ZIŅOJUMS par Eiropas Komisijas 2021. gada ziņojumu par Serbiju

17.6.2022 - (2021/2249(INI))

Ārlietu komiteja
Referents: Vladimír Bilčík

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 110 KB)
• 001-001 (DOC - 71 KB)
• 002-002 (PDF - 107 KB)
• 002-002 (DOC - 70 KB)
• 003-003 (PDF - 108 KB)
• 003-003 (DOC - 69 KB)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Komisijas 2021. gada ziņojumu par Serbiju

(2021/2249(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, kas stājās spēkā 2013. gada 1. septembrī,[1]

– ņemot vērā Serbijas 2009. gada 19. decembra pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā,

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 12. oktobra atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā (COM(2011)0668), Eiropadomes 2012. gada 1. marta lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2013. gada 27. un 28. jūnija lēmumu sākt sarunas ar Serbiju par pievienošanos ES,

– ņemot vērā Saloniku Eiropadomes prezidentūras 2003. gada 19. un 20. jūnija sanāksmes secinājumus,

– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samitā pieņemto Sofijas deklarāciju,

– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2020. gada 6. maija samitā pieņemto Zagrebas deklarāciju,

– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2021. gada 6. oktobra samitā pieņemto Brdo deklarāciju,

– ņemot vērā 2014. gada 28. augustā sākto Berlīnes procesu un 2021. gada 5. jūlijā notikušo astoto Berlīnes procesa samitu,

– ņemot vērā 2020. gada 10. novembra Sofijas samitu, 9. novembra Rietumbalkānu līderu deklarāciju par kopējo reģionālo tirgu un 2020. gada 10. novembra Sofijas deklarāciju par zaļo programmu Rietumbalkāniem,

– ņemot vērā ANO Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju Nr. 1244, Starptautiskās Tiesas 2010. gada 22. jūlija konsultatīvo atzinumu par Kosovas vienpusēji pasludinātās neatkarības atbilstību starptautiskajām tiesībām un ANO Ģenerālās asamblejas 2010. gada 9. septembra Rezolūciju Nr. 64/298, kurā atzīts Starptautiskās Tiesas atzinuma saturs un pausta atzinība ES gatavībai veicināt dialogu starp Serbiju un Kosovu,

– ņemot vērā 2013. gada 19. aprīļa pirmo vienošanos par principiem, ar ko pārvalda attiecību noregulējumu starp Serbijas un Kosovas valdībām, 2015. gada 25. augusta nolīgumus un pašreizējo ES veicināto dialogu attiecību noregulēšanai,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. februāra paziņojumu “Pievienošanās procesa uzlabošana — ticama ES perspektīva Rietumbalkāniem” (COM(2020)0057),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 6. oktobra paziņojumu “Ekonomikas un investīciju plāns Rietumbalkāniem” (COM(2020)0641) un Komisijas dienestu darba dokumentu “Pamatnostādnes zaļās programmas Rietumbalkāniem īstenošanai” (SWD(2020)0223),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 15. septembra Regulu (ES) 2021/1529, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III)[2],

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “2021. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2021)0644), kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments “2021. gada ziņojums par Serbiju” (SWD(2019)0288),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. aprīļa novērtējumu par Serbijas ekonomikas reformu programmu 2021.–2023. gadam (SWD(2020)0096) un Padomes 2021. gada 12. jūlijā pieņemtos ES, Rietumbalkānu un Turcijas ekonomikas un finanšu dialoga kopīgos secinājumus,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 29. aprīļa paziņojumu “Atbalsts Rietumbalkāniem cīņā pret Covid-19 un augšupejai laikposmā pēc pandēmijas” (COM(2020)0315),

– ņemot vērā konferences par pievienošanos Eiropas Savienībai 12. un 13. sanāksmi ar Serbiju, kas notika 2021. gada 22. jūnijā un 14. decembrī un noslēdzās ar ceturtās kopas “Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība” uzsākšanu,

– ņemot vērā pasākumus, kam mērķis ir uzlabot vēlēšanu procesa norisi, par ko 2021. gada 18. septembrī līdzveicinātāji vienojās pušu dialoga otrajā posmā, ko veicināja Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā ES un Serbijas stabilizācijas un asociācijas padomes sesto sanāksmi, kas notika 2022. gada 25. janvārī Briselē,

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 14. decembra secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

– ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2022/576 (2022. gada 8. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā[3],

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. martā pieņemto rezolūciju ES-11/1 par agresiju pret Ukrainu,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2022. gada 10. janvāra Īpašo ziņojumu “ES atbalsts tiesiskumam Rietumbalkānos: neraugoties uz centieniem, pamatproblēmas saglabājas”,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada 3. jūnija īpašo ziņojumu “Dezinformācija, kas skar Eiropas Savienību, tiek apkarota, bet nav iegrožota”,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) Serbijas ceturtās izvērtēšanas kārtas otro starpposma atbilstības ziņojumu, kas pieņemts 2022. gada martā,

– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Serbiju,

– ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 19. jūnija ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par Rietumbalkāniem pēc 2020. gada samita[4],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūciju par Komisijas 2019. un 2020. gada ziņojumiem par Serbiju[5],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 15. decembra rezolūciju par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību Rietumbalkānos[6],

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 25. marta rezolūciju par piespiedu darbu Linglongas ražotnē un vides aizstāvības protestiem Serbijā[7],

– ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju[8],

– ņemot vērā deklarāciju un ieteikumus, kas pieņemti ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas (SAPK) 13. sanāksmē, kura notika 2021. gada 28. oktobrī Briselē un attālināti,

– ņemot vērā kopīgo deklarāciju, kas pieņemta otrajā Eiropas Parlamenta un Rietumbalkānu runaspersonu 2021. gada 28. jūnija samitā, kuru sasauca Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Rietumbalkānu parlamentu vadītāji,

– ņemot vērā paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem, kuru sagatavoja EDSO/ODIHR starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija Serbijas pirmstermiņa parlamenta un prezidenta vēlēšanās 2022. gada 3. aprīlī,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0178/2022),

A. tā kā ikvienu paplašināšanās procesā iesaistīto valsti vērtē pēc nopelniem un tā kā pievienošanās grafiku un progresu nosaka tas, vai ir izpildīti paplašināšanās kritēriji, īstenotas nepieciešamās reformas, jo īpaši būtiskākajās jomās, un veikta tiesību aktu saskaņošana;

B. tā kā Serbija ir piekritusi sarunu procesā pakāpeniski pieņemt Eiropas Savienības mērķus un rīcībpolitikas;

C. tā kā demokrātija, cilvēktiesību ievērošana un tiesiskums ir pamatvērtības, uz kurām balstās ES; tā kā ir vajadzīgas ilgtspējīgas reformas un tās ir jāīsteno, lai risinātu problēmas, kas joprojām pastāv šajās jomās;

D. tā kā, kopš sāktas sarunas ar Serbiju, ir atvērtas 22 sadaļas, no kurām divas provizoriski ir slēgtas; tā kā iepriekšējos gados progress dažādās sarunu sadaļās bijis samērā neliels; tā kā Serbija 2021. gada decembrī atvēra 4. kopu par zaļo programmu un ilgtspējīgu savienojamību;

E. tā kā Freedom House Serbiju joprojām vērtē kā “daļēji brīvu” valsti un atzīmē, ka valsts demokrātijas rādītāji iepriekšējos10 gados bijuši starp tiem, kuri pasaulē sarūk visstraujāk; tā kā preses brīvības situācija Serbijā liek bažīties un 2021. gadā organizācija Reporters Without Borders Serbiju preses brīvības indeksā ierindoja 93. vietā no 180 valstīm;

F. tā kā saskaņā ar 2022. gada 30. martā publiskoto GRECO ceturto novērtēšanas ziņojumu Serbija apmierinoši īstenojusi vai apmierinoši risinājusi astoņus no 13 GRECO ieteikumiem;

G. tā kā Serbijas progress un apņemšanās sarunās pievērsties vēl neatrisinātajām problēmām ar Kosovu joprojām ir svarīgs kritērijs turpmākajam progresam sarunās par pievienošanos ES;

H. tā kā Serbijai ir jārespektē visu kaimiņvalstu pilnīga integritāte un suverenitāte un jāatturas ietekmēt šo valstu iekšpolitikas lietas;

I. tā kā Serbija nav ņēmusi vērā atkārtotos aicinājumus saskaņot savu un ES ārpolitiku un drošības politiku un nav noteikusi sankcijas pret Krieviju pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā; tā kā Serbijas nostāja starptautiskajās attiecībās apgrūtina pievienošanās procesu; tā kā Serbija maz darījusi, lai savu politiku saskaņotu ar ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP);

J. tā kā balsojumā ANO Ģenerālajā asamblejā Serbija atbalstīja rezolūcijas, ar ko nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, vienlaikus stingri atbalstot Ukrainas teritoriālās integritātes un suverenitātes ievērošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

K. tā kā ES ir lielākā finansiālās palīdzības sniedzēja Serbijai, izmantojot IPA; tā kā kopš 2014. gada Serbija no IPAsaņēmusi ES palīdzību 1539 miljardu EUR apmērā;

L. tā kā ES ir Serbijas lielākā ieguldītāja un tirdzniecības partnere un ES ir visplašākās partnerattiecības ar Serbiju, proti, 2020. gadā šo attiecību rezultāts bija 65 % no kopējā eksporta un 59 % no kopējā importa;

M. tā kā ES mobilizēja 3,3 miljardus EUR, lai nekavējoties risinātu veselības krīzi un mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas; tā kā Komisija IPA II satvarā pieņēma 70 miljonu EUR vērtu paketi, lai palīdzētu finansēt Rietumbalkānu valstu piekļuvi ES dalībvalstu iepirktajām Covid-19 vakcīnām;

N. tā kā palīdzība no IPA III ir balstīta uz stingriem nosacījumiem un paredz modulēt un apturēt palīdzību, ja demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma jomā notiek regress, tā kā no iepriekšējām IPA programmām ES laikposmā no 2007. līdz 2020. gadam kopumā piešķīra 2,79 miljardus EUR;

O. tā kā sieviešu stāvoklis Serbija liek bažīties, jo puse sieviešu tikušas pakļautas kāda veida vardarbībai un iepriekšējos gados no dzimumu vardarbības gājušas bojā vairāk nekā 300 sieviešu;

P. tā kā Serbija ir ratificējusi visas Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas,

Apņemšanās pievienoties ES

1. pauž atbalstu Serbijas turpmākai dalībai ES un atgādina — lai paplašināšanās perspektīva būtu ticama, ir vajadzīgi ilgtspējīgi centieni un neatgriezeniskas reformas visās jomās, jo īpaši tajās, kas saistītas ar tiesiskumu, kā arī stingri jāapņemas ievērot Eiropas standartus un vērtības; aicina Serbijas iestādes patiešām veikt nepieciešamās reformas un atgriezt valsti uz pareizā ceļa integrācijai ES, tādējādi apliecinot Serbijas vēlmi iekļauties Eiropā;

2. uzsver, ka progress pievienošanās procesā ir mērķēts uz rezultātiem un reformām un balstīts uz turpmāku saskaņošanu tiesiskuma, labas pārvaldības un pamattiesību jomā un Eiropas tiesību un vērtību ievērošanu; uzsver saites, kas pastāv starp Eiropas Savienības un Serbijas tautām;

3. atzinīgi vērtē 4. kopas atvēršanu 2021. gada decembrī; uzsver, ka pievienošanās sarunu gaitu noteiks lielāks progress tiesiskuma un pamattiesību sadaļās, pilnīga politikas saskaņošana ar ES ārpolitiku un drošības un aizsardzības politiku, arī attiecībā uz sankcijām pret Krieviju, kā arī Serbijas un Kosovas attiecību noregulēšana;

4. atzīmē Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO/ODIHR) starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas paziņojuma sākotnējos secinājumus, proti, 2022. gada 3. aprīļa parlamenta vēlēšanās tika piedāvātas dažādas politiskās iespējas, taču vairāki trūkumi noveda pie nevienlīdzīgus konkurences, kas priekšroku deva amatā esošajiem kandidātiem; šajā sakarībā norāda uz valsts sponsorētām dezinformācijas kampaņām, kuru mērķis ir mainīt viedokļus par šīm vēlēšanām; aicina Serbijas iestādes jau laikus pirms nākamajām vēlēšanām pilnībā ņemt vērā visus ODIHR ieteikumus; uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurām ir īpašas zināšanas par vēlēšanām, arī turpmāk būtu jāiesaistās šajā procesā;

5. atzinīgi vērtē vēlētāju aktivitātes pieaugumu 2022. gada 3. aprīļa vēlēšanās un atgriešanos pie plurālistiskākas Nacionālās asamblejas, kurā pārstāvētas vairākas mazākumtautību partijas; pauž nožēlu par kampaņas ļoti polarizēto politisko vidi, ko raksturoja vienlīdzīgu konkurences apstākļu trūkums, ierobežots mediju plurālisms un plašs spiediens uz vēlētājiem; pauž nožēlu, ka visā kampaņas laikā problēmu radīja tas, ka valdošās partijas biedri ļaunprātīgi izmantoja savu varu valsts iestādēs;

6. nosoda uzbrukumus opozīcijas locekļiem, žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem un dažādu vēlēšanu novērošanas misiju locekļiem, kā arī citus incidentus, kas apdraud vēlēšanu procesa integritāti; nosoda vardarbīgo uzbrukumu opozīcijas līderim Pavle Grbović un aicina iestādes vainīgos saukt pie atbildības;

7. ir nobažījies, ka Republikas vēlēšanu komisijai (REC) un Belgradas pilsētas vēlēšanu komisijai nav proaktīvākas lomas saistībā ar vēlēšanu rezultātu noteikšanu un izziņošanu; pauž bažas, ka Belgradas vietējo vēlēšanu galīgie rezultāti tika publicēti vairāk nekā divas nedēļas pēc vēlēšanām; atzīmē, ka tas varētu pasliktināt pilsoņu uzticēšanos vēlēšanu pārvaldes neatkarībai; pauž nožēlu par REC neskaidro paziņojumu par sākotnējiem vēlēšanu rezultātiem pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas;

8. pauž nožēlu, ka problēmas saistībā ar vienotā vēlēšanu saraksta precizitāti netika atrisinātas pirms šī vēlēšanu cikla, kas deva iespēju ļaunprātīgai izmantošanai;

9. aicina jauno vairākumu ievērot iepriekš pieņemtos politiskos lēmumus par pievienošanās ES procesu un paātrināt Serbijas politikas saskaņošanu ar Eiropas rīcībpolitikām un vērtībām; prasa parlamentāro amatu sadalījumā atspoguļot politisko plurālismu Nacionālajā asamblejā; atzīmē, ka iepriekšējos desmit gados visi Serbijas parlamenta sasaukumi, izņemot vienu, tika atlaisti pirms termiņa un ka jebkādas turpmākas pāragri un lieki izsludinātas vēlēšanas neveicinās politisko stabilitāti; uzsver gatavību turpināt sadarboties ar Nacionālo asambleju un parlamentārajām grupām pušu dialoga satvarā, vienlaikus uzsverot, ka ir jāpieņem skaidri lēmumi par Serbijas stratēģisko virzību;

10. pauž lielu nožēlu, ka Serbija joprojām nav pievienojusies ES sankcijām pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā; uzsver, ka Serbija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kas nav atbalstījusi ES sankcijas pret Krieviju; aicina jaunievēlēto varu drīzumā apliecināt nesatricināmu apņemšanos ievērot ES vērtības, standartus un noteikumus un savu darbību nekavējoties saskaņot ar ES lēmumiem un nostājām ārpolitikā un drošības politikā, kas ietver drīzu un pilnīgu atbalstu ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju un Baltkrieviju, tostarp sankcijas pret individuālām personām, grupām un subjektiem;

11. atzīmē Serbijas atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei un balsojumu ANO Ģenerālajā asamblejā, ar ko nosodīja Krievijas iebrukumu, kā arī atzīmē Serbijas atbalstu Krievijas izslēgšanai no ANO Cilvēktiesību padomes 2022. gada 7. aprīlī; atzīmē, ka vienlaikus Serbijas pārstāvji izvairījās no balsojuma par Krievijas izslēgšanu no Eiropas Padomes;

12. vēlreiz uzsver, cik būtiska ir saskaņotība ar ES KĀDP, kam pakāpeniski jākļūst par neatņemamu Serbijas ārpolitikas daļu, proti, par priekšnosacījumu pievienošanās procesa turpināšanai; pauž bažas par Serbijas saskaņotības līmeni, kas ir zemākais reģionā; pauž nožēlu par atsevišķiem politisko līderu paziņojumiem, kas liek apšaubīt Serbijas ārpolitikas ievirzi; tomēr uzsver, ka jaunais pilnvaru termiņš pēc Serbijas 2022. gada 3. aprīļa vēlēšanām ir izdevība gūt ievērojamu progresu Serbijas virzībā uz ES; aicina Serbijas politiskos spēkus pārtraukt sadarbību ar autoritārām politiskām partijām Krievijā;

13. iesaka jaunas sarunu nodaļas atvērt tikai tad, kad Serbija būs veikusi nepieciešamos pasākumus šajā ziņā, tostarp tiesiskuma jomā;

14. aicina Serbiju atkārtoti izvērtēt ekonomisko sadarbību ar Krieviju un pauž nožēlu par nepārtrauktajiem lidojumiem starp Belgradu un Maskavu laikā, kad ES gaisa telpa ir slēgta lidojumiem uz Krieviju un no tās;

15. atzīmē, ka laikposmā no 2015. gada līdz 2021. gadam Serbijas militārie izdevumi palielinājās par 70 %, galvenokārt saistībā ar pirkumiem no Baltkrievijas, Krievijas un Ķīnas; pauž bažas par ciešo sadarbību ar Krievijas Federāciju militārajos jautājumos; mudina Serbiju pārskatīt attiecības ar Krieviju aizsardzības politikas jomā un pilnībā izbeigt militāro sadarbību ar Krieviju, piemēram, slēgt “reģionālo humānās palīdzības centru” Nišā; ir nobažījies arī par Serbijas aizvien ciešāko sadarbību ar Ķīnu, tostarp par masveida novērošanas sistēmas uzstādīšanu Belgradā, kas iegādāta Ķīnā, neseno “zeme–gaiss” raķešu sistēmas piegādi, Ķīnā ražotu militāro ieroču un aprīkojuma iegādi un kopīgām mācībām ar Ķīnas drošības spēkiem Serbijas teritorijā;

16. pauž bažas par apgalvojumiem, ka Serbijas iestādes noklausās Krievijas opozīcijas pārstāvju sarunas Belgradā un iegūto materiālu pēc tam nodod Krievijas drošības dienestiem; uzsver, ka jebkāda sadarbība, kas veicina autoritāru un antidemokrātisku praksi gan Krievijā, gan Serbijā, kaitē turpmākajām ES un Serbijas attiecībām;

17. turklāt pauž bažas, ka Serbijas un Krievijas valdības ir izveidojušas darba grupu cīņai pret “krāsu revolūcijām”, kuras mērķis un uzdevumi joprojām ir neskaidri;

18. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlamenta veicinātā partiju dialoga rezultātā pirms 2022. gada aprīļa vēlēšanām ir pieņemti pasākumi, ar ko uzlaboti vēlēšanu apstākļi un mediju vide; atzīmē, ka pasākumu īstenošana virzās uz priekšu un prasa vēl vairāk stiprināt mediju plurālismu un vienlīdzīgu piekļuvi mediju telpai; pauž nožēlu, ka daudzu pasākumu īstenošana nokavējusies un notiek bez visu attiecīgo dalībnieku iesaistes; pauž nožēlu, ka nav pieņemti vērienīgāki pasākumi, ar ko būtiskāk varētu uzlabot vēlēšanu nosacījumus;

19. atzinīgi vērtē ārpusparlamenta opozīcijas lēmumu piedalīties 2022. gada aprīļa vēlēšanās; vēlreiz norāda, ka vienīgais veids, kā garantēt politisko pārstāvību, ir iesaistīties politiskajos un vēlēšanu procesos; aicina visus politiskos rīcībspēkus turpināt iesaistīšanos un sadarbību, lai vēl vairāk uzlabotu vēlēšanu nosacījumus un īstenotu vēlēšanu noteikumus; aicina visus politiskos rīcībspēkus darboties saskaņā ar pārredzamības, pārskatatbildības un iekļautības principiem; aicina jaunievēlēto Nacionālo asambleju izmantot tagadējo izdevību un īstenot pilnīgu likumdošanas pārraudzību pār valdības darbu;

20. atkārtoti pauž atbalstu Eiropas politisko fondu darbam ar mērķi stiprināt Serbijas demokrātiskos procesus un izaudzināt jaunu politisko līderu paaudzi;

21. pauž bažas par Eiropas integrācijas procesu ļoti ierobežoto pamanāmību Serbijā; atkārtoti aicina Serbiju, Komisiju, Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES dalībvalstis īstenot aktīvāku un efektīvāku komunikācijas stratēģiju par ieguvumiem, ko sniedz ES paplašināšanās, un par atbalstu, kas piešķirts no ES finansējuma, un sniegt pozitīvu piemēru Serbijas kaimiņvalstīm, kuras jau ir ES dalībvalstis;

22. pauž bažas, ka sabiedrības atbalsts dalībai ES Serbijā bijis ievērojami mazāks nekā pārējā reģionā un ka saskaņā ar jaunākajām aptaujām lielākā daļa Serbijas iedzīvotāju iebilst pret pievienošanos Eiropas Savienībai; aicina Serbijas politiskos līderus publiskajās debatēs aktīvāk un nepārprotami paust apņemšanos ievērot ES vērtības un sadarboties ar Serbijas pilsoņiem ārpus lielākajām pilsētām, lai iepazīstinātu ar ieguvumiem, ko sniedz pievienošanās ES; atkārtoti pauž bažas par publiski finansēto mediju lomu pret ES vērstas retorikas izplatīšanā; aicina jauno Nacionālo asambleju atbalstīt Serbijas nākotni Eiropā, inter alia izmantojot savu stratēģisko komunikāciju; atkārtoti pauž Eiropas Parlamenta gatavību kopā ar Serbijas parlamenta deputātiem piedalīties komunikācijas pasākumos, ar ko ES tuvinātu Serbijai; aicina atsevišķas valdības amatpersonas pārtraukt atbalstu pret ES vērstām dezinformācijas kampaņām;

23. atzinīgi vērtē to, ka dalība ES joprojām ir Serbijas stratēģiskais mērķis, taču pauž nožēlu par progresa trūkumu daudzās Serbijas reformu programmas jomās un pat par zināmu regresu jautājumos, kas ir obligāti, lai valsts spētu pievienoties ES;

24. atzīmē, ka jaunās pievienošanās metodikas pieņemšana nav būtiski paātrinājusi Serbijas pievienošanās ES procesu, un prasa šo metodiku īstenot pilnībā; mudina ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisāru būt proaktīvākam Serbijas pievienošanās procesā, jo īpaši attiecībā uz pamatbrīvībām, demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cīņu pret korupciju un organizēto noziedzību; pauž bažas par publiski izteiktiem apgalvojumiem, ka ES kaimiņattiecību un paplašināšanās komisārs pievienošanās sarunvalstīs vājina atsevišķas ar tiesiskumu saistītas prasības, un mudina Komisiju pienācīgi reaģēt uz Parlamenta prasībām šajā ziņā;

25. pauž nožēlu, ka Eiropas integrācijas process Serbijā nav pietiekami pārredzams, jo gadiem ilgi nav publicēti svarīgi dokumenti, piemēram, ziņojumi par Nacionālās acquis pieņemšanas programmas īstenošanu;

26. uzsver, ka ES ir lielākā Serbijas tirdzniecības partnere, un šāda sadarbība stiprina attiecības, kuru pamatā ir uzticēšanās un dalības perspektīva, un tāpēc pauž nožēlu, ka Serbijas valdība reizēm lielāku uzsvaru likusi uz attiecībām ar Ķīnu un Krieviju nekā attiecībām ar ES;

27. atzīmē ES Padomes Francijas prezidentūras iniciatīvu organizēt ES un Rietumbalkānu konferenci un cer, ka tā tiks izmantota, lai stimulētu paplašināšanās procesu un sniegtu Rietumbalkānu valstīm skaidru pievienošanās perspektīvu; gaida Čehijas prezidentūru ES Padomē un turpmāku atbalstu ES paplašināšanās politikai; atzinīgi vērtē Serbijas ieguldījumu konferencē par Eiropas nākotni, proti, Serbija sniedza 52 ieteikumus;

Demokrātija un tiesiskums

28. mudina jaunievēlēto vairākumu koncentrēties uz strukturālo trūkumu novēršanu un konkrētu un taustāmu rezultātu gūšanu tādās jomās kā tiesiskums, pamattiesības, vārda brīvība, korupcijas apkarošana un demokrātisko iestāžu un valsts pārvaldes darbība; pauž bažas, ka atsevišķos gadījumos izpildvaras uzraudzības un jēgpilnas sabiedriskās apspriešanas trūkums ietekmējis tiesību aktu kvalitāti un novedis pie pilnvaru sadalījuma izkropļojumiem; aicina Serbiju pilnībā īstenot varas nošķiršanu saskaņā ar konstitūciju un demokrātijas standartiem; uzsver, ka līdzsvara un atsvara sistēmas ieviešana ir priekšnoteikums, lai novērstu pārmērīgu politiskās varas koncentrāciju, un atgādina, ka neatkarīgi mediji ir veselīgu demokrātisko debašu stūrakmens;

29. atzinīgi vērtē nesenās izmaiņas konstitūcijā pēc 2022. gada janvāra referenduma, kuru mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas neatkarību; uzsver, ka jāturpina reformu process, ar ko stiprina tiesu iestāžu neatkarību, jo īpaši izdarot leģislatīvus grozījumus, ar ko efektīvi un pārredzamā un iekļaujošā veidā īstenotu konstitucionālos grozījumus saskaņā ar Eiropas paraugpraksi un Venēcijas komisijas ieteikumiem; pauž nožēlu par pastāvīgo spiedienu uz tiesu iestādēm un nosoda publisku atteikumu pildīt starptautiskus spriedumus par kara noziegumiem; aicina jaunievēlēto vairākumu prioritārā kārtā stiprināt tiesu iestāžu neatkarības un efektivitātes aizsargāšanu; uzsver, ka vajadzīgi papildu pasākumi, ar ko pilnībā garantētu tiesu iestāžu neatkarību saskaņā ar nesenajām konstitucionālajām izmaiņām;

30. uzsver decentralizācijas procesa priekšrocības un prasa stiprināt Vojvodinas autonomās provinces kompetences; atgādina, ka saskaņā ar Serbijas konstitūciju likums par Vojvodinas autonomās provinces finansēšanu bija jāpieņem līdz 2008. gada beigām, un mudina nākamo valdību nekavējoties iesniegt šo lietu izskatīšanai Nacionālajā asamblejā;

31. konstatē atsevišķus uzlabojumus Nacionālās asamblejas darbā, jo īpaši to, ka samazināta steidzamo procedūru izmantošana un sadarbībā ar GRECO izstrādāts un pieņemts jauns Nacionālās asamblejas deputātu rīcības kodekss; tomēr ir nobažījies, ka parlamentārajās diskusijās joprojām izskan musinoša retorika pret politiskajiem oponentiem, pilsonisko sabiedrību, medijiem un citu iestāžu pārstāvjiem, kuri pauž atšķirīgus politiskos uzskatus, turklāt šādu retoriku paudušas arī valdības amatpersonas; aicina jauno Nacionālo asambleju izskaust šādu praksi un efektīvi izpildīt rīcības kodeksu; cer, ka netiks pielietota iepriekšējām nacionālajām asamblejām raksturīgā negatīvā prakse, tostarp steidzamu likumdošanas procedūru pārmērīga izmantošana un obstrukcionisms, un mudina valdību regulārāk apmeklēt Nacionālās asamblejas sesijas;

32. pauž nožēlu, ka Nacionālās asamblejas darbs bijis ierobežots, jo starp vairākumu un opozīcijas partijām nenotika īstenas politiskās debates; uzsver, cik būtiski ir starp partijām panākt konsensu par reformām, kuras saistītas ar ES, lai tā nodrošinātu valsts virzību uz ES; pauž bažas, ka Nacionālā asambleja nepilda pārraudzības funkciju un ka likumdošanu nosaka vienīgi valdība; aicina jauno parlamenta vadību un parlamentārās grupas visus spēkus veltīt konstruktīvām debatēm Nacionālajā asamblejā, kas nāktu par labu pilsoņiem;

33. pauž gandarījumu, ka mazākuma partijām un koalīcijām jaunajā Serbijas Nacionālajā asamblejā kopā būs 13 deputāti, kuri pārstāv bosniešu, ungāru un horvātu nacionālās kopienas; ir nobažījies, ka romiem Nacionālajā asamblejā nebūs savu deputātu;

34. aicina Serbijas Nacionālo asambleju nodrošināt, ka neatkarīgās regulatīvās iestādes ir pilnvarotas efektīvi pildīt savas uzraudzības funkcijas, proti, atbalstīt un uzraudzīt neatkarīgo regulatīvo iestāžu konstatējumu un ieteikumu īstenošanu;

35. atkārtoti pauž bažas par lēno progresu cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību un vairākiem augsta līmeņa korupcijas skandāliem, kas liecina par valsts amatpersonu iespējamām saiknēm ar organizēto noziedzību; aicina Serbiju censties vairāk, lai efektīvi risinātu šīs problēmas; aicina varas iestādes atturēties no iesākto izmeklēšanu un tiesas prāvu komentēšanas, kas rada spiedienu uz tiesu iestādēm;

36. atzinīgi vērtē GRECO otro pagaidu atbilstības ziņojumu par Serbijas 4. novērtēšanas kārtu, kurš attiecas uz korupcijas novēršanu Nacionālās asamblejas deputātu, tiesnešu un prokuroru vidū un kurā secināts, ka Serbija apmierinoši īstenojusi vai apmierinošā veidā risinājusi astoņus no 13 ieteikumiem, kas ietverti ceturtās novērtēšanas kārtas ziņojumā; prasa īstenot atlikušos ieteikumus; atzīmē, ka pieņemts jauns Korupcijas novēršanas likums, kas nesen grozīts saskaņā ar GRECO ieteikumiem;

37. mudina Serbiju gūt pārliecinošus rezultātus, tostarp noturīgus pierādījumus, ka efektīvi veiktas izmeklēšanas korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši lietās ar augstu sabiedrības ieinteresētību, un mudina uzlabot izmeklēšanu liela mēroga korupcijas lietās, kam jāietver noziedzīgi iegūtu aktīvu apķīlāšana un konfiskācija; ar bažām atzīmē, ka Krušik un Telekom Srbija lietās nav pieejama informācija par oficiālo izmeklēšanu; atzīmē, ka Jovanjica lietā izvirzītas divas atsevišķas apsūdzības un ka jauni liela mēroga korupcijas gadījumi nokļuvuši pētnieciskajos medijos, jo īpaši tā dēvētajos Pandoras dokumentos;

38. atkārtoti prasa saukt pie atbildības par privātīpašuma nelikumīgu nojaukšanu Savamalas rajonā Belgradā; atzīmē notiesātā policijas darbinieka apgalvojumus par piespiešanu uzņemties pilnīgu atbildību visā lietā; atkārtoti pauž bažas, ka šā procesa izskatīšana varētu izbeigties, jo nākamajos pāris gados notecēs termiņš; mudina varas iestādes pilnībā izmeklēt šo lietu un saukt pie atbildības visus vainīgos;

39. mudina iestādes izmeklēt visas iespējamās saiknes ar Belivuk noziedzīgo grupējumu un saukt pie atbildības šajā lietā; pauž bažas par nesen celtajām apsūdzībām, proti, ka Darko Saric, atrodoties cietumā Serbijā, vadījis starptautisku kriminālu organizāciju;

40. uzsver, ka IPA III paredz līdzekļu plūsmas modulāciju vai pat apturēšanu, ja konstatēts būtisks regress vai ilgstošs progresa trūkums būtiskākajās jomās, tostarp cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību, kā arī mediju brīvības ievērošanā; šajā ziņā aicina ES un Rietumbalkānu valstis izstrādāt satvaru auglīgai sadarbībai starp Eiropas Prokuratūru (EPPO) un Rietumbalkānu valstīm, lai EPPOefektīvi varētu izmantot savas pilnvaras saistībā ar IPA III līdzekļiem Rietumbalkānu valstīs;

41. atzinīgi vērtē pieņemtos grozījumus Likumā par brīvu piekļuvi sabiedriskas nozīmes informācijai, jo šādi grozījumi pierāda reaģēšanu uz aicinājumiem uzlabot sabiedriskās politikas veidošanas pārredzamību, vienlaikus ļaujot pilsoņiem bez liekiem šķēršļiem saņemt sabiedriskas nozīmes informāciju;

42. atzīmē, ka pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģija ir pieņemta, taču pauž nožēlu, ka nav izstrādāts papildu rīcības plāns; aicina Komisiju un EĀDD turpināt ciešu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un medijiem Serbijā un atbalstīt šo struktūru darbību; atgādina, ka spēcīga un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir būtisks jebkuras demokrātijas elements; aicina Serbijas iestādes iesaistīt pilsonisko sabiedrību politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā, atturēties no prakses noraidīt jebkādu pilsoniskās sabiedrības paustu kritiku, to dēvējot par ārvalstu iejaukšanos, un veicināt vidi, kas sekmē visu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, lai tās varētu darboties, nebaidoties no iebiedēšanas vai pat kriminālvajāšanas;

43. mudina Komisiju īstenot ieteikumus, kas izklāstīti Eiropas Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 01/2022, lai ES finansiālā palīdzība Rietumbalkānos efektīvi ietekmētu tiesiskumu, un jo īpaši mudina izstrādāt pamatnostādnes par IPA III noteikumu piemērošanu līdzekļu modulācijai un stingrākai parlamentārai kontrolei; aicina Komisiju finansējumu ciešāk sasaistīt ar progresu tiesiskuma jomā, palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un neatkarīgiem medijiem, kā arī uzlabot ziņošanu par projektiem un to uzraudzību, ko atkārtoti prasījis Parlaments; šajā sakarībā aicina labāk koordinēt dažādās tiesiskuma programmas, kuras atbalsta starptautiskie līdzekļu devēji;

44. pauž nožēlu, ka atsevišķi bijušās Dienvidslāvijas vēstures arhīvi joprojām nav pieejami; atkārtoti aicina iestādes atvieglot piekļuvi šiem arhīviem, jo īpaši bijušās Dienvidslāvijas slepeno dienestu (UDBA) un Dienvidslāvijas Tautas armijas slepenā dienesta (KOS) arhīviem, kas ļautu rūpīgi izmeklēt un apzināt komunisma noziegumus un atvieglot izlīguma procesu, un aicina konkrētos arhīvus nodot attiecīgo valstu valdībām, ja tās izsaka šādu prasību;

45. aicina Serbiju ievērot savas saistības un pilnībā sadarboties ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY) un Starptautisko Kara noziegumu tribunālu atlikušās jurisdikcijas mehānismu (IRMCT) un īstenot visus attiecīgos lēmumus;

Pamatbrīvības un cilvēktiesības

46. nosoda mediju brīvības un neatkarības ierobežojumus un to, ka valdošā partija ļaunprātīgi izmanto medijus, lai gūtu negodīgas politiskās priekšrocības, uzbruktu politiskajiem oponentiem un izplatītu dezinformāciju; uzsver šo ierobežojumu negatīvo ietekmi uz demokrātiskajiem procesiem valstī; atzīmē, ka konkurence mediju nozarē sekmē mediju plurālismu;

47. atzinīgi vērtē valdības centienus īstenot mediju stratēģiju, taču vienlaikus pauž nožēlu par konstatēto praksi, ka iestādes apzināti novilcina stratēģijas īstenošanu; atzīmē, ka jādara vairāk, lai palielinātu mediju brīvību, un aicina Serbijas iestādes nekavējoties veikt pasākumus, ar ko garantētu vārda brīvību, mediju neatkarību un mediju plurālismu;

48. atzīmē, ka publisko finanšu līdzekļu ļaunprātīga izmantošana mediju īpašumtiesību iegūšanai tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem mediju sagrābšanas mehānismiem Serbijā; atgādina, ka informācijai par mediju īpašumtiesībām jābūt pieejamai sabiedrībai, un aicina nodrošināt lielāku pārredzamību pār mediju īpašumtiesībām un finansējumu, kā arī radīt vidi, kas neatkarīgiem un pētnieciskiem medijiem ļautu piekļūt finansējumam un droši darboties; prasa palielināt mediju publiskā finansējuma pārredzamību;

49. atzīmē, ka nesen notika vairāku Elektronisko mediju regulatora (REM) locekļu vēlēšanas, kā arī Serbijas Radio un televīzijas valdes locekļu ievēlēšana, kas notika 2021. gada jūnijā, un ka šīs vēlēšanas tika vērtētas visai pretrunīgi; ar bažām norāda uz atsevišķiem publiskiem vērtējumiem, ka REM pieņem politiski strīdīgus lēmumus; atzīmē jauno atklāto konkursu par nacionālajām televīzijas apraides zonām un licencēm un uzsver, cik būtiski ir īstenot taisnīgu un pārredzamu procesu; joprojām ir nobažījies par mediju koncentrācijas problēmām Telekom Srbija lietā; uzsver, cik būtiski ir saskaņā ar partiju dialoga ieteikumiem uzlabot REM darbību un neatkarību, lai stiprinātu mediju plurālismu un īstenotu mediju stratēģiju;

50. atzīmē, ka Serbijā pārāk klātesoši ir trešo valstu mediji un ka vairāki valdošajām partijām pietuvināti mediji ir galvenais pret ES vērstas un prokrieviskas retorikas avots Serbijā;

51. nosoda regulāros fiziskos uzbrukumus, iebiedēšanu, naida runu un politisku nomelnošanu, kas vērsta pret žurnālistiem un pilsonisko sabiedrību, turklāt arī no parlamenta deputātu un valdības amatpersonu puses; aicina varas iestādes izmeklēt visus šādu uzbrukumu gadījumus, saukt vainīgos pie atbildības un uzlabot žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju drošību; ir nobažījies, ka pastāvīgi tiek diskreditēti un pakļauti uzbrukumiem pret valdību kritiski noskaņotie cilvēktiesību aizstāvji, pētnieciskie žurnālisti, mediji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas; aicina Serbiju stiprināt cilvēktiesību iestādes, garantēt tām neatkarību, piešķirt nepieciešamos finanšu resursus un cilvēkresursus un nodrošināt, ka laikus tiek ņemti vērā to sniegtie ieteikumi;

52. aicina Serbijas iestādes saskaņā ar ES acquis nodrošināt elektronisko sakaru un pasta pakalpojumu regulatora (RATEL) un Elektronisko mediju regulatora (REM) pilnīgu finansiālo un darbības neatkarību; prasa nekavējoties un pārredzamā un iekļaujošā veidā virzīt uz priekšu mediju stratēģijā balstītā rīcības plāna īstenošanu;

53. prasa visaptveroši ievērot pamattiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un aicina tiesībaizsardzības amatpersonas atturēties no pārmērīga spēka pielietošanas; nosoda ekstrēmistisku un huligānisku grupējumu vardarbīgo izturēšanos miermīlīgos protestos, piemēram, 2021. gada novembra protestos pret Ratko Mladić veltīto sienas gleznojumu Belgradā un vides aktīvistu decembra protestos Šabacā un Belgradā; vēl aizvien ir nobažījies par ziņojumiem, ka šo vides aktīvistu protestu laikā policija nepildīja aizsardzības funkciju; aicina valdību nodrošināt, ka tiek likvidēti notiesātiem kara noziedzniekiem veltīti sienas gleznojumi, un efektīvi izmeklēt uzbrukumus protestētājiem, ietverot ikvienu iesaistītu valsts amatpersonu; aicina pilnībā izmeklēt jebkādas saiknes starp huligāniem un policiju; pauž nožēlu, ka vairāki iedzīvotāji saņēmuši apsūdzības par pārkāpumiem; prasa izbeigt šos nesamērīgos ierobežojumus tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos;

54. atzinīgi vērtē Likuma par dzimumu līdztiesību pieņemšanu un grozījumus Likumā par diskriminācijas aizliegšanu un aicina valdību nodrošināt, ka šie likumi nekavējoties tiek īstenoti; atkārtoti norāda, ka koordinācija, efektīva institucionālā struktūra un sadarbība ar pilsonisko sabiedrību ir priekšnoteikums, lai uzlabotu sieviešu un mazāk aizsargātu grupu cilvēktiesību situāciju un politiskās brīvības; aicina Serbiju uzlabot dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesību situāciju, tostarp par prioritāti nosakot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai un pastiprinātu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sieviešu organizācijām;

55. pauž atzinību, ka ir pieņemta jauna stratēģija vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai; tomēr uzsver, ka vajadzīga īstenošana un uzlabojumi, un prasa pieņemt saskaņotu politisko pieeju Stambulas konvencijas īstenošanai, kam pamatā būtu prioritāšu noteikšana un pietiekamu resursu piešķiršana, ar ko novērst dzimumu vardarbību, aizsargāt noziegumos cietušos un saukt pie atbildības vainīgos;

56. pauž nožēlu, ka iepriekšējā sasaukumā Nacionālā asambleja nepieņēma Cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un sociālā dialoga ministrijas izstrādāto Likumu par viendzimuma partnerattiecībām; aicina jauno un plurālistiskāko Nacionālo asambleju šo likumu pieņemt;

57. aicina Serbijas iestādes darīt vairāk, lai nodrošinātu nediskriminējošu attieksmi pret etniskām, reliģiskām un seksuālām minoritātēm un citām mazāk aizsargātām grupām, un turpināt pozitīvas programmas īstenošanu šajā jautājumā, pilnībā ievērojot ES principus un tiesību aktus; mudina iestādes aktīvi izmeklēt lietas, saukt pie atbildības un notiesāt par naida noziegumiem; nosoda etnisko naidu, ko izplata atsevišķas valdības amatpersonas un politiķi;

58. aicina Serbiju nodrošināt, ka mazākumtautību grupām ir vienlīdzīgas iespējas, jo īpaši attiecībā uz izglītību, mazākumtautību valodu izmantošanu, piekļuvi medijiem un reliģiskajiem pakalpojumiem mazākumtautību valodās, pienācīgu pārstāvību politiskajā un kultūras dzīvē, valsts plašsaziņas līdzekļos, administrācijā un tiesu iestādēs, un aicina radīt pozitīvu atmosfēru izglītībai mazākumtautību valodās un vairāk iespiest mācību grāmatas mazākumtautību valodās; aicina Serbiju aizsargāt un popularizēt mazākumtautību kultūras mantojumu, valodas un tradīcijas; aicina Serbiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai visos valdības līmeņos amatpersonu sastāvs atspoguļotu nacionālo sastāvu attiecīgajās teritorijās;

59. nosoda manipulāciju ar mazākumtautību grupu fragmentāciju un pauž bažas par Serbijas iestāžu nevēlēšanos konsekventi un pilnībā īstenot starpvaldību nolīgumu par mazākumtautību aizsardzību; atzīmē, ka jādara daudz vairāk, lai aktīvi īstenotu pretdiskriminācijas tiesību aktus;

60. atzinīgi vērtē Serbijas iestāžu apņemšanos atbalstīt EuroPride organizēšanu Belgradā, jo tas ir ļoti nozīmīgi LGBTI+ kopienai Serbijā un reģionā; aicina valdību un policijas spēkus nodrošināt raitu programmas plānošanu un organizāciju, kā arī dalībnieku drošību un labbūtību; prasa pastiprināt pasākumus, lai apkarotu aizskaršanu, naida propagandu un naida noziegumus pret LGBTI+ personām;

61. atkārtoti nosoda, iespējams, piespiedu darba, cilvēktiesību pārkāpumu un cilvēku tirdzniecības gadījumus saistībā ar aptuveni 500 Vjetnamas valstspiederīgajiem Ķīnas Linglongas rūpnīcas būvlaukumā Serbijā; atzīmē, ka ir veikti sākotnējie pasākumi un pārbaudes, un aicina Serbijas iestādes izmeklēt šo lietu un nodrošināt, ka tiek ievērotas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju darba tiesības; aicina Serbiju uzlabot saskaņotību ar ES darba tiesībām un ievērot attiecīgās Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas, ko Serbija ir ratificējusi; uzsver, ka Serbijas darba un vides tiesību akti jāpiemēro arī Ķīnas uzņēmumiem, kuri darbojas Serbijā;

62. pauž nožēlu par Bahreinas valstspiederīgā izraidīšanu uz viņa piederības valsti, neraugoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas pagaidu noregulējuma pasākumu, kas paredzēja izdošanas atlikšanu; atgādina, ka Serbijai ir jāievēro visu tās teritorijā mītošo cilvēku pamattiesības; mudina Serbijas iestādes ievērot savas starptautiskās saistības un pilnībā izpildīt visus Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus;

63. atzīmē, cik svarīga ir sadarbība ar ES cīņā pret cilvēku tirdzniecību un nelegālo migrāciju pa Balkānu maršrutu; atzinīgi vērtē Serbijas sadarbību migrācijas pārvaldībā ar kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm un uzsver, ka pilnībā jāievēro cilvēktiesības un starptautiskie standarti un principi;

64. pauž dziļas bažas saistībā ar dezinformācijas izplatīšanos par Krievijas agresiju pret Ukrainu, jo īpaši valdībai un valdošajai partijai pietuvinātos plašsaziņas līdzekļos; aicina Serbijas iestādes ieņemt izlēmīgu nostāju cīņā ar dezinformāciju un atmaskot visplašāk izplatītās viltus ziņas; aicina Serbiju un Komisiju stiprināt infrastruktūru cīņai pret dezinformāciju, Krievijas propagandu un citiem hibrīddraudiem un atbalstīt ar pierādījumiem pamatotu reaģēšanu gan uz īstermiņa, gan ilgtermiņa dezinformācijas draudiem Rietumbalkānos; uzsver, ka visi politiskie vadītāji ir atbildīgi par to, lai apturētu ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanās saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu; atzīmē, ka iecietīga attieksme pret ļaunprātīgu ārējo ietekmi var nopietni apdraudēt Serbijas izredzes pievienoties ES;

65. ir ļoti nobažījies par dezinformācijas vēstījumiem, kuru avots ir Kremlis un kuri tiek izplatīti ar Sputnik Serbia un citu vietējo aktoru starpniecību; aicina Serbijas iestādes atbalstīt ES sankcijas un veikt piemērotus pasākumus, lai nepieļautu Russia Today un Sputnik Serbia viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanos; pauž dziļas bažas, ka vieni no galvenajiem dezinformācijas avotiem ir valdības finansēti vai atbalstīti tabloīdi un atsevišķi televīzijas kanāli, kuri apraida valsts mērogā; pauž nožēlu, ka saistībā ar neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā sabiedriskā raidorganizācija izmanto Krievijas propagandas retoriku, piemēram, “militārā specoperācija”;

66. pauž lielu satraukumu, ka ES kandidātvalstis Rietumbalkānos sevišķi smagi cieš no Krievijas un Ķīnas darbībām, kas izpaužas kā ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas; ir nobažījies, ka Serbija un Ungārija palīdz Krievijai un Ķīnai ģeopolitisko mērķu sasniegšanā; aicina EĀDD ieņemt proaktīvāku nostāju un lielāko uzmanību pievērst ES ticamības nostiprināšanai reģionā un EĀDD Stratēģiskās komunikācijas darba grupas (StratCom) monitoringa pasākumu paplašināšanai, lai īpaši pievērstos pārrobežu dezinformācijas draudiem no Rietumbalkānu valstīm un kaimiņvalstīm;

67. uzsver, cik būtisks ir dialogs ar Serbijas pilsonisko sabiedrību un privāto sektoru, lai koordinētu dezinformācijas apkarošanas centienus Serbijā un reģionā; šajā sakarībā atzīmē, ka Serbija gūtu labumu no ciešākas sadarbības ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūras (ENISA) ekspertu grupām;

68. atzinīgi vērtē darbu, ko veic EĀDD Rietumbalkānu StratCom darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt koordinētu un konsekventu ES komunikāciju, veidot noturību un cīnīties pret dezinformāciju un informācijas manipulācijām, kuras vērstas pret ES; prasa stiprināt stratēģiskās komunikācijas darbības un palielināt darbinieku skaitu, tostarp izveidot reģionālu stratēģiskās komunikācijas punktu Rietumbalkānu reģionā;

Samierināšana un labas kaimiņattiecības

69. atzinīgi vērtē Serbijas dalību reģionālās sadarbības mehānismos un mudina Serbiju darīt vairāk, lai uzlabotu divpusējās attiecības ar citām paplašināšanās procesā iesaistītajām valstīm un kaimiņos esošajām ES dalībvalstīm; atzinīgi vērtē Serbijas lēmumu ziedot aptuveni 600 000 vakcīnas reģionam, cita starpā Ziemeļmaķedonijai, Melnkalnei un Bosnijai un Hercegovinai; mudina Serbiju strādāt visos līmeņos, lai veicinātu izlīgumu un uzlabotu labas kaimiņattiecības, īstenotu divpusējus nolīgumus un noregulētu neatrisinātos divpusējos jautājumus ar kaimiņvalstīm, jo īpaši robežu demarkāciju, pēctecību, kultūras vērtību atdošanu un militāro arhīvu atvēršanu;

70. uzsver Serbijas apņemšanos sadarboties ar kaimiņvalstīm, lai risinātu bezvēsts pazudušo personu problēmu, un uzsver, ka izlīgums ar kaimiņvalstīm ir priekšnoteikums reģionālo attiecību normalizēšanai; pauž bažas par Likuma par kultūras mantojumu pieņemšanu; prasa pilnībā respektēt kultūras mantojumu un veicināt sadarbību kultūras jomā un atkārtoti uzsver, cik būtiski ir Serbijā aizsargāt mazākumtautību valodas saskaņā ar tiesību aktiem un divpusējiem nolīgumiem ar kaimiņvalstīm;

71. atzīmē Serbijas varas iestāžu aicinājumus Bosnijas serbiem atsākt darbu Bosnijas un Hercegovinas iestādēs;

72. atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu ES veicinātajam Belgradas–Prištinas dialogam un uzteic darbu, ko dara Miroslav Lajčák, ES īpašais pārstāvis Belgradas un Prištinas dialogā; atkārtoti uzsver, cik būtiska ir gan Serbijas, gan Kosovas iestāžu konstruktīva iesaistīšanās, lai panāktu visaptverošu juridiski saistošu noregulējuma nolīgumu, kam pamatā būtu savstarpēja atzīšana un kam ir izšķirīga nozīme, lai abas valstis spētu virzīties uz dalību Eiropas Savienībā un veicināt stabilitāti un labklājību reģionā; prasa ievērot, kā arī labticīgi un laikus pilnībā īstenot visus iepriekšējos Belgradas–Prištinas nolīgumus, tostarp ar Serbu pašvaldību asociāciju/kopienu;

73. aicina EĀDD izveidot mehānismu visu līdz šim panākto nolīgumu īstenošanas uzraudzībai un kontrolei un periodiski sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam; aicina ES rīcībspēkus atbalstīt vietējās iestādes darbu pie Serbu pašvaldību asociācijas/kopienas izveides, kas būtu daļa no savstarpējā nolīguma;

74. prasa turpināt aktīvu un konstruktīvu iesaistīšanos ES veicinātajā dialogā; mudina Serbijas un Kosovas valdības izvairīties no jebkādas rīcības, kas varētu mazināt pušu starpā panākto uzticību un apdraudēt savstarpējā dialoga konstruktīvu turpināšanu; atkārtoti aicina uzlabot dialoga procesa kvalitāti, proti, iesaistīt sievietes, nodrošināt lielāku pārredzamību sabiedrībai un jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības iesaisti;

75. aicina Serbijas un Kosovas iestādes veicināt cilvēku kontaktus starp vietējām kopienām, lai stiprinātu dialogu, tostarp nevalstiskā līmenī; atzinīgi vērtē iniciatīvas kultūras un jaunatnes jomā, piemēram, ikgadējo pārrobežu mākslas festivālu Mirëdita, dobar dan!, ar kuru tiek veicināta Kosovas albāņu un serbu sadarbība;

76. aicina gan Serbiju, gan Kosovu censties vairāk un atrisināt bezvēsts pazudušo personu problēmu un saukt pie atbildības par Dienvidslāvijas karos pastrādātajiem kara noziegumiem; aicina valdību šiem jautājumiem pievērsties arī Belgradas–Prištinas dialogā un izveidot sadarbību starp Kosovu un Serbiju; aicina gan Serbijas, gan Kosovas valdību rast risinājumus elektroapgādes problēmai Kosovas ziemeļos;

77. pauž nožēlu par Kosovas valdības lēmumu noraidīt starptautisko vidutāju priekšlikumu par balsstiesīgo vēlētāju balsu apkopošanu, lai viņi varētu balsot Kosovas teritorijā 2022. gada 16. janvāra konstitucionālajā referendumā un 2022. gada 3. aprīļa vēlēšanās, kā tas bijis līdz šim;

78. pauž nožēlu par destabilizācijas darbībām pie robežas Kosovas ziemeļos 2021. gada septembrī un aicina Belgradu un Prištinu visas problēmas risināt ar dialoga palīdzību; pauž nožēlu, ka netika panākta vienošanās darba grupā, kurai bija uzdots atrisināt transportlīdzekļa reģistrācijas numuru lietošanu; aicina abas puses ES veicinātā dialogā pēc iespējas drīzāk galīgi atrisināt ekonomisko un politisko attiecību normalizēšanu; pauž nožēlu par vairākiem gadījumiem, kad amatpersonām liedza ieceļot Kosovas vai Serbijas teritorijā; aicina abas puses pret visiem apmeklējumiem attiekties tā, lai tiktu sekmēts normalizācijas process;

79. atzīmē bažas saistībā ar Preševas ielejas etnisko albāņu sūdzībām, kuriem liegts balsot un kuri, šķiet, ir svītroti no civilreģistra savā dzīvesvietā, un līdz ar to Serbijas iestādes viņiem atņēmušas pamattiesības un politiskās tiesības; ir ļoti nobažījies par apgalvojumiem un pētījumiem, ka Serbijas iestādes ļaunprātīgi izmanto Pilsoņu dzīvesvietas likumu, sistemātiski un diskriminējoši “pasivizējot” Serbijas dienvidos dzīvojošo albāņu tautības iedzīvotāju pastāvīgās dzīvesvietas adreses; prasa veikt neatkarīgu un rūpīgu izmeklēšanu par šiem apgalvojumiem un aicina Serbijas iestādes pārtraukt jebkādu diskriminējošu praksi un mērķētu vēršanos pret noteiktām grupām;

80. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta valsts stratēģija kriminālvajāšanai par kara noziegumiem 2021.–2026. gadam un ka nesen darbu sākušas ar šo stratēģiju saistītas dažādas struktūras un ziņošanas mehānismi; uzsver, cik nozīmīgi ir stratēģiju īstenot pārredzami un iekļaujoši; mudina Serbijas iestādes izlēmīgi vērsties pret notiesāto kara noziedznieku glorifikāciju un pārtraukt jebkādu šķelšanās retoriku un darbības, kas grauj kaimiņvalstu integritāti un apdraud reģionālo stabilitāti un izlīgumu; mudina Serbijas iestādes demonstrēt īstenu apņemšanos izmeklēt kara noziegumus un ierosināt lietas; atkārtoti atzīmē, ka Eiropā nav vietas genocīda noliegšanai;

81. uzsver reģionālās sadarbības nozīmi kara noziegumu izmeklēšanā un pazudušo personu meklēšanā un aicina Serbijas iestādes nosodīt visu veidu naida runu, iebiedēšanas kampaņas, kā arī genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu publisku atbalstīšanu un noliegšanu; pauž nožēlu, ka atsevišķas Serbijas iestādes un vairāki Serbijas politiķi turpina noliegt Srebreņicas genocīdu; aicina Serbijas iestādes turpināt kara noziegumu izmeklēšanu, tostarp vietējā līmenī, un panākt taisnīgumu cietušajiem, proti, atzīt un izpildīt tiesas spriedumus par kara noziegumiem, cīnīties pret nesodāmību par kara noziegumiem, izmeklēt bezvēsts pazudušo personu lietas, atklāt apbedījumu vietas un atbalstīt valsts prokurorus vainīgo saukšanā pie atbildības;

82. nosoda notiesāto kara noziedznieku, piemēram, Veselin Šljivančanin, Dragoljub Ojdanić un Nikola Šainović, aizvien lielāko redzamību mediju telpā, ko viņi izmanto, lai izplatītu naidu un neiecietību pret mazākumtautībām Serbijā;

83. prasa ES un tās sabiedrotajiem darīt vairāk samierināšanas jomā; atzinīgi vērtē ES sabiedroto atjaunināto iesaisti, jo īpaši ASV, Apvienotās Karalistes un Vācijas īpašo sūtņu Rietumbalkānos iecelšanu, aicina viņus iesaistīties ciešā sadarbībā un koordinācijā ar ES sūtni, lai stiprinātu sviras efektu un sniegtu saskaņotas konsultācijas un atbalstu;

84. atkārtoti uzsver atbalstu iniciatīvai izveidot Reģionālo komisiju faktu noskaidrošanai par bijušās Dienvidslāvijas teritorijā pastrādātajiem kara noziegumiem un citiem smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem (RECOM);

85. atzinīgi vērtē to, ka visā Rietumbalkānu teritorijā no 2021. gada 1. jūlija ir atcelta viesabonēšana, kas uzlabo savienojamību un sniedz konkrētus un īstenus ieguvumus reģiona iedzīvotājiem un uzņēmumiem; atzinīgi vērtē ES amatpersonu un Rietumbalkānu valstu vadītāju parakstīto Brdo deklarāciju un atzīst šā lielā sasnieguma nozīmīgumu; mudina Padomi un Komisiju sadarboties ar Rietumbalkānu valstu iestādēm, lai izveidotu viesabonēšanas zonu brīvu starp Rietumbalkāniem un Eiropas Savienību;

86. mudina Serbijas iestādes skaidri atbalstīt kopēja reģionālā tirgus izveidi Berlīnes procesa satvarā, kas būtu solis tuvāk dalībai ES; uzsver, ka visām reģionālās ekonomiskās sadarbības shēmām Rietumbalkānos jābūt iekļaujošām un pieņemamām visām sešām valstīm un jāizveido vienlīdzīga sadarbība starp visām sešām valstīm, vienlaikus stiprinot turpmāku saskaņošanu ar ES standartiem un acquis;

Sociālekonomiskās reformas

87. atzinīgi vērtē funkcionējošas tirgus ekonomikas progresu, lai arī valstij vēl aizvien ir liela ietekme uz ekonomiku, un uzteic nelielo Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku, ko inter alia panāca ar savlaicīgiem fiskāliem un monetāriem atbalsta pasākumiem; tomēr aicina Serbijas iestādes pandēmijas saistībā mērķētu atbalstu sniegt neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem; atzīmē, ka ES ir turpinājusi būtiski atbalstīt Serbijas sociālekonomisko atveseļošanos un neatliekamās medicīniskās vajadzības, tostarp sniegusi papildu atbalstu 10 miljonu EUR apmērā;

88. ar bažām atzīmē, ka nav izmeklēts neviens no iepriekšējā ziņojumā minētajiem pētniecisko žurnālistu apgalvojumiem, ka valdība politiskos nolūkos manipulē ar Covid-19 statistiku; uzsver, ka valdības centienos cīņā pret Covid-19 īpaši svarīga ir uzticēšanās un pārredzamība, un tāpēc mudina Serbijas valdību sniegt iedzīvotājiem visu relevanto statistiku;

89. atzīmē, ka ir panākti zināmi uzlabojumi, tomēr darba tirgū joprojām pastāv strukturālas problēmas un sasāpējuši ar demogrāfiju un migrāciju saistīti jautājumi; aicina Serbiju uzlabot sieviešu stāvokli darba tirgū un turpināt izglītības un apmācības pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, jo īpaši profesionālās izglītības un apmācības jomā un saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos;

90. pauž dziļas bažas par sociālekonomisko situāciju vairākos Serbijas dienvidu apgabalos; aicina Serbijas valdību izmeklēt visus apgalvojumus, ka sociālās palīdzības instrumenti tiek izmantoti, lai izdarītu spiedienu uz vēlētājiem, jo īpaši mazāk aizsargātu grupu un romu mazākumtautības pārstāvjiem; aicina Serbijas valdību reaģēt uz nabadzības un bezdarba problēmām šajās un citās valsts daļās un nodrošināt, ka sociālajai un nodarbinātības politikai ir pietiekami finanšu un institucionālie resursi;

91. aicina Serbiju uzlabot spējas sniegt statistiku un veikt tautas skaitīšanu saskaņā ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un ar neatkarīgu novērotāju līdzdalību;

92. ir ļoti nobažījies par Serbijas cilvēkkapitāla aizplūšanu un intelektuālā darbaspēka emigrāciju, kas vēl aizvien turpinās; atzinīgi vērtē Serbijas valdības iniciatīvas un inovatīvās pieejas, ar ko vēršas pret šīm tendencēm, arī demogrāfiskajām pārmaiņām, vienlaikus sadarbībā ar starptautiskām organizācijām īstenojot vairākas mērķētas rīcībpolitikas dažādās nozarēs, lai novērstu demogrāfisko apdraudējumu, jo iedzīvotāju skaita pastāvīga samazināšanās joprojām ir viena no galvenajā. ekonomiskās attīstības problēmām; aicina jauno valdību lielāku uzmanību pievērst jaunatnes politikai; atzīmē, ka lielākas pūles jāiegulda pierobežas reģionu sociālekonomiskajā attīstībā, lai novērstu iedzīvotāju skaita samazināšanos šajos reģionos; atgādina, ka šim nolūkam varētu izmantot IPA III pārrobežu sadarbības programmas;

93. atzinīgi vērtē mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalsta programmu īstenošanu, jo īpaši aizņēmuma izmaksu samazināšanu MVU; aicina Serbiju pievērsties atlikušajām nepilnībām, tostarp nestabilajai uzņēmējdarbības videi un negodīgai konkurencei; atzinīgi vērtē Serbijas iesaistīšanos Rietumbalkānu reģionālā tirgus integrācijas procesā, kam seko turpmāka ekonomiskā integrācija ES vienotajā tirgū, kas piesaistīs vajadzīgās investīcijas un radīs jaunas iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem;

94. atkārtoti pauž bažas par Serbijas aizvien lielāko atkarību no Ķīnas ieguldījumiem un lielajiem aizdevumiem, kuri Serbijai būs jāatmaksā Ķīnai; mudina Serbijas iestādes uzlabot pārredzamību un stiprināt juridisko atbilstību ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām ļoti piesārņojošās nozarēs, kurās investēti Ķīnas, Krievijas un citu nedemokrātisku ārvalstu ieguldījumi, kas izriet no divpusējiem nolīgumiem par stratēģisko sadarbību; pauž nožēlu, ka Ķīna piegādājusi Serbijai raķešu sistēmas;

95. uzsver, ka Rietumbalkānu valstis jāizvirza ES iniciatīvas Global Gateway centrā un jānodrošina pārredzamas un ilgtspējīgas ieguldījumu iespējas, kas būtu alternatīva Ķīnas un citu autoritāru režīmu ieguldījumiem un aizdevumiem;

96. atzīmē, ka ir atsaukti grozījumi Likumā par ekspropriāciju, un prasa rīkot plašākas publiskas debates par šo jautājumu;

97. atzinīgi vērtē uzlabojumus cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, taču prasa uzlabot rezultātus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanu; atzīmē, ka infrastruktūra un būvniecība ir nozīmīgi nelegālu līdzekļu avoti, un mudina Serbiju līdz minimumam samazināt risku, ka būvniecības nozarē varētu notikt nelikumīgu finanšu plūsmas, kā arī samazināt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju infrastruktūras sektorā; aicina Serbiju nodrošināt, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi tiek izmantoti godprātīgi;

98. pauž bažas par progresa trūkumu attiecībā uz List lietu, kas ir piemērs tam, kā valsts iestādes ļaunprātīgi izmanto tiesisko regulējumu, lai vērstos pret konkrētām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un medijiem, kuri kritizē valdības politiku; atgādina par Serbijas Finanšu ministrijas aicinājumu Serbijas Finanšu ministrijas Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas administrācijai pilnībā izmeklēt šos jautājumus;

99. atgādina par nosacījumiem ES finansējuma saņemšanai saskaņā ar IPA III un Ekonomikas un investīciju plānu Rietumbalkāniem (EIP); atzīst, cik nozīmīgs ir IPA III un EIP atbalsts, jo sekmē reformu procesu, zaļo pārkārtošanos, ilgtspējīgu savienojamību, cilvēkkapitālu, konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi, kā arī stiprina reģionālo un pārrobežu sadarbību;

Vide, enerģētika un transports

100. atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus, kas veikti nolūkā pakāpeniski atteikties no ogļu spēkstacijām; ir nobažījies, ka Serbija joprojām veic ieguldījumus jaunā ogļu spēkstacijā, neraugoties uz pašreizējām klimata un vides problēmām; mudina iestādes pieņemt integrētu nacionālo enerģētikas un klimata plānu, kas atbilstu Eiropas zaļā kursa 2050. gada bezemisiju mērķrādītājam un zaļajai programmai Rietumbalkāniem;

101. aicina valsts iestādes strauji īstenot Likumu par atjaunīgo energoresursu izmantošanu un rīkot plašākas publiskas debates par enerģētikas pārkārtošanu un mazo hidroelektrostaciju pašreizējo būvniecību, kuru skaits mērāms desmitos;

102. aicina Serbiju pastiprināt centienus dažādot energoapgādi un kopējo energoresursu struktūru un jo īpaši samazināt atkarību no Krievijas, kā arī palielināt ieguldījumus un modernizēt energoinfrastruktūru, lai īstenotu nepieciešamo pārkārtošanos no fosilā kurināmā uz atjaunīgajiem energoresursiem; šajā sakarībā uzsver, cik būtiski ir izbūvēt starpsavienojumu ar Bulgāriju; mudina Komisiju nodrošināt, ka IPA līdzekļi veicina klimatneitrālas ekonomikas veidošanu Serbijā pilnīgā saskaņā ar Parīzes nolīgumu un ES dekarbonizācijas mērķiem un sniedz nepieciešamo tehnisko atbalstu šā mērķa sasniegšanai;

103. uzsver, ka efektivitātes trūkums enerģētikas nozarē būtiski ietekmē valsts vispārējo ekonomikas konkurētspēju, un aicina valsti mērķtiecīgi strādāt, lai pārietu uz zaļo un aprites ekonomiku, pakāpeniski pārtraucot fosilās enerģijas avotus un ievērojami palielinot resursu un materiālu reciklēšanas līmeni;

104. ar bažām atzīmē, ka Serbija pastāvīgi neievēro Enerģētikas kopienas līgumu (ECT) un pārkāpj tā noteikumus, un aicina Serbiju savas darbības enerģētikas jomā, jo īpaši attiecībā uz gāzes transportēšanas infrastruktūru, saskaņot ar trešo enerģētikas paketi un solidarizēties ar ES enerģētikas politiku;

105. atkārtoti pauž bažas par augsto gaisa piesārņojuma līmeni un mudina iestādes paātrināt gaisa kvalitātes plānu īstenošanu; pauž nožēlu, ka vairākās Serbijas pilsētās, jo īpaši Belgradā, Smederevā, Borā un Kolubaras un Tamnavas ielejā, bieži konstatēta slikta gaisa kvalitāte, kas šos reģionus ierindo starp vispiesārņotākajām vietām pasaulē; mudina iestādes strauji veikt gaisa kvalitāti uzlabojošus pasākumus, jo īpaši lielajās pilsētās un rūpniecības rajonos; uzsver, cik būtiski ir rast ilgtspējīgus risinājumus un ierobežot lignīta un citu zemas siltumjaudas ogļu izmantošanu energoražošanā un apkurē;

106. pauž dziļas bažas par Ķīnas finansētajiem ogļu spēkstaciju projektiem un to ietekmi uz vidi un gaisa kvalitāti; atzīmē, ka pašlaik notiek gaisa aizsardzības programmas pieņemšana, un atzinīgi vērtē neliela apjoma dotācijas pašvaldībām, ar ko uzlabot gaisa kvalitāti un atkritumu apsaimniekošanu, kā arī finansēt projektus gaisa piesārņojuma samazināšanai Serbijā;

107. atkārtoti pauž nožēlu par rīcības trūkumu saistībā ar reģiona raktuvju radīto Dragovišticas upes piesārņojumu un kaitīgo ietekmi uz vietējo iedzīvotāju veselību un vidi;

108. uzsver, ka jāuzlabo atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, īstenošana un izpilde un jāpaātrina atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas un aprites ekonomikas pasākumu ieviešana un īstenošana;

109. atzīmē, ka ir atsauktas izpētes licences saistībā ar litija ieguves un pārstrādes projektu Serbijas rietumos; aicina Serbijas iestādes licenču izsniegšanā nodrošināt pilnīgu pārredzamību un veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, tostarp sabiedrisko apspriešanu ar attiecīgajām vietējām kopienām;

110. pauž dziļas bažas par nopietnajām problēmām saistībā ar korupciju un tiesiskumu vides jomā un par vispārējo pārredzamības trūkumu attiecībā uz infrastruktūras projektu vides un sociālā ietekmējuma novērtējumu; šajā sakarībā atzīmē 4. kopas (Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība) atvēršanu sarunās par pievienošanos ES; prasa izskatīt leģitīmās bažas, kas paustas vides aizstāvības protestos, un sarunu gaitā pievērsties šīm problēmām;

111. prasa Serbijā palielināt aizsargājamo teritoriju kopējo platību un nodrošināt dabas aizsardzības pasākumu īstenošanu un pienācīgu finansējumu; prasa konsekventi piemērot Likumu par dabas aizsardzību un Likumu par atjaunīgo energoresursu izmantošanu, lai aizsargājamās teritorijās apturētu visus kaitējošos projektus;

112. atzinīgi vērtē Atkritumu apsaimniekošanas programmas pieņemšanu un norāda, ka turpinās process, lai publiski iepazīstinātu ar Atkritumu apsaimniekošanas programmas rīcības plānu laikposmam no 2022. līdz 2024. gadam; atzīmē, ka sākusi sāka darboties ekoloģiskās informācijas sistēma, kas ļauj iedzīvotājiem ziņot par vides problēmām;

113. prasa pārbaudīt visus līdz šim uzceltos mazo hidroenerģijas būvju projektus (SHPPs) un konstatēt, vai attiecībā uz visām izsniegtajām atļaujām pienācīgi ir ievēroti likumi un procedūras; prasa visos gadījumos, kad klaji pārkāpts likums, piemēram, Rakitas gadījumā, nekavējoties veikt pasākumus, lai atjaunotu upju stāvokli tādu, kāds tas bijis pirms SHPPs izbūves; prasa likvidēt objektus, kas apdraud krastus, ezerus, ūdensteces un gruntsūdeņus; uzsver, ka jāuzrauga visi projekti, kas apdraud ūdens resursus un kas jāiekļauj to projektu sarakstā, attiecībā uz kuriem vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums; prasa pārskatīt Jaroslav Cerni Ūdens apsaimniekošanas institūta privatizāciju;

114. atzinīgi vērtē Serbijas progresu dzelzceļa sistēmas reformēšanā; mudina Serbiju nodrošināt, ka ieguldījumi transporta infrastruktūrā atbilst ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijai un dod maksimālu labumu Serbijas ekonomikai;

°

° °

115. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Serbijas prezidentam, valdībai un Nacionālajai asamblejai.

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	14.6.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	50 5 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alexandrov Yordanov, François Alfonsi, Maria Arena, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi, Katalin Cseh, Kinga Gál, Giorgos Georgiou, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Peter Kofod, Dietmar Köster, Andrius Kubilius, David Lega, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Claudiu Manda, Lukas Mandl, Thierry Mariani, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Matjaž Nemec, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Jacek Saryusz-Wolski, Sergei Stanishev, Tineke Strik, Dominik Tarczyński, Viola Von Cramon-Taubadel, Isabel Wiseler-Lima, Salima Yenbou, Bernhard Zimniok
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Vladimír Bilčík, Corina Crețu, Angel Dzhambazki, Nicolaus Fest, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Karsten Lucke, Erik Marquardt, Marisa Matias, Alessandra Moretti, Paulo Rangel, Javier Zarzalejos
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Stéphane Bijoux, Andor Deli, Liudas Mažylis, Bettina Vollath

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

50	+
ECR	Angel Dzhambazki, Jacek Saryusz-Wolski, Dominik Tarczyński
ID	Anna Bonfrisco, Susanna Ceccardi
PPE	Asim Ademov, Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Vladimír Bilčík, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, David Lega, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, David McAllister, Lukas Mandl, Liudas Mažylis, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Paulo Rangel, Isabel Wiseler-Lima, Javier Zarzalejos
RENEW	Petras Auštrevičius, Stéphane Bijoux, Katalin Cseh, Klemen Grošelj, Bernard Guetta, Javier Nart, Salima Yenbou
S&D	Maria Arena, Corina Crețu, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Karsten Lucke, Claudiu Manda, Sven Mikser, Alessandra Moretti, Matjaž Nemec, Demetris Papadakis, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Sergei Stanishev, Bettina Vollath
VERTS/ALE	François Alfonsi, Erik Marquardt, Tineke Strik, Viola Von Cramon-Taubadel

 

5	-
ID	Nicolaus Fest, Thierry Mariani, Bernhard Zimniok
NI	Andor Deli, Kinga Gál

 

3	0
ID	Peter Kofod
THE LEFT	Giorgos Georgiou, Marisa Matias

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV L 278, 18.10.2013., 16. lpp.
• [2] OV L 330, 20.9.2021., 1. lpp.
• [3] OV L 111, 8.4.2022., 1. lpp.
• [4] OV C 362, 8.9.2021., 129. lpp.
• [5] OV C 494, 8.12.2021., 172. lpp.
• [6] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0506.
• [7] Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0511.
• [8] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0064.