ZIŅOJUMS par standartizācijas stratēģiju vienotajam tirgum
12.4.2023 - (2022/2058(INI))
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referents: Adam Bielan
PR_INI
SATURA RĀDĪTĀJS
Lpp.
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par standartizācijas stratēģiju vienotajam tirgum
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju[1],
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 2. februāra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Regulas (ES) Nr. 1025/2012 īstenošanu no 2016. līdz 2020. gadam (COM(2022)0030),
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 2. februāra paziņojumu “ES standartizācijas stratēģija: Globālu standartu noteikšana noturīga, zaļa un digitāla ES vienotā tirgus atbalstam” (COM(2022)0031),
– ņemot vērā 2022. gada 2. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem groza Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (COM(2022)0032),
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 2. februāra paziņojumu “Savienības 2022. gada Eiropas standartizācijas darba programma” (C(2022)0546),
– ņemot vērā 2022. gada 2. februārī publiskoto Komisijas dienestu darba dokumentu “ES Stratēģiskās atkarības un spējas: padziļināto pārskatu otrais posms” (SWD(2022)0041),
– ņemot vērā Komisijas 2022. gada 1. septembra lēmumu, ar ko izveido ekspertu grupu “Augsta līmeņa forums par Eiropas standartizāciju” (C(2022)6189),
– ņemot vērā Kopīgo standartizācijas iniciatīvu vienotā tirgus stratēģijas ietvaros, kas minēta Komisijas 2015. gada 28. oktobra paziņojumā „Vienotā tirgus pilnīgošana: plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550) un 2019. gada 15. jūlija kopīgās standartizācijas iniciatīvas darbību kopsavilkumu,
– ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropas standartiem 21. gadsimtam[2],
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 18. maija atzinumu “Standartizācijas stratēģija / Standartizācijas regula”,
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” (COM(2020)0067),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra balto grāmatu “Mākslīgais intelekts. Eiropiska pieeja — izcilība un uzticēšanās” (COM(2020)0065),
– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumu “Eiropas Datu stratēģija” (COM(2020)0066),
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumu par Eiropas zaļo kursu (COM(2019)0640),
– ņemot vērā Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %: ES 2030. gadam nospraustā klimata mērķrādītāja sasniegšana ceļā uz klimatneitralitāti” (COM(2021)0550),
– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,
– ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0136/2023),
A. tā kā iekšējā tirgus darbību ievērojami atvieglo apstāklis, ka tirgū ir pieņemti un tiek izmantoti standarti; tā kā Eiropas standartu un Eiropas standartizācijas nodevumu pieņemšana atvieglo piekļuvi tirgum, uzlabo Eiropas uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju drošību, palīdz stiprināt vienoto tirgu un vienkāršo atbilstību tirgus dalībniekiem un valstu iestādēm, ar vienu Eiropas standartu aizstājot līdz pat 34 valstu standartiem; tā kā saskaņotie standarti cita starpā nodrošina ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citiem uzņēmējiem pieņēmumu par to produktu un pakalpojumu atbilstību Savienības tiesību aktos paredzētajām pamatprasībām;
B. tā kā Eiropas standartizācijas sistēmas pamatā ir iekļaujoša, uz konsensu balstīta un tirgus virzīta pieeja, kurai būtu jāļauj iesaistīt visas ieinteresētās personas tā, lai nodrošinātu, ka standarti tiek izstrādāti, lai apmierinātu rūpniecības vajadzības un vienlaikus palīdzētu īstenot plašākas sabiedrības, tostarp patērētāju un pilsoniskās sabiedrības kopumā, intereses, kā arī ilgtspējas prasības; šajā sakarībā uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni, lai panāktu, ka standarti ir dzimumresponsīvi, atspoguļojot fiziskās atšķirības un vienādā mērā pievēršoties sieviešu un vīriešu vajadzībām; tā kā Parlaments un Padome jau ir pieņēmuši daļēji pārskatīto spēkā esošās standartizācijas regulējumu, lai uzlabotu Eiropas standartizācijas organizāciju (ESO) lēmumu pieņemšanas procesus nolūkā saglabāt šo divējādo ievirzi un atbalstīt plašākas sabiedrības intereses;
C. tā kā Regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikumā minēto organizāciju dalību standartizācijas procesā garantē minētā regula, tomēr to ierobežo pastāvīgie šķēršļi ienākšanai tirgū, piemēram, šīm organizācijām nepieciešamo specializēto zināšanu trūkums un nepietiekami finanšu resursi;
D. tā kā standarti gan starptautiskā, gan Eiropas līmenī ir svarīgi virzītājspēki, kas veicina tirgus attīstību, tehnoloģiskās pārmaiņas un inovāciju, konkurētspēju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, kā arī augstu patērētāju aizsardzības līmeni; tā kā dalībvalstis, Eiropas iestādes un Eiropas standartizācijas organizācijas (ESO) sadarbojas ar starptautiskajām standartizācijas iestādēm un ir noslēgušas nolīgumus, lai atvieglotu starptautisko standartu izmantošanu Savienībā; tā kā, lai gan Eiropas rūpniecība aktīvi piedalās starptautiskajās standartizācijas darba plūsmās, būtu jāveicina un jāatbalsta mazāku uzņēmumu un sabiedrības ieinteresēto personu efektīva pārstāvība starptautiskos forumos;
E. tā kā papildus oficiālai sadarbībai ar starptautiskām organizācijām Komisija un dalībvalstis turpina standartizācijas jomā izstrādāt kopīgas pieejas ar līdzīgi domājošām trešām valstīm vai tirdzniecības nolīgumu partneriem;
Vispārīgas piezīmes
1. atzinīgi vērtē standartizācijas stratēģijas pieņemšanu, kurā noteiktas piecas galvenās Komisijas darbības jomas; uzskata, ka prioritāro rīcības jomu klasifikācija ir cieši saistīta ar pašreizējās sistēmas nepilnībām un stiprajām pusēm, kas konstatētas apspriešanās ar ieinteresētajām personām laikā; uzsver, ka rīcības jomu sarakstu varētu vēl vairāk paplašināt un ka stratēģijā vairāk jāpievēršas standartu ieviešanai un īstenošanai, jo īpaši MVU darbībā; norāda arī uz 2022. gada darba programmas standartizācijas jomā pieņemšanu un šīs programmas īstenošanā panākto progresu un ar nepacietību gaida 2023. un 2024. gada darba programmas;
2. uzskata, ka standartizācijas sistēmas pamatiezīmes joprojām ir būtiskas un efektīvas iekšējā tirgus pareizai darbībai un Eiropas rūpniecības konkurētspējai; uzsver, ka saskaņotie standarti samazina tirgus šķēršļus, un atgādina, ka standarti ir brīvprātīgs, tirgus virzīts un juridiski nesaistošs instruments, kurš nodrošina tehniskās prasības un norādījumus un kura izmantošana atvieglo preču un pakalpojumu atbilstību Eiropas tiesību aktiem un nodrošina godīgu konkurenci tirgū; atbalsta Eiropas standartu izstrādi atbildīgā, pārredzamā un iekļaujošā veidā, nodrošinot, ka tiek ņemtas vērā visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp MVU un citu sabiedrības dalībnieku, vajadzības un īpatnības;
3. uzsver, ka standarti tiek īstenoti dažādās jomās, taču, lai gan tiem varētu būt juridiskas sekas, standartus nevar uzskatīt par ES tiesību aktiem, jo tiesību aktus un politiku attiecībā uz patērētāju, veselības, drošības, vides un datu aizsardzības līmeni nosaka likumdevējs; šajā sakarībā atgādina, ka standarti ir brīvprātīgi, un uzskata, ka tikai Savienības tiesību aktos var noteikt obligātas prasības un kopīgas specifikācijas, piemēram, izmantojot deleģētos un īstenošanas aktus; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi saglabāt iekļaujošu procesu;
4. atgādina, ka ESO, izstrādājot standartus, vienmēr būtu jāņem vērā ES politikas mērķi;
5. uzsver, ka Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem vajadzētu būt atvērtiem, iekļaujošiem, pārredzamiem, augstas kvalitātes un attiecīgā gadījumā tiem būtu jāveicina ilglietojami produkti, kas ir vieglāk labojami, atkārtoti izmantojami un reciklējami, un tajos būtu arī jāievēro noteikumi par personas datu un privātuma aizsardzību;
6. mudina īstenot centienus, kuru mērķis ir novērst dalībvalstīs pastāvošos pretrunīgos standartus, kas var radīt nepamatotus šķēršļus iekļūšanai vienotajā tirgū; aicina visas ESO pastiprināt centienus izstrādāt saskaņotus standartus, lai samazinātu tirgus sadrumstalotību un tādējādi samazinātu administratīvās izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem, tostarp nodrošinot labāku šo struktūru pārstāvību;
7. uzsver standartizācijas nozīmi jomās, kurās standartu neesamība var visnelabvēlīgāk ietekmēt patērētājus, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkus un personas ar invaliditāti; šajā sakarībā uzsver standartu nozīmi stabilu un paredzamu sistēmu izveidē, jo īpaši attiecībā uz patērētājiem piedāvātajiem produktiem;
8. prasa uzlabot pārstāvību standartizācijas sistēmā un nodrošināt iecelto ekspertu līdzsvarotu pārstāvību, lai garantētu, ka visiem ir vienlīdzīgas iespējas piekļūt Savienības tiesību aktiem un standartiem.
9. atbalsta ikgadēja standartizācijas infopaneļa izveidi, kas jāpublicē kopā ar ES gada darba programmu un IKT standartizācijas mainīgo plānu, kuri aptvertu plānotos, pašreizējos un pabeigtos standartizācijas pasākumus, lai Eiropas standartizācijas sistēmā nodrošinātu lielāku pārredzamību; uzsver, ka infopanelim būtu jāļauj visām ieinteresētajām personām viegli atklāt darbības, kas attiecas uz to interešu jomām, sekot tām un attiecīgā gadījumā sniegt ieguldījumu tajās;
Eiropas standartizācijas sistēmas spēju palielināšana
10. atbalsta Augsta līmeņa Eiropas standartizācijas foruma izveidi un vēlmi paplašināt to viedokļu klāstu, kas tiek uzklausīti, nosakot standartizācijas prioritātes un vajadzības, plānojot turpmākās darbības un koordinējot standartizācijas struktūru pieejas; uzsver, ka šajā ekspertu grupā būtu jāiekļauj plašs ieinteresēto personu loks, tostarp MVU un patērētāju organizācijas, un jānodrošina tās darbību pārredzamība, neaizmirstot, ka standartizācijas darbības ir augšupējas un uz tirgu orientētas; uzskata, ka augsta līmeņa forums var sniegt ieguldījumu gan stratēģiskā, gan operatīvā līmenī, jo īpaši sadarbojoties ar ES standartu izcilības centru tehniskajos jautājumos;
11. atzinīgi vērtē ES standartu izcilības centra izveidi un galvenā standartizācijas speciālista iecelšanu Komisijā; uzskata, ka šim amatam un centram, kā resursam, būtu jānodrošina lielāka saskaņotība visā Komisijā attiecībā uz standartizācijas pieprasījumiem un ar standartizāciju saistītu standartu un tiesību aktu savlaicīgu sagatavošanu un pieņemšanu, kā arī saskaņotāka šā jaunā tiesiskā regulējuma piemērošana, kas nestu labumu publiskajai pārvaldei, uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām; uzskata, ka personai, kura veic šo pārraudzības funkciju, vajadzētu būt svarīgam partnerim sarunās ar Parlamentu, informējot to par Komisijas standartizācijas darbībām, kas ļautu Parlamentam īstenot rūpīgu pārbaudi tehniskā līmenī;
12. uzskata, ka Komisija, izmantojot Augsta līmeņa forumu un ES izcilības centru, var izstrādāt efektīvākas standartu tehniskās novērtēšanas metodes; uzskata, ka standartizācijas procesā iesaistītajām pusēm ir vajadzīga skaidrība par to, kas ir nepieciešams, un efektīvas procedūras, lai standartu izstrādes laikā varētu veikt korektīvus darbus un nepieļautu kavēšanos, kad eksperti būs pabeiguši savu darbu;
13. uzsver, cik svarīga nozīme standartizācijas procesa paātrināšanā ir Augsta līmeņa standartizācijas forumam un ES izcilības centram, kuriem būtu jāīsteno proaktīva pieeja, lai varētu laikus apzināt standartizācijas vajadzības, un būtu jāpalīdz rast pienācīgu līdzsvaru starp nepieciešamību saīsināt šo procesu un nepieciešamību nodrošināt atvērtus, iekļaujošus, uzticamus un kvalitatīvus standartus; mudina Augsta līmeņa forumā stiprināt tehniskās zināšanas un prasmes, tostarp izmantojot ekspertu apakšgrupas, kas spēj izstrādāt programmas apmācības pasākumu integrēšanai un turpmākai standartizācijas sistēmas uzlabošanai ES līmenī;
14. iesaka, ka Komisijai, apspriežoties ar ESO būtu jānosaka skaidrs galveno snieguma rādītāju (KPI) kopums un pamatnostādnes attiecībā uz standartizācijas aspektiem, kas ir tās kompetencē, jo īpaši attiecībā uz standartiem, kas saistīti ar Eiropas zaļā kursa un Eiropas digitālās desmitgades mērķiem, lai noteiktu precīzus mērķus ar standartizāciju saistītām norisēm, tostarp pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai; uzskata, ka šie KPI būtu jāpārvalda, izmantojot PSO un ES izcilības centru, un tie var veicināt Komisijas veikto standartizācijas darbību efektīvāku pārvaldību un kontroli;
15. norāda, ka pastāv pārklāšanās risks starp Augsta līmeņa forumu un ES izcilības centru, kā arī citām ekspertu grupām, nozaru forumiem un politikas nostājas formējošām grupām, piemēram, AccessibleEU centru, kas, pēc Parlamenta domām, varētu palīdzēt Komisijai standartizācijas jautājumos; mudina Komisiju izvairīties no darba plūsmu dublēšanās un, ja iespējams, censties panākt forumu savstarpēju sadarbību, lai pēc iespējas labāk izmantotu ekspertu ierobežoto laiku, veicinātu līdzdalību un samazinātu administratīvās izmaksas;
16. atzinīgi vērtē nodomu ikgadējā standartizācijas darbību prioritāšu sagatavošanas pasākumā iesaistīt Parlamentu un Padomi; atgādina, ka standartizācija ir stratēģiski svarīga iekšējam tirgum, un uzskata, ka ir vēlams, lai likumdevēji īstenotu padziļinātus un regulārākus kontroles pasākumus;
17. atzinīgi vērtē Komisijas vēlmi paātrināt pasākumus, kas saistīti ar standartu izstrādi; uzskata, ka iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīga savlaicīga noturīgu un augstas kvalitātes standartu, kas atbilst tirgus un sabiedrības vajadzībām, sagatavošana, un ir jāseko līdzi jauninājumiem un tehnoloģiju attīstībai; uzsver, ka kavēšanās ir notikusi dažādās nozarēs, un tas rada grūtības operatoriem, valsts iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai gadījumos, kad standarti nav pieejami vai pastāv sadrumstalotība un var izmantot tikai valsts standartus; šajā sakarībā uzsver, ka sabiedriskai apspriešanai ar ieinteresētajām persnām, konsensa veidošanai, iekļautībai un pienācīgai verifikācijai par to, vai standarti atbilst ES juridiskajām prasībām, jo īpaši saskaņoto standartu gadījumā, vajadzētu būt svarīgākām par ātrumu;
18. uzskata, ka ilgo kavēšanos standartizācijas procesos izraisa dažādi iemesli; uzskata, ka Komisijai būtu steidzami jāpārskata sava pieeja pēc James Elliott lietas[3]; aicina Komisiju izvairīties no pārāk preskriptīvu prasību izmantošanas attiecībā uz standartizācijas pieprasījumiem, kas samazina ekspertu spēju piedāvāt piemērotus un savlaicīgus risinājumus, lai apmierinātu vajadzības pēc šāda standarta, un sašaurina nākotnes prasībām atbilstošu standartu piemērošanas jomu;
19. uzskata, ka ES produktiem veltītajos tiesību aktos galvenā uzmanība būtu jāpievērš būtiskām veselības aizsardzības un drošības prasībām, attiecīgā gadījumā pielietojot tehnoloģiski neitrālu pieeju un tehniskās prasības risinot ar saskaņotiem ES standartiem;
20. uzsver, ka standartizācijas procesa paātrināšanai var būt raksturīgi ierobežojumi, jo standartu sagatavošana, atsaukšanās uz saskaņotajiem standartiem un šo standartu īstenošana nozarē pati par sevi paildzina laiku pirms to pieņemšanas tirgū; atzīst, ka varētu būt vieglāk paātrināt administratīvos uzdevumus, piemēram, atsauces (norādes) uz saskaņoto standartu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; uzsver, ka plašākai spēkā esošo standartu ievērošanai, nevis jaunu standartu izstrādei arī būtu pozitīva ietekme uz laika grafiku un tas ļautu tos vieglāk izprast un īstenot; norāda, ka nepamatoti sasteigta standartu sagatavošana vai ieviešana rada problēmas visām ieinteresētajām personām, tostarp valstu iestādēm, jo katrs saīsinātais termiņš var negatīvi ietekmēt plašas un stabilas vienprātības panākšanu starp visām ieinteresētajām personām;
21. mudina Komisiju saistībā ar savu iekšējo procesu uzlabošanu turpināt sadarboties ar ESO, lai rastu veidus, kā panākt savlaicīgu izpildi, kas ietvertu agrīnu informācijas apmaiņu par Komisijas plānoto standartizācijas pieprasījumu saturu un īstenojamību, un apsvērt vispiemērotāko standartizācijas nodevumu atkarībā no vajadzības;
22. atzinīgi vērtē Komisijas, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas standartizācijas organizāciju izveidotās darba grupas izstrādāto rīcības plānu “Sekmīga Eiropas standartizācijas sistēma — Savlaicīgi Eiropas standarti zaļam un digitālam, vienotajam un globālajam tirgum”, kas var palielināt standartizācijas procesa efektivitāti, jo tas palīdz risināt izpratnes un iespējamības jautājumus standartizācijas procesa agrīnā posmā;
23. tādēļ aicina noteikt stabilus un skaidrus kritērijus saskaņotu standartu novērtēšanai, ko kopīgi saprot visas ieinteresētās personas, kā arī piešķirt nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu to savlaicīgu novērtēšanu; jo īpaši uzsver, ka Komisijai ir jānodrošina saskaņoto standartu konsultantiem nepieciešamā finansējuma pienācīga plānošana, un ierosina palielināt koordināciju starp šiem konsultantiem un ES standartu izcilības centru;
24. norāda, ka, nosakot standartizācijas prioritātes un izdodot jaunus standartizācijas pieprasījumus, Komisijai būtu jāsāk ar pārskatu par attiecīgajiem spēkā esošajiem standartiem; uzsver, ka jauni standarti būtu jāizstrādā gadījumos, kad tiek konstatētas skaidras nepilnības; uzsver, ka ir svarīgi sniegt atbalstu standartu ieviešanai un izmantošanai, jo īpaši MVU vidū;
Eiropas standartizācijas sistēmas integritātes, iekļautības un pieejamības nodrošināšana
25. uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1025/2012 novērtējumā var noteikt jomas, kurās ir vajadzīgi turpmāki centieni, arī iespēja īstenot reformu, kas pārsniedz Komisijas jau ieviesto mērķtiecīgo grozījumu; uzskata, ka būtu jāizvērtē un jāstiprina attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp to, kas pārstāv MVU, sociālos partnerus un vides, sociālās un patērētāju intereses, loma, līdzdalība un ieguldījums, ja šādas reformas var būt lietderīgas un papildināt darbu, ko paredzēja ESO pēc tam, kad Komisijas aicināja tās iesniegt priekšlikumus to iekšējās pārvaldības pārveidei; norāda, ka reformai būtu arī jāveicina sabiedrības ieinteresēto personu iekļautība un efektīva līdzdalība ārpus pašreizējā standartizācijas satvara, tādējādi ņemot vērā konsensa veidošanas procesa faktiskos rezultātus;
26. atgādina, ka pagājušajos gados ir mainījusies ESO prakse attiecībā uz to iekšējo pārvaldību un lēmumu pieņemšanas procedūrām, un ka tās ir paplašinājušas sadarbību ar starptautiskajām un Eiropas ieinteresētajām personām;
27. mudina Komisiju uzlabot pārredzamības prasības standartizācijas jomā un sagaida, ka ātri tiks īstenota grozošā regula attiecībā uz Eiropas standartizācijas organizāciju lēmumiem par Eiropas standartiem un Eiropas standartizācijas nodevumiem; uzskata, ka grozošā regula var palīdzēt stiprināt lēmumu pieņemšanu, neietekmējot lielo nozīmi, kāda ir plašus sabiedrības slāņus pārstāvošajām ieinteresētajām personām, tādu efektīvu standartu sagatavošanā, kas atbilst sabiedrības interesēm un tirgus vajadzībām;
28. uzsver, ka Eiropas MVU un citu sabiedrības ieinteresēto personu efektīva līdzdalība starptautiskajos standartizācijas procesos joprojām ir ļoti problemātiska, jo resursi, piemēram, finansējums, ir ierobežoti; uzskata, ka Komisijai būtu jāsadarbojas ar dalībvalstīm, lai palielinātu finansiālo atbalstu un nodrošinātu, ka ir pieejamas finansēšanas programmas, kas var sniegt ievērojamu, ilgtermiņa un stabilu finansiālu atbalstu patērētāju grupu, tostarp MVU un patērētāju organizāciju, iesaistīšanai standartizācijas sistēmā; aicina labāk izmantot esošos instrumentus un norādījumus, kuros ņemtas vērā MVU un citu ieinteresēto personu vajadzības un intereses; uzskata, ka, lai palielinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un paplašinātu Regulas (ES) Nr. 1025/2012 III pielikuma darbības jomu, Komisijai būtu jāapzina pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras ir ieinteresētas piedalīties standartizācijas darbā Eiropas līmenī;
29. uzskata, ka būtu jāveicina MVU līdzdalība valsts līmenī, jo tieši šajā līmenī tie var būt visefektīvākie, jo izmaksas ir zemākas un nepastāv valodas barjera; norāda, ka standartizācijas regulējumam būtu jāmudina MVU aktīvi piedalīties, jo īpaši nodrošinot piekļuvi standartizācijas darbībām vai, ja iespējams, piemērojot samazinātas likmes, un būtu jānodrošina inovatīvi tehnoloģiski risinājumi standartizācijas darbībās; uzsver, ka valstu standartizācijas iestādēm būtu jāatvieglo MVU piekļuve standartiem, savās gada darba programmās apzinot standartizācijas projektus, kas īpaši interesē MVU;
30. atzinīgi vērtē to, ka uzsvars tiek likts uz plašāku ieinteresēto personu, tostarp MVU un patērētāju organizāciju, iesaistīšanu standartizācijas darbībās valsts līmenī; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa var palīdzēt dalībvalstīm un valstu standartizācijas iestādēm uzlabot dažādu ieinteresēto personu, jo īpaši MVU un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, līdzdalību, taču brīdina, ka tam būtu jāpapildina, nevis jādublē darbs, ko jau ir uzsākušas ESO vai tīkli, kurus izveidojušas Regulas Nr. 1025/2012 III pielikumā uzskaitītās organizācijas; norāda, ka ne visām organizācijām, kas uzskaitītas III pielikumā, ir līdzīgas organizācijas visās dalībvalstīs; ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jāpalielina šīm organizācijām paredzētais finansējums vai tehniskais atbalsts, lai nodrošinātu to iesaisti valstu standartizācijas pasākumos, tostarp ne tikai tehniskajā darbā pie standartiem, bet arī nostāju sagatavošanā attiecībā uz standartizācijas pieprasījumiem Eiropas un starptautiskā līmenī, tādējādi stiprinot visa procesa iekļautību; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai dalībvalstis valsts līmenī sniegtu papildu finansiālo atbalstu MVU un MVU apvienību iesaistei;
31. norāda, ka dažās dalībvalstīs valstu standartizācijas iestādes jau ir izveidojušas solidaritātes mehānismus, ar kuru palīdzību nozares ieinteresētās personas atkarībā no konkrētiem to elementiem, piemēram, uzņēmuma lieluma un apgrozījuma, daļēji sedz sabiedrības ieinteresēto personu dalības maksu; aicina Komisiju un ESO izvērtēt šos mehānismus;
32. atzīst, ka ir vajadzīga konsekventa pieeja kopīgajām specifikācijām, jo īpaši tāpēc, ka dažādi likumdošanas procesi patlaban rada atšķirīgus noteikumus; pauž nožēlu par to, ka par kopīgu specifikāciju pieņemšanas procedūru nav panākta horizontāla vienošanās, un uzsver, ka ir vajadzīga saskaņota pieeja attiecībā uz kopīgām specifikācijām dažādos Savienības tiesību aktos; uzsver, cik svarīga ir saikne starp kopīgajām specifikācijām un spēkā esošajiem Eiropas un starptautiskajiem standartiem, lai atvieglotu atbilstību, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem; tādēļ uzskata, ka šis mehānisms būtu jāizmanto tikai izņēmuma gadījumos, kad Komisija ir pieprasījusi vienai vai vairākām ESO izstrādāt saskaņota standarta projektu un kad pieprasījums nav iesniegts noteiktajā termiņā vai arī kad pieprasījums nav pieņemts, un tikai tad, ja nav paredzams, ka attiecīgos standartus publicēs saprātīgā termiņā; uzstāj, ka, publicējot saskaņotos standartus Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kopīgās specifikācijas būtu jāatceļ; pauž bažas par kopīgajām specifikācijām, kas cita starpā attiecas uz pamattiesību ievērošanu gadījumos, kad īstenošanas aktu izmantošana ietekmē likumdevēju rūpīgas pārbaudes pilnvaras; uzsver, ka ne standarti, ne kopīgās specifikācijas nedrīkst attiekties uz pamattiesībām vai sociālekonomiskajiem jautājumiem;
33. uzskata, ka Regulas (ES) Nr. 1025/2012 novērtējumā būtu jāizvērtē iespēja iekļaut horizontālus noteikumus par kopīgām specifikācijām tā, lai gaidāmajos priekšlikumos varētu saskaņoti atsaukties uz to;
34. uzskata, ka atšķirīgi regulatīvie rezultāti var ietekmēt arī standartizācijas procesu kopumā, jo atšķiras terminoloģija, trūkst standartklauzulu standartizācijas pieprasījumiem un ir apgrūtināta ex ante pārraudzība; uzsver, ka šī problēma ir vēl būtiskāka, ja standarti attiecas uz vairāk nekā vienu normatīvo aktu; uzskata, ka varētu izpētīt iespēju izmantot kopīgu pieeju vai oficiālu vienošanos starp Komisiju un likumdevējiem, lai racionalizētu standartu un sīki izstrādātu kopīgo specifikāciju nosacījumu sagatavošanu;
35. atzinīgi vērtē salīdzinošās izvērtēšanas procesa uzsākšanu starp dalībvalstīm un valstu standartizācijas iestādēm, lai apmainītos ar labu praksi un ierosinātu jaunas idejas efektīvākai pilsoniskās sabiedrības un patērētāju iesaistīšanai, kā arī lai radītu MVU labvēlīgus standartizācijas nosacījumus;
36. atzinīgi vērtē interneta standartu uzraudzībai paredzētas Eiropas tīmekļa vietnes izveidi; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot brīvas piekļuves reģistru, kurā būtu iekļauti visi ES izstrādātie standarti, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un mudinātu iedzīvotājus izrādīt interesi par Eiropas standartu izstrādi.
Starptautisko standartu noteikšana
37. uzskata, ka ir būtiski uzlabot Eiropas koordināciju un iesaistīšanos starptautiskā līmenī standartizācijas jomā ar līdzīgi domājošiem globālajiem partneriem, vienlaikus ievērojot valstu delegāciju tiesības starptautiskos forumos pieņemt patstāvīgus lēmumus; tomēr uzskata, ka gadījumos, kad pastāv līdzīgi viedokļi un tos atbalsta arī līdzīgi domājoši trešo valstu partneri, Eiropas politiskā līderība standartu izstrādes jomā var būtiski veicināt Eiropas vadošo lomu rūpniecībā;
38. atzinīgi vērtē nozīmīgo lomu, kas šajā stratēģijā paredzēta starptautiskajām standartizācijas darbībām; uzskata, ka ESO, pieņemot starptautiskus standartus, varētu palīdzēt Eiropas uzņēmumiem, kad tie cenšas veikt tirdzniecību ārpus Savienības; atgādina, ka ne visas valstis iekšējos standartus automātiski aizstāj ar starptautiskiem standartiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt trešās valstis pieņemt šādu pieeju;
39. uzsver, ka standartizācijas jautājumu prioritizēšana sadarbībā ar trešām valstīm divpusējās, daudzpusējās un plurilaterālās situācijās ir arī svarīga, lai nodrošinātu, ka starptautiskā līmenī var dominēt līdzīgi domājošas un iekļaujošas pieejas standartizācijai, un veicinātu sadarbību ar līdzīgi domājošiem demokrātiskiem partneriem; aicina Komisiju un ESO sadarboties ar starptautiskajiem partneriem un līdzīgi domājošiem tirdzniecības partneriem, lai nodrošinātu starptautiskās standartizācijas sistēmas lielāku iekļautību un visu ieinteresēto personu lielāku pārstāvību un palielinātu ES vispārējo ietekmi globālajā standartizācijas sistēmā; šajā sakarībā mudina Komisiju un PSO izstrādāt galvenos darbības rādītājus, lai, apspriežoties ar ESO, uzraudzītu standartizācijas attīstības gaitu un standartizācijas saistību ievērošanu Savienībā un trešās valstīs, kā rezultātā uzlabotos gan konkurence iekšējā tirgū, gan palielinātos patērētāju aizsardzība, tādējādi nesot labumu visai ekonomikai;
40. norāda, ka starptautiskajiem konsorcijiem ir īpaša nozīme konkrētās nozarēs, tostarp attiecībā uz divējādo pārkārtošanos; uzsver pozitīvo lomu, kāda politikas mērķu sasniegšanā var būt konsorcijos izstrādāto standartu iekļaušanai Eiropas standartizācijas sistēmā, piemēram, USB-C kā kopējas uzlādes platformas pieņemšanai; mudina Komisiju un ESO balstīties uz šo un citiem paraugprakses piemēriem un apsvērt, kā vislabāk veicināt konsorciju vadītu standartu pieņemšanu, ja tie palīdz sasniegt Savienības mērķus;
41. mudina uz ciešu Eiropas un ES un NATO sadarbību attiecībā uz standartu saskaņošanu aizsardzības jomā, lai uzlabotu sadarbspēju;
Progresīvas inovācijas, kas veicina savlaicīgu standartu noteikšanu
42. uzsver komercializācijas nozīmi pētniecības darbībām, tostarp tām, kas uzsāktas saskaņā ar Savienības pētniecības finansēšanas programmām, kuru piemērotība projektu standartizācijai būtu jāapsver jau agrīnā posmā; atzinīgi vērtē „standartizācijas pastiprinātāja” izveidi kā standartu piemērotības pārbaudes stendu; atgādina, ka Savienības finansēta sadarbība zinātniskās izpētes jomā, tostarp ar trešo valstu pētniekiem, var labvēlīgi ietekmēt standartu izstrādi un atbalstīt ne tikai standartu izstrādi, bet arī standartizācijas darbībās iesaistīto ekspertu nākamo paaudzi; uzskata, ka šādu centienu mērķim vajadzētu būt palīdzēt pētniekiem piedalīties Eiropas standartu izstrādē Eiropas standartizācijas organizācijās;
43. uzsver, ka, lai gan jaunais tiesiskais regulējums ir jāatjaunina, Komisijai, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus un jo īpaši attiecībā uz Global Gateway, būtu jāveicina starptautisko standartu izmantošana un integrācija un koordinācija starp visiem dalībniekiem, kā arī jāpopularizē sava pieejam šiem standartiem;
44. atbalsta uzsvaru, kas uz standartizācijas darbībāms ir likts izvēršanas programmās, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā un programmā “Digitālā Eiropa”, jo tie ir galvenie līdzekļi, ar ko veicināt jaunu un inovatīvu tehnoloģiju un pieeju ieviešanu;
45. ņem vērā, ka ir izstrādāts Eiropas prakses kodekss pētniekiem standartizācijas jomā, lai veicinātu visaptverošu pieeju standartizācijas darbībām atbilstīgi ES politikas mērķiem un stratēģiskajām interesēm;
46. uzskata, ka atvērti standarti varētu būt noderīgi, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus un atvērtu valdības politiku, pamatojoties uz pārredzamību, pārskatatbildību un uzticamību;
Specializēto zināšanu standartizācijas jomā nodrošināšana nākotnē
47. atbalsta tādu izpratnes veidošanas un apmācības programmu izstrādi, tostarp mūžizglītības programmas, profesionālo izglītību un apmācību, kuru mērķis ir izstrādāt standartizācijas pasākumus akadēmiskajām aprindām, nākamajiem nozares profesionāļiem, politikas veidotājiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem; nolūkā veicināt izpratni par standartiem un standartizācijas priekšrocībām aicina uzsākt apmācības un mentorēšanas programmas, kas jo īpaši paredzētas MVU un citām standartizācijas procesā nepietiekami pārstāvētām ieinteresētajām personām; uzskata, ka šādas izpratnes veidošanas un apmācības programmas ir jāizstrādā sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm, lai nodrošinātu, ka tās atbilst iecerētajam mērķim un atspoguļo tirgus virzīto pieeju standartizācijai;
48. atbalsta Eiropas standartizācijas organizāciju finansēšanu, lai tās varētu veikt priekšdarbus vai palīgdarbības saistībā ar Eiropas standartizāciju, kas ietver arī sadarbības pasākumus, tostarp starptautiskus pasākumus, pētniecības un atbilstības novērtēšanas darbības un pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka Eiropas standartu vai Eiropas standartizācijas nodevumu apstrādes un pārskatīšanas laiks tiek samazināts, neskarot pamatprincipus, jo īpaši atklātības, kvalitātes, pārredzamības un visu ieinteresēto personu vienprātības principus;
49. norāda, ka standartu izstrādei un īstenošanai ir vajadzīgas augsta līmeņa tehniskās zināšanas un ka kvalificētu ekspertu trūkumu publiskajā un privātajā sektorā varētu saasināt jaunas digitālās problēmas, kuru risināšanai būs vajadzīgas plašākas tehniskās prasmes un kompetences, un ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai palielinātu publiskā un privātā sektora ieinteresēto personu zināšanas un informētību; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu universitātēs organizēt standartizācijas dienas, lai veicinātu akadēmisko aprindu un studentu informētību un plašāk iekļautu standartizāciju ES akadēmisko aprindu projektos; norāda, ka Augsta līmeņa forumam būtu jāveicina akadēmisko mācību moduļu izstrāde standartizācijas jomā, lai uzlabotu kompetences, un mudina dalībvalstis savās izglītības sistēmās iekļaut attiecīgus profesionālās izglītības kursus par standartiem;
50. atkārtoti aicina veidot ciešāku sadarbību starp ES iestādēm, Kopīgo pētniecības centru, valstu valdībām, pilsonisko sabiedrību un ESO, lai izstrādātu apmācības pamatnostādnes politikas veidotājiem un izveidotu standartizācijas kultūru, tostarp izpratni par to, kā darbojas standarti un kad tos var izmantot; uzskata, ka tas ir tikpat nepieciešams kā citas iekšējas reformas, lai nodrošinātu stabilu platformu turpmākām standartizācijas darbībām, rūpīgai pārbaudei un standartizācijas prioritāšu izstrādei;
°
° °
51. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
PASKAIDROJUMS
Vispārīgas piezīmes un situācijas raksturojums
Eiropas Savienības iestādes ir smagi strādājušas, lai izveidotu taisnīgu un efektīvu vienoto tirgu. Standartizācija ir viens no galvenajiem instrumentiem šā mērķa sasniegšanai. Patlaban iekšējā tirgus darbību ievērojami atvieglo tas, ka ir pieņemti tirdzniecības standarti. Tie ar vienotu Eiropas standartu aizstāj līdz pat 34 valstu standartiem, lai apmierinātu mūsu rūpniecības nozaru vajadzības, kā arī visas sabiedrības intereses.
Praksē tas nozīmē, ka standartizācija atbalsta vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšanu uzņēmumiem — tā nodrošina, ka ikviens ievēro vienādus noteikumus un ka vienam uzņēmumam nav netaisnīgu priekšrocību salīdzinājumā ar citu.
Standartizācija arī palīdz aizsargāt patērētājus, garantējot, ka viņu izmantotie produkti un pakalpojumi ir droši un kvalitatīvi. Tāpēc patērētāji, pērkot preces un pakalpojumus, var izdarīt apzinātu izvēli, zinot, ka tie atbilst noteiktiem standartiem.
Referenta Adam Bielan ziņojuma mērķis ir izklāstīt Parlamenta prioritātes attiecībā uz standartizāciju vienotajā tirgū, kā arī globālā mērogā. Ziņojumā par standartizācijas stratēģiju ir atzītas un risinātas sistēmas priekšrocības un trūkumi, kas konstatēti sarunās ar ieinteresētajām personām.
Standartu īstenošanas un to nepietiekamības problēmu risināšana
Viens no galvenajiem jautājumiem attiecas uz turpmāku pienākumu sadali starp Komisiju un standartizācijas organizācijām. Attiecībā uz šo konkrēto sadali referents ir pārliecināts, ka darbs būtu jāvada ieinteresētajām personām, savukārt Komisija piedalīsies procesā, lai uzsvērtu problēmas un norādītu nepiemērotu pieeju prasībām. Ziņojumā ir arī uzsvērta nepieciešamība reformēt standartizācijas procesu ES. Tas ir saistīts ar kavēšanos standartu pieņemšanā. Lai veicinātu spēkā esošo tiesību aktu ievērošanu un samazinātu tehnisko prasību ievērošanas izmaksas, ir svarīgi racionalizēt patlaban iekavējušos procesus — tas ir ārkārtīgi svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Tomēr ziņojumā nav minēts pats tehniskais process — nepamatoti sasteigta standartu sagatavošana vai ieviešana rada problēmas visām ieinteresētajām personām.
Šajā sakarībā referents atzinīgi vērtē jaunas iniciatīvas, piemēram, Augsta līmeņa standartizācijas foruma uzsākšanu un vēlmi paplašināt šajā jautājumā uzklausīto viedokļu klāstu. Referents uzskata, ka šis forums varētu būt lielisks instruments, lai tuvinātu Komisijas un ieinteresēto personu viedokļus, ar nosacījumu, ka tiek panākta patiesi daudzveidīga pārstāvība, tostarp ģeogrāfiskā pārstāvība. Referents atzinīgi vērtē arī ES Standartu izcilības centra izveidi, kurā apvienoti visi Komisijas eksperti, un galvenā standartizācijas speciālista amata izveidi, tādējādi pastiprinot koordinācijas centienus.
Starptautiskā sadarbība standartizācijas jomā
Turklāt referents uzskata, ka būtu jāatbalsta starptautiskā sadarbība, lai šajā jomā uzlabotu gatavību strādāt Eiropas Savienības labā. Lai saglabātu globālās tirdzniecības dinamiku, ir jānodrošina, ka līdzīgi domājošas un iekļaujošas pieejas standartizācijai var dominēt starptautiskajā līmenī, jo īpaši sadarbībā ar ES ģeopolitiskajiem partneriem, piemēram, ASV, Kanādu un citām līdzīgi domājošām ekonomikām. Referents saskata pievienoto vērtību centieniem rast globālus, nevis reģionālus risinājumus, jo īpaši attiecībā uz digitālajiem jautājumiem.
Mazie un vidējie uzņēmumi un sabiedrības ieinteresētās personas
Ziņojumā arī pausts aicinājums uzlabot MVU un citu sabiedrības partneru iesaisti šajā procesā, kā arī rast veidus, kā vienkāršot atbilstību juridiskajām prasībām. Ziņojumā arī aicināts sniegt papildu finansējumu un tehnisko palīdzību ieinteresētajām personām, kas darbojas valsts līmenī, bet bieži vien netiek uzaicinātas uz diskusijām Briselē — tas jo īpaši attiecas uz MVU.
Atzinīgi vērtējama ir arī izpratnes veidošanas un apmācības programmu izstrāde akadēmisko aprindu pārstāvjiem, topošajiem nozares profesionāļiem un politikas veidotājiem.
Standartu brīvprātīgais raksturs
Visbeidzot, ziņojumā ir skaidri norādīts, ka standarti ir brīvprātīgi instrumenti un tos nevajadzētu pārmērīgi izmantot, lai, īstenojot tiesību aktus, tehniskā līmenī piespiestu realizēt konkrētas idejas. Referents uzsver, cik svarīgs ir tirgus virzīts process, kam būtu jāatbalsta standarti.
Standartizācijas nākotne ES
Kopumā referents atzinīgi vērtē to, ka standartizācija arvien vairāk tiek uzskatīta par ES digitālās un rūpniecības stratēģijas centrālo elementu un ka galu galā tai tiek pievērsta pienācīga uzmanība. Referents uzskata, ka standartu īstenošana ir būtiska, lai veicinātu tirgus attīstību un tehnoloģiskās pārmaiņas visā ES, sekmējot saskaņotu pieeju un tādējādi izvairoties no konfliktiem un darba dublēšanās.
Tiesību aktiem būtu jāatbilst nākotnes prasībām. Viena no problēmām, ar ko saskaras ES, ir straujais tehnoloģisko pārmaiņu temps. ES būs ātri jāpielāgojas, lai nodrošinātu, ka standarti atbilst jaunajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam un lietu internetam.
Referenta galīgais mērķis ir izstrādāt ieteikumus un skaidri paziņot IMCO komitejas viedokli par standartizāciju un gaidāmo šīs sistēmas reformu Eiropā.
Referents cer, ka šis process būs nākamais solis virzībā uz labāku vienoto tirgu, uzlabojot publisko un privāto pakalpojumu, uzņēmējdarbības un tirdzniecības efektivitāti un drošību Savienībā.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
28.3.2023 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
38 0 1 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Andrus Ansip, Brando Benifei, Adam Bielan, Biljana Borzan, Markus Buchheit, Anna Cavazzini, Dita Charanzová, Lara Comi, David Cormand, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Krzysztof Hetman, Virginie Joron, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Jean-Lin Lacapelle, Maria-Manuel Leitão-Marques, Antonius Manders, Beata Mazurek, Leszek Miller, Miroslav Radačovský, René Repasi, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Róża Thun und Hohenstein, Tom Vandenkendelaere, Kim Van Sparrentak, Marion Walsmann |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Marc Angel, Vlad-Marius Botoş, Malte Gallée, Ivars Ijabs, Tsvetelina Penkova, Romana Tomc, Kosma Złotowski |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Miriam Lexmann, Jan-Christoph Oetjen |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
38 |
+ |
ECR |
Adam Bielan, Beata Mazurek, Kosma Złotowski |
ID |
Virginie Joron, Jean-Lin Lacapelle |
NI |
Miroslav Radačovský |
PPE |
Lara Comi, Krzysztof Hetman, Arba Kokalari, Andrey Kovatchev, Miriam Lexmann, Antonius Manders, Andreas Schwab, Tomislav Sokol, Romana Tomc, Tom Vandenkendelaere, Marion Walsmann |
Renew |
Andrus Ansip, Vlad-Marius Botoş, Dita Charanzová, Sandro Gozi, Ivars Ijabs, Jan-Christoph Oetjen, Róża Thun und Hohenstein |
S&D |
Marc Angel, Brando Benifei, Biljana Borzan, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Leszek Miller, Tsvetelina Penkova, René Repasi, Christel Schaldemose |
Verts/ALE |
Anna Cavazzini, David Cormand, Malte Gallée, Alexandra Geese, Kim Van Sparrentak |
0 |
- |
|
|
1 |
0 |
ID |
Markus Buchheit |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
- [2] OV C 334, 19.9.2018., 2. lpp.
- [3] Tiesas 2016. gada 27. oktobra spriedums lietā C-613/14 James Elliott Construction Limited pret Irish Asphalt Limited, ECLI:EU:C:2016:821.