ZIŅOJUMS par pieprasījumu atcelt Alexis Georgoulis imunitāti
30.5.2023 - (2023/2056(IMM))
Juridiskā komiteja
Referents: Andrzej Halicki
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par pieprasījumu atcelt Alexis Georgoulis imunitāti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Briseles Parquet près de la cour d’appel ģenerālprokurora 2022. gada 7. jūlija pieprasījumu atcelt Alexis Georgoulis imunitāti, kuru Federālais Ārlietu, ārējās tirdzniecības un attīstības sadarbības valsts dienests 2023. gada 30. martā saistībā ar kriminālprocesu nosūtījis un par kuru paziņots 2023. gada 17. aprīļa plenārsēdē,
– ņemot vērā to, ka Alexis Georgoulis atteicās no savām tiesībām tikt uzklausītai saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,
– ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra, 2013. gada 17. janvāra un 2019. gada 19. decembra spriedumu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A9‑0202/2023),
A. tā kā Briseles Parquet près de la cour d’appel ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt no Grieķijas ievēlētā Eiropas Parlamenta deputāta Alexis Georgoulis imunitāti, jo, iespējams, viņš ir izdarījis noziedzīgus nodarījumus;
B. tā kā nodarījumi, kurus Alexis Georgulis inkriminē, ir kvalificējami kā izvarošana, proti, patlaban kā seksuālās integritātes aizskārums, kas ir paredzēts Beļģijas Kriminālkodeksa 417/11. pantā, un tīši sitieni un miesas bojājumi, kas ir paredzēti Beļģijas Kriminālkodeksa 398. pantā;
C. tā kā, no vienas puses, Parlaments nevar tikt pielīdzināts tiesai un, no otras puses, deputāts imunitātes atcelšanas procedūras kontekstā nevar tikt uzskatīts par apsūdzēto[2];
D. tā kā parlamentārā imunitāte nav uzskatāma par deputāta personīgo privilēģiju, bet gan par visa Parlamenta un tā deputātu neatkarības garantiju, un tā kā tās kā parlamentārās imunitātes mērķis ir aizsargāt Parlamentu un tā deputātus no tiesvedības saistībā ar darbībām, kuras veic, pildot parlamentāros pienākumus, un kuras no šiem pienākumiem atrauti skatīt nevar;
E. tā kā inkriminētie pārkāpumi neattiecas nedz uz viedokli, kuru Alexis Georgulis ir paudis, nedz uz balsojumu, kuru viņš ir veicis, pildot Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus, kā tas ir noteikts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;
F. tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem, un visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību; tā kā uz imunitāti nevar atsaukties, ja attiecīgā deputāts ir pieķerts nozieguma izdarīšanas brīdī, un tā kā tā nevar kalpot par šķērsli Eiropas Parlamenta tiesībām atcelt kāda tā deputāta imunitāti;
G. tā kā vienīgi Parlaments var izlemt, vai attiecīgajā gadījumā atcelt deputāta imunitāti; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var, ja tas ir pamatoti, ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli[3]; tā kā Alexis Georgoulis ir paziņojis, ka viņam nav iebildumu pret savas parlamentārās imunitātes atcelšanu;
H. tā kā šajā gadījumā Parlaments nav guvis pierādījumus par fumus persecutionis, t.i., ziņas par faktiem, ka juridiskā procesa ierosināšanas īstenais mērķis varētu būt nodoms kaitēt attiecīgā deputāta kā Eiropas Parlamenta deputāta politiskajai darbībai un tādējādi arī Eiropas Parlamentam,
1. nolemj atcelt Alexis Georgoulis imunitāti;
2. uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt kompetentajai Beļģijas Karalistes iestādei un Alexis Georgoulis.
INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ
Pieņemšanas datums |
30.5.2023 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 0 0 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Pascal Arimont, Angel Dzhambazki, Ibán García Del Blanco, Gilles Lebreton, Maria-Manuel Leitão-Marques, Karen Melchior, Sabrina Pignedoli, Jiří Pospíšil, Axel Voss, Marion Walsmann, Tiemo Wölken, Lara Wolters |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Alessandra Basso, Patrick Breyer, Pascal Durand, Andrzej Halicki, Heidi Hautala |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Radan Kanev, Jan Olbrycht |
|||
- [1] Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. Tiesas 2019. gada 19. decembra spriedums, Junqueras Vies, C-502/19, ECLI:EU:C:2019:1115.
- [2] Vispārējās tiesas 2019. gada 30. aprīļa spriedums, Briois/Parlaments, T-214/18, ECLI:EU:T:2019:266.
- [3] Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440;