Ziņojums - A9-0214/2023Ziņojums
A9-0214/2023
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par Eiropas Parlamenta sastāvu

12.6.2023 - (2021/2229(INL) – 2023/0900(NLE))

Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referenti: Loránt Vincze, Sandro Gozi


Procedūra : 2021/2229(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0214/2023
Iesniegtie teksti :
A9-0214/2023
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Parlamenta sastāvu

(2021/2229(INL) – 2023/0900(NLE))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 14. panta 2. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a panta 1. punktu,

– ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija Lēmumu (ES) 2018/937, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu[1],

– ņemot vērā 2018. gada 7. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta sastāvu[2],

– ņemot vērā 2022. gada 3. maija normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom) un šim lēmumam pielikumā pievienoto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās[3] (“2022. gada 3. maija normatīvā rezolūcija par Eiropas vēlēšanu likuma reformu”),

– ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas Labas vēlēšanu norises kodeksu,

– ņemot vērā Reglamenta 46., 54. un 90. pantu,

– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0214/2023),

A. tā kā Eiropas Parlamenta sastāva veidošanā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 2. punkta pirmajā daļā noteiktie kritēriji, t. i., ka Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju, ka šī pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši deputāti katrai dalībvalstij, un ka nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām;

B. tā kā Parlamentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības attiecībā uz Eiropas Parlamenta sastāvu;

C. tā kā LES 14. panta 2. punktā ir noteikts, ka Eiropas Parlaments sastāv no Savienības pilsoņu pārstāvjiem;

D. tā kā LES 10. pants cita starpā paredz, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija un ka pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā;

 

E. tā kā Parlamenta 2022. gada 3. maija normatīvajā rezolūcijā par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu ir ierosināts izveidot Savienības mēroga vēlēšanu apgabalu;

F. tā kā, lai izveidotu šādu Savienības mēroga vēlēšanu apgabalu, ir jāgroza Akts par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās;

G. tā kā iespējamā Savienības mēroga vēlēšanu apgabala vietu skaita noteikšana ir Eiropadomes lēmuma par Eiropas Parlamenta sastāvu darbības jomā, pamatojoties uz LES 14. panta 2. punktu, savukārt tā izveidei nepieciešamie noteikumi ir balstīti uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 1. punktu;

H. tā kā vietu sadalījums starp dalībvalstīm pašreizējā un iepriekšējā sasaukumā bija nevis pastāvīgas aprēķinu sistēmas, bet gan politisko sarunu rezultāts; tā kā līdz ar to pašreizējā deputātu vietu sadalījuma metode dalībvalstīm automātiski neatbilst līdzsvarotas proporcionalitātes principam; tā kā pastāvīgs aprēķina mehānisms, kas atspoguļo iedzīvotāju skaitu Savienības dalībvalstīs, nodrošinātu šā principa turpmāku ievērošanu;

I. tā kā Eiropadomes lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu ir jābūt gatavam pietiekami savlaicīgi pirms vēlēšanu dienas, lai dalībvalstis varētu ieviest tiesību normas, kas vajadzīgas Eiropas Parlamenta 2024.–2029. gada sasaukuma vēlēšanu organizēšanai,

1. konstatē, ka pašreizējais vietu sadalījums Eiropas Parlamentā, kā tas noteikts Eiropadomes Lēmumā 2018/937, attiecas vienīgi uz 2019.–2024. gada sasaukumu; tādēļ uzsver, ka nekavējoties ir vajadzīgs jauns lēmums par Eiropas Parlamenta sastāvu 2024.–2029. gada sasaukumā;

2. atzīst, ka vairākas dalībvalstis uzskata, ka, lemjot par vietu sadalījumu Eiropas Parlamentā, ir jāņem vērā balsošanas sistēma Padomē;

3. uzsver, ka ierosinātajā vietu sadalījumā būtu jāiekļauj 28 papildu vietu rezerve deputātiem, kas ievēlēti Savienības mēroga vēlēšanu apgabalā, saskaņā ar Parlamenta priekšlikumu Padomes regulai, kurš pievienots 2022. gada 3. maija normatīvajai rezolūcijai par Eiropas vēlēšanu likuma reformu; tomēr norāda, ka saskaņā ar šo priekšlikumu minētās vietas var ieņemt tikai pēc vēlēšanām, kas ir notikušas pēc tam, kad ir stājies spēkā pārskatītais Eiropas vēlēšanu likums un Savienības mēroga vēlēšanu apgabalam nepieciešamie noteikumi;

 

4. stingri uzsver, ka nākotnē ir vajadzīga pastāvīga sistēma, kura pamatotos uz skaidru matemātisku formulu un kurā Eiropas Parlamenta vietas tiktu sadalītas objektīvā, taisnīgā, noturīgā un pārredzamā veidā, ievērojot līdzsvarotas proporcionalitātes principu, kā noteikts Lēmuma (ES) 2018/937 1. pantā; uzskata, ka šobrīd Parlamentam nav politiski iespējams ierosināt šādu pastāvīgu sistēmu, jo tā būtu sīkāk jāapspriež un būtu jāievieš labu laiku pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām; aicina Konstitucionālo jautājumu komiteju atsākt darbu pie šādas pastāvīgas sistēmas šajā sasaukumā, tostarp izskatīt iespēju iesaistīt Eurostat;

 

5.  uzskata, ka jebkāda turpmāka kavēšanās Padomes darbā saistībā ar grozījumiem Eiropas vēlēšanu likumā būtu pretrunā LES 4. panta 3. punktā noteiktajam lojālas sadarbības principam, jo sagaidāms, ka Padomes lēmums ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanas un var ietekmēt tā sastāvu;

 

6. uzsver, ka Eiropadomei minētais lēmums par Eiropas Parlamenta sastāvu ir jāpieņem steidzami, lai dalībvalstis varētu laikus veikt nepieciešamos iekšējos pasākumus Eiropas Parlamenta 2024.–2029. gada sasaukuma vēlēšanu rīkošanai; uzsver, ka tādēļ Parlaments ir apņēmies ātri turpināt piekrišanas procedūru savstarpējas lojālas sadarbības garā;

 

7. pamatojoties uz LES 14. panta 2. punktā paredzētajām iniciatīvas tiesībām, pieņem un iesniedz Eiropadomei pielikumā pievienoto priekšlikumu Eiropadomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu; norāda, ka šādu lēmumu var pieņemt tikai ar Parlamenta piekrišanu, un tādēļ prasa Eiropadomei to nekavējoties informēt, ja tā plāno atkāpties no iesniegtā priekšlikuma un kādā veidā;

 

8. uzdod priekšsēdētājai šo normatīvo rezolūciju un tās pielikumā pievienoto priekšlikumu nosūtīt Eiropadomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.


 

 

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS

Priekšlikums

EIROPADOMES LĒMUMS

 ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu

EIROPADOME,

 

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 14. panta 2. punktu,

 

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšlikumu[4],

 

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu[5],

 

tā kā:

 

(1) Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. panta 2. punkta pirmā daļa nosaka Eiropas Parlamenta sastāva kritērijus, proti, ka Savienības pilsoņu pārstāvju skaits nepārsniedz septiņi simti piecdesmit, neskaitot priekšsēdētāju, ka šī pārstāvība ir līdzsvaroti proporcionāla, ar minimālo slieksni seši deputāti katrai dalībvalstij, un ka nevienai dalībvalstij nepiešķir vairāk par deviņdesmit sešām vietām.

 

(2) LES 10. pants paredz, inter alia, ka Savienības darbības pamatā ir pārstāvības demokrātija, pilsoņi Savienības līmenī tiek tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un dalībvalstis Padomē pārstāv to valdības, kas par savu darbību saskaņā ar demokrātijas principiem atbild vai nu savu valstu parlamentiem, vai saviem pilsoņiem.

 

(3) Tāpēc LES 14. panta 2. punkts piemērojams saistībā ar plašāku Līgumos noteikto institucionālo kārtību, kas ietver arī noteikumus par lēmumu pieņemšanu Padomē.

 

(4)   Būtu jānosaka pienācīgs skaits Eiropas Parlamenta pārstāvju, kurus ievēlē Savienības mēroga vēlēšanu apgabalā, ja tiek pieņemts minētā vēlēšanu apgabala juridiskais pamats,

 

 

 

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

 

1. pants

 

Piemērojot LES 14. panta 2. punktu, ievēro šādus principus:

 

– kopējais vietu skaits Eiropas Parlamentā nepārsniedz 750 vietas, neskaitot priekšsēdētāju,

 

– vietu sadalījums dalībvalstīm ir līdzsvaroti proporcionāls, ar minimālo slieksni 6 vietas un maksimālo slieksni 96 vietas katrai dalībvalstij, vienlaikus pēc iespējas tuvāk atspoguļojot attiecīgo dalībvalstu iedzīvotāju skaitu,

 

– līdzsvaroto proporcionalitāti definē šādi: attiecība starp katras dalībvalsts iedzīvotāju skaitu un vietu skaitu pirms noapaļošanas uz augšu vai leju līdz veseliem skaitļiem ir mainīga atkarībā no attiecīgā dalībvalstu iedzīvotāju skaita tādējādi, ka katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, pārstāv vairāk pilsoņu nekā katrs Eiropas Parlamenta deputāts no dalībvalstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks, un otrādi — jo dalībvalstī ir vairāk iedzīvotāju, jo lielāks skaits Eiropas Parlamenta vietu tai pienākas.

 

 

2. pants

 

Kopējo iedzīvotāju skaitu dalībvalstīs, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajiem datiem, aprēķina Komisija (Eurostat) saskaņā ar metodi, ko nosaka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1260/2013[6].

 

 

3. pants

 

1. Pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā, kurus ievēlē katrā dalībvalstī, 2024.–2029. gada parlamentārajam sasaukumam nosaka šādi:

 

Beļģija

21

Bulgārija

17

Čehija

21

Dānija

15

Vācija

96

Igaunija

7

Īrija

14

Grieķija

21

Spānija

61

Francija

79

Horvātija

12

Itālija

76

Kipra

6

Latvija

9

Lietuva

11

Luksemburgā

6

Ungārija

21

Spānija

6

Nīderlande

31

Austrija

20

Polija

52

Portugāle

21

Rumānija

33

Slovēnija

9

Slovākija

15

Somija

15

Zviedrija

21

 

2. Pirmajās vēlēšanās pēc tam, kad stājusies spēkā Padomes Regula par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom) un šim lēmumam pielikumā pievienoto Aktu par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās un kas paredz Savienības mēroga vēlēšanu apgabala izveidi, papildus to Eiropas Parlamenta deputātu skaitam, kurus ievēlē katrā dalībvalstī, kā paredzēts 1. punktā, ievēlē arī 28 pārstāvjus no Savienības mēroga vēlēšanu apgabala, kā to paredz minētā regula.

 

4. pants

 

Pietiekami savlaicīgi pirms 2029.–2034. gada parlamentārā sasaukuma sākuma Eiropas Parlaments saskaņā ar LES 14. panta 2. punktu iesniedz Eiropadomei priekšlikumu par atjauninātu Eiropas Parlamenta vietu sadalījumu.

 

 

5. pants

 

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

 

Briselē,

 

 

Eiropadomes vārdā

priekšsēdētājs



 

PASKAIDROJUMS

Vietu sadalījums Parlamentā tieši ietekmē pilsoņu pārstāvību vienīgajā tieši ievēlētajā Eiropas iestādē. Šajā sakarībā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai Eiropas Parlamenta sastāvs balstītos uz godīgiem, pārredzamiem, objektīviem, ilgtspējīgiem un taisnīgiem principiem, ievērojot līdzsvaru starp lielu, mazu un vidēju dalībvalstu interesēm.

Eiropas Parlamenta deputātu vietu sadalījumā ir jāievēro Līguma par Eiropas Savienību (LES)14. panta vispārīgie noteikumi. Šie noteikumi attiecas uz Parlamenta kopējo maksimālo vietu skaitu, maksimālo un minimālo vietu skaitu, ko piešķir katrai dalībvalstij, un to, ka vietas ir jāpiešķir saskaņā ar līdzsvarotas proporcionalitātes principu. Šis princips ir definēts 1. pantā Eiropadomes Lēmuma (ES) 2018/937, kuram Parlaments ir sniedzis piekrišanu.

Pārbaudot pašreizējo vietu sadalījumu Parlamentā attiecībā pret jaunākajiem pieejamajiem datiem par iedzīvotāju skaitu, ir atklājies, ka sešos gadījumos tas pārkāpj līdzsvarotas proporcionalitātes principu. Šie pārkāpumi ir jānovērš, lai ievērotu līdzsvarotas proporcionalitātes principu.

Eiropas Parlaments vienmēr ir uzskatījis, ka ir svarīgi apsvērt vietu sadalījuma sistēmas izveidi un līdztekus pārskatīt balsošanas sistēmu Padomē, lai nodrošinātu iestāžu līdzsvaru[7]. Šis jautājums ir minēts Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmumā (2013/312/ES) un 2018. gada 28. jūnija Lēmumā (2018/937/ES), ar ko nosaka Parlamenta sastāvu. Tomēr ir jānorāda — lai mainītu balsošanas noteikumus Padomē, būtu jāveic izmaiņas Līgumos.

Gadu gaitā Parlaments ir atzinis, ka ir svarīgi, lai būtu pastāvīga sistēma, pēc kuras godīgi, objektīvi un pārredzami sadalīt vietas Parlamentā pirms katrām jaunām Eiropas vēlēšanām atbilstoši Līgumos paredzētajiem noteikumiem. Šajā sakarā tas ir centies rast piemērotu metodi, uzdodot izstrādāt vairākus pētījumus, lai pārbaudītu vairākus matemātiskos modeļus vietu sadalei Parlamentā. Tomēr pastāvīgas sistēmas vēl joprojām nav. Parlamenta 2014.–2019. gada sasaukuma laikā AFCO komiteja izskatīja vairākus priekšlikumus par šādu pastāvīgu sistēmu, kuras pamatā ir matemātiskas formulas. Pastāvīga sistēma, kas pamatojas uz matemātisku formulu, sniedz interesantus rezultātus, kas būtu jāanalizē sīkāk un ko varētu ņemt vērā turpmākajā vietu sadalē, sākot no 2029. gada vēlēšanām. Ņemot vērā saikni starp pastāvīgu sistēmu vietu sadalījumam un balsošanas sistēmas pārskatīšanu Padomē, referenti uzskata, ka saistībā ar šādas pastāvīgas sistēmas izveidi ir vajadzīgas turpmākas visaptverošas diskusijas par iestāžu līdzsvaru.

 

Referentu priekšlikums: uz principiem balstīts risinājums

Referenti piedāvā projektu Padomes lēmumam par Eiropas Parlamenta sastāvu, kurā paredzēts tāds vietu sadalījums starp dalībvalstīm, kas ir taisnīgs, objektīvs un pamatojas uz skaidriem principiem.

Šis jaunais sadalījums balstās uz trim principiem:

1. Līdzsvarotas proporcionalitātes principu, kā paredzēts LES 14. pantā un definēts Eiropadomes Lēmuma 2018/937/ES 1. pantā,

2. To, ka neviena dalībvalsts nezaudē deputāta vietas,

3. Absolūtu minimālā vietu skaita palielinājumu, kas ļautu koriģēt līdzsvarotās proporcionalitātes principu un atstātu pietiekami daudz vietu papildu deputātiem, ko ievēlēs Savienības mēroga vēlēšanu apgabalā, tiklīdz būs pieņemts attiecīgais tiesību akts.

Ierosinātais risinājums ir dzīvotspējīga izvēle pašreizējā politiskajā situācijā, un tas pilnībā ievēro šos trīs iepriekš minētos principus un visus kritērijus, kas uzskaitīti LES 14. pantā.

Pielikumā ir parādīts, kā referentu priekšlikums ietekmē vietu sadalījumu starp dalībvalstīm. Jo īpaši tas pierāda, ka piedāvātajā risinājumā ir ievērots līdzsvarotas proporcionalitātes princips, ievērojot šādus divus kritērijus:

(1) mazāka valsts nesaņem vairāk vietu nekā lielāka valsts,

(2) attiecība starp iedzīvotāju skaitu un deputātu vietu skaitu pirms noapaļošanas līdz veseliem skaitļiem pieaug, ja pieaug iedzīvotāju skaits.

Referenti uzskata, ka priekšlikums par Savienības mēroga vēlēšanu apgabalu, kas pamatojas uz LESD 223. panta 1. punktu, ir jāīsteno, veicot Eiropas vēlēšanu likuma reformu, tomēr nemainot tam piešķirto vietu skaitu. Eiropas Parlamenta 2022. gada 3. maija normatīvās rezolūcijā par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, ar ko atceļ Padomes Lēmumu (76/787/EOTK, EEK, Euratom) un šim lēmumam pielikumā pievienotajā Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās ir paredzēta sīki izstrādāta kārtība par Savienības mēroga vēlēšanu apgabala izveidi. Šī rezolūcija ir juridiski un politiski cieši saistīta ar nesen ierosināto vietu pārdali, kas pamatojas uz LES 14. panta 2. punktu. Ierosinātajā Eiropadomes lēmumā par Eiropas Parlamenta sastāvu ir noteikta juridiskā kārtība, kādā piešķiramas 28 vietas Savienības mēroga vēlēšanu apgabalam, kas ierosināts priekšlikumā Padomes regulai par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās, tomēr tieši pašreizējais tiesību akta priekšlikums nodrošina tā efektivitāti skaita ziņā. Tāpēc abi tiesību aktu priekšlikumi būtu jāizskata kopā.

 

PIELIKUMS

Uz principiem balstīts risinājums vietu sadalījumam Parlamentā 2024.–2024. gada sasaukumam:

 

Iedzīvotāju skaits 2022. gadā[8]

Pašreizējais vietu sadalījums

Pašreizējā iedzīvotāju un deputātu skaita attiecība

Jaunais vietu sadalījums

Jaunā iedzīvotāju un deputātu skaita attiecība

Papildu vietas saskaņā ar jauno sadalījumu

Vācija

83.203.320

96

866.701

96

866.701

 

Francija

67.842.582

79

858.767

79

858.767

 

Itālija

59.607.184

76

784.305

76

784.305

 

Spānija

47.432.805

59

803.946

61

777.587

2

Polija

37.654.247

52

724.120

52

724.120

 

Rumānija

19.038.098

33

576.912

33

576.912

 

Nīderlande

17.734.036

29

611.518

31

572.066

2

Beļģija

11.631.136

21

553.864

21

553.864

 

Grieķija

10.603.810

21

504.943

21

504.943

 

Čehija

10.545.457

21

502.165

21

502.165

 

Zviedrija

10.440.000

21

497.143

21

497.143

 

Portugāle

10.352.042

21

492.954

21

492.954

 

Ungārija

9.689.010

21

461.381

21

461.382

 

Austrija

8.967.500

19

471.974

20

448.375

1

Bulgārija

6.838.937

17

402.290

17

402.290

 

Dānija

5.864.667

14

418.905

15

390.978

1

Somija

5.541.241

14

395.803

15

369.416

1

Slovākija

5.434.712

14

388.194

15

362.314

1

Īrija

5.060.004

13

389.231

14

361.429

1

Horvātija

3.862.305

12

321.859

12

321.859

 

Lietuva

2.805.998

11

255.091

11

255.091

 

Slovēnija

2.107.180

8

263.398

9

234.131

1

Latvija

1.875.757

8

234.470

9

208.417

1

Igaunija

1.331.796

7

190.257

7

190.257

 

Kipra

904.700

6

150.784

6

150.784

 

Luksemburga

643.648

6

107.275

6

107.275

 

Spānija

520.971

6

86.829

6

86.829

 

KOPĀ (iedzīvotāji un vietas)

447.533.143

705

 

716

 

 

 

 

 

11

VIDĒJI (attiecība)

 

 

634.799

 

625.046

 

 


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

12.6.2023

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

16

10

2

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gerolf Annemans, Gabriele Bischoff, Damian Boeselager, Włodzimierz Cimoszewicz, Salvatore De Meo, Sandro Gozi, Brice Hortefeux, Giuliano Pisapia, Paulo Rangel, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Helmut Scholz, Sven Simon, László Trócsányi, Guy Verhofstadt, Loránt Vincze

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Gilles Boyer, Pascal Durand, Angel Dzhambazki, Cyrus Engerer, Markéta Gregorová, Alin Mituța, Niklas Nienass, João Pimenta Lopes

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Peter Jahr, Marlene Mortler, Tom Vandendriessche, Kosma Złotowski

 


 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA PAR PRIEKŠLIKUMA PROJEKTU EIROPADOMES REGULAI (“TIESĪBU AKTS”)

15

+

PPE

Salvatore De Meo, Loránt Vincze

Renew

Gilles Boyer, Sandro Gozi, Alin Mituța, Guy Verhofstadt

S&D

Gabriele Bischoff, Włodzimierz Cimoszewicz, Pascal Durand, Cyrus Engerer, Giuliano Pisapia, Domènec Ruiz Devesa

Verts/ALE

Damian Boeselager, Markéta Gregorová, Niklas Nienass

 

8

-

ECR

Angel Dzhambazki, Kosma Złotowski

ID

Gerolf Annemans, Antonio Maria Rinaldi, Tom Vandendriessche

NI

László Trócsányi

The Left

João Pimenta Lopes, Helmut Scholz

 

5

0

PPE

Brice Hortefeux, Peter Jahr, Marlene Mortler, Paulo Rangel, Sven Simon

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA PAR EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PROJEKTU

16

+

PPE

Salvatore De Meo, Loránt Vincze

Renew

Gilles Boyer, Sandro Gozi, Alin Mituța, Guy Verhofstadt

S&D

Gabriele Bischoff, Włodzimierz Cimoszewicz, Pascal Durand, Cyrus Engerer, Giuliano Pisapia, Domènec Ruiz Devesa

The Left

Helmut Scholz

Verts/ALE

Damian Boeselager, Markéta Gregorová, Niklas Nienass

 

10

-

ECR

Angel Dzhambazki, Kosma Złotowski

ID

Gerolf Annemans, Antonio Maria Rinaldi, Tom Vandendriessche

NI

László Trócsányi

PPE

Peter Jahr, Marlene Mortler, Sven Simon

The Left

João Pimenta Lopes

 

2

0

PPE

Brice Hortefeux, Paulo Rangel

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

Pēdējā atjaunošana: 2023. gada 13. jūnijs
Juridisks paziņojums - Privātuma politika