ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā

21.12.2022 - (COM(2021)0762 – C9‑0454/2021 – 2021/0414(COD)) - ***I

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Elisabetta Gualmini

Grozījumi

• 001-186 (PDF - 435 KB)
• 001-186 (DOC - 103 KB)
• 187-187 (PDF - 304 KB)
• 187-187 (DOC - 100 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā

(COM(2021)0762 – C9‑0454/2021 – 2021/0414(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2021)0762),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 153. panta 2. punkta b) apakšpunktu saistībā ar tā 153. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 16. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9-C9-0454/2021),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A9‑0301/2022),

– ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentam pievienoto ietekmes novērtējuma ziņojumu (SWD(2021)0396),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības mērķi citu starpā ir veicināt savu tautu labklājību un gādāt par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstība.	(1) Atbilstoši Līguma par Eiropas Savienību 3. pantam Savienības mērķi citu starpā ir veicināt savu tautu labklājību un gādāt par Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kas balstīta uz līdzsvarotu ekonomisko izaugsmi un sociālo tirgus ekonomiku ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir pilnīga nodarbinātība un sociālā attīstība.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši hartas 31. pantā ir paredzētas ikviena darba ņēmēja tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem. Hartas 27. pants aizsargā darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā. Hartas 8. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Hartas 16. pantā ir atzīta darījumdarbības brīvība.	(2) Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši hartas 31. pantā ir paredzētas ikviena darba ņēmēja tiesības uz godīgiem un taisnīgiem, veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem. Hartas 27. pants aizsargā darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā. Hartas 8. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu persondatu aizsardzību, kā arī piekļuvi datiem, kas par viņu savākti, un tiesības uz to labošanu. Hartas 12. pantā noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz visu līmeņu pulcēšanās un biedrošanās brīvību. Hartas 15. pantā ir atzīts, ka ikvienai personai ir tiesības strādāt un iesaistīties brīvi izraudzītā vai akceptētā profesijā, kā arī sniegt pakalpojumus. Hartas 16. pantā ir atzīta darījumdarbības brīvība. Hartas 21. pantā ir paredzētas tiesības uz nediskriminēšanu.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra 5. principā53 ir noteikts, ka neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba nosacījumi, sociālās aizsardzības pieejamība un apmācība; ka saskaņā ar tiesību aktiem un kolektīviem līgumiem darbiniekiem nodrošina elastību, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām; un ka ir jāsekmē novatoriskas darba formas, kas nodrošina kvalitatīvus darba nosacījumus, jāveicina uzņēmējdarbības gars un pašnodarbinātība un jāatvieglina profesionālā mobilitāte. Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā tika apstiprināts rīcības plāns, kas pievienots sociālajam pīlāram54, kā arī norādes tā īstenošanai.	(3) 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā pieņemtā Eiropas sociālo tiesību pīlāra (“pīlārs”) 5. principā53 ir noteikts, ka neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darbiniekiem ir tiesības uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba apstākļi, sociālās aizsardzības pieejamība un apmācība; ka saskaņā ar tiesību aktiem un kolektīviem līgumiem darbiniekiem nodrošina elastību, kas vajadzīga, lai ātri pielāgotos ekonomiskās situācijas izmaiņām; un ka ir jāsekmē novatoriskas darba formas, kas nodrošina kvalitatīvus darba apstākļus, jāveicina uzņēmējdarbības gars un pašnodarbinātība un jāatvieglina profesionālā mobilitāte, tādējādi atkārtoti apstiprinot Hartas 15. pantā noteiktās tiesības, un jānovērš tādas darba attiecības, kas rada nestabilus darba apstākļus, cita starpā — jāaizliedz ļaunprātīga nestandarta līgumu izmantošana. Portu sociālajā samitā 2021. gada maijā tika apstiprināts rīcības plāns, kas pievienots sociālajam pīlāram54, kā arī norādes tā īstenošanai.
__________________	__________________
53 Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).	53 Iestāžu kopīgā proklamācija par Eiropas sociālo tiesību pīlāru (OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.).
54 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns" (COM(2021)102 final, 4.3.2021.).	54 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns" (COM(2021)102 final, 4.3.2021.).

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Pīlāra 7. princips paredz, ka, stājoties darba attiecībās, darba ņēmējiem ir tiesības uz rakstisku informāciju par viņu tiesībām un pienākumiem, kas izriet no darba attiecībām, ka viņiem pirms atlaišanas ir tiesības saņemt informāciju par iemesliem un par atlaišanu viņiem tiek paziņots saprātīgā termiņā un ka viņiem ir tiesības uz rezultatīvu un objektīvu strīdu risināšanas kārtību un — nepamatotas atlaišanas gadījumā — tiesības uz atlīdzinājumu, tostarp pienācīgu kompensāciju. Pīlāra 10. princips paredz, ka darba ņēmējiem ir tiesības uz augsta līmeņa veselības aizsardzību un drošību darbā un tiesības uz savu persondatu aizsardzību nodarbinātības kontekstā. Pīlāra 12. princips paredz, ka neatkarīgi no nodarbinātības attiecību veida un ilguma darba ņēmējiem un — salīdzināmos apstākļos — pašnodarbinātām personām ir tiesības uz pienācīgu sociālo aizsardzību.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Digitalizācija maina darba pasauli, uzlabojot ražīgumu un palielinot elastīgumu, vienlaikus radot arī dažus riskus attiecībā uz nodarbinātību un darba nosacījumiem. Uz algoritmiem balstītas tehnoloģijas, tostarp automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir veicinājušas digitālo darba platformu rašanos un izaugsmi.	(4) Digitalizācija maina darba pasauli, uzlabojot ražīgumu un palielinot elastīgumu. Inovācija digitālo rīku jomā var palielināt izaugsmi krīzes un atveseļošanas laikā. Jaunas digitālās mijiedarbības formas un jaunas tehnoloģijas darba pasaulē, ieskaitot daudzu nozaru virzību uz attālināto darbu, ja tās tiktu pareizi reglamentētas un ieviestas, varētu radīt iespējas piekļūt pienācīgām un kvalitatīvām darbvietām cilvēkiem, kuriem tradicionāli šādas piekļuves nav, tostarp personām ar invaliditāti. Tomēr digitalizācija rada arī riskus nodarbinātībai un darba apstākļiem, darba ņēmēju veselībai un drošībai un viņu pamattiesību, tostarp tiesību uz privātumu, aizsardzībai, kā arī rezultatīvai piemērojamo valsts darba un nodokļu tiesību aktu īstenošanai, tādējādi apdraudot arī uz solidaritāti balstītu sociālās aizsardzības sistēmu pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Uz algoritmiem balstītas tehnoloģijas, tostarp automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir veicinājušas digitālo darba platformu rašanos un izaugsmi, bet var novest pie varas nelīdzsvarotības un nepārredzamības lēmumu pieņemšanā, kā arī tehnoloģijās balstītas uzraudzības, kas varētu saasināt diskriminējošas prakses, apdraudēt privātumu, darba ņēmēju veselību un drošību un cilvēka cieņu, negatīvi ietekmēt darba apstākļus un saasināt darba ņēmēju ekspluatāciju.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Platformu darbu veic privātpersonas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru, kas sniedz pakalpojumus saviem klientiem. Izmantojot algoritmus, digitālās darba platformas atkarībā no to uzņēmējdarbības modeļa lielākā vai mazākā mērā var kontrolēt darba izpildi, atalgojumu un attiecības starp saviem klientiem un personām, kas veic darbu. Platformu darbu var veikt tikai tiešsaistē, izmantojot elektroniskos rīkus (“tiešsaistes platformu darbs”), vai hibrīdveidā, apvienojot tiešsaistes saziņas procesu ar turpmāku darbību fiziskajā pasaulē (“platformu darbs fiziskajā darba vietā”). Daudzas no esošajām digitālajām darba platformām ir starptautiskas uzņēmējdarbības jomas dalībnieces, kas savas darbības un uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām.	(5) Platformu darbu veic privātpersonas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru, kas sniedz pakalpojumus saviem klientiem. To vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, kas klientam var būt pat neredzama, ja tā ir integrēta pakalpojuma saņēmēja izmantotajā tīmekļa vietnē. Tas notiek dažādās jomās, un to raksturo augsts neviendabīguma līmenis tādos aspektos kā digitālo darba platformu veidi, aptvertās nozares un veiktās darbības, kā arī to cilvēku profili, kuri strādā platformu darbu. Izmantojot algoritmus un mākslīgo intelektu, digitālās darba platformas atkarībā no to uzņēmējdarbības modeļa lielākā vai mazākā mērā uzrauga, monitorē un izvērtē darba izpildi, atalgojumu un attiecības starp saviem klientiem un personām, kas veic darbu, kā arī pašas personas darba izpildes laikā un dažos gadījumos arī ārpus viņu darba laika, pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un valsts datu aizsardzības tiesību aktus. Tradicionālās reglamentētās brīvās profesijas principā nav pakļautas neviena cita uzņēmuma uzraudzībai, vadībai un kontrolei. Platformu darbu lielākoties veic tikai tiešsaistē, izmantojot elektroniskos rīkus (“tiešsaistes platformu darbs”), vai hibrīdveidā, apvienojot tiešsaistes saziņas procesu ar turpmāku darbību fiziskajā pasaulē (“platformu darbs fiziskajā darba vietā”). Daudzas no esošajām digitālajām darba platformām ir starptautiskas uzņēmējdarbības jomas dalībnieces, kas savas darbības un uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Platformu darbs sniedz iespējas vieglāk piekļūt darba tirgum, gūt papildu ienākumus no sekundāras darbības vai izmantot zināmu elastību darba laika organizēšanā. Tajā pašā laikā platformu darbs rada problēmas, jo tas var mazināt robežas starp darba attiecībām un pašnodarbinātību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju atbildību. Nodarbinātības statusa nepareiza klasifikācija rada sekas skartajiem cilvēkiem, jo tā var ierobežot piekļuvi esošajām darba un sociālajām tiesībām. Tas arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas savus darba ņēmējus klasificē pareizi, un ietekmē dalībvalstu industriālo attiecību sistēmas, nodokļu bāzi un to sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu un ilgtspēju. Lai gan šādas problēmas pastāv plašākā mērogā, ne tikai platformu darbā, platformu ekonomikā tās ir īpaši akūtas un neatliekamas.	(6) Platformu darbs sniedz iespējas nodarbinātībai un vieglāk piekļūt darba tirgum, it sevišķi neaizsargātu grupu gadījumā, gūt papildu ienākumus no sekundāras darbības vai izmantot zināmu elastību darba laika organizēšanā. Lielākajai daļai personu, kas veic platformu darbu, ir vēl cits darbs vai cits ienākumu avots, un tām parasti ir zems atalgojums1a. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, nodrošinot, ka jauniešiem, kas veic platformu darbu, ir visaugstākā līmeņa sociālā aizsardzība. Tajā pašā laikā platformu darbs rada problēmas, jo tas var novest pie darba laika neparedzamības un vājināt robežas starp darba attiecībām un pašnodarbinātību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju atbildību. Nepareiza nodarbinātības statusa klasifikācija rada sekas skartajiem cilvēkiem, jo tā var ierobežot piekļuvi esošajām darba un sociālajām tiesībām. Tā var novest arī pie darbaspēka ekspluatācijas, negodīgas konkurences, kas sevišķi skartu MVU, un nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem uzņēmumiem, kas savus darba ņēmējus klasificē pareizi, un tā ietekmē dalībvalstu industriālo attiecību sistēmas, nodokļu bāzi un to sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu un ilgtspēju. Lai gan šādas problēmas pastāv plašākā mērogā, ne tikai platformu darbā, platformu ekonomikā tās ir īpaši akūtas un neatliekamas.
	__________________
	1a Komisijas dienestu darba dokuments, ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā Eiropas Savienībā, (SWD(2021)396 final/2, 6. lpp.; “The Social Protection of Workers in the Platform Economy” (“Darba ņēmēju sociālā aizsardzība platformu ekonomikā”), EMPL komitejas pasūtīts pētījums, Eiropas Parlaments, 2017 (https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/614184/IPOL_STU(2017)614184_EN.pdf).

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Lielākajā daļā dalībvalstu darba un sociālās aizsardzības tiesību akti kopumā nav sagatavoti digitālās pasaules problēmām un jo īpaši digitalizētajam darba tirgum, savukārt tas rada nopietnus riskus gan cilvēkiem, kuri ir iesaistīti digitālajā darbā, gan pastāvošajiem solidārajiem veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma modeļiem. Ja šie riski netiks pienācīgi novērsti, tie var apdraudēt Eiropas sociālo modeli un pīlāra mērķus, savukārt tehnoloģiskais progress varētu nodrošināt risinājumus Eiropas sociālā modeļa pielāgošanai 21. gadsimta realitātei. Tāpēc ierosinātajiem risinājumiem būtu jāpalīdz aizsargāt personas, kuras veic platformu darbu, un uzlabot viņu darba apstākļus.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tiesas lietas vairākās dalībvalstīs ir parādījušas, ka dažos platformu darba veidos nodarbinātības statuss joprojām tiek klasificēts nepareizi, jo īpaši nozarēs, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē darba izpildi un atalgojumu par to. Lai gan digitālās darba platformas bieži klasificē personas, kas strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos vai “neatkarīgus līgumslēdzējus”, daudzas tiesas ir konstatējušas, ka šīs platformas de facto vada un kontrolē šīs personas, bieži vien integrējot tās savā pamatdarbībā un vienpusēji nosakot atlīdzības līmeni. Līdz ar to šīs tiesas ir pārkvalificējušas norādītās pašnodarbinātās personas par platformu darba ņēmējiem. Tomēr valstu tiesu prakse ir devusi dažādus rezultātus, un digitālās darba platformas ir dažādi pielāgojušas savu uzņēmējdarbības modeli, tādējādi palielinot juridiskās noteiktības trūkumu attiecībā uz nodarbinātības statusu.	(7) Tiesas lietas vairākās dalībvalstīs ir parādījušas, ka dažos platformu darba veidos nodarbinātības statuss joprojām tiek klasificēts nepareizi, jo īpaši nozarēs, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā virza vai kontrolē darba izpildi un atalgojumu par to. Lai gan digitālās darba platformas bieži klasificē personas, kas strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos vai “neatkarīgus līgumslēdzējus”, daudzas tiesas ir konstatējušas, ka šīs platformas de facto vada un kontrolē šīs personas, bieži vien integrējot tās savā pamatdarbībā un vienpusēji nosakot atlīdzības līmeni. Līdz ar to šīs tiesas ir pārkvalificējušas norādītās pašnodarbinātās personas par platformu darba ņēmējiem. Tomēr valstu tiesu prakse ir devusi dažādus rezultātus, un digitālās darba platformas ir dažādi pielāgojušas savu uzņēmējdarbības modeli, tādējādi palielinot juridiskās noteiktības trūkumu attiecībā uz nodarbinātības statusu, kā arī vājinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū un starp digitālajām darba platformām un tradicionālajiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ar algoritmiem darbināmas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas arvien vairāk aizstāj funkcijas, ko uzņēmumos parasti veic vadītāji, piemēram, uzdevumu sadali, norādījumu sniegšanu, paveiktā darba novērtēšanu, stimulu nodrošināšanu vai sankciju piemērošanu. Digitālās darba platformas izmanto šādas algoritmiskās sistēmas par standarta veidu, kā organizēt un pārvaldīt platformu darbu, izmantojot savu infrastruktūru. Personām, kas veic platformu darbu, uz ko attiecas šāda algoritmiskā pārvaldība, bieži trūkst informācijas par to, kā algoritmi darbojas, kādi persondati tiek izmantoti un kā viņu uzvedība ietekmē automatizēto sistēmu pieņemtos lēmumus. Šī informācija nav pieejama arī darba ņēmēju pārstāvjiem un darba inspekcijām. Turklāt personas, kas veic platformu darbu, bieži nezina automatizēto sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu iemeslus un tām nav iespējas apspriest šos lēmumus ar kontaktpersonu vai apstrīdēt tos.	(8) Ar algoritmiem darbināmas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas arvien vairāk aizstāj funkcijas, ko uzņēmumos parasti veic vadītāji, piemēram, uzdevumu sadali, konkrētu uzdevumu apmaksas un darba laika noteikšanu, norādījumu sniegšanu, paveiktā darba novērtēšanu, stimulu nodrošināšanu vai sankciju piemērošanu. Digitālās darba platformas jo īpaši izmanto šādas algoritmiskās sistēmas par standarta veidu, kā organizēt un pārvaldīt platformu darbu, izmantojot savu infrastruktūru. Personām, kuras veic platformu darbu, uz ko attiecas šāda algoritmiskā pārvaldība, bieži nav piekļuves informācijai par to, kā algoritmi darbojas, kādi persondati tiek izmantoti un kā viņu uzvedība ietekmē automatizēto sistēmu pieņemtos lēmumus. Šai informācijai nav piekļuves arī darba ņēmēju pārstāvjiem, personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem, darba inspekcijām un kompetentajām uzraudzības iestādēm. Turklāt personas, kas veic platformu darbu, bieži nezina automatizēto sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu iemeslus un tām nav iespējas šādu lēmumu skaidrojumus iegūt, apspriest šos lēmumus ar kontaktpersonu vai apstrīdēt tos un prasīt labojumus vai attiecīgā gadījumā atlīdzinājumu. Personas, kas veic platformu darbu, un viņu pārstāvji bieži nesaņem savlaicīgu informāciju vai iespēju apspriest algoritmiskās sistēmas, tikt uzklausītām, risināt sarunas par tām, tās izskatīt, lai gan tās tieši ietekmē viņu darba apstākļus.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ja platformas darbojas vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām, bieži vien nav skaidrs, kur un kas veic platformu darbu. Turklāt valstu iestādēm nav viegli piekļūt datiem par digitālajām darba platformām, tostarp par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, viņu nodarbinātības statusu un darba nosacījumiem. Tas sarežģī piemērojamo noteikumu izpildi, tostarp attiecībā uz darba tiesībām un sociālo aizsardzību.	(9) Ja platformas darbojas vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām, bieži vien nav skaidrs, kur un kas veic platformu darbu, it sevišķi tiešsaistes platformu darba gadījumā. Turklāt valstu iestādēm nav viegli piekļūt datiem par digitālajām darba platformām, tostarp par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, viņu nodarbinātības statusu un darba nosacījumiem. Tas sarežģī piemērojamo valsts un Eiropas noteikumu izpildes panākšanu, tostarp attiecībā uz darba un nodokļu tiesībām un sociālo aizsardzību.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Savienībā darbojošos platformu skaits ir palielinājies no 463 platformām 2016. gadā līdz 516 — 2021. gada martā. Tajā pašā laikposmā platformu ekonomika ES ir pieaugusi gandrīz pieckārtīgi — no aplēstajiem 3,4 miljardiem EUR 2016. gadā līdz aptuveni 14 miljardiem EUR 2020. gadā. Lielākā daļa šādu platformu darbības ir saistītas ar taksometru un pārtikas piegādes pakalpojumiem; abas šīs jomas spēcīgi ietekmēja Covid-19 pandēmija (attiecīgi -35 % un +125 %). Platformām, kuru izcelsme ir ārpus Savienības, ir svarīga loma Savienības platformu ekonomikā.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Juridisko instrumentu kopums paredz minimālos standartus attiecībā uz darba nosacījumiem un darba tiesībām visā Savienībā. Tas jo īpaši ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem55, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK par darba laiku56, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām57 un citus īpašus instrumentus par tādiem aspektiem kā drošība un veselības aizsardzība darbā, strādājošas grūtnieces, darba un privātās dzīves līdzsvars, darbs uz noteiktu laiku, nepilna laika darbs, darba ņēmēju norīkošana darbā, darba ņēmēju informēšana un uzklausīšana. Lai gan šie instrumenti nodrošina darba ņēmēju aizsardzības līmeni, tie neattiecas uz patiesi pašnodarbinātajiem.	(10) Juridisko instrumentu kopums paredz minimālos standartus attiecībā uz darba apstākļiem un darba tiesībām visā Savienībā. Tas jo īpaši ietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem55, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/88/EK par darba laiku56, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām57 un citus īpašus instrumentus par tādiem aspektiem kā drošība un veselības aizsardzība darbā, strādājošas grūtnieces, darba un privātās dzīves līdzsvars, darbs uz noteiktu laiku, nepilna laika darbs, darba ņēmēju norīkošana darbā, darba ņēmēju informēšana un uzklausīšana. Minētos tiesību aktus īpaši nozīmīgā judikatūrā ir interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”), nosakot, ka “gatavības režīma” laiks, kurā darba ņēmēja iespējas veikt citas darbības ir ievērojami ierobežotas, ir uzskatāms par darba laiku57a. Tiesas interpretācija ir īpaši relevanta platformu darba ņēmējiem, kuri 8–9 stundas nedēļā57b pavada, veicot neapmaksātus uzdevumus, piemēram, veic izpētes uzdevumus, gaida uzdevumus, piedalās konkursos par uzdevumu saņemšanu un izskata darba sludinājumus, kas netiek ieskaitīts kā darba laiks, ja viņi ir nepareizi klasificēti kā pašnodarbinātas personas. Lai gan šie instrumenti nodrošina darba ņēmēju aizsardzības līmeni, tie neattiecas uz patiesi pašnodarbinātajiem.
__________________	__________________
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba nosacījumiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.).
56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.)	56 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 18.11.2003., 9. lpp.)
57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).	57 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).
	57a Tiesas 2018. gada 21. februāra spriedums, Ville de Nivelles pret Rudy Matzak, C-518/15, ECLI:EU:C:2018:82. Šī argumentācija tika apstiprināta un precizēta divos 2021. gada spriedumos (Tiesas (virspalāta): 2021. gada 9. marta spriedumā RJ pret Stadt Offenbacham Main, C-580/19, ECLI:EU:C:2021:183, kā arī 2021. gada 9. marta spriedumā D.J. pret Radiotelevizija Slovenija, C-344/19, ECLI:EU:C:2021:182.
	57b Komisijas dienestu darba dokuments, ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā Eiropas Savienībā, (SWD(2021)396 final/2.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Padomes Ieteikumā 2019/C 387/01 par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai dalībvalstīm58 ieteikts veikt pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošinātu sociālās aizsardzības shēmu formālu un iedarbīgu segumu, adekvātumu un pārredzamību. Dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga sociālās aizsardzības nodrošināšanas pakāpe pašnodarbinātajiem.	(11) Sociālā aizsardzība ir uz solidaritāti balstīts drošības tīkls, kas ir izdevīgs ne tikai atsevišķai personai, bet arī sabiedrībai kopumā. Padomes Ieteikumā 2019/C 387/01 par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai dalībvalstīm58 ieteikts veikt pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošinātu sociālās aizsardzības shēmu formālu un iedarbīgu segumu, adekvātumu un pārredzamību. Dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga sociālās aizsardzības nodrošināšanas pakāpe pašnodarbinātajiem. Ir būtiski nodrošināt un vajadzības gadījumā paplašināt piekļuvi sociālajai aizsardzībai personām, kas veic platformu darbu, tostarp personām, kas pāriet no viena statusa uz citu, lai nodrošinātu uzkrāto sociālo tiesību un tiesību pārnesamību.
__________________	__________________
58 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)(OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).	58 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)(OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (“Vispārīgā datu aizsardzības regula”) nodrošina fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi59 un jo īpaši paredz konkrētas tiesības un pienākumus, kā arī aizsardzības pasākumus attiecībā uz likumīgu, godīgu un pārredzamu personas datu apstrādi, tostarp attiecībā uz automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 veicina taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem60, kas izmanto tiešsaistes platformu operatoru sniegtos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus. Eiropas Komisija ir ierosinājusi turpmākus tiesību aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem61.	(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 nodrošina fizisku personu aizsardzību attiecībā uz persondatu apstrādi un jo īpaši paredz konkrētas tiesības un pienākumus, kā arī aizsardzības pasākumus attiecībā uz likumīgu, godīgu un pārredzamu persondatu apstrādi, tostarp attiecībā uz automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 veicina taisnīgumu un pārredzamību komerciālajiem lietotājiem60, kas izmanto tiešsaistes platformu operatoru sniegtos tiešsaistes starpniecības pakalpojumus. Eiropas Komisija ir ierosinājusi turpmākus tiesību aktus, ar ko paredz saskaņotus noteikumus mākslīgā intelekta sistēmu nodrošinātājiem un lietotājiem61, kurus piemēros, neskarot konkrētākus noteikumus, kas izklāstīti šajā direktīvā.
__________________	__________________
59 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
60 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).	60 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos (OV L 186, 11.7.2019., 57. lpp.).
61 COM(2021) 206 final, 21.4.2021.	61 COM(2021) 206 final, 21.4.2021.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai gan spēkā esošajos vai ierosinātajos Savienības tiesību aktos ir paredzēti daži vispārīgi aizsardzības pasākumi, problēmām platformu darbā ir vajadzīgi daži konkrēti papildu pasākumi. Lai pienācīgi strukturētu ilgtspējīgu platformu darba attīstību, Savienībai ir jānosaka jauni minimālie standarti attiecībā uz darba nosacījumiem, lai risinātu no platformu darba izrietošās problēmas. Personām, kas Savienībā veic platformu darbu, būtu jānodrošina vairākas minimālās tiesības, kuru mērķis ir nodrošināt viņu nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, veicināt pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā un uzlabot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas būtu jādara nolūkā uzlabot juridisko noteiktību, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp digitālajām darba platformām un bezsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalstīt digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.	(13) Lai gan spēkā esošajos vai ierosinātajos Savienības tiesību aktos ir paredzēti daži vispārīgi aizsardzības pasākumi, problēmām platformu darbā ir vajadzīgi daži konkrēti papildu pasākumi. Lai pienācīgi strukturētu ilgtspējīgu platformu darba attīstību, Savienībai ir jānosaka jauni minimālie standarti attiecībā uz darba apstākļiem, lai risinātu no platformu darba izrietošās problēmas un aizsargātu platformu darba ņēmēju tiesības. Platformu darba ņēmējiem un attiecīgā gadījumā personām, kas veic platformu darbu, būtu jānodrošina vairākas minimālās tiesības, pareiza viņu līgumiskā statusa noteikšana, kā arī godīgi un taisnīgi darba nosacījumi, veicinot pārredzamību, taisnīgumu, pārskatatbildību un nediskriminēšanu un novēršot veselības un drošības riskus algoritmiskajā pārvaldībā, uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, un nodrošinot tiesības uz koplīguma sarunām atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksei. Tas būtu jādara nolūkā uzlabot juridisko noteiktību, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp digitālajām darba platformām un bezsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalstīt digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā. Lai to panāktu, personas, kas strādā, izmantojot digitālu darba platformu, būtu pareizi jāklasificē viņu līgumiskā statusa ziņā, lai uz viņām attiektos piemērojamie valsts darba un sociālās aizsardzības tiesību akti.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Komisija ir sākusi divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā. Sociālie partneri nav vienojušies sākt sarunas par šiem jautājumiem. Tomēr šajā jomā ir svarīgi rīkoties Savienības līmenī, pielāgojot pašreizējo tiesisko regulējumu platformu darba parādīšanās faktam.	(14) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 154. pantu Komisija ir sākusi divpakāpju apspriešanos ar sociālajiem partneriem par darba apstākļu uzlabošanu platformu darbā. Sociālie partneri nav vienojušies sākt sarunas par šiem jautājumiem. Tomēr šajā jomā ir svarīgi rīkoties Savienības līmenī, pielāgojot pašreizējo tiesisko regulējumu platformu darba un automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu parādīšanās faktam.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Turklāt Komisija rīkoja plašu informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp digitālajām darba platformām, tādu personu, kas veic platformu darbu, apvienībām, dalībvalstu pārstāvjiem, akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.	(15) Turklāt Komisija rīkoja plašu informācijas apmaiņu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp digitālajām darba platformām, tādu personu, kas veic platformu darbu, apvienībām, sociālajiem partneriem, dalībvalstu pārstāvjiem, akadēmisko aprindu un starptautisko organizāciju ekspertiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Šī direktīva būtu jāpiemēro katrai personai, kas veic platformu darbu Savienībā, kurai ir vai kurai, balstoties uz faktu izvērtējumu, varētu būt darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tai būtu jāiekļauj situācijas, kurās personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statuss nav skaidrs, lai varētu pareizi noteikt šo statusu. Noteikumi par algoritmisko pārvaldību, kas saistīti ar personas datu apstrādi, būtu jāpiemēro arī patiesi pašnodarbinātajiem un citām personām, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba attiecību.	(16) Šī direktīva būtu jāpiemēro katrai personai, kas veic platformu darbu Savienībā un kam ir vai, balstoties uz faktu izvērtējumu, varētu būt darba līgums vai darba attiecības, kā noteikts dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Tai būtu jāiekļauj situācijas, kurās personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statuss nav skaidrs, lai varētu pareizi noteikt šo statusu. Noteikumi par algoritmisko pārvaldību, kas saistīti ar persondatu apstrādi, būtu jāpiemēro arī patiesi pašnodarbinātajiem un citām personām, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba attiecību.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17a) Šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj pašnodarbināti starpnieki, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 86/653/EEK1a un kuriem ir pastāvīgas pilnvaras risināt sarunas par preču pārdošanu vai pirkšanu citas personas vārdā vai risināt sarunas un noslēgt šādus darījumus minētās personas labā un vārdā, ar noteikumu, ka digitālā darba platforma neorganizē tirdzniecības pārstāvju vai tirdzniecības pārstāvju un pilnvarotāju starpnieku darbu.
	__________________
	1a Padomes Direktīva 86/653/EEK par dalībvalstu tiesību aktu koordinēšanu attiecībā uz pašnodarbinātiem tirdzniecības pārstāvjiem (OV L 382, 31.12.1986., 17. lpp.).

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17b) Atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksei regulētos taksometru nosūtīšanas pakalpojumus var nošķirt no braucienu nolīgšanas digitālajām darba platformām, ja tās tikai “papildina” līdz tam jau pastāvējušu pakalpojumu un tikai savieno patiesi pašnodarbinātus licencētus taksometru vadītājus ar klientiem, nosūtot no personām, kas vēlas saņemt taksometru pakalpojumu, saņemtos paziņojumus licencētiem taksometru vadītājiem, ar nosacījumu, ka tie saskaņā ar šo direktīvu nekādi nekontrolē vai nevada licencētus taksometru vadītājus, proti, inter alia, ka pakalpojumu sniedzējs nenosaka un neiekasē braukšanas maksu par braucienu un nekontrolē transportlīdzekļu kvalitāti vai transportlīdzekļu vadītājus un viņu darba izpildi. Pašnodarbinātie taksometru vadītāji parasti var brīvi izvēlēties, kā radīt apgrozījumu, pateicoties tiesībām, ko parasti saņem ar licenci, piemēram, tiesībām brīvi uzņemt klientus no ielas, īpašām publiskām taksometru stāvvietām vai kā līdzvērtīgi.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

17.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(17c) Kolektīvo darbu var definēt kā ārpakalpojumu organizēšanu vai uzdevumu sadali ar tiešsaistes pakalpojumiem potenciāli lielam klientu vai darba devēju lokam. Kolektīvajam darbam ir daudz līdzību ar citiem nestandarta nodarbinātības veidiem, piemēram, pagaidu darbu, nepilna laika darbu vai pagaidu darba aģentūru darbu. To parasti veic internetā, izmantojot tehnoloģisku starpnieku, kas bieži vien ir platforma. Mikrodarba vai kolektīvā darba platformas koordinē mazus tiešsaistes uzdevumus. Šīs mikrouzdevumu platformas ir tiešsaistes digitālo darba platformu veids, kas uzņēmumiem un citiem klientiem nodrošina piekļuvi lielam, elastīgam darbaspēkam (“kolektīvam”) tādu nelielu uzdevumu veikšanai, kurus var veikt attālināti, izmantojot datoru un interneta savienojumu. Uzdevumi tiek sadalīti lielam skaitam personu — tā sauktajam kolektīvam —, kas var veikt individuālas darbības asinhroni un attālināti, izmantojot savus personīgos datorus. Digitālās darba platformas, kas organizē kolektīvo darbu, būtu jāietver šīs direktīvas darbības jomā.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Digitālās darba platformas atšķiras no citām tiešsaistes platformām ar to, ka tās organizē darbu, ko pēc platformas sniegtā pakalpojuma saņēmēja vienreizēja vai atkārtota pieprasījuma veic privātpersonas. Privātpersonu veiktā darba organizēšanā ka nozīmīgs elements būtu vismaz jāparedz pieprasījumu pēc pakalpojuma savietošana ar darbaspēka piedāvājumu, ko veic persona, kurai ir līgumattiecības ar digitālo darba platformu un kura ir pieejama konkrēta uzdevuma veikšanai, un var ietvert citas darbības, piemēram, maksājumu apstrādi. Tiešsaistes platformas, kas neorganizē privātpersonu veiktu darbu, bet tikai nodrošina līdzekļus, ar kuriem pakalpojumu sniedzēji var sasniegt galalietotāju, piemēram, reklamējot piedāvājumus vai pakalpojumu pieprasījumus vai apkopojot un demonstrējot pieejamos pakalpojumu sniedzējus konkrētā jomā bez jebkādas turpmākas iesaistes, nebūtu jāuzskata par digitālu darba platformu. Digitālo darba platformu definīcijā nebūtu jāiekļauj tāda pakalpojuma sniedzēji, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus, piemēram, izmitināšanas vietu īstermiņa īre. Tai būtu jāattiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba, piemēram personu pārvadājumu vai tīrīšanas pakalpojumu, organizācija ir būtiska, nevis tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.	(18) Digitālās darba platformas atšķiras no citām tiešsaistes platformām ar to, ka tās organizē darbu, ko pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma veic privātpersonas, vai kas ietver darba piešķiršanu atklātā vienreizējā vai atkārtotā uzaicinājumā, izmantojot elektroniskus līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni. Privātpersonu veiktā darba organizēšanā kā elements būtu vismaz jāparedz pieprasījumu savietošana ar darbaspēka piedāvājumu, ko veic persona, kurai ir līgumattiecības ar digitālo darba platformu, neatkarīgi no tā, kādas ir līgumiskās attiecības starp minēto personu un fizisko vai juridisko personu, kas sniedz pakalpojumu, un kura ir pieejama konkrēta uzdevuma veikšanai, un var ietvert citas darbības, piemēram, maksājumu apstrādi. Tiešsaistes platformas, kas neorganizē privātpersonu veiktu darbu, bet tikai nodrošina līdzekļus, par kuriem reklamēt piedāvājumus vai pakalpojumu pieprasījumus vai apkopot un demonstrēt pieejamos pakalpojumu sniedzējus konkrētā jomā bez jebkādas turpmākas iesaistes, nebūtu jāuzskata par digitālu darba platformu. Digitālo darba platformu definīcijā nebūtu jāiekļauj tāda pakalpojuma sniedzēji, kura mērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus, piemēram, izmitināšanas vietu īstermiņa īre vai preču tālākpārdošana.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Biežā personu, kas veic platformu darbu, nepareizā klasifikācija un tādas kopīgas darbavietas trūkums, kur platformas darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā, arī nolūkā aizstāvēt savas intereses attiecībā pret darba devēju, rada situāciju, kad uzņēmumu arodbiedrības dibina vai darba ņēmēju pārstāvjus kontrolē paši darba devēji savās interesēs, nevis darba ņēmēju interesēs1a, un šī problēma ir īpaši aktuāla platformu darba jomā. Šādu uzņēmumu arodbiedrību vai darba ņēmēju pārstāvju darbība ir pretrunā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijas Nr. 98 2. pantam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/14/EK1b. Nosakot vai īstenojot praktiskos pasākumus darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, darba devējs un darba ņēmēju pārstāvji sadarbojas un pienācīgu uzmanību velta to savstarpējām tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā gan uzņēmuma vai iestādes, gan darba ņēmēju intereses. Digitālajām darba platformām kopā ar arodbiedrībām, kas vislabāk pārstāv darba ņēmējus, būtu jānodrošina darba ņēmēju pārstāvju ievēlēšanas atbilstība pamattiesībām un brīvībām, kā arī piemērojamajiem valsts tiesību aktiem un praksei.
	__________________
	1a Eurofound definīcija, https://www.eurofound.europa.eu/observatories/eurwork/industrial-relations-dictionary/company-union.
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīga deklarācija par darba ņēmēju pārstāvību (OV L 80, 23.3.2002.,. 2. lpp.).

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18b) Sociālais dialogs un koplīguma sarunas ir ārkārtīgi svarīgas šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Būtu jāsaglabā arodbiedrību ekskluzīvās prerogatīvas, piemēram, to tiesības piedalīties koplīguma sarunās un slēgt koplīgumus. Šajā direktīvā noteiktās arodbiedrību un citu darba ņēmēju pārstāvju tiesības un prerogatīvas būtu jānodrošina un jāievēro saskaņā ar SDO konvencijām1a, kā arī Eiropas Padomes Eiropas Sociālo hartu.
	__________________
	1a Jo īpaši Konvenciju Nr. 87 par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību, SDO Konvenciju Nr. 98 par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus, pienācīgi ņemot vērā SDO Konvenciju Nr. 135 par darba ņēmēju pārstāvjiem, SDO Konvenciju Nr. 151 par darba attiecībām (sabiedriskais dienests), SDO Konvenciju Nr. 154 par koplīguma sarunām un saistītos SDO ieteikumus.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

18.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18c) Pie automatizētām lēmumu pieņemšanas un uzraudzības sistēmām būtu jāpieskaita jebkādi datošanas mehānismi, kas izmanto datorzinātnes metodes vai datu kopas, kuras var ietekmēt darba apstākļus, darbaspēka organizāciju un dod iespēju veikt problēmu risināšanas darbības vai dot ieteikumus, kam ir būtiska ietekme uz personām, kuras veic platformu darbu. Šāda automatizēta lēmumu pieņemšana cita starpā ietver uzraudzību, darbības izvērtēšanu, individuālu profilēšanu un uzdevumu sadali. Datorlietotņu izmantošana ziņu (piemēram, elektroniskā pasta vēstuļu) apmaiņai principā tiek uzskatīta par saziņu un tādējādi nenozīmē, ka šīs lietotnes pašas par sevi ir automatizētu lēmumu pieņēmējas.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Lai apkarotu viltus pašnodarbinātību platformu darbā un atvieglotu pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, dalībvalstīs vajadzētu būt atbilstošām procedūrām, ar kurām novērš un risina personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju. Minēto procedūru mērķim vajadzētu būt pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts valsts tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un, ja šādas darba attiecības pastāv, nodrošināt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami darba ņēmējiem, kā arī valsts darba tiesībām, koplīgumiem un sociālās aizsardzības noteikumiem. Ja pašnodarbinātība vai pagaidu nodarbinātības statuss — kā noteikts valsts līmenī — ir pareizais nodarbinātības statuss, būtu jāpiemēro tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu.	(19) Persona, kas veic platformu darbu, var būt platformu darba ņēmējs vai patiesi pašnodarbināta persona. Lai apkarotu viltus pašnodarbinātību platformu darbā un atvieglotu pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, dalībvalstīs vajadzētu būt rezultatīvām procedūrām, ar kurām novērš un risina personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju. Minēto procedūru mērķim vajadzētu būt nodrošināt pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts valsts un piemērojamos starptautiskajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un, ja šādas darba attiecības pastāv, nodrošināt pilnīgu atbilstību Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami darba ņēmējiem, kā arī valsts darba tiesībām, koplīgumiem un sociālās aizsardzības noteikumiem. Ja pašnodarbinātība — kas definēta valsts līmenī — ir pareizais nodarbinātības statuss, būtu jāpiemēro tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Tiesa savā judikatūrā ir noteikusi kritērijus darba ņēmēja statusa noteikšanai62. Šīs direktīvas īstenošanā būtu jāņem vērā tas, kā minētos kritērijus interpretē Tiesa. Valstu tiesību aktos definētā pašnodarbinātības statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās ir nepatiesi deklarēta darba veids, kas bieži tiek saistīts ar nedeklarētu darbu. Viltus pašnodarbinātība ir tad, kad nolūkā izvairīties no kādām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst nosacījumiem, kas raksturīgi darba attiecībām.	(20) Tiesa savā judikatūrā ir noteikusi kritērijus darba ņēmēja statusa noteikšanai62. Šīs direktīvas īstenošanā būtu jāņem vērā tas, kā minētos kritērijus interpretē Tiesa. Valstu tiesību aktos definētā pašnodarbinātības statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai pārrobežu situācijās ir nepatiesi deklarēta darba veids, kas bieži tiek saistīts ar nedeklarētu darbu. Viltus pašnodarbinātība ir tad, kad nolūkā izvairīties no kādām juridiskām vai fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst nosacījumiem, kas raksturīgi darba attiecībām, tādējādi rodoties negodīgai konkurencei attiecībā pret likumpaklausīgiem uzņēmumiem. Šādas personas būtu jāietver šīs direktīvas darbības jomā.
__________________	__________________
62 Tiesas 1986. gada 3. jūlija spriedums Deborah Lawrie-Blum/Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedums, Union Syndicale Solidaires Isère / Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; 2014. gada 4. decembra spriedums, FNV Kunsten Informatie en Media / Staat der Nederlanden, C-413/13, ECLI:EU:C:2014:2411; 2015. gada 9. jūlija spriedums, Ender Balkaya / Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH, C-229/14, ECLI:EU:C:2015:455; 2016. gada 17. novembra spriedums, Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH / Ruhrlandklinik gGmbH, C-216/15, ECLI:EU:C:2016:883; 2020. gada 16. jūlija spriedums, UX / Governo della Repubblica italiana, C-658/18, ECLI:EU:C:2020:572; un Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojums B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288.	62 Tiesas 1986. gada 3. jūlija spriedums Deborah Lawrie-Blum/Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedums, Union Syndicale Solidaires Isère / Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; 2014. gada 4. decembra spriedums, FNV Kunsten Informatie en Media / Staat der Nederlanden, C-413/13, ECLI:EU:C:2014:2411; 2015. gada 9. jūlija spriedums, Ender Balkaya / Kiesel Abbruch- und Recycling Technik GmbH, C-229/14, ECLI:EU:C:2015:455; 2016. gada 17. novembra spriedums, Betriebsrat der Ruhrlandklinik gGmbH / Ruhrlandklinik gGmbH, C-216/15, ECLI:EU:C:2016:883; 2020. gada 16. jūlija spriedums, UX / Governo della Repubblica italiana, C-658/18, ECLI:EU:C:2020:572; un Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojums B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Ja, pamatojoties uz faktiem, darba attiecības tiek konstatētas, skaidri identificē pusi, kas uzņemas darba devēja lomu, un minētajai pusei jāpilda visi no darba devēja statusa izrietošie pienākumi.	(22) Ja uz faktu pamata ir konstatētas darba attiecības, būtu skaidri jānorāda puse vai puses, kas uzņemas darba devēja lomu, būtu jāpilda visi pienākumi, kas tām izriet no darba devēja lomas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts vai nozaru koplīgumiem, kuri piemērojami darbības nozarei un kuri dalībvalstīm jānosaka sadarbībā ar sociālajiem partneriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšanai nevajadzētu kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumu uzlabošanu. Ja digitālā darba platforma, pilnīgi brīvprātīgi vai vienojoties ar attiecīgajām personām, nolemj maksāt par sociālo aizsardzību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai cita veida apdrošināšanu, apmācību vai līdzīgiem pasākumiem pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot minēto platformu, šie pasākumi kā tādi nebūtu jāuzskata par noteicošiem elementiem, kas norāda uz darba attiecību esamību.	(23) Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšanai nevajadzētu kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumu uzlabošanu. Koplīguma sarunas ir svarīgs instruments, ar ko uzlabot darba apstākļus personām, kuras veic platformu darbu, neatkarīgi no tā attiecību līgumiskā statusa, un Komisijai un dalībvalstīm tās būtu jāveicina. Komisijas 2022. gada 30. septembra paziņojums, kurā ietvertas vadlīnijas par Savienības konkurences tiesību piemērošanu koplīgumiem attiecībā uz individuālo pašnodarbināto personu darba apstākļiem, šajā nolūkā var kalpot par noderīgiem norādījumiem, neskarot valstu tiesību aktus un praksi attiecībā uz kolektīvās pārstāvības tvērumu un veidu, ar noteikumu, ka minētie līgumi attiecas uz patiesi pašnodarbinātām personām. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka personas, kuras veic platformu darbu, it sevišķi sievietes darba ņēmējas, kā arī neaizsargātākie darba ņēmēji, gados jauni un vecāka gadagājuma darba ņēmēji, neoficiālā ekonomikā nodarbinātie, migrējošie darba ņēmēji un darba ņēmēji ar invaliditāti, tiek patiešām aizsargātas.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ja digitālās darba platformas kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, tās darbojas kā darba devēji darba attiecībās. Dalībvalstīs un Tiesas judikatūrā vadība un kontrole vai juridiskā pakļautība ir būtisks elements darba attiecību definēšanā. Tādēļ līgumattiecības, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, saskaņā ar juridisku prezumpciju būtu jāuzskata par darba attiecībām starp platformu un personu, kas ar tās starpniecību veic platformu darbu. Tādējādi minētā persona būtu jāklasificē kā darba ņēmējs, kuram ir visas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu, kā noteikts valsts un Savienības tiesību aktos, koplīgumos un praksē. Juridiskā prezumpcija būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem administratīvajiem un tiesiskajiem procesiem, un tai būtu jāsniedz labums personai, kas veic platformas darbu. Iestādēm, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu ievērošanas pārbaudi vai izpildi, piemēram, darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām vai nodokļu iestādēm, arī vajadzētu būt iespējai paļauties uz minēto prezumpciju. Lai samazinātu tiesvedību un palielinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jāievieš valsts regulējums.	(24) Ja digitālās darba platformas uzrauga vai kaut kādā veidā kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, tās darbojas kā darba devēji darba attiecībās. Dalībvalstīs un Tiesas judikatūrā vadība un kontrole vai pakļautība ir būtisks elements darba attiecību definēšanā. Tādēļ līgumattiecības starp personām, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu, pamatojoties uz juridisko prezumpciju, būtu jāuzskata par darba attiecībām. Valsts iestādēm šī prezumpcija jāpiemēro, ja tās uzskata, ka personu, kas veic platformu darbu, klasifikācija varētu būt nepareiza. Šī prezumpcija būtu jāpiemēro arī tad, ja persona, kas veic platformu darbu, vai arodbiedrība, kura darbojas vairāku personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai tās atbalstot, šo klasifikāciju apstrīd administratīvā vai tiesas procesā. Juridiskā prezumpcija būtu jāpiemēro visām attiecīgajām administratīvajām procedūrām un administratīvajiem un tiesiskajiem procesiem, un tai būtu jāsniedz labums personai, kas veic platformas darbu. Šī prezumpcija būtu jāpiemēro iestādēm, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu ievērošanas pārbaudi vai izpildes panākšanu, piemēram, darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām vai nodokļu iestādēm. Lai samazinātu tiesvedību un palielinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jāievieš valsts regulējums, kas nodrošina, ka personas, kas veic platformu darbu, tiek pareizi klasificētas jau no līgumattiecību sākuma. Darba attiecību juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu novest pie tā, ka visas personas, kas veic platformu darbu, tiek automātiski klasificētas kā darba ņēmēji, jo platformai vienmēr ir iespēja atspēkot prezumpciju, pirms kompetentā administratīvā vai juridiskā iestāde pieņem lēmumu par pārklasificēšanu. Prezumpcijai nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad personas, kas veic platformu darbu, ir patiesi pašnodarbinātas. Personām, kas veic platformu darbu un kas ir patiesi pašnodarbinātas personas, būtu jāļauj šādu statusu saglabāt un piekļūt darbam, izmantojot platformas. Patiesi pašnodarbinātie paši ir atbildīgi pret saviem klientiem par darba veikšanu un paveiktā darba rezultātu kvalitāti.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai juridiskā prezumpcija būtu darbotiesspējīga un atvieglotu darba ņēmēju tiesību īstenošanu, direktīvā būtu jāiekļauj kritēriji, kas norāda, ka digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi. Šiem rādītājiem būt jābalstās uz Savienības un valstu judikatūru, un tajos būtu jāņem vērā valstu darba attiecību jēdzieni. Rādītājos būtu jāiekļauj konkrēti elementi, kas parāda, ka digitālā darba platforma, piemēram, nevis tikai iesaka, bet nosaka praksē darba nosacījumus vai atalgojumu, vai abus, sniedz norādes par to, kā veicams darbs, vai liedz personai, kas veic platformu darbu, veidot darījumu kontaktus ar potenciālajiem klientiem. Lai tas darbotos praksē, vienmēr būtu jāizpilda divi kritēriji, kas ļauj piemērot prezumpciju. Tajā pašā laikā kritērijiem nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad personas, kas veic platformu darbu, ir acīmredzami patiesi pašnodarbinātie. Patiesi pašnodarbinātie paši ir atbildīgi pret saviem klientiem par darba veikšanu un paveiktā darba rezultātu kvalitāti. Patiesai pašnodarbinātībai ir raksturīga brīvība izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laikposmus, atteikties veikt uzdevumus, izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus vai strādāt jebkuras trešās personas labā. Tāpēc par darba izpildes kontroles elementu faktiski būtu jāuzskata arī šādas rīcības brīvības ierobežošana ar vairākiem nosacījumiem vai ar sankciju sistēmas palīdzību. Tādēļ par darba izpildes kontroles elementu būtu jāuzskata arī darba izpildes cieša uzraudzība vai minētā darba rezultātu kvalitātes stingra pārbaude, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nenozīmē tikai pakalpojuma saņēmēju atsauksmju vai vērtējumu izmantošanu. Vienlaikus digitālajām darba platformām vajadzētu būt iespējai izstrādāt savas tehniskās saskarnes tā, lai nodrošinātu patērētājiem labu pieredzi. Pasākumi vai noteikumi, kas paredzēti tiesību aktos vai vajadzīgi, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēja veselību un drošību, nebūtu jāuzskata par darba izpildes kontroli.	(25) Iestādēm un kompetentajām iestādēm, kuras uz objektīva novērtējuma pamata nosaka personu, kas veic platformu darbu, pareizu klasifikāciju attiecībā uz darba attiecību esamību, kā noteikts piemērojamos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, kuras ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ņemot vērā Tiesas judikatūru, būtu jābalstās uz faktiem, kas liecina, ka digitālā darba platforma kontrolē un vada darba izpildi. Šiem elementiem būtu jābalstās uz Savienības un valstu judikatūru, kā arī SDO 2006. gada Ieteikumu Nr. 198 par darba attiecībām, un tiem būtu jāņem vērā valstu darba attiecību koncepcijas un to pastāvīgā attīstība, ievērojot arī automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu attīstību. Citu starpā konkrēti elementi, kas var liecināt, ka digitālā darba platforma kontrolē un vada darba izpildi, ir elementi, kas pierāda, ka digitālā darba platforma, piemēram: nosaka praksē darba apstākļus vai atalgojumu, vai abus; veic periodiskus maksājumus darba ņēmējam; prasa ievērot noteikumus par izskatu vai izturēšanos; sniedz norādes par to, kā darbs veicams; liedz personai, kas veic platformu darbu, veidot darījumu kontaktus ar potenciālajiem klientiem, cita starpā darba izpildes laikā un pēc tās kontrolējot vai ierobežojot saziņu starp personu, kas veic platformu darbu, un preču vai pakalpojumu saņēmēju; uzrauga darba izpildi, arī ar elektroniskiem līdzekļiem; darba izpildes laikā izseko vai uzrauga personu, kas veic platformu darbu; kontrolē un organizē uzņēmējdarbību, kas saistīta ar platformu darbu, kuru veic privātpersonas, vai uzņemas atbildību par saistītajām investīcijām un vadību; nodrošina personai, kas veic platformu darbu, darba veikšanai nepieciešamos rīkus, digitālos līdzekļus, materiālus vai iekārtas; vai ierobežo personas, kas veic platformu darbu, brīvību izvēlēties sociālo aizsardzību, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pensiju shēmu vai citu veidu apdrošināšanu, cita starpā paredzot nelabvēlīgas sekas. Patiesai pašnodarbinātībai ir raksturīga brīvība izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laikposmus, atteikties veikt uzdevumus, izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus vai strādāt jebkuras trešās personas labā, bet šāda brīvība pati par sevi pašnodarbinātību nepierāda. Tāpēc kā elements, kas liecina par darba izpildes kontroli un vadību, būtu jāņem vērā arī faktiski ierobežojumi, ko ar virkni nosacījumu vai ar sodu sistēmu, ieskaitot ierobežojumus piekļuvei darbam, vai ar klientu reitinga sistēmām kā kontroles rīku un pamatu sodiem vai kā darba uzdevumu sadales rīku ierobežo brīvību attiecībā uz darba organizēšanu, jo īpaši brīvību izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laiku, pieņemt vai atteikt uzdevumus vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus. Kā elements, kas liecina par darba izpildes kontroli un vadību, būtu jāņem vērā arī darba rezultātu kvalitātes verifikācija, arī ar elektroniskiem līdzekļiem. Šis uzskaitījums nav pilnīgs, un jebkāds cits relevants elements varētu liecināt, ka digitālā darba platforma kontrolē un vada darba izpildi. Vienlaikus digitālajām darba platformām vajadzētu būt iespējai izstrādāt savas tehniskās saskarnes tā, lai nodrošinātu, ka pasākumi vai noteikumi, kas paredzēti tiesību aktos, nebūtu jāuzskata par darba izpildes uzraudzības pasākumiem.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību, ir būtiska iedarbīga juridiskās prezumpcijas īstenošana, izmantojot atbilstošus pasākumus, piemēram, izplatot informāciju sabiedrībai, izstrādājot norādījumus un pastiprinot kontroli un pārbaudes uz vietas. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā jaunuzņēmumu īpašā situācija, lai atbalstītu uzņēmējdarbības potenciālu un nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā.	(26) Lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību, ir būtiska iedarbīga juridiskās prezumpcijas īstenošana ar pienācīgiem pasākumiem. Šādiem pasākumiem būtu jāietver informācijas izplatīšana sabiedrībai, visaptverošu norādījumu izstrāde konkrētu un praktisku ieteikumu veidā, kontroles stiprināšana, sadarbība starp dažādām valstu iestādēm, mehānismi personām, kas veic platformu darbu, un digitālajām darba platformām, kurus izmantot, lai apspriestos ar relevantajām iestādēm, un inspekcijas uz vietas. Šajos pasākumos būtu jāņem vērā īpašā MVU situācija digitālo darba platformu ilgtspējīgā attīstībā. Taisnīguma labad juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu novest pie tā, ka nolūkā apiet šīs direktīvas noteiktos pienākumus dažās digitālajās darba platformās ir iekļauts apakšuzņēmuma līgums starp platformu un pakalpojumu sniedzošajām personām. Digitālā darba platforma, kuras apakšuzņēmējs ir darba devējs, līdztekus darba devējam vai tā vietā būtu jāsauc pie atbildības par visiem šajā direktīvā paredzēto platformu darba ņēmēju tiesību pārkāpumiem, tostarp attiecībā uz jebkādu neizmaksātu atalgojumu un iemaksām sociālo partneru kopīgajos fondos vai iestādēs.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Lai nodrošinātu, ka darba inspekcijas tiek veiktas rezultatīvi, dalībvalstīm vajadzētu būt pietiekamam skaitam darba inspektoru saskaņā ar SDO Konvenciju Nr. 81 par darba inspekcijām un SDO III ziņojumu par 2006. gadā notikušo 95. Starptautisko darba konferenci, kurā ieteikts, ka uz katriem 10 000 darba ņēmējiem vajadzētu būt vienam darba inspektoram. Dalībvalstīm būtu katru gadu jānosaka valsts mērķrādītājs, cik inspekciju jāveic konkrētās darbības nozarēs, kurās darbojas digitālās darba platformas, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji ir klasificēti pareizi. Ja persona, kas veic platformu darbu, tiek pārklasificēta no pašnodarbinātā uz platformu darba ņēmēju, attiecīgajām iestādēm nekavējoties būtu jāveic inspekcija, lai ātri verificētu, kāds statuss ir citām personām, kas tajā pašā digitālajā darba platformā veic platformu darbu.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26b) Lai uzlabotu pārbaužu rezultativitāti šīs direktīvas nolūkā, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts tiesību akti paredz pienācīgas pilnvaras kompetentajām iestādēm veikt inspekcijas, ka tiek vākta un apstrādāta informācija par viltus pašnodarbinātību, tostarp iepriekšējo pārbaužu rezultāti, šīs direktīvas rezultatīvai īstenošanai un ka ir pieejams pietiekams skaits darbinieku ar rezultatīvai inspekciju veikšanai vajadzīgajām prasmēm un kvalifikāciju. Ņemot vērā, ka bieži notiek nepareiza klasifikācija, darba inspektoriem būtu jāizstrādā proaktīva kontrole.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Juridiskās noteiktības labad juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku pirms šīs direktīvas transponēšanas datuma, un tāpēc tā būtu jāpiemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētās dienas, tostarp attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms tās un minētajā datumā joprojām turpinās. Tāpēc prasības, kas saistītas ar iespējamu darba attiecību pastāvēšanu pirms minētā datuma un no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem līdz minētajam datumam, būtu jāizvērtē, pamatojoties tikai uz valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā pirms šīs direktīvas.	(27) Juridiskās noteiktības labad juridiskajai prezumpcijai nevajadzētu būt ar atpakaļejošu spēku, un tāpēc tā būtu jāpiemēro tikai no dienas, kas noteikta transponējošos tiesību aktos, arī attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms tās un minētajā datumā joprojām turpinās. Tāpēc prasības, kas saistītas ar iespējamu darba attiecību pastāvēšanu pirms minētā datuma un no tām izrietošajām tiesībām un pienākumiem līdz minētajam datumam, būtu jāizvērtē, pamatojoties tikai uz valsts tiesību aktiem un Savienības tiesību aktiem, kas bija spēkā pirms šīs direktīvas, un jo īpaši uz Direktīvu (ES) 2019/1152.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Pat ja digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi konkrētā aspektā, attiecības starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu var neatbilst darba attiecību prasībām saskaņā ar definīciju, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos atspēkot juridisko prezumpciju, pamatojoties uz iepriekš minēto definīciju, pierādot, ka attiecīgās attiecības nav darba attiecības. Pierādīšanas pienākuma pārnesi uz digitālajām darba platformām pamato tas, ka tām ir pilnīgs pārskats par visiem faktiskajiem elementiem, kas nosaka attiecības, jo īpaši algoritmiem, ar kuru palīdzību tās pārvalda savas darbības. Tiesas un administratīvajiem procesiem, ko sākušas digitālās darba platformas, lai atspēkotu juridisko prezumpciju, nevajadzētu apturēt juridiskās prezumpcijas piemērošanu. Veiksmīgai prezumpcijas atspēkošanai administratīvajā procesā nevajadzētu liegt piemērot prezumpciju turpmākajās tiesvedībās. Ja persona, kas veic platformu darbu, un uz kuru attiecas prezumpcija, cenšas atspēkot juridisko prezumpciju, būtu jāprasa, lai digitālā darba platforma palīdzētu šai personai, konkrēti – sniedzot visu platformas rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto personu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz vajadzīgie norādījumi par procedūrām, lai atspēkotu juridisko prezumpciju.	(28) Attiecības starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu var neatbilst darba attiecību prasībām saskaņā ar definīciju, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina ikvienai pusei iespēja tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos atspēkot juridisko prezumpciju, pamatojoties uz iepriekš minēto definīciju, pierādot, ka attiecīgās attiecības nav darba attiecības. Pierādīšanas pienākuma pārnesi uz digitālajām darba platformām pamato tas, ka tām ir pilnīgs pārskats par visiem faktiskajiem elementiem, kas nosaka attiecības, jo īpaši algoritmiem, ar kuriem tās pārvalda savas darbības. Ja digitālā darba platforma apstrīd administratīvu vai tiesas lēmumu, ar ko nosaka personas, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusu, no šādas apstrīdēšanas izrietošai tiesvedībai nevajadzētu būt suspensīvai ietekmei uz minēto lēmumu. Veiksmīgai prezumpcijas atspēkošanai administratīvajā procesā nevajadzētu liegt piemērot prezumpciju turpmākajās tiesvedībās. Ja persona, kas veic platformu darbu un uz ko attiecas prezumpcija, cenšas atspēkot juridisko prezumpciju, būtu jāprasa, lai digitālā darba platforma palīdzētu šajā procedūrā, konkrēti — sniedzot visu platformas rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto personu. Vienotā Eiropas sistēmā dalībvalstīm būtu jāsniedz vajadzīgie norādījumi par procedūrām, kuras izmantojot var atspēkot juridisko prezumpciju un pierādīt, ka persona, kas veic platformu darbu, ir patiesi pašnodarbināta persona. Šajā direktīvā būtu jāiekļauj daži elementi, kas liecina par kontroli un vadību un kas jāņem vērā atspēkošanas procesā. Dalībvalstīm šie kritēriji būtu regulāri jānovērtē, jāpārskata un vajadzības gadījumā jāpapildina, apspriežoties ar sociālajiem partneriem.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(28a) Dalībvalstīm vajadzētu būt izpildes panākšanas noteikumiem, kas nodrošina labvēlīgas prezumpcijas izmantošanu gadījumos, kad tiek pārklasificēta nepareizi klasificēta persona, kas veic platformu darbu, attiecīgā gadījumā ieskaitot prezumpciju, ka platformu darba ņēmējam ir beztermiņa darba tiesiskās attiecības, ka nav noteikts pārbaudes laiks un ka platformu darba ņēmējs uzņēmumā ir pieņemts pilna laika darbā.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Papildus tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, personas datu apstrādē joprojām piemēro tiesības un pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679. Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantā ir noteikts, ka datu pārziņiem ir jānodrošina datu subjektiem pārredzamība par personas datu vākšanu un apstrādi. Turklāt Regulas (ES) 2016/679 22. panta 1. punktā ir paredzēts, ka datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu, ar nosacījumi, ka ievēro minētā panta 2. punktā paredzētos izņēmumus. Šie pienākumi attiecas arī uz digitālajām darba platformām.	(30) Papildus tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, persondatu apstrādē joprojām piemēro tiesības un pienākumus, kas paredzēti Regulā (ES) 2016/679. Regulas (ES) 2016/679 9. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi par īpašu kategoriju persondatu apstrādi. Ņemot vērā biometrisko datu apstrādes intruzīvo raksturu, jo īpaši darba attiecībās, biometriskajai identifikācijai nekad nevajadzētu būt obligātai. Darba devējiem vienmēr būtu jāgarantē mazāk intruzīvi veidi, kā sasniegt paredzēto identifikācijas mērķi. Personām, kas veic platformu darbu, vienmēr būtu jāpiedāvā viegli piekļūstams, brīvi pieejams un efektīvs alternatīvs veids, kā sevi identificēt, piemēram, ar identitātes, ceļošanas vai citiem dokumentiem vai verifikāciju klātienē, tām nebūtu jāpiedāvā nekādi stimuli izmantot biometriskās identifikācijas mehānismu, un nevajadzētu būt nekādām tām nelabvēlīgām sekām. Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantā ir noteikts, ka datu pārziņiem ir jānodrošina datu subjektiem pārredzamība par persondatu vākšanu un apstrādi. Ar Regulas (ES) 2016/679 16.–21. pantu tiek ieviestas tiesības uz datu labošanu, dzēšanu un ierobežotu apstrādi, tiesības uz datu pārnesamību un tiesības iebilst pret persondatu apstrādi. Turklāt Regulas (ES) 2016/679 22. panta 1. punktā ir paredzēts, ka datu subjektam ir tiesības nebūt tāda lēmuma subjektam, kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, tostarp profilēšana, kas attiecībā uz datu subjektu rada tiesiskās sekas vai kas līdzīgā veidā ievērojami ietekmē datu subjektu, ar nosacījumi, ka ievēro minētā panta 2. punktā paredzētos izņēmumus. . Tāpēc saskaņā ar Savienības tiesību aktiem algoritmiskā pārvaldība, kas ietver automatizētu lēmumu pieņemšanu, kurai ir būtiska ietekme uz privātpersonām bez vadītāju līdzdalības, ir nelikumīga. Regulas (ES) 2016/679 22. panta 3. punkts paredz tiesības datu pārzinim veikt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu datu subjekta tiesības un brīvības, un leģitīmās intereses — vismaz tiesības panākt cilvēka līdzdalību no pārziņa puses —, lai datu subjekts varētu paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu. Minētās tiesības un pienākumi attiecas arī uz digitālajām darba platformām, kā arī uz personām, kas veic platformu darbu.

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Algoritmisku darba grafiku organizēšanas sistēmu izmantošana veicina nestabilu, īsu maiņu un nestabilu un neparedzamu darba grafiku noteikšanu1a. Algoritmiska vadīšana, vērtēšana un disciplinēšana padara darbu intensīvāku, paplašinot uzraudzību, palielinot no darba ņēmējiem prasīto tempu, samazinot atpūtas brīžus darbplūsmā un pārnesot darbu ārpus tradicionālās darba vietas un darba laika. Nepārredzamu algoritmu izmantošana vadības lēmumu pieņemšanā rada nedrošību darba ņēmējiem un var veicināt negodīgu attieksmi un liegt piekļuvi pienācīgam procesuālajam satvaram darba vietā. Ierobežotās mācīšanās iespējas darba vietā, kā arī ierobežotā ietekme uz uzdevumiem, ko veicina nepārredzamu algoritmu izmantošana, darba intensifikācija un iepriekš minētā nedrošība, var palielināt darbinieku stresu un trauksmi un kaitēt labbūtībai un veselībai, kā arī var negatīvi ietekmēt cilvēka cieņu un citas pamattiesības.
	__________________
	1a Algoritmiskā pārvaldība. Ietekme uz darba organizāciju un darba apstākļiem, Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Komisija (Seviļa, Spānija).

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Šī direktīva neskar Regulas (ES) 2016/679 13., 14., 15. un 22. pantu, izņemot tās 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta h) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem šīs direktīvas 6. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.	(31) Šī direktīva neskar Regulas (ES) 2016/679 13., 14., 15. un 22. pantu, izņemot tās 13. panta 2. punkta f) apakšpunktu, 14. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta h) apakšpunktu, attiecībā uz kuriem šīs direktīvas 6. pantā ir paredzēti konkrētāki noteikumi platformu darba kontekstā, tostarp noteikumi, ar kuriem nodrošināt tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju persondatu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē, kas ļauj pieņemt konkrētākus noteikumus, ar kuriem nodrošināt tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darbinieku persondatu apstrādi nodarbinātības kontekstā, jo īpaši darbā pieņemšanas nolūkos, darba līguma izpildei, ietverot likumā vai koplīgumā paredzētu saistību izpildi, darba vadībai, plānošanai un organizēšanai, līdztiesībai, ieskaitot dzimumu līdztiesību, un daudzveidībai darbavietā, veselībai un drošībai darbavietā, darba devēja vai klienta īpašuma aizsardzībai un individuālu vai kolektīvu ar nodarbinātību saistītu tiesību vai priekšrocību izmantošanas vai baudīšanas nolūkos un darba attiecību izbeigšanas nolūkos. Regulas (ES) 2016/679 88. pants ļauj pieņemt konkrētākus noteikumus nodarbinātības kontekstā. Šī direktīva paredz īpašus noteikumus platformu darba kontekstā, kuru mērķis ir aizsargāt personu, kas veic platformu darbu, cilvēka cieņu, leģitīmās intereses un pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz apstrādes pārredzamību, persondatu nosūtīšanu uzņēmumu grupā vai tādu uzņēmējsabiedrību grupā, kas iesaistītas kopīgā saimnieciskā darbībā, un uzraudzības sistēmām darba vietā. Lai nodrošinātu varas līdzsvaru algoritmu pārredzamībā, kā arī darba attiecībās, darba ņēmēja informēta piekrišana neaizstāj šajā direktīvā paredzētos uzņēmumu pienākumus attiecībā uz datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības pienākumi attiecībā uz automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu darba izpildi; un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē darba nosacījumus, jo īpaši personu, kas veic platformu darbu, piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Papildus tam, kas noteikts Regulā (ES) 2016/679, informācija par šādām sistēmām būtu jāsniedz arī tad, ja lēmumu pamatā nav tikai automatizēta apstrāde, ar noteikumu, ka tos atbalsta automatizētas sistēmas. Būtu arī jāprecizē, kāda informācija par šādām automatizētām sistēmām būtu jāsniedz personām, kas veic platformu darbu, un kā un kad tā būtu jāsniedz. Pārziņa pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantu sniegt datu subjektam konkrētu informāciju saistībā ar datu subjekta personas datu apstrādi, kā arī piekļuvi šādiem datiem būtu jāturpina piemērot platformu darba kontekstā. Informācija par automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām būtu pēc pieprasījuma jāsniedz arī personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem un valstu darba iestādēm, lai tās varētu veikt savas funkcijas.	(32) Uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības pienākumi attiecībā uz automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai izvērtētu darba izpildi vai uzraudzītu pašas personas, kas veic platformu darbu; un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē darba apstākļus, jo īpaši personu, kas veic platformu darbu, piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā, sociālās aizsardzības tiesības un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Papildus tam, kas noteikts Regulā (ES) 2016/679, informācija un apspriešanās par šādām sistēmām būtu jānodrošina arī tad, ja lēmumu pamatā nav tikai automatizēta apstrāde, ar noteikumu, ka tos atbalsta automatizētas sistēmas. Būtu arī jāprecizē, kāda informācija par šādām automatizētām sistēmām būtu jāsniedz personām, kas veic platformu darbu, un kā un kad tā būtu jāsniedz. Pārziņa pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 13., 14. un 15. pantu sniegt datu subjektam konkrētu informāciju par datu subjekta persondatu apstrādi, kā arī piekļuvi šādiem datiem būtu jāturpina piemērot platformu darba kontekstā. Informācija par automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām būtu pēc pieprasījuma jāsniedz arī personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem, valstu darba iestādēm un kompetentajām uzraudzības iestādēm, lai tās varētu veikt savas funkcijas, kā arī — pēc pieprasījuma — kompetentajām iestādēm. Individuālajiem platformu darbiniekiem šī informācija būtu jāsaņem kodolīgā, vienkāršā un saprotamā formā, ciktāl sistēmas un to iezīmes tieši ietekmē viņus un viņu darba apstākļus, lai viņi būtu patiešām informēti. Tā kā pilnīgas pārredzamības, rezultatīvas apspriešanās, pušu sarunu un izpildes panākšanas nolūkā ir vajadzīga detalizētāka informācija, digitālajām darba platformām būtu jāsniedz arī detalizēts un pamatīgs ziņojums, kurā ietverta minētā informācija platformu darbiniekiem, viņu pārstāvjiem un kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Konkrēti lēmumi, piemēram, lēmumi, kas ietekmē veselību un drošību un līgumattiecības vai kas ievieš izmaiņas darba attiecībās, kā arī lēmumi piemērot disciplinārus pasākumus vai ierobežot, apturēt vai izbeigt līgumattiecības un personas, kas veic platformu darbu, kontu, vai jebkurš lēmums, kas rada līdzvērtīgu kaitējumu, vienmēr būtu jāpieņem cilvēkiem, nevis automatizētām sistēmām. Ņemot vērā šādu lēmumu ietekmi uz darba ņēmējiem, ieskaitot viņu iztikas līdzekļus un pamattiesības, tostarp sociālās tiesības, par šādu lēmumu pieņemšanu vienmēr būtu jāatbild cilvēkam.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

32.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Dažu veidu datu apstrāde digitālajās darba platformās var radīt lielu risku darba ņēmēju tiesībām un brīvībām. Regulas (ES) 2016/679 35. pants paredz, ka pārzinis pirms datu apstrādes veic novērtējumu par to, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs persondatu aizsardzību. Tāpat tas paredz, ka pārzinis pieprasa datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto apstrādi, neskarot konfidenciāli pārsūtīto informāciju. Minētā apspriešanās būtu jāveic pienācīgi, aptverot attiecīgos tematus, lai jo īpaši nodrošinātu, ka darba ņēmēju pārstāvji var veikt adekvātu izpēti un, ja nepieciešams, sagatavoties apspriešanai. Pirms automatizētas uzraudzības sistēmas vai lēmumu pieņemšanas vai lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas ieviešanas un pirms jebkādām izmaiņām, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, digitālajām darba platformām būtu jāveic ietekmes novērtējums par sistēmas ietekmi uz datu aizsardzību.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Nebūtu jāizvirza pienākums digitālajām darba platformām atklāt savu automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu detalizētu darbību, tostarp algoritmus vai citus detalizētus datus, kas satur komercnoslēpumus vai ko aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr minētajiem apsvērumiem nevajadzētu būt par iemeslu atteikumam sniegt visu šajā direktīvā prasīto informāciju.	(33) Nebūtu jāizvirza pienākums digitālajām darba platformām detalizēti atklāt savu automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu darbību, tostarp algoritmus, kas var ietekmēt šīs direktīvas darbības jomā esošās tiesības. Informācijai, kas kā konfidenciāla nosūtīta personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem un ekspertiem, kuri tiem palīdz, nevajadzētu pamatot atteikumu sniegt visu šajā direktīvā prasīto informāciju. Dalībvalstīm būtu jāizveido objektīvu kritēriju saraksts, pēc kuriem noteikt tādas informācijas konfidenciālo raksturu, ko personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji un eksperti nav pilnvaroti atklāt, kā skaidri norādīts konfidenciāli.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Digitālās darba platformas nekādā gadījumā nedrīkstētu paredzēt diskriminējošu praksi persondatu apstrādē. Digitālajām darba platformām būtu jānodrošina darba ņēmējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem rīki, kas veicina rezultatīvu, mašīnlasāmu datu pārnesamību bez maksas, lai tie varētu īstenot savas tiesības saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) 2016/679, jo īpaši minētās regulas 3. nodaļā paredzētās tiesības. Personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām gan nosūtīt datus, gan nepārsūtīt datus, ja tas varētu tās apdraudēt, piemēram, reputācijas datu kontekstā.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Digitālās darba platformas cilvēkresursu pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt uzmācīga, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta šādas sistēmas, var tieši ietekmēt personas, kas veic platformas darbu un kurām var nebūt tieša kontakta ar vadītāju (cilvēku). Tāpēc digitālajām darba platformām būtu regulāri jāuzrauga un jānovērtē, kādu ietekmi uz darba nosacījumiem rada atsevišķi lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām. Digitālajām darba platformām šajā nolūkā būtu jānodrošina pietiekami cilvēkresursi. Personām, kurām digitālā darba platforma uzdevusi veikt uzraudzīšanas funkciju, ir jābūt tam nepieciešamajai kompetencei, izglītībai un pilnvarām, un tām jābūt aizsargātām pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi gadījumos, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus. Papildus pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 22. pantā, šīs direktīvas 7. panta 1. un 3. punktā ir paredzēti skaidri noteikti digitālo darba platformu pienākumi attiecībā uz cilvēka veiktu tādu atsevišķu lēmumu ietekmes uzraudzību, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un ko piemēro kā īpašus noteikumus platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju personas datu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.	(35) Digitālās darba platformas cilvēkresursu pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt intruzīva, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta šādas sistēmas, var tieši ietekmēt personas, kas veic platformas darbu un kurām var nebūt tieša kontakta ar vadītāju (cilvēku). Tāpēc digitālajām darba platformām jānodrošina cilvēka virsvadība un kopā ar darba ņēmēju pārstāvjiem jāizvērtē, kādu ietekmi uz darba apstākļiem un darba ņēmēju pamattiesībām un brīvībām, tostarp cilvēka cieņu un veselību un drošību, rada atsevišķi lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām. Digitālajām darba platformām šajā nolūkā būtu jānodrošina pietiekami cilvēkresursi. Personām, kurām digitālā darba platforma uzdevusi veikt uzraudzīšanas funkciju, ir jābūt tam nepieciešamajai kompetencei, izglītībai un pilnvarām, un tām jābūt aizsargātām pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi gadījumos, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus. Papildus pienākumiem, kas noteikti Regulas (ES) 2016/679 22. pantā, šīs direktīvas 7. panta 1. un 3. punktā ir paredzēti skaidri noteikti digitālo darba platformu pienākumi attiecībā uz cilvēka veiktu tādu atsevišķu lēmumu ietekmes uzraudzību, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un ko piemēro kā īpašus noteikumus platformu darba kontekstā, tostarp, lai nodrošinātu tiesību un brīvību aizsardzību attiecībā uz darba ņēmēju persondatu apstrādi Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(36a) Sistēmas ieteikumu pārbaudē būtu jāiesaista personas, kuru ziņā ir tādu lēmumu pārskatīšana, kas būtiski ietekmē darba apstākļus, un tām automatizētos ieteikumus nevajadzētu privātpersonai piemērot ierastas prakses formā. Pārskatītāju iesaistei vajadzētu būt aktīvai, nevis tikai simboliskai. Pārskatītājiem vajadzētu būt faktiskai un konkrētai ietekmei uz lēmumu, tostarp pilnvarām un kompetencei to noraidīt, atsaukt vai aizstāt. Pārskatītājiem ieteikums būtu jāizvērtē un jāinterpretē, jāņem vērā visi pieejami ievaddati un citi papildu faktori, lai aizsargātu personu, kas veic platformu darbu, tiesības un viņu veselību un drošību.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Šajā kontekstā personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par lēmumu, lēmumu trūkumu vai tādu lēmumu kopumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un kas būtiski ietekmē viņu darba nosacījumus. Šajā nolūkā digitālajai darba platformai būtu jānodrošina viņiem iespēja digitālajā darba platformā ar kontaktpersonu (cilvēku) apspriest un precizēt šādu lēmumu pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Turklāt digitālajām darba platformām būtu jāsniedz personai, kas veic platformas darbu, rakstisks pamatojums par iemesliem jebkuram lēmumam ierobežot, apturēt vai izbeigt minētās personas kontu, atteikt atlīdzību par šīs personas veikto darbu vai lēmumu, kas ietekmē personas līgumisko statusu, jo šādi lēmumi, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmētu personas, kas veic platformu darbu, jo īpaši viņu potenciālos ienākumus. Ja saņemtais paskaidrojums vai iemesli nav apmierinoši vai ja personas, kas veic platformu darbu, uzskata, ka viņu tiesības ir pārkāptas, viņiem vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt lēmumu un saprātīgā laikposmā saņemt pamatotu atbildi. Ja ar šādiem lēmumiem tiek pārkāptas minēto personu tiesības, piemēram, darba tiesības vai tiesības uz nediskrimināciju, digitālajai darba platformai būtu nekavējoties jālabo šādi lēmumi vai, ja tas nav iespējams, jānodrošina pienācīga kompensācija.	(37) Šajā kontekstā personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām uz to, ka pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā dienā, kad šādi lēmumi stājas spēkā, notiek cilvēka veikta pārskatīšana un tiek sniegts paskaidrojums no digitālās darba platformas par lēmumu, lēmumu trūkumu vai tādu lēmumu kopumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām sistēmām un kas ietekmē viņu darba apstākļus. Šajā nolūkā digitālajai darba platformai būtu jānodrošina viņiem iespēja digitālajā darba platformā ar kontaktpersonu (cilvēku) apspriest un precizēt šādu lēmumu pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Turklāt digitālajām darba platformām pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā dienā, kad attiecīgie lēmumi stājas spēkā, būtu jāsniedz personai, kas veic platformu darbu, rakstisks pamatojums par iemesliem jebkuram lēmumam ierobežot piekļuvi darba uzdevumiem, ierobežot, apturēt vai izbeigt minētās personas kontu, noraidīt darbu, atteikt atlīdzību par šīs personas veikto darbu vai par lēmumu, kas ietekmē personas līgumisko statusu, jo šādi lēmumi, visticamāk, būtiski negatīvi ietekmētu personas, kas veic platformu darbu, jo īpaši viņu potenciālos ienākumus. Rakstisko paziņojumu var sniegt un nosūtīt papīra vai elektroniskā formātā ar noteikumu, ka personai, kas veic platformas darbu, tas ir piekļūstams, ka to var uzglabāt un izdrukāt un ka platforma saglabā pierādījumu par nosūtīšanu vai saņemšanu. Ja saņemtais paskaidrojums vai iemesli nav apmierinoši vai ja personas, kas veic platformu darbu, uzskata, ka viņas ir tikušas diskriminētas vai ir pārkāptas viņu tiesības, viņām vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt lēmumu un saņemt pamatotu atbildi bez liekas kavēšanās un katrā ziņā ne vēlāk kā divās nedēļās pēc pieprasījuma saņemšanas vai viena mēneša laikā mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā. Ja ar šādiem lēmumiem tiek pārkāptas minēto personu tiesības, piemēram, pamattiesības un brīvības, darba tiesības vai tiesības uz nediskriminēšanu, digitālajai darba platformai būtu nekavējoties jālabo šādi lēmumi vai, ja tas nav iespējams, jānodrošina pienācīga kompensācija.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Ar Padomes Direktīvu 89/391/EEK63 ievieš pasākumus, lai veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā, tostarp darba devēju pienākumu novērtēt arodveselības un darba drošības riskus. Tā kā automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, iespējams, var būtiski ietekmēt personu, kas veic platformu darbu, fizisko un garīgo veselību, digitālajām darba platformām būtu jānovērtē šie riski, jāizvērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic atbilstoši preventīvi un aizsargpasākumi.	(38) Ar Padomes Direktīvu 89/391/EEK63 ievieš pasākumus, lai veicinātu darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā, tostarp darba devēju pienākumu novērtēt arodveselības un darba drošības riskus. Tā kā automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas potenciāli var būtiski ietekmēt darba ņēmēju drošību un personu, kas veic platformu darbu, fizisko un garīgo veselību, digitālajām darba platformām būtu jāizvairās no šiem riskiem, jāizvērtē un jāapkaro riski, no kuriem nevar izvairīties, jāapkaro riski to rašanās vietā, jānovērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic pienācīgi preventīvie, aizsardzības un korektīvie pasākumi. Šajā kontekstā īpaši relevants ir darba devēja pienākums pielāgot darbu personai, jo īpaši attiecībā uz darba vietas plānojumu, darba inventāra izvēli un darba un ražošanas metožu izvēli, lai atvieglotu monotonu darbu un darbu iepriekš noteiktā tempā, kā arī mazinātu šāda darba ietekmi uz veselību. Šī direktīva liek darba devējiem apspriesties ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem un ļaut tiem piedalīties diskusijās par visiem jautājumiem, kas attiecas uz drošību un veselību darbā. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka jaunas tehnoloģijas plānošana un ieviešana tiek apspriesta ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem, ciktāl inventāra izvēle, darba apstākļi un darba vide ietekmē darba ņēmēju drošību un veselību. Tas nozīmē apspriešanos ar darba ņēmējiem, darba ņēmēju un viņu pārstāvju tiesības iesniegt priekšlikumus un līdzsvarotu līdzdalību saskaņā ar šo direktīvu, kā arī valsts tiesību aktiem un praksi. Turklāt darba devējam būtu jānodrošina, ka katrs darba ņēmējs saņem pienācīgu apmācību drošības un veselības aizsardzības jautājumos, jo īpaši informācijas un norādes par darba ņēmēja darba vidi vai darbu, ja tiek ieviestas jebkādas jaunas tehnoloģijas.
__________________	__________________
63 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).	63 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

38.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38a) Vismaz reizi gadā digitālajām darba platformām būtu jānovērtē atsevišķo lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmi uz darba apstākļiem, veselību un drošību un pamattiesībām, un jāietver pasākumi, ar ko apkarot jebkādu ietekmi uz pamattiesībām un veselību un drošību, tostarp garīgo veselību. Ja iespējamo ietekmi uz pamattiesībām, veselību un drošību, ieskaitot garīgo veselību, nav iespējams mazināt, sistēmu nedrīkstētu ieviest.

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

38.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(38b) Platformu darbs, jo īpaši tiešsaistes platformu darbs, nozīmē dažādus gan jau pastāvošus, gan jaunus darba drošības un veselības riskus — gan fiziskus, gan psihosociālus. Turklāt cilvēki, kas strādā, izmantojot platformas, ir pakļauti īpašiem veselības un drošības riskiem. Viņi parasti saņem vien nelielu apmācību vai pat nesaņem nekādu, un viņiem parasti ir vājas karjeras izaugsmes izredzes1a. Digitālajām darba platformām nevajadzētu izmantot automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas nekādā veidā, kas rada nepamatotu spiedienu uz personām, kuras veic platformu darbu, vai citādi apdraud platformu darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību, piemēram, izmantojot tādus stimulus kā ārkārtas prēmijas vai represīvu praksi, piemēram, reitingus, kas ietekmē darba laiku un noved pie mazāka darba apjoma piešķiršanas. Tām būtu jānodrošina, ka automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas nepieļauj jebkādus iespējamus diskriminējošus lēmumus, kas tiktu pieņemti, pamatojoties uz pastāvošu neobjektivitāti vai praksi.
	__________________
	1a Protecting Workers in EU Platform Economy, EU OSHA, 2017, 28. lpp.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/14/EK64 izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Savienībā. Automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešana vai būtiskas izmaiņas to lietošanā, ko veic digitālās darba platformas, tieši ietekmē platformu darba ņēmēju darba organizāciju un individuālos darba nosacījumus. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas pirms šādu lēmumu pieņemšanas par to informē platformu darba ņēmējus vai viņu pārstāvjus un apspriežas ar tiem atbilstošā līmenī un, ņemot vērā algoritmiskās pārvaldības sistēmu tehnisko sarežģītību, vajadzības gadījumā saskaņoti ar platformas darba ņēmēju vai viņu pārstāvju izraudzīta eksperta palīdzību.	(39) Direktīva 2002/14/EK izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Savienībā. Automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešana vai būtiskas izmaiņas to lietošanā, ko veic digitālās darba platformas, tieši ietekmē platformu darba ņēmēju darba organizāciju un individuālos darba apstākļus. Ir vajadzīgi papildu pasākumi, ar ko nodrošināt, ka digitālās darba platformas pirms šādu lēmumu pieņemšanas par to informē platformu darba ņēmējus un viņu pārstāvjus, rezultatīvi un labticīgi apspriežas ar tiem atbilstošā līmenī un dara to savlaicīgi, lai apspriešanās būtu pilnvērtīga, ņemot vērā algoritmiskās pārvaldības sistēmu tehnisko sarežģītību, un vajadzības gadījumā saskaņoti ar darba ņēmēju pārstāvju izraudzīta eksperta palīdzību. Saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK minētajiem noteikumiem jāveicina rezultatīvs sociālais dialogs par šiem jautājumiem un, tā kā automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas tieši ietekmē darba apstākļus, vajadzētu būt iespējai par tām risināt koplīguma sarunas.
__________________
64 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

39.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(39a) Komisija 2021. gada rīcības plānā sociālajai ekonomikai ir atzinusi, ka sociālās ekonomikas vienības pilda būtisku ekonomisko un sociālo lomu kā piemērs līdzdalīgi pārvaldītiem uzņēmumiem, kas izmanto digitālās platformas, lai veicinātu iedzīvotāju iesaistīšanos un vietēji ražotu preču un pakalpojumu pārdošanu nolūkā panākt labākus darba apstākļus saviem locekļiem. Tāpēc kooperatīvi varētu būt svarīgs instruments platformu darba augšupējai organizēšanai un varētu veicināt platformu konkurenci. Dalībvalstīm būtu jāaizsargā un jāatbalsta kooperatīvie uzņēmumi un mazie uzņēmumi, izmantojot līdzekļus, kuru mērķis ir saglabāt nodarbinātību un nodrošināt to ilgtspējīgas attīstības un izaugsmes spēju.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(40) Būtiska daļa no personām, kas veic platformu darbu, ir personas, kurām nav darba attiecību. Digitālo darba platformu izmantoto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekme uz to darba nosacījumiem un ienākumu gūšanas iespējām ir līdzīga ietekmei, kādu izjūt platformu darba ņēmēji. Tāpēc šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi algoritmiskās pārvaldības kontekstā, proti, tiesības attiecībā uz automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu pārredzamību, personas datu apstrādes vai vākšanas ierobežojumiem, cilvēka veiktu uzraudzību un nozīmīgu lēmumu pārskatīšanu, būtu jāpiemēro arī tām personām Savienībā, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību. Viņiem nebūtu jāpiemēro tiesības, kas attiecas uz veselību un drošību darbā un platformu darba ņēmēju vai viņu pārstāvju informēšanu un uzklausīšanu un kas ir specifiskas darba ņēmējiem, ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Regulā (ES) 2019/1150 ir paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz taisnīgumu un pārredzamību pašnodarbinātām personām, kas veic platformu darbu, ar nosacījumu, ka tās tiek uzskatītas par komerciālajiem lietotājiem minētās regulas izpratnē. Ja šādi aizsardzības pasākumi nesader ar šajā direktīvā noteikto īpašo tiesību un pienākumu elementiem, Regulas (ES) 2019/1150 īpašajiem noteikumiem būtu jāprevalē attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem.	(40) Tāpēc šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar persondatu apstrādi algoritmiskās pārvaldības kontekstā, proti, tiesības attiecībā uz automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu pārredzamību, persondatu apstrādes vai vākšanas ierobežojumiem, cilvēka veiktu uzraudzību un nozīmīgu lēmumu pārskatīšanu, būtu jāpiemēro arī tām personām Savienībā, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību. Viņiem nebūtu jāpiemēro tiesības, kas attiecas uz veselību un drošību darbā un platformu darba ņēmēju vai viņu pārstāvju informēšanu un uzklausīšanu un kas ir specifiskas darba ņēmējiem, ņemot vērā Savienības tiesību aktus. Regulā (ES) 2019/1150 ir paredzēti aizsardzības pasākumi attiecībā uz taisnīgumu un pārredzamību pašnodarbinātām personām, kas veic platformu darbu, ar nosacījumu, ka tās tiek uzskatītas par komerciālajiem lietotājiem minētās regulas izpratnē. Ja šādi aizsardzības pasākumi nesader ar šajā direktīvā noteikto īpašo tiesību un pienākumu elementiem, Regulas (ES) 2019/1150 īpašajiem noteikumiem būtu jāprevalē attiecībā uz komerciālajiem lietotājiem.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas ievērot darba tiesību aktus un noteikumus, sociālā nodrošinājuma iemaksu pienākumus, sociālā nodrošinājuma koordināciju un citus attiecīgus noteikumus, jo īpaši, ja tās veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēja veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs tiek veikts, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.	(41) Lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas ievēro darba tiesību aktus un noteikumus, ar nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām saistītos pienākumus, sociālā nodrošinājuma koordināciju un citus attiecīgus noteikumus, un lai novērstu negodīgu konkurenci, jo īpaši, ja tās veic uzņēmējdarbību valstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēja veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs tiek veikts, saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām. Attiecībā uz šādiem pārrobežu gadījumiem ir izveidota Eiropas Darba iestāde, lai atvieglotu un atbalstītu sadarbību starp valstu kompetentajām iestādēm attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanas uzraudzībā, nodrošinātu darba devējiem un darba ņēmējiem piekļuvi informācijai par viņu tiesībām un pienākumiem darbaspēka mobilitātes ietvaros, koordinētu Eiropas Nodarbinātības dienestu tīklu (EURES) un veicinātu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, tostarp sekmējot datu apmaiņai starp valstu iestādēm paredzētu elektronisku rīku — tādu kā Komisijas Iekšējā tirgus informācijas sistēma un Sociālā nodrošinājuma informācijas elektroniskā apmaiņa — izmantošanu, un koordinētu un atbalstītu saskaņotas vai kopīgas pārbaudes ar mērķi nodrošināt attiecīgo Savienības tiesību aktu īstenošanu.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Informācija par to personu skaitu, kas regulāri veic platformu darbu, izmantojot digitālās darba platformas, viņu līgumisko vai nodarbinātības statusu un vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami šīm līgumattiecībām, ir būtiska, lai palīdzētu darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām un citām attiecīgajām iestādēm pareizi noteikt nodarbinātības statusu tām personām, kas veic platformu darbu, un nodrošināt atbilstību juridiskajām saistībām, kā arī to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem pildot tām uzticētās pārstāvības funkcijas, un tādēļ minētā informācija būtu jādara tām pieejama. Minētajām iestādēm un pārstāvjiem vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajām darba platformām papildu skaidrojumus un sīkāku informāciju, piemēram, pamatdatus par darba nosacījumiem par darba laiku un atalgojumu.	(42) Digitālās darba platformas būtu jāreģistrē atbilstošajā publiskajā uzņēmumu reģistrā, kam būtu jāietver attiecīga informācija par visām digitālajām darba platformām, kuras darbojas konkrētajā valstī. Minētajai informācijai būtu jāietver informācija par to personu skaitu, kas veic platformu darbu, izmantojot digitālās darba platformas, viņu līgumisko vai nodarbinātības statusu, vidējo darbības ilgumu, vidējiem no darbības gūtajiem ienākumiem un vispārīgajiem noteikumiem, kas piemērojami šīm līgumattiecībām, kā arī darba līguma kopija. Šāda informācija ir būtiska, lai palīdzētu darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām un citām attiecīgajām iestādēm pareizi noteikt nodarbinātības statusu tām personām, kas veic platformu darbu, un nodrošināt atbilstību juridiskajām saistībām, kā arī to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem, tostarp arodbiedrībām, pildot tām uzticētās pārstāvības funkcijas, un tādēļ minētā informācija būtu jādara tām pieejama. Minētajām iestādēm un pārstāvjiem vajadzētu būt arī tiesībām pieprasīt digitālajām darba platformām papildu skaidrojumus un sīkāku informāciju, piemēram, pamatdatus par darba apstākļiem darba laika un atalgojuma ziņā. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fondam (Eurofound) un Eiropas Darba iestādei saskaņā ar to attiecīgajām prerogatīvām un pilnvarām būtu jāatbalsta minēto datu vākšana un kopīgošana, lai izstrādātu atbilstošus riska izvērtēšanas instrumentus.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

42.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(42a) Pieredze rāda, ka gadījumos, kad ar valsts tiesību aktiem ir ieviesta digitālajām darba platformām paredzēta darba attiecību prezumpcija, tiek izmantotas apakšlīgumu slēgšanas ķēdes, lai apietu darba tiesību piemērošanu platformu darba ņēmējiem1a. Vairākās dalībvalstīs ir konstatēta arī nedeklarēta darba izmantošana piegādes platformās. Šādu praksi īsteno, izmantojot nomātu identitāti, proti, platformu darba ņēmēji vai personas, kurām ir tiesības strādāt un kuras reģistrējas platformā, iznomā savu kontu, galvenokārt migrantiem bez dokumentiem vai nepilngadīgām personām1b. Lai novērstu nedeklarētu darbu, kā arī apakšlīgumu slēgšanas ļaunprātīgu izmantošanu šīs direktīvas noteikumu apiešanai, dalībvalstīm būtu jāievieš tiesību normas par apakšlīgumu slēgšanu, kuras paredz solidāru atbildību un efektīvu piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai apakšlīgumu slēgšanas ķēdēs, nodrošinot to, ka apakšlīgumu slēgšanas ķēdē darbuzņēmējus līdzās tiešajam darba devējam vai tā vietā var uzskatīt par atbildīgiem par darba samaksas, sociālā nodrošinājuma iemaksu un finansiālu sankciju maksāšanu. Īpašos gadījumos, kuros iesaistīti trešo valstu valstspiederīgie, kas attiecīgajā valstī uzturas nelikumīgi, visi darbuzņēmēji, kuri iesaistīti apakšlīgumu slēgšanas ķēdē, varētu tikt saukti pie kriminālatbildības, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK1c. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka migrantiem bez dokumentiem ir pieejama tiesiskā aizsardzība, nebaidoties no represijām vai deportācijas riska, arī saskaņā ar Direktīvu 2009/52/EK. Lai apkarotu nedeklarētu platformu darbu, digitālajām darba platformām būtu jānodrošina drošas procedūras platformu darba ņēmēju identitātes pārbaudei.
	__________________
	1a EU-OSHA, “Spain: the ‘riders’ law’, new regulation on digital platform work” (Spānija: “piegādātāju” likums — jauns digitālo platformu darba regulējums), 16.02.2022.
	1b EESK, “The definition of worker in the platform economy: Exploring workers’ risks and regulatory solutions” (Darba ņēmēja definīcija platformu ekonomikā: darba ņēmējus apdraudošo risku un regulatīvo risinājumu izpēte), 13.09.2021.; Eiropas platforma nedeklarēta darba problēmas risināšanai (ELA WG), “Thematic review workshop: Undeclared work in the collaborative economy” (Tematisks izvērtēšanas seminārs: nedeklarēts darbs sadarbīgā ekonomikā), 19.–20.05.2021.
	1c Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Savienībā ir izstrādāta plaša sociālās jomas acquis izpildes noteikumu sistēma, kuras elementi būtu jāpiemēro šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka personām, kas veic platformu darbu, ir piekļuve iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju. Konkrētāk, ņemot vērā tiesību uz efektīvu juridisko aizsardzību pamatbūtību, personām, kas veic platformu darbu, šāda aizsardzība būtu jāsaņem arī pēc tam, kad nodarbinātība vai darba attiecības, ar kurām atbilstoši šai direktīvai, iespējams, ir pārkāptas tiesības, ir beigušās.	(43) Savienībā ir izstrādāta plaša sociālās jomas acquis izpildes noteikumu sistēma, kuras elementi būtu jāpiemēro šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka personām, kas veic platformu darbu, ir piekļuve atbilstošai, savlaicīgai, iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju. Piekļuvei šādai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību vajadzētu būt bez maksas vismaz personām, kurām nav pietiekamu līdzekļu. Konkrētāk, ņemot vērā tiesību uz efektīvu juridisko aizsardzību pamatbūtību, personām, kas veic platformu darbu, šāda aizsardzība būtu jāsaņem arī pēc tam, kad nodarbinātība vai darba attiecības, ar kurām atbilstoši šai direktīvai, iespējams, ir pārkāptas tiesības, ir beigušās.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem vajadzētu būt iespējai pārstāvēt vienu vai vairākas personas, kas veic platformas darbu, jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu tiesības vai pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas. Prasību iesniegšana vairāku personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai to atbalstam ir veids, kā atvieglot tiesvedību, kas citādi netiktu celtas procesuālu un finansiālu šķēršļu dēļ vai baidoties no represijām.	(44) Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem, tostarp arodbiedrībām, vajadzētu būt iespējai pārstāvēt vienu vai vairākas personas, kas veic platformas darbu, jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu tiesības vai pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas. Prasību iesniegšana vairāku personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai to atbalstam ir veids, kā atvieglot tiesvedību, kas citādi netiktu celtas procesuālu un finansiālu šķēršļu dēļ vai baidoties no represijām.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Platformu darbam raksturīgas kopīgas darbavietas trūkums, kur darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret darba devēju. Tāpēc saskaņā ar digitālo darba platformu darba organizāciju ir jāizveido digitāli sakaru kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var savstarpēji apmainīties ar informāciju un kuros ar tām var sazināties viņu pārstāvji. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības.	(45) Platformu darbam raksturīgas kopīgas darbavietas trūkums, kur darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret darba devēju. Dažās platformu darbā dominējošās jomās, tādās kā digitāla attālināta pakalpojumu sniegšana vai projektēšanas darbs, daudzām dalībvalstīm trūkst labi iedibinātu darba ņēmēju pārstāvju organizāciju vai arodbiedrību. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām brīvi apvienoties, izvēlēties pārstāvjus un uz to viedokļa ņemšanu vērā sociālajā dialogā un koplīguma sarunās neatkarīgi no to nodarbinātības statusa. Personas, kas veic platformu darbu, var arī būt pakļautas paaugstinātam vardarbības, tostarp uz dzimumu balstītas vardarbības un aizskarošas izturēšanās, riskam. Tāpēc atbilstoši digitālo darba platformu darba organizācijai ir jāizveido privāti, droši — iespējams, izmantojot šifrēšanu, — digitāli sakaru un ziņošanas kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var savstarpēji apmainīties ar informāciju, kuros ar tām var sazināties viņu pārstāvji un ar kuru palīdzību tās var ziņot par vardarbības un aizskarošas izturēšanās gadījumiem. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru un ziņošanas kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības. To pašu iemeslu dēļ būtu jāveicina koplīguma sarunas, nodrošinot, ka arodbiedrības spēj efektīvi pildīt savu lomu.

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Tiesas vai administratīvajos procesos, kas attiecas uz tādu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, darba organizācijas elementi, kas ļauj noteikt nodarbinātības statusu, un jo īpaši tas, vai digitālā darba platforma kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, var būt digitālās darba platformas rīcībā un nebūt viegli pieejami personām, kas veic platformu darbu, un kompetentajām iestādēm. Tāpēc valstu tiesām vai kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai likt digitālajai darba platformai atklāt visus būtiskos pierādījumus, kas ir tās rīcībā, tostarp konfidenciālu informāciju, piemērojot efektīvus pasākumus šādas informācijas aizsardzībai.	(46) Tiesas vai administratīvajos procesos, kas attiecas uz tādu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, darba organizācijas elementi, kas ļauj noteikt nodarbinātības statusu, un jo īpaši to, vai digitālā darba platforma kontrolē vai virza konkrētus darba izpildes elementus, var būt digitālās darba platformas rīcībā un nebūt viegli pieejami personām, kas veic platformu darbu, un kompetentajām iestādēm. Tāpēc valstu tiesām vai kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai likt digitālajai darba platformai atklāt visus būtiskos pierādījumus, kas ir tās rīcībā, tostarp konfidenciālu informāciju, piemērojot efektīvus pasākumus šādas informācijas aizsardzībai.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas 6. pantā, 7. panta 1. un 3. punktā un 8. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi saistībā ar platformu darbu, lai nodrošinātu darba ņēmēju personas datu aizsardzību Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē, un ka ar šīs direktīvas 10. pantu piemēro minētos aizsardzības pasākumus arī personām bez darba līguma vai darba attiecībām, Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētajām valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt kompetentām uzraudzīt minēto aizsardzības pasākumu piemērošanu. Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļa būtu jāpiemēro minēto aizsardzības pasākumu īstenošanas procesuālajā satvarā, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības, sadarbības un konsekvences mehānismiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem, tostarp kompetenci piemērot administratīvos naudas sodus līdz minētās regulas 83. panta 5. punktā minētajai summai.	(47) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas 6. pantā, 7. panta 1. un 3. punktā un 8. pantā ir paredzēti īpaši noteikumi saistībā ar platformu darbu, lai nodrošinātu darba ņēmēju personas datu aizsardzību Regulas (ES) 2016/679 88. panta izpratnē, un ka ar šīs direktīvas 10. pantu piemēro minētos aizsardzības pasākumus arī personām bez darba līguma vai darba attiecībām, Regulas (ES) 2016/679 51. pantā minētajām valstu uzraudzības iestādēm vajadzētu būt kompetentām uzraudzīt minēto aizsardzības pasākumu piemērošanu. Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļa būtu jāpiemēro kā procedūras satvars minēto aizsardzības pasākumu īstenošanas nodrošināšanai, kā arī šīs direktīvas 15. pantā minētajiem sakaru un ziņošanas kanāliem, jo īpaši attiecībā uz uzraudzības, sadarbības un konsekvences mehānismiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, atbildību un sodiem, tostarp kompetenci piemērot administratīvos naudas sodus līdz minētās regulas 83. panta 5. punktā minētajai summai.

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ko izmanto platformu darbā, ietver personas datu apstrādi un ietekmē personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumus un tiesības. Tāpēc tās izvirza jautājumus par datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī darba un sociālās aizsardzības tiesību aktiem. Tādēļ datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un attiecīgajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm būtu jāsadarbojas šīs direktīvas izpildē, tostarp savstarpēji apmainoties ar attiecīgo informāciju, neskarot datu aizsardzības uzraudzības iestāžu neatkarību.	(48) Automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ko izmanto platformu darbā, ietver personas datu apstrādi un ietekmē personu, kas veic platformu darbu, darba apstākļus un tiesības. Tāpēc tās izvirza jautājumus par datu aizsardzības tiesību aktiem, kā arī darba un sociālās aizsardzības tiesību aktiem. Tādēļ datu aizsardzības uzraudzības iestādēm un attiecīgajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm būtu jāsadarbojas, arī pārrobežu līmenī, šīs direktīvas izpildē, tostarp savstarpēji apmainoties ar attiecīgo informāciju, neskarot datu aizsardzības uzraudzības iestāžu neatkarību.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Tā kā automatizētas uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas sistēmas var nopietni apdraudēt indivīdu tiesības un brīvības, ir svarīgi, lai indivīdiem, kurus tas skar, būtu reāla piekļuve ziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismiem attiecīgajā valsts iestādē — vai nu tā būtu datu aizsardzības iestāde, vai darba inspekcija. Tiem vajadzētu būt iespējai ziņot kompetentajai valsts iestādei par iespējamiem šīs direktīvas pārkāpumiem un tiesībām tikt uzklausītiem, tikt informētiem par to sūdzības izskatīšanas iznākumu un saņemt savlaicīgu lēmumu.

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, uzlabot darba nosacījumus platformu darbā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jānosaka kopīgas minimālās prasības, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.	(49) Ņemot vērā to, ka vienu no šīs direktīvas mērķiem, proti, uzlabot darba apstākļus platformu darbā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir jānosaka kopīgas minimālās prasības, bet minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Minimāla saskaņošana Savienības līmenī ir nepieciešama, lai uzlabotu darba apstākļus platformu darbā un aizsargātu darba ņēmēju tiesības visā Savienībā — ņemot vērā daudzu digitālo darba platformu Savienības mēroga dimensiju —, lai izvairītos no Savienības mēroga konkurences izraisītas darba apstākļu pakāpeniskas pasliktināšanās un lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas ievēro sociālos standartus. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Šīs direktīvas īstenošanā dalībvalstīm būtu jāizvairās administratīvus, finansiālus vai juridiskus ierobežojumus noteikt tādā veidā, kas kavētu mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu izveidi un attīstību. Dalībvalstīm būtu jānovērtē savu transponēšanas pasākumu ietekme uz jaunuzņēmumiem un uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai nodrošinātu, ka ietekme uz tiem nav nesamērīga, īpašu uzmanību veltot mikrouzņēmumiem un administratīvajam slogam. Dalībvalstīm būtu jāpublicē arī šādu novērtējumu rezultāti.	svītrots

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, vienlaikus atbalstot nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā.	1. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba apstākļus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu, cilvēka virsvadību, drošību un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, vienlaikus sekmējot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar 10. pantu šajā direktīvā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi algoritmiskās pārvaldības kontekstā, attiecas arī uz katru personu, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību.	Saskaņā ar 10. pantu šajā direktīvā noteiktās tiesības, kas attiecas uz fizisku personu aizsardzību algoritmiskās pārvaldības kontekstā, attiecas arī uz katru personu, kas Savienībā veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību.

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma,	(b) to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma vai arī tas ir saistīts ar darba piešķiršanu, izmantojot atklātu procedūru,

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 1. apakšpunkts – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā;	(c) tas ietver personu veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, un neatkarīgi no tā, vai attiecības starp attiecīgo personu un pakalpojumu sniedzošo fizisko vai juridisko personu ir līgumiski precizētas;

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) “platformu darbs” ir darbs, ko organizē, izmantojot digitālu darba platformu, un ko Savienībā veic persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālo darba platformu un personu, neatkarīgi no tā, vai starp personu un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības;	2) “platformu darbs” ir jebkāds darbs, ko organizē, izmantojot digitālu darba platformu, un ko Savienībā veic kāda persona, neatkarīgi no tā, vai starp šo personu un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības;

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5) “pārstāvji” ir darba ņēmēju organizācijas vai pārstāvji, kā paredzēts valsts tiesību aktos vai praksē, vai abi;	5) “darba ņēmēju pārstāvji” ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi atzītu arodbiedrību pārstāvji vai citas personas, kuras ir ievēlētas brīvās vēlēšanās vai kuras kādā organizācijā izraudzījušies darba ņēmēji, lai tās viņus pārstāvētu atbilstoši valsts tiesību aktiem vai praksei, vai abi;

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5a) “personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji” ir saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi atzītu arodbiedrību pārstāvji vai citas personas, kuras ir ievēlētas brīvās vēlēšanās vai kuras kādā organizācijā izraudzījušies darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas, kas veic platformu darbu, viņu pārstāvēšanai atbilstoši valsts tiesību aktiem vai praksei, vai abi;

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5b) “automatizētas uzraudzības sistēmas” ir jebkādas automatizētas sistēmas, ko izmanto darba izpildes uzraudzībai, pārraudzībai vai izvērtēšanai vai kas palīdz veikt šīs darbības;

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5c) “automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas” ir jebkādas automatizētas sistēmas, ko izmanto, lai pieņemtu lēmumus vai atbalstītu lēmumu pieņemšanu;

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.d apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5d) “biometriskie dati” ir biometriskie dati, kā definēts Regulas (ES) 2016/679 4. panta 14) punktā;

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 5.e apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5e) “uz biometriju balstīti dati” ir īpašas tehniskās apstrādes rezultātā iegūti dati, kas attiecas uz fiziskām, psiholoģiskām vai ar uzvedību saistītām fiziskas personas fiziskām īpašībām, signāliem vai raksturīgām iezīmēm, tādiem kā sejas vaibsti, kustības, pulsa biežums, balss, taustiņsitienu dinamika vai gaita.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Digitālo darba platformu definīcija, kas noteikta 1. punkta 1. apakšpunktā, neietver tāda pakalpojumu sniedzējus, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus. Tā attiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba organizācija nav tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.	2. Digitālo darba platformu definīcija, kas noteikta 1. punkta 1. apakšpunktā, neietver tāda pakalpojuma sniedzējus, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus vai kas privātpersonām ļauj preces pārdot tālāk. Tā attiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba organizācija nav tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nodrošināt, ka šīm personām ir tiesības, kas izriet no darba ņēmējiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.	1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas un efektīvas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā piemērot darba attiecību prezumpciju saskaņā ar 4. panta 1. punktu, lai pārliecinātos par šādu darba attiecību pastāvēšanu, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos piemērojamajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē un ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nodrošināt, ka šādām personām ir tiesības, kas izriet no darba ņēmējiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Nosakot, vai pastāv darba attiecības, galvenokārt ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no tā, kā šīs attiecības ir klasificētas jebkurā līgumā, par kuru iesaistītās puses varētu būt vienojušās. Ja darba attiecības tiek konstatētas, pamatojoties uz faktiem, saskaņā ar valsts tiesību sistēmām skaidri identificē personu, kas uzņemas darba devēja pienākumus.	2. Nosakot, vai pastāv darba attiecības, galvenokārt ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no tā, kā šīs attiecības ir klasificētas jebkurā līgumā, par kuru iesaistītās puses varētu būt vienojušās. Ja darba attiecību pastāvēšana tiek konstatēta, pamatojoties uz šādiem faktiem, saskaņā ar valsts tiesisko sistēmu un 12.b pantu skaidri identificē personu vai personas, kas uzņemas darba devēja pienākumus, un šī persona vai personas pienācīgi pilda minētos pienākumus.

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja tiek atzīts, ka digitālās darba platformas īsteno darba devēju prerogatīvas, tās pilda atbilstošos darba devēja pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, ko piemēro attiecīgajā darbības nozarē, tostarp darba tiesību, ienākuma nodokļa un sociālās aizsardzības finansēšanas jomā. Platformu darba ņēmējiem ir pilntiesīgs darba ņēmēja statuss saskaņā ar attiecīgajās dalībvalstīs spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi, arī tiesības iestāties arodbiedrībā, apvienoties un piedalīties koplīguma sarunās.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Šo direktīvu papildus Direktīvai 2008/104/EK pilnībā piemēro digitālajām darba platformām, kas veic pagaidu darba aģentūru funkcijas.

Grozījums Nr.  84

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumattiecības starp digitālo darba platformu, kas 2. punkta izpratnē kontrolē darba izpildi, un personu, kas veic platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, juridiski tiek uzskatītas par darba attiecībām. Šajā nolūkā dalībvalstis izveido pasākumu satvaru saskaņā ar savas valsts tiesisko un tiesu sistēmu.	Persona, kas veic platformu darbu, ir vai nu platformu darba ņēmējs, vai arī patiesi pašnodarbināta persona. Līgumattiecības starp digitālo darba platformu un personu, kas veic platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, juridiski tiek uzskatītas par darba attiecībām, un tāpēc digitālās darba platformas uzskata par darba devējiem. Šajā nolūkā dalībvalstis izveido pasākumu satvaru saskaņā ar savas valsts tiesisko un tiesu sistēmu, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes un struktūras, kuras pārbauda atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai nodrošina to īstenošanu, kā arī personas, kas veic platformu darbu, un to pārstāvji var paļauties uz juridisko prezumpciju.

Grozījums Nr.  85

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja kompetentās iestādes un struktūras, to skaitā tās, kuras ir atbildīgas par administratīvo procedūru reģistrēšanu, uzskata, ka persona, kas veic platformu darbu, varētu būt nepareizi klasificēta, tās piemēro juridisko prezumpciju. Ja persona, kas veic platformu darbu, vai arodbiedrība, kura rīkojas vairāku personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai, atbalstot šādas personas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi, apstrīd šādas personas klasifikāciju administratīvā vai tiesas procesā, piemēro juridisko prezumpciju.

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Juridisko prezumpciju piemēro visos attiecīgajos administratīvajos un tiesas procesos. Kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai nodrošina to izpildi, var paļauties uz šo prezumpciju.	Juridiskās prezumpcijas piemērošana neizraisa visu personu, kas veic platformu darbu, automātisku pārklasificēšanu par platformu darba ņēmējiem. Digitālajām darba platformām ir iespēja atspēkot nodarbinātības prezumpciju, pirms administratīvā vai tiesas procesā tiek pieņemts pārklasificēšanas lēmums. Atspēkojamo nodarbinātības prezumpciju piemēro visās attiecīgajās administratīvajās procedūrās un administratīvajos un tiesas procesos. Kompetentās iestādes un struktūras, to skaitā tās, kas ir atbildīgas par administratīvo procedūru reģistrēšanu, atbilstības attiecīgajiem tiesību aktiem, tostarp koplīgumiem, pārbaudi vai šo tiesību aktu izpildes nodrošināšanu, šo prezumpciju piemēro praksē. Šajā nolūkā kompetentās iestādes un struktūras prasa digitālajām darba platformām sniegt visu attiecīgo informāciju, lai iestādes, pamatojoties uz objektīvu izvērtējumu, varētu noteikt personu, kas veic platformu darbu, pareizo klasifikāciju.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darba izpildes kontroli 1. punkta izpratnē uzskata par tādu, ja izpildīti vismaz divi no sekojošajiem kritērijiem:	svītrots
(a) atalgojuma līmeņa efektīva noteikšana vai atalgojuma līmeņa griestu noteikšana;
(b) prasības izvirzīšana personai, kas veic platformu darbu, ievērot īpašus, saistošus noteikumus attiecībā uz izskatu, uzvedību pret pakalpojuma saņēmēju vai darba veikšanu;
(c) darba izpildes uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus;
(d) iedarbīga brīvības ierobežošana, tostarp ar sankcijām, organizēt savu darbu, jo īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba laiku vai prombūtnes laikposmus, pieņemt vai noraidīt uzdevumus vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus;
(e) iedarbīga iespēju ierobežošana veidot klientu bāzi vai veikt darbu jebkuras trešās personas labā.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētās juridiskās prezumpcijas iedarbīgu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz jaunuzņēmumiem, izvairoties no patiesas pašnodarbinātības un atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi. Tās jo īpaši:	3. Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētās juridiskās prezumpcijas īstenošanu praksē nolūkā nodrošināt to darba ņēmēju efektīvu aizsardzību, kuri strādā darba attiecību kontekstā. Tās jo īpaši:

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) izstrādā norādījumus digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem, lai izprastu un īstenotu juridisko prezumpciju, tostarp par procedūrām tās atspēkošanai saskaņā ar 5. pantu;	(b) izstrādā visaptverošus norādījumus, tostarp konkrētu un praktisku ieteikumu veidā, digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem, lai izprastu un īstenotu juridisko prezumpciju, tostarp par procedūrām tās atspēkošanai saskaņā ar 5. pantu;

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) izstrādā norādes izpildiestādēm, lai proaktīvi vērstos pret neatbilstīgām digitālajām darba platformām;	(c) izstrādā norādījumus, spēju veidošanas plānu un apmācības programmu un nosaka procedūras valsts kompetentajām iestādēm un izpildiestādēm, lai proaktīvi identificētu digitālās darba platformas, kuras neievēro piemērojamos noteikumus, un vērstos pret tām nolūkā nodrošināt šīs direktīvas noteikumu ievērošanu praksē, tostarp, nosakot atturošas sankcijas minētajām digitālajām darba platformām;

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) izstrādā norādījumus un ievieš procedūras kompetentajām administratīvajām iestādēm un struktūrām, lai juridisko prezumpciju proaktīvi piemērotu administratīvajās procedūrās un kopīgotu datus ar citām attiecīgajām iestādēm nolūkā piemērot juridisko prezumpciju līgumattiecību un sociālā nodrošinājuma datu apstrādē un reģistrācijā;

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) pastiprina kontroli un pārbaudes uz vietas, ko veic darba inspekcijas vai par darba tiesību īstenošanu atbildīgās struktūras, vienlaikus nodrošinot, ka šādas kontroles un pārbaudes ir samērīgas un nediskriminējošas.	(d) pastiprina kontroli un pārbaudes uz vietas, ko veic darba inspekcijas vai par darba tiesību īstenošanu atbildīgās struktūras, vienlaikus nodrošinot, ka šādas kontroles un pārbaudes ir samērīgas un nediskriminējošas, un katru gadu nosaka valsts līmeņa mērķi attiecībā uz pārbaužu skaitu, kuras veicamas digitālo darba platformu darbības jomās, lai noteiktu darba ņēmēji pareizo klasifikāciju;

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) paredz, ka ikreiz, kad kāda persona, kas veic platformu darbu, nesen atzīta par platformas darba ņēmēju, darba inspekcijas vai par darba tiesību īstenošanu atbildīgās struktūras mēneša laikā pēc šādas atzīšanas veic pārbaudi, lai pārliecinātos, kāds ir pārējo personu, kas veic platformu darbu tai pašai digitālajai darba platformai, statuss;

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) paredz pietiekamus resursus un apmācību darba inspekcijām vai par darba tiesību īstenošanu atbildīgajām struktūrām nolūkā stiprināt to spēju, jo īpaši tehnoloģiskajā jomā, lai tās spētu praksē ievērot ca) un da) apakšpunkta noteikumus, tostarp, veicot kārtējos vai paziņotos apmeklējumus;

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) nodrošina, ka darba inspekcijām to darbā nepieciešamības gadījumā palīdz pienācīgi kvalificēti tehniskie eksperti un speciālisti, jo īpaši attiecībā uz algoritmisko pārvaldību;

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms un joprojām turpinās 21. panta 1. punktā noteiktajā datumā, 1. punktā minēto juridisko prezumpciju piemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētā datuma.	4. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms un joprojām turpinās 21. panta 1. punktā noteiktajā datumā, 1. punktā minēto juridisko prezumpciju piemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētā datuma, neskarot Direktīvu (ES) 2019/1152, kuru var piemērot pirms minētā datuma.

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis jebkurai no pusēm nodrošina iespēju tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos gadījumos atspēkot 4. pantā minēto juridisko prezumpciju.	1. Dalībvalstis jebkurai no pusēm nodrošina iespēju tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos gadījumos atspēkot 4. pantā minēto juridisko prezumpciju.

(Komisijas teksta 5. panta pirmā daļa Parlamenta grozījumā ir kļuvusi par 1. punkta pirmo daļu.)

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja digitālā darba platforma apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pierādīšanas pienākumu pilda digitālā darba platforma. Šādai tiesvedībai nav apturoša efekta attiecībā uz juridiskās prezumpcijas piemērošanu.	Ja digitālā darba platforma apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības saskaņā ar 4. panta 1. punktu un to definīciju piemērojamajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pierādīšanas pienākumu pilda digitālā darba platforma.

(Komisijas teksta 5. panta otrā daļa Parlamenta grozījumā ir kļuvusi par 1. punkta otro daļu.)

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja persona, kas veic platformu darbu, apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, digitālajai darba platformai ir jāpalīdz pienācīgi atrisināt tiesvedību, jo īpaši sniedzot visu tās rīcībā esošo saistīto informāciju.	Ja persona, kas veic platformu darbu, apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības saskaņā ar 4. panta 1. punktu un to definīciju piemērojamajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, kuri ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, un Tiesas judikatūrā, digitālajai darba platformai ir jāpalīdz pienācīgā tiesvedības norisē, jo īpaši, sniedzot visu tās rīcībā esošo saistīto informāciju.

(Komisijas teksta 5. panta trešā daļa Parlamenta grozījumā ir kļuvusi par 1. punkta trešo daļu.)

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina iespēju atspēkot 4. pantā minēto prezumpciju, pierādot, ka persona, kas veic platformu darbu, patiesi ir pašnodarbināta, jo ir izpildīti abi šādi kritēriji:

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.a daļa – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a) konkrētās līgumattiecības nav darba attiecības saskaņā ar to definīciju piemērojamajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, kas ir spēkā attiecīgajā dalībvalstī, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un digitālā darba platforma saistībā ar konkrētā darba izpildi nekontrolē un nevada personu, kas veic platformu darbu, ne par konkrētā darba izpildi noslēgtā līguma ietvaros, ne faktiski;

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.a daļa – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b) persona, kas veic platformu darbu, parasti neatkarīgi veic komercdarbību, strādā profesijā vai veic uzņēmējdarbību, kurai ir tāds pats raksturs kā tai, ar kuru ir saistīts veiktais darbs.

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Direktīvas 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē ņem vērā šādus par kontroli un vadību saistībā ar darba izpildi liecinošus elementus:

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(a)  atalgojuma līmeņa augstākās robežvērtības vai atalgojuma līmeņa faktiska noteikšana vai atalgojuma maksājumu regulāra veikšana;

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(b)  darba apstākļu faktiska noteikšana vai kontrole, tostarp grafika un darba laika ilguma ierobežošana, vai darba izpildes panākšana, tostarp, izmantojot stimulus un sankcijas, ierobežojot piekļuvi darbam vai izmantojot vērtēšanas sistēmas kā kontroles instrumentu un pamatu sankciju piemērošanai un kā darba uzdevumu piešķiršanas instrumentu;

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – c apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(c)  faktiska liegšana personai, kas veic platformu darbu, dibināt darījumu kontaktus ar potenciāliem klientiem, tostarp, kontrolējot vai ierobežojot saziņu starp personu, kas veic platformu darbu, un preču vai pakalpojumu saņēmēju darba izpildes laikā vai pēc tās;

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – d apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(d)  personas, kas veic platformu darbu, izsekošana vai uzraudzība, kad tā veic attiecīgo darbu;

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – e apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(e)  pieprasīšana, lai persona, kas veic platformu darbu, ievērotu īpašus noteikumus attiecībā uz izskatu, izturēšanos pret pakalpojuma saņēmēju vai attiecīgā darba izpildi;

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – f apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(f)  faktiska ierobežojumu noteikšana apakšuzņēmēju vai aizstājēju izmantošanai attiecīgā darba veikšanai;

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – g apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(g)  faktiska personas, kas veic platformu darbu, iespējas veikt darbu kādas trešās personas, tostarp digitālās darba platformas konkurentu, labā ierobežošana;

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.b daļa – h apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(h)  personas, kas veic platformu darbu, brīvības izvēlēties sociālo aizsardzību, apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, pensiju shēmu vai citus apdrošināšanas veidus ierobežošana, tostarp, draudot ar sliktām sekām.

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, regulāri pārskata un nepieciešamības gadījumā papildina 1.b punktā izklāstītos elementus. Ja digitālā darba platforma apstrīd administratīvu vai tiesas lēmumu, ar kuru nosaka personas, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusu, no šādas apstrīdēšanas izrietošai procesuālai darbībai nav suspensīvas ietekmes uz minēto lēmumu.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot digitālo darba platformu un platformu darba ņēmēju pienākumus un tiesības saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1152, dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām informēt platformu darba ņēmējus par:	1. Neskarot digitālo darba platformu un platformu darba ņēmēju pienākumus un tiesības saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 un Direktīvām 89/391/EEK, 2009/38/EK un (ES) 2019/1152 dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām informēt platformu darba ņēmējus, darba ņēmēju pārstāvjus un darba inspekcijas un citas kompetentās iestādes par:

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) automatizētām uzraudzības sistēmām, ko izmanto, lai ar elektroniskiem līdzekļiem uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu platformu darba ņēmēju darba rezultātus;	(a) automatizētām uzraudzības sistēmām, ko izmanto, lai ar elektronisku līdzekļu palīdzību uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu platformu darba ņēmēju darba izpildi, vai minēto darbību atbalstam;

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē minēto platformu darba ņēmēju darba nosacījumus, jo īpaši viņu piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.	(b) automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē minēto platformu darba ņēmēju darba apstākļus, jo īpaši viņu pieņemšanu darbā, piekļuvi darba uzdevumiem un to organizēšanu, izpeļņu, tostarp tarifu noteikšanu par atsevišķu uzdevumu izpildi, darba aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmās daļas a) un b) punktā minēto informāciju sniedz neatkarīgi no tā, vai automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas pārvalda digitālā darba platforma vai kāds pakalpojumu sniedzējs, kas platformai pārdod pārvaldības pakalpojumus.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ii) darbību kategorijas, ko uzrauga, pārrauga vai novērtē šādas sistēmas, tostarp pakalpojuma saņēmēja novērtējumu;	ii) šādu sistēmu uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu datu un darbību kategorijas, tostarp pakalpojuma saņēmēja veiktu novērtējumu,

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iia) uzraudzības mērķi un to, kā sistēmai tas ir jāsasniedz,

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – a apakšpunkts – iib punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	iib) to atribūtu funkcionēšanu un darbības veidu, kuri ietekmē darba attiecības, jo īpaši pieņemšanu darbā, piekļuvi darba uzdevumiem, izpeļņu, darba aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā, vietu hierarhijā un kontu ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu;

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iii punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iii) galvenos parametrus, ko šādas sistēmas ņem vērā, un šo galveno parametru relatīvo nozīmīgumu automatizētajā lēmumu pieņemšanā, tostarp veidu, kādā platformu darba ņēmēju personas dati vai uzvedība ietekmē lēmumus,	iii) datu kategorijas un galvenos parametrus, ko šādas sistēmas ņem vērā, un šo galveno parametru relatīvo nozīmīgumu automatizētajā lēmumu pieņemšanā, tostarp veidu, kādā platformu darba ņēmēju personas dati vai uzvedība ietekmē lēmumus, un jebkādus snieguma novērtēšanas mehānismus,

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) pamatojumu lēmumiem ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi.	iv) pamatojumu lēmumiem ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi, pamatojumu paaugstināšanai amatā, uzdevumu piešķiršanai un gadījumos, kad lēmumu pieņemšanā izmanto vai tā balstās uz darba izpildes uzraudzību un novērtēšanu, — to, kā tika izvērtēta rīcība, un šādas izvērtēšanas iemeslus.

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Lēmumus, kas ietekmē darba aizsardzību un līgumattiecības vai ar ko izdara izmaiņas saskaņotajos darba attiecību nosacījumos, un lēmumus piemērot disciplinārus pasākumus vai lēmumus, ar ko ierobežo, aptur vai izbeidz līgumattiecības un platformu darba ņēmēja kontu, vai jebkādus citus lēmumus ar līdzīgu kaitējošu ietekmi nepieņem, izmantojot automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, un tos pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem un koplīgumiem.

Grozījums Nr.  123

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Digitālās darba platformas sniedz 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu, kas var būt elektroniskā formā. Tās sniedz minēto informāciju ne vēlāk kā pirmajā darbdienā, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā un jebkurā laikā pēc platformu darba ņēmēja pieprasījuma. Informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.	3. Digitālās darba platformas sniedz 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu, kas var būt elektroniskā formā. Informāciju sniedz pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Attiecībā uz nesen ieviestām automatizētām sistēmām informāciju sniedz pirms to izmantošanas un pirms jebkādu tādu izmaiņu veikšanas, kuras ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību.
	Individuālie platformu darba ņēmēji saņem minēto informāciju no digitālās darba platformas tiktāl, ciktāl minētās sistēmas un to atribūti tieši ietekmē šos darba ņēmējus un viņu darba apstākļus, vai pirms tādu izmaiņu veikšanas, kuras ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, un jebkurā laikā pēc platformu darba ņēmēja pieprasījuma. Minēto informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Uz minēto informāciju neattiecas 6.a panta noteikumi par konfidencialitāti.

Grozījums Nr.  124

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Digitālās darba platformas 2. punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu platformu darba ņēmēju pārstāvjiem un valstu darba iestādēm.	4. Digitālās darba platformas 2. punktā minēto informāciju vienmēr dara pieejamu valstu darba iestādēm un citām valstu kompetentajām iestādēm, arī pēc to pieprasījuma.

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) neapstrādā nekādus personas datus par platformu darba ņēmēju emocionālo vai psiholoģisko stāvokli;	(a) neapstrādā nekādus personas datus par platformu darba ņēmēju emocionālo vai psiholoģisko stāvokli un neizdara secinājumus par platformu darba ņēmēju emocionālo vai psiholoģisko stāvokli, izmantojot jebkādus savāktos personas datus;

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) neapstrādāt nekādus personas datus saistībā ar privātām sarunām, tostarp informācijas apmaiņu ar platformu darba ņēmēju pārstāvjiem;	(c) neapstrādā nekādus personas datus saistībā ar privātām sarunām, tostarp informācijas apmaiņu ar vai starp platformu darba ņēmējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem, arī attiecībā uz iespēju apvienoties un aizstāvēt savas tiesības;

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) neapstrādā nekādus personas datus, kas atklāj piederību pie noteiktas rases vai etnisko piederību, migrācijas statusu, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, invaliditāti vai veselības stāvokli, tostarp hronisku saslimšanu vai HIV statusu, vai piederību arodbiedrībai, kā arī neapstrādā ģenētiskos un biometriskos datus personas unikālai identificēšanai un datus par personas dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju;

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) neizmanto obligātu biometrisko identifikāciju un nesamērīgu vai nevajadzīgu darba izpildes uzraudzību;

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) nekādā gadījumā neparedz diskriminējošu praksi personas datu apstrādē;

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – dc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dc) neapstrādā personas datus, lai paredzētu, kavētu vai ierobežotu pamattiesību, jo īpaši sociālo tiesību — tādu kā biedrošanās tiesības, tiesības uz koplīguma sarunām un rīcību un tiesības uz informāciju un apspriešanos, — izmantošanu;

Grozījums Nr.  131

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – dd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(dd) neapstrādā uz biometriju balstītus datus.

Grozījums Nr.  132

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā punktā minēto personas datu aizsardzību piemēro visiem platformu darba ņēmējiem, sākot no darbā pieņemšanas posma pirms darba attiecību sākuma.

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Digitālās darba platformas veic ietekmes uz datu aizsardzību izvērtēšanu un lūdz datu subjektu vai viņu pārstāvju viedokli par plānoto datu apstrādi. Izvērtēšanu veic vienreiz — pirms minēto apstrādes operāciju ieviešanas un pirms jebkādu tādu izmaiņu izdarīšanas, kuras ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību. Izvērtējumā iekļauto informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, lai nepieciešamības gadījumā platformu darba ņēmēji un darba ņēmēju pārstāvji varētu sagatavoties apspriešanās procesam.

Grozījums Nr.  134

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Digitālās darba platformas informē platformu darba ņēmējus un darba ņēmēju pārstāvjus par jebkādu personas datu nodošanu uzņēmumu grupas vai kopīgā saimnieciskā darbībā iesaistītu uzņēmumu grupas ietvaros, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas.

Grozījums Nr.  135

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.c Dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas platformu darba ņēmējus apgādā ar saskarni un instrumentus, lai atvieglotu efektīvu un mašīnlasāmu datu pārnesamību bez maksas, tostarp attiecībā uz datiem par reputāciju un tiesībām labot, dzēst un “tikt aizmirstam” saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Platformu darba ņēmējiem ir arī tiesības uz to, lai minētie dati netiktu nodoti tālāk.

Grozījums Nr.  136

 

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Konfidenciāla informācija
	1. Dalībvalstis paredz, ka informēšanas un apspriešanās kontekstā un ievērojot Savienības un valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus un ierobežojumus un objektīvus kritērijus, platformu darbu veicošo personu pārstāvjiem un jebkādiem ekspertiem, kas tiem palīdz, nav atļauts atklāt nekādu informāciju, kura uzņēmuma vai iestādes likumīgās interesēs tiem ir nepārprotami sniegta kā konfidenciāla.
	Šo punktu nepiemēro:
	(a)  saziņai starp darba ņēmēju pārstāvjiem un Eiropas, valsts vai vietējām uzņēmumu padomēm un kompetentajām atzītajām arodbiedrību organizācijām par informāciju, kas var ietekmēt nodarbinātību vai strādājošo darba apstākļus;
	(b)  informācijai par elementiem, kas var ietekmēt ar šo direktīvu aizsargātās tiesības.
	2.  Digitālās darba platformas darba ņēmēju pārstāvjiem precizē objektīvos kritērijus, ko izmanto, lai lemtu par informācijas konfidenciālo raksturu, kā arī to, cik ilgi konfidencialitāte ir piemērojama. Dalībvalstis ar tiesību aktiem nosaka šādu objektīvu kritēriju sarakstu un nodrošina, ka darba ņēmēju pārstāvjiem ir iespēja ar steidzama administratīva vai tiesas lēmuma palīdzību pārskatīt kāda jautājuma klasifikāciju.

Grozījums Nr.  137

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Cilvēku veikta automatizēto sistēmu uzraudzība	Cilvēku veikta automatizēto sistēmu pārraudzība

Grozījums Nr.  138

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas paredz cilvēku veiktu pārraudzību attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ietekmē darba apstākļus.

Grozījums Nr.  139

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas regulāri uzrauga un novērtē tādu atsevišķu lēmumu ietekmi uz darba nosacījumiem, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, kas minētas 6. panta 1. punktā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas, iesaistot darba ņēmēju pārstāvjus, regulāri pārrauga un vismaz reizi gadā izvērtē tādu atsevišķu lēmumu ietekmi uz darba apstākļiem, darba aizsardzību un pamattiesībām, kuri pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmām, kas minētas 6. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  140

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) novērtē riskus, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp attiecībā uz iespējamiem ar darbu saistītu negadījumu riskiem, psihosociāliem un ergonomiskiem riskiem,	(a) izvairās no riskiem — un izvērtē un apkaro riskus, no kuriem nav iespējams izvairīties —, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp attiecībā uz iespējamiem ar darbu saistītu negadījumu riskiem, psihosociāliem un ergonomiskiem riskiem,

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) izvērtē diskriminācijas risku, ko rada lēmumi, kurus pieņem ar minēto sistēmu palīdzību, tostarp, atkārtojot uz dzimumu, rasi vai citiem sociāliem faktoriem balstītus aizspriedumus dažādu grupu atlasē un attieksmē pret tām;

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) ievieš atbilstošus preventīvos un aizsardzības pasākumus.	(c) ievieš atbilstošus preventīvus, korektīvus un aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Panta 1. punktā minētajā ietekmes izvērtējumā iekļauj 1. un 2. punktā minētos jautājumus, un to iesniedz kompetentajām darba un datu aizsardzības iestādēm un darba ņēmēju pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Ja, veicot 1. punktā minēto ietekmes izvērtēšanu, konstatē tādus riskus darba aizsardzībai vai pamattiesībām, kurus nav iespējams novērst vai mazināt, kā minēts 2. punktā, digitālās darba platformas nekavējoties pārtrauc attiecīgās automatizētās sistēmas izmantošanu.

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Digitālās darba platformas neizmanto automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas nekādā veidā, kas rada nevajadzīgu spiedienu uz platformu darba ņēmējiem vai kā citādi pakļauj riskam platformu darba ņēmēju fizisko un garīgo veselību.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai uzraudzītu to atsevišķo lēmumu ietekmi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu palīdzību saskaņā ar šo pantu. Personām, kurām digitālā darba platforma ir uzdevusi uzraudzības funkciju, ir tam nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras. Šīs personas ir aizsargātas pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus.	3. Dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai efektīvi pārraudzītu to atsevišķo lēmumu ietekmi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu palīdzību saskaņā ar šo pantu. Personām, kurām digitālā darba platforma ir uzdevusi veikt šajā pantā minēto izvērtēšanu un tādu lēmumu pieņemšanas pārraudzību, kuru veic vai atbalsta, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, vai šādi pieņemtu lēmumu pārskatīšanu, ir nepieciešamā kompetence, tās ir pienācīgi apmācītas un tām ir nepieciešamās pilnvaras, lai veiktu minētās funkcijas, tostarp iespēja iejaukties šādu lēmumu pieņemšanā un atcelt tos. Šīs personas ir aizsargātas pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus.

Grozījums Nr.  147

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja tiek konstatēts, ka 1. punktā minētais ietekmes izvērtējums neatbilst šā panta noteikumiem, attiecīgās darba aizsardzības, datu aizsardzības, darba un citas kompetentās iestādes veic saskaņotus pasākumus, lai nodrošinātu minēto noteikumu īstenošanu.

Grozījums Nr.  148

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Cilvēku veikta svarīgu lēmumu pārskatīšana	Cilvēku veikta tādu lēmumu pārskatīšana, kuri būtiski ietekmē darba apstākļus

Grozījums Nr.  149

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka platformu darba ņēmējiem ir tiesības saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par jebkuru tādu lēmumu, kas pieņemts vai atbalstīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu un kas būtiski ietekmē platformas darba ņēmēja darba nosacījumus, kā minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Jo īpaši dalībvalstis gādā par to, lai digitālās darba platformas nodrošinātu platformu darba ņēmējiem piekļuvi kontaktpersonai, kuru digitālā darba platforma izraudzījusies, lai apspriestu un precizētu lēmuma pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Digitālās darba platformas nodrošina, ka šādām kontaktpersonām ir minētās funkcijas veikšanai nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras.	Dalībvalstis nodrošina, ka platformu darba ņēmējiem ir tiesības saņemt paskaidrojumu no digitālās darba platformas par jebkuru tādu lēmumu, kas pieņemts vai atbalstīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu un kas būtiski ietekmē platformas darba ņēmēja darba apstākļus, kā minēts 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Paskaidrojumu sniedz pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, savlaicīgi un ne vēlāk kā pirmajā attiecīgā lēmuma piemērošanas dienā. Jo īpaši dalībvalstis gādā par to, lai digitālās darba platformas nodrošinātu platformu darba ņēmējiem piekļuvi kontaktpersonai, kuru digitālā darba platforma izraudzījusies, lai apspriestu un precizētu lēmuma pamatā esošos faktus, apstākļus un iemeslus. Digitālās darba platformas nodrošina, ka šādām kontaktpersonām ir minētās funkcijas veikšanai nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras.

Grozījums Nr.  150

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Digitālās darba platformas sniedz platformu darba ņēmējam rakstisku paziņojumu par iemesliem, kā rezultātā automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma pieņēmusi vai atbalstījusi jebkuru lēmumu ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, lēmumu atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, lēmumu par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi.	Digitālās darba platformas savlaicīgi un ne vēlāk kā piemērošanas pirmajā dienā sniedz platformu darba ņēmējam rakstisku paziņojumu par iemesliem, kā rezultātā automatizēta lēmumu pieņemšanas sistēma atbalstījusi lēmumu ierobežot piekļuvi darba uzdevumiem vai ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, lēmumu atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, lēmumu par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu, lēmumu, kas ietekmē saskaņotos darba attiecību nosacījumus, vai jebkādu lēmumu ar līdzīgu ietekmi. Šādus lēmumus pieņem saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi un piemērojamajiem koplīgumiem.

Grozījums Nr.  151

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja platformu darba ņēmēji nav apmierināti ar saņemto paskaidrojumu vai rakstisko paziņojumu par iemesliem vai uzskata, ka ar 1. punktā minēto lēmumu tiek pārkāptas viņu tiesības, viņiem ir tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt minēto lēmumu. Digitālā darba platforma atbild uz šādu pieprasījumu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā vienas nedēļas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, sniedzot platformu darba ņēmējam pamatotu atbildi.	Platformu darba ņēmējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai pārskatīt 1. punktā minētos lēmumus. Digitālā darba platforma atbild uz šādu pieprasījumu bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, sniedzot platformu darba ņēmējam pietiekami precīzu un atbilstoši pamatotu atbildi.

Grozījums Nr.  152

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Attiecībā uz tādām digitālajām darba platformām, kas ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, dalībvalstis var paredzēt, ka pirmajā daļā minētais atbildes sniegšanas termiņš tiek pagarināts līdz divām nedēļām.	Attiecībā uz tādām digitālajām darba platformām, kas ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi, dalībvalstis var paredzēt, ka minētais termiņš tiek pagarināts līdz vienam mēnesim.

Grozījums Nr.  153

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ar 1. punktā minēto lēmumu tiek pārkāptas platformu darba ņēmēja tiesības, digitālā darba platforma nekavējoties labo minēto lēmumu vai, ja šāda labošana nav iespējama, piedāvā pienācīgu kompensāciju.	3. Ja ar 1. punktā minēto lēmumu tiek pārkāptas platformu darba ņēmēja tiesības, digitālā darba platforma nekavējoties labo minēto lēmumu vai, ja šāda labošana nav iespējama, nodrošina pienācīgu kompensāciju, kas ir proporcionāla pārkāpuma nopietnībai.

Grozījums Nr.  154

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šis pants neskar valsts tiesību aktos noteiktās atlaišanas procedūras.	4. Šis pants neskar atlaišanas procedūras vai jebkādas citas disciplināras procedūras, kas noteiktas valsts tiesību aktos, praksē vai piemērojamajos koplīgumos.

Grozījums Nr.  155

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot Direktīvā 2002/14/EK noteiktās tiesības un pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar šo pantu nodrošina, ka platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, platformu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas digitālās darba platformas, tiek nodrošināta informācija un uzklausīšana par lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviesta vai būtiski mainīta 6. panta 1. punktā minēto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana.	1. Neskarot Direktīvās 89/391/EEK, 2002/14/EK un 2009/38/EK noteiktās tiesības un pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar šo pantu nodrošina, ka platformu darba ņēmēji un darba ņēmēju pārstāvji savlaicīgi tiek informēti un ar tiem notiek efektīva apspriešanās par lēmumiem, kuru pieņemšanas rezultātā var tikt ieviestas 6. panta 1. punktā minēto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana vai tikt veiktas tādas būtiskas izmaiņas šo sistēmu izmantošanā, kuras ietekmē darba apstākļus un darba aizsardzību. Nosakot vai īstenojot informēšanas un apspriešanās praktisko kārtību, digitālā darba platforma un darba ņēmēju pārstāvji strādā sadarbības garā un pienācīgu uzmanību veltī to savstarpējām tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā gan digitālās platformas, gan darba ņēmēju intereses.

Grozījums Nr.  156

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šajā pantā piemēro Direktīvas 2002/14/EK 2. panta f) un g) punktā noteiktās terminu “informēšana” un “uzklausīšana” definīcijas. Piemēro attiecīgi Direktīvas 2002/14/EK 4. panta 1., 3. un 4. punktā, 6. pantā un 7. pantā paredzētos noteikumus.	2. Šajā pantā piemēro Direktīvas 2002/14/EK 2. panta f) un g) punktā noteiktās terminu “informēšana” un “uzklausīšana” definīcijas. Piemēro attiecīgi Direktīvas 2002/14/EK 4. panta 1., 3. un 4. punktā un 7. pantā paredzētos noteikumus.

Grozījums Nr.  157

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Digitālās darba platformas darba ņēmēju pārstāvjiem sniedz 6. panta 1., 2., 5.a un 5.b punktā un 7. pantā minēto informāciju, atvēlot viņiem pietiekami daudz laika rūpīgai pārbaudei un efektīvai apspriešanās norisei. Attiecībā uz nesen ieviestām automatizētām sistēmām apspriešanās notiek pirms to izmantošanas un pirms jebkādu tādu izmaiņu veikšanas, kuras ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību.

Grozījums Nr.  158

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai attiecīgajiem platformu darba ņēmējiem var palīdzēt viņu izvēlēts eksperts, ciktāl tas nepieciešams, lai izskatītu jautājumu, kas ir informēšanas un uzklausīšanas temats, un formulētu atzinumu. Ja digitālajā darba platformā kādā dalībvalstī ir vairāk nekā 500 platformu darba ņēmēju, eksperta izdevumus sedz no digitālās darba platformas ar noteikumu, ka tie ir samērīgi.	3. Platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai attiecīgajiem platformu darba ņēmējiem var palīdzēt viņu izvēlēts eksperts, ciktāl tas nepieciešams, lai izskatītu jautājumu, kas ir informēšanas un uzklausīšanas temats, un formulētu atzinumu. Ja digitālajā darba platformā kādā dalībvalstī ir vairāk nekā 250 darba ņēmēju, eksperta izdevumus sedz no digitālās darba platformas ar noteikumu, ka tie ir samērīgi.

Grozījums Nr.  159

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Informēšanu un efektīvu apspriešanos nodrošina neatkarīgi no tā, vai automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas pārvalda digitālā darba platforma vai pakalpojumu sniedzējs, kas platformai pārdod pārvaldības pakalpojumus.

Grozījums Nr.  160

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs direktīvas 6. pantu, 7. panta 1. un 3. punktu un 8. pantu piemēro arī personām, kas veic platformu darbu un kam nav darba līguma vai darba attiecību.	1. Šīs direktīvas 6., 7. un 8. pantu piemēro arī tādām platformu darbu veicošām personām, kurām nav darba līguma vai darba attiecību.

Grozījums Nr.  161

 

Direktīvas priekšlikums

IIIa nodaļa (jauna) — virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	IIIa nodaļa
	KOPLĪGUMA SARUNU VEICINĀŠANA

Grozījums Nr.  162

 

Direktīvas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Koplīguma sarunu veicināšana platformu darbā
	1. Lai uzlabotu darba apstākļus, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un iesaistot sociālos partnerus, veicina darba koplīgumu slēgšanas sarunas platformu darbā, tostarp par automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu atribūtiem, veicot visas šādas darbības:
	(a) nodrošina, ka digitālās darba platformas, ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma lielumu un kapacitāti, sniedz darba ņēmēju pārstāvjiem attiecīgo informāciju, lai tie varētu izmantot savas tiesības uz koplīguma sarunām;
	(b) nodrošina, ka arodbiedrībām ir tiesības piekļūt platformu darba ņēmējiem, tikties un sazināties ar darba ņēmējiem individuāli vai kolektīvi, lai viņus organizētu, viņu vārdā vestu sarunas un viņus pārstāvētu;
	(c) paredz pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiesības uz koplīguma sarunām un rīcību neapdraud nekāda prakse.
	2. Šī direktīva neskar sociālo partneru autonomijas pilnīgu ievērošanu un to tiesības uz koplīguma sarunām un to slēgšanu.

Grozījums Nr.  163

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/200469 un Regulu (EK) Nr. 987/200970, dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas, kas ir darba devēji, deklarē platformu darba ņēmēju veikto darbu tās dalībvalsts kompetentajām darba un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā darbs veikts, un kopīgo attiecīgos datus ar minētajām iestādēm saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām.	Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/200469 un (EK) Nr. 987/200970, dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas deklarētu platformu darba ņēmēju veikto darbu tās dalībvalsts kompetentajām darba, nodokļu un sociālās aizsardzības iestādēm, kurā šis darbs veikts, informētu minētās iestādes par darbu, kuru veic personas, kas veic platformu darbu, un šo personu nodarbinātības statusu un kopīgotu attiecīgos datus ar minētajām iestādēm saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, arī tāpēc, lai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi pildītu savus fiskālos un ar sociālo aizsardzību saistītos pienākumus.
__________________	__________________
69 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).	69 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).
70 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).	70 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  164

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja darba, sociālās aizsardzības un citas attiecīgās iestādes pilda savas funkcijas, nodrošinot atbilstību juridiskajiem pienākumiem, kas piemērojami to personu nodarbinātības statusam, kas veic platformu darbu, un ja to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji pilda savas pārstāvības funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas tām dara pieejamu šādu informāciju:	1. Ja darba, darba aizsardzības, sociālās aizsardzības un citas attiecīgās iestādes pilda savas funkcijas, nodrošinot atbilstību juridiskajiem pienākumiem, kas piemērojami to personu nodarbinātības statusam, kas veic platformu darbu, un ja to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji pilda savas pārstāvības funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas neatkarīgi no valsts, kurā attiecīgā platforma ir iedibināta, tām dara pieejamu šādu informāciju:
(a) to personu skaits, kas regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu, un viņu līgumiskais vai nodarbinātības statuss;	(a) to personu skaits, kas veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu, un viņu līgumiskais vai nodarbinātības statuss;
	(aa) darba līgumu kopijas saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679;
(b) šīm līgumattiecībām piemērojamie vispārīgie noteikumi, ja šos noteikumus vienpusēji nosaka digitālā darba platforma un tie ir piemērojami lielam līgumattiecību skaitam.	(b) šīm līgumattiecībām piemērojamie vispārējie noteikumi;
	(ba) vidējais darbības ilgums, vidējais nedēļā nostrādāto stundu skaits uz vienu personu un vidējie ienākumi no to personu darbības, kuras regulāri veic platformu darbu ar attiecīgās digitālās darba platformas starpniecību.

Grozījums Nr.  165

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajām darba platformām papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par jebkuru no sniegtajiem datiem. Digitālās darba platformas uz šādu pieprasījumu atbild saprātīgā termiņā, sniedzot pamatotu atbildi.	3. Darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajām darba platformām papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par jebkuru no sniegtajiem datiem. Digitālās darba platformas uz šādu pieprasījumu atbild, bez liekas kavēšanās un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedzot pamatotu atbildi. Mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem šo termiņu pagarina līdz diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  166

 

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Sadarbība pārrobežu gadījumos
	1. Kompetentās darba, sociālās aizsardzības iestādes un nodokļu iestādes apmainās ar informāciju par personām, kuras veic platformu darbu dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā ir iedibināta attiecīgā digitālā darba platforma. Šajā nolūkā kompetentajām valsts iestādēm ir nodrošināta iespēja izmantot esošās attiecīgās informācijas apmaiņas sistēmas, tostarp Komisijas Iekšējā tirgus informācijas sistēmu un EURES.
	2. Neskarot Regulu (ES) 2019/1149, pārrobežu nozīmes gadījumos Eiropas Darba iestāde atvieglo un atbalsta sadarbību starp kompetentajām valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par tiesību aktu par darba mobilitāti un sociālā nodrošinājuma koordinēšanu īstenošanas uzraudzību, atbalsta dalībvalstu sadarbību nedeklarēta darba problēmas risināšanā, atvieglo piekļuvi informācijai par tiesībām un pienākumiem saistībā ar darbaspēka mobilitāti Savienībā, tostarp tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Savienības tiesību aktiem, veicina efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un koordinē un atbalsta saskaņotas un kopīgas pārbaudes, kad šādu pārbaudi ir pieprasījusi viena vai vairākas dalībvalstis.

Grozījums Nr.  167

 

Direktīvas priekšlikums

12.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.b pants
	Atbildība apakšlīgumu slēgšanas gadījumos
	1.  Dalībvalstis pēc apspriešanās ar attiecīgajiem sociālajiem partneriem un saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi paredz pasākumus, lai nodrošinātu, ka apakšlīgumu slēgšanas ķēdēs personām, kas veic platformu darbu, ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības mehānisms, ar kura palīdzību digitālo darba platformu, kuras darba devējs ir apakšuzņēmējs, papildus darba devējam vai tā vietā var saukt pie atbildības par jebkādiem šajā direktīvā paredzēto platformas darbinieku tiesību pārkāpumiem, tostarp saistībā ar jebkādu neizmaksātu atalgojumu un iemaksām, kas maksājamas sociālo partneru kopējiem fondiem vai institūcijām.
	2.  Saskaņā ar šo pantu digitālo darba platformu atbildība attiecas tikai uz darba ņēmēju tiesībām, kas iegūtas darbuzņēmēja un apakšuzņēmēja līgumattiecību laikā.
	3.  Dalībvalstis savos attiecīgajos tiesību aktos var saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ievērojot nediskriminēšanas un samērīguma principu, paredzēt stingrākus noteikumus par atbildības tvērumu un apmēru apakšlīgumu slēgšanas gadījumā.
	4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, dalībvalstis saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem un praksi var veikt citus atbilstošus izpildes nodrošināšanas pasākumus, paredzot efektīva un samērīga soda piemērošanu darbuzņēmējam apakšlīgumiskās attiecībās, lai cīnītos pret krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu situācijās, kad darba ņēmējiem ir grūti panākt savu tiesību ievērošanu.

Grozījums Nr.  168

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot Regulas (ES) 2016/679 79. un 82. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas veic platformu darbu, tostarp personām, kuru nodarbinātība vai citas līgumattiecības ir beigušās, ir piekļuve iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesības uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas izriet no šīs direktīvas.	1.  Neskarot Regulas (ES) 2016/679 79. un 82. pantu un Direktīvas 2009/52/EK 13. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas veic platformu darbu, tostarp personām, kuru nodarbinātība vai citas līgumattiecības ir beigušās, ir piekļuve atbilstošai, savlaicīgai,iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesības uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju, ja tiek pārkāptas viņu tiesības, kas izriet no šīs direktīvas. Piekļuve šādai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību ir bez maksas vismaz tiem darba ņēmējiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu.

Grozījums Nr.  169

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas veic platformu darbu, ir tiesības iesniegt sūdzību kompetentajai uzraudzības iestādei.

Grozījums Nr.  170

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot Regulas (ES) 2016/679 80. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji vai citas juridiskas personas, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktos vai praksē noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses aizstāvēt personu, kas veic platformu darbu, tiesības, var iesaistīties jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu jebkuru no tiesībām vai pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. Ja ir pārkāptas tiesības vai pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, viņi var rīkoties tādas personas, kas veic platformas darbu, vārdā vai to atbalstot, ar minētās personas piekrišanu.	1. Neskarot Regulas (ES) 2016/679 80. pantu un Direktīvas 2009/52/EK 13. pantu un saskaņā ar Direktīvu 2002/14/EK dalībvalstis nodrošina, ka personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji vai citas juridiskas personas, kurām saskaņā ar valsts tiesību aktos vai praksē noteiktajiem kritērijiem ir likumīgas intereses aizstāvēt personu, kas veic platformu darbu, tiesības, var iesaistīties jebkurā tiesas vai administratīvā procedūrā, lai īstenotu jebkuru no tiesībām vai pienākumiem, kas izriet no šīs direktīvas. Ja ir pārkāptas tiesības vai pienākumi, kas izriet no šīs direktīvas, viņi var rīkoties tādas personas, kas veic platformas darbu, vārdā vai, to atbalstot, attiecīgā gadījumā ar minētās personas piekrišanu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

Grozījums Nr.  171

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir arī tiesības rīkoties vairāku tādu personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai tās atbalstot, ar šo personu piekrišanu.	2. Personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir arī tiesības rīkoties vairāku tādu personu, kas veic platformu darbu, vārdā vai, tās atbalstot, saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

Grozījums Nr.  172

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot valsts tiesību aktos vai praksē noteikto arodbiedrību kompetenci.

Grozījums Nr.  173

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot valstu procesuālos noteikumus par pārstāvību un aizstāvību tiesvedībā.

Grozījums Nr.  174

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15. pants	15. pants
Sakaru kanāli personām, kas veic platformu darbu	Sakaru un ziņošanas kanāli personām, kas veic platformu darbu

Grozījums Nr.  175

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, rada iespēju personām, kas veic platformu darbu, sazināties un uzturēt savstarpējus sakarus, kā arī iespēju, ka ar tām var sazināties personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji, vienlaikus ievērojot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas atturētos no piekļuves šiem sakariem un saziņai, vai to uzraudzības.	1.  Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas rada iespēju personām, kas veic platformu darbu, privāti un droši sazināties un komunicēties citai ar citu, kā arī iespēju, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus efektīvus līdzekļus redzamā un tūlīt pieejamā veidā, ar tāmsazināties arodbiedrībām un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem, vienlaikus pildot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Dalībvalstis prasa, lai digitālās darba platformas atturētos no piekļūšanas šādiem kanāliem, izņemot to funkcionālās uzturēšanas nolūkā, un no piekļūšanas minētajiem kontaktiem un saziņai un to uzraudzības.

Grozījums Nr.  176

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai personas, kas veic platformu darbu, aizsargātu no vardarbības, tostarp uz dzimumu balstītas vardarbības, un aizskarošas izturēšanās, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus nolūkā nodrošināt, ka digitālās darba platformas izstrādā politiku cīņai pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos un veic preventīvus pasākumus, jo īpaši, ar personu, kas veic platformu darbu, līdzdalību un ar digitālo darba platformu, digitālās infrastruktūras vai līdzīgu efektīvu līdzekļu palīdzību izveidojot efektīvus ziņošanas kanālus, vienlaikus pildot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Digitālās darba platformas nodrošina, ka tiek pienācīgi aizsargāts minēto personu privātums un ziņojumu konfidencialitāte. Dalībvalstis prasa digitālajām darba platformām ieviest efektīvus un savlaicīgus preventīvos un aizsardzības pasākumus un izmeklēšanas mehānismus reaģēšanai uz šādiem ziņojumiem.

Grozījums Nr.  177

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedībā, kas attiecas uz prasību par personu, kas veic platformu darbu, pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu, valstu tiesas vai kompetentās iestādes var likt digitālajai darba platformai atklāt visus tās rīcībā esošos attiecīgos pierādījumus.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedībā, kas attiecas uz šīs direktīvas noteikumiem, valstu tiesas vai kompetentās iestādes var likt digitālajai darba platformai atklāt visus tās kontrolē esošos attiecīgos pierādījumus neatkarīgi no digitālās darba platformas iedibinājuma vietas un no tā, vai automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas pārvalda attiecīgā digitālā darba platforma vai pakalpojumu sniedzējs, kurš platformai pārdod pārvaldības pakalpojumus.

Grozījums Nr.  178

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
17. pants	17. pants
Aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi vai sekām	Aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi vai sekām
Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai personas, kas veic platformu darbu, ieskaitot viņu pārstāvjus, aizsargātu pret jebkuru tādu digitālās darba platformas nelabvēlīgu attieksmi un pret tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta digitālajā darba platformā, vai procedūras, kas sāktas ar mērķi panākt, lai tiktu ievērotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.	1.  Dalībvalstis ievieš pasākumus, kas nepieciešami, lai personas, kas veic platformu darbu, ieskaitot viņu pārstāvjus, aizsargātu pret jebkuru tādu digitālās darba platformas nelabvēlīgu attieksmi un pret tādām nelabvēlīgām sekām, kuru iemesls ir sūdzība, kas iesniegta digitālajā darba platformā, vai procedūras, kas sāktas ar mērķi panākt, lai tiktu ievērotas šajā direktīvā noteiktās tiesības.
	1.a Digitālās darba platformas atturas no jebkādas darbības vai bezdarbības, kas var tieši vai netieši apdraudēt tiesības biedroties vai iestāties arodbiedrībā vai tiesības uz koplīguma sarunām un rīcību vai kas diskriminē tos darba ņēmējus un arodbiedrību pārstāvjus, kuri piedalās vai vēlas piedalīties koplīguma sarunās.

Grozījums Nr.  179

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaist no darba vai rīkoties līdzvērtīgi un jebkādi gatavoties atlaist vai līdzvērtīgi rīkoties attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu, pamatojoties uz to, ka viņas ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības.	1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai aizliegtu atlaišanu no darba vai līdzvērtīgu rīcību un jebkādu gatavošanos atlaišanai no darba vai līdzvērtīgai rīcībai, tostarp konta apturēšanu, attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu, pamatojoties uz to, ka viņas ir izmantojušas šajā direktīvā paredzētās tiesības.

Grozījums Nr.  180

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pārraudzības iestāde vai iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir atbildīgas arī par šīs direktīvas 6. panta, 7. panta 1. un 3. punkta un 8. un 10. panta piemērošanas uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļas noteikumiem. Tās ir kompetentas uzlikt administratīvus naudas sodus apmērā, kas nepārsniedz minētās regulas 83. panta 5. punktā minēto summu.	1. Pārraudzības iestāde vai iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, kopā ar valstu darba iestādēm ir atbildīgas arī par šīs direktīvas 6. panta, 7. panta 1. un 3. punkta un 8., 10. un 15. panta piemērošanas uzraudzību saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2016/679 VI, VII un VIII nodaļas noteikumiem. Pārraudzības iestāde vai iestādes, kas atbild par Regulas (ES) 2016/679 piemērošanas uzraudzību, ir kompetenta(-as) uzlikt administratīvus naudas sodus apmērā, kas nepārsniedz minētās regulas 83. panta 4., 5. un 6. punktā minēto summu.

Grozījums Nr.  181

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes un valstu darba un sociālās aizsardzības iestādes attiecīgā gadījumā sadarbojas šīs direktīvas izpildē savas attiecīgās kompetences ietvaros, jo īpaši gadījumos, kad rodas jautājumi par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba nosacījumiem vai personu, kas veic platformu darbu, tiesībām. Šajā nolūkā minētās iestādes vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas savstarpēji apmainās ar attiecīgo informāciju, tostarp informāciju, kas iegūta saistībā ar pārbaudēm vai izmeklēšanām.	2. Šā panta 1. punktā minētās iestādes un valstu sociālās aizsardzības iestādes attiecīgā gadījumā sadarbojas šīs direktīvas izpildē savas attiecīgās kompetences ietvaros, jo īpaši gadījumos, kad rodas jautājumi par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba apstākļiem vai personu, kas veic platformu darbu, tiesībām. Šajā nolūkā minētās iestādes vai nu pēc pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas savstarpēji apmainās ar attiecīgo informāciju, tostarp pārrobežu gadījumos un tostarp ar informāciju, kas iegūta saistībā ar pārbaudēm vai izmeklēšanām.

Grozījums Nr.  182

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sodiem, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un kas nav 1. punktā minētie vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.	3. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, tostarp finansiālām sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad pārkāpti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un kas nav 1. punktā minētie vai arī agrāk jau spēkā esoši noteikumi, kas attiecas uz tiesībām, kuras ir šīs direktīvas darbības jomā. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

Grozījums Nr.  183

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Panta 3. punktā minētie sodi ietver finansiālās sankcijas, kuras ir samērīgas ar uzņēmuma izdarītā pārkāpuma veidu, nopietnību un ilgumu un kuru apmērs palielinās proporcionāli pārkāpuma skarto darbinieku skaitam.
	Par pārkāpumiem, kas saistīti ar digitālo darba platformu atteikšanos ievērot tiesas nolēmumu, ar kuru nosaka personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusu, dalībvalstis paredz ievērojamas finansiālās sankcijas, kuras ir līdzvērtīgas sankcijām par Regulas (ES) 2016/679 noteikumu pārkāpumiem un kuras var ietvert procentuālas daļas noteikšanu no digitālās darba platformas kopējā gada apgrozījuma iepriekšējā finanšu gadā.

Grozījums Nr.  184

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Panta 3. punktā minētie sodi attiecīgā gadījumā var ietvert:
	(a) rīkojumus, ar ko uzņēmumam uz laiku līdz trim gadiem liedz iespēju saņemt dažus vai visus publiskos labumus, atbalstu vai subsīdijas, tostarp attiecīgo dalībvalstu pārvaldītus ES līdzekļus;
	(b) rīkojumus, ar ko uzņēmumam liedz iespēju piedalīties publiskā līgumā, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES1a.
	_______________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).

Grozījums Nr.  185

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu prerogatīvu piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki platformu darba ņēmējiem, vai veicināt vai atļaut platformu darba ņēmējiem labvēlīgāku koplīgumu piemērošanu atbilstoši šīs direktīvas mērķiem. Attiecībā uz personām, kas veic platformu darbu un kam nav darba attiecību, šo punktu piemēro tikai tiktāl, ciktāl šādi valsts noteikumi ir saderīgi ar noteikumiem par iekšējā tirgus darbību.	2. Šī direktīva neietekmē dalībvalstu prerogatīvu piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki platformu darba ņēmējiem, vai veicināt vai atļaut platformu darba ņēmējiem labvēlīgāku koplīgumu piemērošanu atbilstoši šīs direktīvas mērķiem.

Grozījums Nr.  186

Direktīvas priekšlikums

20.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	20.a pants
	Informācijas izplatīšana
	Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālie pasākumi, ar ko transponē šo direktīvu, kopā ar attiecīgajiem jau spēkā esošajiem noteikumiem, kuri attiecas uz 1. pantā izklāstīto priekšmetu, tiek darīti zināmi personām, kas veic platformu darbu, un digitālajām darba platformām, to skaitā MVU, kā arī plašai sabiedrībai. Šo informāciju sniedz visaptverošā un viegli pieejamā veidā, tostarp personām ar invaliditāti, un nepieciešamības gadījumā vislabāk atbilstošajā(-ās) valodā(-ās), kā to ir noteikusi attiecīgā dalībvalsts.

 

PASKAIDROJUMS

Platformu darbs ir viena no būtiskākajām pārmaiņām, ko digitālās tehnoloģijas ienes darba tirgos visā pasaulē. Vairākas nozares — no transporta un tiešo pakalpojumu nozares līdz radošajām nozarēm — pāriet uz darba platformu ekonomiku. Covid-19 pandēmija paātrināja šo tendenci, veicinot pārmaiņas nozarēs, kuras jau virzījās uz platformu darbu, piemēram, pārtikas piegādes nozarē. Dati norāda uz šādu tendenci: saskaņā ar Komisijas aplēsēm vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES ir iesaistīti platformu darbā, un sagaidāms, ka līdz 2025. gadam šis rādītājs palielināsies līdz 43 miljoniem.

Taču, ja netiks nodrošināts pienācīgs regulējums, platformu darba elastība un eksponenciālais pieaugums var veicināt nestabilus nodarbinātības nosacījumus, negatīvi ietekmējot personas, kuras veic platformu darbu. Visā ES iegūtie pierādījumi liecina, ka personām, kuras veic platformu darbu, bieži vien netiek nodrošinātas tādas pašas tiesības kā darba ņēmējiem tradicionālajā ekonomikā, jo tās pat netiek atzītas par darba ņēmējiem, lai gan fakti to pierāda, un, tā kā platformu darba organizēšana kļūst arvien sarežģītāka, ietverot algoritmisko pārvaldību, platformu darba veicēji ir īpaši pakļauti ekspluatācijas riskam. Tāpēc šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka jauno tehnoloģiju radītās pārmaiņas nerada negatīvu ietekmi uz tiesībām, ko darba ņēmēji ES ir pamatoti ieguvuši pēdējās desmitgadēs.

 

Nodarbinātības statuss

Pirmkārt, personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statuss ļoti bieži neatbilst viņu darba nosacījumiem. Darba attiecību nepareiza klasifikācija ir bijusi būtisks tiesvedību iemesls visā ES, un to ietvaros ir mēģināts noteikt darba ņēmēju atbilstīgu nodarbinātības statusu, pamatojoties uz viņu uzdevumiem un kontroles un uzraudzības līmeni, ko platformas īsteno attiecībā uz šiem darba ņēmējiem. Vairumā gadījumu tiesas konstatēja, ka tiesvedībās iesaistītie darba ņēmēji bija fiktīvi pašnodarbinātas personas, un tas nozīmē, ka viņi bija parakstījuši pašnodarbinātības līgumu ar darba platformu, bet tika pierādīts, ka faktiski viņu darba nosacījumi atbilda darba attiecībām. Tādējādi fakti liecināja, ka reālā situācija atšķīrās no oficiālajām attiecībām darba ņēmēju un platformu starpā. Fiktīvai pašnodarbinātībai ir divējāda negatīva ietekme, jo šiem cilvēkiem nav pašnodarbinātas personas brīvība izraudzīties savus klientus, noteikt atalgojumu un organizēt darbu, taču viņi uzņemas darba platformas uzņēmējdarbības risku bez tiesībām un aizsardzības, kas paredzētas darba ņēmējiem darba attiecībās. Nepareiza klasifikācija rada problēmas arī saistībā ar vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem vienotajā tirgū, jo platformām, kuras izmanto fiktīvu pašnodarbinātību, ir zemākas darbaspēka izmaksas nekā to konkurentiem, jo tās izmanto juridisko vakuumu platformu darba regulējumā. Ir jāņem vērā, ka platformu darbs ir sarežģīta joma, un daudzi cilvēki, kuri veic platformu darbu, jo īpaši augsti kvalificēti darba ņēmēji, ir pareizi klasificēti kā pašnodarbinātas personas. Tāpēc šīs direktīvas un ziņojuma projekta pirmās daļas mērķis ir novērst personu, kuras veic platformu darba, nodarbinātības statusa nepareizu klasifikāciju. Ņemot vērā šo risku, vienkāršas darba attiecību juridiskās prezumpcijas ieviešana ir labākais šīs problēmas risinājums, lai aizsargātu darba ņēmēju tiesības un nodrošinātu viņiem atbilstīgu nodarbinātības statusu, vienlaikus neskarot patiesi pašnodarbinātās personas. Prezumpcijas ieviešana nodrošinās arī platformu fiskālo pienākumu izpildi un sociālā nodrošinājuma shēmu īstenošanu, ja tās tiks atzītas par darba devējiem, nodrošinot godīgu konkurenci Savienībā. Lai neradītu diskrimināciju salīdzināmu uzņēmumu starpā un lai nodrošinātu direktīvas mērķu sasniegšanu un pienācīgu īstenošanu, ir svarīgi, lai digitālo darba platformu definīcijā būtu ņemta vērā reālā situācija un platformu daudzveidība.

Fiktīva pašnodarbinātība platformu ekonomikā veicina nestabilitāti, zemu darba samaksu un drošības riskus un liedz izmantot tiesības, kas izriet no nodarbinātības statusa, ieskaitot tiesības sociālo aizsardzību. Bieži vien darba ņēmēji, kas veic šo darbu, pārstāv neaizsargātas grupas, un viņiem ir ārkārtīgi nepieciešami papildu ienākumi, jo pirmajā darba vietā viņiem nemaksā pietiekami, un šādi darba ņēmēji pat neuzdrošinās apšaubīt savu nodarbinātības statusu. 

Iestādēm, kuras piemēros juridisko prezumpciju, tiks sniegti atbilstīgi norādījumi, un dalībvalstis pieņems procedūras, lai noteiktu ātrus un netraucētus procesus un novērstu tiesvedības, novēršot ietekmi uz patiesu pašnodarbinātību. Darba inspekcijas vai organizācijas, kuras ir atbildīgas par darba tiesību īstenošanu, varēs piekļūt atbilstīgām apmācībām attiecīgo tehnoloģiju jomā, lai varētu efektīvi pildīt savus pienākumus. Platformām, kuras apšauba juridisko prezumpciju, vienmēr tiks nodrošināta iespēja to atspēkot, un attiecīgi tās arī pildīs pierādīšanas pienākumu. Galīgais lēmums tiks balstīts uz faktiem, nevis formalitātēm. Šī ir efektīvākā un taisnīgākā procedūra, jo darba ņēmējs ir neaizsargātākā puse tiesvedībā, turklāt platformas pilnībā pārzina uzņēmējdarbības modeli un algoritmu darbību.

 

Algoritmiskā pārvaldība

Visā ES koplīgumi vai darba tiesības paredz darba standartus tradicionālajā ekonomikā, taču personas, kuras veic platformu darbu, pieņem darba nosacījumus, ko vienpusēji nosaka platformas, izmantojot automatizētas un daļēji automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, un reizēm šie darba ņēmēji pat nevar atzīt pārkāpumu. Šie darba ņēmēji nav informēti par algoritma darbību un tā pieņemtajiem lēmumiem par viņu darba laiku, viņiem piešķirtajiem klientiem, viņu snieguma novērtējumu, veselības un drošības garantijām un pat piekļuvi darbam. Pašreiz lielākā daļa platformu nodrošina ierobežotu cilvēku veiktu uzraudzību pār to algoritma pieņemtajiem lēmumiem, un nav spēkā saskaņotu un skaidru noteikumu, kas paredzētu kontrolēt šādu sistēmu atbilstību datu aizsardzības noteikumiem vai to ietekmi uz veselību un drošību. Turklāt algoritmiskā pārvaldība skar ne tikai digitālās darba platformas, jo arvien vairāk darba devēju pašreiz izmanto algoritmiskos rīkus, lai uzraudzītu un kontrolētu darba ņēmējus. Tāpēc būtiska ziņojuma nodaļa ir paredzēta noteikumu ieviešanai, lai aizsargātu visus darba ņēmējus no ļaunprātīgas algoritmiskās pārvaldības prakses visā Savienībā.

Ir acīmredzams, ka šie noteikumi ir ļoti būtiski ne tikai personām, kuras veic platformu darbu (neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa), bet ikvienam darba ņēmējam, kura darba nosacījumus ietekmē šādas sistēmas. Pandēmija patiešām ir paātrinājusi platformu ekonomikas attīstību, kas nozīmē šādu sistēmu arvien plašāku izmantošanu, lai organizētu un kontrolētu darbu ne tikai platformu jomā, bet arī daudzās citās nozarēs. Tādējādi attiecīgajā nodaļā ieviestie noteikumi attiecas uz visiem darba ņēmējiem, kurus skar automatizētās vai daļēji automatizētās uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Darba ņēmēji, uz kuriem attiecas algoritmiskā pārvaldība, un viņu pārstāvji iepriekš jāinformē par visiem elementiem, kas skar darba nosacījumus un darba aizsardzību, lai viņi varētu izprast algoritma darbību un piedalīties kolektīvās sarunās par tiem. Visi lēmumi par darba nosacījumiem ir jāpieņem cilvēkiem, un vienlaikus ir jānodrošina, ka cilvēki uzrauga algoritma pieņemtos lēmumus. Platformām ir jānodrošina personu, kuras veic platformu darbu, datu pilnīga aizsardzība, kā arī jāgarantē, ka algoritms nenodrošina piekļuvi datiem, kuri nav tieši saistīti ar darba veikšanu, un nevāc šādus datus. 

 

Platformu darba pārredzamība un ar to saistītā tiesiskā aizsardzība

Platformu darba īpašais raksturs apgrūtina platformu darba ņēmēju sanākšanu kopā un kopīgu rīcību, lai uzlabotu savu situāciju. Dažas darba platformas, kuru uzņēmējdarbības modelis ir atkarīgs no fiktīvas pašnodarbinātības, aktīvi iestājas pret arodbiedrību veidošanu.

Tādējādi platformu darbu ir ļoti grūti atklāt, jo nav zināmas darba vietas, un bieži vien personas, kuras strādā vienai platformai, nepazīst viena otru. Tas rada problēmas ne tikai šiem darba ņēmējiem, bet arī valstu iestādēm, jo īpaši valstu nodokļu un sociālās aizsardzības iestādēm. Tiklīdz darba attiecības tiks atzītas par subordinētu nodarbinātību, platformas tiks atzītas par uzņēmumiem, un tām tiks piemēroti visi spēkā esošie tiesību akti un noteikumi, kas izriet no koplīgumiem attiecīgajā darbības jomā. Ziņojuma projekta pēdējā daļā uzsvars likts uz platformu darba pārredzamību un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir nepieciešami, ņemot vērā platformu darba īpašo raksturu.

TRANSPORTA UN TŪRISMA KOMITEJAS ATZINUMS (5.10.2022)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā

(COM(2021)0762 – C9‑0454/2021 – 2021/0414(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Karima Delli

 

ĪSS PAMATOJUMS

Saskaņā ar Komisijas aplēsēm vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES ir iesaistīti platformu darbā, un sagaidāms, ka līdz 2025. gadam šis rādītājs palielināsies līdz 43 miljoniem. Covid-19 pandēmija paātrināja šo tendenci, stimulējot nozares, kas jau virzās uz platformu darbu, piemēram, tādu mazkvalificētu platformu darbu fiziskajā darba vietā Eiropas transporta nozarē kā pārtikas piegāde, braucienu nolīgšana un kravu pārvadājumi. Platformu ekonomikai ir arvien lielāks potenciāls radīt nodarbinātības iespējas cilvēkiem, kuri atrodas darba tirgus perifērijā, tomēr platformu darba elastīgums un eksponenciālais pieaugums var radīt nestabilus darba apstākļus cilvēkiem, kas veic šo darbu, kuram nav pienācīga regulējuma. Turklāt platformu ekonomika, kuras pamatā ir nepareiza darba ņēmēju klasifikācija, nepietiekama sociālā aizsardzība un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, ir nepieņemama un dalībvalstīm izmaksā dārgi saistībā ar nesaņemto nodokļu atalgojumu un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tiešsaistes platformām un tradicionālajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas darbojas transporta un tūrisma nozarē Savienībā. 

Pamatojoties uz pagājušā gada atzinumu, atzinuma sagatavotāja vēlas nodrošināt taisnīgus un godīgus darba apstākļus, kuros tiek ievērota platformu darbinieku psihosociālā un fiziskā veselība, drošība un cieņa. Tas jo īpaši attiecas uz Eiropas transporta nozarēm un jo īpaši uz tādu mazkvalificētu platformu darbu fiziskajā darba vietā, kur platformu darbs ir ievērojami palielinājies Covid-19 pandēmijas dēļ. 

Veselība un drošība

Papildus tipiskajiem darba riskiem, piemēram, nogurumam, stresam un pārgurumam, cilvēki, kas veic platformu darbu transporta un tūrisma nozarē, ir pakļauti psihosociālajam riskam platformu darba nestabilitātes dēļ, piemēram, tiešsaistes uzraudzības, reitingu un stingro termiņu dēļ. Covid-19 pandēmija ir arī parādījusi, ka cilvēki, kas veic platformu darbu, jo īpaši tie, kas veic mazkvalificētu platformu darbu fiziskajā darba vietā Eiropas transporta un tūrisma nozarē, ir pakļauti drošības un veselības riskam un tāpēc būtu jāaprīko ar aizsardzības līdzekļiem, viņiem jānodrošina apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un sociālā aizsardzība, piemēram, piekļuve slimības atvaļinājumam un aizsardzībai bezdarba gadījumā. Neaizsargātus darba ņēmējus, piemēram, migrējošos un gados jaunus darba ņēmējus, īpaši ietekmē nedrošība par darba attiecībām, kā arī veselības un drošības riski, un tādēļ viņiem ir vajadzīga efektīva aizsardzība. 

Algoritmiskā pārvaldība

Algoritmiskā pārvaldība ir platformu nozaru, tostarp platformu uzņēmumu Eiropas transporta un tūrisma nozarē, uzņēmējdarbības modeļa pamatelements. Referente vēlas paplašināt pamattiesību, veselības un cieņas aizsardzību visiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas algoritmiskā pārvaldība, tostarp automatizētas un pusautomatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas. Tas aptvertu cilvēku veiktu uzraudzību attiecībā uz visiem lēmumiem, kas ietekmē darba nosacījumus, veselību un drošību vai ar ko tiek mainīti darba attiecību saskaņotie nosacījumi. 

Sociālais dialogs

Kopīgas darba vietas trūkums cilvēkiem, kas veic platformu darbu, attiecas arī uz platformu darbu Eiropas transporta un tūrisma nozarē. Tādēļ referente vēlas nodrošināt sociālo dialogu, nodrošinot pienācīgu pārstāvību, tostarp tiesības pievienoties arodbiedrībām, organizēties un slēgt koplīgumus.

Piekļuve apmācībai un prasmju pilnveidei

Ņemot vērā platformu darba nestabilo raksturu un radītos veselības un drošības riskus, jo īpaši mazkvalificētu platformu darbu fiziskajā darba vietā Eiropas transporta un tūrisma nozarē, ir jāizstrādā regulāras obligātās drošības apmācības un jāpiedāvā profesionālās izaugsmes iespējas, lai paplašinātu to cilvēku profesionālās iespējas, kuri strādā šajās platformās, nodrošinot drošumu un veselības aizsardzību darbā.

GROZĪJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši hartas 31. pantā ir paredzētas ikviena darba ņēmēja tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem. Hartas 27. pants aizsargā darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā. Hartas 8. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Hartas 16. pantā ir atzīta darījumdarbības brīvība.	(2) Šajā direktīvā tiek respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”). It īpaši hartas 31. pantā ir paredzētas ikviena darba ņēmēja tiesības uz taisnīgiem un godīgiem darba apstākļiem, kuros tiek respektētas platformu darbu veicošo personu tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem, jo īpaši Eiropas transporta un tūrisma nozarē un jo īpaši attiecībā uz platformu noteiktu darbu uz vietas, piemēram, transportlīdzekļa vadīšanas un piegādes pakalpojumiem. Hartas 27. pants aizsargā darba ņēmēju tiesības uz informāciju un konsultācijām uzņēmumā. Hartas 8. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Hartas 16. pantā ir atzīta darījumdarbības brīvība. Hartas 21. pantā ir paredzētas tiesības uz nediskrimināciju.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Digitalizācija maina darba pasauli, uzlabojot ražīgumu un palielinot elastīgumu, vienlaikus radot arī dažus riskus attiecībā uz nodarbinātību un darba nosacījumiem. Uz algoritmiem balstītas tehnoloģijas, tostarp automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir veicinājušas digitālo darba platformu rašanos un izaugsmi.	(4) Digitalizācija maina darba pasauli, uzlabojot ražīgumu un palielinot elastīgumu, un tās rezultātā ir parādījušās jaunas darba un darījumdarbības iespējas, īpaši transporta un tūrisma sektorā, vienlaikus radot arī potenciālus riskus attiecībā uz nodarbinātību un darba nosacījumiem saistībā ar pareizu nodarbinātības statusa klasifikāciju un pārredzamības, taisnīguma un drošības veicināšanu, darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā un viņu pamattiesību uz privātumu aizsardzību. Uz algoritmiem balstītas tehnoloģijas, tostarp automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir veicinājušas digitālo darba platformu rašanos un izaugsmi, radot ekonomiskas iespējas simtiem tūkstošu ES iedzīvotāju un uzņēmumu, vienlaikus piedāvājot izvēli un vērtību patērētājiem ES. Tomēr digitālo darba platformu darījumdarbības modelim ir būtiskas sekas, kas platformām būtu jāmazina, lai izvairītos no potenciāli nelabvēlīgiem darba apstākļiem darba ņēmējiem.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Platformu uzņēmumi var veicināt mobilitāti kā pakalpojumu (MaaS), loģistiku kā pakalpojumu (LaaS) un sadarbīgu mobilitāti. Jauni digitāli un inovatīvi risinājumi var radīt iespējas transporta veidu maiņai pilsētu un piepilsētu teritorijās, risinot iespējamās vides un veselības problēmas, ietaupot laiku un centienus patērētājiem un uzlabojot saistīto uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt jaunas digitālās tehnoloģijas var palīdzēt mums labāk pārvaldīt un izsekot resursu izmantošanu, uzlabot efektivitāti un veiksmīgāk sadarboties, lai sasniegtu vērienīgus ES mērķus vides jomā.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4b) Covid-19 pandēmija ir ievērojami palielinājusi pieauguma tempu digitālo darba platformu nozarē, jo īpaši attiecībā uz platformas noteiktu darbu uz vietas, tostarp transportlīdzekļa vadīšanu un piegādi. Pandēmija ir parādījusi, ka šie darba ņēmēji ir pakļauti drošības un veselības riskam un tāpēc būtu jāaprīko ar aizsardzības līdzekļiem, viņiem jānodrošina apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem un sociālā aizsardzība, piemēram, piekļuve slimības atvaļinājumam un aizsardzībai bezdarba gadījumā.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Platformu darbu veic privātpersonas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru, kas sniedz pakalpojumus saviem klientiem. Izmantojot algoritmus, digitālās darba platformas atkarībā no to uzņēmējdarbības modeļa lielākā vai mazākā mērā var kontrolēt darba izpildi, atalgojumu un attiecības starp saviem klientiem un personām, kas veic darbu. Platformu darbu var veikt tikai tiešsaistē, izmantojot elektroniskos rīkus (“tiešsaistes platformu darbs”), vai hibrīdveidā, apvienojot tiešsaistes saziņas procesu ar turpmāku darbību fiziskajā pasaulē (“platformu darbs fiziskajā darba vietā”). Daudzas no esošajām digitālajām darba platformām ir starptautiskas uzņēmējdarbības jomas dalībnieces, kas savas darbības un uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām.	(5) Platformu darbu veic privātpersonas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru, kas sniedz pakalpojumus saviem klientiem. Izmantojot algoritmus un mākslīgo intelektu, digitālās darba platformas atkarībā no to uzņēmējdarbības modeļa lielākā vai mazākā mērā var kontrolēt darba izpildi, atalgojumu un attiecības starp saviem klientiem un personām, kas veic darbu. Platformu darbu var veikt tikai tiešsaistē, izmantojot elektroniskos rīkus (“tiešsaistes platformu darbs”), vai hibrīdveidā, apvienojot tiešsaistes saziņas procesu ar turpmāku darbību fiziskajā pasaulē (“platformu darbs fiziskajā darba vietā”). Daudzas no esošajām digitālajām darba platformām ir starptautiskas uzņēmējdarbības jomas dalībnieces, kas savas darbības un uzņēmējdarbības modeļus īsteno vairākās dalībvalstīs vai pāri robežām.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(5a) Personas, kas veic platformu noteiktu darbu uz vietas Eiropas transporta un tūrisma nozarē, papildus tipiskajiem tiešsaistes un bezsaistes darba riskiem var tikt pakļautas arī papildu psihosociālajiem riskiem, piemēram, stresam un trauksmei saistībā ar darba aktivitāšu algoritmisko pārvaldību un snieguma uzraudzību, kas var radīt pārmērīgu spiedienu uz darba ņēmējiem, ietekmējot viņu drošību, kā arī ceļu satiksmes drošību;

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Platformu darbs sniedz iespējas vieglāk piekļūt darba tirgum, gūt papildu ienākumus no sekundāras darbības vai izmantot zināmu elastību darba laika organizēšanā. Tajā pašā laikā platformu darbs rada problēmas, jo tas var mazināt robežas starp darba attiecībām un pašnodarbinātību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju atbildību. Nodarbinātības statusa nepareiza klasifikācija rada sekas skartajiem cilvēkiem, jo tā var ierobežot piekļuvi esošajām darba un sociālajām tiesībām. Tas arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas savus darba ņēmējus klasificē pareizi, un ietekmē dalībvalstu industriālo attiecību sistēmas, nodokļu bāzi un to sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu un ilgtspēju. Lai gan šādas problēmas pastāv plašākā mērogā, ne tikai platformu darbā, platformu ekonomikā tās ir īpaši akūtas un neatliekamas.	(6) Platformu darbs sniedz iespējas vieglāk piekļūt darba tirgum, gūt papildu ienākumus no sekundāras darbības vai izmantot zināmu elastību darba laika organizēšanā. Šajā sakarībā platformu ekonomika ir kļuvusi par neatņemamu un strauji augošu Eiropas transporta un tūrisma nozares daļu, nodrošinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus, talantu piesaisti un darba iespējas. Tajā pašā laikā platformu darbs rada problēmas gadījumos, kad digitālās platformas neatbilst attiecīgajiem tiesību aktiem, jo tas var mazināt robežas starp darba attiecībām un pašnodarbinātību, kā arī darba devēju un darba ņēmēju atbildību. Nodarbinātības statusa nepareiza klasifikācija rada sekas skartajiem cilvēkiem, jo tā var ierobežot piekļuvi esošajām darba un sociālajām tiesībām. Tas arī rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, kas savus darba ņēmējus klasificē pareizi, un ietekmē dalībvalstu industriālo attiecību sistēmas, nodokļu bāzi un to sociālās aizsardzības sistēmu tvērumu un ilgtspēju. Lai gan šādas problēmas pastāv plašākā mērogā, ne tikai platformu darbā, platformu ekonomikā tās ir īpaši akūtas un neatliekamas.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) Tāpēc ierosinātajiem risinājumiem būtu jāpalīdz platformu darbiniekiem turpināt profesionālo darbību, ievērojot viņiem vēlamo elastību, ar mērķi organizēt un kontrolēt savu statusu (piemēram, kā papildu ienākumu avotu), darba slodzi un grafiku.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) Uzsver, ka lielākajai daļai platformu darbinieku ir cits darbs vai cits ienākumu avots un ka lielākajai daļai darbs platformā nav viņu pamatdarbs1a. Saskaņā ar pētījumu datiem platformu darbinieku darbs parasti ir mazatalgots un tikai nedaudzi gūst salīdzinoši labus ienākumus. Turklāt darba ņēmēji platformu ekonomikā parasti ir jaunāki un izglītotāki nekā plašāka sabiedrība1b.
	________________
	1aStudy of the Value of Flexible Work for Local Delivery Couriers, 5. lpp.
	1b The Social Protection of Workers in the Platform Economy (“Darba ņēmēju sociālā aizsardzība platformu ekonomikā”) https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/614184/IPOL_STU(2017)614184_EN.pdf

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tiesas lietas vairākās dalībvalstīs ir parādījušas, ka dažos platformu darba veidos nodarbinātības statuss joprojām tiek klasificēts nepareizi, jo īpaši nozarēs, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē darba izpildi un atalgojumu par to. Lai gan digitālās darba platformas bieži klasificē personas, kas strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos vai “neatkarīgus līgumslēdzējus”, daudzas tiesas ir konstatējušas, ka šīs platformas de facto vada un kontrolē šīs personas, bieži vien integrējot tās savā pamatdarbībā un vienpusēji nosakot atlīdzības līmeni. Līdz ar to šīs tiesas ir pārkvalificējušas norādītās pašnodarbinātās personas par platformu darba ņēmējiem. Tomēr valstu tiesu prakse ir devusi dažādus rezultātus, un digitālās darba platformas ir dažādi pielāgojušas savu uzņēmējdarbības modeli, tādējādi palielinot juridiskās noteiktības trūkumu attiecībā uz nodarbinātības statusu.	(7) Tiesas lietas vairākās dalībvalstīs ir parādījušas, ka dažos platformu darba veidos pastāv nodarbinātības statusa nepareizas klasifikācijas gadījumi, jo īpaši nozarēs, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē darba izpildi un atalgojumu par to. Lai gan digitālās darba platformas bieži klasificē personas, kas strādā ar to starpniecību, kā pašnodarbinātos vai “neatkarīgus līgumslēdzējus”, daudzas tiesas ir konstatējušas, ka šīs platformas de facto vada un kontrolē šīs personas, bieži vien integrējot tās savā pamatdarbībā un vienpusēji nosakot atlīdzības līmeni. Līdz ar to šīs tiesas ir pārkvalificējušas norādītās pašnodarbinātās personas par platformu darba ņēmējiem. Tomēr, ņemot vērā dažādās valstu darba ņēmēja un darba attiecību definīcijas, valstu tiesu prakse ir devusi dažādus rezultātus, un digitālās darba platformas ir dažādi pielāgojušas savu uzņēmējdarbības modeli, tādējādi palielinot juridiskās noteiktības trūkumu attiecībā uz nodarbinātības statusu.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Ar algoritmiem darbināmas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas arvien vairāk aizstāj funkcijas, ko uzņēmumos parasti veic vadītāji, piemēram, uzdevumu sadali, norādījumu sniegšanu, paveiktā darba novērtēšanu, stimulu nodrošināšanu vai sankciju piemērošanu. Digitālās darba platformas izmanto šādas algoritmiskās sistēmas par standarta veidu, kā organizēt un pārvaldīt platformu darbu, izmantojot savu infrastruktūru. Personām, kas veic platformu darbu, uz ko attiecas šāda algoritmiskā pārvaldība, bieži trūkst informācijas par to, kā algoritmi darbojas, kādi persondati tiek izmantoti un kā viņu uzvedība ietekmē automatizēto sistēmu pieņemtos lēmumus. Šī informācija nav pieejama arī darba ņēmēju pārstāvjiem un darba inspekcijām. Turklāt personas, kas veic platformu darbu, bieži nezina automatizēto sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu iemeslus un tām nav iespējas apspriest šos lēmumus ar kontaktpersonu vai apstrīdēt tos.	(8) Ar algoritmiem darbināmas automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas arvien vairāk aizstāj funkcijas, ko uzņēmumos parasti veic vadītāji, piemēram, uzdevumu sadali, norādījumu sniegšanu, paveiktā darba novērtēšanu, stimulu nodrošināšanu vai sankciju piemērošanu. Digitālās darba platformas izmanto šādas algoritmiskās sistēmas par standarta veidu, kā organizēt un pārvaldīt platformu darbu, izmantojot savu infrastruktūru. Personām, kas veic platformu darbu, uz ko attiecas šāda algoritmiskā pārvaldība, bieži trūkst informācijas par to, kā algoritmi darbojas, kādi persondati tiek izmantoti un kā viņu uzvedība ietekmē automatizēto sistēmu pieņemtos lēmumus. Šī informācija nav pieejama arī darba ņēmēju pārstāvjiem un darba inspekcijām. Turklāt personas, kas veic platformu darbu, bieži nezina automatizēto sistēmu pieņemto vai atbalstīto lēmumu iemeslus un tām nav iespējas iegūt šo lēmumu skaidrojumu, apspriest šos lēmumus ar kontaktpersonu vai apstrīdēt un pārsūdzēt tos. Šai direktīvai cita starpā vajadzētu būt vērstai uz to, lai uzlabotu cilvēku, kas veic platformu darbu, piekļuvi informācijai, skaidrojumiem un vajadzības gadījumā šādu lēmumu apstrīdēšanai un pārsūdzībai.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Platformu darbiniekiem būtu jāgūst labums no patiesas konkurences starp platformām, nodrošinot labāku piekļuvi datiem un datu savienojamības standartizāciju, lai uzlabotu nosacījumus platformu darbiniekiem, vienlaikus saglabājot platformu ekonomikas dinamisko kapacitāti;

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

9.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9b) Lielākā daļa cilvēku, kas strādā, izmantojot atsevišķas platformas, saskaņā ar pieejamo informāciju var brīvi izvēlēties un mainīt savu darba laiku, jo viņi paši var pieslēgties platformai, kad viņi to vēlas, vai var izvēlēties laikus, kad viņi ir pieejami. Tikai aptuveni 3 % no to cilvēku ienākumiem, kuri strādā, izmantojot atsevišķas platformas, ir piesaistīti saskaņotajam darba laikam. Turklāt neviena no aptaujātajām platformām savos noteikumos un nosacījumos1a neietvēra “pakalpojumu ekskluzivitātes” klauzulu.
	__________________
	1a Digital Labour Platforms in the EU. Mapping and Business Models, 11. lpp.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Padomes Ieteikumā 2019/C 387/01 par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai58 dalībvalstīm ieteikts veikt pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošinātu sociālās aizsardzības shēmu formālu un iedarbīgu segumu, adekvātumu un pārredzamību. Dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga sociālās aizsardzības nodrošināšanas pakāpe pašnodarbinātajiem.	(11) Padomes Ieteikumā 2019/C 387/01 par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai58 dalībvalstīm ieteikts veikt pasākumus, lai visiem darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām nodrošinātu sociālās aizsardzības shēmu formālu un iedarbīgu segumu, adekvātumu un pārredzamību. Dalībvalstīs pašlaik ir atšķirīga sociālās aizsardzības nodrošināšanas pakāpe pašnodarbinātajiem, un sociālā nodrošinājuma jautājums joprojām ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē.
_________________	_________________
58 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)(OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).	58 Padomes Ieteikums (2019. gada 8. novembris) par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (2019/C 387/01)(OV C 387, 15.11.2019., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Lai gan spēkā esošajos vai ierosinātajos Savienības tiesību aktos ir paredzēti daži vispārīgi aizsardzības pasākumi, problēmām platformu darbā ir vajadzīgi daži konkrēti papildu pasākumi. Lai pienācīgi strukturētu ilgtspējīgu platformu darba attīstību, Savienībai ir jānosaka jauni minimālie standarti attiecībā uz darba nosacījumiem, lai risinātu no platformu darba izrietošās problēmas. Personām, kas Savienībā veic platformu darbu, būtu jānodrošina vairākas minimālās tiesības, kuru mērķis ir nodrošināt viņu nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, veicināt pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā un uzlabot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas būtu jādara nolūkā uzlabot juridisko noteiktību, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp digitālajām darba platformām un bezsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalstīt digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi Savienībā.	(13) Lai gan spēkā esošajos vai ierosinātajos Savienības tiesību aktos ir paredzēti daži vispārīgi aizsardzības pasākumi, problēmām platformu darbā ir vajadzīgi daži konkrēti papildu pasākumi. Lai pienācīgi strukturētu ilgtspējīgu platformu darba attīstību, Savienībai ir jānosaka jauni minimālie standarti attiecībā uz darba nosacījumiem, lai risinātu no platformu darba izrietošās problēmas. Personām, kas Savienībā veic platformu darbu, būtu jānodrošina vairākas minimālās tiesības, kuru mērķis ir nodrošināt viņu nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, veicināt pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā un uzlabot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās. Tas būtu jādara nolūkā uzlabot juridisko noteiktību, radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādām digitālajām darba platformām un attiecībā uz bezsaistes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī atbalstīt platformu ilgtspējīgu attīstību Savienībā.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Dalīšanās ekonomika ir radījusi dažādus uzņēmējdarbības modeļus un turpinās attīstīties, attīstoties tehnoloģijām un mainoties uzvedībai. Šīs norises ir jāintegrē transporta un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošanā, optimizējot vajadzību pēc modālās pārvirzes un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti. Platformu nozare ir veicinājusi uzņēmumu veidošanu un darbvietu izaugsmi, radījusi elastīgus darba modeļus, piemēram, nepilna laika darbvietas, un samazinājusi šķēršļus ienākšanai darba tirgū.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Šī direktīva būtu jāpiemēro visām digitālajām darba platformām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem, ar noteikumu, ka platformas darbs, ko organizē ar minētās digitālās darba platformas starpniecību, tiek veikts Savienībā. Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs obligātu noteikumu kopums, lai nodrošinātu minimālās tiesības attiecībā uz darba nosacījumiem platformu darbā.	(17) Šī direktīva būtu jāpiemēro visām digitālajām darba platformām neatkarīgi no to uzņēmējdarbības veikšanas vietas un neatkarīgi no citādi piemērojamiem tiesību aktiem, ar noteikumu, ka platformas darbs, ko organizē ar minētās digitālās darba platformas starpniecību, tiek veikts Savienībā. Savienības līmenī būtu jāizveido mērķtiecīgs obligātu noteikumu kopums, lai nodrošinātu minimālās tiesības attiecībā uz darba nosacījumiem platformu darbā, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un paredzamību visvairāk skartajām nozarēm, piemēram, transporta un tūrisma jomā.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) Nosakot vai īstenojot praktiskos pasākumus darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, darba devējs un darba ņēmēju pārstāvji sadarbojas un pienācīgu uzmanību velta to savstarpējām tiesībām un pienākumiem, ņemot vērā gan uzņēmuma vai iestādes, gan darba ņēmēju intereses.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšanai nevajadzētu kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumu uzlabošanu. Ja digitālā darba platforma, pilnīgi brīvprātīgi vai vienojoties ar attiecīgajām personām, nolemj maksāt par sociālo aizsardzību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai cita veida apdrošināšanu, apmācību vai līdzīgiem pasākumiem pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot minēto platformu, šie pasākumi kā tādi nebūtu jāuzskata par noteicošiem elementiem, kas norāda uz darba attiecību esamību.	(23) Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšanai nevajadzētu kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, taisnīgu un godīgu darba nosacījumu uzlabošanu. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, lai to valsts politika paredz tādu darba ņēmēju efektīvu aizsardzību, kurus īpaši skar nenoteiktība saistībā ar darba attiecību esamību, tostarp neaizsargātāko darba ņēmēju, aizsardzību. Tas ir īpaši svarīgi migrantiem un gados jauniem darba ņēmējiem piegādes nozarē. Tas attiecas arī uz sievietēm, kuras veido tikai 22 % no transporta nozares darba ņēmējiem un kuras ir arī mazākums platformu darbinieku vidū transporta un tūrisma nozarē.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta un jāmudina platformu uzņēmumus izstrādāt apmācības un profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas, lai paplašinātu savu darbinieku profesionālās izaugsmes iespējas; regulāru obligāto drošības apmācību par satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošību un īpašu apmācību transporta nozarē, kā arī tiešsaistes platformu un platformu darbinieku atbildīgu rīcību, jo īpaši attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar drošumu, drošību, veselību, privātuma aizsardzību un precīzas informācijas sniegšanu; platformu darbinieki transporta nozarē ir pakļauti veselības un drošības riskiem, un tādēļ viņi ir jānodrošina ar atbilstīgiem aizsardzības līdzekļiem, kas atbilst valstu tiesību aktiem. Lai nodrošinātu, ka platformu darbinieku izmantotie transportlīdzekļi, tostarp e-velosipēdi, motorolleri un motocikli, atbilst attiecīgajiem noteikumiem un standartiem, būtiska nozīme ir viņu transportlīdzekļu apdrošināšanai, tehniskajām pārbaudēm un tehniskajai apkopei un remontam. Komisijai un dalībvalstīm ir svarīgi ņemt vērā digitalizāciju savās izglītības un apmācības programmās, lai tās būtu piemērotas digitālajam laikmetam.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Uzsver, ka ir svarīgi izveidot drošības tīklus platformu darba ņēmēju aizsardzībai pret nelaimes gadījumiem, bezdarbu un pensijām saskaņā ar subsidiaritātes principu un dalībvalstu kompetencēm, turklāt būtu jāņem vērā digitālo darba platformu sniegto brīvprātīgo ieguvumu potenciāls;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Uzsver, ka šīs direktīvas kritērijos būtu jāņem vērā platformu darba unikālās iezīmes; ņem vērā, ka Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada aprīlī ir izvērtējusi darba attiecību statusu Yodel lietā (C-692/19) un vēršas pie abām likumdevējiestādēm, prasot konsekventi ievērot šos kritērijus, kas nosaka platformu darba specifiku;

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Ja digitālās darba platformas kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, tās darbojas kā darba devēji darba attiecībās. Dalībvalstīs un Tiesas judikatūrā vadība un kontrole vai juridiskā pakļautība ir būtisks elements darba attiecību definēšanā. Tādēļ līgumattiecības, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, saskaņā ar juridisku prezumpciju būtu jāuzskata par darba attiecībām starp platformu un personu, kas ar tās starpniecību veic platformu darbu. Tādējādi minētā persona būtu jāklasificē kā darba ņēmējs, kuram ir visas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu, kā noteikts valsts un Savienības tiesību aktos, koplīgumos un praksē. Juridiskā prezumpcija būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem administratīvajiem un tiesiskajiem procesiem, un tai būtu jāsniedz labums personai, kas veic platformas darbu. Iestādēm, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu ievērošanas pārbaudi vai izpildi, piemēram, darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām vai nodokļu iestādēm, arī vajadzētu būt iespējai paļauties uz minēto prezumpciju. Lai samazinātu tiesvedību un palielinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jāievieš valsts regulējums.	(24) Ja digitālās darba platformas kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, tās darbojas kā darba devēji darba attiecībās. Dalībvalstīs un Tiesas judikatūrā vadība un kontrole vai juridiskā pakļautība ir būtisks elements darba attiecību definēšanā. Tādēļ līgumattiecības, kurās digitālās darba platformas zināmā mērā kontrolē konkrētus darba izpildes elementus, saskaņā ar juridisku prezumpciju būtu jāuzskata par darba attiecībām starp platformu un personu, kas ar tās starpniecību veic platformu darbu. Tādējādi minētā persona būtu jāklasificē kā darba ņēmējs, kuram ir visas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo statusu, kā noteikts valsts un Savienības tiesību aktos, koplīgumos un praksē. Juridiskā prezumpcija būtu jāpiemēro visiem attiecīgajiem administratīvajiem un tiesiskajiem procesiem, un tai būtu jāsniedz labums personai, kas veic platformas darbu. Iestādēm, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu ievērošanas pārbaudi vai izpildi, piemēram, darba inspekcijām, sociālās aizsardzības struktūrām vai nodokļu iestādēm, arī vajadzētu būt iespējai paļauties uz minēto prezumpciju. Lai samazinātu tiesvedību un palielinātu juridisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jāievieš valsts regulējums. Šajā ziņā valstu sistēmās būtu jāņem vērā iespējas, ko sniedz sadarbīgie pakalpojumi un platformas transporta un tūrisma nozarē. Turklāt valsts sistēmā šīm nozarēm būtu jāparedz nepieciešamā autonomija un elastība.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Lai juridiskā prezumpcija būtu darbotiesspējīga un atvieglotu darba ņēmēju tiesību īstenošanu, direktīvā būtu jāiekļauj kritēriji, kas norāda, ka digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi. Šiem rādītājiem būt jābalstās uz Savienības un valstu judikatūru, un tajos būtu jāņem vērā valstu darba attiecību jēdzieni. Rādītājos būtu jāiekļauj konkrēti elementi, kas parāda, ka digitālā darba platforma, piemēram, nevis tikai iesaka, bet nosaka praksē darba nosacījumus vai atalgojumu, vai abus, sniedz norādes par to, kā veicams darbs, vai liedz personai, kas veic platformu darbu, veidot darījumu kontaktus ar potenciālajiem klientiem. Lai tas darbotos praksē, vienmēr būtu jāizpilda divi kritēriji, kas ļauj piemērot prezumpciju. Tajā pašā laikā kritērijiem nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad personas, kas veic platformu darbu, ir acīmredzami patiesi pašnodarbinātie. Patiesi pašnodarbinātie paši ir atbildīgi pret saviem klientiem par darba veikšanu un paveiktā darba rezultātu kvalitāti. Patiesai pašnodarbinātībai ir raksturīga brīvība izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laikposmus, atteikties veikt uzdevumus, izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus vai strādāt jebkuras trešās personas labā. Tāpēc par darba izpildes kontroles elementu faktiski būtu jāuzskata arī šādas rīcības brīvības ierobežošana ar vairākiem nosacījumiem vai ar sankciju sistēmas palīdzību. Tādēļ par darba izpildes kontroles elementu būtu jāuzskata arī darba izpildes cieša uzraudzība vai minētā darba rezultātu kvalitātes stingra pārbaude, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nenozīmē tikai pakalpojuma saņēmēju atsauksmju vai vērtējumu izmantošanu. Vienlaikus digitālajām darba platformām vajadzētu būt iespējai izstrādāt savas tehniskās saskarnes tā, lai nodrošinātu patērētājiem labu pieredzi. Pasākumi vai noteikumi, kas paredzēti tiesību aktos vai vajadzīgi, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēja veselību un drošību, nebūtu jāuzskata par darba izpildes kontroli.	(25) Lai juridiskā prezumpcija būtu darbotiesspējīga un atvieglotu darba ņēmēju tiesību īstenošanu, direktīvā būtu jāiekļauj kritēriji, kas norāda, ka digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi. Šiem rādītājiem būt jābalstās uz Savienības un valstu judikatūru, un tajos būtu jāņem vērā valstu darba attiecību jēdzieni. Rādītājos būtu jāiekļauj konkrēti elementi, kas parāda, ka digitālā darba platforma, piemēram, nevis tikai iesaka, bet nosaka praksē darba nosacījumus vai atalgojumu, vai abus, sniedz norādes par to, kā veicams darbs, vai liedz personai, kas veic platformu darbu, veidot darījumu kontaktus ar potenciālajiem klientiem. Lai tas darbotos praksē un lai nepieļautu juridisko nenoteiktību, vienmēr būtu jāizpilda kritēriju lielākā daļa, kas ļauj piemērot prezumpciju. Tajā pašā laikā kritērijiem nebūtu jāattiecas uz situācijām, kad personas, kas veic platformu darbu, ir acīmredzami patiesi pašnodarbinātie. Patiesi pašnodarbinātie paši ir atbildīgi pret saviem klientiem par darba veikšanu un paveiktā darba rezultātu kvalitāti. Patiesai pašnodarbinātībai ir raksturīga brīvība izvēlēties darba laiku vai prombūtnes laikposmus, atteikties veikt uzdevumus, izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus vai strādāt jebkuras trešās personas labā. Tāpēc par darba izpildes kontroles elementu faktiski būtu jāuzskata arī šādas rīcības brīvības ierobežošana ar vairākiem nosacījumiem vai ar sankciju sistēmas palīdzību. Tādēļ par darba izpildes kontroles elementu būtu jāuzskata arī darba izpildes cieša uzraudzība vai minētā darba rezultātu kvalitātes stingra pārbaude, tostarp ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nenozīmē tikai pakalpojuma saņēmēju atsauksmju vai vērtējumu izmantošanu. Vienlaikus digitālajām darba platformām vajadzētu būt iespējai izstrādāt savas tehniskās saskarnes tā, lai nodrošinātu patērētājiem labu pieredzi. Pasākumi vai noteikumi, kas saskaņā ar piemērojamiem vietējiem normatīvajiem aktiem vai noteikumiem, vai koplīgumiem ir paredzēti, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēja veselību un drošību, sniegtu apmierinošus patērētāju pakalpojumus, novērstu krāpšanu uz patērētāju vai platformu darbinieku rēķina un sasniegtu mērķus, kas saistīti ar mazemisiju un bezemisiju mobilitāti, nebūtu jāuzskata par darba izpildes kontroli.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Pat ja digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi konkrētā aspektā, attiecības starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu var neatbilst darba attiecību prasībām saskaņā ar definīciju, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos atspēkot juridisko prezumpciju, pamatojoties uz iepriekš minēto definīciju, pierādot, ka attiecīgās attiecības nav darba attiecības. Pierādīšanas pienākuma pārnesi uz digitālajām darba platformām pamato tas, ka tām ir pilnīgs pārskats par visiem faktiskajiem elementiem, kas nosaka attiecības, jo īpaši algoritmiem, ar kuru palīdzību tās pārvalda savas darbības. Tiesas un administratīvajiem procesiem, ko sākušas digitālās darba platformas, lai atspēkotu juridisko prezumpciju, nevajadzētu apturēt juridiskās prezumpcijas piemērošanu. Veiksmīgai prezumpcijas atspēkošanai administratīvajā procesā nevajadzētu liegt piemērot prezumpciju turpmākajās tiesvedībās. Ja persona, kas veic platformu darbu, un uz kuru attiecas prezumpcija, cenšas atspēkot juridisko prezumpciju, būtu jāprasa, lai digitālā darba platforma palīdzētu šai personai, konkrēti – sniedzot visu platformas rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto personu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz vajadzīgie norādījumi par procedūrām, lai atspēkotu juridisko prezumpciju.	(28) Pat ja digitālā darba platforma kontrolē darba izpildi konkrētā aspektā, attiecības starp personu, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu var neatbilst darba attiecību prasībām saskaņā ar definīciju, kas noteikta attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru. Dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos atspēkot juridisko prezumpciju, pamatojoties uz iepriekš minēto definīciju, pierādot, ka attiecīgās attiecības nav darba attiecības. Pierādīšanas pienākuma pārnesi uz digitālajām darba platformām pamato tas, ka tām ir pilnīgs pārskats par visiem faktiskajiem elementiem, kas nosaka attiecības, jo īpaši algoritmiem, ar kuru palīdzību tās pārvalda savas darbības. Tiesas un administratīvajiem procesiem, ko sākušas digitālās darba platformas, lai atspēkotu juridisko prezumpciju, vajadzētu apturēt juridiskās prezumpcijas piemērošanu, lai patiesas pašnodarbinātības gadījumos izvairītos no aktivizēšanas un turpmākas atspēkošanas. Veiksmīgai prezumpcijas atspēkošanai administratīvajā procesā nevajadzētu liegt piemērot prezumpciju turpmākajās tiesvedībās. Ja persona, kas veic platformu darbu, un uz kuru attiecas prezumpcija, cenšas atspēkot juridisko prezumpciju, būtu jāprasa, lai digitālā darba platforma palīdzētu šai personai, konkrēti – sniedzot visu platformas rīcībā esošo attiecīgo informāciju par minēto personu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz vajadzīgie norādījumi par procedūrām, lai atspēkotu juridisko prezumpciju.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

30.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(30a) Darba iedalīšana, izmantojot algoritmus, kas ir daudzu platformu uzņēmējdarbības modeļa būtiska iezīme, palielina nestabilu īsu maiņu izmantošanu, kā arī nestabilus un neparedzamus grafikus. Algoritmiska vadīšana, vērtēšana un disciplinēšana padara darbu intensīvāku, paplašinot uzraudzību, palielinot no darba ņēmējiem prasīto tempu, samazinot atpūtas brīžus darbplūsmā un pārnesot darbu ārpus tradicionālās darba vietas un darba laika. Tomēr darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem šīs algoritmiskās sistēmas bieži ir diezgan vāji pārredzamas vai kontrolējamas, kaut gan šīs sistēmas ietekmē darba organizāciju un apstākļus. Tas jo īpaši attiecas uz kravu pārvadājumu un piegādes pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Konkrēti lēmumi, piemēram, atlaišana vai jebkādi citi disciplināri pasākumi, vienmēr būtu jāpieņem cilvēkiem, nevis automatizētām sistēmām, ņemot vērā šādu lēmumu ietekmi uz darba ņēmējiem.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Platformu darbam raksturīgas kopīgas darbavietas trūkums, kur darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret darba devēju. Tāpēc saskaņā ar digitālo darba platformu darba organizāciju ir jāizveido digitāli sakaru kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var savstarpēji apmainīties ar informāciju un kuros ar tām var sazināties viņu pārstāvji. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības.	(45) Platformu darbam raksturīgas kopīgas darbavietas trūkums, kur darba ņēmēji var iepazīt cits citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret darba devēju. Tāpēc saskaņā ar digitālo darba platformu darba organizāciju ir jāizveido digitāli sakaru kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var savstarpēji apmainīties ar informāciju un kuros ar tām var sazināties viņu pārstāvji. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības. Ir arī būtiski, lai darba ņēmējiem būtu pieejamas reālas darba koplīguma slēgšanas sarunas vai līdzvērtīgi dialoga veidi, kas atbilst valsts darba tirgus modeļiem. Dalībvalstīm būtu jāratificē attiecīgās SDO konvencijas un jāstiprina platformu darbinieku tiesības apvienoties arodbiedrībās un slēgt koplīgumus.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

45.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(45a) Mākslīgā intelekta jomā tika veiktas būtiskas inovācijas, kas ir kļuvušas par platformu uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļu un lēmumu pieņemšanas neatņemamu sastāvdaļu. Mākslīgā intelekta izmantošanai platformās būtu jānodrošina platformu darbinieku veselība, drošība, privātums un darba apstākļi.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Personām, uz kurām attiecas automatizētas uzraudzības vai lēmumu pieņemšanas sistēmas, vajadzētu būt jēgpilnai piekļuvei attiecīgās valsts iestādes ziņošanas un tiesiskās aizsardzības mehānismiem.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus personām, kas veic platformu darbu, nodrošinot pareizu viņu nodarbinātības statusa noteikšanu, veicinot pārredzamību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, vienlaikus atbalstot nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā.	1. Šīs direktīvas mērķis ir uzlabot darba nosacījumus, kuros tiek respektētas tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem personām, kas veic platformu darbu, jo īpaši Eiropas transporta un tūrisma nozarē un jo īpaši attiecībā uz platformu noteiktu darbu uz vietas. Godīgus un taisnīgus darba apstākļus nodrošina, pareizi nosakot viņu nodarbinātības statusu, veicinot pārredzamību, drošību, taisnīgumu un pārskatatbildību algoritmiskajā pārvaldībā platformu darbā un uzlabojot platformu darba pārredzamību, tostarp pārrobežu situācijās, vienlaikus atbalstot nosacījumus digitālo darba platformu ilgtspējīgai izaugsmei Savienībā, saglabājot to attīstību, autonomiju un elastīgumu un nodrošinot juridisko noteiktību;

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) “platformu darbs” ir darbs, ko organizē, izmantojot digitālu darba platformu, un ko Savienībā veic persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālo darba platformu un personu, neatkarīgi no tā, vai starp personu un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības;	2) “platformu darbs” ir darbs, ko organizē vai nodrošina, izmantojot digitālu darba platformu, un ko Savienībā veic persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālo darba platformu un personu, neatkarīgi no tā, vai starp personu un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības;

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nodrošināt, ka šīm personām ir tiesības, kas izriet no darba ņēmējiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.	1. Dalībvalstis ievieš atbilstošas procedūras, lai pārbaudītu un nodrošinātu personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu nolūkā pārliecināties, ka pastāv darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, attiecīgā gadījumā un, ja nepieciešams, ņemot vērā Tiesas judikatūru, un nodrošināt, ka šīm personām ir tiesības, kas izriet no darba ņēmējiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Nosakot, vai pastāv darba attiecības, galvenokārt ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no tā, kā šīs attiecības ir klasificētas jebkurā līgumā, par kuru iesaistītās puses varētu būt vienojušās. Ja darba attiecības tiek konstatētas, pamatojoties uz faktiem, saskaņā ar valsts tiesību sistēmām skaidri identificē personu, kas uzņemas darba devēja pienākumus.	2. Nosakot, vai pastāv darba attiecības, ņem vērā faktus, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, ņemot vērā algoritmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, neatkarīgi no tā, kā šīs attiecības ir klasificētas jebkurā līgumā, par kuru iesaistītās puses varētu būt vienojušās. Ja darba attiecības tiek konstatētas, pamatojoties uz faktiem, saskaņā ar valsts tiesību sistēmām skaidri identificē personu, kas uzņemas darba devēja pienākumus.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētā nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu, vienlaikus atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu attīstību. Tās jo īpaši:
	(a)  nodrošina, ka informācija par nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu ir pieejama skaidrā, visaptverošā un piekļūstamā veidā;
	(b)  digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem izstrādā norādījumus, kas ļautu izprast un īstenot nodarbinātības statusa pareizu noteikšanu;
	(c)  izstrādā norādes izpildiestādēm, lai proaktīvi vērstos pret neatbilstīgām digitālajām darba platformām;
	(d)  pastiprina kontroles un pārbaudes uz vietas, ko veic darba inspekcijas vai struktūras, kas atbildīgas darba tiesību piemērošanu.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja tiek noteikts, ka digitālās darba platformas ir darba devēji, tām ir pienākums izpildīt darba devēju attiecīgās saistības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un koplīgumiem, ko piemēro attiecīgajā darbības nozarē.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līgumattiecības starp digitālo darba platformu, kas 2. punkta izpratnē kontrolē darba izpildi, un personu, kas veic platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, juridiski tiek uzskatītas par darba attiecībām. Šajā nolūkā dalībvalstis izveido pasākumu satvaru saskaņā ar savas valsts tiesisko un tiesu sistēmu.	Līgumattiecības starp digitālo darba platformu, kas 2. punkta izpratnē kontrolē darba izpildi, un personu, kas veic platformu darbu ar minētās platformas starpniecību, pārsniedzot komerciālām attiecībām nepieciešamo, juridiski tiek uzskatītas par darba attiecībām. Šajā nolūkā dalībvalstis izveido pasākumu satvaru saskaņā ar savas valsts tiesisko un tiesu sistēmu, lai nodrošinātu, ka uz juridisko prezumpciju var paļauties kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai to izpildi, kā arī personas, kas veic platformu darbu un apstrīd savu nodarbinātības statusa klasifikāciju.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Juridisko prezumpciju piemēro visos attiecīgajos administratīvajos un tiesas procesos. Kompetentās iestādes, kas pārbauda atbilstību attiecīgajiem tiesību aktiem vai nodrošina to izpildi, var paļauties uz šo prezumpciju.	Juridisko prezumpciju piemēro visos attiecīgajos administratīvajos un tiesas procesos.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Darba izpildes kontroli 1. punkta izpratnē uzskata par tādu, ja izpildīti vismaz divi no sekojošajiem kritērijiem:	2. Darba izpildes kontroli 1. punkta izpratnē uzskata par tādu, ja izpildīti lielākā daļa no sekojošajiem kritērijiem:

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) atalgojuma līmeņa efektīva noteikšana vai atalgojuma līmeņa griestu noteikšana;	(a) atalgojuma līmeņa faktiska noteikšana vai atalgojuma līmeņa griestu noteikšana;

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) prasības izvirzīšana personai, kas veic platformu darbu, ievērot īpašus, saistošus noteikumus attiecībā uz izskatu, uzvedību pret pakalpojuma saņēmēju vai darba veikšanu;	(b) prasības izvirzīšana personai, kas veic platformu darbu, ievērot īpašus, saistošus noteikumus attiecībā uz izskatu, uzvedību pret pakalpojuma saņēmēju vai darba veikšanu, pārsniedzot to, kas noteikts tiesību aktos vai nepieciešams, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēju veselību un drošību vai nodrošinātu pakalpojuma būtisku darbību;

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) darba izpildes uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus;	(c) darba izpildes cieša uzraudzība vai darba rezultātu kvalitātes pārbaude, tostarp izmantojot elektroniskus līdzekļus, pārsniedzot to, kas noteikts tiesību aktos vai vajadzīgs, lai aizsargātu pakalpojuma saņēmēju veselību un drošību vai nodrošinātu pakalpojuma būtisku darbību;

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) iedarbīga brīvības ierobežošana, tostarp ar sankcijām, organizēt savu darbu, jo īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba laiku vai prombūtnes laikposmus, pieņemt vai noraidīt uzdevumus vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus;	(d) faktiska brīvības ierobežošana, tostarp ar sankcijām, organizēt savu darbu, jo īpaši attiecībā uz iespēju izvēlēties savu darba laiku vai prombūtnes laikposmus, pieņemt vai noraidīt uzdevumus, tostarp no citām digitālām platformām, vai izmantot apakšuzņēmējus vai aizstājējus;

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) iedarbīga iespēju ierobežošana veidot klientu bāzi vai veikt darbu jebkuras trešās personas labā.	(e) faktiska iespēju ierobežošana veidot klientu bāzi vai veikt darbu jebkuras trešās personas labā.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētās juridiskās prezumpcijas iedarbīgu īstenošanu, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz jaunuzņēmumiem, izvairoties no patiesas pašnodarbinātības un atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi. Tās jo īpaši:	3. Dalībvalstis veic atbalsta pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minētās juridiskās prezumpcijas iedarbīgu īstenošanu, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību darba ņēmējiem, kas veic platformu darbu darba tiesisko attiecību kontekstā, vienlaikus ņemot vērā ietekmi uz uzņēmējiem un jaunuzņēmumiem, izvairoties no patiesas pašnodarbinātības un atbalstot digitālo darba platformu ilgtspējīgu izaugsmi. Tās jo īpaši:

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) izstrādā norādījumus digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem, lai izprastu un īstenotu juridisko prezumpciju, tostarp par procedūrām tās atspēkošanai saskaņā ar 5. pantu;	(b) izstrādā precīzus un visaptverošus ieteikumus, kuros sniegti norādījumi digitālajām darba platformām, personām, kas veic platformu darbu, un sociālajiem partneriem, lai izprastu un īstenotu juridisko prezumpciju, tostarp par procedūrām tās atspēkošanai saskaņā ar 5. pantu;

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) izstrādā norādes izpildiestādēm, lai proaktīvi vērstos pret neatbilstīgām digitālajām darba platformām;	(c) attīsta spēju veidošanu, izstrādā norādes, apmācību un izveido procedūras valstu kompetentajām un izpildiestādēm, lai proaktīvi identificētu neatbilstīgas digitālās platformas un vērstos pret tām pēc saistīta administratīva vai juridiska lēmuma, ar mērķi nodrošināt efektīvu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) nodrošina, ka pienācīgi kvalificēti tehniskie eksperti un speciālisti, jo īpaši attiecībā uz algoritmisko pārvaldību, vajadzības gadījumā palīdz darba inspekcijām to darbā.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(db) izstrādā apspriešanās mehānismu, saskaņā ar kuru personas, kas veic platformu darbu, vai digitālās darba platformas, var pieprasīt attiecīgajām iestādēm novērtēt, pārbaudīt un pamatot personu, kas veic platformu darbu, nodarbinātības statusu, pamatojoties uz darba izpildes kontroli 2. punkta nozīmē.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms un joprojām turpinās 21. panta 1. punktā noteiktajā datumā, 1. punktā minēto juridisko prezumpciju piemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētā datuma.	4. Attiecībā uz līgumattiecībām, kas noslēgtas pirms un joprojām turpinās 21. panta 1. punktā noteiktajā datumā, 1. punktā minēto juridisko prezumpciju piemēro tikai laikposmam, kas sākas no minētā datuma, neskarot citus piemērojamus valsts un Savienības tiesību aktus.

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis jebkurai no pusēm nodrošina iespēju tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos gadījumos atspēkot 4. pantā minēto juridisko prezumpciju.	Dalībvalstis jebkurai no pusēm nodrošina iespēju tiesas vai administratīvajā procesā, vai abos gadījumos atspēkot 4. pantā minēto juridisko prezumpciju. Dalībvalstis arī nodrošina, ka pirms prezumpcijas piemērošanas katrai pusei ir iespēja iesniegt pierādījumus un argumentus.

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja digitālā darba platforma apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pierādīšanas pienākumu pilda digitālā darba platforma. Šādai tiesvedībai nav apturoša efekta attiecībā uz juridiskās prezumpcijas piemērošanu.	Ja digitālā darba platforma apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, pierādīšanas pienākumu pilda digitālā darba platforma.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ja persona, kas veic platformu darbu, apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, digitālajai darba platformai ir jāpalīdz pienācīgi atrisināt tiesvedību, jo īpaši sniedzot visu tās rīcībā esošo saistīto informāciju.	Ja persona, kas veic platformu darbu, apgalvo, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā definēts attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru, digitālajai darba platformai ir jāpalīdz pienācīgi atrisināt tiesvedību, sniedzot visu tās rīcībā esošo saistīto informāciju. Dalībvalstis sniedz vajadzīgos norādījumus par procedūrām, lai atspēkotu juridisko prezumpciju. Šāda tiesvedība notiek attiecīgajā valsts iestādē saskaņā ar attiecīgo valsts procedūru, jo īpaši, ja jau pastāv juridiska prezumpcija un/vai procedūra nodarbinātības statusa piešķiršanai valsts līmenī.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Darba apstākļu uzlabošana patiesi pašnodarbinātām personām, kas veic platformu darbu
	Nodarbinātības statusa pareizas noteikšanas nodrošināšana nedrīkst kavēt patiesi pašnodarbinātu personu, kas veic platformu darbu, darba nosacījumu uzlabošanu. Ja digitālā darba platforma, pilnīgi brīvprātīgi vai vienojoties ar attiecīgajām personām, nolemj maksāt par sociālo aizsardzību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu vai cita veida apdrošināšanu, apmācību vai līdzīgiem pasākumiem pašnodarbinātajiem, kas strādā, izmantojot minēto platformu, šos pasākumus kā tādus neuzskata par noteicošiem elementiem, kas norāda uz darba attiecību esamību;

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

5.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5. b pants
	Drošības mācības un īpašas mācības transporta nozarē
	Digitālās darba platformas nodrošina informāciju un piekļuvi regulārai drošības apmācībai un īpašai apmācībai transporta nozarē, ņemot vērā prasības un patērētāju vēlmes. Tās izstrādā apmācības un profesionālās izaugsmes iespējas, lai paplašinātu darba ņēmēju profesionālās iespējas.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē minēto platformu darba ņēmēju darba nosacījumus, jo īpaši viņu piekļuvi darba uzdevumiem, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.	(b) automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri būtiski ietekmē minēto platformu darba ņēmēju darba nosacījumus, jo īpaši viņu piekļuvi darba uzdevumiem un viņu darba organizācijai, ienākumus, darba drošību un veselības aizsardzību, darba laiku, vai kuri tiek izmantoti, lai pieņemtu lēmumus, kas ietekmē viņu paaugstināšanu amatā un līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – b apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) pamatojumu lēmumiem ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi.	iv) pamatojumu lēmumiem ierobežot, apturēt vai izbeigt platformu darba ņēmēja kontu, atteikt atlīdzību par platformu darba ņēmēja paveikto darbu, par platformu darba ņēmēja līgumisko statusu vai jebkuru lēmumu ar līdzīgu ietekmi, amatā paaugstināšanas pamatojumu un, ja lēmuma pieņemšana notiek, izmantojot snieguma uzraudzību un novērtējumu vai balstoties uz to, kritērijus, kas izmantoti uzvedības novērtēšanai.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Digitālās darba platformas sniedz 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu, kas var būt elektroniskā formā. Tās sniedz minēto informāciju ne vēlāk kā pirmajā darbdienā, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā un jebkurā laikā pēc platformu darba ņēmēja pieprasījuma. Informāciju sniedz kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.	3. Digitālās darba platformas sniedz 2. punktā minēto informāciju kā dokumentu, kas var būt elektroniskā formā. Tās sniedz minēto informāciju ne vēlāk kā pirmajā darbdienā, kā arī būtisku izmaiņu gadījumā un jebkurā laikā pēc platformu darba ņēmēja pieprasījuma. Informāciju sniedz pilnīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) novērtē riskus, ko platformu darba ņēmēju drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp attiecībā uz iespējamiem ar darbu saistītu negadījumu riskiem, psihosociāliem un ergonomiskiem riskiem,	(a) novērtē riskus, ko platformu darba ņēmēju nediskriminēšanai un datu aizsardzībai, un drošībai un veselībai rada automatizētas uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp attiecībā uz iespējamiem ar darbu saistītu negadījumu riskiem, psihosociāliem un ergonomiskiem riskiem,

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai uzraudzītu to atsevišķo lēmumu ietekmi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu palīdzību saskaņā ar šo pantu. Personām, kurām digitālā darba platforma ir uzdevusi uzraudzības funkciju, ir tam nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras. Šīs personas ir aizsargātas pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus.	3. Dalībvalstis pieprasa digitālajām darba platformām nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus, lai uzraudzītu to atsevišķo lēmumu ietekmi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu palīdzību saskaņā ar šo pantu. Personām, kurām digitālā darba platforma ir uzdevusi uzraudzības funkciju, lēmumu pieņemšanu ar automatizētas uzraudzības vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmām vai lēmumu pārskatīšanu, ir tam nepieciešamā kompetence, izglītība un pilnvaras. Šīs personas ir aizsargātas pret atlaišanu, disciplināriem pasākumiem vai citādu nelabvēlīgu attieksmi, ja viņas noraida automatizētus lēmumus vai ierosinājumus pieņemt lēmumus.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neskarot Direktīvā 2002/14/EK noteiktās tiesības un pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar šo pantu nodrošina, ka platformu darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, platformu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas digitālās darba platformas, tiek nodrošināta informācija un uzklausīšana par lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviesta vai būtiski mainīta 6. panta 1. punktā minēto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana.	1. Neskarot Direktīvā 2002/14/EK noteiktās tiesības un pienākumus, dalībvalstis saskaņā ar šo pantu nodrošina, ka platformu darba ņēmējiem un darba ņēmēju pārstāvjiem vai, ja šādu pārstāvju nav, platformu darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas digitālās darba platformas, tiek nodrošināta informācija un efektīva uzklausīšana par lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviesta vai būtiski mainīta 6. panta 1. punktā minēto automatizēto uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošana, ietekmējot darba nosacījumus un veselību un drošību, vai tikt ieviestas izmaiņas darba piešķiršanā vai organizācijā.

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Personām, kas strādā, izmantojot digitālu platformu, tiek piešķirtas tiesības uz datu pārnesamību saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja darba, sociālās aizsardzības un citas attiecīgās iestādes pilda savas funkcijas, nodrošinot atbilstību juridiskajiem pienākumiem, kas piemērojami to personu nodarbinātības statusam, kas veic platformu darbu, un ja to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji pilda savas pārstāvības funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas tām dara pieejamu šādu informāciju:	1. Ja darba, veselības aizsardzības un drošības, sociālās aizsardzības un citas attiecīgās iestādes pilda savas funkcijas, nodrošinot atbilstību juridiskajiem pienākumiem, kas piemērojami to personu nodarbinātības statusam, kas veic platformu darbu, un ja to personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji pilda savas pārstāvības funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka digitālās darba platformas tām dara pieejamu šādu informāciju:

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu to personu veselību un drošību, kuras veic platformu darbu uz vietas transportlīdzekļa vadīšanas un piegādes pakalpojumu jomā;

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) to negadījumu un sadursmju skaits, kuru rezultātā iestājusies nāve vai gūti smagi ievainojumi un kurās iesaistītas personas, kas nodrošina platformu darbu uz vietas transportlīdzekļa vadīšanas un piegādes nozarēs, un citi ceļu satiksmes dalībnieki;

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Darba, sociālās aizsardzības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajām darba platformām papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par jebkuru no sniegtajiem datiem. Digitālās darba platformas uz šādu pieprasījumu atbild saprātīgā termiņā, sniedzot pamatotu atbildi.	3. Darba, sociālās aizsardzības, veselības un drošības un citām attiecīgām iestādēm un personu, kas veic platformu darbu, pārstāvjiem ir tiesības pieprasīt digitālajām darba platformām papildu paskaidrojumus un sīkāku informāciju par jebkuru no sniegtajiem datiem. Digitālās darba platformas uz šādu pieprasījumu atbild saprātīgā termiņā, sniedzot pamatotu atbildi.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, rada iespēju personām, kas veic platformu darbu, sazināties un uzturēt savstarpējus sakarus, kā arī iespēju, ka ar tām var sazināties personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji, vienlaikus ievērojot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas atturētos no piekļuves šiem sakariem un saziņai, vai to uzraudzības.	Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka digitālās darba platformas, izmantojot digitālo darba platformu digitālo infrastruktūru ar ātrdarbīgu bezvadu un fiksēto savienojamību vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, rada iespēju personām, kas veic platformu darbu, sazināties un uzturēt savstarpējus sakarus, kā arī iespēju, ka ar tām var sazināties personu, kas veic platformu darbu, pārstāvji, vienlaikus ievērojot Regulā (ES) 2016/679 noteiktos pienākumus. Dalībvalstis pieprasa, lai digitālās darba platformas atturētos no piekļuves šiem sakariem un saziņai, vai to uzraudzības.

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

15.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	15.a pants
	Neskarot sociālo partneru autonomijas pilnīgu ievērošanu, dalībvalstis veicina koplīguma sarunas platformu darbā un nodrošina, ka darba ņēmēju pārstāvjiem ir tiesības piekļūt platformu darba ņēmējiem, tostarp izmantojot digitālo piekļuvi, lai organizētu viņu pārstāvību;

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Darba nosacījumu uzlabošana platformu darbā
Atsauces	COM(2021)0762 – C9-0454/2021 – 2021/0414(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 17.1.2022
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 17.1.2022
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Karima Delli 3.10.2022
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	Marianne Vind
Izskatīšana komitejā	16.6.2022
Pieņemšanas datums	3.10.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	25 7 13
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Andris Ameriks, Erik Bergkvist, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Karolin Braunsberger-Reinhold, Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Anna Deparnay-Grunenberg, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Carlo Fidanza, Mario Furore, Søren Gade, Isabel García Muñoz, Elena Kountoura, Bogusław Liberadzki, Peter Lundgren, Benoît Lutgen, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Caroline Nagtegaal, Philippe Olivier, João Pimenta Lopes, Rovana Plumb, Dominique Riquet, Massimiliano Salini, Vera Tax, Barbara Thaler, Henna Virkkunen, Lucia Vuolo, Roberts Zīle
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Leila Chaibi, Nicola Danti, Roman Haider, Ljudmila Novak, Jutta Paulus, Dorien Rookmaker, Annalisa Tardino, Kathleen Van Brempt, Marianne Vind, Jörgen Warborn
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Ondřej Kovařík, Eugen Tomac, Iuliu Winkler

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

25	+
ECR	Carlo Fidanza, Peter Lundgren, Dorien Rookmaker, Roberts Zīle
ID	Paolo Borchia, Roman Haider, Philippe Olivier, Annalisa Tardino
PPE	Karolin Braunsberger-Reinhold, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Benoît Lutgen, Marian-Jean Marinescu, Cláudia Monteiro de Aguiar, Ljudmila Novak, Massimiliano Salini, Barbara Thaler, Eugen Tomac, Henna Virkkunen, Lucia Vuolo, Jörgen Warborn, Iuliu Winkler
RENEW	Izaskun Bilbao Barandica, Nicola Danti, Dominique Riquet
S&D	Erik Bergkvist

 

7	-
THE LEFT	Leila Chaibi, Elena Kountoura, João Pimenta Lopes
VERTS/ALE	Ciarán Cuffe, Jakop G. Dalunde, Anna Deparnay-Grunenberg, Jutta Paulus

 

13	0
NI	Mario Furore
RENEW	Søren Gade, Ondřej Kovařík, Caroline Nagtegaal
S&D	Andris Ameriks, Ismail Ertug, Giuseppe Ferrandino, Isabel García Muñoz, Bogusław Liberadzki, Rovana Plumb, Vera Tax, Kathleen Van Brempt, Marianne Vind

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Darba nosacījumu uzlabošana platformu darbā
Atsauces	COM(2021)0762 – C9-0454/2021 – 2021/0414(COD)
Datums, kad iesniedza EP	9.12.2021
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 17.1.2022
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 17.1.2022
Referenti  Iecelšanas datums	Elisabetta Gualmini 2.2.2022
Izskatīšana komitejā	19.5.2022	12.7.2022
Pieņemšanas datums	12.12.2022
Galīgais balsojums	+: –: 0:	41 12 0
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	João Albuquerque, Atidzhe Alieva-Veli, Marc Angel, Dominique Bilde, Gabriele Bischoff, Milan Brglez, Sylvie Brunet, David Casa, Leila Chaibi, Margarita de la Pisa Carrión, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Irena Joveva, Radan Kanev, Ádám Kósa, Katrin Langensiepen, Miriam Lexmann, Elena Lizzi, Giuseppe Milazzo, Sandra Pereira, Dennis Radtke, Elżbieta Rafalska, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Beata Szydło, Eugen Tomac, Romana Tomc, Marianne Vind, Maria Walsh, Stefania Zambelli, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Abir Al-Sahlani, Rosa D’Amato, José Gusmão, Jeroen Lenaers, Alin Mituța, Eugenia Rodríguez Palop, Sara Skyttedal, Kim Van Sparrentak, Marie-Pierre Vedrenne, Anna Zalewska
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Camilla Laureti, Giuliano Pisapia, Sándor Rónai
Iesniegšanas datums	23.12.2022

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

41	+
ECR	Giuseppe Milazzo
ID	Dominique Bilde, Elena Lizzi, Stefania Zambelli
NI	Daniela Rondinelli
PPE	David Casa, Jarosław Duda, Loucas Fourlas, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Jeroen Lenaers, Dennis Radtke, Eugen Tomac, Maria Walsh
RENEW	Atidzhe Alieva-Veli, Sylvie Brunet, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Irena Joveva, Alin Mituța, Monica Semedo, Marie-Pierre Vedrenne
S&D	João Albuquerque, Marc Angel, Gabriele Bischoff, Milan Brglez, Estrella Durá Ferrandis, Elisabetta Gualmini, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Camilla Laureti, Giuliano Pisapia, Sándor Rónai, Marianne Vind
THE LEFT	Leila Chaibi, José Gusmão, Sandra Pereira, Eugenia Rodríguez Palop
VERTS/ALE	Rosa D'Amato, Katrin Langensiepen, Mounir Satouri, Kim Van Sparrentak

 

12	-
ECR	Margarita de la Pisa Carrión, Elżbieta Rafalska, Beata Szydło, Anna Zalewska
ID	Guido Reil
NI	Ádám Kósa
PPE	Radan Kanev, Miriam Lexmann, Sara Skyttedal, Romana Tomc, Tomáš Zdechovský
RENEW	Abir Al-Sahlani

 

0	0

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas