ZIŅOJUMS par priekšlikumu iecelt Keit Pentus-Rosimannus par Revīzijas palātas locekli

14.11.2022 - (C9‑0316/2022 – 2022/0808(NLE))

Budžeta kontroles komiteja
Referents: Mikuláš Peksa

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par priekšlikumu iecelt Keit Pentus-Rosimannus par Revīzijas palātas locekli

(C9‑0316/2022 – 2022/0808(NLE))

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C9‑0316/2022),

– ņemot vērā Reglamenta 129. pantu,

– ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9‑0272/2022),

A. tā kā Padome, 2022. gada 20. septembrī nosūtot vēstuli, ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu par Keit Pentus-Rosimannus iecelšanu Revīzijas palātas locekļa amatā;

B. tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja Keit Pentus-Rosimannus atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības; tā kā, veicot novērtēšanu, komiteja no kandidātes saņēma dzīves aprakstu, kā arī atbildes uz viņai nosūtīto rakstisko anketu;

C. tā kā minētā komiteja 2022. gada 8. novembrī rīkoja kandidātes uzklausīšanu, kuras laikā viņa sniedza paziņojumu un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1. izdod labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Keit Pentus-Rosimannus par Revīzijas palātas locekli;

2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.

 

1. PIELIKUMS. KEIT PENTUS-ROSIMANNUS CURRICULUM VITÆ

DARBA PIEREDZE

Igaunijas valdība, 2011.–2015. gads; 2021.–… gads

- Strādājusi piecās Igaunijas valdībās šādos amatos:

o vides ministre (2011.–2014. gads);

o ārlietu ministre (2014.–2015. gads);

o finanšu ministre (2021.–... gads).

 

- Vadījusi Igaunijas valdības sarunas ar ES Komisiju par Atveseļošanas un noturības plānu, kā arī koordinējusi ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam plānošanas noslēguma posmu.

 

Igaunijas parlaments, 2007.–2011. gads; 2015.–2021. gads

- Pirmo reizi ievēlēta 2007. gadā, kopš tā laika pārvēlēta trīs reizes (2011., 2015., 2019. gadā).

- Darbojusies finanšu, Eiropas lietu un ārlietu komitejās.

 

Igaunijas ministru prezidenta birojs, 2005.–2007. gads

- Igaunijas ministru prezidenta biroja personāla vadītāja.

 

 

IZGLĪTĪBA

Tallinas privātā vidusskola, 1995. gads.

Tallinas Universitāte, humanitāro zinātņu bakalaura un maģistra grāds valsts pārvaldē un Eiropas attiecībās, 2000. gads.

Taftsa Universitāte, humanitāro zinātņu maģistra grāds starptautiskajās tiesībās un diplomātijā, 2020. gads.

 

 

CITA INFORMĀCIJA

- NATO Jūrniecības bezpilota sistēmu inovāciju konsultatīvās padomes locekle.

- Londonas Imperiālās koledžas Biznesa skolas Finanšu tehnoloģiju centra konsultatīvās padomes locekle.

- Tālākizglītība Stokholmas Aizsardzības universitātē.

- Mācību programmas ZEIT Foundation, American Council on Germany, Dräger Stiftung, Džordža Māršala Eiropas drošības studiju centrā.

- Carter Center.

 

HOBIJI:

Lasīšana, skriešana, mūzika.

 

 

 

2. PIELIKUMS. KEIT PENTUS-ROSIMANNUS ATBILDES UZ ANKETAS JAUTĀJUMIEM

Profesionālā pieredze

1. Lūdzu, norādiet savu profesionālo pieredzi publisko finanšu jomā, kas varētu būt budžeta plānošana, budžeta izpilde vai pārvaldība, budžeta kontrole vai revīzija.

 

Kopš 2003. gada esmu strādājusi Igaunijas valsts un Eiropas Savienības vērtību labā publisko finanšu jomā un esmu to darījusi visos līmeņos — vispirms pašvaldību līmenī un vēlāk finanšu ministres, ārlietu ministres un vides ministres amatos. Savu profesionālo dzīvi esmu veltījusi darbam publiskajā pārvaldē un esmu strādājusi gan izpildvaras, gan likumdošanas iestādēs. Visos šajos amatos biju atbildīga par budžeta plānošanu, kā arī budžeta izpildi, tostarp par dažādu ES fondu līdzekļiem. Tas man ir devis ļoti labu izpratni par budžeta procesu no dažādām perspektīvām.

Par pārredzamu un efektīvu ES līdzekļu izlietojumu atbildīgo ministriju rūpīga pārbaude bija Igaunijas Parlamenta ES lietu komitejas uzmanības centrā laikā, kad es biju tās locekle. Tiesību aktu izpildes pārbaude bija tikpat svarīga kā budžeta izpildes kontrole.

Pašvaldību līmenī laikā no 2003. līdz 2005. gadam biju Tallinas (Igaunijas galvaspilsētas) pilsētas centra rajona vadītāja. Tā kā biju atbildīga par rajona budžeta plānošanu un izpildi, es uzstāju, ka resursu pārvaldībai un kontrolei jābūt orientētai uz rezultātu un efektīvai. Es koncentrējos uz skaitļos izsakāmiem mērķiem un budžeta disciplīnu.

2005.–2007. gadā biju Igaunijas ministru prezidenta biroja vadītāja. Tas bija laiks, kad Igaunija piedalījās pirmajās sarunās par DFS. Mans uzdevums bija saskaņot darbu ar atbildīgajām ministrijām un parlamentu un sagatavot vajadzīgo regulējumu un Igaunijas nostāju. Straujas ekonomiskās izaugsmes gados mēs būtiski palielinājām valsts rezerves, kas deva nepieciešamo budžeta rezervi ļoti smagos krīzes gados.

2007. gadā pirmo reizi tiku ievēlēta Igaunijas parlamentā, kur vadīju lielāko partiju grupu un biju Finanšu komitejas un Eiropas lietu komitejas locekle. Man kā Ministru prezidenta pārstāvētās parlamentārās grupas priekšsēdētājai bija pienākums pārraudzīt budžeta plānošanu un rūpīgi pārbaudīt valdības locekļus, kā arī lielās valsts iestādes.

Kā Parlamenta priekšsēdētāja pirmā vietniece 2009. gadā darbojos īpašajā darba grupā, kuras uzdevums bija sagatavot budžeta plānu, lai valsts budžeta deficīts nepārsniegtu 3 %, kā paredzēts Stabilitātes un izaugsmes paktā. Vadīju arī lasījumus, kuros ekonomikas recesijas laikā tika izskatīti papildbudžeti, ievērojami samazinot Igaunijas publiskā sektora izdevumus. 2009. gadā pieņēmām divus negatīvus papildbudžetus, un, neraugoties uz to, ka 2009. gadā IKP samazinājās par 14,1 %, Igaunijas budžeta deficīts joprojām bija mazāks par 3 % (1,7 %). Ļoti sarežģītā laikā izpildījām visus Māstrihtas kritērijus un 2011. gadā varējām pievienoties eurozonai.

 2011.–2014. gadā pildīju vides ministra pienākumus. Igaunijā vides ministrs atbild arī par valsts klimata politiku, kas man kā ministrei kļuva par galveno prioritāti. Šī politikas virziena ietvaros ierosināju pirmo Igaunijas klimata stratēģiju, pārraudzīju vairākus stratēģiskus energoefektivitātes uzlabošanas projektus un panācu, ka Igaunija kļūst par pirmo ES dalībvalsti, kurā elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkls aptver visu valsti. Ieguldījumi ekoloģiski ilgtspējīgākos līdzekļos ir veicinājuši papildu resursu plānošanas iniciatīvu īstenošanu. Kā vienu no galvenajām reformām savu pilnvaru laikā ieviesu jaunu likumu par mežu apsaimniekošanu, padarot mežu apsaimniekošanas procesu pārredzamāku un attiecīgos datus brīvi pieejamus. ES un starptautiskā līmenī aktīvi piedalījos arī Parīzes nolīguma sagatavošanā sadarbībā ar līdzīgi domājošām dalībvalstīm. Tā rezultātā mani uzaicināja pievienoties Eiropas Resursefektivitātes platformai, ko vadīja toreizējais komisārs Janez Potocnik, lai sniegtu augsta līmeņa norādījumus Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un privātajiem dalībniekiem par pāreju uz resursefektīvāku ekonomiku. Vides ministres amatā, kā arī visos turpmākajos amatos Ministru kabinetā, atbildēju par budžeta plānošanu un izpildi savā darbības jomā.

Kā ārlietu ministre atbildēju par budžeta procesu, kas aptvēra Igaunijas ārlietu dienestu un ietvēra attīstības palīdzības plānošanu. Pēc Krievijas iebrukuma Krimā un Donbasā ierosināju (kopā ar Apvienotās Karalistes, Dānijas un Lietuvas ārlietu ministriem) izveidot ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas vienību — jaunu ES struktūru, kas savā darbā koncentrējas uz Krievijas izplatītās dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanu.

Finanšu ministres amatā stājos 2021. gada janvārī, kad Covid-19 krīze Igaunijā sasniedza kulmināciju. Nepilnu divu gadu laikā iesniedzu parlamentam četrus budžetus — divus gada budžetus un divus papildbudžetus. Pirmais papildbudžets 2021. gadā bija Covid-19 krīzes budžets, kas piedāvāja ātrus risinājumus medicīnas sistēmai, darba tirgum un uzņēmumiem. Budžeta veidošanas process nenoteiktības un ekonomikas satricinājumu laikā bija ārkārtīgi sarežģīts, taču samērā konservatīvā budžeta veidošanas pieeja izrādījās pamatota, jo Igaunijas ekonomika ātri atveseļojās.

Tāpat kā daudzās ES valstīs, 2022. gads atnesa vēl vienu budžeta krīzi. Iesniedzu parlamentam grozīto budžetu, kurā galvenā uzmanība bija pievērsta steidzamiem izdevumiem aizsardzībai un bēgļu krīzes risināšanai. 2022. gada septembrī pabeidzu 2023. gada budžeta veidošanas procesu un daudzgadu fiskālo plānošanu nākamajiem četriem gadiem. Lai gan drošības situācija ir visai sarežģīta, es uzskatīju, ka ir svarīgi ievērot pēc iespējas piesardzīgāku un atturīgāku budžeta politiku. Igaunijas strukturālais deficīts saglabāsies 2,6 % apmērā, un mūsu parādu slogs nākamajos četros gados nepārsniegs 27 % no IKP, kas ir zemākais rādītājs ES. Igaunijas atveseļošanas un noturības plānam, par kuru Igaunijas valdība vienojās ar Komisiju, ir sava loma šī panākuma gūšanā.

 

2. Kādi ir jūsu ievērojamākie karjeras sasniegumi?

 

Man ir bijusi izdevība darboties Igaunijas politikā izšķirīgos gados. Šajā laikā esmu sniegusi ieguldījumu daudzās svarīgās ekonomikas un vides politikas reformās un vienmēr esmu atbalstījusi saprātīgu un piesardzīgu fiskālo stratēģiju. Mūsu valsts finansiāli atbildīga vadīšana pēdējos divos ārkārtīgi grūtajos gados ir bijis svarīgs uzdevums, kas radīja profesionālus izaicinājumus un sniedza gandarījumu. Uzturēt valsti labā finansiālā stāvoklī ir grūts uzdevums jebkuram finanšu ministram, jo īpaši ņemot vērā nepieciešamību palielināt parādu slogu un izdevumus.

Tā kā Eiropā valda energokrīze, šķiet, ka ir vēl svarīgāk uzsvērt manu pievēršanos klimata jautājumiem vides ministres amata pienākumu pildīšanas laikā. Manā pārraudzībā ieviesām pirmo Igaunijas klimata stratēģiju, kurā tika noteikti iekšējie mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un tika atbalstīta atjaunīgās enerģijas īpatsvara būtiska palielināšana Igaunijas enerģētikas portfelī. Process, ko aizsāku pirms desmit gadiem, nesen noslēdzās ar lēmumu paātrināt pāreju uz atjaunīgo elektroenerģiju ar mērķi līdz 2030. gadam visu Igaunijā patērēto elektroenerģiju saražot no atjaunīgajiem energoresursiem. Tas ir bijis liels solis uz priekšu valstij, kurā pirms 20 gadiem gandrīz visa elektroenerģija tika ražota no fosilā kurināmā.

Ļoti lepojos, ka mana iniciatīva veidot ES Austrumu Stratēģiskās komunikācijas vienību, kas savā darbā koncentrējas uz Krievijas izplatītās dezinformācijas un viltus ziņu apkarošanu, jau 2014. gadā guva plašu atbalstu starptautiskā līmenī un arī izrādījās noderīga, veidojot noturību pret ļaunprātīgo informatīvo karu, kas vērsts pret Eiropas iedzīvotājiem.

 

3. Kāda ir jūsu profesionālā pieredze starptautiskās organizācijās vai iestādēs, kurās ir multikulturāla un daudzvalodu vide un kuras neatrodas jūsu piederības valstī?

 

Kopš 2020. gada esmu NATO Jūrniecības bezpilota sistēmu iniciatīvas Inovāciju konsultatīvās padomes locekle. Inovāciju konsultatīvās padomes uzdevums ir sniegt stratēģiskus ieteikumus par NATO Jūrniecības bezpilota sistēmu iniciatīvas turpmāko attīstību. Tā sniedz konsultācijas par sabiedroto jūras bezpilota sistēmās izmantoto dažādo risinājumu integrēšanu.

Kā finanšu ministre tiku ievēlēta par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) valdes priekšsēdētāja vietnieci. 2022. gada maijā man bija tas gods vadīt valdes ikgadējo sanāksmi, kurā apspriedām, kā atbalstīt Ukrainas atjaunošanu, un vienojāmies par 2 miljardus EUR vērtu noturības paketi šim nolūkam.

Kā parlamenta deputāte strādāju arī Starptautiskajā Dezinformācijas komitejā (2018. un 2019. gadā) — starptautiskā iniciatīvā, kas apvieno 21 dažādas valsts pārstāvjus. Tas ir starptautisks tehnoloģiju ekspertu un likumdevēju forums, kas izstrādā efektīvas stratēģijas cīņai pret dezinformāciju tiešsaistē, naida runu un iejaukšanos vēlēšanās.

Kā vides ministri mani lūdza pievienoties Eiropas Resursefektivitātes platformai (2013. un 2014. gadā). Platformas mērķis bija sniegt augsta līmeņa norādījumus Eiropas Komisijai, dalībvalstīm un privātajiem dalībniekiem par pāreju uz resursefektīvāku ekonomiku. Platforma pulcēja politiķus, NVO, uzņēmējus un akadēmisko aprindu pārstāvjus no visas ES un publicēja manifestu, kā arī vairākus politikas ieteikumus.

Likumdevēja lomā vienmēr esmu uzsvērusi, cik svarīgi ir tieši profesionāli kontakti ar citiem parlamentiem un to attiecīgajām komitejām. Ātra un atklāta informācijas apmaiņa starp likumdevējiem vienmēr ir vērtīga, jo īpaši grūtos laikos.

Iepriekš ir uzskaitīti galvenie piemēri, kas apliecina manu pieredzi daudzkultūru organizācijās, kur man ir bijusi laba iespēja sadarboties ar vairāku tautību pārstāvjiem un pieņemt lēmumus dažādās komandās. Tas viss man ir ļāvis sagatavoties, lai justos ērti starptautiskā daudzkultūru vidē.

 

4. Vai jūs kādreiz esat saņēmusi apstiprinājumu par veikto vadības pienākumu pareizu izpildi, ja šādu procedūru piemēro?

 

Igaunijā mums nav tieši tādas procedūras kā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, bet tāds pats princips ir jāievēro visiem valdības locekļiem, kuri atbild par budžeta izpildi. Reizi gadā Igaunijas Valsts revīzijas birojs iesniedz gada pārskatu mūsu parlamentam, kurš pēc tam lemj, vai to apstiprināt. Līdz šim budžeta izpildes apstiprinājumu esmu saņēmusi piecas reizes. 2021. un 2022. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra vēl nav pabeigta.

 

5. Kuri no jūsu iepriekš ieņemtajiem amatiem ir bijuši saistīti ar politisku izvirzīšanu?

 

Igaunijas parlaments mani ievēlēja par parlamenta priekšsēdētāja pirmo vietnieci.

Igaunijas prezidents mani iecēla par finanšu ministri (2021. gada janvārī), ārlietu ministri (2014. gada novembrī) un vides ministri (2011. gada aprīlī). Igaunijā parlaments apstiprina ministru prezidenta kandidātu, kurš pēc tam iesniedz valdības ministru kandidātu sarakstu prezidentam, kurš tos ieceļ amatā.

 

6. Kādi ir trīs svarīgākie lēmumi, kuru pieņemšanā jūs esat piedalījusies savas profesionālās darbības laikā?

 

1. Vislielāko gandarījumu sniedza iespēja palīdzēt sagatavot un apspriest Parīzes nolīgumu, kas ir saistošs starptautisks līgums ar mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz mazāk nekā 2 grādiem pēc Celsija — vēlams līdz 1,5 grādiem pēc Celsija —, salīdzinot ar līmeni pirms rūpniecības laikmeta. Parīzē panāktā vienošanās radīja plašāku starptautisku vienprātību par klimata krīzes risināšanas steidzamību un nepieciešamību rīkoties arī tajās valstīs, kurās izpratne par klimata pārmaiņu ietekmi bija zema.

2. Vissvarīgākie lēmumi tika pieņemti, palīdzot valstij pārvarēt 2008.–2009. gada finanšu krīzi, vienlaikus saglabājot piesardzīgo budžeta politiku, kas 2011. gadā Igaunijai ļāva pievienoties eurozonai.

3. Vislielākā noturība bija vajadzīga, pieņemot lēmumus laikā, kad biju uzņēmusies vadību veiksmīgā krīzes pārvarēšanā 2021.–2022. gadā. Pēdējos divos gados mans uzdevums ir bijis rast risinājumus Covid-19, ekonomikas un drošības krīzēm. Es virzīju politiku, kas nodrošināja atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, kā arī garantēja medicīnas sistēmas, kura saskārās ar milzīgu spiedienu, darbību, nezaudējot valsts finanšu ilgtspēju. Tā rezultātā Igaunijas ekonomika ātri atveseļojās, un bezdarba līmenis saglabājās salīdzinoši zems.

Pēc lielāko grūtību pārvarēšanas saistībā ar Covid-19 2022. gads ir izvērties par gadu, kad reģionā valda vissmagākā drošības krīze. Mēs ātri reaģējām uz drošības apdraudējumiem, un laiks rādīs, vai strauji pieņemtie lēmumi līdz 2024. gadam palielināt mūsu aizsardzības budžetu no 2,2 % no IKP līdz 3,2 % no IKP, ieguldīt lielus līdzekļus konvencionālajā aizsardzībā, kā arī kiberdrošības jomā, un stiprināt mūsu enerģētisko drošību tika pieņemti pietiekami ātri. Manuprāt, šie lēmumi ir eksistenciāli svarīgi.

 

Neatkarība

7. Līgumā ir noteikts, ka Revīzijas palātas locekļi savu uzdevumu izpildē ir "pilnīgi neatkarīgi". Kā jūs šo noteikumu ievērotu savu paredzamo pienākumu izpildē?

 

Neatkarība no jebkādas ietekmes, kas varētu negatīvi ietekmēt Revīzijas palātas profesionālo spriedumu, ir viena no Eiropas Revīzijas palātas pamatvērtībām. Kā Revīzijas palātas locekle es Eiropas Savienībai kalpošu objektīvi un neitrāli. Šie principi ir noteikti Revīzijas palātas Ētikas pamatnostādnēs, kā arī Līgumā, un es tos uzskatu par neapstrīdamiem.

Es atkāpšos no visiem politiskajiem amatiem, ko ieņemu Igaunijā, un pilnībā veltīšu sevi darbam Revīzijas palātā. Kā Eiropas Revīzijas palātas locekle savā darbā izdarītos secinājumus balstīšu uz objektīviem un ticamiem faktiem un pierādījumiem.

Es neņemšu vērā nevienas valdības, valdības biroja vai citas valsts vai privātas iestādes norādījumus.

Es arī uzskatu, ka pārredzamība ir instruments, kas ir nepieciešams, lai pastāvīgi pārbaudītu Eiropas Revīzijas palātas locekļu neatkarību. Visām interesēm jābūt deklarētām un publiski pieejamām, un visas tikšanās ar dažādām pusēm ir jāreģistrē. Pildot ministres pienākumus, esmu ievērojusi tādus pašus principus — visas manas tikšanās ar dažādām partijām tika reģistrētas, un apspriestie temati tika publicēti reizi ceturksnī.

 

8. Vai jūs vai jūsu tuvi radinieki (vecāki, brāļi un māsas, likumīgais partneris un bērni) nodarbojas ar darījumdarbību, vai jums pieder daļas kādā uzņēmumā, vai arī ir citas saistības, kas varētu būt nesavienojamas ar jūsu paredzamajiem pienākumiem?

 

Man nepieder uzņēmumi vai daļas kādā uzņēmumā, un nav arī citu saistību, kas varētu būt nesavienojamas ar maniem paredzamajiem pienākumiem. Tāpat neesmu informēta par iespējamu interešu konfliktu, kas būtu saistīts ar maniem radiniekiem. Šāda interešu konflikta iespējamības gadījumā nekavējoties informēšu Revīzijas palātas priekšsēdētāju, kā arī atturēšos no piedalīšanās revīzijas darbā saistībā ar šāda lēmuma pieņemšanu.

 

9. Vai esat gatava Revīzijas palātas priekšsēdētājam atklāt visas savas finansiālās intereses un citas saistības un tās publiskot?

 

Jā, nekavējoties. Informācija par visām manām finansiālajām interesēm un saistībām ir publiski pieejama kopš 2003. gada, un es to darīšu zināmu arī nākotnē.

 

10. Vai esat iesaistīta kādā tiesas procesā? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 

Neesmu iesaistīta.

 

11. Vai jums ir aktīva vai izpildoša loma politikā? Ja ir, tad kādā līmenī? Vai pēdējo 18 mēnešu laikā esat ieņēmusi kādu politisku amatu? Ja tā ir, lūdzu, sniedziet sīkāku informāciju.

 

2021. gada janvārī tiku iecelta finanšu ministres amatā — tas ir politiskās izpildvaras amats, kuru ieņēmu pirms uzklausīšanas. Es esmu arī Igaunijas Reformu partijas priekšsēdētāja vietniece.

Ja mani pieņems darbā Eiropas Revīzijas palātā, es atteikšos no deputātes mandāta parlamentā un visas savas politiskās darbības.

 

12. Vai pēc iecelšanas Revīzijas palātas locekļa amatā jūs atkāpsieties no visiem vēlētajiem amatiem un pārtrauksiet aktīvu atbildīgu darbību politiskā partijā?

 

Es atkāpšos no ministres amata un atteikšos no deputātes mandāta Igaunijas parlamentā. Es atteikšos no visiem saviem politiskajiem pienākumiem. Es nepiedalīšos ne politiskajās kampaņās, ne arī kandidēšu uz kādu politisku amatu.

Kļūšana par Eiropas Revīzijas palātas locekli nozīmē manas politiskās karjeras beigas.

 

13. Kā jūs rīkotos gadījumā, ja nopietna pārkāpuma vai pat krāpšanas un/vai korupcijas lietā būtu iesaistītas personas no jūsu izcelsmes dalībvalsts?

 

Tam, vai pārkāpuma, krāpšanas vai korupcijas lieta ir saistīta ar manu izcelsmes dalībvalsti vai kādu citu dalībvalsti, nav nekādas nozīmes. Attieksme pret visiem būs vienāda. Ja revīzijas darba laikā radīsies aizdomas par krāpšanu vai korupciju vai arī tā tiks konstatēta, lieta tiks nosūtīta OLAF, kas atbild par krāpšanas un korupcijas izmeklēšanu, vai arī EPPO atkarībā no jurisdikcijas.

 

Es kalpošu ES kā tādai, nevis kādai dalībvalstij atsevišķi.

 

Pienākumu izpilde

14. Kādiem vajadzētu būt pareizas finanšu pārvaldības kultūras galvenajiem elementiem jebkurā publiskā iestādē? Kā Revīzijas palāta varētu palīdzēt tos īstenot?

 

Publiskajā pārvaldē visiem ieņēmumiem un izdevumiem jābūt likumīgiem. Līdztekus šim pamatprincipam pastāv arī labi zināmais 3 E princips (economy, effectiveness and efficiency — saimnieciskums, lietderība un efektivitāte), kuru es ievēroju. Nodokļu maksātāju nauda ir jāizmanto saimnieciski, lietderīgi un efektīvi, lai tā kalpotu viņu interesēm.

Revīzijas palāta nevar novērtēt politiskās prioritātes vienā vai otrā jomā. Tomēr, tiklīdz ir pieņemts juridisks lēmums par ES naudas izmantošanu un ieguldīšanu noteiktā jomā, Eiropas Revīzijas palātas uzdevums ir sniegt ES iedzīvotājiem pārliecību, ka nauda tiek izmantota likumīgi un efektīvi, kā arī sniegt atzinumu, ka pastāv labi funkcionējoša iekšējās kontroles sistēma.

Galvenās pareizas finanšu pārvaldības kultūras iezīmes, kuras es vēlētos izcelt, ir šādas:

1) prioritāšu noteikšana, skaidri un izmērāmi mērķi un uzdevumi;

2) standartizēta, labi funkcionējoša izdevumu apstiprināšana;

3) iekšējās revīzijas sistēma. Stingra un regulāra iekšējā revīzija palīdz savlaicīgi konstatēt riskus. Ja iekšējās revīzijas sistēma darbojas labi, tā ļauj ātri reaģēt, ja rodas vajadzība (atkārtoti) novērtēt riskus, un tā arī palīdz novērst nepilnības;

4) finanšu uzskaites pārredzamība. Publiski pieejami dati, kuriem ir viegli piekļūt un kuri ir sniegti saprotamā formātā, ir svarīga labas finanšu pārvaldības kultūras iezīme.

Eiropas Revīzijas palātas ikgadējā revīzija sniedz pārliecību par ES pārskatu ticamību, kā arī par darījumu pareizību. Eiropas Revīzijas palātas lēmums sniegt ne vien ticamības deklarācijas, bet arī vispārējās situācijas apskatus un informatīvus apskatus, kā arī atzinumus un ātros situācijas apskatus, ir devis vairāk iespēju novērtēt iepriekš minētos aspektus. Labākās prakses noteikšana un revīzijas ieteikumu sniegšana, manuprāt, sniedz būtiskas iespējas atbalstīt pareizas finanšu pārvaldības ieviešanu. Eiropas Revīzijas palāta var arī izmantot savu lielo morālo autoritāti, lai sekmētu un uzlabotu skaidrāku un pārredzamāku pārskatu sagatavošanu.

 

15. Saskaņā ar Līgumu Revīzijas palāta palīdz Parlamentam tā kontroles pilnvaru īstenošanā attiecībā uz budžeta izpildi. Kā jūs vēl vairāk uzlabotu Revīzijas palātas un Eiropas Parlamenta (proti, Budžeta kontroles komitejas) sadarbību nolūkā palielināt vispārējo izdevumu publisko uzraudzību un to lietderīgumu?

 

Eiropas Parlamentam ir būtiski svarīga loma izdevumu publiskās uzraudzības uzlabošanā. Revīzijas palātas uzdevums ir nodrošināt Parlamentam, jo īpaši Budžeta kontroles komitejai, vajadzīgos datus un informāciju. Tas ir uzsvērts arī Eiropas Revīzijas palātas jaunākajā stratēģijā, un es uzskatu, ka tas ir ļoti svarīgi.

Regulāras sanāksmes un viedokļu apmaiņa starp CONT komiteju un Eiropas Revīzijas palātu ir kļuvusi pašsaprotama. Laba sadarbība nozīmē, ka Eiropas Revīzijas palātai ir jābūt klātesošai un gatavai piedāvāt CONT komitejai savas zināšanas ik reizi, kad vien rodas tāda vajadzība. Eiropas Parlamenta priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Revīzijas palātas darba programmu ir piešķirta augsta prioritāte — tas ir svarīgs princips, kuru ir jāturpina ievērot. Sadarbības plānošanas posms ir arī svarīgs, lai izvairītos no informatīvas pārslodzes CONT komitejā vai citās Eiropas Parlamenta tematiskajās komitejās. Eiropas Revīzijas palātas ziņojumu ietekme lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ātri tie tiek iesniegti un cik ātri tos var apspriest.

Saskaņā ar LESD 278. pantu Eiropas Revīzijas palāta ir pilnvarota sniegt ikgadēju ticamības deklarāciju. Ar to tiek novērtēts, vai ES budžets tika izpildīts saskaņā ar tiesību aktiem un noteikumiem. Tajā tiek sniegts arī atzinums par ES pārskatu ticamību. Līdztekus ticamības deklarācijai un Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojumam Revīzijas palātas īpašo ziņojumu, pārskatu un atzinumu sagatavošanas procedūrai būtu jānodrošina iespēja pienācīgā laikā iegūt vajadzīgo informāciju. Informācijai un datiem vajadzētu būt laikus pieejamiem Parlamentam, jo attiecīgie dati, kā arī ieteikumi un konstatējumi, var būt noderīgi lēmumu pieņemšanas procesā. Labākās prakses noteikšana, kā arī priekšstata sniegšana par to, kas darbojas labi un kas nedarbojas — tādam būtu jābūt Eiropas Revīzijas palātas ieguldījumam.

Es uzskatu, ka Eiropas Parlaments, jo īpaši CONT komiteja, ir vissvarīgākais Eiropas Revīzijas palātas partneris. Es vienmēr esmu augstu vērtējusi proaktīvu pieeju saziņā ar svarīgām ieinteresētajām personām visu iepriekšējo amatu pilnvaru laikā un esmu apņēmusies turpināt to īstenot, ja tikšu iecelta darbā Eiropas Revīzijas palātā. Visbeidzot, svarīgs instruments revīzijas ziņojumu ietekmes palielināšanai un publiskās pārraudzības uzlabošanai ir labi plānota un īstenota publiska komunikācija, kuras saskaņošana ar Parlamenta struktūrām ievērojami pastiprinās šo ietekmi.

 

16. Kāda, jūsuprāt, ir lietderības revīzijas pievienotā vērtība un kā iegūtie dati būtu jāizmanto pārvaldības procesā?

 

Es uzskatu, ka lietderības revīzija ir vērtīgs ieguldījums un nepieciešams instruments politikas veidošanas un politikas plānošanas procesā. Lai gan Eiropas Revīzijas palātas veiktajai ikgadējai revīzijai ir svarīgs retrospektīvs mērķis un tā sniedz pārliecību par to, vai resursi ir izlietoti likumīgi un vai pārskati ir uzticami, lietderības revīzija ir tikpat svarīga, lai sniegtu vairāk uz nākotni vērstu priekšstatu par to, vai procesi darbojas pietiekami labi, lai sasniegtu noteiktos mērķus un izpildītu uzdevumus.

Nodokļu maksātāju naudas vienmēr ir maz, tāpēc konkrētas programmas vai politikas īstenošanas efektivitātes un lietderības novērtēšana palīdz uzlabot sniegumu un saprast, kas darbojas labi un kas nē. Manuprāt, ir svarīgi, lai lietderības revīzijā tiktu ietverti konkrēti ieteikumi par to, kā uzlabot procesus, lai tādējādi šos ieteikumus varētu iekļaut pārvaldības procedūrās un Komisija (un/vai Padome) varētu izdarīt secinājumus un atbilstoši rīkoties. Labas prakses piemēru popularizēšana, vienlaikus novērtējot, kas un kāpēc ir izrādījies efektīvs un/vai lietderīgs, arī ir vērtīga informācija, ja vien lietderības revīzijā tiek iesaistītas daudzas valstis.

Eiropas Revīzijas palātas jaunajā stratēģijā laikposmam līdz 2025. gadam ir uzsvērta Revīzijas palātas apņemšanās izstrādāt metodes, cenšoties panākt papildu produktivitātes pieaugumu savā lietderības revīzijas praksē, pastiprināt uz risku balstītu pieeju un vajadzības gadījumā sniegt konkrētu informāciju par katru valsti. Es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi, lai jaunajā stratēģijā tiktu uzsvērta nepieciešamība vēl vairāk uzlabot Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu ietekmi, lai padarītu tos atbilstošākus, noderīgākus, praktiskākus un rentablākus, kā arī pastiprināt turpmākos pasākumus, ko Eiropas Revīzijas palāta ieteikusi ieinteresētajām personām, kā arī revidētajām vienībām.

Ir arī vērts atzīmēt, ka lietderības revīzija var būt patiesi noderīgs instruments tikai tad, ja pareizi ir noteikti revidējamās vienības sākotnējās programmas mērķi un uzdevumi un ja pieejamie dati ir pietiekami ticami un detalizēti. Ja mērķi ir neskaidri, ir ļoti grūti veikt pamatīgu revīziju par to, vai resursi ir izlietoti visefektīvākajā un lietderīgākajā veidā.

Pēdējo gadu laikā Eiropas Revīzijas palāta vairāk ir pievērsusies ES snieguma aspektiem. Tas ir arī devis iespēju ātri reaģēt, sagatavojot ātros situācijas apskatus un informatīvus apskatus, lai iestāžu ieinteresētajām personām tiktu sniegtas vajadzīgās atbildes. No otras puses raugoties, lai gan produktu saraksta paplašināšana ir palīdzējusi vairāk koncentrēties uz snieguma aspektiem, tomēr ir svarīgi paturēt prātā, ka pieaugošais darba apjoms nedrīkst sākt ietekmēt darba kvalitāti. Turklāt iesaistīšanās tādu jaunu un strauji mainīgu jautājumu risināšanā kā finanšu tirgu kontrole, datu aizsardzība, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, kā arī veselība un drošība, prasa jaunas prasmes, kas Palātas locekļiem var nebūt uzreiz pieejamas, un tas var būt cēlonis zemākas kvalitātes ziņojumu izstrādei un ilgtermiņā kaitēt revīziju un pašas Revīzijas palātas uzticamībai.

 

17. Kā varētu uzlabot Revīzijas palātas, dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Parlamenta (Budžeta kontroles komitejas) sadarbību saistībā ar ES budžeta revīziju?

 

Visām trim iestādēm ir viens un tas pats mērķis — nodrošināt, lai valsts līdzekļu izmantošana būtu saimnieciska, lietderīga un efektīva. Tieši tāpat kā valstu revīzijas iestādes ir valstu parlamentu svarīgākie partneri, kas savlaicīgi piedāvā attiecīgos datus, informāciju un ātros situācijas apskatus, Eiropas Revīzijas palātai tāda pati loma ir attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Regulāra sadarbība, kā arī kopīgu revīziju plānošana, informācijas un konstatējumu apmaiņa starp šīm trim iestādēm ir nepieciešama, lai sniegtu stabilu ieguldījumu noturīgākas, ilgtspējīgākas un efektīvākas Eiropas Savienības veidošanā, kas vairotu iedzīvotāju uzticēšanos ES.

Sadarbība starp valstu revīzijas iestādēm un Eiropas Revīzijas palātu ar Kontaktkomitejas starpniecību norit labi. Svarīgs aspekts šajā sadarbībā ir saglabāt abu pušu neatkarību un attīstīt sadarbību abpusēji cieņpilnā veidā.

Viens labs piemērs, kā saņemt atgriezenisko saiti no valstu revīzijas iestādēm, ir Eiropas Revīzijas palātas aicinājums valstu revīzijas iestādēm sniegt pārskatu par tās stratēģijas īstenošanā gūto progresu. Jaunākais starptautiskais salīdzinošais izvērtējums, kurā novērtēta Eiropas Revīzijas palātas Stratēģijas 2018.–2020. gadam īstenošana, tika pabeigts 2020. gadā. Tajā tika ietverti vairāki ieteikumi un izskaidrotas galvenās atziņas, kas jāņem vērā jaunās stratēģijas darbības periodā. Es uzskatu, ka ir vērtīgi turpināt šo praksi arī jaunās stratēģijas darbības periodā.

Salīdzinošajā izvērtējumā tika izvirzīta ideja par Eiropas Revīzijas palātas unikālo spēju saskaņot dalībvalstu un Eiropas Parlamenta viedokļus par revidējamajiem tematiem. Eiropas Revīzijas palātas darba iespējamā ietekme uz sabiedrību ir atkarīga, no vienas puses, no revīzijas temata atbilstības attiecīgās dalībvalsts darba kārtībai un, no otras puses, no atbilstības Eiropas Parlamenta darba kārtībai. Ja tiek atrasti šie transversālie temati un pienācīgi tiek sniegta informācija par revīzijas rezultātiem, var panākt reālu ietekmi, kas savukārt ir labākais pamats jēgpilnai un ilgtspējīgai sadarbībai starp iestādēm.

Ir svarīgi arī pieminēt, ka ES fondu īstenošana lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstīm un to budžeta izpildes. Valsts revīzijas iestādēm ir būtiski svarīga loma publisko līdzekļu izlietojuma revīzijā valsts līmenī. Tā ir joma, kurā kopīgas revīzijas un proaktīva darba programmu koplietošana var palīdzēt izvairīties no nevajadzīgas darba dublēšanās.

 Kā paskaidrots manās iepriekšējās atbildēs, es uzskatu, ka Eiropas Parlaments ir galvenā Eiropas Revīzijas palātas darbā ieinteresētā persona, un ir skaidrs, ka CONT komiteja ir svarīgākais un tiešākais partneris šajā jomā. Kā norādīts Eiropas Revīzijas palātas jaunajā stratēģijā, Palātai "vēl vairāk jāpastiprina uz āru vērstās darbības, īpaši attiecībās ar Eiropas Parlamentu un tieši Budžeta kontroles komiteju, Budžeta komiteju un nozaru komitejām". Ja mana kandidatūra uz amatu Eiropas Revīzijas palātā tiks apstiprināta, es būšu aktīva šo iniciatīvu atbalstītāja.

 

18. Kā jūs uzlabotu Revīzijas palātas ziņošanu Eiropas Parlamentam, lai sniegtu visu nepieciešamo informāciju par to datu precizitāti, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Eiropas Komisijai?

 

Dalībvalstu dati tiek nosūtīti Eiropas Komisijai, tāpēc Komisija ir pirmā, kura pārbauda, vai dati ir precīzi un uzticami. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad Eiropas Revīzijas palāta ir paudusi neapmierinātību ar dalībvalstu sniegtajiem datiem. Lai gan ir bijušas dažas metodoloģiskas un tehniskas problēmas, kas to veicinājušas, tomēr datu kvalitāte joprojām ir pastāvīgi jāuzlabo. Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi uz šīm bažām, un ir skaidrs, ka ir svarīgi turpināt sniegt īpašus ieteikumus, lai uzlabotu ziņošanu un datu precizitāti.

Eiropas Revīzijas palātas stratēģijā laikposmam līdz 2025. gadam ir norādīts uz nepieciešamību uzlabot tehnoloģiju un IT rīku izmantošanu. Es to varu tikai atkārtot. Lai gan pašlaik vēl nav pieejams pietiekams mašīnlasāmu datu apjoms, tomēr digitālo datu, ko var lietderīgi izmantot, lai uzlabotu Eiropas Revīzijas palātas darbu, ir arvien vairāk. Kā norādīts jaunajā Eiropas Revīzijas palātas stratēģijā, Revīzijas palāta var un tai vajadzētu spēcīgi un pārliecinoši aizstāvēt digitālās prakses attīstību un izmantošanu ES politikas un programmu pārvaldībā un kontrolē. Es uzskatu, ka, lai uzlabotu datu vākšanu un uzticamību, ir nepieciešami visi četri jaunajā stratēģijā ierosinātie darba virzieni:

1) censties iegūt drošu un vieglu piekļuvi revidējamo vienību datiem;

2) revīzijas darbā veicināt digitālās revīzijas kultūru un domāšanas veidu;

3) ieguldīt līdzekļus, lai darbinieki varētu apgūt nepieciešamās prasmes un zināšanas;

4) ieviest jaunos digitālās revīzijas rīkus un paņēmienus, kas der revīzijas jomai, tostarp automatizētu datu vākšanu un analīzi, un likt lietā priekšrocības, ko dod Revīzijas palātas jau esošā digitālā kapacitāte.

 

Citi jautājumi

 

19. Vai jūs atsauksiet savu kandidatūru, ja Parlamenta atzinums par jūsu iecelšanu par Revīzijas palātas locekli būs nelabvēlīgs?

 

Jā, es to darīšu.

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	8.11.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	19 4 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Matteo Adinolfi, Gilles Boyer, Corina Crețu, Luke Ming Flanagan, Isabel García Muñoz, Ryszard Antoni Legutko, Alin Mituța, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Michèle Rivasi, Sándor Rónai, Petri Sarvamaa, Angelika Winzig
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eider Gardiazabal Rubial, Maria Grapini, Niclas Herbst, David Lega, Marian-Jean Marinescu, Andrey Novakov, Mikuláš Peksa, Sabrina Pignedoli, Elżbieta Rafalska, Ramona Strugariu, Viola von Cramon-Taubadel, Michal Wiezik