ZIŅOJUMS par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

15.12.2022 - (2022/2049(INI))

Ārlietu komiteja
Isabel Wiseler-Lima
PR_INI

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 109 KB)
• 001-001 (DOC - 70 KB)
• 002-006 (PDF - 121 KB)
• 002-006 (DOC - 77 KB)
• 007-012 (PDF - 127 KB)
• 007-012 (DOC - 40 KB)
• 013-022 (PDF - 142 KB)
• 013-022 (DOC - 47 KB)
• 023-024 (PDF - 112 KB)
• 023-024 (DOC - 71 KB)

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS Ārlietu komitejai par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

 

 

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā

(2022/2049(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 17. un 207. pantu,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 2., 3., 11. un 17. principu,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām,

– ņemot vērā ANO 1948. gada Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to un ANO Cilvēktiesību padomes 2020. gada 22. jūnijā pieņemto Rezolūciju Nr. 43/29 par genocīda novēršanu,

– ņemot vērā ANO 1979. gada 17. decembra Starptautisko konvenciju pret ķīlnieku sagrābšanu,

– ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

– ņemot vērā Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu, kuru pasludināja, pieņemot ANO Ģenerālās asamblejas 1981. gada 25. novembra Rezolūciju Nr. 36/55,

– ņemot vērā ANO 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,

– ņemot vērā ANO 1992. gada 18. decembra Deklarāciju par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm,

– ņemot vērā 1998. gada 9. decembrī vienprātīgi pieņemto ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

– ņemot vērā ANO 1989. gada 20. novembra Konvenciju par bērna tiesībām un abus tās fakultatīvos protokolus, kas ir pieņemti 2000. gada 25. maijā,

– ņemot vērā ANO 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), kas ES stājās spēkā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām[1],

– ņemot vērā Starptautisko Konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu, ko ANO ģenerālā asambleja pieņēma 2006. gada 20. decembrī,

– ņemot vērā ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tautu tiesībām, kas pieņemta 2007. gada 13. septembrī, un Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada Konvenciju Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām,

– ņemot vērā ANO Ieroču tirdzniecības līgumu, jo īpaši tā 7. pantu par eksportu un eksporta novērtējumu, un ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu,

– ņemot vērā 1995. gada 15. septembrī pieņemto Pekinas deklarāciju,

– ņemot vērā 2015. gada 25. septembrī pieņemto Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši tās 1., 4., 5., 8., 10. un 16. mērķi,

– ņemot vērā 2018. gada 19. decembra globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju un 2018. gada globālo paktu par bēgļiem,

– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 24. marta rezolūciju par humānajām sekām, ko radījusi agresija pret Ukrainu,

– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2022. gada 31. augusta novērtējumu par cilvēktiesību problēmām Ķīnas Tautas Republikas Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā,

– ņemot vērā ANO Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Ukrainas jautājumā priekšsēdētāja paziņojumu Cilvēktiesību padomes 51. sesijā 2022. gada 23. septembrī,

– ņemot vērā 1994. gada Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

– ņemot vērā Eiropas Padomes 1997. gada 4. aprīlī pieņemto Konvenciju par cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (CETS Nr. 164) un tās protokolus, 2005. gada 16. maijā pieņemto Konvenciju par cīņu pret cilvēku tirdzniecību (CETS Nr. 197) un 2007. gada 25. oktobrī pieņemto Konvenciju par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību (CETS Nr. 201),

– ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk — "Stambulas konvencija"), kuru ne visas dalībvalstis ir ratificējušas,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. protokolu par nāvessoda atcelšanu,

– ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2022. gada 16. martā pieņemto rezolūciju par Krievijas Federācijas dalības pārtraukšanu Eiropas Padomē,

– ņemot vērā Eiropadomes 2022. gada 30. un 31. maija secinājumus par Ukrainu,

– ņemot vērā Padomes Regulu (ES) 2020/1998 (2020. gada 7. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem[2],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 9. jūnija Regulu (ES) 2021/947, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu "Eiropa pasaulē"[3],

– ņemot vērā Padomes 2021. gada 12. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijā no 2021. gada septembra līdz 2022. gada septembrim,

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 24. janvāra secinājumus par ES prioritātēm ANO cilvēktiesību forumos 2022. gadā,

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 18. jūlija secinājumus par ES prioritātēm Apvienoto Nāciju Organizācijā ANO Ģenerālās asamblejas 77. sesijā no 2022. gada septembra līdz 2023. gada septembrim,

– ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2020. gada 25. marta kopīgo paziņojumu "ES rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam" (JOIN(2020)0005) un Padomes 2020. gada 18. novembra secinājumus par to,

– ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu "ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III — Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā" (JOIN(2020)0017),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. marta paziņojumu "Savienība, kurā valda līdztiesība: personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam" (COM(2021)0101),

– ņemot vērā ES pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras Padome pieņēma 2004. gada 14. jūnijā,

– ņemot vērā 2009. gadā atjauninātās ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu[4],

– ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome atjaunināja 2013. gada 12. aprīlī,

– ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gada 24. jūnijā,

– ņemot vērā Padomes 2013. gada 24. jūnijā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

– ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras Padome pieņēma 2014. gada 12. maijā,

– ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par nediskriminēšanu ārējā darbībā, kuras Padome pieņēma 2019. gada 18. martā,

– ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par drošu dzeramo ūdeni un sanitāriju, kuras Padome pieņēma 2019. gada 17. jūnijā,

– ņemot vērā pārskatītās Pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību vai sodīšanu, kuras pieņemtas 2019. gada 16. septembrī,

– ņemot vērā pārskatītās ES pamatnostādnes par dialogu cilvēktiesību jomā ar partnervalstīm/trešām valstīm, kuras Padome apstiprināja 2021. gada 22. februārī,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2022. gada 24. augusta Eiropas īstenošanas novērtējumu ES pamatnostādnēm par cilvēktiesību aizstāvjiem,

– ņemot vērā Komisijas 2012. gada 12. septembra paziņojumu "Demokrātijas un ilgtspējīgas attīstības pirmsākumi. Eiropas iesaistīšanās ar pilsonisko sabiedrību ārējo attiecību jomā" (COM(2012)0492),

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 (COM(2022)0071),

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par tādu ražojumu aizliegšanu Savienības tirgū, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu (COM)2022)0453),

– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņojumu "2021. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē",

– ņemot vērā Eiropas Ombuda 2021. gada 7. jūlija stratēģisko iniciatīvu par to, kā Komisija nodrošina cilvēktiesību ievērošanu starptautisko tirdzniecības nolīgumu kontekstā,

– ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kas 2021. gadā tika piešķirta vadošajam Krievijas politiķim, juristam un pretkorupcijas aktīvistam Aleksejam Navaļnijam, kurš kopš 2021. gada janvāra atrodas apcietinājumā Krievijā,

– ņemot vērā 2018. gada 3. jūlija rezolūciju par pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem visā pasaulē, tostarp zemes piesavināšanos[5],

– ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par ES pamatnostādnēm un pilnvarām ES īpašajam sūtnim reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES[6],

– ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā[7],

– ņemot vērā 2021. gada 10. marta rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un uzņēmumu atbildību[8],

– ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par cilvēktiesību aizsardzību un ES ārējās migrācijas politiku[9],

– ņemot vērā 2021. gada 19. maija rezolūciju par klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēktiesībām un vides aizstāvju lomu šajā jautājumā[10],

– ņemot vērā 2021. gada 8. jūlija rezolūciju par ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likums)[11],

– ņemot vērā 2021. gada 16. septembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par to, lai dzimumbalstīta vardarbība tiktu iekļauta kā jauna noziegumu joma LESD 83. panta 1. punktā uzskaitītajā noziegumu jomu sarakstā[12],

– ņemot vērā 2022. gada 17. februāra ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par korupciju un cilvēktiesībām[13],

– ņemot vērā 2022. gada 17. februāra rezolūciju par 2021. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[14], kā arī iepriekšējās rezolūcijas par agrākajiem gada ziņojumiem,

– ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā[15],

– ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par minoritāšu vajāšanu pārliecības vai reliģijas dēļ[16],

– ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par virzību uz ES stratēģiju bērnu izglītības veicināšanai pasaulē: Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšana[17],

– ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm[18],

– ņemot vērā 2022. gada 19. maija rezolūciju par cīņu pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā[19],

– ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Siņdzjanā, tostarp Siņdzjanas policijas lietām[20],

– ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par jaunu tirdzniecības instrumentu, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus[21],

– ņemot vērā 2022. gada 9. jūnija rezolūciju par tiesību uz abortu globālu apdraudējumu: iespējamo tiesību veikt abortu atcelšanu ASV Augstākajā tiesā[22] un 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par ASV Augstākās tiesas lēmumu atcelt tiesības uz abortu Amerikas Savienotajās Valstīs un nepieciešamību nosargāt tiesības uz abortu un sieviešu veselību Eiropas Savienībā[23],

– ņemot vērā visas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem (tā dēvētās steidzamās rezolūcijas), kas ir pieņemtas saskaņā ar Reglamenta 144. pantu kopš 2019. gada, jo īpaši 2021. un 2022. gadā pieņemtās rezolūcijas,

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0298/2022),

A. tā kā Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādu vērtību respektēšanu kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, kā tas ir noteikts LES 2. pantā; tā kā Savienības rīcība starptautiskajā mērogā būtu jāveido pēc principiem, ar kuriem pamatota tās izveide, attīstība un paplašināšanās un kurus tā cenšas veicināt plašākā pasaulē, kā noteikts LES 21. pantā;

B. tā kā efektīva cilvēktiesību un cilvēka cieņas aizsardzība un aizstāvība ir jāizvirza visu ES ārpolitikas virzienu centrā, tai skaitā attīstības, tirdzniecības, drošības un aizsardzības, migrācijas, kaimiņattiecību un paplašināšanās jomā;

C. tā kā ES iekšpolitikas un ārpolitikas saskaņotība ir ticamas un efektīvas ES cilvēktiesību politikas neatņemams elements;

D. tā kā Savienība ir stingri pārliecināta par multilaterālismu, uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību, kuras pamatā ir starptautisko tiesību aktu un demokrātisko procesu ievērošana, un universālām vērtībām, principiem un standartiem, tostarp tiem, kas noteikti ANO Statūtos, kas vada ANO dalībvalstis un to savstarpējās attiecības, un pilnībā to atbalsta;

E. tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām; tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un brīvību bez diskriminācijas ir pamattiesības, kas nostiprinātas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas būtu pilnībā jāievēro; tā kā saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 3. pantu tiesības uz personas neaizskaramību ir ārkārtīgi svarīgas; tā kā tādēļ integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un intersekcionāla pieeja būtu jāīsteno un jāintegrē kā horizontāls princips visās ES darbībās un politikas jomās;

F. tā kā autoritārisma, neliberālisma, populisma un cilvēktiesību pārkāpumu pieaugums visā pasaulē apdraud uz noteikumiem balstīto pasaules kārtību, kā arī vērtības un pamatprincipus, uz kuriem balstās Eiropas Savienība; tā kā saskaņā ar 2021. gada demokrātijas indeksa datiem mazāk nekā puse pasaules iedzīvotāju (45,7 %) pašlaik dzīvo "dažādās" demokrātijās un vairāk nekā 37 % dzīvo autoritāras pārvaldes valstīs;

G. tā kā terorisms joprojām ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai un ir nepārprotams cilvēktiesību un pamatbrīvību pārkāpums;

H. tā kā Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir izraisījusi cilvēktiesību aizsardzības traucējumus, jo instrumenti un politika, kas ieviesti, aizbildinoties ar tās izplatības ierobežošanu, daudzos gadījumos daudzās valstīs bija saistīti ar valsts demokrātijas principu zudumu;

I. tā kā ārkārtas situācijas vides jomā, tostarp tās, ko rada klimata pārmaiņas un mežu izciršana, izraisa cilvēktiesību pārkāpumus un ietekmē ne tikai cilvēkus to tuvākajā apkārtnē, bet arī cilvēci kopumā; tā kā pēdējos gados ir palielinājies slepkavību, uzbrukumu un citu veidu vardarbības gadījumu skaits pret cilvēkiem, kas aizstāv cilvēktiesības, vidi un cilvēku piekļuvi savai zemei un dabas resursiem; tā kā klimata pārmaiņas un vides degradācija ir divas steidzamas un savstarpēji saistītas problēmas, no kurām atkarīga gan ilgtspējīga attīstība, gan cilvēktiesību īstenošana visā pasaulē;

J. tā kā enerģētikas krīze kopā ar ražošanas krīzi, ar ko saskaras Eiropa, var palielināt nabadzību un neaizsargātību Eiropā, tādējādi apdraudot cilvēktiesību ievērošanu;

K. tā kā tiesību uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, tai skaitā tiesību ticēt vai neticēt, paust teistiskus, agnostiskus vai ateistiskus uzskatus, tiesību mainīt reliģiju vai atteikties no tās un tiesību publiski paust savu ticību pārkāpumi visā pasaulē rada apspiestības, konfliktu un kara situācijas;

Vispārējās tendences un globālie izaicinājumi demokrātijai un cilvēktiesībām

1. atkārtoti apliecina cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, kā arī katra cilvēka neatņemamo cieņu; šajā saistībā uzsver savu stingro apņemšanos risināt ar cilvēktiesībām saistītās problēmas ES un visā pasaulē un atkārtoti uzsver ES un tās dalībvalstu pienākumu rīkoties, lai kļūtu par pasaules līderiem cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā saskaņā ar Savienības pamatvērtībām;

2. uzstāj, ka ikviena cilvēka cilvēktiesību, pamatbrīvību un cieņas aizsardzībai ir jābūt Eiropas Savienības ārpolitikas stūrakmenim; šajā nolūkā stingri mudina Eiropas Savienību censties turpināt vērienīgas saistības, lai cilvēktiesību aizsardzību padarītu par visu ES politikas virzienu centrālo elementu racionalizētā veidā un palielinātu ES iekšējās un ārējās politikas saskaņotību šajā jomā;

3. atgādina, ka ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam būtu jāizmanto kā ES cilvēktiesību prioritāšu ceļvedis un ka tādēļ tam vajadzētu būt visu ES ārpolitikas jomu centrā; uzsver, cik svarīga ir dalībvalstu līdzatbildība par ES rīcības plānu un cik svarīgi ir publiski ziņot par dalībvalstu darbībām, kas tiek veiktas saskaņā ar to; mudina valstu un reģionālos parlamentus, valstu cilvēktiesību aizsardzības institūcijas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas saistībā ar ieguldījumu ES ārpolitikas īstenošanā cilvēktiesību jomā sadarboties ar iestādēm dalībvalstu līmenī; aicina iesaistīt Parlamentu Padomes plānotajā ES cilvēktiesību pamatnostādņu pārskatīšanā un atjaunināšanā un nodrošināt lielāku pārredzamību to īstenošanā;

4. pauž dziļas bažas par nopietnajiem draudiem cilvēktiesībām un demokrātijai visā pasaulē, norādot, ka demokrātisko valstu skaits turpina samazināties, savukārt autoritāro režīmu skaits ir pieaudzis un gandrīz 75 % pasaules iedzīvotāju pēdējā gadā ir piedzīvojuši cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos savā valstī; ar bažām uzsver nopietnos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus aizvien vairākās vietās visā pasaulē, kā arī plaši izplatīto nesodāmību par šādiem pārkāpumiem;

5. pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz nepieciešamību koncentrēties uz klimata pārmaiņu radīto draudu un Covid-19 pandēmijas negatīvo seku novēršanu, izmantojot globālo solidaritāti, daži autoritārie līderi līdztekus pandēmijas un globālo resursu nepareizai pārvaldībai ir pastiprinājuši represijas pret politisko opozīciju, citādi domājošiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp kopienu organizācijām un uz ticību un pārliecību balstītām organizācijām, neatkarīgiem medijiem, kā arī veicinājuši un paplašinājuši pastāvošos iekšējos un starptautiskos konfliktus un izraisījuši jaunas sadursmes ar postošu ietekmi uz cilvēktiesībām; pauž nožēlu par vairākiem gadījumiem, kad autoritārie līderi ir ļaunprātīgi izmantojuši pandēmijas sekas, lai attaisnotu savas represīvās politikas pastiprināšanu;

6. uzsver, ka ir svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis darbotos kopīgi un saskaņoti, jo īpaši daudzpusējos forumos, lai risinātu globālas cilvēktiesību un demokrātijas problēmas un saglabātu konsekvenci savā iekšpolitikā un ārpolitikā; uzskata, ka vienprātības noteikuma saglabāšana attiecībā uz konkrētiem ES ārpolitikas lēmumiem, tostarp sankcijām cilvēktiesību pārkāpējiem, kavē izlēmīgu rīcību, kas nepieciešama ģeopolitisko apstākļu pārmaiņu dēļ, tāpēc šis noteikums būtu jāpārskata;

7. mudina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus visā pasaulē, lai atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības; šajā saistībā aicina ES un tās dalībvalstis gan individuāli, gan sadarbībā ar līdzīgi domājošiem starptautiskiem partneriem kavēt nepieņemamus mēģinājumus vājināt demokrātiskās institūcijas un vispārējās cilvēktiesības un mazināt pilsoniskās sabiedrības iespējas un nozīmi; atkārtoti apliecina, ka multilaterālisms ir vērtīgs šā mērķa sasniegšanas instruments; uzsver, ka ir svarīgi demokrātijas un cilvēktiesību problēmjautājumus izvirzīt centrā ES diplomātiskajās attiecībās ar visiem partneriem, jo īpaši ar valstīm, kuras uzskata par stratēģiskiem partneriem; turklāt uzsver, ka ir svarīgi cilvēktiesību jautājumus izvirzīt ES parlamentārās darbības centrā, cita starpā pārveidojot Cilvēktiesību apakškomiteju par atsevišķu komiteju; norāda, ka 2022. gada 26. augustā tika sākts izmēģinājuma projekts, kura mērķis ir izveidot Eiropas Diplomātisko akadēmiju;

8. atkārto, ka ES ārpolitikas cilvēktiesību jomā vērienīgā apņemšanās un retorika uzliek tai pienākumu kļūt par paraugu, lai, pretojoties globālai demokrātijas lejupslīdei, nepieļautu savas uzticamības graušanu; aicina ES iestādes un struktūras, tostarp Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD), nodrošināt, lai ES ārpolitikā tiktu konsekventi īstenoti ES un dalībvalstu pienākumi cilvēktiesību jomā; šajā ziņā mudina tās izmantot visus diplomātiskos instrumentus gan privāti, gan publiski, kā arī divpusējos un daudzpusējos forumos, lai ar partnervalstīm apspriestu cilvēktiesību jautājumus; atkārtoti aicina ES ļoti rūpīgi izvērtēt un novērst jebkādus pārkāpumus trešās valstīs, kas saistīti ar tās politiku, projektiem, tostarp saistībā ar Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas finansējumu, un izveidot sūdzību izskatīšanas mehānismu personām vai grupām, kuru tiesības, iespējams, ir pārkāptas ar ES darbībām šajās valstīs;

Agresijas karš pret Ukrainu

9. visstingrākajā veidā nosoda Krievijas nelikumīgo, neprovocēto un nepamatoto agresijas karu pret Ukrainu, kā arī Baltkrievijas iesaisti, kas ļāva Krievijai raidīt nāvējošus uzbrukumus pret Ukrainu no Baltkrievijas teritorijas; šajā saistībā pauž dziļu nožēlu par cilvēku ciešanām un nosoda nopietnus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko veikuši Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie Ukrainā;

10. atzinīgi vērtē ES, tās dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības kopīgos centienus, reaģējot uz karu; turklāt atzinīgi vērtē daudzu valstu izrādīto solidaritāti ar Ukrainu, ko apliecina to nostāja ANO Ģenerālās asamblejas sesijās un balsojumos par nelikumīgo karu Ukrainā; atkārtoti uzsver, ka ir jāpastiprina ES diplomātiskie centieni attiecībā uz valstīm, kuras, balsojot par ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 2. martā pieņemto rezolūciju par agresiju pret Ukrainu un turpmākajām rezolūcijām šajā jautājumā, atturējās vai balsoja pret, lai izskaidrotu Krievijas agresijas nopietnību un nepieciešamību pēc vienprātīgas starptautiskās sabiedrības atbildes pret šo klajo starptautisko tiesību pārkāpumu; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt Ukrainas tautai nepieciešamo atbalstu, lai tā varētu aizstāvēt brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības un starptautiskās tiesības; atzinīgi vērtē nepieredzētās sankcijas, kas noteiktas saistībā ar karu, un aicina tās saskaņoti īstenot; turklāt aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt neatkarīgu Krievijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju centienus un tās stiprināt, lai palīdzētu veidot pamatus nākotnes demokrātijai Krievijā;

11. stingri nosoda un pauž dziļas bažas par kara noziegumiem un nopietnajiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp seksuālo vardarbību, ar dzimumu saistītu vardarbību un civilo iedzīvotāju un karagūstekņu spīdzināšanu un nogalināšanu, ko Krievijas bruņotie spēki un to pilnvarotie pieļāvuši Krievijas agresijas karā pret Ukrainu; mudina veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personas, kas izdarījušas kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus Ukrainā, iespējami ātri tiek identificētas un sauktas pie atbildības un lai nodrošinātu efektīvus līdzekļus Ukrainas civiliedzīvotāju ciesto zaudējumu atlīdzināšanai; aicina ES un tās dalībvalstis saskaņā ar universālās jurisdikcijas principu arī turpmāk pilnībā atbalstīt šajā jomā iesaistītās ieinteresētās personas, pasākumus un mehānismus, tai skaitā Ukrainas prokurorus, izmeklētājus un tiesu iestādes, Starptautisko Krimināltiesu (SKT), ANO Cilvēktiesību padomes izmeklēšanas komisiju un valstu izmeklēšanas iestādes; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ES ir sniegusi atbalstu SKT izmeklēšanas spējām, lai palīdzētu tai paplašināt izmeklēšanu par kara noziegumiem Ukrainā; uzsver, ka ir svarīgi ātri savākt un saglabāt pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un atzinīgi vērtē pilsoniskās sabiedrības centienus šajā jomā; aicina Komisiju sniegt visu nepieciešamo palīdzību šajā procesā, tostarp finansējumu no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē" (NDICI — "Eiropa pasaulē"), un mudina dalībvalstis pašām iesaistīties šajā procesā, kad vien tas ir iespējams; atzinīgi vērtē ES padomdevējas misijas Ukrainā grozītās pilnvaras un Komisijas priekšlikumu paplašināt Eurojust pilnvaras, lai atbalstītu cīņu pret nesodāmību jebkādos apstākļos; aicina pieņemt pamatotu lēmumu par piemērotākajiem risinājumiem, lai sauktu pie atbildības personas un organizācijas, kas ir atbildīgas par Krievijas agresijas kara pret Ukrainu un Ukrainas teritorijā pastrādāto kara noziegumu veicināšanu, tostarp ierosinot tiesvedību par agresijas noziegumiem īpaši izveidotā starptautiskā tiesā vai Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijā;

12. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt izmantot visus to rīcībā esošos instrumentus, lai atbalstītu cīņu par Ukrainas atbrīvošanu no okupantiem un palīdzētu cilvēkiem, kuri bēg no Ukrainas, meklējot atbalstu ES dalībvalstīs; norāda, ka kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu sākuma ES ir ieceļojuši 8,8 miljoni ukraiņu, no kuriem 4 miljoni Eiropā ir reģistrēti kā pagaidu aizsardzības saņēmēji vai līdzīgās valsts shēmās paredzētās aizsardzības saņēmēji; atzinīgi vērtē visas solidaritātes un palīdzības izpausmes, ko Ukrainas tautai ir izrādījuši ES iedzīvotāji, cita starpā iesaistoties humānās palīdzības sniegšanā, un atzinīgi vērtē to, ka tiek iedarbināta Pagaidu aizsardzības direktīva[24], lai pārvietotajiem ukraiņiem, kas ierodas ES, nodrošinātu tūlītēju aizsardzību un tiesības; uzsver, cik svarīgi ir palielināt finansējumu uzņēmējvalstīm, cita starpā lielāku uzmanību pievēršot izglītības, ekonomisko iespēju, mājokļu un veselības aprūpes pieejamībai un integrācijai uzņemošajās sabiedrībās; uzsver, ka cita starpā ir jāatbalsta personas, kas cietušas no seksuālas, ar dzimumu saistītas un reproduktīvās vardarbības;

13. nosoda Ukrainas bērnu, tostarp veselības aprūpes iestādēs dzīvojošo bērnu, piespiedu pārcelšanu un deportēšanu uz Krievijas Federāciju un Krievijas okupētajām teritorijām Ukrainā un viņu piespiedu adoptēšanu krievu ģimenēs; aicina ES un tās dalībvalstis palīdzēt atrast šos bērnus un panākt viņu atkalapvienošanu ar ģimenēm vai likumiskajiem aizbildņiem;

14. uzsver, ka, tā kā Ukraina ir piektā lielākā graudu eksportētāja pasaulē, nelikumīgajam, nepamatotajam un neprovocētajam agresijas karam pret Ukrainu ir bijusi milzīga ietekme uz pārtikas nodrošinājumu pasaulē;

15. pauž nopietnas bažas par Ukrainas kodoliekārtu drošību, jo tās pastāvīgi apdraud militāra apšaude; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību izveidot drošības zonas ap šīm kodoliekārtām;

ES politikas, instrumentu un diplomātijas uzlabošana, lai aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju pasaulē

NDICI — "Eiropa pasaulē" un tematiskā programma "Cilvēktiesības un demokrātija"

16. aicina ES apsvērt, kā visos ES instrumentos un stratēģijās veicināt un vislabāk piemērot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, lai stiprinātu ES ārpolitiku cilvēktiesību jomā un pielāgotos ģeopolitiskajai situācijai un to veidotu; uzsver, ka NDICI — "Eiropa pasaulē", kā arī tā tematiskā programma par cilvēktiesībām un demokrātiju, ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas ir ES rīcībā, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju pasaulē un palīdzētu veicināt elastīgas, iekļaujošas un demokrātiskas sabiedrības izveidi, vienlaikus pretojoties autoritāru un totalitāru režīmu ietekmei; uzsver, ka vietējo pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaiste ir būtiska, lai aizsargātu cilvēktiesības un demokrātiju savās valstīs, un atkārtoti aicina tos pilnībā iesaistīt visās attiecīgajās ES ārējās darbībās; šajā ziņā atzinīgi vērtē nenovērtējamo palīdzību, ko pašlaik visā pasaulē pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aktīvistiem sniedz saskaņā ar NDICI — "Eiropa pasaulē" tematisko cilvēktiesību un demokrātijas programmu un Eiropas Demokrātijas fondu; uzsver, cik lielu nozīmi NDICI — "Eiropa pasaulē" piešķir cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai sadarbībā ar stratēģiskajiem starptautiskajiem un vietējiem partneriem, cita starpā ar ES vēlēšanu novērošanas misiju starpniecību; uzsver Parlamenta lomu instrumenta plānošanas procesā un aicina Komisiju un EĀDD uzlabot savlaicīgu visas attiecīgās informācijas kopīgošanu, lai Parlaments varētu izpildīt savu līgumos piešķirto lomu, jo īpaši augsta līmeņa ģeopolitiskos dialogos ar Komisiju; aicina Komisiju un EĀDD iesaistīties dialogā ar Parlamentu, lai šajā saistībā panāktu uzlabojumus;

17. uzsver ilgtermiņa plānošanas nozīmīgumu un to, ka ir svarīgi turpināt atbalstu NDICI — "Eiropa pasaulē" projektiem un iniciatīvām, jo īpaši attiecībā uz reģioniem konfliktu, karu un dabas katastrofu skartās teritorijās; aicina Komisiju un EĀDD integrēt demokrātijas atbalstu kā transversālu prioritāti visās tematiskajās un ģeogrāfiskajās NDICI — "Eiropa pasaulē" programmās;

18. atkārtoti aicina nodrošināt lielāku pārredzamību attiecībā uz noteikumiem, kas saistīti ar cilvēktiesībām NDICI — "Eiropa pasaulē" finansēšanas nolīgumos, un precizēt mehānismu un kritērijus šādu nolīgumu apturēšanai, ja tiek pārkāptas cilvēktiesības, demokrātijas principi vai tiesiskums, kā arī nopietnos korupcijas gadījumos; aicina Komisiju stingri atturēties no budžeta atbalsta trešo valstu valdībām izmantošanas kā līdzekli sadarbībai ar valstīm, kurās vērojami plaši cilvēktiesību pārkāpumi un represijas pret cilvēktiesību aizstāvjiem;

ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos

19. pilnībā atbalsta ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos (ESĪP) darbu, aizstāvot un veicinot cilvēktiesības pasaulē, sadarbojoties ar trešām valstīm un līdzīgi domājošiem partneriem, un viņa svarīgo lomu ES cilvēktiesību politikas efektivitātes uzlabošanā, cenšoties palielināt tās saskaņotību; uzsver, ka ir vajadzīga cieša sadarbība starp ESĪP cilvēktiesību jautājumos un citiem ESĪP valstīs un reģionos, lai vēl vairāk uzlabotu šo saskaņotību, un aicina nodrošināt ESĪP cilvēktiesību jautājumos lielāku atpazīstamību; uzsver, ka ir svarīgi, lai ESĪP cilvēktiesību jautājumos turpinātu sadarboties ar starptautiskām organizācijām, tostarp ANO un tās īpašajiem ziņotājiem, ko iecēlusi ANO Cilvēktiesību padome, un ar citu valstu pārstāvjiem vai sūtņiem, kas atbild par cilvēktiesību ievērošanu; aicina ESĪP vairāk publiski iesaistīt atsevišķus cilvēktiesību aizstāvjus un cieši sadarboties ar ES un valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka ir svarīgi, lai ESĪP jautājumos par valstu un reģionālajām situācijām sadarbotos ar valstu iestādēm saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību un konkrētiem gadījumiem; mudina ESĪP cilvēktiesību jautājumos turpināt īstenot diplomātiskus centienus uzlabot ES atbalstu starptautiskajām humanitārajām tiesībām un starptautiskajam tiesiskumam;

20. atkārtoti norāda, ka par ESĪP cilvēktiesību jautājumos iecelšanu jārīko iepriekšēja uzklausīšana Parlamentā; ierosina izstrādāt regulējumu, ar kuru ESĪP cilvēktiesību jautājumos būtu pārskatatbildīgs Eiropas Parlamentam par to mērķu sasniegšanu, kas ESĪP darba programmā ir noteikti pilnvaru sākumā, un iesniegtu regulāru ziņojumu par virzību uz šo mērķu sasniegšanu; uzsver — lai gan Parlaments turpina sadarbību ar EĀDD, kas pastiprināta ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES[25] un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2010. gada deklarāciju par politisko atbildību, cilvēktiesību jautājumos ir vēl vairāk jāstiprina sistēma iestāžu savstarpējām attiecībām starp Parlamentu un EĀDD, ieskaitot tā delegācijas; uzsver, ka EĀDD kopā ar Parlamentu ir jāizstrādā norādījumi par ES cilvēktiesību instrumentu, piemēram, ES cilvēktiesību pamatnostādņu un ES pienācīgas rūpības un cīņas pret korupciju mehānismu, īstenošanu, tostarp trešās valstīs;

21. uzsver, ka ir svarīgi risināt problēmas, kas rodas, koordinējot ES iestāžu darbību saistībā ar ES ārējo attiecību pārvaldību cilvēktiesību jomā; atzinīgi vērtē pastiprināto koordināciju starp ES delegācijām, EĀDD galveno mītni un Starptautisko partnerību ģenerāldirektorātu saistībā ar steidzamiem konkrētiem cilvēktiesību aizstāvju apdraudējuma gadījumiem;

ES īpašais sūtnis reliģijas vai pārliecības brīvības veicināšanai ārpus ES

22. ar nožēlu konstatē, ka ES īpašā sūtņa reliģijas un pārliecības brīvības veicināšanai ārpus ES amats ir bijis vakants vairāk nekā gadu; atkārtoti aicina Padomi un Komisiju ātri veikt pārredzamu un visaptverošu novērtējumu par īpašā sūtņa amata lietderību un pievienoto vērtību, arī attiecībā uz tā institucionālo amatu, lai īpašajam sūtnim nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus un pienācīgi palīdzētu viņam īstenot institucionālās pilnvaras, spējas un pienākumus; aicina, pamatojoties uz novērtējumu, iespējami drīz iecelt jauno īpašo sūtni; vēlreiz aicina Komisiju nodrošināt pārredzamību attiecībā uz īpašā sūtņa iecelšanu, pilnvarām, darbībām un ziņošanas pienākumiem; atgādina, ka īpašā sūtņa pienākumos galvenā uzmanība būtu jāpievērš domu, apziņas, reliģijas un ticības brīvībai un tās aizsardzībai, kā arī tiesībām neticēt, tiesībām uz apostāzi un tiesībām pieņemt ateistiskus uzskatus; uzsver, ka īpašajam sūtnim īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī piespiedu konversijai, tiesību aktu par zaimošanu ļaunprātīgai izmantošanai un riskam pakļauto neticīgo personu situācijai;

23. iesaka, ka īpašajam sūtnim cieši un komplementāri jāsadarbojas ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu; turklāt, lai koordinētu darbības, aicina īpašo sūtni regulāri apspriesties ar Parlamentu un sadarboties ar dalībvalstu komisāriem, sūtņiem un vēstniekiem, kuri atbild par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu;

ES cilvēktiesību dialogi un cita divpusēja saziņa ar trešām valstīm

24. uzsver, ka dialogi par cilvēktiesībām ar trešām valstīm ir iespēja pievērsties cilvēktiesību problēmām, un aicina tos rīkot tos rezultatīvi, regulāri pārskatīt un pilnībā izmantot to potenciālu; atkārto aicinājumu dialogu par cilvēktiesībām jau no paša sākuma balstīt uz skaidru kritēriju kopumu, kas ļaus uzraudzīt dialogu efektivitāti; aicina EĀDD sistemātiski novērtēt dialogus, paziņot novērtējuma rezultātu un saistībā ar tiem attiecīgi veikt turpmākus pasākumus; uzsver, ka dialogu efektivitātes nodrošināšanai tos nedrīkst izmantot kā atsevišķu instrumentu, bet tie jāintegrē ES visaptverošajā pasākumu kopumā, tostarp pasākumos, kas saistīti ar tirdzniecības politiku ar attiecīgajām trešām valstīm, tādējādi integrējot cilvēktiesību dimensiju un pastiprinot dialogos pausto vēstījumu; vērš uzmanību uz to, cik svarīgi saistībā ar dialogiem par cilvēktiesībām ir risināt atsevišķus gadījumus, jo īpaši tos, kurus Parlaments ir uzsvēris savās rezolūcijās un kurus uzvēruši apdraudētie Saharova balvas laureāti un finālisti, kā arī nodrošināt atbilstīgus turpmākos pasākumus un ziņot Parlamentam par rīcību attiecībā uz šiem gadījumiem;

25. uzsver, cik svarīga visā cilvēktiesību dialoga procesā ir sistemātiska, patiesa, pieejama un iekļaujoša apspriešanās ar visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ieinteresētajām personām;

26. pauž gandarījumu par to, ka ar trešām valstīm ir atsākti cilvēktiesību dialogi, kuru pamatā ir labvēlīgāki apstākļi šo valstu iesaistei; uzskata, ka gadījumos, kad pēc virknes cilvēktiesību dialogu nav ziņots par jūtamu progresu, kā tas ir noticis vairākos gadījumos, ES būtu jāpielāgo savi mērķi, tostarp attiecībā uz divpusējo attiecību īstenošanu plašākā mērogā;

ES delegācijas

27. uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi veikt visus iespējamos pasākumus, lai ES delegācijās palielinātu informētību par ES pamatnostādnēm cilvēktiesību jomā, un mudina visas delegācijas nodrošināt šo pamatnostādņu pienācīgu īstenošanu; šajā ziņā atkārtoti aicina ES delegācijas un to cilvēktiesību kontaktpunktus trešās valstīs darboties aktīvāk, sniedzot regulāru atbalstu cilvēktiesību aizstāvjiem, tostarp apdraudētajiem Saharova balvas laureātiem un finālistiem, un rūpīgi izskatīt jautājumus un atsevišķus gadījumus, kas minēti Parlamenta rezolūcijās par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem; aicina ES delegāciju amatpersonas vērsties pret cilvēktiesību aizstāvju, demokrātiskās opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu apspiešanu un vajāšanu valsts iestādēs un, ja cietušās personas atrodas apcietinājumā, uzraudzīt viņu situāciju, apmeklēt viņus cietumā, piedalīties viņu tiesas procedūrās un izskatīt viņu lietas ES cilvēktiesību dialogos ar attiecīgajām valstīm;

28. vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ES dalībvalstu pārstāvniecībām un ES delegācijām ir bijusi atšķirīga pieeja cilvēktiesību aizsardzībai un veicināšanai trešās valstīs, lai gan ES dalībvalstis šajā jautājumā ir paudušas kopīgu apņemšanos; uzsver, ka ES dalībvalstu vēstniecībām, tāpat kā ES delegācijām, būtu jāuzņemas lielāka loma cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, kā arī jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība trešās valstīs; aicina ES delegācijas izveidot cilvēktiesību darba grupas, kurās apvienotos attiecīgie dalībvalstu vēstniecību un ES delegāciju dienesti, un cieši sadarboties ar attiecīgo trešo valstu starptautisko un reģionālo pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem;

ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms (GHRSR — ES Magņitska likums)

29. atzinīgi vērtē to, ka ES globālais cilvēktiesību sankciju režīms arvien vairāk tiek izmantots kā būtisks instruments, kas stiprina ES kā globāla cilvēktiesību rīcībspēka lomu, Padomei piemērojot mērķtiecīgas sankcijas; aicina efektīvi, pilnībā un koordinēti īstenot jau pieņemtos ierobežojošos pasākumus, kā arī vajadzības gadījumā pieņemt papildu pasākumus; aicina ES dinamiskāk izmantot šo instrumentu kā neatņemamu sastāvdaļu ārpolitikā cilvēktiesību jomā; prasa stingri, konsekventi un vienoti piemērot un uzraudzīt ierobežojošos pasākumus visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu ES ārējās darbības uzticamību un efektivitāti; aicina ES sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai mudinātu vairāk valstu pieņemt sankciju režīmus un kopīgi saskaņot mērķtiecīgu ierobežojošu pasākumu pieņemšanu un tādējādi palielināt to efektivitāti globālā līmenī; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas apņemšanos, ko viņa pauda savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā, proti, ierosināt pasākumus, lai atbilstīgi Parlamenta nostājai atjauninātu ES tiesisko regulējumu nolūkā apkarot korupciju un to iekļaut GHRSR un tādējādi efektīvi vērstos pret cilvēktiesību pārkāpēju ekonomiskajiem un finansiālajiem veicinātājiem; atkārtoti aicina ieviest kvalificētu balsu vairākumu attiecībā uz Padomes lēmumiem un sankciju īstenošanu saskaņā ar ES GHRSR; atkārtoti aicina Komisiju un Padomi censties iekļaut savā darbībā Parlamenta ieteikumus par turpmākajām mērķtiecīgajām sankcijām, kā noteikts Parlamenta rezolūcijās un citur;

30. atzinīgi vērtē sarakstus, kas 2021. gadā izveidoti saskaņā ar jauno globālo cilvēktiesību sankciju režīmu; aicina Padomi, dalībvalstis un EĀDD izstrādāt stratēģiju, lai uzlabotu mijiedarbību starp ES GHRSR un ģeogrāfiskiem sankciju režīmiem, jo īpaši labāk izmantojot ES GHRSR, lai novērstu pārkāpumus, ko nevar tieši sasaistīt ar kādu valsti, piemēram, gadījumos, kad cilvēktiesību pārkāpumus izdara algotņi teritorijās, kuras nekontrolē valdība, vai pārrobežu gadījumos, piemēram, cilvēku tirdzniecībā;

31. pauž nopietnas bažas un nosodījumu par atsevišķu valstu tīšo politiku propagandas nolūkā aizturēt, patvaļīgi turēt ieslodzījumā un uz nepatiesu apsūdzību pamata sākt tiesvedību pret ārvalstu iedzīvotājiem, tostarp ES pilsoņiem, lai ieslodzītos izmantotu kā instrumentu starptautiskās sarunās un apmaiņā vai kā politiska spiediena līdzekli; uzsver, ka šādas politikas izmantošana ir ķīlnieku sagrābšana, kā noteikts Starptautiskajā konvencijā pret ķīlnieku sagrābšanu; prasa Komisijai, EĀDD un dalībvalstīm rīkoties, lai šādu rīcību novērstu, un brīdināt ES pilsoņus, jo īpaši tos, kuriem ir dubultpilsonība, par aizturēšanas riskiem dažu valstu teritorijā; prasa Padomei apsvērt iespēju personām vai struktūrām, kuras ir atbildīgas par ES pilsoņu patvaļīgu aizturēšanu vai ieslodzīšanu, viņus izmantojot kā valstu ķīlniekus, piemērot ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti ES GHRSR;

Korupcija un cilvēktiesības

32. uzsver, ka korupcija nopietni vājina demokrātisko pārvaldību, visā pasaulē kavē cilvēktiesību ievērošanu, veicina un turpina cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpumus un nesamērīgi ietekmē visneaizsargātākos un atstumtākos cilvēkus un sabiedrības grupas; aicina cīņu pret korupciju iekļaut visos ES centienos un politikā, kas vērsta uz cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu, izstrādājot īpašu globālu pretkorupcijas stratēģiju, tai skaitā programmas ES ārējo finanšu instrumentu ietvaros, un pastiprinot Parlamenta kontroles lomu; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai ES un tās dalībvalstis rādītu priekšzīmi, apkarojot korupciju, ko veic ES bāzēti dalībnieki, ārējam finansējumam piemērojot visaugstākos pārredzamības standartus un palielinot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, aktīvistiem un pētnieciskajiem žurnālistiem, kas iesaistīti cīņā pret korupciju;

33. aicina ES darboties, lai varētu ierosināt tādu pretkorupcijas standartu kopumu, kas būtu vienādi piemērojami visā pasaulē, veicināt efektīvu pretkorupcijas struktūru izveidi un stingru tiesisko regulējumu pieņemšanu un risināt jautājumus saistībā ar nodokļu oāzēm; mudina veicināt sadarbību starp ES, tās dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši tiesu, tiesībaizsardzības un izlūkošanas līmenī, lai apmainītos ar paraugpraksi un efektīviem instrumentiem korupcijas apkarošanā un novēršanā; aicina ANO uzraudzībā izveidot starptautisku korupcijas apkarošanas tiesu, kas darbotos šajā jomā;

Cilvēktiesību klauzulas starptautiskajos nolīgumos

34. atkārtoti aicina nolīgumos starp ES un trešām valstīm iekļaut stingras klauzulas par cilvēktiesībām, kā arī skaidrus kritērijus un procedūras, kas jāievēro pārkāpumu gadījumā; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi apsvērt, kā nodrošināt spēkā esošo starptautisko nolīgumu cilvēktiesību klauzulu efektīvu uzraudzību un īstenošanu; uzsver, ka ES būtu ātri un izlēmīgi jāreaģē uz pastāvīgiem cilvēktiesību klauzulu pārkāpumiem trešās valstīs, tai skaitā apturot attiecīgo nolīgumu darbību, ja citas iespējas izrādās neefektīvas; uzsver, ka ES vispārējo preferenču shēmas (VPS) pārskatīšana, pašreizējais likumdošanas process attiecībā uz jaunu regulu par VPS un VPS saņēmējvalstu īstenoto starptautisko konvenciju par cilvēktiesībām, tostarp darba tiesībām, sniedz iespēju stiprināt apņemšanos ievērot cilvēktiesības attiecīgajās trešās valstīs;

35. aicina Komisiju, risinot sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN) ar trešām valstīm, pieprasīt tām ratificēt galvenās starptautiskās konvencijas cilvēktiesību, darba tiesību un vides jomā, tostarp Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; uzsver, ka ideālā gadījumā šo konvenciju ratificēšanai trešās valstīs būtu jānotiek pirms BTN sarunu pabeigšanas, lai šo konvenciju ievērošana tiktu pielīdzināta atbilstīgi būtiskam BTN aspektam un lai tiktu panākta vienošanās par īpašām klauzulām; turklāt aicina BTN iekļaut materiālas klauzulas, lai atzītu, ka valstīm, kas slēdz nolīgumu, ir jāievēro un jāaizsargā cilvēktiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, paražu tiesībās un starptautiskajās konvencijās, kurās tās ir puses;

36. uzsver, cik svarīgi ir ex ante un ex post ilgtspējas ietekmes novērtējumi (IIN) un aicina tos būtiski uzlabot; uzsver, ka ar IIN vajadzētu nodrošināt, lai nolīgums, par kuru notiek sarunas, un tā detalizētās, formulētās klauzulas būtu pietiekami instrumenti, ar kuriem novērst negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām; iesaka IIN sagatavošanā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, novērtējumus uzticēt cilvēktiesību un darba tiesību ekspertiem un ņemt vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu;

Demokrātijas atbalsta pasākumi

37. uzsver, ka 2022. gadā aprit 10. gadadiena kopš Parlamenta lēmuma uzņemties politisko vadību, apņemoties būtiski uzlabot demokrātijas atbalsta pasākumus, ko tas kopš 2014. gada īsteno, izmantojot visaptverošu demokrātijas atbalsta pieeju; jo īpaši atzinīgi vērtē tā atbalstu partneru parlamentu veiktspējas uzlabošanai, mediācijai un dialoga un kompromisa kultūras veicināšanai, arī jauno politisko līderu vidū, kā arī sieviešu parlamentāriešu, cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvju un brīvu mediju iespēju nodrošināšanai; aicina Komisiju turpināt un pastiprināt pasākumus šajās jomās, kā arī palielināt finansējumu un palīdzību ES struktūrām un aģentūrām, kā arī citām organizācijām, kas saņem dotācijas, vienlaikus ievērojot nediskriminācijas principu; uzsver, ka pašreizējos apstākļos, kad pasaulē arvien lielākā skaitā valstu pieaug saspīlējums un represijas, ir ārkārtīgi svarīgi tieši atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, cilvēktiesību aizstāvjus un cilvēkus, kuri pauž kritiskus un atšķirīgus viedokļus;

38. uzsver ES vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi un Parlamenta ieguldījumu to metodikas izstrādē un uzlabošanā; šajā saistībā aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunināt vēlēšanu novērošanas metodoloģiju, lai atspoguļotu pēdējo divdesmit gadu laikā notikušās pārmaiņas; mudina trešās valstis īstenot ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus, lai uzlabotu nākamo vēlēšanu procesu organizāciju un vidi un tādējādi veicinātu to pārredzamību un likumību, kas stiprinātu attiecīgo valstu demokrātijas standartus; uzsver, ka ir svarīgi palielināt ES atbalstu vietējiem vēlēšanu novērotājiem, jo īpaši aizsardzības jomā; atkārtoti aicina ES cieši sadarboties ar vietējām un starptautiskajām organizācijām, piemēram, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju, Eiropas Padomi un citām organizācijām, kas apstiprinājušas Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem;

Multilaterālisms un ES darbs daudzpusējā līmenī

39. atkārtoti apstiprina, ka efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai visā pasaulē ir nepieciešama cieša starptautiska sadarbība daudzpusējā līmenī; uzsver, ka ANO un tās struktūrām ir īpaši svarīga loma kā galvenajam forumam, kuram jāspēj efektīvi veicināt centienus panākt mieru un drošību, ilgtspējīgu attīstību un cilvēktiesību un starptautisko tiesību ievērošanu; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt atbalstīt ANO darbu gan politiski, gan finansiāli, tostarp visas ANO cilvēktiesību struktūras, jo īpaši līgumstruktūras un īpašās procedūras; šajā nolūkā aicina ANO ģenerālsekretāru nodrošināt pienācīgus līdzekļus no ANO budžeta un mudina dalībvalstis palielināt savas brīvprātīgās iemaksas; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm jācenšas paust vienotu nostāju gan ANO, gan citos daudzpusējos forumos un ar šiem līdzekļiem jāveicina maksimāli augstu cilvēktiesību standartu ievērošana; atgādina, ka visām ANO dalībvalstīm ir pienākums veicināt un aizsargāt visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšanas statūtos un ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā 60/251; pauž nožēlu par to, ka divi pastāvīgie ANO Drošības padomes locekļi ir atbildīgi par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuri sasniedz kara noziegumu un pat genocīda pakāpi; aicina ANO dalībvalstis atturēties no atpakaļejošiem soļiem, kas iedragā cilvēktiesību aizsardzību; uzsver ANO Cilvēktiesību padomes pienākumu izskatīt visus smagos cilvēktiesību pārkāpumu gadījumus visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka vairāki ANO Cilvēktiesību padomes locekļi ir atklāti ignorējuši savus pienākumus cilvēktiesību jomā, ka ir pierādīti viņu izdarīti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi un ka viņi nav sadarbojušies ar ANO cilvēktiesību mehānismiem; šajā ziņā aicina pamatīgi reformēt ANO Cilvēktiesību padomes locekļiem piemērojamos kritērijus; aicina sākt un virzīt centienus nolūkā panākt saskaņotu ES un dalībvalstu nostāju attiecībā uz dalību ANO Cilvēktiesību padomē, kas veicinātu labāku vēlēšanu procesa pārredzamību, piemēram, publiskojot ES dalībvalstu balsojumu, kā arī to pamatojot, veicinātu patiesi konkurētspējīgu procesu, nodrošinot, ka trīs reģionālie bloki, kuros ir pārstāvētas ES dalībvalstis, piedāvā vairāk kandidātu nekā vietu, un nodrošinātu kandidātu pārskatatbildību, rūpīgi pārbaudot viņu brīvprātīgi uzņemtās saistības un rezultātus sadarbībā ar ANO Cilvēktiesību padomi un ANO līgumu struktūrām, kā arī saskaņā ar īpašām procedūrām;

40. stingri nosoda jebkādus uzbrukumus ANO īpašo procedūru pilnvarotajiem un viņu pilnvaru neatkarībai; aicina ES dalībvalstis un ES demokrātiskos partnerus izlēmīgi apkarot šādus mēģinājumus un veikt visus iespējamos pasākumus, kas palīdzētu piedāvāt drošu un atvērtu telpu, kurā personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas varētu mijiedarboties ar ANO, tās pārstāvjiem un mehānismiem; uzsver darbu, ko veic ANO izmeklēšanas komisijas un faktu vākšanas misijas, kuras arvien vairāk izmanto, lai reaģētu uz situācijām, kas saistītas ar nopietniem starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem, un apkarotu nesodāmību;

41. aicina ES un dalībvalstis atbalstīt reģionālo cilvēktiesību sistēmu stiprināšanu, arī ar finansiālu palīdzību un starpreģionālu pieredzes apmaiņu; jo īpaši uzsver, cik svarīgas ir uzraudzības struktūras un tiesu mehānismi, kas izveidoti šajās reģionālajās sistēmās, un to, kā tie papildina ANO cilvēktiesību sistēmu;

42. aicina ES un dalībvalstis vadīt centienus daudzpusējos forumos, lai veicinātu vispārēji atzītas terorisma definīcijas pieņemšanu, paturot prātā mērķi apkarot šo postu; turklāt aicina tās virzīt centienus saistībā ar ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas 8. pārskatīšanu, kas notiks 2023. gadā, lai iekļautu stingru formulējumu, atzīstot terorisma apkarošanas tiesību aktu un politikas ļaunprātīgas izmantošanas nelabvēlīgo ietekmi uz pilsonisko telpu un mudinot visas valstis īstenot vajadzīgos pasākumus, lai reformētu vai atceltu savus terorisma apkarošanas tiesību aktus nolūkā novērst nelabvēlīgu ietekmi uz pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem; prasa ES un tās dalībvalstīm virzīt centienus ANO forumos, lai izveidotu lietišķu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem un nodrošinātu viņu pilnvērtīgu iesaistīšanu visos terorisma apkarošanas politikas izstrādes un īstenošanas posmos;

43. pauž nopietnas bažas par pieaugošajiem autoritāro režīmu uzbrukumiem uz noteikumiem balstītai pasaules kārtībai, cita starpā apstrīdot cilvēktiesību universālumu, tās relativizējot, apgalvojot, ka tās ir rietumvalstu izvērstas kultūras hegemonijas instruments, graujot starptautiskās cilvēktiesības, tās interpretējot no jauna, un apdraudot ANO struktūru un mehānismu darbību, ar kuriem valstis varētu sauktu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka ES ir jāatbalsta cilvēktiesību universāluma aizsardzība kā galvenā prioritāte un šajā nolūkā jāvada pakta noslēgšana un jāsadarbojas ar citām demokrātijām un līdzīgi domājošiem partneriem, lai stiprinātu daudzpusējas organizācijas un aizstāvētu uz noteikumiem balstītu pasaules kārtību pret autoritāru varu pieaugumu; uzsver, ka ANO struktūru samazinātā efektivitāte rada reālas izmaksas konfliktu, zaudēto dzīvību un cilvēku ciešanu ziņā un nopietni vājina valstu vispārējo spēju risināt globālās problēmas; aicina ES dalībvalstis un līdzīgi domājošos partnerus pastiprināt centienus, lai mainītu šo tendenci;

44. uzsver, ka objektīvi, taisnīgi un pārredzami ir jāpārskata nevalstisko organizāciju (NVO) pieteikumi par konsultatīvā statusa piešķiršanu ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomē (ECOSOC); aicina rīkoties, lai katrā daudzpusējā forumā, tostarp ANO Drošības padomē, papildus jau esošajai, pastāvīgajai kādas dalībvalsts vietai Drošības padomē izveidotu savu Savienības vietu, kas stiprinātu ES rīcībspēju, kā arī tās konsekvenci un uzticamību pasaulē; mudina ES un tās dalībvalstis piedalīties ANO Ģenerālās asamblejas vispārējās debatēs un aicina ECOSOC locekļus turpināt darbu, lai novērstu nepamatotos šķēršļus, ar kuriem NVO saskaras, lai saņemtu savu ECOSOC akreditāciju, jo īpaši gadījumos, kad pieteikumi ir iesniegti jau ļoti sen;

Starptautisko humanitāro tiesību ievērošana

45. ar bažām atzīmē pieaugošo starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību neievērošanu, jo īpaši notiekošajos konfliktos visā pasaulē; uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai humānās palīdzības aģentūras un labdarības organizācijas varētu sniegt pilnīgu, savlaicīgu un netraucētu palīdzību visiem neaizsargātajiem iedzīvotājiem, un aicina visas bruņotos konfliktos iesaistītās puses aizsargāt civiliedzīvotājus un humānās palīdzības, medicīnas, mediju un izglītības darbiniekus; aicina sistemātiski veidot humānās palīdzības koridorus reģionos, kuros notiek karš, un kaujas situācijās, lai ļautu apdraudētajiem civiliedzīvotājiem izvairīties no konflikta, un stingri nosoda jebkādus uzbrukumus šiem koridoriem;

46. atgādina, ka starptautiskajām humanitārajām tiesībām vajadzētu būtu pamatā ES politikai attiecībā uz okupācijas vai teritorijas aneksijas situācijām, un uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt to konsekvenci šajās situācijās; vērš uzmanību uz ES iedibinātu uzņēmumu atbildību piemērot visstingrāko pienācīgas rūpības politiku attiecībā uz visām ekonomiskajām vai finanšu darbībām attiecīgajās teritorijās vai sadarbību ar tām un nodrošināt stingru atbilstību starptautiskajām tiesībām, kā arī ES sankciju politikai, ja tā ir piemērojama šādos gadījumos;

Nesodāmības apkarošana un starptautisko krimināltiesību stiprināšana

47. uzsver saikni starp cilvēktiesību pārkāpumiem un plašu nesodāmību un pārskatatbildības trūkumu konfliktu skartos reģionos un valstīs; ļoti atzinīgi vērtē SKT pastāvīgo ieguldījumu cīņā pret nesodāmību; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt Starptautiskajai Krimināltiesai pietiekamu atbalstu, lai tā varētu veikt savu darbu; atkārtoti pauž nosodījumu par nepārtrauktajiem centieniem apdraudēt SKT leģitimitāti un darbu; aicina ES un tās dalībvalstis arī turpmāk pretoties šiem centieniem un reaģēt uz draudiem un sankcijām, kas vērstas pret cilvēktiesību aizstāvjiem un lieciniekiem, kuri sadarbojas ar SKT; uzsver SKT būtisko lomu kara noziegumu un noziegumu pret cilvēci izmeklēšanā; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sadarboties ar SKT, lai apkarotu un novērstu šādus noziegumus; atzinīgi vērtē ES un ES dalībvalstu pastāvīgo atbalstu SKT un aicina ES dalībvalstis šo apņemšanos attiecināt arī uz ilgtspējīgu finansējumu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu tiesiskumu visās situācijās, kuras nonāk SKT;

48. prasa ES atbalstīt SKT prokuroru izmeklēšanā, lai sauktu pie atbildības personas, kuras tiek turētas aizdomās par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un, iespējams, genocīdu, sniedzot politisku atbalstu, vācot un darot pieejamus visus pierādījumus, kuri ir tās rīcībā, tostarp publiskos avotos pieejamus izlūkdatus, informāciju un datus, satelītattēlus un pārtvertos sakaros iegūtu informāciju, un nodrošinot SKT vispārējam budžetam pienācīgus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus, lai pilnībā aizsargātu tās neatkarību un objektivitāti;

49. prasa Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm mudināt savas partnervalstis ratificēt Romas līgumu un tādējādi paplašināt SKT jurisdikciju; prasa ES izpildīt Padomes Lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu[26], vienlaikus saglabājot stingru nostāju attiecībā uz agresijas noziegumu, kā aicināts Parlamenta 2014. gada 17. jūlija rezolūcijā par agresijas noziegumu[27];

50. atkārtoti aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu ES rīcības plānu cīņai pret nesodāmību, kurā cita starpā būtu jāiekļauj nodaļas par pilsoniskās sabiedrības organizāciju svarīgo nozīmi cīņā pret nesodāmību un to aizsardzību visās situācijās, kurās vajadzīga šāda aizsardzība, un par pasākumiem, ar kuriem cīnīties pret nesodāmību par seksuālu ar dzimumu saistītu vardarbību, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pārkāpumus konfliktu kontekstā; aicina ES un tās starptautiskos partnerus pilnībā izmantot visus attiecīgos instrumentus, lai cīnītos pret nesodāmību, tai skaitā atbalstīt universālo jurisdikciju valsts līmenī, īpašus tribunālus valsts un starptautiskā līmenī, arī par agresijas noziegumiem, kā arī izveidot elastīgus sadarbības un finansēšanas mehānismus, lai ātri savāktu un analizētu pierādījumus par noziegumiem; aicina Komisiju nodrošināt, ka šie instrumenti tiek piemēroti saskaņoti un papildina citus attiecīgos ES un dalībvalstu instrumentus; aicina Komisiju izstrādāt programmu, lai pilnveidotu dalībvalstu un arī trešo valstu spējas piemērot universālās jurisdikcijas principu savās vietējās tiesību sistēmās;

Panākt progresu ceļā uz vispārēju nāvessoda atcelšanu un spīdzināšanas un cita veida ļaunprātīgas izturēšanās novēršanu

51. atkārtoti pauž principiālu nostāju pret nāvessodu, kas ir nežēlīgs, necilvēcīgs un pazemojošs sods un ir neatgriezenisks; uzsver, ka ES ir neatlaidīgi jācenšas panākt vispārēju nāvessoda atcelšanu, kas ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitikas mērķiem cilvēktiesību jomā; prasa ES un tās dalībvalstīm aizstāvēt nāvessoda atcelšanu visos starptautiskajos forumos un censties panākt iespējami plašāku atbalstu šai nostājai; mudina ANO struktūras turpināt centienus panākt nāvessoda vispārēju atcelšanu saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām; stingri nosoda tādu tiesību aktu par zaimošanu izpildi, kas ietver nāvessoda iespējamību notiesātajiem visā pasaulē; atkārtoti norāda, ka brīvība izvēlēties reliģiju, kā arī izvēle ticēt vai vispār neticēt ir cilvēka pamattiesības, ko nedrīkst sodīt ar nāvi vai cita veida pazemojošu rīcību; aicina visas valstis, kas to vēl nav izdarījušas, atcelt nāvessodu vai nekavējoties noteikt moratoriju, kas būtu pirmais solis tā atcelšanas virzienā; turklāt prasa attiecīgajām valstīm samazināt to noziegumu vai nodarījumu sarakstu, par kuriem paredzēts nāvessods; aicina nodrošināt pārredzamību attiecībā uz nāvessodu spriedumiem un izpildēm valstīs, kuras neatklāj šos statistikas datus;

52. nosoda visus spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, piespiedu pazušanas, patvaļīgas aizturēšana un ārpustiesas nāvessodu izpildes gadījumus un pauž nožēlu par to, ka tie joprojām ir izplatīti daudzās valstīs; ar lielām bažām norāda uz tendenci, ka visā pasaulē pieaug spīdzināšanas gadījumu skaits, un uz plaši izplatītu vainīgo nesodāmību; atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju nozīmīgo lomu cīņā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas izturēšanās veidiem;

Globālo problēmjautājumu risināšana cilvēktiesību un demokrātijas jomā

Reakcija uz Covid-19 pandēmiju un atveseļošanās pēc tās

53. pauž nopietnas bažas par Covid-19 pandēmijas ilgtermiņa negatīvajām sekām gan attiecībā uz vispārējo demokrātijas stāvokli, gan cilvēktiesībām visā pasaulē; uzsver nesamērīgi negatīvo ietekmi uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tai skaitā uz sievietēm, bērniem, personām ar invaliditāti, personām ar noteiktām hroniskām slimībām, vecākiem cilvēkiem, lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām, nebinārām personām, interseksuāļiem un kvīriem (LGBTIQ), trūcīgām personām, etniskām, ticības un reliģiskām minoritātēm, bēgļiem un migrantiem, kā arī ieslodzītām vai aizturētām personām; pauž bažas arī par kavēšanos un šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpes pakalpojumiem un par nevēlamo grūtniecību, seksuālās vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības, nedrošu abortu un māšu un jaundzimušo nāves gadījumu īpatsvara palielināšanos; ar nožēlu norāda, ka Covid-19 novēršanas pasākumi aizturēšanas iestādēs tiek izmantoti, lai attaisnotu ģimenes locekļu vai advokātu apmeklējumu liegumu un aizturēto personu tiesību pārkāpumus; atzinīgi vērtē cilvēktiesību aizstāvju un žurnālistu lomu, kuri dažkārt pat riskē ar dzīvību, ziņojot par cilvēktiesību pārkāpumiem pandēmijas laikā vai cenšoties tos novērst;

54. atkārtoti uzsver, ka iespējami augstākā sasniedzamā veselības standarta un vispārējas veselības aprūpes pieejamības izmantošana ir viena no pamattiesībām, kas vienādi attiecas uz ikvienu cilvēku; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šo tiesību aizsardzību, jo īpaši valstīs un reģionos, kur veselības aprūpes pakalpojumi ir visnabadzīgākie, un mudina valstis panākt progresu, lai atvieglotu piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem; apgalvo, ka ES būtu jāturpina finansēt Covid-19 vakcīnas izstrāde un piegāde visā pasaulē, jāveic izglītošana par vakcinācijas sniegtajiem ieguvumiem, un jāpalielina vakcinācijas pieejamība, piekļūstamība un pieņemamība cenas ziņā, lai nepieļautu vakcīnnovēršamas slimības;

55. atkārtoti uzsver, ka personas brīvība, pulcēšanās brīvība, domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvība un vārda brīvība ir demokrātijas stūrakmeņi; pauž nopietnas bažas par to, ka jo īpaši autoritāri režīmi arvien vairāk izmanto masveida novērošanas tehnoloģijas, lai ierobežotu šīs brīvības, un šāda rīcība vēl pastiprinās, aizbildinoties ar Covid-19 novēršanas pasākumiem; aicina stingri un efektīvi aizliegt masu novērošanas tehnoloģiju pārdošanu; aicina aktīvāk reaģēt uz dezinformācijas un sazvērestības teoriju masveida izplatību digitālajā vidē, ko galvenokārt, bet ne tikai, veicina autoritāri režīmi un arī nevalstiski dalībnieki;

Sieviešu tiesības, sieviešu iespēju veicināšana un dzimumu līdztiesība

56. nosoda to, ka neviena pasaules valsts vēl nav sasniegusi dzimumu līdztiesību; uzsver plašas ar dzimumu saistītas vardarbības un intersekcionālās diskriminācijas pastāvēšanu ikvienā pasaules reģionā; uzsver, ka sievietes un meitenes joprojām ir galvenie upuri vardarbīgās krīzēs un ka seksuālā, ar dzimumu saistītā un reproduktīvā vardarbība turpinās daudzviet pasaulē, jo īpaši bruņotos konfliktos, kur to izmanto kā kara ieroci; uzsver, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves, aktīvistes, žurnālistes un juristes jo īpaši ir kļuvušas par uzbrukumu mērķi un ka viņas saskaras ar strauji pieaugošo uzmākšanos un iebiedēšanu tiešsaistē un ar pastāvīgiem draudiem un uzbrukumiem;

57. ar nopietnām bažām uzsver, ka pieaug vardarbība dzimuma dēļ un vardarbība ģimenē, un pauž nožēlu par neveiksmēm seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā gan jaunattīstības, gan attīstītajās valstīs; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā atbalstīt sieviešu tiesības uz fizisko neaizskaramību, cieņu un autonomu lēmumu pieņemšanu un efektīvi apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību un vardarbību ģimenē; vērš uzmanību uz to, ka, neraugoties uz ES centieniem, vadošos amatos sievietes joprojām ir mazākumā un saņem mazāku atalgojumu par tādiem pašiem pienākumiem un amatiem kā vīrieši, un dzimuma dēļ viņu spējas un prasmes netiek pietiekami novērtētas vai tiek noniecinātas;

58. aicina ES un tās starptautiskos partnerus pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka sievietes, meitenes un neaizsargātas grupas pilnībā izmanto cilvēktiesības, un nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem; aicina visā pasaulē izskaust tiesību aktus un praksi, kas sievietēm liedz izmantot viņu tiesības, proti, tiesības uz izglītību, nodarbinātību un līdzdalību politisko un sabiedrisko lēmumu pieņemšanā; pauž nožēlu par situācijām, kurās sievietēm un mājsaimniecībām, kuras vada sievietes, jo īpaši humanitārās krīzes apgabalos, tiek liegta piekļuve humānajai palīdzībai un būtiskiem pakalpojumiem, jo valsts un vietējā līmeņa iestādes uzstāj, ka šādi pakalpojumi ir jāsniedz sieviešu dzimuma darbiniecēm, vienlaikus ierobežojot sieviešu piekļuvi nodarbinātības iespējām; aicina valstis, kuras Stambulas konvenciju vēl nav ratificējušas un īstenojušas, izdarīt to iespējami drīz;

59. stingri nosoda jebkāda veida agrīnas laulības un piespiedu laulības, mājas arestu, izvarošanu un cita veida pazemojošu izturēšanos pret sievietēm; aicina Komisiju un ESĪP cilvēktiesību jautājumos pievērsties agrīnu laulību un piespiedu laulību jautājumam;

60. atgādina valstīm par to pienākumu nodrošināt piekļuvi vispusīgiem seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, tostarp modernām kontracepcijas metodēm, drošiem un likumīgiem abortiem, maternitātes, pirmsdzemdību un pēcdzemdību veselības aprūpei, medicīniskajai apaugļošanai, un piekļuvi informācijai un izglītībai par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, ieskaitot visaptverošu seksuālo izglītību bez jebkāda veida diskriminācijas; aicina vēl vairāk nostiprināt juridiskās tiesības un aizsardzību un visā pasaulē; likvidēt šķēršļus piekļuvei seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistīto tiesību izmantošanai atkārtoti aicina ES Pamattiesību hartā iekļaut tiesības uz drošu un likumīgu abortu; atzinīgi vērtē Pasaules Veselības organizācijas atjaunināto pamatnostādņu publicēšanu — tajās ir sniegti ieteikumi veselības aprūpes sistēmām par aprūpes nodrošināšanu aborta gadījumā; aicina ES un tās dalībvalstis daudzpusējās un divpusējās attiecībās pilnībā atbalstīt un sekmēt SRHR, ieskaitot piekļuvi abortiem, saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām un standartiem;

61. prasa saskaņotāk rīkoties, lai izskaustu seksuālās vardarbības kā kara ieroča izmantošanu un cīnītos pret šādas vardarbības veicēju nesodāmību; aicina Komisiju turpināt centienus, lai pilnībā izskaustu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas praksi; aicina ES uzņemties stingrākas saistības un atbalstīt sieviešu tiesību aizsardzību trešās valstīs, cenšoties novērst un risināt konfliktus, kā arī miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un atjaunošanas darbībās pēc konflikta, pārejas tiesiskuma nodrošināšanā un cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot to sieviešu tiesībām, kuras cieš no naidīguma, diskriminācijas vai stigmatizācijas, kuras ir grūtnieces vai kurām tikko ir dzimuši bērni, vai kuras ir bezdarbnieces vai nabadzībā;

62. atkārtoti uzsver nepieciešamību izlēmīgi rīkoties, lai visā pilnībā īstenotu GAP III; prasa ES stingri vērsties pret intersekcionālo diskrimināciju, kā noteikts GAP III, izstrādājot politiku cīņai pret dažādiem diskriminācijas veidiem, ar ko saskaras miljoniem sieviešu un meiteņu, kuras kastas dēļ cieš no pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību pārkāpumiem un ir seksuālas izmantošanas un vardarbības, pārvietošanas, piespiedu darba un/vai mūsdienu verdzības, prostitūcijas un cilvēku tirdzniecības upuri;

63. atkārtoti nosoda komerciālu praksi, kura paredz bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, — globālu parādību, kurā sievietes visa pasaulē ir pakļautas izmantošanai un cilvēku tirdzniecībai un no kuras vienlaikus visvairāk cieš finansiāli un sociāli neaizsargātas sievietes; uzsver šīs prakses smago ietekmi uz sievietēm, sieviešu tiesībām, sieviešu veselību un dzimumu līdztiesību un uzsver tās pārrobežu ietekmi; prasa izstrādāt Eiropas tiesisko regulējumu, ar kuru varētu novērst komerciālās bērna iznēsāšanas no surogātmāšu puses negatīvo ietekmi;

64. nosoda dzimumselektīvu abortu veikšanu, kā arī ar šo praksi saistīto diskrimināciju, kas jo īpaši ir vērsta pret sievietēm un meitenēm;

65. nosoda tiesību aktus, politiku un praksi, kas ļauj selektīvi atlasīt bērnus pēc dzimuma, rases, invaliditātes vai citām pazīmēm;

Bērna tiesības

66. aicina īstenot sistemātisku un konsekventu pieeju bērnu tiesību veicināšanai un aizsardzībai visā ES ārpolitikā; aicina īstenot saskaņotākus centienus, lai aizsargātu bērnu tiesības krīzes vai ārkārtas situācijās, un atzinīgi vērtē Padomes secinājumus šajā jautājumā; pauž bažas, ka pieaugošais šādu krīzes situāciju skaits visā pasaulē kopā ar Covid-19 pandēmijas ilgstošajām sekām ir izraisījis arvien biežākus bērna tiesību pārkāpumus visā pasaulē, tai skaitā vardarbību, agrīnas un piespiedu laulības, seksuālu izmantošanu, arī dzimumorgānu kropļošanu, cilvēku tirdzniecību, bērnu piespiedu nošķiršanu no vecākiem un otrādi mūsdienu verdzības gadījumos, bērnu verdzību, bērnu darbu, bērnu vervēšanu armijā, izglītības un veselības aprūpes pieejamības trūkumu, nepietiekamu uzturu un galēju nabadzību; uzsver nesamērīgās un ilgtermiņa sekas, ko attiecībā uz bērniem rada pārtikas trūkums, kas tieši ietekmē ne tikai viņu veselību un attīstību, bet arī viņu izglītību, kā arī palielina nežēlīgo bērnu laulību praksi; uzsver, ka visā pasaulē joprojām ir daudz bērnu, kas parasti ir spiesti strādāt bīstamos apstākļos, grūti pieejamās vietās, piemēram, raktuvju šahtās, izejvielu, tostarp reto minerālu, ieguvē, rūpniecībā un lauksaimniecībā; uzsver, ka 2021. gads bija Starptautiskais gads bērnu darba izskaušanai, un atgādina par ES neiecietības politiku pret šo praksi; aicina valstis, kuras nav ratificējušas ANO Konvenciju par bērna tiesībām, to steidzami izdarīt;

67. nosoda pastāvīgos uzbrukumus bērniem, izmantojot to kā kara ieroci; atkārtoti uzsver, ka neaizsargātības dēļ nepilngadīgie bieži vien ir pirmie, kas cieš no vardarbības kara plosītos apgabalos, jo īpaši saskaroties ar etniska rakstura atriebību no savstarpēji karojošu cilšu, grupu un etnisko grupu puses; nosoda nepilngadīgo bērnu piespiedu vervēšanu karadarbības zonās, kā arī viņu instrumentalizāciju un seksuālās vardarbības vēršanu pret viņiem; uzsver, ka ir jārada reintegrācijas un reparācijas iespējas bērniem, kuru tiesības ir pārkāptas, un ka visās ES ārpolitikas jomās ir jāintegrē ANO programma par bērniem un bruņotiem konfliktiem; aicina attiecīgās dalībvalstis nodrošināt to bērnu aizsardzību, kuri ir šo dalībvalstu pilsoņi un ir ieslodzīti vai aizturēti trešās valstīs; aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai apkarotu nesodāmību par kara noziegumiem pret bērniem, pastiprināt sadarbību ar humānās palīdzības organizācijām un NVO, kuru darbība ir vērsta uz bērniem, un sadarbībā un partnerībā ar trešām valstīm aizsargāt bērnu tiesības;

68. uzsver, ka īpašas neveiksmes ir skārušas tādu jomu kā tiesības uz izglītību, jo sakarā ar Covid-19, kā arī pret meitenēm vērstu reliģisko ekstrēmismu un diskrimināciju dzimuma dēļ ir notikuši nepieredzēti izglītības pārtraukumi; pauž bažas par pusaudžu vecuma grūtnieču izslēgšanu no skolas; atgādina, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz vispusīgu seksuālo izglītību, kas ir nediskriminējoša, uz pierādījumiem balstīta, zinātniski precīza, vecumam piemērota un kurā tiek risināti jautājumi par kaitējošām dzimumu normām; aicina ES pastiprināt darbu, lai nodrošinātu piekļuvi izglītībai, tai skaitā rast inovatīvus veidus, kā apiet valstu iestāžu radītos šķēršļus; aicina Komisiju un EĀDD palielināt atbalstu trešām valstīm, lai palīdzētu tām pielāgoties problēmām, ar kurām tās saskārās Covid-19 pandēmijas laikā izglītības jomā; uzsver, ka atbalsts varētu izpausties ne tikai kā lielāka finansējuma piešķiršana, izmantojot NDICI — "Eiropa pasaulē", bet arī kā spēju veidošana un labākās prakses nodrošināšana, pamatojoties uz ES delegāciju visā pasaulē gūto pieredzi; uzsver, ka starptautiskās vides izmaiņas var likt meklēt finansiālu risinājumu, kas ļautu ar vairāku līdzekļu devēju palīdzību nodrošināt aizvien pieaugošo finansējuma deficītu nolūkā sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4, kas tiecas nodrošināt iekļaujošu un taisnīgu kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem;

69. aicina Komisiju un EĀDD nodrošināt stabilu finansējumu izglītībai, izmantojot visus ES ārējos finanšu instrumentus, saskaņā ar NDICI — "Eiropa pasaulē" izglītībai paredzēto 10 % slieksni; aicina Komisiju un EĀDD atbalstīt trešo valstu valdības spēcīgāku dzimumvērīgu un iekļaujošu izglītības sistēmu veidošanā un turpmākā attīstībā; atgādina, ka ANO ir noteikusi izglītības pieejamību sievietēm par vienu no pamattiesībām; uzskata, ka meiteņu piekļuves izglītībai uzlabošanai un sieviešu līdzdalības atbalstīšanai izglītībā un karjeras veidošanā zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomā vajadzētu būt prioritāram un galvenajam ES politikas mērķim; šajā sakarībā uzstāj, ka meitenēm ir jābūt iespējai pabeigt izglītību un piekļūt vecumam atbilstošai informācijai un pakalpojumiem bez diskriminācijas un dzimumu aizspriedumiem un ar vienlīdzīgām iespējām īstenot savu potenciālu; uzsver to, ka ir steidzami jānovērš ar dzimumu saistīti šķēršļi izglītībai, piemēram, tiesību akti, politika un kaitīgas sociālās un kultūras normas, kas liedz meitenēm turpināt izglītību grūtniecības, laulību vai bērna piedzimšanas gadījumā; mudina ar izglītību cīnīties pret dzimumu stereotipiem un kaitīgām sociālajām un kultūras normām un novērst vardarbību, izmantojot dzimumsensitīvu izglītību;

Vecāka gadagājuma cilvēku tiesības

70. aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt jaunus veidus, kā stiprināt vecāka gadagājuma cilvēku tiesības; uzsver problēmas, kas traucē vecāka gadagājuma cilvēkiem pilnībā izmantot visas cilvēktiesības, proti, diskrimināciju vecuma dēļ, nabadzību, vardarbību, sociālās aizsardzības, veselības aprūpes un citu būtisku pakalpojumu trūkumu, kā arī šķēršļus nodarbinātības jomā; uzsver ANO Atklātā sastāva darba grupas novecošanas jautājumos darbu pie juridiski saistoša instrumenta, lai stiprinātu vecāka gadagājuma cilvēku cilvēktiesību aizsardzību, un aicina ES un tās dalībvalstis apsvērt iespēju aktīvi atbalstīt šo darbu;

Personu ar invaliditāti tiesības

71. atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam kā instruments, lai visā pasaulē uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli un tiesības, jo īpaši attiecībā uz nabadzību un diskrimināciju, kā arī problēmām saistībā ar piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un nodarbinātībai un līdzdalību politiskajā dzīvē; aicina sistemātiski īstenot šo stratēģiju gan iekšēji, gan ārēji; uzsver, ka pienākums aprūpēt personas ar invaliditāti parasti gulstas uz viņu ģimenēm, jo īpaši sievietēm, un aicina ES palīdzēt trešām valstīm izstrādāt politiku, lai atbalstītu personu ar invaliditāti aprūpētājus;

72. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus ES ārējā darbībā veicināt personu ar invaliditāti tiesību vienlīdzību; uzsver, ka ir vajadzīgs lietišķs dialogs ar organizācijām, kas partnervalstīs pārstāv personas ar invaliditāti, lai nodrošinātu pilnvērtīgu līdzdalību un sekmīgu iesaistīšanos ES ārējās finansēšanas instrumentu plānošanā, īstenošanā un uzraudzībā; uzsver, ka kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis ir jāmudina īstenot reformas, lai uzlabotu personu ar invaliditāti stāvokli, un aicina Komisiju palīdzēt tām izstrādāt lietišķu procesu, lai apspriestos ar personām ar invaliditāti un to pārstāvības organizācijām; aicina nodrošināt ES delegācijām investīcijas, apmācību un spēju veidošanu, lai īstenotu ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumus par humāno darbību un starptautisko sadarbību;

Neiecietība, ksenofobija un diskriminācija

73. uzsver savu nosodījumu un iebildumus pret neiecietību, ksenofobiju un diskrimināciju rases, etniskās piederības, tautības, sociālās grupas, invaliditātes, kastas, reliģijas, pārliecības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimtes identitātes dēļ, kas jo īpaši konfliktu situācijās daudzos pasaules reģionos noved pie slepkavībām un vajāšanas; uzsver, ka rasisms, diskriminācija, ksenofobija, vajāšana reliģijas dēļ un ar to saistītā neiecietība joprojām ir nopietna problēma visā pasaulē, kas izraisa tiesību pārkāpumus visās dzīves jomās, ieskaitot piekļuvi izglītībai, veselības aprūpi, nodarbinātību un piekļuvi tiesu iestādēm, un ka šīs problēmas vēl vairāk ir saasinājusi Covid-19 pandēmija; aicina ES un tās dalībvalstis uzņemties vadošo lomu cīņā pret antisemītismu pasaulē un atzinīgi vērtē ES stratēģijas pieņemšanu šajā jomā; aicina Komisiju, EĀDD un ES delegācijas sadarbībā ar dalībvalstīm un iesaistot Parlamentu izstrādāt īpašas vietējā līmeņa stratēģijas, lai palīdzētu apkarot ar kastām saistītu diskrimināciju valstīs, kuras tā skar visvairāk, apspriežoties ar vietējiem pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, un uzaicināt tās uz apspriešanos, kas paredzētas ES nolīgumos vai instrumentos, kā arī iesaistīt dialogos par cilvēktiesībām;

74. iesaka Eiropas Parlamentam visās tā attiecīgajās komitejās (Ārlietu komitejā, Attīstības un starptautiskās tirdzniecības komitejā un Cilvēktiesību apakškomitejā) un delegācijās risināt jautājumu par diskrimināciju saistībā ar kastām, iecelt kontaktpunktā personu ar kastām saistītas diskriminācijas jautājumu risināšanai, un, apmeklējot valstis, kurās šī problēma ir aktuāla, apspriesties ar dalītu organizācijām un sarunās ar Parlamenta partneriem un iestādēm ierosināt ar kastām saistītas diskriminācijas jautājumu, kā arī Starptautiskajā rasu diskriminācijas izskaušanas dienā organizēt uzklausīšanu, lai pārskatītu ES veiktās darbības un panākto progresu;

Nacionālās, etniskās un lingvistiskās minoritātes

75. pauž nožēlu par to, ka daudzas valstis, neraugoties uz savām saistībām aizsargāt minoritātes, īsteno politiku, kas paredz nacionālo, etnisko un lingvistisko minoritāšu piespiedu asimilāciju, neievērojot šo personu tiesības; uzsver, ka minoritātēm nevajadzētu kļūt par militāra saspīlējuma vai konflikta mērķi vai instrumentu; atgādina par starptautiskos līgumos un nolīgumos paredzētajiem valstu pienākumiem aizsargāt šo minoritāšu tiesības to attiecīgajās teritorijās; aicina ES partnervalstu valdības ievērot nacionālo, etnisko un lingvistisko minoritāšu pamattiesības un cilvēktiesības, tostarp viņu kultūru, valodu, reliģiju, tradīcijas un vēsturi, lai saglabātu viņu daudzveidību un valodas un kultūras identitāti; aicina ES un tās dalībvalstis šajā nolūkā aktīvi atbalstīt šīs partnervalstis; aicina Komisiju atbalstīt pie minoritātēm piederīgu personu cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību visā pasaulē, cita starpā īstenojot NDICI — "Eiropa pasaulē" tematiskās programmas cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

LGBTIQ tiesības

76. stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp diskrimināciju, stigmatizāciju, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, vajāšanu un slepkavības, ar ko visā pasaulē joprojām saskaras LGBTIQ personas; uzskata, ka prakse un vardarbības akti, kas vērsti pret personām, pamatojoties uz viņu faktisko vai pieņemto seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimuma pašizpausmi, vai dzimuma iezīmes, nedrīkst palikt nesodīti un ir jāizskauž; uzsver, ka LGBTIQ personas un to aizstāvji visā pasaulē joprojām saskaras ar cilvēktiesību pārkāpumiem, tai skaitā diskrimināciju, stigmatizāciju, vajāšanu, vardarbību un slepkavībām; aicina ES pastiprināt centienus, lai nodrošinātu, ka LGBTIQ personas gan iekšēji, gan ārēji var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības, un uzņemties vadošo lomu, aizstāvot šo personu aizsardzību savā ārpolitikā; aicina pilnībā īstenot LGBTIQ līdztiesības stratēģiju 2020.–2025. gadam kā ES instrumentu LGBTIQ cilvēku stāvokļa uzlabošanai visā pasaulē; aicina ES iestādes rādīt piemēru, proaktīvi aizstāvot LGBTIQ personu tiesības visā pasaulē un rūpīgi un konsekventi piemērojot ES pamatnostādnes visā ES ārpolitikā, lai veicinātu un aizsargātu LGBTIQ personu iespējas izmantot visas cilvēktiesības;

Vārda brīvība, mediju brīvība un tiesības uz informāciju

77. uzsver, ka vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē un piekļuve uzticamai informācijai ir ārkārtīgi svarīgas demokrātijai un pilsoniskās telpas uzplaukumam; pauž nopietnas bažas par aizvien lielākiem ierobežojumiem un pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi, vārda brīvību, informācijas brīvību un biedrošanās un pulcēšanās brīvību, ko valsts un nevalstiskie dalībnieki piemēro daudzās pasaules valstīs, jo īpaši attiecībā uz žurnālistiem, izmantojot cenzūru vai pašcenzūras nepieciešamību un ļaunprātīgi izmantojot tiesību aktus par terorisma apkarošanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, neslavas celšanu un korupciju, lai apklusinātu žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus; nosoda terminoloģijas ar pārāk plašu nozīmi izmantošanu, kas iestādēm ļauj pasludināt, ka neskaitāmi tiesību akti nav likumīgi, un noteikt kriminālatbildību par leģitīmu darbu cilvēktiesību jomā, kā arī to, ka daudzos no šiem tiesību aktiem trūkst pietiekamu cilvēktiesību aizsardzības pasākumu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu tiesu; turklāt nosoda tādu tehnoloģiju kā spiegprogrammatūra izmantošanu, lai vajātu žurnālistus vai kavētu vai kontrolētu viņu darbu; turklāt pauž nopietnas bažas par žurnālistu fizisko drošību, par uzbrukumiem viņiem, tostarp par ārpustiesas slepkavībām un patvaļīgu aizturēšanu, un par to, ka 2022. gadā jau ir nogalināts vairāk nekā 61 žurnālists un plašsaziņas līdzekļu darbinieks;

78. aicina Komisiju aizsargāt vārda brīvību un nodrošināt sabiedrības piekļuvi informācijai internetā, lai panāktu vārda brīvību; nosoda brutālās represijas un spēka izmantošanu, uzmākšanos, patvaļīgu aizturēšanu un ārpustiesas slepkavības pret miermīlīgiem protestētājiem vairākās trešās valstīs;

79. aicina ES atbalstīt uzticamus medijus un informācijas avotus, kas veicina varas iestāžu pārskatatbildību un pāreju uz demokrātiju; pauž bažas par plaši izplatīto stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) izmantošanu, lai visā pasaulē apklusinātu žurnālistus, aktīvistus, arodbiedrību pārstāvjus un cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp vides cilvēktiesību aizstāvjus; uzsver, ka šī prakse visā pasaulē vēl vairāk ierobežo pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju iespējas, ņemot vērā to, ka sabiedriskā telpa jau vairākus gadus nemitīgi sarūk un publiskās iestādes un privātie dalībnieki arvien vairāk aizskar tiesības uz vārda brīvību un biedrošanās un pulcēšanās brīvību; šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai, kuras mērķis ir aizsargāt žurnālistus un cilvēktiesību aizstāvjus no ļaunprātīgas tiesvedības un SLAPP;

80. mudina Komisiju un EĀDD, saskaņojot ar dalībvalstīm, izstrādāt stratēģiju, lai novērstu plašo SLAPP izmantošanu pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, aktīvistiem un darbiniekiem visā pasaulē; aicina Komisiju un EĀDD šajā stratēģijā iekļaut norādījumus par to, kā nodrošināt efektīvu aizsardzību no SLAPP cietušajām personām, cita starpā sniedzot finansiālu palīdzību tiesas izdevumu segšanai; aicina ES delegācijas dokumentēt SLAPP un iekļaut tās uzraudzības, ziņošanas un novērtēšanas darbībās; mudina trešo valstu likumdevējus izstrādāt tiesību aktus ar tādu pašu mērķi, kuri iekļautos vispārējās iniciatīvās ar mērķi atbalstīt un aizsargāt vārda brīvību, ieskaitot mediju brīvību un plurālismu;

81. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu ar Eiropas demokrātijas rīcības plāna starpniecību finansēt projektus, lai palīdzētu žurnālistiem juridiskos un praktiskos jautājumos, tai skaitā ārpus ES; aicina ES pastiprināt centienus, lai palīdzētu apdraudētajiem žurnālistiem visā pasaulē un nodrošinātu viņu drošību, cita starpā sniedzot drošu patvērumu un līdzekļus, lai viņi varētu turpināt darbu, ja viņiem būtu jāpamet dzīvesvieta, un cieši sadarbojoties ar partnervalstīm šajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar ES partnerattiecību nolīgumiem ar trešām valstīm; atzinīgi vērtē tādu programmu kā Media4Democracy un Eiropas Demokrātijas fonda ES finansēto pasākumu nozīmi šajā jomā;

82. pauž nopietnas bažas par akadēmiskās brīvības ierobežošanu un pētnieku cenzēšanas un ieslodzīšanas gadījumu skaita pieaugumu visā pasaulē, kas būtiski ietekmē tiesības uz izglītību; mudina ES un dalībvalstis pastiprināt savus diplomātiskos centienus un ārkārtas aizsardzību un atbalstu, divpusēji un daudzpusēji novēršot valsts un nevalstisku dalībnieku draudus vai uzbrukumus akadēmiķu brīvībai; aicina ES nodrošināt pastāvīgu augsta līmeņa atbalstu Globālajam cilvēktiesību tīklam, kurš ir izcils piemērs tam, kā ES visā pasaulē atbalsta izglītību cilvēktiesību jomā;

Domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvība

83. norāda, ka 2021. gadā apritēja 40 gadi, kopš tika pieņemta ANO Deklarācija par jebkādas uz reliģiju un ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu; atgādina, ka tiesības uz domas, apziņas un reliģijas vai ticības brīvību ir ikviena cilvēka pamattiesības un attiecas uz visām personām vienādi; ar nopietnām bažām norāda, ka daudzās pasaules valstīs joprojām tiek pārkāptas tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību, ticības vai neticības brīvību, tiesības būt ateistam vai agnostiķim, ieskaitot tiesības paust reliģisku vai nereliģisku pārliecību vārdos, mācībā un praksē, kā arī tiesības mainīt reliģiju vai atteikties no tās; uzsver Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, jo dažas valdības to joprojām izmanto kā ieganstu turpmākai diskriminējošai praksei, tai skaitā vardarbībai pret reliģiskajām minoritātēm un to zaimošanai; nosoda vardarbību pret minoritāšu pārstāvjiem un viņu vajāšanu pārliecības vai reliģijas dēļ; pauž nožēlu par to, ka tā skar daudzas reliģiskās un ticības kopienas, kā arī tādu cilvēku grupas kā ateisti, humānisti, agnostiķi un cilvēki, kas neidentificējas ne ar kādu reliģiju; ar nopietnām bažām konstatē, ka nereliģiskas, sekulāras un humānistu organizācijas vairākās valstīs piedzīvo aizvien lielāku vajāšanu, tostarp vēl nepieredzētā apmērā saskaroties ar provokācijām uz vardarbību pret tām, naidu un slepkavībām;

84. nosoda uzbrukumus neskaitāmām personām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par reliģiskās pārliecības miermīlīgu apšaubīšanu, kritizēšanu vai izsmiešanu un atgādina, ka kritisku uzskatu paušana par reliģiju ir domas brīvības vai mākslinieciskās jaunrades likumīga izpausme;

85. pauž bažas par reliģijas ļaunprātīgu izmantošanu un izmantošanu politisku mērķu nolūkā, lai uzkurinātu neiecietību vai ierobežotu cilvēktiesības, piemēram, LGBTIQ tiesības un sieviešu tiesības, proti, seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības, kā arī bērnu tiesības uz domas, apziņas un reliģijas brīvību;

86. aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai aizsargātu tiesības uz domas, apziņas, reliģijas vai ticības brīvību, izvirzīt šos jautājumus ANO cilvēktiesību forumos un sadarboties ar attiecīgajiem ANO mehānismiem un komitejām; aicina Komisiju un Padomi īstenot vērienīgas programmas, lai šīs tiesības aizstāvētu visā pasaulē, tostarp veicināt un atbalstīt starptautiskos centienus vākt pierādījumus par nežēlīgiem noziegumiem ticības vai reliģijas dēļ, saukt pie atbildības to izdarītājus, padarīt efektīvus kriminālsodus un izmaksāt kompensācijas cietušajiem; aicina Padomi, Komisiju, EĀDD un dalībvalstis sadarboties ar trešām valstīm, lai pieņemtu pasākumus, ar kuriem visā ES ārējās politikas jomās nepieļauj un apkaro naida noziegumus; aicina EĀDD un ES delegācijas attiecīgā gadījumā dialogos ar pilsonisko sabiedrību iesaistīt ticības organizācijas, lai pielāgotu cilvēktiesību politiku konkrētās valsts reliģiskajam un kultūras kontekstam, ņemot vērā dažu ticības organizāciju lomu reakcijā uz humānām krīzēm; konstatē, ka ES politikas satvarā attiecībā uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību nedrīkst atstāt bez ievērības iedzīvotājus, kas nav saistīti ar nevienu reliģiju; aicina izvērtēt 2013. gada ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kā paredzēts to 70. pantā;

Cilvēktiesību aizstāvji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas

87. stingri atbalsta cilvēktiesību aizstāvju darbu un uzsver riskus, ar kuriem viņi savos centienos aizsargāt cilvēktiesības saskaras, tostarp draudus pret viņiem un viņu ģimenēm, vajāšanu un vardarbību; nosoda to, ka simtiem cilvēktiesību aizstāvju sava darba dēļ ir nogalināti, no tiem lielākā daļa bija vides aizstāvji; atzinīgi vērtē ES centienus atbalstīt cilvēktiesību aizstāvju darbu, tai skaitā mehānismu ProtectDefenders.eu; aicina pastiprināt šādus centienus, lai mazinātu pieaugošos riskus, ar kuriem saskaras cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē, tostarp patvaļīgu aizturēšanu un ieslodzīšanu, verbālus un fiziskus uzbrukumus, tiesisku vajāšanu un ierobežojumus, kā arī starptautisko apdraudējumu vai represijas; aicina dalībvalstis apturēt visus aktīvos izdošanas līgumus ar valstīm, kurās cilvēktiesību situācija nav savienojama ar dalībvalstu starptautiskajām neizraidīšanas saistībām;

88. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi apkarot leģislatīvus vai administratīvus centienus samazināt iespējas aizsargāt cilvēktiesības; aicina ES un tās dalībvalstis izstrādāt stratēģisku augsta līmeņa redzējumu, kā vērsties pret aizvien plašākajiem uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē, cita starpā pieņemot stingrus ES Ārlietu padomes secinājumus, kuros izklāstītu kopīgu augsta līmeņa stratēģiju attiecībā uz ES globālo rīcību cilvēktiesību aizstāvju jomā, un pilnībā īstenot politiskās apņemšanās attiecībā uz apdraudētajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, piemēram, tās, kas ir iekļautas ES Rīcības plānā cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam un ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem; aicina ES un tās dalībvalstis arī aktīvi atbalstīt pienācīgu un efektīvu aizsardzības sistēmu izstrādi un ieviešanu cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir apdraudēti vai atrodas neaizsargātā situācijā, cita starpā organizējot jēgpilnas apspriešanās ar šīm personām un pamatojoties uz visaptverošām un kvalitatīvām riska analīzēm, kas nodrošina, ka šādi mehānismi ir holistiski, pienācīgi apgādāti ar vajadzīgajiem resursiem, spēj novērtēt un preventīvi pārvaldīt risku un spēj izstrādāt aizsardzības plānus, kas ir patiesi piemēroti indivīdu, kolektīvu un kopienu aizsardzības vajadzībām; aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ES vēstniekus, aktīvāk publicēt publiskus paziņojumus un izmantot citus publiskā un privātā sektora pārstāvju politiskās iesaistīšanās veidus, lai atbalstītu apdraudētos cilvēktiesību aizstāvjus un ilgstoši ieslodzītos, kā arī palīdzēt organizēt ES vēstnieku apmeklējumus ieslodzījuma vietās un atvieglot ģimeņu ārējus apmeklējumus; uzstāj, ka EĀDD un ES delegācijām īpaša uzmanība ir jāpievērš apdraudēto Saharova balvas saņēmēju un finālistu situācijai un ir apņēmīgi jārīkojas, lai nodrošinātu viņu labbūtību, drošību vai atbrīvošanu, savas darbības saskaņojot ar dalībvalstīm un Parlamentu; aicina EĀDD regulāri ziņot par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz Saharova balvas laureātiem un finālistiem, kuri ir aizturēti, kuru brīvība ir ierobežota vai kuru atrašanās vieta joprojām nav zināma;

89. pauž bažas par šķēršļiem, ar kuriem saistībā ar piekļuvi ES humānajām un/vai īstermiņa vīzām saskaras cilvēktiesību aizstāvji visā pasaulē; atgādina, cik svarīgs ir šis nozīmīgais drošības un aizsardzības rīks, kas ļauj cilvēktiesību aizstāvjiem vajadzības gadījumā saņemt patvērumu, kā arī izmantot esošās atpūtas un atslodzes iespējas, izmantot pagaidu pārcelšanas programmas vai arī īstenot būtiskas starptautiskās aizstāvības, mobilizācijas un tīklošanās darbības ES teritorijā; prasa izstrādāt ES mēroga shēmu īstermiņa vīzu izsniegšanai apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju pagaidu pārcelšanas nolūkā, kā arī saskaņotāku ES politiku attiecībā uz ārkārtas vīzu izsniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem dalībvalstīs; prasa ES izstrādāt paredzamāku, saskaņotāku un konsekventāku vīzu politiku cilvēktiesību aizstāvjiem, ļaujot izmantot elastīgus un reaģējošus protokolus, tostarp kritiskās situācijās;

90. pauž nožēlu par dažāda veida aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību, piemēram, tiesību aktiem, tostarp pretterorisma tiesību aktiem, kuru mērķis ir samazināt pilsoniskās sabiedrības telpu un apklusināt nepiekrītošas balsis vai popularizēt trešo valstu valdību sponsorētas organizācijas (valdības organizētas NVO (VONVO)); pauž nožēlu par to, ka daudzās valstīs tiek pieņemti tā dēvētie "ārvalstu aģentu" tiesību akti, kuri paredz, ka indivīdiem un struktūrām, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā ārvalstu aģentiem; jo īpaši pauž bažas par to, ka šie tiesību akti tiek izmantoti, lai stigmatizētu un ierobežotu pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju darbu, cita starpā ierobežojot tiesības piekļūt finansējumam; aicina ES sadarboties ar partneriem, lai panāktu šādu tiesību aktu atcelšanu vai pārskatīšanu, un aicina ES iestādes un struktūras, jo īpaši EĀDD, saskaņojot ar Komisiju, šajā nolūkā izstrādāt saskaņotu stratēģiju;

91. norāda, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves tiek pakļautas ar dzimumu saistītai vardarbībai un viņām nav piekļuves pienācīgiem resursiem un aizsardzības mehānismiem; nepieņem to, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves un sieviešu tiesību aktīvistes arī turpmāk varētu saskarties ar seksuāliem uzbrukumiem, draudiem un iebiedēšanu, ka viņām varētu piemērot kriminālsodus vai pat nogalināt; turklāt pauž nožēlu par to, ka sievietes cilvēktiesību aizstāves, kas strādā seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā, visā pasaulē saskaras ar īpašām grūtībām, un aicina ES un tās dalībvalstis publiski un privāti nosodīt uzbrukumus un draudus cilvēktiesību aizstāvjiem, kas strādā šajā jomā, un proaktīvi nodrošināt seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību aizstāvju pienācīgu pārstāvību pārrunās; uzsver, ka ES ir jānodrošina politisks un finansiāls atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas veicina sieviešu un meiteņu tiesības visās jomās;

Migranti un bēgļi

92. atkārtoti apstiprina migrantu, bēgļu un piespiedu kārtā pārvietotu personu neatņemamās cilvēktiesības, kas jāatspoguļo ES migrācijas un patvēruma politikā un sadarbībā ar trešām valstīm šajā jomā; uzsver, ka ES būtu jāpastiprina centieni atzīt un izstrādāt veidus, kā novērst nelegālās migrācijas un piespiedu pārvietošanas pamatcēloņus, īpašu uzmanību pievēršot sievietēm, bērniem, etniskām, reliģiskām un ticības minoritātēm un personām ar invaliditāti, kuras ir visneaizsargātākās, stiprinot migrantu izcelsmes kopienu noturību un palīdzot tām piedāvāt saviem locekļiem iespēju dzīvot pienācīgu un drošu dzīvi savā mītnes zemē; uzsver, ka migrācija un patvēruma politika ir jāpārvalda saskaņā ar solidaritātes, līdzsvara un atbildības dalīšanas starp valstīm principiem; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt valstis, kas uzņem lielāko daļu bēgļu, kā arī tranzītvalstis un izcelsmes valstis; prasa ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka ar migrāciju saistītais Eiropas finansējums, apmācība vai cita veida atbalsts trešām valstīm tieši vai netieši neveicina cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu, kā arī nepastiprina un nesekmē nesodāmību par šādiem pārkāpumiem; atgādina, ka cieša sadarbība un iesaiste ar trešām valstīm joprojām ir būtiska, lai novērstu migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību; jo īpaši uzsver, ka ir jāpaplašina cīņa pret organizētās noziedzības grupējumiem, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, stingri ievērojot starptautiskos cilvēktiesību standartus; šajā saistībā uzsver, ka izšķiroša nozīme ir informācijas izplatīšanai un izpratnes veicināšanas kampaņām par kontrabandas riskiem; aicina ES finansētajās humānās palīdzības operācijās ņemt vērā bērnu un citu neaizsargātu grupu īpašās vajadzības un nodrošināt viņu aizsardzību pārvietošanas laikā; šajā ziņā nosoda migrantu bērnu ievietošanu aizturēšanas centros, jo īpaši, ja viņi ir nošķirti no vecākiem vai likumiskajiem aizbildņiem; uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt efektīvu sistēmu drošiem un likumīgiem ceļiem uz ES, un šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par prasmju un talantu piesaisti ES, tai skaitā par talantu partnerību ar partnervalstīm izveidi;

93. atgādina savu apņemšanos ievērot bēgļu tiesības, kā to paredz starptautiskās cilvēktiesības un bēgļu tiesību akti, jo īpaši 1951. gada Konvencija par bēgļu statusu un tās 1967. gada protokols; atgādina par valstu pienākumu aizsargāt bēgļus un ievērot viņu tiesības saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem tiesību aktiem; pauž nožēlu par migrantu nāves gadījumu skaitu migrācijas maršrutos un nelikumīgu atpakaļraidīšanu, pārkāpjot starptautiskās tiesības; atgādina, ka ES un tās dalībvalstīm savās ārējās un eksteritoriālajās darbībās, nolīgumos un sadarbībā migrācijas, robežu un patvēruma jomā būtu jāievēro un jāaizsargā cilvēktiesības, jo īpaši tās, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā, tostarp tiesības uz dzīvību un brīvību un tiesības lūgt patvērumu, individuāli izvērtējot patvēruma pieteikumus un ievērojot neizraidīšanas principu; šajā ziņā uzsver, cik svarīgi ir, lai dalībvalstis rādītu piemēru, stingri pildot savas saistības saskaņā ar starptautiskajām bēgļu tiesībām un ievērojami palielinot palīdzību personām, kas bēg no represijām vai kara, kā arī palielinot savu uzņemšanas spēju un pārmitināšanas saistības;

94. prasa, lai ES un tās dalībvalstis būtu pilnībā pārredzamas attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu trešām valstīm sadarbībai migrācijas jautājumos; atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt, lai neatkarīgas ES struktūras un eksperti veiktu pārredzamus ex ante riska novērtējumus par jebkādas ES oficiālas, neoficiālas vai finansiālas sadarbības ar trešām valstīm ietekmi uz migrantu, bēgļu un piespiedu kārtā pārvietotu personu tiesībām, un pilnībā ņemt vērā šos novērtējumus, kā arī nodrošināt uzraudzības mehānismus, lai novērtētu sadarbības ar trešām valstīm migrācijas jomā ietekmi uz cilvēktiesībām; ar bažām norāda, ka vajāšanas, konfliktu, vardarbības, cilvēktiesību pārkāpumu vai sabiedrisko kārtību nopietni traucējošu notikumu dēļ piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaits pasaulē līdz 2021. gada beigām sasniedza nepieredzētu lielu skaitu — 89 miljonus, no kuriem 36,5 miljoni bija bērni; atgādina, ka bēgļi un migranti, jo īpaši migranti bez dokumentiem, saskaras ar šķēršļiem piekļuvē veselības aprūpei visā pasaulē, ka seksuāla un ar dzimumu saistīta vardarbība bieži notiek pārvietošanas laikā un ka daudzos gadījumos personas, kas pārcietušas seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, nesaņem nepieciešamo būtisko seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi; šajā saistībā uzsver, ka starptautiska rīcība un sadarbība, lai nodrošinātu bēgļu aizsardzību, ir svarīgāka nekā jebkad agrāk;

Pirmiedzīvotāju tautas

95. ar nožēlu norāda, ka pamatiedzīvotāji visā pasaulē joprojām saskaras ar plaši izplatītu un sistemātisku diskrimināciju un vajāšanu, tostarp piespiedu pārvietošanu; nosoda patvaļīgus cilvēktiesību aizstāvju un zemes aizstāvju, kuri aizstāv pamatiedzīvotāju tiesības, arestus un nogalināšanu; atgādina, ka pirmiedzīvotājiem ir būtiska loma dabas resursu, tostarp ūdens, ilgtspējīgā apsaimniekošanā un biodaudzveidības saglabāšanā; mudina vadības īstenot attīstības un vides politikas pasākumus, kuros tiek ievērotas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un kuri paredz viņu iekļaušanu saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem; atkārtoti prasa ES, dalībvalstīm un to starptautiskās sabiedrības partneriem veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai atzītu, aizsargātu un veicinātu pirmiedzīvotāju tiesības, tostarp viņu tiesības uz savu valodu, zemi, teritorijām un resursiem, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, jo īpaši saistībā ar brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu; iesaka, lai ES un tās dalībvalstis attiecīgajos un jaunajos pienācīgas rūpības regulējumos iekļautu atsauces uz pirmiedzīvotājiem un tiesībām, kas ir ietvertas ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām; atkārtoti apstiprina, ka ir jāizveido sūdzību izskatīšanas mehānisms attiecībā uz pirmiedzīvotāju tiesību pārkāpumiem un viņu ļaunprātīgu izmantošanu darbībās, ko veic valsts un nevalstiski dalībnieki; iesaka valstīm, kas to vēl nav izdarījušas, ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 1989. gada 27. jūnija Konvencijas Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām noteikumus;

Kari un konflikti visā pasaulē un to ietekme uz cilvēktiesībām

96. pauž nopietnas bažas par to, ka visā pasaulē turpinās kari un militārie konflikti; uzsver, ka mūsdienu karadarbība un konflikti visā pasaulē pašlaik rada daudzus draudus cilvēktiesībām; uzsver, ka šādos konfliktos bieži iesaistītas ne tikai valstis, bet arī nevalstiskie dalībnieki, tai skaitā privātie militārie un drošības uzņēmumi, kā arī teroristu organizācijas; uzsver šo konfliktu postošās humanitārās sekas un to iznīcinošo ietekmi uz civiliedzīvotājiem, kas ir tiešie upuri, kuriem nākas pārciest smagus cilvēktiesību pārkāpumus un kuriem bieži vien nav vai ir ierobežota piekļuve tiesai vai tiesiskās aizsardzības līdzekļiem; aicina ES turpināt izstrādāt un ieviest instrumentus, kas ļautu ātri un efektīvi reaģēt uz šādiem konfliktiem, cita starpā novēršot to pamatcēloņus, ieguldot konfliktu novēršanas un starpniecības centienos, meklējot un saglabājot telpu politiskiem risinājumiem, veidojot alianses ar līdzīgi domājošām valstīm un reģionālām organizācijām, nodrošinot papildu finansiālo un tehnisko atbalstu un personālu civilajām miera uzturēšanas misijām un militāro operāciju misijām un veicinot uzticības veidošanas iniciatīvas starp karojošām pusēm; aicina ES palīdzēt izbeigt cilvēktiesību pārkāpumus un sniegt palīdzību cietušajiem;

97. nosoda to, ka pasaulē ir pieaudzis demokrātisko konstitūciju pārkāpumu skaits; atkārtoti pauž bažas par militāro apvērsumu radīto apdraudējumu civiliedzīvotāju dzīvībai, drošībai un mieram; uzsver, ka ir jāstiprina pārskatatbildība un jāapkaro nesodāmība par cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem, kas veikti vardarbīgas režīma maiņas dēļ;

98. atkārtoti norāda, ka humanitārās krīzes saasina ar veselības aprūpi saistītas problēmas, un atgādina, ka krīzes zonās, tādas neaizsargātas grupas kā bēgļi, sievietes un meitenes ir īpaši pakļautas seksuālai vardarbībai, seksuāli transmisīvām slimībām, seksuālai izmantošanai, izvarošanai kā kara ierocim un nevēlamai grūtniecībai; aicina Komisiju un dalībvalstis humānās palīdzības sniegšanā, tostarp humānās palīdzības sniedzēju apmācībā un nākotnes finansējumā, augstu prioritāti piešķirt dzimumu līdztiesībai un seksuālajai un reproduktīvajai veselībai; prasa ES pieņemt dzimumsensitīvu perspektīvu, lai izprastu, kā konflikti ietekmē sievietes un LGBTIQ kopienu, un integrēt to konfliktu novēršanas un atrisināšanas centienos, kā arī miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un atjaunošanas darbībās pēc konflikta, pārejas tiesiskumā un cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā;

99. atkārtoti aicina dalībvalstis palīdzēt ierobežot bruņotus konfliktus un nopietnus cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, stingri ievērojot ANO Ieroču tirdzniecības līguma 7. pantu par eksportu un eksporta novērtējumu un ES Kopējo nostāju par ieroču eksportu[28], cita starpā atsakoties piegādāt ieročus un novērošanas aprīkojumu, kas radītu risku, ka importējošie dalībnieki var veikt vai veicināt cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;

Tiesības uz pārtiku un pārtikas nodrošinājums

100. atkārtoti uzsver, ka tiesības būt brīvam no bada ir cilvēktiesības; uzsver savas nopietnās bažas par problēmām, kas apdraud tiesības uz pārtiku un pārtikas nodrošinājumu, kā arī pārtikas pieejamību daudzās pasaules valstīs; aicina ES, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību nekavējoties pastiprināt centienus, lai apturētu pieaugošo nopietna pārtikas trūkuma tendenci; uzsver, ka, lai gan neapmierinošajai pārtikas nodrošinājuma situācijai ir vairāki iemesli, to ir saasinājuši daudzie visā pasaulē notiekošie konflikti, tostarp pašreizējie konflikti valstīs, kas ir lielas primāro pārtikas produktu eksportētājas pasaulē, radot smagas sekas vairākos pasaules reģionos; stingri nosoda pārtikas trūkuma vai tā draudu izmantošanu kā politisku kara instrumentu;

101. ar bažām uzsver, ka reliģisko piederību, pārliecību vai etnisko izcelsmi var izmantot kā diskriminējošu faktoru pārtikas un humānās palīdzības sadalē pārtikas trūkuma un humanitāro krīžu gadījumā; mudina ES, tās dalībvalstis un Komisiju pievērst attiecīgo trešo valstu valdību uzmanību šim jautājumam;

Klimata pārmaiņas un vide

102. uzsver, ka cilvēktiesības, veselīga vide un cīņa pret klimata pārmaiņām ir savstarpēji atkarīgas jomas; atzinīgi vērtē to, ka tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi beidzot ir atzītas par cilvēktiesībām, kā noteikts ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūcijā Nr. 76/300; uzsver, ka atzinīgi vērtē un atbalsta vides cilvēktiesību aizstāvju, tai skaitā zemes un ūdens aizstāvju, žurnālistu, pētniecisko žurnālistu, trauksmes cēlēju, juristu un pirmiedzīvotāju aktīvistu svarīgo darbu, ko viņi veic, lai, neraugoties uz vardarbības draudiem un risku dzīvībai, saglabātu un aizsargātu vidi; turklāt atzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī pamatiedzīvotāju nenovērtējamo darbu vides saglabāšanā un aizsardzībā;

103. uzsver, ka klimata pārmaiņas apdraud cilvēktiesības, tostarp tiesības uz nodrošinātību ar pārtiku, drošu dzeramo ūdeni, sanitāriju, veselību un pienācīgu mājokli, kā arī vietējo kopienu tiesības; noraida dabas resursu nelikumīgu izmantošanu, kas rada nopietnas ilgtspējas un vides problēmas; turklāt vērš uzmanību uz risku, ko klimata pārmaiņas rada mieram un drošībai, jo pārtikas trūkums un ūdens nepietiekamība var izraisīt konkurenci par dabas resursiem un tālāk novest pie satricinājumiem un konfliktiem nestabilu valstu iekšienē un starp tām; uzsver, ka biodaudzveidība un cilvēktiesības ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un atgādina par valstu saistībām cilvēktiesību jomā, proti, aizsargāt biodaudzveidību, no kuras minētās tiesības ir atkarīgas, tostarp paredzot iedzīvotāju līdzdalību ar biodaudzveidību saistītu lēmumu pieņemšanā un nodrošinot piekļuvi iedarbīgiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem biodaudzveidības zuduma un degradācijas gadījumos;

104. prasa ES vērsties pret klimata pārmaiņu sekām, cita starpā nākot klajā ar efektīviem un ilgtspējīgiem politikas pasākumiem, un izpildīt Parīzes nolīguma mērķus; prasa ES un tās dalībvalstīm palielināt ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām un biodaudzveidības zudumu pasaulē, jo īpaši nodrošinot, ka ES importētās preces tiek ražotas saskaņā ar starptautiskajās tiesībās aizsargātām cilvēktiesībām, tai skaitā pirmiedzīvotāju tiesībām, un neveicina dabisko ekosistēmu, jo īpaši pirmatnējo un seno mežu, iznīcināšanu vai sabojāšanu, izmantojot līdzsvarotu pieeju, kas nekaitē trešo valstu iedzīvotājiem; uzsver, ka vismazāk attīstītās valstis ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, jo tām ir visgrūtāk izturēt to postošo ietekmi, neraugoties uz to, ka tās rada mazāk siltumnīcefekta gāzu nekā bagātākās valstis;

Darījumdarbība, tirdzniecība un cilvēktiesības

105. uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi bieži vien dod iespēju ES sadarboties ar trešām valstīm, lai risinātu to iekšējās situācijas jautājumus, paredzot dažus nosacījumus, kas uzlabotu dzīves līmeni, kā arī nosacījumus, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju šajās valstīs; tomēr norāda, ka dažos gadījumos attiecīgajās valstīs uzlabojumi ir bijuši niecīgi vai to nav bijis vispār; norāda, ka pārmērīga un ekspluatējoša darījumdarbība bieži vien nelabvēlīgi ietekmē cilvēktiesības trešās valstīs; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumu pamatklauzulās ir noteikts, ka līgumslēdzējām valstīm ir jāievēro, jāaizsargā un jāveicina cilvēktiesības, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, paražu tiesībās un starptautiskajās konvencijās, kurām tās ir pievienojušās;

106. aicina ES un tās dalībvalstis visstingrākajā veidā nosodīt represijas pret pilsonisko sabiedrību, jo īpaši gadījumos, kad tās notiek valstīs, ar kurām ES ir noslēgusi BTN, un efektīvi sadarboties ar minēto valstu iestādēm, tostarp augstākajā līmenī, lai nodrošinātu, ka pilsoniskā sabiedrība var brīvi rīkoties, piedalīties sabiedriskajās lietās un uzraudzīt un dokumentēt BTN īstenošanu; aicina ES novērst jebkādus BTN saistību pārkāpumus, tostarp tos, kas izklāstīti nodaļās par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību un partnerības un sadarbības nolīgumu klauzulu būtiskākajos elementos; nopietnu vai plaši izplatītu pārkāpumu gadījumos apgalvo, ka ES būtu jāpiemēro cilvēktiesību klauzulas, uz šā pamata paredzot īpašus nosacījumus un atbilstīgus pasākumus, tostarp izveidojot īpašu cilvēktiesību uzraudzības struktūru, lai novērtētu BTA paredzēto cilvēktiesību saistību ievērošanu un sniegtu ieteikumus pusēm;

107. aicina ES tirdzniecības nolīgumos konsekventi izmantot klauzulas, kas aizsargā cilvēktiesības, tostarp ciešāk uzraudzīt un izpildīt saistības cilvēktiesību jomā, un pilnībā izmantot ar cilvēktiesībām saistīto nosacījumu potenciālu, lai trešām valstīm piešķirtu preferenciālu piekļuvi tās tirgum; jo īpaši prasa atjauninātajā regulā par vispārējo preferenču sistēmu (VPS+) izveidot ciešāku saikni starp preferenciālu režīmu un progresu cilvēktiesību jomā; aicina nodrošināt lielāku pārredzamību visos VPS+ statusa piešķiršanas procedūras posmos, tostarp uzlabot sadarbību ar pilsonisko sabiedrību un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem; aicina Komisiju pienācīgi informēt Parlamentu par jautājumiem šajā jomā; aicina puses, kas iesaistītas sarunās par ES nolīgumiem vai ES attiecību nodibināšanā vai stiprināšanā ar trešo valsti, izskatīt iespēju pagarināt divpusēju pastāvīgo uzaicinājumu novērot attiecīgās vēlēšanas; uzsver, ka šī iespēja būtu jāņem vērā arī jau esošajos nolīgumos; atkārtoti aicina Komisiju sistemātiski veikt ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus, koncentrējoties uz cilvēktiesību pārkāpumu risku, pirms piešķirt kādai valstij preferenču režīmu, un ātri izmeklēt jebkādus pārkāpumus un reaģēt uz tiem, tai skaitā, ja tas ir pamatoti, atcelt VPS+ statusu; uzsver, ka ir vajadzīgi pietiekami resursi un skaidras procedūras, lai pienācīgi veiktu ietekmes uz cilvēktiesībām novērtējumus un uzraudzītu starptautisko cilvēktiesību konvenciju piemērošanu; šajā ziņā aicina attiecīgās ES delegācijas palielināt cilvēkresursus, lai sniegtu ieguldījumu šajos novērtējumos un ES uzraudzībā attiecībā uz preferenciālu tirdzniecības piekļuvi ES tirgum saskaņā ar VPS+ sistēmu;

108. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas ir solis ceļā uz atbildīgas uzņēmumu rīcības veicināšanu attiecībā uz cilvēktiesībām, darba un vides tiesībām; uzsver, ka ir svarīgi saukt uzņēmumus pie atbildības, izmantojot tiesu mehānismus, tostarp civiltiesisko atbildību; uzsver, ka direktīvas prasības attiecībā uz ziņošanu par ilgtspējas un uzticamības pārbaužu stratēģijām jāattiecina uz visiem lielajiem uzņēmumiem, kā arī uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas tiek kotēti biržā vai darbojas augsta riska pasaules reģionos un ekonomikas nozarēs; aicina direktīvā iekļaut īpašu pantu par apspriešanos ar ieinteresētajām personām, jo īpaši ar skartajām personām un vietējām kopienām, arodbiedrībām, darba ņēmēju pārstāvjiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;

109. nosoda visu veidu piespiedu darbu un mūsdienu verdzību; uzsver, ka saskaņā ar jaunākajām globālajām aplēsēm ziņojumā par mūsdienu verdzību laikposmā no 2016. līdz 2021. gadam piespiedu darbā iesaistīto cilvēku skaits bija palielinājies par 2,7 miljoniem un privātajā sektorā vien — līdz 17,3 miljoniem; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu regulai par piespiedu darbā izgatavotu produktu aizliegšanu Savienības tirgū; uzsver arī to, ka Covid-19 pandēmija pastiprināja šo tendenci; uzsver, ka krīzes rezultātā arī pasliktinājās daudzu darba ņēmēju darba apstākļi, dažos gadījumos novedot pie piespiedu darba; aicina ES un tās dalībvalstis vadīt pasākumus daudznacionālos forumos, lai izskaustu piespiedu darbu un mūsdienu verdzību; atgādina dalībvalstīm par nepieciešamību saukt pie atbildības par šīm darbībām, kas veiktas gan izcelsmes valstīs, gan diasporas vidū, un tās nosodīt; atkārto aicinājumu visām valstīm pilnībā īstenot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, un aicina tās ES dalībvalstis, kuras vēl nav pieņēmušas valsts rīcības plānus uzņēmējdarbības tiesību jomā, to izdarīt iespējami drīz; mudina ES un tās dalībvalstis konstruktīvi un aktīvi iesaistīties darbā, ko veic ANO atklātā starpvaldību darba grupa jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā, un šajā nolūkā pieņemt sarunu mandātu; uzskata to par nepieciešamu soli uz priekšu cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā;

110. nosoda arvien pieaugošo praksi atļaut autoritārām valstīm rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, lai vairotu šo valstu starptautisko leģitimitāti, kaut arī tās turpina ierobežot vietējo opozīciju; prasa ES un tās dalībvalstīm sākt dialogu ar valstu sporta federācijām, iesaistītajiem uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par kārtību, kādā tās piedalās šādos pasākumos; prasa izstrādāt ES politikas satvaru sporta un cilvēktiesību jomā;

Cilvēktiesības un digitālās tehnoloģijas

111. uzsver, ka cilvēktiesībām ir pilnībā jāaptver digitālā joma un ka tās ir jāaizsargā pret tehnoloģiju nelikumīgu izmantošanu, ko veic vai nu valsts, vai nevalstiski dalībnieki, kas nodrošina šīs tehnoloģijas vai gūst no tām labumu; uzsver digitālo tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, radītos riskus personas brīvībai, tiesībām uz privāto dzīvi un demokrātijai kopumā un nosoda digitālo tehnoloģiju lomu cilvēktiesību pārkāpumos, kas jo īpaši tiek veikti, novērojot, uzraugot, aizskarot un ierobežojot vārda brīvību; uzsver draudus, ko rada dezinformācijas kampaņas apvienojumā ar digitālajiem rīkiem; uzsver arī konkrēto apdraudējumu, ko jaunās digitālās tehnoloģijas rada cilvēktiesību aizstāvjiem, opozīcijas pārstāvjiem, žurnālistiem un citām personām, nodrošinot iespēju kontrolēt, ierobežot un apdraudēt viņu darbību; aicina intensīvāk censties izveidot visaptverošu globālu tiesisko regulējumu digitālo tehnoloģiju jomā, kurā būtu jāizmanto iespējamie ieguvumi, ko šādas tehnoloģijas var sniegt cilvēku labjutībai, vienlaikus stingri ievērojot cilvēktiesības; uzstāj, ka liela nozīme ir atvērtai, brīvai, stabilai un drošai kibertelpai, kurā tiek ievērotas demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma pamatvērtības; stingri atbalsta brīvprātīgas un nesaistošas normas attiecībā uz atbildīgu valsts rīcību kibertelpā, tostarp iedzīvotāju privātuma un pamattiesību ievērošanu; aicina ātri pieņemt Mākslīgā intelekta (MI) aktu kā efektīvu instrumentu, lai nodrošinātu, ka MI tiek izmantots šim mērķim, īpašu uzmanību pievēršot augsta riska mākslīgajam intelektam; aicina augsta riska MI tvērumā iekļaut uzmanības ekonomiku, ko cita starpā izmanto sociālo mediju platformas, lai aizsargātu neaizsargātas grupas pret dezinformāciju un manipulācijām ar sabiedrisko domu;

112. pauž nožēlu par autoritāro režīmu praksi, kas cita starpā ierobežo iedzīvotāju piekļuvi internetam, tostarp interneta nepieejamību publisku pulcēšanos un protestu laikā; aicina ES un dalībvalstis sadarbībā ar citām demokrātiskām valstīm ieguldīt līdzekļus pētniecībā un tehnoloģijās, kas nodrošina stabilu un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam visā pasaulē; prasa ES finansēt pētniecību par efektīvām digitālām iespējām automātiski filtrēt un apkarot digitāli izplatītas viltus ziņas, dezinformāciju un ļaunprātīgu propagandu;

°

° °

113. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 78. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam cilvēktiesību komisāram un ES delegāciju vadītājiem.

I PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA LAIKPOSMĀ NO 2022. GADA JANVĀRA LĪDZ 2022. GADA NOVEMBRIM IZSKATĪTĀS ATSEVIŠĶĀS LIETAS

 

VALSTS   Individuāli	VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA	PARLAMENTA VEIKTĀS DARBĪBAS
BALTKRIEVIJA   Siarhei Tsikhanouski, Mikola Statkevich, Viktar Babaryka, Maryia Kalesnikava, Maksim Znak, Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou	Siarhei Tsikhanouski, Mikola Statkevich, Viktar Babaryka, Maryia Kalesnikava, Maksim Znak, Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou ir politiskie pretinieki un aktīvisti, kuri 2021. gadā ir arestēti un aizturēti pēc protesta kustības Baltkrievijā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 19. maija rezolūcijā:   – nosoda to, ka politiski motivētas tiesas prāvas tiek rīkotas aiz slēgtām durvīm un bez pienācīga tiesas procesa, tādējādi pārkāpjot valsts starptautiskos pienākumus un saistības, un to rezultātā opozīcijas līderiem, jo īpaši Siarhei Tsikhanouski, Mikola Statkevich, Viktar Babaryka, Maryia Kalesnikava, Maksim Znak, Ihar Losik, Artsyom Sakau, Uladzimir Tsyhanovich un Dzmitry Papou, ir piespriesti bargi un nepamatoti sodi.
BRAZĪLIJA   Dom Philips un Bruno Pereira	2022. gada 5. jūnijā britu žurnālists Dom Phillips, kurš rakstīja laikrakstam "The Guardian", un Brazīlijas pirmiedzīvotāju tautu eksperts Bruno Pereira, bijušais Nacionālās pamatiedzīvotāju iestādes (fonda Fundação Nacional do Índio — FUNAI) ierēdnis pazuda Žavari ielejā starp São Rafael upes piekrastes kopienu un Atalaia do Norte pilsētu Brazīlijas Ziemeļu reģiona Amazonasas štatā. Viņi tika noslepkavoti, un viņu līķi tika atrasti 2022. gada 15. jūnijā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 7. jūlija rezolūcijā:   – stingri nosoda vides un cilvēktiesību aizstāvju, kā arī pirmiedzīvotāju nežēlīgās slepkavības Brazīlijā, un pavisam nesen notikušo žurnālista Dom Phillips un aktīvista Bruno Pereira nogalināšanu; – aicina Brazīlijas iestādes veikt izsmeļošu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu par šīm slepkavībām un nodrošināt, ka vienmēr tiek pilnībā ievērotas tiesības uz pienācīgu procesu.
KAMBODŽA   Kem Sokha, Sam Rainsy un Mu Sochua   Kem Ley un Sin Khon	Kem Sokha bija Kambodžas Nacionālās glābšanas partijas (CNRP) — opozīcijas partijas Kambodžā — priekšsēdētājs. 2017. gada 3. septembrī viņš tika arestēts un pēc tam apsūdzēts valsts nodevībā. 2019. gada 10. novembrī Kem Sokha tika atbrīvots no mājas aresta. Sam Rainsy bija iepriekšējais CNRP priekšsēdētājs un Mu Sochua bija partijas priekšsēdētāja vietnieks. 2021. gada martā deviņi CNRP augsta līmeņa vadītāji, tostarp Sam Rainsy, saskaņā ar Kriminālkodeksu tika atzīti par vainīgiem in absentia par "mēģinājumu izdarīt noziegumu" un "uzbrukumu" un notiesāti uz 25 gadiem cietumā.   Politiskie aktīvisti Kem Ley un Sin Khon tika noslepkavoti, un viņu lietas netika noskaidrotas.	Eiropas Parlaments 2022. gada 5. maija rezolūcijā:   – nosoda CNRP likvidāciju un atkārtoti aicina nekavējoties atcelt apsūdzības pret Kem Sokha, Sam Rainsy, Mu Sochua un citām opozīcijā esošām amatpersonām; – mudina Kambodžas iestādes nekavējoties atbrīvot visus cilvēkus, kas ieslodzīti pārliecības dēļ, kā arī ieslodzītos, kas aizturēti par likumīga darba veikšanu vai savu tiesību īstenošanu, tai skaitā žurnālistus, cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus un arodbiedrību pārstāvjus; aicina Kambodžas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar visiem apgalvojumiem par opozīcijas partiju locekļu un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku vajāšanu, iebiedēšanu, patvaļīgu aizturēšanu un pakļaušanu vardarbības un spīdzināšanas aktiem un saukt vainīgos pie atbildības; – mudina Kambodžas iestādes nodrošināt, lai tiktu nekavējoties un objektīvi izmeklētas visas apsūdzības par prettiesisku nogalināšanu, arī Sin Khon un Kem Ley lietas, un lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības; – aicina Kambodžas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu un izbeigtu šādu nogalināšanu.
ĶĪNA, HONKONGA   Joshua Wong, Sze-yiu Koo, Albert Ho, Martin Lee, Margaret Ng, Kok Tsz-lun, Chow Hang-tung un Lee Cheuk-yan   Gui Minhai	Joshua Wong, Sze-yiu Koo, Albert Ho, Martin Lee, Margaret Ng, Kok Tsz-lun, Chow Hang-tung un Lee Cheuk-yan ir ievērojami demokrātijas atbalstītāji, kuri 2021. gadā tika notiesāti par miermīlīgu līdzdalību protestos Honkongā. Gui Minhai ir ķīniešu izcelsmes Zviedrijas pilsonis un Honkongas iedzīvotājs, kurš ir pazudis un ir aizturēts kontinentālajā Ķīnā vietā, kas netiek izpausta. Viņam kā grāmatizdevējam tiesa piesprieda desmit gadus cietumā par nelikumīgu izlūkošanu ārvalstīs.	Eiropas Parlaments 2022. gada 20. janvāra rezolūcijā:   – aicina Honkongas valdību atbrīvot visus politieslodzītos Honkongā; – prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus dažu pēdējo gadu laikā arestētos miermīlīgos Honkongas protestētājus, kuri vienkārši izmantojuši savas tiesības uz vārda brīvību vai citas cilvēktiesības, piemēram, Joshua Wong, Koo Sze-yiu, Martin Lee, Albert Ho, Margaret Ng un Ķīnas un Portugāles dubultpilsoni un tādējādi arī ES pilsoni Kok Tsz-lun, kuram 2020. gadā Šendžeņā tika piespriests septiņu mēnešu cietumsods par, kā apgalvots, mēģinājumu bēgt no Honkongas ar laivu un kurš pašlaik gaida tiesas procesu apcietinājumā Honkongā, un atcelt visas pret viņiem vērstās apsūdzības; – nosoda šobrīd izskatītās lietas, tai skaitā cilvēktiesību aizstāvju Chow Hang-tung, Lee Cheuk-yan un Albert Ho lietas; – prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot ĶTR ieslodzīto zviedru grāmatu tirgotāju Gui Minhai.
Joseph Zen	Kardināls Joseph Zen kalpoja kā sestais bīskaps Honkongas katoļu baznīcā. Viņš aizstāvēja cilvēktiesības un pamatbrīvības, ietekmējot demokrātijas atbalstītāju kustību. 2022. gada 11. maijā viņu apcietināja un atbrīvoja pret drošības naudu.	Eiropas Parlaments 2022. gada 7. jūlija rezolūcijā:   – nosoda kardināla Joseph Zen, kurš ir viens no ievērojamākajiem pilsētas demokrātiskās kustības atbalstītājiem, un pārējo četru humānās palīdzības fonda "612" pilnvarnieku apcietināšanu Honkongā, jo tas ir uzbrukums Honkongas Pamatlikumā garantētajām brīvībām, tostarp reliģijas vai ticības brīvībai, jo īpaši pēc vairāk nekā 60 pilsoniskās sabiedrības grupu darbības apturēšanas, un simptomātisks apliecinājums Ķīnas Tautas Republikas pastāvīgajiem centieniem sistemātiski iznīcināt atlikušo Honkongas autonomiju un brīvības un apspiest demokrātisko kustību; – uzskata, ka šī apcietināšana skaidri apliecina John Lee Ka-Chiu pausto nodomu vēl stingrāk apspiest visus kritisko viedokļu paudējus un vēl vairāk pastiprināt represijas.
ĒĢIPTE   Mohamed ‘Oxygen’ Ibrahim, Mohamed Adel, Alaa Abdel Fattah, Ibrahim Metwally Hegazy, Mohamed El Baqer, Hoda Abdelmoniem, Ezzat Ghoneim, Ahmed Amasha, Abdel Moneim Aboul Fotouh, Mohamed El Kassas, Ziad Abu El Fadl, Aisha El Shater, Mohamed Abo Houraira, Manal Agrama, Marwa Arafa, Hala Fahmy, Safaa El Korbagy, Tawfik Ghanim, Seif Thabit, Safwan Thabit, Sherif al Rouby, Anas El-Beltagy, Ahmed Douma, Mohamed Adel Fahmy, Nermin Hussein, Haneen Hossam, Mawadda el-Adham, Ismail Iskandarani, Seif Fateen, Hisham Genena, Omar Mohammed Ali, Aymen Moussa, Omar el Hout, Ahmed Moussa Abd El Khaleq un Ahmed Fayez   Giulio Regeni	Mohamed "Oxygen" Ibrahim, Mohamed Adel, Alaa Abdel Fattah, Ibrahim Metwally Hegazy, Mohamed El Baqer, Hoda Abdelmoniem, Ezzat Ghoneim, Ahmed Amasha, Abdel Moneim Aboul Fotouh, Mohamed El Kassas, Ziad Abu El Fadl, Aisha El Shater, Mohamed Abo Houraira, Manal Agrama, Marwa Arafa, Hala Fahmy, Safaa El Korbagy, Tawfik Ghanim, Seif Thabit, Safwan Thabit, Sherif al Rouby, Anas El-Beltagy, Ahmed Douma, Mohamed Adel Fahmy, Nermin Hussein, Haneen Hossam, Mawadda el-Adham, Ismail Iskandarani, Seif Fateen, Hisham Genena, Omar Mohammed Ali, Aymen Moussa, Omar el Hout, Ahmed Moussa Abd El Khaleq un Ahmed Fayez ir cilvēktiesību aizstāvji, juristi, žurnālisti un blogeri, kas aizturēti un apcietināti par tiesību uz vārda brīvību īstenošanu.   Giulio Regeni bija itāļu doktorantūras students, kas Kairā veica pētījumus par neatkarīgu arodbiedrību attīstību un sazinājās ar politiskajiem pretiniekiem. Giulio Regeni 2016. gada 25. janvārī pameta savu māju Kairā un pazuda. Viņa ķermeni atrada 2016. gada 3. februārī pie kāda ceļa Kairas nomalē. Tika konstatēts, ka viņš smagi piekauts un pakļauts dažādiem spīdzināšanas veidiem. Ēģiptes iestādes apgrūtināja izmeklēšanu un patiesības atklāšanu par Giulio Regeni nolaupīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu.	Eiropas Parlaments 2022. gada 24. novembra rezolūcijā:   – mudina Ēģiptes iestādes nekavējoties atbrīvot Mohamed "Oxygen" Ibrahim, Mohamed Adel, Alaa Abdel Fattah un trīs juristus, kuri 2020. gadā saņēmuši Eiropas Advokātu un juristu biedrību padomes cilvēktiesību balvu, Ibrahim Metwally Hegazy, Mohamed El Baqer un Hoda Abdelmoniem, kā arī Ezzat Ghoneim, Ahmed Amasha, Abdel Moneim Aboul Fotouh, Mohamed El Kassas, Ziad Abu El Fadl, Aisha El Shater, Mohamed Abo Houraira, Manal Agrama, Marwa Arafa, Hala Fahmy, Safaa El Korbagy, Tawfik Ghanim, Seif Thabit, Safwan Thabit, Sherif al Rouby, Anas El-Beltagy, Ahmed Douma, Mohamed Adel Fahmy, Nermin Hussein, Haneen Hossam, Mawadda el-Adham, Ismail Iskandarani, Seif Fateen, Hisham Genena, Omar Mohammed Ali, Aymen Moussa, Omar el Hout, Ahmed Moussa Abd El Khaleq un Ahmed Fayez, kas ir tikai daļa no daudzajiem nepamatoti apcietinātajiem; uzsver, ka šīs sievietes un vīrieši ir Ēģiptes cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti, miermīlīgi aktīvisti un politiķi, ietekmes veidotāji sociālajos medijos vai uzņēmēji, kuri atteikušies pārdot savus aktīvus militāristiem; – mudina Ēģiptes iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot britu-ēģiptiešu cilvēktiesību aizstāvi un miermīlīgo aktīvistu Alaa Abdel Fattah, kurš ir "Deutsche Welle" un "Reportieri bez robežām" balvas saņēmējs un kurš lielāko daļu laika pēdējos desmit gados ir bijis patvaļīgi apcietināts, pamatojoties uz nepamatotām apsūdzībām, par viņa miermīlīgajām un leģitīmajām prasībām piešķirt vairāk tiesību un brīvību, un kurš nebūt nav vienīgais, un mudina ļaut viņam nekavējoties atgriezties Apvienotajā Karalistē; uzsver, ka gan Vācijas kanclers Olaf Scholz, gan Francijas prezidents Emmanuel Macron ir prasījuši viņu atbrīvot; – atkārtoti pauž visdziļāko nosodījumu tam, ka Ēģiptes drošības aparāts plaši izmanto spīdzināšanu; atgādina, ka Ēģiptes 2011. gada 25. janvāra revolūcija sākās kā sabiedrības sašutums pret policijas nesodāmību, cita starpā pēc blogera Khaled Said spīdzināšanas un nogalināšanas; mudina Ēģipti pilnībā sadarboties ar Itālijas iestāžu izmeklēšanu par Itālijas doktorantūras studenta Giulio Regeni slepkavību, proti, kad to 2016. gadā spīdzināšanas laikā nogalināja drošības amatpersonas; – visstingrākajā veidā nosoda 2022. gada 5. martā mirušā ekonomista Ayman Hadhoud spīdzināšanu līdz nāvei pēc tam, kad drošības amatpersonas bija noorganizējušas viņa piespiedu pazušanu un apcietināšanu, kas savukārt notika pēc viņa kritikas par ekonomikas politiku, un pauž dziļu nožēlu par to, ka Ēģiptes prokuratūra nav veikusi neatkarīgu autopsiju un ticamu izmeklēšanu; – mudina Ēģipti atbrīvot visus žurnālistus, kuri pašlaik atrodas cietumā par sava darba veikšanu (to kopskaits ir 21), kā dokumentējusi organizācija "Reportieri bez robežām" un Žurnālistu aizsardzības komiteja; uzsver visu Ēģiptes iedzīvotāju tiesības piekļūt informācijai bez valdības cenzūras; norāda uz COP 27 konferences sākumā spiediena rezultātā pieņemto lēmumu atļaut piekļuvi dažu cilvēktiesību NVO un neatkarīgo laikrakstu, piemēram, "Medium", "Mada Masr" vai organizācijas "Human Rights Watch", tīmekļa vietnēm; tomēr uzsver, ka šādām tīmekļa vietnēm ēģiptiešiem vajadzētu būt piekļūstamām vienmēr, pat pēc konferences; tādēļ mudina Ēģiptes iestādes atbrīvot visus žurnālistus, kuri ir aizturēti kopš 2022. gada novembra: Khaled Abdelwahab Radwan, Ahmed Fayez, Alaa Abdelfattah, Ismail Alexandrani, Mohamed Ibrahim (zināms arī kā Mohamed Oxygen), Ahmed Allaam, Hamdi al-Zaeem, Tawfik Ghanem, Rabie al-Sheikh, Adallah Shusha, Khaled Sahloob, Bahaa al-Din Ibrahim Nemat Allah, Hisham Abdel Aziz, Mohamed Said Fahmy, Badr Mohamed Badr, Raouf Ebeid, Mostafa Saad, Mohamed Mostafa Moussa, Mahmoud Saad Diab un Amr Shnin.
GRUZIJA   Nika Gvaramia	2022. gada 16. maijā televīzijas kanāla "Mtavari" direktors Nika Gvaramia tika notiesāts uz trīsarpus gadiem cietumā, izvirzot apšaubāmu apsūdzību par naudas atmazgāšanu, kukuļdošanu un dokumentu viltošanu saistībā ar viņa iepriekšējām darbībām "Rustavi 2 TV" direktora amatā. Šis teikums Gruzijā tika plaši uztverts kā mēģinājumu apklusināt balsi, kas kritizē pašreizējo valdību.	Eiropas Parlaments 2022. gada 9. jūnija rezolūcijā:   – nosoda galvenā opozīciju atbalstošā TV kanāla "Mtavari" direktora Nika Gvaramia notiesāšanu 2022. gada 16. maijā, kas liecina par pastāvīgo neuzticēšanos Gruzijas tiesu sistēmai; atbalsta organizācijas "Reportieri bez robežām" aicinājumu pārskatīt Nika Gvaramia notiesājošo spriedumu; vēlreiz uzsver, ka valdībai steidzami ir patiesi jāvirza tiesu sistēmas reforma, izmantojot plašu un iekļaujošu starppartiju procesu ar mērķi palielināt tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti saskaņā ar saistībām, ko tā uzņēmusies kā asociēta ES partnere.
IRĀNA   Ahmadreza Djalali   Narges Mohammadi   Mehdi Mahmoudian   Nasrin Sotoudeh	Ahmadreza Djalali ir Irānas un Zviedrijas ārsts, pasniedzējs un pētnieks. Viņš tika arestēts 2016. gada aprīlī un notiesāts uz nāvi apsūdzībā par spiegošanu un valsts nodevību.   Narges Mohammadi ir cilvēktiesību aizstāvis, kuram 2016. gada maijā piesprieda 16 gadu cietumsodu par to, ka viņš nodibināja un vadīja "cilvēktiesību kustību, kas rīkoja kampaņas par nāvessoda atcelšanu".   Mehdi Mahmoudian ir cilvēktiesību aizstāvis, politikas žurnālists un blogeris, kas izcieta piecu gadu cietumsodu (2009.–2014. gads), jo tika apsūdzēts par "dumpi pret režīmu", dokumentējot sūdzības par izvarošanu un aizturēto personu ļaunprātīgu izmantošanu Kahrizak aizturēšanas centrā.   Nasrin Sotoudeh ir cilvēktiesību juriste, kas cīnījusies par sieviešu, bērnu, LGBTI, ieslodzīto, reliģisko minoritāšu, žurnālistu un mākslinieku tiesībām, kā arī par to personu tiesībām, kurām piespriests nāvessods. 2012. gadā viņai tika piešķirta Eiropas Parlamenta Saharova balva. 2018. gadā viņu apcietināja par to, ka viņa pārstāvēja sievietes, kuras protestēja pret Irānas likumiem par obligātu hidžāba valkāšanu. 2019. gada martā viņai piesprieda 38 gadu cietumsodu un 148 sitienus ar pletni. 2020. gada 7. novembrī pēc sešu nedēļu ilga badastreika Nasrin Sotoudeh uz laiku tika atbrīvota no ieslodzījuma.	Eiropas Parlaments 2022. gada 17. februāra rezolūcijā:   – mudina Irānas varas iestādes nekavējoties atsaukt visas pret Dr. Ahmadreza Djalali izvirzītās apsūdzības, atbrīvot viņu un sniegt kompensāciju, kā arī pārtraukt draudēt viņa ģimenei Irānā un Zviedrijā; – atkārtoti aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un ES dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai novērstu Dr. Ahmadreza Djalali nāvessoda izpildi; – aicina Irānas varas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp cilvēktiesību aizstāvjus, jo īpaši pazīstamo cilvēktiesību aizstāvi Narges Mohammadi, politisko žurnālistu Mehdi Mahmoudian, kuram nesen piespriests papildu septiņu mēnešu cietumsods saistībā ar darbu pret nāvessodu, un Saharova balvas laureāti Nasrin Sotoudeh.
Masha Amini	Masha Amini bija 22 gadus jauna kurdu izcelsmes Irānas iedzīvotāja, kuru Irānas tikumības policija arestēja par to, ka viņa neesot ievērojusi obligātas galvassegas valkāšanas likumu. Pēc aculiecinieku teiktā "tikumības" policija aizvedusi Mahsa Amini uz policijas autofurgonu un viņu fiziski ietekmējusi pa ceļam uz Vozara aizturēšanas centru Teherānā, neilgi pēc tam viņa nokļuva komā un 2022. gada 16. septembrī nomira tuvējā slimnīcā, atrodoties policijas apcietinājumā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 6. oktobra rezolūcijā:   – visstingrākajā veidā nosoda Mahsa Jina Amini nāvi pēc brutālās aizturēšanas, vardarbības un sliktas izturēšanās no Irānas "tikumības" policijas puses; izsaka līdzjūtību viņas ģimenei un draugiem, kā arī visu to cilvēku ģimenēm, kuri nogalināti neseno protestu laikā Irānā; – aicina Irānas valdību ļaut neatkarīgai kompetentai iestādei objektīvi un efektīvi izmeklēt Mahsa Jina Amini traģisko nāvi un apgalvojumus par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos.
KAZAHSTĀNA   Bekizhan Mendygaziyev, Erulan Amirov, Igor Chuprina, Ruslan Ginatullin, Yerzhan Yelshibayev, Saltanat Kusmankyzy, Baurzhan Jussupov, Nataliya Dauletiyarova, Rinat Batkayev, Yerbol Yeskhozin, Askar Kayyrbek, Ulasbek Akhmetov, Askhat Zheksebayev, Kairat Klyshev, Noyan Rakhimzhanov, Abai Begimbetov un Raigul Sadyrbayeva	Bekizhan Mendygaziyev, Erulan Amirov, Igor Chuprina, Ruslan Ginatullin, Yerzhan Yelshibayev, Saltanat Kusmankyzy, Baurzhan Jussupov, Nataliya Dauletiyarova, Rinat Batkayev, Yerbol Yeskhozin, Askar Kayyrbek, Ulasbek Akhmetov, Askhat Zheksebayev, Kairat Klyshev, Noyan Rakhimzhanov, Abai Begimbetov un Raigul Sadyrbayeva ir politiskie pretinieki vai aktīvisti, kuri ir aizturēti par tiesību uz vārda brīvību izmantošanu.	Eiropas Parlaments 2022. gada 20. janvāra rezolūcijā:   – mudina Kazahstānas valdību nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētos demonstrantus un aktīvistus; skubina Kazahstānas iestādes nekavējoties atbrīvot un pilnībā reabilitēt visus politieslodzītos, tostarp Bekizhan Mendygaziyev, Erulan Amirov, Igor Chuprina, Ruslan Ginatullin, Yerzhan Yelshibayev, Saltanat Kusmankyzy, Baurzhan Jussupov, Nataliya Dauletiyarova, Rinat Batkayev, Yerbol Yeskhozin, Askar Kayyrbek, Ulasbek Akhmetov, Askhat Zheksebayev, Kairat Klyshev, Noyan Rakhimzhanov, Abai Begimbetov un Raigul Sadyrbayeva; – aicina iestādes atcelt pasākumus, ar kuriem nosaka pirmstiesas apcietinājumu, mājas arestu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu brīvības ierobežojumus.
MEKSIKA   María de Lourdes Maldonado López, Margarito Martínez, José Luis Gamboa, Heber López Vásquez un Roberto Toledo	Raidījumu žurnāliste Maria de Lourdes Maldonado López un ārštata fotogrāfs Margarito Martínez 2022. gada janvārī tika nošauti Tihuanā, Baja Kalifornijas štatā. 2022. gada 10. janvārī žurnālistam un ziņu vietņu redaktoram José Luis Gamboa Verakrusā tika piespriests nāvessods.  Heber López Vásquez 2022. gada 10. februārī tika nošauts Salinakrusā, Oahakas štatā. Kinooperators un ziņu vietņu video redaktors Roberto Toledo 2022. gada 31. janvārī tika nošauts Zitakvarā, Mičoakanas štatā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 10. marta rezolūcijā:   – nosoda žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju, tostarp vides aizstāvju, pirmiedzīvotāju un kopienu, apdraudēšanu, vajāšanu un nogalināšanu Meksikā; aicina iestādes nekavējoties, rūpīgi, neatkarīgi un objektīvi izmeklēt slepkavības, turklāt lietās, kurās iesaistīti žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki, aicina piemērot apstiprināto protokolu par noziegumiem pret vārda brīvību; – apliecina visdziļāko atbalstu, līdzjūtību un solidaritāti visiem bojāgājušajiem un viņu ģimenēm; atkārtoti pauž bažas par nedrošības un naidīguma gaisotni, kādā nākas darboties cilvēktiesību aizstāvjiem un žurnālistiem, un apliecina viņiem savu solidaritāti.
MJANMA   Win Myint un Aung San Suu Kyi   Htet Htet Khine, Sithu Aung Myint, Nyein Nyein Aye, Maung Maung Myo, Thurin Kyaw, Hanthar Nyein, Than Htike Aung, Ye Yint Tun, Tu Tha, Soe Yarzar Tun un Aung San Lin	Win Myint bija desmitais Mjanmas prezidents un Aung San Suu Kyi — valsts padomnieks no 2016. gada līdz 2021. gadam. Viņi tika atcelti no amata 2021. gada militārā apvērsuma laikā un pēc tam notiesāti ar ilgiem cietumsodiem.   Htet Htet Khine, Sithu Aung Myint, Nyein Nyein Aye, Maung Maung Myo, Thurin Kyaw, Hanthar Nyein, Than Htike Aung, Ye Yint Tun, Tu Tu Tha, Soe Yarzar Tun un Aung San Lin ir žurnālisti vai mediju darbinieki, kas arestēti un aizturēti pēc militārā apvērsuma 2021. gadā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 6. oktobra rezolūcijā: – prasa nekavējoties izbeigt nelikumīgo ārkārtas stāvokli šajā valstī, atjaunot civilo valdību, atgriezties pie virzības uz demokrātiju un ātri atsākt parlamenta darbu, kurā piedalītos visi tā ievēlētie pārstāvji; atbalsta Nacionālās vienotības valdības (NVV) centienus virzīties uz miermīlīgu un demokrātisku nākotni; – aicina militāro huntu bez nosacījumiem atbrīvot prezidentu Win Myint, valsts padomnieci Aung San Suu Kyi un visus pārējos, kas ir arestēti, balstoties uz nepamatotām apsūdzībām, nodot varu likumīgajām iestādēm, ievērot tiesiskumu un mediju brīvību un nekavējoties izbeigt militāros uzbrukumus, gaisa uzbrukumus un vardarbību pret Mjanmas iedzīvotājiem; – mudina militāro huntu atcelt visas politiski motivētās apsūdzības pret preses pārstāvjiem un mediju darbiniekiem un bez nosacījumiem atbrīvot visus netaisnīgi aizturētos žurnālistus, tostarp Htet Htet Khine, Sithu Aung Myint, Nyein Nyein Aye, Maung Maung Myo, Thurin Kyaw, Hanthar Nyein, Than Htike Aung, Ye Yint Tun, Tu Tu Tha, Soe Yarzar Tun un Aung San Lin; aicina huntu sniegt nepieciešamo medicīnisko aprūpi Sithu Aung Myint, kuras veselības stāvoklis rada lielas bažas.
NIKARAGVA   Hugo Torres   Manuel Salvador García	Hugo Torres 1970. gadā bija viens no Sandinista revolūcijas līderiem un atvaļināts Nikaragvas bruņoto spēku ģenerālis. Būdams politiskais pretinieks, viņš februārī nomira cietumā pēc astoņiem mēnešiem apcietinājumā par nodevību.   Tēvs Manuel Salvador García ir priesteris, kas tika notiesāts uz diviem gadiem cietumā it kā par to, ka pieciem cilvēkiem draudējis ar nazi.	Eiropas Parlaments 2022. gada 9. jūnija rezolūcijā:   – kategoriski nosoda sistemātiskās represijas pret politiskās opozīcijas partijām, pilsoniskās sabiedrības rīcībspēku, cilvēktiesību aizstāvju un plašsaziņas līdzekļu, citu mediju darbinieku, žurnālistu, kā arī viņu ģimenes locekļu, studentu un arī katoļu baznīcas locekļu apspiešanu, un nosoda Nikaragvas režīma amatpersonu pastāvīgo korumpētību; – pauž stingru nosodījumu par Hugo Torres nāvi apcietinājumā; – pauž nosodījumu par 2022. gada 1. jūnijā notikušo priestera Manuel Salvador García arestu un to, ka viņš joprojām atrodas pirmstiesas apcietinājumā, un aicina viņu nekavējoties atbrīvot; – nosoda politieslodzīto ļaunprātīgu turēšanu apcietinājumā, tiesas garantiju trūkumu un nelikumīgos notiesājošos spriedumus Nikaragvā; mudina Nikaragvas iestādes atjaunot garantijas visu Nikaragvas iedzīvotāju pilsonisko un politisko tiesību pilnīgai īstenošanai, izbeigt demokrātiskās opozīcijas, preses un pilsoniskās sabiedrības vajāšanu, nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot personas, kas aizturētas kopš 2018. gada aprīļa, atcelt pret viņiem vērsto tiesvedību un ļaut visiem bēgļiem un personām, kas devušās trimdā, droši atgriezties mājās.
Rolando Álvarez	Bīskapam Rolando Álvarez kā starpniekam bija svarīga loma 2018. gada nacionālajā dialogā, un viņš Nikaragvā ir pastāvīgi aicinājis uz mierīgu un argumentētu dialogu. 2022. gada 19. augustā viņu arestēja dzīvesvietā un, kā tiek ziņots, nogādāja Managvā un ievietoja mājas arestā vecāku mājās.	Eiropas Parlaments 2022. gada 15. septembra rezolūcijā:   – stingi nosoda šīs Nikaragvā notiekošās represijas un Romas katoļu baznīcas locekļu, jo īpaši bīskapa Rolando Álvarez arestus; – mudina Nikaragvas režīmu nekavējoties izbeigt represijas un atjaunot visu cilvēktiesību, tostarp vārda, reliģijas un ticības brīvības, pilnīgu ievērošanu; – prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas, tostarp bīskapu Álvarez un kopā ar viņu aizturētās personas, un atcelt visus pret viņiem vērstos tiesas procesus, tostarp viņiem piespriestos sodus.
FILIPĪNAS   Leila De Lima	Leila De Lima ir politiķe, juriste un cilvēktiesību aizstāve, kas no 2016. līdz 2022. gadam bija Filipīnu senatore. Viņa tika arestēta un aizturēta par iespējamām apsūdzībām saistībā ar korupciju un narkotiku tirdzniecību.	Eiropas Parlaments 2022. gada 17. februāra rezolūcijā:   – atkārtoti aicina Filipīnu varasiestādes izbeigt senatores Leila De Lima politisko vajāšanu, dot rīkojumu viņu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot un taisnīgā tiesas procesā saukt pie atbildības tos, kas atzīti par atbildīgiem par viņas patvaļīgo aizturēšanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem, piemēram, dzimumbalstītiem uzbrukumiem un pārkāpumiem saistībā ar viņas tiesībām uz taisnīgu tiesu.
KRIEVIJA   Aleksejs Navaļnijs	Aleksejs Navaļnijs ir vadošais Krievijas opozīcijas politiķis, jurists, blogeris un pretkorupcijas aktīvists. Viņš kļuva starptautiski pazīstams ar to, ka organizēja demonstrācijas pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un viņa valdību, kandidēja uz amatu un atbalstīja pretkorupcijas reformas. 2020. gada augustā viņš tika saindēts un vairākus mēnešus pavadīja Berlīnē, kur ārstējās. Viņš tika arestēts, atgriežoties Maskavā 2021. gada janvārī, un kopš tā laika viņš tiek turēts apcietinājumā augstas drošības soda kolonijā. 2021. gada marta beigās viņš sāka ilgu bada streiku, lai protestētu pret to, ka viņam nav pieejama medicīniskā aprūpe.	Eiropas Parlaments 2022. gada 7. aprīļa rezolūcijā:   – stingri nosoda Saharova balvas laureāta Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu un vēlreiz aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot gan viņu, gan arī simtiem citus Krievijas pilsoņus, kas nepamatoti aizturēti vien tāpēc, ka uzdrīkstējušies demonstrēt par labu demokrātijai un mieram vai viņu tiesību uzlabošanai, ieskaitot tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgu pulcēšanos; – aicina Krievijas iestādes uzlabot apstākļus cietumos un aizturējuma vietās, lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem standartiem; uzskata, ka Alekseja Navaļnija humanitārā, veselības un drošības situācija ir viena no ES prioritātēm; aicina Krievijas iestādes veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā nodrošinātu viņa tiesības nelikumīgā apcietinājuma laikā; – nosoda to, ka Alekseja Navaļnija tiesas procesā netika ievērotas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, un vēlreiz aicina nekavējoties veikt pārredzamu izmeklēšanu par Alekseja Navaļnija saindēšanu.
TADŽIKISTĀNA   Ulfatkhonim Mamadshoeva, Daleri Imomali, Abdullo Ghurbati, Manuchehr Kholiknazarov, Faromuz Irgashov, Khursand Mamadshoev, Chorshanbe Chorshanbiev un Amriddin Alovatshoev	Ulfatkhonim Mamadshoeva, Daleri Imomali, Abdullo Ghurbati, Manuchehr Kholiknazarov, Faromuz Irgashov, Khursand Mamadshoev, Chorshanbe Chorshanbiev un Amriddin Alovatshoev ir juristi, cilvēktiesību aizstāvji un žurnālisti, kas 2022. gada maijā tika arestēti un aizturēti pēc protestiem Kalnu Badahšānas autonomajā reģionā.	Eiropas Parlaments 2022. gada 7. jūlija rezolūcijā:   – aicina Tadžikistānas iestādes nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un atsaukt visas pret tām izvirzītās apsūdzības, kā arī izbeigt cilvēktiesību aizstāvju un ietekmīgu protestētāju atbalstītāju, tostarp Ulfatkhonim Mamadshoeva, Daleri Imomali, Abdullo Ghurbati, Manuchehr Kholiknazarov, Faromuz Irgashov, Khursand Mamadshoev, Chorshanbe Chorshanbiev un Amriddin Alovatshoev, politisko vajāšanu.
TURCIJA   Osman Kavala   Mücella Yapıcı, Can Atalay, Tayfun Kahraman, Ali Hakan Altınay, Yiğit Ali Ekmekçi, Çiğdem Mater Utku un Mine Özerden	Osman Kavala ir filantrops un ievērojams cilvēktiesību aizstāvis, kuram 2022. gada aprīlī, apsūdzot viņu mēģinājumā gāzt valdību, tika piespriests mūža ieslodzījums bez nosacītas atbrīvošanas iespējas.   Arhitekts Mücella Yapıcı, jurists Can Atalay, pilsētplānotājs Tayfun Kahraman, Boğaziçi Eiropas Politikas skolas direktors Ali Hakan Altınay, Stambulas Bilgi Universitātes dibinātājs Yiğit Ali Ekmekçi, filmu producents Çiğdem Mater Utku un dokumentālo filmu režisors Mine Özerden tika notiesāti uz 18 gadiem apcietinājumā, pamatojoties uz tām pašām apsūdzībām;	Eiropas Parlaments 2022. gada 5. maija rezolūcijā:   – pauž visstingrāko nosodījumu par Stambulas 13. Augstākās krimināltiesas neseno nolēmumu, ar kuru Osman Kavala tika piespriests mūža ieslodzījums vainu pastiprinošos apstākļos pēc vairāk nekā četrarpus gadus ilgas netaisnīgas, nelikumīgas un neleģitīmas aizturēšanas un mazāk nekā trīs mēnešus pēc tam, kad Eiropas Padomes Ministru komiteja sāka pienākumu neizpildes procedūru pret Turciju par atteikšanos īstenot ECT juridiski saistošo spriedumu; uzskata, ka viņš ir notiesāts, balstoties uz nepamatotām apsūdzībām, lai apklusinātu viņu kā cilvēktiesību aizstāvi un atturētu no kritisku viedokļu paušanas Turcijā; – tāpat nosoda līdzatbildētāju Mücella Yapıcı, Can Atalay, Tayfun Kahraman, Ali Hakan Altınay, Yiğit Ali Ekmekçi, Çiğdem Mater Utku un Mine Özerden notiesāšanu; – prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Osman Kavala saskaņā ar ECT 2019. gada spriedumu, atcelt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības un pilnībā garantēt viņa tiesības un brīvības, kā arī nekavējoties atbrīvot pārējos septiņus šajā lietā apsūdzētos; nosoda to, ka Osman Kavala kopš 2017. gada oktobra pastāvīgi ir atņemta brīvība, un aicina Turciju rīkoties saskaņā ar tās starptautiskajām un valsts saistībām; – pilnībā solidarizējas ar Osman Kavala, pārējiem Gezi tiesas procesā apsūdzētajiem un viņu ģimenēm.

 

II PIELIKUMS

SAHAROVA BALVAS LAUREĀTI UN FINĀLISTI, KURI ATRODAS APCIETINĀJUMĀ UN KURIEM ATŅEMTA BRĪVĪBA

 

 

Saharava balvas piešķiršanas gads	Uzvārds un vārds	Laureāts vai finālists	Valsts	Situācija (apcietinājums / mājas arests / uz laiku atbrīvots(-a))	Cietumsoda ilgums	Aizturēšanas datums
2021	Aleksejs Navaļnijs	Laureāts	Krievija	Apcietinājums	3,5 + 9 gadi	2021. gada janvāris (vēlākais)
2020	Siarhei Tsikhanouski Maryia Kalesnikava Mikola Statkevich Ale Bialiatski	Laureāts Laureāts Laureāts Laureāts	Baltkrievija	Apcietinājums Apcietinājums Apcietinājums Apcietinājums	Nav zināms Nav zināms Nav zināms Nav zināms	2020. gada 29. maijs 2020. gada 7. septembris 2020. gada 31. maijs (pēdējā reize) 2021. gada 15. jūlijā
2020	Porfirio Sorto Cedillo, José Avelino Cedillo, Orbin Naún Hernández, Kevin Alejandro Romero, Arnold Javier Aleman, Ever Alexander Cedillo, Daniel Marquez un Jeremías Martínez Díaz	Finālisti	Hondurasa	Apcietinājums	Nav zināms	2019. gada 1. septembris, atbrīvoti 2022. gada 24. februārī pēc Hondurasas Augstākās tiesas nolēmuma
2019	Ilham Tohti	Laureāts	Ķīna	Apcietinājums	Nav zināms	2014. gada 23. septembris
2018	Nasser Zefzafi	Finālists	Maroka	Apcietinājums	20 gadi	2019. gada 5. aprīlis
2017	Dawit Isaak	Finālists	Eritreja	Incommunicado apcietinājums	Nav zināms	2001. gada 23. septembris
2015	Raif Badawi	Laureāts	Saūda Arābija	Apcietinājums	10 gadi	Atbrīvots 2022. gada 11. martā, joprojām ir spēkā 10 gadu ceļošanas aizliegums
2012	Nasrin Sotoudeh         Jafar Panahi	Laureāte         Laureāts	Irāna         Irāna	Apcietinājumā, īslaicīgā slimības atvaļinājumā kopš 2021. gada jūlija   Apcietinājums	38 gadi         6 gadi	2019. gada 6. marts (pēdējā reize)       2022. gada 11. jūlijā piespiests 10 gadus ilgs cietumsods
2011	Razan Zaitouneh	Laureāte	Sīrija	Nolaupīta 2013. gadā, Iespējams, atrodas apcietinājumā vai ir mirusi		2013. gada 9. decembrī

 

III PIELIKUMS

REZOLŪCIJAS

 

 

Eiropas Parlamenta 2022. gadā pieņemtās rezolūcijas, kas tieši vai netieši saistītas ar cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē

 

Valsts/reģions	Datums, kad pieņemta plenārsesijā	Virsraksts
Āfrika
Burkinafaso+	17.2.2022	Politiskā krīze Burkinafaso
Burkinafaso	20.10.2022	Situācija Burkinafaso pēc valsts apvērsuma
Čada+	15.12.2022	Militārās huntas īstenotās represijas pret miermīlīgām demonstrācijām Čadā
Kongo Demokrātiskā Republika	24.11.2022	Iedzīvotāju piespiedu pārvietošana saistībā ar konflikta saasināšanos Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) austrumu daļā
Etiopija+	6.10.2022	Nesenā humanitārā un cilvēktiesību situācija Tigrajā (Etiopija), jo īpaši bērnu stāvoklis
Sudāna+	20.1.2022	Politiskā krīze Sudānā
Uganda/Tanzānija+	15.9.2022	Cilvēktiesību pārkāpumi Ugandā un Tanzānijā saistībā ar ieguldījumiem fosilā kurināmā projektos
Rietumāfrika un Sāhela	5.5.2022	Stabilitātes, drošības un demokrātijas apdraudējums Rietumāfrikā un Sāhelā
Amerikas
Brazīlija	7.7.2022	Pirmiedzīvotāju un vides aizstāvju stāvoklis Brazīlijā, tostarp Dom Philips un Bruno Pereira nogalināšana
Gvatemala+	7.4.2022	Tiesiskuma un cilvēktiesību stāvoklis Gvatemalas Republikā
Haiti+	6.10.2022	Cilvēktiesību stāvoklis Haiti, jo īpaši saistībā ar bandu vardarbību
Meksika+	10.3.2022	Žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis Meksikā
Nikaragva+	9.6.2022	Tiesu sistēmas kā represīva instrumenta izmantošana Nikaragvā
Nikaragva+	15.9.2022	Nikaragva, jo īpaši bīskapa Rolando Álvarez aizturēšana
Āzija
Afganistāna	7.4.2022	Stāvoklis Afganistānā, jo īpaši stāvoklis sieviešu tiesību jomā
Afganistāna+	24.11.2022	Cilvēktiesību situācija Afganistānā, jo īpaši sieviešu tiesību stāvokļa pasliktināšanās un uzbrukumi izglītības iestādēm
Kambodža+	5.5.2022	Politiskās opozīcijas nemitīgā apspiešana Kambodžā
Ķīna+	5.5.2022	Ziņojumi par orgānu izņemšanas turpināšanu Ķīnā
Ķīna+	9.6.2022	Cilvēktiesību situācija Siņdzjanā, tostarp Siņdzjanas policijas lietas
Ķīna+	15.12.2022	Ķīnas valdības īstenotās represijas pret miermīlīgiem protestiem visā Ķīnas Tautas Republikas teritorijā
Ķīna, Honkonga+	20.1.2002	Pamatbrīvību pārkāpumi Honkongā
Ķīna, Honkonga+	7.7.2022	Kardināla Zena un palīdzības fonda " 612" pilnvarnieku aizturēšana Honkongā
Kazahstāna+	20.1.2022	Stāvoklis Kazahstānā
Mjanma+	10.3.2022	Mjanma vienu gadu pēc valsts apvērsuma
Mjanma+	6.10.2022	Mediju brīvības apspiešana Mjanmā, jo īpaši Htet Htet Khine, Sithu Aung Myint un Nyein Nyein Aye lietas
Ziemeļkoreja+	7.4.2022	Cilvēktiesību stāvoklis Ziemeļkorejā, cita starpā arī reliģisko minoritāšu vajāšana
Filipīnas+	17.2.2022	Jaunākie notikumi cilvēktiesību jomā Filipīnās
Tadžikistāna+	7.7.2022	Stāvoklis Tadžikistānas Kalnu Badahšānas autonomajā provincē
Eiropa un Austrumu partnerības valstis
Armēnija un Azerbaidžāna+	10.3.2022	Kultūras mantojuma iznīcināšana Kalnu Karabahā
Baltkrievija	19.5.2022	Opozīcijas vajāšana un arodbiedrību vadītāju aizturēšana Baltkrievijā
Baltkrievija+	24.11.2022	Pastāvīgās represijas pret demokrātisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību Baltkrievijā
Gruzija+	9.6.2022	Mediju brīvības pārkāpumi un pārkāpumi pret žurnālistu drošību Gruzijā
Turcija+	5.5.2022	Osman Kavala lieta Turcijā
Krievija+	7.4.2022	Represiju pieaugums Krievijā, cita starpā arī Alekseja Navaļnija lieta
Ukraina/Krievija	1.3.2022	Krievijas agresija pret Ukrainu
Ukraina/Krievija+	15.9.2022	Cilvēktiesību pārkāpumi saistībā ar Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un ukraiņu bērnu piespiedu adopciju Krievijā
Ukraina/Krievija	7.4.2022	Krievijas īstenota eskalācija agresīvajā karā pret Ukrainu
Ukraina/Krievija	6.10.2022	Eiropadomes 2022. gada 24. un 25. marta sanāksmes secinājumi, arī par jaunākajiem notikumiem saistībā ar karu pret Ukrainu un par ES sankcijām pret Krieviju un to īstenošanu
Ukraina	7.4.2022	ES aizsardzība bērniem un jauniešiem, kuri bēg no kara pret Ukrainu
Ukraina	5.5.2022	Ukrainā notiekošā kara ietekme uz sievietēm
Ukraina	19.5.2022	Cīņa pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā
Ukraina	20.10.2022	Solidaritāte ar Ukrainu kultūras jautājumos un kopīgas ārkārtas reakcijas mehānisms, ar kuru nodrošina kultūras atdzimšanu Eiropā
Tuvie Austrumi
Bahreina+	15.12.2022	Cilvēktiesību aizstāvja Abdulhadi Al-Khawaja lieta Bahreinā
Ēģipte	24.11.2022	Cilvēktiesību stāvoklis Ēģiptē
Irāna+	17.2.2022	Nāvessods Irānā
Irāna	6.10.2022	Mahsa Amini nonāvēšana un sieviešu tiesību aizstāvībai veltīto protestu dalībnieču apspiešana Irānā
Izraēla/Palestīna	14.12.2022	Izredzes panākt divu valstu risinājumu attiecībā uz Izraēlu un Palestīnu
Katara	24.11.2022	Cilvēktiesību stāvoklis saistībā ar FIFA Pasaules kausu Katarā
Transversāli jautājumi
Darba tiesības	9.6.2022	Jauns tirdzniecības instruments, ar ko aizliegt piespiedu darbā saražotus produktus
Minoritātes	3.5.2022	Minoritāšu vajāšana pārliecības vai reliģijas dēļ
Bērna tiesības	3.5.2022	ES stratēģija bērnu izglītības veicināšanai pasaulē
Tiesības uz ūdeni	5.10.2022	Ūdens pieejamība kā cilvēktiesības: ārējā dimensija
Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība	17.2.2022	ES prioritātes ANO Sieviešu statusa komisijas 66. sesijā
	9.6.2022	Tiesību uz abortu globāls apdraudējums: iespēja, ka Augstākā tiesa atcels tiesības uz abortu ASV
	7.7.2022	ASV Augstākās tiesas lēmums atcelt tiesības uz abortu Amerikas Savienotajās Valstīs un nepieciešamība aizsargāt tiesības uz abortu un sieviešu veselību, tostarp ES

 

+ Steidzama rezolūcija saskaņā ar EP Reglamenta 144. pantu

 

SIEVIEŠU TIESĪBU UN DZIMUMU LĪDZTIESĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS Ārlietu komitejai par 2022. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (8.11.2022)

(2022/2049(INI))Robert Biedroń

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un 3. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu,

– ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, jo īpaši tā 2., 3., 11. un 17. principu,

– ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

– ņemot vērā 1989. gada 20. novembra ANO Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām,

– ņemot vērā 1995. gada 15. septembra ceturtās Pasaules Sieviešu konferences Pekinas pieņemto deklarāciju un Rīcības platformu, kā arī tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

– ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (" Stambulas konvencija"),

– ņemot vērā 2022. gada 7. jūlija rezolūciju par ASV Augstākās tiesas lēmumu atcelt tiesības uz abortu Amerikas Savienotajās Valstīs un nepieciešamību nosargāt tiesības uz abortu un sieviešu veselību, tostarp Eiropas Savienībā[29],

– ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komitejas vispārīgās piezīmes,

– ņemot vērā Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu un tās pārskatīšanas konferenču rezultātus,

– ņemot vērā 2020. gada 23. oktobra rezolūciju par dzimumu līdztiesību ES ārpolitikā un drošības politikā[30],

– ņemot vērā ES 2021. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

– ņemot vērā 2022. gada 7. aprīļa rezolūciju par ES aizsardzību bērniem un jauniešiem, kas bēg no kara Ukrainā[31],

– ņemot vērā 2022. gada 5. maija rezolūciju par Ukrainā notiekošā kara ietekmi uz sievietēm[32],

– ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 25. novembra kopīgo paziņojumu "ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāns (GAP) III — Vērienīga programma dzimumu līdztiesībai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai sievietēm ES ārējā darbībā" (JOIN(2020)0017),

– ņemot vērā 2022. gada 6. jūlija rezolūciju par intersekcionālo diskrimināciju Eiropas Savienībā: Āfrikas, Tuvo Austrumu, Latīņamerikas un Āzijas izcelsmes sieviešu sociālekonomiskais stāvoklis[33],

A. tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām; tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju ir pamattiesības, kas nostiprinātas Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ("Harta") un būtu pilnībā jāievēro; tā kā tiesības uz personas neaizskaramību ir ārkārtīgi svarīgas saskaņā ar Hartas 3. pantu; tā kā tādēļ integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un intersekcionāla pieeja būtu jāīsteno un jāintegrē kā horizontāls princips visās ES darbībās un politikas jomās;

B. tā kā dzimumu līdztiesībai ir izšķiroša nozīme brīvas un vienlīdzīgas sabiedrības attīstībā; tā kā visā pasaulē joprojām netiek garantētas sieviešu, meiteņu un nebināro personu cilvēktiesības un daudzās valstīs samazinās pilsoniskās sabiedrības organizāciju, jo īpaši sieviešu tiesību, feministu un vietējo organizāciju, darbības iespējas;

C. tā kā Covid-19 krīzei un tās sekām ir skaidra dzimumu dimensija, kas atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus visā pasaulē; tā kā pandēmija ir saasinājusi pašreizējo strukturālo dzimumu nevienlīdzību; tā kā tās sekas nesamērīgi ietekmē neaizsargātu grupu personu, tostarp sieviešu, citas ādas krāsas cilvēku, LGBTIQA+ personu, personu ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēku un citu cilvēku dzīvi, piemēram, liedzot viņiem piekļuvi būtiskiem veselības un aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību (SRHR) pakalpojumiem un atbalstam, kas paredzēts dzimumbalstītā vardarbībā cietušajiem;

D. tā kā kopš pandēmijas ir palielinājusies vardarbība pret sievietēm; tā kā vairāk nekā 45 % sieviešu ir ziņojušas, ka viņas pašas vai kāda viņiem pazīstama sieviete kopš 2019. gada ir saskārušās ar kādu vardarbības veidu, un 65 % sieviešu ir ziņojušas, ka ar to ir saskārušās savas dzīves laikā; tā kā pasaulē 245 miljoni sieviešu un meiteņu vecumā no 15 gadiem iepriekšējos 12 mēnešos ir cietušas no seksuālas un/vai fiziskas vardarbības, ko veicis intīmais partneris; tā kā vairāk nekā 4 no 10 sievietēm sabiedriskajās vietās jūtas nedrošākas nekā iepriekš un katra otrā sieviete, naktī vienatnē staigājot pa ielām, jūtas nedroši; tā kā 6 no 10 sievietēm apgalvo, ka sabiedriskās vietās ir palielinājusies seksuāla uzmākšanās;

E. tā kā visā pasaulē turpinās represīva pretreakcija pret sieviešu un LGBTIQA+ personu tiesībām;

F. tā kā dažās dalībvalstīs diemžēl ir pasliktinājusies situācija attiecībā uz sieviešu piekļuvi drošiem un likumīgiem abortiem; tā kā piekļuve seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām (SRHR), tostarp drošam un likumīgam abortam, ir vienas no pamattiesībām; tā kā kriminālatbildības noteikšana par SRHR izmantošanu, SRHR piekļuves kavēšana vai liegšana ir dzimumbalstītas vardarbības veids; tā kā šie ierobežojumi un aizliegumi nesamazina abortu skaitu, bet tikai piespiež personas ceļot vai piekrist nedrošiem abortiem, padarot viņas neaizsargātas pret kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu, un ietekmē personas ar nepietiekamiem resursiem un informāciju; tā kā gandrīz visi nāves gadījumi, kas izriet no nedrošiem abortiem, notiek valstīs, kurās aborts ir stingri ierobežots; tā kā ASV Augstākā tiesa 2022. gada 24. jūnijā nolēma atcelt spriedumu lietā Roe pret Wade, tādējādi pārtraucot nodrošināt federālās konstitucionālās tiesības uz abortu ASV, ļaujot štatiem aizliegt abortu jebkurā grūtniecības posmā un paredzot iespēju pilnībā aizliegt abortu; tā kā kopš tā laika arvien lielāks skaits ASV un pasaules valstu ir nolēmušas aizliegt vai ierobežot tiesības uz abortu;

G. tā kā rasu diskriminācijas skartas sievietes, sievietes no nelabvēlīgas sociālekonomiskas vides, minoritātēm piederošas sievietes, sievietes ar invaliditāti, migrantes un LGBTIQA+ personas saskaras ar papildu un vairākkārtīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā viņām bieži vien ir ierobežota iespēja pilnībā un efektīvi piedalīties ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā dzīvē; tā kā sievietes, kas ir pakļautas intersekcionālai diskriminācijai visā pasaulē, saskaras ar daudziem šķēršļiem oficiālā darba tirgus pieejamībā un tādējādi viņas ir neaizsargātas pret diskrimināciju, nabadzību, ekonomisko ekspluatāciju, sociālo atstumtību un dzimumbalstītu vardarbību, tostarp seksuālu uzmākšanos un sliktu izturēšanos; tā kā viņas saskaras ar rasismu un diskrimināciju attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei, atbalsta pakalpojumiem vardarbībā cietušajiem un citiem pakalpojumiem, liedzot viņiem izmantot cilvēktiesības; tā kā afrofobija, antičigānisms, antisemītisms un islāmofobija ir plaši izplatīti rasisma veidi visā pasaulē;

H. tā kā visā pasaulē reliģija un ideoloģija tiek izmantota pret sieviešu un meiteņu tiesībām un pret dzimumu līdztiesību kopumā; tā kā sievietes, meitenes un LGBTQIA+ personas saskaras ar dzimumbalstītu vardarbību un diskrimināciju, kas ierobežo viņu spēju pilnībā izmantot savas cilvēktiesības, ko īsteno valsts un nevalstiskie dalībnieki, kuri balsta savu rīcību reliģiskos "pamatojumos"; tā kā sievietes, kas savu reliģiju un ticību pauž ar apģērbu vai fizisko izskatu, biežāk kļūst par vardarbības un diskriminācijas upuriem;

I. tā kā laikposmā no 2021. līdz 2022. gadam[34] visā pasaulē kopumā tika nogalinātas 14 žurnālistes, kas liecina par šīs parādības pieaugumu salīdzinājumā ar 2020. gadu; tā kā, lai gan katru gadu tiek nogalināts vairāk vīriešu žurnālistu, sievietes parasti biežāk piedzīvo uzmākšanos tiešsaistē un seksuālu uzmākšanos un šajā ziņā biežāk kļūst par tās mērķi; tā kā sievietes visā pasaulē rekordlielā apjomā iesaistās politikā, cenšoties ieņemt amatus un balsojot; tā kā daudzās valstīs šo pieaugošo sieviešu līdzdalību politikā pavada vardarbīga pretreakcija; tā kā fiziska, morāla vardarbība un kibervardarbība, kas vērsta pret sievietēm politikā, rada bīstamus šķēršļus sieviešu līdzdalībai politiskajos procesos; tā kā aktīvistes, cilvēktiesību aizstāvji un sociālie līderi visā pasaulē saskaras ar vardarbības pastiprināšanos;

J. tā kā ievērojams skaits sieviešu Ukrainas bruņotajos spēkos pilda kaujas un nemilitārās funkcijas; tā kā vairāk nekā 22,8 % Ukrainas militāro spēku veido sievietes; tā kā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vismaz 12 miljoni cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un bērni, ir pametuši savas mājas; tā kā kari un bruņoti konflikti konkrētos veidos ietekmē sievietes, tostarp tās, kuras saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju, un saasina iepriekš pastāvošo nevienlīdzību; tā kā humanitārās un pārvietošanas krīzes laikā sievietes un meitenes ir īpaši apdraudētas, jo viņas joprojām nesamērīgi cieš no diskriminācijas dzimuma standartu dēļ un dzimumbalstītas vardarbības un viņām tiek liegta piekļuve veselības aprūpei un citiem pakalpojumiem; tā kā izvarošana un seksuāla vardarbība tiek izmantota kā kara ierocis; tā kā masveida pārvietošanās un bēgļu plūsmas, ko izraisa kari un bruņoti konflikti, izraisa cilvēku tirdzniecības strauju pieaugumu; tā kā sievietes un nepavadīti nepilngadīgie ir galvenie cilvēku tirgotāju upuri, kuri bieži vien ļaunprātīgi izmanto viņu neaizsargāto situāciju;

K. tā kā klimata pārmaiņas apdraud cilvēktiesību izmantošanu un palielina pastāvošo dzimumu nevienlīdzību; tā kā klimata pārmaiņas vairāk skar sievietes un meitenes, ko izraisa viņu salīdzinājumā ar vīriešiem nevienlīdzīgā piekļuve resursiem, izglītībai, politiskajai varai, darba iespējām un tiesībām uz zemi, kā arī spēkā esošās sociālās un kultūras normas, piemēram, viņu loma kā primārajām aprūpētājām un bieži — ūdens, pārtikas un degvielas nodrošinātājām; tā kā vides problēmas, ko rada un saasina klimata pārmaiņas, pašlaik rada piespiedu migrācijas pieaugumu un ar to saistīto cilvēktiesību ievērošanas vājināšanos;

L. tā kā sieviešu un meiteņu un citu neaizsargātu personu aizsardzība pret vardarbību un diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz izglītību, informāciju un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām, ir īpaši svarīga, lai nodrošinātu viņu cilvēktiesību pilnīgu izmantošanu; tā kā seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pārkāpumi, piemēram, piespiedu sterilizācija, piespiedu aborti, piespiedu grūtniecība, kriminālatbildības noteikšana par abortu, droša aborta un/vai pēcaborta aprūpes liegšana vai aizkavēšana, pret tām sievietēm un meitenēm vērsta vardarbība un slikta izturēšanās, kas meklē informāciju preces vai pakalpojumus, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību, sieviešu dzimumorgānu kropļošana, ginekoloģiska un ar dzemdniecību saistīta vardarbība ir dzimumbalstītas vardarbības veidi, kas atkarībā no apstākļiem var būt uzskatāmi par spīdzināšanu vai nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos;

M. tā kā dzimumbalstīta vardarbība ir smags cilvēktiesību pārkāpums, tā vājina sociālo stabilitāti un drošību, sabiedrības veselību, sieviešu izglītības un nodarbinātības iespējas, kā arī bērnu un kopienu labklājību un attīstības iespējas,

1. uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām un viens no tās kopējiem pamatprincipiem; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt patiesu dzimumu līdztiesību visiem cilvēkiem visā pasaulē; uzsver dzimumu līdztiesības nozīmi, nodrošinot pamattiesību vienlīdzīgu izmantošanu un ar tām saistītu piekļuvi tādiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe, izglītība, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, mājoklis un aprūpe; atzinīgi vērtē to, ka centieni veicināt sieviešu un meiteņu tiesības visā pasaulē ir kļuvuši vēl pamanāmāki; tomēr norāda, ka neviena pasaules valsts vēl nav sasniegusi dzimumu līdztiesību; pauž nožēlu par to, ka vispārējie sieviešu tiesību uzlabojumi ir daudz zemāki par ANO valstu saistībām, kas 1995. gadā tika iekļautas Pekinas konvencijā; atkārto aicinājumus ES iestādēm un dalībvalstīm apņemties virzīties uz feministisku ārpolitiku un drošības politiku, kas ietvertu dzimumu līdztiesības ziņā pārveidojošu redzējumu, un nodrošināt, ka dalībvalstis, ES delegācijas un visas ES iestādes pilnībā īsteno visus ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna (GAP) III mērķus un saistības;

2. uzsver, ka LGBTIQA+ sievietes, migrantes un rasu diskriminācijas skartas sievietes, sievietes ar invaliditāti un vecāka gadagājuma sievietes cita starpā saskaras ar intersekcionālo diskrimināciju; aicina ES iekšējās un ārējās darbībās ņemt vērā intersekcionālās identitātes un diskrimināciju un atzīt, ka, sievietes un meitenes visā viņu daudzveidībā, kā arī nebinārus cilvēkus, dzimumu nevienlīdzība neskar vienādi, jo to papildina citi apspiešanas veidi; aicina labāk aizsargāt sievietes no neaizsargātām grupām, piemēram, LGBTIQA+ sievietes, sievietes ar invaliditāti, rasu diskriminācijas skartas sievietes, vecāka gadagājuma sievietes un sievietes no lauku apvidiem; aicina sistemātiski integrēt dzimumu līdztiesības aspektu un intersekcionalitātes perspektīvu ES ārpolitikā un drošības, migrācijas, paplašināšanās, tirdzniecības un attīstības politikā; prasa visos turpmākajos ES tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumos iekļaut īpašas sadaļas par dzimumu līdztiesību; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu par to, ka jaunajā ES Migrācijas un patvēruma paktā trūkst intersekcionālas dimensijas;

3. pauž dziļas bažas par dzimumu nevienlīdzības pieaugumu, ko izraisīja secīgās krīzes visā pasaulē; ar bažām norāda uz satraucošo dzimumbalstītas vardarbības pieaugumu visā pasaulē krīžu laikā; uzsver, ka Covid-19 pandēmijas sekas turpina saasināt pašreizējo nevienlīdzību, nesamērīgi ietekmējot marginalizēto grupu dzīvi, jo īpaši novēršot piekļuvi abortiem un kontracepcijai, neauglības ārstēšanai, HIV un seksuāli transmisīvo infekciju testēšanai, reproduktīvās sistēmas vēža skrīningam, izglītībai par seksualitāti un attiecībām un mātes veselības aprūpei;

4. uzsver, ka sievietēm un meitenēm konflikta un pārvietošanas laikā ir vajadzīga pastāvīga piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, tostarp piekļuve drošām dzemdībām, ģimenes plānošanas pakalpojumiem, likumīgiem un drošiem abortiem vai izvarošanas klīniskai pārvaldībai; aicina darīt pieejamus līdzekļus būtisku un dzīvību glābjošu seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar ANO obligāto sākotnējo pakalpojumu paketi;

5. uzsver, ka jebkurš konflikts, piemēram, karš Ukrainā, rada iespēju cilvēku tirgotājiem izmantot cilvēku neaizsargātību; aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt labāku pārrobežu saziņu un apmācību, lai efektīvāk vērstos pret cilvēku tirgotājiem, kuri izmanto robežas kā iespēju turpināt izmantot savus upurus, no kuriem lielākā daļa ir sievietes; aicina īstenot proaktīvu politiku attiecībā uz ilgtspējīgiem, pārredzamiem un pieejamiem likumīgas migrācijas ceļiem; aicina īstenot efektīvas informācijas kampaņas, lai cilvēki, kas bēg no konfliktiem un/vai ciešanām, nevarētu nonākt cilvēku tirdzniecības ķēdēs; stingri nosoda seksuālas un dzimumbalstītas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un uzsver, ka tas ir uzskatāms par kara noziegumu; pauž lielas bažas par to, ka arvien biežāk tiek ziņots par cilvēku tirdzniecību, seksuālu vardarbību, ekspluatāciju, izvarošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ar ko saskaras sievietes un bērni, kuri bēg no Ukrainas; aicina izlēmīgi rīkoties, lai izbeigtu seksuālas vardarbības izmantošanu kā kara ieroci un to personu nesodāmību, kas vainojamas šajās darbībās, un palielināt informētību par kara bērnu īpašo situāciju un diskrimināciju;

6. pauž nožēlu par to, ka ir ievērojami palielinājies to cilvēku skaits, kuri ir nonākuši mūsdienu verdzībā; aicina īstenot uz cietušajiem vērstu un cilvēktiesībās balstītu pieeju cīņā pret šo noziegumu; uzsver cilvēku tirdzniecības dzimumu dimensiju, jo 65 % no tās upuriem ir sievietes un meitenes un 92 % no tiem tiek pārdoti seksuālai izmantošanai; aicina veikt koordinētu rīcību, galveno uzmanību pievēršot cietušo atzīšanai un viņu efektīvai reintegrācijai sabiedrībā, jo ekonomiskā un dzimumu nevienlīdzība ir viens no galvenajiem viktimizācijas virzītājspēkiem;

7. uzsver, ka tiek izmantoti draudi un vardarbība, kas tiek vērsta pret žurnālistēm vai politiķiem, kā arī pret sievietēm, kas iesaistītas cilvēktiesību aizsardzībā; atgādina par valsts primāro pienākumu nodrošināt un uzturēt drošu vidi šīm publiskajā telpā redzamajām sievietēm un aizsargāt viņas no draudiem un uzbrukumiem; aicina nekavējoties izmeklēt iebiedēšanu, draudus, vardarbību un citus pārkāpumus pret šīm sievietēm;

8. uzsver, ka sievietes un meitenes no etniskām, reliģiskām un ticības minoritātēm ir pakļautas vēl lielākai dzimumbalstītai vardarbībai un diskriminācijai; stingri nosoda diskrimināciju un vardarbību pret minoritāšu pārstāvjiem visā pasaulē, piemēram, pret romu sievietēm; uzskata, ka tiesības uz izglītību, sociālās tiesības un tiesības uz veselības aprūpi nekādā gadījumā nedrīkst mazināt vai atņemt; pauž dziļas bažas par uiguru minoritātes stāvokli un nosoda visus cilvēktiesību pārkāpumus, piemēram, patvaļīgu aizturēšanu, spīdzināšanu, sliktu izturēšanos, tostarp piespiedu medicīnisko aprūpi, seksuālu un dzimumbalstītu vardarbību, kas var būt uzskatāmi par starptautiskiem noziegumiem;

9. aicina visas uzņēmējvalstis un tranzīta valstis, kuras uzņem bēgļus, ņemt vērā sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības un nodrošināt, ka vietējās kopienās visām grupām saprotamā valodā un formātā ir nekavējoties pieejami dzimumbalstītas vardarbības novēršanas pakalpojumi, kā arī nosūtījumu un sūdzību izskatīšanas mehānismi; prasa nodrošināt pastāvīgu piekļuvi būtiskiem un dzīvību glābjošiem veselības aprūpes pakalpojumiem Ukrainā, kā arī garantēt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, jo īpaši ārkārtas kontracepcijai vai ar abortu saistītai aprūpei izvarošanas upuriem; mudina uzņēmējvalstīs ātri integrēt sievietes un bērnus, kas bēg no kara Ukrainā vai bruņotiem konfliktiem; atgādina par sarežģīto to transpersonu situāciju un šķēršļiem, kuri bēg no kara un bruņotiem konfliktiem; uzsver, ka transpersonām, kuru personu apliecinošie dokumenti neatbilst viņu identitātei, būtu jāļauj šķērsot robežas, izmantojot iekšējos kontrolpunktus, un tās nedrīkst izslēgt no civilās aizsardzības pasākumiem; uzsver, ka bēgļiem, kuri ir transpersonas, ir grūtības piekļūt hormonālās ārstēšanas līdzekļiem; uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija šādu ārstēšanu un citas īpašas transpersonām un interseksuāļiem paredzētas zāles klasificē kā būtiskas un tādēļ tās būtu jāiekļauj humānās palīdzības paketēs;

10. uzsver, ka krīzes laikā īpaši svarīga ir sieviešu klātbūtne un ieguldījums; atgādina par ES apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm un nepieciešamību nodrošināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pārstāvību vadībā un lēmumu pieņemšanā;

11. atzīst drosmi un spēku, ko izrāda Ukrainas kareives, kuras lielā skaitā aizstāv savu valsti, un visas Ukrainas sievietes, kuras sniedz atbalstu un palīdzību uz vietas, kā arī tās sievietes, kuras ir nolēmušas bēgt no valsts, lai aizsargātu savas ģimenes; aicina ES nodrošināt dzimumperspektīvas integrēšanu tās atbildē uz Krievijas nepamatoto un neizprovocēto agresijas karu pret Ukrainu, palielinot sieviešu nozīmi humānajā palīdzībā un pēckonflikta atjaunošanas darbībās, pārejas tiesiskumā un cilvēktiesību veicināšanā; prasa, lai Krievija tiktu saukta pie atbildības par visiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret sievietēm un meitenēm, tostarp, bet ne tikai, par visiem seksuālās vardarbības un izvarošanas gadījumiem; prasa izlēmīgi rīkoties, lai izbeigtu seksuālās vardarbības izmantošanu kā kara ieroci, aizsargātu un palīdzētu cietušajiem un uzlabotu viņu piekļuvi tiesu iestādēm; atkārtoti apstiprina ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1820 (2008), kurā norādīts, ka izvarošana un cita veida seksuāla vardarbība ir noziegumi pret cilvēci vai kara noziegumi;

12. pauž nožēlu par Taliban naidīgo režīmu Afganistānā un nepārtraukto sieviešu un meiteņu apspiešanu daudzās pasaules valstīs; uzsver, ka pēdējo 12 mēnešu laikā cilvēktiesību pārkāpumi pret sievietēm un meitenēm Afganistānā ir nesamērīgi palielinājušies, neraugoties uz sākotnējiem solījumiem garantēt sieviešu un meiteņu tiesības uz darbu un izglītību; atgādina par meiteņu izglītības īpašo nozīmi pēc Taliban īstenotās Afganistānas pārņemšanas; nosoda to, ka Taliban sistemātiski izslēdz sievietes un meitenes no sabiedriskās dzīves un politiskās līdzdalības; atzinīgi vērtē to, ka ES ir atjaunojusi minimālu klātbūtni Kabulā, nodrošinot palīdzības sniegšanu, un par prioritāti izvirza tiešu sadarbību ar Afganistānas iedzīvotājiem, tostarp ar Afganistānas sieviešu līderu forumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka Afganistānas sievietēm ir iespēja paust savu viedokli starptautiskos forumos;

13. pauž dziļas bažas un skumjas par Mahsa Amini nāvi 2022. gada 16. septembrī pēc tikumības policijas veiktās piekaušanas, acīmredzot par standartiem neatbilstoša hidžāba valkāšanu; prasa, lai neatkarīga kompetentā iestāde veiktu ātru, objektīvu un efektīvu izmeklēšanu; pauž bažas par Irānas valdības represīvo reakciju un spēka pielietošanu pret cilvēkiem, kas izrāda atbalstu sieviešu tiesībām un līdztiesībai; pauž nožēlu par nepārtrauktajiem uzbrukumiem sievietēm, tostarp par sporta alpīnistes Elnaz Rekabi gadījumu, kura pēc pēdējām sacensībām pazuda bez vēsts; aicina visas valsts iestādes pārtraukt vēršanos pret sievietēm, kas neievēro hidžāba noteikumus, un viņu aizskaršanu un aizturēšanu; solidarizējas ar protestētājiem Irānā; atkārtoti apstiprina sieviešu tiesības uz fizisko autonomiju un vārda brīvību visā pasaulē, tostarp tiesības izvēlēties savu apģērbu bez valsts iejaukšanās, piespiešanas un bailēm no vardarbības;

14. nosoda to, ka dzimumbalstīta vardarbība ir viens no pasaulē izplatītākajiem vardarbības veidiem; norāda, ka dzimumbalstīta vardarbība ir diskriminācijas veids un pamattiesību pārkāpums, kā arī dzimumu stereotipu un strukturālas un institucionālas nevienlīdzības rezultāts; uzsver, ka ir svarīgi visās politikas jomās un pasākumos dzimumbalstītas vardarbības apkarošanai piemērot ar dzimumaspektiem saistītu, intersekcionālu un uz cietušajām personām vērstu pieeju; uzsver, ka ir jācīnās pret sieviešu diskrimināciju un kaitīgiem stereotipiem jau no agrīnas bērnības, jo tie ir viens no galvenajiem dzimumbalstītas vardarbības virzītājspēkiem; stingri nosoda visu veidu dzimumbalstītu, fizisku, seksuālu, psiholoģisku un ekonomisku vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē, seksuālu izmantošanu, seksuālu uzmākšanos, vajāšanu, mobingu, cilvēku tirdzniecību, bērnu un piespiedu laulības, piespiedu sterilizāciju, piespiedu abortu, feminicīdu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu; ar "goda aizstāvēšanu" saistītu vardarbību un "goda aizstāvēšanas" slepkavības, izvarošanu kā dominējošā stāvokļa un kara ieroci un kibervardarbību; uzsver, ka visi šie vardarbības veidi ir nopietni cilvēktiesību un cieņas pārkāpumi; pauž dziļas bažas par augošo feminicīda parādības pieaugumu Eiropā un visā pasaulē; aicina ES un globālos dalībniekus īpaši pievērsties šiem jautājumiem; atzinīgi vērtē un atbalsta ES centienus un ieguldījumus kopā ar tās starptautiskajiem partneriem, kuru mērķis ir novērst un izskaust visu veidu dzimumbalstītu vardarbību;

15. uzsver, ka klimata pārmaiņu un ekosistēmu degradācijas kaitīgo ietekmi nesamērīgi uzņemas nabadzīgie iedzīvotāji, jo īpaši sievietes visā viņu daudzveidībā un jaunieši, kā arī pirmiedzīvotāji un citas no dabas resursiem atkarīgas un/vai nabadzīgas kopienas, un aicina ES apņemties īstenot progresīvu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai pārveidotu gan iekšējo, gan ārējo darbību; aicina ES un visus globālos dalībniekus uz krīzēm, īpaši pašreizējām enerģētikas un klimata krīzēm reaģēt dzimumsensitīvā veidā, aptverot intersekcionālu perspektīvu, un nodrošināt, ka šim nolūkam tiek īstenoti mērķtiecīgi līdzekļi un pasākumi, kā arī garantēt, ka sievietes visā viņu daudzveidībā vienlīdzīgi piedalās lēmumu pieņemšanas struktūrās starptautiskā, valsts un vietējā līmenī; uzsver postošos plūdus visā pasaulē, tostarp tos, kas nesen izpostīja Pakistānu, kā rezultātā gandrīz 8 miljoni cilvēku ir pārvietoti un vairāk nekā tūkstotis cilvēku ir gājuši bojā, un uzsver plūdu pieaugošo ietekmi uz sievietēm pašreizējo dzimumu atšķirību dēļ; ar bažām norāda, ka pastāv 14 reizes lielāka varbūtība, ka dabas katastrofas gadījumā aizies bojā sievietes;

16. uzsver, ka Stambulas konvencija ir vispusīgākais instruments Eiropā, lai apkarotu konkrētus ar dzimumu saistītas vardarbības veidus; aicina visas pārējās dalībvalstis pilnībā ratificēt Stambulas konvenciju, kas ir galvenais līdzeklis, ar kuru veidot Eiropu, kura stājas pretī visu veidu dzimumbalstītai vardarbībai un vēršas pret to, un piedāvā preventīvus mehānismus, lai nākotnē samazinātu cietušo skaitu; aicina Padomi nekavējoties pabeigt ES pievienošanos Stambulas konvencijai; mudina trešās valstis ratificēt Stambulas konvenciju, uzlabot sieviešu tiesības un stingri apkarot visu veidu dzimumbalstītu vardarbību; aicina ES un Eiropas Padomi turpināt mudināt valstis pievienoties konvencijai, lai pilnībā apkarotu un izskaustu dzimumbalstītu vardarbību; nosoda dažu dalībvalstu mēģinājumus atcelt pasākumus, kas jau veikti, īstenojot Stambulas konvenciju un apkarojot vardarbību pret sievietēm; pauž bažas par Turcijas izstāšanos no konvencijas; aicina Padomi un Komisiju nodrošināt konvencijas pilnīgu iekļaušanu paredzētajā ES direktīvā par dzimumbalstītas vardarbības apkarošanu; aicina noteikt, ka dzimumbalstīta vardarbība ir jauna noziegumu joma, kas uzskaitīta LESD 83. panta 1. punktā; uzsver, ka cietušajiem ir jānodrošina efektīvas kompensācijas un atbilstošas tiesību normas; aicina konvenciju izmantot kā minimālo standartu dzimumbalstītas vardarbības izskaušanai visā pasaulē;

17. nosoda pret dzimumu līdztiesību un sievietēm vērstas kustības, režīmus un reliģijas, kas sistemātiski apdraud sieviešu un LGBTIQA+ tiesības; mudina ES un globālos dalībniekus noraidīt jebkādus turpmākus mēģinājumus mazināt ieguvumus sieviešu cilvēktiesību, līdztiesības un pašnoteikšanās tiesību jomā un sava ķermeņa pilnīgā kontrolēšanā; pauž bažas par to, ka pret dzimumu līdztiesību vērstas kustības ES lielā mērā finansē ārvalstu dalībnieki; aicina rūpīgi analizēt šo jautājumu un nodrošināt, ka Eiropas nauda, kā arī ārvalstu ziedojumi nefinansē organizācijas, kas aktīvi vēršas pret līdztiesību un cenšas ierobežot citu personu tiesības; pauž nožēlu par regresu seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā un aicina starptautisko sabiedrību atjaunot atbalstu seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un ar to saistītajām tiesībām, tostarp piekļuvei drošiem un likumīgiem abortiem, vecumam atbilstošai, uz pierādījumiem balstītai visaptverošai izglītībai par seksualitāti, visaptverošai ģimenes plānošanas aprūpei, tostarp kontracepcijai un objektīvai informācijai, kā arī pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpei gan ES, gan ārpus tās; aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņoti īstenot dzimumu līdztiesības stratēģiju gan ES, gan ārpus tās un veikt efektīvas un konkrētas darbības, lai nepieļautu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības ierobežošanu;

18. aicina globālos dalībniekus ņemt vērā pieaugošo risku un specifiskās problēmas, ar kurām saskaras LGBTIQA+ personas, kuras ir īpaši neaizsargātas un bieži cieš no diskriminācijas un vardarbības, un novērst, izmeklēt un sodīt pret viņām vērstus vardarbības aktus un naida noziegumus; atzinīgi vērtē to, ka Dzimumu līdztiesības rīcības plānā III ir atzīta nepieciešamība aizsargāt LGBTIQA+ personu tiesības; prasa īstenot ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai; aicina ES un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai apkarotu vardarbību, diskrimināciju un LGBTIQA+ personu stigmatizāciju; aicina globālos dalībniekus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka dzimumidentitāte un seksuālā orientācija nekādā gadījumā nevar būt par pamatu kriminālsodiem;

19. nosoda visu veidu vardarbību pret LGBTIQA+ un konkrētam dzimumam nepiesaistītām personām, tostarp stigmatizāciju, patvaļīgu aizturēšanu, gan fizisku, gan garīgu spīdzināšanu, vajāšanu un nogalināšanu, kā arī kūdīšanu uz vardarbību pret viņiem; aicina respektēt visu cilvēku fizisko autonomiju, jo īpaši aizliedzot interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu — tā dēvēto "pārveidošanas terapiju" — un transpersonu piespiedu sterilizāciju kā priekšnosacījumu dzimuma atzīšanas dokumenta saņemšanai; atkārtoti uzsver, ka dzimuma atzīšanas tiesību akti būtu jāpieņem saskaņā ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, tādējādi padarot dzimumu atzīšanu pieejamu, cenas ziņā pieņemamu, administratīvi īstenojamu, ātru un balstītu uz pašnoteikšanās tiesībām; pauž nožēlu par to, ka transpersonas un konkrētam dzimumam nepiesaistītas personas joprojām saskaras ar diskrimināciju un grūtībām, kas saistītas ar dzimuma juridisku atzīšanu; aicina atcelt joprojām izplatīto kaitīgo sterilizācijas praksi kā nosacījumu dzimuma juridiskai atzīšanai;

20. aicina ES un dalībvalstis veicināt dzimumu līdztiesību un seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības visās ārējās un iekšējās darbībās, tostarp daudzpusējos un divpusējos forumos; pauž dziļas bažas par globālo regresu dzimumu līdztiesības un seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību jomā, tostarp ES; stingri nosoda ASV Augstākās tiesas lēmumu atcelt spriedumu lietā Roe pret Wade, Polijas Konstitucionālās tiesas 2020. gada oktobra lēmumu un neseno Ungārijas valdības drakonisko lēmumu piespiest personas, kas vēlas veikt abortu, klausīties augļa sirdsdarbību; prasa tos nekavējoties atcelt; nosoda citus pastāvīgos mēģinājumus stigmatizēt un samazināt seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pieejamību; nosoda visus draudus, uzbrukumus un sodus aktīvistiem, kas palīdz sievietēm piekļūt kontracepcijai vai abortam; uzsver, ka ir svarīgi rādīt priekšzīmi, iekļaujot seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītās tiesības Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un uzsver nepieciešamību visā pasaulē atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras veicina dzimumu līdztiesību un reproduktīvo taisnīgumu;

21. prasa, lai seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības kļūtu par neatņemamu daļu no ES veiktās cilvēktiesību globālās veicināšanas; aicina nodrošināt vispārēju piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, kā arī to, lai īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību veselības centri, tostarp visaptveroša ģimenes plānošana, kontracepcija un objektīva informācija, pirmsdzemdību, dzemdību un pēcdzemdību aprūpe, kā arī HIV ārstēšana būtu cenas ziņā pieejama un piekļūstama, un piekļuvi vecumam atbilstošai, uz pierādījumiem balstītai visaptverošai izglītībai par seksualitāti gan ES, gan ārpus tās; atkārtoti apstiprina, ka kvalitatīvas un cenas ziņā pieejamas visaptverošas seksuālās un reproduktīvās veselības, tiesību un pakalpojumu liegšana ir dzimumbalstītas vardarbības veids; uzsver, ka sieviešu tiesību aktīvistes saskaras ar aizskarošu izturēšanos un vardarbīgiem draudiem par viņu darbībām, jo īpaši sociālo mediju platformās; uzsver nepieciešamību atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, īpaši sieviešu tiesību organizācijas, kuras nodarbojas ar seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību veicināšanu, jo īpaši marginalizētās kopienās, un kuru darbu joprojām apdraud pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju samazināšanās;

22. pauž nožēlu par to, ka cilvēktiesību aizstāvji joprojām saskaras ar aizvien biežākiem uzbrukumiem, tostarp tiesu iestāžu veiktu vajāšanu, nomelnošanas kampaņām un naida noziegumiem; aicina ES vadītājus veicināt un nodrošināt cilvēktiesību aizstāvju, jo īpaši sieviešu un LGBTIQA+ tiesību aizstāvju, tiesību ievērošanu un aizsargāt viņus no valsts un nevalstisko dalībnieku uzbrukumiem un draudiem; aicina pieņemt un īstenot tiesību aktus, kas apkaro stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP), kā arī efektīvi saukt pie atbildības par diskriminējošu rīcību un nodrošināt pilnīgu neiecietību pret naida runu un naida noziegumiem; uzsver savus aicinājumus ES ņemt vērā ar dzimumu saistītos draudus, vajadzības un problēmas, ar kurām saskaras cilvēktiesību aizstāves, un mudina ES iestādes garantēt viņu piekļuvi īpašiem aizsardzības mehānismiem, kā arī sniegt politisku un palielinātu tiešu finansiālu atbalstu; nosoda visus draudus, uzbrukumus un sodus aktīvistiem, kas palīdz sievietēm piekļūt abortam vai kontracepcijai; uzsver nepieciešamību atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas iesaistītas dzimumu līdztiesības veicināšanā un īpaši reproduktīvā taisnīguma veicināšanā;

23. uzsver, ka ir jācīnās pret sieviešu diskrimināciju un kaitīgiem stereotipiem jau no agrīnas bērnības, izmantojot kvalitatīvu izglītību; uzsver, ka piekļuve izglītībai ir svarīga, lai gūtu prasmes, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nākotnes darbvietas, kā arī lai likvidētu dzimumu stereotipus un aizspriedumus, tostarp jomās, kurās parasti dominē vīrieši; atgādina, ka vienlīdzīgas iespējas piekļūt zinātnes un tehnoloģijas jomām ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka sievietes un meitenes var pilnībā izmantot savas cilvēktiesības; prasa jau no agrīna vecuma veicināt un sekmēt zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas mācīšanos, lai nodrošinātu, ka meitenes un sievietes, vēlāk meklējot darbu zinātnes un tehnikas nozarē, nenonāk netaisnīgi nelabvēlīgākā situācijā; aicina ES globālāk veicināt vienlīdzīgas iespējas piekļūt izglītībai visā pasaulē; stingri mudina ES, tostarp ar Eiropas Ārējās darbības dienesta starpniecību, vērsties pret satraucošo izglītības liegšanu meitenēm, kas ir bērna cilvēktiesību pārkāpums;

24. uzsver, ka mentālā veselība ir neatņemama tiesību uz veselību un labbūtību daļa un ka pastāv atšķirības attiecībā uz to, kā mentālās veselības problēmas skar vīriešus un sievietes; uzsver, ka ir svarīgi īstenot dzimumsensitīvu pieeju mentālo slimību pētniecībā un ārstēšanā, kā arī integrēt mentālo veselību kopumā un efektīvas komunikācijas stratēģijas, lai vērstos pret dzimumu stereotipiem attiecībā uz mentālo veselību; aicina vākt un analizēt pēc dzimumiem sadalītus datus veselības aprūpes nozarē, lai novērstu vīriešiem un sievietēm piedāvātās ārstēšanas kvalitātes atšķirības, vienlaikus ievērojot ES datu aizsardzības tiesību aktu pamatprincipus un pamattiesības un ievērojot valstu tiesību aktus; atgādina, ka novēlota diagnoze, neatbilstoša ārstēšana un sieviešu neiekļaušana pētījumos ir plaši izplatītas problēmas saistībā ar kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību sievietēm.

INFORMĀCIJA PAR PIENEMŠANU ATZINUMU SNIEDZOŠAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	25.10.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	28 2 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Christine Anderson, Simona Baldassarre, Robert Biedroń, Vilija Blinkevičiūtė, Annika Bruna, Maria da Graça Carvalho, Margarita de la Pisa Carrión, Frances Fitzgerald, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Radka Maxová, Karen Melchior, Andżelika Anna Możdżanowska, Johan Nissinen, Maria Noichl, Pina Picierno, Samira Rafaela, Evelyn Regner, Eugenia Rodríguez Palop, María Soraya Rodríguez Ramos, Sylwia Spurek, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gwendoline Delbos-Corfield, Lena Düpont, Pierrette Herzberger-Fofana, Aušra Maldeikienė, Kira Marie Peter-Hansen, Susana Solís Pérez
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Jakop G. Dalunde, Martin Hojsík, Johan Nissinen

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

28	+
ECR	Johan Nissinen
PPE	Isabella Adinolfi, Maria da Graça Carvalho, Lena Düpont, Frances Fitzgerald, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Aušra Maldeikienė, Elissavet Vozemberg-Vrionidi
Renew	Martin Hojsík, Karen Melchior, Samira Rafaela, María Soraya Rodríguez Ramos, Susana Solís Pérez, Irène Tolleret
S&D	Robert Biedroń, Vilija Blinkevičiūtė, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Radka Maxová, Maria Noichl, Pina Picierno, Evelyn Regner
GUE/NGL	Eugenia Rodríguez Palop
Verts/ALE	Jakop G. Dalunde, Gwendoline Delbos-Corfield, Pierrette Herzberger-Fofana, Kira Marie Peter-Hansen, Sylwia Spurek

 

2	-
ECR	Margarita de la Pisa Carrión
ID	Christine Anderson

 

3	0
ECR	Andżelika Anna Możdżanowska
ID	Simona Baldassarre, Annika Bruna

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums	30.11.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	47 2 8
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alexander Alexandrov Yordanov, Petras Auštrevičius, Traian Băsescu, Reinhard Bütikofer, Fabio Massimo Castaldo, Susanna Ceccardi, Włodzimierz Cimoszewicz, Anna Fotyga, Giorgos Georgiou, Sunčana Glavak, Raphaël Glucksmann, Klemen Grošelj, Dietmar Köster, Andrius Kubilius, Ilhan Kyuchyuk, David Lega, Miriam Lexmann, Nathalie Loiseau, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Pedro Marques, David McAllister, Vangelis Meimarakis, Sven Mikser, Francisco José Millán Mon, Javier Nart, Matjaž Nemec, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Jacek Saryusz-Wolski, Mounir Satouri, Andreas Schieder, Radosław Sikorski, Jordi Solé, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans, Viola von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz, Isabel Wiseler-Lima
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Attila Ara-Kovács, Loucas Fourlas, Christophe Grudler, Georgios Kyrtsos, Katrin Langensiepen, Alessandra Moretti, Juozas Olekas, Paulo Rangel, Tom Vandenkendelaere, Mick Wallace
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clare Daly, Margarita de la Pisa Carrión, Nicolaus Fest, Gilles Lebreton, Costas Mavrides, Luisa Regimenti

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

47	+
NI	Fabio Massimo Castaldo
PPE	Alexander Alexandrov Yordanov, Traian Băsescu, Loucas Fourlas, Sunčana Glavak, Andrius Kubilius, David Lega, Leopoldo López Gil, Antonio López-Istúriz White, Vangelis Meimarakis, Francisco José Millán Mon, Paulo Rangel, Luisa Regimenti, Radosław Sikorski, Tom Vandenkendelaere, Isabel Wiseler-Lima
Renew	Petras Auštrevičius, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Georgios Kyrtsos, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Dragoş Tudorache, Hilde Vautmans
S&D	Attila Ara-Kovács, Włodzimierz Cimoszewicz, Raphaël Glucksmann, Dietmar Köster, Pedro Marques, Costas Mavrides, Sven Mikser, Alessandra Moretti, Matjaž Nemec, Juozas Olekas, Tonino Picula, Giuliano Pisapia, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Isabel Santos, Andreas Schieder
Verts/ALE	Reinhard Bütikofer, Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Jordi Solé, Viola von Cramon-Taubadel, Thomas Waitz

 

2	-
ID	Nicolaus Fest, Gilles Lebreton

 

8	0
ECR	Anna Fotyga, Margarita de la Pisa Carrión, Jacek Saryusz-Wolski
ID	Susanna Ceccardi
PPE	Miriam Lexmann
GUE/NGL	Clare Daly, Giorgos Georgiou, Mick Wallace

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.
• [2] OV L 410 I, 7.12.2020., 1. lpp.
• [3] OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.
• [4] OV C 303, 15.12.2009., 12. lpp.
• [5] OV C 118, 8.4.2020., 15. lpp.
• [6] OV C 411, 27.11.2020., 30. lpp.
• [7] OV C 404, 6.10.2021., 202. lpp.
• [8] OV C 474, 24.11.2021., 11. lpp.
• [9] OV C 15, 12.1.2022., 70. lpp.
• [10] OV C 15, 12.1.2022., 111. lpp.
• [11] OV C 99, 1.3.2022., 152. lpp.
• [12] OV C 117, 11.3.2022., 88. lpp.
• [13] OV C 342, 6.9.2022., 295. lpp.
• [14] OV C 342, 6.9.2022., 191. lpp.
• [15] OV C 434, 15.11.2022., 50. lpp.
• [16] OV C 465, 6.12.2022., 33. lpp.
• [17] OV C 465, 6.12.2022., 44. lpp.
• [18] OV C 465, 6.12.2022., 155. lpp.
• [19] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0218.
• [20] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0237.
• [21] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0245.
• [22] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0243.
• [23] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0302.
• [24] Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).
• [25] Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).
• [26] Padomes Lēmums 2011/168/KĀDP (2011. gada 21. marts) par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu (OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.).
• [27] OV C 224, 21.6.2016., 31. lpp.
• [28] Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
• [29] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0302.
• [30] OV C 404, 6.10.2021., 202. lpp.
• [31] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0120.
• [32] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0206.
• [33] Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0289.
• [34] https://en.unesco.org/themes/safety-journalists/observatory.