress nav pietiekams, lai sasniegtu vienu vai vairākus 4. pantā izklāstītos digitālos mērķrādītājus, vai kur konstatētas būtiskas nepilnības un trūkumi, pamatojoties uz ziņojuma par stāvokli digitālajā desmitgadē rezultātiem. Šajā analīzē jo īpaši ņem vērā dalībvalstu atšķirīgo ekonomisko kapacitāti un spējas loģistikā un citās jomās, kā arī sākotnējo situāciju, kas nosaka to iespējas dot ieguldījumu dažu digitālo mērķrādītāju sasniegšanā, kā arī risku, ka dažu šo mērķrādītāju sasniegšanas aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt citu digitālo mērķrādītāju sasniegšanu.

Grozījums Nr.  34

Lēmuma priekšlikums

9. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Turklāt, ja Komisija secina, ka valsts pasākumi ir nepietiekami un apdraud šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu, tā var ierosināt attiecīgus pasākumus un izmantot savas Līgumos noteiktās pilnvaras, lai panāktu šo mērķu un mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu.	(4) Turklāt, ja Komisija secina, ka valsts pasākumi ir nepietiekami un apdraud šajā lēmumā izklāstīto mērķu un digitālo mērķrādītāju savlaicīgu sasniegšanu, tā var ierosināt attiecīgus pielāgotus pasākumus un izmantot savas Līgumos noteiktās pilnvaras, lai panāktu šo mērķu un mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu. Komisija var arī ierosināt daudzvalstu projektus, lai sasniegtu mērķus un uzdevumus, attiecībā uz kuriem pastāv savlaicīgas neīstenošanas risks, vai ja dažiem pasākumiem būtu lietderīga koordinēta pieeja.

Grozījums Nr.  35

Lēmuma priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Komisija cieši sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, lai apkopotu informāciju, un izstrādā ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā.	(1) Komisija cieši sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp tirdzniecības organizācijām, profesionālajām apvienībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, lai apkopotu informāciju, un izstrādā ieteicamo politiku, pasākumus un darbības šā lēmuma īstenošanas nolūkā.

Grozījums Nr.  36

Lēmuma priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Dalībvalstis sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp sociālajiem partneriem, atbilstoši valsts tiesību aktiem, pieņemot savus digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.	(2) Dalībvalstis sadarbojas ar privātām un publiskām ieinteresētajām personām, tostarp tirdzniecības organizācijām, profesionālajām apvienībām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, atbilstoši valsts tiesību aktiem, pieņemot savus digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus un to korekcijas.

Grozījums Nr.  37

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, digitālo izstrādājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai un labklājībai, iedzīvotāju drošībai un drošumam;	(b) nostiprināt Savienības tehnoloģisko izcilību un rūpniecisko konkurētspēju kritisko tehnoloģiju, digitālo izstrādājumu, pakalpojumu un infrastruktūras jomā, kas ir nozīmīgi ekonomikas atveseļošanai, izaugsmei un labklājībai un iedzīvotāju demokrātiskajai līdzdalībai, drošībai un drošumam;

Grozījums Nr.  38

Lēmuma priekšlikums

12. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) nodrošināt digitālās infrastruktūras konverģenci;

Grozījums Nr.  39

Lēmuma priekšlikums

13. pants – 4. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ga) Eiropas Komisija;

Grozījums Nr.  40

Lēmuma priekšlikums

13. pants – 4. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(gb) Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciji, kurus koordinē Eiropas Komisija.

Grozījums Nr.  41

 

Lēmuma priekšlikums

23.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	23.a pants
	Sinerģija un papildināmība ar citām Savienības programmām un politikas virzieniem izglītības, apmācības un pētniecības jomā
	Savienības līmenī politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam īsteno transversālu pieeju, lai radītu sinerģiju starp dažādām Savienības programmām un iniciatīvām, kas saistītas ar mērķiem un uzdevumiem digitālo prasmju jomā, ņemot vērā 2021.-2027. gada daudzgadu finanšu shēmā pieejamos ierobežotos budžeta resursus un esošās un jaunās darbības.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam izveide
Atsauces	COM(2021)0574 – C9-0359/2021 – 2021/0293(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 18.10.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 18.10.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Sabine Verheyen 14.12.2021
Izskatīšana komitejā	7.2.2022
Pieņemšanas datums	25.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	29 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Andrea Bocskor, Ilana Cicurel, Gianantonio Da Re, Laurence Farreng, Tomasz Frankowski, Romeo Franz, Alexis Georgoulis, Catherine Griset, Sylvie Guillaume, Hannes Heide, Irena Joveva, Petra Kammerevert, Niyazi Kizilyürek, Predrag Fred Matić, Dace Melbārde, Victor Negrescu, Niklas Nienaß, Peter Pollák, Diana Riba i Giner, Marcos Ros Sempere, Monica Semedo, Andrey Slabakov, Massimiliano Smeriglio, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Bernhuber, Elżbieta Kruk

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

29	+
ECR	Elżbieta Kruk, Dace Melbārde, Andrey Slabakov
ID	Catherine Griset
NI	Andrea Bocskor
PPE	Asim Ademov, Alexander Bernhuber, Tomasz Frankowski, Peter Pollák, Michaela Šojdrová, Sabine Verheyen, Theodoros Zagorakis, Milan Zver
Renew	Ilana Cicurel, Laurence Farreng, Irena Joveva, Monica Semedo
S&D	Sylvie Guillaume, Hannes Heide, Petra Kammerevert, Predrag Fred Matić, Victor Negrescu, Marcos Ros Sempere, Massimiliano Smeriglio
The Left	Alexis Georgoulis, Niyazi Kizilyürek
Verts/ALE	Romeo Franz, Niklas Nienaß, Diana Riba i Giner

 

0	-

 

1	0
ID	Gianantonio Da Re

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Politikas programmas “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam izveide
Atsauces	COM(2021)0574 – C9-0359/2021 – 2021/0293(COD)
Datums, kad iesniedza EP	15.9.2021
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 18.10.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 18.10.2021	EMPL 18.10.2021	IMCO 18.10.2021	CULT 18.10.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	ECON 25.10.2021
Referenti  Iecelšanas datums	Martina Dlabajová 9.11.2021
Izskatīšana komitejā	22.3.2022
Pieņemšanas datums	16.5.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	74 1 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Martina Dlabajová, Christian Ehler, Valter Flego, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Nicolás González Casares, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Romana Jerković, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Pina Picierno, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Evžen Tošenovský, Marie Toussaint, Isabella Tovaglieri, Viktor Uspaskich, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ernő Schaller-Baross
Iesniegšanas datums	23.5.2022

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

74	+
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Matteo Adinolfi, Paolo Borchia, Markus Buchheit, Thierry Mariani, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Isabella Tovaglieri
NI	András Gyürk, Clara Ponsatí Obiols, Ernő Schaller-Baross, Viktor Uspaskich
PPE	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Vasile Blaga, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Martina Dlabajová, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Nicolás González Casares, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Romana Jerković, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Pina Picierno, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Marisa Matias
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Marie Toussaint

 

1	-
ECR	Robert Roos

 

1	0
ECR	Jessica Stegrud

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV C 0, 0.0.0000., 0. lpp.
• [*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumus apzīmē ar simbolu ▌.
• [2] OV C , , . lpp.
• [3] OV C , , . lpp.
• [4]  Eiropas Parlamenta nostāja ... .
• [5] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam — Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, COM(2021) 118 final/2.
• [6] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”, 5.5.2021., COM(2021) 350 final.
• [7] 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums “ES spēja rīkoties un rīcības brīvība”, COM(2021) 750 final, 8.9.2021.
• [8] Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību, 22.2.2021., COM(2021) 70 final, 4. darbība.
• [9] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss”, 11.12.2019., COM(2019) 640 final.
• [10] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240, OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.
• [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013, OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marts), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017, OV L 107., 26.3.2021., 30. lpp.
• [13]  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/690 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014 un (ES) Nr. 652/2014, OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.
• [14]  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1153 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, OV L 249, 14.7.2021., 38. lpp.
• [15] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.
• [16] DESI ir ikgadējs analīzes un mērījumu rādītāju kopums, ko kopš 2014. gada izmanto, lai uzraudzītu Eiropas kopējo progresu un atzīmētu dalībvalstu individuālos panākumus digitālajā jomā, iekļaujot šos datus Eiropas pusgada procesos un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos.
• [17] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību, OV L 286, 31.10.2009., 31.–35. lpp.
• [18] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi, OV L 321, 17.12.2018., 36. lpp.
• [19] ▌SWD(2021) 12 final.
• [20]  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
• [21] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu, OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.
• [22] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju, OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
• [23]  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju, OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
• [24] Komisijas Lēmums 2012/504/ES (2012. gada 17. septembris) par Eurostat, OV L 251, 18.9.2012., 49. lpp.
• [25] Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. 
• [26] Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK, OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.