ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

24.5.2022 - (COM(2021)0555 – C9‑0321/2021 – 2021/0200(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Jessica Polfjärd

Grozījumi

• 001-043 (PDF - 215 KB)
• 001-043 (DOC - 51 KB)
• 044-049 (PDF - 139 KB)
• 044-049 (DOC - 29 KB)
• 050-050 (PDF - 115 KB)
• 050-050 (DOC - 73 KB)
• 051-051 (PDF - 108 KB)
• 051-051 (DOC - 70 KB)
• 052-052 (PDF - 103 KB)
• 052-052 (DOC - 49 KB)
• 053-053 (PDF - 113 KB)
• 053-053 (DOC - 70 KB)
• 054-060 (PDF - 165 KB)
• 054-060 (DOC - 43 KB)
• 061-070 (PDF - 141 KB)
• 061-070 (DOC - 31 KB)
• 071-078 (PDF - 132 KB)
• 071-078 (DOC - 39 KB)
• 079-084 (PDF - 133 KB)
• 079-084 (DOC - 37 KB)
• 085-085 (PDF - 230 KB)
• 085-085 (DOC - 70 KB)
• 086-086 (PDF - 118 KB)
• 086-086 (DOC - 71 KB)
• 087-087 (PDF - 104 KB)
• 087-087 (DOC - 49 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(COM(2021)0555 – C9‑0321/2021 – 2021/0200(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0555),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0321/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 8. decembra atzinumu[1],

– ņemot vērā Reģionu komitejas xxx atzinumu[2],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0163/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.	(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus ņemot vērā cita starpā taisnīguma un kopējas, bet diferencētas atbildības principus, kā arī attiecīgās iespējas. Pieņemot Glāzgovas klimata paktu 2021. gada novembrī, tā puses atzina, ka globālās vidējās temperatūras pieauguma saglabāšana līdz 1,5 °C ievērojami samazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi, un apņēmās līdz 2022. gada beigām stiprināt savus 2030. gada mērķus.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Nepieciešamība rīkoties, lai samazinātu emisijas, kļūst arvien aktuālāka, kā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) norādījusi savos jaunākajos ziņojumos, proti, 2021. gada 7. augusta ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2021. gadā: fizikālo zinātņu pamatojums” un 2022. gada 28. februāra ziņojumā “Klimata pārmaiņas 2022. gadā: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”. IPCC ar ļoti augstu pārliecības līmeni norādīja, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēku labklājību un planētas veselību un ka jebkāda turpmāka kavēšanās, īstenojot saskaņotu un plānotu globālu rīcību pielāgošanās un seku mazināšanas jomā, izraisīs to, ka vairs nebūs iespējams izmantot īso laika periodu, kurš ātri noslēgsies un kurā vēl būtu iespēja nodrošināt dzīvošanai piemērotu un ilgtspējīgu nākotni visiem. IPCC sniedz jaunas aplēses par iespējām tuvākajās desmitgadēs pārsniegt globālās sasilšanas 1,5 °C robežu un konstatē, ka, ja nekavējoties, strauji un plašā mērogā netiks samazinātas siltumnīcefekta gāzu emisijas, ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C vai pat 2 °C būs neiespējami. Tāpēc Savienībai šis jautājums ir steidzami jārisina, strādājot vēl intensīvāk un kļūstot par starptautisku līderi cīņā pret klimata pārmaiņām.

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.	(3) Eiropas zaļais kurss31 ir izejas punkts, lai vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvu emisiju apjoma rādītāju, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/111931a 2. panta 1. punktā. Tas apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz, vēlākais, 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē visus dzimumus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti, personas, kas cieš no enerģētiskās vai transporta nabadzības, un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Turklāt pārkārtošanās dalībvalstis un reģionus ietekmē atšķirīgi. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.
__________________	__________________
31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.	31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.
	31a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Lai klimata mērķi, kas izklāstīti šajā regulā, būtu sociāli pieņemami, tiem būtu jāatbilst līdzvērtīgiem sociāliem mērķiem. Vērienīgāki mērķi nozīmē, ka skartajās nozarēs būs būtiskas izmaiņas, kas varētu ietekmēt sociālo jomu un nodarbinātību. Pārskatītie emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir jāpapildina ar pietiekamiem finanšu un rīcībpolitikas pasākumiem, lai garantētu, ka mērķrādītājus var sasniegt sociāli taisnīgā veidā. Pasākumi cita starpā var ietvert ietekmes uz nodarbinātību novērtējumu veikšanu, novērtējot ietekmi uz nodarbinātību un darba apstākļiem gan valsts, gan reģionālā līmenī, kā arī valstu un Savienības resursu piešķiršanu, lai finansētu sociālās pielāgošanās pasākumus un kvalitatīvu darbvietu radīšanu, dzimumu līdztiesību, mūžizglītību, profesionālo apmācību un sociālo aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu efektīvas darba koplīguma sarunas. Svarīgi ir arī laikus apspriesties un efektīvi iesaistīt valstu sociālos partnerus nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas 2. pants, attiecībā uz valsts pasākumu, ar kuriem īsteno šo regulu, izstrādi un īstenošanu.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Turklāt pāreja uz tādu Savienības ekonomiku, kas atbilst mērķim vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, varētu īpaši ietekmēt konkrētas ekonomikas nozares, jo īpaši mazaizsargātus mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus šajās nozarēs. Īstenojot šo regulu, ir svarīgi, lai dalībvalstis radītu šiem uzņēmumiem labvēlīgu vidi pārejai uz tādu praksi, kas rada mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju, un pakāpeniski izbeidz tās.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma un ESAO Pasaules vides forums ir secinājuši, ka vides pārmaiņām ir dzimumspecifiska ietekme. Dzimumdiferencētas lomas arī rada visiem dzimumiem diferencētu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu ietekmi, un klimata pārmaiņu ietekme saasina dzimumu nevienlīdzību.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī mērķi pēc tam panākt negatīvas emisijas. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Turklāt tā nosaka, ka, īstenojot mērķi, par prioritāti jāizvirza ātra un prognozējama emisiju samazināšana, un tajā pašā laikā jāpalielina piesaistījumi dabiskos piesaistītājos. Neto piesaistījumu ieguldījums 2030. gada mērķī nepārsniedz 225 miljonus tonnu CO2 ekvivalenta, bet pārējā daļa jāsasniedz, samazinot tiešās emisijas.
__________________	__________________
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.	(5) Lai minētās saistības, kā arī nacionāli noteikto Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.
__________________	__________________
33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934.	(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība var attiekties arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934. Tomēr dažu nozaru emisijas pēdējo gadu laikā ir vai nu palielinājušās, vai saglabājušās stabilas.
__________________	__________________
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.	(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus, jau sasniegtos emisiju samazinājumus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Pēc 2030. gada ir nepieciešams, lai Savienība un katra dalībvalsts vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu Savienības mēroga klimatneitralitātes mērķi, lai pēc tam panāktu negatīvas emisijas. Ar Regulu (ES) 2018/842 būtu jānodrošina, ka visas dalībvalstis izmanto emisiju trajektorijas, un jāpieņem konkrēta ilgtermiņa rīcībpolitika, kas novestu pie šā mērķa sasniegšanas.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.	(10) Lai īstenotu Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt vismaz par 55 %, visiem sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.	(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā tiek izmantota tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Tomēr dalībvalstu mērķrādītāju sadalījums nav konverģents, un tas būtu jāņem vērā, novērtējot, kā nacionālie mērķrādītāji izmaksefektīvā un taisnīgā veidā palīdz sasniegt mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumā par ES stratēģiju metāna emisiju samazināšanai ir uzsvērts, ka metāns ir jaudīga siltumnīcefekta gāze, kas atpaliek tikai no oglekļa dioksīda savā kopējā devumā klimata pārmaiņās. Molekulārā līmenī metāns ir jaudīgāks par oglekļa dioksīdu. Lai gan metāns atmosfērā saglabājas īsāku laiku nekā oglekļa dioksīds, tam ir būtiska ietekme uz klimatu. Savienība un Amerikas Savienotās Valstis 2021. gada septembrī paziņoja par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, kuram kopš tā laika ir pievienojušās vairāk nekā 100 valstis. Solījuma parakstītāju mērķis ir līdz 2030. gadam sasniegt kolektīvu mērķi samazināt globālās metāna emisijas vismaz par 30 % salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni un uzlabot ziņošanas standartus. Metāna, slāpekļa oksīda un tā saukto F gāzu emisijas kopā veido vairāk nekā 20 % no Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Ņemot vērā minētās saistības un daudzu minēto siltumnīcefekta gāzu īslaicīgo raksturu, ir lietderīgi noteikt vienu vai vairākus Savienības mērķrādītājus visām tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas nav CO2 emisijas, visās nozarēs.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. Gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.	(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, kura mērķis ir nodrošināt zaļu atveseļošanu, un tas vienlaikus var ietekmēt arī emisiju līmeni. Lai nodrošinātu gan nepieciešamo emisiju samazinājumu, gan plānošanas drošību, ir lietderīgi saglabāt stabilu, prognozējamu un vērienīgu regulatīvo emisiju ceļu visā pašreizējā desmitgadē.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tāpēc ir lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.	svītrots

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 prioritāte būtu jāpiešķir tiešo emisiju samazinājumiem, kas būs jāpapildina ar lielākiem CO2 piesaistījumiem, lai sasniegtu klimatneitralitāti. Regulā (ES) 2021/1119 ir atzīts, ka oglekļa piesaistītāji ietver dabiskus un tehnoloģiskus risinājumus. Oglekļa piesaistes tehnoloģisko risinājumu nozīme ir aplūkota arī vairākos Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes ziņojumos, jo īpaši III darba grupas sniegtajā ieguldījumā Sestajā novērtējuma ziņojumā. Ir svarīgi ieviest Savienības sertifikācijas shēmu attiecībā uz drošu un pastāvīgu oglekļa piesaisti ar tehnoloģiskiem risinājumiem, dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem sniedzot skaidrību un tādējādi veicinot šādu piesaisti. Ja šāda sertifikācijas shēma ir spēkā, var veikt analīzi par šādu piesaistījumu uzskaiti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tostarp par to, vai šādu piesaistījumu uzskaite ietekmē emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, pilnībā ievērojot Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 1. punktā izklāstītos nosacījumus. Šādi piesaistījumi ir papildinoši un nekompensē nepieciešamo emisiju samazinājumu saskaņā ar Savienības klimata mērķrādītājiem, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119.

Grozījums Nr.  18

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju.	(15) Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Dalībvalstīm, kurām ir tiesības uz šo elastīgumu, bet kuras to neizmantoja Regulas (ES) 2018/842 kontekstā 2019. gadā, būtu jādod iespēja pārskatīt šo lēmumu, lai ņemtu vērā jaunierosinātos valsts emisiju samazināšanas mērķus. Būtu arī jāļauj attiecīgajām dalībvalstīm biežāk pārskatīt savus paziņotos procentuālos apjomus.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Lai nodrošinātu un stimulētu to, ka dalībvalstis ievēro savus minimālos devumus 2021.–2030. gada periodā saskaņā ar grozīto Regulu (ES) 2018/1999, paredzētie korektīvie pasākumi būtu jāstiprina un ciešāk jāsasaista ar integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Ja dalībvalsts divus secīgus gadus pārsniedz ikgadējo emisiju piešķīrumu, šai dalībvalstij būtu jāpārskata integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kas tai iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, vienlaikus dodot sabiedrībai iespēju piedalīties šajā procesā.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Savienība un dalībvalstis ir puses Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”)1a. Publiskā kontrole un tiesu iestāžu pieejamība ir Savienības demokrātisko vērtību būtisks elements un instruments tiesiskuma aizsardzībai. Komisija 2020. gada 14. oktobra paziņojumā “Tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana saistībā ar vides jautājumiem ES un tās dalībvalstīs” atzina, ka visās dalībvalstīs tiesu pieejamība nav garantēta, un aicināja Padomi un Eiropas Parlamentu nozaru tiesību aktos ieviest skaidrus noteikumus par tiesu pieejamību. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt noteikumu, lai nodrošinātu sabiedrības piekļuvi tiesu iestādēm attiecībā uz darbībām, ar kurām īsteno grozīto Regulu (ES) 2018/842.
	__________________
	1a OV L 124, 17.5.2005, 4. lpp.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Lai sasniegtu mērķus saskaņā ar šo grozīto Regulu (ES) 2018/842 un citiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši tos, kas noteikti Regulā (ES) 2021/1119, Savienībai un tās dalībvalstīm, īstenojot politikas virzienus, būtu jāizmanto jaunākās zinātnes atziņas. Tādēļ visā grozītajā Regulā (ES) 2018/842 būtu attiecīgi jāņem vērā ar Regulas (ES) 2021/1119 3. pantu izveidotās Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumi.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.	svītrots

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Ņemot vērā efektīvas klimata aizsardzības ilgtermiņa dimensiju saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119 un Savienības apņemšanos īstenot Parīzes nolīguma mērķrādītājus, skaidrība par dalībvalstu individuālajiem ilgtermiņa samazināšanas plāniem pēc 2030. gada ļautu precīzāk plānot rīcībpolitiku. Tāpēc ir lietderīgi iekļaut procesu, kurā katrai dalībvalstij nosaka nacionālos samazināšanas plānus klimatneitralitātes sasniegšanai vēlākais līdz 2050. gadam.

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – -1. punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

Virsraksts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(-1) virsrakstu aizstāj ar šādu:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un pēc tam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013

Justification

Virsrakstā skaidri jānorāda, ka šī regula attiecas ne tikai uz laikposmu līdz 2030. gadam, bet arī uz laiku pēc tam.

Grozījums Nr.  25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2018/842

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “40 %”;	(1) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
	Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants. Tā palīdz sasniegt ilgtermiņa mērķi panākt klimatneitralitāti Savienībā vēlākais līdz 2050. gadam, lai pēc tam panāktu negatīvas emisijas. Tādējādi tā sniedz ieguldījumu Regulas (ES) 2021/1119 un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir paredzēti arī noteikumi par ikgadējo iedalīto emisijas sadales apjomu noteikšanu un par to, kā novērtē dalībvalstu progresu virzībā uz to minimālo devumu sasniegšanu, un tā paver ceļu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu noteikšanai pēc 2030. gada sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants.”

(32018R0842)

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a. punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

2. pants - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) regulas 2. pantā iekļauj šādu punktu:
	“1.a  Šīs regulas vajadzībām tikai tādas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/20011a, var uzskatīt par tādām, kuru emisijas ir nulle. Ja transporta patēriņā tādu biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu īpatsvars, kuras ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ir lielāks par maksimālo īpatsvaru, kas noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 26. pantā, šīs regulas vajadzībām vairs neuzskata, ka šīm degvielām un šķidrumiem ir nulles emisijas. Komisija līdz 2024. gada janvārim attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, lai saskaņā ar šo pantu grozītu noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisiju noteikšanas un ziņošanas prasībām, kas iestrādātas Regulā (ES) 2018/1999.”;
	_________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

Justification

Uz vienu enerģijas vienību biomasas dedzināšanas iekārtas emitē vairāk oglekļa dioksīda nekā to fosilā kurināmā ekvivalenti. Ja tiešās un netiešās emisijas saskaita kopā, dažas biodegvielas rada vairāk oglekļa dioksīda emisiju nekā to fosilie ekvivalenti. Tāpēc šīm tehnoloģijām nevajadzētu būt ar nulles novērtējumu.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 2. un 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3)  regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:	(3)  regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:
“2. Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas	“2. Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas
(a)  2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;	(a)  2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;
(b) 2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;	(b) 2023.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē; Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;
(c) 2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2024. gads un 2021., 2022. un 2023. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko dalībvalsts ziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.	svītrots
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.	3. Pēc ciešas apspriešanās ar dalībvalstīm Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.
2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.	2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.
2023., 2024. un 2025. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.	2023., 2024. un 2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.
2026.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.”;	svītrots

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a)  regulas 4. pantā pievieno šādu punktu:
	5.a “Pasākumus, kas veikti, lai ierobežotu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā noteikts 1., 2. un 3. punktā, īsteno saskaņā ar godīgu un taisnīgu pārkārtošanos visiem. Komisija pieņem kopīgas vadlīnijas, kurās nosaka metodes, kā palīdzēt dalībvalstīm īstenot taisnīgu un godīgu pārkārtošanos visiem.”

 

 

Grozījums Nr.  29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) regulā iekļauj šādu pantu:
	“4.a pants
	Siltumnīcefekta gāzu, kas nav CO2, minimālais emisiju samazināšanas devums 2030. gadā
	1.  Komisija līdz 2023. gada jūlijam attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, ar ko nosaka vienu vai vairākus Savienības mēroga mērķrādītājus to emisiju, kas nav CO2 emisijas un uz ko attiecas šīs regulas 2. panta 1. punkts, samazināšanai līdz 2030. gadam. Mērķrādītāju vai mērķrādītājus saskaņo ar aplēstajiem emisiju samazinājumiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 1. pantā noteikto mērķrādītāju un Regulas (ES) 2021/1119 2. pantā noteikto mērķi, un tos ierosina pēc ciešas apspriešanās ar Zinātnisko konsultatīvo padomi klimata pārmaiņu jautājumos.
	2.  Komisija līdz 2023. gada 31. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtē Savienības mēroga emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazinājumus, kuri plānoti un īstenoti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem un rīcībpolitikām, tostarp integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 un kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/21151a. Ja Komisija saskaņā ar 1. punktu iesniedz tiesību akta priekšlikumu un novērtē, ka nav sagaidāms, ka emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazinājumi sasniegs minētajā punktā minēto mērķrādītāju vai mērķrādītājus, Komisija sniedz ieteikumus par papildu ietekmes mazināšanas pasākumiem un dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus.
	3.  Ja Komisija šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā vai savā ikgadējā novērtējumā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu secina, ka Savienība negūst pietiekamus panākumus virzībā uz to, lai sasniegtu minimālo emisiju devumu attiecībā uz emisijām, kas nav CO2 emisijas, saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus, kuros šajā nolūkā var iekļaut nozaru mērķrādītājus vai nozaru pasākumus, vai abus.”
	___________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 1. un 2. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3c) regulas 5. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
1. Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.	“1. Attiecībā uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.
2. Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.	svītrots

(32018R0842)

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.d punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3d) regulas 5. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(a) attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un	“(a)  attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 5 % līmenim no minētā ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam; un”

(32018R0842)

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.e punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3e) regulas 5. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
(b)  attiecībā uz 2022.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 30 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.	(b) attiecībā uz 2022.–2024. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 10 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2025. gadam.

(32018R0842)

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.f punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3f) regulas 5. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
	“ba)  attiecībā uz 2026.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 10 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.”

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.g punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 4. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3g) regulas 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:
4.  Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.	‘4.  Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2025. gadam.
	Attiecībā uz 2026.–2030. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
	Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un par pārskaitījuma cenu par tonnu CO2 ekvivalenta.

(32018R0842)

 

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.h punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 6. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3h) regulas 5. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:
Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu.”;	“Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un publisko šo informāciju viegli pieejamā formātā. Dalībvalsts, kas pārskaita ikgadējos emisiju sadalījumus citai dalībvalstij, publicē pārskaitījuma ierakstu un dara zināmu atklātībai par piešķīrumiem saņemto atlīdzību.”;

(32018R0842)

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.i punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

6. pants – 3. punkts – 2. daļa

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3i) regulas 6. panta 3. punkta 2. daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt un samazināt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.	“Dalībvalstis, kas uzskaitītas II pielikumā, var nolemt pārskatīt savu paziņoto lēmumu līdz 2023. gadam un paziņotos procentuālos apjomus pārskatīt un samazināt vienu reizi 2024. un vienu reizi 2027. gadā. Tādā gadījumā attiecīgā dalībvalsts par to paziņo Komisijai attiecīgi līdz 2023. gada 31. decembrim, 2024. gada 31. decembrim vai 2027. gada 31. decembrim.”

(32018R0842)

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

8. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5a) regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:
8. pants	8. pants
Korektīvi pasākumi	Korektīvi pasākumi
1.  Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 21. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz un publicē korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:	‘1.  Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1999 29. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:
	(-a)  sīki izstrādātu paskaidrojumu, kurā norādīti iemesli, kāpēc dalībvalsts nespēj pietiekami sekmīgi izpildīt savas saistības saskaņā ar šīs regulas 4. pantu;
	(-ab)  Savienības finansējuma kopsummu, ko dalībvalsts ir saņēmusi izdevumiem un investīcijām saistībā ar klimatu un zaļo pārkārtošanos, kā šo līdzekļu izlietojums ir veicinājis tās saistības saskaņā ar 4. pantu un kā tā plāno izmantot šādu finansējumu šim mērķim, lai izpildītu minētos pienākumus;
(a)  papildu pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus šīs regulas 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu valsts politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;	(a)  papildu pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus šīs regulas 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu valsts politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;
(b)  stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.	(b)  stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību. ja dalībvalsts ir izveidojusi valsts klimata padomdevēju struktūru, tā lūdz šīs struktūras padomu, lai noteiktu nepieciešamās darbības;
	(ba)  pārskatu par papildu emisiju samazinājumu daudzumu, ko dalībvalsts lēš, īstenojot minēto politiku, un metodi, kas izmantota, lai aplēstu šos papildu emisiju samazinājumus;
	(bb)  kā korektīvo pasākumu plāns stiprinās dalībvalsts integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas pieņemts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.
	1.a  Ja dalībvalsts divos vai vairākos secīgos gados pārsniedz ikgadējo emisijas kvotu apjomu, tā pārskata savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999. Dalībvalsts šo pārskatīšanu pabeidz sešu mēnešu laikā. Komisija sniedz ieteikumus, kuros norāda, kā ir jāpārskata integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai nacionālā ilgtermiņa stratēģija, vai abi. Dalībvalsts paziņo Komisijai pārskatītos plānus kopā ar paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ierosinātās pārskatīšanas novērsīs neatbilstību tās ikgadējiem emisiju sadales apjomiem un kā tā attiecīgā gadījumā ir reaģējusi uz Komisijas ieteikumiem. Ja integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai ilgtermiņa stratēģija būtiski nemainās, dalībvalsts publicē skaidrojumu, kurā izklāsta savus apsvērumus.
2.  Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.	2.  Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu un Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 3. pantu, palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.
3.  Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu.	3.  Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un pārskata savu korektīvo rīcību plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumus vai būtisku to daļu neņem vērā, šī dalībvalsts sniedz Komisijai pamatojumu.
	3.a  Korektīvais rīcību plāns un Komisijas atzinums, kā arī 1., 1.a un 3. punktā minētās atbildes un pamatojumi, kas saņemti no dalībvalstīm, ir pieejami sabiedrībai.
	3.b  Atjauninot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu, dalībvalstis attiecīgi atsaucas uz to korektīvajiem plāniem saskaņā ar 1. un 1.a punktu un visiem atzinumiem, ko Komisija sniegusi saskaņā ar šo pantu.”;

(32018R0842)

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/842

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
“2.  Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”;	“2.  Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas vai nu 2021.–2025. gada periodā, vai 2026.–2030. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”

(32018R0842)

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Regula (ES) 2018/842

11.a pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) regulā iekļauj šādu pantu:	svītrots
11.a pants
Papildu rezerve
1. Ja Savienība siltumnīcefekta gāzu neto emisijas līdz 2030. gadam ir samazinājusi vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119** 3. pantu un ņemot vērā neto piesaistījumu maksimālo robežu, Savienības reģistrā izveido papildu rezervi.
2.  Dalībvalstis, kas nolemj ne dot devumu papildu rezervē, ne arī gūt labumu no tās, savu lēmumu paziņo Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
3.  Papildu rezervi veido neto piesaistījumi, kas iesaistītajām dalībvalstīm 2026.–2030. gada periodā radušies virs to attiecīgajiem mērķrādītājiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841, pēc tam, kad atskaitīti abi šie elementi:
(a) elastības iespējas, kas izmantotas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 11.–13.b pantu;
(b) daudzumi, kas ņemti vērā atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 7. pantu.
4.  Ja saskaņā ar 1. punktu ir izveidota papildu rezerve, iesaistītā dalībvalsts var to izmantot, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
(a) dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijas pārsniedz tās ikgadējo emisiju sadales apjomu 2026.–2030. gada periodā;
(b) dalībvalsts ir izsmēlusi elastības iespējas, ko paredz 5. panta 2. un 3. punkts;
(c) dalībvalsts, ciktāl iespējams, ir izmantojusi neto piesaistījumus saskaņā ar 7. pantu, pat ja minētais daudzums nesasniedz III pielikumā noteikto līmeni, un
(d) dalībvalsts nav veikusi nekādus neto pārskaitījumus citām dalībvalstīm saskaņā ar 5. pantu.
5.  Ja dalībvalsts izpilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā no papildu rezerves saņem papildu daudzumu līdz tās iztrūkuma apmēram, un šis daudzums izmantojams atbilstības panākšanai saskaņā ar 9. pantu.
Ja kopējais daudzums, kas jāsaņem visām dalībvalstīm, kuras izpilda šā panta 4. punktā izklāstītos nosacījumus, pārsniedz daudzumu, kas papildu rezervei iedalīts saskaņā ar šā panta 3. punktu, attiecīgo daudzumu, kas būtu jāsaņem katrai no minētajām dalībvalstīm, proporcionāli samazina.
_________
** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

15. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7a) regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:
15. pants	15. pants
Pārskatīšana	Pārskatīšana
1.  Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus.	“1.  Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma un Regulas (ES) 2021/1119 ilgtermiņa mērķus.
2.  Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības kopējā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.	2. Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un Savienības starpposma klimata mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 2. un 4. pantu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.
Minētajos ziņojumos ņem vērā stratēģijas, kas sagatavotas, ievērojot Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. pantu, lai sniegtu ieguldījumu Savienības ilgtermiņa stratēģijas formulēšanā.”	Minētajos ziņojumos ņem vērā stratēģijas, kas sagatavotas, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu, lai sniegtu ieguldījumu Savienības ilgtermiņa stratēģijas formulēšanā.”

(32018R0842)

Grozījums Nr.  41

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) regulā iekļauj šādu pantu:
	“15.a pants
	Saskaņošana ar Savienības un dalībvalstu klimatneitralitātes mērķi
	1.  Pieņemot tiesību aktu, ar ko nosaka Savienības 2040. gada klimata mērķrādītāju saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1119 4. panta 3. punktu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izklāsta:
	(a)  regulas I pielikumā noteikto pašreizējo valstu mērķrādītāju piemērotību attiecībā uz to devumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā vēlākais līdz 2050. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1119, to darot izmaksefektīvā un taisnīgā veidā;
	(b)  samazināšanas trajektoriju katrai dalībvalstij, kas nodrošina šīs regulas aptverto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas trajektoriju, kura ir saderīga ar mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti katrā dalībvalstī.
	2.  Sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma publicēšanas Komisija iesniedz priekšlikumus par siltumnīcefekta emisiju ierobežošanu nozarēs, uz kurām attiecas šī regula. Minētie priekšlikumi nodrošina emisiju samazināšanas centienu rentablu un taisnīgu sadalījumu visā Savienībā, pamatojoties uz 1. punkta b) apakšpunktā minētajām samazināšanas trajektorijām.”

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

15.b pants (jauns)

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7c) regulā iekļauj šādu pantu:
	“15.b pants
	Tiesu iestāžu pieejamība
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar to valsts tiesību sistēmu attiecīgajiem sabiedrības locekļiem, kuri atbilst 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp fiziskām vai juridiskām personām un to asociācijām, organizācijām vai grupām, ir iespēja vērsties tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota saskaņā ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu lēmumu, darbību un bezdarbības materiālo vai procesuālo likumību:
	(a)  kas nepilda šīs regulas 4.–8. pantā paredzētos juridiskos pienākumus vai
	(b)  uz ko attiecas Regulas (ES) 2018/1999 10. pants.
	Šā punkta īstenošanas nolūkā darbība vai bezdarbība, kas neatbilst no 4. vai 8. pantā paredzētajiem pienākumiem, cita starpā ir darbība vai bezdarbība attiecībā uz politiku vai pasākumu, kas pieņemts minēto pienākumu izpildei, ja attiecīgā politika vai pasākums nenodrošina pietiekamu devumu šādas izpildes panākšanai.
	2.  Attiecīgie sabiedrības locekļi atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, ja:
	(a)  tiem ir pietiekamas intereses, vai
	(b)  tie apgalvo, ka ir aizskartas to tiesības, ja dalībvalsts administratīvi procesuālajās tiesībās tas paredzēts kā priekšnoteikums.
	Dalībvalstis nosaka, kas tieši uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību, ņemot vērā mērķi attiecīgajiem sabiedrības locekļiem nodrošināt tiesas pieejamību saskaņā ar Orhūsas konvenciju. Šā punkta īstenošanas nolūkā par pietiekamu uzskata tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kura atbalsta vides aizsardzību un ievēro visas prasības saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.
	3.  Šā panta 1. un 2. punkts neliedz lietu nodot sākotnējai pārskatīšanai administratīvā iestādē un neietekmē prasību pirms pārsūdzības tiesā izsmelt administratīvās pārskatīšanas iespējas, ja valsts tiesību aktos šāda prasība noteikta. Visas šīs procedūras ir godīgas, taisnīgas, laicīgas un nav pārmērīgi dārgas.
	4.  Dalībvalstis nodrošina, lai sabiedrībai būtu viegli pieejama praktiska informācija par iespējām izmantot administratīvās pārskatīšanas un tiesvedības procedūras.”;

(32018R0842)

 

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.d punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7d) regulā iekļauj šādu pantu:
	“16.b pants
	Zinātniskie ieteikumi attiecībā uz KCR/CARE sektoriem
	Saskaņā ar tās pilnvarām, kas noteiktas ar Regulas (ES) 2021/1119 3. panta 2. punktu, Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos (“ESABCC”) pēc savas iniciatīvas ir aicināta sniegt zinātniskus ieteikumus un sniegt ziņojumus par šīs regulas trajektoriju, ikgadējiem emisiju līmeņiem un elastības iespējām, kā arī par to atbilstību klimata mērķiem, jo īpaši, lai informētu par jebkādu turpmāku šīs regulas pārskatīšanu. Komisija pienācīgi ņem vērā ESABCC ieteikumus vai publiski pamato iemeslus, kāpēc tie nav ņemti vērā.”

 

 

 

PASKAIDROJUMS

Vērienīgāka cīņa pret klimata pārmaiņām

 

Eiropas Parlaments un Padome 2020. gadā pieņēma Regulu (ES) 2021/1119 — Eiropas Klimata aktu. Ar šo nozīmīgo iniciatīvu ES apņemas līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 % un līdz 2050. gadam nodrošināt klimatneitralitāti. Šīs vienošanās dēļ ir jāatjaunina ES klimata politikas struktūra.

Kopīgo centienu regula ir viens no šīs struktūras pamatelementiem, un pašreiz tā ir attiecināma uz aptuveni 60 % emisiju Savienībā. Paketes "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ietvaros Eiropas Komisija ierosināja grozīt Kopīgo centienu regulu, lai tās devumu saskaņotu ar Klimata akta mērķiem.

Kopīgo centienu regula pašreiz aptver visas siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām neattiecas ne ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ne Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regula. Tas nozīmē, ka pašreiz tā attiecas uz siltumnīcefekta gāzu tiešajām emisijām no vairākām svarīgām nozarēm: transporta (izņemot aviāciju un ārējo kuģniecību), ēkām, lauksaimniecības, rūpnieciskajām iekārtām un gāzēm, uz kurām neattiecas ES ETS, un atkritumiem, kā arī ar degšanu nesaistītām emisijām, ko rada enerģijas un produktu izmantošana. Tas ietver gan CO2 emisijas, gan ievērojamu daļu no emisijām, kas nav CO2 emisijas.

Komisijas priekšlikuma vispārējais mērķis ir pārskatīt Kopīgo centienu regulu, lai tā sekmētu vērienīgo klimatisko ieceri līdz 2030. gadam izmaksu ziņā lietderīgi un saskaņoti sasniegt vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, vienlaikus ņemot vērā vajadzību pēc taisnīgas pārkārtošanās un visu nozaru devuma ES centienos klimata jomā. Mērķis ir līdz 2050. gadam panākt pakāpenisku un līdzsvarotu virzību uz klimatneitralitāti.

Šajā nolūkā ir vajadzīga progresīvāka rīcība nozarēs, uz kurām attiecas Kopīgo centienu regula. Priekšlikumā ir atjaunināti 2030. gadam noteiktie valstu mērķrādītāji atbilstoši samazinājumam visās Kopīgo centienu regulas aptvertajās nozarēs par 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Dalībvalstis veicina šo kopējo samazinājumu ar mērķrādītājiem intervālā no –10 % līdz –50 %. Šo valstīm noteikto mērķrādītāju pamatā galvenokārt ir IKP uz vienu iedzīvotāju.

Spēcīgāka klimatrīcība Eiropai

 

|Referente atbalsta Komisijas priekšlikumu uzlabot Kopīgo centienu regulas mērķrādītājus saskaņā ar 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju ES ekonomikas mērogā. Taču referente ir stingri pārliecināta, ka ES klimata mērķus var sasniegt tikai ar stingrāku tiesisko regulējumu, kas liek visām dalībvalstīm rīkoties.

 

Tāpēc referente ir veikusi vairākas darbības, lai stiprinātu Komisijas priekšlikumu nolūkā padarīt to piemērotu ne tikai ES 2030. gada mērķrādītājam, bet arī visaptverošajam mērķim nodrošināt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam.

 

Visām dalībvalstīm ir jāpalīdz sasniegt ES jaunos klimata mērķus

 

Pašreizējie mērķrādītāji, kas valstīm noteikti Kopīgo centienu regulā, neliek visām dalībvalstīm samazināt savas emisijas. Ar jauno Komisijas priekšlikumu tas vairs tā nav — pašreiz ir jāpiedalās visām dalībvalstīm. Eiropas Parlaments to ir aicinājis jau sen, un jau sen bija laiks attiecīgi rīkoties.

 

Referente atbalsta veikto pārskatīšanu, taču vienlaikus norāda, ka starp dalībvalstu mērķrādītājiem joprojām ir ievērojamas atšķirības. Tāpēc ir jāstiprina konverģence starp dalībvalstu centieniem noteikto mērķrādītāju robežās. Šajā nolūkā referente ir padarījusi valstu mērķrādītājus pēc iespējas stingrākus, lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis pietiekami rīkojas dekarbonizācijas nolūkos.

 

Nodrošināt, ka 2030. gada mērķrādītāji tik tiešām tiek sasniegti

 

Ir būtiski svarīgi saglabāt jauno emisiju samazināšanas mērķrādītāju integritāti saskaņā ar Kopīgo centienu regulu un nodrošināt, ka dalībvalstis tos tik tiešām sasniedz.

 

Tāpēc referente regulā ir svītrojusi vai ierobežojusi vairākas iespējamās nepilnības. Tas ietver ierobežojumus attiecībā uz dalībvalstu spēju "aizņemties" emisiju kvotas no sava turpmāko emisiju budžeta, kā arī dalībvalstu spēju kvotas tirgot. Referente ir arī iekļāvusi prasību jebkādus dalībvalstu ieņēmumus, kas gūti no emisiju tirdzniecības saskaņā ar Kopīgo centienu regulu, piešķirt klimatrīcībai. Tas ir nozīmīgs solis, lai visā regulā nodrošinātu saskaņotu fokusu uz klimatrīcību.

 

Turklāt referente ir atcēlusi priekšlikumu ieviest papildu drošības rezervi, ko veido pārpalikuma piesaistīšana, ko rada dalībvalstis, kuras pārsniedz ZIZIMM regulā noteiktos mērķrādītājus. Tas arī nodrošinās dekarbonizācijas pasākumus visās nozarēs, uz kurām attiecas regula.

 

Valstu mērķrādītāju piemērotība klimatneitralitātes nodrošināšanai līdz 2050. gadam

 

Regulā dalībvalstīm ir noteikti mērķrādītāji emisiju samazināšanai līdz 2030. gadam. Taču ir vēlams noteikt skaidru saikni starp Kopīgo centienu regulu un Klimata aktā noteikto klimatneitralitātes mērķi. Eiropas Parlaments jau ir paudis skaidru nostāju attiecībā uz to, ka katrai dalībvalstij ir individuāli jāsasniedz Klimata akta mērķi. Tāpēc referente ir izveidojusi skaidru saikni starp Kopīgo centienu regulu un Klimata aktu, lai noteiktu dažas darbības, kas dalībvalstīm jāveic pēc 2030. gada, un ES virzītos uz klimatneitralitātes nodrošināšanu līdz 2050. gadam.

 

Ļaut dalībvalstīm sasniegt mērķrādītājus tām ērtākajā veidā

 

ES ir daudzveidīga, un dalībvalstīm ir atšķirīgas iezīmes un ekonomiskā situācija. Tāpēc dalībvalstīm būtu vajadzīga zināma elastība, lai sasniegtu klimata mērķrādītājus sev ērtākajā veidā. Ar jauno tiesību akta priekšlikumu dalībvalstīm tiek sniegta zināma elastība, lai samazinātu emisijas nozarēs, kurās tas ir izmaksu ziņā vislietderīgāk.

 

Referente uzskata, ka šie apvienotie priekšlikumi stiprinās Kopīgo centienu regulu, veicinās dekarbonizācijas pasākumus visā Savienībā un ļaus ar ES politiku vienoti un vērienīgi risināt klimata problēmas.

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (29.4.2022)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(COM(2021)0555 – C9‑0321/2021 – 2021/0200(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Angel Dzhambazki

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Komisijas priekšlikums Kopīgo centienu regulas pārskatīšanai

 

Ar Eiropas Klimata aktu ES un tās dalībvalstis apņēmušās līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni un līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālu valstu grupu pasaulē. Komisija 2020. gada vasarā ierosināja tiesību aktu paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ar ko atjaunina pašreizējo ES klimata politikas satvaru, lai panāktu emisiju papildu samazinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar minēto klimatieceri.

 

Kopīgo centienu regulai (KCR) ir būtiska nozīme šajā politikas satvarā, jo tā attiecas uz tādu nozaru emisijām kā transports (taču ne aviācija un ārvalstu kuģniecība), ēkas, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un dažādi citi avoti, uz kuriem neattiecas pašreizējā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), kā arī emisijām, kas nav saistītas ar sadedzināšanu enerģijas un produktu izmantošanas rezultātā. KCR attiecas aptuveni uz 60% no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Attiecībā uz 2021.–2030. gada periodu pašreizējā KCR, kas ieviesta 2018. gadā, nosaka visai ES kopēju siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju, proti, emisijas jāsamazina par 30 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Dalībvalstīm ir kopīgi ES mēroga emisiju samazināšanas centieni un izvirzīti saistoši nacionālie samazināšanas mērķrādītāji, kurus galvenokārt nosaka, par pamatu ņemot IKP uz vienu iedzīvotāju.

 

Saskaņojot KCR ar vērienīgākām klimatiecerēm 2030. gadam, Komisija ierosina ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju palielināt līdz –40 % 2030. gadā un nacionālos mērķrādītājus attiecīgi no –10 % līdz –50 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstis saglabā zināmu elastību saistībā ar vajadzīgo samazināšanas centienu ikgadējo izpildi. Turklāt uz autotransporta un ēku nozari joprojām attiecas KCR, savukārt Komisija atsevišķā iniciatīvā ierosināja šīs nozares iekļaut arī jaunā ES mēroga ETS.

 

Referenta vērtējums par priekšlikumu

 

Referents secina, ka paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” paredzētas vērienīgākas klimatieceres, lai strauji samazinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisijas un nākamajās trijās desmitgadēs panāktu klimatneitralitāti. Tomēr referents pauž nožēlu, ka ierosinātās iniciatīvas nav rūpīgi analizētas, lai taisnīgi novērstu straujās pārkārtošanās negatīvo ietekmi uz ekonomikas konkurētspēju un nodarbinātību dalībvalstīs (kas būtībā nav saskaņota citviet pasaulē). Tas jo īpaši attiecas uz mobilitāti, kur joprojām nav skaidrs, vai alternatīvi mazemisiju un bezemisiju risinājumi un to ekspluatācijai nepieciešamā enerģija būs plaši un pietiekami ātri pieejama, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodrošinātu izmaksu ziņā pieejamu mobilitāti, kas ir mūsu sabiedrības funkcionēšanas stūrakmens. Tāpēc ES, īstenojot klimata un enerģētikas rīcībpolitikas, jādara viss iespējamais, lai nepieciešamā pārkārtošanās uz alternatīvo degvielu tehnoloģijām un infrastruktūru, tostarp uz elektroenerģiju un ūdeņradi balstītām degvielām, noritētu atbilstīgi ES klimatiecerēm. Transporta nozarei kļūstot ilgtspējīgākai īstermiņā un ilgtermiņā, tā būs atkarīga no regulatīvajiem nosacījumiem, kas stingri atbalsta inovatīvas tehnoloģijas un investīcijas nozarē.

 

Referents brīdina, ka papildu izmaksas iedzīvotājiem un mājsaimniecībām, kas varētu rasties saistībā ar ierosināto autotransporta un ēku iekļaušanu ETS un netieši arī saistībā ar KCR vērienīgākajām klimatiecerēm, palielinās pašreizējo enerģijas cenu inflāciju un vēl vairāk pieaugs tagadējā enerģētiskā un transporta nabadzība. Tāpēc ir jāapsver pastāvīgāki atbalsta mehānismi, kas jāierosina Komisijas Sociālā klimata fonda kontekstā.

 

 

Referents atbalsta priekšlikumu KCR darbības jomā saglabāt autotransporta (un ēku) nozares, jo dalībvalstis vislabāk zina, kādi regulatīvie pasākumi vajadzīgi, ņemot vērā valstu konkrēto situāciju un iedzīvotāju mobilitātes un mājokļu vajadzības nolūkā sasniegt paredzētos emisiju samazinājumus visās nozarēs. Referents arī atbalsta priekšlikumu saglabāt dalībvalstīm elastības iespējas saistībā ar to centieniem samazināt emisijas un efektīvi izpildīt emisiju samazināšanas prasības.

 

Referents uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt dalībvalstīm un ieinteresētajām personām attiecīgajās nozarēs iespēju paredzami un stabili virzīties uz nepieciešamo emisiju samazinājumu, kas ir priekšnosacījums, lai veicinātu ieguldījumus un inovāciju klimatam draudzīgos risinājumos. Līdz ar to valstīm iedalīto emisiju specifiskās trajektorijas būtu jānosaka tikai vienu reizi, proti, 2021.–2030. gada perioda sākumā. Tā kā taisnīga un godīga centienu sadale starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs ir būtiska, lai sasniegtu ES mēroga mērķrādītāju, Komisijai, nosakot valstu trajektorijas, būtu jāanalizē un jāņem vērā arī citi izmaksu lietderības un taisnīguma aspekti, nevis tikai IKP uz vienu iedzīvotāju. Visbeidzot, ņemot vērā autotransporta iespējamo iekļaušanu ETS, referents uzsver, ka KCR un ETS ietvaros ir jāpārskata visi ES līmeņa noteikumi un jāizvairās no iespējama pārmērīga regulējuma. Šajā sakarībā Komisijai visaptverošākā veidā būtu jāziņo par faktiskajiem emisiju samazinājumiem nozaru līmenī, piemēram, progresa ziņojumos saskaņā ar enerģētikas un klimata pārvaldības regulu.

 

 

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.	(1) 2016. gada novembrī stājās spēkā Parīzes nolīgums, kas pieņemts 2015. gada decembrī saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) (“Parīzes nolīgums”). Tā puses ir vienojušās globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, vienlaikus ņemot vērā taisnīguma un kopējas, bet diferencētas atbildības principus, kā arī attiecīgās valstu iespējas.

Grozījums Nr.  2

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) 2019. gada 28. novembra rezolūcijā par ārkārtas situāciju klimata un vides jomā1a mudināja Komisiju steidzami īstenot tūlītēju un vērienīgu rīcību, lai ierobežotu globālo sasilšanu līdz 1,5 °C un novērstu masveida bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tostarp novēršot neatbilstības spēkā esošajās Savienības rīcībpolitikās, kuras attiecas uz ārkārtas situāciju klimata un vides jomā, un nodrošinot, ka visi attiecīgie tiesību akti un budžeta priekšlikumi ir pilnībā saskaņoti ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C un ka tie neveicina bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.	(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību. Šī pārkārtošanās dalībvalstis, reģionus, ekonomikas nozares un iedzīvotājus ietekmē atšķirīgi un ir atkarīga no konkrētās situācijas valstīs. Piemēram, tā atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, ka Eiropas zaļo kursu īsteno tā, lai veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, tostarp tās tālākajos reģionos, un lai pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša, pienācīgu uzmanību pievēršot nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, personām, kas cieš no enerģētiskās vai transporta nabadzības, neaizsargātiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un personām, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Jo īpaši jānovērš traucējumi kritiskās nozarēs, kas nodrošina ekonomikas un sabiedrības pamatvajadzības, tāda nozare, piemēram, ir mobilitāte.
__________________	__________________
31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.	31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Savienības transporta nozare ir būtiska Savienības ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un visu ES reģionu teritoriālās piekļūstamības un savienotības nodrošināšanai. Vienlaikus Savienībai ļoti būtiska ir nozares dekarbonizācija, lai sasniegtu izvirzīto mērķrādītāju, proti, līdz 2030. gadam par 55 % samazināt SEG emisijas, kā arī izpildīt ilgtermiņa mērķi un ne vēlāk kā 2050. gadā kļūt klimatneitrālai. Tāpēc Savienībai ilgtspējīgs transports jāpadara par realitāti, vienlaikus nodrošinot iekšējā tirgus darbību un Savienības konkurētspēju visā pasaulē un saglabājot sociālos standartus. Jo īpaši jācenšas, lai veicinātu nākotnes prasībām atbilstīgu un noturīgu transporta nozari, kurā tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie dalībvalstu klimata mērķrādītāji, kā noteikts šajā regulā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāizmanto visi pieejamie Savienības līdzekļi, lai atbalstītu transporta nozares dekarbonizāciju, vienlaikus ņemot vērā, ka pašlaik pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku vairākos transporta veidos joprojām ir tehnoloģiski sarežģīta un rada problēmas saistībā ar efektivitāti un konkurētspēju. Turpmākajā virzībā uz transporta nozaru dekarbonizāciju jāievēro tehnoloģiskās neitralitātes princips.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Jāņem vērā sociālā un ekonomiskā ietekme, ko rada pāreja uz oglekļneitrālu ekonomiku. Dekarbonizācijas principam jābūt saistītam ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā, tostarp neviens no reģioniem.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz, vēlākais, 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
__________________	__________________
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021. 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021. 1. lpp.).

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Tā kā pārejā uz ilgtspēju transports ir ļoti būtiska nozare, tai jāpaliek Regulas (ES) 2018/842 satvarā neatkarīgi no jebkādām turpmākām norisēm emisiju tirdzniecības sistēmā. Tajā pašā laikā nekādi turpmāki un nākotnes tirgus risinājumi nekādā gadījumā nedrīkstētu apgrūtināt citus un papildinošus valstu vai Savienības līmeņa likumdošanas pasākumus, kuru mērķis ir vēl vairāk samazināt transporta emisijas.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Ņemot vērā visas transporta nozares, tostarp autotransporta, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu, jūras un gaisa transporta, izšķirīgo lomu mūsu sabiedrības funkcionēšanā, paredzams, ka nozarei būs liela nozīme Eiropas Klimata aktā noteikto klimata mērķrādītāju sasniegšanā.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

5.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5b) Ūdeņradi var izmantot kā izejvielu vai enerģijas avotu rūpnieciskos un ķīmiskos procesos un gaisa un jūras transportā, dekarbonizējot nozares, kurās tieša elektrifikācija nav tehnoloģiski iespējama vai konkurētspējīga, kā arī enerģijas uzkrāšanai, lai vajadzības gadījumā līdzsvarotu energosistēmu, un tādējādi ūdeņradim ir būtiska nozīme energosistēmas integrācijā.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

5.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5c) Eiropas enerģijas tirgū būtu jāievieš gan mazoglekļa, gan atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas, ņemot vērā, ka tām ir atšķirīgas infrastruktūras un investīciju vajadzības, par prioritāti nosakot vajadzību pēc investīcijām, kas pietiekami ātri izvērsīs atjaunojamo energoresursu ražošanu nolūkā sasniegt Savienības klimata mērķrādītājus un vidiskos mērķus 2030. un 2050. gadam, un īstermiņā izmantojot mazoglekļa ūdeņradi kā pārejas tehnoloģiju. Tāpēc Komisijai būtu jāaplēš, cik daudz mazoglekļa ūdeņraža būs vajadzīgs dekarbonizācijas mērķiem līdz brīdim, kad pietiks tikai ar atjaunīgo ūdeņradi, kādos gadījumos tas būtu jāizmanto un cik ilgi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsamazina regulatīvie un ekonomiskie šķēršļi, lai veicinātu atjaunīgā ūdeņraža strauju ieviešanu tirgū.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

5.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5d) Komisija saskaņā ar ES taksonomijas regulējumu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/8521a, ir ierosinājusi noteikumu projektu, ar ko dabasgāzi un kodolenerģiju klasificē kā zaļu saistībā ar klimata pārmaiņu mitigācijas mērķiem. Šāda klasifikācija lielā mērā palīdzētu transporta nozarei samazināt oglekļa pēdu un sasniegt Eiropas zaļā kursa un paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķus. Tas ir sevišķi svarīgi, ņemot vērā iespējamos aizliegumus pēc 2030. gada ražot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, jo bezemisijas transportlīdzekļu uzlāde lielā mērā ir atkarīga no elektroenerģijas un vienīgi droša un uzticama kodolenerģija spētu apmierināt šīs bezemisijas transportlīdzekļu vajadzības.
	_______________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

5.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5e) ES taksonomijas regulējums, kas izveidots ar Regulu (ES) 2020/852, sniedz uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem atbilstīgas definīcijas, saskaņā ar kurām saimnieciskās darbības var uzskatīt par vidiski ilgtspējīgām. Tādējādi tas var radīt drošību ieguldītājiem, aizsargāt privātos ieguldītājus no zaļmaldināšanas, palīdzēt uzņēmumiem kļūt klimatam draudzīgākiem, mazināt tirgus sadrumstalotību un palīdzēt novirzīt ieguldījumus tur, kur tie visvairāk vajadzīgi.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934.	(7) Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiek saglabāta. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934. Lai samazinātu regulatīvo slogu, Komisijai būtu pienācīgi jāpārskata tiesiskais regulējums, kas attiecas uz emisiju samazināšanu, jo īpaši tādās nozarēs kā transports, uz ko attiecas dažādi tiesību akti un cenu noteikšanas instrumenti, un vajadzības gadījumā jāierosina pielāgojumi, lai novērstu iespējamu pārmērīgu regulējumu.
__________________	__________________
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
	(KCR darbības joma)

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantu, centieni un mērķrādītāji attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu būtu jāpielāgo konkrētajai realitātei tālākajos reģionos, kurus strukturāli raksturo attālums, izolētība, mazs lielums, sarežģīta topogrāfija un klimats, kā arī ekonomiskā atkarība no neliela skaita produktu.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.	(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, dalībvalstīm sektoros, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā kopā sasniegs ES mēroga samazinājuma mērķrādītāju –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Lai nodrošinātu izmaksefektīvu un taisnīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu nozarēs, uz kurām attiecas gan Regula (ES) 2018/842, gan Direktīva 2003/87/EK, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai līdzsvarot samazinājumus, ko tās ar minētajiem instrumentiem panāk attiecīgajās nozarēs. Ja konkrētā gadā dalībvalstis emisijas šajās nozarēs ir samazinājušas vairāk nekā tas būtu samērīgi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, ir taisnīgi, ka attiecīgajām dalībvalstīm atļauj sniegt kompensācijas šīm nozarēm. Līdz ar to dalībvalstīm šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai attiecīgajām nozarēm iedalīt ierobežotu daudzumu bezmaksas kvotu saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, vienlaikus nodrošinot, ka attiecīgās izmaksu priekšrocības saņem iedzīvotāji un uzņēmumi. Tādēļ Komisijai jūras transportam, autotransportam un ēku sektoram būtu jānosaka nozaru ikgadējās emisiju robežvērtības, salīdzinājumā ar kurām varētu izvērtēt dalībvalstu verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šādas nozaru ikgadējās emisiju robežvērtības nevajadzētu uzskatīt par minimālo nozares mērķrādītāju, bet drīzāk par rādītāju, kas pieļauj elastību Direktīvas 2003/87/EK satvarā.

Grozījums Nr.  17

Regulas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12b) Dalībvalstīm emisiju samazināšanas centieni arī turpmāk būtu jābalsta uz solidaritāti starp dalībvalstīm, kā arī uz vajadzību panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi visā Savienībā, ņemot vērā dalībvalstu relatīvo IKP uz vienu iedzīvotāju. Dalībvalstīm ikgadējie emisiju sadales apjomi attiecīgi būtu jānosaka saskaņā ar taisnīguma un rentabilitātes principiem, inter alia ņemot vērā ekonomiskās spējas un relatīvo emisiju samazināšanas potenciālu un izmaksas.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.	(13) Jaunie apdraudējumi, tādi kā Krievijas karš Ukrainā un Covid-19 pandēmija, Savienību, dalībvalstis un to emisiju līmeni ietekmē atšķirīgi gan mēroga, gan ilguma ziņā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. Turklāt šīs krīzes var ietekmēt dalībvalstu spēju samazināt savu emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi, ka Regula (ES) 2018/842 paredz dalībvalstīm un nozarēm prognozējamas nepieciešamo emisiju samazinājumu trajektorijas līdz 2030. gadam. Tomēr vajadzības gadījumā saistībā ar stratēģiskām ārkārtas vai krīzes situācijām būtu jāsaglabā iespēja uz laiku koriģēt ikgadējo emisiju sadales apjomu, ja vien tiek ievēroti 2030. gadam noteiktie valstu emisiju samazināšanas mērķrādītāji un pienācīgi ņemtas vērā Regulā (ES) 2018/842 paredzētās elastības iespējas. Turklāt, ja dalībvalsts pārsniedz ikgadējās kvotas, tai būtu jāīsteno vienīgi korektīva procedūra saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Covid-19 pandēmija uzskatāmi parādījusi transporta nozares stratēģisko nozīmi. Zaļo joslu ieviešana, kas nodrošināja drošas piegādes ķēdes veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības dienestiem, pirmās nepieciešamības pārtikas piegādei un farmaceitiskajiem produktiem, bija laba prakse, kam nākotnē krīzes laikos būtu jādod priekšroka salīdzinājumā ar emisiju samazināšanu.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tāpēc ir lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.	svītrots

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Ņemot vērā, ka Regula (ES) 2018/841 no 2026. gada ieviesīs pastiprinātu atbilstības režīmu, ir lietderīgi atcelt to siltumnīcefekta gāzu emisiju atskaitījumus, kas katrai dalībvalstij 2026.–2030. gada periodā radušās zemes sektorā, pārsniedzot piesaistījumus. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza 9. panta 2. punkts.	(17) Būtu jāpastiprina Regulas (ES) 2018/842 noteikumi saistībā ar atbilstību, lai, no vienas puses, demotivētu valstis pārsniegt emisiju kvotas, tostarp ar finansiāliem sodiem, un, no otras puses, palielinātu korektīvo pasākumu pārredzamību un efektivitāti.

Grozījums Nr.  22

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.	svītrots

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Dažām dalībvalstīm būs ārkārtīgi grūti sasniegt Regulas (ES) 2018/842 mērķrādītājus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt elastību, prognozējamību un pārnesamību. Lai izvērtētu dalībvalstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, uz kurām attiecas Regula (ES) 2018/842, un lai nodrošinātu pārredzamību, progresa novērtējumos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999 jo īpaši būtu jāizvērtē un jāsniedz emisiju samazinājumi transporta nozarē, jānorāda nozares radītās faktiskās emisijas gada laikā un atbilstīgais ikgadējais emisiju kvotu daudzums, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842. Tomēr tam nevajadzētu nekādā veidā ieviest minimālo devumu katrai nozarei, jo šāda prasība ne vien apdraudētu mērķrādītājus, bet arī neļautu tos sasniegt.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Komisijai sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izsvēršanas būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) 2018/842 darbību. Sagatavojot minēto ziņojumu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā ieteikumi, ko snieguši Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, kura izveidota ar Regulu (ES) 2021/1119, neatkarīgu struktūru speciālisti un valstu klimata konsultatīvās struktūras, ja to ieteikumi ir pieejami.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 2. un 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem: “2.	(3) regulas 4. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem: “2.
“2.  Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas	“2.  Ievērojot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā paredzētās elastības iespējas un ievērojot pielāgojumus saskaņā ar tās 10. panta 2. punktu, un ņemot vērā jebkādus atskaitījumus, kam par iemeslu ir Lēmuma Nr. 406/2009/EK 7. panta piemērošana, katra dalībvalsts nodrošina, ka tās siltumnīcefekta gāzu emisijas
a)  2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;	a)  2021. un 2022. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2016., 2017. un 2018. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas noteiktas, ievērojot šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 1. ailē. Dalībvalsts lineārās trajektorijas izejas punkts ir vai nu piecās divpadsmitajās daļās no laika perioda starp 2019. un 2020. gadu, vai 2020. gadā — atkarībā no tā, kurš no abiem attiecīgajai dalībvalstij aprēķina rezultātā dod mazāku sadales apjomu;
(b) 2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;	(b) 2023.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;
(c) 2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2024. gads un 2021., 2022. un 2023. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko dalībvalsts ziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.
3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.	3.  Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.
2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.	2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.
2023., 2024. un 2025. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.	2023.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms konkrētajam gadam, kā noteikts saskaņā ar otro daļu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.
2026.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.
	Saskaņā ar šo punktu nosakot ikgadējo emisiju sadales apjomu katrai dalībvalstij, Komisija nodrošina, ka Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs saskaņā ar šo regulu tiek sasniegts taisnīgā un rentablā veidā visās dalībvalstīs, ņemot vērā 5. pantā paredzētās elastības iespējas.
	Nozarēm, uz kurām attiecas šī regula un Direktīva 2003/87/EK, nosakot ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam, Komisija katrai dalībvalstij papildus nosaka to gada emisijas kvotu īpatsvaru, kas atbilst attiecīgo nozaru radītajām misijām (“nozares gada emisiju robežvērtība”).”

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) regulas 4. pantā iekļauj šādu punktu:
	“4.a  Sākot tieši no ... [šīs grozošās regulas spēkā stāšanās diena] Komisija, cieši konsultējoties ar dalībvalstīm, pastāvīgi uzrauga, vai pastāv risks, ka dalībvalstis var pārsniegt savus gada emisiju sadales apjomus, jo emisijas nākas pārsniegt saistībā ar pasākumiem stratēģisku ārkārtas vai krīzes situāciju novēršanai, piemēram, enerģijas vai degvielas apgādes risku mazināšanai, tautsaimniecības atveseļošanas darbībām vai humanitārās palīdzības sniegšanai.
	Neskarot 4. panta 1. punktu, gadījumā, ja Komisija secina, ka dalībvalsts ikgadējos emisiju sadales apjomus nevarētu vai nevar izpildīt šā punkta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ, tā ar īstenošanas aktu uz laiku var koriģēt attiecīgās dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu, pieļaujot emisiju pārsniegšanu nepieciešamības situācijas dēl, un vienlaikus pienācīgi ņem vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar 5. pantu un drošības rezervi saskaņā ar 11. pantu.”

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b)  regulas 4. pantā pievieno šādu punktu:
	“5.a  Ziņojot par ikgadējo novērtējumu saskaņā ar 29. pantu Regulā (ES) 2018/1999, Komisija nosaka emisijas, uz kurām attiecas šī regula, un jo īpaši norāda ikgadējos iedalītos emisiju apjomus un ikgadējās transporta nozares emisijas. Ziņojumā ņem vērā arī apstākļus valstīs un uzskaita nacionālos pasākumus, kas īstenoti nolūkā samazināt emisijas un uzsvērt ES pievienoto vērtību.”

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.c punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(3c) regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:
5. pants	“5. pants
Elastība, kuru sniedz aizņemšanās, atlikšana rezervē un pārskaitīšana	Elastība, kuru sniedz aizņemšanās, atlikšana rezervē un pārskaitīšana
1.  Attiecībā uz 2021. līdz 2025. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.	1.  Attiecībā uz 2021. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 10 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.
2.  Attiecībā uz 2026. līdz 2029. gadu, dalībvalsts var aizņemties tādu daudzumu, kas nepārsniedz 5 % no tās nākamajam gadam paredzētā ikgadējā emisiju sadales apjoma.
3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu, ievērojot šo pantu un 6. pantu, var:	3.  Dalībvalsts, kuras siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir mazākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu, ievērojot šo pantu un 6. pantu, var:
(a)  attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un	(a)  attiecībā uz 2021. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam; un
(b)  attiecībā uz 2022.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 30 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.	(b)  attiecībā uz 2022.–2029. gadu – šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu līdz 30 % no līdz tam gadam ikgadējā emisiju sadales apjoma atlikt rezervē uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam.
4.  Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.	4.  Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %.
5.  Dalībvalsts, kuras pārbaudītās siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir zemākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šā panta 1.–4. punktu un 6. pantu, var šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.	5.  Dalībvalsts, kuras pārbaudītās siltumnīcefekta gāzu emisijas konkrētajā gadā ir zemākas par tās ikgadējo emisiju sadales apjomu attiecīgajam gadam, ņemot vērā elastības iespēju izmantošanu saskaņā ar šā panta 1.–4. punktu un 6. pantu, var šo ikgadējā emisiju sadales apjoma pārpalikumu pārskaitīt citām dalībvalstīm. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.
6.  Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis var izmantot, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām Savienībā vai trešās valstīs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu.	6.  Ieņēmumus, kuri iegūti no ikgadējo emisiju sadales apjomu pārskaitījumiem, ievērojot 4. un 5. punktu, dalībvalstis izmanto, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, enerģētisko un transporta nabadzību Savienībā 2. pantā noteiktajās nozarēs. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un šo informāciju publisko.
7.  Jebkurš emisiju sadales apjoma pārskaitījums, ievērojot 4. un 5. punktu var notikt siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas projekta vai programmas rezultātā, ko īsteno dalībvalstī, kura pārdod, un ko apmaksā saņēmēja dalībvalsts, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta dubulta uzskaite un tiek nodrošināta izsekojamība.	7.  Jebkurš emisiju sadales apjoma pārskaitījums, ievērojot 4. un 5. punktu var notikt siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas projekta vai programmas rezultātā, ko īsteno dalībvalstī, kura pārdod, un ko apmaksā saņēmēja dalībvalsts, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta dubulta uzskaite un tiek nodrošināta izsekojamība.
8.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta dubultā uzskaite.	8.  Dalībvalstis atbilstības nolūkā saskaņā ar šīs regulas 9. pantu bez jebkādiem kvantitatīviem ierobežojumiem var izmantot saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24.a panta 1. punktu piešķirtos kredītus no projektiem, ar nosacījumu, ka netiek pieļauta dubultā uzskaite.
	8.a  Dalībvalsts, kuras verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas radītas šajā regulā un Direktīvā 2003/87/EK ietvertajās nozarēs konkrētā gadā laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam un kas ir zem nozares ikgadējās emisiju robežvērtības attiecīgajam gadam, var regulētām vienībām 24 mēnešus pēc attiecīgā gada saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK piešķirt bezmaksas ETS kvotas. Bezmaksas kvotu apjoms nepārsniedz starpību starp nozarēm noteikto ikgadējo emisiju robežvērtību un verificētajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas radītas attiecīgajās nozarēs. Attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par bezmaksas kvotu sadales apjomu, ko tā plāno izmantot. Šo apjomu atskaita no dalībvalsts ikgadējām emisiju kvotām.”

(Regula (ES) 2018/842)

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

8. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(5a) regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:
8. pants	“8. pants
Korektīvi pasākumi	Korektīvi pasākumi
1.  Ja Komisija ikgadējā izvērtējumā, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 21. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:	1.  Ja Komisija izvērtējumā, kas ik pēc diviem gadiem veikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 2018/1999 29. pantu, un ņemot vērā plānus izmantot šīs regulas 5., 6. un 7. pantā minētās elastības iespējas, konstatē, ka dalībvalsts virzība uz šīs regulas 4. pantā minēto pienākumu izpildi ir nepietiekama, tad minētā dalībvalsts trīs mēnešu laikā Komisijai iesniedz korektīvo rīcību plānu, kurā norāda:
	(-a)  padziļinātu analīzi par situāciju dalībvalstī, tostarp sociālekonomisko novērtējumu, kurā izvērtētas dalībvalsts spējas samazināt emisijas;
(a)  papildu pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus šīs regulas 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu valsts politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos;	(a)  papildu pasākumus, kurus dalībvalsts veiks, lai izpildītu savus šīs regulas 4. pantā minētos konkrētos pienākumus, proti, kādu valsts politiku un pasākumus un Savienības rīcību tā īstenos, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumi ir ekonomiski un vidiski ilgtspējīgi;
(b)  stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.	(b)  stingru šo pasākumu īstenošanas grafiku, kas ļaus novērtēt ikgadējo īstenošanas virzību.
2.  Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.	2.  Eiropas Vides aģentūra saskaņā ar savu gada darba programmu palīdz Komisijai novērtēt visus šādus korektīvo rīcību plānus.
3.  Komisija var sniegt atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu.	3.  Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts pilnībā ņem vērā Komisijas atzinumu un attiecīgi pārskata savu korektīvo rīcību plānu. Ja kāda dalībvalsts neņem vērā ieteikumus vai būtisku to daļu, tā sniedz skaidrojumu.
	Pirmajā punktā minētos korektīvo pasākumu plānus, kā arī jebkādas pārskatītās redakcijas un Komisijas atzinumus dara pieejamus sabiedrībai.”

(Regula (ES) 2018/842)

Grozījums Nr.  30

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/842

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.	2. Ja dalībvalsts divos vai vairākos secīgos gados pārsniedz ikgadējo emisijas kvotu, tā pārskata savu nacionālo enerģētikas un klimata plānu un valsts ilgtermiņa stratēģiju. Šo pārskatīšanu pabeidz 12 mēnešu laikā. Komisija var izdot ieteikumus, kuros norādīts, kā jāpārskata dalībvalsts nacionālais enerģētikas un klimata plāns un nacionālā ilgtermiņa stratēģija. Dalībvalsts paziņo Komisijai pārskatīto plānu kopā ar paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ierosinātās pārskatīšanas novērsīs neatbilstību valsts AEA un kā tās attiecīgā gadījumā reaģējušas uz Komisijas ieteikumiem. Ja nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai nacionālā ilgtermiņa stratēģija būtiski nemainās, Komisija vajadzības gadījumā sāk pārkāpuma procedūru.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

15. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7a) regulas 15. pantu aizstāj ar šādu:
15. pants	“15. pants
Pārskatīšana	Pārskatīšana
1.  Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus.	1.  Šo regulu pastāvīgi pārskata, cita starpā ņemot vērā valsts apstākļu dinamiku, veidu, kādā visas ekonomikas nozares sniedz ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, īpašu uzmanību pievēršot transporta sektora attīstībai, atbilstīgo pasākumu izmaksas un ieguvumus dažādām ekonomikas nozarēm un iedzīvotājiem, tostarp ietverot visus attiecīgos klimata tiesību aktus, starptautiskās norises un centienus, kas veikti nolūkā sasniegt Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķus, vienlaikus līdz minimumam samazinot regulatīvo slogu un nepieļaujot pārmērīgu regulējumu.
2.  Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības kopējā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.	2.  Komisija sešu mēnešu laikā pēc katras globālās izsvēršanas, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar Parīzes nolīguma 14. pantu, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas darbību, tostarp par emisiju sadales apjomu piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvaru, kā arī par to, kā šī regula sekmē Savienības kopējā 2030. gadam izvirzītā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanu un Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanu, jo īpaši par nepieciešamību izstrādāt papildu Savienības politiku un pasākumus, lai panāktu vajadzīgos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus Savienībā un tās dalībvalstīs, tostarp par satvaru laikposmam pēc 2030. gada, vai nepieciešamību atcelt pašreizējās rīcībpolitikas un pasākumus, ja ar šo regulu konkrētām nozarēm, proti, autotransporta un jūras transporta nozarei, uzlikts pārmērīgs regulējums, un vajadzības gadījumā var sagatavot priekšlikumus.”

(Regula (ES) 2018/842)

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības
Atsauces	COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Angel Dzhambazki 10.11.2021
Izskatīšana komitejā	7.2.2022
Pieņemšanas datums	28.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 8 12
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Magdalena Adamowicz, Andris Ameriks, José Ramón Bauzá Díaz, Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Karolin Braunsberger-Reinhold, Marco Campomenosi, Massimo Casanova, Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Gheorghe Falcă, Giuseppe Ferrandino, Carlo Fidanza, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Jens Gieseke, Elsi Katainen, Elena Kountoura, Julie Lechanteux, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Tilly Metz, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Philippe Olivier, Rovana Plumb, Tomasz Piotr Poręba, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Vera Tax, Barbara Thaler, István Ujhelyi, Henna Virkkunen, Petar Vitanov, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leila Chaibi, Clare Daly, Pär Holmgren

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ECR	Carlo Fidanza, Tomasz Piotr Poręba, Roberts Zīle, Kosma Złotowski
ID	Paolo Borchia, Marco Campomenosi, Massimo Casanova
PPE	Magdalena Adamowicz, Karolin Braunsberger-Reinhold, Gheorghe Falcă, Jens Gieseke, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Elissavet Vozemberg-Vrionidi, Lucia Vuolo
Renew	José Ramón Bauzá Díaz, Izaskun Bilbao Barandica, Søren Gade, Elsi Katainen, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, Dominique Riquet
S&D	István Ujhelyi

 

8	-
NI	Mario Furore
The Left	Leila Chaibi, Clare Daly, Elena Kountoura
Verts/ALE	Karima Delli, Anna Deparnay-Grunenberg, Pär Holmgren, Tilly Metz

 

12	0
ECR	Peter Lundgren
ID	Julie Lechanteux, Philippe Olivier
S&D	Andris Ameriks, Erik Bergkvist, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, Petar Vitanov

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

REĢIONĀLĀS ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.3.2022)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Vlad-Marius Botoş

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Parīzes nolīgumā uzsvērta nepieciešamība rīkoties, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un mazinātu dramatisko ietekmi uz dzīvi uz Zemes un cilvēces nākotni. Eiropas Savienība ir apņēmusies rādīt piemēru un pielāgot videi draudzīgu pieeju visās ekonomikas nozarēs un visās dalībvalstīs un reģionos.

 

Kohēzijas politikā būs jāņem vērā, ka katram reģionam jācenšas sasniegt Eiropas mērķrādītājus un jāpalīdz līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, vienlaikus cenšoties arī attīstīt reģionus. Stratēģijas ir jāpielāgo un kohēzijas programmās par prioritāti jāizvirza risinājumi mērķrādītāju sasniegšanai, jo īpaši reģionos, kuru ekonomikai ir augsts piesārņojuma līmenis.

 

Vides aizsardzībai un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai jābūt vienam no galvenajam mērķiem, kas jāizvirza visās attīstības stratēģijās visos līmeņos. Reģioniem ir vajadzīgs atbalsts un tehniskā palīdzība, lai sasniegtu savus vides mērķus visās piesārņojošās nozarēs, sākot no rūpniecības un transporta nozares līdz iekšzemes un sociālai nozarei. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana būs iespējama tikai ar visu sabiedrības, tostarp iekšzemes piesārņotāju, palīdzību un apņemšanos.

 

Eiropas un valstu līmenī noteiktajiem mērķiem jābūt reālistiskiem, sasniedzamiem un balstītiem uz precīziem datiem. Valsts datu uzskaite ir jānostiprina ar datiem, ko Eiropas un starptautiskā līmenī apkopojušas dažādas zinātniskās struktūras un aģentūras. Tas veicinās labākus novērtējumus, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu teritorijām, un palīdzēs noteikt reālistiskus mērķrādītājus un pasākumus attīstības un kohēzijas stratēģijās reģionālā līmenī, ņemot vērā visu reģionu īpatnības, centienus samazināt enerģētisko nabadzību un nepieciešamību nevienu neatstāt novārtā.

 

Klimata ambīcijām jāiet roku rokā ar kohēzijas politiku un visu Eiropas Savienības reģionu, tostarp mazāk attīstīto un tālāko reģionu, sociālo un ekonomisko attīstību.

 

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.	(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu, tehnoloģiski neitrālu un konkurētspējīgu ekonomiku, kura balstīta uz pētniecību un inovāciju, kā arī zaļām darbvietām un kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un visos reģionos aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti, cilvēkus un ģimenes ar zemākiem ienākumiem un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Bez tam pārkārtošanās reģioniem rada dažādu veidu problēmas. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša, tajā ņem vērā reģionus, nozares un iekšzemes sektorus, kas saskarsies ar lielākajām grūtībām, un nevienu neatstāj novārtā. Būtu jāņem vērā dalībvalstu, reģionu un pilsētu atšķirīgie izejas punkti un atšķirīgā spēja reaģēt, lai vietējām un reģionālām iestādēm varētu dot pilnvērtīgas iespējas un nodrošināt pienācīgu finansējumu un administratīvo spēju sasniegt klimatneitralitāti, izmantojot iekļaujošu pieeju, kas atbilst Reģionu komitejas iniciatīvā “Zaļais kurss vietējā līmenī” izklāstītajiem principiem.
_________________	_________________
31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.	31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāta Savienības ekonomikas konkurētspēja un tehnoloģiskā neitralitāte. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, ņemot vērā atšķirīgās izejas pozīcijas dalībvalstīs un reģionos, kā arī principu, ka pārkārtošanās procesā nevienu nedrīkst atstāt novārtā. Minētajā regulā Komisijai ir arī uzlikts pienākums vajadzības gadījumā iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko ieviestu papildu starpposma mērķrādītājus nolūkā pakāpeniski nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju strauju un neatgriezenisku samazinājumu, lai Savienības klimatneitralitātes mērķi sasniegtu ne vēlāk kā 2050. gadā un pēc tam negatīvu emisijas bilanci.
_________________	_________________
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021. 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021. 1. lpp.).

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.	(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai, kā arī būtu jāpielāgo attīstības stratēģijas valsts, reģionālā un vietējā līmenī, ņemot vērā iekšzemes energoefektivitātes, enerģētiskās pašpietiekamības un neatkarības nozīmi un pārkārtošanās sociālās sekas. Šajā nolūkā ir svarīgi iesaistīt privātā un publiskā sektora rīcībspēkus reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu vajadzīgo pasākumu efektivitāti un pieņemamību. Būtu jāņem vērā vietēji saražotā ilgtspējīgā enerģija, kā arī energoefektivitāte, kas labvēlīgi ietekmē reģionālo ekonomiku.
_________________	_________________
33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Regula (ES) 2018/842 dalībvalstīm nosaka pienākumus attiecībā uz to minimālajiem 2021.–2030. gada perioda devumiem virzībā uz Savienības pašreizējo mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, uz kuriem attiecas minētās regulas 2. pants, līdz 2030. gadam samazināt par 30 % (salīdzinot ar 2005. gada līmeni). Tajā arī izklāstīti noteikumi, kā noteikt ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtēt dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi.	(6) Regula (ES) 2018/842 dalībvalstīm nosaka pienākumus attiecībā uz to minimālajiem 2021.–2030. gada perioda devumiem virzībā uz Savienības pašreizējo mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas sektoros, uz kuriem attiecas minētās regulas 2. pants, līdz 2030. gadam samazināt par 30 % (salīdzinot ar 2005. gada līmeni). Tajā arī izklāstīti noteikumi, kā noteikt ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtēt dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jādod pienācīga elastība minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzekļu un metožu izvēlē. Plānojot kohēzijas politikas fondus, būtu jāņem vērā atjauninātās attīstības stratēģijas, kuru mērķis ir palielināt dalībvalstu spējas samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un līdz ar to jau šajā plānošanas periodā varētu uzlabot mērķrādītāju konverģenci.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934.	(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934, balstoties uz pieejamajiem datiem Savienības un starptautiskā līmenī, jo izšķirīga nozīme ir tam, lai atbilstības pārbaudēs ņemtu vērā jaunākos pieejamos valsts, Savienības un starptautiska līmeņa datus, kas ļautu reālistiski izvērtēt konkrēto situāciju.
_________________	_________________
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Komisija 2020. gada 17. septembra paziņojumā35 norādīja, ka palielināto 2030. gada vispārējo mērķrādītāju var sasniegt tikai tad, ja ieguldījumu tā sasniegšanā dod visas nozares.	(8) Komisija 2020. gada 17. septembra paziņojumā35 norādīja, ka palielināto 2030. gada vispārējo mērķrādītāju var sasniegt tikai tad, ja ieguldījumu tā sasniegšanā dod visas nozares. Tomēr jāņem vērā pārkārtošanās sociālais aspekts un jānodrošina, ka tiek saglabātas vai radītas zaļās darbvietas, tostarp ar pētniecības un inovācijas palīdzību, un ka vispārējo mērķrādītāju sasniegšana neizraisa enerģētisko nabadzību, kas visvairāk skartu ekonomiski neaizsargātākās personas.
_________________	_________________
35 COM/2020/562 final.	35 COM/2020/562 final.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības konkurētspēju un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu un salu — atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku un emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.	(9) Eiropadome 2020. gada 11. decembra secinājumos norādīja, ka 2030. gada mērķrādītāju Savienība sasniegs kopīgi pēc iespējas izmakslietderīgākā veidā, ka šajos centienos piedalīsies visas dalībvalstis, ņemot vērā taisnīguma un solidaritātes apsvērumus un nevienu neatstājot novārtā, un ka jaunais 2030. gada mērķrādītājs jāsasniedz tā, lai saglabātu Savienības ekonomikas konkurētspēju, tostarp rūpniecībā un lauksaimniecībā, un ņemtu vērā dalībvalstu — arī salu dalībvalstu, salu un tālāko reģionu — atšķirīgos izejas punktus un valsts apstākļu specifiku, ģeogrāfiskās īpatnības un dabas apstākļus, tostarp emisiju samazināšanas potenciālu, kā arī īstenotos centienus.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.	(10) Lai sasniegtu mērķrādītāju, kas paredz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināt par 55 %, sektoriem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2018/842, emisijas būs pakāpeniski jāsamazina, līdz tās 2030. gadā sasniegs vismaz –40 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt rūpniecības konkurētspēju, ko var panākt, ieviešot inovatīvas un klimatneitrālas tehnoloģijas.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.	(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata, pienācīgi ņemot vērā sociālo aspektu un sociālo ietekmi, ko varētu radīt emisiju samazināšanas pasākumu sekas. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu un sociālo kohēziju un attīstību katrā valstī, kā arī Savienības mērogā, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Arī valsts, reģionālās un vietējā līmeņa attīstības stratēģijas ir jāpielāgo, lai sasniegtu zaļajā kursā un Parīzes nolīgumā noteiktos mērķrādītājus, iekļautu skaidrus un izmērāmus mērķus, ņemot vērā reģionu īpatnības un attīstības vajadzības un cenšoties samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas visos reģionos, nolūkā veicināt mērķrādītāju sasniegšanu, kā arī uzlabot vides kvalitāti visā Savienībā.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tāpēc no šīs regulas pieņemšanas gada būs jānosaka jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi un paredz pakāpeniski virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju, vienlaikus paturot spēkā ikgadējos ierobežojumus, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/2126 noteikti iepriekšējiem gadiem36.	(12) Tāpēc no šīs regulas pieņemšanas gada būs jānosaka jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi un paredz pakāpeniski un ar dalībvalstīm atļautu elastīgu pieeju šo ierobežojumu īstenošanā virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju, vienlaikus paturot spēkā ikgadējos ierobežojumus, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/2126 noteikti iepriekšējiem gadiem36.
_________________	_________________
36 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2018., 58. lpp.).	36 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2018., 58. lpp.).

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Lai administratīvo slogu gan valstīm, gan ekonomikai samazinātu līdz minimumam un katrā dalībvalstī efektīvi sasniegtu 2030. gada mērķrādītājus, ir lietderīgi visām dalībvalstīm noteikt Savienības līmeņa nesaistošu saskaņotu pieeju vai Komisijai iesniegt priekšlikumu par iespējamiem pamatscenāriju īstenošanas pasākumiem un attiecīgā gadījumā sniegt tehnisko atbalstu, kas var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.	(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, varētu būt lietderīgi emisiju datus izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot reālistiskā un sociāli atbildīgā veidā, ņemot vērā jaunākos datus. Tam nevajadzētu apdraudēt Savienības mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Ja vajadzīga korekcija, dalībvalstīm attiecīgi būtu jāpielāgo savas attīstības stratēģijas visos līmeņos, ņemot vērā katra reģiona īpatnības un attīstības vajadzības, kā arī būtu jāpielāgo Eiropas strukturālo un investīciju fondu plānošana. Komisijai būtu jāizvērtē ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu saistītie mērķi un jānodrošina tehniskā palīdzība, nosakot izmērāmus mērķus, pārskatot attīstības stratēģijas un vajadzības gadījumā iedibinot optimālu trajektoriju attiecīgo mērķu sasniegšanai, jo īpaši reģionos ar intensīvu piesārņojošu rūpniecību, lai katra dalībvalsts spētu sasniegt attiecīgos mērķus.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Tāpēc ir lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī 2021., 2022. un 2023. gadā.	(14) Ciktāl dalībvalstu dati būtiski atšķiras no ierobežojuma, kas noteikts ar lineāro trajektoriju, varētu būt lietderīgi ikgadējos emisiju sadales apjomus 2026.–2030. gadam 2025. gadā atjaunināt. To darot, vajadzētu balstīties uz nacionālo inventarizācijas pārskatu datu visaptverošu izskatīšanu saskaņā ar Savienības un starptautiskā līmenī pieejamajiem jaunākajiem datiem, ko Komisija veic, lai noteiktu vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas katrā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.	(18) Vērienīgāku — bet reālistisku — mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Lai sasniegtu Parīzes nolīguma 1,5 °C mērķrādītāju, ir vajadzīgi kopīgi visu ekonomikas nozaru, tostarp lauksaimniecības, centieni, kā izklāstīts Komisijas stratēģiskajā ilgtermiņa redzējumā par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku1a. Dalībvalstīm ir jāizstrādā ilgtermiņa stratēģijas, lai tās spētu izpildīt Parīzes nolīguma saistības, panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un piesaistītājsistēmās palielinātu piesaistījumus no visām nozarēm saskaņā ar Savienības klimatneitralitātes mērķi. Šīs stratēģijas, kā arī citi dalībvalstu plāni un ziņojumi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999, Komisijai būtu jāizmanto, lai noteiktu un uzraudzītu, ka tiek sasniegti ES līmeņa Kopīgo centienu regulā noteiktie kolektīvie nozaru mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2018/842

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “40 %”;	(1) regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “vismaz 40 %”;

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) 2023., 2024. un 2025. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;	(b) No 2023. līdz 2030. gadam nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2022. gads un attiecīgās dalībvalsts ikgadējais emisiju sadales apjoms, kas attiecīgajam gadam noteikts saskaņā ar šā panta 3. punktu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē;

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) 2026.–2030. gadā nepārsniedz ierobežojumu, kas noteikts ar lineāru trajektoriju, kuras izejas punkts ir 2024. gads un 2021., 2022. un 2023. gada vidējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko dalībvalsts ziņojusi saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu, bet beigu punkts — attiecīgās dalībvalsts 2030. gada ierobežojums, kas noteikts šīs regulas I pielikuma 2. ailē.	svītrots

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.	2021. un 2022. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz visaptverošu izskatīšanu, kurā izskatīti visjaunākie valsts inventarizācijas pārskata dati par 2005. un 2016.–2018. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un atbilstīgi Savienības un starptautiskā līmenī pieejamajiem jaunākajiem datiem, un norāda katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas izmantota minēto ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanai.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2023., 2024. un 2025. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.	2023.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu un Savienības un starptautiskā līmenī pieejamajiem jaunākajiem datiem, un izskatītajām par 2016., 2017. un 2018. gadu iesniegto valsts inventarizācijas pārskata datu vērtībām, kas minētas otrajā daļā.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2026.–2030. gadam tā ikgadējos emisiju sadales apjomus nosaka, balstoties uz katras dalībvalsts 2005. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju vērtību, kas norādīta saskaņā ar otro daļu, un jaunākajiem visaptveroši izskatītajiem valsts inventarizācijas pārskata datiem par 2021., 2022. un 2023. gadu, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. pantu.”;	svītrots

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja dalībvalsts trīs gadus ir pārsniegusi ikgadējo emisiju iedales apjomu, Komisija sniedz tehnisko palīdzību, lai noteiktu mērķus un izmērāmus mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, pielāgotu attīstības stratēģijas un iedibinātu trajektoriju attiecīgo mērķu sasniegšanai, jo īpaši reģionos ar intensīvu piesārņojošu rūpniecību un tautsaimniecību, vienlaikus nodrošinot, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša, mazina enerģētisko nabadzību un nevienu neatstāj novārtā.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
	3. Komisija sniedz sabiedrībai pieejamu atzinumu attiecībā uz saskaņā ar 1. punktu iesniegto korektīvo pasākumu plānu stingrību, turklāt atzinumu sniedz četru mēnešu laikā pēc korektīvo pasākumu plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un attiecīgi pārskata savu korektīvo pasākumu plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumu vai tā būtisku daļu neņem vērā, tā sniedz pamatojumu, ko dara pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/842

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja dalībvalsts divus gadus pēc kārtas pārsniedz ikgadējo emisiju iedales apjomu, tā pārskata nacionālo enerģētikas un klimata plānu un valsts ilgtermiņa stratēģiju. Pārskatīšana jāpabeidz 12 mēnešu laikā. Dalībvalsts iesniedz Komisijai pārskatīto plānu kopā ar paziņojumu, kurā izklāstīts, kā ierosinātās korekcijas novērsīs neatbilstību valsts ikgadējo emisiju iedales apjomam. Ja nacionālais enerģētikas un klimata plāns vai valsts ilgtermiņa stratēģija būtiski nemainās, dalībvalsts publicē skaidrojumu, kurā izklāsta savus apsvērumus.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts

Regula (ES) 2018/842

11.a pants – 4. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) dalībvalsts ir īstenojusi pielāgotās attīstības stratēģijas saskaņā ar 4. panta 3.a punktu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības
Atsauces	COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 13.9.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Vlad-Marius Botoş 27.9.2021
Izskatīšana komitejā	6.12.2021
Pieņemšanas datums	15.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	23 7 11
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, François Alfonsi, Pascal Arimont, Adrian-Dragoş Benea, Tom Berendsen, Erik Bergkvist, Stéphane Bijoux, Franc Bogovič, Vlad-Marius Botoş, Rosanna Conte, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Rosa D’Amato, Christian Doleschal, Raffaele Fitto, Chiara Gemma, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Ondřej Knotek, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Nora Mebarek, Martina Michels, Alin Mituța, Dan-Ştefan Motreanu, Niklas Nienaß, Andrey Novakov, Younous Omarjee, Alessandro Panza, Tsvetelina Penkova, Caroline Roose, Marcos Ros Sempere, André Rougé, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret, Valdemar Tomaševski, Monika Vana
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Daniel Buda

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

23	+
NI	Chiara Gemma
Renew	Stéphane Bijoux, Vlad-Marius Botoş, Ondřej Knotek, Alin Mituța, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret
S&D	Adrian-Dragoş Benea, Erik Bergkvist, Andrea Cozzolino, Corina Crețu, Constanze Krehl, Cristina Maestre Martín De Almagro, Nora Mebarek, Tsvetelina Penkova, Marcos Ros Sempere
The Left	Martina Michels, Younous Omarjee
Verts/ALE	François Alfonsi, Rosa D'Amato, Niklas Nienaß, Caroline Roose, Monika Vana

 

7	-
ECR	Raffaele Fitto, Valdemar Tomaševski
ID	Matteo Adinolfi, Mathilde Androuët, Rosanna Conte, Alessandro Panza, André Rougé

 

11	0
PPE	Pascal Arimont, Tom Berendsen, Franc Bogovič, Daniel Buda, Christian Doleschal, Mircea-Gheorghe Hava, Krzysztof Hetman, Peter Jahr, Manolis Kefalogiannis, Dan‑Ştefan Motreanu, Andrey Novakov

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (24.3.2022)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības

(COM(2021)0555 – C9‑0321/2021 – 2021/0200(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Norbert Lins

 

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Pamatinformācija — tiesību aktu pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %"

 

Eiropas Komisija 2021. gada jūlijā nāca klajā ar tiesību aktu paketi par Eiropas zaļā kursa īstenošanu. Pakete "Gatavi mērķrādītājam 55 %" ir lielākais klimata pasākumu kopums ES vēsturē un ir vērsta uz dažādu tiesību aktu pārskatīšanu, lai sasniegtu jauno ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt neto emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ierosinātajā paketē līdz 2030. gadam ir paredzēts vismaz 52,8 % emisiju samazinājums un vismaz 310 Mt neto piesaistījumi oglekļa piesaistītājos. Ņemot vērā zinātnes datus, šis mērķis ir gan jāpadara vērienīgāks, gan jāpapildina ar konkrētiem pasākumiem.

 

IPCC jau gadiem ilgi ir izteikusi brīdinājumu: globālās sasilšanas par 1,5 °C radītās sekas būtu smagas, bet par 2 °C — katastrofālas. Pašreizējā sasilšana par 1,2 °C jau ir izraisījusi dabas katastrofas, iedzīvotāju pārvietošanu, ražas un biodaudzveidības zudumus gan Savienībā, gan ārpus tās. Arī UNFCCC pēdējās COP 26 rezultāti ir ļoti skaidri — saskaņā ar pašreizējiem NND globālās emisijas līdz 2030. gadam un pēc tam palielināsies, lai gan līdz 2030. gadam tās būtu jāsamazina vismaz par 45 % salīdzinājumā ar 2010. gada līmeni, ja vēlamies ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C. Jo īpaši pēc COP 26 ir skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir pienākums šo desmit gadu laikā paātrināt emisiju samazināšanu un izvirzīt vērienīgākus mērķus, lai risinātu ārkārtas situāciju klimata jomā.

 

Agrīnai rīcībai ir jāpiešķir prioritāte, izmantojot vērienīgu trajektoriju. Lielākā daļa zinātnisko pētījumu, tostarp IPCC ziņojums[3], atspoguļo globālo konsensu, ka 2020.–2030. gads ir izšķirošā desmitgade cīņai pret klimata un biodaudzveidības krīzi.

 

Kopīgi centieni paketē "Gatavi mērķrādītājam 55 %"

 

Šajā paketē Kopīgo centienu regulā (KCR) ir noteikti mērķi un uzraudzīti dalībvalstu centieni samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas nozarēs, uz kurām neattiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma. KCR, kas aptver 60 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām, ir viens no ES klimata politikas stūrakmeņiem, un ar to ir jāpanāk būtisks emisiju samazinājums. Šī pārskatīšana ir iespēja saskaņot ES un dalībvalstu mērķus ar Parīzes klimata nolīgumu, vienlaikus novēršot nepilnības, kas pašlaik apdraud tiesību aktu efektivitāti.

 

KCR nozaru centienu saskaņošana ar Parīzes klimata nolīgumu

 

KCR dalībvalstīm nosaka saistošus emisiju samazināšanas mērķrādītājus nacionālā līmenī, aptverot vairākas nozares, tostarp lauksaimniecību. Komisijas priekšlikums saglabā KCR darbības jomu un palielina kopējo ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam no 30 % līdz 40 % salīdzinājumā ar 2005. gadu. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par emisiju samazināšanas īstenošanu visās KCR nozarēs.

 

Lai gan šī pārskatīšana ir vērtējama atzinīgi, pārskatītajā KCR ietvertais vērienīguma līmenis joprojām būtiski atpaliek no Parīzes klimata nolīguma mērķa, saistībā ar ko KCR aptvertajās nozarēs kopumā būtu vajadzīgs emisiju samazinājums vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni.

 

Vērienīgākiem mērķiem jāiet roku rokā ar stimuliem nozarēm, kas līdz šim nav devušas būtisku emisiju samazinājumu, piemēram, lauksaimniecībai, kura laikposmā no 2005. līdz 2018. gadam ir devusi tikai 1 % no emisiju samazināšanas centieniem kopīgo centienu nozarēs, lai gan joprojām ir trešais lielākais emisiju radītājs[4]. Dalībvalstis bieži vien ir izvēlējušās savus samazināšanas centienus koncentrēt citās nozarēs, bet tagad arī lauksaimniecībai ir jāsniedz būtisks devums cīņā pret klimata pārmaiņām. Ir jāatzīst iespēja izstrādāt minimālos nozaru devumus ES līmenī, lai mēs varētu taisnīgi sadalīt slogu un lai visas nozares varētu pildīt tām noteikto uzdevumu.

 

Panākt KCR virzību uz ES neitralitāti 2050. gadā

 

Saskaņā ar pašreizējo regulu dalībvalstīm ir piešķirtas vairākas elastības iespējas attiecībā uz savu kopīgo centienu mērķu vispārēju sasniegšanu. Ir pierādījies, ka šīs elastības iespējas apdraud regulas vispārējo mērķi, palēninot visu dalībvalstu centienus dekarbonizēt KCR nozares, jo īpaši lauksaimniecību. Šo elastības iespēju paplašināšana vēl vairāk apdraudētu ES rīcību klimata jomā. Jo īpaši priekšlikums izmantot palielinātus neto piesaistījumus no ZIZIMM sektora, lai kompensētu emisiju samazinājuma trūkumu KCR sektoros, ir pretrunā principam nodrošināt, ka visi sektori palīdz sasniegt ES Klimata aktā noteikto klimata mērķrādītāju. Piesaistījumiem dabiskajos oglekļa piesaistītājos ir jāpalielinās, vienlaikus krasi samazinot fosilās emisijas.

 

Lai nodrošinātu paredzamību un ticamību visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, darba ņēmējiem, investoriem un patērētājiem, un lai nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju strauju un neatgriezenisku samazinājumu laika gaitā, lai vēlākais līdz 2050. gadam panāktu SEG neto nulles emisiju līmeni un pēc tam — negatīvas emisijas, Eiropas Komisijai ir jānosaka mērķi laikposmam pēc 2030. gada. Līdz 2025. gada beigām un ņemot vērā SEG budžetu, kas noteikts ES Klimata aktā, kā arī Eiropas Zinātniskās konsultatīvās padomes klimata pārmaiņu jautājumos ieteikumu, Komisijai būtu jāiesniedz priekšlikums par ES un dalībvalstu KCR mērķrādītājiem, kā arī ES līmeņa minimālajiem nozares devumiem laikposmam pēc 2030. gada. Šiem mērķrādītājiem vajadzētu būt piecu gadu mērķrādītājiem, panākot atbilstību kopīgajiem termiņiem, par kuriem panākta vienošanās COP 26, lai pilnībā izpildītu ES saistības klimata jomā un sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, kas pašlaik noteikts ES Klimata aktā.

 

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā ekonomikas izaugsme ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā šī pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša un nevienu neatstāj novārtā.	(3) Eiropas zaļais kurss31 apvieno visaptverošu savstarpēji pastiprinošu, iedarbīgu un taisnīgu pasākumu un iniciatīvu kopumu, kuru mērķis ir Savienībā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kas ir ļoti grūts uzdevums, un tas nosaka jaunu izaugsmes stratēģiju, kuras mērķis ir Savienību pakāpeniski un atbildīgi pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību, pamatojoties uz pētniecību, inovāciju un zaļām darbvietām, ar ekonomiku, kas ir paredzēta kā mūsdienīga, resursefektīva un konkurētspējīga, kurā ekonomika un cilvēku labklājība ir atsaistīta no resursu izmantojuma. Tā mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un ietekmes. Tajā pašā laikā Eiropas zaļais kurss nosaka vajadzību nodrošināt reālu un taisnīgu pārkārtošanos, lai sniegtu ieguldītājiem prognozējamību un nodrošinātu, ka pārkārtošanās process ir neatgriezenisks. Pārkārtošanās atšķirīgi ietekmē dažādas dalībvalstis un reģionus, jo īpaši atkarībā no fiziski ģeogrāfiskajām un dabas iezīmēm. Tā atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus un īpaši ietekmē dažas nelabvēlīgākā situācijā esošas grupas, piemēram, vecākus cilvēkus, personas ar invaliditāti, enerģētiskajai nabadzībai pakļautas personas un personas, kas pieder pie rasu minoritātes vai etniskas minoritātes. Tāpēc ir jānodrošina, ka pārkārtošanās ir taisnīga un iekļaujoša, pamatojoties uz reālistiskiem mērķiem un uz taisnīgu un līdzsvarotu pienākumu sadalījumu starp dalībvalstīm, un nevienu neatstāj novārtā. Attiecībā uz lauksaimniecības nozari būtu jāatzīst ārējā konverģence kopējā lauksaimniecības politikā, jo dalībvalstis dažādos līmeņos izmanto KLP maksājumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/211531a, un tas ietekmē lauksaimnieku ekonomisko situāciju un spēju piedalīties darbā, kas jāveic, lai sniegtu savu ieguldījumu saskaņā ar minēto regulu.
__________________	__________________
31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final.	31 Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojums "Eiropas zaļais kurss", COM(2019) 640 final.
	31a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.	(4) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/111932 ("Eiropas Klimata akts") Savienība tiesību aktos ir iekļāvusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā. Minētā regula turklāt Savienībai nosaka saistības iekšējās siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) līdz 2030. gadam samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Minētajā regulā Komisijai ir arī noteikts pienākums attiecīgā gadījumā nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu, lai ieviestu papildu starpposma mērķrādītājus nolūkā nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju ātru un neatgriezenisku samazinājumu laika gaitā, lai sasniegtu Savienības klimatneitralitātes mērķi vēlākais līdz 2050. gadam. Šī regula nodrošina, ka nozares, uz kurām neattiecas ETS, sniedz savu ieguldījumu, lai sasniegtu Klimata akta mērķus, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās sākumpozīcijas, pārkārtošanās sociālo aspektu, sadalošās ietekmes novērtējumus un tās sekas attiecībā uz nozares konkurētspēju. Šī regula arī paver ceļu tam, lai noteiktu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus pēc 2030. gada nozarēs, uz kurām attiecas šīs regulas 2. pants, un dalībvalstu minimālo devumu minēto Savienības mērķrādītāju sasniegšanā laikposmam pēc 2030. gada.
__________________	__________________
32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).	32 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 ("Eiropas Klimata akts") (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai.	(5) Lai minētās saistības, kā arī Savienības devumu saskaņā ar Parīzes nolīgumu33, kas pieņemts UNFCCC satvarā, īstenotu, Savienības tiesiskais regulējums būtu jāpielāgo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja sasniegšanai gan līdz 2030. gadam, gan pēc tā. Tam jo īpaši būtu jānodrošina līdzsvars starp vajadzību sasniegt vērienīgos klimata mērķrādītājus, no vienas puses, un optimālu pienākumu sadalījumu starp nozarēm dalībvalstīs attiecībā uz pielāgošanos mērķrādītājiem, lai nodrošinātu konverģenci starp reģioniem, no otras puses. Saskaņā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu klimatneitralitāte līdz 2050. gadam ir jāsasniedz veidā, kas nodrošina pienācīgu pārtikas ražošanu ilgtermiņā, nodrošina taisnīgu pārkārtošanos, neapdraud pārtikas nodrošinājumu un ņem vērā centienus, kas lauksaimniecības nozarē jau tiek veikti.
__________________	__________________
33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).	33 Parīzes nolīgums (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.).

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai gan emisijas kvotu tirdzniecība attieksies arī uz autotransporta un jūras transporta, kā arī ēku siltumnīcefekta gāzu emisijām, Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiks saglabāta. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934.	(7) Regulas (ES) 2018/842 darbības joma tiek saglabāta, un emisiju tirdzniecība būtu jāpapildina ar valstu pasākumiem emisiju samazināšanai, lai mazinātu oglekļa cenas noteikšanas nelabvēlīgo ietekmi uz neaizsargātiem patērētājiem. Tas nozīmē, ka Regula (ES) 2018/842 arī turpmāk būs piemērojama vietējās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām, bet ne starptautiskās kuģošanas siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, kuras no dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ietilpst Regulas (ES) 2018/842 darbības jomā, ņemamas vērā atbilstības pārbaudēs, arī turpmāk tiks noteikts pēc tam, kad būs pabeigta inventarizācijas pārskatu izskatīšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/199934, un ir būtiski svarīgi, lai atbilstības pārbaudēs tiktu ņemti vērā jaunākie pieejamie valsts, Savienības un starptautiska līmeņa dati, kas ļautu reālistiski izvērtēt aktuālo situāciju.
__________________	__________________
34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).	34 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Īstenojot šo regulu, būtu jāņem vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pants, kurā atzīta tālāko reģionu īpašā neaizsargātība to attāluma no kontinentālajiem reģioniem, izolētības, nelielās platības, sarežģītās topogrāfijas un klimata un ekonomikas atkarības no dažiem produktiem dēļ, jo tas viss kopā būtiski kavē to attīstību un rada ievērojamas papildu izmaksas daudzās jomās, it sevišķi transporta jomā. ES līmenī veiktais darbs un siltumnīcefekta gāzu samazināšanai noteiktie mērķrādītāji ir jāpielāgo šai sarežģītajai situācijai, vides mērķus līdzsvarojot ar augstajām sociālajām izmaksām attiecīgajos reģionos.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Šajā nolūkā katras dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam ir jāpārskata. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāizmanto tā pati metodika, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada.	(11) Šajā nolūkā ir jāpārskata siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam, pienācīgi ņemot vērā sociālās sekas, ko varētu izraisīt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas dinamika, lai katra dalībvalsts varētu sniegt savu ieguldījumu šīs starptautiskās problēmas risināšanā. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāja pārskatīšanā būtu jāievēro princips "nevienu neatstāt novārtā" un jānovērš atbildības sloga pārnešana uz dalībvalstīm, kurām ir vislielākās pārveides grūtības. Būtu jāizmanto tās pašas metodikas elementi, kas tika izmantota, pieņemot Regulu (ES) 2018/842, proti, lai nodrošinātu taisnīgu un līdzsvarotu centienu sadalījumu, nacionālie devumi tika noteikti, ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgās spējas un izmaksefektivitātes iespējas. Maksimālo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums, kas katrai dalībvalstij jāpanāk līdz 2030. gadam, tāpēc būtu jānosaka, ņemot vērā izskatīto to attiecīgās dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni 2005. gadā, kuras aptver šī regula, neieskaitot verificētās siltumnīcefekta gāzu emisijas no iekārtām, kuras tika ekspluatētas 2005. gadā un kuras Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tika iekļautas tikai pēc 2005. gada. Tā kā dalībvalstīm mērķrādītāji ir jāsasniedz, izmantojot valstu pasākumus, dalībvalstīm būtu jāvar izmantot zināmu elastību mērķrādītāju sasniegšanas līdzekļu izvēlē.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tāpēc no šīs regulas pieņemšanas gada būs jānosaka jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi un paredz pakāpeniski virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju, vienlaikus paturot spēkā ikgadējos ierobežojumus, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/212636 noteikti iepriekšējiem gadiem.	(12) Tāpēc no šīs regulas pieņemšanas gada un saskaņā ar attiecīgo vides ietekmes pētījumu būs jānosaka jauni saistoši nacionālie ierobežojumi, kas izteikti kā ikgadējie emisiju sadales apjomi un paredz pakāpeniski virzīties uz katras dalībvalsts 2030. gada mērķrādītāju, vienlaikus paturot spēkā ikgadējos ierobežojumus, kas Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/212636 noteikti iepriekšējiem gadiem, un ņemot vērā konkrēto izmaksu un ieguvumu attiecību katrā reģionā.
__________________	__________________
36 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2018., 58. lpp.).	36 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2020/2126 (2020. gada 16. decembris) par dalībvalstu ikgadējo emisiju sadales apjomu noteikšanu 2021.–2030. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/842 (OV L 426, 17.12.2018., 58. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.	(13) Covid-19 pandēmija ir Savienības ekonomiku un tās emisiju līmeni ietekmējusi tādā mērā, ko vēl nav iespējams pilnīgi izteikt skaitliski. No otras puses, Savienība realizē līdz šim lielāko stimulu kopumu, un tas var ietekmēt arī emisiju līmeni. Būtu jāpievērš uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka mērķrādītāji saskaņā ar šo regulu neizraisa pārtikas ražošanas pārcelšanu ārpus Savienības un ka attiecīgās nozares nezaudē starptautisko konkurētspēju. Ņemot vērā šo nenoteiktību, ir lietderīgi emisiju datus 2025. gadā izskatīt un ikgadējos emisiju sadales apjomus vajadzības gadījumā vēl pielāgot.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju.	(15) Kā nosaka Regula (ES) 2018/842, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā ierobežota emisijas kvotu daudzuma anulēšanu Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Ņemot vērā Maltas ekonomikas īpašo struktūru, minētās dalībvalsts nacionālais emisiju samazināšanas mērķrādītājs, kura pamatā ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, ievērojami pārsniedz tās izmakslietderīgo samazinājumu potenciālu, tāpēc ir lietderīgi Maltas piekļuvi minētajai elastības iespējai palielināt, tomēr neapdraudot virzību uz Savienības 2030. gada emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Dalībvalstīm, kuras ir tiesīgas uz šādu elastību, taču to nav izmantojušas 2019. gada situācijā, būtu jābūt iespējai attiecīgo lēmumu pārskatīt, lai ņemtu vērā jaunos valsts samazinājumu mērķrādītājus. Būtu arī jāļauj attiecīgajām dalībvalstīm mērķtiecīgāk pārskatīt savus paziņotos procentuālos apjomus.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Papildus minētajai elastības iespējai, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā arī ierobežotu neto piesaistījumu un neto emisiju daudzumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) (“ZIZIMM elastības iespēja”). Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mitigācijas centieni, ir lietderīgi ZIZIMM elastības iespējas izmantošanu ierobežot, šīs elastības iespējas izmantošanas laiku sadalot divos atsevišķos laikposmos un katram nosakot ierobežojumu, kas atbilst pusei no Regulas (ES) 2018/842 III pielikumā noteiktā maksimālā neto piesaistījumu daudzuma. Turklāt ir lietderīgi III pielikuma virsrakstu grozīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 grozījumu, kas izdarīts ar Komisijas 2020. gada 28. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2021/26837 . Tas nozīmē, ka Regulai (ES) 2018/842 vairs nav jānodrošina juridiskais pamats, kas Komisijai dod iespēju pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt regulas III pielikuma virsrakstu. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 7. panta 2. punkts būtu jāsvītro.	(16) Papildus minētajai elastības iespējai, ņemot vērā ciešo saikni starp lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēm, kad tiek veidots jauns politiskais un tiesiskais regulējums Savienības klimata mērķu sasniegšanai, vērtējot dažu dalībvalstu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, var ņemt vērā arī ierobežotu neto piesaistījumu un neto emisiju daudzumu zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) ("ZIZIMM elastības iespēja"). Lai nodrošinātu, ka līdz 2030. gadam tiek īstenoti pietiekami mitigācijas centieni, ir lietderīgi ZIZIMM elastības iespējas izmantošanu ierobežot, šīs elastības iespējas izmantošanas laiku sadalot divos atsevišķos laikposmos un katram nosakot ierobežojumu, kas atbilst pusei no Regulas (ES) 2018/842 III pielikumā noteiktā maksimālā neto piesaistījumu daudzuma. Turklāt ir lietderīgi III pielikuma virsrakstu grozīt saskaņā ar Regulas (ES) 2018/841 grozījumu, kas izdarīts ar Komisijas 2020. gada 28. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2021/26837 . Tas nozīmē, ka Regulai (ES) 2018/842 vairs nav jānodrošina juridiskais pamats, kas Komisijai dod iespēju pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt regulas III pielikuma virsrakstu. Tāpēc Regulas (ES) 2018/842 7. panta 2. punkts būtu jāsvītro.
__________________	__________________
37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/268 (2020. gada 28. oktobris), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (OV L 60, 22.2.2021., 21. lpp.).	37 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/268 (2020. gada 28. oktobris), ar ko attiecībā uz meža references līmeņiem, kas dalībvalstīm jāpiemēro 2021.–2025. gada periodā, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/841 IV pielikumu (OV L 60, 22.2.2021., 21. lpp.).

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir īpaši budžeti, lai stimulētu lauksaimniekus samazināt emisijas, un jānodrošina ieguldījumi dekarbonizācijas tehnoloģiju infrastruktūrā, tostarp mazajām un vidējām lauku saimniecībām. ES un valstu iestādēm būtu cieši jāsadarbojas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veidotu veicinošu vidi un būtiski svarīgos finansiālā atbalsta mehānismus pārejai uz oglekļneitralitāti, lai nozare varētu pilnībā sniegt ieguldījumu SEG emisiju nulles mērķa sasniegšanā.

Grozījums Nr.  12

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Tādi instrumenti kā pieņemtās pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, enerģijas un vides jomā palīdz nodrošināt, ka lauksaimniecības nozare pilnībā piedalās Savienības klimata mērķrādītāju sasniegšanā, vienlaikus saglabājos pārtikas ražošanu par pieņemamām cenām. Komisijai būtu jānodrošina jaunu apakšnozaru, piemēram, tādu, uz kurām attiecas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma vai kuras ir minētas oglekļa emisiju pārvirzes sarakstā, iekļaušana pamatnostādnēs pēc vajadzības.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības.	(18) Vērienīgāku mērķrādītāju noteikšana saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841 samazinās dalībvalstu spēju radīt neto piesaistījumus, ko var izmantot, lai panāktu atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Turklāt ZIZIMM elastības iespējas izmantošanas laika dalījums divos atsevišķos laikposmos vēl vairāk ierobežos neto piesaistījumu pieejamību tam, lai varētu nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/842. Tāpēc dažas dalībvalstis var saskarties ar grūtībām sasniegt tām ar Regulu (ES) 2018/842 noteiktos mērķrādītājus, bet dažām dalībvalstīm — tām pašām vai citām — var rasties neto piesaistījumi, kurus tam, lai nodrošinātu atbilstību Regulai (ES) 2018/842, izmantot nevar. Ja vien tiek sasniegti Regulas (ES) 2021/1119 3. pantā noteiktie Savienības mērķi, it sevišķi attiecībā uz neto piesaistījumu maksimālo robežu, ir lietderīgi izveidot jaunu brīvprātīgu mehānismu — papildu rezervi —, kas dalībvalstīm palīdzēs izpildīt saistības izmaksu ziņā vislietderīgākajā veidā.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Dažām dalībvalstīm būs ārkārtīgi grūti sasniegt šīs regulas mērķrādītājus. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt elastību, prognozējamību un pārnesamību. Sektora minimālo devumu ieviešana ne tikai apdraudētu mērķrādītājus, bet arī neļautu tos sasniegt.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Nosakot mērķrādītājus šajā regulā, būtu jāņem vērā tas, ka dalībvalstīm nav vienlīdzīga sākuma pozīcija vai nu starp dažādām nozarēm, vai to ietvaros. Tiecoties sasniegt samazināšanas mērķrādītājus, nebūtu jāapdraud lauksaimniecības nozares spēja nodrošināt pārtiku Eiropā un pasaulē.

Grozījums Nr.  16

Regulas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Komisija tiek aicināta izveidot ceļvedi, lai noteiktu Savienības mērķrādītājus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai atsevišķās nozarēs pēc 2030. gada. Komisija tiek arī aicināta izskatīt, kā lauksaimniecības nozari pēc 2030. gada var apvienot ar ZIZIMM nozarēm. Pirms jebkādu leģislatīvu pasākumu ieviešanas būtu jāveic regulatīvs ietekmes novērtējums.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Regula (ES) 2018/842

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1) regulas 1. pantā “30 %” aizstāj ar “40 %”;	svītrots

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

1. pants

Pašreizējais teksts	Grozījums
	1.a) regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:
1. pants	1. pants
Priekšmets	Priekšmets
Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 30 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants, un sniedz ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā. Šajā regulā ir izklāstīti arī noteikumi par to, kā nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus un kā izvērtē dalībvalstu virzību uz to minimālo devumu izpildi.	1. Šī regula palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus un Savienības klimatneitralitātes mērķi 2050. gadam ne vēlāk, kā noteikts Regulas (ES) 2021/1119 ("Eiropas Klimata akts") 2. pantā.
	Nosakot lineārās samazināšanas mērķrādītājus, Komisija tiek aicināta ņemt vērā vajadzību pakāpeniski izlīdzināt slogu starp dalībvalstīm. Mērķis ir līdz 2050. gadam visām dalībvalstīm kļūt klimatneitrālām. Tāpēc ir svarīgi nepieļaut ievērojamas atšķirības starp dalībvalstīm. Nosakot, kā slogs tiek sadalīts, arī pēc 2030. gada līdz ar IKP uz vienu iedzīvotāju arvien vairāk būtu jāņem vērā izmaksu lietderība un taisnīgums.
	2. Ar šo regulu nosaka pienākumus dalībvalstīm attiecībā uz to minimālajiem devumiem 2021.–2030. gada periodā, lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju – līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni, sektoros, uz kuriem attiecas šīs regulas 2. pants.

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018R0842&from=LV#d1e508-26-1)

Grozījums Nr.  19

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

3.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a) regulā iekļauj 3.a pantu:
	"3.a pants
	Ilgtspējas kritēriju klasifikāciju biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem nosaka ar Direktīvu (ES) 2018/2001.";

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Regula (ES) 2018/842

4. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām.	3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros katrai dalībvalstij nosaka ikgadējos emisiju sadales apjomus 2021.–2030. gadam tonnās CO2 ekvivalenta saskaņā ar 2. punktā noteiktajām lineārajām trajektorijām, ņemot vērā izmaksu lietderību un proporcionalitāti.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

5. pants – 4. punkts

Pašreizējais teksts	Grozījums
	3.a) regulas 5. panta 4. punktu groza šādi:
4. Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %. Saņēmēja dalībvalsts minēto daudzumu var izmantot atbilstības nolūkā saskaņā ar 9. pantu vai nu attiecīgajā gadā, vai nākamajos gados līdz 2030. gadam.	"4. Attiecībā uz 2021.–2025. gadu dalībvalsts līdz 5 % no sava attiecīgā gada ikgadējā emisiju sadales apjoma var pārskaitīt citām dalībvalstīm un attiecībā uz 2026.–2030. gadu – līdz 10 %. Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas veikts saskaņā ar šo punktu, un par nodošanas cenu par tonnu CO2 ekvivalenta.";

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018R0842&from=LV#d1e636-26-1)

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts – ii punkts

Regula (ES) 2018/842

7. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2025. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;	a) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2025. gadu, nepārsniedz 75 % no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;
aa) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2026.–2030. gadu, nepārsniedz pusi no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;”	aa) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2026.–2030. gadu, nepārsniedz 75 % no šīs regulas III pielikumā attiecīgajai dalībvalstij noteiktā maksimālā kopējo neto piesaistījumu apjoma;”
	aaa) kopējais daudzums, ko ņem vērā attiecīgajai dalībvalstij par 2021.–2030. gadu, nepārsniedz noteikto maksimālo kopējo neto piesaistījumu apjomu, kas šīs regulas III pielikumā noteikts attiecīgajai dalībvalstij;

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Regula (ES) 2018/842

8. pants – 3. punkts

Pašreizējais teksts	Grozījums
	5.a) regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3. Komisija var sniegt atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un var attiecīgi pārskatīt savu korektīvo rīcību plānu.	3. Komisija sniedz atzinumu par korektīvo rīcību plānu, kas iesniegti saskaņā ar 1. punktu, stingrību un tādā gadījumā to dara četru mēnešu laikā pēc minēto plānu saņemšanas. Attiecīgā dalībvalsts vislielākajā mērā ņem vērā Komisijas atzinumu un attiecīgi pārskata savu korektīvo rīcību plānu. Ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumus vai būtisku to daļu neņem vērā, dalībvalsts norāda iemeslus un to publisko."

(https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32018R0842&from=LV#d1e508-26-1)

Grozījums Nr.  24

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Regula (ES) 2018/842

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem.”;	2. Ja dalībvalsts Regulas (ES) 2018/841 4. pantā minētās siltumnīcefekta gāzu emisijas 2021.–2025. gada periodā ir pārsniegušas tās piesaistījumus, kā konstatēts saskaņā ar minētās regulas 12. pantu, centrālais administrators no attiecīgās dalībvalsts ikgadējiem emisiju sadales apjomiem atskaita tādu daudzumu, kas atbilst CO2 ekvivalenta tonnās izteiktam siltumnīcefekta gāzu emisiju pārsniegumam par attiecīgajiem gadiem. Ja kāda dalībvalsts divus gadus pēc kārtas pārsniedz savu emisiju iedales apjomu, tā norāda iemeslus ziņojumā Komisijai un paskaidro, kādas izmaiņas tā veiks savā valsts ilgtermiņa stratēģijā.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	ar ko groza Regulu (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības
Atsauces	COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kurā paziņots plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kurā paziņots plenārsēdē	AGRI 13.9.2021
Atzinuma sagatavotājs  Iecelšanas datums	Norbert Lins 23.3.2022
Iepriekšējais atzinuma sagatavotājs	Pär Holmgren
Izskatīts komitejā	25.1.2022
Pieņemšanas datums	22.3.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 14 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Álvaro Amaro, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Mara Bizzotto, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Camilla Laureti, Gilles Lebreton, Julie Lechanteux, Norbert Lins, Colm Markey, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Eugenia Rodríguez Palop, Bronis Ropė, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Marc Tarabella, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pär Holmgren, Cristina Maestre Martín De Almagro, Alin Mituța, Christine Schneider

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
ID	Ivan David
PPE	Álvaro Amaro, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Colm Markey, Anne Sander, Petri Sarvamaa, Simone Schmiedtbauer, Christine Schneider, Annie Schreijer-Pierik, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Alin Mituța, Ulrike Müller
S&D	Clara Aguilera, Carmen Avram, Adrian-Dragoş Benea, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Camilla Laureti, Cristina Maestre Martín De Almagro, Juozas Olekas, Marc Tarabella

 

14	-
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Bert-Jan Ruissen, Veronika Vrecionová
ID	Gilles Lebreton, Julie Lechanteux
S&D	Maria Noichl
The Left	Luke Ming Flanagan, Eugenia Rodríguez Palop
Verts/ALE	Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Pär Holmgren, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

3	0
ID	Mara Bizzotto, Angelo Ciocca
NI	Dino Giarrusso

 

Simbolu atšifrējums

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības
Atsauces	COM(2021)0555 – C9-0321/2021 – 2021/0200(COD)
Datums, kad iesniedza EP	14.7.2021
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 13.9.2021	ITRE 13.9.2021	TRAN 13.9.2021	REGI 13.9.2021
	AGRI 13.9.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	BUDG 31.8.2021	ITRE 15.9.2021
Referenti  Iecelšanas datums	Jessica Polfjärd 17.9.2021
Izskatīšana komitejā	27.9.2021	10.2.2022
Pieņemšanas datums	17.5.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	61 20 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Michael Bloss, Manuel Bompard, Milan Brglez, Stelios Kympouropoulos, Manuela Ripa, Christel Schaldemose, Vincenzo Sofo, Idoia Villanueva Ruiz
Iesniegšanas datums	24.5.2022

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

61	+
NI	Ivan Vilibor Sinčić
PPE	Hildegard Bentele,Alexander Bernhuber,Nathalie Colin‑Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Stelios Kympouropoulos, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Ljudmila Novak, Jessica Polfjärd, Stanislav Polčák, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki, Pernille Weiss, Esther de Lange
Renew	Pascal Canfin, Andreas Glück, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Linea Søgaard‑Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet‑Lenoir, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Nicolae Ştefănuță
S&D	Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Milan Brglez, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Jytte Guteland, César Luena, Javi López, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Christel Schaldemose, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
Verts/ALE	Margrete Auken, Michael Bloss, Bas Eickhout, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus, Manuela Ripa

 

20	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Nicola Procaccini, Rob Rooken, Vincenzo Sofo, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Mathilde Androuët, Simona Baldassarre, Aurélia Beigneux, Marco Dreosto, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Silvia Sardone
NI	Edina Tóth
PPE	Traian Băsescu, Marian‑Jean Marinescu

 

6	0
The Left	Malin Björk, Manuel Bompard, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Idoia Villanueva Ruiz, Mick Wallace

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [2] Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.
• [3] https://www.ipcc.ch/report/ar6/wg1/
   
• [4] Eiropas Vides aģentūra, Valstu rīcība visās nozarēs siltumnīcefekta gāzu kopīgo centienu mērķu sasniegšanai, brīfings, 2020. gada 10. marts, https://www.eea.europa.eu/themes/climate/trends-and-projections-in-europe/national-action-across-all-sectors.