Ziņojums - A9-0174/2022Ziņojums
A9-0174/2022
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu

9.6.2022 - (2022/2002(INI))

Attīstības komiteja
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referenti: Barry Andrews, Petros Kokkalis
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)

Procedūra : 2022/2002(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0174/2022
Iesniegtie teksti :
A9-0174/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :


PR_INI

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

PASKAIDROJUMS

KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 



 

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu

(2022/2002(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī (Programma 2030. gadam),

– ņemot vērā Komisijas dienestu 2020. gada 18. novembra darba dokumentu “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja” (SWD(2020)0400),

– ņemot vērā ANO Ekonomisko un sociālo lietu departamenta 2022. gada publikāciju “Ilgtspējīgas attīstības mērķu labās prakses apkopojums — veiksmes stāsti un pieredze ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā — otrais izdevums”,

– ņemot vērā ANO 2019. gada globālo ilgtspējīgas attīstības ziņojumu,

– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2021. gada 17. februāra kopīgo paziņojumu par ES ieguldījumu uz noteikumiem balstītā multilaterālismā (JOIN(2021)0003),

– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Parlamenta un Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”[1],

– ņemot vērā Komisijas dienestu 2019. gada 28. janvāra darba dokumentu “ES 2019. gada ziņojums par politikas saskaņotību attīstībai” (SWD(2019)0020),

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,

– ņemot vērā nolīgumu, kuru pieņēma UNFCCC Pušu konferences 21. sesijā (COP 21) Parīzē 2015. gada 12. decembrī (“Parīzes nolīgums”),

– ņemot vērā dokumentu “Iecerētais Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums”, ko UNFCCC 2015. gada 6. martā ES un tās dalībvalstu vārdā iesniedza Latvija un Komisija,

– ņemot vērā dokumentu “Atjauninātais Eiropas Savienības un tās dalībvalstu nacionāli noteiktais devums”, ko  2020. gada 17. decembrī ES un tās dalībvalstu vārdā iesniedza Vācija un Komisija,

– ņemot vērā trešo Starptautisko konferenci par attīstības finansēšanu, kas notika 2015. gada 13.–16. jūlijā Adisabebā,

– ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Parlamenta un Komisijas 2017. gada 30. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”[2],

– ņemot vērā Komisijas darba programmu 2020. gadam (COM(2020)0037), 2021. gadam (COM(2020)0690) un 2022. gadam (COM(2021)0645), un šajos dokumentos iekļautās atsauces uz IAM,

– ņemot vērā IAM integrēšanu labāka regulējuma satvarā, tostarp Komisijas 2021. gada 29. aprīļa paziņojumu “Labāks regulējums: apvienojam spēkus, lai izstrādātu labākus tiesību aktus” COM(2021)0219, Komisijas dienestu 2021. gada 3. novembra darba dokumentu “Labāka regulējuma pamatnostādnes” (SWD(2021)0305) un tā 2021. gada novembra rīkkopu, tostarp jauno instrumentu Nr. 19 par ilgtspējīgas attīstības mērķiem,

– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas 2022. gada īpašo ziņojumu “Jauni draudi cilvēku drošībai antropocēna laikmetā: nepieciešama lielāka solidaritāte”,

– ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2019. gada Īpašo ziņojumu par okeāniem un kriosfēru mainīga klimata apstākļos,

– ņemot vērā IPCC 2022. gada 28. februāra sesto novērtējuma ziņojumu “Klimata pārmaiņas 2022: ietekme, pielāgošanās un neaizsargātība”,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009[3].

– ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam, ko ANO dalībvalstis pieņēma 2015. gada 18. martā ANO Trešajā pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu,

– ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 24. marta rezolūciju par nepieciešamību pēc steidzama ES rīcības plāna, ar ko garantēt pārtikas nodrošinājumu ES un ārpus tās, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā[4],

– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra ziņojumu “Mūsu kopīgā programma”, kas iesniegts ANO Ģenerālajai asamblejai, un kurš apstiprināts ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2021. gada 15. novembra rezolūciju,

– ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās[5],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju par Gada stratēģisko ziņojumu par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu[6],

– ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 25. novembra rezolūciju par ES un globālo regulējumu attīstības jomā pēc 2015. gada[7],

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 10. decembra secinājumus “Ilgtspējīgas Eiropas izveidošana līdz 2030. gadam — līdzšinējais progress un turpmākie pasākumi”,

– ņemot vērā Padomes 2018. gada 18. oktobra secinājumus,

– ņemot vērā Padomes 2017. gada 20. jūnija secinājumus “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES atbildes reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”,

– ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā[8],

– ņemot vērā 2021. gada 9. jūnija rezolūciju par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu[9],

– ņemot vērā Padomes 2019. gada 9. aprīļa secinājumus “Virzībā uz arvien ilgtspējīgāku Savienību līdz 2030. gadam”,

– ņemot vērā 2016. gada 12. maija rezolūciju par turpmākajiem pasākumiem un pašreizējo stāvokli saistībā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam[10],

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. maija ziņojumu par 7. vides rīcības programmas izvērtējumu (COM(2019)0233),

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam (COM(2020)0652),

– ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2019. gada ziņojumu “Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”,

– ņemot vērā  2021. gada uzraudzības ziņojumu par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā,

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 11. marta rezolūciju par Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu: 2021. gada ilgtspējīgas izaugsmes stratēģija[11],

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 19. septembra atzinumu “Piemērotāki rādītāji ilgtspējīgas attīstības mērķu novērtēšanai — pilsoniskās sabiedrības ieguldījums”[12],

– ņemot vērā 2021. gada 14. jūnijā publicēto 2021. gada ilgtspējīgas attīstības ziņojumu “Rīcības desmitgade ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai”,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 22. jūnija secinājumus “Visaptveroša pieeja tam, lai tiktu paātrināta ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošana — pēc Covid-19 krīzes atjaunot uzlabojot”,

– ņemot vērā Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 26/2020 „Jūras vide: ES aizsardzība ir plaša, bet virspusēja”,

– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 30. janvāra pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” (COM(2019)0022), jo īpaši tā III pielikumu “Daudzpusējas IAM jomā ieinteresēto personu platformas ieguldījums pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” — kopsavilkums”,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas vēstuli,

– ņemot vērā Attīstības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9-0174/2022),

A. tā kā Eiropas un starptautiskā līmenī klimatiskais taisnīgums nebūs iespējams bez ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības; tā kā IAM sasniegšana līdz ar to ir būtisks priekšnoteikums tam, lai īstenotu taisnīgu un godīgu pārkārtošanos saskaņā ar Parīzes nolīgumu un Eiropas zaļo kursu;

B. tā kā Covid-19 pandēmijas ietekme vēl nav pilnībā zināma, bet tā jau ir izraisījusi ievērojamu regresu ceļā uz IAM sasniegšanu, jo īpaši pasaules dienvidu valstīs, kurās ir vājas veselības aprūpes sistēmas un kur vakcinācijas rādītāji joprojām ir ļoti zemi, un ir sekmējusi vēl lielāku nevienlīdzību un nabadzību; tā kā saskaņā ar ANO 2021. gada ziņojumu par finansējumu ilgtspējīgai attīstībai Covid-19 pandēmijas sekas varētu radīt zudušu desmitgadi ilgtspējīgas attīstības jomā; tā kā vismazāk attīstītās valstis ir cietušas īpaši smagi, jo tās ir neaizsargātas pret ārējiem satricinājumiem; tā kā veselīga vide ir ilgtspējīgas attīstības pamatpīlārs; tā kā tiek lēsts, ka tautas attīstības indekss 2020. gadā pirmo reizi 30 gadu laikā kopš rādītāja aprēķināšanas strauji un nepieredzēti samazinājies; tā kā 2020. gadā pirmo reizi 20 gadu laikā paaugstinājās galējas nabadzības rādītājs; tā kā, no otras puses, Covid-19 pandēmija sniedz nozīmīgu iespēju pārveidot mūsu sabiedrību, lai īstenotu IAM centienus; tā kā pirms Covid-19 pandēmijas tika lēsts, ka kopējais finansējuma iztrūkums IAM sasniegšanai ir 2,5 triljoni USD gadā; tā kā saskaņā ar vienu no aplēsēm, sākot ar 2021. gada sākumu, ekonomiskā nenoteiktība un ar pandēmiju saistīto atveseļošanas izdevumu deficīts jaunattīstības valstīs šo starpību palielināja par 50 %, sasniedzot 3,7 triljonus ASV dolāru; tā kā Eiropas Parlamenta jaunā Īpašā komiteja attiecībā uz Covid-19 pandēmijā gūto pieredzi un ieteikumiem nākotnei varētu izvērtēt pandēmijas ietekmi uz IAM;

C. tā kā no 2019. gadā publicētā ANO Globālā ilgtspējīgas attīstības ziņojuma un ANO Ilgtspējīgas attīstības risinājumu tīkla (SDSN) 2020. gada IAM indeksa izriet, ka neviena valsts, tostarp neviena Eiropas valsts, nevirzās uz to, lai līdz 2030. gadam sasniegtu visus ilgtspējīgas attīstības mērķus; tā kā saskaņā ar 2021. gada Eiropas ilgtspējīgas attīstības ziņojumu pirmo reizi kopš IAM pieņemšanas IAM indeksa ES vidējais rādītājs nepaaugstinājās; tā kā saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomikas komisijas datiem Eiropa virzās uz to, lai sasniegtu tikai 26 jeb 15 % no 169 mērķiem; tā kā SDSN 2021. gada IAM indekss liecina, ka ESAO valstis ir vistuvāk Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķu sasniegšanai, taču tās rada lielāko negatīvo plašāko ietekmi, kas apdraud citu valstu spēju sasniegt to mērķus;

D. tā kā jaunā ģeopolitiskā un humanitārā realitāte, ko rada Krievijas nelikumīgais iebrukums un karš Ukrainā, būtiski ietekmē IAM sasniegšanu pasaulē, jo īpaši attiecībā uz cīņu pret nevienlīdzību, nabadzību un badu, un var kavēt to īstenošanas grafiku līdz 2030. gadam; tā kā ir steidzami vajadzīgs atjaunots politiskais stimuls IAM sasniegšanai, lai ņemtu vērā Covid-19 ietekmi un Krievijas iebrukuma Ukrainā globālās sekas; tā kā šajā kontekstā ir jāfinansē dažādi atjaunojamās enerģijas avoti nolūkā nodrošināt atbilstību Programmas 2030. gadam mērķiem un izvairīties no turpmāka finansiālā spiediena uz enerģētikas nozari pasaulē;

E. tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu ES ir pienākums iekļaut attīstības sadarbības mērķus visās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis. tā kā ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai visā pasaulē ir būtiski panākt saskaņotību visās ES politikas jomās; tā kā politikas saskaņotība ilgtspējīgai attīstībai ir pieeja, kas paredz holistiski integrēt dažādas ilgtspējīgas attīstības dimensijas visos politikas veidošanas posmos, un tā ir būtisks elements ES centienos īstenot Programmu 2030. gadam; tā kā Komisija tās dienestu 2021. gada 18. novembra darba dokumentā “ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana — visaptveroša pieeja” apņēmās īstenot t. s. visas valdības pieeju IAM īstenošanai, ko koordinēs priekšsēdētāja U. fon der Leiena; tā kā saistībā ar ES astotajā vides rīcības programmā un tās 2030. un 2050. gada prioritārajos mērķos iekļauto pāreju uz labklājības ekonomiku, kas atdod planētai atpakaļ, nekā nepieciešams, būs nepieciešams, lai ES izstrādātu holistiskāku pieeju politikas veidošanai;

F. tā kā Parlaments, Padome un Eiropadome kopš Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pieņemšanas 2015. gadā ir vairākkārt aicinājuši Komisiju pieņemt visaptverošu stratēģiju IAM pilnīgai īstenošanai;

G. tā kā pastāv cieša saistība starp veselības, vides un klimata krīzēm; tā kā turpmākajos gados šādu krīžu būs arvien vairāk, jo īpaši klimata pārmaiņu un biodaudzveidības zuduma ietekmē;

H. tā kā vairākām jaunattīstības valstīm ir ierobežota spēja iegūt datus IAM rādītāju noteikšanai, un tas var būtiski traucēt izvērtēt progresu;

I. tā kā plaisa starp bagātākajiem un nabadzīgākajiem cilvēkiem un valstīm turpina palielināties; tā kā nevienlīdzības mazināšanai (10. IAM) ir stratēģiska nozīme un tai vajadzētu būt pamatā kopīgajiem centieniem sasniegt Programmu 2030. gadam;

J. tā kā IAM aptver visas būtiskās problēmas, ar ko saskaras cilvēce, un tie ir saistīti ne tikai ar attīstības politiku, bet arī ar plašākiem publiskās rīcībpolitikas virzieniem Eiropas līmenī;

K. tā kā ES, apņemoties īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, atzina, ka cilvēka cieņa ir pamatvērtība un ka programmas mērķi un uzdevumi būtu jāsasniedz attiecībā uz visām valstīm un tautām un visām sabiedrības grupām;

L. tā kā Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem arī ir atbildība nodrošināt, ka ilgtspējīga attīstība tiek integrēta to procedūrās, un tā izvairītos no viensētnieciskas domāšanas;

M. tā kā arvien pieaugošā nevienlīdzība, klimata pārmaiņas, biodaudzveidības zudums un aizvien lielāka atkritumu daudzuma radīšana ir jautājumi, kas tiek risināti ar IAM; tā kā visas minētās problēmas negatīvi ietekmē cilvēku dzīves apstākļus;

N. tā kā ES augsta līmeņa daudzpusējā ieinteresēto personu platforma ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā, kas darbojās no 2017. līdz 2019. gadam, tika izveidota, lai atbalstītu un konsultētu Komisiju un nodrošinātu forumu pieredzes un paraugprakses apmaiņai nozaru starpā, kā arī starp vietējo, reģionālo, valsts un ES līmeni, savedot kopā ieinteresētās personas, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, nevalstiskās organizācijas un privāto un korporatīvo sektoru;

O. tā kā, ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas līmeņa pārvaldības stratēģija, integrējot IAM transversālā pieejā, ļautu panākt lielāku saskaņotību starp publiskās politikas jomām un to efektivitāti; tā kā, piemēram, 14. IAM “Dzīvība ūdenī”, kurā prasīts saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, būtu jāīsteno kā integrētas jūrniecības politikas daļa;

P. tā kā virzība uz IAM pasaulē ir vāji izprasta nepietiekamu uzraudzības spēju dēļ, it īpaši jaunattīstības valstīs;

Q. tā kā Covid-19 pandēmija ir ievērojami saasinājusi jau esošās parādu problēmas jaunattīstības valstīs, kas vēl vairāk apdraud to centienus mobilizēt pietiekamus resursus IAM sasniegšanai; tā kā attiecīgi steidzami jāīsteno papildu centieni parādu atvieglošanai, lai izvairītos no plašas saistību neizpildes jaunattīstības valstīs un veicinātu ieguldījumus atveseļošanas pasākumos un IAM īstenošanā;

R. tā kā saskaņā ar IPCC 2022. gada Sesto ziņojumu klimata pārmaiņas ir samazinājušas pārtikas un ūdens nodrošinājumu, kavējot centienus sasniegt IAM;

S. tā kā IAM ir reģionāla un vietēja dimensija;

T. tā kā okeāni ir milzīgas biodaudzveidības krātuves un galvenais globālā klimata regulētājs; tā kā to saglabāšana ir ļoti svarīga ilgtspējīgai attīstībai, veicina nabadzības izskaušanu un nodrošina ilgtspējīgus iztikas līdzekļus un pārtikas nodrošinājumu miljardiem cilvēku;

U. tā kā IAM ir universāli un nedalāmi; tā kā tie ir kopīgi un piemērojami visiem dalībniekiem, tostarp publiskajam un privātajam sektoram, pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajiem partneriem;

V. tā kā 17 IAM un to attiecīgie 169 apakšmērķi un saistītie rādītāji veido vienīgo pasaules mērogā kopīgu un politiski saskaņotu satvaru uz gūtajām atziņām balstītas politikas veidošanai,

Ievads

1. atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot Programmu 2030. gadam, tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus un apņemšanos nevienu neatstāt novārtā; uzsver, ka, ņemot vērā pašreizējās un turpmākās pandēmijas un kara Ukrainā sekas, Programma 2030. gadam ir unikāls ceļš uz labklājības ekonomiku, kas ļautu atkal labāk veidot taisnīgāku, taisnīgāku, iekļaujošāku, ilgtspējīgāku un noturīgāku pasauli; atzīst, ka IAM ir visas cilvēces kopīgas rūpes; aicina Komisiju rīkoties, lai novērstu klimata pārmaiņas, ievērotu un veicinātu cilvēktiesības un tiesības uz veselību, vietējo kopienu, bēgļu un migrantu, bērnu, minoritāšu grupu un neaizsargātu personu tiesības, tiesības uz attīstību, dzimumu līdztiesību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un paaudžu vienlīdzību;

2. atgādina, ka ir atlikuši mazāk nekā astoņi gadi, lai sasniegtu Programmā 2030. gadam noteiktos mērķus, un ka 21. gadsimta divdesmitie gadi ir pasludināti par ANO Rīcības ilgtspējīgas attīstības jomā desmitgadi;

3. uzsver, ka Programmas 2030. gadam īstenošana veicina taisnīgu un iekļaujošu zaļo un digitālo pārkārtošanos atbilstīgi ES mērķiem un darbībām, ko paredz Eiropas zaļais kurss un “Digitālais kompass” 2030. gadam;

Pārvaldība

4. atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja apņemšanos īstenot t. s. visas valdības pieeju ES IAM īstenošanai un integrēt ilgtspējīgas attīstības mērķus katra komisāra darbības jomā; tāpēc aicina Komisiju un tās priekšsēdētāju turpināt apliecināt, kā t. s. visas valdības pieeja attiecībā uz IAM tiek īstenota ES līmenī; tomēr apgalvo, ka šāda pieeja var būt iedarbīga tikai tad, ja arī visaugstākā līmeņa vadība izrādīs iniciatīvu un ja tiks sagatavots konkrēts plāns, lai nodrošinātu visaptverošu rīcību visā Komisijā; pauž nožēlu, ka kopš 2019. gada nav bijis viena komisāra, kas būtu atbildīgs par IAM iekšējo un ārējo īstenošanu un koordināciju, un tā rezultātā ir īstenota sadrumstalota pieeja, kas ir pretrunā politikas saskaņotības ilgtspējīgai attīstībai principam; turklāt ierosina Komisijai iecelt īpašo vēstnieku IAM jautājumos, kas būtu pakļauts atbildīgajam komisāram, un tā ar ES ārējo darbību palīdzību tiktu veicināta konsekventa rīcība IAM jomā visā pasaulē;

5. atkārtoti norāda — lai sasniegtu IAM, Programmai 2030. gadam ir nepieciešama pārliecinoša leģitimitāte sabiedrībā un patiesa politiskā pārveide, ko var panākt tikai tad, ja IAM tiek uzskatīti par iespēju iedzīvotājiem; uzsver mediju lomu šajā sakarībā; atgādina, ka IAM īstenošanas pamatā ir ieinteresēto personu strukturētas iesaistes un daudzpusēju partnerību nozīme; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2019. gadā netika atjaunotas daudzpusējās ieinteresēto personu platformas pilnvaras, un aicina to steidzami atjaunot vai izveidot jaunu mehānismu strukturētai iesaistei ar līdzsvarotu, daudzveidīgu un demokrātisku pārstāvību, kas aptvertu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kopienu organizācijas, privāto sektoru (tostarp mazos un vidējos uzņēmumus (MVU) un ražotāju organizācijas), arodbiedrības, kooperatīvus, akadēmiskās aprindas un pētniecības iestādes, reģionālās un vietējās iestādes un atstumtas grupas; uzsver katras no šīs ieinteresētās personas būtisko nozīmi, jo tās cieši uzrauga valdību rīcību IAM īstenošanā un tieši veicina ilgtspējīgu attīstību; aicina ciešāk iesaistīt šīs grupas un apspriesties ar tām; uzsver, ka daudzpusējai ieinteresēto personu platformai būtu sistemātiski jāsadarbojas ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam jautājumu darba grupu, lai nodrošinātu dalībvalstu patiesu līdzdalību;

6. atzīst, ka pārskatatbildības, pārredzamības un labas pārvaldības trūkums rada būtisku negatīvu ietekmi uz Programmas 2030. gadam īstenošanu gan attīstītajās, gan arī jaunattīstības valstīs, un uzsver, ka, lai paātrinātu IAM īstenošanu, ir jāveicina korupcijas apkarošana un integritāte un konsekventi jāuzrauga progress;

7. uzsver, ka centieniem integrēt IAM visās ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomās nebūtu jāaprobežojas vien ar to kartēšanu; atgādina, ka daudzas ES iekšpolitikas jomas ne tikai veicina IAM īstenošanu, bet tām ir arī ļoti liela ekoloģiskā, sociālā un ekonomiskā plašākā ietekme uz jaunattīstības valstīm un neaizsargātām grupām un iedzīvotājiem; tāpēc uzstāj, ka, lai panāktu turpmāku progresu globālā līmenī, jāturpina koordinēt ES iekšējās un ārējās darbības; uzsver integrētas pieejas nozīmi, kam būtu vajadzīgi sistēmiski risinājumi; atzīst spēju veidošanā gūtos panākumus, bet uzsver, ka ir jāuzlabo spēju veidošanas pasākumu saskaņošana un koordinācija visā ES;

8. stingri mudina panākt lielāku attīstības politikas saskaņotību nozīmīgajā tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %”[13], kopējā lauksaimniecības politikā, kopējā zivsaimniecības politikā, kopējā tirdzniecības politikā un Komisijas darbā kopumā; pauž nožēlu par to, ka IAM īstenošanas stratēģijas trūkums apgrūtina politikas saskaņotības panākšanu, jo nav skaidru, izmērāmu un konkrētiem laikposmiem noteiktu ES mēroga mērķu attiecībā uz visiem IAM, par kuriem būtu jāziņo; aicina ilgtspējīgu attīstību noteikt par prioritāti un integrēt visos politikas ciklos (izstrāde, īstenošana un izvērtējums), un visas tās dimensijas sistemātiski ņemt vērā ietekmes novērtējumos, kā arī prasībās attiecībā uz informācijas atklāšanu un ārējo ziņošanu; ierosina Komisijai veikt iekšējo revīziju, lai nodrošinātu ES iekšpolitikas un ārpolitikas jomu saskaņotību; uzsver, ka IAM jābūt Eiropas publiskās politikas pamatā;

9. aicina Komisiju pieņemt ES Programmas 2030. gadam jaunu augsta līmeņa īstenošanas stratēģiju, kā to 2018. gada oktobrī pieprasīja Eiropadome, un darīt to, pamatojoties uz ES rezolūcijām un politikas direktīvām ar mērķi sasniegt IAM, ņemot vērā to, ka Programmas 2030. gadam īstenošanai ir atlikuši tikai astoņi gadi, un tāpēc ir steidzami jāīsteno pasākumi saskaņā ar Rīcības desmitgadi globālo mērķu sasniegšanai; uzskata, ka šādā stratēģijā būtu jānosaka vismaz:

a) jauns pārvaldības satvars, kura īstenošanu vadītu viens augsta līmeņa komisārs, kurš būtu atbildīgs par IAM īstenošanu visās politikas jomās un kurš sistemātiski apspriestos ar jauno daudzpusējo ieinteresēto personu platformu;

b) pārskatīts konkrētu, izmērāmu, ES mēroga un laikā ierobežotu mērķu kopums ar nolūku stiprināt ES vērienīgos mērķus un konkrēti pasākumi to sasniegšanai;

c) atjaunināta uzraudzības un rādītāju sistēma, kurā ņemta vērā ES iekšējā un ārējā ietekme uz progresu IAM īstenošanā pasaulē;

d) vienots finansēšanas plāns ES IAM sasniegšanai, kas saistīts ar iepriekš minētajiem mērķiem;

e) plāns ES diplomātijai un starptautiskajai sadarbībai IAM jomā, kuru vadītu IAM īpašais vēstnieks, lai tādējādi nodrošinātu taisnīgu sloga sadali un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus;

aicina Parlamenta, Komisijas un Padomes priekšsēdētājus šai stratēģijai pievienot iestāžu paziņojumu, kurā tiktu atkārtoti apliecināta ES apņemšanās attiecībā uz Programmu 2030. gadam; uzsver, ka šī stratēģija būtu jāpublicē vēlākais līdz 2023. gada jūnijam, lai 2023. gada septembrī paredzētajā IAM samitā ES varētu uzņemties vadošo lomu Programmas 2030. gadam atjaunināšanā; uzsver, ka stratēģija būtu regulāri jāpārskata un jāpapildina ar koriģējošiem pasākumiem jomās, kurās progress tiek uzskatīts par apstājušos vai nepietiekamu;

10. uzsver, ka koordinēšana Savienības iestādēs un to starpā ir priekšnoteikums ES darbības efektivitātes palielināšanai; aicina izveidot starpiestāžu darba grupu, kurā būtu Parlamenta, Komisijas un Padomes pārstāvji, lai veicinātu strukturētu dialogu par IAM; uzskata, ka darba grupai būtu jātiekas vienu reizi ceturksnī un būtu jāuzņemas atbildība par Savienības centienu IAM īstenošanas jomā koordinēšanu gan iekšēji, gan arī pasaulē; pauž pārliecību, ka Komisija regulāri informēs likumdevējus par politikas norisēm un pasākumiem, kas veikti saistībā ar IAM īstenošanu;

11. atzinīgi vērtē to, ka IAM ir integrēti labāka regulējuma rīkkopas, tostarp paziņojuma, pamatnostādņu un pašas rīkkopas, 2021. gada pārskatīšanā, un sevišķi atzinīgi vērtē īpašo IAM īstenošanas instrumentu un attiecīgo IAM rādītāju noteikšanu dažādu veidu ietekmei;

12. uzskata, ka jaunās visaptverošās īstenošanas stratēģijas pieņemšana būtu jābalsta uz augšupēju pieeju, pirms tam veicot IAM kartēšanu un plašu, strukturētu, iekļaujošu un jēgpilnu sabiedriskās apspriešanas procesu, ko papildinātu plāns nozīmīgai iedzīvotāju, tostarp pilsoniskās sabiedrības, attiecīgo nozaru pārstāvju un, plašākā nozīmē, privātā sektora, arodbiedrību, akadēmisko aprindu, reģionālo un vietējo iestāžu, minoritāšu un neaizsargāto grupu, informēšanai un iesaistei;

13. aicina Komisiju gatavoties nākamajai ANO programmai laikposmam pēc 2030. gadam, izstrādājot mērķu un pasākumu plānu ar nolūku plānot nākamos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

Uzraudzība

14. aicina Parlamentu iecelt pastāvīgo referentu jautājumos par IAM īstenošanu, kas sadarbotos gan ar Prezidiju un visām komitejām, gan arī ar daudzpusējo ieinteresēto personu platformu; tāpat ierosina, ka katrai komitejai būtu jāieceļ deputāts, kurš būtu atbildīgs par IAM īstenošanu, un ka šiem atbildīgajiem deputātiem vienu reizi ceturksnī būtu jātiekas gan savā starpā, gan arī ar pastāvīgo referentu, lai nodrošinātu saskaņotību;

15. uzsver, ka Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem arī ir noteikta loma, lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības integrēšanu procedūrās un izvairītos no viensētnieciskas pieejas; uzsver, cik svarīga ir Parlamenta līdzdalība un ieguldījums ikgadējā Augsta līmeņa politiskajā forumā ilgtspējīgas attīstības jautājumos (ALPF), kā arī to, kāda nozīme šajā sakarā varētu būt ikgadējam ziņojumam par IAM īstenošanu;

16. apstiprina, ka labāku izpratni par ES patieso ietekmi uz progresu IAM sasniegšanā ES un pasaulē varēs iegūt tikai tad, ja tiks novērstas pašreizējās datu nepilnības, tostarp sadalītu datu trūkums, un nepilnības informācijas sistēmās, stiprinot no dažādiem avotiem iegūto statistikas datu izmantošanu un izmantojot ar jauniem paņēmieniem iegūtus datus un mākslīgo intelektu, vienlaikus ievērojot datu aizsardzības noteikumus un regulējumu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi uzraudzīt progresu attiecībā uz visiem 169 apakšmērķiem; aicina ES ievērojami pastiprināt tehnisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm, lai novērstu globālo datu trūkumu, ko rada nepietiekamas uzraudzības spējas un nesaskaņota metodika;

17. atzinīgi vērtē Eurostat ikgadējos IAM īstenošanas uzraudzības ziņojumus; aicina katru gadu pārskatīt Eurostat IAM rādītāju kopumu, atbilstīgi 2021. gada pārskatam procesā sistemātiski iesaistot reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; uzsver, ka ilgtspējīgai attīstībai pēc būtības ir pārrobežu un starpnozaru raksturs; apliecina gatavību novērst IAM īstenošanas radīto negatīvo plašāko ietekmi uz citiem reģioniem; atzinīgi vērtē darbu, ko Eurostat ir uzsācis šajā nolūkā, un pirmo mēģinājumu daļēji kvantitatīvi raksturot minēto plašāko ietekmi, bet uzsver, ka šī metodika ir jāpilnveido, lai pietiekami ņemtu vērā ES globālo ietekmi[14]; aicina neaprobežoties ar pašlaik noteiktajiem maksimāli sešiem rādītājiem, bet katram mērķim noteikto rādītāju skaitu palielināt, lai tā ņemtu vērā ES ārējo darbību, Eiropas piegādes un vērtības ķēdes un ES patēriņa plašāko ietekmi8;

18. uzsver, ka ir jāīsteno Padomes 2019. gada 24. oktobra secinājumi par labklājības ekonomiku, un šajā sakarībā aicina Komisiju nekavējoties izstrādāt ES astotajā vides rīcības programmā paredzēto informācijas paneli un rādītāju kopumu “Ne tikai IKP”, kur politikas izstrādes centrā būtu cilvēki un viņu labklājība; aicina Komisiju apsvērt iespēju IAM īstenošanas uzraudzības sistēmā iekļaut alternatīvus progresa rādītājus, piemēram, sociālā progresa rādītāju;

19. uzsver, ka attiecībā uz katra IAM sasniegšanu ES būtu jānosaka minimālais datu un statistikas sadalījuma līmenis atbilstīgi globālajam IAM uzraudzības satvaram, vajadzības gadījumā aptverot ģeogrāfisko atrašanās vietu, dzimumu, seksuālo orientāciju, ienākumu līmeni, vecumu, rasi, etnisko izcelsmi, migrācijas statusu, invaliditāti un citas pazīmes un ņemot vērā uz cilvēktiesībām balstītas datu pieejas principus; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu noteikt rādītājus nevienlīdzības izvērtēšanai šajā sakarībā; aicina Eurostat veikt visus sagatavošanās darbus, kas vajadzīgi, lai šādu iedalījuma pakāpi izmantotu turpmākajos uzraudzības ziņojumos, atbilstīgi pamatnostādnēm un prioritātēm, ko noteikusi Aģentūru un ekspertu grupa IAM rādītāju jautājumos un kas pielāgotas ES situācijai;

20. atgādina, ka brīvprātīgi valstu pārskati ir galvenais pārskatatbildības instruments Programmā 2030. gadam; atgādina par valstu pārskatu būtisko nozīmi, lai varētu noteikt neatbilstības kompromisus starp IAM un izveidot iteratīvu politikas pielāgošanas procesu, ņemot vērā progresu mērķu īstenošanā; mudina ES dalībvalstis iesniegt brīvprātīgos valstu pārskatus un jēgpilni ņemt vērā un īstenot šajā sakarā sniegtos ieteikumus; aicina Komisiju 2023. gada ALPF un pēc tam katru gadu iesniegt ES brīvprātīgo pārskatu un censties panākt turpmāku valstu brīvprātīgo pārskatu standartizāciju, pievēršot uzmanību katrai ES ekskluzīvajai un dalītajai kompetencei, kā arī ietverot novērtējumu par ES un tās dalībvalstu kopējo pozitīvo un negatīvo ietekmi uz IAM sasniegšanu globālā mērogā; uzskata, ka šādam pārskatam būtu jābalstās uz pārskatītu IAM rādītāju kopumu un tajā būtu jāietver iekšējās prioritātes, diplomātija un starptautiska rīcība, lai atjaunotu un aizsargātu globālos kopresursus un risinātu ES iekšpolitikas starptautisko plašāko ietekmi, kā arī ES rīcības pozitīvos un negatīvos aspektus;

21. atzīst to, cik liela nozīme katra atsevišķa IAM īstenošanā ir brīvprātīgiem vietējiem pārskatiem un brīvprātīgiem vietējo iestāžu pārskatiem; aicina Komisiju pirms 2023. gada IAM samita apspriesties ar Parlamentu un informēt to par ES brīvprātīgo pārskatu; uzsver, ka ir jāizstrādā regulārs pārskats par IAM īstenošanu reģionālā un vietējā līmenī ES; šai sakarā atzinīgi vērtē ANO Iedzīvotāju apmetņu programmas darbu; mudina tālāk izvērst ANO iniciatīvu “IAM lokalizēšana”, lai paātrinātu un paplašinātu centienus līdz 2030. gadam sasniegt IAM; atzinīgi vērtē Kopīgā pētniecības centra darbu saistībā ar Programmas 2030. gadam lokalizāciju un Eiropas rokasgrāmatu par IAM brīvprātīgiem vietējiem pārskatiem, kurā iekļauti noderīgi oficiāli un eksperimentāli rādītāji nolūkā izveidot efektīvu vietējo IAM īstenošanas uzraudzības sistēmu, un kura īpaši paredzēta Eiropas pilsētām; atzinīgi vērtē Eiropas Parlamenta ierosināto izmēģinājuma projektu “IAM īstenošanas uzraudzība ES reģionos — datu nepilnību novēršana” ar mērķi noteikt un pārbaudīt saskaņotu rādītāju kopumu ES reģioniem nolūkā uzraudzīt IAM īstenošanu un gatavoties sistemātiskam pārskatīšanas procesam ES reģionos;

22. aicina Komisiju ikgadējā uzrunā par stāvokli Savienībā izvērtēt panākto progresu un Eurostat ikgadējā IAM uzraudzības ziņojuma konstatējumus; sagaida, ka Komisijas ikgadējā darba programmā prioritārā kārtā tiks iekļauti IAM, tostarp konkrēti priekšlikumi leģislatīvām un neleģislatīvām iniciatīvām ar mērķi veicināt to īstenošanu, un ka IAM tiks pilnībā iekļauti Komisijas ikgadējās darba programmas virzienos;

23. atzīst, cik svarīga ir privātā sektora ziņošanas nozīme IAM īstenošanai; uzsver, ka korporatīvie ilgtspējas ziņojumi un pienācīgas rūpības pienākums, ja attiecībā uz tiem tiek veiktas attiecīgās revīzijas, var būt nozīmīgs satvars, lai veicinātu lielāku atbildību privātajā sektorā attiecībā uz uzņēmumu sociālo un vidisko ietekmi un to devumu IAM sasniegšanā; mudina visus sabiedrības pārstāvjus, tostarp privātās struktūras, regulāri sniegt brīvprātīgus ziņojumus par IAM īstenošanu;

24. aicina Komisiju izveidot tiešsaistes forumu paraugprakses apmaiņai saistībā ar vietējā līmeņa IAM īstenošanas iniciatīvām, forumu organizējot atbilstīgi attiecīgam IAM; ierosina popularizēt šo forumu, īstenojot ES ārējās un iekšējās darbības saistībā ar IAM īstenošanu;

Budžets un finanses

25. uzsver, ka ES budžets kopā ar NextGenerationEU atveseļošanas pasākumu kopumu ir būtisks instruments IAM īstenošanā, ņemot vērā to 1,8 triljonu EUR lielo kopējo apmēru, ilgtermiņa tvērumu un starptautisko dimensiju[15];

26. ar bažām norāda, ka valsts parāds pasaules dienvidu valstīs bija sasniedzis nepieredzētu līmeni jau pirms Covid-19 krīzes, kā rezultātā arvien lielāka daļa no valsts budžeta tika novirzīta ārējo parādu apkalpošanai, kas ietekmēja valdību spēju pienācīgi finansēt un sniegt pamata sabiedriskos pakalpojumus; brīdina, ka pašreizējā krīze ir vēl vairāk padziļinājusi līdzšinējās parāda problēmas; aicina ANO aizgādībā izveidot daudzpusēju mehānismu parādu pārvaldībai, lai risinātu parādu krīzi jaunattīstības valstīs un risinātu ar Programmu 2030. gadam saistītās finansēšanas prasības;

27. uzsver, ka ir svarīgi precīzi un visaptveroši novērtēt ES ieguldījumu IAM īstenošanā, jo tas ir būtisks nosacījums nolūkā panākt politikas saskaņotību ilgtspējīgai attīstībai; atzinīgi vērtē Komisijas oficiālās attīstības palīdzības (OAP) izdevumu mērķus attiecībā uz konkrētiem IAM un centienus sekot līdzi ES budžeta izdevumiem klimata, biodaudzveidības, gaisa tīrības, migrācijas un dzimumu līdztiesības jomā[16]; atzinīgi vērtē to, ka vairākās politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, tiek ieviestas sistēmas ziņošanai par IAM īstenošanu; tomēr pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Komisijas 2020. gada novembrī pausto apņemšanos, nav panākts pietiekams progress, lai izsekotu ar IAM saistītos resursus un izdevumus kopumā, izņemot ārējās darbības jomu, kā norādīts Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada pārskatā, un lai izsekotu izdevumu neatbilstības, kas kavē ES un trešo valstu spēju sasniegt IAM, jo īpaši lauksaimniecības jomā; tādēļ uzstāj, ka ir nepieciešama visaptveroša IAM izdevumu izsekošana, izmantojot īpašas metodes, piemēram, attiecībā uz nevienlīdzību (10. IAM) un tās stratēģisko nozīmi visu IAM īstenošanā; atkārtoti norāda, ka šai sakarā nepietiks ar kartēšanu, kas tiek veikta ES budžeta pārvaldības un izpildes ikgadējā ziņojuma sagatavošanas ietvaros; ar bažām norāda, ka pēdējo gadu laikā OAP koncesijas līmenis jaunattīstības valstīm kopumā un jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm ir pakāpeniski samazinājies, un aicina ES sasniegt mērķi vismaz 20 % no OAP piešķirt cilvēces attīstībai, kas ir būtisks instruments IAM sasniegšanai; uzsver, ka līdzekļu devējiem par prioritāti jānosaka dotāciju finansējums, it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, ņemot vērā to neilgtspējīgo parādu slogu; aicina Komisiju stiprināt esošos finansēšanas instrumentus, lai līdz 2030. gadam panāktu neto nulles emisiju līmeni Eiropas darbībās un piegādes ķēdēs;

28. uzsver, ka jāfinansē mācības MVU spēju veidošanas jomā, lai tie iegūtu zināšanas par IAM īstenošanu savā ikdienas darbībā;

29. atzinīgi vērtē centienus visaptverošā veidā integrēt IAM Eiropas pusgada sistēmā, tostarp izmantojot ikgadējos ilgtspējīgas izaugsmes pētījumus un integrējot Eurostat ikgadējos IAM īstenošanas uzraudzības ziņojumus Eiropas pusgada pavasara ieteikumu kopumā; atkārtoti pauž atbalstu biodaudzveidības rādītāju iekļaušanai Eiropas pusgadā; aicina dalībvalstis noteikt augstākus mērķus attiecībā uz to darbībām saistībā ar Programmas 2030. gadam īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka IAM ir piešķirta galvenā nozīme rudens ieteikumu kopumā, it īpaši ieteikumu dalībvalstīm īstenot stratēģiju “Ne tikai IKP”, lai pilnībā integrētu IAM savos valsts pasākumos; aicina Komisiju turpināt Eiropas pusgada reformu, lai līdzsvarotu ekonomiskās, sociālās un vides prioritātes nolūkā panākt ilglaicīgas, sociālas, vidiskas un ekonomiskas pārmaiņas un uzlabotu Programmas 2030. gadam, Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Eiropas zaļā kursa integrēšanu visos līmeņos, pilnībā iesaistot vietējās un reģionālās iestādes un papildinot reformas un ieguldījumus dalībvalstīs; uzskata, ka šādai reformai būtu jānodrošina tas, ka Eiropas IAM politikas koordinēšana nevis noved pie Eiropas pusgadam paralēla politikas procesa, bet gan veido integrētu un saskaņotu pieeju, kas balstās uz jaunu ilgtspējīgas attīstības paktu; sagaida, ka Eiropas pusgada process stiprinās dalībvalstu spējas uzraudzīt progresu IAM īstenošanā;

30. atbalsta Eiropas zaļo kursu; aicina labāk izprast IAM sinerģisko lomu klimata pārmaiņu risināšanā un šajā kontekstā uzsver IAM un it īpaši 13. IAM praktisko nozīmi un iespēju strādāt ar mērķi panākt kompromisus un politikas saskaņotību IAM satvarā;

31. prasa visaptveroši kartēt ES politikas virzienu, programmu un fondu finansējumu, kas pastiprināts ar NextGenerationEU papildu finansējumu, lai radītu videi draudzīgāku, digitālāku un noturīgāku Eiropu, tostarp kartēt, vai investīcijas un strukturālās reformas, kas tiek īstenotas saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu, ir saskaņotas ar Programmas 2030. gadam mērķiem un veicina to sasniegšanu; aicina nacionālo atveseļošanas un noturības plānu ietvaros pilnībā īstenot klimatrīcības apsekošanas metodiku un principu ”nenodarīt būtisku kaitējumu”, kā arī īstenot sociālās un demogrāfiskās prioritātes, kas noteiktas IAM un Eiropas sociālo tiesību pīlārā;

32. uzsver, ka publiskais un privātais finansējums ir jāsaskaņo ar IAM; mudina Komisiju iekļaut Programmu 2030. gadam ekonomikas un finanšu politikas virzienos un tiesību aktos; aicina ES un tās dalībvalstis, ņemot vērā to, ka OAP resursi joprojām ir ierobežoti, finansējuma apvienošanas darbības koncentrēt uz tām jomām, kurās var radīt pievienoto vērtību vietējai ekonomikai; aicina Komisiju un dalībvalstis piešķirt lielāku prioritāti partnerībām ar vismazāk attīstīto valstu vietējiem uzņēmumiem, kuri īsteno ilgtspējīgus un iekļaujošus uzņēmējdarbības modeļus;

33. uzsver, cik svarīgi ir publiskajam un privātajam sektoram sadarboties, lai veicinātu un finansētu ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka finanšu iestādēm ir jānosaka un jāpieņem stratēģijas un mērķi, lai finanšu portfeļus saskaņotu ar IAM, un regulāri jāziņo par sasniegto; aicina padziļināti apspriesties un sadarboties ar privāto sektoru, lai veicinātu privāto finansējumu un sekmētu ikgadējo IAM darba pamatnostādņu izstrādi mikrouzņēmumiem un MVU, akadēmiskajām aprindām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši saistībā ar bažām par parāda atmaksājamību, pieņemt piesardzīgu pieeju attiecībā uz apvienoto finansējumu un nodrošināt, ka viss finansējums, kas mobilizēts, apvienojot finansējumu, atbilst attīstības efektivitātes, ilgtspējas un ESAO Attīstības palīdzības komitejas apvienotā finansējuma principiem;

34. norāda, ka ES joprojām nav izstrādāts plāns IAM finansēšanai; mudina Komisiju steidzami izstrādāt šādu plānu, ņemot vērā, ka pēc Covid-19 pandēmijas aplēstais ikgadējais IAM finansējuma deficīts ir 3,7 triljoni ASV dolāru[17]; uzsver, ka šāda plāna, tostarp skaidri definētu, kvantitatīvi nosakāmu mērķrādītāju, trūkums liedz visaptveroši sekot līdzi ES budžeta izdevumiem saistībā ar IAM;

35. aicina ES īstenot ar IAM saistīto solījumu veikt ieguldījumu bēgļu un migrantu izglītībā un apmācībā, lai nodrošinātu, ka viņi var realizēt savu potenciālu uzņēmējvalsts kopienās un ekonomikā;

36. pieņem zināšanai Padomes 2021. gada 14. jūnija secinājumos izklāstītās izmaiņas Eiropas finanšu arhitektūrā attīstībai (EFAD); aicina Komisiju jaunās EFAD centrā izvirzīt Programmas 2030. gadam īstenošanu, lai tā būtu iedarbīgāka, efektīvāka, koordinētāka un iekļaujošāka; uzsver, ka pilnībā funkcionālai EFAD ir potenciāls pilnībā nodrošināt trūkstošo globālo finansējumu IAM īstenošanai; aicina Eiropas Investīciju banku, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku, valstu attīstības bankas un citus mazos un vidējos finanšu dalībniekus ciešāk sadarboties un saskaņot savu darbību, īpašu uzmanību pievēršot ieguldījumu projektiem, kuru vērtība nepārsniedz 5 miljonus EUR, lai panāktu lielāku ietekmi uz IAM īstenošanu; aicina Komisiju izstrādāt vienotu satvaru un pamatnostādnes par ES finansējuma drošināšanu ilgtspējas aspektā, izmantojot Eiropas komandas pieeju, lai nodrošinātu Eiropas attīstības politikas efektivitāti un lietderību; aicina izmantot Eiropas komandas pieeju, lai nodrošinātu ciešu koordinēšanu starp ES un tās dalībvalstīm Programmas 2030. gadam īstenošanā; aicina ES uzņemties vadošo lomu atbilstīgu finanšu resursu mobilizēšanai no attīstītajām valstīm, lai atbalstītu ar IAM saistītās pārmaiņas un visneaizsargātāko valstu steidzamo vajadzību pielāgoties klimata pārmaiņām; aicina Komisiju nodrošināt, ka jaunā EFAD mērķis ir atjaunot daudzpusējo oficiālo finanšu sistēmu (MSOF) ar mērķi izbeigt neilgtspējīgu aizdevumu izsniegšanu dažām valstīm, kas nav MSOF valstis;

37. uzsver, ka šajā kritiskajā desmitgadē ir steidzami jānosaka augstāki mērķi un jāveicina darbības saistībā ar klimata pārmaiņu seku mazināšanu, pielāgošanos tām un finansējumu, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm vides jautājumos;

38. uzsver, ka ir svarīgi turpināt centienus sasniegt IAM, un atkārtoti norāda, ka pat budžeta ierobežojumu laikā izglītība joprojām ir pamattiesības un būtisks ieguldījums, kas rada visu IAM sasniegšanai labvēlīgus apstākļus, un uzsver ES svarīgo lomu, sniedzot humāno palīdzību un stiprinot partnerības ar dažādām pasaules daļām, tostarp ar Āfriku;

39. uzsver, ka izglītībai, kultūrai, sportam un attiecīgajām ES programmām šajās jomās ir būtiska nozīme IAM sasniegšanā, un aicina stiprināt to starptautisko dimensiju, vienlaikus atzīstot cilvēku savstarpējās diplomātijas spēku;

40. uzsver 4.1. IAM nozīmi, kura mērķis ir nodrošināt visiem bezmaksas kvalitatīvu 12 gadu ilgu pamatizglītības un vidējās izglītības ciklu; atgādina, ka pašreizējais valdību izdevumu līmenis valstīs ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem ir nepietiekams IAM sasniegšanai; atgādina, ka ārējais finansējums ir ļoti svarīgs pasaules nabadzīgāko iedzīvotāju izglītības iespēju atbalstīšanai; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt attīstības palīdzību, lai sasniegtu mērķi nodrošināt vispārēju piekļuvi izglītībai, un šim nolūkam izmantot ES budžeta atbalstu, kas ir pierādījis savu efektivitāti izglītības jomā;

41. mudina pasaules līderus par tiesībām, kas izriet no pamattiesībām uz izglītību, uzskatīt arī savienojamību un piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, piemēram, piekļuvi cenas ziņā pieejamam un kvalitatīvam tīklam;

42. aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu darbu un atbalstīt tās ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un paraugprakses apmaiņu, lai uzlabotu to izglītības sistēmu kvalitāti un iekļautību un novērstu dzimumu un sociālekonomiskās atšķirības pamatprasmju apguvē un dabaszinātņu, tehnoloģiju, mākslas, inženierzinātņu un matemātikas apguvē saskaņā ar redzējumu par Eiropas izglītības telpu, ES zaļo un digitālo pārkārtošanos un 4. IAM;

43. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas ilgtspējas kompetences satvaru GreenComp, lai izstrādātu sistemātisku pieeju uz ilgtspēju orientēta domāšanas veida attīstīšanai dažādās vecuma grupās un izglītības līmeņos, apvienojot piemērotību vietēja, reģionāla un valsts mēroga apstākļiem ar saskaņotu pieeju Eiropas izglītības telpā; atkārtoti aicina dalībvalstis līdz 2025. gadam pabeigt Eiropas izglītības telpas izveidi, izprotot to kā būtisku starpposma soli virzībā uz 4. IAM noteikto mērķu sasniegšanu;

44. mudina veidot kontaktus starp neformālās un formālās izglītības nozarēm, lai izveidotu profesionālās mācīšanās kopienas, kuru nolūks būtu atbalstīt skolotājus, kas ievieš jauninājumus pedagoģiskajā praksē, veicina daudzpusīgu prasmju attīstību, palīdz veidot skolēnu līdzatbildību un veicina viņu emocionālo inteliģenci un noturību, kad nākas saskarties ar bailēm un neskaidrībām; vērš uzmanību uz tautas sporta un kultūras apvienību pieredzi šajā jomā;

45. uzstāj, ka izglītības iestādēm ir jāveic ieguldījumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, izmantojot modernu infrastruktūru, digitalizācijas procesus un saiknes ar zinību triādi, kas saskaņotu šo nozari ar vides un sociālās ilgtspējas mērķiem un ļautu tai nodrošināt alternatīvus ceļus prasmju attīstībai, kas sekmētu IAM īstenošanu;

46. atgādina pedagogiem par agrīnās bērnības izglītības būtisko lomu, ieaudzinot maziem bērniem attieksmi un vērtības, kas veicina ilgtspējīgas domāšanas attīstību, un iesaistot viņu ģimenes tādu rīcības veidu apsvēršanā, kas arī viņiem pašiem ļautu veicināt ilgtspējību gan kā indivīdiem, gan kā kopienai;

47. atbalsta jauniešu uzņēmējdarbību kā mehānismu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai ES un ārpus tās, izmantojot tādus Eiropas instrumentus kā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem un Izglītības un izpratnes veicināšanas attīstības jomā programmu, ņemot vērā to potenciālu uzlabot nodarbinātības līmeni, nodrošināt pienācīgus iztikas līdzekļus neaizsargātām grupām un izstrādāt inovatīvus risinājumus;

48. pauž nožēlu par to, ka ES nav sasniegusi trīs no četriem 2020. gada 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”) mērķiem; pauž nožēlu arī par to, ka Eiropas Revīzijas palāta 2020. gadā konstatēja, ka, lai gan bija izveidots satvars jūras vides aizsardzībai, ES darbību rezultātā nav izdevies atjaunot nedz labu jūras ūdeņu vides stāvokli, nedz arī ilgtspējīgu zvejas līmeni jūrās; aicina Komisiju tās paredzētajā zvejas resursu saglabāšanas un jūras ekosistēmu aizsardzības rīcības plānā, kā arī plānotajās darbībās saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju ņemt vērā Revīzijas palātas ziņojumā izklāstītos konstatējumus un īstenot tajā sniegtos ieteikumus;

49. atgādina, ka klimata krīze un krīzes biodaudzveidības jomā ir savstarpēji saistītas un jārisina saskaņoti un vienlaicīgi; uzsver, ka steidzami jānosaka saistoši dabas atjaunošanas mērķi, lai novērstu ievērojamo biodaudzveidības zudumu ES un īstenotu 14. un 15. IAM nolūkā palīdzēt novērst klimata krīzi un stiprināt noturību; šajā sakarībā pauž nožēlu par kavēšanos saistībā ar priekšlikumu ES tiesību aktam par dabas atjaunošanu un aicina to drīzumā publicēt;

50. uzsver 17. IAM (Partnerība mērķu sasniegšanai) nozīmi; saistībā ar globālajām partnerībām un spēju veidošanu norāda, ka būtiska nozīme ir atvērtu avotu iniciatīvām, piemēram, iekšējo attīstības mērķu iniciatīvu, kuru nolūks ir izglītot un iedvesmot cilvēkus un nodrošināt viņiem pilnvērtīgas iespējas kļūt par pozitīvu pārmaiņu virzītājspēku sabiedrībā, tādējādi paātrinot progresu IAM īstenošanā;

Daudzpusējā sadarbība

51. uzstāj, ka ES un tās partneriem turpmākajos astoņos gados būs nepieciešama atjaunota globālā politiskā iesaiste un intensīvāka daudzpusēja sadarbība, lai panāktu nozīmīgu progresu; aicina līdz 2023. gada IAM samitam, kas iezīmēs Programmas 2030. gadam īstenošanas perioda vidu, uzņemties uz rīcību orientētas saistības attiecībā uz IAM; atgādina, ka ES kā veiksmīgākais integrācijas projekts pasaulē ar sekmīgu multilaterālisma veicināšanas un globālu standartu noteikšanas pieredzi ir ārkārtīgi labvēlīgā pozīcijā, lai paātrinātu virzību uz 17. IAM (“Partnerība mērķu sasniegšanai”); tādēļ aicina ES 2022. gada ALPF un 2023. gada IAM samitā uzņemties vadošo lomu šīs politiskās pārveides definēšanā; rosina Komisijas priekšsēdētājai aktīvi iesaistīties ikvienā augsta līmeņa politiskajā forumā;

52. pauž satraukumu par to, ka biodaudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zudums apdraudēs progresu aptuveni 80 % novērtēto IAM mērķrādītāju sasniegšanā; atgādina, ka ekoloģiskā atjaunošana ir izšķiroši svarīga, lai īstenotu pieeju “Viena veselība”; prasa ES risināt biodaudzveidības izzušanas pamatcēloņus un integrēt resursu saglabāšanas, atjaunošanas un ilgtspējīgas izmantošanas pienākumu plašākā attīstības politikas spektrā;

53. uzsver, ka starptautiskie tiesību akti laika gaitā ir mainīti, ietverot tādus jaunus jēdzienus kā cilvēces kopīgais mantojums, ilgtspējīga attīstība un nākamās paaudzes, bet nav pastāvīga starptautiska mehānisma, ar ko uzraudzīt un novērst kaitējumu videi un vides postījumus, kas maina globālos kopresursus vai ekosistēmu pakalpojumus;

54. uzsver, ka ar lielākajām problēmām IAM sasniegšanas ziņā Eiropa saskaras tādās jomās kā ilgtspējīgas pārtikas sistēmas, pieejama un tīra enerģija, lauksaimniecība, klimats un biodaudzveidība (2., 12., 13., 14. un 15. IAM); aicina Komisiju, gatavojoties ANO Okeānu konferencei Lisabonā, kas notiks 2022. gada jūnijā, un ALPF 2022. gada jūlijā, izstrādāt pamatīgu salīdzinošu analīzi par 6. IAM (“Tīrs ūdens un sanitārija”) un 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”), jo šobrīd nav iespējams aprēķināt tendences tāpēc, ka nepietiek salīdzināmu datu par pēdējiem pieciem gadiem; aicina Komisiju uzsvērt ilgtspējīgas ražošanas un patēriņa nepieciešamību, it īpaši saistībā ar patērētāju izpratni par viņu patēriņa paradumu būtisko ietekmi uz IAM; uzsver, ka paraugprakses apmaiņa ar partnervalstīm var sniegt ES un tās dalībvalstīm nozīmīgas zināšanas par atsevišķām iniciatīvām un pasākumiem, ko var veikt, lai sasniegtu „Gatavi mērķrādītājam 55 %” mērķus, un ka arī ES var dalīties pieredzē un paraugpraksē ar partnervalstīm; uzskata, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi cita starpā uz pārtikas nozari, dažu IAM, it īpaši 1., 2. un 10. IAM, īstenošanā progress var ne tikai palēnināties, bet arī var tikt zaudēti līdzšinējie sasniegumi; pauž īpašas bažas par pārtikas cenu pieaugumu, to ietekmi uz vismazāk attīstītajām valstīm un no tā izrietošo nabadzības, pārtikas nedrošības, nepietiekama uztura un bada pieaugumu;

55. atgādina, ka klimata pārmaiņas radīs arvien lielāku spiedienu uz pārtikas ražošanu un pieejamību, it īpaši neaizsargātākos reģionos, apdraudot nodrošinātību ar pārtiku un uzturu; uzsver secinājumus, kas izklāstīti IPCC 2022. gada ziņojumā, proti, ka globālā sasilšana pakāpeniski pasliktinās augsnes veselību un ekosistēmu pakalpojumus, kas apdraudēs pārtikas nozares ražīgumu daudzos reģionos gan uz sauszemes, gan arī okeānos; mudina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk pilnībā pildīt savas starptautiskās saistības un pienākumus klimata un biodaudzveidības un Eiropas zaļā kursa jomā, tostarp saskaņā ar Biodaudzveidības stratēģiju un stratēģiju “No lauka līdz galdam”, jo īpaši ņemot vērā to, ka pandēmijas izraisītā krīze un karš Ukrainā ir izgaismojuši jaunattīstības valstu neaizsargātību pret traucējumiem globālajā pārtikas tirgū;

56. uzsver, ka ir svarīgi īstenot Programmu 2030. gadam, lai panāktu pozitīvu plašāko ietekmi, jo īpaši pasaules dienvidu valstīs, un uzsāktu starptautisko partnerību pozitīvas mijiedarbes ciklu; uzsver ārējās dimensijas nozīmi, jo ES nodrošina tikai 19 % no globālās ekonomikas snieguma, un ES dzīvo tikai 5,6 % pasaules iedzīvotāju, turklāt abi rādītāji samazinās; norāda, ka 10. IAM sasniegšanai ir stratēģiska nozīme, kas ļaus mūsu partneriem pašiem virzīties uz ilgtspējīgu attīstību;

57. uzsver, ka vismaz 85 % no visām jaunajām ārējām darbībām, kas īstenotas ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” starpniecību, dzimumu līdztiesība būs jāiekļauj kā nozīmīgs vai galvenais mērķis, kā noteikts ESAO Attīstības palīdzības komitejas izstrādātajā dzimumu līdztiesības politikas rādītājā, un vismaz 5 % no šādiem pasākumiem galvenajam mērķim jābūt dzimumu līdztiesībai un sieviešu un meiteņu tiesībām un iespēju nodrošināšanai viņām; atkārtoti norāda, ka Eiropas Ārējās darbības dienestam un dalībvalstīm seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības būtu jāatzīst par prioritāti ES plānošanas, tostarp kopīgas plānošanas, procesos; uzstāj, ka ātri un pilnībā ir jāīsteno ES vides rīcības programmā laikposmam līdz 2030. gadam paredzētā prasība integrēt dzimumu līdztiesības aspektu visās klimata un vides politikas jomās, tostarp dzimumperspektīvu integrējot visos politikas veidošanas posmos;

58. aicina attiecīgi Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis 2022. gadā gaidāmajā ALPF iepazīstināt ar būtiskākajiem rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot piecus prioritāros IAM, proti 4. IAM (“Kvalitatīva izglītība”), 5. IAM (“Dzimumu līdztiesība”), 14. IAM (“Dzīvība ūdenī”), 15. IAM (“Dzīvība uz zemes”) un 17. IAM (“Partnerība mērķu sasniegšanai”); uzsver, cik svarīga ir Parlamenta aktīva līdzdalība ALPF, savukārt Parlamenta pārstāvjiem vajadzētu būt ES delegācijas neatņemamai daļai; tāpēc sagaida, ka Parlamenta pārstāvjiem tiks ļauts piedalīties ES koordinēšanas sanāksmēs, kā arī tiks nodrošināta piekļuve dokumentiem samita laikā;

°

° °

59. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai un Apvienoto Nāciju Organizācijai.



 

PASKAIDROJUMS

Tā kā ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam izvirzīto mērķu sasniegšanai atlikuši tikai 8 gadi, ir pamatoti secināt, ka ES ir nekavējoties jāpastiprina savi globālie centieni nolūkā sasniegt visus 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). ANO dalībvalstis 2015. gada septembrī pieņēma Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, norādot, ka tās 17 mērķi un 169 mērķrādītāji ir integrēti un nedalāmi un ka tie līdzsvaro ilgtspējīgas attīstības ekonomiskos, sociālos un vides aspektus, nodrošinot holistisku redzējumu par cilvēku un planētas labklājību, kā prioritātes izvirzot līdztiesību un noturību. Tie nodrošina vienīgo vispārpieņemto un vispārēji piemērojamo satvaru globālai uz pierādījumiem balstītai politikas veidošanai šajā izšķirīgajā desmitgadē. Ilgtspējīgas attīstības mērķu savstarpējā saistība un integrētais raksturs ir ārkārtīgi svarīgi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanā. Ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, tie ir vienreizējs ceļš uz atveseļošanu un “atjaunošanu uzlabojot”, tas ir, uz tādas taisnīgākas un noturīgākas pasaules veidošanu, kurā ir iespējams uzplaukums planētas iespēju robežās, nevienu neatstājot novārtā.

Šajā nolūkā šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta instrumentiem, kas pašlaik ir ES rīcībā, lai palīdzētu globāli īstenot IAM. Šajā ziņojumā uzmanība ir pievērsta nevis konkrētiem IAM mērķrādītājiem un līdz šim panāktajam progresam, bet gan apzinātas atlikušās nepilnības un problēmas, kā arī apskatītas dažādās iespējas, kas palīdzētu ES tās globālajos centienos līdz 2030. gadam sasniegt visus 17 IAM. Šis ziņojums būtu arī jāuzskata par ES centieniem pirms dalības augsta līmeņa politiskajā forumā, kas notiks 2022. gada jūlijā, apkopot informāciju par panākto progresu. Augsta līmeņa politiskais forums ilgtspējīgas attīstības jautājumos ir nozīmīgākā Apvienoto Nāciju Organizācijas platforma ilgtspējīgas attīstības jomā, un tam ir galvenā loma Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM īstenošanas pēckontroles un globālas pārskatīšanas procesā. Šā gada augsta līmeņa politiskajā forumā uzmanība tiks pievērsta tam, kā labāk atgūties no koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas, vienlaikus veicinot programmas 2030. gadam pilnīgu īstenošanu.

Šobrīd vairs nepietiek ar ilgtermiņa plāniem par IAM sasniegšanu, jo jārīkojas ir steidzami. Šajā ziņojumā ir mēģināts parādīt, kā — neraugoties uz to, ka ir ieguldīts ievērojams darbs pie tā, lai apzinātu ES panākto progresu IAM sasniegšanā —, Eiropas Savienībai līdz šim nav izdevies pildīt savu vadošo lomu globālajos centienos visu 17 IAM sasniegšanā. Tāpēc būtu jāuzlabo īstenošana, kam savukārt nepieciešama saskaņotāka finansēšana un, pirmām kārtām, izlēmīgāka vadība gan ES, gan pasaules mērogā.

Kā liecina vēsturiskais Eiropas zaļais kurss, ilgtspējīga attīstība ir ES identitātes pamatā. ES bija līdere Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) pārskatīšanā un sarunās par programmu 2030. gadam. Līguma par Eiropas Savienību 3. pants uzliek Eiropas Savienībai saistības attiecībā uz ilgtspējīgu Eiropas attīstību, savukārt 21. pantā ir nepārprotami noteikts, ka ES ir jāveicina ilgtspējīga attīstība ārpus tās robežām, tostarp jaunattīstības valstīs. Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā, ES ir pienākums iekļaut attīstības sadarbības mērķus visās iekšpolitikas un ārpolitikas jomās, kas varētu ietekmēt jaunattīstības valstis. Politikas saskaņotība attīstībai ir viens no galvenajiem ES pamatprincipiem centienos palielināt attīstības sadarbības efektivitāti. Attīstības mērķu sasniegšanas atbalstam īstenotās politikas saskaņotības koncepcija ES pamattiesībās tika ieviesta 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu un nostiprināta 2009. gadā ar Lisabonas līgumu, kā arī 2017. gadā ar Eiropas Konsensu par ilgtspējīgu attīstību. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja U. fon der Leiena 2019. gadā apņēmās IAM sasniegšanā īstenot “visas valdības pieeju”. Tās rezultātā ir īstenoti centieni, lai IAM integrētu katra komisāra darbības jomā, nodrošinātu, ka tirdzniecības nolīgumi veicina ilgtspējīgu attīstību, integrētu saistošus IAM mērķrādītājus  instrumentā “Eiropa pasaulē”, kā arī lai integrētu IAM Eiropas pusgada struktūrā.

Šajā ziņojumā tomēr ir mēģināts arī uzsvērt, ka ES īstenotajā IAM sasniegšanas stratēģijā, proti, pārvaldības ziņā, ir nopietni trūkumi, kas ir nelabvēlīgi ietekmējuši ES centienus rosināt politisko ieinteresētību, nodrošināt progresu un gūt leģitimitāti sabiedrībā. Līdz ar to būtiska ziņojumā paustā prasība ir tāda, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem vienotu augsta līmeņa stratēģiju IAM īstenošanai Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam. Šādi tiktu reformēta IAM īstenošanas pārvaldība un risinātas problēmas tādās jomās kā vadība, mērķrādītāji, uzraudzība un finansēšana.

Tas, ka ES nav spējusi šādu stratēģiju pieņemt, ir radījis būtisku ekoloģisko, sociālo un ekonomisko plašāko ietekmi pasaules mērogā. Kaut gan valstis ar augstiem ienākumiem, tostarp visas ES dalībvalstis, ir guvušas vislielāko progresu IAM sasniegšanā, tās arī rada vislielāko plašāko ietekmi pasaulē, kas var apdraudēt jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu spēju sasniegt savus mērķrādītājus. Tāpēc ir vajadzīga labāka izpratne par ilgtspējīgas attīstības pārrobežu raksturu. Šajā nolūkā būtu jāturpina  darbs pie plašākās ietekmes kvantificēšanas IAM uzraudzības ziņojuma 2021. gada izdevumā. Ir būtiski svarīgi turpmāk pilnveidot izmantoto metodiku, lai pietiekami precīzi apzinātu ES patieso globālo ietekmi un veiktu korektīvus pasākumus.

Kā pārrobežu parādības piemēru, kas tagad skar visas valstis visos kontinentos, var minēt klimata pārmaiņas. Tās grauj valstu ekonomiku un ietekmē cilvēku dzīvi, kā arī jau tagad rada lielas izmaksas kopienām un valstīm, kas nākotnē tikai palielināsies. Šajā ziņojumā ir iecerēts atzīt ciešo saikni starp klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu attīstību. Klimata pārmaiņas patiešām var apdraudēt virzību uz ilgtspējīgu attīstību. Turpretī uz zinātnes atziņām un pierādījumiem balstīti klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumi var pozitīvi un ilgstoši veicināt nabadzības mazināšanu, nodrošinātību ar pārtiku, veselīgas ekosistēmas, vienlīdzību un taisnīgumu. Dažiem IAM ir spēcīga vides dimensija, piemēram, 13. IAM par rīcību klimata jomā (kurā ir izvirzīts mērķis “īstenot steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi”), 14. IAM par jūras ekosistēmu saglabāšanu, un 15. IAM par sauszemes ekosistēmu saglabāšanu un to resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka visiem mērķiem ir cieša (tieša vai netieša) saikne ar klimatrīcību.

Eiropas zaļā kursa mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu, iekļaujošu un pārticīgu sabiedrību, kurai būtu resursu ziņā efektīva aprites ekonomika bez siltumnīcefekta gāzu neto emisijām 2050. gadā. Ņemot vērā neseno pandēmiju un tās lielo ietekmi uz iedzīvotāju veselību un labklājību, Eiropas zaļā kursa vērtība ir kļuvusi vēl uzskatāmāka. Apņemoties panākt klimatneitralitāti un izstrādājot un pieņemot pārveidojošos un transversālos pasākumus, kas nepieciešami tās sasniegšanai, ES ir apsolījusi par prioritāti izvirzīt cilvēkus un padarīt pārkārtošanos taisnīgu un iekļaujošu. Šajā ziņā Eiropas zaļajā kursā izvirzītie klimata un vides mērķi ir daļa no Savienības stratēģijas IAM sasniegšanai un pretēji. Saikne starp Eiropas zaļo kursu un IAM nesen tika atzīta Astotajā vides rīcības programmā (VRP), kas “veido pamatu to ar vidi un klimatu saistīto mērķu sasniegšanai, kas noteikti ANO Programmā 2030. gadam un tās IAM”. Gatavojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas 27. konferencei par klimata pārmaiņām (), Eiropas IAM samitā 2022. gada 10.–12. oktobrī pulcēsies pasaules ilgtspējas līderi, lai rastu atbildi uz vienu neatliekamu jautājumu: kā iespējams kopā veidot zaļu un iekļaujošu Eiropu? Tādējādi efektīvāka IAM īstenošana ir būtisks priekšnoteikums ES klimata mērķu sasniegšanai.

Ir jāpievēršas arī pārskatatbildības jautājumam. Programmas 2030. gadam galvenais pārskatatbildības mehānisms ir brīvprātīgie valstu pārskati. Tomēr būtisks politikas veidošanas darba apmērs pašlaik tiek veikts ES līmenī, kas ir arguments par labu īpaša ES mēroga brīvprātīgā pārskata iesniegšanai. Tas nodrošinās, ka ES iestādes pilda savu apņemšanos īstenot skaidru stratēģiju un sasniegt izvirzītos mērķrādītājus. Vairāk pūļu būtu arī jāiegulda uzraudzībai vietējā un reģionālā līmenī. Eiropas Savienības centienos īstenot IAM būtu vēl vairāk jāpastiprina demokrātiskā kontrole un pilsoniskā līdzdalība.

Visbeidzot jānorāda, ka īstenošana nav iespējama bez pienācīga finansējuma. ESAO dokumentā Global Outlook on Financing for Sustainable Development 2021 (“Globālais 2021. gada pārskats par ilgtspējīgas attīstības finansēšanu”) ir aplēsts, ka Covid-19 pandēmija ir izraisījusi resursu vispārēju samazinājumu 700 miljardu USD apmērā un vajadzību pieaugumu par 1 triljonu USD (tā sauktais “šķēru efekts”), kā rezultātā ikgadējā IAM finansējuma deficīts jaunattīstības valstīs, kas pirms pandēmijas bija 2,5 triljoni USD, pēc Covid-19 varētu palielināties par 70 % un sasniegt 4,2 triljonus USD (3,7 triljonus EUR).

Tomēr ne pasaules, ne ES līmenī nav vienota plāna IAM finansēšanai. Tāpēc ziņojuma mērķis ir uzsvērt, cik svarīgs ir ES budžets, kam ir būtiska loma IAM īstenošanā. Tomēr tajā ir arī atzīts, ka ar publiskajiem līdzekļiem nepietiks. Izšķiroša nozīme būs resursu mobilizēšanai, tostarp no privātā sektora ieinteresētajām personām, Eiropas attīstības finansēšanas struktūras pārskatīšanai, kā arī IAM īstenošanas izdevumu izsekošanas sistēmas un tās struktūras uzlabošanai.

Mūsdienu lielākās problēmas — klimata pārmaiņas, pandēmijas, konflikti, cilvēku masveida pārvietošana, galēja nabadzība — ir ļoti sarežģītas un prasa holistiskus globālus risinājumus. Programma 2030. gadam ir vienīgais satvars, kas šādus risinājumus ļauj īstenot. Ir pienācis laiks nopietni uztvert IAM. Lai Eiropas Savienība attaisnotu savu reputāciju un risinātu problēmas, kas ietekmē Eiropas iedzīvotājus un mūsu partnerus visā pasaulē, Eiropas centieni Programmas 2030. gadam īstenošanā gan Eiropā, gan pasaules mērogā ir ievērojami jāpalielina, un tas ir steidzamības kārtā risināms politisks uzdevums.

 

 

 

 


KULTŪRAS UN IZGLĪTĪBAS KOMITEJAS VĒSTULE (8.3.2022)

Attīstības komitejas

priekšsēdētājam

Tomas Tobé

BRISELĒ

 

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas

priekšsēdētājam

Pascal Canfin

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu un sasniegšanu (2022/2002(INI))

Godātais Tobé kungs!

Godātais Canfin kungs!

Saistībā ar minēto procedūru Kultūras un izglītības komitejai tika uzdots sniegt atzinumu Jūsu vadītajām komitejām. 2022. gada 26. janvāra sanāksmē tā nolēma atzinumu nosūtīt vēstules veidā.

Kultūras un izglītības komiteja iepriekš minēto jautājumu izskatīja 2022. gada 15. marta sanāksmē. Šajā sanāksmē tā nolēma aicināt par jautājumu atbildīgo Attīstības komiteju un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut turpmāk minētos ierosinājumus.

Ar cieņu

Sabine Verheyen

 

 


IEROSINĀJUMI

A. uzsver, ka ir svarīgi turpināt centienus sasniegt IAM, un atkārtoti norāda, ka pat budžeta ierobežojumu laikā izglītība joprojām ir pamattiesības un būtisks ieguldījums, kas rada visu IAM sasniegšanai labvēlīgus apstākļus, un uzsver ES svarīgo lomu humānās palīdzības sniegšanā un partnerības ar dažādām pasaules daļām, tostarp Āfriku, stiprināšanā;

B. uzsver, ka izglītībai, kultūrai, sportam un attiecīgajām ES programmām šajās jomās ir būtiska nozīme IAM sasniegšanā, un aicina stiprināt to starptautisko dimensiju, vienlaikus atzīstot cilvēku savstarpējās diplomātijas spēku;

C. mudina pasaules līderus savienojamību un piekļuvi digitālajai infrastruktūrai, piemēram, piekļuvi cenas ziņā pieejamam un kvalitatīvam tīklam, uzskatīt par tiesībām, kas izriet no pamattiesībām uz izglītību;

D. aicina Komisiju koordinēt dalībvalstu darbu un atbalstīt tās ar konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un paraugprakses apmaiņu, lai uzlabotu to izglītības sistēmu kvalitāti un iekļautību un novērstu dzimumu un sociālekonomiskās atšķirības pamatprasmju apguvē un STEAM priekšmetu apgūšanā saskaņā ar redzējumu par Eiropas izglītības telpu, ES zaļo un digitālo pārkārtošanos un 4. IAM;

E. aicina dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas ilgtspējas kompetences satvaru GreenComp, lai izstrādātu sistemātisku pieeju uz ilgtspēju orientēta domāšanas veida attīstīšanai dažādās vecuma grupās un izglītības līmeņos, apvienojot piemērotību vietēja, reģionāla un valsts mēroga apstākļiem ar saskaņotu pieeju Eiropas izglītības telpā; atkārtoti aicina dalībvalstis līdz 2025. gadam pabeigt Eiropas izglītības telpas izveidi, pat kā būtisku starpposma soli virzībā uz 4. IAM noteikto mērķu sasniegšanu;

F. mudina veidot kontaktus starp neformālās un formālās izglītības nozarēm, lai izveidotu profesionālās mācīšanās kopienas, kuru nolūks būtu atbalstīt skolotājus, kas atjauno pedagoģisko praksi, veicina daudzpusīgu prasmju attīstību, palīdz veidot skolēnu līdzatbildību un veicina viņu emocionālo intelektu un noturību baiļu un nenoteiktības apstākļos; vērš uzmanību uz tautas sporta un kultūras apvienību pieredzi šajā jomā;

G. uzstāj, ka izglītības iestādēm ir jāveic ieguldījumi, lai uzlabotu profesionālās izglītības un apmācības kvalitāti, izmantojot modernu infrastruktūru, digitalizācijas procesus un saiknes ar zinību triādi, kas nozari saskaņo ar vides un sociālās ilgtspējas mērķiem un nodrošina alternatīvus prasmju attīstības ceļus, kuri palīdz īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus;

H. atgādina pedagogiem, ka agrīnajai pirmsskolas izglītībai ir būtiska nozīme tādu attieksmi un vērtību veidošanā maziem bērniem, kas veicina ilgtspējas domāšanas veida attīstību, un iesaistīt viņu ģimenes, apsverot veidus, kā arī tās var veicināt ilgtspēju gan kā indivīdi, gan kā kopiena;

I. mudina jauniešu uzņēmējdarbību kā mehānismu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanai Eiropas Savienībā un ārpus tās, izmantojot tādus Eiropas instrumentus kā Erasmus jaunajiem uzņēmējiem un DEAR programmu, ņemot vērā potenciālu uzlabot nodarbinātības līmeni, nodrošināt pienācīgus iztikas līdzekļus neaizsargātām grupām un izstrādāt inovatīvus risinājumus.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

2.6.2022

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

87

8

13

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barry Andrews, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Maria Arena, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Dominique Bilde, Malin Björk, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Antoni Comín i Oliveres, Ryszard Czarnecki, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Gianna Gancia, Charles Goerens, Mónica Silvana González, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Pierrette Herzberger-Fofana, Martin Hojsík, Pär Holmgren, György Hölvényi, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Rasa Juknevičienė, Manolis Kefalogiannis, Petros Kokkalis, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, Karsten Lucke, César Luena, Pierfrancesco Majorino, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Silvia Modig, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Janina Ochojska, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, Michèle Rivasi, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Tomas Tobé, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Miguel Urbán Crespo, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska, Bernhard Zimniok

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Stéphane Bijoux, Manuel Bompard, Annika Bruna, Stelios Kympouropoulos, Marlene Mortler, Jan-Christoph Oetjen, Caroline Roose, Christel Schaldemose, Carlos Zorrinho

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

87

+

ID

Gianna Gancia

NI

Antoni Comín i Oliveres, Edina Tóth

PPE

Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, György Hölvényi, Adam Jarubas, Rasa Juknevičienė, Manolis Kefalogiannis, Ewa Kopacz, Stelios Kympouropoulos, Esther de Lange, Peter Liese, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Dolors Montserrat, Marlene Mortler, Janina Ochojska, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Maria Spyraki, Tomas Tobé, Pernille Weiss

Renew

Barry Andrews, Stéphane Bijoux, Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Charles Goerens, Martin Hojsík, Jan Huitema, Jan-Christoph Oetjen, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Emma Wiesner, Michal Wiezik

S&D

Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Maria Arena, Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Mónica Silvana González, Jytte Guteland, Javi López, Karsten Lucke, César Luena, Pierfrancesco Majorino, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Christel Schaldemose, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken, Carlos Zorrinho

The Left

Malin Björk, Manuel Bompard, Petros Kokkalis, Silvia Modig, Miguel Urbán Crespo, Mick Wallace

Verts/ALE

Margrete Auken, Bas Eickhout, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pierrette Herzberger-Fofana, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus, Michèle Rivasi, Caroline Roose

 

8

-

ECR

Rob Rooken

ID

Aurélia Beigneux, Annika Bruna, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Joëlle Mélin, Bernhard Zimniok

 

13

0

ECR

Sergio Berlato, Ryszard Czarnecki, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Joanna Kopcińska, Nicola Procaccini, Alexandr Vondra, Anna Zalewska

ID

Simona Baldassarre, Dominique Bilde, Marco Dreosto, Silvia Sardone

INI

Ivan Vilibor Sinčić

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 17. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika