Ziņojums - A9-0204/2022Ziņojums
A9-0204/2022
Eiropas Parlaments

ATZINUMS par jauno tehnoloģiju ietekmi uz nodokļiem: kriptovalūtas un blokķēdes

11.7.2022 - (2021/2201(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente:Lídia Pereira

Procedūra : 2021/2201(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0204/2022
Iesniegtie teksti :
A9-0204/2022
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jauno tehnoloģiju ietekmi uz nodokļiem: kriptovalūtas un blokķēdes

(2021/2201(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 15. jūlija paziņojumu “Rīcības plāns taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanas stratēģiju” (COM(2020)0312),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem (COM(2020)0593),

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 24. septembra paziņojumu par ES digitālā finansējuma stratēģiju (COM(2020)0591),

– ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas 2020. gada 12. oktobra ziņojumu “Taxing Virtual Currencies: An Overview of Tax Treatments and Emerging Tax Policy Issues” (“Nodokļu piemērošana virtuālajām valūtām: pārskats par nodokļu režīmiem un jauniem nodokļu politikas jautājumiem”),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumu “Uzņēmējdarbības nodokļi 21. gadsimtā” (COM(2021)0251),

– ņemot vērā Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2021. gada darba dokumentu par nodokļiem un strukturālām reformām “Cryptocurrencies: an empirical view from a tax perspective” (“Kriptovalūtas, empīrisks skatījums no nodokļu perspektīvas”),

– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2021. gada 20. jūlija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju (COM(2021)0422),

– ņemot vērā Pasaules Bankas darba dokumentu “Crypto-Assets Activity around the World: Evolution and Macro-Financial Drivers” („Kriptoaktīvu aktivitāte pasaulē: attīstība un makrofinansiālie virzītājspēki”), kas publicēts 2022. gada 8. martā,

– ņemot vērā ESAO 2022. gada 22. martā publicēto sabiedriskās apspriešanas dokumentu “Crypto-asset Reporting Framework and Amendments to the Common Reporting Standard” (“Kriptoaktīvu ziņošanas sistēma un grozījumi kopējā ziņošanas standartā”),

– ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 15. oktobra pētījumu “VAT fraud: economic impact, challenges and policy issues” (“Krāpšana PVN jomā: ekonomiskā ietekme, problēmas un politikas jautājumi”, 2018. gada jūlija pētījumu “Cryptocurrencies and blockchain – Legal context and implications for financial crime, money laundering and tax evasion” (“Kriptovalūtas un blokķēdes tehnoloģija: juridiskais konteksts un ietekme uz finanšu noziegumiem, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”), kā arī 2018. gada 15. februāra pētījumu “Impact of Digitalisation on International Tax Matters” (“Digitalizācijas ietekme uz starptautiskiem nodokļu jautājumiem”),

– ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 21. oktobra pētījumu “Exploring the opportunities and challenges of new technologies for EU tax administration and policy” (“Jaunu tehnoloģiju iespēju un problēmu izpēte ES nodokļu pārvaldības un politikas interesēs”),

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0204/2022),

A. tā kā jauno tehnoloģiju izmantošana ES vienotajā tirgū un nodokļu iestāžu digitalizācija visā Eiropā pārveido nodokļu maksātāju, proti, iedzīvotāju un uzņēmumu, attiecības ar valstu nodokļu iestādēm; tā kā ES varētu uzņemties vadošo lomu nodokļu iestāžu digitalizācijas procesuālo un tehnisko aspektu koordinēšanā, lai izvairītos no šķēršļiem valstu tehnisko platformu sadarbspējā;

B. tā kā dažādu kriptoaktīvu veidu atšķirīgās iezīmes un robežas starp dažāda veida kriptoaktīviem varētu būt svarīgas, lai noteiktu tiem piemērojamo nodokļu režīmu;

C. tā kā kriptoaktīvu tirgus dinamika liecina, ka ir jāizveido skaidrs, stabils un pārredzams tiesiskais regulējums;

D. tā kā nodokļu iestādes mūsdienās saskaras ar daudzām problēmām saistībā ar efektīvu nodokļu piedziņu un jo īpaši pārrobežu sadarbību, ņemot vērā digitālo darījumu paātrināšanos, nodokļu maksātāju mobilitātes pieaugumu, pārrobežu darījumu skaitu un saimnieciskās darbības un darījumdarbības modeļu internacionalizāciju, kā arī riskus, ko rada nodokļu dubultā uzlikšana un sarežģītas, agresīvas nodokļu shēmas;

E. tā kā nodokļu iestādēm ir jāņem vērā iespējamie riski, kas apdraud nodokļu sistēmu ilgtspēju un to spēju īstenot valstu un Eiropas tiesisko regulējumu nodokļu jomā;

F. tā kā nodokļu iestādes var izmantot jaunus tehnoloģiskus risinājumus, piemēram, blokķēdi, lai labāk apmierinātu nodokļu maksātāju vajadzības, apmainītos ar informāciju dažādu jurisdikciju starpā un dažādu uzskaites veidu vajadzībām un nepieļautu un/vai risinātu ar korupciju saistītas problēmas, taču šādas tehnoloģijas var arī izmantot ļaunprātīgi, lai veiktu nelikumīgas darbības un noziedzīgā nolūkā izvairītos no nodokļu maksāšanas; tā kā jo īpaši blokķēžu darījumu lielāka pamanāmība varētu veicināt nodokļu iestāžu centienus apkarot krāpšanu nodokļu jomā;

G. tā kā vairākas nodokļu iestādes visā Eiropā dažādā mērā jau tagad veic svarīgus pasākumus procesu digitalizācijai, padarot nodokļu saistību izpildi vieglāku, ātrāku un efektīvāku; tā kā jauno tehnoloģiju izmantošana dažādās dalībvalstīs joprojām ievērojami atšķiras; tā kā valstu nodokļu iestādēm visumā ir vajadzīgi papildu stimuli un jāveic izpratnes veicināšanas pasākumi, lai realizētu potenciālu tehnoloģiskās un digitālās pārveides jomā; tā kā tehnoloģijas var palīdzēt veicināt sadarbību starp dažādām valdības struktūrām, jo īpaši ar nodokļiem saistītajos jautājumos:

H. tā kā arvien plašāka kriptoaktīvu izmantošana liek nodokļu iestādēm pielāgot pašreizējo nodokļu piemērošanas praksi vienotajā tirgū; tā kā kriptoaktīvu tirgū ir sarežģīti identificēt ar nodokļiem saistītas darbības, jo šis tirgus mazāk paļaujas uz tradicionālajiem finanšu starpniekiem, kuri parasti sniedz informāciju nodokļu vajadzībām;

I. tā kā piecās no 27 dalībvalstīm ir īpašas tiesību normas par kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokli; tā kā 19 dalībvalstīs pastāv administratīvi norādījumi par kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem;

J. tā kā ESAO Kopējais ziņošanas standarts (KZS) ir uzlabojis starptautisko nodokļu pārredzamību, jo prasa jurisdikcijām iegūt informāciju par ārzonas aktīviem, kas tiek turēti finanšu iestādēs, un katru gadu automātiski apmainīties ar šo informāciju ar nodokļu maksātāju rezidences jurisdikcijām; tā kā kriptoaktīvi vairumā gadījumu neietilps KZS darbības jomā, kas attiecas uz tradicionālajiem finanšu aktīviem un bezseguma valūtām;

K. tā kā pastāv starptautiski centieni un apņemšanās labāk regulēt taisnīgu nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā; tā kā kriptoaktīvus varētu izmantot, lai apdraudētu pašreizējās starptautiskās nodokļu pārredzamības iniciatīvas, kā to atzinusi ESAO; tā kā šajā sakarībā ir ļoti svarīgi, lai ES uzņemtos vadošo lomu, jo īpaši īstenojot ciešu dalībvalstu sadarbību nolūkā taisnīgi un pārredzami piemērot nodokļus kriptoaktīviem;

L. tā kā pasaules ekonomika mainās un kļūst arvien vairāk digitalizēta un tā kā pašreizējās starptautiskās nodokļu sistēmas pamatā esošie principi pakāpeniski noveco un vairs nevar nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli tur, kur tiek veiktas šo peļņu radošās saimnieciskās darbības un kur tiek radīta vērtība;

M. tā kā nav starptautiska instrumenta attiecībā uz kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem un dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgas pieejas šim jautājumam; tā kā ES ir jāuzņemas vadība ceļā uz iekļaujošāku iedzīvotāju finansiālo līdzdalību gan ES teritorijā, gan ārpus tās attiecīgajās starptautiskajās platformās;

N. tā kā ESAO savā 2020. gada ziņojumā par virtuālo valūtu aplikšanu ar nodokli norāda uz vairākiem būtiskiem jautājumiem, kas jārisina, proti, ar nodokli apliekamu notikumu definīcija, ar virtuālajām valūtām saistīto ienākumu veidi un tas, kā nodokļu uzlikšanu var pielāgot kriptoaktīvu būtībai un dinamikai, lai cita starpā taisnīgi un efektīvi aptvertu peļņu;

O. tā kā Savienība jau ir spērusi nozīmīgus soļus, lai skaidri definētu dažus kriptoaktīvu veidus un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus un plašākā nozīmē izveidotu piemērotu tiesisko regulējumu kriptoaktīviem, pieņemot Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (KAT regulu); tā kā šī sistēma un šīs definīcijas atvieglos taisnīgu un vienkāršu nodokļu uzlikšanu šiem aktīviem; tā kā šādu kriptoaktīvu definīcijas ir jāsaskaņo ar starptautiskajiem standartiem, proti, standartiem, ko izstrādājusi ESAO un Finanšu darījumu darba grupa;

P. tā kā kriptoaktīvu definīcijām ir jābūt vienotām visā ES un saskaņotām ar starptautiskajiem standartiem; tā kā viens un tas pats kriptoaktīvs dažādās ES dalībvalsīs var tikt klasificēts kā “nodokļu objekts” dažādos veidos, tādējādi radot atšķirīgus nodokļu režīmus;

Q. tā kā nodokļu politika ir valstu kompetencē, un dalībvalstu sadarbība ir būtiska un vajadzīga, lai reaģētu uz problēmām, kas rodas vienotā tirgus integritātei un nodokļu sistēmu ilgtspējai, cita starpā arvien plašākas kriptoaktīvu izmantošanas dēļ; tā kā regulējums, ko veido 27 ievērojami atšķirīgas pieejas kriptoaktīvu aplikšanai ar nodokļiem, varētu radīt būtiskus šķēršļus digitālā vienotā tirgus mērķu sasniegšanai; tā kā minēto iemeslu dēļ neapšaubāmi ir vajadzīga ES mēroga koordinācija un sadarbība;

R. tā kā ES un tās vienotajam tirgum ir jānodrošina inovācijai labvēlīga vide uzņēmumiem (jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un jaunuzņēmumiem) attiecībā uz jauno tehnoloģiju izmantošanu finanšu pakalpojumu un kriptoaktīvu jomā; tā kā šā galvenā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga stingra dalībvalstu apņemšanās izstrādāt politiku nodokļu jomā ar mērķi nodrošināt stabilu, skaidru un drošu regulatīvo sistēmu uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīties un veicināt ekonomikas izaugsmi; tā kā, visbeidzot, šo centienu īstenošanai ir vajadzīga stingra apņemšanās aizsargāt iedzīvotāju kā nodokļu maksātāju un finanšu pakalpojumu patērētāju tiesības;

S. tā kā skaidras pamatnostādnes ir būtiskas taisnīgai un efektīvai nodokļu sistēmai, ar kuru, ja dalībvalstis to efektīvi īstenotu, varētu panākt labvēlīgas reformas, samazinot administratīvās izmaksas un laiku, mazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un nodrošinot noteiktību un stabilitāti, kas ir priekšnoteikums konkurētspējai, kā arī atšķirību novēršanai starp uzņēmumiem, jo īpaši MVU;

T. tā kā kriptoaktīvi ir strauji mainīga vide un politikas veidotājiem ir jāpanāk vienādi nosacījumi; tā kā nodokļu politika un nodokļu nemaksāšanas ietekme joprojām ir rūpīgi jāizvērtē, jo šie jautājumi ir svarīgs vispārējā tiesiskā regulējuma aspekts;

U. tā kā Parlaments jau ir uzsvēris, ka “spēkā esošie starptautiskie noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokli vairs nav piemēroti pašreizējā ekonomikas digitalizācijas un globalizācijas kontekstā” un ka “norises digitalizācijas jomā, lielāka atkarība no nemateriāliem aktīviem un to pieaugums vērtības ķēdēs rada gan izredzes, gan sarežģītas problēmas ekonomisko darbību un ar nodokli apliekamu notikumu izsekojamības ziņā, tostarp sniedz iespēju piekopt nodokļu apiešanas praksi, it īpaši gadījumos, kad ekonomiskajām darbībām ir pārrobežu raksturs vai kad tās notiek ārpus Savienības”[1];

V. tā kā atšķirībā no tradicionālām finansēm kriptopasaule dažkārt tiek organizēta decentralizēti un tas apgrūtina tādu starpnieku apzināšanu un piesaistīšanu, kuri varētu palīdzēt nodokļu iestādēm; tā kā šādi starpnieki bieži vien sniedz būtisku informāciju tradicionālajos trešo personu nodokļu ziņošanas režīmos; tā kā kriptogrāfijas nozares un tradicionālās finanšu sistēmas krustpunktā parasti ir starpnieks, piemēram, persona, kas īsteno apmaiņu,

Jauno tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes, potenciāls labāk kalpot nodokļu maksātājiem, atturēt no koruptīvām darbībām, dot iespējas nodokļu iestādēm un apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas

1. uzskata, ka valstu nodokļu iestādēm vajadzētu būt labāk apgādātām ar pietiekamiem resursiem, lai sekmētu efektīvu nodokļu iekasēšanu, panāktu noteikumu ievērošanu, labāk kalpotu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu nodokļu saistību izpildi; aicina dalībvalstis, ņemot vērā pieaugošās problēmas saistībā ar digitālo pārkārtošanos, apņemties veikt pietiekamas investīcijas cilvēkresursos, tostarp apmācībā, digitālajā infrastruktūrā un specializētā personālā un aprīkojumā;

2. aicina Komisiju turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos izpētīt, kā nodrošināt to, ka tehnoloģija, kas ir pamatā no jauna pieņemtajiem tiesību aktiem, būtu cieši saistīta ar konkrēto tiesību aktu pareizu īstenošanu;

3. norāda, ka nodokļu iestāžu IT spēju pielāgošana, izmantojot tādas jaunas tehnoloģijas kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas, piemēram, blokķēdi vai mākslīgo intelektu, var veicināt pārdomātas, efektīvas un lietderīgas nodokļu un administratīvās procedūras, nepieļaut un ierobežot korupciju, atvieglot iedzīvotājiem un uzņēmumiem nodokļu saistību izpildi, kā arī palielināt ar nodokli apliekamo darījumu un materiālo un nemateriālo aktīvu īpašuma izsekojamību un identifikāciju globalizētā vidē, kurā ir pieaudzis pārrobežu darījumu skaits, tādējādi radot iespējas īstenot labākas un taisnīgāk veidotas nodokļu sistēmas, ar kuru palīdzību varētu aplikt ar nodokli gan mobilos nodokļu maksātājus, gan mobilos aktīvus; aicina Komisiju analizēt un novērtēt ietekmi uz datu aizsardzību un ieņēmumiem, ko rada iespējamā nodokļa ieviešana par personas datu glabāšanu;

4. uzsver, ka jaunās tehnoloģijas, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija un blokķēde, izmantojot to unikālās iezīmes, piemēram, izsekojamību un spēju uzglabāt nemaināmus un uzticamus datus, aizsargājot šo datu integritāti, varētu piedāvāt jaunu veidu, kā automatizēt nodokļu iekasēšanu; uzskata, ka tas nodrošinātu, ka cilvēki maksā nodokļus tādā apmērā, kādā viņiem ir jāmaksā, nodrošinātu efektīvu nodokļu saistību izpildi un atvieglotu savlaicīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu produkta vai pakalpojuma dažādos aprites cikla posmos, vienlaikus aizsargājot iedzīvotāju personas datus un garantējot augstu datu aizsardzības standartu;

5. uzsver nepieciešamību apzināt labākos veidus, kā izmantot tehnoloģijas, lai stiprinātu nodokļu iestāžu analītiskās spējas (izmantojot labāku datu analīzi), standartizētu datus ar mērķi sekmēt MVU un nodokļu maksātāju nodokļu saistību izpildi (izmantojot kopējus ziņošanas standartus), kā arī nodrošinātu, ka nodokļu sistēma labāk atspoguļo darījumdarbības vidi digitālajā laikmetā un vienlaikus garantē augstu datu aizsardzības līmeni;

6. ņem vērā ES Progresīvās starptautiskās administratīvās sadarbības kopienas (EU AIAC kopienas) izveidi un ES Nodokļu iestāžu augstākā līmeņa sanāksmes (TADEUS) vērtīgo ieguldījumu debatēs par jauno tehnoloģiju ietekmi uz valstu nodokļu iestāžu darbu; tādēļ aicina Komisiju iesaistīt šos forumus, izstrādājot īpašu mācību programmu nodokļu iestāžu darbiniekiem par jauno tehnoloģiju izmantošanu cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī izmantot to lomu nodokļu sistēmu sadarbspējas uzlabošanā attiecībā uz datu standartizāciju un datu automātisku apmaiņu reāllaikā pārrobežu kontekstā; atgādina, ka šāda programma ir jāintegrē programmas “Fiscalis” darbībā;

7. tomēr uzsver, ka tam, ka nodokļu iestādes izmanto blokķēdes tehnoloģiju, MI un citus digitālos rīkus, ir gan priekšrocības, gan riski, kas ir pienācīgi jāmazina, jo īpaši nolūkā novērst privātuma pārkāpumus un neobjektīvu un diskriminējošu attieksmi pret nodokļu maksātājiem;

8. jo īpaši uzsver ar datu kvalitāti saistītos riskus; šajā sakarībā norāda, ka privāta blokķēde, kurai ierobežotu piekļuvi piešķir starpniekiem, ir nodokļu iestādēm ļoti svarīga un var palīdzēt uzlabot sistēmas integritāti, jo ļauj cita starpā apmainīties ar nodokļu informāciju drošā vidē;

9. aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kādā veidā dažādas dalībvalstis apliek ar nodokli kriptoaktīvus un kādas ir dažādu valstu politikas nostādnes attiecībā uz cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas kriptoaktīvu jomā, uzsverot paraugpraksi un iespējamās nepilnības un izmantojot sadarbības platformas nodokļu jomā, proti, programmu “Fiscalis”; aicina Komisiju ar Rīcības kodeksa jautājumu grupas uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos atbalstu vērsties pret kaitniecisku nodokļu praksi kriptoaktīvu jomā ES;

10. atzīst, ka jauno tehnoloģiju, piemēram, blokķēdes, ietekmi uz nodokļu jautājumiem var vērtēt atšķirīgi atkarībā no tā, vai galvenā uzmanība tiek pievērsta tiešajiem nodokļiem (piemēram, nodokļu ieturējums), netiešajiem nodokļiem (PVN vai muitas nodokļi) vai atbilstības nodrošināšanai; uzsver sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas potenciālu uzlabot nodokļu ieturējuma sistēmas efektivitāti katrā valstī, kā arī sekmēt netraucētu pārrobežu procedūru izpildi un nepieļaut krāpnieciskas darbības; iesaka Komisijai ņemt vērā katrai dimensijai raksturīgās iezīmes; aicina Komisiju ņemt vērā dalībvalstīs spēkā esošos digitālos risinājumus un izvērtēt iespēju integrēt blokķēdes risinājumus informācijas apmaiņas platformās, lai veicinātu reāllaika revīziju un informācijas apmaiņu, vienlaikus pilnībā ievērojot ES datu aizsardzības noteikumus;

11. aicina Komisiju izvērtēt jaunas platformas izveidi apmācībai un paraugprakses apmaiņai starp valstu nodokļu iestādēm cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas digitālajā ekonomikā, jo īpaši izmantojot kriptoaktīvus; pauž izpratni, ka šo jauno platformu varētu integrēt pašreizējās iniciatīvās, piemēram, programmā “Fiscalis”;

12. aicina Komisiju turpināt izvērtēt blokķēdes un citu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju darbības ietekmi un nodokļu pārvaldības aspektus, jo īpaši izmantojot programmu “Fiscalis”;

13. atgādina par savu priekšlikumu Komisijas iniciatīvai attiecībā uz “standartu datu sniegšanai tiešsaistē (pirmām kārtām) par Savienības pārrobežu tirdzniecību, vēlams, izmantojot datus, kas iegūti no e-rēķinu sagatavošanas (vai no citiem avotiem, taču ievērojot principu, ka dati ir sniedzami tikai vienreiz), tostarp efektīvu un ļoti drošu centralizētu vai decentralizētu datu apstrādi krāpšanas atklāšanai”[2];

14. uzstāj uz aicinājumu dalībvalstīm “turpināt nodokļu iestāžu reformēšanu, paātrināt digitalizāciju un sākt īstenot stratēģiskas pieejas, lai sniegtu atbalstu MVU nodokļu saistību izpildē, kā arī apzināt sloga samazināšanas iespējas”[3];

15. aicina Komisiju izpētīt visas iespējas, ko valstu nodokļu iestādēm sniedz Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūra (EBSI) — savstarpēji savienotu mezglu vienādranga tīkls, kas nodrošina uz blokķēdi balstītu pakalpojumu infrastruktūras darbību, — galvenokārt PVN saistību izpildes jomā, pilnībā ievērojot visaugstākos datu aizsardzības un privātuma standartus, nolūkā radīt valstu nodokļu iestādēm pieejamus vairākus inovatīvus blokķēdes protokolus un palīdzēt tām pielāgoties šādu tehnoloģiju izmantošanai;

16. atgādina, cik svarīgs ir Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs (NMIN), un aicina Komisiju novērtēt uz blokķēdēm balstītu tehnoloģiju pievienoto vērtību, lai nodrošinātu pienācīgu pārrobežu nodokļu identitāti saskaņā ar augstiem datu aizsardzības un privātuma aizsardzības standartiem;

Nodokļu sistēmas sarežģījumi saistībā ar kriptoaktīviem

17. uzskata, ka kriptoaktīviem ir jāpiemēro taisnīgi, pārredzami un efektīvi nodokļi, lai garantētu godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences noteikumus gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu aktīviem un finanšu produktiem, gan finanšu pakalpojumu sniedzējiem; pauž izpratni par to, ka saskaņā ar Līgumiem lēmumi par kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem ir atkarīgi no dalībvalstīm; aicina iestādes apsvērt iespēju piemērot vienkāršotu nodokļu režīmu tirgotājiem, kas veic neregulāru darbību vai ir mazi, un neliela apjoma darījumiem; atbalsta inovācijai labvēlīgu vidi digitālajā vienotajā tirgū, kurā uzņēmēji, MVU un jaunuzņēmumi var attīstīties, radīt izaugsmi un darbvietas un ar nodokļu ieņēmumiem veicināt ekonomikas atveseļošanu saskaņā ar efektīvu regulatīvo satvaru;

18. norāda, ka digitālās ekonomikas uzņēmumi var dalībvalstīs iesaistīties būtiskās komercdarbībās bez fiziskas klātbūtnes konkrētajā valstī un ka tāpēc nodokļi, ko maksā kādā jurisdikcijā, vairs neatspoguļo tur radīto vērtību un peļņu; tādēļ uzsver, ka pastāvīgās darījumdarbības vietas jēdziens, tajā ietverot virtuālas pastāvīgās darījumdarbības vietas skaidru definīciju, ir jāpielāgo starptautiskajiem standartiem; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi efektīvi transponēt ESAO/G20 Iekļaujošā satvara par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu pirmo pīlāru;

19. atzīst, ka nodokļu bāzes noteikšana kriptoaktīviem ir viens no galvenajiem nodokļu politikas jautājumiem; norāda, ka pašlaik nav starptautiski saskaņotas kriptoaktīvu standarta definīcijas un to aktīvu veidu definīcijas, ko minētais termins ietver; apzinās, ka šāda definīcija ir jānosaka par galveno prioritāti Eiropas tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu Savienības vadošo pozīciju starptautiskā līmenī; pauž izpratni par to, ka ESAO, ko pilnvarojusi G20, strādā pie jauna globāla nodokļu pārredzamības regulējuma, lai nodrošinātu ziņošanu un informācijas apmaiņu par kriptoaktīviem;

20. uzskata, ka ir svarīgi pieņemt skaidru, plaši akceptētu kriptoaktīvu definīciju nodokļu vajadzībām; uzsver, ka šī definīcija būtu jāsaskaņo ar Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (KAT regulu); uzstāj, ka ir jānodrošina sistemātiska saskaņotība starp vairākiem juridiskajiem instrumentiem, kas reglamentē vai reglamentēs kriptoaktīvus (piemēram, KAT regula, Regula par līdzekļu pārvedumiem[4], Administratīvās sadarbības direktīva[5] un citas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu saistītas iniciatīvas), un — pats svarīgākais — jānodrošina juridiskā noteiktība un stabilitāte;

21. norāda, ka attiecībā uz kriptoaktīviem var būt dažādas iespējas definēt attiecīgu ar nodokli apliekamu notikumu, piemēram, kriptomonētu radīšana izraces ceļā, kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtu vai citiem kriptoaktīviem, oriģinālās blokķēdes protokola pilnīga nomaiņa (hard fork) vai pasīvie ienākumi no kriptoaktīviem; norāda, ka ir jāizstrādā saskaņota ar nodokli apliekama notikuma definīcija, lai nodrošinātu pienācīgu nodokļu likmes līmeni, vienlaikus izvairoties no nodokļu dubultas uzlikšanas;

22. aicina Komisiju iesniegt novērtējumu par viena veida kriptoaktīvu konvertēšanu cita veida kriptoaktīvos un iesniegt alternatīvas ar nodokli apliekama notikuma definēšanai, paturot prātā ar nodokli apliekamu notikumu skaita ievērojama pieauguma iespējamību, kas varētu arī radīt būtiskas vērtēšanas problēmas; aicina Komisiju pārbaudīt iespējamu risinājumu, kuram atbilstīgi kriptoaktīvu konvertēšana papīra valūtā būtu piemērotāka metode ar nodokli apliekamam notikumam, ja ir gūta peļņa;

23. norāda, ka katra valsts, izstrādājot savus regulatīvos risinājumus kriptoaktīviem, mēdz izmantot savu terminoloģiju, un šis fakts varētu radīt juridisko nenoteiktību iedzīvotājiem un uzņēmumiem, apdraudēt ES vienotā tirgus integritāti, jo tiktu būtiski traucēta pārrobežu sadarbība un netīši radīti sistēmas trūkumi, kuru dēļ rastos iespējas ļaunprātīgi izmantot nodokļu sistēmu un izvairīties no nodokļu maksāšanas, un tikt izmantots, lai apdraudētu pašreizējo starptautisko nodokļu pārredzamību, piemēram, kopējo ziņošanas standartu;

24. uzsver, ka kriptoaktīvu tirgu dinamikas[6] dēļ ir steidzami jāizstrādā un jāpieņem noteikumi, ar kuriem reglamentē piemērojamo nodokļu veidu, definē ar nodokli apliekamu notikumu un paredz ar nodokli apliekama notikuma laiku un vietu, kā arī tā novērtēšanu;

25. norāda, ka nodokļu uzlikšana kriptoaktīviem pārrobežu situācijās ir saistīta ar vairākām nodokļu politikas dimensijām, piemēram, ienākuma nodokli un PVN, un ka patlaban šādas dimensijas ir sadalītas starp valstu un Eiropas kompetencēm, bet kopīgas Eiropas pieejas priekšrocības varētu būt visvairāk jūtamas jomās, kas cita starpā saistītas ar administratīvo sadarbību, informācijas apmaiņu un uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem;

26. aicina Komisiju ņemt vērā kriptoaktīvu, digitalizācijas un jauno tehnoloģiju dimensiju visos tās plānotajos un nākotnē iesniedzamajos tiesību aktu priekšlikumos nodokļu jomā, jo īpaši plānotajā priekšlikumā “Darījumdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu regulējums (BEFIT)”; šajā sakarībā aicina dalībvalstis izvirzīt vērienīgus mērķus un virzīt starptautiskās debates;

27. aicina dalībvalstis savās valsts nodokļu reformās ņemt vērā kriptoaktīvu izmantošanas specifiskās iezīmes un apsvērt iespēju īstenot efektīvākas sistēmas, kas nodrošina mazākas atbilstības nodrošināšanas izmaksas un administratīvo slogu, bet vienlaikus garantē taisnīgu, pārredzamu un efektīvu nodokļu uzlikšanu kriptoaktīviem; uzsver, ka pagaidu un pamatoti nodokļu stimuli var būt lietderīgi tehnoloģiskās inovācijas un attīstības veicināšanai, jo īpaši blokķēdes tehnoloģijas nozarē; uzsver, ka kopēji ziņošanas standarti ir ļoti svarīgi gan kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, gan privātpersonām un sabiedrībām;

28. aicina dalībvalstis dažāda veida kriptoaktīviem piemērot režīmu, kas ir saderīgs ar tādiem līdzīgiem aktīviem piemērojamu nodokļu režīmu, kuri nav kriptoaktīvi;

29. aicina dalībvalstis to likumdošanas darbā attiecībā uz kriptoaktīviem piemērojamo nodokļu režīmu ņemt vērā LES 3. pantā noteiktos ES politikas mērķus, jo īpaši mērķi panākt augsti konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, augsta līmeņa vides aizsardzību un vides kvalitātes uzlabošanu;

30. aicina Komisiju izvērtēt, vai kriptoaktīviem piemērojamais nodokļu režīms salīdzinājumā ar citu aktīvu nodokļu režīmu ir konsekvents un taisnīgs, jo īpaši attiecībā uz PVN piemērošanu šiem aktīviem;

Virzība efektīva normatīvā/tiesiskā regulējuma izstrādē

31. norāda, ka kriptoaktīvu joma ir globāla un ka kriptoakrīviem piemērojama nodokļu režīma izstrādē ir vajadzīga saskaņota starptautiska pieeja; šajā sakarībā saprot nepieciešamību turpināt sarunas par starptautiskiem instrumentiem minētajā jomā; uzskata, ka ESAO, kas jau ir veikusi ievērojamu darbu gan nodokļu uzlikšanas, gan kriptoaktīviem piemērojamā režīma jomā, varētu būt piemērots forums šajā sakarā, jo īpaši attiecībā uz Kopējā ziņošanas standarta (CRS) pārskatīšanu;

32. norāda, ka ESAO jau ir sākusi darbu pie jaunas sistēmas ziņošanai par kriptoaktīviem;

33. uzskata, ka starptautiska nolīguma par nodokļu uzlikšanu kriptoaktīviem neesamības dēļ ES un tās dalībvalstīm trūkst bāzes, uz kuras pamata veidot pārdomātu un uz nākotni vērstu pieeju;

34. aicina Komisiju nākt klajā ar novērtējumu par būtiskiem ar nodokli apliekamiem notikumiem un ienākumu veidiem, kas saistīti ar kriptoaktīviem, galveno uzmanību pievēršot nodokļu ietekmei, ko rada vairākas svarīgas darbības, piemēram, kriptoaktīvu emisija, kriptoaktīvu apmaiņa pret papīra valūtām, precēm vai pakalpojumiem, un nodošana citai personai dāvinājuma vai mantojuma veidā, kā arī nozaudēšana vai zādzība utt.;

35. aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu par paraugpraksi, kas apzināta, lai taisnīgi un efektīvi uzliktu nodokļus kriptoaktīviem, ievērojot ES kompetenču kopumu nodokļu jautājumos, izpētīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju lomu un noteikt, cik lielā mērā kriptoaktīvi atbilst spēkā esošajam nodokļu regulējumam; uzskata, ka nodokļu politika būtu jāintegrē stabilā tiesiskajā regulējumā attiecībā uz kriptoaktīviem un tai jābūt saskaņotai ar citiem politikas aspektiem, tostarp nodokļu pārredzamību un juridiskajām, finanšu un patērētāju aizsardzības prasībām;

36. atgādina — lai sasniegtu pilnībā integrētu ES vienoto tirgu, ir vajadzīga vienota pieeja kriptoaktīvu aplikšanai ar nodokļiem, ievērojot Līgumos noteiktās kompetences; tādēļ aicina Padomi Ekonomikas un finanšu padomes sastāvā sākt strukturētu dialogu ar Parlamentu par šo jautājumu; aicina arī Eurogrupas priekšsēdētāju izvirzīt eurozonas finanšu ministru apspriešanai kriptoaktīvu aplikšanu ar nodokļiem;

37. uzskata, ka ir jāgroza Administratīvās sadarbības direktīvas darbības joma, lai informācijas apmaiņas satvars nodokļu jomā ietvertu kriptoaktīvus un e-naudu; aicina ESAO nekavējoties pieņemt tāda ziņošanas standarta jaunu definīciju, kas izmantojams informācijas apmaiņas nolūkā; uzskata, ka Administratīvās sadarbības direktīvas pārskatīšana ir prioritāte nodokļu jomā; aicina Komisiju turpmākajā minētās direktīvas pārskatīšanā bez kavēšanās iekļaut turpmākos ESAO ieteikumus attiecībā uz ziņošanu par kriptoaktīviem un Kopējā ziņošanas standarta pārskatīšanu, kā arī Parlamenta ieteikumus, kas izklāstīti Parlamenta rezolūcijā par ES prasību īstenošanu attiecībā uz apmaiņu ar nodokļu informāciju[7]; aicina Padomi bez kavēšanās pieņemt ierosinātās izmaiņas;

38. uzsver, ka ir svarīgi garantēt, lai turpmāka Administratīvās sadarbības direktīvas pārskatīšana papildinātu ziņošanas pienākumus saskaņā ar citiem juridiskajiem instrumentiem, palīdzot iestādēm automātiski apmainīties ar datiem par kriptoaktīviem un e-naudu, lai tās varētu novērtēt ienākumus un ieņēmumus no investīcijām un maksājumiem, kuros izmantoti kriptoaktīvi un e-nauda; uzsver, ka ir jānodrošina sistemātiska saskaņotība, kas nodrošina juridisko noteiktību uzņēmējiem un tehniskus norādījumus valstu nodokļu iestādēm;

39. aicina Komisiju un valstu publiskās iestādes nodrošināt, ka blokķēdes tehnoloģija, ko izmanto, lai īstenotu noteikumus vai nodrošinātu sabiedriskus pakalpojumus, atbilst pamattiesībām, kā arī standartiem, kuri saistīti ar kiberdrošību un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

40. mudina Komisiju ņemt vērā digitālos risinājumus, tiesību normas un administratīvos norādījumus, ko dalībvalstīs izmanto, lai novērtētu, kā labāk izmantot blokķēdes un citas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas nolūkā nepieļaut krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un risināt ar korupciju saistītos jautājumus; atbalsta Eiropas blokķēžu pakalpojumu infrastruktūras izveidi;

41. aicina Komisiju izvērtēt, kā sekmēt labāku nodokļu saistību izpildi, ņemot vērā kriptoaktīvu vērtības straujās izmaiņas un dažos gadījumos nepārvēršanu papīra valūtā, kā arī nodokļu iestāžu grūtības iegūt uzticamu un savlaicīgu informāciju par šiem darījumiem;

42. uzskata, ka, tā kā kriptonaudas nozarē patlaban notiek izmaiņas un nav sagaidāms, ka tuvākajā nākotnē tā stabilizēsies, nepieciešamajam situācijas novērtējumam nebūtu jāliedz ES iestādēm pieņemt tiesību aktus par labāku uzraudzību un labāku kriptoaktīviem piemērojamo nodokļu režīmu;

43. norāda uz nepieciešamību bieži pārskatīt un pielāgot nodokļu politiku, lai varētu reaģēt uz norisēm šajā nozarē un nodrošināt, ka nodokļu politika joprojām ir aktuāla, ņemot vērā tehnoloģiju un tirgus attīstību saistībā ar virtuālajām valūtām un citiem jauniem aktīvu veidiem;

°

° °

44. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

30.6.2022

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

40

0

1

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Anna-Michelle Asimakopoulou, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Engin Eroglu, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Luis Garicano, Claude Gruffat, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, France Jamet, Aurore Lalucq, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli, Ernest Urtasun, Stéphanie Yon-Courtin

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Marc Angel, Nicola Beer, Lefteris Christoforou, Agnès Evren, Niels Fuglsang, Christophe Hansen, Monika Hohlmeier, Georgios Kyrtsos, Margarida Marques, Monica Semedo

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Delara Burkhardt, José Manuel Fernandes, Liudas Mažylis, Alin Mituța, Maite Pagazaurtundúa

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

40

+

ID

France Jamet

NI

Enikő Győri

PPE

Anna-Michelle Asimakopoulou, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Lefteris Christoforou, Agnès Evren, José Manuel Fernandes, José Manuel García-Margallo y Marfil, Christophe Hansen, Monika Hohlmeier, Danuta Maria Hübner, Aušra Maldeikienė, Liudas Mažylis, Lídia Pereira

RENEW

Nicola Beer, Gilles Boyer, Engin Eroglu, Luis Garicano, Georgios Kyrtsos, Alin Mituța, Maite Pagazaurtundúa, Monica Semedo, Stéphanie Yon-Courtin

S&D

Marc Angel, Delara Burkhardt, Niels Fuglsang, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Margarida Marques, Pedro Marques, Alfred Sant, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Irene Tinagli

Verts/ALE

Rasmus Andresen, Claude Gruffat, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen, Ernest Urtasun

 

0

-

 

 

 

1

0

PPE

Frances Fitzgerald

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2022. gada 31. augusts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika