ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999
24.5.2022 - (COM(2021)0554 – C9‑0320/2021 – 2021/0201(COD)) - ***I
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Ville Niinistö
Atzinuma sagatavotājs (*):
Norbert Lins, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants
- 001-082 (PDF - 345 KB)
- 001-082 (DOC - 81 KB)
- 083-083 (PDF - 108 KB)
- 083-083 (DOC - 70 KB)
- 084-084 (PDF - 102 KB)
- 084-084 (DOC - 71 KB)
- 085-085 (PDF - 106 KB)
- 085-085 (DOC - 70 KB)
- 086-086 (PDF - 109 KB)
- 086-086 (DOC - 72 KB)
- 087-092 (PDF - 139 KB)
- 087-092 (DOC - 39 KB)
- 093-093 (PDF - 138 KB)
- 093-093 (DOC - 74 KB)
- 094-094 (PDF - 129 KB)
- 094-094 (DOC - 23 KB)
- 095-095 (PDF - 122 KB)
- 095-095 (DOC - 72 KB)
- 096-096 (PDF - 111 KB)
- 096-096 (DOC - 71 KB)
- 097-098 (PDF - 136 KB)
- 097-098 (DOC - 79 KB)
- 099-105 (PDF - 140 KB)
- 099-105 (DOC - 41 KB)
- 106-111 (PDF - 127 KB)
- 106-111 (DOC - 36 KB)
- 112-112 (PDF - 335 KB)
- 112-112 (DOC - 93 KB)
- 113-113 (PDF - 117 KB)
- 113-113 (DOC - 71 KB)
- 114-114 (PDF - 101 KB)
- 114-114 (DOC - 49 KB)
- EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
- PASKAIDROJUMS
- LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS
- TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS
- RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS
- ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
- ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999
(COM(2021)0554 – C9‑0320/2021 – 2021/0201(COD))
(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0554),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0320/2021),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,
– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 8. decembra atzinumu[1],
– ņemot vērā Reģionu komitejas 2022. gada 28.aprīļa atzinumu[2],
– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,
– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0161/2022),
1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;
2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 1
Normatīvās rezolūcijas projekts
4.a norāde
|
|
Normatīvās rezolūcijas projekts |
Grozījums |
|
— ņemot vērā subsidiaritātes, proporcionalitātes un solidaritātes principu, |
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
Virsraksts
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Priekšlikums |
Priekšlikums |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, |
ar ko attiecībā uz tvērumu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu mērķrādītāju 2030. gadam noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999 |
ar ko groza Regulu (ES) 2018/841, paredzot vienkāršotus ziņošanas un izpildes noteikumus un nosakot dalībvalstu zemes izmantojuma, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības mērķrādītājus laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam, un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999 |
(Dokuments attiecas uz EEZ) |
(Dokuments attiecas uz EEZ) |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ("Parīzes nolīgums")36. Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. |
(1) Parīzes nolīgums, kas 2015. gada decembrī pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), stājās spēkā 2016. gada novembrī (“Parīzes nolīgums”)36. Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu, Parīzes nolīguma puses atzina, ka, ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5°C atzīmei salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ievērojami mazinātos ar klimata pārmaiņām saistītie riska faktori un šādu pārmaiņu ietekme, un tās apņēmās līdz 2022. gada beigām nostiprināt savus 2030. gada mērķrādītājus, lai likvidētu uzstādījumu atšķirības, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) secinājumus. Tas būtu jāpanāk, rīkojoties taisnīgi un ievērojot kopīgas, bet diferencētas atbildības un attiecīgo iespēju principu, kā arī, rēķinoties ar katras valsts atšķirīgajiem apstākļiem. Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas pārskatīšana ir uzskatāma par unikālu iespēju palīdzēt stiprināt Savienības klimatrīcību pirms UNFCCC Pušu konferences 27. sesijas (COP 27) Ēģiptē. |
_________________ |
_________________ |
36 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.). |
36 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.). |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1a) Savienības līdzšinējās darbības un rīcībpolitikas ir bijušas nepietiekamas, lai apturētu biodaudzveidības zudumu un sasniegtu 2020. gada Aiči mērķrādītājus biodaudzveidības jomā. Eiropas Vides aģentūra savā ziņojumā “The European environment - state and outlook 2020 knowledge for transition to a sustainable Europe” (“Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020’: zināšanas, kas kalpo pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”) norāda, ka “Eiropa turpina zaudēt bioloģisko daudzveidību satraucošā ātrumā, un daudzi politikas mērķi, par kuriem ir panākta vienošanās, sasniegti netiks. Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu aizsargājamo sugu un dzīvotņu novērtējumi liecina, ka pārsvarā nelabvēlīgs aizsardzības statuss ir 60 % sugām un 77 % dzīvotnēm.1a” No kopīgā pētniecības centra 2021. gada ziņojuma var secināt, ka ir saglabājušies tikai 4,9 miljoni hektāru no Eiropas pirmatnējiem un senajiem mežiem, kuriem ir būtiska nozīme biodaudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mīkstināšanā, un minētie hektāri veido vien 3 % no Savienības kopējās mežu platības un 1,2 % no Savienības zemes masas.1b |
|
__________________ |
|
1a EVA, “The European environment — state and outlook 2020” (“Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020. gadā”), 74. lpp. |
|
1b Barredo, J., Brailescu, C., Teller, A., Sabatini, F.M., Mauri, A. un Janouskova, K., “Mapping and assessment of primary and old-growth forests in Europe” (“Pirmatnējo un seno mežu Eiropā kartēšana un novērtējums”), EUR 30661 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2021. gads. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1b) Lai gan apmežojuma pārklājums palielinās, Savienības mežu spēja piesaistīt oglekli ir būtiski samazinājusies kopš 2015. gada, un šī tendences turpināsies. Līdz 2015. gadam Savienības zemes sektors spēja piesaistīt aptuveni 7 % no ES kopējām emisijām (aptuveni 300 miljonu Mt-CO2 ekvivalents)1a. Kā ir norādījusi Eiropas Vides aģentūra (EVA)1b, pienākot 2030. gadam, tā pati zemes platība piesaistīs par 40 % mazāk CO2 ekvivalenta (samazinoties līdz — 185 Mt 2030. gadā)1c. Šo neseno oglekļa uzglabāšanas samazinājumu daļēji ir noteicis mežizstrādes pieaugums. Turklāt traucējumu dēļ klimata pārmaiņas varētu samazināt Eiropas mežu oglekļa uzglabāšanas potenciālu par 180 Mt CO2 gadā laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam un tādējādi samazināt paredzēto neto mežu oglekļa piesaistītāju par vairāk nekā 50 %.1d |
|
__________________ |
|
1a EVA ziņojums Nr. 6/2019. |
|
1b EVA, “Total greenhouse gas emission trends and projections in Europe” (“Kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju tendences un prognozes Eiropā”) (https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/greenhouse-gas-emission-trends-6/assessment-3). |
|
1c EVA, “Total greenhouse gas emission trends and projections in Europe” (“Kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju tendences un prognozes Eiropā”) (https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/greenhouse-gas-emission-trends-6/assessment-3). |
|
1d Seidl, R.; Schelhaas, M.-J.; Rammer, W.; Verkerk, P. J. (2014): “Increasing forest disturbances in Europe and their impact on carbon storage” (“Mežu krīžu palielināšanās Eiropā un to ietekme uz oglekļa uzglabāšanu”). Izdevumā: “Nature climate change” (“Dabas klimata pārmaiņas”) Nr. 4 (9), 806–810. lpp. DOI: 10.1038/nclimate2318. |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
1.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1c) Savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu Komisija ir noteikusi jaunu stratēģiju kā pirmo soli Savienības pārveidošanā par ekoloģiski ilgtspējīgu, oglekļneitrālu, netoksisku un pilnībā aprites ekonomiku planētas iespēju robežās ne vēlāk kā līdz 2050. gadam. Eiropas zaļā kursa mērķis ir arī stiprināt globālos centienus īstenot pieeju “Viena veselība”, kas atzīst nedalāmo saikni starp cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un veselīgu un noturīgu dabu, un palīdzēt sasniegt Parīzes nolīguma un Biodaudzveidības konvencijas mērķus, kā arī ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
1.d apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(1d) Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par okeānu un kriosfēru klimata pārmaiņu laikā, kurā ir konstatēts, ka okeāniem ir būtiska nozīme dabiskas un antropogēnas izcelsmes oglekļa dioksīda (CO2) un siltuma absorbēšanā un izkliedēšanā, kā arī atbalsta sniegšanā ekosistēmām. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamats28. Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un vērtība, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ārkārtīgi smago ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību, ir tikai augusi. |
(2) Visaptverošas pieejas īstenošana klimata un vides problēmu risināšanai un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanai taisnīgā un iekļaujošā veidā, nevienu neatstājot novārtā, ir uzskatāma par Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss” pamatuzstādījumu28. Tādēļ ir jānodrošina, lai šīs regulas mērķu sasniegšanas nolūkā īstenotie pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un minimuma aizsargpasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 17. un 18. panta izpratnē, vienlaikus ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus. Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un vērtība un nepieciešamība to īstenot ilgtspējīga veidā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ārkārtīgi smago ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību, sociālo kohēziju un ekonomisko labklājību, ir tikai augusi. |
|
________________ |
28 COM(2019)640 final. |
28 COM(2019)640 final. |
|
28a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar kuru groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2a) Komisijas 2020. gada 20. maija paziņojums “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu” pastiprina Savienības mērķus attiecībā uz biodaudzveidības un labi funkcionējošu ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Zinātniskie pierādījumi, ziņojumi un ieteikumi par zoonozēm un pandēmijām, tostarp IPBES semināra ziņojums par biodaudzveidības zudumu un pandēmijām, un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas 2020. gada 6. jūlija ziņojums “Nākamās pandēmijas novēršana — zoonozes slimības un kā pārraut pārnešanas ķēdi”, ir likuši pārliecināties, cik būtiski ir apturēt biodaudzveidības zudumu un holistiski piemērot principu”Viena veselība” politikas veidošanā, atspoguļojot to, ka cilvēku veselība, dzīvnieki un vide ir savstarpēji saistīti un ka visā sabiedrībā ir steidzami nepieciešamas radikālas pārmaiņas. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2b) Savienības astotā vides rīcības programma ir vērsta uz to, lai paātrinātu taisnīgu, vienlīdzīgu un iekļaujošu videi nekaitīgu pārkārtošanos uz klimatneitrālu, ilgtspējīgu, netoksisku, resursefektīvu, uz atjaunīgo enerģiju balstītu, noturīgu un konkurētspējīgu aprites ekonomiku un aizsargātu, atjaunotu un uzlabotu vides stāvokli, tostarp apturot biodaudzveidības zudumu un pavēršot šo procesu pretējā virzienā. Tajā ir atzīts, ka visu cilvēku labklājības pamatā ir veselīga vide, kurā tiek saglabāta bioloģiskā daudzveidība un uzplaukst ekosistēmas, kā arī tiek aizsargāta un atjaunota daba, tādējādi palielinot noturību pret klimata pārmaiņām, laika apstākļiem, ar klimatu saistītām katastrofām un citiem vides riskiem. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
2.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir uzsvēruši, ka vides pārmaiņām ir ar dzimumu saistīta ietekme. Dzimumiem raksturīgas atšķirīgas lomas rada arī atšķirīgu sieviešu un vīriešu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību. Astotajā vides rīcības programmā visās klimata un vides rīcībpolitikās ir noteikta integrēta dzimumu līdztiesības nodrošināšanas pieeja, tostarp, iekļaujot dzimumperspektīvu visos politikas veidošanas procesa posmos kā būtisku, veicinošu tādas programmas prioritāro mērķu sasniegšanas nosacījumu, attiecībā uz kuru i jāveic Eiropas Komisijas, dalībvalstu, vietējo un reģionālo pašvaldību un ieinteresēto personu attiecīgi centieni. |
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(3) Ar atjauninātajām nacionāli noteiktajām samazināšanas saistībām, kas UNFCCC sekretariātam iesniegtas 2020. gada 17. decembrī29, Savienība apņēmās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas visā Savienības tautsaimniecībā līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. |
(3) Ar atjauninātajām, nacionāli noteiktajām samazināšanas saistībām, kas UNFCCC sekretariātam iesniegtas 2020. gada 17. decembrī29, Savienība apņēmās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas visā Savienības tautsaimniecībā līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, savukārt Eiropas Parlaments ir prasījis līdz 2030. gadam samazināt Savienības ekonomikas mēroga bruto siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 60 % apmērā zem 1990. gada līmeņa. |
__________________ |
__________________ |
29 https://www4.unfccc.int/sites/ndcstaging/PublishedDocuments/European%20Union%20First/EU_NDC_Submission_December%202020.pdf |
29 https://www4.unfccc.int/sites/ndcstaging/PublishedDocuments/European%20Union%20First/EU_NDC_Submission_December%202020.pdf |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3a) Metāna emisiju samazināšana ir izšķirīgi svarīga no Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanas viedokļa — līdz gadsimta beigām globālās temperatūras pieaugumu noturēt 1,5 °C robežās. ANO Vides programmas (UNEP) 2021. gada ziņojumā ir lēsts, ka strauja rīcība metāna emisiju samazināšanā varētu līdz 2045. gadam globālās temperatūras pieaugumu samazināt par 0,3°C. Tādēļ Savienībai ir steidzami jāpieņem samazinājuma mērķrādītājs un papildinošie saistošie pasākumi, pateicoties kuriem, var ātri samazināt metāna emisijas no visiem avotiem, tostarp biogēniem avotiem. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tiek gaidīts, ka šā mērķrādītāja sasniegšanā ieguldījumu dos visas ekonomikas nozares, arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors. Neto piesaistījumu devums Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā nevar pārsniegt 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Regulas (ES) 2021/1119 kontekstā Komisija attiecīgā paziņojumā atkārtoti apstiprināja savu nodomu ierosināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/84131 pārskatīšanu atbilstoši iecerei neto oglekļa piesaistījumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā līdz 2030. gadam palielināt tā, lai tie pārsniegtu 300 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. |
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķrādītāju līdz, vēlākais, 2050. gadam visas tautsaimniecības mērogā Savienībā panākt līdzsvaru starp siltumnīcefekta gāzu antropogēnajām emisijām no attiecīgajiem avotiem un uztveršanu piesaistītājos un pēc tam panākt negatīvas emisijas. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tiek gaidīts, ka šā mērķrādītāja sasniegšanā ieguldījumu dos visas ekonomikas nozares, arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors. Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mazināšanas centieni, neto piesaistījumu pienesums Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā nedrīkst pārsniegt 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. |
__________ |
_____________- |
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.). |
|
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4a) ZIZIMM sektors ir bijis būtisks oglekļa piesaistītājs kopš pārskata perioda sākuma 1990. gadā. Mežsaimniecība vien Eiropas Savienībā laikposmā kopš 1990. gada ir sekvestrējusi aptuveni 400 Mt CO2 ekvivalenta gadā. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4b) Jaunas transporta infrastruktūras būvniecība ir vajadzīga, lai visā Savienībā uzlabotu savienojumus starp pilsētu teritorijām, no vienas puses, un lauku un tālākajiem rajoniem, no otras puses, kā arī starp dalībvalstīm. Tomēr šāda būvniecība vienlaikus var veicināt zemes platību izmantošanu tai neraksturīgiem mērķiem, kas savukārt var samazināt augsnes spēju piesaistīt siltumnīcefekta gāzes. Jebkurš šāds zemes izmantojums būtu jāapsver, ņemot vērā tā potenciālu samazināt emisijas un tā ietekmi uz klimatu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību saglabāt līdzsvaru starp ekonomikas, sociālajiem un vides aspektiem. Dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt, ka transporta un tūrisma infrastruktūras plānošana, atļauju piešķiršana un izbūve palīdz ilgtspējīgi sasniegt šīs regulas mērķus, un nodrošināt esošās infrastruktūras uzturēšanu labā tehniskā stāvoklī un efektīvu zemes izmantošanu no klimata viedokļa, jo īpaši autotransporta tīklos. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(5) Lai palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas ieceri, kas no vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni palielināta līdz vismaz 55 %, būtu katrai dalībvalstij jānosaka saistoši ikgadējie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā 2026.–2030. gada periodā (pēc analoģijas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/84232 noteiktajiem ikgadējiem emisiju sadales apjomiem), no kuriem izrietētu visas Savienības neto piesaistījumu mērķrādītājs 2030. gadam — 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Metodikā, ko izmanto, lai noteiktu nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, būtu jāņem vērā 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, par kuriem ziņojusi katra dalībvalsts, un jāatspoguļo zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora pašreizējais sniegums mitigācijas jomā un katras dalībvalsts apsaimniekotās zemes platības īpatsvars Savienībā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts spēju savu sniegumu šajā sektorā uzlabot, izmantojot zemes apsaimniekošanas praksi vai tādas zemes izmantojuma izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un biodaudzveidību. |
(5) Lai nodrošinātu, ka ZIZIMM sektors sniedz ilgtspējīgu un paredzamu ilgtermiņa devumu Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā līdz, vēlākais, 2050. gadam un negatīvu emisiju panākšanā pēc tam, attiecībā uz katru dalībvalsti būtu jānosaka saistoši ikgadējie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ZIZIMM sektorā laikposmā līdz vismaz 2050. gadam, sākot ar 2026.–2030. gada periodu (pēc analoģijas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/84232 noteiktajiem ikgadējiem emisiju sadales apjomiem), no kuriem izrietētu visas Savienības neto piesaistījumu starpposma mērķrādītājs 2030. gadam — vismaz 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kā arī neto piesaistījumu papildu mērķrādītājs — vismaz 50 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas būtu jāsasniedz ar papildu pasākumiem un iniciatīvām Savienības un dalībvalstu līmenī, lai atbalstītu oglekļsaistīga lauksaimniecības pasākumus, pamatojoties uz Savienības līmeņa noteikumiem, bet brīvprātīgi saimniecības līmenī, vienlaikus nodrošinot, ka šie papildu neto piesaistījumi nekompensē vajadzīgos emisiju samazinājumus, ko paredz Savienības klimata mērķrādītāji, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119. Metodikā, ko izmanto, lai noteiktu nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, būtu jāņem vērā 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, par kuriem ziņojusi katra dalībvalsts, un jāatspoguļo zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora pašreizējais sniegums mitigācijas jomā un katras dalībvalsts apsaimniekotās zemes platības īpatsvars Savienībā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts spēju savu sniegumu šajā sektorā uzlabot, izmantojot atjaunošanu, zemes apsaimniekošanas praksi vai tādas zemes izmantojuma izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un biodaudzveidību. Ja dalībvalstīs vēlas pārsniegt savus mērķrādītājus, tās tiek mudinātas to darīt. |
__________________ |
__________________ |
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.). |
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.). |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5a) Atmežošana un mežu degradācija veicina globālo klimata krīzi, jo palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas saistīto meža ugunsgrēku dēļ, kas uz pilnībā likvidē oglekļa piesaistīšanas spējas, samazina skartā apgabala noturības pret klimata pārmaiņām spēju un ievērojami samazina tā biodaudzveidību. Tādēļ cīņā pret klimata pārmaiņām būtiski ir apturēt un apvērst atmežošanu, kā ES vadītāji to apstiprināja COP26 Glāzgovā. Tādēļ Komisijas priekšlikums, kas aizliedz ar atmežošanu un mežu degradāciju saistītu preču un produktu importu un eksportu (COM(2021)0366), ir uzskatāms par nozīmīgu stimulu turpināt stiprināt Eiropas mežu īpašniekus, viņiem ilgtspējīgi apsaimniekojot mežu un cīnoties pret atmežošanu. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5b) Ir ieviesti noteikumi, kas reglamentē kartēšanu un monitoringu gan uz vietas, gan tālizpētes monitoringu, lai dalībvalstīm noteiktu pienākumu iegūt ģeogrāfiski skaidru informāciju nolūkā apzināt prioritārus apgabalus, kas var sekmēt klimatrīcību un kam ir atjaunošanas potenciāls. Monitoringa, ziņošanas un verificēšanas vispārējas uzlabošanas ietvaros darbs tiks koncentrēts arī uz darbības datubāzu un emisijas faktoru saskaņošanu un pilnveidošanu, pateicoties kam, tiek uzlabots siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijas pārskats. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5c) Vairākās ziņošanas kategorijās gan saistībā ar klimatrīcību, gan biodaudzveidības aizsardzību sevišķi svarīgs ir mirušu koku augsnes organiskais ogleklis un to oglekļa krātuves, no kā liela daļa vēlāk nonāk augsnes oglekļa krātuvē. Ir gūti empīriski pierādījumi, ka nokaltuši koki raupju koksnes atlieku veidā funkcionē kā oglekļa piesaistītāji tāpat kā mežizstrādes produkti. Nokaltušie koki pēc tam sekmē mežu augsnes zemes oglekļa piesaistīšanu, nepieļaujot CO2 rašanos mineralizācijas procesa rezultātā: abi šie mehānismi būtu ziņojumos pienācīgi jāņem vērā. Tāpat pētījumi apstiprina globālas tendences, par kurām ziņo saistībā ar meža augšņu vertikālo augsnes organiskā oglekļa piemērojamību Eiropas mežos, saskaņā ar kuru aptuveni 55–65 % tiek uzglabāti augsnes 30 cm virskārtā un pārējie 40 % — lielākā dziļumā, līdz 1 m, it sevišķi organisko augšņu gadījumā. Regula būtu jāgroza tieši šajā ziņā. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(6) Saistošie ikgadējie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji būtu katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot lineāru trajektoriju. Trajektorijai vajadzētu sākties 2022. gadā ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējām vērtībām, par kurām attiecīgā dalībvalsts ziņo 2021., 2022. un 2023. gadā, un beigties 2030. gadā ar šai dalībvalstij noteikto mērķrādītāju. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras uzlabo emisiju un piesaistījumu aprēķināšanas metodiku, būtu jāievieš tehniskās korekcijas koncepcija. Attiecīgās dalībvalsts mērķrādītājam būtu jāveic tehniska korekcija, kas atbilst metodikas maiņas ietekmei uz mērķrādītājiem un dalībvalsts centieniem tos sasniegt, lai ievērotu vidisko integritāti. |
(6) Saistošie ikgadējie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji būtu katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot lineāru trajektoriju. Trajektorijai vajadzētu sākties 2022. gadā ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējām vērtībām, par kurām attiecīgā dalībvalsts ziņo 2021., 2022. un 2023. gadā, un beigties 2030. gadā ar šai dalībvalstij noteikto mērķrādītāju. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras uzlabo emisiju un piesaistījumu aprēķināšanas metodiku, būtu jāievieš tehniskās korekcijas koncepcija, par ko būtu jāsagatavo neatkarīgs zinātniskais pārskats. Attiecīgās dalībvalsts mērķrādītājs būtu tehniski jākoriģē, ņemot vērā tās metodikas uzlabotās precizitātes ietekmi, ko izmanto mērķrādītājiem un dalībvalsts centieniem tos sasniegt, lai ievērotu vidisko integritāti. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(6a) Savā 2019. gada vispārējā novērtējuma ziņojumā par bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) sniedza jaunākos zinātniskos datus par visā pasaulē notiekošo biodaudzveidības eroziju. Biodaudzveidības zudums paātrina klimata pārmaiņas un būtiski paaugstina neaizsargātību pret tām. Savienības Padome 2021. gadā 11. oktobrī pilnvaroja Komisiju Savienības vārdā apstiprināt Kuņminas deklarāciju, Savienībai tādējādi apņemoties apvērst pašreizējo biodaudzveidības zudumu un nodrošināt biodaudzveidības atjaunošanās sākšanu ne vēlāk kā 2030. gadā. Mežiem un veselīgai augsnei ir īpaši liela nozīme ne tikai biodaudzveidības nodrošināšanā, bet arī gaisa un ūdens attīrīšanā, oglekļa sekvestrēšanā un uzglabāšanā, kā arī ilgtspējīgi iegūtu ilgmūžīgu Gan jaunajā ES Meža stratēģijā 2030. gadam, gan ES Augsnes stratēģijā 2030. gadam ir atzīta nepieciešamība Savienībā aizsargāt un uzlabot mežu kvalitāti un augšņu ekosistēmas, kā arī sekmēt pastiprinātu ilgtspējīgas apsaimniekošanas praksi, ar kuras palīdzību var uzlabot oglekļa sekvestrēšanu un stiprināt mežu un augšņu noturību, ņemot vērā klimata un biodaudzveidības krīzi. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” ieskicēta iespēja lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2 emisijas, apvienot ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības neto piesaistījumiem, tā izveidojot jaunregulējamu zemes sektoru. Šāda apvienošana var veicināt sinerģijas starp zemesatkarīgās mitigācijas pasākumiem un veicināt integrētāku rīcībpolitikas veidošanu un rīcībpolitiku īstenošanu nacionālā un Savienības līmenī. Šajā nolūkā būtu jāpastiprina dalībvalstu pienākums iesniegt integrētus mitigācijas plānus attiecībā uz zemes sektoru. |
(7) 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana”33 ir ieskicēti dažādi veidi un politiskie risinājumi, ar kuriem var sasniegt Savienības uzlaboto mērķi 2030. gadam klimata jomā. Tajā ir uzsvērts — lai panāktu klimatneitralitāti, Savienības rīcība būs ievērojami jāstiprina visās ekonomikas nozarēs. Panākumi vienā nozarē nedrīkst kompensēt to trūkumu citās nozarēs. Prioritāte būtu jāpiešķir fosilo emisiju nonākšanas atmosfērā apturēšanai. Turklāt siltumnīcefekta gāzu piesaistījumi ar dabiskajiem oglekļa piesaistītājiem ir nestabili un potenciāli atgriezeniski, tādējādi radot lielāku nenoteiktību attiecībā uz emisiju un piesaistījumu mērīšanu zemes sektorā salīdzinājumā ar citām nozarēm. Dabisko oglekļa īstenotās piesaistīšanas apvērses risku vēl vairāk palielina klimata pārmaiņas. Tāpat klimata zinātniskā izpēte liecina, ka klimata reakcija uz emisijām un piesaistījumiem ir asimetriska, proti, vienu tonnu atmosfērā emitēto siltumnīcefekta gāzu nevar salīdzināt ar vienu tonnu piesaistīto siltumnīcefekta gāzu33a. Tāpat pastāv atšķirības starp īslaicīgām siltumnīcefekta gāzēm, piemēram, metānu, un oglekļa dioksīdu, kas atmosfērā var saglabāties līdz pat 1000 gadiem. Tādēļ mērķis veicināt piesaistījumus ar dabisko oglekļa piesaistītāju palīdzību būtu jāsasniedz stingri nošķirti no mērķa strauji un krasi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas citās nozarēs, tostarp ar CO2 nesaistītās lauksaimniecības emisijas. |
___________ |
__________________ |
33 COM(2020) 562 final. |
33 COM(2020)0562. |
|
33a Zickfeld K., Azevedo D., Mathesius S. un citi “Asymmetry in the climate–carbon cycle response to positive and negative CO2 emissions” (“Klimata asimetrija — oglekļa cikla reakcija uz pozitīvām un negatīvām CO2 emisijām”). izdevums “Nature Climate Change” Nr. 11, 613.–617. lpp. (2021. g.). |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(8) Zemes sektoram ir potenciāls līdz aptuveni 2035. gadam ātri sasniegt klimatneitralitāti un pēc tam radīt vairāk siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu nekā emisiju. Kopīga apņemšanās ES līmenī 2035. gadā panākt zemes sektora klimatneitralitāti var sagādāt vajadzīgo plānošanas noteiktību, kas stimulētu zemesatkarīgās mitigācijas pasākumus īstermiņā, ņemot vērā, ka vēlamo mitigācijas iznākumu sasniegšana var prasīt daudzus gadus. Turklāt tiek prognozēts, ka zemes sektors 2050. gadā būs kļuvis par lielāko sektoru ES siltumnīcefekta gāzu plūsmas profilā. Tāpēc ir īpaši svarīgi šo sektoru piesaistīt trajektorijai, kas dos iespēju līdz 2050. gadam sekmīgi panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Līdz 2024. gada vidum dalībvalstīm būtu jāiesniedz atjauninātie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199934 14. pantu. Plānos būtu jāiekļauj relevanti pasākumi, ar kuriem katra dalībvalsts vislabāk var sniegt ieguldījumu ES līmeņa kolektīvā klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanai zemes sektorā 2035. gadā. Balstoties uz šiem plāniem, Komisijai būtu jāierosina nacionālie mērķrādītāji, kas nodrošinātu, ka Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā un emisijas no lauksaimniecības sektoriem, kas nav CO2 emisiju sektori, līdz 2035. gadam tiek vismaz līdzsvaroti. Atšķirībā no ES līmeņa mērķrādītāja, kas paredz zemes sektorā līdz 2035. gadam panākt klimatneitralitāti, šie nacionālie mērķrādītāji katrai dalībvalstij būs saistoši un būs jāpanāk to izpilde. |
(8) Tiek prognozēts, ka zemes sektors 2050. gadā būs kļuvis par lielāko sektoru ES siltumnīcefekta gāzu plūsmas profilā. Sagaidāms, ka zemes pīlāra sektori klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā sniegs atšķirīgu ieguldījumu. It sevišķi aramzeme, zālāji un mitrāji šobrīd ir Savienības siltumnīcefekta gāzu neto emitētāji, bet tie var arī kļūt par siltumnīcefekta gāzu neto piesaistītāju, it īpaši, kāpinot agromežsaimniecību un bioloģisko lauksaimniecību, kā arī, atjaunojot mitrājus un kūdrājus. Tāpēc ir īpaši svarīgi katru sektoru piesaistīt trajektorijai, kas dos iespēju līdz 2050. gadam sekmīgi panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Līdz 2024. gada vidum dalībvalstīm būtu jāiesniedz atjauninātie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199934 14. pantu. Plānos būtu jāiekļauj relevanti pasākumi, ar kuriem katra dalībvalsts vislabāk var sniegt ieguldījumu minētā mērķa sasniegšanā un tādējādi nodrošināt ikviena taisnīgu ieguldījumu tā sasniegšanā. Balstoties uz šiem plāniem, kā arī, ņemot vērā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos padomu un Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu, kas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119, Komisijai būtu jāierosina konkrēti mērķrādītāji un pasākumi, ar kuriem nodrošina taisnīgu sloga sadalījumu starp visiem atsevišķajiem zemes sektoriem un dalībvalstīm. |
__________________ |
__________________ |
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). |
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8a) Kūdrāji ir lielākās sauszemes organiskā oglekļa krātuves, bet nosusināšanas gadījumā tie varētu kļūt par potenciālu siltumnīcefekta gāzu avotu un tādējādi veicināt klimata krīzi. Visā pasaulē meliorēti kūdrāji gadā emitē aptuveni 2 Gt oglekļa dioksīda, kas atbilst aptuveni 5 % antropogēno emisiju. Tādēļ kūdrāju apsaimniekošanas un aizsardzības uzlabošana būtu jāuzskata par prioritāti siltumnīcefekta gāzu absorbēšanas palielināšanā un tādējādi klimata pārmaiņu slāpēšanas sekmēšanā, biodaudzveidības aizsargāšanā un augsnes pasargāšanā pret eroziju. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
8.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8b) Meži sniedz būtisku labumu biodaudzveidībā, augsnes stabilizācijā, gaisa un ūdens attīrīšanā, oglekļa sekvestrēšanā un uzglabāšanā, kā arī potenciāli nodrošina ilgmūžīgus koksnes produktus. Tomēr Savienībā ir ļoti atšķirīga mežu daba un funkcijas, it sevišķi, ja salīdzina ziemeļus, kur pārsvarā ražo koksni, ar dienvidiem, kur prioritāra ir augsnes aizsardzība, un citiem īpašiem daudzfunkcionāliem mežu veidiem, piemēram, Vidusjūras reģiona mežiem jeb dehesām, attiecībā uz kuriem nereti ir jāveic īpaši aizsardzības un ekoloģiskie pasākumi, kā arī ir nepieciešami ilgstoši CO2 piesaistīšanas laika periodi. Šādi Vidusjūras reģiona meži ir neaizsargātāki pret klimata pārmaiņām, jo ir pakļauti tiešai ietekmei, piemēram, sausuma vai temperatūras izraisītu mežu nokalšanai vai pārtuksnešošanās. Šajā saistībā būtu jāizmanto pārtuksnešošanās indekss — viens no instrumentiem, kas ir vajadzīgs, lai stiprinātu Savienības mežu noturību. |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
8.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8c) Īstenojot šo regulu, būtu jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pants, kurā ir atzīta tālāko reģionu īpašā neaizsargātība to mazā lieluma, izolētības, attāluma no kontinentālajiem reģioniem, sarežģītās topogrāfijas un klimata un ekonomikas atkarības no dažiem produktiem dēļ, kas ir uzskatāma par faktoru kopumu, kurš būtiski kavē to attīstību un rada ievērojamas papildu izmaksas daudzās jomās, it sevišķi transporta jomā. Īstenotie centieni un dalībvalstīm ar tālākajiem reģioniem, proti, Portugālei, Spānijai un Francijai, noteiktie siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji ir jāpielāgo šo reģionu sarežģītajai situācijai, salāgojot vides mērķus ar šo reģionu augstajām sociālajām izmaksām un ņemot vērā, ka tajos atrodas aptuveni 80 % no Savienības biodaudzveidības. Tādēļ šīm dalībvalstīm savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādē ir jāiesaista tālāko reģionu iestādes, lai nodrošinātu taisnīgu pārkārtošanos. |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(10) Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem ir vajadzīgs tiešs stimuls savā zemē un mežos uzkrāt vairāk oglekļa. Laikā līdz 2030. gadam arvien vairāk jāizvērš jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā būtu oglekļsaistīgās lauksaimniecības stimuli un oglekļa piesaistījumu sertifikācija. Šādi stimuli un uzņēmējdarbības modeļi veicinās klimatmitigāciju bioekonomikā, arī ar ilglietojamu nocirstas koksnes produktu izmantojumu, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc līdzās nocirstas koksnes produktu kategorijai būtu jāievieš jaunas oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, lauksaimniecības un zemes apsaimniekošanas prakse piesaistījumu palielināšanai veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos. Tie arī paver jaunu darbvietu iespējas un stimulē attiecīgu apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. |
(10) Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem, zemes un mežu īpašnieki un meža apsaimniekotāji būtu jāstimulē savā zemē un mežos uzkrāt vairāk oglekļa, prioritāti piešķirot uz ekosistēmām balstītām pieejām un biodaudzveidībai nekaitīgai praksei, piemēram, dabai pietuvinātai mežsaimniecības praksei, proaktīvai apmežošanai, mežu oglekļa uzkrājumu atjaunošanai, agromežsaimniecības tvēruma paplašināšanai, oglekļa sekvestrēšanai augsnē un mitrāju atjaunošanai, kā arī citiem inovatīviem risinājumiem. Šādiem stimuliem būtu arī jāveicina klimatmitigācija un vispārējs emisiju samazinājums sektoros bioekonomikā, tostarp ilglietojamu, nocirstas koksnes produktu izmantojuma ceļā, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Ilgtspējīgi iegūti ilgmūžīgi koksnes un biobāzēti oglekļa uzglabāšanas produkti var sekmēt aprites bioekonomiku, funkcionējot kā fosilo risinājumu aizstājēji, bet oglekļa uzglabāšanas šajos produktos potenciāls ir atkarīgs no šo produktu ekspluatācijas ilguma. Ieguvumi no koksnes izmantošanas konkurējošu enerģiju vai materiālu aizstāšanā ar lielāku oglekļa daudzumu ir atkarīgi arī no mežizstrādes metodēm, transporta un pārstrādes. Tādēļ jaunas oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas var ieviest tikai tad, ja tās ir ilgmūžīgas, tām ir neto pozitīva oglekļa sekvestrēšanas iedarbība, balstoties uz dzīves cikla novērtējumu, ietverot ietekmi uz zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu saistībā ar pieaugošu mežizstrādi, un ja pieejamie dati ir zinātniski, pārredzami un pārbaudāmi. Komisijai ir jāņem vērā tas, ka šo produktu ekspluatācijas ilgums nedrīkst radīt būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta izpratnē. |
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10a) Oglekļa sekvestrēšanu un biodaudzveidībai nekaitīgas pieejas mežos un lauksaimniecības zemēs jau pašlaik var atbalstīt ar publisko finansējumu, ko piešķir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un citu Savienības programmu ietvaros. Lai nodrošinātu vajadzīgo un pielāgotu finansiālo atbalstu zemes un mežu īpašniekiem vai apsaimniekotājiem nolūkā sasniegt paaugstinātos ZIZIMM mērķrādītājus, būtu jāmobilizē KLP stratēģiskie plāni un citi publiskie vai privātie finansējuma avoti. |
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10b) Lai nodrošinātu pastāvīgu virzību uz šīs regulas mērķu sasniegšanu, dalībvalstīm, kas savus gada mērķrādītājus neizpilda divus gadus pēc kārtas, būtu jāpārskata savi nacionālie enerģētikas un klimata plāni un ilgtermiņa stratēģijas, lai nodrošinātu, ka tiek veikti papildu pasākumi, kas uzlabo visus piesaistītājus un krātuves un samazina zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem. |
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10c) Lai saglabātu un uzlabotu sociālo saskaņotību, Eiropas zaļais kurss ir jāīsteno ekonomiski ilgtspējīgā un sociāli saprātīgā veidā nolūkā garantēt taisnīgu un godprātīgu pārkārtošanos, kurā neviens netiktu atstāts novārtā un kura sekmētu dzimumu līdztiesību. Mērķu paplašināšanai zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektorā var būt sociālas un ekonomiskas sekas, kā arī ietekme uz darbaspēku. Tie var pavērt jaunas kvalitatīvas nodarbinātības iespējas un stimulēt attiecīgu apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu. Tādēļ, izstrādājot ietekmes uz nodarbinātību novērtējumus, ir svarīgi prognozēt rīcībpolitikas ietekmi uz darbvietām un ar darbvietām saistītus rezultātus, kā tas ir noteikts, piemēram, SDO kritēriju rokasgrāmatā par ietekmes uz nodarbinātību novērtējumu, lai nodrošinātu zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektora taisnīgu pārkārtošanos nolūkā to padarīt ilgtspējīgāku, gan plānošanas, gan īstenošanas posmos pilnvērtīgi iesaistot sociālos partnerus un attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas — meža un zemes apsaimniekotāju, lauksaimnieku, darba ņēmēju, vides un plašākas sabiedrības interesēs. Minētie aspekti būtu pienācīgi jāņem vērā valstu rīcībpolitikās. |
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
10.d apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10d) Oglekļa uzglabāšanas koksnes produktos potenciāls nosaka šo produktu ekspluatācijas ilgumu, kas var ilgt no dažām dienām skrejlapas gadījumā līdz desmitgadēm vai pat simtgadēm koka ēkas gadījumā. Lai gan koksnes produkts par oglekļa krājumu uzskatāms nav, koka izstrādes faktiskais ieguvums ir atkarīgs no ražotā produkta ekspluatācijas ilguma, kas ir jāsalīdzina ar koksnes dzīves ciklu ekosistēmā gadījumā, ja koks nebūtu ticis nocirsts. |
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
10.e apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10e) Paludikultūras (jeb purva lauksaimniecības) definīcija būtu jāapspriež detalizētāk, lai ātri pārietu uz klimatam nekaitīgu lauksaimniecību organiskās augsnēs, kā arī, lai apturētu meliorāciju un atjaunotu dabisko ūdens līmeni. |
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
10.f apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10f) Saskaņā ar Savienības zemes platību aizņemšanas neto nulles mērķi līdz 2050. gadam būtu jāizvairās no dabisko un lauksaimniecības zemes platību apbūves. Tādēļ dalībvalstīm savos zemes izmantošanas plānos būtu jāievieš pasākumi, kas būtu vērsti uz zemes platību samazināšanās urbanizācijas rezultātā kompensēšanu. |
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Ņemot vērā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifiku katrā dalībvalstī, kā arī to, ka dalībvalstīm ir savs sniegums jāuzlabo, lai sasniegtu savus saistošos nacionālos mērķrādītājus, dalībvalstu rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt dažādām elastības iespējām, arī pārsniegumu tirdzniecībai un ar mežu saistīto elastības iespēju paplašināšanai, lai gan vienlaikus jāievēro mērķrādītāju vidiskā integritāte. |
(11) Ņemot vērā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifiku katrā dalībvalstī, kā arī to, ka dalībvalstīm ir savs sniegums jāuzlabo, lai sasniegtu savus saistošos nacionālos mērķrādītājus, dalībvalstu rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt dažādām elastības iespējām, tostarp pārsniegumu tirdzniecībai par minimālo cenu un ar mežu saistīto elastības iespēju paplašināšanai, lai gan vienlaikus ir jāievēro mērķrādītāju vidiskā integritāte. |
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Pašreizējo uzskaites noteikumu atcelšana pēc 2025. gada rada vajadzību pēc alternatīviem noteikumiem attiecībā uz tādiem dabiskiem traucējumiem kā ugunsgrēki, kaitēkļi un vētras, lai novērstu nenoteiktību, ko zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ievieš dabiskie procesi vai klimata pārmaiņas. Dalībvalstīm 2032. gadā ar nosacījumu, ka tās ir izsmēlušas visas pārējās to rīcībā esošās elastības iespējas, ka tās ir ieviesušas pienācīgus pasākumus, kas mazina to zemes neaizsargātību pret šādiem traucējumiem, un ka Savienība ir sasniegusi 2030. gada mērķrādītāju zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, vajadzētu būt pieejamam ar dabiskajiem traucējumiem saistītam elastības mehānismam. |
(12) Pašreizējo uzskaites noteikumu atcelšana pēc 2025. gada rada vajadzību pēc alternatīviem noteikumiem attiecībā uz tādiem dabiskiem traucējumiem kā ugunsgrēki, kaitēkļi un vētras, lai novērstu nenoteiktību, ko rada dabiskie procesi vai ekosistēmas traucējumi, kuru pamatā ir zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā notiekošās klimata pārmaiņas, ar nosacījumu, ka tos nevarēja prognozēt vai novērst, it sevišķi, īstenojot pielāgošanās pasākumus. Dalībvalstīm 2032. gadā būtu jābūt pieejamam ar dabiskajiem traucējumiem saistītam elastības mehānismam ar nosacījumu, ka tās ir izsmēlušas visas pārējās to rīcībā esošās elastības iespējas un ir apliecinājušas, ka pārējais pārsniegums ir tieši saistīts ar dabisko traucējumu vai klimata pārmaiņu izraisītu ekosistēmu graušanas faktoru ietekmi, ka tās ir ieviesušas pienācīgus pasākumus, kas uzlabo dabiskos oglekļa piesaistītājus tā, ka tiek veicināta bioloģiskā daudzveidība, ir samazinājušas to zemes neaizsargātību pret šādiem traucējumiem, un ka Savienība ir sasniegusi 2030. gada mērķrādītāju zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. |
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Nosakot saistošus nacionālos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu mērķrādītājus, kuru pamatā ir no 2026. gada ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, būtu jānosaka noteikumi par mērķrādītāju ievērošanu. Mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2018/842 noteiktie principi, sodu par neizpildi aprēķinot šādi: 108 % no starpības starp noteikto mērķrādītāju un neto piesaistījumiem, kas ziņoti attiecīgajā gadā, pieskaita siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam, ko dalībvalsts ziņo nākamajā gadā. |
(13) Nosakot saistošus nacionālos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu mērķrādītājus, kuru pamatā ir no 2026. gada ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, būtu jānosaka noteikumi par mērķrādītāju ievērošanu. Mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2018/842 noteiktie principi, sodu par neizpildi aprēķinot šādi: 108 % no starpības starp noteikto mērķrādītāju un neto piesaistījumiem, kas ziņoti attiecīgajā gadā, pieskaita siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam, ko dalībvalsts ziņo nākamajā gadā. Komisijai būtu jāīsteno visi vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem, ar kuriem nodrošina, ka dalībvalstis ievēro šajā regulā paredzētās normas. |
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13a) Publiskā kontrole un tiesu iestāžu pieejamība ir uzskatāmas par Savienības demokrātisko vērtību būtisku elementu un tiesiskuma aizsardzības instrumentu. Pilsoniskajai sabiedrībai ir nozīmīga uzrauga loma dalībvalstīs, un tā nodrošina ievērojamu atbalstu, ar ko palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus. Lai nodrošinātu iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju tiesību aizsardzību un vērstos pret šīs regulas pārkāpumiem valsts līmenī, dalībvalstīm būtu jānodrošina minēto iedzīvotāju un organizāciju iespēja piekļūt tiesu iestādēm. Lai panāktu šo tiesību vienādu īstenošanu visās dalībvalstīs, šajā regulā būtu jāiekļauj pants par tiesu iestāžu pieejamību. |
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(14) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus to Regulas (ES) 2018/841 noteikumu īstenošanai, ar kuriem nosaka dalībvalstu ikgadējo mērķrādītāja apjomu, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201137. |
(14) Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, ar kuriem papildina šo regulu attiecībā uz dalībvalstu ik gadu piešķirtā mērķrādītāja noteikšanu ZIZIMM sektorā, kā arī paredz metodi, ar kuru nosaka tehnisko korekciju, kas ir pieskaitāma dalībvalstu mērķrādītājiem, un izveido neatkarīgo ekspertu pārskatu, nosakot biodaudzveidības monitoringa iekļaušanas zemes monitoringa sistēmā minimālos kritērijus un pieņemot metodiku, ar kuru novērtē klimata pārmaiņu izraisītu ekosistēmas graujošo faktoru ietekmi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas ir noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu37a. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
______________ |
______________ |
|
36a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. |
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). |
|
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(15a) Lai nodrošinātu informāciju meža ekosistēmas pakalpojumu novērtēšanai, Eiropā tiek izmantoti valstu meža inventarizācijas dati. Meža inventarizācijas uzraudzības sistēmas dalībvalstīs atšķiras, jo katra valsts izmanto savu meža inventarizācijas sistēmu un atšķirīgu metodiku. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsaskaņo rādītāji, definīcijas un dažādās inventarizācijas sistēmas, kā arī visā Savienībā jāizveido saskaņota mežu uzraudzības sistēma. |
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Sakarā ar pāreju uz mērķrādītājiem, kas balstīti uz ziņošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ir jāaplēš ar lielāku precizitāti. Turklāt Komisijas paziņojums “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”38, “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”39, ES Meža stratēģija40, pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/200141 un Komisijas paziņojums “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”42 prasa pastiprinātu zemes monitoringu, tādējādi palīdzot aizsargāt un palielināt dabā balstītu oglekļa piesaistījumu noturību visā Savienībā. Emisiju un piesaistījumu monitorings un ziņošana ir jāuzlabo, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas pieejamas saskaņā ar Savienības programmām, piemēram, Copernicus, un digitālos datus, kas savākti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īstenojot divējādo — zaļo un digitāli inovatīvo — pārkārtošanos. |
(16) Sakarā ar pāreju uz mērķrādītājiem, kas balstīti uz ziņošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ir jāaplēš un jāmēra ar lielāku precizitāti. Turklāt Komisijas paziņojums “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”38, “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”39, ES Augsnes stratēģija39a, ES Meža stratēģija40, Komisijas paziņojums par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem39b, atjauninātā ES Biodaudzveidības stratēģija39c, pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/200141 un Komisijas paziņojums “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”42 prasa pastiprinātu zemes monitoringu, tādējādi palīdzot aizsargāt un palielināt dabā balstītu oglekļa piesaistījumu noturību visā Savienībā, un sekmēt sinerģiju starp Savienības klimata un biodaudzveidības politikas virzieniem. Emisiju un piesaistījumu monitorings ar satelītu un uz vietas veikts monitorings un ziņošana ir jāuzlabo, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas ir pieejamas saskaņā ar Savienības programmām, piemēram, Copernicus, un pilnvērtīgi liekot lietā jau esošos instrumentus, piemēram, LUCAS statistiskos apsekojumus, un digitālos datus, kas ir iegūti, īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, īstenojot divējādo — zaļo un digitāli inovatīvo — pārkārtošanos. Šajā saistībā Komisijai būtu jāsniedz palīdzība dalībvalstīm saistībā ar 3. līmeņa metodikas piemērošanu, sākot ar 2026. gadu, lai nodrošinātu datu konsekvenci un pārredzamību, un ir jāturpina strādāt pie GIS ģeotelpiskajiem datiem Savienības līmenī. |
__________________ |
__________________ |
38 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020) 380 final). |
38 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final). |
39 COM/2020/381 final. |
39 COM/2020/381 final. |
|
39a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā”, COM(2021)0699 final. |
40 […] |
40 […] |
|
40a Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli”, COM(2021)0800 final. |
|
40b Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīga bioekonomika Eiropai. Ekonomikas, sabiedrības un vides saistības stiprināšana” (COM(2018)0673 final). |
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328., 21.12.2018., 82. lpp.). |
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328., 21.12.2018., 82. lpp.). |
42 COM/2021/82 final. |
42 COM/2021/82 final. |
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16a) Lai izpildītu apņemšanos, kas ir izdarīta saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un jauno ES Meža stratēģiju 2030. gadam, Komisijai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus, ar kuriem groza Regulas (ES) 2018/1999 V pielikumu nolūkā pievienot jaunas zemes kategorijas tām, kas tiek monitorētas to zemes izmantojuma vienību sistēmas ietvaros, kas tiek aizsargātas, un tām, kas tiek monitorētas to zemes izmantojuma vienību sistēmu ietvaros, kas tiek atjaunotas. |
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) Siltumnīcefekta gāzu emisijas un to sekvestrēšanu ietekmēs paredzamās jūras un saldūdens vides izmantojuma antropogēniskās izmaiņas, piemēram, plānotā atkrastes enerģijas apguves izvēršana, akvakultūras potenciālais ražošanas pieaugums un dabas aizsardzības līmeņu paaugstināšana ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītāju sasniegšanai. Pašlaik šīs emisijas un piesaistījumi standarta UNFCCC ziņošanas tabulās nav iekļauti. Pēc ziņošanas metodikas pieņemšanas Komisija, veicot izskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu, apsvērs ziņošanu par progresu, realizējamības analīzi un ietekmi, kāda būtu ziņošanas attiecināšanai arī uz jūras un saldūdens vidi, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par šīm plūsmām. |
(17) Siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu antropogēniskās izmaiņas jūras, piekrastes un saldūdens ekosistēmās var būt nozīmīgas, un paredzams, ka tās nākotnē mainīsies, jo mainīsies arī izmantošana, piemēram, tiks īstenota plānotā atkrastes enerģijas apguves izvēršana un notiks akvakultūras potenciālais ražošanas pieaugums un dabas aizsardzības līmeņu paaugstināšana, kas ir uzskatāmi par ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītāju sasniegšanas priekšnoteikumiem. Piekrastes mitrāji ir īpaši nozīmīgi no Savienības biodaudzveidības, kā arī no to tālāko reģionu un ekosistēmu viedokļa, uz kuriem attiecas Savienības ārējās darbības, un tie var būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas kā tā dēvētās zilā oglekļa ekosistēmas. Pašlaik šīs emisijas un piesaistījumi standarta UNFCCC ziņošanas tabulās nav iekļauti. Pēc ziņošanas metodikas pieņemšanas Komisija, veicot izskatīšanu saskaņā ar šīs regulas 17. panta 2. punktu, apsvērs šīs regulas darbības jomas attiecināšanu arī uz Siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem jūras, piekrastes, tostarp grīvas mitrāju, un saldūdens ekosistēmās, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par šīm plūsmām un to cēloņiem, kā arī piemēros šīm emisijām un piesaistījumiem īpašus mērķrādītājus. |
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17a) ZIZIMM regulai būtu jāgroza, lai panāktu tās atbilstību Parīzes nolīguma 6. pantam un Glāzgovas klimata samita rezultātam; turklāt ar tās palīdzību ir jānovērš divkārša uzskaite. Tajā pašā laikā Savienībai un dalībvalstīm būtu jāmudina arī starptautiskie partneri un trešās valstis gaidāmo ANO klimata pārmaiņu konferenču un citu starptautisku forumu ietvaros zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā īstenot arī papildu pūliņus. |
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/0841
1. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ca) Savienības mēroga apakšmērķrādītāji attiecībā uz neto siltumnīcefekta gāzu emisijām no aramzemes, zālājiem un mitrājiem, lai šīs zemes kategorijas sekmētu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un klimatneitralitātes mērķi, kas ir noteikti Regulā (ES) 2021/1119; |
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/0841
1. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(da) apakšmērķrādītāji attiecībā uz neto siltumnīcefekta gāzu emisijām no aramzemes, zālājiem un mitrājiem, lai šīs zemes kategorijas sekmētu Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un klimatneitralitātes mērķi, kas ir noteikti Regulā (ES) 2021/1119, ņemot vērā valstu specifiku; |
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/0841
1. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(db) attiecīgo Savienības iestāžu un dalībvalstu saistības veikt vajadzīgos pasākumus, lai, sākot ar 2031. gadu, palielinātu siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumus ZIZIMM sektorā nolūkā palīdzēt īstenot Parīzes nolīguma 5. panta 1. punktu un nodrošināt ilgtspējīgu un paredzamu dabisko piesaistītāju ilgtermiņa ieguldījumu Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā, vēlākais, līdz 2050. gadam, un pēc tam panākt negatīvas emisijas, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119; |
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/0841
1. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(e) dalībvalstu saistības veikt nepieciešamos pasākumus, kuru mērķis ir līdz 2035. gadam kopīgi panākt, ka Savienībā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, ieskaitot lauksaimniecības emisijas, kas nav CO2 emisijas, ir klimatneitralitāte.”; |
svītrots |
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) 2018/0841
2. pants – 3. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Šo regulu piemēro arī I pielikuma A iedaļā norādīto siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, par ko ziņo saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu un kas dalībvalstu teritorijās no 2031. gada rodas jebkurā no 2. punkta a)–j) apakšpunktā nosauktajām zemes kategorijām un jebkurā no šiem sektoriem: |
svītrots |
(a) fermentācija gremošanas traktā; |
|
(b) kūtsmēslu apsaimniekošana; |
|
(c) rīsu audzēšana; |
|
(d) lauksaimniecības augsnes; |
|
(e) plānota savannu dedzināšana; |
|
(f) lauksaimniecisko atlieku dedzināšana uz lauka; |
|
(g) kaļķošana; |
|
(h) karbamīda uzklāšana; |
|
(i) citu oglekli saturošu mēslošanas līdzekļu izmantošana; |
|
(j) citi. |
|
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 2. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Savienības 2030. gada mērķrādītājs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem ir 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto dalībvalstu mērķrādītāju summa, un tā pamatā ir par 2016., 2017. un 2018. gadu apkopoto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējās vērtības. |
2. Savienības 2030. gada mērķrādītājs attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ir vismaz 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, kas ir saskaņā ar šā panta 3. punktu noteikto dalībvalstu mērķrādītāju summa, un tā pamatā ir par 2016., 2017. un 2018. gadu apkopoto siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datu vidējās vērtības. Šo mērķrādītāju palielina arī Savienības un dalībvalstu līmenī īstenoti papildu pasākumi un iniciatīvas, ar kurām atbalsta oglekļsaistīgu lauksaimniecību, Savienības līmenī līdz 2030. gadam nodrošinot neto piesaistījumus vismaz 50 miljonu papildu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā. |
Katra dalībvalsts nodrošina, ka, ņemot vērā 12., 13. un 13.b pantā paredzētās elastības iespējas, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summa tās teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās 2026.–2030. gada periodā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kura beidzas 2030. gadā ar mērķrādītāju, kas attiecīgajai dalībvalstij noteikts II.a pielikumā. Dalībvalsts lineārā trajektorija sākas 2022. gadā. |
Katra dalībvalsts nodrošina, ka, ņemot vērā 12. un 13.b pantā paredzētās elastības iespējas, siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summa tās teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās 2026.–2030. gada periodā nepārsniedz ierobežojumu, kas ir noteikts ar lineāru trajektoriju, kura beidzas 2030. gadā ar mērķrādītāju, kas attiecīgajai dalībvalstij ir noteikts II.a pielikumā. Dalībvalsts lineārā trajektorija sākas 2022. gadā. |
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 3. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu lineāro trajektoriju katrai dalībvalstij, katram gadam 2026.–2029. gada periodā nosaka ikgadējus mērķrādītājus CO2 ekvivalenta tonnās. Šo nacionālo trajektoriju pamatā ir katras dalībvalsts par 2021., 2022. un 2023. gadu ziņotie vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati. 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu vērtību, kas ir II.a pielikumā dalībvalstīm noteikto mērķrādītāju summa, var tehniski koriģēt sakarā ar dalībvalstu metodikas maiņu. Šajos īstenošanas aktos nosaka, ar kādu metodi nosakāma tehniskā korekcija, kas piemērojama dalībvalstu mērķrādītājiem. Minēto īstenošanas aktu vajadzībām Komisija visaptveroši izskata jaunākos nacionālās inventarizācijas datus par 2021., 2022 un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu. |
3. Saskaņā ar 16. pantā minēto Komisija, lai papildinātu šo regulu, pieņem deleģētos aktus, ar kuriem, balstoties uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu lineāro trajektoriju katrai dalībvalstij, katram gadam 2026.–2029. gada periodā nosaka ikgadējus mērķrādītājus ZIZIMM sektoram CO2 ekvivalenta tonnās. Šo nacionālo trajektoriju pamatā ir katras dalībvalsts par 2021., 2022. un 2023. gadu ziņotie vidējie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas dati. Vismaz 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta neto piesaistījumu vērtību, kas ir II.a pielikumā dalībvalstīm noteikto mērķrādītāju summa un papildu vismaz 50 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta, kā tas ir minēts šā panta 2. punktā, var tehniski koriģēt sakarā ar dalībvalstu metodikas maiņu, ja tiek veikta neatkarīga eksperta pārbaude, ar kuru apstiprina tās tehniskās korekcijas nepieciešamību un samērīgumu, kuras pamatā ir pārraudzīto un paziņoto datu uzlabotā precizitāte. Šajos deleģētajos aktos nosaka un publisko, ar kādu metodi ir nosakāma tehniskā korekcija, kas ir piemērojama dalībvalstu mērķrādītājiem, un kāda metode ir izmantojama neatkarīgā zinātniskā ekspertu pārbaudē. Minēto deleģēto aktu īstenošanas vajadzībām Komisija visaptveroši izskata jaunākos nacionālās inventarizācijas datus par 2021., 2022 un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 4. punktu. |
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16.a pantā minēto pārbaudes procedūru. |
|
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 3.a punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3.a Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem tā papildina šo regulu, pieņemot metodiku Savienības un dalībvalstu apakšmērķrādītāju noteikšanai aramzemei, zālājiem un mitrājiem, ar kuru nodrošina, ka šīs zemes kategorijas sekmē Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un klimatneitralitātes mērķi, kas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119, ņemot vērā valstu specifiku un sekvestrēšanas potenciālu šajās zemes kategorijās. |
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 3.b punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
3.b Konkrētās Savienības iestādes un dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus attiecīgi Savienības un valstu līmenī, lai turpinātu palielināt siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumus ZIZIMM sektorā, sākot ar 2031. gadu, nolūkā palīdzēt īstenot Parīzes nolīguma 5. panta 1. punktu un nodrošināt ilgtspējīgu un paredzamu dabisko piesaistītāju ilgtermiņa ieguldījumu Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā vēlākais līdz 2050. gadam un mērķa pēc tam panākt negatīvas emisijas sasniegšanā, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119. |
|
Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija, ņemot vērā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos sniegto ieteikumu un Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu budžetu, kas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119, kā arī, pamatojoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kurus dalībvalstis ir iesniegušas līdz 2024. gada 30. jūnijam saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. panta 2. punktu, pieņem priekšlikumu grozīt šo regulu, lai noteiktu Savienības un dalībvalstu mērķrādītājus attiecībā uz neto siltumnīcefekta gāzu piesaistījumiem zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā vismaz 2035., 2040., 2045. un 2050. gadam. |
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 4. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
4. Tiecas panākt, ka Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas 2. panta 3. punkta a)–j) apakšpunktā minētajos sektoros līdz 2035. gadam sasniedz neto nulli, un pēc tam Savienība panāk, ka emisijas ir negatīvas. Savienība un dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu kopīgi sasniegt 2035. gada mērķrādītāju. Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, ko katra dalībvalsts līdz 2024. gada 30. jūnijam iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, sagatavo priekšlikumus par katras dalībvalsts devumu neto emisiju samazināšanā.”; |
4. Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem un integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kurus katra dalībvalsts līdz minētajam datumam ir iesniegusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. un 17. pantu, un ņemot vērā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumu un Savienības siltumnīcefekta gāzu budžetu, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par progresu, kas ir gūts siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu palielināšanā no aramzemes, zālājiem un mitrājiem, kuri ir reglamentēti šajā regulā, un siltumnīcefekta gāzu samazināšanā no lauksaimniecības, kura savukārt ir reglamentēta Regulā (ES) 2018/842, un novērtē, vai pašreizējās tendences un nākotnes prognozes atbilst mērķim sasniegt ilgtermiņa siltumnīcefekta gāzu samazinājumus visos sektoros saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem, kas ir noteikti Regulā (ES) 2021/1119. |
|
Minētajā ziņojumā iekļauj ietekmes novērtējumu, kurā izskata iespējas, tostarp nacionālos mērķrādītājus un sektoru apakšmērķrādītājus un ar kuru nodrošina katra sektora un katras dalībvalsts taisnīgu ieguldījumu Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un Savienības starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanā, kā tas ir noteikts Regulā (ES) 2021/1119, vienlaikus ņemot vērā atjauninātās 2018. gada bioekonomikas stratēģijas mērķus, ilgtspējīgu vietējo pārtikas ražošanu un nodrošinātību ar pārtiku, stratēģiju “No lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģiju, kā arī gaidāmos ilgtspējīgas pārtikas sistēmas tiesību aktus un novērtējot sinerģiju un salāgojumus, kuri ir jāveic, lai paātrinātu fosilo degvielu aizstāšanu ar biobāzētiem produktiem, un izvērtējot ietekmi līdz pat attiecīgās saimniecības līmenim. |
|
Pēc minētā ziņojuma Komisija vajadzības gadījumā izstrādā tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem tā nodrošina visu sektoru ieguldījumu saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi un Savienības starpposma klimata mērķrādītājiem, kas ir noteikti Regulā (ES) 2021/1119. |
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 4.a punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.a Pieņemot pasākumus savu 2. punktā minēto nacionālo mērķrādītāju sasniegšanai, dalībvalstis ņem vērā principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un minimuma aizsargpasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/8521a 17. un 18. panta izpratnē, vienlaikus ievērojot Eiropas sociālo tiesību pīlārā noteiktos principus. Komisija izdod vadlīnijas, lai paredzētu kopīgus noteikumus un metodiku šajā punktā noteiktā mērķa sasniegšanai. Komisija ir arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai noteiktu minimālos kritērijus biodaudzveidības monitoringa iekļaušanai zemes monitoringa sistēmās. |
|
__________________ |
|
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). |
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Regula (ES) 2018/0841
4. pants – 4.b punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
4.b Dalībvalstis nodrošina, ka CO2 uzņemšana no atmosfēras ir optimāli vērsta uz to, lai saglabātu mežaudzes liela augšanas vecuma posmā, izmantojot klimatiski pārdomātu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, jo šāda apsaimniekošana kopā ar augšanu palielinošiem pasākumiem aktīvi veicina oglekļa uzņemšanu. |
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
4.a pants (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3a) regulā iekļauj šādu 4.a pantu: |
|
“4.a pants |
|
Finansiāls atbalsts un taisnīga pārkārtošanās lielākai klimatmitigācijai un klimatadaptācijai ZIZIMM sektorā |
|
1. Līdz ... [četri mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta visu pastāvošo Savienības finansēšanas instrumentu pieejamība un konsekvence klimatmitigācijas un klimatadaptācijas palielināšanai ZIZIMM sektorā nolūkā palīdzēt sasniegt mērķrādītājus, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 3. punktu atbilstīgi 4. panta 4.a punktam. Minētajā ziņojumā Komisija attiecīgā gadījumā dod ieteikumus dalībvalstīm par grozījumiem, kas jāizdara to KLP stratēģiskajos plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 120. pantu, lai sniegtu vajadzīgo un pielāgoto finansiālo atbalstu zemes un meža īpašniekiem vai apsaimniekotājiem nolūkā sasniegt mērķrādītājus, kuri noteikti saskaņā ar 4. panta 3. punktu atbilstīgi 4. panta 4.a punktam, prioritāti piešķirot uz ekosistēmām balstītu pieeju veicināšanai mežu, lauksaimniecības zemes un agromežsaimniecības jomā. Šajos ieteikumos ņem vērā to, ka jānodrošina ar šādu finansiālo atbalstu panākto piesaistījumu pastāvīgums, un risku, ka šie piesaistījumi kādā brīdī tiks netīšām vai tīšām emitēti atmosfērā. |
|
2. Ja dalībvalstis izmanto publiskos ieņēmumus no ES ETS kvotu izsolēm saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai atbalstītu klimatmitigācijas un klimatadaptācijas pasākumus, kurus īsteno zemes un meža īpašnieki vai apsaimniekotāji, lai sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti saskaņā ar 4. panta 3. punktu atbilstīgi 4. panta 4.a punktam, prioritāti piešķir uz ekosistēmām balstītu pieeju veicināšanai mežu un lauksaimniecības zemes jomā. Projektus atlasa, pamatojoties uz objektīviem, zinātniski pamatotiem un pārredzamiem kopējiem kritērijiem, un tie atalgo prakses, kuru labvēlīgā ietekme uz klimatu un vidi ir zinātniski pierādīta un kuras nodrošina ilgtspējīgu un ilgtermiņa oglekļa sekvestrēšanas pieaugumu augsnē un biomasā, vienlaikus nodrošinot līdzieguvumus sabiedrībai. |
|
3. Komisija 3. punkta vajadzībām pieņem vadlīnijas, lai noteiktu kopējus projektu atlases kritērijus, cita starpā balstoties uz Komisijas jau pieņemtām vadlīnijām. Pirms šo vadlīniju pieņemšanas Komisija apspriežas ar Eiropas Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā, kā arī ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
|
4. Līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija pēc vajadzības izstrādā tiesību akta priekšlikumu, lai noteiktu tiesisko regulējumu tādu zinātniski pamatotu, ilgtspējīgu, uzticamu un pastāvīgu oglekļa piesaistījumu, arī ar oglekļsaistīgas lauksaimniecības praksi panāktu piesaistījumu, sertifikācijai, kas nodrošina vides integritāti un atbilst biodaudzveidībai labvēlīgiem ekoloģiskajiem principiem. |
|
5. Līdz ... [divi gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un reizi divos gados pēc tam dalībvalstis izvērtē šajā regulā noteikto pienākumu sociālo ietekmi un ietekmi uz nodarbinātību, tostarp uz dzimumu līdztiesību un darba apstākļiem, gan valstu, gan reģionālā līmenī jebkurā no zemes kategorijām un sektoriem, uz ko attiecas 2. pants.”; |
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
5. pants – 1. punkts
|
|
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
(3b) regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: |
1. Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaisti, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina, ka to uzskaite un citi dati, kas sniegti saskaņā ar šo regulu, ir pareizi, pilnīgi, konsekventi, salīdzināmi un pārredzami. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaisti ar mīnusa zīmi (-). |
“1. Katra dalībvalsts sagatavo un uztur uzskaiti, kurā pareizi atspoguļo emisijas un piesaisti, kas rodas 2. pantā minētajās zemes uzskaites kategorijās. Dalībvalstis nodrošina, ka to uzskaite un citi dati, kas sniegti saskaņā ar šo regulu, ir pareizi, pilnīgi, konsekventi, publiski pieejami, salīdzināmi un pārredzami. Dalībvalstis emisijas apzīmē ar plusa zīmi (+) un piesaisti ar mīnusa zīmi (-). |
(32018R0841, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0841&rid=1)
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
5. pants – 4. punkts
|
|
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
(3c) regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu: |
4. Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas ar noteikumu, ka oglekļa krātuve nav avots. Tomēr minētā iespēja neiekļaut uzskaitē oglekļa uzkrājuma izmaiņas nav piemērojama attiecībā uz tādām oglekļa krātuvēm, kas ir virszemes biomasa, atmirusi koksne un nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijā “apsaimniekota meža zeme”. |
“4. Dalībvalstis savā uzskaitē par katru zemes uzskaites kategoriju norāda visas oglekļa uzkrājuma izmaiņas, kas radušās I pielikuma B iedaļā minētajās oglekļa krātuvēs. Dalībvalstis var izvēlēties savā uzskaitē neiekļaut oglekļa krātuvju oglekļa uzkrājumu izmaiņas ar noteikumu, ka oglekļa krātuve nav avots. Tomēr minētā iespēja neiekļaut uzskaitē oglekļa uzkrājuma izmaiņas nav piemērojama attiecībā uz tādām oglekļa krātuvēm, kas ir virszemes biomasa, minerālo un organisko augšņu ogleklis, atmirusi koksne un nocirstas koksnes produkti zemes uzskaites kategorijā “apsaimniekota meža zeme”. |
(Regula (ES) 2018/841, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018R0841&rid=1)
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
5. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3d) regulas 5. panta 4. punktā pievieno šādu daļu: |
|
“Ne vēlāk kā vienu gadu pēc [šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģēto aktu, ar ko, pamatojoties uz mērījumu datiem, nosaka Savienības pirmatnējo un seno mežu galveno kategoriju, kas iekļautas apsaimniekotas meža zemes kategorijā, koriģēto oglekļa uzkrājuma vērtību. |
|
Komisija izmanto datu kopas, kas iegūtas pabeigtu vai joprojām īstenotu relevanto pirmatnējo un seno mežu tipu pētniecības projektu ietvaros, un izmanto citus Savienības instrumentus, lai finansētu projektus, kuri attiecas uz tādiem mežu tipiem, par ko trūkst datu. Attiecīgā gadījumā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros šajā nolūkā var izsludināt īpašu uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus, kas attiecas uz klimatmitigāciju un klimatadaptāciju.”; |
Pamatojums
Īstenojot projektu “Remote”, zinātnieki konstatēja, ka globālajā modelēšanas sistēmā par zemu ir novērtēts Karpatu mežu oglekļa uzkrājums. Noklusējuma vērtības, kas liedz pilnvērtīgi novērtēt šo ekosistēmu potenciālu emisiju mazināšanas ziņā, var novest pie kļūdainiem lēmumiem par tām. Šī situācija ir jālabo. Mēs dzīvojam datu laikmetā, un mūsu klimatrīcība jābalsta uz pareiziem datiem, nevis maldīgām hipotēzēm.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
5. pants – 5.a punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(3e) regulas 5. pantā iekļauj šādu punktu: |
|
“5.a Datu vākšanu veicina saskaņots Savienības mēroga monitorings attiecībā uz augsnes organiskā oglekļa satura izmaiņām un faktoriem, kas ietekmē augsnes stāvokli un tās oglekļa krājumus, ikgadējos LUCAS apsekojumos, kurus veic attiecīgie Eiropas Komisijas dienesti.”; |
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) 2018/0841
9. pants – virsraksts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Oglekļa uzglabāšanas produkti; |
Ilgtspējīgi oglekļa uzglabāšanas produkti; |
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) 2018/0841
9. pants – 2. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 1. punktu un V pielikumu, pievienojot jaunas tādu nocirstas koksnes produktu kategorijas, kam ir oglekļa sekvestrēšanas efekts, balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un nodrošinot vidisko integritāti. |
2. Komisija saskaņā ar 16. pantu pieņem deleģētos aktus, lai grozītu šā panta 1. punktu un V pielikumu, pievienojot jaunas tādu nocirstas koksnes produktu kategorijas, kam ir oglekļa sekvestrēšanas efekts, ar nosacījumu, ka jaunu kategoriju metodikas ir zinātniskas, pārredzamas, verificējamas un nepieļauj dubultu uzskaiti, un balstoties uz IPCC vadlīnijām, kuras pieņēmusi UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, un nodrošinot vidisko integritāti. |
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
9. pants – 2.a punkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(ba) iekļauj šādu punktu: |
|
“2.a Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesību akts par Savienības tiesisko regulējumu tādu oglekļa piesaistījumu sertificēšanai, kuru pamatā ir zinātniski pamatotas prasības un uzskaites noteikumi mērījumu kvalitātes, monitoringa standartu, ziņošanas protokolu un verifikācijas līdzekļu ziņā un kuri nodrošina vidisko integritāti un nepieļauj nelabvēlīgu ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām, un ja UNFCCC Pušu konference vai Pušu konference, kas vienlaikus ir Parīzes nolīguma pušu sanāksme, ir pieņēmusi jaunas IPCC vadlīnijas, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par iespējamiem ieguvumiem un pretrunām klimatmitigācijas, klimatadaptācijas un biodaudzveidības aizsardzības ziņā, ko radītu tādu ilgtspējīgi iegūtu ilgtermiņa biobāzētu oglekļa uzglabāšanas produktu iekļaušana, kuriem saskaņā ar dzīves cikla novērtējumu ir neto pozitīvs oglekļa sekvestrēšanas efekts, ieskaitot ietekmi uz zemes izmantošanu un zemes izmantošanas maiņu, kas saistīta ar pieaugošu ieguvi, un ja pieejamie dati ir zinātniski, pārredzami un verificējami. Komisijas ziņojumam attiecīgā gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu, ar ko attiecīgi grozīt šo regulu, vienlaikus nodrošinot vidisko integritāti, nepieļaujot dubulto uzskaiti un nodrošinot, ka dabas resursi tiek izmantoti un reciklēti pēc iespējas ilgāk, kā arī katrā posmā piešķirti visvērtīgākajiem mērķiem. Komisija arī ņem vērā, ka oglekļa uzglabāšanas produktu dzīves cikls nedrīkst radīt būtisku kaitējumu vidiskajiem mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta izpratnē.” |
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
11. pants – -1. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(aa) pirms 1. punkta iekļauj šādu -1. punktu: |
|
“-1. Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts divus gadus pēc kārtas nav sasniegusi savu gada mērķrādītāju, kas noteikts 4. panta 3. punktā, tā šai dalībvalstij izdod ieteikumus, norādot pienācīgus papildu pasākumus ZIZIMM sektorā, ar kuriem šo situāciju labot. Komisija šādus ieteikumus dara publiski pieejamus. Komisija var šai dalībvalstij arī sniegt papildu tehnisko atbalstu. |
|
Ja tiek izdoti ieteikumi saskaņā ar pirmo daļu, attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc ieteikumu saņemšanas groza savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 3. un 15. pantā, lai pieņemtu pienācīgus papildu pasākumus, ņemot vērā Komisijas pieņemtos ieteikumus. Minētie pasākumi ir pienācīgi argumentēti un pamatoti. |
|
Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai par pārskatīto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju, pievienojot paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ierosinātā pārskatīšana novērsīs neatbilstību gada mērķrādītājiem un kā ir ņemti vērā Komisijas ieteikumi. |
|
Ja attiecīgā dalībvalsts neņem vērā Komisijas ieteikumus, Komisija apsver iespēju veikt pasākumus saskaņā ar Līgumiem.”; |
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) 2018/0841
11. pants – 1. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
1. Dalībvalsts var izmantot: |
1. Neskarot -1. punktā minēto, dalībvalsts var izmantot: |
(a) 12. pantā izklāstītās vispārējās elastības iespējas un, |
(a) 12. pantā izklāstītās vispārējās elastības iespējas un, |
(b) lai izpildītu 4. pantā noteiktās saistības, 13. un 13.b pantā izklāstīto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi. |
(b) lai izpildītu 4. pantā noteiktās saistības un mērķrādītājus, 13. pantā izklāstīto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi un 13.b pantā noteikto mehānismu. |
Somija papildus pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajām elastības iespējām var izmantot papildu kompensācijas saskaņā ar 13.a pantu. |
Somija papildus pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētajām elastības iespējām var izmantot papildu kompensācijas saskaņā ar 13.a pantu. |
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
11. pants – 2. punkts
|
|
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
(ba) panta 2. punktu aizstāj ar šādu: |
2. Ja dalībvalsts neizpilda Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta da) apakšpunktā noteiktās pārraudzības prasības, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu noteiktais centrālais administrators (“centrālais administrators”) attiecīgajai dalībvalstij uz laiku aizliedz daudzumus pārskaitīt vai atlikt rezervē saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. un 3. punktu vai izmantot elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.” |
“2. Ja dalībvalsts neizpilda Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta da) apakšpunktā noteiktās pārraudzības prasības, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 20. pantu noteiktais centrālais administrators (“centrālais administrators”) attiecīgajai dalībvalstij uz laiku aizliedz daudzumus pārskaitīt saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktu vai izmantot elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi saskaņā ar šīs regulas 13. pantu.” |
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
12. pants – 2. punkts
|
|
Spēkā esošais teksts |
Grozījums |
|
(-a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu: |
2. Ciktāl kopējā piesaiste dalībvalstī pārsniedz kopējās emisijas un pēc tam, kad atskaitīti visi daudzumi, kas ņemti vērā saskaņā ar 7. pantu Regulā (ES) 2018/842, minētā dalībvalsts var atlikušo piesaistes daudzumu pārskaitīt citai dalībvalstij. Pārskaitīto daudzumu ņem vērā, novērtējot, vai saņēmēja dalībvalsts ir izpildījusi saistības saskaņā ar šīs regulas 4. pantu. |
“2. Ciktāl kopējā piesaiste dalībvalstī pārsniedz kopējās emisijas attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu vai siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumi dalībvalstī pārsniedz 4. panta 3. punktā attiecīgajai dalībvalstij noteikto gada mērķrādītāju, minētā dalībvalsts var atlikušo piesaistes daudzumu pārskaitīt citai dalībvalstij, ja saņēmēja dalībvalsts samaksā vismaz vidējo ES ETS kvotu noslēguma cenu kopējā izsoļu platformā gadā, uz kuru attiecas pārskaitīšana. Pārskaitīto daudzumu ņem vērā, novērtējot, vai saņēmēja dalībvalsts ir izpildījusi saistības un sasniegusi mērķrādītājus saskaņā ar šīs regulas 4. pantu.” |
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 10. punkts – b apakšpunkts
Regula (ES) 2018/0841
12. pants – 5. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
5. Ieņēmumus, kas gūti no pārskaitījumiem saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis var izmantot cīņai pret klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs, un tās par visām šādām darbībām informē Komisiju. |
5. Visus ieņēmumus, kas gūti no pārskaitījumiem saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis izmanto, lai finansētu klimatmitigācijas un klimatadaptācijas pasākumus ZIZIMM sektorā Savienībā vai trešās valstīs, ieskaitot uz ekosistēmām balstītas pieejas, vienlaikus ņemot vērā principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un minimuma aizsardzības pasākumus, kas noteikti Regulas (ES) 2020/852 17. un 18. pantā. Dalībvalstis par minēto ieņēmumu izmantošanu un veiktajām darbībām informē Komisiju Regulas (ES) 2018/1999 19. pantā minētajos ziņojumos. |
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts
Regula (ES) 2018/0841
13. pants
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
13. pants |
13. pants |
Elastības iespēja attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi |
Elastības iespēja attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi |
1. Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas 2021.–2025. gada periodā pārsniedz kopējos piesaistījumus 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās, [kas uzskaitītas saskaņā ar šo regulu,] minētā dalībvalsts, lai izpildītu 4. panta 1. punktu, var izmantot šajā pantā noteikto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi. |
1. Ja kādas dalībvalsts kopējās emisijas 2021.–2025. gada periodā pārsniedz kopējos piesaistījumus 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās, [kas uzskaitītas saskaņā ar šo regulu,] minētā dalībvalsts, lai izpildītu 4. panta 1. punktu, var izmantot šajā pantā noteikto elastības iespēju attiecībā uz apsaimniekotu meža zemi. |
2. Ja 8. panta 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības aprēķinā iegūtās emisijas kompensēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
2. Ja 8. panta 1. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības aprēķinā iegūtās emisijas kompensēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
(a) dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka meži ar piesaistītāju un krātuvju funkciju tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti, un |
(a) dalībvalsts savā stratēģijā, kas iesniegta saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka meži ar piesaistītāju un krātuvju funkciju tiek attiecīgi saglabāti vai uzlaboti tā, lai palīdzētu uzlabot biodaudzveidību un lai samazinātu zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem, un |
|
(aa) dalībvalsts atbilst Padomes Direktīvai 92/43/EEK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK**, un |
(b) kopējās emisijas Savienībā 2021.–2025. gada periodā nepārsniedz kopējos piesaistījumus šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās. |
(b) kopējās emisijas Savienībā 2021.–2025. gada periodā nepārsniedz kopējos piesaistījumus šīs regulas 2. panta 1. punktā minētajās zemes uzskaites kategorijās. |
Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis novērš dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā vai 9. panta 2. punktā. |
Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, Komisija nodrošina, ka dalībvalstis novērš dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā vai 9. panta 2. punktā. |
3. Šā panta 2. punktā minētā kompensācija var attiekties tikai uz piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētās dalībvalsts meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, un tā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas 2021.–2025. gada periodam noteikts VII pielikumā. |
3. Šā panta 2. punktā minētā kompensācija var attiekties tikai uz piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētās dalībvalsts meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, un tā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas 2021.–2025. gada periodam noteikts VII pielikumā. |
4. Dalībvalstis Komisijai iesniedz pierādījumus par dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu, lai varētu pretendēt uz kompensāciju par atlikušajiem piesaistītājiem, kas attiecībā uz to meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, līdz maksimālajam VII pielikumā 2021.–2025. gada periodam noteiktajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo neizmantotās kompensācijas apmēru, kompensāciju attiecīgajām dalībvalstīm sadala proporcionāli.”; |
4. Dalībvalstis Komisijai iesniedz pierādījumus par dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu, un informāciju par pasākumiem, ko tās plāno pieņemt nolūkā novērst vai mazināt līdzīgu ietekmi nākotnē, lai varētu pretendēt uz kompensāciju par atlikušajiem piesaistītājiem, kas attiecībā uz to meža references līmeni uzskaitīti kā emisijas, līdz maksimālajam VII pielikumā 2021.–2025. gada periodam noteiktajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo neizmantotās kompensācijas apmēru, kompensāciju attiecīgajām dalībvalstīm sadala proporcionāli. Komisija dalībvalstu iesniegtos pierādījumus dara publiski pieejamus.”; |
|
____________________ |
|
* Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.). |
|
** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.). |
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Regula (ES) 2018/0841
13.b pants
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
13.b pants |
13.b pants |
Zemes izmantojuma elastības mehānisms 2026.–2030. gada periodam |
Dabisko traucējumu mehānisms 2026.–2030. gada periodam |
1. Ja ir sasniegts 4. panta 2. punktā minētais Savienības mērķrādītājs, Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 40. pantu, izveido zemes izmantojuma elastības mehānismu, kas atbilst daudzumam līdz 178 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta. Elastības mehānisms ir pieejams papildus 12. pantā paredzētajām elastības iespējām. |
1. Ja ir sasniegts 4. panta 2. punktā minētais Savienības mērķrādītājs, Savienības reģistrā, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 40. pantu, izveido mehānismu, kas atbilst daudzumam līdz 178 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, lai ņemtu vērā dabisko traucējumu vai klimata pārmaiņu izraisītu ekosistēmas traucējumu ietekmi, ja to nebija iespējams prognozēt vai novērst, it sevišķi — īstenojot klimatadaptāciju. Mehānisms ir pieejams papildus 12. pantā paredzētajām elastības iespējām. |
2. Ja 2026.–2030. gada periodā starpība starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summu dalībvalsts teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un attiecīgo mērķrādītāju ir pozitīva, uzskaitīta un ziņota saskaņā ar šo regulu, minētā dalībvalsts var tai saskaņā ar 4. panta 2. punktu noteiktā mērķrādītāja sasniegšanai izmantot šajā pantā paredzēto elastības iespēju. |
2. Ja 2026.–2030. gada periodā starpība starp siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summu dalībvalsts teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un attiecīgo mērķrādītāju ir pozitīva, uzskaitīta un ziņota saskaņā ar šo regulu, minētā dalībvalsts var tai saskaņā ar 4. panta 2. punktu noteiktā mērķrādītāja sasniegšanai izmantot šajā pantā paredzēto mehānismu. |
3. Ja 2. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības aprēķinā iegūto emisiju pārsniegumu kompensēt, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: |
3. Ja 2. punktā minētā aprēķina rezultāts attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu ir pozitīvs skaitlis, attiecīgā dalībvalsts var izmantot šajā pantā noteikto mehānismu, ja ir izpildīts attiecīgi -a) vai -aa) apakšpunktā noteiktais nosacījums un visi a)–c) apakšpunktā noteiktie nosacījumi: |
|
(-a) dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka pozitīvais rezultāts ir tieši saistīts ar dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu; Komisija dara publiski pieejamus dalībvalstu iesniegtos pierādījumus un var tos noraidīt, ja, pārbaudījusi no dalībvalsts saņemto informāciju, tā uzskata, ka tie nav pietiekami pamatoti vai ir nesamērīgi; vai |
|
(-aa) dalībvalsts ir iesniegusi Komisijai pietiekamus pierādījumus, ka pozitīvais rezultāts ir tieši saistīts ar klimata pārmaiņu izraisītu ekosistēmas traucējumu ietekmi un ka šos traucējumus nebija iespējams prognozēt vai novērst, it sevišķi — īstenojot pietiekamus klimatadaptācijas pasākumus, lai nodrošinātu klimata pārmaiņu skarto teritoriju noturību, kā paredz 5.a punktā minētajā deleģētajā aktā noteiktā metodika; Komisija var noraidīt dalībvalsts sniegtos pierādījumus, ja, pārbaudījusi no dalībvalsts saņemto informāciju, tā uzskata, ka tie nav pietiekami pamatoti vai ir nesamērīgi; un |
(a) dalībvalsts savā atjauninātajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, ir iekļāvusi konkrētus notiekošus vai plānotus pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka zeme ar piesaistītāja un krātuves funkciju tiek attiecīgi saglabāta vai uzlabota, un mazināt zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem; |
(a) dalībvalsts ir patiešām pārskatījusi savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar 11. panta -1. punktu un ir pieņēmusi jaunus pasākumus nolūkā uzlabot visas zemes ar piesaistītāja un krātuves funkciju tā, lai veicinātu biodaudzveidību, un samazināt zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem un klimata pārmaiņu ietekmi; |
(b) dalībvalsts ir izsmēlusi visas citas elastības iespējas, kas pieejamas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu vai Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktu; |
(b) dalībvalsts ir izsmēlusi visas citas elastības iespējas, kas pieejamas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu vai Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktu; |
|
(ba) dalībvalsts ievēro Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK; |
(c) starpība starp visu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summu Savienības teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un Savienības mērķrādītāju[, kas ir neto piesaistījumi 310 miljonu tonnu CO2 ekvivalenta apmērā,] 2026.–2030. gada periodā ir negatīva. |
(c) starpība starp visu siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu gada summu Savienības teritorijā un visās 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā minētajās zemes ziņošanas kategorijās un Savienības mērķrādītāju, kā noteikts 4. panta 2. punktā, pēc tam, kad ir izsmeltas visas citas elastības iespējas, kas pieejamas saskaņā ar 12. pantu, 2026.–2030. gada periodā ir negatīva. |
Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, Komisija, balstoties uz dabisko traucējumu ietekmi un izmantojot informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šā panta 5. punktu, nosaka, vai iekļaut 20 % neto piesaistījumu, ko dalībvalstis nav atlikušas rezervē, no 2021.–2025. gada perioda. Komisija minētajā novērtējumā turklāt pārliecinās, ka dalībvalstis nepieļauj dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā. |
Novērtējot, vai Savienībā kopējās emisijas pārsniedz kopējos piesaistījumus, kā minēts pirmās daļas c) apakšpunktā, Komisija, balstoties uz dabisko traucējumu ietekmi un izmantojot informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šā panta 5. punktu, nosaka, vai iekļaut 20 % neto piesaistījumu, ko dalībvalstis nav atlikušas rezervē, no 2021.–2025. gada perioda. Komisija minētajā novērtējumā turklāt pārliecinās, ka dalībvalstis nepieļauj dubultu uzskaiti, jo īpaši attiecībā uz to elastības iespēju izmantojumu, kas izklāstītas šīs regulas 12. pantā un Regulas (ES) 2018/842 7. panta 1. punktā. |
4. Šā panta 3. punktā minētā kompensācija var attiekties tikai uz piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētajai dalībvalstij šīs regulas II.a pielikumā noteikto mērķrādītāju uzskaitīti kā emisijas, un tā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas 2026.–2030. gada periodam noteikts VII pielikumā. |
4. Šā panta 3. punktā minētā kompensācija var attiekties tikai uz piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētajai dalībvalstij šīs regulas II.a pielikumā noteikto mērķrādītāju uzskaitīti kā emisijas, un tā nedrīkst pārsniegt 50 % no attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kompensācijas apjoma, kas 2026.–2030. gada periodam noteikts VII pielikumā. |
5. Dalībvalstis Komisijai iesniedz pierādījumus par dabisko traucējumu ietekmi, kas aprēķināta saskaņā ar VI pielikumu, lai varētu pretendēt uz kompensāciju par atlikušajiem piesaistītājiem, kas attiecībā uz minētajai dalībvalstij šīs regulas II.a pielikumā noteikto mērķrādītāju uzskaitīti kā emisijas, līdz maksimālajam VII pielikumā 2026.–2030. gada periodam noteiktajam kompensācijas apmēram, ko nav izmantojušas citas dalībvalstis. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz pieejamo neizmantotās kompensācijas apmēru, kompensāciju attiecīgajām dalībvalstīm sadala proporcionāli. |
5. Ja pieprasījums pēc kompensācijas pārsniedz 178 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta, kas pieejams saskaņā ar mehānismu, kompensāciju attiecīgajām dalībvalstīm sadala proporcionāli. |
|
5.a Līdz … [6 mēneši pēc šis regulas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot metodiku klimata pārmaiņu izraisītu ekosistēmas traucējumu ietekmes novērtēšanai, kā minēts 3. punkta -aa) apakšpunktā. |
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14. punkts
Regula (ES) 2018/0841
13.c pants
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
13.c pants |
13.c pants |
Mērķrādītāju pārvaldība |
Mērķrādītāju pārvaldība |
Ja izskatītās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi 2032. gadā attiecībā uz kādu konkrētu 2026.–2030. gada perioda gadu, ņemot vērā elastības iespējas, kas izmantotas saskaņā ar 12. un 13.b pantu, pārsniedz attiecīgās dalībvalsts ikgadējos mērķrādītājus, piemēro šādu pasākumu: |
Ja pēc visaptverošās izskatīšanas, kuru Komisija veic 2032. gadā saskaņā ar 14. panta 2. punktu, tā konstatē, ka nav sasniegti 4. pantā noteiktie dalībvalsts mērķrādītāji un izpildītas tajā noteiktās saistības attiecībā uz kādu konkrētu 2026.–2030. gada perioda gadu, piemēro šādu pasākumu: |
saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 15. pantu, siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi nākamajā gadā, pieskaita daudzumu, kas vienāds ar siltumnīcefekta gāzu neto emisiju pārsniegumu CO2 ekvivalenta tonnās, reizinātu ar koeficientu 1,08. |
saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 15. pantu, siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam minētajām zemes kategorijām, ko attiecīgā dalībvalsts ziņojusi nākamajā gadā, pieskaita daudzumu, kas vienāds ar siltumnīcefekta gāzu neto emisiju pārsniegumu CO2 ekvivalenta tonnās, reizinātu ar koeficientu 1,08. |
|
Ja Komisija konstatē, ka dalībvalsts neievēro šajā regulā paredzētos noteikumus, tā īsteno vajadzīgos pasākumus saskaņā ar Līgumiem. |
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 14.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
13.d pants (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(14a) regulā iekļauj šādu 13.d pantu: |
|
13.d pants |
|
Starptautiska sadarbība |
|
Ja dalībvalsts nolemj atļaut publiskām vai privātām struktūrām kompensēšanai izmantot oglekļa kredītus no ZIZIMM sektora, tostarp ar Parīzes nolīguma 6. panta 2. vai 4. punktu, pārskaitīto vai izmantoto piesaistījumu summu neieskaita attiecīgās dalībvalsts gada mērķrādītājos, kas noteikti šīs regulas 4. panta 3. punktā. |
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 15. punkts
Regula (ES) 2018/0841
14. pants – 1. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
“1. Dalībvalstis līdz 2027. gada 15. martam attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2032. gada 15. martam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz izpildes ziņojumu, kurā iekļauj attiecīgā perioda kopējo emisiju un kopējo piesaistījumu bilanci par katru no 2. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā norādītajām zemes uzskaites kategorijām attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā norādītajām kategorijām attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu, ievērojot šajā regulā noteiktos uzskaites noteikumus. |
“1. Dalībvalstis līdz 2027. gada 15. martam attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un līdz 2032. gada 15. martam attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu Komisijai iesniedz izpildes ziņojumu, kurā iekļauj attiecīgā perioda kopējo emisiju un kopējo piesaistījumu bilanci par katru no 2. panta 1. punkta a)–f) apakšpunktā norādītajām zemes uzskaites kategorijām attiecībā uz 2021.–2025. gada periodu un 2. panta 2. punkta a)–j) apakšpunktā norādītajām kategorijām attiecībā uz 2026.–2030. gada periodu, ievērojot šajā regulā noteiktos uzskaites noteikumus. |
Izpildes ziņojumā iekļauj šādu aspektu novērtējumu: |
Izpildes ziņojumā iekļauj šādu aspektu novērtējumu: |
(a) rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz pretrunīgiem mērķiem; |
(a) rīcībpolitikas un pasākumi attiecībā uz iespējamām pretrunām ar citiem Savienības vidiskajiem mērķiem un stratēģijām, piemēram, tiem, kas noteikti 8. vides rīcības programmā, ES biodaudzveidības un bioekonomikas stratēģijās; |
|
(aa) pasākumi, ko dalībvalstis īstenojušas, lai ievērotu 4. panta 4.a punktu; |
(b) sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un pielāgošanos tām; |
(b) sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un pielāgošanos tām, tostarp rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko mazināt zemes neaizsargātību pret dabiskiem traucējumiem un klimatu; |
(c) sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un biodaudzveidību. |
(c) sinerģijas starp klimata pārmaiņu mīkstināšanu un biodaudzveidību; |
Šādā ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj ziņas par nodomu izmantot 11. pantā minētās elastības iespējas un attiecīgos apjomus vai par šādu elastības iespēju izmantojumu un attiecīgajiem apjomiem.”; |
Šādā ziņojumā attiecīgā gadījumā iekļauj ziņas par nodomu izmantot 11. pantā minētās elastības iespējas un attiecīgos apjomus vai par šādu elastības iespēju izmantojumu un attiecīgajiem apjomiem. Ziņojumus viegli piekļūstamā formātā dara pieejamus sabiedrībai. |
|
Atbilstības ziņojumu balsta uz ikgadējām datu kopām, tostarp informāciju no augsnes monitoringa sistēmām, piemēram, Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS), kas izmanto paraugus, kuri ņemti vismaz 30 cm dziļumā, un iekļauj visus relevantos parametrus, kuri ietekmē augsnes potenciālu sekvestrēt oglekli. |
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 16.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/0841
15.a pants (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(16a) regulā iekļauj šādu 15.a pantu: |
|
“15.a pants |
|
Iespējas vērsties tiesās |
|
1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar to valsts tiesību sistēmu attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar tiesību aktiem, lai pārskatīšanas procedūrā apstrīdētu 4.–10. pantā paredzēto pienākumu neizpildi. |
|
2. Attiecīgajiem sabiedrības locekļiem ir piekļuve 1. punktā minētajai pārskatīšanas procedūrai, ja: |
|
(a) tiem ir pietiekamas intereses vai |
|
(b) tie apgalvo, ka ir aizskartas to tiesības, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums. |
|
To, kas ir pietiekamas intereses, nosaka dalībvalstis atbilstīgi mērķim nodrošināt attiecīgajiem sabiedrības locekļiem plašas iespējas vērsties tiesā, kā arī atbilstīgi Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem. |
|
Šā punkta nolūkā par pietiekamu uzskata jebkuras tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura veicina vides aizsardzību un ievēro visas prasības saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem. |
|
3. Šā panta 1. un 2. punkts neliedz iespēju izmantot sākotnēju pārskatīšanu administratīvā iestādē un neskar prasību pirms pārsūdzības tiesā izsmelt administratīvās pārskatīšanas iespējas, ja valsts tiesību aktos šāda prasība noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, laicīgas un ne pārmērīgi dārgas. |
|
4. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek darīta viegli pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvo pārskatīšanu un pārskatīšanu tiesā.”; |
Pamatojums
Komisija 2020. gada paziņojumā par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs uzsver, ka jaunu ES tiesību aktu priekšlikumos vai pārskatītos ES tiesību aktos par vides jautājumiem jāiekļauj noteikumi par tiesu iestāžu pieejamību. Grozījums atbilst noteikumiem par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistītos tiesību aktos, piemēram, Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām 25. pantā.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 17. punkts
Regula (ES) 2018/0841
16.a pants (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(17) regulā iekļauj šādu 16.a pantu: |
svītrots |
16.a pants |
|
Komiteju procedūra |
|
1. Komisijai palīdz ar Regulas (ES) 2018/1999 44. panta 3. punktu izveidotā Klimata pārmaiņu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē44. |
|
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu; |
|
__________________ |
|
44 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.). |
|
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 18. punkts
Regula (ES) 2018/0841
17. pants – 2. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
2. Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [...] globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīguma 14. pantā, Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas darbību, attiecīgā gadījumā tajā iekļaujot novērtējumu par 11. pantā minēto elastības iespēju ietekmi, kā arī par šīs regulas devumu Savienības vispārējā 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanā un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, jo īpaši attiecībā uz vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ņemot vērā, ka Savienībā ir jāpanāk lielāki siltumnīcefekta gāzu samazinājumi un piesaistījumi. |
2. Komisija 2025., 2027. un 2032. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz progresa ziņojumu par šīs regulas darbību un par progresu 4. pantā noteikto mērķrādītāju sasniegšanā. |
|
2.a Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc katras globālās izsvēršanas, par ko panākta vienošanās Parīzes nolīguma 14. pantā, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas devumu Regulā (ES) 2021/1119 noteiktā Savienības klimatneitralitātes mērķa un starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanā, Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā un citu Savienības vidisko mērķu un Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā, kā arī ar to saistīto attiecīgo stratēģiju un tiesību aktu īstenošanā, ietverot novērtējumu par 11. pantā minēto elastības iespēju ietekmi uz šīs regulas mērķu sasniegšanu. Minētajā ziņojumā novērtē vajadzību pēc papildu Savienības rīcībpolitikām un pasākumiem, ņemot vērā, ka Savienībā ir jāpanāk lielāki siltumnīcefekta gāzu samazinājumi un piesaistījumi, un vajadzību sasniegt Savienības vidiskos mērķus, kā arī jebkādus turpmākus uzlabojumus monitoringa, datu vākšanas un ziņošanas sistēmā attiecībā uz mežiem un augsnēm. Ziņojumā ņem vērā labākos pieejamos un jaunākos zinātniskos pierādījumus, tostarp jaunākos ziņojumus, ko sniegusi IPCC, IPBES un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas minēta Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā. |
Pēc ziņojuma sagatavošanas Komisija, ja to uzskata par lietderīgu, iesniedz tiesību aktu priekšlikumus. Konkrētāk, priekšlikumos nosaka ikgadējos mērķrādītājus un pārvaldību, kas vēršama uz 4. panta 4. punktā noteiktā 2035. gada klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanu, papildu Savienības rīcībpolitikas un pasākumus, kā arī tādu satvaru laikam pēc 2035. gada, ar kuru šīs regulas darbības jomā tiktu ietvertas siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi no vēl citiem sektoriem, piemēram, jūras un saldūdens vides sektora. |
Pēc minētā ziņojuma sagatavošanas Komisija, ja to uzskata par lietderīgu, iesniedz tiesību aktu priekšlikumus. Konkrētāk, priekšlikumos nosaka papildu Savienības rīcībpolitikas un pasākumus 4. panta 3. punktā minēto ZIZIMM mērķrādītāju sasniegšanai laikam pēc 2030. gada un paplašina šīs regulas darbības jomu, ietverot tajā siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus no jūras, piekrastes un saldūdens ekosistēmām, balstoties uz stabilu zinātnisko metodiku, kā arī nosakot papildu atsevišķus neto piesaistījumu mērķrādītājus minētajām ekosistēmām. |
|
2.b Pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesību akts, kas attiecas uz Savienības tiesisko regulējumu dabas atjaunošanas jomā, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu, kurā novērtē šīs regulas, jo īpaši 4. pantā noteikto saistību un mērķrādītāju, atbilstību minētajā tiesību aktā noteiktajiem mērķiem. Ziņojumam vajadzības gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai.”; |
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) 2018/1999
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 1. daļa – ii punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
dalībvalsts saistības un nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 4. panta 1. un 2. punktu un tās devumi, kas vērsti uz to, lai sasniegtu Savienības mērķi siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2035. gadam samazināt līdz neto nullei un pēc tam panākt negatīvas emisijas saskaņā ar minētās regulas 4. panta 4. punktu; |
dalībvalsts saistības un nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 4. panta 1. un 2. punktu; |
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2018/1999
26. pants – 6. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(2a) regulas 26. panta 6. punktā iekļauj šādu apakšpunktu: |
|
“(aa) grozītu V pielikuma 3. daļas b) un c) punktu, lai pievienotu zemes kategorijas attiecīgi tām, uz kurām attiecas monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek aizsargātas, un tām, uz kurām attiecas monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek atjaunotas, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vides jomas tiesību aktiem.”; |
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts
Regula (ES) 2018/1999
38. pants – 4. punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Pabeigusi saskaņā ar 1. punktu veicamo visaptverošo izskatīšanu, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka attiecīgo gadu emisiju kopsummu, kas izriet no koriģētajiem katras dalībvalsts inventarizācijas datiem un sadalīta starp Regulas (ES) 2018/842 9. panta kontekstā relevantajiem emisiju datiem un šīs regulas V pielikuma 1. daļas c) punktā minētajiem emisiju datiem, un nosaka Regulas (ES) 2018/841 4. panta kontekstā relevanto emisiju un piesaistījumu kopsummu.; |
Pabeigusi saskaņā ar 1. punktu veicamo visaptverošo izskatīšanu, Komisija saskaņā ar 43. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, un ar tiem nosaka attiecīgo gadu emisiju kopsummu, kas izriet no koriģētajiem katras dalībvalsts inventarizācijas datiem un sadalīta starp Regulas (ES) 2018/842 9. panta kontekstā relevantajiem emisiju datiem un šīs regulas V pielikuma 1. daļas c) punktā minētajiem emisiju datiem, un nosaka Regulas (ES) 2018/841 4. panta kontekstā relevanto emisiju un piesaistījumu kopsummu. |
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
II pielikums
Regula (ES) 2018/0841
IIa pielikums – tabula
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
|
Saskaņā ar 4. panta 2. punktu Savienībai noteiktais siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītājs un dalībvalstīm noteiktie nacionālie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam |
|
Dalībvalsts |
Siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājuma vērtība kt CO2ekvivalenta 2030. gadā |
Beļģija |
-1352 |
Bulgārija |
-9718 |
Čehija |
-1228 |
Dānija |
5338 |
Vācija |
-30 840 |
Igaunija |
-2545 |
Īrija |
3728 |
Grieķija |
-4373 |
Spānija |
-43 635 |
Francija |
-34 046 |
Horvātija |
-5527 |
Itālija |
-35 758 |
Kipra |
-352 |
Latvija |
-644 |
Lietuva |
-4633 |
Luksemburga |
-403 |
Ungārija |
-5724 |
Malta |
2 |
Nīderlande |
4523 |
Austrija |
-5650 |
Polija |
-38 098 |
Portugāle |
-1358 |
Rumānija |
-25 665 |
Slovēnija |
-146 |
Slovākija |
-6821 |
Somija |
-17 754 |
Zviedrija |
-47 321 |
ES-27 |
-310 000 |
|
|
Grozījums |
|
Saskaņā ar 4. panta 2. punktu Savienībai noteiktais siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītājs un dalībvalstīm noteiktie nacionālie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam |
|
Dalībvalsts |
Siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājuma vērtība kt CO2 ekvivalenta 2030. gadā |
Beļģija |
Vismaz -1352 |
Bulgārija |
Vismaz -9718 |
Čehija |
Vismaz -1228 |
Dānija |
Vismaz 5338 |
Vācija |
Vismaz -30 840 |
Igaunija |
Vismaz -2545 |
Īrija |
Vismaz 3728 |
Grieķija |
Vismaz -4373 |
Spānija |
Vismaz -43 635 |
Francija |
Vismaz -34 046 |
Horvātija |
Vismaz -5527 |
Itālija |
Vismaz -35 758 |
Kipra |
Vismaz -352 |
Latvija |
Vismaz -644 |
Lietuva |
Vismaz -4633 |
Luksemburga |
Vismaz -403 |
Ungārija |
Vismaz -5724 |
Malta |
Vismaz 2 |
Nīderlande |
Vismaz 4523 |
Austrija |
Vismaz -5650 |
Polija |
Vismaz -38 098 |
Portugāle |
Vismaz -1358 |
Rumānija |
Vismaz -25 665 |
Slovēnija |
Vismaz -146 |
Slovākija |
Vismaz -6821 |
Somija |
Vismaz -17 754 |
Zviedrija |
Vismaz -47 321 |
ES-27 |
Vismaz -310 000 |
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
III pielikums
Regula (ES) 2018/1999
V pielikums – 3. daļa
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu: |
Regulas (ES) 2018/1999 V pielikuma 3. daļu aizstāj ar šādu: |
“Ģeogrāfiski skaidri noteikti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. Siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju veic, izmantojot elektroniskās datubāzes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, un tā ietver šādus elementus: |
“Ģeogrāfiski skaidri noteikti zemes izmantošanas pārveidošanas dati saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, to 2013. gada papildinājumu un to 2019. gada precizējumu. Siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju veic, izmantojot elektroniskās datubāzes un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas, kuru sakarā Savienības iestādes sniedz pienācīgu atbalstu un palīdzību dalībvalstīm, lai nodrošinātu savākto datu konsekvenci un pārredzamību, un tā ietver šādus elementus: |
(a) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kuru zemes platības ir zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 4. punktā; |
(a) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kuru zemes platības ir zemes platības ar lielu oglekļa uzkrājumu, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 4. punktā; |
(b) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek aizsargātas un ko definē kā zemes platības, kuras pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām: |
(b) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek aizsargātas un ko definē kā zemes platības, kuras pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām: |
– bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platības, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 3. punktā, |
– bioloģiskās daudzveidības ziņā augstvērtīgās zemes platības, kas definētas Direktīvas 2018/2001 29. panta 3. punktā, |
– Kopienā nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas definētas Padomes Direktīvas 92/43/EEK 4. pantā 4 , un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā minētie aizsardzības pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– Kopienā nozīmīgas teritorijas un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kas definētas Padomes Direktīvas 92/43/EEK 4. pantā 4 , un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas šīs direktīvas 6. panta 1. un 2. punktā minētie aizsardzības pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– to Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā uzskaitīto sugu vairošanās un atpūtas vietas, uz kurām attiecas šīs direktīvas 12. pantā paredzētie aizsardzības pasākumi, |
– to Direktīvas 92/43/EEK IV pielikumā uzskaitīto sugu vairošanās un atpūtas vietas, uz kurām attiecas šīs direktīvas 12. pantā paredzētie aizsardzības pasākumi, |
– Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kas pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, bet kas palīdz sasniegt šo dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu vai attiecībā uz ko var piemērot Direktīvā 2004/35/EK 5 norādītos aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, |
– Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kas pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, bet kas palīdz sasniegt šo dzīvotņu un sugu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar minētās direktīvas 2. pantu vai attiecībā uz ko var piemērot Direktīvā 2004/35/EK 5 norādītos aizsargpasākumus un pasākumus stāvokļa izlabošanai, |
– īpašās aizsargājamās teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK 6 4. pantu, un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā minētie aizsardzības un saglabāšanas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– īpašās aizsargājamās teritorijas, kas klasificētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK 6 4. pantu, un zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču uz kurām attiecas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 2. punktā minētie aizsardzības un saglabāšanas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– zemes vienības, uz ko attiecas tādu sugu putnu saglabāšanas pasākumi, par kurām saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu ir ziņots, ka to stāvoklis ir nestabils, lai izpildītu minētās direktīvas 4. panta 4. punkta otrajā teikumā norādīto prasību censties nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu un kaitējuma nodarīšanu tām vai minētās direktīvas 3. pantā norādīto prasību pietiekamā mērā saglabāt un uzturēt putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju, |
– zemes vienības, uz ko attiecas tādu sugu putnu saglabāšanas pasākumi, par kurām saskaņā ar Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu ir ziņots, ka to stāvoklis ir nestabils, lai izpildītu minētās direktīvas 4. panta 4. punkta otrajā teikumā norādīto prasību censties nepieļaut dzīvotņu piesārņošanu un kaitējuma nodarīšanu tām vai minētās direktīvas 3. pantā norādīto prasību pietiekamā mērā saglabāt un uzturēt putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju, |
– visas citas dzīvotnes, kuras dalībvalsts izraugās mērķiem, kas līdzvērtīgi Direktīvās 92/42/EEK un 2009/147/EK noteiktajiem mērķiem, |
– visas citas dzīvotnes, kuras dalībvalsts izraugās mērķiem, kas līdzvērtīgi Direktīvās 92/42/EEK un 2009/147/EK noteiktajiem mērķiem, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 7 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa aizsardzībai un tā pasliktināšanās novēršanai, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK 7 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa aizsardzībai un tā pasliktināšanās novēršanai, |
– dabiskās palienes vai plūdu aizturēšanas apgabali, kurus dalībvalstis aizsargā plūdu riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK 8 ; |
– dabiskās palienes vai plūdu aizturēšanas apgabali, kurus dalībvalstis aizsargā plūdu riska pārvaldības ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/60/EK 8 ; |
|
– dalībvalstu noteiktās aizsargājamās teritorijas, lai sasniegtu aizsargājamo teritoriju mērķrādītājus; |
(c) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek atjaunotas un ko definē kā zemi, kura pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām: |
(c) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām, kas tiek atjaunotas un ko definē kā zemi, kura pieder pie vienas vai vairākām no šīm kategorijām: |
– Kopienā nozīmīgas teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un īpašās aizsargājamās teritorijas, kas aprakstītas iepriekš b) apakšpunktā, kā arī zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas vai kompensācijas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– Kopienā nozīmīgas teritorijas, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un īpašās aizsargājamās teritorijas, kas aprakstītas iepriekš b) apakšpunktā, kā arī zemes vienības, kuras pie iepriekš minētajām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas vai kompensācijas pasākumi teritorijas saglabāšanas mērķu īstenošanai, |
– Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punktā minēto vai tās I pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu dzīvotnes, kuras pie īpašām aizsargājamām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi Direktīvas 2009/147/EK izpildes vajadzībām, |
– Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 2. punktā minēto vai tās I pielikumā uzskaitīto savvaļas putnu sugu dzīvotnes, kuras pie īpašām aizsargājamām teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi Direktīvas 2009/147/EK izpildes vajadzībām, |
– Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kuras pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi, lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, un/vai pasākumi stāvokļa izlabošanai Direktīvas 2004/35/EK 6. panta izpildes vajadzībām, |
– Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā uzskaitītās dabiskās dzīvotnes un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotnes, kuras pie Kopienā nozīmīgām teritorijām vai īpaši aizsargājamām dabas teritorijām nepieder, taču ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešami atjaunošanas pasākumi, lai sasniegtu labvēlīgu aizsardzības statusu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, un/vai pasākumi stāvokļa izlabošanai Direktīvas 2004/35/EK 6. panta izpildes vajadzībām, |
– teritorijas, kas ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešama atjaunošana, saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamu dabas atjaunošanas plānu, |
– teritorijas, kas ir apzinātas kā tādas, kurām ir nepieciešama atjaunošana, vai kam piemēro pasākumus, lai nodrošinātu to stāvokļa nepasliktināšanos, saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī piemērojamu dabas atjaunošanas plānu, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, vai pasākumi, kas noteikti šādu ūdensobjektu ļoti laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, ja tas ir prasīts attiecīgajos tiesību aktos, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi, kas noteikti Direktīvas 2000/60/EK 4. panta iii) punktā minēto virszemes ūdensobjektu laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, vai pasākumi, kas noteikti šādu ūdensobjektu ļoti laba ekoloģiskā stāvokļa atjaunošanai, ja tas ir prasīts attiecīgajos tiesību aktos, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi mitrzemes apgabalu atjaunošanai, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK VI pielikuma B daļas vii) punktā, |
– zemes vienības, uz kurām attiecas pasākumi mitrzemes apgabalu atjaunošanai, kas minēta Direktīvas 2000/60/EK VI pielikuma B daļas vii) punktā, |
– teritorijas, kurām nepieciešama ekosistēmas atjaunošana, lai panāktu labu ekosistēmas stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 9 ; |
– teritorijas, kurām nepieciešama ekosistēmas atjaunošana, lai panāktu labu ekosistēmas stāvokli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 9 ; |
(d) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām ar augstu klimata risku: |
(d) monitoringa sistēma zemes izmantojuma vienībām ar augstu klimata risku: |
– teritorijas, kurām piemērojama kompensācija sakarā ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 13.b panta 5. punktu, |
– teritorijas, kurām piemērojama kompensācija sakarā ar dabiskiem traucējumiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 13.b panta 5. punktu, |
– teritorijas, kas minētas Direktīvas 2007/60/EK 5. panta 1. punktā, |
– teritorijas, kas minētas Direktīvas 2007/60/EK 5. panta 1. punktā, |
– teritorijas, kuras identificētas dalībvalsts nacionālajā adaptācijas stratēģijā, kurām raksturīgi augsti dabas un cilvēka radīti riski un uz kurām attiecas klimatisko katastrofu riska mazināšanas pasākumi. |
– teritorijas, kuras identificētas dalībvalsts nacionālajā adaptācijas stratēģijā, kurām raksturīgi augsti dabas un cilvēka radīti riski un uz kurām attiecas klimatisko katastrofu riska mazināšanas pasākumi. |
|
(da) sistēma augsnes oglekļa uzkrājumu monitoringam, kas citu starpā izmanto Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistiskā apsekojuma (LUCAS) datu kopas. |
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija nodrošina datu apmaiņu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām un to iekļaušanu tajās. |
Siltumnīcefekta gāzu inventarizācija nodrošina datu apmaiņu starp elektroniskajām datubāzēm un ģeogrāfiskajām informācijas sistēmām un to iekļaušanu tajās, kā arī to salīdzināmību un piekļūstamību sabiedrībai. |
2021.–2025. gada periodam — 1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. Emisijām un piesaistījumiem attiecībā uz oglekļa krātuvi, kura veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistījumu kādā avotu vai piesaistītāju kategorijā un kurai piešķirta prioritāte dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā, jo tās aplēse būtiski ietekmē valsts kopējo SEG inventarizācijas pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās, un no 2026. gada visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm — vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem. |
2021.–2025. gada periodam — 1. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, to 2013. gada papildinājumu un to 2019. gada precizējumu. Emisijām un piesaistījumiem attiecībā uz oglekļa krātuvi, kura veido vismaz 25–30 % emisiju vai piesaistījumu kādā avotu vai piesaistītāju kategorijā un kurai piešķirta prioritāte dalībvalsts nacionālajā inventarizācijas sistēmā, jo tās aplēse būtiski ietekmē valsts kopējo SEG inventarizācijas pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistījumu absolūto līmeni, emisiju un piesaistījumu tendencēm vai emisiju un piesaistījumu nenoteiktību zemes izmantošanas kategorijās, un no 2026. gada visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm — vismaz 2. līmeņa metodika saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, to 2013. gada papildinājumu un to 2019. gada precizējumu. |
|
Visām oglekļa krātuvju emisiju un piesaistījumu aplēsēm, kas attiecas uz teritorijām, kurās ietilpst iepriekš c) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar lielu oglekļa uzkrājumu, teritorijām, kurās ietilpst iepriekš d) un e) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības, kas tiek aizsargātas vai atjaunotas, un teritorijām, kurās ietilpst iepriekš f) apakšpunktā minētās zemes izmantojuma vienības ar augstu nākotnes klimata risku, dalībvalstis no 2026. gada izmanto 3. līmeņa metodiku saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par nacionālajiem SEG inventarizācijas pārskatiem, to 2013. gada papildinājumu un to 2019. gada precizējumu.” |
PASKAIDROJUMS
ES klimata tiesību aktos ietvertais mērķis attiecībā uz klimatneitralitāti nosaka jaunu pienākumu ES un dalībvalstīm palielināt oglekļa piesaistītājus, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu līdzsvaru starp SEG antropogēnajām emisijām pa avotiem un uztveršanu piesaistītājos un pēc tam panāktu negatīvas emisijas. Tāpēc ir vērienīgi jāpārskata ZIZIMM regula, lai nodrošinātu dabisko oglekļa piesaistītāju ilgtspējīgu, prognozējamu un ilgtermiņa ieguldījumu ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā.
1. Dabisko oglekļa piesaistītāju vērienīga, ilgtspējīga, prognozējamu un ilgtermiņa ieguldījuma nodrošināšana ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā
Pašreizējā situācija ir satraucoša. Ņemot vērā galvenokārt rekordaugsto koksnes ieguvi ES mežos un intensīvo lauksaimniecības praksi, ES jau kopš 2013. gada pastāvīgi samazinās oglekļa piesaistītāji. Šāda situācija neatbilst ES klimatneitralitātes mērķim, un tā ir jāmaina. Oglekļa piesaistītāji pasliktinās, lai gan tos vajadzētu ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot, lai ES sasniegtu izvirzītos mērķus gan klimata, gan vides jomā. Referents uzskata, ka pārskatītajā ZIZIMM regulā būtu jānosaka vērienīgi ES un valstu mērķi, lai palielinātu ZIZIMM sektora veikto neto piesaisti, vienlaikus nodrošinot, ka šis neto piesaistes pieaugums būtiski nekaitē citiem ES vides mērķiem, jo īpaši ES bioloģiskās daudzveidības mērķiem.
Pamatojoties uz dažādām zinātniskām aplēsēm par iespējām palielināt ES dabiskos oglekļa piesaistītājus, referents ierosina noteikt Savienības mēroga mērķi 490 miljonu tonnu neto piesaistījumu apmērā līdz 2030. gadam, kā II.a pielikumā noteikto valstu mērķrādītāju summu. ES mērķi var sasniegt, īstenojot, piemēram, šādus pasākumus:
valstu mērķrādītājus, lai nodrošinātu, ka aramzeme, zālāji un mitrāji pakāpeniski kļūst par siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu avotu ES līmenī, piemēram, pārveidojot organiskā augsnē esošo aramzemi par mitrājiem, mežiem un zālājiem;
virzīties uz klimatam nekaitīgāku uzturu;
ieviest ilgtspējīgākas mežu apsaimniekošanas metodes, piemēram, dabai tuvāku mežu apsaimniekošanu;
novirzīt papildu publiskos ieņēmumus individuālu lauksaimnieku un mežu apsaimniekotāju atbalstam, ieviešot ekosistēmas pieeju un bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgu praksi;
palielināt ilgāk dzīvojošu koksnes izstrādājumu īpatsvaru;
atjaunot degradētu zemi saskaņā ar ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un gaidāmo atjaunošanas likumu;
apturēt atmežošanu ES;
veikt apmežošanu un mežu atjaunošanu saskaņā ar ekosistēmas pieeju.
Būtu laikus jānosaka ZIZIMM mērķrādītāji laikposmam pēc 2030. gada, lai nodrošinātu pakāpenisku neto piesaistījumu pieaugumu ZIZIMM sektorā, ņemot vērā ieteikumu no Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos un Parīzē saskaņoto ES siltumnīcefekta gāzu budžetu, ar kuru Komisija būtu jāiepazīstina līdz 2024. gada vidum.
Ņemot vērā Starpvaldību zinātnes un politikas platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ieteikumus, kā arī Eiropas Zaļā kursa "zaļo zvērestu", referents arī uzstāj, ka ES dabisko oglekļa piesaistītāju pieaugums būtu jāīsteno tā, lai saglabātu un uzlabotu bioloģisko daudzveidību.
2. Virzība uz precīzāku un pārredzamāku ziņošanas sistēmu ZIZIMM sektorā
Referents pilnībā atbalsta Komisijas priekšlikumu pāriet uz sistēmu, kuras pamatā ir emisijas un piesaistījumi, par ko dalībvalstis savos SEG pārskatos ziņojušas UNFCCC. Šī sistēma nodrošina pilnīgu pārredzamību, uzticamību un pārbaudāmību, turklāt atbilst mūsu starptautiskajām saistībām. Referents uzsver, ka ir jānodrošina uzticama un pārredzama uzskaites un ziņošanas sistēma, kas balstīta uz labākas kvalitātes datiem, izmantojot satelītus, ja iespējams, un iekļaujot visus zemes izmantošanas sektorus, tostarp obligātu ziņošanu par emisijām un piesaistījumiem no mitrājiem, sākot ar 2026. gadu.
Lai gan referents pilnībā atbalsta mērķi stimulēt ilgdzīvojošu koksnes produktu izmantošanu, nevis īsāku izmantošanu, viņš uzsver, ka iespējamie papildu ieguvumi no materiālu aizstāšanas, visticamāk, nekompensēs neto mežu ar piesaistītāja funkciju samazinājumu, kas saistīts ar ieguves palielinājumu, kā Komisija nesen norādīja jaunajā ES meža stratēģijā 2030. gadam. Turklāt referents uzsver, ka šobrīd nav starptautiskas zinātniskās vienprātības par oglekļa piesaistījumu pareizu uzskaiti ilgtermiņā attiecībā uz vairākiem materiālu produktiem. Tāpēc referents neatbalsta Komisijas priekšlikumu paplašināt nocirstas koksnes produktu kategoriju, iekļaujot tajā citus oglekļa uzglabāšanas produktus.
3. ZIZIMM regulas vidiskās integritātes saglabāšana
Siltumnīcefekta gāzu piesaistījumi dabiskajos oglekļa piesaistītājos ir nestabili un var veicināt apvērsi, tādējādi radot lielāku nenoteiktību attiecībā uz emisiju un piesaistījumu mērīšanu zemes sektorā salīdzinājumā ar citām nozarēm. Dabisko oglekļa piesaistītāju veicināto apvērses risku vēl vairāk palielina klimata pārmaiņas, un tas rada jautājumu par pārraudzību, ziņošanu un atbildību apvērses vai noplūdes gadījumā. Tāpat klimata zinātniskā izpēte liecina, ka klimata reakcija uz emisijām un piesaistījumiem ir asimetriska, tātad vienu tonnu atmosfērā emitēto SEG nevar salīdzināt ar vienu tonnu piesaistīto SEG. Tādēļ referents uzsver, ka neto SEG piesaistījumu palielinājums no ZIZIMM sektora būtu jānodrošina atsevišķā sistēmā, un to nekādā gadījumā nedrīkstētu izmantot, lai kompensētu SEG emisijas, ko rada fosilā rūpniecība, tostarp lauksaimniecības nozare.
Referents neredz nekāda labuma ZIZIMM pieskaitīt lauksaimniecības emisijas, kas nav CO2, kā to ierosinājusi Eiropas Komisija. Gluži pretēji, šādi rīkojoties, tiktu radīts risks, ka lauksaimniecības nozares radītās emisijas tiks slēptas aiz mežu piesaistījumiem, nemudinot lauksaimniecības nozari samazināt emisijas.
Lai piemērotu LESD 191. pantā noteikto principu "piesārņotājs maksā", būtu jāievieš kopīgi noteikumi par neto piesaistījumu pārpalikuma tirdzniecību dalībvalstu starpā, kā arī par attiecīgas dalībvalsts neatbilstību.
Tāpat referents uzskata, ka ZIZIMM regulā būtu jāņem vērā jaunākās norises starptautiskā līmenī, jo īpaši saistībā ar Parīzes nolīguma 6. panta īstenošanu. Ja dalībvalsts nolemj atļaut valsts vai privātām struktūrām kompensēšanai izmantot oglekļa kredītus no ZIZIMM sektora, pārskaitīto vai izmantoto piesaistījumu summu atskaita no tās neto piesaistījumu summas, kuru ņem vērā, lai noteiktu attiecīgās dalībvalsts atbilstību ZIZIMM mērķrādītājam.
4. Atbalsts zemju apsaimniekotājiem ekosistēmas pieejas paplašināšanā
Lai gan par ZIZIMM mērķrādītāju sasniegšanu ir atbildīgas dalībvalstis, individuāli lauksaimnieki un mežu apsaimniekotāji varētu izmantot stimulus uzglabāt vairāk oglekļa savā zemē un mežos, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un citus papildu labumus sabiedrībai. Lai atbalstītu ekosistēmas pieejas īstenošanu mežos un lauksaimniecības zemēs, būtu jāturpina mobilizēt publisko finansējumu, ko piešķir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un citu ES programmu (LIFE, Kohēzijas fonds, "Apvārsnis Eiropa", Atveseļošanas un noturības fonds, Taisnīgas pārkārtošanās fonds) ietvaros. Turklāt dalībvalstīm būtu jāizvirza noteikums vismaz 5 % no publiskajiem ieņēmumiem, kas gūti, izsolot ES ETS kvotas, izmantot programmām, ar kurām atbalsta ekosistēmas pieejas paplašināšanu mežos un lauksaimniecības zemēs.
LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (26.4.2022)
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai
par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz darbības jomu, izpildes noteikumu vienkāršošanu, dalībvalstu 2030. gada mērķrādītāju noteikšanu un apņemšanos zemes izmantojuma, mežsaimniecības un lauksaimniecības sektorā līdz 2035. gadam kopīgi panākt klimatneitralitāti groza Regulu (ES) 2018/841 un attiecībā uz monitoringa, ziņošanas, progresa apsekošanas un izskatīšanas uzlabošanu groza Regulu (ES) 2018/1999
(COM(2021)0554 – C9‑0320/2021 – 2021/0201(COD))
Atzinuma sagatavotājs: Norbert Lins
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Komisijas priekšlikums "Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulas pārskatīšanai" kā daļas no paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" saskaņā ar 2021. gada 14. jūlija Eiropas zaļo kursu ir paredzēts ES līmenī veicināt emisiju samazināšanas par 55 % mērķa sasniegšanu, kas ir būtisks pagrieziena punkts ceļā uz klimatneitralitāti visā ES 2050. gadā.
ZIZIMM veiktās izmaiņas nodrošina svarīgus stimulus klimata aizsardzības uzlabošanai mežsaimniecības un lauksaimniecības rīcībpolitikā, savukārt citi mērķi ir izstrādāt taisnīgu, elastīgu un integrētu politikas satvaru, vienkāršot īstenošanu un uzlabot uzraudzību un ziņošanu. Pirmo reizi ir ierosināts obligāts Eiropas oglekļa piesaistītāju mērķis 2030. gadam, un, sākot no 2031. gada, ZIZIMM darbības joma tiks paplašināta, tajā iekļaujot lauksaimniecības nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2, tādējādi visu zemes sektora satvaru pirmoreiz aptverot vienā klimata rīcībpolitikas instrumentā. Lauksaimniecība un mežsaimniecība pilda ekonomiskās, sociālās un vides funkcijas sabiedrības labā. Šī ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežu apsaimniekošanas daudzfunkcionālā loma ir jāatzīst un pienācīgi jānovērtē Eiropas klimata rīcībpolitikā. Tādēļ stimuliem siltumnīcefekta gāzu samazināšanai ir jābūt saskaņotiem ar gādāšanu par piegādes drošību un nepārprotamām saistībām pret Eiropu kā ilgtspējīgas pārtikas un biomasas ražošanas vietu. Lauksaimniecība un biomasas ilgtspējīga izmantošana nav pretrunā klimata mērķiem, bet ir jāapsver kā daļa no risinājuma.
Eiropas Klimata aktā pirmo reizi ir atzīts lauksaimniecības un mežsaimniecības devums klimata jomā, ieviešot neto mērķi, tostarp piesaistījumus ZIZIMM nozarē. Līdz 225 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta no ZIZIMM var ieskaitīt virzībā uz klimata mērķi. Tas tika ieviests, lai koncentrētos uz fosilo emisiju samazināšanu, vienlaikus uzlabojot mežu apstākļus nolūkā palielināt oglekļa piesaistījumus ilgtermiņā. Pirmo reizi ir skaidri noteikts, ka lauksaimniecība un mežsaimniecība nepārprotami veicina klimata aizsardzību un ka tā ir pirmā nozare, kurai ir potenciāls kļūt klimatneitrālai. Uzglabājot oglekli mežos, augsnē un koksnes produktos, nozare ne tikai aktīvi veicina klimata aizsardzību, bet arī bioloģisko daudzveidību un bioekonomiku atbilstīgi Eiropas aprites ekonomikai un fosilo izejvielu aizstāšanai.
Tādēļ būtu jāuzsver šādi grozījumi Komisijas priekšlikumā:
- gadam izvirzītajam piesaistītāju mērķim jābūt reālam, vērienīgam un pamatotam uz visjaunākajiem datiem un zinātnisko analīzi. Tam būtu jāatbilst ilgtspējīgai aktīvai mežu apsaimniekošanai un jāstimulē sekvestrācija, oglekļa saglabāšana un fosilo kurināmo aizstāšana. ZIZIMM nozari nedrīkst izmantot tikai citu nozaru radīto emisiju kompensēšanai, bet tai jāveicina fosilo emisiju un produktu izskaušana.
- Zemes sektora izveide, tādējādi apvienojot CO2 un ar CO2 nesaistītas emisijas no ZIZIMM un lauksaimniecības, ir saskaņota un rada holistisku politikas satvaru. Iekļaujot metānu, ir no jauna jāizvērtē īslaicīgas bioogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Turklāt jāveic ietekmes novērtējums par nodrošinātību ar pārtiku, bioekonomiku un fosilā kurināmā aizstāšanu. Nedrīkst būt ne negatīvas ietekmes, ne pārvirzes seku.
- Lai līdz 2035. gadam panāktu klimatneitralitāti visā zemes sektorā, oglekļa piesaistei būtu jālīdzsvaro siltumnīcefekta gāzu emisijas no visas zemes, mājlopu un minerālmēslu izmantošanas. Ir jāizveido ilgtspējīgi un pret klimata pārmaiņām noturīgi oglekļa cikli, izmantojot tādus oglekļa emisiju samazināšanas risinājumus, kas absorbē CO2 no atmosfēras un uzglabā to ilgtermiņā. Lai palielinātu oglekļa piesaistījumus, jāizveido uz tirgu balstīta un brīvprātīga stimulu sistēma atsevišķa zemes pārvaldītāja līmenī. Komisijai būtu jāierosina vajadzīgā sistēma, kas apvienotu valsts un privātos ieguldījumus.
- Ieguldījums 2030. gada mērķrādītāja un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā būtu taisnīgi jāsadala starp nozarēm un dalībvalstīm.
GROZĪJUMI
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(2) Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma “Eiropas zaļais kurss”28 pamats. Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un vērtība, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ārkārtīgi smago ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību, ir tikai augusi. |
(2) Klimata un vides problēmu risināšana un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšana ir Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojuma "Eiropas zaļais kurss" pamats. Eiropas zaļais kurss ietver vispusīgu kopumu ar efektīviem pasākumiem un līdzvērtīgām iniciatīvām, lai Savienībā līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, vienlaikus norādot uz nepieciešamu pēc efektīvas un taisnīgas pārkārtošanās, lai investoriem nodrošinātu prognozējamību un garantētu klimatneitralitātes sasniegšanas procesa neatgriezeniskumu. Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un vērtība, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ārkārtīgi smago ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību, ir tikai augusi. |
_________________ |
|
28 COM(2019)640 final. |
|
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tiek gaidīts, ka šā mērķrādītāja sasniegšanā ieguldījumu dos visas ekonomikas nozares, arī zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektors. Neto piesaistījumu devums Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā nevar pārsniegt 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Regulas (ES) 2021/1119 kontekstā Komisija attiecīgā paziņojumā atkārtoti apstiprināja savu nodomu ierosināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/84131 pārskatīšanu atbilstoši iecerei neto oglekļa piesaistījumus zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā līdz 2030. gadam palielināt tā, lai tie pārsniegtu 300 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. |
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111930 Savienība tiesību aktos ir nostiprinājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tiek gaidīts, ka šā mērķrādītāja attiecībā uz visām emisijām sasniegšanā proporcionālu ieguldījumu dos visas ekonomikas nozares, augstāko prioritāti piešķirot fosilo emisiju samazināšanai. Runājot par zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektoru, tā devums klimata pārmaiņu mazināšanā var izpausties dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas, saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, ko panāk, aizstājot fosilā kurināmā veidus ar atjaunojamo energoresursu enerģiju un izmantojot organisko materiālu piesaistīšanas potenciālu, ko nodrošina mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, kā arī izmantojot organisko materiālu spējas aizstāt fosilo kurināmo, ņemot vērā šo materiālu pilnu dzīves ciklu, proti, no izejvielu ražošanas līdz pārstrādes un ražošanas posmiem. Bioekonomika un bioenerģija ir neatsverami resursi virzībā uz nefosilu un zaļu ekonomiku. Turklāt būtu jāgarantē vietējā pārtikas ražošana Savienībā un stabila apgāde ar vajadzīgajiem materiāliem, piemēram, ilgtspējīgi iegūtiem un Savienībā ražotiem dabas resursiem. Tas ietver ilgtspējīgu un reciklējamu nozīmīgu augu augšanas substrāta sastāvdaļu ražošanu Savienībā. Neto piesaistījumu devums Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja sasniegšanā nevar pārsniegt 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Regulas (ES) 2021/1119 kontekstā Komisija attiecīgā paziņojumā atkārtoti apstiprināja savu nodomu ierosināt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/84131 pārskatīšanu atbilstoši iecerei neto oglekļa piesaistījumus ZIZIMM sektorā līdz 2030. gadam palielināt tā, lai tie pārsniegtu 300 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. Šajā regulā būtu jānosaka piesaistītāju mērķrādītāji ZIZIMM sektoram, kā arī attiecīgie uzskaites noteikumi, savukārt pasākumu nosacījumi un noteikumi šajā sektorā būtu jāparedz citos saistītajos tiesību aktos. |
__________________ |
__________________ |
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
30 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.). |
31 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4a) Aizstāšanas efekts, kas panākts, izmantojot lauksaimniecības un mežsaimniecības izejvielas, nevis fosilo kurināmo izejvielas, jo īpaši koksni un koksnes produktus, veido sektora klimata aizsardzības veiktspēju, un kā tāds tas ir atzīts un tiek ieskaitīts zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā. |
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(4b) ZIZIMM sektors ir bijis būtisks oglekļa piesaistītājs kopš pārskata perioda sākuma 1990. gadā. Šajā periodā tikai mežsaimniecība Savienībā ik gadu ir sekvestrējusi aptuveni 400 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta. |
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(5) Lai palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas ieceri, kas no vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni palielināta līdz vismaz 55 %, būtu katrai dalībvalstij jānosaka saistoši ikgadējie mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā 2026.–2030. gada periodā (pēc analoģijas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/84232 noteiktajiem ikgadējiem emisiju sadales apjomiem), no kuriem izrietētu visas Savienības neto piesaistījumu mērķrādītājs 2030. gadam — 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta. Metodikā, ko izmanto, lai noteiktu nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, būtu jāņem vērā 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, par kuriem ziņojusi katra dalībvalsts, un jāatspoguļo zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora pašreizējais sniegums mitigācijas jomā un katras dalībvalsts apsaimniekotās zemes platības īpatsvars Savienībā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts spēju savu sniegumu šajā sektorā uzlabot, izmantojot zemes apsaimniekošanas praksi vai tādas zemes izmantojuma izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un biodaudzveidību. |
(5) Lai palīdzētu sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazināšanas ieceri, kas no vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni palielināta līdz vismaz 55 %, būtu katrai dalībvalstij jānosaka mērķrādītāji siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā 2026.–2030. gada periodā (pēc analoģijas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/84232 noteiktajiem ikgadējiem emisiju sadales apjomiem), no kuriem izrietētu visas Savienības neto piesaistījumu mērķrādītājs 2030. gadam — 310 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta, un būtu jāņem vērā jaunākās norises, tostarp ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principi 2020. gadam, par ko 2020. gadā vienojās Forest Europe un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, un novērotās un paredzamās klimata pārmaiņas, kurām ir izšķiroša ietekme uz biomasas augšanu un tādējādi uz Co2/ha2/ha rašanās mērķrādītāju konkrētā termiņā. Turklāt 2030. gada mērķrādītājam būtu jāveicina un jānostiprina mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, kas ļautu ilgtermiņā pielāgot mežus klimata pārmaiņām, veicināt augstu aizstāšanas rādītāju ar bioekonomikas starpniecību, palielināt piesaistītāju skaitu un radīt oglekļa uzkrāšanu produktos. Metodikā, ko izmanto, lai noteiktu nacionālos mērķrādītājus 2030. gadam, būtu jāņem vērā 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, par kuriem ziņojusi katra dalībvalsts, un jāatspoguļo zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora pašreizējais sniegums mitigācijas jomā un katras dalībvalsts apsaimniekotās zemes platības īpatsvars Savienībā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts spēju savu sniegumu šajā sektorā uzlabot, izmantojot zemes apsaimniekošanas praksi vai tādas zemes izmantojuma izmaiņas, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un biodaudzveidību. Būtu jāpārskata 2030. gada mērķrādītājs, kas vajadzības gadījumā jāpielāgo 2025. un 2027. gadā. |
__________________ |
__________________ |
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.). |
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.). |
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(5a) Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības un mežu ekosistēmu spēja sekvestrēt oglekli ir atkarīga no zemes, mežu un agromežsaimniecības ilgtspējīgas apsaimniekošanas, kas piedāvā klimata aizsardzības iespēju, jo ilgtspējīga apsaimniekošana uzlabo noturību pret klimata pārmaiņām, mežu ilgtspējīga apsaimniekošana ir viens no veidiem, kā nodrošināt, lai tiktu palielināta to spēja absorbēt CO2. Šo pozitīvo ietekmi var uzlabot, izmantojot mežaudžu kā oglekļa piesaistītāju potenciālu. Turklāt ilgmūžīgu koksnes produktu izmantošana var nodrošināt emisiju samazinājumu. |
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(6) Saistošie ikgadējie siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji būtu katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot lineāru trajektoriju. Trajektorijai vajadzētu sākties 2022. gadā ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējām vērtībām, par kurām attiecīgā dalībvalsts ziņo 2021., 2022. un 2023. gadā, un beigties 2030. gadā ar šai dalībvalstij noteikto mērķrādītāju. Attiecībā uz dalībvalstīm, kuras uzlabo emisiju un piesaistījumu aprēķināšanas metodiku, būtu jāievieš tehniskās korekcijas koncepcija. Attiecīgās dalībvalsts mērķrādītājam būtu jāveic tehniska korekcija, kas atbilst metodikas maiņas ietekmei uz mērķrādītājiem un dalībvalsts centieniem tos sasniegt, lai ievērotu vidisko integritāti. |
(6) Siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītāji būtu katrai dalībvalstij jānosaka, izmantojot lineāru trajektoriju un ņemot vērā īpašos apstākļus katrā no dalībvalstīm pēc tam, kad ir veikti ietekmes novērtējumi. Trajektorijai vajadzētu sākties 2022. gadā ar to siltumnīcefekta gāzu emisiju vidējām vērtībām, par kurām attiecīgā dalībvalsts ziņo 2021., 2022. un 2023. gadā, un beigties 2030. gadā ar šai dalībvalstij noteikto mērķrādītāju. Komisijai būtu jāparedz īpašs atbalsts aprēķinu sistēmu uzlabošanai, kā arī attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras uzlabo emisiju un piesaistījumu aprēķināšanas metodiku, būtu jāievieš tehniskās korekcijas koncepcija. Attiecīgās dalībvalsts mērķrādītājam būtu jāveic tehniska korekcija, kas atbilst tās metodikas uzlabotas precizitātes pakāpes ietekmei, ko izmanto mērķrādītājiem un dalībvalsts centieniem tos sasniegt, lai ievērotu vidisko integritāti. |
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(7) 2020. gada 17. septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana”33 ieskicēta iespēja lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2 emisijas, apvienot ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības neto piesaistījumiem, tā izveidojot jaunregulējamu zemes sektoru. Šāda apvienošana var veicināt sinerģijas starp zemesatkarīgās mitigācijas pasākumiem un veicināt integrētāku rīcībpolitikas veidošanu un rīcībpolitiku īstenošanu nacionālā un Savienības līmenī. Šajā nolūkā būtu jāpastiprina dalībvalstu pienākums iesniegt integrētus mitigācijas plānus attiecībā uz zemes sektoru. |
(7) 2020. gada 17. septembra paziņojumā "Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana"33 ieskicēta iespēja lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2 emisijas, apvienot ar zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības neto piesaistījumiem, tā izveidojot jaunregulējamu zemes sektoru. Šāda apvienošana var veicināt sinerģijas starp zemesatkarīgās mitigācijas pasākumiem un veicināt integrētāku rīcībpolitikas veidošanu un rīcībpolitiku īstenošanu nacionālā un Savienības līmenī, stiprinot arī stimulus ievērot samazināšanas mērķrādītājus ar oglekļsaistīgās lauksaimniecības un CO2 piesaistījumu palīdzību. Tomēr, ņemot vērā gan lauksaimniecības, gan mežsaimniecības nozares jutīgumu, kā arī siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu dabiskos oglekļa piesaistītājos iespējamo atgriezeniskumu, pēc padziļinātas analīzes veikšanas būtu jāapsver metodes emisiju un piesaistījumu relatīvo svērumu aprēķināšanai, pirms tiek pastiprināts dalībvalstu pienākums iesniegt integrētus mitigācijas plānus attiecībā uz zemes sektoru. Turklāt samazināšanas mērķrādītājiem vajadzētu būt taisnīgiem un iespējamiem no dalībvalstu perspektīvas. Tam, ka vienā sektorā ir panākts progress, nevajadzētu kompensēt progresa trūkumu citos sektoros; tādējādi progresam ZIZIMM sektorā nevajadzētu kompensēt progresa trūkumu citos sektoros. |
__________________ |
__________________ |
33 COM(2020) 562 final. |
33 COM(2020) 562 final. |
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7a) Komisija savā 2020. gada 17. septembra paziņojumā "Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana" norādīja, ka paaugstināto 2030. gada vispārējo mērķrādītāju ir iespējams sasniegt tikai ar visu sektoru devumu, kas piedāvā konkrētus un iespējamus risinājumus, ņemot vērā šo sektoru sadalītās ietekmes novērtējumus un to ietekmi uz konkurētspēju dažādajos sektoros. Šajā saistībā būtu jāpanāk līdzsvars starp dalībvalstu īstenoto rīcību nolūkā sasniegt klimatneitralitātes mērķi, no vienas puses, un mežu efektīvu un atbilstīgu aizsardzību, no otras puses, nodrošinot mežu un augsnes ilgtspējīgāku aizsardzību kopā ar ilgtspējīgu un kvalitatīvu produktu audzēšanu pietiekamos apjomos. |
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7b) Ņemot vērā klimata turpmāku degradāciju un fosilā CO2 neierobežotu emitēšanu, jo tiek izmantoti pazemes akmeņogļu, naftas un dabasgāzes krājumi, lauksaimniecības un mežsaimniecības sektoru fokuss ir steidzami jāpārorientē uz mūsu iztikas saglabāšanu lauku apvidos un uz pārtikas apgādes nodrošināšanu Savienībā. Visi centieni būtu jāvērš uz to, lai pēc iespējas ātrāk apturētu 3000 miljonu tonnu fosilā CO2 emitēšanu gadā no akmeņogļu, naftas produktu un dabasgāzes dedzināšanas. |
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
7.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(7c) Komisijai būtu jāpārskata pašreizējā sistēma ziņošanai par CO2 un siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav CO2 emisijas, vienā ziņošanas shēmā, pirms tiek iesniegts jauns tiesību akta priekšlikums šajā jomā. Minētajā pārskatā būtu jāatspoguļo atšķirība starp īsa dzīves cikla gāzēm, piemēram, metānu, un ilga dzīves cikla gāzēm, piemēram, oglekli, kas saglabājas atmosfērā ilgāk par 1000 gadiem. Ziņošanas sistēmā ir jāņem vērā arī biogēnās metāna emisijas cikliskums un tas, kā biogēnās metāna emisijas atšķiras no izrakteņu ieguves fosilā metāna. |
Pamatojums
Metāns ir gāze ar īsu pussabrukšanas periodu, kas atšķiras no CO2 tā ietekmē uz globālo sasilšanu. Joprojām notiek zinātniskas apspriedes par biogēnā metāna ietekmi uz globālo temperatūru. Tāpēc jaunajā darbības jomā Komisijai ir jāveic analīze par atšķirībām starp biogēnā un fosilajā metāna emisijām un to faktisko ietekmi uz globālo sasilšanu.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(8) Zemes sektoram ir potenciāls līdz aptuveni 2035. gadam ātri sasniegt klimatneitralitāti un pēc tam radīt vairāk siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu nekā emisiju. Kopīga apņemšanās ES līmenī 2035. gadā panākt zemes sektora klimatneitralitāti var sagādāt vajadzīgo plānošanas noteiktību, kas stimulētu zemesatkarīgās mitigācijas pasākumus īstermiņā, ņemot vērā, ka vēlamo mitigācijas iznākumu sasniegšana var prasīt daudzus gadus. Turklāt tiek prognozēts, ka zemes sektors 2050. gadā būs kļuvis par lielāko sektoru ES siltumnīcefekta gāzu plūsmas profilā. Tāpēc ir īpaši svarīgi šo sektoru piesaistīt trajektorijai, kas dos iespēju līdz 2050. gadam sekmīgi panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Līdz 2024. gada vidum dalībvalstīm būtu jāiesniedz atjauninātie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199934 14. pantu. Plānos būtu jāiekļauj relevanti pasākumi, ar kuriem katra dalībvalsts vislabāk var sniegt ieguldījumu ES līmeņa kolektīvā klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanai zemes sektorā 2035. gadā. Balstoties uz šiem plāniem, Komisijai būtu jāierosina nacionālie mērķrādītāji, kas nodrošinātu, ka Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā un emisijas no lauksaimniecības sektoriem, kas nav CO2 emisiju sektori, līdz 2035. gadam tiek vismaz līdzsvaroti. Atšķirībā no ES līmeņa mērķrādītāja, kas paredz zemes sektorā līdz 2035. gadam panākt klimatneitralitāti, šie nacionālie mērķrādītāji katrai dalībvalstij būs saistoši un būs jāpanāk to izpilde. |
(8) Zemes sektoram ir potenciāls līdz 2035. gadam virzīties uz klimatneitralitāti ar oglekļa piesaistījumu palīdzību un pēc tam īstermiņā un ilgtermiņā radīt vairāk siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu nekā emisiju. Siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu un ZIZIMM un lauksaimniecības emisiju apvienošana vienotā uzskaites sistēmā saskaņā ar IPCC ziņošanas pamatnostādnēm pēc tam, kad būs veikts ietekmes novērtējums un iegūti pozitīvi rezultāti, varētu vienkāršot siltumnīcefekta gāzu uzskaiti un padarīt to efektīvāku. Kopīga apņemšanās ar nacionālajiem devumiem, ņemot vērā efektīvu elastību un dalībvalstu teritoriju specifiku, ES līmenī 2035. gadā panākt zemes sektora klimatneitralitāti var sagādāt vajadzīgo plānošanas noteiktību, kas stimulētu zemesatkarīgās mitigācijas pasākumus īstermiņā, ņemot vērā, ka vēlamo mitigācijas iznākumu sasniegšana var prasīt daudzus gadus. Turklāt tiek prognozēts, ka zemes sektors 2050. gadā būs kļuvis par lielāko sektoru ES siltumnīcefekta gāzu plūsmas profilā. Tāpēc ir īpaši svarīgi šo sektoru piesaistīt trajektorijai, kas dos iespēju līdz 2050. gadam sekmīgi panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas, vienlaikus nodrošinot mežu efektīvu un atbilstīgu aizsardzību un mežu un augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu kopā ar ilgtspējīgu un kvalitatīvu izejvielu audzēšanu pietiekamos daudzumos un ņemot vērā Savienības Augsnes stratēģiju un pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt zemi pret augsnes noslēgšanos, urbanizāciju un pilsētu teritoriju izplešanās. Līdz 2024. gada vidum dalībvalstīm būtu jāiesniedz atjauninātie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/199934 14. pantu. Plānos būtu jāiekļauj relevanti pasākumi katram sektoram, lai nodrošinātu, ka lielāka oglekļa sekvestrācija mežsaimniecībā neļauj samazināt mērķu vērienīgumu citos sektoros, un ar kuriem katra dalībvalsts vislabāk var sniegt ieguldījumu ES līmeņa kolektīvā klimatneitralitātes mērķrādītāja sasniegšanai zemes sektorā 2035. gadā. Balstoties uz šiem plāniem un ņemot vērā Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos konstatējumus, Komisijai būtu jānovērtē klimatneitralitātes mērķis zemes sektorā 2035. gadā, ņemot vērā LESD 39. pantā noteiktos mērķus, Savienības bioekonomiku un fosilo kurināmo aizstāšanu. Tomēr Savienības lauksaimniecības pirmajam mērķim būtu jāpaliek augstas kvalitātes un ilgtspējīgu produktu ražošanai. Pēc tam Komisijai būtu jāsniedz priekšlikumi par valsts un Savienības pasākumiem, kuru mērķis ir panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas 2035. gadā, proti, ka Savienības mēroga siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā un emisijas no lauksaimniecības sektoriem, kas nav CO2 emisiju sektori, līdz šim gadam tiek vismaz līdzsvaroti un ir proporcionāli. Devumi šā mērķa sasniegšanā būtu taisnīgi jāsadala starp sektoriem un dalībvalstīm. Komisijai būtu jāpārbauda, vai nav klimata politikas nevēlamas ietekmes uz vidi, biodaudzveidību un pārtikas ražošanas spēju, kā arī sociālas ietekmes un iedarbības uz zemes pārvaldītāju, mežsaimnieku un lauksaimnieku ienākumiem un saistītajiem uzņēmumiem, lai ļautu Savienības mērķus sasniegt līdzsvarotā veidā. |
__________________ |
__________________ |
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). |
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.). |
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(8a) Meži sniedz būtisku labumu biodaudzveidībā, augsnes stabilizācijā, gaisa un ūdens attīrīšanā, oglekļa sekvestrēšanā un uzglabāšanā, kā arī potenciāli nodrošina ilgmūžīgus koksnes produktus. Tomēr Savienībā ir ļoti atšķirīga mežu daba un funkcijas, it sevišķi, ja salīdzina ziemeļus, kur vairāk dominē koksnes ražošana, ar dienvidiem, kur prioritāte ir augsnes aizsardzība un citiem īpašiem daudzfunkcionāliem mežu veidiem, piemēram, Vidusjūras reģiona mežiem vai dehesām, kam nereti nepieciešami īpaši aizsardzības un ekoloģiskie pasākumi, kā arī ilgstoši laika periodi CO2 piesaistīšanai. Šādi Vidusjūras reģiona meži ir neaizsargātāki pret klimata pārmaiņām, jo saskaras ar tiešu ietekmi, piemēram, sausuma vai temperatūras izraisītu mežu nokalšanu vai pārtuksnešošanos. Šajā saistībā būtu jāizmanto pārtuksnešošanās indekss kā viens no instrumentiem, kas vajadzīgs, lai stiprinātu Savienības mežu noturību. |
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(9a) Šajā sektorā ir jāieskaita arī lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījums fosilo enerģijas avotu aizstāšanā, ko panāk fosilo enerģijas avotu aizstāšana ar atjaunojamām izejvielām un jo īpaši koksni un koksnes produktiem, jo tas veicina arī klimata aizsardzību. Vienlaikus ir svarīgi veicināt aktīvu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un lauksaimniecības produktu un blakusproduktu nodrošināšanu, lai veicinātu bioekonomiku, t. i., fosilo izejvielu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu izejmateriāliem, vienlaikus optimizējot oglekļa piesaisti. |
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(10) Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem ir vajadzīgs tiešs stimuls savā zemē un mežos uzkrāt vairāk oglekļa. Laikā līdz 2030. gadam arvien vairāk jāizvērš jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā būtu oglekļsaistīgās lauksaimniecības stimuli un oglekļa piesaistījumu sertifikācija. Šādi stimuli un uzņēmējdarbības modeļi veicinās klimatmitigāciju bioekonomikā, arī ar ilglietojamu nocirstas koksnes produktu izmantojumu, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc līdzās nocirstas koksnes produktu kategorijai būtu jāievieš jaunas oglekļa uzglabāšanas produktu kategorijas. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, lauksaimniecības un zemes apsaimniekošanas prakse piesaistījumu palielināšanai veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos. Tie arī paver jaunu darbvietu iespējas un stimulē attiecīgu apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. |
(10) Lielāku siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu panākšanai individuāliem lauksaimniekiem un meža apsaimniekotājiem ir vajadzīgs tiešs stimuls savā zemē un mežos uzkrāt vairāk oglekļa, kas vienlaikus sniedz papildu sociālos ieguvumus un aizsargā biodaudzveidību. Laikā līdz 2030. gadam un pēc tam arvien vairāk jāizvērš jauni uzņēmējdarbības modeļi, kuru pamatā būtu oglekļsaistīgās lauksaimniecības stimuli un oglekļa piesaistījumu sertifikācija. Finansiālie stimuli būtu jāsniedz publiskajiem vai privātajiem avotiem, un tiem būtu jāatalgo zemes apsaimniekotāji par pārvaldības praksi vai faktisko sekvestrētā oglekļa daudzumu, vai par atmosfēras oglekļa uzglabāšanas palielināšanu. Oglekļa sekvestrēšanu un biodaudzveidībai nekaitīgas pieejas īstenošanu mežos un lauksaimniecības zemēs jau pašreiz var atbalstīt ar publisko finansējumu, ko piešķir kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un citu Savienības programmu ietvaros, piemēram, LIFE programmas, Kohēzijas fonda, programmas "Apvārsnis Eiropa", Atveseļošanas un noturības mehānisma un Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros, un tas būtu jāpalielina. Tomēr KLP finansējums arī turpmāk būtu galvenokārt jāorientē uz pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājuma garantēšanu Savienībā. Komisijai 2022. gadā būtu jāiesniedz tiesiskais regulējums ar skaidru finanšu shēmu, grāmatvedības noteikumiem un uz tirgu balstītu modeli. Jaunajiem uzņēmējdarbības modeļiem vajadzētu būt brīvprātīgiem un balstītiem uz skaidriem un piemērojamiem noteikumiem ar augstas kvalitātes sertifikātiem, kas var nodrošināt papildināmības, pastāvīguma, divkāršas uzskaites neesības, ilgtspējas un autentiskuma kritēriju sasniegšanu, lai garantētu ticamību un nepieļautu krāpnieciskus maksājumus. Uzskaitei būtu jāatbilst Parīzes nolīguma 6. pantam un 2021. gada Glāzgovas samita rezultātam, lai nepieļautu divkāršu uzskaiti un uzlabotu oglekļa piesaistījumu stingras un saskaņotas globālas uzskaites izstrādi. Visiem Komisijas priekšlikumiem par oglekļsaistīgu lauksaimniecību būtu jābalstās uz pamatotiem recenzētiem zinātniskajiem pierādījumiem attiecībā uz iesaistīto prakses pieeju efektivitāti oglekļa sekvestrēšanā un oglekļa uzglabāšanā vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā. Šādi stimuli un uzņēmējdarbības modeļi veicinās klimatmitigāciju aprites un ilgtspējīgā bioekonomikā, arī ar ilglietojamu nocirstas koksnes produktu izmantojumu un uz fosilajiem kurināmajiem balstītu izejvielu aizstāšanu, pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus, kas veicina biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Līdzās nocirstas koksnes produktu kategorijai būtu jāievieš jauna oglekļa uzglabāšanas produktu kategorija, ietverot attiecīgos biobāzētos produktus un inovatīvus produktus, kas izgatavoti arī no blakusproduktiem un atliekām, ja ir zinātniski pierādīts, patiess un pārbaudāms oglekļa sekvestrēšanas efekts, kā arī bioenerģijas ar oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas (BECCS) tehnoloģijām attīstīšanu. Komisijai būtu arī jānovērtē oglekļa uzglabāšanas produktu aizstāšanas potenciāls. Biomasas ilgtspējīga izmantošana un pieaugošais pieprasījums pēc atjaunojamiem produktiem padara ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu neaizstājamu. Jaunie uzņēmējdarbības modeļi, lauksaimniecības un zemes apsaimniekošanas prakse piesaistījumu palielināšanai atbilstīgi biodaudzveidībai nekaitīgu pieeju stimuliem veicina līdzsvarotu teritoriālo attīstību un ekonomisko izaugsmi lauku apvidos. Tie arī paver jaunu darbvietu iespējas un stimulē attiecīgu apmācību, pārkvalifikāciju un prasmju pilnveidi. |
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10a) Lai nodrošinātu vajadzīgo finansiālo atbalstu lauksaimniekiem Savienībā, dalībvalstīm, izstrādājot savus attiecīgos valsts stratēģiskos plānus saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) tiesisko regulējumu 2023.–2027. gadam, kuros dalībvalstīm jāizstrādā atbalsts stratēģiskajiem plāniem, ko finansē ELGF un ELFLA, būtu jānosaka to konkrētie mērķi un konkrēti pasākumi, lai nodrošinātu pielāgošanās klimata pārmaiņām un klimatmitigācijas sasniegšanu. Tas nozīmē, ka ir jāizveido skaidra saikne starp ZIZIMM mērķiem un būtiskiem KLP finanšu stimuliem, izmantojot pielāgotus risinājumus lauksaimniekiem katrā dalībvalstī, lai izvēlētos tās labāko iespējamo pieeju: ekoshēmu un lauku attīstības agrovides pasākumu vai ieguldījumu ietvaros Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI), kā arī atbalsts saimniecību konsultāciju pakalpojumiem. Lai izstrādātu un uzturētu finanšu stimulus pietiekamā apjomā un ilgtermiņā, ar finansēšanas instrumentu un publisko līdzekļu, piemēram, LIFE programmas un programmas "Apvārsnis Eiropa", starpniecību ir jāatver papildu budžeta pozīcijas. Komisijai, dalībvalstīm un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāparedz īpašs budžets līdzekļiem un investīcijām jaunu dekarbonizācijas un klimatmitigācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, ietverot īpašus līdzekļus mazām un vidējām lauku saimniecībām un mežu īpašniekiem. Savienībai un valstu kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu veicinošu vidi un atbilstīgus finansiālā atbalsta instrumentus pārejai uz oglekļneitralitāti. |
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10b) Saskaņā ar Savienības zemes platību aizņemšanas neto nulles mērķi līdz 2050. gadam būtu jāizvairās no dabisko un lauksaimniecības zemes platību apbūves. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi savos zemes izmantošanas plānos, kas būtu vērsti uz zemes platību samazināšanās urbanizācijas rezultātā kompensēšanu. |
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(10c) Mežu ilgtspējīga apsaimniekošana sniedz acīmredzamus ieguvumus oglekļa piesaistītāju mērķrādītāju paaugstināšanai, jo uzlabo oglekļa piesaistītājus, novērš dabas traucējumus un palielina biodaudzveidību. |
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(11) Ņemot vērā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifiku katrā dalībvalstī, kā arī to, ka dalībvalstīm ir savs sniegums jāuzlabo, lai sasniegtu savus saistošos nacionālos mērķrādītājus, dalībvalstu rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt dažādām elastības iespējām, arī pārsniegumu tirdzniecībai un ar mežu saistīto elastības iespēju paplašināšanai, lai gan vienlaikus jāievēro mērķrādītāju vidiskā integritāte. |
(11) Ņemot vērā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora specifiku katrā dalībvalstī, ko nosaka dabas traucējumi, ekonomikas nepastāvība un demogrāfiskās vai sociālās pārmaiņas, kā arī to, ka dalībvalstīm ir savs sniegums jāuzlabo, lai izmakslietderīgi sasniegtu savus saistošos nacionālos mērķrādītājus, dalībvalstu rīcībā arī turpmāk vajadzētu būt dažādām elastības iespējām ZIZIMM sektorā un starp ZIZIMM un Kopīgo centienu regulu, arī pārsniegumu tirdzniecībai un ar mežu saistīto elastības iespēju paplašināšanai, lai gan vienlaikus jāievēro mērķrādītāju vidiskā integritāte. |
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(12) Pašreizējo uzskaites noteikumu atcelšana pēc 2025. gada rada vajadzību pēc alternatīviem noteikumiem attiecībā uz tādiem dabiskiem traucējumiem kā ugunsgrēki, kaitēkļi un vētras, lai novērstu nenoteiktību, ko zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ievieš dabiskie procesi vai klimata pārmaiņas. Dalībvalstīm 2032. gadā ar nosacījumu, ka tās ir izsmēlušas visas pārējās to rīcībā esošās elastības iespējas, ka tās ir ieviesušas pienācīgus pasākumus, kas mazina to zemes neaizsargātību pret šādiem traucējumiem, un ka Savienība ir sasniegusi 2030. gada mērķrādītāju zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, vajadzētu būt pieejamam ar dabiskajiem traucējumiem saistītam elastības mehānismam. |
(12) Komisijai būtu jānovērtē vajadzība pēc alternatīviem noteikumiem attiecībā uz tādiem dabiskiem traucējumiem kā ugunsgrēki, kaitēkļi un vētras, lai novērstu nenoteiktību, ko zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā ievieš dabiskie procesi vai klimata pārmaiņas. Dalībvalstīm 2032. gadā ar nosacījumu, ka tās ir izsmēlušas visas pārējās to rīcībā esošās elastības iespējas, ka tās ir ieviesušas pienācīgus pasākumus, kas mazina to zemes neaizsargātību pret šādiem traucējumiem, un ka Savienība ir sasniegusi 2030. gada mērķrādītāju zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā, vajadzētu būt pieejamam ar aizvien biežāk novērojamajiem dabiskajiem traucējumiem saistītam elastības mehānismam. |
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(13) Nosakot saistošus nacionālos ikgadējos siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu mērķrādītājus, kuru pamatā ir no 2026. gada ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, būtu jānosaka noteikumi par mērķrādītāju ievērošanu. Mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2018/842 noteiktie principi, sodu par neizpildi aprēķinot šādi: 108 % no starpības starp noteikto mērķrādītāju un neto piesaistījumiem, kas ziņoti attiecīgajā gadā, pieskaita siltumnīcefekta gāzu emisiju rādītājam, ko dalībvalsts ziņo nākamajā gadā. |
(13) Nosakot saistošus 2030. gada siltumnīcefekta gāzu piesaistījumu mērķrādītājus, kuru pamatā ir no 2026. gada ziņotās siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi, būtu jānosaka noteikumi par mērķrādītāju ievērošanu. Mutatis mutandis būtu jāpiemēro Regulā (ES) 2018/842 noteiktie principi, sodu par neizpildi aprēķinot šādi: 103 % no starpības starp noteikto mērķrādītāju un neto piesaistījumiem, kas ziņoti 2030. gadā, pieskaita siltumnīcefekta gāzu emisiju piesaistījumu rādītājam, ko dalībvalsts ziņo atbilstības periodā pēc 2030. gada. |
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(13a) Lai sasniegtu vērienīgos mērķus dubultot atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienībā, ir ārkārtīgi dinamiski jāpaplašina visas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas, kā arī jo īpaši jāpalielina biogēno enerģijas avotu izmantošana. Biogēnie enerģijas avoti, jo īpaši koksne, dod vislielāko ieguldījumu atjaunojamo energoresursu enerģijas portfelī, kur 60 % atjaunojamo energoresursu enerģijas ES 27 dalībvalstīs iegūst no bioenerģijas un 80 % bioenerģijas balstās uz koksni, un turpinās to darīt arī nākotnē, lai sasniegtu atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķus. |
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(15) Lai dalībvalstīm noteiktu siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu mērķrādītājus 2026.–2030. gada periodam, Komisijai būtu jāveic visaptveroša izskatīšana, kurā tā verificētu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus par 2021., 2022. un 2023. gadu. Šajā nolūkā 2025. gadā būtu jāveic visaptveroša izskatīšana līdztekus visaptverošajai izskatīšanai, kas Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 38. pantu jāveic 2027. un 2032. gadā. |
(15) Lai dalībvalstīm noteiktu siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumu lineāro trajektoriju 2026.–2030. gada periodam, Komisijai būtu jāveic visaptveroša izskatīšana, kurā tā verificētu siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datus par 2021., 2022. un 2023. gadu. Būtu jāveic visaptveroša izskatīšana 2025., 2027. un 2032. gadā, lai pārskatītu 2030. gadam noteiktos mērķrādītājus, klimatneitralitātes mērķi 2035. gadam un vispārējo trajektoriju uz Parīzes nolīguma 2050. gada saistībām un lai to pielāgotu, nodrošinot, ka nav nelabvēlīgas ietekmes uz apgādes drošību, pārtikas nodrošinājumu, bioekonomiku, biodaudzveidību vai pārvietošanas radīšanu. |
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
(16) Sakarā ar pāreju uz mērķrādītājiem, kas balstīti uz ziņošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ir jāaplēš ar lielāku precizitāti. Turklāt Komisijas paziņojums “ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam”38, “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”39, ES Meža stratēģija40, pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/200141 un Komisijas paziņojums “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”42 prasa pastiprinātu zemes monitoringu, tādējādi palīdzot aizsargāt un palielināt dabā balstītu oglekļa piesaistījumu noturību visā Savienībā. Emisiju un piesaistījumu monitorings un ziņošana ir jāuzlabo, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas pieejamas saskaņā ar Savienības programmām, piemēram, Copernicus, un digitālos datus, kas savākti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īstenojot divējādo — zaļo un digitāli inovatīvo — pārkārtošanos. |
(16) Sakarā ar pāreju uz mērķrādītājiem, kas balstīti uz ziņošanu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumi ir jāaplēš ar lielāku precizitāti. Turklāt atjauninātā ES Bioekonomikas stratēģija, Komisijas paziņojums "ES biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam"38, "Stratēģija "No lauka līdz galdam". Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā"39, ES Meža stratēģija40, pārskatītā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/200141 un Komisijas paziņojums "Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija"42 prasa pastiprinātu zemes monitoringu, tādējādi palīdzot aizsargāt un palielināt dabā balstītu oglekļa piesaistījumu noturību visā Savienībā. Emisiju un piesaistījumu monitorings un ziņošana ir jāuzlabo, izmantojot modernas tehnoloģijas, kas pieejamas saskaņā ar Savienības programmām, piemēram, Copernicus, un digitālos datus, kas savākti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, īstenojot divējādo — zaļo un digitāli inovatīvo — pārkārtošanos. |
_________________ |
_________________ |
38 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final). |
38 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu" (COM(2020) 380 final). |
39 COM/2020/381 final. |
39 COM/2020/381 final. |
40 […] |
40 […] |
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.). |
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.). |
42 COM/2021/82 final. |
42 COM/2021/82 final. |
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
(17a) Īstenojot šo regulu, būtu jāņem vērā LESD 349. pants, kurš atzīst tālāko reģionu īpašo neaizsargātību to attāluma no kontinentālajiem reģioniem, izolētības, mazā lieluma, sarežģītās topogrāfijas un klimata un ekonomikas atkarības no dažiem produktiem dēļ, kas ir kombinācija, kura būtiski kavē to attīstību un rada ievērojamas papildu izmaksas daudzās jomās, it sevišķi transporta jomā. Īstenotie centieni un Savienības līmenī noteiktie siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji ir jāpielāgo šai sarežģītajai situācijai, līdzsvarojot vides mērķus attiecībā pret augstām sociālajām izmaksām šiem reģioniem. |
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2018/841
1. pants – 1. daļa – d punkts
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
d) dalībvalstu mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā 2026.–2030. gada periodam; |
d) dalībvalstu lineārās trajektorijas attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto piesaistījumiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektorā 2026.–2030. gada periodam; |
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) 2018/841
2. pants – 2. punkts – ga apakšpunkts (jauns)
|
|
Komisijas ierosinātais teksts |
Grozījums |
|
ga) oglekļa uzglabāšanas produkti; |
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Regula (ES) 2018/841
2. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
|
|