ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam

28.6.2022 - (COM(2021)0561 – C9‑0332/2021 – 2021/0205(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Søren Gade Atzinuma sagatavotāji (*):
Jutta Paulus, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Nicolás González Casares, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
 (*) Iesaistītās komitejas — Reglamenta 57. pants

Grozījumi

• 001-103 (PDF - 294 KB)
• 001-103 (DOC - 66 KB)
• 104-107 (PDF - 114 KB)
• 104-107 (DOC - 34 KB)
• 108-117 (PDF - 149 KB)
• 108-117 (DOC - 44 KB)
• 118-127 (PDF - 136 KB)
• 118-127 (DOC - 31 KB)
• 128-132 (PDF - 118 KB)
• 128-132 (DOC - 35 KB)
• 133-136 (PDF - 117 KB)
• 133-136 (DOC - 34 KB)
• 137-137 (PDF - 382 KB)
• 137-137 (DOC - 110 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam

(COM(2021)0561 – C9‑0332/2021 – 2021/0205(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0561),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 100. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0332/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2021. gada 20. oktobra atzinumu,

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, Sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A9‑0199/2022),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

 

 

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.	(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, kā arī viens no galvenajiem savienojumu nodrošinātājiem starp tālākajiem reģioniem un kontinentu, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos, kohēzijas palielināšanos un reģionālās nevienlīdzības mazināšanos Savienībā, jo īpaši attiecībā uz nomaļajiem, tālākajiem, mazapdzīvotiem un salu reģioniem, kā arī savienotību ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.	(2) Pieņemot Regulu (ES) 2021/1119, Savienība ir juridiski apņēmusies vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Lai to panāktu, visām ekonomikas nozarēm, tostarp transporta nozarei, ir strauji jāveic dekarbonizācijas pasākumi. Aviācijas nozarē tas nozīmē, ka ir būtiski jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošana, piegāde un izmantošana. Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Ir gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija lēš, ka pasažieru pārvadājumu apjoms Eiropā līdz 2050. gadam palielināsies par 3 % gadā, savukārt kravu pārvadājumu apjoms — par 2,4 % gadā. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu strauji atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir obligāti jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta nozari, kas palīdz pilnībā sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, cenas pieņemamības, drošuma un drošības līmenis.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm.	(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta jomā īstenoto Savienības ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) un ko paredz visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība atbalstītu starptautiska, daudzpusēja vai divpusēja līmeņa centienus veicināt vērienīgu pieeju un konverģenci attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu, vienlaikus starptautiskā mērogā nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Visā Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.	(4) Visā pasaules un Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu noteikumu un iespēju pamata, tā veidojot dinamisku nozari un radot darba iespējas. ES iekšējie lidojumi lielā mērā ir daļa no globāliem maršrutiem, kas iekļaujas globālajā tirgū. To pašu var teikt par maršrutiem no ārpussavienības valstīm uz galamērķiem ārpussavienības valstīs ar savienojumiem Eiropas lidostās. Ja rodas tirgus izkropļojumi, gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas saskaras ar risku nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju, pakļaut riskam gaisa transporta nozares uzņēmumus un darbvietas, un samazināt iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamos gaisa satiksmes savienojumus un transporta iespējas.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.	(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū, mazināt aviācijas nozares pievilcību un līdz ar to arī mobilitāti, augstu degvielas cenu tiešā ietekmē palielinoties galapatēriņa cenām. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde, kas veikta ekonomisku apsvērumu dēļ, attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju, radot tirgus izkropļojumus, un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū. Tomēr šajā regulā būtu jāņem vērā arī tas, ka liekas degvielas uzpilde reizēm tiek veikta, lai ievērotu degvielas drošības noteikumus, un šādos gadījumos to attaisno drošības apsvērumi. Turklāt liekas degvielas uzpilde var būt sekas specifiskām darbības grūtībām, ar kurām saskaras daži gaisa kuģu ekspluatanti dažās lidostās, cita starpā ar nesamērīgi ilgāku laiku, kas nepieciešams gaisa kuģa apkalpošanai starp ielidošanu un izlidošanu, vai samazinātu lidostas kapacitāti maksimālās noslodzes brīžos. Tādēļ Komisijai būtu cieši jāuzrauga, jāizvērtē un jāanalizē liekas degvielas uzpildes gadījumi un tiem pamatā esošie iemesli un vajadzības gadījumā jāierosina tiesību aktu priekšlikumi šīs regulas grozīšanai.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.	(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību un darba tiesību un sociālā regulējuma ievērošanu, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, tostarp ekonomikas instrumenti, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām, un izveidot ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas un piegādes tirgu. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir vienīgais risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots.	(7) Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10 , kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, un nepārprotama nozares apņēmība pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas, tostarp ar elektroenerģiju vai ūdeņradi darbināmu bezemisiju gaisa kuģu izstrāde, nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas un tām vidējā termiņā un ilgtermiņā var būt svarīga nozīme komerciālajā aviācijā, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir daudzsološs risinājums, kas gan tuvākajā laikā, gan vidējā termiņā un ilgtermiņā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots un laika gaitā būs vajadzīgs atbalsts ilgtspējīgu aviācijas degvielu tālākai izstrādei un ieviešanai, kā arī jaunu gaisa kuģu dzinēju un tehnoloģiju pētniecībai.
__________________	__________________
10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”, (COM/2020/789 final), 9.12.2020.	10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni” (COM/2020/789 final), 9.12.2020.

Grozījums Nr.  8

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Visaptverošais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būtu jāīsteno visās nozarēs, aptverot ne vien energosistēmu, bet arī transporta nozari, tostarp aviāciju. Jo īpaši tas būtu jāņem vērā, pieņemot politikas, plānošanas un investīciju lēmumus saistībā ar energoefektīvāku dzinēju un ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un tehnoloģiju ieviešanu, tostarp attiecībā uz tādu lidmašīnu ātru izstrādi, kuras darbināmas ar atjaunīgo elektroenerģiju vai zaļo ūdeņradi.

 

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Paredzams, ka citas alternatīvas ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem, piemēram, elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem.	(8) Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir aviācijas degvielas, pie kurām pieder šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem, kā arī ūdeņradis un elektroenerģija. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem un EASA atbalstu šo standartu izstrādei, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Citas ilgtspējīgas aviācijas degvielas, piemēram, elektroenerģija vai ūdeņradis, ir ļoti daudzsološas tehnoloģijas, un ir paredzams, ka tās pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem. Šī regula vēl vairāk paātrinās šo tehnoloģiju zinātnisko izstrādi un ieviešanu, kā arī ar tām saistīto komerciālo inovāciju, ļaujot ekonomikas dalībniekiem apsvērt minēto tehnoloģiju izmantošanu šajā regulā noteikto ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanas normu kontekstā, kad šīs tehnoloģijas būs pilnībā izstrādātas un komerciāli pieejamas. Tas arī palielinās tirgus noteiktību un prognozējamību un stimulēs investīcijas nepieciešamajās jaunajās tehnoloģijās.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Pakāpeniska ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana gaisa transporta tirgū aviosabiedrībām radīs papildu izmaksas par degvielu, jo šādas degvielas ražošanas tehnoloģijas pašlaik izmaksā dārgāk nekā tradicionālās aviācijas degvielas ražošana. Paredzams, ka tas saasinās gaisa transporta tirgū jau pastāvošās ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem saistītās problēmas attiecībā uz aviācijas degvielu un radīs turpmākus gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu konkurences izkropļojumus. Ar šo regulu būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir, nosakot visā Savienībā saskaņotas prasības, novērst to, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana negatīvi ietekmē aviācijas nozares konkurētspēju.	(9) Pakāpeniska ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana gaisa transporta tirgū aviosabiedrībām radīs papildu izmaksas par degvielu, jo šādas degvielas ražošanas tehnoloģijas pašlaik izmaksā dārgāk nekā tradicionālās aviācijas degvielas ražošana. Paredzams, ka tas saasinās gaisa transporta tirgū jau pastāvošās ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem saistītās problēmas attiecībā uz aviācijas degvielu un radīs turpmākus gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu konkurences izkropļojumus, arī saistībā ar CORSIA un ETS emisiju sistēmu īstenošanu. Ar šo regulu būtu jāveic pasākumi, kuru mērķis ir, nosakot visā Savienībā saskaņotas prasības, tostarp ieviešot kopējas definīcijas un izvirzot kopējus ES līmeņa mērķrādītājus, novērst to, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešana negatīvi ietekmē aviācijas nozares konkurētspēju.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē ICAO. Tā jo sevišķi nosaka sīki izstrādātas ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasības, kas piemērojamas ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.	(10) Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē un definē ICAO, valstīm vienojoties par sīki izstrādātām ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasībām, kas piemērojamas tādu sertificētu ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieniem, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Pašlaik šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Lai starptautiskajā aviācijas tirgū novērstu konkurences izkropļojumus, kas varētu izraisīt tādu satiksmes plūsmu zudumu, kurās savienojumus nodrošina ES lidostas, kā arī oglekļa emisiju pārvirzi, un lai izveidotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu globālo tirgu, Savienībai, īstenojot savu ārpolitiku aviācijas jomā, vajadzētu uzņemties pasaulē vadošu lomu pārejā uz ilgtspējīgu degvielu izmantošanu, iesaistīties starptautiskās sarunās, lai saskaņotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu definīcijas un standartus, un veicināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas, izmantošanas un uzpildes noteikumu starptautisko konverģenci. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība turpinātu centienus ICAO līmenī panākt vērienīgu globālu sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu globālo tirgu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm ICAO Ģenerālajā asamblejā būtu aktīvi jāatbalsta tūlītēja sarunu sākšana par vērienīgu globālu politikas satvaru ICAO līmenī attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu. Tiklīdz šāds globāls politikas satvars būs pieņemts, Komisijai būtu jānodrošina, lai šīs regulas noteikumi būtu saderīgi un saskaņoti ar šo satvaru un starptautiskajiem standartiem un papildinātu tos, tādējādi nodrošinot saskaņotu īstenošanu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā līmenī. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jācenšas nodrošināt, lai visaptverošos daudzpusējos un divpusējos gaisa satiksmes un gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos būtu iekļauti līdzvērtīgi un saistoši noteikumi par piejaukuma normām ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai. Vēl Komisijai būtu regulāri jānovērtē, vai šīs regulas noteikumi nerada nelabvēlīgu ietekmi uz iekšējā aviācijas tirgus darbību, nozares konkurētspēju, gaisa pārvadātāju un gaisa satiksmes mezglu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starptautiskā kontekstā un iespējamām maršrutu izmaiņām, kuru rezultātā notiktu oglekļa emisiju pārvirze, un attiecīgā gadījumā būtu jāierosina līdzekļi šādas nelabvēlīgas ietekmes novēršanai.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegtu tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi.	(12) Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegt tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum, un veicinot ilgtspējīgu degvielu izmantojumu aviācijā. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst Savienības aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi, un Savienībā veicināt inovāciju un ražošanu. Lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu drīzāku izmantošanu, ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts un finansējums Savienības un valstu līmenī, kā arī stimuli publiskā un privātā sektora partnerībām.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās. Būtu jānosaka pasažieru gaisa pārvadājumu un kravu gaisa pārvadājumu apjoma ikgadējā robežvērtība, kuru nepārsniedzot lidostām šī regula nebūtu piemērojama; tomēr regulas darbības jomai būtu jāaptver vismaz 95 % no kopējās satiksmes, ko veic no Savienības lidostām. To pašu iemeslu dēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām ES teritorijā.	(15) Šī regula nebūtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas izpilda lidojumus humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, jo lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir ārkārtas rakstura lidojumi un tādēļ tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro militāriem gaisa kuģiem vai gaisa kuģiem, kas iesaistīti muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū un visā ES radītu labvēlīgus apstākļus SAF tirgus un nepieciešamās SAF infrastruktūras attīstībai, šai regulai būtu jāattiecas uz visu komerciālo gaisa satiksmi no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Vienlaikus, lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, garantētu vajadzīgo elastību, kas ļautu degvielas piegādātājiem nodrošināt un aviosabiedrībām uzpildīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas visrentablākajā veidā, un izvairītos no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās, kā pārejas posms būtu jāizveido elastības mehānisms, kas ietvertu reģistrēšanas un pieprasīšanas (Book & Claim) sistēmas elementus. Lai novērstu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, pēc minētā pārejas perioda šajā regulā noteiktās prasības ilgtermiņā būtu vienādi jāpiemēro visām Savienības lidostām un visiem komerciālajiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuru gaisa kuģi izlido vai piezemējas Savienības lidostās.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Ir svarīgi, lai no šīs regulas izrietošās saistības nesamērīgi neietekmētu mazāk savienotos Eiropas reģionus, piemēram, salas un tālākos reģionus, kuri bieži vien ir atkarīgi no gaisa satiksmes kā vienīgās savienojuma iespējas, un lai šiem reģioniem būtu nodrošināta piekļuve pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Lai palīdzētu saglabāt gaisa satiksmes savienojumu pieejamību reģionos, kuros ir mazāk citu transporta iespēju, būtu jāpievērš uzmanība šīs regulas noteikumu iespējamajai ietekmei uz to gaisa satiksmes maršrutu, kuri savieno attālus Savienības reģionus ar citiem Savienības reģioniem, pieejamību cenas ziņā, konkurētspēju un iespējamo cenu kāpumu.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Ir būtiski, lai par atbilstīgām atzīto ilgtspējīgo izejvielu kopums būtu iespējami iekļaujošs, tādējādi ļaujot maksimāli izvērst iespējas paplašināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu par pieņemamām izmaksām. Saskaņā ar šo regulu par atbilstīgām atzīto izejvielu sarakstam vajadzētu būt nevis statiskam, bet gan laika gaitā pilnveidojamam, lai iekļautu tajā jaunas ilgtspējīgas izejvielas. Šajā nolūkā Komisijai saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 28. panta 6. punktu vismaz reizi divos gados būtu jāpārskata IX pielikuma A un B daļā iekļautais izejvielu saraksts, lai papildinātu to ar jaunām izejvielām. Jaunu izejvielu iekļaušanai IX pielikumā vajadzētu nozīmēt šo izejvielu tiešu atbilstību ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanai saskaņā ar šo regulu.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) No pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas degvielas ilgtspējas apsvērumu dēļ nebūtu jāatzīst par atbilstīgām. Ja kultūraugu audzēšana biodegvielu ražošanai aizstāj tradicionālo kultūraugu audzēšanu pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām, notiek netieša zemes izmantošanas maiņa. Šāds papildu pieprasījums palielina spiedienu uz zemes platībām, un tā rezultātā lauksaimniecības zemes platības var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums — tādu kā meži, mitrāji un kūdrāji —, radot papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas un raisot bažas par biodaudzveidības zudumu. Pētījumi liecina, ka ietekmes mērogs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no degvielas ražošanai izmantojamo izejvielu veida, no biodegvielu izmantošanas izraisītā papildu pieprasījuma pēc izejvielām un no tā, cik lielā mērā visā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Lielākie netiešās zemes izmantošanas maiņas riski ir raksturīgi biodegvielām — degvielām, kuras ražotas no izejvielām, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tāpēc nevajadzētu veicināt degvielu ražošanu no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem. Šī pieeja ir saskaņā ar Savienības politiku un jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/2001, kas ierobežo šādu biodegvielu izmantošanu autotransportā un dzelzceļa transportā un nosaka izmantošanas maksimālo ierobežojumu, ņemot vērā šo biodegvielu mazākos vidiskos ieguvumus, mazāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu un plašākās ilgtspējas problēmas. Netiešā zemes izmantošanas maiņa ir ne tikai saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas var samazināt vai pat novest līdz nullei siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no atsevišķām biodegvielām, bet arī apdraud biodaudzveidību. Šis risks ir īpaši nozīmīgs sasaistē ar potenciāli lielu ražošanas paplašināšanos, ko nosaka ievērojams pieprasījuma pieaugums. Aviācijas nozarē pašlaik ir nenozīmīgs pieprasījums pēc biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, jo vairāk nekā 99 % no pašlaik izmantotajām aviācijas degvielām ir fosilas izcelsmes. Tāpēc ir lietderīgi atturēties ar šo regulu veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, un tādējādi radīt potenciāli lielu pieprasījumu pēc tām. No kultūraugiem ražotu biodegvielu neatzīšana par atbilstīgām saskaņā ar šo regulu arī līdz minimumam samazina autotransporta dekarbonizācijas palēnināšanās risku, kas pretējā gadījumā varētu rasties, ja no kultūraugiem ražotas biodegvielas tiktu pārvirzītas no autotransporta uz aviācijas nozari. Ir ļoti svarīgi šādu pārvirzi samazināt līdz minimumam, jo autotransports joprojām ir vispiesārņojošākā transporta nozare.	(17) No pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražotas degvielas, tostarp biodegvielas ar augstu netiešas zemes izmantošanas maiņas risku, piemēram, no palmu eļļas iegūtas biodegvielas, ilgtspējas apsvērumu dēļ nebūtu jāatzīst par atbilstīgām. Ja kultūraugu audzēšana biodegvielu ražošanai aizstāj tradicionālo kultūraugu audzēšanu pārtikas un dzīvnieku barības vajadzībām, notiek netieša zemes izmantošanas maiņa. Šāds papildu pieprasījums palielina spiedienu uz zemes platībām, un tā rezultātā lauksaimniecības zemes platības var izplesties uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums — tādu kā meži, mitrāji un kūdrāji —, radot papildu siltumnīcefekta gāzu emisijas un raisot bažas par biodaudzveidības zudumu. Pētījumi liecina, ka ietekmes mērogs ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, tostarp no degvielas ražošanai izmantojamo izejvielu veida, no biodegvielu izmantošanas izraisītā papildu pieprasījuma pēc izejvielām un no tā, cik lielā mērā visā pasaulē tiek aizsargātas zemes platības, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Lielākie netiešās zemes izmantošanas maiņas riski ir raksturīgi biodegvielām — degvielām, kuras ražotas no izejvielām, kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums. Tāpēc nevajadzētu veicināt degvielu ražošanu no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem. Šī pieeja ir saskaņā ar Savienības politiku un jo īpaši ar Direktīvu (ES) 2018/2001, kas ierobežo šādu biodegvielu izmantošanu autotransportā un dzelzceļa transportā un nosaka izmantošanas maksimālo ierobežojumu, ņemot vērā šo biodegvielu mazākos vidiskos ieguvumus, mazāko siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu un plašākās ilgtspējas problēmas. Netiešā zemes izmantošanas maiņa ir ne tikai saistīta ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas var samazināt vai pat novest līdz nullei siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no atsevišķām biodegvielām, bet arī apdraud biodaudzveidību. Šis risks ir īpaši nozīmīgs sasaistē ar potenciāli lielu ražošanas paplašināšanos, ko nosaka ievērojams pieprasījuma pieaugums. Aviācijas nozarē pašlaik ir nenozīmīgs pieprasījums pēc biodegvielām, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, jo vairāk nekā 99 % no pašlaik izmantotajām aviācijas degvielām ir fosilas izcelsmes. Tāpēc ir lietderīgi atturēties ar šo regulu veicināt tādu biodegvielu izmantošanu, kas ražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, un tādējādi radīt potenciāli lielu pieprasījumu pēc tām. No kultūraugiem ražotu biodegvielu neatzīšana par atbilstīgām saskaņā ar šo regulu arī līdz minimumam samazina autotransporta dekarbonizācijas palēnināšanās risku, kas pretējā gadījumā varētu rasties, ja no kultūraugiem ražotas biodegvielas tiktu pārvirzītas no autotransporta uz aviācijas nozari. Ir ļoti svarīgi šādu pārvirzi samazināt līdz minimumam, jo autotransports joprojām ir vispiesārņojošākā transporta nozare.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Šīs regulas pienācīgai īstenošanai ļoti svarīga ir precīza un pareiza informācija par ilgtspējīgu aviācijas degvielu raksturlielumiem. Lai veicinātu patērētāju uzticēšanos un nodrošinātu pārredzamību un izsekojamību, degvielas piegādātājiem ir pienākums sniegt pareizu informāciju par piegādātās degvielas raksturlielumiem, ilgtspējas īpašībām un degvielas ražošanā izmantoto izejvielu izcelsmi. Minētā informācija tiek paziņota Savienības datubāzē, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 (“Atjaunojamo energoresursu direktīva”) 28. pantu. Ja tiek pierādīts, ka degvielas piegādātāji snieguši maldinošu vai nepareizu informāciju par piegādāto degvielu raksturlielumiem vai izcelsmi, attiecīgajiem piegādātājiem būtu jāpiemēro sods. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka degvielas piegādātāji Savienības datubāzē savlaicīgi ievada precīzu informāciju un ka šī informācija tiek verificēta un revidēta. Lai cīnītos pret iespējamu krāpšanu un ņemot vērā to, ka ievērojama daļa izejvielu, kas vajadzīgas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanai, nāk no valstīm ārpus Savienības, dalībvalstīm sadarbībā ar attiecīgajām Eiropas struktūrām ir jāpastiprina sūtījumu kontroles mehānisms, tostarp veicot inspekcijas uz vietas. Šajā sakarā Komisija saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 30. panta 8. punktu publicēs īstenošanas regulu par ilgtspējas sertifikāciju, lai turpinātu saskaņot un stiprināt noteikumus par ticamību, pārredzamību un neatkarīgu revīziju, kā arī par dalībvalstu kompetento iestāžu sadarbību revīzijas uzraudzībā.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.	(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu juridisko noteiktību un turpinātību jautājumos, kas saistīti ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
__________________	__________________
12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr	12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā.	(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, taču šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Izejvielu pieejamība un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas jauda nav bezgalīga. Ja dažas dalībvalstis valsts līmenī pieņemtu augstākas vispārējās prasības attiecībā uz ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādi, pastiprinātos konkurence izejvielu jomā ar citām transporta un enerģētikas nozarēm un varētu rasties piegādes deficīts citos reģionos. Tas apdraudētu gaisa kuģu ekspluatantu dekarbonizācijas spēju šajos reģionos un negodīgi palielinātu izmaksas jo īpaši tiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ievēro ES ETS, un līdz ar to izraisītu izkropļojumus tirgū un kopumā radītu neizdevīgus konkurences apstākļus. Tādēļ būtu jānosaka kopējs ES līmeņa mērķrādītājs attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu un izmantošanu. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā. Turklāt sintētiskajām aviācijas degvielām, kuru ražošanā CO2 tiek tieši uztverta no gaisa (DAC metode), var būt svarīga nozīme, jo tām ir ilgtspējīgas oglekļa ieguves potenciāls, tādēļ šādas degvielas būtu jāturpina veicināt.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19a) Izejvielu pieejamība un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas jauda nav bezgalīga. Pastiprināta konkurence par ierobežoti pieejamām izejvielām varētu izraisīt piegādes deficītu un tirgus izkropļojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt aviācijas nozares konkurētspēju kopumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un izvairītos no iekšējā tirgus sadrumstalotības, visā Savienībā būtu jāpiemēro saskaņotas prasības attiecībā uz izmantojamā SAF apjoma minimālo īpatsvaru. Tomēr dalībvalstis, nodrošinot šāda ES saskaņotā apjoma īpatsvara panākšanu atbilstoši I pielikumam, var pieņemt valsts pasākumus, atbalstošas politikas nostādnes un iniciatīvas, kuru mērķis ir to teritorijā palielināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu, tostarp sintētisko aviācijas degvielu, ražošanas un izmantošanas apmēru, piemēram, sniedzot finansiālu atbalstu. Šādām valstu darbībām vajadzētu būt pārredzamām, nediskriminējošām, samērīgām un vispārējām, t. i., pieejamām visiem uzņēmumiem. Turklāt, tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vides politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā darbības tīklā, vienlaikus atsakoties no liekas degvielas uzpildes. Šajā nolūkā aviosabiedrības un degvielas piegādātāji, noslēdzot līgumiskas vienošanās, varētu vienoties par savstarpēju apņemšanos ražot, piegādāt un iegādāties iepriekš noteiktu daudzumu ilgtspējīgu aviācijas degvielu, tostarp arī pārsniedzot I pielikumā noteiktās minimālā īpatsvara normas. Šādas līgumiskas vienošanās var paredzēt arī atbildību un finansiālas kompensācijas nosacījumus gadījumos, ja piegādes netiek veiktas.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(19b) Patērētāju pieprasījumam var būt svarīga nozīme virzībā uz ilgtspējīgāku aviāciju. Tomēr, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, ir vajadzīga stabilāka, uzticamāka, neatkarīga un saskaņota informācija par lidojumu ietekmi uz vidi saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas rīcības plānu. Šajā nolūkā būtu jāizveido visaptveroša Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai, lai aviācijas pakalpojumu izmantotājiem varētu sniegt skaidru, pārredzamu, vispusīgu, ērti lietojamu un viegli izprotamu informāciju par aviācijas vidisko sniegumu. Tas virzīs patērētāju izvēli un vēl vairāk veicinās ilgtspējīgu aviācijas degvielu un citu ilgtspējas pasākumu izmantošanu gaisa kuģu ekspluatantu vidū. Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA) jau ir atbildīga par gaisa kuģu vidisko sertifikāciju un sadarbojas ar ieinteresētajām personām, lai izstrādātu marķēšanas sistēmu attiecībā uz aviācijas ietekmi uz vidi, aptverot gaisa kuģus, gaisa kuģu ekspluatantus un komerciālos lidojumus. EASA būtu jāuztic šādas sistēmas tālāka izstrāde, ieviešana un darbība, lai nodrošinātu neatkarību, tehnisko stabilitāti un sinerģiju ar citiem ES pasākumiem.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi aviācijas tirgū nekavētu piedāvājuma trūkums. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei būtu jākļūst obligātai no 2025. gada. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā.	(20) Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi aviācijas tirgū nekavētu piedāvājuma trūkums. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks un jāievieš elastības mehānisms, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu un ļautu aviācijas degvielas piegādātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem visrentablākajā veidā izpildīt savas saistības, nemazinot šīs regulas vispārīgos mērķus vides jomā. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde būtu jāsāk 2025. gadā, piemērojot SAF elastības mehānismā paredzēto elastīgumu. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās, pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars no visām aviācijas degvielām, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vidisko politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes.	(21) Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā ekonomisku apsvērumu dēļ īstenota liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Ekonomisku apsvērumu dēļ īstenota liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars visās aviācijas degvielās, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vides politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan ES iekšējiem lidojumiem, gan lidojumiem ārpus ES, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga un jāizvērtē liekas degvielas uzpildes gadījumi un jāziņo par tiem.

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Plašāka ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošana, kurām parasti ir zemāka aromātisko savienojumu koncentrācija un zemāks sēra saturs, palīdzēs mazināt ar CO2 nesaistīto ietekmi uz klimatu. Aromātisko savienojumu un sēra satura tālāka samazināšana aviācijas degvielās varētu mazināt izplūdes grīstu veidošanos un uzlabot gaisa kvalitāti lidostās un to apkārtnē, savukārt aviosabiedrību ieguvums būtu gan kvalitatīvāka degviela ar augstu enerģijas blīvumu, gan zemākas apkopes izmaksas kvēpu samazināšanās dēļ. Tomēr aromātisko savienojumu koncentrācijas samazināšana aviācijas degvielās jāveic, ievērojot starptautiskos degvielas drošības noteikumus un saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirgū. Tāpēc EASA būtu jāuzrauga aromātisko savienojumu un sēra saturs tradicionālajās aviācijas degvielās. Komisijai vēlākais līdz 2025. gada 1. janvārim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums, kurā izvērtēti iespējamie pasākumi, tostarp attiecīgā gadījumā tiesību aktu priekšlikumi un degvielas kvalitātes standarti, lai optimizētu aromātisko savienojumu saturu aviācijas degvielā.

Grozījums Nr.  26

Regulas priekšlikums

21.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21b) Aviācija ne vien iedarbojas uz klimatu, izraisot globālo sasilšanu, bet arī negatīvi ietekmē gaisa kvalitāti. Nozīmīgākie piesārņotāji ir daļiņas (PM), tostarp ultrasmalkās daļiņas, slāpekļa oksīdi (NOx) un gaistoši organiskie savienojumi (GOS), turklāt daži no šiem primārajiem piesārņotājiem rada citus piesārņotājus1a. Ultrasmalko daļiņu ietekmi uz veselību vēl ir jāturpina padziļināti pētīt, tomēr vairākos pētījumos jau ir pierādīta šo daļiņu īstermiņa un ilgtermiņa ietekme, tostarp raugoties uz mirstību, sirds un asinsvadu slimībām, sirds išēmisko slimību un plaušu slimībām1b. Turklāt gaisa piesārņojums kaitē ekosistēmām un līdz ar to ir viens no bioloģiskās daudzveidības izzušanas faktoriem.
	_________________
	1a EASA publikācija par aviāciju un gaisa piesārņojumu, https://www.easa.europa.eu/eaer/topics/adapting-changing-climate/air-quality
	1b PVO 2021. gada globālās gaisa kvalitātes pamatnostādnes, https://apps.who.int/iris/bitstream/handle/10665/345329/9789240034228-eng.pdf?sequence=1&isAllowed=y

 

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.	(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, ir svarīgi nodrošināt, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, un ka degvielas piegādātājiem ir pastāvīga un nepārtraukta piekļuve transporta degvielas infrastruktūrai. Šajā regulā būtu pienācīgi jāņem vērā Savienībā esošo lidostu dažādie pārvaldības modeļi. Šajā ziņā lidostām, uz kurām attiecas šī regula, vai attiecīgā gadījumā attiecīgajam vadības dienestam, kuram attiecīgā dalībvalsts uzticējusi lidostas centralizētās infrastruktūras pārvaldību, kā noteikts Padomes Direktīvas 96/67/EK (“Direktīva par lidlauka sniegtajiem pakalpojumiem”) 8. pantā, būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei nepieciešamo infrastruktūru un gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi šai infrastruktūrai. Ja galīgo atbildību par degvielas infrastruktūras nodrošināšanu Savienības lidostā saskaņā ar līgumisku vienošanos uzņemas struktūra, kas nav Savienības lidosta, vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests, minētajai struktūrai saskaņā ar līgumisko vienošanos vajadzētu būt atbildīgai par šīs regulas 6. pantā noteiktā pienākuma izpildi. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību. Kad ar elektroenerģiju vai ūdeņradi darbināmi gaisa kuģi būs pilnībā izstrādāti un komerciāli pieejami, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būs jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai sekmētu atbilstošu ūdeņraža uzpildes un gaisa kuģu elektrouzlādes infrastruktūru ieviešanu saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvarā paredzēto ieviešanas plānu, kā noteikts regulas priekšlikumā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Turklāt saskaņā ar Regulas XXX [“Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu” jeb “AFIR regula”] 12. pantu būtu jānodrošina stāvošu gaisa kuģu elektroapgāde.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Daudzām Savienības lidostām aviācijas degviela tiek piegādāta galvenokārt pa cauruļvadiem no rafinēšanas rūpnīcām vai sajaukšanas stacijām, kurās jāveic SAF piejaukšana, lai nodrošinātu atbilstību drošības un ilgtspējas specifikācijām. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi ar mērķi nodrošināt aviācijas degvielas piegādātājiem pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi civilā transporta aviācijas degvielas infrastruktūrai, lai varētu piegādāt gan tradicionālās aviācijas degvielas, gan aviācijas degvielas, kas satur daļu ilgtspējīgas aviācijas degvielas. SAF piegāde Savienības lidostām no rafinēšanas rūpnīcām un sajaukšanas stacijām I pielikuma noteikumu izpildei pietiekamā daudzumā, izmantojot alternatīvus līdzekļus, piemēram, autoceļus / kravas automobiļus, nav nodrošināma no loģistikas, praktiskā, izmaksu un ar CO2 emisijām saistīto sodu viedokļa. Lai nodrošinātu šajā regulā noteiktā minimālā SAF apjoma piegādes, būs ārkārtīgi svarīgi izmantot šos cauruļvadus papildus degvielas piegādātājiem piederošajiem cauruļvadiem, ja tādi ir, kā arī papildus jau esošajai dzelzceļa infrastruktūrai.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Lai pierādītu, ka nav veikta liekas degvielas uzpilde, gaisa kuģu ekspluatantiem katru gadu būtu jāziņo arī par faktisko aviācijas degvielas uzpildi katrā Savienības lidostā. Ziņojumi būtu jāverificē neatkarīgiem verificētājiem un jānosūta Aģentūrai uzraudzības un atbilstības novērtēšanas vajadzībām. Verificētājiem, izmantojot Komisijas apstiprinātu rīku, būtu jānosaka, cik precīzi ir ekspluatantu ziņojumi par gadā vajadzīgo aviācijas degvielu.	(24) Lai pierādītu, ka nav veikta liekas degvielas uzpilde ekonomisku apsvērumu dēļ, gaisa kuģu ekspluatantiem katru gadu būtu jāziņo arī par faktisko aviācijas degvielas uzpildi katrā Savienības lidostā. Ziņojumi būtu jāverificē neatkarīgiem verificētājiem un jānosūta Aģentūrai uzraudzības un atbilstības novērtēšanas vajadzībām. Verificētājiem, izmantojot Komisijas apstiprinātu rīku, būtu jānosaka, cik precīzi ir ekspluatantu ziņojumi par gadā vajadzīgo aviācijas degvielu.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas normu ieviešana Savienībā varētu nevajadzīgi radīt neizdevīgu konkurences situāciju ES aviosabiedrībām, kuras veic tiešos tālsatiksmes lidojumus no Savienības lidostām, salīdzinājumā ar konkurējošām aviosabiedrībām, kuras piedāvā savienojumus caur gaisa satiksmes mezgliem ārpus Savienības. Lai vēl vairāk veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu Savienībā, ņemot vērā prognozes, ka šo degvielu cenas pārskatāmā nākotnē būtiski atšķirsies no tradicionālās degvielas cenām, aviosabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieprasīt bezmaksas kvotu iedali ETS sistēmā par ilgtspējīgu aviācijas degvielu uzpildi.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Ir ļoti svarīgi, lai gaisa kuģu ekspluatanti varētu iesniegt prasījumu saistībā ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai CORSIA, atkarībā no to lidojumu maršruta. Tomēr ir būtiski, lai šī regula neizraisītu emisiju samazinājumu divkāršu uzskaiti. Būtu jāatļauj gaisa kuģu ekspluatantiem tikai vienreiz prasīt priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu. Būtu jāprasa, lai degvielas piegādātāji bez maksas sniegtu gaisa kuģu ekspluatantiem visu informāciju par attiecīgajam gaisa kuģu ekspluatantam pārdotās ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpašībām, kas gaisa kuģu ekspluatantam ir būtiska ziņošanai saskaņā ar šo regulu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām.	(27) Lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu, kuru cena būtiski atšķiras no tradicionālo degvielu cenas, ir ļoti svarīgi, lai gaisa kuģu ekspluatanti varētu iesniegt prasījumu saistībā ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu vai CORSIA, atkarībā no to lidojumu maršruta. Tomēr ir būtiski, lai šī regula neizraisītu emisiju samazinājumu divkāršu uzskaiti. Būtu jāatļauj gaisa kuģu ekspluatantiem tikai vienreiz prasīt priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu. Būtu jāprasa, lai degvielas piegādātāji bez maksas sniegtu gaisa kuģu ekspluatantiem visu informāciju par attiecīgajam gaisa kuģu ekspluatantam pārdotās ilgtspējīgās aviācijas degvielas īpašībām, kas gaisa kuģu ekspluatantam ir būtiska ziņošanai saskaņā ar šo regulu vai siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmām.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviācijas iekšējā tirgū un Savienības klimatisko ieceru ievērošanu, ar šo regulu būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi aviācijas degvielas piegādātāju un gaisa kuģu ekspluatantu neatbilstības gadījumā. Sodu līmenim jābūt samērīgam ar videi nodarīto kaitējumu un neatbilstības radīto kaitējumu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū. Piemērojot administratīvus naudas sodus, iestādēm būtu jāņem vērā aviācijas degvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas cenu izmaiņas pārskata gadā.	(28) Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviācijas iekšējā tirgū un Savienības klimatisko ieceru ievērošanu, ar šo regulu būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi aviācijas degvielas piegādātāju un gaisa kuģu ekspluatantu neatbilstības gadījumā. Sodu līmenim jābūt samērīgam ar videi nodarīto kaitējumu un neatbilstības radīto kaitējumu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem iekšējā tirgū. Piemērojot administratīvus naudas sodus un citus sodus, iestādēm būtu jāņem vērā aviācijas degvielas un ilgtspējīgas aviācijas degvielas cenu izmaiņas pārskata gadā, un tās var ņemt vērā arī neatbilstības pakāpi, piemēram, atkārtotu pārkāpumu gadījumā.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu.	(29) Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu. Tomēr, lai izvairītos no nepamatota dubulta soda uzlikšanas gadījumos, kas nav degvielas piegādātāja tiešā kontrolē, pienākums piegādāt tirgū trūkstošo degvielas daudzumu nebūtu jāpiemēro, ja Komisija uzskata, ka šādu iztrūkumu ir izraisījusi resursu nepietiekamība.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Lai pāreja uz ilgtspējīgu aviāciju būtu veiksmīga, ir vajadzīga integrēta pieeja un piemērota vide inovāciju veicināšanai, paredzot gan valsts, gan privātās investīcijas pētniecībā un izstrādē un atbalstu darbinieku pārcelšanai, pārkvalificēšanai un kvalifikācijas celšanai, kā arī tehnoloģiskie un operatīvie pasākumi un ilgtspējīgu aviācijas degvielu un bezemisiju tehnoloģiju ieviešana, tostarp vajadzīgās degvielas uzpildes un uzlādes infrastruktūras ieviešana lidostās, ņemot vērā principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Tādēļ ieņēmumi, kas gūti no sodiem saskaņā ar šo regulu, un 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot aviācijas kvotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [ETS], būtu jāiedala jaunajam Ilgtspējīgas aviācijas fondam. Turklāt Eiropas SAF alianses brīvprātīga izveide, ko koordinētu Komisija, viena gada laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā varētu palīdzēt veicināt SAF ražošanas turpmāku attīstību un pieaugumu Eiropā, cita starpā apvienojot visu rūpnieciskās vērtības ķēdi, veicinot visinovatīvāko tehnoloģiju ieviešanu un nosakot politiku un tirgus attīstību, vienlaikus ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

29.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29b) Ilgtspējīgu un sintētisku aviācijas degvielu izstrādē un ražošanas jaudas veidošanā būtiska loma būs pētniecībai un inovācijai. Šāda investīciju prioritāte būtu skaidri jānosaka attiecīgajās Savienības finansējuma programmās, ko noteikusi Komisija.

Grozījums Nr.  36

 

Regulas priekšlikums

29.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29c) Turpmākajos gados ir strauji jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un ražošana. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāinvestē ilgtspējīgas aviācijas degvielas pētniecības un ražošanas projektos, jo tie paver iespējas gan no vides, gan rūpnieciskā viedokļa. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošana būtu jākoncentrē Savienības teritorijā, tā radot rūpniecības, darba un pētniecības iespējas visās dalībvalstīs.

 

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par aviācijas un degvielu tirgu attīstību, regulas galveno iezīmju, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara, efektivitāti, administratīvo naudas sodu līmeni vai politikas norisēm ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas jomā starptautiskā līmenī. Šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par stāvokli ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgū, un tie būtu jāņem vērā, apsverot šīs regulas pārskatīšanu.	(30) Šajā regulā būtu jāiekļauj noteikumi, kas paredz regulārus ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par aviācijas un degvielu tirgu attīstību, regulas galveno iezīmju, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara, efektivitāti, administratīvo naudas sodu līmeni vai politikas norisēm ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanas jomā starptautiskā līmenī, pienācīgi ņemot vērā principu “viens pieņemts – viens atcelts” un regulējuma vienkāršošanas mērķi. Šie elementi ir svarīgi, lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par stāvokli ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgū, un tie būtu jāņem vērā, apsverot šīs regulas pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai aviācijas degvielas piegādātājiem, Savienības lidostām un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāparedz 5 gadu pārejas periods. Šajā posmā aviācijas degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, var izmantot, lai kompensētu mazāku ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību citās lidostās.	(31) Lai degvielas piegādātājiem un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāizveido elastības mehānisms ar 10 gadu pārejas periodu no šīs regulas piemērošanas dienas. Šajā posmā var izmantot reģistrēšanas un pieprasījumu (Book & Claim) sistēmas elementus, kas ļauj aviācijas degvielas piegādātājiem izmantot degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, kompensējot ilgtspējīgu aviācijas degvielu mazāku īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību mazās lidostās vai lidostās, kurām ir ar loģistiku saistīti ierobežojumi, un gaisa kuģu ekspluatantiem iegādāties sertifikātu, kas saistīts ar iegādāto SAF daudzumu, vienlaikus garantējot augstu vidiskās integritātes līmeni. Šis elastības mehānisms arī palīdzētu aizsargāt gaisa satiksmes savienojamību, novēršot neproporcionālu ietekmi uz mazāk savienotiem Eiropas reģioniem, kuros ir mazāk alternatīvu transporta veidu. Lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto jebkādu iespējamu dominējošu stāvokli tirgū, Komisijai šajā pārejas periodā būtu pilnībā jāizmanto savas pilnvaras konkurences regulējuma jomā saskaņā ar LESD 102. pantu. Pēc 10 gadus ilgā pārejas perioda, lai novērstu nevajadzīgus konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars.

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Lai sasniegtu 2030. un 2050. gadam noteiktos Savienības klimata mērķrādītājus un Parīzes nolīgumā izvirzīto 1,5 °C mērķrādītāju, Komisijai būtu jāizstrādā ceļvedis attiecībā uz to, kā un kad aviācijas nozare kļūs neatkarīga no fosilajām degvielām.

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

31.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31b) Pārejai uz ilgtspējīgām aviācijas degvielām būs arī sekundāra ietekme, proti, samazināsies atkarība no fosilo degvielu importa no trešām valstīm, tādējādi palielinoties Savienības enerģētiskajai drošībai. Pašreizējā starptautiskā politiskā situācija vēl vairāk akcentē šādas pārejas nepieciešamību.

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšmets	Priekšmets un mērķis

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un aviācijas degvielas piegādātājiem.	Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienestam un aviācijas degvielas piegādātājiem.

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 2. punktā un kurā pasažieru pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 1 miljonu pasažieru vai kurā kravu pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un kura neatrodas tālākā reģionā, kas norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;	— “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 1. punktā un kas neatrodas tālākā reģionā, kurš norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, vai lidosta, kas atrodas tālākā reģionā un kas Komisijai, aģentūrai un kompetentajām iestādēm paziņota kā Savienības lidosta;
__________________	__________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.	13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 729 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;	— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 52 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks vai persona, kas veikusi gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostas un ir lūgusi Komisiju šīs regulas nolūkā to uzskatīt par gaisa kuģa ekspluatantu un ir attiecīgi informējusi Komisiju, Aģentūru un kompetentās iestādes;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- “lidostas vadības dienests” ir vadības dienests Direktīvas 96/67/EK 3. panta nozīmē vai cits dienests, kuram attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Direktīvas 96/67/EK 8. pantu ir uzticējusi degvielas uzpildes sistēmu centralizētās infrastruktūras pārvaldības funkciju;

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir tūlītējas savietojamības aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;	— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, šķidrās un gāzveida degvielas, kas ražotas no neatjaunojamas izcelsmes atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, kura nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām, kā minēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 35. punktā, un kas atbilst minētās direktīvas 25. panta 2. punkta otrajā daļā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu. Līdz 2034. gada 31. decembrim ilgtspējīgas aviācijas degvielas var ietvert arī biodegvielas, kas atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar minētās direktīvas 30. pantu, izņemot biodegvielas, kuras ražotas no minētās direktīvas 2. panta otrās daļas 40. punktā definētajiem pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem;

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;	— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir atjaunīgais ūdeņradis vai atjaunīgā elektroenerģija, vai aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;

Grozījums Nr.  48

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “no atjaunīgiem energoresursiem iegūta elektroenerģija” jeb “atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā;

Grozījums Nr.  49

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 9.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	—  “no atjaunīgiem energoresursiem iegūts ūdeņradis” jeb “atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas iegūts no atjaunīgās elektroenerģijas vai no degvielām, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas;

 

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kas pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no attiecīgas Savienības lidostas;	— “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2022/1296 definēts kā lidojumam nepieciešamās degvielas un lidmašīnas manevrēšanai uz zemes nepieciešamās degvielas daudzums, kurš pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no konkrētas Savienības lidostas.

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 16.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- “SAF elastības mehānisms” ir sistēma, kura jāizveido uz 10 gadu laikposmu no 4. un 5. panta piemērošanas dienas saskaņā ar 15. pantu un kura paredz, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādes un izmantošanas pamatā ir tirgus brīvība ar elastīgiem noteikumiem, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielas piegādātājiem rentablā veidā organizēt ilgtspējīgu aviācijas degvielu izplatīšanu un izmantošanu pašu izvēlētās Savienības lidostās un proporcionāli to vajadzībām. Šāda sistēma, kas ietver reģistrēšanas un pieprasījumu sistēmas elementus, var ļaut gaisa kuģu ekspluatantiem iegādāties ilgtspējīgas aviācijas degvielas, noslēdzot līgumiskas vienošanās ar aviācijas degvielas piegādātājiem, un attiecīgā gadījumā saistībā ar to izmantošanu Savienības lidostās veikt pieprasījumus saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu atbilstoši Direktīvas (ES) 2021/0207 [...] pantam.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.	Neskarot regulas 13. pantu, aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, nākamajā pārskata periodā veic papildu piegādi, kas vismaz sedz šo iztrūkumu.	Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, paziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai iztrūkumu un tā iemeslus. Ja Komisija uzskata, ka šo iztrūkumu nav izraisījis pieejamo resursu trūkums, degvielas piegādātājs dara visu iespējamo, lai nākamajā pārskata periodā veiktu papildu piegādi, kas vismaz segtu šo iztrūkumu.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Degvielas piegādātāji atbilstību 1. punktā noteiktajam pienākumam var pierādīt, izmantojot Direktīvas (ES) 2018/2001 30. pantā minēto masas bilances sistēmu.

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas.	Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas, ņemot vērā nepieciešamību ievērot degvielas drošības noteikumus.

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības lidostu pienākumi nodrošināt infrastruktūru	Pienākumi nodrošināt infrastruktūru Savienības lidostās

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei.	Savienības lidostas vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, tostarp atbilstošu ūdeņraža uzpildes un gaisa kuģu elektrouzlādes infrastruktūru, kas būtu samērīga ar šādu gaisa kuģu izmantošanu, saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvara ieviešanas plānu, kā izklāstīts Regulas […] par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu [AFIR] 13. panta l) punktā.

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra var pieprasīt Savienības lidostai sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.	Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra attiecīgā gadījumā pieprasa Savienības lidostai vai, ja piemērojams, lidostas vadības dienestam sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai 5 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai pēc gada, kad tās pārsniedz vienu no 3. panta a) punktā definētajām robežvērtībām, konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.	Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienests veic visus vajadzīgos pasākumus, lai 3 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz katra pārskata gada 31. martam gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Aģentūrai šādu informāciju:	Līdz katra pārskata gada 31. martam gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Aģentūrai šādu informāciju par pārskata periodu:

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kopējais aviācijas degvielas daudzums, kas uzpildīts katrā Savienības lidostā, tonnās;	(a) kopējais aviācijas degvielas daudzums, kas uzpildīts katrā Savienības lidostā, petrolejas ekvivalenta tonnās;

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) gadā vajadzīgā aviācijas degviela katrā Savienības lidostā, tonnās;	(b) gadā vajadzīgā aviācijas degviela katrā Savienības lidostā, petrolejas ekvivalenta tonnās;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) kopējais ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, kas no aviācijas degvielas piegādātājiem iegādāts, lai veiktu lidojumus no Savienības lidostām, tonnās;	(d) kopējais ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, kas no aviācijas degvielas piegādātājiem iegādāts, lai veiktu lidojumus no Savienības lidostām, petrolejas ekvivalenta tonnās;

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas pirkumu — aviācijas degvielas piegādātāja nosaukums, iegādātais daudzums tonnās, pārveides tehnoloģija, ražošanā izmantoto izejvielu raksturlielumi un izcelsme un ilgtspējīgas aviācijas degvielas aprites cikla emisijas. Ja vienā pirkumā ir iekļautas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ziņojumā informāciju sniedz par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu.	(e) par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas pirkumu — aviācijas degvielas piegādātāja nosaukums, iegādātais kopējais daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās, pārveides tehnoloģija, ražošanā izmantoto izejvielu raksturlielumi un izcelsme un ilgtspējīgas aviācijas degvielas aprites cikla emisijas. Ja vienā pirkumā ir iekļautas ilgtspējīgas aviācijas degvielas ar atšķirīgiem raksturlielumiem, ziņojumā informāciju sniedz par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu.

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gaisa kuģu ekspluatanti priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu var prasīt tikai saskaņā ar vienu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu. Kopā ar 7. pantā minēto ziņojumu gaisa kuģu ekspluatanti iesniedz Aģentūrai:	Par ilgtspējīgu aviācijas degvielu uzpildi gaisa kuģu ekspluatantiem ir tiesības pieprasīt bezmaksas kvotu iedali ETS sistēmā saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK [3.c (5.a)] pantu. Gaisa kuģu ekspluatanti priekšrocības par vienas un tās pašas ilgtspējīgu aviācijas degvielu partijas izmantošanu var prasīt tikai saskaņā ar vienu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu. Kopā ar 7. pantā minēto ziņojumu gaisa kuģu ekspluatanti iesniedz Aģentūrai:

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas piegādātāji bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.	Aviācijas degvielas piegādātāji ne vēlāk kā katra pārskata gada 31. janvārī bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas attiecas uz pārskata periodu un vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz katra pārskata gada 31. martam aviācijas degvielas piegādātāji Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē par pārskata periodu ziņo šādu informāciju:	Līdz katra pārskata gada 31. janvārim aviācijas degvielas piegādātāji Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē par pārskata periodu ziņo šādu informāciju:

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) katrā Savienības lidostā piegādātās aviācijas degvielas daudzums;	(a) katrā Savienības lidostā piegādātās aviācijas degvielas daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās;

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) katrā Savienības lidostā piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums un par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu — c) apakšpunktā norādītā informācija;	(b) katrā Savienības lidostā piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums petrolejas ekvivalenta tonnās un par katru ilgtspējīgas aviācijas degvielas veidu — c) apakšpunktā norādītā informācija;

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, izejvielu izcelsme un pārveides process.	(c) katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, raksturlielumi un izejvielu izcelsme un pārveides process.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) attiecīgā gadījumā — katrā Savienības lidostā piegādātā ūdeņraža un/vai elektroenerģijas daudzums, petrolejas ekvivalenta tonnās.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) vidējais aromātisko savienojumu, naftalīna un sēra saturs aviācijas degvielā katrā partijā, kas piegādāta katrā Savienības lidostā.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

10. pants - 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.	(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai attiecīgā gadījumā un saskaņā ar valsts tiesību aktiem — iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām vai attiecīgā gadījumā lidostu vadības dienestiem un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajām iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgo iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.	(2) Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajai iestādei vai iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgo iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kompetentās iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/200916.	(3) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/200916.
__________________	__________________
16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.	16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Kompetentās iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.	(4) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Kompetentās iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.	(5) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par saskaņā ar šo regulu pieņemto noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstis šos noteikumus paziņo Komisijai vēlākais 2023. gada 31. decembrī un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.	(1) Komisija paredz noteikumus par sodiem, kas piemērojami par saskaņā ar šo regulu pieņemto noteikumu pārkāpumiem, un dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Komisija šos noteikumus nosūta dalībvalstīm vēlākais 2023. gada 31. decembrī un nekavējoties ziņo par jebkādiem turpmākiem to grozījumiem.

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu.	(2) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu. Gaisa kuģa ekspluatants var tikt atbrīvots no administratīvā naudas soda, ja tas var pierādīt, ka tā 5. pantā noteikto saistību neizpildi ir izraisījuši ārkārtēji un neparedzami apstākļi ārpus tā kontroles, no kuru sekām nebūtu bijis iespējams izvairīties pat tad, ja būtu veikti visi saprātīgie pasākumi.

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai Savienības lidostai vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienestam, kas neizpilda 6. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu.

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par ilgtspējīgas aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.	(3) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4.pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, vai jebkuram degvielas piegādātājam, par kuru ir pierādīts, ka tas ir sniedzis maldinošu vai neprecīzu informāciju par piegādātās degvielas raksturlielumiem vai izcelsmi, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par ilgtspējīgas aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielu daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par sintētiskās aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielas daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.	(4) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem aviācijas degvielas piegādātājiem, kas neizpilda 4. pantā noteiktos pienākumus attiecībā uz sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir divreiz lielāks par sintētiskās aviācijas degvielas un tradicionālās aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu starpības reizinājumu ar aviācijas degvielas daudzumu, kas neatbilst 4. pantā un I pielikumā minētajām prasībām par minimālo īpatsvaru.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Dalībvalstīm valsts līmenī ir izveidots nepieciešamais tiesiskais un administratīvais regulējums, lai nodrošinātu, ka informācija, ko degvielas piegādātāji ievadījuši Direktīvas (ES) 2018/2001 28. pantā minētajā Savienības datubāzē, ir precīza, verificēta un revidēta.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Dalībvalstis nodrošina, ka visi aviācijas degvielas piegādātāji, kuri attiecīgajā pārskata periodā ir uzkrājuši iztrūkumu saistībā ar 4. pantā noteikto pienākumu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu vai sintētisko degvielu minimālo īpatsvaru, nākamajā pārskata periodā papildus pārskata perioda pienākumam piegādā tirgum attiecīgās degvielas daudzumu, kas vienāds ar minēto iztrūkumu. Šā pienākuma izpilde neatbrīvo degvielas piegādātāju no pienākuma maksāt šā panta 3. un 4. punktā noteiktos sodus.	(6) Dalībvalstis nodrošina, ka visi aviācijas degvielas piegādātāji, kuri attiecīgajā pārskata periodā ir uzkrājuši iztrūkumu saistībā ar 4. pantā noteikto pienākumu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu vai sintētisko degvielu minimālo īpatsvaru — ja vien saskaņā ar Komisijas novērtējumu šo iztrūkumu nav izraisījis pieejamo resursu trūkums —, dara visu iespējamo, lai nākamajā pārskata periodā papildus pārskata perioda pienākumam piegādātu tirgum attiecīgās degvielas daudzumu, kas vienāds ar minēto iztrūkumu. Šā pienākuma izpilde neatbrīvo degvielas piegādātāju no pienākuma maksāt šā panta 3. un 4. punktā noteiktos sodus.

Grozījums Nr.  85

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā zaļās pārkārtošanās investīciju fondā “InvestEU” kā papildinājumu ES galvojumam.	(7) Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā Ilgtspējīgas aviācijas fondā, kas izveidots saskaņā ar 11.a pantu.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Ilgtspējīgas aviācijas fonds
	1.  Laikposmam no 2023. līdz 2050. gadam izveido Ilgtspējīgas aviācijas fondu (turpmāk “Fonds”), lai paātrinātu aviācijas nozares dekarbonizāciju, netraucējot tās ļoti integrēto iekšējo tirgu, un jo īpaši lai atbalstītu investīcijas inovatīvās tehnoloģijās un infrastruktūrā, kas paredzēta ilgtspējīgu aviācijas degvielu un citu inovatīvu gaisa kuģu piedziņas tehnoloģiju, tostarp ūdeņraža un elektroenerģijas, ražošanai, izmantošanai, izvēršanai un uzglabāšanai, jaunu dzinēju izpētei un tiešās uztveršanas no gaisa tehnoloģijai — procesam, kurā CO2 uztver tieši no gaisa, nevis no punktveida avotiem, un centieniem samazināt aviācijas ietekmi, kas nav saistīta ar CO2. Informāciju par visām Fonda atbalstītajām investīcijām publisko, un minētās investīcijas atbilst šīs regulas mērķiem.
	2.  Fonds ir neatņemama ES budžeta daļa, un to finansē no budžeta, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus. Ieņēmumi, kas gūti no sodiem saskaņā ar šo regulu, un 50 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot aviācijas kvotas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK [ETS], būtu jāiedala Fondam.
	3.  Fondu centralizēti pārvalda Savienības struktūra, kuras pārvaldības struktūra un lēmumu pieņemšanas process ir pārredzams un iekļaujošs, jo īpaši attiecībā uz prioritāro jomu, kritēriju un dotāciju piešķiršanas procedūru noteikšanu. Attiecīgajām ieinteresētajām personām ir atbilstīga padomdevēju loma. Visa informācija par investīcijām un visa pārējā relevantā informācija par Fonda darbību tiek publiskota.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti Savienības līmenī iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostas, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;	(a) ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti Savienības līmenī iegādājušies izmantošanai lidojumos, uz kuriem attiecas šī regula un kuri tiek veikti no Savienības lidostas, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;	(b) ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa dalībvalstīm, degvielas izejvielu veidiem un Savienības lidostām;

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) attiecīgā gadījumā — piegādātās ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums, ko gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies Savienības kaimiņvalstīs, ar kurām ir noslēgts Eiropas gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums;

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā;	(c) tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā un pa dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) lidostu atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;	(d) lidostu vai attiecīgā gadījumā lidostas vadības dienesta atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) katra tāda gaisa kuģu ekspluatanta un aviācijas degvielas piegādātāja atbilstības statuss, kuram pārskata periodā ir pienākums saskaņā ar šo regulu;	(e) katra tāda gaisa kuģu ekspluatanta un aviācijas degvielas piegādātāja atbilstības statuss, kuram pārskata periodā ir pienākums saskaņā ar šo regulu, ieskaitot tos, kuri paziņoti kā gaisa kuģa ekspluatanti saskaņā ar 3. panta 1. punkta 2. ievilkumu;

Grozījums Nr.  93

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.	(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos, uz kuriem attiecas šī regula un kuri tiek veikti no Savienības lidostām.

Grozījums Nr.  94

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) vidējais aromātisko savienojumu, naftalīna un sēra saturs aviācijas degvielā, kas piegādāta Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām.

Grozījums Nr.  95

 

Regulas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai
	1.  Lai vēl vairāk veicinātu aviācijas nozares dekarbonizāciju un palielinātu tās informācijas pārredzamību, kas patērētājiem tiek sniegta par gaisa kuģu ekspluatantu vidisko sniegumu, Komisija izveido visaptverošu Savienības sistēmu aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai; to izstrādā un īsteno EASA un piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem un komerciālajiem gaisa pārvadājumu lidojumiem, uz kuriem attiecas šī regula.
	2.  Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 13.a pantu (jauns), lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātus noteikumus un tehniskos standartus, kas reglamentē gaisa kuģu, gaisa kuģu ekspluatantu un komerciālo gaisa pārvadājumu vidiskā snieguma marķēšanai izveidotās Savienības sistēmas darbību.

Grozījums Nr.  96

 

Regulas priekšlikums

13. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārejas periods	SAF elastības mehānisms

Grozījums Nr.  97

 

Regulas priekšlikums

13. pants - 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 4. panta, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var piegādāt I pielikumā noteikto ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru kā svērto vidējo no visa aviācijas degvielas daudzuma, ko tas minētajā pārskata periodā piegādājis Savienības lidostās kopumā.	Atkāpjoties no 4. panta un 10 gadu periodā no 4. un 5. panta piemērošanas dienas saskaņā ar 15. pantu, katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var pamatot savu I pielikumā noteikto ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādi, atsaucoties uz SAF elastības mehānismu, kas definēts 3. panta 16.a ievilkumā (jauns).

Grozījums Nr.  98

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Līdz 2025. gada 1. janvārim Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 13.a pantu, lai šo regulu papildinātu, nosakot sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz SAF elastības mehānismu, garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un augstu vidiskās integritātes līmeni, kā arī līdz minimumam samazinot krāpšanas, pārkāpumu un dubulta kvotu pieprasījuma risku. Šāda sīki izstrādāta kārtība, kas ietver reģistrēšanas un pieprasījumu sistēmas elementus, var ļaut izveidot ilgtspējīgas aviācijas degvielas tirgojamības sistēmu, tostarp sīki izstrādātus noteikumus par ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādes un izmantošanas reģistrāciju, iedalīšanu, uzskaiti un ziņošanu par to.

Grozījums Nr.  99

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā panta 1. punktā noteiktajā periodā Komisija regulāri uzrauga ilgtspējīgu aviācijas degvielu tirgus integritāti un pārredzamību, attiecīgā gadījumā izmantojot Savienības datubāzē iekļauto informāciju un citus kompetentajām iestādēm paziņotos datus. Konkrēti, lai novērstu to, ka tirgus dalībnieki ļaunprātīgi izmanto dominējošu stāvokli tirgū, Komisija, pilnībā izmantojot savas pilnvaras saskaņā ar LESD 102. pantu, pārbauda tirgus darbību, tostarp attiecībā uz tirgus svārstīgumu, netipisku cenu attīstību vai tirgus dalībnieku tirdzniecības uzvedību, kas varētu liecināt par iespējamu monopolistisku rīcību.

Grozījums Nr.  100

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2.  Pilnvaras pieņemt 12.a pantā un 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums].
	3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12.a un 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
	5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	6.  Saskaņā ar 12.a un 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

Grozījums Nr.  101

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējo tirgu, tostarp par šīs regulas darbības jomas iespējamo paplašināšanu, ietverot citus energoresursus un citus sintētisko degvielu veidus, kas definēti Atjaunīgo energoresursu direktīvā, kā arī par 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru iespējamo pārskatīšanu un administratīvo naudas sodu apmēru. Ziņojumā iekļauj informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2 emisijas. Ziņojumā var paust apsvērumus par to, vai šī regula būtu jāgroza, un vajadzības gadījumā ieteikt grozījumu variantus atbilstīgi iespējamam politikas satvaram ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas izstrādāts ICAO līmenī.	Līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējā tirgus konkurētspēju un darbību, tostarp attiecīgā gadījumā par pieejamajiem politikas risinājumiem attiecībā uz citiem energoresursiem un citiem Atjaunīgo energoresursu direktīvā definētiem sintētisko degvielu veidiem, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu, kā arī par SAF definīcijas un 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru, šīs regulas darbības jomas un administratīvo naudas sodu apmēra iespējamo pārskatīšanu. Ziņojumā iekļauj uz pieejamo informāciju balstītu novērtējumu par šīs regulas ietekmi, kā arī par tās visaptverošo ietekmi uz pielāgoto tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarei kopumā, un par šīs regulas mijiedarbību ar minēto regulējumu, ietekmi uz aviācijas iekšējā tirgus darbību, nozares konkurētspēju, iespējamām maršrutu izmaiņām, kas izraisa oglekļa emisiju pārvirzi, gaisa pārvadātāju un gaisa satiksmes mezglu vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starptautiskā mērogā, ietekmi uz gaisa mobilitāti un savienojamību, SEG emisiju samazināšanas izmaksu lietderību, investīciju vajadzībām un sociālekonomisko ietekmi, kā arī saistītajām nodarbinātības un apmācības vajadzībām, un minētajā ziņojumā iekļauj arī informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā iekļauj detalizētu informāciju par šīs regulas izpildi. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2 emisijas, vai tiešās uztveršanas no gaisa (DAC) tehnoloģiju jomā. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus šīs regulas grozīšanai atbilstīgi iespējamam, ICAO līmenī izstrādātam politikas satvaram, kas reglamentē ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu. Ziņojumā arī īpaši izvērtē šīs regulas ietekmi uz mazāk savienotu attālu reģionu un salu gaisa satiksmes savienojamību, tostarp uz tādu gaisa pārvadājumu pieejamību un cenu pieņemamību, kas tiek veikti no šīm teritorijām un uz tām. Komisija regulāri uzrauga, izvērtē un analizē liekas degvielas uzpildes gadījumus. Katru gadu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par saviem konstatējumiem. Vēlākais trīs gadus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija, pamatojoties uz šiem konstatējumiem, izvērtē noteikumus par liekas degvielas uzpildi un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu, lai tos grozītu.

Grozījums Nr.  102

 

Regulas priekšlikums

I pielikums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
I pielikums (apjoma īpatsvars)	I pielikums (ES saskaņotais apjoma īpatsvars)
(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %;	(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %, no tā sintētisko degvielu minimālais īpatsvars ir 0,04 %;
(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 5 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 0,7 %;	(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 6 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 2 %;
(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;	(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;
(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 32 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 8 %;	(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 37 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 13 %;
(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 38 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 11 %;	(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 54 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 27 %;
(f) no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 63 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 28 %.	(f) no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 85 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 50 %.

Grozījums Nr.  103

Regulas priekšlikums

II pielikums

Komisijas ierosinātais teksts
II pielikums. Gaisa kuģu ekspluatanta ziņojuma veidne
Savienības lidosta	Savienības lidostas ICAO kods	Gadā vajadzīgā aviācijas degviela (tonnās)	Faktiski uzpildītā aviācijas degviela (tonnās)	Gadā neuzpildītais daudzums (tonnās)	Kopējais gadā neuzpildītais daudzums (tonnās)
Grozījums
II pielikums. Gaisa kuģu ekspluatanta ziņojuma veidne
Savienības lidosta	Savienības lidostas ICAO kods	Gadā vajadzīgā aviācijas degviela (petrolejas ekvivalenta tonnās)	Faktiski uzpildītā aviācijas degviela (petrolejas ekvivalenta tonnās)	Gadā neuzpildītais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)	Kopējais gadā neuzpildītais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)
2. veidne
Degvielas piegādātājs	Iegādātais daudzums (petrolejas ekvivalenta tonnās)	Pārveides tehnoloģija	Raksturlielumi	Izejvielu izcelsme		Aprites cikla emisijas

 

 

PASKAIDROJUMS

Šis priekšlikums ir daļa no tiesību aktu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55 %", ar ko īsteno politisko mērķi līdz 2050. gadam panākt transporta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju vispārēju samazinājumu par 90 %. Aviācijai ir jāuzņemas sava loma, bet tai ir vajadzīga pielāgota pieeja, jo to ir īpaši grūti dekarbonizēt. Aviācijai ir nepieciešami blīvi energoavoti, un tāpēc, ka nav ilgtspējīgu, komerciāli nobriedušu gaisa kuģu alternatīvu, tai joprojām ir jāpaļaujas uz fosilajām degvielām.

 

Tāpēc ir skaidrs, ka ilgtspējīga aviācijas degviela (SAF) ir ļoti svarīgs gaisa transporta dekarbonizācijas elements.

 

Stabila ES SAF tirgus izveide

SAF ražošana Eiropas Savienībā joprojām ir niecīga, un ilgtspējīgu aviācijas degvielu piedāvājums pašreiz ir ļoti ierobežots. Daļēji tas ir tāpēc, ka SAF ir ievērojami dārgākas par petroleju to augsto ražošanas izmaksu dēļ. Pieprasījums pēc SAF atpaliek, jo atsevišķas aviokompānijas nevar atļauties šo cenu atšķirību augsti konkurētspējīgajā starptautiskajā aviācijas tirgū. Tāpēc ar Komisijas priekšlikumu aviācijas nozarei tiek ieviesta piejaukuma norma, lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu tirgū. Tajā noteikts pienākums degvielas piegādātājiem nodrošināt, ka visas aviācijas degvielas, kas tiek darītas pieejamas aviosabiedrībām ES lidostās, ietver minimālo daļu ilgtspējīgas aviācijas degvielas, tostarp minimālo sintētisko degvielu daļu, un ir izklāstīts veids, kā pakāpeniski palielināt šo daļu laikposmā no 2025. līdz 2050. gadam.

 

Pēc referenta domām, stabila ES SAF tirgus izveide daudzējādā ziņā būs atkarīga no tā, cik uzticami un ilgtspējīgi būs galīgie noteikumi, kas tiks pieņemti saskaņā ar šo regulu.

 

Viņš atgādina, ka pašreiz ES nav SAF rafinēšanas rūpnīcu, kas darbotos komerciālā mērogā, un ir ļoti ierobežota kopējā jauda. Izejvielu pieejamība ir ierobežojošs faktors un neveido mērogojamu risinājumu. Turklāt palielināsies konkurence starp enerģētikas un transporta nozarēm attiecībā uz piekļuvi izejvielām. Tāpēc referents uzskata, ka ir svarīgi visā ES saglabāt vienādas Eiropas piejaukuma normas. Tā mērķis ir novērst SAF tirgus sadrumstalotību, kā arī konkurenci attiecībā uz izejvielām, kas dažos Savienības reģionos varētu izraisīt ievērojamu piegāžu trūkumu, apdraudot šajos reģionos darbojošos gaisa kuģu ekspluatantu spēju veikt dekarbonizāciju. Turklāt referents uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt SAF un aviācijas iekšējo tirgu integritāti, un šajā saistībā būtu jāsaglabā pašreizējie piejaukuma normas mērķi, jo tie atspoguļo šo ierobežoto izejvielu pieejamību.

 

Elastības mehānisms

Reaģējot uz nozares paustajām bažām par normā noteiktā SAF apjoma fizisko piegādi un uzpildi ES lidostās saskaņā ar priekšlikumu, referents ievieš elastības mehānismu. Tam būtu jādarbojas kā pārejas periodam, gādājot par nepieciešamo elastību degvielas piegādātājiem un aviosabiedrībām, lai izpildītu to saistības nodrošināt un uzpildīt ilgtspējīgu aviācijas degvielu visrentablākajā veidā un lai novērstu nepamatota sloga uzlikšanu gaisa pārvadājumiem mazās lidostās. Ir paredzēts, ka elastības mehānisms darbosies 8 gadus no šo saistību piemērošanas dienas. Pēc minētā perioda SAF būs pieejama Savienības lidostu lielākajā daļā, un to izmantos lielākā daļa gaisa kuģu, kas darbojas no Savienības.

 

SAF izmantošanas stimulēšana

Ir būtiski visā ES gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviācijas degvielu izmantošanā. Pašreiz gaisa kuģu ekspluatantiem SAF cenas ir pārāk augstas, kas varētu kavēt SAF izmantošanu. Tādēļ referents uzskata, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS), ko piemēro aviācijai, būtu jāizmanto, lai vēl vairāk veicinātu SAF izmantošanu, jo īpaši viņš uzskata, ka daļa no kopējā kvotu apjoma, nepārsniedzot maksimālo apjomu, būtu jāpiešķir gaisa kuģu ekspluatantiem par brīvu, lai tie varētu izmantot SAF. Šis noteikums nav paredzēts, lai pārmērīgi vai nepietiekami kompensētu SAF izmantošanu, bet gan lai saskaņotu gaisa kuģu ekspluatantu sākotnējo ekonomisko slogu attiecībā uz SAF izmantošanu, pirms SAF ražošana sasniegs vajadzīgo apjomu, kas nepieciešams šo degvielu cenu samazināšanai.

 

Aviācijas drošība pirmajā vietā

Lai novērstu tā dēvēto liekas degvielas uzpildi, saskaņā ar kuru gaisa kuģu ekspluatanti uzpilda vairāk aviācijas degvielas, nekā tas ir nepieciešams konkrētajā lidostā, lai daļēji vai pilnībā izvairītos no degvielas uzpildes galamērķa lidostā, kur aviācijas degviela ir dārgāka, šajā regulā ir noteikts, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem — gan ES, gan no trešām valstīm — katru gadu jāuzpilda vismaz 90 % no nepieciešamās aviācijas degvielas Savienības lidostās, no kurām tie izlido. Taču šim nosacījumam nebūtu jāapdraud aviācijas drošība. Minētā iemesla dēļ referents ievieš iespēju atbrīvot gaisa kuģu ekspluatantus no administratīviem naudas sodiem, ja ekspluatants pierāda, ka degvielas uzpildes prasību neizpildi izraisījuši ārkārtēji un neparedzami apstākļi ārpus tā kontroles, kuru ietekmi nebūtu bijis iespējams novērst pat tad, ja tiktu veikti visi saprātīgie pasākumi.

 

Sagatavošanās jaunām tehnoloģijām

Lai gan referents vēlas, lai nākotnē tiktu izmantotas jaunas bezemisiju gaisa kuģu tehnoloģijas, piemēram, ar elektroenerģiju darbināmi hibrīdi gaisa kuģi un ar ūdeņradi darbināmi gaisa kuģi, viņš arī atzīst, ka nākamajā desmitgadē tas varētu nebūt komerciāli iespējams. Tomēr referents uzskata, ka ir jāsagatavojas šo tehnoloģiju izmantošanai, kad tās sasniegs nepieciešamo gatavības pakāpi un būs komerciāli pieejamas. Šajā saistībā referents vēlas, lai šī regula jau attiektos uz elektroenerģiju un ūdeņradi. Viņš tekstā iekļauj noteikumu, kas nodrošina, ka lidostas veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu piemērotu infrastruktūru ūdeņraža un elektrības uzlādei gaisa kuģiem, kad šīs tehnoloģijas kļūst komerciāli pieejamas un saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvara ieviešanas plānu, kā noteikts ierosinātajā regulā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

 

ES sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai

Patērētāju pieprasījumam var būt svarīga nozīme virzībā uz ilgtspējīgāku aviāciju. Tomēr, lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, ir vajadzīga stabilāka, uzticamāka, neatkarīga un saskaņota informācija par lidojumu ietekmi uz vidi.  Marķēšanas sistēma ar skaidru un visaptverošu informāciju varētu nodrošināt nepieciešamo pārredzamību tirgū, lai orientētu patērētāju izvēli un vēl vairāk stimulētu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un citus gaisa kuģu ekspluatantu veiktus ilgtspējības pasākumus. Šajā ziņā referents vēlas pilnvarot Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru (EASA) izstrādāt un ieviest šādu sistēmu, kuras pamatā būtu aviācijas, tostarp gaisa kuģu, gaisa kuģu ekspluatantu un komerciālo lidojumu, vidiskā marķējuma sistēma kā daļa no ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas, pie kuras EASA jau ir strādājusi.

 

 

 

Ilgtspējīgas aviācijas fonds

Veiksmīgai pārejai uz ilgtspējīgu aviāciju ir vajadzīga integrēta pieeja un piemēroti resursi, lai stimulētu inovāciju un pētniecību, investētu bezemisiju tehnoloģijās un ilgtspējīgā infrastruktūrā. Šajā nolūkā referents ievieš priekšlikumu, lai saskaņā ar šo regulu iekasēto sodu ieņēmumus piešķirtu jaunam Ilgtspējīgas aviācijas fondam.

VIDES, SABIEDRĪBAS VESELĪBAS UN PĀRTIKAS NEKAITĪGUMA KOMITEJAS ATZINUMS (2.5.2022)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam

(COM(2021)0561 – C9‑0332/2021 – 2021/0205(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Nicolás González Casares

 

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Savienība ar Eiropas Klimata aktu ir stingri apņēmusies dekarbonizēt savu ekonomiku un saskaņot savu politiku ar Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, izvirzot sev mērķi vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

Šajā saistībā transporta nozare ir viena no visgrūtāk dekarbonizējamajām nozarēm. Šajā nozarē ar īpašām grūtībām saskaras aviācija, jo tā ir īpaši atkarīga no fosilās enerģijas un tai ir ierobežotas tehnoloģiskās iespējas samazināt emisijas: gandrīz visa ES izmantotā aviācijas degviela ir fosilā degviela. Ja netiks veikti papildu pasākumi, siltumnīcefekta gāzu emisijas šajā nozarē turpinās palielināties.

Gaisa satiksmes savienojamība ir būtiska ES iedzīvotāju mobilitātei un Eiropas ekonomikai. Taču visos transporta veidos ir jāņem vērā ar tiem saistītās vides izmaksas. Vienlaikus īstenojamajiem pasākumiem jāsaglabā sociālekonomiskie ieguvumi iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Īstermiņā un vidējā termiņā risinājums ir veicināt pakāpenisku fosilās aviācijas degvielas aizstāšanu ar ilgtspējīgām aviācijas degvielām (SAF). Komisijas priekšlikumam veicināt SAF izmantošanu būs būtiska nozīme nozares dekarbonizācijā. Vērienīgs regulējums par ilgtspējīgas un bezemisiju aviācijas degvielas izmantošanas palielināšanu ļaus aviācijas nozarei sniegt ieguldījumu Savienības klimata mērķu sasniegšanā un samazināt mūsu atkarību no fosilās degvielas.

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikuma koncepciju un uzskata to par labu sākumpunktu. Tomēr atzinuma sagatavotāja mērķis ir vēl vairāk pastiprināt centienus klimata jomā, tostarp attiecībā uz ar CO2 nesaistītu emisiju ietekmi, veicināt ilgtspējīgāku bezpilota gaisa kuģu izmantošanu, uzlabot informāciju un pārredzamību patērētājiem un veicināt inovācijas bezemisiju aviācijā.

Vērienīgāka iniciatīva “ReFuelEU Aviation”

Ņemot vērā ES saistības klimata jomā, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šai regulai jābūt pēc iespējas vērienīgākai, ciktāl to ļauj pieejamās ilgtspējīgās izejvielas. Līdz 2050. gadam visa fosilā aviācijas degviela jāaizstāj ar SAF vai citiem ilgtspējīgiem atjaunojamās enerģijas nesējiem. Lai sasniegtu 100 % mērķi, īstermiņā būs jāpalielina piejaukuma normas. Vidējā termiņā un ilgtermiņā šīs normas būtu jāattiecina arī uz degvielām un enerģijas nesējiem, kas nav tiešie aizstājēji, piemēram, uz ūdeņradi vai elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Tikai patiesi ilgtspējīgas SAF

Atzinuma sagatavotājs piekrīt Komisijas bažām par ilgtspējības kritērijiem, kas attiecas uz atbilstīgām SAF. Ir zināms, ka dažas no izejvielām nav pietiekami pieejamas un var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz ilgtspējību un bioloģisko daudzveidību, ja atbilstības kritēriji netiek pienācīgi pielāgoti. Jānodrošina arī, lai nepieciešamā izejviela būtu pieejama un neradītu piegādes problēmas lietojumiem ar nozīmīgāku emisiju samazinājumu.

Sintētiskajām degvielām, kas tieši aizvieto degvielu, un vēlāk arī ūdeņradim un elektroenerģijai, kas ražota no atjaunojamiem enerģijas avotiem, vajadzētu būt uzmanības centrā. To izmantošana ir dabisks tā saukto “nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo degvielu” galīgais mērķis, kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001. Tās ir īpaši svarīgas nozarēs, kurās ir grūtības elektrifikācijas jomā. Šo degvielu ražošanai, izmantojot papildu atjaunojamo elektroenerģiju ES, ir liels emisiju samazināšanas potenciāls.

Ar CO2 nesaistītā ietekme uz klimatu

Ir aplēsts, ka ar CO2 nesaistītā aviācijas darbību ietekme uz klimatu ir vismaz tikpat nozīmīga kā ar CO2 saistītā ietekme. Referents uzskata, ka arī šī ietekme būtu jāaplūko šajā regulā, veicot novērtējumu un, ja nepieciešams, izstrādājot turpmāku tiesību akta priekšlikumu.

Informācija un pārredzamība ceļotājiem

Lielāka pārredzamība attiecībā uz gaisa transporta pakalpojumu ietekmi uz vidi ļautu iedzīvotājiem izdarīt apzinātu izvēli par savām transporta vajadzībām. Referents uzskata, ka ar šo regulu būtu jāveicina marķējuma izveide, lai sniegtu šāda veida informāciju.

Ilgtspējīgāki tuvsatiksmes lidojumi

Īsiem lidojumiem ir lielākas iespējas izmantot ilgtspējīgas degvielas un inovatīvas tehnoloģijas. Turklāt, ņemot vērā pasākumus, ko vairākas dalībvalstis apsver, lai risinātu jautājumu par emisiju samazināšanu no tuvsatiksmes lidojumiem, atzinuma sagatavotājs uzskata, ka šī regula ir iespēja saskaņotā veidā veicināt pasākumus Eiropas līmenī.

Starptautiskā sadarbība

Šī regula var kalpot par piemēru pasaules mērogā attiecībā uz konkrētiem veidiem, kā ar vērienīgu un saskaņotu regulējumu risināt jautājumu par emisijām aviācijas nozarē, kas var palīdzēt arī ICAO stiprināt tās emisiju samazināšanas pasākumus.

 

TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM ATZINUMA SAGATAVOTĀJS IR SAŅĒMIS INFORMĀCIJU

AeroSpace and Defence Industries Association of Europe

Airlines for Europe (A4E)

Carbon Engineering

CO2 Value Europe

DHL Group

ECODES

ePURE

European Commission (DG MOVE)

European Waste-based & Advanced Biofuels Association (EWABA)

Hydrogen Europe

International Air Transport Association (IATA)

International Council on Clean Transportation (ICCT)

LanzaJet

Lufthansa Group

NESTE

Rolls-Royce

SAFRAN

Shell

Transport & Environment

 

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.	(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi svarīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā. Transporta nozare ir palīdzējusi veicināt kohēziju, samazināt atšķirības starp reģioniem un uzlabot savienojamību un piekļuvi Savienības iekšējam tirgum. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku. Tomēr tas arī ir viens no visstraujāk augošajiem Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Viena no būtiskākajām problēmām, ar ko saskaras transporta nozare, tostarp gaisa transports, ir nepieciešamība ievērojami samazināt nozares emisijas un palielināt ilgtspēju. Gaisa transporta nozare 2018. gadā radīja vairāk nekā 13 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām transporta jomā un aptuveni 3,6 % no ES kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Grozījums Nr.  3

 

Regulas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Lai pildītu savas saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām1a (“Parīzes nolīgums”), Savienība 2021. gada jūnijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/11191b (“Eiropas Klimata akts”), kurā noteikts mērķis ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Attiecīgi ir vajadzīgi dažādi politikas instrumenti, kas sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu visās ekonomikas nozarēs, tostarp aviācijā. Aviācijas nozares darbība Savienībā pašlaik ir pilnībā — vairāk nekā 99 % apmērā — atkarīga no fosilās reaktīvo dzinēju degvielas, un arvien augošā pasažieru skaita dēļ ir strauji palielinājušās nozares neto emisijas. Kopējais gaisa pasažieru pārvadājumu apjoms Eiropā kopš 1990. gada ir vairāk nekā divkāršojies. Tiek prognozēts, ka bez turpmākas Savienības līmeņa intervences aviācija līdz pat 2050. gadam joprojām būs gandrīz pilnībā atkarīga no fosilās reaktīvo dzinēju degvielas un Savienības CO2 emisijas aviācijas nozarē līdz 2030. gadam palielināsies par 17 % un līdz 2050. gadam — par nedaudz vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, tādējādi paliekot tālu no Savienības mērķiem līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 % un ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas. Lai vērstos pret šo tendenci un veicinātu aviācijas nozares dekarbonizāciju, ir jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāka izmantošana un piedāvājums.

Grozījums Nr.  4

 

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.	(2) Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāpieņem nepieciešamie pasākumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus, jo īpaši klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.

Grozījums Nr.  5

 

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Līdzās ietekmei uz klimata sasilšanu aviācija, tostarp gaisa kuģu dzinēji un darbības uz zemes, pasliktina gaisa kvalitāti. Vairākos pētījumos jau ir pierādīta ultrasmalko daļiņu īstermiņa un ilgtermiņa ietekme, tostarp raugoties uz mirstību, sirds un asinsvadu slimībām, sirds išēmisko slimību un plaušu slimībām.

Grozījums Nr.  6

 

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm.	(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm. Tāpēc ir svarīgi, lai papildus iekšzemes pasākumiem ES virzītu pārmaiņas aviācijas globālajā fiskālajā un tiesiskajā regulējumā atbilstoši Parīzes nolīgumam un principam “maksā piesārņotājs”.

Grozījums Nr.  7

 

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Lai izpildītu savas saistības līdz 2050. gadam panākt, ka neto oglekļa emisijas ir līdzvērtīgas nullei, aviācijas nozarē ir vajadzīga vispusīga pieeja un emisiju samazināšana, sākot ar ilgtspējīgu degvielu plašu izmantošanu un nulles emisiju gaisa kuģiem nākotnē, taču vajadzīga arī vidiskās pēdas samazināšana uz zemes, jo skrejceļu aprīkojums rada 4 % no lidostu CO2 emisijām. Tādēļ tādu gaisa kuģu gadījumā, kuri netiek darbināti ar ūdeņradi vai elektroenerģiju, būtu jāprasa ekspluatantiem nodrošināt, ka to gaisa kuģi stāvēšanas laikā saņem lidostu nodrošināto elektroenerģiju, tiklīdz ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas regulā par alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanu. Turklāt ir svarīgi, lai gaisa kuģu ekspluatanti manevrēšanas, atpakaļgaitas un vilkšanas operācijām censtos izmantot — ja šāda iespēja pastāv — elektroenerģiju, ko nodrošina uz zemes bāzēti lidostas elektriskie transportlīdzekļi un/vai palīgdzinēji.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Visā Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.	(4) Visā pasaules un Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu noteikumu un iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.

Grozījums Nr.  9

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.	(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt gan konkurenci tirgū, gan arī to, kādā mērā iedzīvotāji var atļauties izmantot gaisa transportu, līdz ar to samazinoties iedzīvotāju mobilitātes iespējām. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas nelabvēlīgas prakses novēršanai, lai izvairītos no oglekļa emisiju pārvirzes un cita lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.

Grozījums Nr.  10

 

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.	(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt gan oglekļa, gan ar CO2 nesaistītās emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām un pēcāk globālā mērogā, un jānodrošina, lai nozares radīto emisiju izmaksas tiktu pilnībā internalizētas. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.

Grozījums Nr.  11

 

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Visaptverošais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būtu jāņem vērā visās nozarēs, aptverot ne vien energosistēmu, bet arī autotransportu, kuģniecību un aviāciju. Gaisa transporta operāciju efektivitātes uzlabošana varētu īstermiņā ievērojami samazināt aviācijas emisijas. Eiropas vienotās gaisa telpas ieviešana varētu nodrošināt CO2 emisiju samazinājumu 10 % apmērā. Turklāt nozares radītās emisijas varētu samazināt arī darbības efektivitātes un infrastruktūras efektivitātes uzlabojumi, kā arī pasākumi, kas veicina pāreju uz citiem transporta veidiem, un šādi pasākumi būtu jāveicina.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir vienīgais risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots.	(7) Lai panāktu klimatneitralitāti, Eiropas zaļajā kursā ir noteikts, ka līdz 2050. gadam transporta emisijas jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Šajā sakarībā paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, un jaunām bezemisiju gaisa kuģu tehnoloģijām, piemēram, ar elektrību vai ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem, vidējā termiņā un ilgtermiņā var būt svarīga loma komerciālajā aviācijā, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir galvenais risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots un ir jāveicina.
__________________	__________________
10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni", (COM/2020/789 final), 9.12.2020.	10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni", (COM/2020/789 final), 9.12.2020.

Grozījums Nr.  13

 

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a)  Ir svarīgi, lai starp visiem transporta veidiem pastāvētu vienlīdzīga konkurence un pienācīgi tiktu ņemti vērā negatīvie blakusefekti. Vienlaikus ir jānodrošina, ka gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem, kad vien iespējams, tiek izmantots ilgtspējīgākais transporta veids. Lai Savienībai palīdzētu sasniegt vispārējos emisiju samazināšanas mērķus, ir īpaši nepieciešama pāreja uz citiem transporta veidiem. Tuvsatiksmes lidojumiem, kuriem pastāv ilgtspējīgas alternatīvas, varētu piemērot papildu pasākumus, kas stimulētu izmantot ilgtspējīgākus transporta veidus. Tomēr ir svarīgi, lai, attiecinot šādus pasākumus uz tuvsatiksmes lidojumiem, tiktu ņemtas vērā pieejamās alternatīvas, īpašu uzmanību pievēršot konkrētiem nomaļiem Savienības reģioniem, kuros ilgtspējīgu alternatīvu varētu nebūt. Komisijai būtu jānovērtē tuvsatiksmes lidojumu ietekme uz vidi un klimatu, kā arī tehniskās un ekonomiskās iespējas noteikt šādiem lidojumiem īpašas prasības, lai minēto ietekmi samazinātu, piemēram, noteikt augstākas ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara prasības, ņemot vērā to, kādi alternatīvi sabiedriskā transporta veidi pieejami šādu pakalpojumu sniegšanai par pieņemamu cenu konkurētspējīgā laika posmā. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno šim ziņojumam tiesību akta priekšlikums par grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

Grozījums Nr.  14

 

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Paredzams, ka citas alternatīvas ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem, piemēram, elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem.	(8) Šīs regulas mērķis ir ieviest vienotu definīciju ilgtspējīgām aviācijas degvielām, nosakot, ka tās ir no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas degvielas. Pašlaik visizplatītākās ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu tūlītējas savietojamības aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. To tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka citas alternatīvas gaisa kuģu darbināšanai, piemēram, no atjaunīgiem energoresursiem iegūta elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem. Regulā būtu jāņem vērā arī šie enerģijas nesēji, veicinot to paātrinātu ieviešanu. Tādēļ ilgtspējīgu aviācijas degvielu definīcijai būtu jāaptver arī nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgas šķidras un gāzveida degvielas, tostarp ūdeņradis, un no atjaunīgiem energoavotiem iegūta elektroenerģija. Tas ļautu ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF) izmantošanas prasību izpildē ieskaitīt arī jauniem piedziņas veidiem izmantojamus energoavotus, piemēram, atjaunīgo ūdeņradi un elektroenerģiju, tādējādi Savienībā radot stimulus tehnoloģiskām un rūpnieciskām inovācijām. Ilgtermiņā ilgtspējīgām aviācijas degvielām būtu jāaizstāj tradicionālās fosilās aviācijas degvielas.

Grozījums Nr.  15

 

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Kaut arī piejaukuma normas attieksies uz visiem maršrutiem no Savienības lidostām, tostarp maršrutiem ar savienojumiem lidostās ārpus Savienības, praksē šo normu ievērošana būs obligāta tikai pirmajam maršruta posmam līdz lidostai ārpus Savienības, bet ne nākamajam maršruta posmam, kas vedīs uz galamērķi. Tāpēc Komisijai būtu jāvēro un jānovērtē, vai būtu vajadzīgi pasākumi iespējamas oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai, kā arī neizdevīgu konkurences apstākļu novēršanai attiecībā uz lidojumiem, kuri izlido no Savienības lidostas ar galamērķi trešā valstī, kur nav spēkā šajā regulā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas piejaukuma normas.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē ICAO. Tā jo sevišķi nosaka sīki izstrādātas ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasības, kas piemērojamas ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.	(10) Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē ICAO. Tā jo sevišķi nosaka sīki izstrādātas ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasības, kas piemērojamas ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA), piemēram, 2021. gada novembrī ICAO padome pieņēma ilgtspējas kritērijus CORSIA prasībām atbilstošām degvielām. Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Tāpēc ir svarīgi, lai Savienība turpinātu centienus ICAO līmenī panākt vērienīgu globālu sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskā mērogā. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tādēļ Savienībai būtu jāmudina trešās valstis, jo īpaši kaimiņvalstis, divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos pieņemt līdzīgas prasības attiecībā uz ilgtspējīgām aviācijas degvielām, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starptautiskajiem tālsatiksmes lidojumiem. Šajā nolūkā ilgtspējīgu aviācijas degvielu jautājums būtu jāskata ar enerģētiku un transportu saistītos dialogos.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegtu tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi.	(12) Tāpēc aviācijas iekšējā tirgus vajadzībām ir jāparedz vienoti noteikumi, kas papildinātu Direktīvu (ES) 2018/2001 un ļautu sasniegt tās vispārējos mērķus, pievēršoties konkrētām vajadzībām un prasībām, kuras raksturīgas ES aviācijas iekšējam tirgum, un veicinot ilgtspējīgu atjaunīgo degvielu izmantojumu aviācijā. Šīs regulas mērķis it īpaši ir novērst Savienības aviācijas tirgus sadrumstalotību, iespējamus ekonomikas dalībnieku konkurences izkropļojumus vai gaisa kuģu ekspluatantu piekoptu negodīgu praksi, kuras nolūks ir izvairīties no izmaksām saistībā ar degvielas uzpildi, un Savienībā stimulēt inovācijas un ražošanu.

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Pirmām kārtām, šīs regulas mērķis ir izstrādāt regulējumu, kas ļauj atjaunot un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū attiecībā uz aviācijas degvielu izmantošanu. Šādam regulējumam būtu Savienības mērogā jānovērš prasību atšķirības, kuras vairotu degvielas uzpildes praksi, kas izkropļo konkurenci starp gaisa kuģu ekspluatantiem vai dažas lidostas nostāda neizdevīgākā konkurences situācijā salīdzinājumā ar citām lidostām. Otrām kārtām, tās mērķis ir piemērot ES aviācijas tirgum stingrus noteikumus, kas nodrošinātu, ka ES lidostās var pakāpeniski palielināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru, nekaitējot ES aviācijas iekšējā tirgus konkurētspējai.	(13) Šīs regulas mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas aviācijas nozarē, nosakot stingrus noteikumus, kas ļaus panākt, ka tiek izmantots arvien lielāks ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars, vienlaikus nodrošinot ES iekšējā aviācijas tirgus konkurētspēju. Tā nosaka regulējumu, kas ļauj atjaunot un saglabāt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū attiecībā uz aviācijas degvielu izmantošanu. Šādam regulējumam būtu Savienības mērogā jānovērš prasību atšķirības, kuras vairotu degvielas uzpildes praksi, kas izkropļo konkurenci starp gaisa kuģu ekspluatantiem vai dažas lidostas nostāda neizdevīgākā konkurences situācijā salīdzinājumā ar citām lidostām.

Grozījums Nr.  20

 

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās. Būtu jānosaka pasažieru gaisa pārvadājumu un kravu gaisa pārvadājumu apjoma ikgadējā robežvērtība, kuru nepārsniedzot lidostām šī regula nebūtu piemērojama; tomēr regulas darbības jomai būtu jāaptver vismaz 95 % no kopējās satiksmes, ko veic no Savienības lidostām. To pašu iemeslu dēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām ES teritorijā.	(15) Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus, tostarp darījumu aviācijas lidojumiem. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Tādēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām ES teritorijā. Vienlaikus regula būtu pakāpeniski jāattiecina uz visām Savienības lidostām, no 2025. gada aptverot lidostas, kurās ikgadējā pasažieru un kravu plūsma pārsniedz attiecīgi 700 000 pasažieru vai 20 000 tonnu, un no 2035. gada — lidostas, kurās ikgadējā pasažieru un kravu plūsma ir mazāka par minētajiem rādītājiem, izņemot lidostas, kas atrodas kādā no Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minētajiem attālajiem reģioniem. Tomēr attiecībā uz gaisa transporta darbībām, kuras nav šīs regulas darbības jomā, varētu rosināt regulas noteikumu brīvprātīgu ievērošanu.

Grozījums Nr.  21

 

Regulas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Ir svarīgi, lai no šīs regulas izrietošie pienākumi neradītu neproporcionālu ietekmi mazāk savienotajos Savienības reģionos, kuros nav daudz alternatīvu transporta veidu, un lai tiktu nodrošināta pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu piekļūstamība attiecīgajos reģionos.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai apmierinātu nākotnes vajadzības, būtu jāveicina tādu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un izvēršana, kurām piemīt liels ilgtspējas potenciāls, komercgatavība un liels inovācijas un izaugsmes potenciāls. Tādējādi būtu jāatbalsta inovatīvu un konkurētspējīgu degvielu tirgu izveide un jānodrošina pietiekama ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde aviācijai īstermiņā un ilgtermiņā, lai veicinātu Savienības transporta dekarbonizācijas ieceru īstenošanu, vienlaikus stiprinot Savienības centienus panākt augstu vides aizsardzības līmeni. Šajā nolūkā par atbilstīgām vajadzētu atzīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A un B daļā norādītajām izejvielām, kā arī sintētiskās aviācijas degvielas. Sevišķi būtiska nozīme ir ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, jo pašlaik tā ir tehnoloģija ar vislielāko komercgatavību gaisa transporta dekarbonizācijai jau tuvākajā laikā.	(16) Lai apmierinātu nākotnes vajadzības, būtu jāveicina tādu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un izvēršana, kurām piemīt komercgatavība un liels inovācijas un izaugsmes potenciāls, dodot priekšroka degvielām, kurām ir lielākais ilgtspējas potenciāls. Tādējādi būtu jāatbalsta inovatīvu un konkurētspējīgu degvielu tirgu izveide un jānodrošina pietiekama ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde aviācijai īstermiņā un ilgtermiņā, lai veicinātu Savienības transporta dekarbonizācijas ieceru īstenošanu, vienlaikus stiprinot Savienības centienus panākt augstu vides aizsardzības līmeni. Šajā nolūkā par atbilstīgām vajadzētu atzīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A un B daļā norādītajām izejvielām, kā arī sintētiskās aviācijas degvielas. Sevišķi svarīga nozīme ir ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, jo pašlaik tā ir tehnoloģija ar vislielāko komercgatavību gaisa transporta dekarbonizācijai jau tuvākajā laikā, taču šo degvielu potenciāls ir ierobežots izejvielu ierobežotās pieejamības dēļ, un to piegādes ķēde un ieguve ne vienmēr ir labi izsekojama. Šo izejvielu ierobežojumi ir noteikti ar Direktīvu (ES) 2018/2001. Biodegvielām, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām un tiek ieskaitītas ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātās normas izpildē, ir piemērojams minētajā direktīvā noteiktais ierobežojums attiecībā uz šādu biodegvielu ieskaitīšanu atjaunīgās enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā transporta nozarē. Šajā regulā būtu jāatspoguļo Direktīvā (ES) 2018/2001 noteiktais ierobežojums.

Grozījums Nr.  23

 

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Kā norādīts Komisijas 2020. gada 23. decembra ziņojumā “Atjaunināta analīze par tādu aviācijas ietekmi uz klimatu, kas nav saistīta ar CO2 emisijām, un potenciālajiem rīcībpolitiskajiem pasākumiem saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas direktīvas 30. panta 4. punktu”, ar CO2 emisijām nesaistīto aviācijas darbību ietekme uz klimatu tiek uzskatīta par vismaz tikpat nozīmīgu kā CO2 emisiju ietekme, un tādēļ tā būtu steidzami jāmazina. Aromātisko savienojumu un sēra satura samazināšana tradicionālajā fosilajā degvielā ne vien labvēlīgi ietekmētu klimatu, samazinoties izplūdes grīstu izraisītajai sasilšanai augstākajos atmosfēras slāņos, bet arī uzlabotu gaisa kvalitāti lidostās un to apkārtnē, samazinoties sēra oksīdu, sēra radīto daļiņu un kvēpu daudzumam. Turklāt, samazinot aromātisko savienojumu un sēra saturu, uzlabosies degvielas kvalitāte, jo tai būs lielāks enerģijas blīvums, savukārt samazinātā kvēpu daudzuma dēļ būs mazāka vajadzība pēc apkopes. Tādēļ, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas ar CO2 nesaistītās emisijas. Šai regulai būtu jāpalīdz mazināt ar CO2 nesaistīto aviācijas ietekmi. Tādēļ, lai iegūtu vairāk informācijas par šo ietekmi un iespējamiem politikas pasākumiem, būtu jāprasa aviācijas degvielas piegādātājiem uzraudzīt un paziņot aromātisko savienojumu un sēra saturu visās Savienības tirgū laistajās tradicionālās aviācijas degvielas partijās un reizi ceturksnī paziņot šos rādītājus Aģentūrai un Komisijai. Turklāt Eiropas Komisijai līdz 2025. gadam būtu jāpublicē ziņojums, kurā pētīti iespējamie scenāriji, kā optimizēt aromātisko savienojumu, naftalīna un sēra saturu reaktīvo dzinēju degvielā. Šis ziņojums būtu jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem, tehnoloģiskajiem un operatīvajiem risinājumiem, un tiem ir jānodrošina augsts drošuma un drošības līmenis. Attiecīgā gadījumā Komisijai, pamatojoties uz šo ziņojumu, būtu jānāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu par aromātisko savienojumu un sēra satura ievērojamu samazināšanu reaktīvo dzinēju degvielā.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.	(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars, nepieļaujot nelabvēlīgu ietekmi uz zemes izmantošanu un bioloģisko daudzveidību. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
__________________	__________________
12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr	12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā.	(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt ievērojama siltumnīcefekta gāzu samazināšanas spēja un izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turklāt sintētiskajām aviācijas degvielām, kuru ieguvē tiek izmantota tieši no gaisa uztverta CO2, var būt svarīga nozīme dekarbonizācijā, pateicoties spējai iegūt oglekli ilgtspējīgā veidā, un šādu degvielu ieviešana būtu vēl vairāk jāstimulē, lai, ražojot sintētiskās aviācijas degvielas, kuru ieguvei nepieciešams ogleklis, priekšroka tiktu dota oglekļa tiešai uztverei no gaisa.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi aviācijas tirgū nekavētu piedāvājuma trūkums. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei būtu jākļūst obligātai no 2025. gada. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā.	(20) Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara sekmīgu piegādi visām aviācijas tirgū esošajām lidostām nekavētu piedāvājuma trūkums un netiktu skarti citi ilgtspējīgāki šādu izejvielu izmantošanas veidi. Šajā nolūkā būtu jāieplāno pietiekams sagatavošanās laiks, kas ļautu atjaunīgo degvielu nozarei attiecīgi attīstīt ražošanas jaudu. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei būtu jākļūst obligātai no 2025. gada. Lai tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību un paredzamību un pastāvīgi novirzītu investīcijas ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas jaudas attīstīšanai, šīs regulas noteikumiem vajadzētu būt stabiliem ilgākā laikā. Taču, pamatojoties uz norisēm aviācijas degvielu tirgū un Savienības saistībām klimata un vides jomā, kā arī uz izejvielu pieejamību un ražošanas apjomiem, starpposma mērķrādītāji nākotnē vajadzības gadījumā būtu jāpārskata.

Grozījums Nr.  27

 

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās, pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars no visām aviācijas degvielām, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vidisko politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes.	(21) Līdz ar ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu un izvēršanu Savienības lidostās, pieaugs aviācijas degvielas izmaksas, un tā rezultātā liekas degvielas uzpildes prakse var vēl vairāk paplašināties. Liekas degvielas uzpildes prakse nav ilgtspējīga, un no tās būtu jāizvairās, jo tā apdraud Savienības centienus samazināt transporta radīto vidisko ietekmi. Šāda prakse būtu pretrunā aviācijas dekarbonizācijas mērķiem, jo smagāks gaisa kuģis konkrētā lidojumā patērētu vairāk degvielas un tādējādi palielinātos attiecīgās emisijas. Liekas degvielas uzpildes prakse apdraud arī vienlīdzīgu konkurenci Savienībā starp gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī starp lidostām. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz prasība gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt degvielu pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas. Tomēr būtu jāparedz atkāpe no liekas degvielas uzpildes ierobežojuma, ja galamērķa lidostā valda ārkārtas apstākļi, piemēram, gaisa telpas vai lidostas slēgšana, kas padarītu neiespējamu degvielas uzpildi. Degvielas daudzumam, kas uzpildīts pirms izlidošanas no attiecīgas Savienības lidostas, vajadzētu būt samērīgam ar degvielas daudzumu, kas vajadzīgs, lai veiktu lidojumus no minētās lidostas, ņemot vērā nepieciešamo atbilstību degvielas drošuma noteikumiem. Šī prasība Savienībā veiktiem pārvadājumiem nodrošina vienādus nosacījumus, kas vienādi piemērojami gan Savienības, gan ārvalstu ekspluatantiem, vienlaikus nodrošinot augstu vides aizsardzības līmeni un novēršot oglekļa emisiju pārvirzi. Tā kā regulā nav noteikts ilgtspējīgu aviācijas degvielu maksimālais īpatsvars no visām aviācijas degvielām, aviosabiedrības un degvielas piegādātāji var īstenot vērienīgāku vidisko politiku, kas paredz ilgtspējīgu aviācijas degvielu plašāku izmantošanu un piegādi to vispārējā pārvadājumu tīklā, vienlaikus izvairoties no liekas degvielas uzpildes. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Komisijai būtu regulāri jāuzrauga, jāizvērtē un jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par liekas degvielas uzpildes gadījumiem un attiecīgā gadījumā jānāk klajā ar tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

Grozījums Nr.  28

 

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.	(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Lidostām būtu jāveic arī visi nepieciešamie pasākumi, lai ieviestu alternatīvo degvielu infrastruktūru ūdeņraža uzpildei un gaisa kuģu elektrouzlādei saskaņā ar attiecīgo valsts politikas satvara ieviešanas plānu, kā noteikts regulā par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Vajadzības gadījumā Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”) vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Daudzām Savienības lidostām aviācijas degviela tiek piegādāta galvenokārt pa cauruļvadiem no naftas pārstrādes rūpnīcām vai sajaukšanas stacijām, kurās jāveic SAF piejaukšana, lai nodrošinātu atbilstību drošības un ilgtspējības specifikācijām. SAF piegāde no naftas pārstrādes rūpnīcām un sajaukšanas stacijām uz Savienības lidostām I pielikuma noteikumu izpildei pietiekamā daudzumā, izmantojot alternatīvus līdzekļus, piemēram, autoceļus / kravas automobiļus, būtu neproduktīva no loģistikas, praktiskā, izmaksu un ar CO2 emisijām saistīto sodu viedokļa. Lai nodrošinātu šajā regulā noteiktā minimālā SAF apjoma piegādi, būtu ārkārtīgi svarīgi šos cauruļvadus izmantot papildus degvielas piegādātājiem piederošajiem cauruļvadiem, ja tādi ir, kā arī papildus jau esošajai dzelzceļa infrastruktūrai.

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Ar šo regulu būtu jāveicina aviācijas vidiskās pēdas labāka pārredzamība. Aviācijas pakalpojumu izmantotājiem būtu jāsaņem informācija par lidojumu emisijām visā aprites ciklā, tostarp par ilgtspējīgu alternatīvu degvielu izmantošanu, lai viņi varētu pieņemt apzinātus lēmumus par savām transporta vajadzībām un ar tām saistīto ietekmi uz vidi. Šajā nolūkā būtu jāizveido visaptveroša Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai, lai aviācijas pakalpojumu izmantotājiem sniegtu skaidru un viegli saprotamu informāciju par lidojuma vidisko sniegumu, kā arī informāciju par alternatīviem transporta veidiem raksturīgajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, vienlaikus veicinot integrētu vienoto tirgu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Izstrādājot šādu marķēšanas sistēmu, varētu balstīties uz Savienības līmenī jau paveikto un notiekošo darbu.

Grozījums Nr.  31

 

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) No naudas sodiem gūtie ieņēmumi būtu jāizmanto tādu kopēju projektu, jo īpaši pārrobežu projektu, atbalstīšanai, kuru mērķis ir ātri saražot un ieviest ilgtspējīgas aviācijas degvielas, apsverot plašu ģeogrāfisko tvērumu, un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, tostarp inovatīvu gaisa kuģu tehnoloģiju, kam ir potenciāls ievērojami samazināt emisijas, izstrādei, testēšanai un ieviešanai. Ar šiem ieņēmumiem būtu jāatbalsta arī darbinieku pārcelšana, pārkvalifikācija un kvalifikācijas celšana. Šajā nolūkā attiecīgie ieņēmumi būtu jāpiešķir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK1a 10.a panta 8. punktā minētajam Inovāciju fondam.

Grozījums Nr.  32

 

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai aviācijas degvielas piegādātājiem, Savienības lidostām un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāparedz 5 gadu pārejas periods. Šajā posmā aviācijas degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, var izmantot, lai kompensētu mazāku ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību citās lidostās.	(31) Lai aviācijas degvielas piegādātājiem, Savienības lidostām, lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāparedz pārejas periods. Šajā posmā aviācijas degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, var izmantot, lai kompensētu mazāku ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību citās lidostās.

Grozījums Nr.  33

 

Regulas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Lai sasniegtu 2030. un 2050. gadam noteiktos Savienības klimata mērķrādītājus un Parīzes nolīgumā izvirzīto 1,5 °C mērķrādītāju, Komisijai būtu jāizstrādā ceļvedis attiecībā uz to, kā un kad aviācijas nozare kļūs neatkarīga no fosilajām degvielām.

Grozījums Nr.  34

 

Regulas priekšlikums

31.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31b) Pārejai uz ilgtspējīgām aviācijas degvielām būs arī sekundāra ietekme, proti, samazināsies atkarību no fosilo degvielu importa no trešām valstīm, tādējādi palielinoties Savienības enerģētiskajai drošībai. Pašreizējā starptautiskā politiskā situācija vēl vairāk pasvītro šādas pārejas nepieciešamību.

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā paredzēti saskaņoti noteikumi par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un piegādi.	Šajā regulā paredzēti saskaņoti noteikumi par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un piegādi, tostarp noteikti pienākumi aviācijas degvielas piegādātājiem nodrošināt ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru piegādātajā degvielā, uzpildes pienākums gaisa kuģu ekspluatantiem un pienākumi ES lidostām un lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru.

Grozījums Nr.  36 

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un aviācijas degvielas piegādātājiem.	Šo regulu piemēro gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām, lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem un aviācijas degvielas piegādātājiem.

Grozījums Nr.  37

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 2. punktā un kurā pasažieru pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 1 miljonu pasažieru vai kurā kravu pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un kura neatrodas tālākā reģionā, kas norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;	— “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK 2. panta 1. punktā un kas neatrodas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā norādītā tālākajā reģionā;
__________________	__________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.	13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.

Grozījums Nr.  38

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 729 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;	— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 52 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;

Grozījums Nr.  39

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “privāts izklaides lidojums” ir gaisa kuģa lietošana personiskām vai atpūtas vajadzībām, kas nav saistīta ar lietošanu darījumdarbības vai profesionālām vajadzībām;

Grozījums Nr.  40

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- “lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienests” ir Direktīvas 96/67/EK pielikuma 7. punktā definēto lidlauka sniegto pakalpojumu sniedzējs, kas atbild par ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei nepieciešamo infrastruktūru;

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir tūlītējas savietojamības aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;	— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;

Grozījums Nr.  42

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- “tiešā uztveršana no gaisa” ir process, kurā CO2 tiek uztverta tieši no apkārtējā gaisa, nevis no punktveida avotiem;

Grozījums Nr.  43

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	- “no atjaunīgiem energoresursiem iegūta elektroenerģija” jeb “atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā;

Grozījums Nr.  44

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;	— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas šķidras vai gāzveida degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā, vai elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā;

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 13. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kas pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no attiecīgas Savienības lidostas;	— “gadā vajadzīgā aviācijas degviela” ir aviācijas degvielas daudzums, kurā ietilpst lidojumam un lidmašīnas manevrēšanai uz zemes nepieciešamās degvielas daudzums, kas pārskata periodā vajadzīgs, lai veiktu visus gaisa kuģu ekspluatanta komerciālo gaisa pārvadājumu lidojumus no attiecīgas Savienības lidostas;

Grozījums Nr.  46

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 14. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gadā neuzpildītais daudzums” ir starpība starp gadā vajadzīgo aviācijas degvielu un faktisko degvielas daudzumu, ko gaisa kuģu ekspluatants pārskata periodā ir uzpildījis pirms lidojumiem no attiecīgas Savienības lidostas;	— “gadā neuzpildītais daudzums” ir starpība starp gadā vajadzīgo aviācijas degvielu, kurā ietilpst lidojumam un lidmašīnas manevrēšanai uz zemes nepieciešamā degviela, un faktisko degvielas daudzumu, ko gaisa kuģu ekspluatants pārskata periodā ir uzpildījis pirms lidojumiem no attiecīgas Savienības lidostas;

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.	Aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus un turpmāk norādīto grafiku:
	i) Savienības lidostās, kurās šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pasažieru pārvadājumu apjoms pārsniedz 700 000 pasažieru vai kravu pārvadājumu apjoms pārsniedz 20 000 tonnu, — no 2025. gada 1. janvāra;
	ii) Savienības lidostās, kurās šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pasažieru pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 700 000 pasažieru vai kravu pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 20 000 tonnu, — no 2035. gada 1. janvāra.
	Panta pirmajā daļā minētā minimālā īpatsvara nodrošināšanas vajadzībām no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām ražotās biodegvielas nepārsniedz 1,7 % no kopējās piegādātās aviācijas degvielas.

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, nākamajā pārskata periodā veic papildu piegādi, kas vismaz sedz šo iztrūkumu.	Neskarot 11. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, aviācijas degvielas piegādātājs, kas attiecīgajā pārskata periodā nav piegādājis I pielikumā noteikto degvielas minimālo īpatsvaru, paziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai iemeslus, kuru dēļ tas nav piegādājis šo minimālo īpatsvaru, un nākamajā pārskata periodā veic papildu piegādi, kas vismaz sedz šo iztrūkumu.

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Pasākumi ar CO2 nesaistītās ietekmes samazināšanai aviācijā
	Komisija līdz 2025. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtēti iespējamie varianti aromātisko savienojumu un sēra satura optimizēšanai Savienībā piegādātajā aviācijas degvielā, lai samazinātu emisijas, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem, tehnoloģiskajiem un operatīvajiem risinājumiem un ņemot vērā saskaņā ar 9. pantu savākto informāciju. Attiecīgā gadījumā Komisija šim ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par virzību uz aromātisko savienojumu un sēra satura ievērojamu samazināšanu aviācijas degvielā.

Grozījums Nr.  50

 

Regulas priekšlikums

4.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b pants
	Tuvsatiksmes lidojumiem piemērojamie pasākumi
	Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēta tuvsatiksmes lidojumu ietekme uz vidi un klimatu, tostarp aprites cikla novērtējums, kā arī tehniskās un ekonomiskās iespējas noteikt īpašas prasības tuvsatiksmes lidojumiem, lai šādu ietekmi samazinātu, tostarp novērtējot iespēju noteikt šāda veida lidojumiem augstākas 4. pantā minētās ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālā īpatsvara prasības, ņemot vērā alternatīvus kolektīvā transporta veidus, kas pieejami šādu pakalpojumu sniegšanai par pieņemamu cenu un konkurētspējīgā laika posmā.
	Šajā ziņojumā Komisija iekļauj sarakstu ar visiem iepriekšējā gadā no Savienības lidostām izlidojušiem tuvsatiksmes lidojumiem, kuriem pastāv ilgtspējīgs alternatīva transporta veids par pieņemamu cenu un konkurētspējīgā laika posmā. Šo sarakstu dara pieejamu arī publiskā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina.
	Attiecīgā gadījumā Komisija šim ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā attiecībā uz īpašu prasību noteikšanu tuvsatiksmes lidojumiem.

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas.	Aviācijas degvielas daudzumam, ko gadā attiecīgā Savienības lidostā uzpildījis attiecīgais gaisa kuģu ekspluatants, jābūt vismaz 90 % no gadā vajadzīgās aviācijas degvielas, ņemot vērā nepieciešamību ievērot degvielas drošības noteikumus.

Grozījums Nr.  52

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Gaisa kuģa ekspluatants var pieļaut atkāpi no 4. panta 1. punktā noteiktā pienākuma, ja galamērķa lidostā valda ārkārtēji apstākļi, kā gaisa telpas vai lidostas slēgšana, kas degvielas uzpildi padarītu neiespējamu. Gaisa kuģa ekspluatants sniedz kompetentajām iestādēm dokumentārus pierādījumus par šādu ārkārtas apstākļu esamību. Komisija ir pilnvarota papildināt šo regulu, saskaņā ar 13.b pantu pieņemot deleģēto aktu, kurā izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par to, kādi notikumi uzskatāmi par ārkārtējiem, un par informācijas formātu, kādā gaisa kuģa ekspluatantam jāsniedz prasītie pierādījumi.

Grozījums Nr.  53

 

Regulas priekšlikums

5. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija līdz 2026. gadam un pēc tam ik gadu uzrauga, izvērtē un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par liekas degvielas uzpildes gadījumiem. Pamatojoties uz šiem novērtējumiem, Komisija attiecīgā gadījumā var nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par grozījumu izdarīšanu šajā regulā.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Gaisa kuģu ekspluatantu elektroapgādes pienākumi
	Ekspluatanti, kuru gaisa kuģi netiek darbināti ar ūdeņradi vai elektroenerģiju, nodrošina, ka to gaisa kuģi stāvēšanas laikā saņem lidostu nodrošināto elektroenerģiju, tiklīdz ir pieejama nepieciešamā infrastruktūra, ievērojot Regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu [AFIR regula] 12. pantā noteiktās prasības.

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības lidostu pienākumi nodrošināt infrastruktūru	Pienākumi nodrošināt infrastruktūru Savienības lidostās

Grozījums Nr.  56

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei.	Savienības lidostas un lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, kā arī gaisa kuģu darbināšanai ar elektroenerģiju un elektrouzlādei, un ūdeņraža uzpildei saskaņā ar Regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu [AFIR regula] 13. pantu.

Grozījums Nr.  57

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra var pieprasīt Savienības lidostai sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.	Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra nekavējoties pieprasa Savienības lidostai un attiecīgajiem lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta un lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienesti informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.

Grozījums Nr.  58

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai 5 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai pēc gada, kad tās pārsniedz vienu no 3. panta a) punktā definētajām robežvērtībām, konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.	Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta un attiecīgie lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienesti nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas un lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienesti veic vajadzīgos pasākumus, lai 2 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu. Attiecībā uz Savienības lidostām, kurās šīs regulas spēkā stāšanās brīdī pasažieru pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 700 000 pasažieru vai kravu pārvadājumu apjoms ir mazāks nekā 20 000 tonnu, un attiecīgajiem lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem šo periodu var pagarināt par ne vairāk kā 5 gadiem.

Grozījums Nr.  59

 

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – ea punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ea) pierādījums par 5.a pantā noteikto energoapgādes pienākumu ievērošanu.

Grozījums Nr.  60

 

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas piegādātāji bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.	Aviācijas degvielas piegādātāji nekavējoties un bez maksas sniedz gaisa kuģu ekspluatantiem attiecīgo informāciju, kas vajadzīga, lai ziņotu par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. panta noteikumiem vai saskaņā ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas sistēmu.

Grozījums Nr.  61

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, izejvielu izcelsme un pārveides process.	(c) katra Savienības lidostās piegādātā ilgtspējīgas aviācijas degvielas veida aprites cikla emisijas, raksturlielumi, izejvielu izcelsme un pārveides process.

Grozījums Nr.  62

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) vai konkrētā sūtījumā ietilpstošās degvielas ražošanai tikusi izmantota atbalsta shēma, kā tā definēta Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 5. punktā, un attiecīgā gadījumā atbalsta shēmas veids;

Grozījums Nr.  63

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – cb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cb) attiecīgā gadījumā katrā Savienības lidostā piegādātā ūdeņraža un/vai elektroenerģijas enerģijas saturs;

Grozījums Nr.  64

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – cc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cc) vidējais aromātisko savienojumu saturs katrā tradicionālās aviācijas degvielas partijā, kas piegādāta katrā Savienības lidostā;

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts – cd punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(cd) vidējais sēra saturs katrā tradicionālās aviācijas degvielas partijā, kas piegādāta katrā Savienības lidostā.

Grozījums Nr.  66

 

Regulas priekšlikums

9.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a pants
	Savienības sistēma aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai
	Lai mudinātu panākt emisiju samazinājumus un palielinātu informācijas pārredzamību, Komisija izveido visaptverošu Savienības sistēmu aviācijas vidiskā snieguma marķēšanai un piemēro to gaisa kuģu ekspluatantiem un komerciālajiem gaisa transporta lidojumiem, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. Patērētājam pirms biļetes iegādes skaidrā un labi redzamā veidā dara pieejamu marķējumu un attiecīgo informāciju par lidojuma vidisko sniegumu, kā arī informāciju par alternatīviem transporta veidiem raksturīgajām siltumnīcefekta gāzu emisijām braucienam tādā pašā maršrutā un vidējo brauciena ilgumu katram transporta veidam.
	Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim saskaņā ar 13.b pantu pieņem deleģēto aktu, ar ko papildina šo regulu, nosakot detalizētus noteikumus par Savienības aviācijas vidiskā snieguma marķēšanas sistēmas darbību, kā arī tās pamatā esošos tehniskos standartus.

Grozījums Nr.  67

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.	(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām, lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestiem un degvielas piegādātājiem. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

Grozījums Nr.  68

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajām iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgo iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.	(2) Aģentūra dalībvalstu kompetentajai iestādei vai iestādēm nosūta saskaņā ar 7. un 9. pantu saņemtos datus. Aģentūra kompetentajai iestādei vai iestādēm nosūta arī apkopotus datus par gaisa kuģu ekspluatantiem un aviācijas degvielu piegādātājiem, kuri ir attiecīgās iestādes vai iestāžu kompetencē saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu.

Grozījums Nr.  69

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Kompetentās iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/200916.	(3) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz gaisa kuģu ekspluatantu nosaka saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 748/2009.
__________________	__________________
16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.	16 Komisijas Regula (EK) Nr. 748/2009 (2009. gada 5. augusts) par to gaisakuģu operatoru sarakstu, kuri ir veikuši Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās aviācijas darbības.

Grozījums Nr.  70

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Kompetentās iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.	(4) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz Savienības lidostām nosaka uz attiecīgās teritoriālās jurisdikcijas pamata.

Grozījums Nr.  71

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Kompetentās iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.	(5) Kompetento iestādi vai iestādes attiecībā uz aviācijas degvielas piegādātājiem nosaka atbilstīgi dalībvalstij, kurā tie veic uzņēmējdarbību.

Grozījums Nr.  72

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu.	(2) Dalībvalstis nodrošina, ka visiem gaisa kuģu ekspluatantiem, kas neizpilda 5. un 5.a pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Minētais naudas sods ir vismaz divreiz lielāks par aviācijas degvielas gada vidējās cenas par tonnu reizinājumu ar kopējo gadā neuzpildīto daudzumu.

Grozījums Nr.  73

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai ES lidostai vai ikvienam lidlauka sniegto degvielas pakalpojumu dienestam, kas neizpilda 6. pantā noteiktos pienākumus, piemēro administratīvu naudas sodu. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 13.b pantu pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu vadlīnijas naudas soda summas aprēķināšanai.

Grozījums Nr.  74

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Lēmumā, ar ko uzliek 3. un 4. punktā minētos administratīvos naudas sodus, kompetentā iestāde izskaidro metodiku, kura pielietota, lai noteiktu aviācijas degvielas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas cenu Savienības tirgū, pamatojoties uz pārbaudāmiem un objektīviem kritērijiem.	(5) Lēmumā, ar ko uzliek 2., 3. un 4. punktā minētos administratīvos naudas sodus, kompetentā iestāde izskaidro metodiku, kura pielietota, lai noteiktu aviācijas degvielas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas cenu Savienības tirgū, pamatojoties uz pārbaudāmiem un objektīviem kritērijiem.

Grozījums Nr.  75

 

Regulas priekšlikums

11. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā zaļās pārkārtošanās investīciju fondā “InvestEU” kā papildinājumu ES galvojumam.	(7) Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma.

Grozījums Nr.  76

 

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Naudas sodu ieņēmumu piešķiršana ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbalstam
	Summu, kas iekasēta, piemērojot 11. pantā minētos administratīvos naudas sodus, piešķir tādu kopēju projektu, jo īpaši pārrobežu projektu, atbalstīšanai, kuru mērķis ir ātri saražot un ieviest ilgtspējīgas aviācijas degvielas, apsverot plašu ģeogrāfisko tvērumu, un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas veicināšanai aviācijas nozarē, tostarp inovatīvu gaisa kuģu tehnoloģiju, kam ir potenciāls ievērojami samazināt emisijas, izstrādei, testēšanai un ieviešanai, un darba ņēmēju pārcelšanai, pārkvalifikācijai un kvalifikācijas celšanai, īstenojot kvalitatīvu sociālo dialogu ar sociālajiem partneriem.
	Ieņēmumus, kas gūti no panta pirmajā daļā minētajiem naudas sodiem, piešķir Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā minētajam Inovāciju fondam. Šie ieņēmumi ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu, un tos izlieto saskaņā ar Inovāciju fondam piemērojamajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  77

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra, pamatojoties uz 7. un 9. pantā minētajiem gada ziņojumiem, katru gadu publicē tehnisko ziņojumu. Minētajā ziņojumā ir vismaz šāda informācija:	Aģentūra, pamatojoties uz 7. un 9. pantā minētajiem gada ziņojumiem, katru gadu sagatavo un dara publiski pieejamu tehnisko ziņojumu un kopsavilkumu. Minētajā ziņojumā ir vismaz šāda informācija:

Grozījums Nr.  78

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ilgtspējīgas aviācijas degvielas un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa Savienības lidostām;	(b) ilgtspējīgas aviācijas degvielas daudzums sadalījumā pēc degvielu izejvielām un sintētiskās aviācijas degvielas daudzums, kas piegādāts Savienības līmenī, kopumā un sadalījumā pa dalībvalstīm un Savienības lidostām;

Grozījums Nr.  79

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā;	(c) tirgus stāvoklis, ietverot informāciju par cenām, un ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanas un izmantošanas tendences Savienībā un katrā dalībvalstī;

Grozījums Nr.  80

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) lidostu atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;	(d) katras lidostas atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;

Grozījums Nr.  81

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.	(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme, raksturlielumi un pārveides tehnoloģija, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.

Grozījums Nr.  82

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) degvielas ražošanai izmantoto izejvielu ietekme uz vidi un bioloģisko daudzveidību.

Grozījums Nr.  83

 

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Atkāpjoties no 4. panta, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var piegādāt I pielikumā noteikto ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru kā svērto vidējo no visa aviācijas degvielas daudzuma, ko tas minētajā pārskata periodā piegādājis Savienības lidostās kopumā.	Atkāpjoties no 4. panta, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var piegādāt I pielikumā noteikto ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru kā svērto vidējo no visa aviācijas degvielas daudzuma, ko tas minētajā pārskata periodā piegādājis Savienības lidostās kopumā.

Grozījums Nr.  84

 

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.a pants
	Lidostu un gaisa kuģu ekspluatantu tiesības piedalīties
	Lidostas un gaisa kuģu ekspluatanti, kas attiecīgi atrodas Savienības teritorijā vai veic darbību no Savienības lidostām un kas neietilpst 3. pantā iekļauto definīciju tvērumā, var pieprasīt tikt pielīdzināti šīs regulas darbības jomā esošām Savienības lidostām vai attiecīgi gaisa kuģu ekspluatantiem, par to attiecīgi informējot Komisiju, Aģentūru un kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  85

Regulas priekšlikums

13.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	13.b pants
	Deleģēšanas īstenošana
	1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
	2. Pilnvaras pieņemt 5. pantā, 9.a pantā un 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās datums].
	3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. pantā, 9.a pantā un 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
	4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ikvienas dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
	5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
	6. Saskaņā ar 5. pantu, 9.a pantu un 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par vienu mēnesi.

Grozījums Nr.  86

 

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējo tirgu, tostarp par šīs regulas darbības jomas iespējamo paplašināšanu, ietverot citus energoresursus un citus sintētisko degvielu veidus, kas definēti Atjaunīgo energoresursu direktīvā, kā arī par 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru iespējamo pārskatīšanu un administratīvo naudas sodu apmēru. Ziņojumā iekļauj informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2 emisijas. Ziņojumā var paust apsvērumus par to, vai šī regula būtu jāgroza, un vajadzības gadījumā ieteikt grozījumu variantus atbilstīgi iespējamam politikas satvaram ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas izstrādāts ICAO līmenī.	Līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas novērtējuma ziņojumu un dara to publiski pieejamu. Komisija ziņo par:
	(a) aviācijas tehnoloģiju un degvielu tirgus attīstību, jo īpaši ilgtspējīgu aviācijas degvielu attīstību, un šā tirgus ietekmi uz aviācijas iekšējo tirgu un Savienības konkurētspēju, tostarp par sociālajām sekām, kā arī attiecīgajām nodarbinātības un apmācības vajadzībām;
	(b) lidostu izvērstajām darbībām attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un ar CO2 nesaistītajām emisijām, gaisa kvalitāti un trokšņa piesārņojumu lidostās un to apkārtnē;
	(c) sīku analīzi un kvantitatīvus datus par ilgtspējīgas aviācijas degvielas izejvielu ieguvi nolūkā sasniegt šīs regulas I pielikumā izklāstītos mērķus.
	(d) informāciju par ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanu Savienības kaimiņvalstīs un pasaulē;
	(e) informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama;
	(f) informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem jomās, uz ko attiecas šī regula, tostarp par tādu tehnoloģiju kā ar elektroenerģiju un ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu izstrādi, kā arī CO2 emisiju un tādu emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazināšanu;
	(g) no 11. pantā minētajiem administratīvajiem naudas sodiem gūto ieņēmumu izlietojumu;
	(h) iespējamajiem ieguvumiem un kompromisiem, kas būtu saistīti ar 4. pantā un I pielikumā minēto SAF piegādes pienākumu un 5. pantā minēto degvielas uzpildes pienākumu attiecināšanu uz privātiem izklaides lidojumiem, iepriekš veicot vispusīgu ietekmes novērtējumu.
	2. Komisija vajadzības gadījumā pievieno šajā pantā minētajiem ziņojumiem tiesību aktu priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu šajā regulā, jo īpaši attiecībā uz:
	(a)  regulas 4. pantā un I pielikumā minētajiem minimālā īpatsvara rādītājiem;
	(b)  šīs regulas pieskaņošanu iespējamam politikas satvaram ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas izstrādāts ICAO līmenī, tā, lai tiktu ievērots mērķis saglabāt vidisko integritāti un ES klimatrīcības efektivitāti, jo īpaši sasniegt 2030. gadam izvirzīto siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju Savienības ekonomikas mērogā un klimatneitralitātes mērķi, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/11191a (“Eiropas Klimata akts”);
	(c) nepieciešamību ieviest pasākumus iespējamas oglekļa emisiju pārvirzes novēršanai, kā arī potenciāli neizdevīgu konkurences apstākļu novēršanai attiecībā uz lidojumiem, kuri izlido no Savienības lidostas ar galamērķi trešā valstī, kur nav spēkā šajā regulā noteiktajām prasībām līdzvērtīgas piejaukuma normas.

Grozījums Nr.  87

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %;	(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 0,03 %;

Grozījums Nr.  88

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 5 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 0,7 %;	(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 8 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 2,5 %;

Grozījums Nr.  89

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;	(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 21 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 10 %;

Grozījums Nr.  90

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 32 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 8 %;	(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 40 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 20 %;

Grozījums Nr.  91

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 38 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 11 %;	(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 60 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 30 %;

Grozījums Nr.  92

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 63 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 28 %.	(f) neskarot 14. pantu, no 2050. gada 1. janvāra SAF īpatsvars ir 100 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 65 %.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ilgtspējīgam gaisa transportam
Atsauces	COM(2021)0561 – C9-0332/2021 – 2021/0205(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Nicolás González Casares 16.9.2021
Izskatīšana komitejā	14.2.2022
Pieņemšanas datums	28.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	46 14 26
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Bartosz Arłukowicz, Margrete Auken, Simona Baldassarre, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Monika Beňová, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Nathalie Colin-Oesterlé, Esther de Lange, Christian Doleschal, Marco Dreosto, Cyrus Engerer, Cornelia Ernst, Eleonora Evi, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Malte Gallée, Catherine Griset, Jytte Guteland, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Adam Jarubas, Petros Kokkalis, Athanasios Konstantinou, Ewa Kopacz, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Joëlle Mélin, Tilly Metz, Dolors Montserrat, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Ljudmila Novak, Grace O’Sullivan, Jutta Paulus, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Nicola Procaccini, Luisa Regimenti, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Sándor Rónai, Rob Rooken, Silvia Sardone, Christine Schneider, Günther Sidl, Ivan Vilibor Sinčić, Linea Søgaard-Lidell, Maria Spyraki, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Edina Tóth, Véronique Trillet-Lenoir, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Chabaud, Nicolás González Casares, Dace Melbārde, Michèle Rivasi, Idoia Villanueva Ruiz, Nikolaj Villumsen

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

46	+
NI	Athanasios Konstantinou
PPE	Stanislav Polčák
Renew	Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Martin Hojsík, Jan Huitema, Frédérique Ries, María Soraya Rodríguez Ramos, Nicolae Ştefănuță, Linea Søgaard-Lidell, Nils Torvalds, Véronique Trillet-Lenoir, Emma Wiesner, Michal Wiezik
S&D	Marek Paweł Balt, Monika Beňová, Simona Bonafè, Delara Burkhardt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Tudor Ciuhodaru, Cyrus Engerer, Nicolás González Casares, Jytte Guteland, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Sándor Rónai, Günther Sidl, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
The Left	Cornelia Ernst, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Idoia Villanueva Ruiz, Nikolaj Villumsen, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Eleonora Evi, Malte Gallée, Pär Holmgren, Tilly Metz, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Jutta Paulus, Michèle Rivasi

 

14	-
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Raffaele Fitto, Dace Melbārde, Nicola Procaccini, Rob Rooken, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Simona Baldassarre, Marco Dreosto, Teuvo Hakkarainen, Sylvia Limmer, Silvia Sardone
PPE	Marian-Jean Marinescu

 

26	0
ID	Mathilde Androuët, Aurélia Beigneux, Catherine Griset, Joëlle Mélin
NI	Ivan Vilibor Sinčić, Edina Tóth
PPE	Bartosz Arłukowicz, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Nathalie Colin-Oesterlé, Christian Doleschal, Agnès Evren, Adam Jarubas, Ewa Kopacz, Esther de Lange, Peter Liese, Fulvio Martusciello, Liudas Mažylis, Dolors Montserrat, Ljudmila Novak, Jessica Polfjärd, Luisa Regimenti, Christine Schneider, Maria Spyraki, Pernille Weiss

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (21.4.2022)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam

(COM(2021)0561 – C9‑0332/2021 – 2021/0205(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Jutta Paulus

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Lidot kā putniem jau izsenis ir bijis cilvēces sapnis. Leģenda par Ikaru ir viena no pirmajām literārajām liecībām, tai sekojušas daudzas citas. Ilgi tika uzskatīts, ka vienīgā iespēja pārvarēt gravitāciju ir putna lidojums, kas balstīts uz planēšanu vējā, vai pārvēršot biomasu muskuļu spēkā. Cilvēki pacēlās gaisā tikai tad, kad izprata fizikas un ķīmijas likumus. Ņemot vērā tos pašus fizikas un ķīmijas likumus, mēs šodien zinām par klimata pārmaiņu draudiem.

Tieši šie draudi neizbēgami rada nepieciešamību pēc iespējas ātrāk atteikties no fosilā kurināmā visās nozarēs. Saskaņā ar jaunāko Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu ir 66 % iespēja nepārsniegt 1,5 °C robežu, ja oglekļa emisijas nākotnē nepārsniegs 400 Gt CO2 ekv. jeb aptuveni 10 gadus no pašreizējām emisijām. Attiecīgi budžets 50 % izredzēm nepārsniegt 1,5 °C robežu ir 500 Gt CO2 ekv. — 14 gadi no pašreizējām emisijām. Aviācijas emisijas, uz kurām attiecas ES ETS, kopš 2013. gada ir palielinājušās par 27,6 %, un paredzams, ka līdz 2024. gadam tās atkal sasniegs līmeni, kāds bija pirms Covid krīzes. Tomēr līdz šim ES ETS ir aptvērusi tikai aptuveni 20 % no pasaules aviācijas emisijām. Lai aviācija varētu atteikties no fosilajām degvielām, papildus CO2 cenu noteikšanai ir vajadzīgas inovācijas un investīcijas. Tomēr tās globālā rakstura dēļ neviens nav juties atbildīgs par šo nozari, un pasākumi aviācijas ilgtspējības nodrošināšanai tika uzskatīti par neizdevīgu konkurences stāvokli. Vairs nedrīkst gaidīt, kad ICAO sāks rīkoties, un ES ir jāuzņemas vadība ilgtspējīgu aviācijas degvielu ieviešanas veicināšanā.

Aviācija ir viena no visgrūtāk dekarbonizējamām nozarēm, jo elektrifikācija nebūs iespējama lielākajai daļai lidojumu; būs vajadzīgi ķīmiskie nesēji ar augstu enerģijas blīvumu. Arī šajā gadījumā zinātne ir vadībā. Zemes platību uz šīs planētas nav iespējams palielināt, nemaz nerunājot par aramzemi, lai audzētu biomasu, kas būs vajadzīga, lai pabarotu cilvēkus. Šis ierobežojums skar pat modernās biodegvielas, jo fotosintēzes efektivitāte ir krietni zemāka par 5 %. Tāpēc vienīgais dzīvotspējīgais risinājums ir attīstīt atjaunīgās degvielas, kuru pamatā ir saules un vēja enerģija, kas ir plaši pieejama un kam ir daudz lielāka platības efektivitāte nekā biomasai.

Eiropas Savienība ir pieņēmusi Klimata aktu, apņemoties vēlākais līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāla. Šim tiesību aktam ir jābruģē ceļš uz klimatneitralitāti aviācijā. Tāpēc tam nevajadzētu stimulēt investīcijas tehnoloģijās, kurām ir tikai ierobežots potenciāls samazināt fosilo degvielu īpatsvaru oglekļa dioksīda emisiju nozarē. Tāpēc ir mērķtiecīgi jāvirzās uz nākotnes degvielām, kas ļaus Eiropas Savienībai izvirzīties tehnoloģiskā progresa priekšgalā. Tā kā klimata katastrofu skaits uz planētas palielinās, arvien vairāk valstu veiks pasākumus klimata jomā, lai nepieļautu vēl lielākus postījumus. Tieši tādā gadījumā agrīna pāreja un tehnoloģiskā līderpozīcija nodrošinās ES pārsvaru pār citām valstīm un uzņēmējdarbības iespējas Eiropas uzņēmumiem.

 

Atzinuma sagatavotājas prioritātes

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu ar iniciatīvu "ReFuelEU Aviation" ieviest reaktīvo dzinēju degvielas piegādātāju pienākumu pievienot arvien lielāku SAF daļu. Tomēr ar SAF īpatsvaru tikai 63 % apmērā līdz 2050. gadam Komisija negrasās panākt klimatneitralitāti aviācijas nozarē, un tādējādi tas neatbilst ne ES klimata mērķiem, ne Parīzes nolīgumam. Tāpēc atzinuma sagatavotāja centīsies panākt, lai līdz 2040./2050. gadam SAF īpatsvars būtu 100 %.

Gaisa satiksmes samazināšana

Aviācija, neraugoties uz visām tās acīmredzamajām priekšrocībām, piemēram, pasaules savienošanu, cilvēku un kravu pārvietošanu (agrāk) neiedomājamā ātrumā, ir viens no neefektīvākajiem veidiem kravu pārvadāšanai lielos attālumos. Tāpēc ir svarīgi samazināt gaisa satiksmi un pāriet uz energoefektīvākiem un ilgtspējīgākiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļa vai ūdens transportu. Ja biļešu cenās tiktu iekļautas sociālās un vides izmaksas, vismaz tuvsatiksmes lidojumi attālumos, kas mazāki par 500 km, uzreiz kļūtu ekonomiski neizdevīgi.

Regulas darbības jomas paplašināšana

Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka pašreizējā robežvērtība nav pietiekami vērienīga, un centīsies panākt, lai regulā tiktu iekļautas visas lidostas, kuras apkalpo vismaz 300 000 pasažieru gadā. Līdz ar 12 lielāko lidostu iekļaušanu attālākajos reģionos regula attiektos uz 99,2 % no kopējā pasažieru skaita, kas lido no ES lidostām.

Kvotas un jaunās tehnoloģijas

Ziņotāji uzskata, ka ir jāievieš kvotas, lai nodrošinātu stimulus investoriem un panāktu apjomradītus ietaupījumus. Turklāt regulai būtu jāattiecas ne tikai uz SAF, bet arī uz citām tehnoloģijām, piemēram, elektriskajiem un ūdeņraža lidojumiem.

 

 

 

 

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi izšķirīga nozīme Savienības ekonomikā un Savienības iedzīvotāju ikdienas dzīvē, jo tas ir viens no Savienības ekonomikas vissekmīgākajiem un dinamiskākajiem sektoriem. Tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā, jo īpaši Savienības iekšējā aviācijas tirgū. Gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjoma pieaugums ir ievērojami veicinājis savienojamības uzlabošanos Savienībā un ar trešām valstīm un lielā mērā sekmējis Savienības ekonomiku.	(1) Pēdējās desmitgadēs gaisa transportam ir bijusi svarīga nozīme Savienības ekonomikā. No vienas puses, tas ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un tūrisma, kā arī savienojamības un mobilitātes virzītājspēks gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju labā; gaisa transports ir arī palīdzējis veicināt kohēziju, samazināt atšķirības starp reģioniem un uzlabot savienotību, arī ar ES salu un tālākajiem reģioniem, jo īpaši gadījumos, kad tos ir grūti vai neiespējami sasniegt ar citiem transporta veidiem, un ar trešām valstīm. Palielinoties gaisa pārvadājumu apjomam, kur izmanto galvenokārt fosilās degvielas un maz ilgtspējīgu degvielu, palielinājās arī emisijas. Gaisa transporta nozare 2018. gadā radīja vairāk nekā 13 % no visām Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijām transporta jomā un aptuveni 3,6 % no Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Viens no sarežģītākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras šī nozare, ir nepieciešamība ievērojami samazināt nozares emisijas un palielināt ilgtspēju. Tas cita starpā tiks panākts ar regulatīviem pasākumiem.

Grozījums Nr.  2

 

Regulas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Atbilstoši Savienības saistībām klimata jomā, kas noteiktas Parīzes nolīgumā, kurš tika pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām1a (“Parīzes nolīgums”), Savienība ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/11191a (“Eiropas Klimata akts”) ir juridiski apņēmusies vēlākais līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu. Attiecīgi ir vajadzīgi dažādi politikas instrumenti, kas sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu visās ekonomikas nozarēs, arī aviācijā. Aviācijas nozares darbība patlaban ir pilnībā atkarīga no fosilās reaktīvo dzinēju degvielas, un arvien augošais pasažieru skaits ir strauji palielinājis neto emisijas šajā nozarē. Kopējie gaisa pasažieru pārvadājumi Eiropā kopš 1990. gada ir vairāk nekā divkāršojušies. Tiek prognozēts, ka bez turpmākas ES līmeņa intervences aviācija līdz 2050. gadam joprojām būs gandrīz pilnībā atkarīga no fosilās reaktīvo dzinēju degvielas un ES CO2 emisijas aviācijas nozarē līdz 2030. gadam palielināsies par 17 % un līdz 2050. gadam — par nedaudz vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar 2015. gadu, un tas ir tālu no Savienības mērķrādītājiem.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  3

Regulas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.	(2) Kopš 2020. gada gaisa transports ir viena no Covid-19 krīzes vissmagāk skartajām nozarēm. Paturot prātā, ka pandēmijai reiz pienāks beigas, gaidāms, ka tuvākajos gados gaisa satiksme pakāpeniski atsāksies un atjaunosies līdz pirmskrīzes līmenim. Vienlaikus nozares emisijas kopš 1990. gada ir palielinājušās, un pēc pandēmijas pārvarēšanas varētu atsākties emisiju pieauguma tendence. Tāpēc ir jāsagatavojas nākotnei un jāveic nepieciešamie pielāgojumi, nodrošinot labi funkcionējošu gaisa transporta tirgu, kas pilnībā palīdz sasniegt Savienības klimata mērķus, jo īpaši klimatneitralitāti ne vēlāk kā līdz 2050. gadam, un kam raksturīgs augsts savienojamības, drošuma un drošības līmenis.

Grozījums Nr.  4

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Efektīvs veids, kā samazināt lidojumu ietekmi uz klimatu, ir kopējā aviācijas degvielas pieprasījuma samazināšana. Pareizi izstrādājot mehānismus, ilgtspējīga aviācijas degviela varēs veidot lielāku daļu no kopējās nozarei piegādātās degvielas. Pasākumiem, kas veicami, lai panāktu šādu kopējā degvielas pieprasījuma samazinājumu, būtu jāietver degvielas ekonomijas pasākumi, degvielas izšķērdēšanas samazināšana, obligāta pilotu apmācība un sinerģiju veidošana ar citiem transporta veidiem, lai veicinātu pāreju uz dzīvotspējīgām ilgtspējīgām alternatīvām, ja tādas ir.

Grozījums Nr.  5

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2b) Visaptverošais princips “energoefektivitāte pirmajā vietā” būtu jāņem vērā visās nozarēs, aptverot ne vien energosistēmu, bet arī autotransportu, kuģniecību un aviāciju. Jo īpaši tas būtu jāņem vērā, pieņemot politikas, plānošanas un investīciju lēmumus saistībā ar energoefektīvāku dzinēju un ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un tehnoloģiju ieviešanu, tostarp attiecībā uz tādu lidmašīnu ātru izstrādi, kuras darbināmas ar atjaunīgo elektroenerģiju vai zaļo ūdeņradi.

Grozījums Nr.  6

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitiku reglamentē noteikumi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm.	(3) Savienības gaisa transporta nozares darbību nosaka tās pārrobežu raksturs visā Savienībā un tās globālā dimensija. Aviācijas iekšējais tirgus ir viena no visintegrētākajām nozarēm Savienībā, un to reglamentē vienoti noteikumi par piekļuvi tirgum un darbības nosacījumiem. Gaisa transporta ārpolitikā ir jāņem vērā procesi, kas pasaules mērogā izstrādāti Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO), kā arī visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm. Lai izveidotu ilgtspējīgu aviācijas degvielu globālo tirgu, Savienībai būtu jāuzņemas vadošā loma pasaules mēroga pārejā uz ilgtspējīgu degvielu izmantošanu un jāiesaistās starptautiskās sarunās ar mērķi saskaņot ilgtspējīgu aviācijas degvielu definīcijas un standartus. Savienībai ICAO Globālajā asamblejā būtu jāatbalsta un jāsāk sarunas par obligātu SAF kvotu pasaules aviācijā.

Grozījums Nr.  7

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Visā Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem darboties uz vienlīdzīgu iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.	(4) Visā pasaules un Savienības gaisa transporta tirgū valda spēcīga konkurence starp ekonomikas dalībniekiem, un tiem ir nepieciešami vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Gaisa transporta tirgus un tā dalībnieku stabilitāte un labklājība balstās uz skaidru un saskaņotu politikas satvaru, kas ļauj gaisa kuģu ekspluatantiem, lidostām un citiem aviācijas nozares dalībniekiem, arī attiecīgajām degvielas piegādē iesaistītajām pusēm, darboties uz vienlīdzīgu iespēju pamata. Ja rodas tirgus izkropļojumi, tie rada risku, ka gaisa kuģu ekspluatanti vai lidostas var nonākt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar iekšējiem vai ārējiem konkurentiem. Tas savukārt var mazināt gaisa transporta nozares konkurētspēju un iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo gaisa satiksmes savienojamību.

Grozījums Nr.  8

 

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus un negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.	(5) Sevišķi svarīgi ir visā Savienības gaisa transporta tirgū nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz aviācijas degvielu, kas veido būtisku daļu no gaisa kuģu ekspluatantu izmaksām. Degvielas cenu svārstības var būtiski ietekmēt gaisa kuģu ekspluatantu ekonomiskos rādītājus, negatīvi ietekmēt konkurenci tirgū un samazināt aviācijas nozares pievilcību patērētājiem. Ja pastāv aviācijas degvielas cenu atšķirības starp dažādām Savienības lidostām vai starp Savienības lidostām un trešu valstu lidostām, tas var mudināt gaisa kuģu ekspluatantus ekonomisku apsvērumu dēļ pielāgot degvielas uzpildes stratēģijas. Liekas degvielas uzpilde palielina gaisa kuģu degvielas patēriņu un rada nevajadzīgas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Gaisa kuģu ekspluatantu piekopta liekas degvielas uzpilde attiecīgi apdraud Savienības centienus vides aizsardzības jomā. Daži gaisa kuģu ekspluatanti var izmantot aviācijas degvielas izdevīgās cenas savā valstī kā priekšrocību konkurencē ar citām aviosabiedrībām, kas apkalpo līdzīgus maršrutus. Tas var negatīvi ietekmēt nozares konkurētspēju un kaitēt gaisa satiksmes savienojamībai. Ar šo regulu būtu jānosaka pasākumi šādas prakses novēršanai, lai izvairītos no lieka kaitējuma videi, kā arī lai atjaunotu un saglabātu godīgas konkurences apstākļus gaisa transporta tirgū.

Grozījums Nr.  9

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt oglekļa emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām. Šādiem pasākumiem būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam.	(6) Kopējās transporta politikas galvenais mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan Savienības transporta sistēmu efektīvu darbību, gan vides aizsardzību. Gaisa transporta ilgtspējīgas attīstības labad ir jāievieš pasākumi, kuru mērķis ir samazināt gan oglekļa, gan ar CO2 nesaistītās emisijas no gaisa kuģiem, kas veic lidojumus no Savienības lidostām, un jāizstrādā efektīvi ekonomiskie instrumenti, kas nodrošina, ka nozares radīto emisiju patiesās izmaksas tiek pilnībā internalizētas. Šādiem pasākumiem noteikti būtu jāveicina Savienības klimata mērķu sasniegšana līdz 2030. un 2050. gadam, kā arī vides un veselības aizsardzība. Aromātisko savienojumu un sēra satura samazināšana tradicionālajās aviācijas degvielās vai citi pasākumi, piemēram, lidojuma augstuma pazemināšana, ne tikai labvēlīgi ietekmētu klimatu, samazinot kondensācijas taku izraisītu sasilšanu augstumā, bet arī uzlabotu gaisa kvalitāti lidostu apkārtnē. Aromātisko savienojumu un sēra satura samazināšana arī uzlabos degvielas kvalitāti un samazinās izmaksas. Aromātisko savienojumu satura samazināšana ir vienkāršs rafinēšanas process, ko iespējams īstenot jau tagad. Aromātisko savienojumu un sēra satura samazināšanas pasākumi būtu jābalsta uz zinātnisku ietekmes novērtējumu, kurā ņemti vērā samazināšanas radītie vidiskie ieguvumi, kā arī ietekme uz lidojumu izpildi un drošību.

Grozījums Nr.  10

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju10, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Gaisa transporta nozares dekarbonizācija ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas nākamajās desmitgadēs palīdzēs samazināt tuvsatiksmes aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir vienīgais risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu īstenot būtisku dekarbonizāciju visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots.	(7) Paziņojumā par Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, kuru Komisija pieņēma 2020. gada decembrī, ir noteikts rīcības virziens, kas jāietur, lai panāktu ES transporta sistēmas zaļo un digitālo pārveidi un uzlabotu tās noturību. Lai panāktu klimatneitralitāti, Eiropas zaļajā kursā ir noteikts, ka līdz 2050. gadam transporta emisijas jāsamazina par 90 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). CO2 emisiju un ar CO2 nesaistīto emisiju samazināšana gaisa transporta nozarē ir nepieciešams un sarežģīts process, jo īpaši īstermiņā. Tehnoloģiju attīstība, kas noris saskaņā ar Eiropas un valstu aviācijas pētniecības un inovācijas programmām, pēdējās desmitgadēs ir palīdzējusi ievērojami samazināt emisijas. Tomēr gaisa satiksmes apjoma pieaugums pasaulē ir apsteidzis nozares emisiju samazinājumus. Lai gan paredzams, ka jaunās tehnoloģijas no nākamās desmitgades palīdzēs samazināt aviācijas atkarību no fosilās enerģijas, un vidējā termiņā un ilgtermiņā komerciālajā aviācijā svarīga loma var būt jaunām bezemisiju gaisa kuģu tehnoloģijām, piemēram, ar elektrību vai ūdeņradi darbināmiem gaisa kuģiem, modernas ilgtspējīgas aviācijas biodegvielas vai sintētiskas degvielas var būt daudzsološs risinājums, kas jau tuvākajā laikā ļautu samazināt emisijas visā lidojumu diapazonā. Tomēr pašlaik šis potenciāls lielākoties paliek neizmantots.
__________________	__________________
10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”, (COM/2020/789 final), 9.12.2020.	10 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija — Eiropas transporta virzība uz nākotni”, (COM/2020/789 final), 9.12.2020.

Grozījums Nr.  11

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Tā kā ir maz ticams, ka aviācijas nozarei īstermiņā vai vidējā termiņā izdosies kļūt klimatneitrālai, ir jānodrošina, ka gan pasažieru, gan kravu pārvadājumiem, ja iespējams, tiek izmantots ilgtspējīgākais transporta veids. Lai veicinātu modālo pārvirzi uz dzelzceļu un citiem ilgtspējīgiem transporta veidiem, pirmais solis būtu izveidot pārredzamības rīku, kas nepieciešams, lai cilvēki varētu izdarīt apzinātu izvēli par to, vai attiecīgajam tuvsatiksmes lidojumam ir pieejami šādi ilgtspējīgi transporta veidi un vai tie ir konkurētspējīgi ceļā pavadītā laika ziņā. Konkrētos Savienības perifērajos reģionos var nebūt pieejamas nekādas ilgtspējīgas alternatīvas. Komisijai tas būtu jāņem vērā, sagatavojot šādu tuvsatiksmes lidojumu sarakstu.

Grozījums Nr.  12

 

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Ilgtspējīgu un sintētisku aviācijas degvielu izstrādē un ražošanas jaudas veidošanā būtiska loma būs pētniecībai un inovācijai. Šāda investīciju prioritāte būtu skaidri jānosaka attiecīgajās Savienības finansējuma programmās, ko noteikusi Komisija.

Grozījums Nr.  13

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Turklāt, pamatojoties uz attiecīgiem starptautiskiem degvielas standartiem, ilgtspējīgas aviācijas degvielas varētu veicināt aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām. Paredzams, ka citas alternatīvas ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem, piemēram, elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski veicinās gaisa transporta dekarbonizāciju, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem.	(8) Ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras vai gāzveida tūlītējas un netūlītējas savietojamības degvielas, kas var aizstāt fosilās aviācijas degvielas. Patlaban visizplatītākās jau pieejamās ilgtspējīgas aviācijas degvielas ir šķidras tūlītējas savietojamības degvielas, kas ir pilnībā savstarpēji aizvietojamas ar tradicionālo aviācijas degvielu un savietojamas ar esošajiem gaisa kuģu dzinējiem. Pasaules mērogā izmantošanai civilajā vai militārajā aviācijā ir sertificēti vairāki ilgtspējīgu tūlītējas savietojamības aviācijas degvielu ražošanas paņēmieni. To tehnoloģiskās gatavības pakāpe jau ļoti drīz piešķirs tām lielu nozīmi gaisa transporta radīto emisiju samazināšanā. Paredzams, ka vidējā termiņā tās veidos lielu daļu aviācijas degvielu struktūras. Paredzams, ka citas alternatīvas gaisa kuģu darbināšanai, piemēram, elektroenerģija vai šķidrais ūdeņradis, pakāpeniski iegūs svarīgu nozīmi fosilās petrolejas aizstāšanā aviācijā, sākot ar tuvsatiksmes lidojumiem. Turklāt šīs tūlītējas un netūlītējas savietojamības ilgtspējīgas aviācijas degvielas veicinās arī aromātisko savienojumu satura samazināšanu ekspluatantu izmantotajā galīgajā degvielā, tādējādi palīdzot samazināt citas emisijas papildus CO2 emisijām.

Grozījums Nr.  14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Pasaules līmenī ilgtspējīgas aviācijas degvielas reglamentē ICAO. Tā jo sevišķi nosaka sīki izstrādātas ilgtspējas, izsekojamības un uzskaites prasības, kas piemērojamas ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kuras izmanto lidojumos, uz ko attiecas Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēma (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp ES vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.	(10) Pasaules līmenī valstis ar ICAO starpniecību diplomātiski risina jautājumus par sertifikācijas veidiem un citām ar ilgtspējīgām aviācijas degvielām saistītām prasībām un mērķiem. To vidū ir ilgtspējas kritēriji, kurus ICAO Padome nesen (2021. gadā) pieņēma, lai SAF varētu iekļaut Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmā (CORSIA). Lai gan CORSIA ir iestrādāti stimuli un ilgtspējīgas aviācijas degvielas tiek uzskatītas par neatņemamu elementu starptautiskās aviācijas ilgtermiņa centienu mērķa (“Long-Term Aspiration Goal”) īstenošanas iespēju izpētē, pašlaik nav obligātas sistēmas, kas attiektos uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu starptautiskajos lidojumos. Visaptveroši daudzpusēji vai divpusēji gaisa transporta nolīgumi starp Savienību vai tās dalībvalstīm un trešām valstīm parasti ietver noteikumus par vides aizsardzību. Tomēr pagaidām šādi noteikumi līgumslēdzējām pusēm neuzliek nekādas saistošas prasības attiecībā uz ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu.

Grozījums Nr.  15

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas ES teritorijā. Lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību ES iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem mazās lidostās. Būtu jānosaka pasažieru gaisa pārvadājumu un kravu gaisa pārvadājumu apjoma ikgadējā robežvērtība, kuru nepārsniedzot lidostām šī regula nebūtu piemērojama; tomēr regulas darbības jomai būtu jāaptver vismaz 95 % no kopējās satiksmes, ko veic no Savienības lidostām. To pašu iemeslu dēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām ES teritorijā.	(15) Šī regula būtu jāpiemēro gaisa kuģiem, kas darbojas civilajā aviācijā un veic komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus, kā arī darījumu aviācijai un izklaides lidojumiem. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāriem gaisa kuģiem un gaisa kuģiem, kas iesaistīti lidojumos humanitāros, meklēšanas, glābšanas, katastrofu seku likvidēšanas vai medicīniskos nolūkos, kā arī muitas, policijas un ugunsdzēsības operācijās. Lidojumi, kas tiek veikti šādos apstākļos, ir izņēmuma rakstura lidojumi, un tādējādi tos ne vienmēr var plānot tāpat kā regulārus lidojumus. Ņemot vērā šādu lidojumu būtību, ne vienmēr ir iespējams izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, jo tas var radīt nevajadzīgu slogu. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES aviācijas vienotajā tirgū, šai regulai būtu jāattiecas uz iespējami vislielāko daļu komerciālās gaisa satiksmes, ko veic no lidostām, kuras atrodas Savienības teritorijā. Lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību Savienības iedzīvotāju, uzņēmumu un reģionu labā, vienlaikus ir svarīgi izvairīties no pārmērīga sloga uzlikšanas gaisa pārvadājumiem ļoti mazās lidostās. Būtu jānosaka pasažieru gaisa pārvadājumu un kravu gaisa pārvadājumu apjoma ikgadējā robežvērtība, kuru nepārsniedzot lidostām šī regula nebūtu piemērojama. Tā paša iemesla dēļ, proti, lai nodrošinātu gaisa satiksmes savienojamību, aviācijas degvielas piegādātāji, kas atrodas mazās salās vai tālākajos reģionos, kuri uzskaitīti Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā, būtu jāatbrīvo no SAF saistībām. Tomēr regulas darbības jomai līdz 2050. gadam būtu jāaptver vismaz 94 % no kopējās satiksmes, ko veic no Savienības lidostām. To pašu iemeslu dēļ būtu jānosaka robežvērtība atbrīvojumam, ko piešķir gaisa kuģu ekspluatantiem, kuri ir atbildīgi par ļoti nelielu skaitu reisu, kas izlido no lidostām Savienības teritorijā. Tomēr jebkura Savienības lidosta vai jebkurš gaisa kuģa ekspluatants, kas veic lidojumus no šādām lidostām, jebkurā laikā var izvēlēties, lai uz to attiektos šī regula un tam tiktu piemēroti attiecīgie noteikumi. Šajā sakarā lidostām, kuras atrodas salās un tālākajos reģionos un kuras ir izvēlējušās, ka uz tām attiecas šī regula, varētu sniegt Savienības atbalstu nepieciešamās SAF infrastruktūras attīstībai.

Grozījums Nr.  16

 

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai apmierinātu nākotnes vajadzības, būtu jāveicina tādu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un izvēršana, kurām piemīt liels ilgtspējas potenciāls, komercgatavība un liels inovācijas un izaugsmes potenciāls. Tādējādi būtu jāatbalsta inovatīvu un konkurētspējīgu degvielu tirgu izveide un jānodrošina pietiekama ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde aviācijai īstermiņā un ilgtermiņā, lai veicinātu Savienības transporta dekarbonizācijas ieceru īstenošanu, vienlaikus stiprinot Savienības centienus panākt augstu vides aizsardzības līmeni. Šajā nolūkā par atbilstīgām vajadzētu atzīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A un B daļā norādītajām izejvielām, kā arī sintētiskās aviācijas degvielas. Sevišķi būtiska nozīme ir ilgtspējīgām aviācijas degvielām, kas ražotas no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, jo pašlaik tā ir tehnoloģija ar vislielāko komercgatavību gaisa transporta dekarbonizācijai jau tuvākajā laikā.	(16) Lai apmierinātu nākotnes vajadzības, būtu jāveicina tādu ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un izvēršana, kurām piemīt komercgatavība un liels inovācijas un izaugsmes potenciāls, priekšroku dodot degvielām, kam ir lielākais ilgtspējas potenciāls. Tādējādi būtu jāatbalsta inovatīvu un konkurētspējīgu degvielu tirgu izveide un jānodrošina pietiekama ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegāde aviācijai īstermiņā un ilgtermiņā, lai veicinātu Savienības transporta dekarbonizācijas ieceru īstenošanu, vienlaikus stiprinot Savienības centienus panākt augstu vides aizsardzības līmeni.

Grozījums Nr.  17

 

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Turpmākajos gados ir strauji jāpalielina ilgtspējīgu aviācijas degvielu izstrāde un ražošana. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāiegulda ilgtspējīgas aviācijas degvielas pētniecības un ražošanas projektos, jo tie paver iespējas gan no vides, gan rūpnieciskā viedokļa. Ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošana būtu jākoncentrē Savienības teritorijā, tā radot rūpniecības, darba un pētniecības iespējas visās dalībvalstīs.

Grozījums Nr.  18

 

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs un stabils ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.	(18) Lai aviācijas un degvielu nozaru dalībniekiem nodrošinātu juridisko noteiktību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstību saskaņā ar šo regulu, ir vajadzīgs vienots, skaidrs, stabils un noturīgs ilgtspējas satvars. Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām saistītām ES politikas jomām, ilgtspējīgu aviācijas degvielu atbilstība būtu jānosaka saskaņā ar Direktīvas 2018/200112 29. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem.
__________________	__________________
12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr	12 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32018L2001&from=fr

Grozījums Nr.  19

 

Regulas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās ir vienāds. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju. Turpmākas pārskatīšanas gaitā varētu apsvērt iespēju iekļaut šīs regulas darbības jomā citu veidu sintētiskās degvielas, piemēram, mazoglekļa sintētiskās degvielas, kas ļauj panākt lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, ja šādas degvielas tiks definētas Atjaunīgo energoresursu direktīvā.	(19) Ar šo regulu būtu jātiecas nodrošināt, ka gaisa kuģu ekspluatanti uz vienlīdzīgu iespēju pamata var konkurēt par piekļuvi ilgtspējīgām aviācijas degvielām. Lai novērstu gaisa pārvadājumu tirgus izkropļojumus, visās Savienības lidostās, uz kurām attiecas šī regula, būtu jāpiegādā vienāds ilgtspējīgu aviācijas degvielu minimālais īpatsvars. Lai gan tirgū var brīvi piegādāt un izlietot lielākus daudzumus ilgtspējīgas degvielas, šai regulai būtu jānodrošina, ka ilgtspējīgu aviācijas degvielu obligātais minimālais īpatsvars visās aptvertajās lidostās, arī uz salām esošajās lidostās, ir vienāds, lai ņemtu vērā to gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutu kritisko nozīmi, kuri savieno salas ar kontinentu. Šī regula aizstāj visas prasības, kas tieši vai netieši noteiktas valsts vai reģionālā līmenī un kas gaisa kuģu ekspluatantiem liek izmantot vai aviācijas degvielas piegādātājiem — piegādāt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un paredz mērķrādītājus, kuri atšķiras no šajā regulā noteiktajiem mērķrādītājiem. Lai izveidotu skaidru un paredzamu tiesisko regulējumu un tādējādi veicinātu tādu visilgtspējīgāko un inovatīvāko degvielas tehnoloģiju tirgus attīstību un izvēršanu, kurām piemīt izaugsmes potenciāls nākotnes vajadzību apmierināšanai, šajā regulā būtu jāparedz laika gaitā pakāpeniski palielināt sintētisko aviācijas degvielu minimālo īpatsvaru. Ir jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz sintētiskajām aviācijas degvielām, ņemot vērā šādu degvielu nozīmīgo dekarbonizācijas potenciālu un to pašreizējās aplēstās ražošanas izmaksas. Ja sintētiskās aviācijas degvielas ražo no atjaunīgās elektroenerģijas un oglekļa, kas tieši uztverts no gaisa, ir iespējams sasniegt pat 100 % emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar tradicionālo aviācijas degvielu. Tām ir arī ievērojamas ražošanas procesa resursefektivitātes priekšrocības salīdzinājumā ar citiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu veidiem (jo īpaši ūdens patēriņa ziņā). Tomēr patlaban tiek lēsts, ka sintētisko aviācijas degvielu ražošanas izmaksas ir 3 līdz 6 reizes lielākas par tradicionālās aviācijas degvielas tirgus cenu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānosaka īpaša pienākumu apakškopa, kas attiecas uz šo tehnoloģiju.

Grozījums Nr.  20

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, lidostām, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt Savienības lidostai informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.	(22) Lai neradītu šķēršļus šādas ilgtspējīgas aviācijas degvielas izmantošanai, attiecīgajām degvielas piegādē iesaistītajām pusēm, uz kurām attiecas šī regula, būtu jānodrošina, ka ir ierīkota visa infrastruktūra, kas vajadzīga ilgtspējīgas aviācijas degvielas piegādei, uzglabāšanai un uzpildei. Šim pienākumam būtu jāaptver arī elektrouzlādes infrastruktūras un ūdeņraža uzpildes infrastruktūras nodrošināšana proporcionāli elektrisko gaisa kuģu un ar atjaunīgo ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu ieviešanas līmenim. Vajadzības gadījumā Aģentūrai vajadzētu būt iespējai pieprasīt attiecīgajām pusēm, kas iesaistītas degvielas piegādē Savienības lidostā, informāciju par pieejamo infrastruktūru, kas ļauj netraucēti izplatīt ilgtspējīgas aviācijas degvielas un gaisa kuģu ekspluatantiem uzpildīt šādas degvielas. Aģentūras uzdevums būtu lidostām un aviosabiedrībām nodrošināt vienotu kontaktpunktu gadījumā, ja ir vajadzīgi tehniski precizējumi par degvielas infrastruktūras pieejamību.

Grozījums Nr.  21

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(22a) Daudzām Savienības lidostām aviācijas degviela galvenokārt tiek piegādāta pa cauruļvadiem no rafinēšanas rūpnīcām vai sajaukšanas stacijām, kurās jāveic SAF piejaukšana, lai nodrošinātu atbilstību drošības un ilgtspējības specifikācijām. Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi ar mērķi nodrošināt aviācijas degvielas piegādātājiem pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi civilā transporta aviācijas degvielas infrastruktūrai, lai varētu piegādāt gan tradicionālās aviācijas degvielas, gan aviācijas degvielas, kas satur daļu ilgtspējīgas aviācijas degvielas. SAF piegāde no rafinēšanas rūpnīcām un sajaukšanas stacijām uz Savienības lidostām I pielikuma noteikumu izpildei pietiekamā daudzumā, izmantojot alternatīvus līdzekļus, piemēram, autoceļus / kravas automobiļus, no loģistikas, praktiskā, izmaksu un ar CO2 emisijām saistīto sodu viedokļa nav iespējama. Lai nodrošinātu šajā regulā noteiktā minimālā SAF apjoma piegādi, būs ārkārtīgi svarīgi šos cauruļvadus izmantot papildus degvielas piegādātājiem piederošajiem cauruļvadiem, ja tādi ir, kā arī jau esošajām dzelzceļa iekārtām.

Grozījums Nr.  22

 

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Šai regulai būtu jāveicina pārredzamāks priekšstats par aviācijas vidisko pēdu. Lai aviācijas pakalpojumu izmantotāji varētu pieņemt apzinātus lēmumus par savām transporta vajadzībām un ar tām saistīto ietekmi uz vidi, viņiem vajadzētu būt pieejamai informācijai par lidostu, lidostu pakalpojumu un lidojumu emisijām visā aprites ciklā, tostarp arī par ilgtspējīgu alternatīvu degvielu izmantošanu.

Grozījums Nr.  23

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu.	(29) Ieņēmumi, kas gūti no naudas sodu maksājumiem, būtu jāizmanto, lai veicinātu ilgtspējīgu aviācijas degvielu un ar tām saistīto jauno tehnoloģiju izplatīšanu un izmantošanu aviācijas nozarē un palīdzētu aviācijas operatoriem sasniegt klimatiskos un vidiskos mērķus. Šādā nolūkā šie ieņēmumi būtu jāpiešķir Inovāciju fondam, kas minēts Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā. Sodi piegādātājiem, kuri nav izpildījuši šajā regulā noteiktos mērķrādītājus, būtu jāpapildina ar pienākumu nākamajā gadā piegādāt tirgū kvotas izpildei trūkstošo degvielas daudzumu.

Grozījums Nr.  24

 

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai aviācijas degvielas piegādātājiem, Savienības lidostām un gaisa kuģu ekspluatantiem dotu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgās investīcijas tehnoloģijās un loģistikā, būtu jāparedz 5 gadu pārejas periods. Šajā posmā aviācijas degvielu, kas satur lielāku ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, var izmantot, lai kompensētu mazāku ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvaru vai mazāku tradicionālās aviācijas degvielas pieejamību citās lidostās.	svītrots

Grozījums Nr.  25

 

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ar elektrību darbināmu lidmašīnu pakāpeniska ieviešana un elektroenerģijas plašāka izmantošana aviācijas nozarē nākotnē varētu izraisīt šai nozarei paredzētas atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas deficītu. Ja šīs regulas pārskatīšanas laikā Komisija novērtēs šādu deficītu, tā šīs pārskatīšanas ietvaros varētu ierosināt attiecīgi pielāgot sintētisko aviācijas degvielu definīciju.

Grozījums Nr.  26

 

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā paredzēti saskaņoti noteikumi par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un piegādi.	Šajā regulā paredzēti saskaņoti noteikumi par ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanu un piegādi, tostarp nosakot aviācijas degvielas piegādātājiem pienākumus nodrošināt ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvaru, uzpildes pienākumu gaisa kuģu ekspluatantiem, kā arī pienākumus Savienības lidostām nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru.

Grozījums Nr.  27

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “Savienības lidosta” ir lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 2. punktā un kurā pasažieru pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 1 miljonu pasažieru vai kurā kravu pārvadājumu apjoms pārskata periodā pārsniedza 100 000 tonnu, un kura neatrodas tālākā reģionā, kas norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā;	— “Savienības lidosta” ir civilā lidosta, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/12/EK13 2. panta 1. punktā;
__________________	__________________
13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.	13 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/12/EK (2009. gada 11. marts) par lidostas maksām.

Grozījums Nr.  28

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 729 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;	— “gaisa kuģu ekspluatants” ir persona, kas pārskata periodā īstenojusi vismaz 52 komerciālu gaisa pārvadājumu lidojumus no Savienības lidostām, vai gadījumā, ja šo personu nav iespējams identificēt, gaisa kuģa īpašnieks;

Grozījums Nr.  29

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgais subjekts” ir Savienības lidosta, degvielas piegādātājs vai Direktīvas 96/67/EK 2. panta g) punktā definēts lidlauka pakalpojumu sniedzējs, kas atbild par ilgtspējīgu aviācijas degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei vajadzīgo infrastruktūru;

Grozījums Nr.  30

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “komerciālu gaisa pārvadājumu lidojums” ir lidojums, ko veic, lai par atlīdzību vai nomas maksu pārvadātu pasažierus, kravu vai pastu, vai darījumu aviācijas lidojums;	— “komerciālu gaisa pārvadājumu lidojums” ir lidojums, ko veic, lai par atlīdzību vai nomas maksu pārvadātu pasažierus, kravu vai pastu, vai darījumu vai izklaides aviācijas lidojums;

Grozījums Nr.  31

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “izklaides lidojums” ir gaisa kuģa lietošana personiskām vai atpūtas vajadzībām, kas nav saistītas ar lietošanu darījumdarbības vai profesionālām vajadzībām;

Grozījums Nr.  32

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.b ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “tuvsatiksmes lidojums” ir tiešs vai netiešs lidojums, kur attālums starp sākotnējo izlidošanas lidostu un galamērķi taisnā līnijā ir mazāks par 1000 km ;

Grozījums Nr.  33

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.c ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “ilgtspējīga alternatīva tuvsatiksmes lidojumam” ir iespēja pasažierus un kravas uz tuvsatiksmes lidojuma galamērķi pārvadāt ar ilgtspējīgāku regulāru sabiedriskā transporta veidu, kas nodrošina konkurētspējīgu ceļojuma ilgumu;

Grozījums Nr.  34

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3.d ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “darījumu aviācija” ir gaisa kuģu ekspluatācija vai lietošana, ko veic uzņēmumi vai privātpersonas pasažieru vai kravu pārvadāšanai kā atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai un kur lidojumi parasti nav pieejami plašākai sabiedrībai un tos izpilda privātpersonas, kurām ir vismaz derīga komerciālās aviācijas pilota licence instrumentālo lidojumu veikšanai;

Grozījums Nr.  35

 

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir tūlītējas savietojamības aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;	— “ilgtspējīgas aviācijas degvielas” (“SAF”) ir aviācijas degvielas, kuras ir vai nu sintētiskās aviācijas degvielas, vai modernas biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 34. punktā, vai biodegvielas, kas ražotas no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā norādītajām izejvielām, un kuras atbilst minētās direktīvas 29. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem un ir sertificētas saskaņā ar šīs direktīvas 30. pantu;

Grozījums Nr.  36

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas degvielas, kas ir nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās “no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas”;	— “sintētiskās aviācijas degvielas” ir aviācijā izmantotas degvielas, kas ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas vai, neskarot 14. pantu, Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā definētā no atjaunojamajiem energoresursiem iegūta elektroenerģija; sintētiskajām aviācijas degvielām, kuru ražošanai nepieciešams ogleklis, šo oglekli vēlams iegūt no tiešas uztveršanas no gaisa.

Grozījums Nr.  37

Regulas priekšlikums

3. pants – 9.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	— “no atjaunīgiem energoresursiem iegūta elektroenerģija” jeb “atjaunīgā elektroenerģija” ir elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamiem energoresursiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 1. punktā;

Grozījums Nr.  38

Regulas priekšlikums

3. pants – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	—  “no atjaunīgiem energoresursiem iegūts ūdeņradis” jeb “atjaunīgais ūdeņradis” ir ūdeņradis, kas iegūts no atjaunīgās elektroenerģijas vai no degvielām, kuras ir Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36. punktā definētās no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes šķidrās vai gāzveida degvielas;

Grozījums Nr.  39

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.	1.  No 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama Savienības lidostā, uz kuru attiecas šī regula un kura neatrodas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minētā tālākajā reģionā, un kurā pārskata periodā pasažieru pārvadājumi pārsniedza 700 000 pasažieru vai kravu pārvadājumi pārsniedza 20 000 tonnu, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.

Grozījums Nr.  40

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a  Neskarot 14. panta piemērošanu, no 2030. gada 1. janvāra līdz 2049. gada 31. decembrim aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, kura neatrodas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minētā tālākajā reģionā un kurā pārskata periodā pasažieru pārvadājumi pārsniedza 500 000 pasažieru vai kravu pārvadājumi pārsniedza 20 000 tonnu, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.

Grozījums Nr.  41

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b  Neskarot 14. panta piemērošanu, no 2035. gada 1. janvāra līdz 2049. gada 31. decembrim aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, kura neatrodas Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā minētā tālākajā reģionā un kurā pārskata periodā pasažieru pārvadājumi pārsniedza 50 000 pasažieru vai kravu pārvadājumi pārsniedza 10 000 tonnu, satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, tostarp sintētiskās aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru, ievērojot I pielikumā noteiktās vērtības un piemērošanas datumus.

Grozījums Nr.  42

 

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Savienības teritorijā esošas lidostas vai gaisa kuģu ekspluatanti, kas veic lidojumus no Savienības lidostām un nav 1. vai 2. punkta darbības jomā, var Komisijai pieprasīt tikt pielīdzināti attiecīgi Savienības lidostām vai gaisa kuģu ekspluatantiem, uz ko attiecas šī regula. Minētajai lidostai vai gaisa kuģa ekspluatantam attiecīgi jāinformē Aģentūra un kompetentās iestādes.

Grozījums Nr.  43

Regulas priekšlikums

4. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Līdz 2025. gada 1. janvārim dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus ar mērķi aviācijas degvielas piegādātājiem nodrošināt pastāvīgu un nepārtrauktu piekļuvi civilā transporta aviācijas degvielu infrastruktūrai, lai visām Savienības lidostām varētu piegādāt gan tradicionālās aviācijas degvielas, gan aviācijas degvielas, kas satur daļu ilgtspējīgas aviācijas degvielas saskaņā ar I pielikumu.

Grozījums Nr.  44

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Ar CO2 nesaistītās reaktīvo dzinēju degvielu ietekmes samazināšana
	1.  Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēti iespējamie veidi, kā samazināt un galu galā likvidēt aromātisko savienojumu un sēra saturu tradicionālajās degvielās, un aviācijas degvielu piegādātāju panāktais progress virzībā uz to.
	2.  Vajadzības gadījumā Komisija 1. punktā minētajiem ziņojumiem pievieno tiesību aktu priekšlikumus par aromātisko savienojumu un sēra satura samazināšanu un galīgu likvidēšanu aviācijas degvielās. Ziņojumus publisko.

Grozījums Nr.  45

 

Regulas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Tuvsatiksmes lidojumu pārredzamība
	1. Komisija līdz 2023. gada 1. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par salīdzinošiem faktoriem starp tuvsatiksmes lidojumiem, ņemot vērā ilgtspējīgu aviācijas degvielu dažādo īpatsvaru, un alternatīviem sabiedriskā transporta veidiem. Šie faktori aptver vismaz vidisko pēdu un jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu pasažieri un lidojuma kilometru, troksni, izmaksas, aprites cikla pieeju, konkurētspējīgu ceļojuma ilgumu, kā arī savienojamību un pieejamību.
	2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā jo īpaši iekļauj sarakstu ar visiem iepriekšējā gadā no katras Savienības lidostas izlidojušiem tuvsatiksmes lidojumiem, kuriem ir ilgtspējīga alternatīva. Komisija sniedz aplēses par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām katram tuvsatiksmes lidojumam, kuram ir ilgtspējīga alternatīva, un katrai ilgtspējīgajai alternatīvai, kā arī par vidējo brauciena ilgumu katram transporta veidam. Šajā sarakstā ņem vērā, ka gaisa satiksmes pakalpojumu maršruti, kas savieno salu lidostas ar lidostām kontinentā, ir ļoti svarīgi salu iedzīvotāju savienotībai un salu ekonomikai.
	3. Komisija nodrošina, ka gan 1. punktā minētais ziņojums, gan 2. punktā minētais saraksts ir publiski pieejami tiešsaistē.
	4. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 80/2009 par rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 2299/89 atcelšanu gaisa kuģu ekspluatanti saviem klientiem pirms rezervācijas veikšanas sniedz informāciju, ko Komisija sniegusi saskaņā ar 1. un 2. punktu, par lidojuma vidisko pēdu un siltumnīcefekta gāzu emisijām uz vienu pasažieri un lidojuma kilometru salīdzinājumā ar ilgtspējīgām alternatīvām minētajai rezervācijai.

Grozījums Nr.  46

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām, kurās ir ilgtspējīgu aviācijas degvielu īpatsvars saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei.	Savienības lidostas vai citi par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgie subjekti veic vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu gaisa kuģu ekspluatantu piekļuvi aviācijas degvielām saskaņā ar I pielikumu, un nodrošina infrastruktūru, kas vajadzīga šādu degvielu piegādei, uzglabāšanai un uzpildei, kā arī ūdeņraža uzpildei un gaisa kuģu elektrouzlādei saskaņā ar [regulas par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 13. pantu].

Grozījums Nr.  47

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Savienības lidostas vai citi par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgie subjekti nodrošina, ka visi gaisa kuģu ekspluatanti, uz kuriem attiecas šī regula, arī mazo gaisa kuģu ekspluatanti, var apmierināt savu pieprasījumu pēc ilgtspējīgām aviācijas degvielām.

Grozījums Nr.  48

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra var pieprasīt Savienības lidostai sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.	Ja gaisa kuģu ekspluatanti ziņo Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”), ka attiecīgā Savienības lidostā pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkuma dēļ ir grūtības piekļūt aviācijas degvielām, kuras satur ilgtspējīgas aviācijas degvielas, Aģentūra bez liekas kavēšanās Savienības lidostai vai citam par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgajam subjektam pieprasa sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai pierādītu atbilstību 1. punktam. Attiecīgā Savienības lidosta vai subjekts informāciju sniedz bez liekas kavēšanās.

Grozījums Nr.  49

 

Regulas priekšlikums

6. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka Savienības lidosta nepilda savus pienākumus. Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai 5 gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā vai pēc gada, kad tās pārsniedz vienu no 3. panta a) punktā definētajām robežvērtībām, konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.	Aģentūra novērtē saņemto informāciju un informē Komisiju, ja šāda informācija ļauj secināt, ka par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgais subjekts nepilda savus pienākumus. Prasību neievērošanas gadījumā attiecīgā dalībvalsts iestāde šādam subjektam piemēro naudas sodu saskaņā ar 11. pantu.
	Šīs regulas 4. panta 1. punktā minētās Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai divu gadu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu. Šīs regulas 4. panta 2. punktā minētās Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai pirms 2028. gada 1. janvāra konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu. Šīs regulas 4. panta 3. punktā minētās Savienības lidostas veic vajadzīgos pasākumus, lai pirms 2033. gada 1. janvāra konstatētu un novērstu pienācīgas lidostas infrastruktūras trūkumu.

Grozījums Nr.  50

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) katra veida ilgtspējīgas aviācijas degvielas īpatsvars katrā tradicionālās aviācijas degvielas partijā, kas piegādāta katrā Savienības lidostā;

Grozījums Nr.  51

 

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.	(1) Dalībvalstis izraugās kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par šīs regulas piemērošanas izpildi un par naudas sodu piemērošanu gaisa kuģu ekspluatantiem, Savienības lidostām un degvielas piegādātājiem un citiem par infrastruktūras darbības pārvaldību atbildīgajiem subjektiem. Dalībvalsti par to informē Komisiju.

Grozījums Nr.  52

Regulas priekšlikums

11. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem administratīvajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā zaļās pārkārtošanās investīciju fondā “InvestEU” kā papildinājumu ES galvojumam.	7. Lai nodrošinātu pienākumu izpildi un administratīvo naudas sodu iekasēšanu, dalībvalstu līmenī jāizveido vajadzīgā tiesiskā un administratīvā sistēma. Summu, kas iekasēta no minētajiem naudas sodiem, dalībvalstis iemaksā 11.a pantā minētajā fondā.

Grozījums Nr.  53

Regulas priekšlikums

11.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	11.a pants
	Naudas sodu ieņēmumu piešķiršana ilgtspējīgas aviācijas degvielas atbalstam
	1.  Ieņēmumus, kas gūti no 11. panta 1. punktā minētajiem naudas sodiem, piešķir tādu projektu atbalstam, kuru mērķis ir aviācijas nozarē ātri ieviest ilgtspējīgas aviācijas degvielas, lai tādējādi veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un citu piesārņojošo vielu apjoma samazināšanu aviācijas nozarē.
	2.  Projekti, ko finansē no ieņēmumiem, kuri gūti no 1. punktā minētajiem naudas sodiem, atbilst šīs regulas mērķiem un jo īpaši atbalsta tādu inovatīvu gaisa kuģu tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un ieviešanu, kurām ir potenciāls panākt ievērojamu emisiju samazinājumu, to vidū ar elektroenerģiju vai ūdeņradi darbināmas lidmašīnas, atbalsta nepieciešamās SAF infrastruktūras izstrādi salās un tālākajos reģionos esošās lidostās, kuras ir izvēlējušās tikt pielīdzinātas Savienības lidostām, uz ko attiecas šī regula, un atbalsta darba ņēmēju pārcelšanu citā darbā, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu kvalitatīvā sociālajā dialogā ar sociālajiem partneriem un īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, lai veicinātu viņu iekļaušanu aeronautikas nozarē un ar to saistītajās nozarēs.
	3.  Ieņēmumus, kas gūti no 1. punktā minētajiem naudas sodiem, piešķir Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 8. punktā minētajam Inovāciju fondam.
	4.  Visu informāciju par 2. punktā minētajiem finansētajiem projektiem un visu pārējo relevanto informāciju, kas saistīta ar sodu izcelsmi, savlaicīgi dara publiski pieejamu 3. punktā minētā fonda tīmekļa vietnes atsevišķā iedaļā.

Grozījums Nr.  54

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d)  lidostu atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;	(d) Savienības lidostu degvielas apgādē iesaistīto pušu atbilstības statuss attiecībā uz 6. pantā noteikto pienākumu izpildi;

Grozījums Nr.  55

 

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme un raksturlielumi, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.	(f) visu to ilgtspējīgo aviācijas degvielu izcelsme,  raksturlielumi un pārveides tehnoloģija, kuras gaisa kuģu ekspluatanti iegādājušies izmantošanai lidojumos no Savienības lidostām.

Grozījums Nr.  56

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. pants
Pārejas periods
Atkāpjoties no 4. panta, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim katrā pārskata periodā aviācijas degvielas piegādātājs var piegādāt I pielikumā noteikto ilgtspējīgas aviācijas degvielas minimālo īpatsvaru kā svērto vidējo no visa aviācijas degvielas daudzuma, ko tas minētajā pārskata periodā piegādājis Savienības lidostās kopumā.	svītrots

Grozījums Nr.  57

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz 2028. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisijas dienesti iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par aviācijas degvielu tirgus attīstību un tā ietekmi uz Savienības aviācijas iekšējo tirgu, tostarp par šīs regulas darbības jomas iespējamo paplašināšanu, ietverot citus energoresursus un citus sintētisko degvielu veidus, kas definēti Atjaunīgo energoresursu direktīvā, kā arī par 4. pantā un I pielikumā noteikto minimālo īpatsvaru iespējamo pārskatīšanu un administratīvo naudas sodu apmēru. Ziņojumā iekļauj informāciju par iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, ja tāda informācija ir pieejama. Ziņojumā arī sniedz informāciju par aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem ilgtspējīgu aviācijas degvielu jomā, tostarp tādu emisiju samazināšanā, kas nav CO2emisijas. Ziņojumā var paust apsvērumus par to, vai šī regula būtu jāgroza, un vajadzības gadījumā ieteikt grozījumu variantus atbilstīgi iespējamam politikas satvaram ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai, kas izstrādāts ICAO līmenī.	1. Līdz 2027. gada 1. janvārim un pēc tam reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas izvērtējumu un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību aktu priekšlikumus par grozījumu izdarīšanu šajā regulā. Komisija jebkuram turpmākam tiesību akta priekšlikumam pievieno ietekmes novērtējumu, tostarp par tā izmaksu iespējamo kompensēšanu. Šo ziņojumu publisko.
	2. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā galveno uzmanību pievērš:
	(a) aviācijas tehnoloģiju un degvielu tirgus attīstībai, jo īpaši SAF attīstībai, un tās ietekmei uz Savienības aviācijas iekšējo tirgu, tostarp arī novērtējumam par šīs regulas ietekmi uz Eiropas gaisa pārvadātāju un lidostu konkurētspēju, iespējamo oglekļa emisiju pārvirzi un gaisa satiksmes pakalpojumu maršrutiem, kas salas savieno ar kontinentu, sociālo ietekmi, kā arī ar to saistītajām nodarbinātības un apmācības vajadzībām;
	(b) aviācijas darbību, tostarp aviācijas degvielu, attīstības ietekmei uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un ar CO2 nesaistītām emisijām, klimata pārmaiņām un gaisa kvalitāti lidostu apkārtnē;
	(c) sintētisko aviācijas degvielu definīcijas iespējamai pārskatīšanai attiecībā uz 3. panta 8. punktā minētajiem elektroenerģijas ražošanā izmantotajiem energoavotiem;
	(d) lidostu lieluma, atbrīvojumu un 4. panta otrajā un trešajā daļā un I pielikumā minētā minimālā īpatsvara iespējamajai pārskatīšanai, pamatojoties uz degvielas tirgus attīstību, dzīvotspējīgu un komerciālu ilgtspējīgo aviācijas degvielu ieviešanu, pētniecību un tehnoloģiju attīstību, kā arī aviācijas nozares stāvokli, ar mērķi veicināt zaļo pārkārtošanos un sasniegt klimata mērķus;
	(e) iespējamai 11. pantā minēto naudas sodu apmēra pārskatīšanai.
	3. Šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj arī informāciju par:
	(a) iespējama politikas satvara izstrādi ICAO līmenī ilgtspējīgu aviācijas degvielu izmantošanai;
	(b) aviācijas nozares pētniecības un inovācijas tehnoloģiskajiem sasniegumiem jomās, uz ko attiecas šī regula, tostarp ar elektroenerģiju darbināmu un ar ūdeņradi darbināmu gaisa kuģu izstrādi, kā arī aviācijas nozares ietekmi gan CO2 emisiju, gan tādu emisiju, kas nav CO2 emisijas, samazināšanā, tostarp arī par degvielas ekonomijas un kopējā degvielas patēriņa pasākumiem saskaņā ar Parīzes nolīgumu;
	(c) tādas potenciālas Savienības marķēšanas sistēmas izstrādi, kas raksturotu aviācijas nozares, arī komerciālo gaisa pārvadājumu, vidisko sniegumu;
	(d) to, kā dalībvalstis izlieto ieņēmumus, kas gūti no 11. panta 1. punktā un 11.a pantā minētajiem naudas sodiem.

Grozījums Nr.  58

Regulas priekšlikums

I pielikums – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
I pielikums (apjoma īpatsvars)	I pielikums (enerģijas īpatsvars)

Grozījums Nr.  59

Regulas priekšlikums

I pielikums – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %;	(a) No 2025. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 2 %, ko veido:
	i) vismaz 0,04 % sintētisko aviācijas degvielu;
	ii) ne vairāk kā 0,6 Mtoe moderno biodegvielu;
	iii) ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām;

Grozījums Nr.  60

Regulas priekšlikums

I pielikums – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 5 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 0,7 %;	(b) no 2030. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 8 %, ko veido:
	i) vismaz 2 % sintētisko aviācijas degvielu;
	ii) ne vairāk kā 2,5 Mtoe moderno biodegvielu;
	iii) ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām;

Grozījums Nr.  61

Regulas priekšlikums

I pielikums – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 20 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 5 %;	(c) no 2035. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 27 %, ko veido:
	i) vismaz 16 % sintētisko aviācijas degvielu;
	ii) ne vairāk kā 4,9 Mtoe moderno biodegvielu;
	iii) ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām;

Grozījums Nr.  62

Regulas priekšlikums

I pielikums – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 32 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 8 %;	(d) no 2040. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 51 %, ko veido:
	i) sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars;
	ii) ne vairāk kā 5,7 Mtoe moderno biodegvielu;
	iii) ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām;

Grozījums Nr.  63

Regulas priekšlikums

I pielikums – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 38 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 11 %;	(e) no 2045. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 63 %, ko veido:
	i) sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars;
	ii) ne vairāk kā 5,8 Mtoe moderno biodegvielu;
	iii) ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām;

Grozījums Nr.  64

Regulas priekšlikums

I pielikums – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) no 2050. gada 1. janvāra SAF minimālais īpatsvars ir 63 %, no tā sintētisko aviācijas degvielu minimālais īpatsvars ir 28 %.	(f) no 2050. gada 1. janvāra aviācijas degvielas piegādātāji nodrošina, ka visa aviācijas degviela, kas gaisa kuģu ekspluatantiem pieejama katrā Savienības lidostā, kura minēta 4. panta 3. punktā, sastāv tikai no ilgtspējīgas aviācijas degvielas.

Grozījums Nr.  65

 

Regulas priekšlikums

I pielikums – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(fa) Šīs SAF kopējo piegādes apjomu veido sintētiskās aviācijas degvielas un ne vairāk kā 5,8 Mtoe moderno biodegvielu un ne vairāk kā 0,33 Mtoe biodegvielu, kas ražotas no Atjaunojamo energoresursu direktīvas IX pielikuma B daļā minētajām izejvielām.

 

 

 

ANNEX: LIST OF ENTITIES OR PERSONS
FROM WHOM THE RAPPORTEUR HAS RECEIVED INPUT

The following list is drawn up on a purely voluntary basis under the exclusive responsibility of the rapporteur. The rapporteur has received input from the following entities or persons in the preparation of the report, until the adoption thereof in committee:

Entity in alphabetical order

ClonBio

easyjet

e-Pure

Ewaba

Safran

Shell

Transport & Environment

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ilgtspējīgam gaisa transportam
Atsauces	COM(2021)0561 – C9-0332/2021 – 2021/0205(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2021
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 13.9.2021
Iesaistītās komitejas - datums, kad paziņoja plenārsēdē	11.11.2021
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Jutta Paulus 30.9.2021
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	François Alfonsi
Izskatīšana komitejā	2.2.2022
Pieņemšanas datums	20.4.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	42 6 28
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Nicola Beer, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Vasile Blaga, Michael Bloss, Manuel Bompard, Paolo Borchia, Marc Botenga, Markus Buchheit, Cristian-Silviu Buşoi, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Josianne Cutajar, Nicola Danti, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Claudia Gamon, Jens Geier, Bart Groothuis, Christophe Grudler, András Gyürk, Henrike Hahn, Robert Hajšel, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Eva Kaili, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Łukasz Kohut, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Thierry Mariani, Marisa Matias, Eva Maydell, Georg Mayer, Joëlle Mélin, Iskra Mihaylova, Dan Nica, Angelika Niebler, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Aldo Patriciello, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Pina Picierno, Markus Pieper, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Robert Roos, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Jessica Stegrud, Beata Szydło, Riho Terras, Grzegorz Tobiszowski, Patrizia Toia, Isabella Tovaglieri, Henna Virkkunen, Pernille Weiss, Carlos Zorrinho
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Cornelia Ernst, Klemen Grošelj, Alicia Homs Ginel, Nora Mebarek, Jutta Paulus, Ernő Schaller-Baross, Susana Solís Pérez

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

42	+
NI	Clara Ponsatí Obiols
PPE	Cristian-Silviu Buşoi
Renew	Nicola Beer, Nicola Danti, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Ivars Ijabs, Iskra Mihaylova, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen, Susana Solís Pérez
S&D	Josianne Cutajar, Niels Fuglsang, Lina Gálvez Muñoz, Jens Geier, Robert Hajšel, Alicia Homs Ginel, Ivo Hristov, Eva Kaili, Łukasz Kohut, Miapetra Kumpula-Natri, Nora Mebarek, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Pina Picierno, Patrizia Toia, Carlos Zorrinho
The Left	Manuel Bompard, Marc Botenga, Cornelia Ernst, Marisa Matias
Verts/ALE	Michael Bloss, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Niklas Nienaß, Ville Niinistö, Jutta Paulus, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa

 

6	-
ECR	Robert Roos, Jessica Stegrud
ID	Markus Buchheit, Georg Mayer
NI	András Gyürk, Ernő Schaller-Baross

 

28	0
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski
ID	Matteo Adinolfi, Paolo Borchia, Thierry Mariani, Joëlle Mélin, Isabella Tovaglieri
PPE	Pascal Arimont, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Vasile Blaga, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Pilar del Castillo Vera, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Angelika Niebler, Aldo Patriciello, Markus Pieper, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Riho Terras, Henna Virkkunen, Pernille Weiss

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ilgtspējīgam gaisa transportam
Atsauces	COM(2021)0561 – C9-0332/2021 – 2021/0205(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	15.7.2021
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 13.9.2021
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 13.9.2021	ITRE 13.9.2021
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 11.11.2021	ITRE 11.11.2021
Referenti  Iecelšanas datums	Søren Gade 29.10.2021
Izskatīšana komitejā	1.12.2021	3.3.2022	19.4.2022
Pieņemšanas datums	27.6.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 6 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Izaskun Bilbao Barandica, Karolin Braunsberger-Reinhold, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Anna Deparnay-Grunenberg, Søren Gade, Elsi Katainen, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen, João Pimenta Lopes, Rovana Plumb, Massimiliano Salini, Vera Tax, Lucia Vuolo
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ignazio Corrao, Clare Daly, Andor Deli, Markus Ferber, Tomasz Frankowski, Ljudmila Novak, Andreas Schieder
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Hildegard Bentele, Vlad-Marius Botoş, Paolo De Castro, Peter Kofod, Moritz Körner, Siegfried Mureşan, Tomasz Piotr Poręba, Sara Skyttedal, Isabella Tovaglieri, Angelika Winzig, Elena Yoncheva
Iesniegšanas datums	28.6.2022

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ID	Matteo Adinolfi, Peter Kofod, Isabella Tovaglieri
PPE	Hildegard Bentele, Karolin Braunsberger-Reinhold, Markus Ferber, Tomasz Frankowski, Cláudia Monteiro de Aguiar, Siegfried Mureşan, Ljudmila Novak, Massimiliano Salini, Sara Skyttedal, Lucia Vuolo, Angelika Winzig
RENEW	Izaskun Bilbao Barandica, Vlad-Marius Botoş, Søren Gade, Elsi Katainen, Moritz Körner, Caroline Nagtegaal, Jan-Christoph Oetjen
S&D	Paolo De Castro, Rovana Plumb, Andreas Schieder, Elena Yoncheva

 

6	-
THE LEFT	Clare Daly, João Pimenta Lopes
VERTS/ALE	Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Anna Deparnay-Grunenberg

 

3	0
ECR	Tomasz Piotr Poręba
NI	Andor Deli
S&D	Vera Tax

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas