ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

6.7.2023 - (COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Referentes: Frances Fitzgerald, Evin Incir
Atzinumu saskaņā ar komiteju iesaistīšanas procedūru (Reglamenta 57. pants) sagatavoja:
Rosa Estaràs Ferragut, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
PR_COD_1amCom

Grozījumi

• 001-297 (PDF - 549 KB)
• 001-297 (DOC - 124 KB)
• 298-298 (PDF - 429 KB)
• 298-298 (DOC - 115 KB)
• 299-299 (PDF - 114 KB)
• 299-299 (DOC - 38 KB)

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

* Apspriežu procedūra   *** Piekrišanas procedūra  ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)  ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)  ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)   (Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti divās slejās   Svītrotās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā kreisajā slejā. Aizstātās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā abās slejās. Jauno tekstu iezīmē treknā slīprakstā labajā slejā.   Pirms katra grozījuma ievietotā informācijas bloka pirmā un otrā rinda norāda uz attiecīgo teksta daļu izskatāmajā akta projektā. Ja grozījums attiecas uz spēkā esošu aktu, ko paredzēts grozīt ar akta projektu, informācijas blokā papildus iekļauj trešo un ceturto rindu, kurās attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un atbilstīgo teksta vienību tajā.   Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti kā konsolidēts teksts.   Jaunās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā. Svītrotās teksta daļas iezīmē ar simbolu ▌ vai pārsvītro. Aizstātās teksta daļas iezīmē, ierakstot jauno tekstu treknā slīprakstā un izdzēšot vai pārsvītrojot aizstāto tekstu. Tas neattiecas uz tīri tehniska rakstura grozījumiem, kurus izdara attiecīgie dienesti, gatavojot galīgo tekstu. Tie netiek iezīmēti.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

PASKAIDROJUMS

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

(COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0105),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0058/2022),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0234/2023),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

 

 

Grozījums Nr. 1

 

Direktīvas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. un 2. punktu,

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts cietušajām personām, prevencija, koordinācija un sadarbība.	(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts un kompensācija cietušajām personām, labāka datu vākšana, prevencija, koordinācija un sadarbība.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminācija ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās.	(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminēšana ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās un liedzot maksimāla progresa iespējas sievietēm, meitenēm un sabiedrībai kopumā.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un bērna tiesības, kā nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(3) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz brīvību un drošību, persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu, arī uz dzimuma pamata, un bērna tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Bērna tiesību konvencijā.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES2 un 2011/93/ES3, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem.	(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, seksuāla rakstura uzbrukumu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, seksuālu uzmākšanos darba pasaulē, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlamu saņemšanu, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, intīmā partnera vardarbība, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīni piespiedu aborti, seksuālā izmantošana prostitūcijā, grūtniecības brīvprātīgas izbeigšanas novēršana vai mēģinājums to novērst un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē un kiberterorizēšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo vienā mājoklī. Tomēr, lai pilnībā pabeigtu tiesisko regulējumu visu veidu dzimumbalstītās vardarbības novēršanai, ir obligāti jāpaplašina Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā uzskaitītās noziedzības jomas, iekļaujot tajā dzimumbalstīto vardarbību.
__________________	__________________
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).	2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).	3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Tomēr šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc terminam “cietusī persona” būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to bioloģiskā vai sociālā dzimuma.	(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas cita starpā nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Eurostat dati par 2015. gadu liecina, ka deviņas no desmit izvarošanā cietušajām personām un astoņas no desmit seksuālos uzbrukumos cietušajām personām Savienībā ir sievietes. 99 % par šādiem noziegumiem ieslodzīto personu ir vīrieši. Šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc terminam “cietusī persona” būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to dzimuma vai dzimtes.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem.	(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu un psiholoģisku kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām un viņiem būtu jāgūst labums no mērķorientētiem un specializētiem aizsardzības pasākumiem, mērķorientētiem un specializētiem preventīviem pasākumiem un mērķorientētiem un specializētiem atbalsta pasākumiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, ka tāda vecāka bērni, kas nogalināts vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē, savas īpaši neaizsargātās situācijas dēļ saņem nepieciešamo atbalstu, arī tādu, ko sniedz, izmantojot mērķorientētus aizsardzības pasākumus un atbalstu, it sevišķi relevantā tiesvedībā. Mērķorientēti pasākumi attiecībā uz bērniem būtu jābalsta uz holistisku un dzimumspecifisku izpratni par vardarbīgu attiecību dinamiku, un tiem būtu jānodrošina, ka netiek pieļauta bērna atkārtota viktimizācija, un būtu jānodrošina bērna tiesības. Tas ir īpaši svarīgi, izskatot bērna aizgādības tiesības un saskarsmes tiesības.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimums”.	(7) Vardarbība pret sievietēm ir jāsaprot kā cilvēktiesību pārkāpums un liela sabiedrības veselības problēma, un tā ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm — visā viņu daudzveidībā — izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, dzimtiskajos stereotipos, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimte”. Tā joprojām ir plaši izplatīta un skar sievietes visos sabiedrības līmeņos neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumiem, sociālā stāvokļa vai izcelsmes vai dzīvesvietas valsts. Tas ir viens no lielākajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības panākšanai.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajām personām zināma persona, kurai viņas parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.	(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas sociālas stigmas dēļ bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām cietušās personas privātajā un profesionālajā dzīvē, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajai personai zināma persona, kurai cietusī persona parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski, un tā var notikt dažādās attiecībās. Vardarbība ģimenē bieži ietver koercitīvu kontroli, un tā var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES4 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.	(9) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē Savienībā ir noturīgi smaga problēma, un to skaidri pierāda tas, ka pastāvošie tiesību akti un to īstenošana ir izrādījušies nepietiekami, un minēto noziegumu specifika, tāpēc pret personām, kas cietušas vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē, jābūt citādai attieksmei nekā pret citos Savienībā izdarītos noziegumos cietušām personām un tāpēc īpašie pasākumi, ko attiecībā uz vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām ievieš šī direktīva, ir pamatoti. Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas dzimumsensitīvi un holistiski risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES4 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.
__________________	__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).	4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)5 un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)6 un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā.	(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)5 un tās vispārējo ieteikumu Nr. 35 par dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm, kurš atjaunina vispārējo ieteikumu Nr. 19, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)6, Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā un Konvenciju par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām.
__________________	__________________
5 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.	5 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979.
6 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.	6 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.	(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā pārklājas ar diskrimināciju dzimtes vai dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, uzturēšanās statusa, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimtes izpausmes un dzimumpazīmju dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transsievietes, nebināras, interseksuālas un kvīras sievietes (LBTIQ), sievietes ar invaliditāti, grūtnieces, lauku sievietes un sievietes ar rases vai etnisko piederību pie minoritātes ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē riskam. Piemēram, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādai dzimumbalstītai vardarbībai, kuras mērķis ir sodīt cietušās personas par viņu seksuālo orientāciju, dzimtes izpausmi vai dzimtisko identitāti, piemēram, tā dēvētajai “korektīvajai izvarošanai”. Turklāt sievietes un meitenes, kuras ir pakļautas diskriminācijai un vardarbībai dzimuma vai dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, nesamērīgi skar kibervardarbība, ieskaitot kiberuzmākšanos un kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu, tāpēc minētie nodarījumi būtu jāuztver pienācīgi nopietni.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu cieņu un fizisko neaizskaramību.	(12) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu fizisko un psiholoģisko cieņu un neaizskaramību visos gadījumos, arī pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, un viņu tiesības uz aizsardzību un atbalstu, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu, kas darāms, saucot likumpārkāpējus pie atbildības. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumu “Violence against women: an EU-wide survey” 67 % no seksuālās vardarbības cietušo personu iepriekš kaut kādā mērā pazina vainīgo vai bija bijušas kaut kādās attiecībās ar to, tāpēc ir vajadzīga pamatīga cietušo personu aizsardzība, lai nepieļautu vēl citus uzbrukumus.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas seksuālo neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās vai, iespējams, finansiāls labums. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.	(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas cieņu un seksuālo un ķermeņa neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo personu tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās, iespējams, finansiāls labums vai sodīšana ar “korektīvo izvarošanu”. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, jo īpaši nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Izvarošanai būtu skaidri jāiekļauj visi seksuālas penetrācijas veidi ar jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu. Piekrišanas trūkumam vajadzētu būt izvarošanas definīcijas centrālajam un svarīgam elementam, ņemot vērā to, ka bieži vien izvarošana nav saistīta ar fizisku vardarbību vai spēka pielietošanu. Sākotnējai piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Seksuāla penetrācija bez piekrišanas būtu jāuzskata par izvarošanu pat tad, ja tā izdarīta pret laulāto vai intīmo partneri.	(14) Izvarošanai būtu skaidri jāiekļauj visi seksuālas penetrācijas veidi ar jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu. Piekrišanas trūkumam vajadzētu būt centrālam un svarīgam izvarošanas definīcijas elementam, ņemot vērā to, ka bieži vien izvarošana tās laikā neietver fizisku vardarbību vai spēka pielietošanu. Piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Seksuāla penetrācija bez piekrišanas būtu jāuzskata par izvarošanu, arī tad, ja tā izdarīta pret laulāto vai intīmo partneri.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Seksuāls uzbrukums ir seksuālās vardarbības veids, kas nesamērīgi skar sievietes un nopietni pārkāpj personas fizisko integritāti un ķermeņa autonomiju. Nacionālie tiesību akti par seksuālo vardarbību dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāizstrādā Savienības līmeņa noteikumi par seksuālo vardarbību. Seksuāli uzbrukumi ir seksuāla rakstura darbības. Seksuāla rakstura darbības ietver darbības, kurās ir fiziska saskare starp nodarījuma izdarītāja ķermeni un cietušās personas dzimumorgāniem, un darbības, kurās ir saskare starp cietušās personas ķermeni un nodarījuma izdarītāja dzimumorgāniem.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Piekrišanai vienmēr vajadzētu būt brīvai un nepiespiestai. Piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Dažādās situācijās cietusī persona nespēj paust brīvu gribu, un noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti šādos apstākļos, būtu jāuzskata par aktu bez piekrišanas. Novērtējot konkrēto situāciju, būtu jāņem vērā personiskie un ārējie apstākļi. Šajā kontekstā bailes nav saistāmas tikai ar noziedzīga akta draudiem. Piekrišanas trūkumu intoksikācijas dēļ vajadzētu attiecināt arī uz rīcībnespēju, ko izraisa narkotikas, alkohols vai citas apreibinošas vielas. Sevišķas neaizsargātības situācijas ietver situācijas, kurās cietušajām personām acīmredzami ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savu ķermeņa un seksuālo integritāti un izvairīties no uzbrukuma. Sevišķas neaizsargātības situācijas var būt arī nopietnas varas nelīdzsvarotības vai nopietnas ekonomiskās atkarības situācijas. Slēptā neizsargāšanās (“stealthing”) ietver tīšu un slepenu profilakses vai reproduktīvās kontroles metodes lietošanas izbeigšanu penetrācijas laikā. Tā kā slēptā neizsargāšanās maina apstākļus, kādos dota piekrišana, to var uzskatīt par izvarošanu vai seksuālu uzbrukumu.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas uzskatāmi par izvarošanu, likumpārkāpējiem, kuri iepriekš notiesāti par tāda paša rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, vajadzētu būt pienākumam piedalīties intervences programmās, lai mazinātu recidīva risku.	(15) Likumpārkāpējiem, kuri notiesāti par izvarošanu, vajadzētu būt pienākumam piedalīties uz pierādījumiem balstītās intervences programmās, lai mazinātu recidīva risku, nodrošinātu drošas attiecības un visaptveroši un informatīvi pievērstos viņu radītajam kaitējumam, panākot, ka viņi atzīst savu atbildību un maina savu kaitīgo attieksmi un uzvedību. Kompetentajām iestādēm būtu jāinformē tiesu iestādes par šādu programmu pieejamību.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Piespiedu laulības ir ekspluatācijas veids, kas galvenokārt skar sievietes un meitenes, un tās mērķis ir izrādīt dominanci pār viņām. Tā ir vardarbība, kas nopietni pārkāpj pamattiesības un jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesības uz fizisko neaizskaramību, brīvību, autonomiju, fizisko un garīgo veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību, izglītību un privāto dzīvi. Nabadzība, bezdarbs, paražas un konflikti ir faktori, kas veicina piespiedu laulības. Fiziska un seksuāla vardarbība un vardarbības draudi bieži tiek izmantoti kā spaidu līdzeklis, ar ko sievieti vai meiteni piespiest stāties laulībā. Kad viņas ir stājušās piespiedu laulībā, pastāv lielāks seksuālas izmantošanas un citas vardarbības risks. Bieži vien piespiedu laulības pavada fiziska un psiholoģiska izmantošana un vardarbība, piemēram, seksuāla izmantošana. Tādēļ ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis noteiktu kriminālatbildību par piespiedu laulībām, piemērotu attiecīgu sodu likumpārkāpējiem un dotu iespēju šādas laulības anulēt vai izbeigt bez pārmērīga administratīvā vai finansiālā sloga cietušajām personām.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai novērstu nelabojamo kaitējumu mūža garumā, ko cietušajām personām rada sieviešu dzimumorgānu kropļošana, šis noziedzīgais nodarījums būtu īpaši un pienācīgi jāskata krimināllikumos. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izmantošanas prakse, kas attiecas uz meitenes vai sievietes dzimumorgāniem un ko veic, lai saglabātu un izrādītu dominanci pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu meiteņu un sieviešu seksualitāti. To dažkārt veic bērnu vai piespiedu laulību vai vardarbības ģimenē kontekstā. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana var notikt kā tradicionāla prakse, ko dažas kopienas piekopj attiecībā uz savas kopienas sievietēm. Tajā būtu jāietver prakse, ko veic ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ. Terminam “ekscīzija” būtu jāattiecas uz klitora un lielo kaunuma lūpu (labia majora) daļēju vai pilnīgu izgriešanu. Vārdam “infibulācija” būtu jāaptver lielo kaunuma lūpu (labia majora) aizvēršana, daļēji sašujot kopā vulvas ārējās lūpas, lai sašaurinātu maksts atveri. Terminam “citāda kropļošana” būtu jāattiecas uz visiem pārējiem sieviešu dzimumorgānu fiziskajiem pārveidojumiem.	(16) Lai novērstu smagās un ilgās fiziskās un psiholoģiskās sekas, ko cietušajām personām rada sieviešu dzimumorgānu kropļošana, šis noziedzīgais nodarījums būtu īpaši un pienācīgi jāskata krimināllikumos. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izmantošanas prakse, kas attiecas uz meitenes vai sievietes dzimumorgāniem un ko veic, lai saglabātu un izrādītu dominanci pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu meiteņu un sieviešu seksualitāti. To dažkārt veic bērnu vai piespiedu laulību vai vardarbības ģimenē kontekstā. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana var notikt kā tradicionāla prakse, ko dažas kopienas piekopj attiecībā uz savas kopienas sievietēm. Tajā būtu jāietver prakse, ko veic ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ. Terminam “ekscīzija” būtu jāattiecas uz klitora un lielo kaunuma lūpu (labia majora) daļēju vai pilnīgu izgriešanu. Vārdam “infibulācija” būtu jāaptver lielo kaunuma lūpu (labia majora) aizvēršana, daļēji sašujot kopā vulvas ārējās lūpas, lai sašaurinātu maksts atveri. Terminam “citāda kropļošana” būtu jāattiecas uz visiem pārējiem sieviešu dzimumorgānu fiziskajiem pārveidojumiem.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Piespiedu, koercitīva un citādi nebrīvprātīga sterilizācija ir kaitīga un ekspluatējoša prakse, kas atņem cietušajai personai seksuālās reprodukcijas spēju, bieži rada smagas sekas personas fiziskajai, psiholoģiskajai un sociālajai veselībai, un to veic, lai īstenotu sociālo kontroli pār sievietēm, bērniem un viņu seksualitāti. Tā pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cieņu, fizisko integritāti un privātumu, tā ir pretrunā brīvas un informētas piekrišanas prasībai, un tā ir atzīta par spīdzināšanas un sliktas izturēšanās veidu. Piespiedu, koercitīva un citādi nebrīvprātīga sterilizācija bieži vien ir cieši saistīta ar diskrimināciju un stereotipiskām idejām par to, kādai personai vajadzētu būt vai nevajadzētu būt grūtniecības stāvoklī un bērniem. Romu sievietes un bērni, sievietes un bērni ar invaliditāti, citstarp jo īpaši ar intelektuālo un psihosociālo invaliditāti, sievietes, kuras vēlas iziet dzimumu apstiprinošu procesu, un sievietes un bērni, kas dzīvo aprūpes iestādēs, jo īpaši ir pakļautas piespiedu, koercitīvas un citādi nebrīvprātīgas sterilizācijas riskam. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz sievietes vai bērna iepriekšēju un informētu piekrišanu sterilizācijai. Sievietes vai bērna piekrišanu nedrīkstētu aizstāt ar likumīga aizbildņa piekrišanu. Šajā direktīvā paredzētie noteikumi par piespiedu sterilizāciju neattiecas uz ārkārtēju medicīnisku iejaukšanos vai ķirurģiskām procedūrām, ko veic, lai, piemēram, palīdzētu sievietei, glābjot viņas dzīvību.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana ir medicīniski nevajadzīga, nevitāla ķirurģiska vai medicīniska procedūra vai ārstēšana, ko veic personai, kurai ir dzimumpazīmju variācijas, lai mainītu šādas īpašības nolūkā tās vienādot ar tām, kuras uzskata par tipiski sievišķām vai vīrišķām. Nevitālas interseksuālu sieviešu un bērnu procedūras un ārstēšanas bez piekrišanas ir balstītas uz pārliecību, ka binārā dzimumpazīmju izvēle ir vienīgā normālā un ka jebkura alternatīva ir nenormāla un ir jālabo. Procedūras vai ārstēšanas, kas vērstas uz tādu sieviešu vai bērnu dzimumpazīmēm, kuras dzimušas ar dzimumpazīmju variācijām un kuras nespēj dot piekrišanu, būtu jāveic tikai tad, ja ir skaidra un steidzama vajadzība glābt viņu dzīvību vai novērst nopietnu kaitējumu viņu fiziskajai veselībai. Nevitālas procedūras vai ārstēšanas ar mērķi mainīt dzimumpazīmes (vai kam ir tādas sekas) būtu jāveic tikai ar sievietes vai bērna, kas piedzimusi ar dzimumpazīmju variācijām, pilnībā informētu un iepriekšēju piekrišanu. Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana var izraisīt fiziskus un psiholoģiskus traucējumus visa mūža garumā, tāpēc pret to būtu jāizturas tikpat nopietni kā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu. Tādēļ ir svarīgi sniegt pienācīgu medicīnisko un psiholoģisko atbalstu interseksuāļiem un viņu ģimenēm un ievērot viņu tiesības pieņemt informētus lēmumus par savu ķermeni un veselības aprūpi.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Seksuāla uzmākšanās un dzimumuzmākšanās parasti ir aizliegta valsts līmenī Savienības dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanas satvarā. Tomēr Savienības tiesību akti nav izrādījušies pietiekami iedarbīgi, lai šīs parādības apkarotu praksē, jo īpaši sodu aspektā. Ja krimināltiesības par šādu rīcību neparedz sodus, cietušās personas negūst labumu no šajā direktīvā paredzētās mērķorientētās aizsardzības. LESD 83. panta 2. punkts ļauj paredzēt minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu definēšanu, ja dalībvalstu krimināltiesību tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu rezultatīvu Savienības rīcībpolitikas īstenošanu jomā, kurai piemēroti saskaņošanas pasākumi. Direktīva 2006/54/EK, Direktīva 2004/113/EK un Direktīva 2010/41/ES Savienības līmenī ir saskaņojušas noteikumus par seksuālu uzmākšanos darbā un seksuālu uzmākšanos preču un pakalpojumu nodrošināšanā un piekļuvē tām. Ņemot vērā minēto kontekstu un neiedarbīgo Savienības seksuālās uzmākšanās novēršanas rīcībpolitikas īstenošanu, šajā jomā ir vajadzīgi papildu minimālie noteikumi.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm un ietekmē viņas. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību.	(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm, cilvēktiesību aizstāvēm, aktīvistēm un personām, kas pieder pie marginalizētām kopienām vai ir pakļautas intersekcionālai diskriminācijai, un ietekmē viņas. Kibervardarbība nesamērīgi skar sievietes, kas pakļautas diskriminācijai vai vardarbībai dzimtes vai citu iemeslu dēļ. Kibervardarbība var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā un profesionālajā dzīvē līdztiesībā ar vīriešiem. Plašāka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana darbā ir novedusi pie lielākas kibervardarbības pret sievietēm. Šādas lielākas kibervardarbības dēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinumā “Tāldarbs un dzimumu līdztiesība – nosacījumi, lai tāldarbs nesaasinātu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem un lai tas būtu dzimumu līdztiesības veicināšanas dzinējspēks” un Starptautiskā Darba organizācija ir norādījušas, ka īpaša uzmanība jāpievērš preventīviem un aizsardzības pasākumiem darba kontekstā. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību. Kompetentās iestādes, kas apkaro vardarbību pret sievietēm, būtu jāapmāca sekmīgi saukt pie atbildības par nodarījumiem, kas saistīti ar kibervardarbību, lai nodrošinātu, ka par šādiem nodarījumiem tiek sekmīgi veikta kriminālvajāšana, un lai cīnītos pret nesodāmību.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana rada risku, ka daži kibervardarbības veidi var viegli, ātri un plaši izplatīties, radot vai palielinot smagu un ilgstošu kaitējumu cietušajam. Šādas izvēršanas potenciāls, kas ir priekšnoteikums vairāku šajā direktīvā definēto kibervardarbības nodarījumu izdarīšanai, būtu jāatspoguļo ar elementu, kurš, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, noteiktus materiālus dara pieejamus “daudziem” galalietotājiem. Vārds “daudziem” būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz ievērojamu skaitu attiecīgo tehnoloģiju galalietotāju, tādējādi nodrošinot būtisku piekļuvi šiem materiāliem un to iespējamu tālāku izplatīšanu. Minētais vārds būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ieskaitot tehnoloģijas, kas izmantotas, lai padarītu šos materiālus pieejamus, un šo tehnoloģiju piedāvātās izvēršanas iespējas.	(18) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana rada risku, ka daži kibervardarbības veidi var viegli, ātri un plaši izplatīties, radot vai saasinot smagu un ilgstošu kaitējumu cietušajam. Izplatīšana ir priekšnoteikums vairāku šajā direktīvā definēto kibervardarbības nodarījumu izdarīšanai, un to atspoguļo noteiktu materiālus darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem, kas notiek, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Vārdi “citiem galalietotājiem” būtu jāsaprot kā norāde uz to, ka tiek sasniegti vairāki attiecīgo tehnoloģiju galalietotāji, tādējādi nodrošinot piekļuvi šiem materiāliem un to iespējamu tālāku izplatīšanu. Minētie vārdi būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ieskaitot tehnoloģijas, kas izmantotas, lai padarītu šos materiālus pieejamus, un šo tehnoloģiju piedāvātās izplatīšanas iespējas.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ļoti kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver “dziļviltojumu” izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.	(19) Intīmus materiālus un seksuāla rakstura materiālus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez piekrišanas darot pieejamus citiem galalietotājiem, cietušajām personām var tikt nodarīts ļoti liels kaitējums, jo šādai rīcībai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties, tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma un runa ir par intīma rakstura materiāliem. Šajā direktīvā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam būtu jāaptver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas dara pieejamu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajam nodarījumam būtu jāaptver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, attēlu rediģēšana, tai skaitā ar mākslīgo intelektu, kas liek izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādai radīšanai vai manipulēšanai būtu jāaptver arī tādu “dziļviltojumu” izgatavošana, kur materiālā, kas uzskatāms par intīmu materiālu, vai seksuāla rakstura materiālā attēlota persona, kura ievērojami līdzinās reālai personai, un materiāls citiem nepatiesi varētu šķist autentisks vai patiess. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā. Turklāt, tā kā “kibervirināšana” ir izplatīts veids, kā iebiedēt un apklusināt sievietes, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz tādu nodarījumu, kas ir nepieprasīta attēlu, videoierakstu vai citu materiālu, kas attēlo dzimumorgānus, nosūtīšana.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu piespiedu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem un ģimenes. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. To varētu sekmēt cietušās personas persondatu apstrāde, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, personas e-pasta vēstulēs un pa tālruni, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanā būtu jāietver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kas savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces.	(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu koercitīvu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem, ģimenes un darba. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, kas notiek, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Iespēju to darīt var dot cietušās personas persondatu apstrāde, kas notiek, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, e-pasta vēstulēs un tālrunī, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces, vai slepeni aktivizējot taustiņsitienu reģistrēšanas programmatūru nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanai būtu jāaptver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, kas tiek veikta, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kuras savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces. Turklāt, tā kā draudu un apvainojošu ziņu atkārtota nosūtīšana privātās sarunās ir izplatīts vardarbības pret sievietēm veids, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz to.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus daudziem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.	(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi par kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu tāda uzbrukuma iniciēšanu vai līdzdalību tādā uzbrukumā pret citu personu, kurā citiem galalietotājiem tiek darīti pieejami draudoši vai apvainojoši materiāli. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm, cilvēktiesību aizstāvēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās un darba pasaulē. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējos gados ir izraisījis krasu sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz bioloģisko vai sociālo dzimumu. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Sievietes bieži vien ir seksistiska un pret sievietēm vērsta naida mērķi tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Tas ir jāpārtver agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši attiecas uz konkrētās(-o) personas(-u) bioloģisko vai sociālo dzimumu, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.	(22) Dominējošu tiešsaistes platformu aptvērumam ir bijusi būtiska loma interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugumā, un tas pēdējos gados ir krasi palielinājis sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz dzimumu vai dzimti, sevišķi kombinācijā ar citiem iemesliem. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Tomēr anonimitāte var būt būtiska arī personām, kas pārcietušas dzimumbalstītu vardarbību, un citām apdraudētām kopienām. Sievietes bieži vien ir tāda seksistiska un mizoginiska naida mērķis tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Arī bērni un jaunieši var būt tādas kibervardarbības mērķis, kura bieži attiecas uz tādām personīgām pazīmēm kā invaliditāte, rases vai etniskā piederība, seksuālā orientācija, dzimtiskā identitāte, dzimtes izpausme, dzimumpazīmes u. c., un šī kibervardarbība, ja pret to nevēršas, var izraisīt sociālo atstumtību, trauksmi, pamudinājumu nodarīt paškaitējumu un — ekstremālās situācijās — domas par pašnāvību, pašnāvības mēģinājumus vai pašnāvību. Tas ir jānovērš vai jāpārtver agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši min konkrētās(-o) personas(-u) dzimumu vai dzimti, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Runājot par kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naidu noziedzīgo nodarījumu, iepriekšpieņem, ka kūdīšana nav izteikta tikai privātā kontekstā, bet gan publiski, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādēļ tam būtu jāietver izplatīšana sabiedrībai, kas būtu jāsaprot kā tāda, kas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, potenciāli neierobežotam personu skaitam padara pieejamu konkrētu materiālu, kas kūda uz vardarbību vai naidu, proti, padara materiālu viegli pieejamu lietotājiem kopumā, neprasot personas, kura sniegusi materiālu, turpmāku rīcību, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve materiālam prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt materiālam, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Novērtējot, vai materiāls ir kvalificējams kā kūdīšana uz naidu vai vardarbību, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pamattiesības uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Hartas 11. pantā.	(23) Runājot par kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naidu noziedzīgo nodarījumu, iepriekšpieņem, ka kūdīšana nav izteikta tikai privātā kontekstā, bet gan publiski, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādēļ tam būtu jāietver izplatīšana sabiedrībai, kas būtu jāsaprot kā tāda, kas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, potenciāli neierobežotam personu skaitam padara pieejamu konkrētu materiālu, kas kūda uz vardarbību vai naidu, proti, padara materiālu viegli pieejamu lietotājiem kopumā, neprasot personas, kura sniegusi materiālu, turpmāku rīcību, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve materiālam prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt materiālam, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Novērtējot, vai materiāls ir kvalificējams kā kūdīšana uz naidu vai vardarbību, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pamattiesības uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Hartas 11. pantā. Lai nodrošinātu, ka tiešsaistes materiāls ir kvalificējams kā kiberkūdīšana uz vardarbību vai naidu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi materiāli katrā atsevišķā gadījumā tiek novērtēti, balstoties uz kritērijiem, kuri noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Rabātas rīcības plānā par tādas rīcības aizliegšanu, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un ir kūdīšana uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību, jo īpaši ņemot vērā ziņas sociālo un politisko kontekstu, runātāja statusu, runas saturu un formu, nodomu un kaitējuma varbūtību un tūlītējumu.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts nolūkā gūt peļņu vai labumu vai ka noziedzīgajā nodarījumā faktiski ir gūta peļņa vai labums, piemēram, ar šantāžu kibervardarbības gadījumā vai gūstot peļņu no sieviešu ģenitāliju kropļošanas vai piespiedu sterilizācijas, ir atbildību pastiprinošs apstāklis, jo peļņa vai labums pierāda, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts sistemātiski un metodiski, kas izceļ tā smaguma pakāpi.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Tā dēvētie “goda aizstāvēšanas” noziegumi tiek izdarīti, lai sasniegtu mērķi, kas nav tūlītējās nozieguma tiešās sekas, vai papildu mērķi. Šis mērķis var būt ģimenes “goda” atjaunošana vai vēlme radīt priekšstatu par tradīciju vai attiecīgajā kopienā pastāvošo reliģisko, kultūras vai paražu prasību ievērošanu. Šie noziegumi ārkārtīgi smagi ietekmē cietušo personu, var izraisīt cietušās personas cilvēktiesību pārkāpumus un parasti ietekmē visu cietušās personas dzīvi, tādējādi padarot viņu jo īpaši neaizsargātu.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Dzimumsensitīva perspektīva nozīmē ņemt vērā gan sieviešu, gan vīriešu dzīves īpatnības, vienlaikus cenšoties izskaust nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību, tādējādi pievēršoties dzimumdimensijai un ņemot to vērā. Līdz ar to dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā un tās īstenošanas izvērtēšanā būtu jāiekļauj dzimumsensitīva perspektīva. Dzimumsensitīva perspektīva ietver arī strukturālu izpratni par dzimumbalstītas vardarbības cēloņiem, ieskaitot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā sistēmisku parādību un tādas plašas nevienlīdzības un pret sievietēm vērstas diskriminācijas sekas, kas veido labvēlīgu augsni iecietībai pret vardarbību pret sievietēm.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību.	(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot un iesniegt pierādījumus par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē bez sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas. Pienācīgi ņemot vērā šajā direktīvā iekļauto noziedzīgo nodarījumu specifiku un acīmredzamo risku, ka cietušās personas varētu atsaukt par noziedzīgo nodarījumu iesniegto sūdzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pierādījumi tiek vākti vispusīgi un pēc iespējas agri. Dalībvalstis tiek mudinātas dalīties paraugpraksēs, kā nodrošināt pierādījumu aizsardzību šādu noziegumu izmeklēšanā, attiecīgi cita starpā darot iespējamu pirmās intervijas ar cietušo video ierakstīšanu. Lai gan cietusī persona varētu nebūt minējusi nozieguma raksturu, kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāpatur prātā, ka noziegumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, tādēļ izmeklēšanas gaitā tām būtu jāapsver iespēja izvērtēt šo aspektu. Šajā nolūkā dalībvalstīm papildus personīgai ziņošanai būtu jānodrošina iespēja sūdzības droši iesniegt tiešsaistē vai izmantojot citas piekļūstamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Tiešsaistes sūdzību sistēmām būtu jāatbilst drošības standartiem, un tās nedrīkstētu apdraudēt cietušās personas drošību. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz cietušajām personām visā viņu daudzveidībā ziņot, cita starpā — jānodrošina ērtas un piekļūstamas iespējas tām personām, kas dzīvo attālos apgabalos, un jānodrošina atbalsta pasākumi, lai palīdzētu tiem, kas neprot lasīt, kā arī personām, kuras mīt aprūpes iestādēs, vai personām ar invaliditāti, izmantojot arī Braila rakstu un zīmju valodu. Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, iespējamās vardarbīgās rīcības ekrānuzņēmumus. Ziņojot par noziedzīgiem nodarījumiem un tiesvedības laikā cietušajām personām vajadzētu būt piekļuvei bezmaksas juridiskajai palīdzībai valodā, ko viņas var pienācīgi saprast.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.	(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta nopietnam fiziska kaitējuma riskam. Šāda trešo personu ziņošana ir pamatota kā mērķorientēts pasākums pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo šāda vardarbība bieži vien tiek izdarīta tuvās attiecībās vai ģimenes apstākļos un var tikt neuzskatīta par noziedzīgu nodarījumu, kā dēļ par to var nebūt ziņojuši tie, kas to ir pieredzējuši vai bijuši tai tieši liecinieki. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas pamana neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem, ņemot vērā to ilgo negatīvo ietekmi uz viņiem, un nekavējoties ir jāveic pienācīgi pasākumi. Tāpēc arī attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, un, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki vardarbības akti, kas skatīti šajā direktīvā, viņiem būtu jārīkojas. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā.	(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā. Lai aizsargātu bērna intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nolūkā palīdzēt izmantot ziņošanas procedūras ir klāt speciālisti, kas specializējušies bērnu aprūpē un atbalstīšanā.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.	(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tāpēc izmeklēšanas un kriminālvajāšanas kompetentajām iestādēm šādas sūdzības būtu jāizskata nekavējoties. Tas, ka cietusī persona ir sūdzējusies vai plāno pamest attiecības, var tai nozīmēt lielākas briesmas. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un rezultatīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem bez liekas kavēšanās, jo vardarbības nepārtrauktība nozīmē, ka pat tie noziedzīgie nodarījumi, ko uzskata par vismazāk kaitīgajiem, var būt pirmais šāds noziedzīgais nodarījums aizvien smagāku nodarījumu virknē.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.	(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība un specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības vai seksuālas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc dzimumsensitīvs individuāls novērtējums ar mērķi noteikt cietušās personas aizsardzības vajadzības un medicīniskā un specializētā atbalsta vajadzības būtu jāveic pašā pirmajā kompetento iestāžu saskarsmē ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību vai cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu.	(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās un apgādājamās personas drošību un cietušās personas tiesības un vajadzības un nodrošinātu individualizētu aizsardzību un atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus un neaizsargātību. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību, cietušās personas fizisko un garīgo veselību, invaliditāti, vielu pārmērīgas lietošanas problēmu, bērnu klātbūtni, lolojumdzīvnieku klātbūtni, cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu, ieskaitot ekonomisko atkarību vai atkarību ar uzturēšanās statusu saistītu iemeslu dēļ, vai to, ka cietušajai personai un likumpārkāpējam ir kopīgs bērns.

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu atbalstu un aizsardzību, visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un atbilstīgos atbalsta pasākumos, pamatojoties uz dalībvalstu izdotām skaidrām vadlīnijām. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kas jāņem vērā, novērtējot risku, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, t. sk. apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos.	(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu, pienācīgu un koordinētu atbalstu un aizsardzību, būtu jāpieņem standartizēta pieeja riska novērtēšanai, kas veicina kopīgu izpratni par risku visā tiesvedības laikā, un kopīga riska paziņošanas valoda. Visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un pienācīgos atbalsta un aizsardzības pasākumos. Tas būtu jādara, balstoties uz dzimumsensitīviem un kultūrsensitīviem riska novērtēšanas protokoliem un skaidrām vadlīnijām, ko izdevušas dalībvalstis un kas izstrādātas sadarbībā ar specializētā sieviešu atbalsta dienestiem un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kuri jāņem vērā, novērtējot risku, kas izriet no šīs direktīvas aptverto vardarbības veidu specifikas, ieskaitot likumpārkāpēja vai aizdomās turētas personas koercitīvu un kontrolējošu uzvedību, un apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos vai pirmajā noziedzīgajā nodarījumā, ļoti iespējams, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos vai atkārtotos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos. Būtiska ir arī specializēta risku novērtēšanas rīku izmantošanas apmācība priekšplāna speciālistiem. Svarīgos procesa brīžos, piemēram, lietas ierosināšanā tiesā, sprieduma pasludināšanā vai diskusijās par aizgādības kārtības pārskatīšanu, riska novērtējumi būtu jāpārskata.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ņemot vērā cietušās personas bērnu neaizsargātību pret sekundāru un atkārtotu viktimizāciju, iebiedēšanu un atriebību, kā arī to, ka viņi cieš emocionālu kaitējumu, kas apdraud viņu attīstību, cietušās personas bērniem būtu jāsaņem tādi paši aizsardzības pasākumi, kādi tiek sniegti cietušajai personai. Citas personas, kas ir atkarīgas no cietušās personas, piemēram, pieaugušie ar invaliditāti vai gados vecāki pieaugušie apgādājamie, par kuriem cietusī persona rūpējas, var ciest līdzīgu emocionālu kaitējumu, un tādēļ viņiem būtu jāsniedz tādi paši aizsardzības pasākumi.	(31) Ņemot vērā cietušās personas bērnu neaizsargātību pret sekundāru un atkārtotu viktimizāciju, iebiedēšanu un atriebību, kā arī to, ka viņi cieš emocionālu kaitējumu, kas apdraud viņu attīstību, cietušās personas bērniem būtu jāsaņem tādi paši aizsardzības pasākumi, kādi tiek sniegti cietušajai personai. Citas personas, kas ir atkarīgas no cietušās personas, piemēram, pieaugušie ar invaliditāti vai gados vecāki pieaugušie apgādājamie, par kuriem cietusī persona rūpējas, var ciest līdzīgu emocionālu kaitējumu, un tādēļ viņiem būtu jānodrošina tādi paši aizsardzības pasākumi. Vardarbības pret sievietēm kontekstā izdarītājs sliktu izturēšanos pret bērniem var izmantot, lai īstenotu varu pār māti un izdarītu pret māti vardarbības aktus; šāda veida netieša vardarbība pret sievietēm dažās dalībvalstīs ir pazīstama kā pastarpināta vardarbība. Lai īstenotu varu, izdarītājs kā ietekmes sviru bieži izmanto arī dzīvniekus. Tādēļ ir izšķirīgi svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes ir pienācīgi apmācītas par vardarbīgu attiecību sarežģīto dinamiku, lai tās varētu īstenot šādus aizsardzības pasākumus, kad tas vajadzīgs.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgs specifisks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šīs personas efektīvi saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu jānosūta cietušās personas uz atbilstīgiem atbalsta dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6797 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj atbilstīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu atbalstu un aizsardzību.	(32) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgi specifiski atbalsta pakalpojumi, ko sniedz apmācīti speciālisti, un medicīniskā aprūpe. Lai nodrošinātu, ka šīs personas patiešām saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu nekavējoties jānosūta cietušās personas uz attiecīgiem atbalsta, arī medicīniskās palīdzības, dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts un medicīniskā palīdzība. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas, taču pienācīgi ievērojot cietušās personas drošību, ņemot vērā viņas vajadzības un nepieļaujot nekādu papildu vai sekundāro viktimizāciju. Tomēr šajā ziņā būtu jārīkojas ļoti piesardzīgi, jo gadījumos, kad atbalsta dienesti cietušo personu uzrunā bez viņas piekrišanas, cietusī persona var būt apdraudēta, piemēram, ja viņa dzīvo kopā ar kontrolējošu noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Tas arī palielina risku, ka baiļu dēļ cietušās personas vēl vairāk vairīsies no vēršanās pēc atbalsta. Tāpēc atbalsta dienestiem būtu pie cietušajām personām jāvēršas bez viņu piekrišanas tikai tad, ja tie uzskata, ka tas ir izšķirīgi svarīgi cietušo drošībai un labbūtībai. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6797 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu, un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj pienācīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta un medicīniskās palīdzības dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu medicīnisko aprūpi, atbalstu un aizsardzību. Būtu jānodrošina, ka datiem var piekļūt tikai ierobežots skaits personu un ka ir skaidri noteikti piekļuves periodi. Cietušajām personām būtu jāsaņem informācija par procesa posmiem un par to, kā var saglabāt pierādījumus iespējamam kriminālprocesam.
__________________	__________________
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).	7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ir ļoti svarīgi nodrošināt specializētu darbinieku klātbūtni dalībvalstu tiesībaizsardzības, kriminālvajāšanas un tiesu iestādēs. Specializētu tiesu vai palātu izveide un specializētu prokuroru iecelšana vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jautājumos būtu jāuzskata par iespēju dalībvalstīm nodrošināt dzimumsensitīvu pieeju šo nodarījumu apkarošanā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami resursi, lai izmeklētu nodarījumus, uz kuriem šī direktīva attiecas, nepieļaujot situācijas, kad nepienācīga izmeklēšana noved pie nerezultatīvas kriminālvajāšanas par nodarījumu, un nepieļaujot nesodāmības palielināšanos.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību.	(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ātru ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību, kā arī apcietināšanas un aresta izmantošanu nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ārkārtas lieguma rīkojumus var izdot tūlītēju briesmu situācijās, piemēram, gadījumos, kad kaitējums ir nenovēršams vai jau ir materializējies un, iespējams, tiks nodarīts atkārtoti.	(34) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ārkārtas lieguma rīkojumus var izdot tūlītēju briesmu situācijās, piemēram, gadījumos, kad kaitējums cietušajām personām vai apgādājamajiem ir tūlītējs vai jau ir materializējies un, ticamākais, tiks nodarīts atkārtoti.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Aizsardzības rīkojumi var ietvert aizliegumu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajai personai piekļūt konkrētām vietām, tuvoties cietušajai personai vai apgādājamajiem tuvāk par noteiktu attālumu vai sazināties ar viņiem, tai skaitā izmantojot tiešsaistes saskarnes, un vajadzības gadījumā glabāt šaujamieročus vai nāvējošus ieročus.	(35) Ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi var ietvert aizliegumu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajai personai piekļūt konkrētām vietām, vietām vai noteiktām zonām, kur cietusī persona vai apgādājamais dzīvo, tuvoties cietušajai personai vai apgādājamajiem tuvāk par noteiktu attālumu, sazināties ar cietušo personu vai apgādājamo, tai skaitā izmantojot tiešsaistes saskarnes, un vajadzības gadījumā glabāt šaujamieročus vai nāvējošus ieročus. Šādi rīkojumi būtu jāizdod ikreiz, kad tas ir vēlams, ņemot vērē riska situāciju, kurā ir cietusī persona, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir ziņojusi par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu efektivitāti, par šādu rīkojumu pārkāpumiem būtu jāpiemēro sodi. Šie sodi var būt krimināltiesiski vai citi juridiska rakstura sodi, un tie var ietvert cietumsodus, naudas sodus vai jebkādu citu juridisku sodu, kas ir efektīvs, samērīgs un preventīvs.	(36) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu efektivitāti, par šādu rīkojumu pārkāpumiem būtu jāpiemēro sodi. Šie sodi var būt krimināltiesiski vai citi juridiska rakstura sodi, un tie var ietvert cietumsodus, naudas sodus vai jebkādu citu juridisku sodu, kas ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka situācijās, kad tiek izdoti lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi, likumpārkāpēji tiek informēti un mudināti brīvprātīgi iesaistīties specializētās programmās, kas viņiem palīdzētu izbeigt savu vardarbīgo uzvedību. Ir būtiski, lai cietušās personas tiktu informētas par jebkādiem lieguma, ierobežojošo vai aizsardzības rīkojumu pārkāpumiem. Tā kā lieguma, ierobežojošo vai aizsardzības rīkojumu pārkāpumi var palielināt riskus un radīt vajadzību pēc papildu aizsardzības, pēc dokumentēta pārkāpuma nekavējoties būtu jāveic atkārtots rīkojuma novērtējums.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(36a) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošo un aizsardzības rīkojumu izpildi, būtu jāizmanto elektroniskā uzraudzība. Elektroniskā uzraudzība dod iespēju nodrošināt ārkārtas lieguma, ierobežojošo un aizsardzības rīkojumu ievērošanu, reģistrēt šādu rīkojumu pārkāpumu pierādījumus un pastiprināt likumpārkāpēju pārraudzību. Cietušās personas vienmēr būtu jāinformē par elektroniskās uzraudzības spējām un ierobežojumiem.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Pierādījumu sniegšana par seksuālo uzvedību pagātnē, lai apstrīdētu cietušo personu uzticamību un piekrišanas trūkumu seksuālās vardarbības gadījumos, jo īpaši izvarošanas gadījumos, var nostiprināt postošu stereotipu par cietušajām personām turpināšanos un novest pie atkārtotas vai sekundāras viktimizācijas. Tādēļ, neskarot tiesības uz aizstāvību, kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā nebūtu jāatļauj jautājumi, informācijas vākšana un pierādījumi par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē.	(37) Pierādījumu sniegšana par seksuālo uzvedību pagātnē, cietušās personas seksuālo orientāciju un cietušās personas apģērbu nolūkā apstrīdēt cietušo personu uzticamību un piekrišanas trūkumu seksuālās vardarbības gadījumos, jo īpaši izvarošanas gadījumos, var nostiprināt postošu stereotipu par cietušajām personām turpināšanos un novest pie atkārtotas vai sekundāras viktimizācijas. Tādēļ, neskarot tiesības uz aizstāvību, kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā nebūtu jāatļauj jautājumi, informācijas vākšana un pierādījumi par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē. Konsultanta vai terapeita piezīmes izmantot tiesvedībā vajadzētu varēt tikai tad, ja persona, kura ar konsultantu vai terapeitu runājusi, tam piekrīt.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Specializētajiem sieviešu dienestiem ir izšķirīga loma atbalsta sniegšanā personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. Tie sniedz pakalpojumus, kuros izmanto dzimumresponsīvas metodes, lai atbalstītu sievietes un viņu bērnus, kas saskaras ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šādi dienesti ir, piemēram, sieviešu atbalsta centri, sieviešu patversmes, palīdzības līnijas, izvarošanas krīzes vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centri, kā arī primārās profilakses dienesti. Tos bieži nodrošina nevalstiskas sieviešu vadītas organizācijas.

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka norīkotās struktūras sniedz papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2004/113/EK8, 2006/54/EK9 un 2010/41/ES10, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju dzimuma dēļ, ir labi piemērotas šo uzdevumu izpildei. Turklāt šādām struktūrām vajadzētu būt juridiski tiesīgām rīkoties visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi.	(38) Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka specializētie dienesti un norīkotās valstu struktūras, līdztiesības struktūras un citi relevanti rīcībspēki nodrošina papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2000/43/EK, 2004/113/EK8, 2006/54/EK9 un 2010/41/ES10, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes un dzimuma dēļ, varētu būt labi piemērotas šo uzdevumu izpildei, ja tām ir adekvātas specializētās zināšanas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jomā. Saskaņā ar dalībvalstu individuālajām juridiskajām tradīcijām un kultūrām šādām struktūrām un citiem specializētiem attiecīgiem rīcībspēkiem vajadzētu būt spējīgiem atbalstīt datu vākšanu un būt juridiski tiesīgiem rīkoties visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu rezultatīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek piešķirti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi un ka tās ir pienācīgi apmācītas, lai varētu sekot līdzi tādu jaunu tehnoloģiju attīstībai, ko izmanto saistībā ar nodarījumiem, uz kuriem šī direktīva attiecas.
__________________	__________________
8 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).	8 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).	9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgstošas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.	(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka citiem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Šīs direktīvas noteikumiem par rīkojumiem un citiem pasākumiem saistībā ar attiecīgo materiālu izņemšanu un piekļuves liegšanu tiem nebūtu jāietekmē Regulas XX/YYYY [ierosinātās DPTA regulas] attiecīgie noteikumi. Proti, minētajos rīkojumos būtu jāievēro aizliegums uzlikt vispārējus uzraudzības vai aktīvas faktu konstatēšanas pienākumus un minētās regulas īpašās prasības attiecībā uz rīkojumiem izņemt nelikumīgu saturu tiešsaistē.	(42) Šīs direktīvas noteikumiem par rīkojumiem un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana un piekļuves liegšana tiem, nebūtu jāietekmē Regulas (ES) 2022/2065 noteikumi. Proti, minētajos rīkojumos būtu jāievēro aizliegums uzlikt vispārējus uzraudzības vai aktīvas faktu konstatēšanas pienākumus un minētās regulas īpašās prasības attiecībā uz rīkojumiem izņemt nelikumīgu saturu tiešsaistē.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ņemot vērā materiālu, uz kuriem var attiekties rīkojumi vai citi pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, lai šos materiālus izņemtu vai liegtu piekļuvi tiem, iespējamo nozīmi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai saukšanā pie atbildības par tiem saskaņā ar krimināltiesībām, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai kompetentās iestādes vajadzības gadījumā varētu iegūt vai nodrošināt šādus materiālus. Šie pasākumi varētu būt, piemēram, prasība attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nosūtīt minētos materiālus šīm iestādēm vai saglabāt materiālus ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz nepieciešamo. Visiem šādiem pasākumiem būtu jānodrošina materiālu drošība, tiem būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir pamatots, un tiem būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par persondatu aizsardzību.	(43) Ņemot vērā materiālu, uz kuriem var attiekties rīkojumi vai citi pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, lai šos materiālus izņemtu vai liegtu piekļuvi tiem, iespējamo nozīmi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai saukšanā pie atbildības par tiem saskaņā ar krimināltiesībām, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai kompetentās iestādes vajadzības gadījumā pierādījumu gūšanas nolūkā varētu iegūt vai nodrošināt šādus materiālus. Šie pasākumi varētu būt, piemēram, prasība attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nosūtīt minētos materiālus šīm iestādēm vai saglabāt materiālus ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz nepieciešamo, izmeklēšanas satvarā un tās atbalsta nolūkā. Visiem šādiem pasākumiem būtu jānodrošina materiālu drošība, tiem būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir pamatots, vajadzīgs un samērīgs, un tiem būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par persondatu aizsardzību.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lai izvairītos no sekundāras viktimizācijas, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, ieskaitot terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, var nākties pamest savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu.	(44) Lai nepieļautu sekundāro viktimizāciju, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, citu starpā ieskaitot veselības aprūpes — arī seksuālās un reproduktīvās veselības un psiholoģiskās veselības aprūpes — pakalpojumu izmaksas, rehabilitācijas izmaksas, terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, var nākties pilnīgi mainīt savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu dzīvesvietas vai darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu. Kompensācija cietušajām personām būtu jādara pieejama pēc iespējas ātri.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ.	(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz bez kavēšanās pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ. Palīdzībai un atbalstam vajadzētu būt pieejamam cietušajai personai neatkarīgi no tā, vai ir sākts kriminālprocess.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.	(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts, konsultācijas un informācija par jebkādiem relevantiem juridiskiem un praktiskiem jautājumiem un par nosūtīšanu uz tiesu medicīnisko ekspertīzi un vispārējiem veselības aprūpes dienestiem personām, kas cietušas no jebkādas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, seksuālās izmantošanas prostitūcijā, sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.	(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, ieskaitot medicīnisko aprūpi, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādi pakalpojumi būtu jānodrošina papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļa no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu, it sevišķi specializēta sieviešu atbalsta dienestus. Būtu jāievieš vispārējā cietušo personu atbalsta dienestu un specializētā sieviešu atbalsta dienestu savstarpējās nosūtīšanas un sadarbības sistēmas. Specializētu atbalstu var sniegt valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem pienācīgus līdzekļus. Plānojot specializētā atbalsta dienestu organizēšanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā pastāvošo specializētā atbalsta pakalpojumu, ko sniedz nevalstiskās organizācijas, un nevalstisko organizāciju piedāvāto specializētā atbalsta pakalpojumu veidu struktūras un savstarpējās sinerģijas, lai nodrošinātu skaidru koordināciju starp rīcībspēkiem un tādējādi veicinātu sieviešu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.	(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības, medicīniskās un atbalsta vajadzības. Šāda veida atbalstu vislabāk var nodrošināt sieviešu organizācijas, ņemot vērā pret sievietēm vērstas vardarbības nesamērīgo ietekmi uz viņām. Valsts iestādēm specializētie sieviešu dienesti būtu jāatbalsta un jāatzīst. Specializētie sieviešu dienesti būtu sistemātiski jāiekļauj daudzaģentūru koordinācijas procesos riska novērtēšanas un pārvaldības nolūkos. Lai rezultatīvi apmierinātu no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm cietušo personu dažādās aizsardzības, medicīniskās un atbalsta vajadzības, dalībvalstīm šādi pakalpojumi būtu jāsniedz vienās un tajās pašās telpās vai arī tām jānodrošina, ka šādus pakalpojumus koordinē centrāls kontaktpunkts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi pakalpojumi ir ģeogrāfiski vienlīdzīgi izvietoti. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas visas cietušās personas, arī tās personas, kuras dzīvo attālos apgabalos vai fiziski nespēj sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina attālināta tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem, izveidojot lietotni, tīmekļa vietni un palīdzības līniju, kas ir pieejama visu nedēļu 24 h dienā. Šajā nolūkā cita starpā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem klātienes un tiešsaistes atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnei būtu jāatbilst piekļūstamības prasībām attiecībā uz personām ar invaliditāti, piemēram, tām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumā. Visiem pakalpojumiem gan tiešsaistē, gan klātienē vajadzētu būt pilnībā piekļūstamiem un nediskriminējošiem.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Dalībvalstīm, cita starpā apspriežoties un sadarbojoties ar specializētā sieviešu atbalsta dienestiem, cietušo aizsardzības centriem, veselības aprūpes speciālistiem un citiem attiecīgiem rīcībspēkiem, balstoties uz pierādījumiem, speciālajām zināšanām un paraugpraksēm un ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto cietušo personu aizsardzības vajadzību noteikšanas nolūkā veikto specializēto individuālo novērtējumu procesu un saturu, būtu jāizdod, jāpārskata un vajadzības gadījumā regulāri jāatjaunina vadlīnijas un protokoli vispārējā cietušo atbalsta dienestiem, ņemot vērā to praktisko piemērošanu. Šādās vadlīnijās un protokolos būtu jāiekļauj informācija par to, kā izturēties pret cietušajām personām traumai, dzimtei un bērniem piemērotā veidā, izvairoties no dzimtiskajiem stereotipiem un nepieļaujot sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Šos pakalpojumus būtu jāturpina piedāvāt šādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un vardarbībai pret sievietēm ir tendence pieaugt.	(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, sieviešu konsultāciju centri, seksuālās vardarbības upuru palīdzības centri, specializēti LGBTIQ centri, palīdzības tālruņu līnijas, vardarbības izdarītāju rehabilitācijas programmas un izvarošanas seku klīniskā pārvaldība būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Tādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un vardarbībai pret sievietēm ir tendence pieaugt, jāturpina šos pakalpojumus piedāvāt.

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši sensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.	(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa dzimumsensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja, visaptveroša un ilgtermiņa medicīniskā aprūpe, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un izvarošanas seku klīnisko pārvaldību, kas ietver arī ārkārtas kontracepciju, profilaksi pēc tās iedarbības. seksuāli transmisīvas infekcijas ārstēšanu un droša un likumīga aborta iespēju, un atbalsts traumu gadījumos, kā arī ilgtermiņa atbalsta — arī konsultāciju — iespēja. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem būtu jāpiedāvā tūlītēja kriminālistikas ekspertīze, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai, un tiem vajadzētu būt pieejamiem visu diennakti pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem pa katras dalībvalsts teritoriju. Tāpat arī no sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas un citādām kaitīgām praksēm cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs pielāgots atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām, izmantojot multidisciplināru un uz cietušajiem vērstu pieeju un sniedzot mērķorientētu apmācību visiem attiecīgajiem speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar cietušu personu vai riskam pakļautu personu. Šāds specializēts atbalsts būtu jāsniedz, ievērojot visaugstākos privātuma, intīmuma un konfidencialitātes standartus.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50a) No sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, un no piespiedu sterilizācijas cietušajām personām parasti ir vajadzīgs mērķorientēts atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz šīm cietušajām personām pielāgotu atbalstu un ka šie specializētie atbalsta pakalpojumi tiek sniegti, ievērojot visaugstākos privātuma, intīmuma un konfidencialitātes standartus.

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

50.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50b) Tā kā ļoti daudz kibervardarbības gadījumu paliek neziņoti, no kibervardarbības cietušajām personām paredzētu specializētā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienācīgi aprīkotiem un šādiem pakalpojumiem vajadzētu būt viegli piekļūstamiem. Šādiem pakalpojumiem būtu jāietver psiholoģiskais atbalsts, juridiskās konsultācijas un palīdzība.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

50.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50c) Vardarbība darbā un uzmākšanās darba pasaulē ir nepieņemama un nesaderīga ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Tā ietekmē cilvēku psiholoģisko, fizisko un seksuālo veselību, cieņu un ģimenes un sociālo vidi, kā arī publisko un privāto pakalpojumu kvalitāti. Konkrētāk, tā var liegt cilvēkiem, sevišķi sievietēm, piekļūt darba tirgum, palikt tajā un virzīties uz priekšu karjerā, tāpēc tā apdraud vienlīdzīgas iespējas. Tā negatīvi ietekmē arī darba organizāciju, attiecības darbavietā, darba ņēmēju iesaisti, uzņēmuma reputāciju un ražīgumu.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvās 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darbā uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Ņemot vērā to, ka seksuāla uzmākšanās darbā būtiski negatīvi ietekmē gan cietušās personas, gan darba devējus, ar ārēju konsultāciju pakalpojumu palīdzību cietušajām personām un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi risināt šādus gadījumus darba vietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darba vietas, kā arī jānodrošina agrīnas samierināšanas iespēja, ja cietusī persona to vēlas.	(51) Direktīvas 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darbā uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Ņemot vērā to, ka seksuāla uzmākšanās darba pasaulē ir diskriminācija, kas būtiski negatīvi ietekmē gan cietušās personas, gan darba devējus, ārējiem specializētiem un apmācītiem dienestiem cietušajām personām un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi novērst un risināt šādus gadījumus darba vidē, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darba vietas, un par to, kā nodrošināt agrīnas samierināšanas iespēju, ja cietusī persona to vēlas. Seksuāla uzmākšanās darba pasaulē un vardarbība darbavietā būtu jārisina sociālajā dialogā vai ar tiesību aktiem, vai abējādi, ņemot vērā visu darbavietu atrašanās vietas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a) Sociālajiem partneriem var būt svarīga loma seksuālās uzmākšanās darba pasaulē un vardarbības ģimenē novēršanā ar attiecīgiem pasākumiem. Pieaugot tāldarba no mājām pieejamībai, vardarbības ģimenē vieta faktiski var būt cietušās personas darbavieta. Darba devēji un arodbiedrības var arī palīdzēt identificēt vardarbības ģimenē gadījumus, atbalstīt cietušās personas un novērst vardarbības ģimenē ietekmi uz darba dzīvi. Jau ir daudz labas prakses un vienošanos piemēru attiecībā uz tādām darbavietas rīcībpolitikām, kas atbalsta no vardarbības ģimenē cietušās personas, dodot tām iespēju droši turpināt darbu.

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.	(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas cietušajām personām, kas vēršas pēc atbalsta, ir piekļūstamas un darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] vai citu jau pastāvošu numuru un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, kas jāsniedz specializētā atbalsta dienestiem, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, specializētā sieviešu atbalsta dienestiem un citiem sociālajiem, veselības aprūpes un tiesībaizsardzības dienestiem. Šādas palīdzības līnijas būtu jānodrošina atsevišķi no citām palīdzības līnijām noziegumos cietušajām personām, un to personālam būtu jānodrošina visi valsts neatliekamās palīdzības numuri. No vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušās personas, kas zvana uz vispārējā atbalsta palīdzības tālruni, būtu jānovirza uz specializēto palīdzības līniju, kura darbojas ar ES saskaņoto numuru vai citu jau pastāvošu speciālu konsultāciju numuru. Dalībvalstīm, kam šādas palīdzības tālruņa līnijas nav, tāda būtu jāizveido.

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei.	(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz pamata juridiskās konsultācijas un nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību — arī garīgo veselību —, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejams pietiekams skaits īpašu patversmju personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas patversmes ir izvietotas ģeogrāfiski vienlīdzīgi. Šīm patversmēm vajadzētu būt pieejamām tikai personām, kas cietušas no vardarbības, un to atrašanās vietai vajadzētu būt konfidenciālai, lai nodrošinātu sieviešu drošību. Būtu jānodrošina dažādu modeļu patversmes, tostarp patversmes tikai sievietēm, tādējādi nodrošinot cietušajām personām maksimālu rīcības brīvību. Patversmēm vienmēr vajadzētu būt pieejamām cietušajām personām bez maksas, un tām būtu jānodrošina, ka aktīvi un pastāvīgi uz vietas ir apmācīts un specializēts personāls, kas var pievērsties cietušajām personām un viņas atbalstīt. Būtu jānodrošina, ka patversmes un citas piemērotas pagaidu mītnes apmierina cietušo personu ar invaliditāti īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

53.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(53a) Stresa un baiļu dēļ vardarbība ģimenē bieži ietekmē cietušās personas nodarbinātību un ražīgumu, kā arī veselību un drošību darbā. Izdarītāji bieži liedz saviem partneriem vai bijušajiem partneriem piekļūt darbavietai. Turklāt cietušajām personām bieži vien vajadzīgs papildu laiks prom no darba ārsta apmeklēšanai, tiesvedībai vai sociālu jautājumu risināšanai, piemēram, jauna mājokļa meklēšanai. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno pasākumi, kas nodrošinātu, ka darba devējiem, kuri ir informēti par cietušās personas apstākļiem, tiek liegts tieši pēc vardarbības un ar vardarbību saistītu faktoru ietekmes dēļ cietušo personu diskriminēt vai jebkādā veidā nostādīt nelabvēlīgākā situācijā. Gluži otrādi, lai atbalstītu cietušās personas grūtajās pārejās un palīdzētu viņām palikt darbā, tādējādi aizsargājot viņu ekonomiskos resursus un finansiālo neatkarību, cietušajām personām vajadzētu būt tiesībām uz pienācīgi ilgu apmaksātu atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu.

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā.	(54) Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas, ko sniedz apmācīti speciālisti, un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Šādiem atbalsta pasākumiem nebūtu vajadzīga personas, kam ir vecāku atbildība, iepriekšēja piekrišana, ja minētā persona ir likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, un tiem vajadzētu atbilst principiem, kuri noteikti ANO Konvencijā par bērna tiesībām, jo īpaši tās 9. un 12. pantā. Šādi pasākumi būtu jādara pieejami ilgtermiņā atbilstoši cietušās personas vajadzībām. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā. Būtu jānodrošina kompetento iestāžu sadarbība ar vietām, kuras bērns bieži apmeklē, piemēram, ar skolu, lai ne vien atbalstītu bērnu, bet arī sniegtu pienācīgu atbalstu citiem bērniem un vecākiem. “Vecāku atsvešināšanas sindroms” un līdzīgi jēdzieni un termini, kas vaino mātes par bērna “atsvešināšanu” no tēva, bieži ir saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, apdraud bērna drošību un izraisa cietušajai personai sekundāru viktimizāciju, papildu psiholoģisko stresu un traumu. Lietojot šādus jēdzienus, tiek apšaubītas cietušo personu prasmes audzināt bērnus, netiek ņemtas vērā bērnu liecības un vardarbības risks, kam bērni ir pakļauti, un tiek apdraudētas mātes un bērnu tiesības un drošība.

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek bērnu aizsardzības vai labklājības ierēdņu klātbūtnē. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses.	(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Uzraudzītām neitrālām vietām, kur rīko tikšanos ar likumpārkāpēju, būtu jānodrošina gan bērna, gan attiecīgā gadījumā nevardarbīgās personas, kam ir vecāku atbildība, drošība un būtu jādod iespēja izvairīties no kontakta starp likumpārkāpēju vai aizdomās turēto un nevardarbīgo vecāku vai radiniekiem laikā, kad bērns tiek pavadīts uz tikšanos. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek bērnu aizsardzības vai labklājības ierēdņu klātbūtnē. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses, un tām būtu jāprevalē pār vardarbīga vecāka kopīgas aizgādības vai saskarsmes tiesību pieprasījumu. Būtu jānodrošina, ka likumpārkāpēji tiek pienācīgi nosūtīti uz dienestiem, kas pret ģimenes locekļiem vērstās vardarbības problēmu palīdzētu risināt.

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(55a) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu neobjektivitāti bērna interešu noteikšanā. Šāda neobjektivitāte var ietvert pārliecību, ka bērna interesēs ir uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem vai ar radiniekiem par katru cenu neatkarīgi no vardarbības, ko bērns ir piedzīvojis, un tam ir kaitīgas un bīstamas sekas gan bērnam, gan otram vecākam. Vajadzības gadījumā bērna tiesības uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem būtu jāierobežo.

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām sievietēm vai gados vecākām sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.	(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē un kuras piedzīvo intersekcionālo diskrimināciju, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādēs, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm, sievietēm, kas strādā slikti atalgotu darbu, sievietēm bez darba, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, no tā sauktajiem “goda aizstāvēšanas” noziegumiem cietušajām personām, lauku apvidos vai reģionos ar mazāku labklājību dzīvojošām sievietēm, prostitūcijā iesaistītām sievietēm, seksuālajām vai dzimtiskās identitātes minoritātēm, sievietēm, kam ir atkarība, ieslodzītām sievietēm, gados vecākām sievietēm un LBTIQ+ sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība, medicīniskā aprūpe un atbalsts. No šajā direktīvā skatītās vardarbības cietušās personas, kuras piesakās uz starptautisko aizsardzību, būtu jāuzskata par pieteikuma iesniedzējām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/33/ES1a.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Sievietes ar invaliditāti nesamērīgi cieš no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un invaliditātes dēļ viņām bieži ir grūtības piekļūt aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņas var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām meklēt palīdzību.	(57) Sievietes ar invaliditāti nesamērīgi cieš no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un invaliditātes dēļ viņām bieži ir grūtības piekļūt aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Ziņošanas par vardarbību process bieži vien nav pieejams tādu iemeslu dēļ kā nepienācīgas rīcībpolitikas un standarti, negatīva attieksme, fiziski šķēršļi, ierobežota informācija un saziņa, pakalpojumu neesība un nepietiekams finansējums, kā arī tāpēc, ka cietušās personas netiek iesaistītas tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmē viņu dzīvi. Tāpēc dalībvalstīm būtu savi atbalsta dienesti attiecīgi jāpielāgo tā, lai nodrošinātu, ka viņas var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, un vienlaikus jāpievērš pienācīga uzmanība šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām meklēt palīdzību.

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57a) Rīcībai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai būtu jābalstās uz trīsvirzienu pieeju, ko veido primārie, sekundārie un terciārie preventīvie pasākumi. Būtu jānodrošina pienācīga šo trīs pieeju koordinācija. Primārajiem preventīvajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai nepieļautu vardarbības rašanos, un tiem būtu jāiekļauj izpratnes veicināšanas kampaņas, kas palielinātu sabiedrības izpratni par visu veidu vardarbības dažādajām izpausmēm un tās sekām. Sekundārajiem preventīvajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz agrīnu vardarbības atklāšanu un tās progresēšanas vai eskalācijas novēršanu agrīnā posmā. Terciārajiem preventīvajiem pasākumiem būtu jākoncentrējas uz atkārtotu noziedzīgu nodarījumu un atkārtotas viktimizācijas nepieļaušanu, kā arī uz vardarbības seku pienācīgu pārvaldību. Šiem pasākumiem būtu jāietver līdzās esošo cilvēku intervences, agrīnas intervences centru un intervences programmu veicināšana.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, jo īpaši stiprinot dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības.	(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti pierādījumos balstīti preventīvi pasākumi, piemēram, ilgtermiņa izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, panākot pārmaiņas sieviešu un vīriešu sociālajā un kulturālajā uzvedībā. Šādām kampaņām būtu jāietver pilnīga informācijas sniegšana par dažādajām vardarbības izpausmēm un par šādas vardarbības ietekmi uz bērniem, un tām būtu jāveicina uz cilvēktiesībām vērsta pieeja. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā un ikdienējā izglītībā, jo īpaši stiprinot vispusīgu un vecumam piemērotu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību, kā arī sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas, piekrišanā balstītas un cieņpilnas attiecības. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādu kampaņu rīkošanai vietās, ko apmeklē vīrieši. Šādās kampaņās būtu jāiesaista attiecīgās vietējās ieinteresētās personas. Preventīvie pasākumi būtu jāizstrādā sadarbībā ar attiecīgajām skartajām kopienām, lai nodrošinātu pilnīgu to vajadzību apmierināšanu un sensitīvu, pienācīgu un nestigmatizējošu komunikāciju.

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(58a) Dzimumu līdztiesība, sieviešu spēcināšana un investīcijas dzimumlīdztiesīgā sabiedrībā, kurā sievietes ir finansiāli un sociāli autonomas, ir labākās prevencijas stratēģijas pret dažādo veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Dalībvalstīm, vajadzības gadījumā nodrošinot piekļuvi sociālajam atbalstam, būtu jānodrošina, ka sievietēm ir līdzekļi un iespējas, kas nepieciešami, lai pamestu vardarbīgas attiecības.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimumu stereotipu veidošanos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai gods netiek uztverti kā attaisnojums vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimumu lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimumu stereotipus, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi.	(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimtisko stereotipu veidošanos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai gods tiek uztverti nevis kā attaisnojums vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet gan kā atbildību pastiprinošs apstāklis. Tā kā ļoti liela daļa tā dēvēto “goda aizstāvēšanas” noziegumu Savienībā paliek neziņoti, ir svarīgi attiecīgajām iestādēm nodrošināt pienācīgu apmācību, lai tās spētu šādus noziegumus identificēt un pareizi rīkoties. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimtes lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimtisko stereotipus, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi. Pārmērīga saskare ar pornogrāfiju, kas veicina dzimtiskos stereotipus un jauniešiem bieži vien ir vienīgais dzimumattiecību atsauces punkts, jo īpaši tad, ja nav piekļuves vispusīgai dzimumaudzināšanai un attiecību izglītībai, rada izkropļotu un vardarbīgu priekšstatu par seksualitāti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāņem vērā pornogrāfijas ietekme uz jauniešiem un risks, ka viņi varētu atdarināt vardarbīgu uzvedību.

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.	(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas, spēj iesniegt sūdzību un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet pienācīgu un pielāgotu apmācību un saņem mērķorientētu informāciju, lai varētu viņām palīdzēt tiesu iestāžu pieejamības ziņā. Šādai apmācībai, ieskaitot palīgmateriālus, vajadzētu būt bez maksas un notikt darba laikā. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības. medicīniskās aprūpes un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Šādai apmācībai jo īpaši vajadzētu būt pieejamai speciālistiem, kas strādā ar sievietēm iestādēs, piemēram, aprūpes iestādēs, patvēruma centros un ieslodzījuma vietās, un speciālistiem, kas strādā vai veic brīvprātīgo darbu patversmēs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš specializētajai to kompetento iestāžu apmācībai, kas nonāk saskarē ar cietušajām personām, jo īpaši apmācībai par to, kā izvairīties no cietušo personu vainojošas attieksmes un uzvedības, cietušās personas savlaicīgi nosūtīt uz specializētiem dienestiem, tostarp specializētajiem sieviešu dienestiem, un apstrādāt datus, lai atvieglotu ziņošanu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šādai apmācībai būtu jāaptver arī dzimumu līdztiesība un diskriminācija, arī intersekcionālā diskriminācija, sekundārās viktimizācijas novēršana, komunikācijas prasmes un pret visvairāk marginalizētajām grupām vērstas seksuālas uzmākšanās novēršana un identificēšana. Šāda apmācība būtu jānodrošina kvalificētiem pasniedzējiem, ievērojot stingrus kvalitātes standartus attiecībā uz apmācības ilgumu, biežumu, metodēm un iznākumiem saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.
__________________
45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

60.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darba pasaulē un apzinātu un risinātu vardarbības ģimenē gadījumus un tās sekas, būtu jāapmāca personas, kas veic uzraudzības funkcijas, un darba inspektori. Šādai apmācībai būtu jāaptver novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbavietā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK1a un atbilst tajā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā apmācībā būtu jāiekļauj arī trešo personu vardarbības risks un tas, ka atbalsts no šādas vardarbības cietušajām personām būtu jāiekļauj darba aizsardzībā. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, ko pret darbinieku darbavietā izdara kāds, kas nav kolēģis. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK, ievieš iekļaujošas, integrētas un specializētas stratēģijas, ar ko mazināt un nepieļaut seksuālu uzmākšanos darba pasaulē.
	__________________
	1a Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.	(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu un nepieļautu sekundāro viktimizāciju, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību, kopienā balstītām organizācijām, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un citiem attiecīgiem specializētiem rīcībspēkiem apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimtiskajiem stereotipiem un maldīgiem pieņēmumiem par seksuālo vardarbību un vardarbību ģimenē, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, cietušajām personām un likumpārkāpējiem. Lai varētu pareizi palīdzēt cietušajai personai iesniegt sūdzību un pienācīgi novērtēt viņas situāciju, būtiska ir tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācība par to, kā uzņemt personas, kuras cietušas no dzimumbalstītas vardarbības, vardarbības ģimenē vai kibervardarbības.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

61.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(61a) Dalībvalstīm būtu jāatzīst sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā organizācijas, kas sadarbojas ar sievietēm, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, kā partneres rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā un attiecīgos gadījumos tās jāiekļauj to valdības struktūru un komiteju darbā, kuras cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt par attiecīgajiem jautājumiem būtu jāapspriežas arī ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar sociālajiem partneriem jautājumā par seksuālu uzmākšanos darba pasaulē.

Grozījums Nr.  84

 

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām.	(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Tās būtu jāīsteno apmācītiem un kvalificētiem speciālistiem un ciešā sadarbībā ar specializētiem cietušo personu atbalsta dienestiem. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Ja cietusī persona piekrīt saskarei ar likumpārkāpēju vai ja cietusī persona ar savu piekrišanu ir tiešā fiziskā tuvumā likumpārkāpējam, šādu intervences programmu laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš cietušās personas drošībai. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām. Programmām būtu jācenšas palīdzēt likumpārkāpējiem saprast un atzīt, ka viņi ir atbildīgi, mainīt savu kaitīgo attieksmi un uzvedību un pieņemt nevardarbīgu rīcību cilvēku attiecībās.

Grozījums Nr.  85

 

Direktīvas priekšlikums

62.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(62a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka intervences programmas atbilst minimālajiem standartiem un paraugpraksēm. Intervences programmas būtu jānodrošina apmācītiem darbiniekiem, to pamatā vajadzētu būt pieejai pēc dzimtes, tām vajadzētu būt vērstām uz cietušajām personām, tajās būtu jāiekļauj pilns nodarījuma izdarītāja riska novērtējums, tās būtu jāiekļauj daudzaģentūru tīklos, tām būtu jācenšas izveidot ciešu sadarbību ar specializētā atbalsta dienestiem, tostarp specializētā sieviešu atbalsta dienestiem, un tām būtu jāsniedz iznākumu izvērtēšanas vadlīnijas. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, lai noteiktu kopējus standartus un vadlīnijas.

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

62.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(62b) Visi šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir jāpapildina ar pietiekamu, paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka valstu iestādēm un specializētā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp nevalstiskajiem specializētajiem sieviešu dienestiem, ir pietiekams finansējums un cilvēkresursi, tehniskie un tehnoloģiskie resursi rezultatīvai un visaptverošai šīs direktīvas īstenošanai. Specializētā sieviešu atbalsta dienesti dalībvalstīm būtu jāiekļauj kā neatņemama daļa dzimumbalstītā vardarbībā cietušajām personām paredzētās valsts atbalsta sistēmas īstenošanā.

Grozījums Nr.  87

 

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju sadarbība. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz sistemātisku risku atklāšanu saistībā ar šādu kibervardarbību un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām.	(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju, iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība, piemēram, izveidojot uzticamus signalizētājus saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz sistemātisku risku atklāšanu saistībā ar šādu kibervardarbību un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām.

Grozījums Nr.  88

 

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63a) Dalībvalstīm būtu jāapliecina sava apņemšanās novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, šajā nolūkā izstrādājot nacionālus rīcības plānus.

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

63.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63b) Lai izstrādātu konsolidētu Savienības stratēģiju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai, kuras mērķis būtu vēl vairāk stiprināt Savienības un dalībvalstu apņemšanos un centienus to novērst un apkarot, dalībvalstīm būtu jāveicina dzimumbalstītas vardarbības problēmas koordinatora (“Savienības koordinators”) izveide un uzdevumi. Savienības koordinatora uzdevumos būtu jāiekļauj, piemēram, koordinācijas un saskaņotības uzlabošana, izvairīšanās no centienu dublēšanās starp Savienības iestādēm un aģentūrām, kā arī starp dalībvalstīm un starptautiskajiem rīcībspēkiem, ieguldījums tādu esošo vai jauno Savienības rīcībpolitiku un stratēģiju izstrādē, kuras ir relevantas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un ziņošana Savienības iestādēm.

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat).	(64) Rīcībpolitikas, ar ko pienācīgi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat). Turklāt būtu jāizmanto kvalitatīvi dati, jo tie var sniegt unikālu ieskatu par pašreizējo situāciju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanā, kā arī par šīs direktīvas īstenošanā sasniegto. Dati būtu jāvāc vienā un tajā pašā procesa posmā, lai nodrošinātu salīdzināmus un attiecināmus rezultātus. Datu vākšanas metožu izstrādē būtu jāiesaista nevalstiskās organizācijas, kas strādā, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp sieviešu organizācijas, specializētā sieviešu atbalsta dienesti un citi specializētā atbalsta dienesti.

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.	(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas rīcībpolitikas stratēģijas šajā jomā. Dalībvalstīm būtu jāsniedz relevanti dati un informācija attiecīgajām iestādēm, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam un Eurofound, lai minētos datus varētu salīdzināt, novērtēt un analizēt Savienības līmenī. Savāktajos datos būtu jāiekļauj konteksts, kādā noziedzīgais nodarījums noticis, piemēram, tas, ka tas noticis mājās, darbavietā vai tiešsaistē, kā arī informācija par to, vai cietušajai personai ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, jo šāda informācija varētu atbalstīt turpmākās mērķorientētās rīcībpolitiskās darbības. Minētajos datos būtu jāiekļauj arī tas, vai vardarbība ir izdarīta pret cietušajām personām, kurus skar intersekcionālā diskriminācija. Lai aizsargātu anonimitāti un konfidencialitāti, ievērotu datu aizsardzības pamatprincipus un pamattiesības, savākto datu kopīgošanā nebūtu jāiekļauj nekādi persondati.

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(65a) Pastāvīgi jāvāc dati statistikas vajadzībām, lai sekotu līdzi tendencēm un apzinātu labas prakses un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Eurostat un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam būtu regulāri jāsagatavo ziņojumi par statistikas datiem, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu, un tie jānosūta Savienības koordinatoram, Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jānodrošina, ka šādas ziņošanas nolūkā tiek piešķirts pietiekams finansējums.

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada XX. XX sniedza atzinumu,	(71) Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 4. aprīlī sniedza komentārus,

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) cietušo aizsardzību un atbalstu cietušajām personām.	(c) cietušo personu tiesībām uz aizsardzību un atbalstu;

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) prevenciju un agrīnu intervenci.

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 37. panta 7. punktā.	1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo intersekcionālo diskrimināciju dzimuma vai dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā, 35. panta 1. punktā un 37. panta 7. punktā.

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo cieņu un fizisko integritāti.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo personu cieņu un tiesības, ieskaitot viņu fizisko un psiholoģisko integritāti, privātumu un drošību.

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) “vardarbība pret sievietēm” ir dzimumbalstīta vardarbība, kas vērsta pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes vai meitenes, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;	(a) “vardarbība pret sievietēm” ir visu veidu dzimumbalstīta vardarbība, kas vērsta pret sievieti vai meiteni tāpēc, ka viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes vai meitenes visā viņu daudzveidībā, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai, ticamākais, radīs fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) “vardarbība ģimenē” ir jebkādi vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo;	(b) “vardarbība ģimenē” ir jebkādi tādi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti vai aktu draudi, kas rada vai, ticamākais, radīs kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu;

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) “starpniecības pakalpojumu sniedzēji” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas17 (ES) GGGG/XXX [Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu] 2. panta f) punktā definēto pakalpojumu sniedzēji;	(f) “starpniecības pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/206517 3. panta f) punktā definēto starpniecības pakalpojumu sniedzējs;
__________________	__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYYY/XXX par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (OV L …).	17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) “seksuāla uzmākšanās darbā” ir jebkāda veida nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības laikā, saistībā ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;	(g) “seksuāla uzmākšanās darba pasaulē” ir jebkāda veida neprasīta verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības, neoficiāla un nedokumentēta darba, darba meklēšanas vai stažēšanās laikā, arī publiskās un privātās darba telpās, vietās, kur darba ņēmējs saņem atalgojumu, atpūšas, ietur pauzi vai maltīti vai izmanto sanitārās, mazgāšanās vai pārģērbšanās telpas, ar darbu saistītu braucienu laikā, esot ceļā, apmācībā, pasākumos vai sociālās aktivitātēs, ar darbu saistītā saziņā, arī tādā, ko dara iespējamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, darba devēja nodrošinātā izmitināšanas vietā vai ceļā uz darbu vai no tā, vai kura ir saistīta ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, degradējoša, pazemojoša vai aizskaroša vide, arī tad, ja tas, ka persona šādu rīcību noraida vai tai pakļaujas, tiek tieši vai netieši izmantots par pamatu ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanai;

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī vai citādi īpaši neaizsargātā situācijā.

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot tikai ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos vai seksuālo uzvedību pagātnē.	3. Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos, seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju, tostarp laulību vai citādu partnerību. Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, tai jāizriet no brīvas gribas, un tā jānovērtē konkrēto apstākļu kontekstā.

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Seksuāls uzbrukums
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  iesaistīšanās ar sievieti jebkādā seksuālā darbībā bez piekrišanas, izņemot 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības;
	(b)  panākšana, ka sieviete iesaistās ar citu personu jebkādā seksuālā darbībā bez piekrišanas, izņemot 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās darbības.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka par darbību bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes brīvprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ un tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu, invaliditātes stāvoklī vai jebkādā citā īpaši neaizsargātā situācijā.
	3.  Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos, seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju, tostarp laulību vai citādu partnerību. Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, tai jāizriet no brīvas gribas, un tā jānovērtē konkrēto apstākļu kontekstā.

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  tiek veiktas jebkādas medicīniski nevajadzīgas ķirurģiskas vai medicīniskas procedūras vai hormonāla ārstēšana attiecībā uz veselas sievietes vai bērna, kas piedzimis ar dzimumpazīmju variācijām, dzimumpazīmēm bez iepriekšējas un informētas piekrišanas un bez sievietes vai bērna izpratnes par procedūru vai ārstēšanu ar mērķi mainīt šīs dzimumpazīmes, lai tās vienādotu ar dzimumpazīmēm, ko uzskata par tipiski sievišķām vai vīrišķām;
	(b)  veselīga sieviete vai bērns tiek piespiests pakļauties a) apakšpunktā minētai procedūrai vai ārstēšanai.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sievietes vai bērna iepriekšējo un informēto piekrišanu 1. punktā minētai procedūrai vai ārstēšanai nevar aizstāt ar sievietes vai bērna likumīgā aizbildņa piekrišanu.

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b pants
	Piespiedu sterilizācija
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes vai bērna dabisko reproduktīvo spēju izbeigšana, bez sievietes vai bērna iepriekšējas un informētas piekrišanas un ja sieviete vai bērns šo procedūru neizprot, arī tad, ja tā ir citu medicīnisku procedūru priekšnosacījums;
	(b)  sieviete vai bērns tiek piespiesta pakļauties a) apakšpunktā minētajai ķirurģijai vai tiek panākts, ka sieviete vai bērns tai pakļaujas.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sievietes vai bērna iepriekšējo un informēto piekrišanu 1. punkta a) apakšpunktā minētajai procedūrai nevar aizstāt ar sievietes vai bērna likumīgā aizbildņa piekrišanu.

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

6.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.c pants
	Piespiedu laulība
	Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  sieviete vai bērns tiek piespiests stāties laulībā;
	(b)  sievietes vai bērna vilināšana uz tādas valsts teritoriju, kas nav sievietes vai bērna dzīvesvietas valsts, nolūkā šo personu piespiest stāties laulībā.

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

6.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.d pants
	Seksuāla uzmākšanās darba pasaulē
	Dalībvalstis nodrošina, ka par tīšu seksuālu uzmākšanos darba pasaulē ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par citas personas intīmu attēlu, videomateriālu vai citu materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas;	(a) citas personas intīmu materiālu darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez attiecīgās personas piekrišanas;

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par attēlu, videomateriālu vai citu materiālu radīšanu vai manipulēšanu un pēc tam publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas, radot iespaidu, it kā šī cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;	(b) intīmu materiālu vai citu materiālu radīšana vai manipulēšana un pēc tam darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez attiecīgās personas piekrišanas nolūkā radīt iespaidu, it kā cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par draudēšanu veikt a) un b) apakšpunktā minētās darbības, lai piespiestu citu personu veikt kādu konkrētu darbību, samierināties ar to vai atturēties no tās veikšanas.	(c) draudēšana veikt a) vai b) apakšpunktā minētās darbības.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā pantā termins “intīms materiāls” nozīmē, ka materiāls ietver attēlus, fotogrāfijas vai videoierakstus, kas ir privāta vai personiska rakstura un seksuāla vai atkailināta rakstura.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par citas personas persondatu publiskošanu daudziem galalietotājiem bez šīs personas piekrišanas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ar mērķi mudināt šos galalietotājus radīt attiecīgajai personai fizisku kaitējumu vai būtisku psiholoģisku kaitējumu.	(c) tāda materiāla darīšana par pieejamu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kurš satur vai atklāj citas personas persondatus, bez šīs personas piekrišanas un ar mērķi mudināt citus radīt attiecīgajai personai fizisku, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par citai personai adresēta uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību daudziem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai aizvainojošus materiālus un tādējādi nodarot būtisku psiholoģisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai;	(a) pret citu personu vērsta uzbrukuma iniciēšana, kas notiek, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām citiem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai vardarbīgus materiālus un tādējādi nodarot psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai;

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par piedalīšanos a) apakšpunktā minētajos uzbrukumos kopā ar trešām personām.	(b) piedalīšanās a) apakšpunktā minētajos uzbrukumos.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dzimumorgānus attēlojoša attēla, video vai cita materiāla neprasīta nosūtīšana personai ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kura attiecīgajai personai rada psiholoģisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc bioloģiskā vai sociālā dzimuma, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.	Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc seksuālās orientācijas, dzimtes izpausmes, dzimtiskās identitātes vai dzimumpazīmēm, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka mēģinājums izdarīt kādu no 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka mēģinājums izdarīt kādu no 5., 5.a, 6., 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka par 5.a pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz trim gadiem un, ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos, brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Dalībvalstis nodrošina, ka par 6.d pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu.

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, kas iepriekš notiesāts par tāda paša veida nodarījumiem, obligāti piedalās 38. pantā minētajā intervences programmā.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tūlīt pēc notiesāšanas obligāti piedalās 38. pantā minētajā intervences programmā.

Grozījums Nr.  123

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un — ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos —, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6., 6.a, 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un, ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.

Grozījums Nr.  124

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;	(b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, uzturēšanās statusa, grūtniecības, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa vai stresa dēļ, vai tādēļ, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upure vai dzīvo institucionālās aprūpes iestādē, ieskaitot veco ļaužu pansionātus, bērnunamus, uzņemšanas centrus, patvēruma meklētāju aizturēšanas centrus un uzņemšanas centrus;

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pirms nodarījuma vai tā laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība;	(f) pirms nodarījuma vai tā laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība vai īpaši necilvēciska, degradējoša vai pazemojoša darbība;

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) nodarījums ir izraisījis cietušās personas nāvi vai pašnāvību, vai smagu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu cietušajai personai;	(i) nodarījums ir izraisījis cietušās personas nāvi vai pašnāvību, vai smagu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu cietušajai personai vai apgādājamajiem;

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) likumpārkāpējs ir bijis iepriekš notiesāts par tāda paša rakstura nodarījumiem;	(j) likumpārkāpējs ir bijis iepriekš notiesāts par līdzīga rakstura nodarījumiem;

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – oa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(oa) nodarījums ir izdarīts pret sabiedrības interešu pārstāvi, žurnālistu vai cilvēktiesību aizstāvi;

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ob punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ob) nodarījumā ir gūta peļņa vai labums vai tas izdarīts nolūkā gūt peļņu vai labumu;

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – oc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(oc) nozieguma nolūks bija saglabāt vai atjaunot tā dēvēto personas, ģimenes, kopienas vai citas līdzīgas grupas “godu”;

Grozījums Nr.  131

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – od punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(od) nozieguma nolūks bija sodīt cietušās personas par viņu seksuālo orientāciju, dzimtes izpausmi, dzimtisko identitāti, dzimumpazīmēm, ādas krāsu, reliģiju, sociālo izcelsmi vai politisko pārliecību.

Grozījums Nr.  132

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu noteikt plašāku jurisdikciju attiecībā uz 5. līdz 11. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, tā informē Komisiju jebkurā no šādām situācijām:	2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, jebkurā no šādām situācijām:

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis informē Komisiju, ja tās pieņem lēmumu noteikt jurisdikciju attiecībā uz 5.a un 6.a–11. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus to teritorijas un
	(a)  kas izdarīti pret to valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem to teritorijā vai
	(b)  ko izdarījušas personas, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji to teritorijā.

Grozījums Nr.  134

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 20 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 20 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  135

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5.a, 6.a, 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  136

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 7. un 9. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu vismaz 5 gadus pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izbeigts vai cietusī persona uzzinājusi par to.	4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6.d, 7. un 9. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu vismaz 5 gadus pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izbeigts vai cietusī persona uzzinājusi par to.

Grozījums Nr.  137

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas var viegli un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.	1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā cietušo personu privātumu, nodrošina, ka cietušās personas var viegli, droši un piekļūstamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē, izmantojot citas piekļūstamas un drošas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  138

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka, ziņojot par noziedzīgiem nodarījumiem un tiesvedības laikā cietušajām personām ir piekļuve bezmaksas juridiskajai palīdzībai valodā, ko viņas var saprast.

Grozījums Nr.  139

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pierādījumi iespējami drīz tiek droši saglabāti, cita starpā ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.  140

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas tiek nosūtītas pie specializētas kontaktpersonas kompetentajā iestādē neatkarīgi no tā, vai ir iesniegta kriminālsūdzība.

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm, nebaidoties no negatīvām sekām.

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nenovēršams nopietna fiziska kaitējuma risks kādai personai, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Ja cietušais ir bērns, attiecīgajiem speciālistiem ir iespēja ziņot kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts nopietns vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki nopietnas vardarbības akti.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes un izglītības speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nopietns risks, ka personai tiks nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Ja cietušais ir bērns, attiecīgajiem speciālistiem ir iespēja ziņot kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki vardarbības akti.

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.	4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un piekļūstamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas apmācīti strādāt ar bērniem, palīdz ziņošanas procedūrās, lai nodrošinātu, ka tās norit bērna interesēs. Dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama vecāka piekrišana un ka kompetentajām iestādēm nav pienākuma par ziņošanu nekavējoties informēt personu, kurai ir vecāka atbildība.

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu, vismaz līdz 18. pantā minētā pirmā individuālā novērtējuma pabeigšanai.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un citiem dienestiem, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu.

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas zināšanas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas speciālās zināšanas un rezultatīvi instrumenti, lai rezultatīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kriminālvajāšanas un izmeklēšanas jomā kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kompetentajām iestādēm aizsardzības pasākumu pieņemšanai un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām.

Grozījums Nr.  147

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes nekavējoties un efektīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek iesniegta oficiāla sūdzība.	3. Kompetentās iestādes nekavējoties un rezultatīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek glabāti administratīvi ieraksti un tiek saglabāti pierādījumi neatkarīgi no tā, vai izmeklēšana tiek turpināta.

Grozījums Nr.  148

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta cietušās personas pie attiecīgajiem 27., 28. un 29. pantā minētajiem veselības aprūpes speciālistiem vai atbalsta dienestiem, lai palīdzētu iegūt pierādījumus (jo īpaši seksuālas vardarbības gadījumos), ja cietusī persona vēlas izvirzīt apsūdzību un izmantot šādus pakalpojumus.	4. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta cietušās personas pie attiecīgajiem 27., 28., 29. un 29.a pantā minētajiem veselības aprūpes speciālistiem vai specializētā atbalsta dienestiem, lai palīdzētu iegūt pierādījumus, jo īpaši seksuālas vardarbības gadījumos. Kompetentās iestādes nodrošina, ka cietušās personas tiek informētas par to, cik svarīgi ir pierādījumus savākt pēc iespējas drīz.

Grozījums Nr.  149

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Izmeklēšana vai kriminālvajāšana par 5. pantā minētajiem nodarījumiem nav atkarīga no cietušās personas vai tās pārstāvja ziņošanas vai apsūdzības, un kriminālprocess turpinās pat tad, ja ziņojums vai apsūdzība ir atsaukta.	5. Izmeklēšana vai kriminālvajāšana par 5., 6. un 6.c pantā minētajiem nodarījumiem nav atkarīga no cietušās personas vai tās pārstāvja ziņošanas vai apsūdzības, un kriminālprocess turpinās pat tad, ja ziņojums vai apsūdzība ir atsaukta.

Grozījums Nr.  150

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Saistībā ar individuālo novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 22. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz cietušajām personām, uz kurām attiecas šī direktīva, tiek novērtēti šā panta 2. līdz 7. punktā izklāstītie papildu elementi.	1. Individuālajā novērtējumā, kas jāveic saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 22. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz cietušajām personām, uz kurām attiecas šī direktīva, tiek novērtēti šā panta 2. līdz 7. punktā izklāstītie papildu elementi (“specializētais individuālais novērtējums”).

Grozījums Nr.  151

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo individuālo novērtējumu sāk pēc tam, kad cietusī persona pirmo reizi sazinās ar kompetentajām iestādēm. Kompetentās tiesu iestādes vēlākais kriminālprocesa sākumā pārbauda, vai ir veikts novērtējums. Ja šāda novērtējuma nav, tās šādu situāciju novērš, pēc iespējas ātrāk veicot novērtējumu.	2. Specializēto individuālo novērtējumu bez kavēšanās sāk pēc tam, kad cietusī persona pirmo reizi sazinājusies ar kompetentajām iestādēm, un to veic speciālists ar īpašām zināšanām šajā jomā. Kompetentās tiesu iestādes laikus un vēlākais kriminālprocesa sākumā pārbauda, vai šāds novērtējums ir veikts. Ja šāda novērtējuma nav, tās šādu situāciju novērš, pēc iespējas ātrāk veicot specializētu individuālo novērtējumu.

Grozījums Nr.  152

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Individuālajā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskam, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, t. sk. atkārtotas vardarbības riskam, miesas bojājumu riskam, ieroču izmantošanai, tam, ka likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona dzīvo kopā ar cietušo, likumpārkāpēja vai aizdomās turētā narkotiku vai alkohola pārmērīgai lietošanai, vardarbībai pret bērniem, garīgās veselības problēmām vai vajāšanas uzvedībai.	3. Specializētajā individuālajā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskam, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, t. sk. atkārtotas vardarbības riskam, tam, kādā mērā likumpārkāpējs vai aizdomās turētais kontrolē cietušo personu, un šīs kontroles potenciālajai ietekmei uz pierādījumu saglabāšanu, miesas bojājumu vai psiholoģiska kaitējuma riskam, iespējamai ieroču izmantošanai un piekļuvei ieročiem, tam, ka likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona dzīvo kopā ar cietušo, likumpārkāpēja vai aizdomās turētā narkotiku vai alkohola pārmērīgai lietošanai, vardarbībai pret bērniem, garīgās veselības problēmām, ieskaitot pašnāvības risku, vai vajāšanas uzvedībai.

Grozījums Nr.  153

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, kā arī pašas cietušās personas viedokli un situācijas vērtējumu. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.	4. Specializētajā individuālajā novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju dzimuma, dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, kā minēts 35. panta 1. punktā, un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku. Apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, ietver to, ka cietusī persona ir grūtniece, cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai attiecības ar likumpārkāpēju, risku, ka cietusī persona atgriezīsies pie likumpārkāpēja vai aizdomās turētā, nesenu šķiršanos no likumpārkāpēja vai aizdomās turētā, iespējamo risku, ka bērni un lolojumdzīvnieki tiek izmantoti, lai īstenotu kontroli pār cietušo personu, un riskus cietušajām personām ar invaliditāti. Īpašu uzmanību pievērš arī pašas cietušās personas viedoklim un situācijas vērtējumam. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.

Grozījums Nr.  154

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka, pamatojoties uz individuālo novērtējumu, tiek veikti atbilstīgi aizsardzības pasākumi, piemēram:	5. Dalībvalstis nodrošina, ka, pamatojoties uz specializēto individuālo novērtējumu, tiek veikti pietiekami aizsardzības pasākumi, piemēram:

Grozījums Nr.  155

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) ārkārtas lieguma un ierobežojošu vai aizsardzības rīkojumu izdošana saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu;	(b) ārkārtas lieguma un ierobežojošu vai aizsardzības rīkojumu izdošana un aizturēšanas un apcietinājuma izmantošana saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu;

Grozījums Nr.  156

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, cietušo aizsardzības centriem un sieviešu patversmēm, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem.	6. Specializēto individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, cietušo aizsardzības centriem , specializētajiem sieviešu un bērnu dienestiem, patversmēm, sociālajiem dienestiem, bērnu aizsardzības vai labklājības dienestiem, veselības aprūpes speciālistiem, specializētā cietušo LGBTIQ personu atbalsta dienestiem un citām attiecīgām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  157

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Kompetentās iestādes regulāri atjaunina individuālo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka aizsardzības pasākumi ir saistīti ar cietušās personas aktuālo situāciju. Tas ietver novērtējumu par to, vai nepieciešams pielāgot vai veikt aizsardzības pasākumus, jo īpaši saskaņā ar 21. pantu.	7. Kompetentās iestādes specializēto individuālo novērtējumu regulāri atjaunina, arī svarīgos lietas izskatīšanas posmos un gadījumos, kad ir mainīta aizgādība vai saskarsmes tiesības, lai nodrošinātu, ka aizsardzības pasākumi atbilst aktuālajai cietušās personas situācijai. Specializētais individuālais novērtējums ietver izvērtējumu par to, vai nepieciešams pielāgot vai veikt aizsardzības pasākumus, jo īpaši saskaņā ar 21. pantu.

Grozījums Nr.  158

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Arī bez 1.–6. punktā minētā novērtējuma veikšanas tiek uzskatīts, ka cietušās personas apgādājamajiem ir specifiskas aizsardzības vajadzības.	8. Arī bez specializētā individuālā novērtējuma veikšanas tiek uzskatīts, ka cietušās personas apgādājamajiem ir specifiskas aizsardzības vajadzības.

Grozījums Nr.  159

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ņemot vērā 18. pantā minēto individuālo novērtējumu, kompetentās iestādes izvērtē cietušās personas un viņas apgādājamo individuālās vajadzības pēc 4. nodaļā paredzētā atbalsta.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka, ņemot vērā 18. pantā specializēto individuālo novērtējumu, kompetentās iestādes regulāri novērtē cietušās personas un viņas apgādājamo individuālās vajadzības pēc 4. nodaļā paredzētā atbalsta (“individuālais cietušo personu atbalsta vajadzību novērtējums”).

Grozījums Nr.  160

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Individuālais cietušo personu atbalsta vajadzību novērtējums un atbalsta pakalpojumu sniegšana nav atkarīga no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.  161

 

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Individuālajam novērtējumam par vajadzību pēc atbalsta saskaņā ar šā panta 1. punktu piemēro18. panta 4. un 7. punktu.	2. Individuālajam cietušo personu atbalsta vajadzību novērtējumam mutatis mutandis piemēro18. panta 4., 6. un 7. punktu.

Grozījums Nr.  162

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja 18. un 19. pantā minētajos novērtējumos ir konstatētas specifiskas atbalsta vai aizsardzības vajadzības vai ja cietusī persona lūdz atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta dienesti sazinās ar cietušajām personām, lai piedāvātu atbalstu.	1. Ja specializētajā individuālajā novērtējumā un individuālajā cietušo personu atbalsta vajadzību novērtējumā ir konstatētas specifiskas aizsardzības vai atbalsta vajadzības vai ja cietusī persona lūdz atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta dienesti, tostarp specializētie sieviešu atbalsta dienesti, sazinās ar cietušajām personām, lai piedāvātu atbalstu, pienācīgi ņemot vērā viņu drošību.

Grozījums Nr.  163

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Kompetentās iestādes laikus un koordinēti atbild uz aizsardzības un atbalsta pieprasījumiem.	2. Kompetentās iestādes bez kavēšanās un koordinēti atbild uz aizsardzības un atbalsta — arī medicīniskās aprūpes — pieprasījumiem.

Grozījums Nr.  164

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vajadzības gadījumā tās var nosūtīt cietušos bērnus, tostarp lieciniekus, uz atbalsta dienestiem bez personas, kam ir vecāku atbildība, iepriekšējas piekrišanas.	3. Vajadzības gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var nosūtīt cietušos bērnus, tostarp lieciniekus, uz atbalsta specializētā dienestiem bez personas, kurai ir vecāku atbildība, iepriekšējas piekrišanas.

Grozījums Nr.  165

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ārkārtas lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi	Ārkārtas lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi, aizturēšana un apcietinājums

Grozījums Nr.  166

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kompetentās iestādes izdod rīkojumus, kas adresēti likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam par vardarbību, uz kuru attiecas šī direktīva, lai uz pietiekamu laiku atbrīvotu cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliegtu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā vai iekļūt cietušās personas darbavietā, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo vai viņas apgādājamajiem. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir apdraudēta, kompetentās iestādes bez kavēšanās izdod rīkojumus šajā direktīvā skatītās vardarbības izdarītājam vai aizdomās turētajam, kuri liek uz pietiekamu laiku atbrīvot cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliedz likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā vai cietušās personas darbavietā vai pietuvoties tām tuvāk par noteiktu attālumu, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo personu, viņas apgādājamajiem vai darbavietu. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu. Šādi rīkojumi var papildināt 2. un 2.a punktā noteiktos rīkojumus.

Grozījums Nr.  167

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minēto rīkojumu izpildes panākšanas un cietušās personas aizsardzības palielināšanas nodrošināšanai izmanto elektronisko uzraudzību vai citus uzraudzības pasākumus.

Grozījums Nr.  168

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušajai personai vai tās apgādājamajiem draud tūlītējas briesmas, un pierādījumu saglabāšanas nolūkā kompetentās iestādes apsver bez kavēšanas izdot aizdomās turētā aizturēšanas vai apcietināšanas rīkojumu.

Grozījums Nr.  169

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.c Dalībvalstis nodrošina, ka ārkārtas lieguma, ierobežojošos un aizsardzības rīkojumus neizmanto, lai aizstātu aizturēšanu vai apcietināšanu, ja pastāv atkārtotas un nopietnas pret cietušu personu vai apgādājamajiem vērstas vardarbības risks.

Grozījums Nr.  170

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.d Ja likumpārkāpējs ir apcietināts, kompetentās iestādes nodrošina, ka cietusī persona tiek informēta, kad likumpārkāpējs tiek atbrīvots.

Grozījums Nr.  171

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Par visiem ārkārtas lieguma vai ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus vai citus juridiskus sodus.	4. Par visiem ārkārtas lieguma vai ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošus kriminālsodus vai citus juridiskus sodus. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas tiek informētas par visiem šādu rīkojumu pārkāpumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja šāds rīkojums ir pārkāpts, kompetentās iestādes nekavējoties novērtē iespējamo tūlītēja kaitējuma risku un veic vajadzīgos aizsardzības pasākumus.

Grozījums Nr.  172

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad tiek izdoti lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi, likumpārkāpēji tiek informēti par specializētām programmām, kas palīdz izbeigt dzimumbalstītu vardarbību.

Grozījums Nr.  173

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izdod vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem. Šajās vadlīnijās iekļauj norādījumus:	Dalībvalstis izdod specializētas vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā un attiecīgā gadījumā civilprocesā, piemēram, aizgādības lietās, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem. Šīs vadlīnijas ir dzimumsensitīvas un ietver norādījumus:

Grozījums Nr.  174

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) kā nodrošināt visu šādas vardarbības veidu pienācīgu identificēšanu;	(a) kā nodrošināt visu šādas vardarbības veidu pienācīgu identificēšanu un attiecīgo pierādījumu, tostarp tiešsaistes pierādījumu, vākšanu un saglabāšanu;

Grozījums Nr.  175

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) kā veikt individuālo novērtējumu saskaņā ar 18. un 19. pantu;	(b) kā veikt specializēto individuālo novērtējumu un individuālo cietušās personas atbalsta vajadzību novērtējumu, arī par to, cik bieži šādi novērtējumi ir jāatjaunina;

Grozījums Nr.  176

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) kā bez kavēšanās saņemt ārkārtas lieguma, ierobežojošos vai aizsardzības rīkojumus, tostarp tādus, kam ir tūlītēja iedarbība;

Grozījums Nr.  177

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā;	(c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, invaliditāti, dzimumsensitīvā un attiecīgā gadījumā bērnam piemērotā veidā un kā nodrošināt bērna tiesības tikt uzklausītam un bērna intereses;

Grozījums Nr.  178

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(d) kā nodrošināt, lai procesa rezultātā tiktu novērsta sekundāra vai atkārtota viktimizācija;	(d) kā nodrošināt, ka pret cietušajām personām izturas cieņpilni un ka process norit tā, ka netiek pieļauta sekundāra vai atkārtota viktimizācija;

Grozījums Nr.  179

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) kā nodrošināt labāku aizsardzību un vajadzīgo atbalstu cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ;	(e) kā apmierināt pastiprinātās tādu cietušo personu aizsardzības, medicīniskās un atbalsta vajadzības, kas piedzīvo intersekcionālo diskrimināciju dzimuma, dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, kā minēts 35. panta 1. punktā;

Grozījums Nr.  180

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) kā izvairīties no dzimumu stereotipiem;	(f) kā identificēt dzimtiskos stereotipus un no tiem izvairīties;

Grozījums Nr.  181

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) kā nosūtīt cietušās personas uz atbalsta dienestiem, nodrošināt pienācīgu aprūpi cietušajām personām un kā izskatīt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus.	(g) kā bez kavēšanās cietušās personas nosūtīt uz specializētā atbalsta dienestiem, tostarp medicīniskajiem dienestiem, nodrošināt pienācīgu aprūpi cietušajām personām un kā izskatīt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus.

Grozījums Nr.  182

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – 1.a apakšdaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Pirmajā daļā minētās vadlīnijas regulāri pārskata un atjaunina, ņemot vērā to, kā tās piemēro praksē, apspriežoties un sadarbojoties ar specializētajiem dienestiem, tostarp specializētā sieviešu atbalsta dienestiem.

Grozījums Nr.  183

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Valstu struktūru un līdztiesības iestāžu loma	Valstu struktūru, līdztiesības iestāžu un citu specializētu attiecīgu rīcībspēku loma

Grozījums Nr.  184

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izraugās un veic vajadzīgos pasākumus, lai struktūra vai struktūras varētu veikt šādus uzdevumus:	Dalībvalstis izraugās un veic vajadzīgos pasākumus, lai struktūra vai struktūras vai citi specializēti attiecīgi rīcībspēkivarētu veikt šādus uzdevumus:

Grozījums Nr.  185

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par jebkādiem ar šādu vardarbību saistītiem jautājumiem;	(b) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par jebkādiem ar šādu vardarbību saistītiem jautājumiem, ieskaitot pastāvošo paraugprakšu vākšanu;

Grozījums Nr.  186

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) apmainīties ar pieejamo informāciju ar attiecīgām Eiropas struktūrām, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.	(c) atbalstīt datu vākšanu un apmainīties ar pieejamo informāciju ar attiecīgām Eiropas struktūrām, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu.

Grozījums Nr.  187

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras ar cietušās personas piekrišanu var rīkoties viena vai vairāku vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai to atbalstam tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz 26. pantā minētās kompensācijas pieteikumu un 25. pantā minētā tiešsaistes satura izņemšanu.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras vai citi specializēti attiecīgi rīcībspēki ar cietušās personas piekrišanu var rīkoties viena vai vairāku vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai to atbalstam tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz 26. pantā minētās kompensācijas pieteikumu un 25. pantā minētā tiešsaistes satura izņemšanu.

Grozījums Nr.  188

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 7. panta a) un b) punktā, 8. panta c) punktā, 9. un 10. pantā minētā materiāla ātru izņemšanu. Minētie pasākumi ietver iespēju to kompetentajām tiesu iestādēm pēc cietušās personas pieteikuma izdot attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresētus saistošus juridiskus rīkojumus izņemt šādu materiālu vai atspējot piekļuvi tam.	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu 7. panta a) un b) punktā, 8. panta a) un c) punktā, 9. un 10. pantā minētā materiāla, kas ir publiski pieejams tiešsaistē, ātru izņemšanu vai ātru piekļuves liegšanu tam. Minētie pasākumi ietver iespēju to kompetentajām tiesu iestādēm pēc cietušās personas pieteikuma izdot attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem adresētus saistošus juridiskus rīkojumus izņemt šādu materiālu vai liegt tam piekļuvi.

Grozījums Nr.  189

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētos rīkojumus var izdot pagaidu noregulējuma tiesvedībā, pat pirms tiek izbeigts jebkurš kriminālprocess par 7. panta a) un b) punktā, 8. panta c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētajiem nodarījumiem, ja tiesu iestāde, kurā celta prasība, uzskata, ka:	2. Dalībvalstis nodrošina, ka rīkojumus liegt piekļuvi materiālam, kas minēts 7. panta a) vai b) punktā, 8. panta a) vai c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā, var izdot pagaidu noregulējuma tiesvedībā, pat pirms tiek izbeigts jebkurš kriminālprocess par 7. panta a) un b) punktā, 8. panta a) un c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētajiem nodarījumiem, ja tiesu iestāde, kurā celta prasība, uzskata, ka:

Grozījums Nr.  190

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) tai ir iesniegti pietiekami pierādījumi, lai pamatotu secinājumu, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, domājams, ir notikusi 7. panta a) un b) punktā, 8. panta c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētā rīcība un ka materiāls, par kuru iesniegts pieteikums, ir minētajos pantos minēts materiāls;	(a) tai ir iesniegti pierādījumi, kas ir pietiekami, lai pamatotu secinājumu, ka attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju, ticamākais, ir notikusi 7. panta a) un b) punktā, 8. panta a) un c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētā rīcība un ka materiāls, par kuru iesniegts pieteikums, ir minētajos pantos minēts materiāls;

Grozījums Nr.  191

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) minētā materiāla izņemšana ir nepieciešama, lai novērstu vai ierobežotu būtisku kaitējumu cietušajai personai;	(b) izņemt minēto materiālu vai liegt tam piekļuvi ir nepieciešams, lai novērstu vai ierobežotu būtisku kaitējumu cietušajai personai;

Grozījums Nr.  192

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētie rīkojumi ir spēkā atbilstošu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, un to spēkā esības termiņu pēc cietušās personas pieteikuma var pagarināt par atbilstošu papildu laikposmu, ja attiecīgā tiesu iestāde uzskata, ka joprojām ir spēkā 2. punkta nosacījumi. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kriminālprocess par 7. panta a) un b) punktā, 8. panta c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētajiem nodarījumiem tiek izbeigts, nekonstatējot šādu nodarījumu, attiecīgie rīkojumi tiek atzīti par spēkā neesošiem un par to tiek informēts attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētie rīkojumi ir spēkā atbilstošu laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu, un to spēkā esības termiņu pēc cietušās personas pieteikuma var pagarināt par atbilstošu papildu laikposmu, ja attiecīgā tiesu iestāde uzskata, ka joprojām ir spēkā 2. punkta nosacījumi. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kriminālprocess par 7. panta a) un b) punktā, 8. panta a) punktā un, ja runa ir par publiski pieejamu materiālu, c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētajiem nodarījumiem tiek izbeigts, nekonstatējot šādu nodarījumu, attiecīgie rīkojumi tiek atzīti par spēkā neesošiem un par to tiek informēts attiecīgais starpniecības pakalpojumu sniedzējs. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja kriminālprocess par 7. panta a) vai b) punktā, 8. panta a) vai c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minētajiem nodarījumiem tiek izbeigts, konstatējot šādu nodarījumu, šā panta 1. un 2. punktā minētie rīkojumi kļūst pastāvīgi.

Grozījums Nr.  193

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka rīkojumi un citi 1. un 2. punktā minētie pasākumi tiek īstenoti, ievērojot pārredzamas procedūras, un ka tiem piemēro atbilstīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka minētie rīkojumi un citi pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, un ir samērīgi un ka tiek pienācīgi ņemtas vērā visu iesaistīto personu tiesības un intereses.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka rīkojumi un citi 1. un 2. punktā minētie pasākumi tiek īstenoti, ievērojot pārredzamas procedūras, un ka tiem piemēro atbilstīgus aizsardzības pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka minētie rīkojumi un citi pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, un ir samērīgi un ka tiek pienācīgi ņemtas vērā visu iesaistīto personu tiesības un intereses, ieskaitot viņu pamattiesības, kuras paredz Harta.

Grozījums Nr.  194

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie starpniecības pakalpojumu sniedzēji nepieciešamības gadījumā informē attiecīgo pakalpojumu galalietotājus par iemesliem, kuru dēļ ir izņemts materiāls vai atspējota piekļuve saskaņā ar rīkojumiem vai citiem 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem, un ka minētajiem lietotājiem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgie starpniecības pakalpojumu sniedzēji nepieciešamības gadījumā informē attiecīgo pakalpojumu galalietotāju, kas materiālu, uz kuru attiecas tiesas rīkojums, darījis pieejamu tiešsaistē, par iemesliem, kuru dēļ materiāls ir izņemts vai tam ir liegta piekļuve saskaņā ar rīkojumiem vai citiem 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem, un ka minētajiem lietotājiem ir pieejami tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Grozījums Nr.  195

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka materiāla izņemšana vai piekļuves atspējošana, ievērojot 1. un 2. punktā minētos rīkojumus vai citus pasākumus, neliedz kompetentajām iestādēm iegūt vai nodrošināt pierādījumus, kas vajadzīgi 7. panta, a) un b) apakšpunktā, 8. panta c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka pierādījumi pēc tam, kad ir ziņots par nodarījumu, tiek iegūti un saglabāti bez liekas kavēšanās. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka materiāla izņemšana vai piekļuves liegšana saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajiem rīkojumiem vai citiem pasākumiem neliedz kompetentajām iestādēm iegūt vai saglabāt pierādījumus, kas vajadzīgi 7. panta a) un b) apakšpunktā, 8. panta a) punktā un, ja runa ir par publiski pieejamu materiālu, c) punktā, 9. pantā vai 10. pantā minēto nodarījumu izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem.

Grozījums Nr.  196

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajām personām ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad likumpārkāpēji neievēro lēmumu cietušajai personai izmaksāt kompensāciju noteiktajā termiņā, cietušajām personām ir piekļuve jau pastāvošām kompensācijas shēmām.

Grozījums Nr.  197

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atlīdzība par nodarīto kaitējumu ietver izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem, atbalsta pakalpojumiem, rehabilitāciju, ienākumu zaudējumu un citas pamatotas izmaksas, kas radušās nodarījuma rezultātā vai tā seku pārvaldīšanas rezultātā. Noteiktā atlīdzības summa ietver arī kompensāciju par fizisko, psiholoģisko un morālo kaitējumu.	4. Atlīdzība par nodarīto kaitējumu ietver izmaksas par seksuālās un reproduktīvās un psiholoģiskās veselības aprūpes pakalpojumiem, atbalsta pakalpojumiem, rehabilitāciju, ienākumu zaudējumu un citas pamatotas izmaksas, kas radušās nodarījuma dēļ vai tā seku pārvaldīšanā. Noteiktā atlīdzības summa ietver arī kompensāciju par fizisko vai psiholoģisko kaitējumu, piemēram, sekundāru viktimizāciju, un morālo kaitējumu.

Grozījums Nr.  198

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Noilguma termiņš kompensācijas prasības celšanai ir vismaz 5 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	5. Noilguma termiņi kompensācijas prasības celšanai par 5.–11.°pantā minētajiem nodarījumiem nav mazāki par attiecīgajiem 15. pantā noteiktajiem noilguma termiņiem, kas attiecas uz minētajiem nodarījumiem. Noilguma termiņi kompensācijas prasības celšanai par vardarbības aktiem pret sievietēm vai vardarbības aktiem ģimenē, par kuriem ir noteikta kriminālatbildība ar citiem Savienības tiesību instrumentiem, un par jebkādiem citiem vardarbības aktiem pret sievietēm vai vardarbības aktiem ģimenē, par kuriem ir noteikta kriminālatbildība saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir vismaz 5 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  199

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Noilguma termiņš kompensācijas prasības celšanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 7. pantā, sākas no brīža, kad cietusī persona ir uzzinājusi par nodarījumu.	Noilguma termiņš kompensācijas prasības celšanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 7.–10. pantā, sākas no brīža, kad cietusī persona ir uzzinājusi par nodarījumu.

Grozījums Nr.  200

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Noilguma termiņš kompensācijas prasības celšanai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas minēti 5.–6.d pantā, sākas no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  201

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Specializēts atbalsts cietušajām personām	Vispārējs un specializēts atbalsts cietušajām personām

Grozījums Nr.  202

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, ir pieejami vispārējā cietušo personu atbalsta dienesti un specializētā atbalsta dienesti, kuri minēti Direktīvas 2012/29/ES 8. un 9. pantā, un ka minētie dienesti savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu sniegšanas koordināciju. Vispārējā atbalsta dienesti pēc iespējas agrīnā posmā nodrošina:

Grozījums Nr.  203

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par mājokļu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu darbu;	(a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem, sociāliem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par piekļuvi veselības aprūpei, mājoklim, izglītībai, apmācībai un palīdzībai saglabāt vai paturēt darbu, bērnu aprūpei, finansiālai palīdzībai un pabalstiem, kā arī par attiecīgajiem specializētā atbalsta dienestiem, tostarp attiecīgajiem atbrīvošanās pakalpojumiem;

Grozījums Nr.  204

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nosūtīšanu uz medicīniskām kriminālistikas ekspertīzēm;	(b) nosūtīšanu uz tiesu medicīnisko ekspertīzi, ieskaitot vispusīgus veselības aprūpes pakalpojumus, psiholoģiskās konsultācijas, izvarošanas upuru krīzes centrus, sieviešu atbalsta centrus, sieviešu patversmes, seksuālās vardarbības upuru palīdzības centrus un primārās prevencijas dienestus;

Grozījums Nr.  205

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura dzēšanai.	(c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp pierādījumu saglabāšanā un konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura izņemšanai.

Grozījums Nr.  206

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Specializētā atbalsta dienesti pēc iespējas agrīnā posmā nodrošina:
	(a)  konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem, sociāliem vai praktiskiem jautājumiem, kas kļuvuši aktuāli vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē dēļ, jo īpaši par piekļuvi specializētajiem sieviešu dienestiem, tostarp sieviešu atbalsta centriem, sieviešu patversmēm, palīdzības līnijām, izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem, primārajiem prevencijas dienestiem, atbrīvošanās pakalpojumiem, kā arī par piekļuvi citiem 29. pantā minētajiem specializētā atbalsta dienestiem;
	(b)  īstermiņa un ilgtermiņa psiholoģiskās konsultācijas, aprūpi traumas gadījumā, juridiskās konsultācijas, aizstāvības un iesaistes pakalpojumus un īpašus pakalpojumus bērniem kā cietušajiem vai lieciniekiem;
	(c)  konsultācijas par kriminālistikas medicīnisko pierādījumu vākšanu izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumos;
	(d)  tādu atbalstu personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, kuru sniedz, izmantojot intersekcionālu pieeju un īstenojot spēcinošas metodes, drošā telpā un kurš ir pielāgots cietušo personu vajadzībām, cietušo personu atgūšanās procesā respektējot viņu darbībspēju attiecībā uz lēmumiem un pasākumiem.

Grozījums Nr.  207

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli pieejams, t. sk. tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuri pielāgoti vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo vajadzībām.	2. Šā panta 1.a punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli piekļūstams, t. sk. tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tas ir pietiekami izplatīts ģeogrāfiskā ziņā un bez tehnoloģiskiem šķēršļiem, kā arī pielāgots vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo personu vajadzībām. Šāda specializētā atbalsta mērķis ir nodrošināt, ka cietušās personas saņem optimālu atbalstu un palīdzību, kas ir pielāgota viņu specifiskajām vajadzībām. Šādu specializēto atbalstu sniedz cietušajai personai saprotamā valodā un cietušās personas vecumam atbilstošā veidā.

Grozījums Nr.  208

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.	svītrots

Grozījums Nr.  209

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par cietušo dažādajām vajadzībām, vai arī šādus pakalpojumus koordinē ar centrālā kontaktpunkta starpniecību vai nodrošina centralizētu tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi un sociālos pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, juridiskos un policijas dienestu pakalpojumus.	4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības, medicīniskā un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo personu dažādajām vajadzībām, vai nodrošina, ka šādus pakalpojumus koordinē ar daudzaģentūru pieeju, kā arī ar centrālu kontaktpunktu vai ar vienas pieturas tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem, ieskaitot tos, ko sniedz nevalstiskas organizācijas. Šādiem pakalpojumiem ir skaidri nosūtīšanas protokoli. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi, nosūtīšanu uz citu medicīnisko aprūpi, sociālos pakalpojumus un psihosociālo atbalstu, juridiskos pakalpojumus un policijas dienestu pakalpojumus. Vajadzības gadījumā specializētā atbalsta dienesti atvieglo rehabilitāciju un sociālekonomisko integrāciju, kas vajadzīga pēc seksuālas izmantošanas.

Grozījums Nr.  210

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.	5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus vispārējā cietušo personu atbalsta dienestiem, piemēram, veselības aprūpes, sociālo pakalpojumu un bērnu aizsardzības dienestu speciālistiem, par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo personu nosūtīšanu uz attiecīgajiem medicīniskā un specializētā atbalsta dienestiem, un par sekundāras viktimizācijas nepieļaušanu. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma vai dzimtes un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ. Šādas vadlīnijas izstrādā dzimumsensitīvi, traumai un bērniem piemērotā veidā, sadarbojoties ar vispārējā cietušo personu atbalsta pakalpojumu sniedzējiem un specializētā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, un tās regulāri pārskata.

Grozījums Nr.  211

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, turpina būt pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi, tostarp medicīniskā atbalsta pakalpojumi, personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ir pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.

Grozījums Nr.  212

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi cietušajām personām ir pieejami pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc tā.	7. Dalībvalstis nodrošina, ka visi vispārējā cietušo personu atbalsta pakalpojumi un specializētā atbalsta pakalpojumi, tostarp medicīniskā atbalsta pakalpojumi, cietušajām personām ir pieejami bez kavēšanās un bez maksas. Piekļuve šādiem pakalpojumiem nav atkarīga no cietušās personas vēlēšanās iesniegt kompetentajai iestādei sūdzību par likumpārkāpēju. Piekļuve šādiem pakalpojumiem ir iespējama pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc tā.

Grozījums Nr.  213

 

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli piekļūstamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko aprūpi un kriminālistikas ekspertīzi, savlaicīgu nosūtīšanu uz citiem medicīniskās aprūpes dienestiem, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi izvarošanas seku klīniskās pārvaldības ietvaros, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietusī persona ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā. To bērnu intervijas, kuri ir piedzīvojuši seksuālu vardarbību, ir ierobežotas. Bērnus, kuri ir piedzīvojuši seksuālu vardarbību, intervē tikai speciālisti, kas ir apmācīti intervēt bērnus.

Grozījums Nr.  214

 

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis garantē, ka seksuālajā vardarbībā cietušās personas var laikus piekļūt vispusīgai medicīniskajai aprūpei, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, ārkārtas kontracepciju, skrīningu, seksuāli transmisīvo slimību profilaksi pēc notikušās vardarbības, kā arī droša un likumīga aborta iespēju.

Grozījums Nr.  215

 

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pakalpojumi, kas minēti 1. punktā, ir pieejami bez maksas un tiem var piekļūt katru nedēļas dienu. Tie var būt daļa no 27. pantā minētajiem pakalpojumiem.	2. Pakalpojumi, kas minēti 1. un 1.a punktā, ir pieejami bez maksas, un tiem var piekļūt katru nedēļas dienu. Tie var būt daļa no 27. pantā minētajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  216

 

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā.	3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā un nodrošina cietušajām personām drošību un konfidencialitāti. Dalībvalstis nodrošina vismaz vienu izvarošanas upuru krīzes centru vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centru uz 200 000 iedzīvotāju.

Grozījums Nr.  217

 

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. 27. panta 3. un 6. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no seksuālās vardarbības cietušām personām.	4. Atbalsta sniegšanai no seksuālās vardarbības cietušām personām piemēro 27. pantu.

Grozījums Nr.  218

 

Direktīvas priekšlikums

29. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Specializēts atbalsts no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām	Specializēts atbalsts no sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām

Grozījums Nr.  219

 

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu un vecumam atbilstošu atbalstu personām, kas cietušas no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, t. sk. nodrošinot ginekoloģisku, seksoloģisku, psiholoģisku un traumatoloģisku aprūpi un konsultācijas, kas pielāgotas šādu cietušo specifiskajām vajadzībām, pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams vēlāk. Tas ietver arī informācijas sniegšanu par valsts slimnīcām, kurās veic klitora rekonstrukcijas operāciju. Šādu atbalstu var sniegt 28. pantā minētie palīdzības centri vai jebkurš cits specializēts veselības centrs.	1. Dalībvalstis nodrošina efektīvu, vecumam atbilstošu, piekļūstamu atbalstu personām, kas cietušas no sieviešu vai interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, t. sk. nodrošinot ginekoloģisku, seksoloģisku, psiholoģisku un traumatoloģisku aprūpi un konsultācijas, kas pielāgotas šādu cietušo personu specifiskajām vajadzībām, pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams vēlāk. Tas ietver arī informācijas sniegšanu par valsts slimnīcām, kurās veic dzimumorgānu un klitora rekonstrukcijas operācijas sieviešu dzimumorgānu kropļošanas gadījumā, un par piekļuvi ārstēšanai un medikamentiem, kas vajadzīgi interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas gadījumā. Šādu atbalstu var sniegt 28. pantā minētie palīdzības centri vai jebkurš cits specializēts veselības centrs.

Grozījums Nr.  220

 

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs direktīvas 27. panta 3. un 6. punktu un 28. panta 2. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām.	2. Atbalsta sniegšanai no sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām, kā minēts attiecīgi 6. un 6.a pantā, piemēro 27. pantu un 28. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  221

 

Direktīvas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	29.a pants
	Specializēts atbalsts no piespiedu sterilizācijas cietušām personām
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no piespiedu sterilizācijas, tiek sniegts vecumam piemērots un rezultatīvs atbalsts, ieskaitot ginekoloģisko, psiholoģisko un traumatoloģisko aprūpi, kas pielāgota šādu cietušo personu specifiskajām vajadzībām, pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams vēlāk.
	2.  Atbalsta sniegšanai no piespiedu sterilizācijas cietušām personām, kā minēts 6.b pantā, piemēro 27. pantu un 28. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  222

 

Direktīvas priekšlikums

29.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	29.b pants
	Specializēts atbalsts no kibervardarbības cietušām personām
	1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus un viegli piekļūstamus pakalpojumus, lai nodrošinātu reālu atbalstu kibervardarbībā cietušajām personām, ieskaitot psiholoģisko atbalstu, juridiskās konsultācijas un palīdzību nolūkā panākt, ka tiesa izdod rīkojumu izņemt konkrētus tiešsaistes materiālus vai liegt tiem piekļuvi, kā minēts 25. pantā, palīdzību saziņā ar attiecīgajiem tiešsaistes starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un attiecīgā gadījumā palīdzību saglabāt un dokumentēt pierādījumus.
	2. Atbalsta sniegšanai no kibervardarbības cietušām personām piemēro 27. pantu.

Grozījums Nr.  223

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Specializēts atbalsts no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām	Specializēts atbalsts seksuālas uzmākšanās darba pasaulē apkarošanai

Grozījums Nr.  224

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām un darba devējiem ir pieejami ārēju konsultantu pakalpojumi. Šie pakalpojumi ietver konsultācijas par šādu gadījumu pienācīgu izskatīšanu darbavietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami darba devējam, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un iespēju savlaicīgi panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.	1. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošina vadlīnijas un procedūras vardarbības darbā un seksuālas uzmākšanās darba pasaulē apkarošanai. Šādas vadlīnijas skata arī ziņošanas procedūras un pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, uzņēmumu grupas vai franšīzes, attiecīgā gadījumā izmantojot darba koplīguma slēgšanas sarunas ar arodbiedrībām, izveido apmācības programmas un rīcībpolitikas, ar ko vēršas pret un apkaro seksuālu uzmākšanos darba pasaulē un kibervardarbību un trešo personu vardarbību darbā, un nodrošina piekļūstamus un rezultatīvus sūdzību izskatīšanas mehānismus personām, kas cietušas no šādas uzmākšanās vai vardarbības.

Grozījums Nr.  225

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 2. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Dalībvalstis nodrošina, ka personām kas cietušas no seksuālas uzmākšanās darba pasaulē, bez maksas ir pieejami specializēta atbalsta pakalpojumi un droši, konfidenciāli un rezultatīvi sūdzību izskatīšanas mehānismi, ieskaitot ārējas konsultācijas un konsultācijas par to, kā pienācīgi novērst un apkarot vardarbību darbā un seksuālu uzmākšanos darba pasaulē. Arodbiedrības pārstāvji spēj atbalstīt darba ņēmējus attiecīgajos procesos. Personas, kas cietušas no seksuālas uzmākšanās darba pasaulē, aizsargā pret turpmāku viktimizāciju saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK1a. Dalībvalstis nodrošina, ka personu, kuras cietušas no seksuālas uzmākšanās darba pasaulē, identitāte ir konfidenciāla, vai pienācīgi ņem vērā viņu anonimitāti.
	__________________
	1a Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).

Grozījums Nr.  226

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 3. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad notikusi seksuāla uzmākšanās darba pasaulē, darba devējiem ir pieejami ārēji konsultāciju pakalpojumi, ieskaitot norādījumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un par iespēju agrīni panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.

Grozījums Nr.  227

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 4. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, kas cieš no dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē, ir tiesības pieprasīt īstermiņa elastīgu darba režīmu. Dalībvalstis nosaka šāda darba režīma ilgumu un detalizētus noteikumus.

Grozījums Nr.  228

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 5. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5. Dalībvalstis nodrošina, ka sociālie partneri var risināt koplīguma sarunas par darbavietas pasākumiem ar mērķi novērst un apkarot visu veidu dzimumbalstīto vardarbību darbā un palīdzēt identificēt un atbalstīt no šādas vardarbības cietušās personas, jo īpaši par 36. panta 8. punktā minētajiem prevencijas pasākumiem un 37. pantā minēto apmācību un informāciju speciālistiem. Dalībvalstis veic pasākumus, kas veicina šādas koplīguma sarunas, tostarp izpratnes veidošanas kampaņas un sociālo partneru un darbavietas veselības un drošības pārstāvju apmācību.

Grozījums Nr.  229

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.	1. Dalībvalstis ar specializētā sieviešu atbalsta dienestu atbalstu izveido valsts mēroga visu nedēļu pilnu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz informāciju un konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Specializētā atbalsta dienesti, tostarp specializētā sieviešu atbalsta dienesti, šīs konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo personu anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas drošas un piekļūstamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.

Grozījums Nr.  230

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šā panta 1. punktā minētās palīdzības tālruņa līnijas neaizstāj citas dalībvalstīs jau pastāvošas palīdzības tālruņa līnijas, kas specializējušies vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē, arī ne tās, ko organizē nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr.  231

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto pakalpojumu pieejamību galalietotājiem ar invaliditāti, tostarp sniedzot atbalstu viegli saprotamā valodā. Minētie pakalpojumi ir pieejami saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/88218 I pielikumā.	2. Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto pakalpojumu piekļūstamību galalietotājiem ar invaliditāti, tostarp sniedzot atbalstu viegli saprotamā valodā. Minētie pakalpojumi ir piekļūstami atbilstoši elektronisko sakaru pakalpojumu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/88218 I pielikumā. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka šie pakalpojumi tiek sniegti cietušajām personām saprotamā valodā, tostarp izmantojot tulkošanu pa tālruni.
__________________	__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, OV L 151, 7.6.2019., 70.–115. lpp.	18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

Grozījums Nr.  232

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šīs direktīvas 27. panta 3. un 6. punktu piemēro palīdzības tālruņa līniju nodrošināšanai un atbalsta sniegšanai, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas saskaņā ar šo pantu.	3. Palīdzības tālruņa līniju nodrošināšanai un atbalsta sniegšanai ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām saskaņā ar šo pantu piemēro 27. panta 6. punktu.

Grozījums Nr.  233

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. [Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumi personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm, tiek sniegti pa ES līmenī saskaņotu tālruņa numuru “116 016” un ka galalietotāji ir pienācīgi informēti par šāda numura esību un izmantošanu.]	4. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumi personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tiek sniegti pa ES līmenī saskaņoto tālruņa numuru 116 016.

Grozījums Nr.  234

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis nodrošina, ka galalietotāji ir pienācīgi informēti par palīdzības tālruņa līniju esamību un numuriem, citstarp izmantojot regulāras informētības veicināšanas kampaņas.

Grozījums Nr.  235

 

Direktīvas priekšlikums

31.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	31.a pants
	Atbalsts no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušo personu nodarbinātībā
	1. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veic pasākumus, kas nodrošina, ka darba devēji darba ņēmējus, kas cietuši no vardarbības ģimenē vai seksuālas vardarbības, šīs vardarbības dēļ nediskriminē un nekādi nenostāda nelabvēlīgākā situācijā.
	2. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, ir tiesības uz pienācīgi ilgu apmaksātu atvaļinājumu, lai viņas varētu izmantot atbalsta pakalpojumus un piedalīties tiesvedībā. Dalībvalstis var noteikt šāda atvaļinājuma apmēru, ilgumu un nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.

Grozījums Nr.  236

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas, kas paredzētas Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atbilst no vardarbības ģimenē un seksuālas vardarbības cietušo sieviešu specifiskajām vajadzībām. Tajās šīm sievietēm tiek palīdzēts atgūties, nodrošinot pienācīgus un piemērotus dzīves apstākļus, lai varētu atgrieztos patstāvīgā dzīvē.	1. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas, kas paredzētas Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, nodrošina tikai nolūkā apmierināt to sieviešu īpašās vajadzības, kuras ir cietušas no vardarbības ģimenē, seksuālas vardarbības vai seksuālas izmantošanas, arī ierīkojot tikai sievietēm paredzētas patversmes. Tajās cietušajām personām palīdz atgūties, nodrošinot drošus, piekļūstamus, adekvātus un pienācīgus dzīves apstākļus, tālākā perspektīvā paredzot, ka viņas atgriezīsies patstāvīgā dzīvē, un sniedzot vajadzīgos atbalsta pakalpojumus, piemēram, nosūtot uz turpmāku medicīnisko aprūpi.

Grozījums Nr.  237

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir aprīkotas tā, lai atbilstu bērnu, tostarp cietušo bērnu, specifiskajām vajadzībām.	2. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir aprīkotas tā, lai atbilstu bērnu, tostarp cietušo bērnu, specifiskajām tiesībām un vajadzībām.

Grozījums Nr.  238

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir pieejamas cietušajām personām neatkarīgi no viņu valstspiederības, pilsonības, dzīvesvietas vai uzturēšanās statusa.	3. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir pieejamas cietušajām personām un viņu apgādājamajiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, pilsonības, dzīvesvietas vai uzturēšanās statusa. Specializētas sieviešu patversmes ir pieejamas katrā reģionā, ar vienu ģimenes vietu uz 10 000 iedzīvotāju.

Grozījums Nr.  239

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šīs direktīvas 27. panta 3. un 6. punktu piemēro patversmēm un citām piemērotām pagaidu izmitināšanas vietām.	4. Patversmēm un citām pienācīgām pagaidu izmitināšanas vietām piemēro 27. panta 6. punktu un 28. panta 2. un 3. punktu.

Grozījums Nr.  240

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti, tostarp, bijuši liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē. Atbalsts bērniem ir specializēts un vecumam atbilstošs, ievērojot bērna intereses.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti — tostarp bijuši liecinieki — vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, un uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams vēlāk. Atbalsts bērniem ir specializēts, atbilst vecumam un bērna interesēm.

Grozījums Nr.  241

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē nogalinātu personu bērniem un viņu radiniekiem attiecīgajā tiesvedībā tiek sniegts īpašs un pienācīgs atbalsts.

Grozījums Nr.  242

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērnus prioritārā kārtā izmitina kopā ar citiem ģimenes locekļiem, jo īpaši ar nevardarbīgiem vecākiem, pastāvīgā vai pagaidu mājoklī, kurā ir pieejami atbalsta pakalpojumi. Ievietošana patversmēs ir galējais līdzeklis.	3. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērnus pēc uzklausīšanas prioritārā kārtā izmitina kopā ar citiem ģimenes locekļiem, jo īpaši ar nevardarbīgu vecāku, nenošķirot no brāļiem vai māsām, pastāvīgā vai pagaidu mājoklī, kurā ir pieejami atbalsta pakalpojumi un kurš ir pielāgots cietušo bērnu īpašajām vajadzībām. Ievietošana patversmēs ir galējs līdzeklis.

Grozījums Nr.  243

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Cietušo bērnu atbalstam piemēro 27. panta 6. punktu un 28. panta 2. un 3. punktu.

Grozījums Nr.  244

 

Direktīvas priekšlikums

34. pants – -1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Dalībvalstis nodrošina, ka vardarbības gadījumi tiek ņemti vērā tiesas nolēmumos, kas attiecas uz bērnu, un ka bērna intereses vienmēr ir galvenais apsvērums visos lēmumos, kuri attiecas uz bērniem, un ka tām ir prioritāte pār vecāku tiesībām, kas ir vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē izdarījušajam likumpārkāpējam vai par to aizdomās turētajam. Dalībvalstis nodrošina, ka atbilstoši bērna vecumam un briedumam tiek ņemts vērā bērna viedoklis. Dalībvalstis procesa laikā nodrošina nevardarbīgās personas, kurai ir vecāku atbildība, drošību.

Grozījums Nr.  245

 

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido un uztur drošas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība un kura ir likumpārkāpēja vai tiek turēta aizdomās par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, ciktāl šai personai ir saskarsmes tiesības. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un ievērojot bērna intereses, veic apmācīti speciālisti.	Ciktāl vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē izdarījušajam likumpārkāpējam vai par to aizdomās turētajam ir saskarsmes tiesības, dalībvalstis izveido un uztur drošas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un bērna interesēs veic apmācīti speciālisti.

Grozījums Nr.  246

 

Direktīvas priekšlikums

35. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mērķtiecīgs atbalsts cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un riska grupām	Mērķtiecīgs atbalsts cietušajām personām ar intersekcionālām vajadzībām un riska grupām

Grozījums Nr.  247

 

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm vai vecāka gadagājuma sievietēm.	1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām intersekcionālās diskriminācijas dēļ ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību pie minoritātes, LBTIQ+ sievietēm, sievietēm prostitūcijā, tā dēvēto “goda aizstāvēšanas” noziegumu upurēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm, sievietēm, kas cieš no atkarības, grūtniecēm vai vecāka gadagājuma sievietēm.

Grozījums Nr.  248

 

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalsta pakalpojumi ir pieejami trešo valstu valstspiederīgajām personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām bez dokumentiem un aizturētām personām, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturēšanas telpās trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas procedūras, cietušās personas, kuras to pieprasa, var uzturēties atsevišķi no cita dzimuma personām vai var tikt izmitinātas atsevišķi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas centros.	3. Atbalsta pakalpojumi ir pieejami trešo valstu valstspiederīgajām personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, tostarp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām bez dokumentiem un aizturētām personām, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas, kuras to pieprasa, aizturēšanas telpās trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas procedūras, var uzturēties tikai sievietēm un tikai bērniem paredzētās daļās vai starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas centros var tikt izmitinātas atsevišķi.

Grozījums Nr.  249

 

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas var attiecīgajiem darbiniekiem ziņot par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem uzņemšanas un aizturēšanas centros un ka ir izveidoti protokoli, kas dod iespēju pienācīgi un ātri izskatīt šādus ziņojumus saskaņā ar 18., 19. un 20. panta prasībām.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas var attiecīgajiem darbiniekiem ziņot par dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumiem iestādēs un uzņemšanas un aizturēšanas centros un ka ir izveidoti protokoli, kas dod iespēju šādus ziņojumus pienācīgi un ātri izskatīt saskaņā ar 18., 19. un 20. panta prasībām.

Grozījums Nr.  250

 

Direktīvas priekšlikums

5. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
PREVENCIJA	PREVENCIJA UN AGRĪNA INTERVENCE

Grozījums Nr.  251

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	1. Dalībvalstis, izmantojot vispusīgu un daudzslāņainu pieeju, veic pienācīgus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  252

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.	2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas ar mērķi palielināt sabiedrības izpratni par dažādu veidu vardarbību, pētniecības un izglītības programmas, tostarp vecumam piemērotas vispusīgas dzimumaudzināšanas un attiecību izglītības, kā arī agrīnās intervences programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, specializētiem dienestiem, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām, vietējām un reģionālajām pašvaldībām un iestādēm un citām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  253

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis dara pieejamu plašai sabiedrībai informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem.	3. Izmantojot dažādas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, dalībvalstis attiecīgās valodās un dažādos formātos dara pieejamu un viegli piekļūstamu plašai sabiedrībai, arī personām ar invaliditāti, informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem, ieskaitot medicīnisko aprūpi.

Grozījums Nr.  254

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Mērķtiecīgu rīcību vērš uz riska grupām, tostarp bērniem, atkarībā no viņu vecuma un brieduma, un personām ar invaliditāti, ņemot vērā valodas barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.	4. Uz intersekcionālās diskriminācijas dēļ paaugstināta vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē riska grupām, kuras minētas 35. panta 1. punktā, bērniem atbilstoši viņu vecumam un briedumam un personām ar invaliditāti vērš mērķorientētu rīcību, ņemot vērā valodas barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  255

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem un sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu, mudinot visus, tostarp vīriešus un zēnus, darboties kā pozitīvam paraugam, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.	5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz sieviešu un meiteņu spēcināšanu ar labāku izpratni par piekrišanas jēdzienu, cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem, īpaši vīriešu un zēnu gadījumā, dzimumu līdztiesības veicināšanu, savstarpējas cieņas veicināšanu, tiesību uz personas neaizskaramību veicināšanu, visu cilvēku, tostarp vīriešu un zēnu, pamudināšanu darboties kā pozitīvam paraugam, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem, un izpratnes palielināšanu par to, kā vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē īpaši saasinās.

Grozījums Nr.  256

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Preventīvie pasākumi vēršas pret seksuālas izmantošanas pieprasījumu un to samazina.

Grozījums Nr.  257

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Preventīvie pasākumi rada izpratni un/vai pastiprināti vērš uzmanību uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanas kaitīgo praksi.	6. Preventīvie pasākumi rada izpratni par vai pastiprināti vērš uzmanību uz sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulību un piespiedu sterilizācijas kaitīgo praksi.

Grozījums Nr.  258

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Preventīvie pasākumi īpaši attiecas arī uz kibervardarbību. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka izglītības pasākumi ietver digitālās pratības attīstīšanu, t. sk. kritisku iesaistīšanos digitālajā pasaulē, lai lietotāji varētu identificēt kibervardarbības gadījumus un vērsties pret tiem, meklēt atbalstu un novērst to izdarīšanu. Dalībvalstis veicina daudzdisciplīnu sadarbību un ieinteresēto personu, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu, sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus kibervardarbības apkarošanai.	7. Preventīvie pasākumi īpaši attiecas arī uz kibervardarbību. Konkrētāk, dalībvalstis nodrošina, ka izglītības pasākumi ietver digitālās pratības attīstīšanu, t. sk. kritisku iesaistīšanos digitālajā pasaulē un kritisko domāšanu, lai lietotāji varētu identificēt kibervardarbības gadījumus un vērsties pret tiem, atpazīt to dažādos veidus, meklēt atbalstu un novērst kibervardarbības izdarīšanu. Dalībvalstis veicina daudzdisciplīnu sadarbību un ieinteresēto personu, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu, sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus kibervardarbības apkarošanai.

Grozījums Nr.  259

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam.	8. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošina, ka attiecīgās valsts rīcībpolitikās tiek skatīta seksuāla uzmākšanās darba pasaulē. Minētajās valsts rīcībpolitikās apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķorientētās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam. Dalībvalstis nodrošina, ka darba ņēmēji savās veselības un drošības rīcībpolitikās, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK, ņem vērā vardarbības un seksuālās uzmākšanās iespējamību darba pasaulē. Darba ņēmējiem ir tiesības saņemt arodbiedrības un veselības aprūpes un drošības pārstāvja atbalstu darbavietā.

Grozījums Nr.  260

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām un izdarītājiem vai likumpārkāpējiem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, kriminālistikas medicīniskie darbinieki, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta pakalpojumu, tostarp specializēto pakalpojumu, sniedzēji, likumpārkāpējiem paredzēto programmu speciālisti, atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām un likumpārkāpējiem, lai šie speciālisti varētu identificēt, novērst un risināt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, nepieļaut atkārtotu viktimizāciju un aprūpēt cietušās personas traumai, dzimte, invaliditātei, valodai un bērnam piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  261

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri un vecmātes, saņem mērķtiecīgu apmācību, lai kultūrsensitīvā veidā apzinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.	2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri, ginekologi, dzemdību speciālisti, vecmātes un psiholoģiskā atbalsta darbinieki, saņem mērķorientētu apmācību, lai kultūrsensitīvi apzinātu sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu sterilizācijas, tā dēvēto “goda aizstāvēšanas” noziegumu un citu kaitējošu prakšu fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.

Grozījums Nr.  262

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Personas, kas veic uzraudzības funkcijas darbavietā, gan publiskajā, gan privātajā sektorā, saņem apmācību par to, kā atpazīt un novērst seksuālu uzmākšanos darbā un rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem, tostarp par riska novērtējumiem attiecībā uz drošību darbā un veselības riskiem, lai sniegtu atbalstu cietušajām personām un pienācīgi reaģētu. Šādas personas un darba devēji saņem informāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē ietekmi uz darbu un par trešo personu vardarbības risku.	3. Personas, kas veic uzraudzības funkcijas darbavietā, tostarp pārstāvji, kas atbild par veselību un drošību, un darba inspektori, gan publiskajā, gan privātajā sektorā atbilstīgi apmācībai, kas paredzēta Direktīvā 89/391/EEK, saņem apmācību par to, kā atpazīt un novērst seksuālu uzmākšanos darbā un rīkoties ar šādiem gadījumiem, tostarp par riska novērtējumiem attiecībā uz drošības darbā un veselības riskiem, sniegt atbalstu cietušajām personām un pienācīgi reaģēt. Šādas personas un darba devēji saņem informāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē ietekmi uz darbu un par trešo personu vardarbības risku, kā arī par to, kā darbā atbalstīt vardarbībā ģimenē cietušās personas.

Grozījums Nr.  263

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētie mācību pasākumi ietver apmācību par koordinētu daudziestāžu sadarbību, lai būtu iespējams vispusīgi un atbilstīgi rīkoties saistībā ar nosūtījumiem, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem.	4. Šā panta 1. un 2. punktā minētie mācību pasākumi ietver apmācību par koordinētu daudziestāžu un multidisciplināru sadarbību, lai būtu iespējams vispusīgi un pienācīgi rīkoties ar nosūtījumiem, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem.

Grozījums Nr.  264

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas no cietušajām personām saņemt ziņojumus par nodarījumiem, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot ziņošanu par šādiem noziegumiem un palīdzēt tajā, kā arī ņemt vērā cietušo personu īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.  265

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1. un 2. punktā,, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, jo piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ.	7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1., 2. un 3. punktā, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku tāpēc, ka piedzīvo diskrimināciju dzimtes vai dzimuma un citu iemeslu dēļ, kā minēts 35. panta 1. punktā.

Grozījums Nr.  266

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Dalībvalstis ievieš procedūras, kas nodrošina, ka šā panta paredzētās apmācības iznākumi un praktiskā piemērošana tiek periodiski un neatkarīgi uzraudzīta un izvērtēta.

Grozījums Nr.  267

 

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izveidotas mērķtiecīgas un efektīvas intervences programmas, lai novērstu un mazinātu vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku vai recidīvisma risku.	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka koordinācijā ar specializētā atbalsta dienestiem tiek izveidotas mērķorientētas un rezultatīvas intervences programmas, lai novērstu un mazinātu vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku vai recidīvisma risku.

Grozījums Nr.  268

 

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Minētā struktūra koordinē 44. pantā minēto datu vākšanu un analizē un izplata tās rezultātus.	3. Minētā struktūra koordinē 44. pantā minēto datu vākšanu, analizē un izplata tās rezultātus un sniedz ieteikumus un priekšlikumus rādītāju un informācijas un datu vākšanas sistēmu uzlabošanai.

Grozījums Nr.  269

 

Direktīvas priekšlikums

39.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	39.a pants
	Nacionālie rīcības plāni vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanai
	1. Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis, apspriežoties ar specializētā atbalsta dienestiem un Savienības koordinatoru un tiem piedaloties, izstrādā nacionālos dzimumbalstītas vardarbības apkarošanas rīcības plānus (“nacionālie rīcības plāni”).
	2. Nacionālajos rīcības plānos norāda:
	(a) prioritātes un pasākumus ar mērķi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē,
	(b) mērķrādītājus un uzraudzības mehānismus attiecībā uz a) apakšpunktā minētajām prioritātēm un pasākumiem,
	(c) resursus, kas vajadzīgi, lai īstenotu a) apakšpunktā minētās prioritātes un pasākumus, un to, kā tie piešķirami.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālos rīcības plānus ik piecus gadus pārskata un atjaunina.

Grozījums Nr.  270

 

Direktīvas priekšlikums

40. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Daudziestāžu koordinācija un sadarbība	Daudzaģentūru un multidisciplināra koordinācija un sadarbība

Grozījums Nr.  271

 

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, lai valsts līmenī nodrošinātu efektīvu koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūrām, atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevalstiskām organizācijām, sociālajiem dienestiem, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādēm, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem, neskarot to autonomiju, un citām attiecīgām organizācijām un vienībām.	1. Dalībvalstis ievieš pienācīgus mehānismus, lai valsts līmenī nodrošinātu rezultatīvu, strukturētu un regulāru koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, darba inspekcijām, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūrām, atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevalstiskām organizācijām, sevišķi specializētā atbalsta dienestiem, sociālajiem dienestiem, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādēm, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem, neskarot to autonomiju, un citām attiecīgām organizācijām un vienībām.

Grozījums Nr.  272

 

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šādi mehānismi jo īpaši attiecas uz individuāliem novērtējumiem saskaņā ar 18. un 19. pantu un uz aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar 21. pantu un 4. nodaļu, vadlīnijām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm saskaņā ar 23. pantu un uz speciālistu apmācību, kā minēts 37. pantā.	2. Šādi mehānismi attiecas uz visām šīs direktīvas noteiktajām jomām, jo īpaši uz individuāliem novērtējumiem saskaņā ar 18. un 19. pantu un uz aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšanu saskaņā ar 21. pantu un 4. nodaļu, vadlīnijām tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm saskaņā ar 23. pantu un uz speciālistu apmācību, kā minēts 37. pantā.

Grozījums Nr.  273

 

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.	Dalībvalstis izveido ilgtspējīgas struktūras konsultācijai un partnerībai ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, un sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jo īpaši nolūkā sniegt pienācīgu atbalstu cietušajām personām un personām, kas strādā likumpārkāpēju rehabilitācijā, nolūkā izstrādāt un īstenot rīcībpolitikas veidošanas iniciatīvas, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, apmācības nolūkā, kā arī nolūkā uzraudzīt un izvērtēt cietušo personu atbalsta un aizsardzības pasākumu, tostarp datu vākšanas, ietekmi.

Grozījums Nr.  274

 

Direktīvas priekšlikums

42. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veicina to, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji veic pašregulējošus pasākumus saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši, lai stiprinātu iekšējos mehānismus, ar ko vērsties pret 25. panta 1. punktā minētajiem tiešsaistes materiāliem, un lai uzlabotu savu attiecīgo darbinieku apmācību par tajā minēto nodarījumu prevenciju un palīdzību un atbalstu šādos nodarījumos cietušajām personām.	Dalībvalstis veicina to, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji veic pašregulējošus pasākumus saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši, lai stiprinātu iekšējos mehānismus, ar ko vērsties pret 25. panta 1. punktā minētajiem tiešsaistes materiāliem. Dalībvalstis veicina tehnoloģiskos risinājumus, ko izmantot, lai atklātu, ziņotu un izņemtu 25. pantā minētos materiālus, un lai uzlabotu attiecīgo darbinieku apmācību par tajā minēto nodarījumu prevenciju un palīdzību un atbalstu šādos nodarījumos cietušajām personām

Grozījums Nr.  275

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības līmeņa sadarbība	Savienības līmeņa sadarbība un Savienības koordinators

Grozījums Nr.  276

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai veicinātu savstarpēju sadarbību nolūkā uzlabot šīs direktīvas īstenošanu. Šādas sadarbības mērķis ir vismaz:	1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai veicinātu savstarpēju sadarbību un sadarbību ar Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām nolūkā uzlabot šīs direktīvas īstenošanu. Šādas sadarbības mērķis ir vismaz:

Grozījums Nr.  277

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) apmainīties ar paraugpraksi un savstarpēji konsultēties atsevišķās lietās, t. sk. ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību;	(a) regulāri un strukturēti apmainīties ar paraugpraksi un savstarpēji konsultēties atsevišķās lietās, t. sk. izmantojot Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu;

Grozījums Nr.  278

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apmainīties ar informāciju un paraugpraksi ar attiecīgajām Savienības aģentūrām;	(b) apmainīties ar informāciju un paraugpraksi ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, piemēram, Savienības koordinatoru un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, un sadarboties ar tām kopīgu standartu un vadlīniju izstrādē;

Grozījums Nr.  279

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	(c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, jumta organizācijām un Savienības mēroga nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  280

 

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2. Lai palīdzētu izpildīt šajā direktīvā noteiktos uzdevumus un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, dalībvalstis palīdz izpildīt uzdevumus, kas uzticēti Savienības koordinatoram dzimumbalstītas vardarbības apkarošanas jomā (“Savienības koordinators”). Savienības koordinators ir atbildīgs par to, lai uzlabotu koordināciju un saskaņotību starp Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstīm un starptautiskajiem rīcībspēkiem attiecībā uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, kā arī par to, lai tiktu izstrādātas Savienības rīcībpolitikas dzimumbalstītas vardarbības novēršanai un uzraudzīta to īstenošana un transponēšana. Konkrētāk, dalībvalstis nosūta Savienības koordinatoram 39.a panta 2. punktā minēto informāciju un 44. pantā paredzētos datus. Balstoties uz minēto informāciju un datiem, Savienības koordinators ik divus gadus sniedz ieguldījumu ziņošanā, ko Komisija saskaņā ar šo direktīvu veic par progresu, kas panākts cīņā pret vardarbību pret sievietēm.

Grozījums Nr.  281

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.	1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma, kas izmanto kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, regulārai statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.

Grozījums Nr.  282

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:	2. Statistikā iekļauj šādus salīdzināmus datus, kas sadalīti pēc cietušo personu un likumpārkāpēju dzimuma vai dzimtes, vecuma, attiecībām starp cietušo personu un likumpārkāpēju un nodarījuma veida neatkarīgi no tā, vai cietušajai personai ir invaliditāte, un nodarījuma konteksta:

Grozījums Nr.  283

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) no valsts administratīviem avotiem iegūts šādu cietušo skaits gadā, paziņoto nodarījumu skaits gadā un to personu skaits gadā, pret kurām ir celta apsūdzība un kuras ir notiesātas par šādiem vardarbības veidiem.	(b) no valsts administratīviem avotiem iegūts ikgadējais šādu cietušo personu skaits, paziņoto nodarījumu skaits un to personu skaits, pret kurām ir celta apsūdzība un kuras ir notiesātas par šādiem vardarbības veidiem, spriedumu skaits pēc nodarījuma veida, sūdzības noraidīšanas vai atsaukšanas gadījumu skaits un izmeklēšanas izbeigšanas iemesli;

Grozījums Nr.  284

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē motīvi, veidi un ietekme;

Grozījums Nr.  285

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) tādu cietušo personu skaits, kuras nogalinātas vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē, un tas, vai viņas bija pirms tam iesniegušas sūdzību;

Grozījums Nr.  286

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) patversmju un ģimenes patversmju skaits katrā dalībvalstī;

Grozījums Nr.  287

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bd) cietušo personu atbalsta pakalpojumu pieejamība un to cietušo personu skaits, kas izmantojušas atbalsta pakalpojumus vai tos vēl gaida;

Grozījums Nr.  288

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – be apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(be) nacionālo palīdzības tālruņa līniju saņemto zvanu skaits.

Grozījums Nr.  289

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Lai nodrošinātu administratīvo datu salīdzināmību visā Savienībā, dalībvalstis vāc administratīvos datus, pamatojoties uz datu vienotu sadalījumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un atbilstoši tā izstrādātajai metodikai saskaņā ar 5. punktu. Tās katru gadu nosūta šos datus Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam. Nosūtītie dati neietver persondatus.	4. Lai nodrošinātu administratīvo datu salīdzināmību un standartizāciju visā Savienībā, dalībvalstis vāc 2. punktā minētos administratīvos datus, pamatojoties uz datu vienotu sadalījumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un atbilstoši tā izstrādātajai metodikai saskaņā ar 5. punktu, un nodrošina, ka šādi dati ir pieejami mašīnlasāmā formātā. Tās katru gadu nosūta šos datus Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts regulāri publicē ziņojumu, kura pamatā ir dalībvalstu nosūtītie statistikas dati. Nosūtītie dati neietver persondatus.

Grozījums Nr.  290

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis iegūtos statistikas datus dara pieejamus sabiedrībai. Statistikā neietver persondatus.	6. Dalībvalstis iegūtos statistikas datus viegli piekļūstamā veidā dara pieejamus sabiedrībai. Statistikā neietver persondatus.

Grozījums Nr.  291

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis atbalsta pētījumus par vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, pamatcēloņiem, sekām, biežumu un notiesāšanas rādītājiem.	7. Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un specializētā atbalsta dienestiem, izmantojot gan cietušo personu, gan likumpārkāpēju pieredzi, atbalsta pētījumus par šīs direktīvas aptverto vardarbības veidu pamatcēloņiem, sekām, biežumu un notiesāšanas rādītājiem, ieskaitot intersekcionālo diskrimināciju. Šādi pētījumi dod iespēju identificēt aizsardzības kļūmes, un to mērķis ir uzlabot un pilnveidot preventīvos pasākumus.

Grozījums Nr.  292

 

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Dalībvalstis nodrošina, ka 2. punktā minētie dati tiek vākti neatkarīgi no citiem datu vākšanas pienākumiem, ko uzliek starptautiskie un Savienības tiesību akti.

Grozījums Nr.  293

 

Direktīvas priekšlikums

44.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	44.a pants
	Resursi
	Dalībvalstis piešķir pietiekamus, paredzamus un ilgtspējīgus resursus, tostarp finansējumu un cilvēkresursus, visu šajā direktīvā noteikto darbību īstenošanai. Finansējumu dara pieejamu valsts struktūrām un aģentūrām un citiem attiecīgiem rīcībspēkiem, piemēram, nevalstiskajām organizācijām, tostarp specializētajā sieviešu atbalsta dienestiem, kas veic šajā direktīvā noteiktās darbības.

Grozījums Nr.  294

 

Direktīvas priekšlikums

45. pants

Direktīva 2011/36/ES

3. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Šā panta 8. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta darbība, kas tiek veikta bez bērna brīvprātīgas piekrišanas vai tad, ja bērnam nav iespējas izrādīt brīvu gribu 5. punktā minēto apstākļu dēļ, tostarp bērna fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, piemēram, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības vai miesas bojājumu dēļ.	9. Šā panta 8. punkta nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta darbība, kas tiek veikta bez bērna brīvprātīgas piekrišanas vai tad, ja bērnam nav iespējas izrādīt brīvu gribu 5. punktā minēto apstākļu dēļ, tostarp bērna fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, piemēram, baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības vai miesas bojājumu, invaliditātes dēļ vai jebkādās citas īpašas neaizsargātības situācijas dēļ.
Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot tikai ar bērna klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos vai seksuālo uzvedību pagātnē.	Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot ar bērna klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos, seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju. Piekrišanu novērtē attiecīgo apstākļu kontekstā.

Grozījums Nr.  295

 

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā [septiņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, kas Komisijai vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.	1. Ne vēlāk kā [piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik piecus gadus dalībvalstis paziņo Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, kas Komisijai vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Grozījums Nr.  296

 

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 1. punktu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā sniedz pārskatu par šīs direktīvas piemērošanu.	2. Pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas saskaņā ar 1. punktu, Komisija regulāri un saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem dalībvalstu ziņošanas pienākumiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā tā sniedz pārskatu par šīs direktīvas piemērošanu.

Grozījums Nr.  297

 

Direktīvas priekšlikums

49. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neko šajā direktīvā neinterpretē kā tādu, kas samazina, ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, ko garantē jebkuras dalībvalsts tiesību akti, kas nodrošina augstāku aizsardzības līmeni. Dalībvalstis nepazemina šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī garantēto augstāko aizsardzības līmeni.	Neko šajā direktīvā neinterpretē kā tādu, kas samazina, ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, ko garantē dalībvalstīm saistoši starptautiskie instrumenti un jebkuras dalībvalsts tiesību akti, kas nodrošina augstāku aizsardzības līmeni. Dalībvalstis nepazemina šīs direktīvas spēkā stāšanās brīdī garantēto augstāko aizsardzības līmeni.

PASKAIDROJUMS

2022.gada 8. martā 2022. gada starptautiskajā sieviešu dienā Eiropas Komisija iesniedza ilgi gaidīto priekšlikumu direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2022/0066 (COD). Šis priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz LESD 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, un tā mērķis ir rezultatīvi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā ES.

 

Direktīva bija ļoti apsveicama reakcija uz jau sen izteikto Eiropas Parlamenta aicinājumu. Parlaments 2009. gadā pieņēma rezolūciju, kurā aicināja pieņemt direktīvu par visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanu un izskaušanu Savienībā. Pagaidām ES nav juridiski saistoša instrumenta, kas būtu īpaši izstrādāts, lai aizsargātu sievietes un meitenes pret vardarbību. Vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir plaši izplatīta parādība Eiropas Savienībā, kur viena no trim sievietēm ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Katru nedēļu aptuveni 50 sievietes zaudē dzīvību vardarbībā ģimenē, 75 % sieviešu profesionālajā vidē ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos[1], un tiek lēsts, ka viena no divām jaunām sievietēm ir piedzīvojusi dzimumbalstītu kibervardarbību[2]. Komisijas novērtējumā par kriminālatbildību par dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm Eiropas valstīs, ieskaitot vardarbību, ko veicina IKT, secināts, ka jautājums par dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm ir steidzami jārisina Eiropas līmenī. Šie šausmīgie noziegumi mūsu Savienībā vairs nevar turpināties.

 

Dzimumbalstīta vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums un ir galējs strukturālas dzimumdiskriminācijas veids. Šāda vardarbība var būt izpausties daudzveidīgi, piemēram, kā psiholoģiskā, fiziskā, seksuālā, ekonomiskā, digitālā vardarbība, uzmākšanās utt. Pēdējos gados ir pieaudzis dzimumbalstītas kibervardarbības gadījumu skaits, ko, iespējams, saasinājusi koronavīrusa pandēmija, aizvien lielākai cilvēku sociālās dzīves daļai pārvirzoties uz tiešsaisti[3]. Tomēr tādēļ, ka Covid-19 mājsēdes laikā sievietes un meitenes bija spiestas palikt mājās pie vardarbības izdarītājiem, ir saasinājusies visu veidu dzimumbalstītā vardarbība. Miljoniem sieviešu Savienībā dzīvo pastāvīgās bailēs, gaidot nākamo sitienu. Mums tam jāpieliek punkts.

 

Līdzreferentes atzinīgi vērtē Komisijas vēsturisko priekšlikumu jautājumu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē beidzot risināt visaptveroši kopējā Eiropas līmenī. Tomēr līdzreferentes uzskata, ka priekšlikums ir jāpastiprina, lai nodrošinātu, ka tas pienācīgi atbilst sieviešu un meiteņu vajadzībām, un lai Eiropa kļūtu par drošu vietu. Tādēļ viņas ir iesniegušas vairākus priekšlikumus.

 

Pirmkārt, līdzreferentes uzsver, ka noziegumu prevencija ir izšķirīgs un svarīgs faktors, kas novērsīs šādu noziegumu atkārtošanās risku, lai gan ES līgumos ir ļoti maz iespēju rīcībai šajā jomā. Tomēr līdzreferentes vēlas uzsvērt izpratnes veicināšanas nozīmi jau agrīnā vecumā, jo vīriešu vardarbība pret sievietēm sākas jau ar zēnu vardarbību pret meitenēm. Izpratnes veidošanā jāiekļauj sarunas par kaitīgiem dzimtiskajiem stereotipiem un visaptveroša vecumam atbilstīga dzimumaudzināšana. Turklāt būtu jānodrošina apmācība un informācija attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbiniekiem, veselības aprūpes speciālistiem un izglītības darbiniekiem, lai viņi varētu izprast dzimumbalstītu noziegumu īpašās iezīmes un arī iemācītos, kā identificēt potenciālos gadījumus un kā šādos gadījumos pareizi rīkoties. Turklāt jāpastiprina arī attiecīgo rīcībspēku koordinācija un sadarbība centrālā, reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par noziegumiem, kas ir vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē.

 

Otrkārt, kad noziegumi notiek, juridiskie procesi ir jāveido, ņemot vērā sieviešu vajadzības, un tie nedrīkst izraisīt papildu uzbrukumus. Tiesas zālēs nekad nedrīkst pieļaut nerelevantus privātus jautājumus cietušai personai, tiesu sistēmā noteikti jāuzlabo zināšanas par šo noziegumu īpatnībām, un sieviete vienmēr jāuztver nopietni jau pirmajā reizē, kad viņa ziņo par noziegumu.

 

Treškārt, Savienība vairs nevar pieņemt, ka tikai daļai no visiem paziņotajiem noziegumiem galīgais iznākums ir notiesāšana. Ir jāizbeidz ilgstošā un plaši izplatītā nesodāmība par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tādēļ līdzreferentes ierosina stingrākus pasākumus, kas nodrošinātu cietušo personu drošību procesa laikā, uzsverot nepieciešamību izmantot lieguma, ierobežojošus un aizsardzības rīkojumus, kā arī aizturēšanu un apcietināšanu, lai nodrošinātu sieviešu drošību un pierādījumu saglabāšanu, tādējādi liedzot nozieguma izdarītājam panākt, ka sieviete atsauc savu stāstu, un tādējādi garantētu viņai likumīgu aizsardzību. Dalībvalstu iestādēm ir arī jāpieliek lielākas pūles, lai jau iespējami agrīnā posmā saglabātu pierādījumus gan tiešsaistē, gan bezsaistē, un jāizmanto elektroniskā uzraudzība, piemēram, potītes aproces, lai nodrošinātu, ka lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi tiek izpildīti un to izpilde uzraudzīta.

 

Ceturtkārt, attiecībā uz priekšlikumā ietverto noziegumu būtiskajiem noteikumiem līdzreferentes iesaka paplašināt izvarošanas definīciju, lai tajā iekļautu ne tikai penetrāciju, bet arī jebkuru citu seksuāla rakstura darbību bez piekrišanas, kas, ņemot vērā darbības smaguma pakāpi, ir pielīdzināma penetrācijai, jo šīs darbības cietušajai personai nodara vienlīdz lielu kaitējumu. Līdzreferentes vēlas arī paplašināt piekrišanas definīciju, uzsverot, ka, veicot novērtējumu, ir jāņem vērā visi notikuma apstākļi un ir jāiekļauj situācijas, kad nevar uzskatīt, ka sievietei bijusi brīva un patiesa izvēle, vai situācijas, kad baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu, invaliditātes vai jebkādas citas sevišķi neaizsargātas situācijas dēļ viņa nav spējusi noraidīt vai atsaukt piekrišanu, nenodarot sev kaitējumu. Līdzreferentes ir izvirzījuši arī īpašu pantu par izvarošanu ar nolaidību, kas saistīta ar piekrišanas neesību, tādējādi iekļaujot situācijas, kad nozieguma izdarītājs ārkārtīgi nolaidīgi nav ņēmis vērā piekrišanas neesību.

 

Līdzreferentes kā jaunu noziedzīgu nodarījumu ir pievienojušas arī piespiedu sterilizāciju, jo tā ir kaitīga izmantošanas prakse, ko īsteno, lai saglabātu un izrādītu dominanci pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu meiteņu un sieviešu seksualitāti. Līdzreferentes kā noziedzīgu nodarījumu ir pievienojušas arī seksuālu izmantošanu prostitūcijā un seksuālu darbību pirkšanu, jo šajos noziedzīgajos nodarījumos tiek izmantotas sievietes, kas jau ir neaizsargātā situācijā, un tas ir smags personas tiesību uz ķermeņa integritāti pārkāpums un nozīmē to, ka personu un tās piekrišanu seksuālai darbībai var nopirkt par noteiktu naudas summu. Tā paša iemesla dēļ priekšlikumā lietotais termins “seksuālo pakalpojumu sniedzējas” būtu jāaizstāj ar starptautiski saskaņotu terminu “sievietes prostitūcijā”, jo darbību, ar kuru izmanto kādu personu, ES nevar un nedrīkst atzīt par “pakalpojumu”.

 

Lai apturētu aizvien pieaugošo uzmākšanos sievietēm tiešsaistē un aizsargātu sievietes pret kibervardarbības uzliesmojumu un viņu aizskaršanu, līdzreferentes ierosina paplašināt priekšlikumā minēto kibernoziegumu jomu, lai iekļautu vairāk situāciju. Turklāt, tā kā kibervardarbība ir jo īpaši vērsta pret sabiedrībā zināmām personībām, piemēram, politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm, atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstā būtu jāiekļauj situācijas, kad noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pret sabiedrības interešu pārstāvi, žurnālisti vai cilvēktiesību aizstāvi, jo šādi uzbrukumi nepārprotami apdraud demokrātiju Savienībā. Attiecībā uz atbildību pastiprinošu apstākļu sarakstu vardarbība pret sievietēm gadījumos, kad nozieguma nolūks bijis saglabāt vai atjaunot tā dēvēto personas, ģimenes vai kopienas “godu”, arī būtu jāuzskata par atbildību pastiprinošiem apstākļiem, un, lai Savienībā cīnītos pret šiem noziegumiem, tiem noteikti ir jāpievērš lielāka uzmanība.

 

Visbeidzot, līdzreferentes vēlas uzsvērt, cik svarīgi ir vienmēr atzīt, ka bērni, kuri ir bijuši liecinieki vardarbībai pret sievietēm un vardarbībai ģimenē, ir cietušie, un ierosina īpašus uzlabojumus, lai nodrošinātu, ka bērna interesēm tiek piešķirta pienācīga nozīme. Tas ietver bērna tiesību nodrošināšanu patversmēs un prasību dalībvalstīm nodrošināt, ka bērna intereses ir svarīgākas par vardarbības izdarītāja saskares tiesībām.

 

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU (27.6.2023)

Juan Fernando López Aguilar

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Robert BIEDROŃ

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja

priekšsēdētājam

BRISELĒ

 

Temats: Atzinums par juridisko pamatu priekšlikumam direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

Godātie priekšsēdētāji!

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) priekšsēdētājs un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM) priekšsēdētājs 2023. gada 3. maija vēstulē[4] lūdza Juridisko komiteju (JURI) saskaņā ar Reglamenta 40. panta 2. punktu sniegt atzinumu par to, vai ir pienācīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 2. punktu pievienot kā juridisko pamatu priekšlikumam direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu (2022/0066(COD))[5] (turpmāk “ierosinātā direktīva”).

 

JURI komiteja minēto jautājumu izskatīja 2023. gada 27. jūnija sanāksmē.

I. Vispārīga informācija

LIBE komiteja un FEMM komiteja saskaņā ar Reglamenta 58. pantu kopīgi strādā pie ierosinātās direktīvas.

 

Komisijas priekšlikums balstās uz LESD 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu.

 

Līdzreferentes ir ierosinājušas kā ierosinātās direktīvas papildu juridisko pamatu pievienot LESD 83. panta 2. punktu saistībā ar jaunu noteikumu — kuru viņas vēlētos iekļaut ierosinātajā direktīvā — par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar seksuālu uzmākšanos darba vidē. Ēnu referenti, kā arī FEMM un LIBE komitejas koordinatori vienojās lūgt JURI komitejas atzinumu par ierosinātā jaunā juridiskā pamata piemērotību saskaņā ar Reglamenta 40. pantu.

II. Attiecīgie Līguma panti

LESD trešās daļas V sadaļas 4. nodaļā (“Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās”) inter alia teikts (izcēlums pievienots):

 

82. pants

(bijušais LES 31. pants)

 

1.  Savienībā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās pamatojas uz tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principu, un tā ietver dalībvalstu normatīvo aktu tuvināšanu jomās, kas minētas 2. punktā un 83. pantā.

 

Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru paredz pasākumus, lai

 

(a)  ieviestu noteikumus un procedūras, kuru mērķis ir visu veidu spriedumu un tiesas lēmumu atzīšana visā Savienībā,

 

(b) novērstu un atrisinātu jurisdikcijas kolīzijas dalībvalstu starpā,

 

(c)  veicinātu tiesu iestāžu un tiesu personāla mācības,

 

(d)  dalībvalstu tiesu iestāžu un līdzvērtīgu iestāžu starpā atvieglotu sadarbību saistībā ar kriminālprocesu un lēmumu izpildi.

 

2.  Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu, kā arī policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts, Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var noteikt minimālos noteikumus. Šādos noteikumos ņem vērā dalībvalstu tiesību tradīciju un tiesību sistēmu atšķirības.

 

Šie noteikumi attiecas uz:

 

(a)  pierādījumu savstarpēju pieņemamību dalībvalstu starpā,

 

(b)  personas tiesībām kriminālprocesā,

 

(c)  nozieguma upuru tiesībām,

 

(d)  jebkādiem citiem īpašiem kriminālprocesa aspektiem, ko Padome iepriekš precizējusi ar lēmumu. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome šādu lēmumu pieņem vienprātīgi.

 

Šajā punktā minēto minimālo noteikumu pieņemšana neliedz dalībvalstīm paturēt spēkā vai ieviest augstāku personas tiesību aizsardzības līmeni.

 

3.  Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai šo direktīvas projektu izskata Eiropadomē. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

 

Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā un šā Līguma 329. panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

 

 

83. pants

(bijušais LES 31. pants)

 

1.   Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, var paredzēt noteikumu minimumu noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz īpaši smagiem noziegumiem ar pārrobežu dimensiju, kas saistīta ar šādu nodarījumu būtību vai ietekmi vai ar nepieciešamību tos apkarot kopīgi.

 

Tās ir šādas noziegumu jomas: terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku tirdzniecība, nelegāla ieroču tirdzniecība, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, korupcija, maksāšanas līdzekļu viltošana, datornoziegumi un organizētā noziedzība.

 

Pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, precizējot citas noziegumu jomas, kuras atbilst šajā punktā noteiktajiem kritērijiem. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem lēmumu vienprātīgi.

 

2.   Ja dalībvalstu krimināltiesisko normatīvo aktu tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu Savienības politikas efektīvu īstenošanu jomā, kurai tikuši piemēroti saskaņošanas pasākumi, direktīvās var paredzēt noteikumu minimumu attiecībā uz noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanu attiecīgajā jomā. Neskarot 76. pantu, šādas direktīvas pieņem ar to pašu parasto vai īpašu likumdošanas procedūru, kāda ievērota, pieņemot attiecīgos saskaņošanas pasākumus.

 

3.   Ja kāds Padomes loceklis uzskata, ka 1. un 2. punktā minētais direktīvas projekts varētu ietekmēt viņa valsts krimināltiesību sistēmas pamataspektus, viņš var pieprasīt, lai projektu izskatītu Eiropadome. Šādā gadījumā parasto likumdošanas procedūru aptur. Pēc projekta apspriešanas un ja ir panākts konsenss, Eiropadome četru mēnešu laikā pēc procedūras apturēšanas projektu atdod atpakaļ Padomei, kura izbeidz parastās likumdošanas procedūras apturēšanu.

 

 Ja vienošanās nav panākta un ja vismaz 9 dalībvalstis vēlas izveidot ciešāku sadarbību, pamatojoties uz attiecīgo direktīvas projektu, tajā pašā laikposmā tās atbilstīgi informē Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju. Šādā gadījumā tiek uzskatīts, ka atļauja turpināt ciešāku sadarbību, kas minēta Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā un šā Līguma 329. panta 1. punktā, ir piešķirta, un piemēro noteikumus par ciešāku sadarbību.

 

 

III. EST judikatūra par juridiskā pamata izvēli

Jautājumu par pienācīgo juridisko pamatu Tiesa tradicionāli ir uzskatījusi par konstitucionālas nozīmes jautājumu, kas nodrošina kompetences piešķiršanas principa (Līguma par Eiropas Savienību 5. pants) ievērošanu un nosaka Savienības kompetences būtību un darbības jomu[6].

 

Saskaņā ar iedibināto judikatūru Savienības akta juridiskais pamats nav atkarīgs no iestādes pārliecības par sasniedzamo mērķi, bet ir jānosaka, balstoties uz objektīviem un tiesā pārbaudāmiem kritērijiem, tostarp jo īpaši uz pasākuma mērķi un saturu[7].

 

Ja pasākuma pārbaudē tiek atklāts, ka tam ir divi mērķi vai divas sastāvdaļas, un ja vienu no tiem var identificēt kā galveno vai dominējošo mērķi vai sastāvdaļu, bet otram ir tikai pakārtots raksturs, tad minētais pasākums ir jābalsta tikai uz vienu juridisko pamatu, proti, to, kurš nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai sastāvdaļai[8]. Vienīgi tad, ja tiek konstatēts, ka tiesību aktam vienlaicīgi ir vairāki mērķi, kas ir nesaraujami saistīti, un neviens no tiem nav pakārtots un netiešs attiecībā uz citiem, šādam tiesību aktam izņēmuma kārtā var būt vairāki attiecīgi juridiskie pamati[9]. Tomēr tas būtu iespējams tikai tad, ja procedūras, kas paredzētas attiecīgajiem juridiskajiem pamatiem, nav nesaderīgas un neapdraud Eiropas Parlamenta tiesības[10].

IV. Ierosinātās direktīvas mērķis un saturs

Ierosinātās direktīvas mērķis ir rezultatīvi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tā attiecas uz dažādām jomām — kriminālatbildības noteikšanu par attiecīgiem nodarījumiem un sodiem par tiem, cietušo aizsardzību un tiesu iestāžu pieejamību, atbalstu cietušajiem, prevenciju, kā arī koordināciju un sadarbību.

 

Lai izpildītu savu uzdevumu, ierosinātā direktīva izmanto trīs dažādus līdzekļus: 1) tā padara rezultatīvākus pašreizējos Savienības juridiskos instrumentus, kas ir relevanti vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanai; 2) tā rada augšupēju konverģenci un novērš nepilnības aizsardzības, tiesu pieejamības, atbalsta, prevencijas, koordinācijas un sadarbības jomā un 3) tā saskaņo Savienības tiesību aktus ar iedibinātajiem starptautiskajiem standartiem. Turklāt priekšlikumā ir ņemta vērā tāda nesen nostiprinājusies parādība kā kibervardarbība pret sievietēm.

 

Pašlaik nav neviena konkrēta Savienības tiesību akta, kurā būtu visaptveroši risināts jautājums par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un ierosinātā direktīva būs pirmais šāda veida akts. Ierosinātie mērķorientētie pasākumi attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem un cietušo tiesībām paredz minimālos noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm noteikt augstākus standartus un elastīgi ņemt vērā valstij specifisko situāciju. Konkrētāk, ierosinātā direktīva cita starpā paredz noteikt kriminālatbildību par konkrētiem vardarbības veidiem, kuri nesamērīgi skar sievietes, pret kuriem pietiekami nevēršas valsts līmenī un kuri ietilpst ES kompetencē, balstoties uz pastāvošajiem juridiskajiem pamatiem.

 

Ņemot vērā šo sākotnējo priekšlikumu, LIBE un FEMM komiteja ierosina iekļaut jaunu 6.d pantu, kas īpaši paredzētu kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos darbā: “Dalībvalstis nodrošina, ka tīša, nopietna neprasīta seksuāla rakstura uzvedība, kuras nolūks ir aizskart personas cieņu vai kurai ir tādas sekas, darbā vai piekļuves nodarbinātībai, pašnodarbinātības, arodmācību vai paaugstināšanas kontekstā ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.”

 

Šķiet, ka to iedvesmojušas tā sauktās dzimumu līdztiesības direktīvas (Direktīva 2004/113/EK[11] un Direktīva 2006/54/EK[12]). Minētajās direktīvās seksuāla uzmākšanās ir definēta līdzīgi kā LIBE komitejas un FEMM komitejas ierosinātā definīcijā un aizliedz to kā diskrimināciju.

 

Komisija neierosināja noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos darbā, 4. apsvērumā norādot: “Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus [..] un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti [..]. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā [..] seksuāla uzmākšanās [..].” Ierosinātās direktīvas paskaidrojuma raksta 2. punktā sadaļā “Juridiskais pamats” LESD 83. panta 1. punkta kā juridiskā pamata izvēle ir izskaidrota šādi: “Jēdziens “seksuāla izmantošana” LESD 83. panta 1. punktā var tikt saprasts kā jebkāda neaizsargātības, varas pozīcijas vai uzticēšanās faktiska izmantošana vai izmantošanas mēģinājums, tostarp, bet ne tikai, labuma gūšana naudas, sociālā vai politiskā ziņā no seksuālas darbības ar citu personu. Izmantošanas elements var attiekties uz varas iegūšanu vai dominanci pār citu personu nolūkā apmierināt dzimumtieksmi, gūt finansiālu labumu un/vai izvirzīties.”

V. Analīze

Būtībā jautājums ir par to, vai jauna 6.d panta pievienošanai ir nepieciešams ierosinātajai direktīvai pievienot papildu juridisko pamatu vai arī to i) jau aptver LESD 83. panta 1. punkts vai ii) runa ir tikai par pakārtotu komponentu.

Abu juridisko pamatu, proti, LESD 83. panta 1. punkta un 2. punkta, darbības jomas acīmredzami atšķiras. 1. punkts kalpo par pamatu krimināltiesiskiem pasākumiem tā otrajā daļā skaidri uzskaitītajās jomās, kas citu starpā ietver sieviešu seksuālu izmantošanu.

 

No otras puses, 83. panta 2. punkts dod iespēju noteikt kriminālatbildību un sodīt par citu veidu nodarījumiem, lai nodrošinātu saskaņoto Savienības rīcībpolitiku efektīvu īstenošanu, arī ar krimināltiesībām.

 

Līdz ar to šķiet, ka LESD 83. panta 1. punkts ir pareizais juridiskais pamats krimināltiesību pasākumiem, kas attiecas uz nodarījumiem, kuri ietilpst tā tiešā darbības jomā. Tāpēc attiecībā uz šiem pasākumiem nav nepieciešams pārbaudīt, vai ir izpildīti 83. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi.

 

Seksuāla uzmākšanās darba pasaulē, kas minēta ierosinātajā 6.d pantā un skatīta saistībā ar ierosinātās direktīvas 4. panta g) punktā doto definīciju, ir “jebkāda veida nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības laikā, saistībā ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi”. Lai rīcība būtu sodāma, tai ir jābūt seksuāla rakstura.

No tā izriet, ka rīcība, kas aprakstīta LIBE un FEMM komiteju ierosinātajā 6.d pantā, atbilst Komisijas priekšlikumā dotajai seksuālas izmantošanas definīcijai: “jebkāda neaizsargātības, varas pozīcijas vai uzticēšanās faktiska izmantošana vai izmantošanas mēģinājums, tostarp, bet ne tikai, labuma gūšana naudas, sociālā vai politiskā ziņā no seksuālas darbības ar citu personu”.

Tāpēc uz 6.b pantā minēto rīcību attiektos LESD 83. panta 1. punkts, kas ir viens no juridiskajiem pamatiem, kuru Komisija jau ir izvēlējusies ierosinātajai direktīvai.

No iepriekš minētā izriet, ka LESD 83. panta 2. punkts nav jāpievieno kā juridiskais pamats un ka otrā jautājuma, proti, vai komponents ir tikai pakārtots galvenajam un dominējošajam mērķim, pārbaude nešķiet nepieciešama.

VI. Secinājums un ieteikums

2023. gad 27. jūnija sanāksmē Juridiskā komiteja, attiecīgi 14 deputātiem balsojot par, 4 deputātiem balsojot pret un nevienam neatturoties[13], nolēma ieteikt Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai nepievienot LESD 83. panta 2. punktu kā ierosinātās direktīvas juridisko pamatu.

Ar cieņu

Adrián Vázquez Lázara

 

 

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS (5.5.2023)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

(COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

Atzinuma sagatavotāja (*): Rosa Estaràs Ferragut

(*) Iesaistītā komiteja — Reglamenta 57. pants

 

 

 

 

 

 

 

 

GROZĪJUMI

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Priekšlikums	Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA	EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA
par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu	par dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē apkarošanu

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts cietušajām personām, prevencija, koordinācija un sadarbība.	(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi apkarotu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts cietušajām personām, prevencija, koordinācija un sadarbība.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Dalībvalstīm nekavējoties būtu jāratificē Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2019. gada 21. jūnija Konvencija (Nr. 190) par vardarbības un uzmākšanos apkarošanu darba vidē un SDO 2019. gada 21. jūnija Ieteikums (Nr. 206) par vardarbību un uzmākšanos un jāievieš vajadzīgie tiesību akti un politikas pasākumi, lai aizliegtu, novērstu un apkarotu vardarbību un uzmākšanos darba tirgū.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Dalībvalstīm būtu jāveicina dzimumbalstītas kibervardarbības un tiešsaistes naida runas pret sievietēm darbavietā apkarošana.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminācija ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās.	(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminācija ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas ("Harta") 21. un 23. pantā. Dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un bērna tiesības, kā nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(3) Dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un bērna tiesības, kā nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem.	(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst dzimumbalstītas vardarbības definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem.
_________________	_________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).	37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Tomēr šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc terminam “cietusī persona” būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to bioloģiskā vai sociālā dzimuma.	(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu cita starpā par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība ģimenē. Tomēr šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas — ne tikai sievietes — var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem bez diskriminācijas jebkāda iemesla dēļ. Tāpēc terminam "cietusī persona" būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to bioloģiskā vai sociālā dzimuma.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem.	(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki dzimumbalstītai vardarbībai vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimums”.	(7) Dzimumbalstīta vardarbība cita starpā ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm visā tās daudzveidībā izpausme, kas izriet no sieviešu nīšanas un vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu "dzimums".

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajām personām zināma persona, kurai viņas parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.	(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas sociālas stigmatizācijas rezultātā bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām uz cietušās personas privāto un profesionālo dzīvi, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajai personai zināma persona, kurai cietusī persona parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES38 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.	(9) Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē problēmu un, izmantojot intersekcionālu un dzimumsensitīvu pieeju, ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES38 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.
_________________	_________________
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)39 un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)40 un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā.	(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)39, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ("Stambulas konvencija")40 un Starptautiskās Darba organizācijas 2019. gada Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu (Nr. 190), Starptautiskās Darba organizācijas 1958. gada Konvenciju par diskrimināciju darba un nodarbošanās jomā (Nr. 111) un Starptautiskās Darba organizācijas 2012. gada Konvenciju par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām (Nr. 189).
__________________	__________________
39 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.	39 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.
40 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.	40 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.	(11) Dzimumbalstīta vardarbība un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimuma pašizpausmes un dzimumpazīmju dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija un vardarbība, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) personas un nebināras personas, personas ar invaliditāti un personas ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē riskam. Īpaša uzmanība cita starpā būtu jāpievērš tādai dzimumbalstītai vardarbībai, kuras nolūks ir sodīt cietušās personas par viņu seksuālo orientāciju, dzimuma pašizpausmi vai dzimtisko identitāti, kā, piemēram, tā dēvētā "korektīvā" izvarošana.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu cieņu un fizisko neaizskaramību.	(12) Dzimumbalstītā vardarbībā un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu cieņu un fizisko un garīgo neaizskaramību. Saskaroties ar specializēta atbalsta dienestiem, jānodrošina humāna attieksme pret cietušajām personām un jāizvairās no atkārtotas traumatizācijas.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas seksuālo neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās vai, iespējams, finansiāls labums. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.	(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas seksuālo neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes un meitenes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās vai, iespējams, finansiāls labums. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Piespiedu sterilizācija ir kaitīga izmantošanas prakse, kas cietušajām personām atņem seksuāli reproduktīvo spēju un ko veic, lai īstenotu cietušo personu sociālu kontroli. Tā sakņojas eigēniķu pieņēmumos par iesaistīto personu dzīves vērtību un stereotipos par viņu spēju būt vecākiem. Šādas prakses risks jo īpaši apdraud sievietes un meitenes ar rases vai etnisko piederību minoritātei, sevišķi romu sievietes un meitenes, sievietes un meitenes no nabadzīgas sociālekonomiskās vides un sievietes un meitenes ar invaliditāti, jo īpaši tās, kurām ir intelektuāla un psihosociāla invaliditāte, kā arī tās, kuras dzīvo institucionālās aprūpes iestādē. Lai apkarotu šādu plaši izplatītu un nepārtrauktu praksi Savienībā, kas turpina diskrimināciju, stereotipus, vardarbību un citas personas ķermeņa kontroli, piespiedu sterilizācija būtu īpaši un pienācīgi jāskata krimināllikumos.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm un ietekmē viņas. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību.	(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm, cilvēktiesību aizstāvēm un personām, kas ietilpst marginalizētās kopienās, un ietekmē viņas darba un sabiedriskajā dzīvē. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā un profesijā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību, karjeras izredzes un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka izmantošana darbā ir izraisījusi lielāku kibervardarbību pret sievietēm, kas prasa pievērst īpašu uzmanību preventīviem un aizsardzības pasākumiem darba kontekstā1a. Sievietes un meitenes, kuras ir pakļautas diskriminācijai un vardarbībai dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, nesamērīgi ietekmē kibervardarbība, tostarp kiberuzmākšanās un kiberkūdīšana uz vardarbību vai naidu.
	__________________
	1a EESK atzinums "Tāldarbs un dzimumu līdztiesība", (2021/C 220/02) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020AE5159&rid=4 ; SDO "Vardarbība un uzmākšanās darbā" https://www.ilo.org/global/docs/WCMS_839676/lang--en/index.htm

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ļoti kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver “dziļviltojumu” izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.	(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ārkārtīgi kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, tai skaitā ar mākslīgā intelekta palīdzību, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams citiem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver "dziļviltojumu" izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu piespiedu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem un ģimenes. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. To varētu sekmēt cietušās personas persondatu apstrāde, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, personas e-pasta vēstulēs un pa tālruni, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanā būtu jāietver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kas savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces.	(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu piespiedu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem, ģimenes un darba. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. To varētu sekmēt cietušās personas persondatu apstrāde, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, personas e-pasta vēstulēs un pa tālruni, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanā būtu jāietver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kas savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus daudziem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.	(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus citiem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējos gados ir izraisījis krasu sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz bioloģisko vai sociālo dzimumu. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Sievietes bieži vien ir seksistiska un pret sievietēm vērsta naida mērķi tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Tas ir jāpārtver agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši attiecas uz konkrētās(-o) personas(-u) bioloģisko vai sociālo dzimumu, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.	(22) Interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējos gados ir izraisījis krasu sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz bioloģisko vai sociālo dzimumu. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Bieži vien šādas kūdīšanas tiešsaistē veicēji ir publiskas personas, kuras savas iedomātās nesodāmības dēļ ietekmē vardarbības bezsaistē leģitimizēšanu un pamudināšanu uz to. Sievietes bieži vien ir seksistiska un pret sievietēm vērsta naida mērķi tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Bērni un jaunieši var būt arī šādas kūdīšanas (kibervardarbības) mērķis, pamatojoties uz tādām personīgām pazīmēm kā invaliditāte, rases vai etniskā piederība, seksuālā orientācija, dzimumidentitāte, dzimuma izpausme, dzimumpazīmes vai citi iemesli, un šī kibervardarbība, atstāta bez uzmanības, var izraisīt sociālo atstumtību, trauksmi, pamudinājumu nodarīt paškaitējumu un ekstremālās situācijās — domas par pašnāvību, pašnāvības mēģinājumus vai faktisku pašnāvību. Ir būtiski, lai šāda kūdīšana uz vardarbību vai kibervardarbību tiktu pārtverta agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši attiecas uz konkrēto personu bioloģisko vai sociālo dzimumu, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību.	(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par dzimumbalstītiem vardarbības noziegumiem vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību. Sūdzību mehānismiem vajadzētu būt pieejamiem cietušajām personām bez digitālajām prasmēm, cietušajām personām, kuras dzīvo attālos vai lauku apvidos un kurām ir apgrūtināta piekļuve digitālajiem rīkiem un internetam, kā arī personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.	(25) Vardarbības ģimenē un dzimumbalstītas vardarbības gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai dzimumbalstītas vardarbības gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā.	(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā un rūpīgi izraudzītos apstākļos. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekama to speciālistu apmācība, kuri saskaras ar cietušajiem bērniem vai iespējami cietušajiem bērniem.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.	(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Šāda kavēšanās pakļauj cietušās personas fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska kaitējuma vai ciešanu riskam. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem. Cietušajām personām, kas dodas atvaļinājumā dzimumbalstītas vardarbības un seksuālas uzmākšanās dēļ, vajadzētu būt tiesībām būt brīviem no nepamatotām sekām, piemēram, līguma laušanas.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.	(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un dzimumbalstītas vardarbības, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību vai cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu.	(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus, specifiskās vajadzības un ievainojamības. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību, nesenas dzemdības vai cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja, dzīvošanu kopā ar viņu vai saistību ar viņu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgs specifisks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šīs personas efektīvi saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu jānosūta cietušās personas uz atbilstīgiem atbalsta dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67941 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj atbilstīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu atbalstu un aizsardzību.	(32) Dzimumbalstītā vardarbībā un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgs specifisks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šīs personas efektīvi saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu jānosūta cietušās personas uz atbilstīgiem specializēta atbalsta dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/67941 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj atbilstīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu atbalstu un aizsardzību.
_________________	_________________
41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).	41 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību.	(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz cietušās personas dzīvesvietu un darbavietu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka aizsardzības rīkojumu ilgums un izpilde ir pietiekami un efektīvi, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai piekļūtu administratīvajiem vai tiesas procesiem, ziņotu par noziedzīgu nodarījumu vai meklētu ilgtermiņa aizsardzību.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka norīkotās struktūras sniedz papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2004/113/EK42, 2006/54/EK43 un 2010/41/ES44, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju dzimuma dēļ, ir labi piemērotas šo uzdevumu izpildei. Turklāt šādām struktūrām vajadzētu būt juridiski tiesīgām rīkoties visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi.	(38) Ņemot vērā dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka norīkotās struktūras sniedz papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2004/113/EK42, 2006/54/EK43 un 2010/41/ES44, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju bioloģiskā vai sociālā dzimuma dēļ, ir labi piemērotas šo uzdevumu izpildei. Turklāt šādām struktūrām vajadzētu būt juridiski tiesīgām rīkoties visu veidu dzimumbalstītā vardarbībā vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi.
_________________	_________________
42 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).	42 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).	43 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).	44 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgstošas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.	(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgstošas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka citiem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lai izvairītos no sekundāras viktimizācijas, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, ieskaitot terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, var nākties pamest savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu.	(44) Lai izvairītos no sekundāras viktimizācijas, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, ieskaitot terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē vai kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naidu, var nākties pamest savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ.	(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.	(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.	(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām, kā arī no tām atkarīgām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tajos būtu jāiekļauj sieviešu atbalsta dienesti, sieviešu patversmes, palīdzības līnijas, izvarošanas krīzes vai seksuālās vardarbības nosūtījumu centri, kā arī primārās profilakses dienesti, taču neaprobežojoties tikai ar minēto. Specializētā atbalsta dienestiem būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.	(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un dzimumbalstītas vardarbības, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Šos pakalpojumus būtu jāturpina piedāvāt šādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un vardarbībai pret sievietēm ir tendence pieaugt.	(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Šos pakalpojumus būtu jāturpina piedāvāt šādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un dzimumbalstītai vardarbībai ir tendence pieaugt.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši sensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.	(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši dzimumsensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50a) Vardarbība un uzmākšanās darba vidē ir nepieņemama un nesaderīga ar pienācīgu darbu. Tā ietekmē personu psiholoģisko, fizisko un seksuālo veselību, cieņu, ģimeni un sociālo vidi, kā arī publisko un privāto pakalpojumu kvalitāti. Jo īpaši tā var liegt personām, sevišķi sievietēm, piekļūt darba tirgum, palikt tajā un virzīties uz priekšu karjerā, un tādējādi tā apdraud vienlīdzīgas iespējas. Tā negatīvi ietekmē arī darba organizāciju, darba attiecības, darba ņēmēju iesaisti, uzņēmuma reputāciju un ražīgumu.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvās 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darbā uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Ņemot vērā to, ka seksuāla uzmākšanās darbā būtiski negatīvi ietekmē gan cietušās personas, gan darba devējus, ar ārēju konsultāciju pakalpojumu palīdzību cietušajām personām un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi risināt šādus gadījumus darba vietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darba vietas, kā arī jānodrošina agrīnas samierināšanas iespēja, ja cietusī persona to vēlas.	(51) Direktīvās 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darba vidē uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. SDO Konvencija Nr. 190 attiecas uz vardarbību un uzmākšanos darba vidē, kas notiek darba gaitā, ir saistīta ar to vai rodas tā rezultātā. Saskaņā ar konvencijas 3. pantu konvencija attiecas uz darba vietu, tostarp vietām, kur darba ņēmējam tiek maksāts, darba ņēmējs pavada pārtraukumu darbā vai izmanto sanitārās telpas, ar darbu saistītos braucienos, izmantojot ar darbu saistītu saziņu, ceļā uz darbu vai no tā vai uzturoties darba devēja nodrošinātās mītnēs. Tādējādi Konvencijā ir atzīts, ka vardarbība nodarbinātības gaitā var notikt ārpus tradicionālās darba vietas un var būt saistīta ar vardarbības ģimenē izplatīšanos darbā.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a) Ņemot vērā to, ka ar dzimumbalstīta vardarbība un uzmākšanās, jo īpaši uzmākšanās darba vidē, būtiski negatīvi ietekmē ikvienu darba ņēmēju darba vidē, it sevišķi ietekmējot sieviešu līdzdalību darba tirgū, attiecības darbavietā, aizvien ilgāku absenteismu, ilgstošu slimības atvaļinājumu un darba ražīgumu un līdz ar to ienākumu vai nākotnes iespēju zaudējumu, ar ārēju specializētu konsultāciju pakalpojumu palīdzību darba ņēmējiem un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi novērst un risināt šādus gadījumus darba vidē, tostarp sociālā dialoga ceļā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas cietušajām personām ir pieejami, arī par iespējām un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darbavietas, kā arī jānodrošina agrīnas samierināšanas iespēja, ja cietusī persona to vēlas. Šādam atbalstam jābūt specializētam, dzimumsensitīvam, bezmaksas un konfidenciālam. Sociālajiem partneriem ir būtiska loma ar dzimumbalstītas vardarbības novēršanā, identificēšanā un apkarošanā darba vietā, kā arī atbalsta sniegšanā cietušajām personām. Nolūkā aizsargāt darba ņēmējus un risināt bailes no viktimizācijas vardarbības gadījumā, kas notikusi darbavietā, viņiem vajadzētu būt iespējai, lai viņus pārstāv arodbiedrības vai citu darba ņēmēju pārstāvis.

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

51.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51b) Sievietes, kas darbojas sabiedriskajā dzīvē, piemēram, politiķes, žurnālistes, cilvēktiesību aizstāves, kā arī sievietes, kas darbojas pilsoniskajā sabiedrībā un citās sabiedriskās dzīves jomās, bieži vien cieš no mērķtiecīgas vardarbības un uzmākšanās, kas var viņas apklusināt un kavēt viņu sociālo līdzdalību, tādējādi graujot demokrātijas principu1a. Uzbrukumam bieži vien tiek izraudzītas parlamenta deputātes, kas darbojas cīņā pret dzimumu nevienlīdzību un vardarbību dzimuma dēļ.
	__________________
	1a Sk., piemēram, Parlamentu savienības pasūtīto pētījumu: http://www.assembly.coe.int/LifeRay/EGA/WomenFFViolence/2018/20181016-WomenParliamentIssues-EN.pdf

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

51.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51c) Papildus smagām sekām un traumām, ko cietušās personas guvušas personīgi, vardarbība ģimenē var ietekmēt arī nodarbinātību, ražīgumu, kā arī veselību un drošību. Citu pasākumu vidū svarīga loma ir sociālajiem partneriem, kas palīdz atpazīt un novērst dzimumbalstītas vardarbības un uzmākšanās sekas darbavietā un reaģēt uz tām. Lai atbalstītu cietušās personas grūtajās pārejās un palīdzētu tām palikt darbā, tādējādi aizsargājot to ekonomiskos resursus un finansiālo neatkarību, dalībvalstīm būtu jānodrošina darba ņēmējiem tiesības uz pienācīga ilguma apmaksātu atvaļinājumu.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

51.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51d) Lai atbalstītu to darba ņēmēju palikšanu darba tirgū, kas cietuši no dzimumbalstītas vardarbības, uzmākšanās un vardarbības ģimenē, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādiem darba ņēmējiem ir tiesības pieprasīt īstermiņa elastīgus darba režīmus savu darba modeļu pielāgošanai, tostarp, ja iespējams, izmantojot attālinātu darbu vai pārvietojot darbvietu, piemērojot elastīgu darba grafiku vai saīsinot darba stundas. Šāda elastīga darba režīma ilgums un citi aspekti būtu jānosaka dalībvalstīm.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

51.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51e) Darba ņēmējiem, kas cietuši no vardarbības, būtu jāspēj rast atbalstu un saņemt juridiskas konsultācijas darbavietā, pienācīgi ņemot vērā darba devēja lielumu. Lai gan vardarbība ģimenē var ietekmēt ikdienas darbu vai drošību darbā un izraisīt vardarbību, uzmākšanos, vajāšanu un uzbrukumu darbavietā, darbs var būt arī preventīvs un aizsargājošs faktors cietušo personu dzīvē, nodrošinot aizsardzību pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī droša vieta, kur meklēt palīdzību. Darbavietām var būt izšķirīga nozīme izpratnes veidošanā par dzimumbalstītu vardarbību, tās identificēšanā un cietušo personu atbalstīšanā.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

51.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51f) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem, jo īpaši arodbiedrībām, un atbilstoši to kompetencei veic piemērotus pasākumus, lai novērstu un risinātu vardarbības un uzmākšanās gadījumus darbavietā, tostarp kibervardarbību, un lai identificētu no vardarbības cietušās personas un sniegtu tām pienācīgu atbalstu. Cietušajām personām vajadzētu būt pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, informācijai un tiesībām saņemt darba ņēmēju pārstāvju, arī arodbiedrību, atbalstu, ja tas tiek pieprasīts.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

51.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51g) Sociālajiem partneriem ar relevantu pasākumu veikšanu var būt svarīga loma, risinot vardarbības problēmu darba vidē, kā arī vardarbību ģimenē. Pieaugot tāldarba no mājām pieejamībai, vardarbības ģimenē vieta faktiski var būt cietušās personas darbavieta. Darba devēji un arodbiedrības var arī palīdzēt identificēt vardarbības gadījumus ģimenē, atbalstīt cietušās personas un novērst vardarbības ģimenē ietekmi uz profesionālo dzīvi. Jau ir daudzi paraugprakses piemēri un līgumi par darbavietas politiku, kas sniedz atbalstu no vardarbības ģimenē cietušajām personām, dodot tām iespēju droši turpināt darbu.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

51.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51h) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sociālie partneri var kolektīvi vienoties par pasākumiem darbavietā, lai novērstu un risinātu vardarbības un kibervardarbības gadījumus darba vidē, kā arī lai identificētu un atbalstītu no vardarbības ģimenē cietušās personas. Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu kolektīvas sarunas par darbavietas praksi attiecībā uz uzmākšanās, kibervardarbības un vardarbības ģimenē novēršanu un risināšanu, tostarp organizējot izpratnes veidošanas kampaņas un apmācības darba devējiem un darba ņēmējiem, darba ņēmēju pārstāvjiem, ieskaitot arodbiedrības, un darbavietu veselības un drošuma pārstāvjiem.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

51.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51i) Dalībvalstīm ar vajadzīgajiem līdzekļiem, resursiem, personālu un apmācību būtu jāuzlabo darba inspekciju darbība, lai nodrošinātu efektīvu, samērīgu un nediskriminējošu kontroli un pārbaudes uz vietas, tostarp regulāras un nepieteiktas vizītes nolūkā atklāt dzimumbalstītas vardarbības, seksuālas uzmākšanās un kibervardarbības gadījumus darba vidē un stiprināt darba ņēmēju aizsardzību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka organizācijām, kas pārstāv darba ņēmējus, jo īpaši arodbiedrībām, ir piekļuve darbavietai un, vienojoties ar darba ņēmējiem, darba ņēmēju datiem.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.	(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jābūt pieejamām personām ar invaliditāti, būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei.	(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo un nodarbinātības situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei. Būtu jānodrošina, ka patversmes un citas piemērotas pagaidu mītnes apmierina cietušo personu ar invaliditāti specifiskās vajadzības.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām sievietēm vai gados vecākām sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.	(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud dzimumbalstīta vardarbība vai vardarbība ģimenē, piemēram, personām ar invaliditāti, personām ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantiem bez dokumentiem, personām, kas lūdz starptautisko aizsardzību, personām, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām personām ar rases vai etnisko piederību minoritātei, LGBTIQ+ personām, grūtniecēm un jaunajām mātēm, lauku apvidos dzīvojošām personām, personām, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādē, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām personām, gados vecākām personām, bērniem, personām, kas cietušas no tā sauktajiem "goda noziegumiem", būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Sievietes ar invaliditāti nesamērīgi cieš no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un invaliditātes dēļ viņām bieži ir grūtības piekļūt aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņas var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām meklēt palīdzību.	(57) Sievietes un meitenes ar invaliditāti, tostarp tās, kas cietušas no piespiedu sterilizācijas, nesamērīgi cieš no visu veidu dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē gan mājās, gan ārpus tās. Pieejamu aizsardzības un atbalsta pasākumu neesības dēļ cietušajām personām ar invaliditāti bieži vien ir grūtības aizstāvēt sevi, tikt uzklausītām un panākt, lai tām notic, kā arī piekļūt šādiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Ziņošanas par vardarbību process bieži vien nav pieejams tādu iemeslu dēļ kā neatbilstīgas rīcībpolitikas un standarti, negatīva attieksme, fiziski šķēršļi, ierobežota informācija un saziņa, pakalpojumu neesība un neatbilstīgs finansējums, kā arī tāpēc, ka cietušās personas netiek iesaistītas tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmē viņu dzīvi. Tāpēc dalībvalstīm būtu atbilstīgi jāpielāgo savi atbalsta pakalpojumi, jāsniedz attiecīgajiem dalībniekiem piemērota apmācība un jānodrošina, ka cietušās personas ar invaliditāti var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām spēt meklēt un saņemt palīdzību.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, jo īpaši stiprinot dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības.	(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu dzimumbalstītu vardarbību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš izpratnes veidošanas kampaņām sievietēm, kuras saskaras ar diskrimināciju un vardarbību dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, kā arī cietušajām personām, kurām ir paaugstināts vardarbības ģimenē un ar to saistītās stigmatizācijas risks, un jāinformē visas personas, tostarp pašas cietušās personas, par vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas pazīmēm. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, jo īpaši stiprinot vispusīgu un iekļaujošu dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības, sevišķi vēršot uzmanību uz zēniem un gados jauniem vīriešiem.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimumu stereotipu veidošanos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai gods netiek uztverti kā attaisnojums vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimumu lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimumu stereotipus, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi.	(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimumu stereotipu veidošanos un likvidētu jau pastāvošos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūru, paražas, reliģiju, tradīcijas vai godu nekad nevar uzskatīt vai izmantot par attaisnojumu dzimumbalstītai vardarbībai vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimumu lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimumu stereotipus un ievērot skaidru piekrišanu un ķermeņa autonomiju, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi. Darbavietā apmācības un izpratnes veidošanas programmām var būt izšķirīga nozīme, lai atspēkotu stereotipus un mainītu kultūru gan darbā, gan ārpus tā. Dalībvalstīm būtu arī jāveic pasākumi, lai novērstu dzimumbalstītu vardarbību un uzmākšanos darbā grūtniecības vai nesenu dzemdību dēļ.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.	(60) Lai nodrošinātu, ka dzimumbalstītā vardarbībā un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti publiskajā, privātajā un pilsoniskās sabiedrības sektorā, ieskaitot sociālos partnerus, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, saņem regulāru un obligātu apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju, īpaši ņemot vērā cietušo personu ar invaliditāti vajadzības. Apmācībai būtu jābūt sensitīvai pret dzimumu un invaliditāti un jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Tajā būtu jāiekļauj arī vardarbības, kibervardarbības un uzmākšanās novēršana un identificēšana darba vidē, kā arī to visneaizsargātāko un nelabvēlīgākā situācijā esošo grupu identificēšana, kurām ziņojot bieži vien tiek mazāk noticēts, piemēram, migranti, LGBTIQ+ personas vai personas ar invaliditāti. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās un kibervardarbības gadījumus darba vidē un apzinātu un risinātu vardarbības ģimenē gadījumus un tās sekas uz darba ņēmējiem, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas, un darba ņēmēju pārstāvji. Šādā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos, kibervardarbību un vardarbību ģimenē darba vidē un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.
__________________	__________________
45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).	45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

60.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Lai novērstu vardarbību un uzmākšanos darba vidē, darba devējiem atbilstīgi to kompetencei būtu jānodrošina uz savstarpēju cieņu balstīta kultūra, tostarp pieņemot un īstenojot iekļaujošu un dzimumvērīgu darbavietas politiku attiecībā uz vardarbību un uzmākšanos dzimuma dēļ. Tas jādara, apspriežoties ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem, ieceļot izraudzītu konfidenciālu konsultantu, nodrošinot, ka no dzimumbalstītas vardarbības un uzmākšanās cietušās personas nesaskaras ar nelabvēlīgu attieksmi vai sekām darbavietā, ņemot vērā dzimumbalstītu vardarbību un uzmākšanos darba drošības un veselības pārvaldībā un riska novērtēšanā un sniedzot visiem darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem regulāru informāciju un nodrošinot apmācību par apzinātajiem vardarbības un uzmākšanās apdraudējumiem un riskiem.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

60.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60b) Šai direktīvai būtu jānodrošina, ka attiecīgā gadījumā tiek piemēroti preventīvie un aizsardzības pasākumi, kuru mērķis ir izskaust vardarbību, diskrimināciju un uzmākšanos darba vidē, tostarp trešo personu īstenotu vardarbību un uzmākšanos, ko veic pircēji, klienti, apmeklētāji vai pacienti, un ka šie pasākumi neaprobežojas tikai ar gadījumiem, kuru pamatā ir diskriminējoši iemesli. Dalībvalstīm, konsultējoties ar sociālajiem partneriem, būtu jāparedz iedarbīgi aizsardzības pasākumi.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.	(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem un aizspriedumiem, tostarp diskrimināciju vairāku iemeslu dēļ, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām. Dalībvalstīm būtu jāatzīst sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā organizācijas, kas sadarbojas ar sievietēm, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, kā partneri politikas izstrādē un īstenošanā un attiecīgos gadījumos tās jāiekļauj to valdības struktūru un komiteju darbā, kuras cīnās pret dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē. Turklāt par attiecīgajiem jautājumiem būtu jāapspriežas arī ar citām relevantajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar sociālajiem partneriem saistībā ar dzimumbalstītu vardarbību un seksuālu uzmākšanos darbā.

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām.	(62) Būtu jāizveido agrīnas intervences programmas, lai novērstu un mazinātu dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē risku, tostarp šādu nodarījumu atkārtošanās risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret cietušajām personām un uzskatus par tām.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat).	(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat).

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.	(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apkopotajos datos būtu jāiekļauj konteksts, kādā noziedzīgais nodarījums noticis, piemēram, mājās, darbavietā vai tiešsaistē, kā arī informācija par to, vai cietušajai personai ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, jo šāda informācija varētu atbalstīt turpmākās mērķtiecīgās politikas darbības. Tajā būtu jāiekļauj arī tas, vai vardarbība ir izdarīta pret cietušajām personām, kurus skārusi intersekcionālā diskriminācija. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Tā kā šīs direktīvas mērķi — proti, visā Savienībā novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, balstoties uz kopējiem minimālajiem noteikumiem —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet iecerēto pasākumu mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.	(68) Tā kā šīs direktīvas mērķi — proti, visā Savienībā novērst un apkarot dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē, balstoties uz kopējiem minimālajiem noteikumiem —, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet iecerēto pasākumu mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu ar šo direktīvu nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo direktīvu paredz noteikumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Ar to nosaka minimālos noteikumus attiecībā uz:	Ar šo direktīvu paredz noteikumus, lai novērstu un apkarotu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē. Ar to nosaka minimālos noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu tiesībām pirms kriminālprocesa, tā laikā vai pēc tā;	b) visu veidu dzimumbalstītā vardarbībā vai vardarbībā ģimenē cietušo personu tiesībām pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā;

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) cietušo aizsardzību un atbalstu cietušajām personām.	c) pasākumus cietušo aizsardzībai un atbalstam;

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) preventīvo pasākumu izveidi un izstrādi;

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 37. panta 7. punktā.	1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju bioloģiskā dzimuma, sociālā dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, kā arī citām cietušajām personām, kurām ir lielāks vardarbības ģimenē risks, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā, 35. panta 1. punktā un 37. panta 7. punktā.

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) vardarbības aktiem pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, par ko noteikta kriminālatbildība saskaņā ar citiem Savienības tiesību instrumentiem;	b) dzimumbalstītas vardarbības aktiem vai vardarbībai ģimenē, par ko noteikta kriminālatbildība saskaņā ar citiem Savienības tiesību instrumentiem;

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) jebkādiem citiem vardarbības aktiem pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, par ko noteikta kriminālatbildība saskaņā ar valsts tiesību aktiem.	c) jebkādiem citiem dzimumbalstītas vardarbības aktiem vai vardarbībai ģimenē, par ko noteikta kriminālatbildība saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) "dzimumbalstīta vardarbība" ir vardarbība vai vardarbības draudi, kas vērsti pret personu šīs personas dzimuma, dzimuma identitātes, dzimuma izpausmes vai dzimuma īpašību dēļ;

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) “vardarbība ģimenē” ir jebkādi vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo;	b) "vardarbība ģimenē" ir jebkādi vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo, ieskaitot aktus, kas notiek ģimenē vai mājas vienībā un kas liedz personai iekļūt darba tirgū vai palikt tajā;

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – fa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) "darba vide" ir darbavieta darba gaitā, saistīta ar darbu darbavietā vai rodas tā rezultātā, tostarp publiskas un privātas telpas, ja tās ir darba vieta; vietas, kur darba ņēmējam tiek maksāts, darba ņēmējs pavada pārtraukumu darbā vai ēd, vai izmanto sanitārās, mazgāšanās un pārģērbšanās telpas; ar darbu saistītos braucienos, ceļojumos, apmācībās, pasākumos vai sabiedriskās nodarbēs; izmantojot ar darbu saistītu saziņu, tostarp to, kuru nodrošina informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; darba devēja nodrošinātā mītnē; ceļā uz darbu vai no tā;

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) “seksuāla uzmākšanās darbā” ir jebkāda veida nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības laikā, saistībā ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;	g) "uzmākšanās darba vidē" ir jebkāda veida vardarbība, uzmākšanās vai cita veida fiziska vai psiholoģiska vardarbība, kas vērsta pret personām to bioloģiskā vai sociālā dzimuma dēļ, jo īpaši nesamērīgi ietekmējot sievietes, tostarp seksuāla uzmākšanās, ko izsaka jebkura jebkāda veida nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba meklēšanas, apmācības, tai skaitā stažēšanās un māceklības, darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības, tostarp neformāla darba gan valsts, gan privātajā sektorā laikā, saistībā ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi — arī tad, ja personas noraidījums vai pakļaušanās šādai rīcībai tiek tieši vai netieši izmantota kā pamats ar darbu saistītiem lēmumiem;

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez personas labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad personai nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota tās nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, tai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī. Aktu uzskata par vienprātīgu, ja tā pamatā ir brīvprātīga piekrišana, kas izriet no attiecīgās personas brīvas gribas īstenošanas.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot tikai ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos vai seksuālo uzvedību pagātnē.	3. Piekrišana ir nepieciešama katram atsevišķam aktam un to var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot tikai ar personas klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos vai seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju.

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Piespiedu sterilizācija
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka ķirurģiskas operācijas tīša veikšana, kuras mērķis vai sekas ir izbeigt personas spēju dabiski veikt reproduktīvās funkcijas, iepriekš nesaņemot šīs personas informētu piekrišanu vai tai nepaužot izpratni par procedūru, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka personas iepriekšēju un informētu piekrišanu veikt 1. punktā minēto ķirurģisko operāciju nevar aizstāt ar vecāka, likumīgā aizbildņa piekrišanu vai tiesas lēmumu.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) par citas personas intīmu attēlu, videomateriālu vai citu materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas;	a) par citas personas intīmu attēlu, videomateriālu vai citu materiālu, tai skaitā to, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošanu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas;

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) par attēlu, videomateriālu vai citu materiālu radīšanu vai manipulēšanu un pēc tam publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas, radot iespaidu, it kā šī cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;	b) par attēlu, videomateriālu vai citu materiālu radīšanu vai manipulēšanu un pēc tam publiskošanu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas, radot iespaidu, it kā šī cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) par pastāvīgu iesaistīšanos pret citu personu vērstā draudošā vai iebiedējošā rīcībā, kurā tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kuras rezultāts ir attiecīgās personas bailes par savu vai savu apgādājamo personu drošību;	a) par pastāvīgu iesaistīšanos pret citu personu vērstā draudošā, piespiedošā vai iebiedējošā rīcībā, kurā tiek izmantotas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un kuras rezultāts ir attiecīgās personas bailes par savu vai citu, piemēram, savu apgādājamo personu, tuvinieku vai partneru drošību, jo īpaši mājas vidē;

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) par citas personas nepārtrauktu novērošanu bez šīs personas piekrišanas vai juridiskas atļaujas to darīt, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai izsekotu vai uzraudzītu attiecīgās personas pārvietošanos un darbības;	b) par citas personas nepārtrauktu novērošanu bez šīs personas piekrišanas vai juridiskas atļaujas to darīt, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, lai izsekotu vai uzraudzītu attiecīgās personas pārvietošanos un darbības, tostarp saistībā ar darba vidi;

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) par citas personas persondatu publiskošanu daudziem galalietotājiem bez šīs personas piekrišanas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ar mērķi mudināt šos galalietotājus radīt attiecīgajai personai fizisku kaitējumu vai būtisku psiholoģisku kaitējumu.	c) par citas personas persondatu publiskošanu citiem galalietotājiem bez šīs personas piekrišanas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ar mērķi mudināt šos galalietotājus radīt vai draudēt radīt attiecīgajai personai fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) par citai personai adresēta uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību daudziem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai aizvainojošus materiālus un tādējādi nodarot būtisku psiholoģisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai;	a) par citai personai adresēta publiska uzbrukuma vai tāda uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību citiem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai aizvainojošus materiālus un tādējādi nodarot psiholoģisku un ekonomisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai, tostarp saistībā ar darba vidi;

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc bioloģiskā vai sociālā dzimuma, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.	Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc bioloģiskā vai sociālā dzimuma, vai citām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem aizsargātām grupām, kā minēts 2. pantā, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu uz vardarbību vai naidu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un — ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos —, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6. un 6.a pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un — ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos —, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) nodarījums vai cits noziedzīgs nodarījums — vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē — ir izdarīts atkārtoti;	a) nodarījums vai cits noziedzīgs nodarījums — dzimumbalstīta vardarbība vai vardarbība ģimenē — ir izdarīts atkārtoti;

Grozījums Nr.  88

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;	b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, personas uzturēšanās statusa, vecuma, atkarības situācijas, tostarp ekonomiskās atkarības, nestabilas nodarbinātības vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa vai distresa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) nodarījums ir izdarīts pret sievieti, kura pilda funkciju politiskajā vai sabiedriskajā dzīvē;

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) nodarījums ir izdarīts bērna klātbūtnē;	d) nodarījums ir izdarīts bērna vai citas atkarības situācijā esošas vai neaizsargātas personas klātbūtnē;

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – m punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
m) nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot atzītu uzticību, autoritāti vai ietekmi;	m) nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot atzītu uzticību, hierarhijas autoritāti vai ietekmi, piemēram, nodarbinātības attiecības;

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6. un 6.a pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

16. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziņošana par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē	Ziņošana par dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas var viegli un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.	1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas, tostarp personas ar invaliditāti vai personas, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādē, var viegli un pieejamā veidā — arī izmantojot Braila raksta un zīmju valodu — ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumu vardarbību vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē vai izmantojot citas pieejamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem. Sūdzību mehānismi ir pieejami arī cietušajām personām bez digitālajām prasmēm, cietušajām personām, kuras dzīvo attālos vai lauku apvidos un kurām ir apgrūtināta piekļuve digitālajiem rīkiem un internetam, kā arī personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši dzimumu vardarbības vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm, nebaidoties no atriebības vai negatīvām sekām.

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.	4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu, vismaz līdz 18. pantā minētā pirmā individuālā novērtējuma pabeigšanai.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu, vismaz līdz 18. pantā minētā pirmā individuālā novērtējuma pabeigšanai.

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis nodrošina efektīvus ziņošanas mehānismus un uzraudzības procedūras, kā arī izmeklēšanas mehānismus vardarbības un uzmākšanās gadījumos darba vidē. Dalībvalstis un darba devēji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu aizsardzību pret sūdzību iesniedzēju, cietušo personu, liecinieku un trauksmes cēlēju viktimizāciju vai nelabvēlīgām sekām minētajām personām un nodrošinātu šo personu privātās dzīves, kā arī konfidencialitātes aizsardzību, vienlaikus novēršot attiecīgo privātuma un konfidencialitātes prasību nepareizu izmantošanu.
	Dalībvalstis un darba devēji nodrošina, ka pierādījumu sniegšana nerada slogu cietušajām personām un neveicina turpmāku viktimizāciju.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas zināšanas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas zināšanas, spējas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kriminālvajāšanas un izmeklēšanas jomā kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kriminālvajāšanas un izmeklēšanas jomā kompetentajām iestādēm.

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes nekavējoties un efektīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek iesniegta oficiāla sūdzība.	3. Kompetentās iestādes nekavējoties un efektīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek iesniegta oficiāla sūdzība.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, kā arī pašas cietušās personas viedokli un situācijas vērtējumu. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.	4. Novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju bioloģiskā vai sociālā dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, kā arī pašas cietušās personas viedokli un situācijas vērtējumu. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, cietušo aizsardzības centriem un sieviešu patversmēm, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem.	6. Individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cietušo aizsardzības centriem un sieviešu patversmēm, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem, kā arī sociālajiem partneriem, ja cietušās personas pieredze gūta darba vides kontekstā.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Kompetentās iestādes regulāri atjaunina individuālo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka aizsardzības pasākumi ir saistīti ar cietušās personas aktuālo situāciju. Tas ietver novērtējumu par to, vai nepieciešams pielāgot vai veikt aizsardzības pasākumus, jo īpaši saskaņā ar 21. pantu.	7. Kompetentās iestādes regulāri atjaunina individuālo novērtējumu, lai nodrošinātu, ka aizsardzības pasākumi efektīvi un pietiekami risina cietušās personas aktuālo situāciju un vajadzības. Tas ietver novērtējumu par to, vai nepieciešams pielāgot vai veikt aizsardzības pasākumus, jo īpaši saskaņā ar 21. pantu.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja 18. un 19. pantā minētajos novērtējumos ir konstatētas specifiskas atbalsta vai aizsardzības vajadzības vai ja cietusī persona lūdz atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka atbalsta dienesti sazinās ar cietušajām personām, lai piedāvātu atbalstu.	1. Ja 18. un 19. pantā minētajos novērtējumos ir konstatētas specifiskas atbalsta vai aizsardzības vajadzības vai ja cietusī persona lūdz atbalstu, dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta dienesti sazinās ar cietušajām personām, lai piedāvātu atbalstu.

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kompetentās iestādes izdod rīkojumus, kas adresēti likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam par vardarbību, uz kuru attiecas šī direktīva, lai uz pietiekamu laiku atbrīvotu cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliegtu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā vai iekļūt cietušās personas darbavietā, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo vai viņas apgādājamajiem. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kompetentās iestādes izdod rīkojumus, kas adresēti likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam par vardarbību, uz kuru attiecas šī direktīva, lai uz pietiekamu laiku atbrīvotu cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliegtu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā vai iekļūt cietušās personas darbavietā vai kontaktēties ar to, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo vai viņas apgādājamajiem. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu.

Grozījums Nr.  107

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izdod vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem. Šajās vadlīnijās iekļauj norādījumus:	Dalībvalstis izdod vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumiem. Šajās vadlīnijās iekļauj norādījumus:

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) kā visās darbībās un pasākumos piemērot dzimumvērības un intersekcionālu pieeju;

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā;	c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, invaliditāti, valodu, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā;

Grozījums Nr.  110

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) kā nodrošināt labāku aizsardzību un vajadzīgo atbalstu cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ;	e) kā nodrošināt labāku aizsardzību un vajadzīgo atbalstu cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju bioloģiskā vai sociālā dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ;

Grozījums Nr.  111

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) kā izvairīties no dzimumu stereotipiem;	f) kā izvairīties no dzimumu stereotipiem un neapzinātas neobjektivitātes;

Grozījums Nr.  112

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) kā nosūtīt cietušās personas uz atbalsta dienestiem, nodrošināt pienācīgu aprūpi cietušajām personām un kā izskatīt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus.	g) kā savlaikus nosūtīt cietušās personas uz atbilstīgiem un piekļūstamiem atbalsta dienestiem, nodrošināt pienācīgu aprūpi cietušajām personām un kā izskatīt dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumus.

Grozījums Nr.  113

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) sniegt neatkarīgu palīdzību un konsultācijas personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē;	a) sniegt neatkarīgu palīdzību un konsultācijas personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, un lieciniekiem;

Grozījums Nr.  114

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras ar cietušās personas piekrišanu var rīkoties viena vai vairāku vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai to atbalstam tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz 26. pantā minētās kompensācijas pieteikumu un 25. pantā minētā tiešsaistes satura izņemšanu.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās struktūras ar cietušās personas piekrišanu var rīkoties viena vai vairāku dzimumbalstītā vardarbībā vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai to atbalstam tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz 26. pantā minētās kompensācijas pieteikumu un 25. pantā minētā tiešsaistes satura izņemšanu.

Grozījums Nr.  115

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida dzimumbalstīta vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē.

Grozījums Nr.  116

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Atlīdzība par nodarīto kaitējumu ietver izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem, atbalsta pakalpojumiem, rehabilitāciju, ienākumu zaudējumu un citas pamatotas izmaksas, kas radušās nodarījuma rezultātā vai tā seku pārvaldīšanas rezultātā. Noteiktā atlīdzības summa ietver arī kompensāciju par fizisko, psiholoģisko un morālo kaitējumu.	4. Atlīdzība par nodarīto kaitējumu ietver izmaksas par veselības aprūpes pakalpojumiem, atbalsta pakalpojumiem, rehabilitāciju, ienākumu zaudējumu, ar nodarbinātību saistītām priekšrocībām un iespējām un citas izmaksas, kas radušās nodarījuma rezultātā vai tā seku pārvaldīšanas rezultātā. Noteiktā atlīdzības summa ietver arī kompensāciju par fizisko, psiholoģisko un morālo kaitējumu.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, bez maksas ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 8. panta 3. punktā un 9. panta 3. punktā minētie bezmaksas un konfidenciālie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Dalībvalstis nodrošina, ka specializētā atbalsta dienesti ir piemēroti personu ar invaliditāti vajadzību apmierināšanai. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par mājokļu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu darbu;	a) atbalstu, informāciju un konsultācijas par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par pienācīgu mājokļu par pieņemamu cenu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu kvalitatīvu darbu;

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli pieejams, t. sk. tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuri pielāgoti vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo vajadzībām.	2. Šā panta 1. punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli pieejams, t. sk. tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuri pielāgoti dzimumbalstītā vardarbībā un vardarbībā ģimenē cietušo, tostarp personu ar nelabvēlīgu vai atšķirīgu izcelsmi, piemēram, migrantu, vai personu ar invaliditāti, vai personu, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādē, vajadzībām.

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.	3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti a) un c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas, piemēram, sieviešu organizācijas, labdarības organizācijas, kā arī citas organizācijas, kas sniedz juridisko palīdzību, veselības aprūpi un sociālo aizsardzību.

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par cietušo dažādajām vajadzībām, vai arī šādus pakalpojumus koordinē ar centrālā kontaktpunkta starpniecību vai nodrošina centralizētu tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi un sociālos pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, juridiskos un policijas dienestu pakalpojumus.	4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par cietušo dažādajām vajadzībām, vai arī šādus pakalpojumus koordinē ar centrālā kontaktpunkta starpniecību vai nodrošina centralizētu tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi un sociālos pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, juridiskos un policijas dienestu pakalpojumus, un tas ir pieejams un piekļūstams arī cietušajiem ar invaliditāti un migrantu izcelsmes cietušajiem.

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.	5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem, sociālajiem partneriem, darba inspektoriem un citām kompetentajām struktūrām, kas atbild par nodarbinātības un sociālo lietu tiesību aktu uzraudzību un izpildi, par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu dzimumbalstītā vardarbībā un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju bioloģiskā vai sociālā dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, turpina būt pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, turpina būt pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.

Grozījums Nr.  124

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šādiem centriem uzdod noteikt, vai seksuālās vardarbības motīvs bijis saistīts ar cietušā bioloģisko dzimumu, sociālo dzimumu vai citām personiskajām īpašībām. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

29.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	29.a pants
	Specializēts atbalsts no piespiedu sterilizācijas cietušām personām
	1.  Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi nodrošina efektīvu pieejamu atbalstu piespiedu sterilizācijas cietušajiem pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, ņemot vērā jebkādu invaliditāti, kas tiem var būt, tostarp nodrošinot ginekoloģisku, psiholoģisku un traumu aprūpi un konsultācijas, kas pielāgotas šādu cietušo specifiskajām vajadzībām.
	2.  Atbalsta sniegšanai cietušajiem no piespiedu sterilizācijas mutatis mutandis piemēro 27. panta 3. un 6. punktu un 28. panta 2. punktu.

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Specializēts atbalsts no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām	Specializēts atbalsts no vardarbības un uzmākšanās, tostarp kibervardarbības un trešo personu veiktas vardarbības darba vidē, kā arī vardarbības ģimenē cietušām personām

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām un darba devējiem ir pieejami ārēju konsultantu pakalpojumi. Šie pakalpojumi ietver konsultācijas par šādu gadījumu pienācīgu izskatīšanu darbavietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami darba devējam, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un iespēju savlaicīgi panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.	1. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka no vardarbības un uzmākšanās darba vidē cietušām personām neatkarīgi no tā, vai tās ir darba ņēmēji vai darba devēji, ir pieejami ārēju, specializētu un konfidenciālu konsultantu un juridiskie pakalpojumi. Šādi pakalpojumi ir bez maksas vismaz cietušajiem, kuriem nav pietiekamu līdzekļu. Šie pakalpojumi ietver konsultācijas par šādu gadījumu pienācīgu izskatīšanu darbavietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami darba devējam, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un nodrošina iespēju savlaicīgi panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.
	Dalībvalstis nodrošina, ka šie pakalpojumi un atbalsts tiek piedāvāti tiešsaistē un bezsaistē, lai gādātu, ka tie ir pieejami visiem, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar invaliditāti, un to, ka neviens netiek atstāts novārtā.
	2.  Darba ņēmējiem ir tiesības saņemt savas arodbiedrības atbalstu un pārstāvību, piekļūt informācijai par pieejamiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā arī piekļūt šādiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Arodbiedrības pārstāvji spēj atbalstīt darba ņēmējus visos attiecīgajos tiesas procesos.
	3.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devējiem līguma slēgšanas sākumā ir pienākums informēt savus darba ņēmējus par spēkā esošo politiku, apmācību un procedūrām, kas vērstas pret uzmākšanos, piemēram, par to darba ņēmēju tiesībām, kuri ir cietuši no vardarbības darbavietā, tostarp par piekļuvi ārējo konsultantu pakalpojumiem, kā minēts 1. punktā.
	Dalībvalstis arī nodrošina, ka darbavietā nav nelabvēlīgas attieksmes vai seku pret personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības. Tās jo īpaši nodrošina, ka nepastāv tieša un netieša darba ņēmēju diskriminācija, pamatojoties uz to, ka viņi ir izmantojuši savas tiesības saskaņā ar šo direktīvu, ir iesnieguši attiecīgu prasību vai ir pierādījuši, ka ir cietuši no dzimumbalstītas vardarbības.

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

30.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	30.a pants
	Apmaksāts atvaļinājums
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības, vardarbības ģimenē, uzmākšanās darba vidē, tostarp seksuālas uzmākšanās, kibervardarbības un trešo personu veiktas vardarbības, ir tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu. Dalībvalstis var noteikt šāda atvaļinājuma apmēru, ilgumu un nosacījumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.
	2.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai atbalstītu pašnodarbinātas cietušās personas, kurām ir jāpārtrauc darbība drošības apsvērumu dēļ vai tāpēc, lai īstenotu savas kā cietušās personas tiesības.

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

30.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	30.b pants
	Elastīgs darba režīms
	Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem, kas cieš no dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē, ir tiesības pieprasīt īstermiņa elastīgu darba režīmu, kura ilgumu un kārtību nosaka dalībvalstis.

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

30.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	30.c pants
	Koplīguma sarunas par dzimumbalstītas vardarbības novēršanu un risināšanu
	Dalībvalstis nodrošina, ka sociālie partneri var kolektīvi vienoties par pasākumiem darba vietā, lai novērstu un risinātu visus dzimumbalstītas vardarbības veidus darba vidē un palīdzētu identificēt un atbalstīt no šādas vardarbības cietušās personas, jo īpaši 36., 36.a un 37. pantā minētajos jautājumos. Dalībvalstis veic pasākumus, lai veicinātu šādas koplīguma sarunas, tostarp izmantojot izpratnes veidošanas kampaņas un sociālo partneru un darbavietas veselības un drošības pārstāvju apmācību.

Grozījums Nr.  131

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.	1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas ("24/7") bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz konsultācijas personām, kuras cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.

Grozījums Nr.  132

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. [Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumi personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm, tiek sniegti pa ES līmenī saskaņotu tālruņa numuru “116 016” un ka galalietotāji ir pienācīgi informēti par šāda numura esību un izmantošanu.]	4. [Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumi personām, kuras cietušas no dzimumbalstītas vardarbības, tiek sniegti pa Savienības līmenī saskaņotu tālruņa numuru "116 016" un ka galalietotāji ir pienācīgi informēti par šāda numura esību un izmantošanu.]

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir aprīkotas tā, lai atbilstu bērnu, tostarp cietušo bērnu, specifiskajām vajadzībām.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas tiek darītas pieejamas, tām ir viegli piekļūt un tās ir aprīkotas tā, lai atbilstu bērnu, tostarp cietušo bērnu, cietušo ar invaliditāti vai ar atšķirīgu valodas un kultūras izcelsmi, kā arī viena vecāka ģimeņu specifiskajām vajadzībām. Dalībvalstis ņem vērā valodas barjeras un vajadzības gadījumā sniedz pakalpojumus, kas pieejami vairāk valodās nekā attiecīgās dalībvalsts oficiālajā valodā.

Grozījums Nr.  134

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti, tostarp, bijuši liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē. Atbalsts bērniem ir specializēts un vecumam atbilstošs, ievērojot bērna intereses.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti, tostarp, bijuši liecinieki dzimumbalstītai vardarbībai vai vardarbībai ģimenē. Atbalsts bērniem ir specializēts un vecumam atbilstošs, ievērojot bērna intereses.

Grozījums Nr.  135

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido un uztur drošas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība un kura ir likumpārkāpēja vai tiek turēta aizdomās par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, ciktāl šai personai ir saskarsmes tiesības. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un ievērojot bērna intereses, veic apmācīti speciālisti.	Dalībvalstis izveido un uztur drošas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība un kura ir likumpārkāpēja vai tiek turēta aizdomās par dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, ciktāl šai personai ir saskarsmes tiesības. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un ievērojot bērna intereses, veic apmācīti speciālisti.

Grozījums Nr.  136

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm vai vecāka gadagājuma sievietēm.	1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, LGBTIQ+ sievietēm, grūtniecēm un jaunajām mātēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm, vecāka gadagājuma sievietēm un citām LGBTIQ personām, kas pakļautas dzimumbalstītai vardarbībai.

Grozījums Nr.  137

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalsta dienestiem saskaņā ar 27.–32. pantu ir pietiekamas spējas izmitināt cietušos ar invaliditāti, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, tostarp sniegt personīgu palīdzību.	2. Atbalsta dienestiem saskaņā ar 27.–32. pantu ir pietiekamas spējas, ieskaitot kvalificētus darbiniekus, izmitināt cietušos ar invaliditāti, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, tostarp sniegtu personīgu palīdzību.

Grozījums Nr.  138

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atbalsta pakalpojumi ir pieejami trešo valstu valstspiederīgajām personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām bez dokumentiem un aizturētām personām, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturēšanas telpās trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas procedūras, cietušās personas, kuras to pieprasa, var uzturēties atsevišķi no cita dzimuma personām vai var tikt izmitinātas atsevišķi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas centros.	3. Atbalsta pakalpojumi ir pieejami trešo valstu valstspiederīgajām personām, kas cietušas no dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē, tostarp starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzējiem, personām bez dokumentiem un aizturētām personām, uz kurām attiecas atgriešanas procedūras. Dalībvalstis nodrošina, ka aizturēšanas telpās trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas atgriešanas procedūras, cietušās personas, kuras to pieprasa, var uzturēties atsevišķi no cita dzimuma personām vai var tikt izmitinātas atsevišķi starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanas centros.

Grozījums Nr.  139

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas var attiecīgajiem darbiniekiem ziņot par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem uzņemšanas un aizturēšanas centros un ka ir izveidoti protokoli, kas dod iespēju pienācīgi un ātri izskatīt šādus ziņojumus saskaņā ar 18., 19. un 20. panta prasībām.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka personas var attiecīgajiem darbiniekiem ziņot par dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumiem uzņemšanas un aizturēšanas centros un ka ir izveidoti protokoli, kas dod iespēju pienācīgi un ātri izskatīt šādus ziņojumus saskaņā ar 18., 19. un 20. panta prasībām.

Grozījums Nr.  140

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.	2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, jo īpaši kampaņas, kuru mērķis ir novērst stigmatizāciju, kas saistīta ar vardarbību ģimenē un dzimumbalstītu vardarbību, informēt cietušos par pieejamo atbalstu un izglītot cilvēkus par vardarbības pazīmju atpazīšanu un to, kā droši atbalstīt cietušos, pētniecības un izglītības programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis dara pieejamu plašai sabiedrībai informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem.	3. Dalībvalstis, ņemot vērā kultūras un valodas barjeras, un formātos, kas pieejami arī personām ar invaliditāti, dara pieejamu plašai sabiedrībai informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Mērķtiecīgu rīcību vērš uz riska grupām, tostarp bērniem, atkarībā no viņu vecuma un brieduma, un personām ar invaliditāti, ņemot vērā valodas barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.	4. Mērķtiecīgu rīcību vērš uz riska grupām, tostarp bērniem, atkarībā no viņu vecuma un brieduma, vecāka gadagājuma personām, personām ar invaliditāti un personām, kas pieder jebkādai citai neaizsargātai un neizdevīgā stāvoklī esošai grupai, ņemot vērā valodas un kultūras barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem un sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu, mudinot visus, tostarp vīriešus un zēnus, darboties kā pozitīvam paraugam, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.	5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem un to izskaušanu, un sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu, kā arī piekrišanas ievērošanu, mudinot visas personas, tostarp vīriešus un zēnus, darboties kā pozitīvam paraugam dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē apkarošanā, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Preventīvie pasākumi rada izpratni un/vai pastiprināti vērš uzmanību uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanas kaitīgo praksi.	6. Preventīvie pasākumi rada izpratni un pastiprināti vērš uzmanību uz sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un piespiedu sterilizācijas kaitīgo praksi.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam.	8. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošina, ka attiecīgajos valsts tiesību aktos un politikā tiek definēta, aizliegta un risināta vardarbība darba vidē, kā arī vardarbība ģimenē. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam. Minētās politikas īstenošanā darbavietas līmenī iesaista arī sociālos partnerus, kā arī dalībvalstu darba inspekcijas.

Grozījums Nr.  147

 

Direktīvas priekšlikums

36.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	36.a pants
	Specifiski preventīvi pasākumi darba vidē
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji atbilstīgi savai kompetencei veic piemērotus pasākumus, lai novērstu dzimumbalstītu vardarbību un uzmākšanos darba vidē un jo īpaši, lai:
	a)  konsultējoties ar darba ņēmējiem un viņu pārstāvjiem, pieņemtu un īstenotu iekļaujošu un dzimumvērīgu darba vietas politiku attiecībā uz dzimumbalstītu vardarbību un cīņu pret uzmākšanos;
	b)  ieceltu izraudzītu konfidenciālu konsultantu, lai tas sniegtu atbalstu un neformālas konsultācijas no dzimumbalstītas vardarbības un uzmākšanās cietušajiem neatkarīgi no tā, vai vainīgais ir kolēģis vai trešā persona;
	c)  darba drošības un veselības pārvaldībā un riska novērtēšanā ņemtu vērā dzimumbalstītu vardarbību un uzmākšanos, kā arī ar to saistītos psihosociālos riskus.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji sadarbībā ar arodbiedrībām un darba ņēmēju pārstāvjiem veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu drošu darba vidi un atbalstītu dzimumbalstītā vardarbībā cietušās personas. Darba ņēmējiem ir tiesības saņemt arodbiedrības, kā arī veselības aprūpes un drošības pārstāvja atbalstu darbavietā.

Grozījums Nr.  148

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta sniedzēji, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, tostarp sociālie partneri un darba vietas veselības aprūpes un drošības pārstāvji, darba inspektori, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem, izvairīties no turpmākas vardarbības vai atkārtotas viktimizācijas un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, invaliditāti, kā arī jebkādas kultūras un valodas barjeras dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  149

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri un vecmātes, saņem mērķtiecīgu apmācību, lai kultūrsensitīvā veidā apzinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.	2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri un vecmātes, saņem mērķtiecīgu apmācību, lai kultūrsensitīvā veidā apzinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas un piespiedu sterilizācijas fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.

Grozījums Nr.  150

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Personas, kas veic uzraudzības funkcijas darbavietā, gan publiskajā, gan privātajā sektorā, saņem apmācību par to, kā atpazīt un novērst seksuālu uzmākšanos darbā un rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem, tostarp par riska novērtējumiem attiecībā uz drošību darbā un veselības riskiem, lai sniegtu atbalstu cietušajām personām un pienācīgi reaģētu. Šādas personas un darba devēji saņem informāciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē ietekmi uz darbu un par trešo personu vardarbības risku.	3. Personas, kas veic uzraudzības funkcijas darbavietā, kā arī darba ņēmēju pārstāvji, jo īpaši arodbiedrības un darbavietas veselības aprūpes un drošības pārstāvji, gan publiskajā, gan privātajā sektorā, saņem specializētu apmācību pēc vajadzības pieejamā formātā, kas tiek īstenota sadarbībā ar arodbiedrībām un veselības aprūpes un drošības pārstāvjiem, par to, kā atpazīt un novērst seksuālu uzmākšanos un rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem, tostarp par dzimumvērīgiem riska novērtējumiem attiecībā uz drošību darbā un veselības riskiem, jo īpaši identificētiem apdraudējumiem un vardarbības un uzmākšanās riskiem, ko rada no trešās personas darba vidē, un vardarbības ģimenē riskiem, kā arī attiecībā uz to ziņošanas pienākumiem, lai sniegtu atbalstu cietušajām personām un lieciniekiem, un pienācīgi reaģētu — sevišķi attiecībā uz atbilstīgiem specializēta atbalsta dienestiem, pie kuriem vērsties cietušajām personām, un šajā direktīvā noteiktajām tiesībām, kā arī aizsardzības pasākumiem, tostarp par darba ņēmēju tiesībām un pienākumiem. Šādas personas un darba devēji saņem informāciju par dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē ietekmi uz darbu un par trešo personu vardarbības risku. Viņi saņem apmācību arī par to, kā atpazīt vardarbības gadījumus ģimenē un sniegt atbalstu cietušajiem un nodrošināt, ka cietušie spēj turpināt darbu drošā vidē. Dalībvalstis nodrošina, ka darba devēji regulāri un bez maksas nodrošina apmācību visiem darba ņēmējiem, jo īpaši, uzsākot darbu jaunā darbavietā.

Grozījums Nr.  151

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētie mācību pasākumi ietver apmācību par koordinētu daudziestāžu sadarbību, lai būtu iespējams vispusīgi un atbilstīgi rīkoties saistībā ar nosūtījumiem, kas attiecas uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem.	4. Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētie mācību pasākumi ietver apmācību par koordinētu daudziestāžu sadarbību, lai būtu iespējams vispusīgi un atbilstīgi rīkoties saistībā ar nosūtījumiem, kas attiecas uz dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē gadījumiem.

Grozījums Nr.  152

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, tostarp no cietušajiem no neaizsargātām un neizdevīgā stāvoklī esošām grupām, īpašu uzmanību pievēršot personām ar invaliditāti, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem, tostarp pret cietušajiem ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  153

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1. un 2. punktā,, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, jo piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ.	7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1., 2., 3. un 6. punktā, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, jo piedzīvo diskrimināciju bioloģiskā vai sociālā dzimuma un citu iemeslu dēļ.

Grozījums Nr.  154

Direktīvas priekšlikums

38. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Intervences programmas	Agrīnas intervences programmas

Grozījums Nr.  155

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izveidotas mērķtiecīgas un efektīvas intervences programmas, lai novērstu un mazinātu vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku vai recidīvisma risku.	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek izveidotas mērķtiecīgas un efektīvas intervences programmas, lai novērstu un mazinātu dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē risku vai recidīvisma risku.

Grozījums Nr.  156

Direktīvas priekšlikums

38. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Intervences programmas dara pieejamas dalībai, tostarp tādām personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt jebkādus nodarījumus, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē.	2. Intervences programmas dara pieejamas dalībai, tostarp tādām personām, kuras baidās, ka varētu izdarīt jebkādus nodarījumus, kas saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  157

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis pieņem un īsteno efektīvu, visaptverošu un koordinētu valsts mēroga politiku, kas aptver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu visu veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	1. Dalībvalstis pieņem un īsteno efektīvu, visaptverošu un koordinētu valsts mēroga politiku, kas aptver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu visu veidu dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  158

Direktīvas priekšlikums

40. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, lai valsts līmenī nodrošinātu efektīvu koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūrām, atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevalstiskām organizācijām, sociālajiem dienestiem, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādēm, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem, neskarot to autonomiju, un citām attiecīgām organizācijām un vienībām.	1. Dalībvalstis ievieš atbilstīgus mehānismus, lai valsts līmenī nodrošinātu efektīvu koordināciju un sadarbību starp attiecīgajām iestādēm, aģentūrām un struktūrām, tostarp vietējām un reģionālajām iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, prokuratūrām, darba inspektorātiem, atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nevalstiskām organizācijām, sociālajiem dienestiem, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādēm, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sociālajiem partneriem, neskarot to autonomiju, un citām attiecīgām organizācijām un vienībām.

Grozījums Nr.  159

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.	Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no dzimumbalstītas vardarbības vai vardarbības ģimenē, vai ar specializētām nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar sievietēm un cietušajiem, kuri ir neaizsargātā situācijā vai kuri ir pakļauti paaugstinātam vardarbības riskam, kā arī ar sociālajiem partneriem, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.

Grozījums Nr.  160

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar dzimumbalstītu vardarbību un vardarbību ģimenē.

Grozījums Nr.  161

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.	1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.

Grozījums Nr.  162

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:	2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, invaliditātes, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju, nodarījuma veida un tā, vai nodarījums noticis:

Grozījums Nr.  163

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) to cietušo personu skaits, kuras ir piedzīvojušas vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, pēdējo 12 mēnešu laikā, pēdējo piecu gadu laikā un savas dzīves laikā;	a) to cietušo personu skaits, kuras ir piedzīvojušas dzimumbalstītu vardarbību vai vardarbību ģimenē, pēdējo 12 mēnešu laikā, pēdējo piecu gadu laikā un savas dzīves laikā;

Grozījums Nr.  164

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) to cietušo skaits, kuri cietuši no vardarbības, kas sadalīts pa iemesliem vai vairākiem iemesliem, kuri ir motivējuši uz nodarījumu;

Grozījums Nr.  165

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 3. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis apspriežas ar sociālajiem partneriem datu vākšanas procesā, jo īpaši, ja darbā notiek dzimumbalstīta vardarbība un seksuāla uzmākšanās.

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana
Atsauces	COM(2022)0105 – C9-0058/2022 – 2022/0066(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 23.3.2022	FEMM 23.3.2022
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 23.3.2022
Iesaistītās komitejas — datums, kad paziņoja plenārsēdē	7.7.2022
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Rosa Estaràs Ferragut 8.9.2022
58. pants — procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	7.7.2022
Izskatīšana komitejā	24.1.2023
Pieņemšanas datums	26.4.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	34 7 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	João Albuquerque, Atidzhe Alieva-Veli, Marc Angel, Dominique Bilde, Jordi Cañas, David Casa, Leila Chaibi, Ilan De Basso, Margarita de la Pisa Carrión, Jarosław Duda, Estrella Durá Ferrandis, Rosa Estaràs Ferragut, Cindy Franssen, Chiara Gemma, Helmut Geuking, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Irena Joveva, Radan Kanev, Ádám Kósa, Katrin Langensiepen, Elena Lizzi, Jörg Meuthen, Max Orville, Kira Marie Peter-Hansen, Dragoş Pîslaru, Dennis Radtke, Guido Reil, Daniela Rondinelli, Mounir Satouri, Monica Semedo, Nikolaj Villumsen, Marianne Vind, Maria Walsh, Tomáš Zdechovský
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Gheorghe Falcă, José Gusmão, Lívia Járóka, Véronique Trillet-Lenoir, Anna Zalewska
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Marina Mesure, Vera Tax, Thomas Waitz, Lara Wolters

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

34	+
PPE	David Casa, Jarosław Duda, Rosa Estaràs Ferragut, Gheorghe Falcă, Cindy Franssen, Helmut Geuking, Radan Kanev, Dennis Radtke, Maria Walsh
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Jordi Cañas, Irena Joveva, Max Orville, Dragoş Pîslaru, Monica Semedo, Véronique Trillet-Lenoir
S&D	João Albuquerque, Marc Angel, Ilan De Basso, Estrella Durá Ferrandis, Alicia Homs Ginel, Agnes Jongerius, Daniela Rondinelli, Vera Tax, Marianne Vind, Lara Wolters
The Left	Leila Chaibi, José Gusmão, Marina Mesure, Nikolaj Villumsen
Verts/ALE	Katrin Langensiepen, Kira Marie Peter-Hansen, Mounir Satouri, Thomas Waitz

 

7	-
ECR	Margarita de la Pisa Carrión, Anna Zalewska
ID	Elena Lizzi, Guido Reil
NI	Lívia Járóka, Ádám Kósa, Jörg Meuthen

 

3	0
ECR	Chiara Gemma
ID	Dominique Bilde
PPE	Tomáš Zdechovský

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS (2.3.2023)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

(COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Alexandra Geese

 

 

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts lēš, ka 2019. gadā dzimumbalstītas vardarbības izmaksas ES bija 290 miljardi EUR[14]. Tas ietver, piemēram, dzimumbalstītas vardarbības izraisītas zaudētas ekonomiskās izlaides, veselības aprūpes, krimināltiesību un civiltiesību sistēmu, sociālās labklājības un personīgās izmaksas. Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu ir liela ietekme uz ES un tās dalībvalstu budžetiem. Šis Budžeta komitejas atzinuma projekts ir it sevišķi vērsts uz finansējuma nodrošināšanu cietušo personu atbalstam un attiecīgajām ES aģentūrām, kā arī uz ziņošanu un datu vākšanu.

 

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir uzlabot pašreizējos ES tiesību aktus nolūkā apkarot dzimumbalstītu vardarbību, stiprināt cietušo personu tiesības (aizsardzība, tiesu pieejamība, atbalsts, prevencija, koordinācija un sadarbība) un saskaņot ES tiesību aktus ar starptautiskajiem standartiem (piemēram, "Stambulas konvencija").

 

Lai nodrošinātu specializētu atbalstu personām, kuras cietušas no jebkāda veida dzimumbalstītas vardarbības, atzinuma sagatavotāja ierosina, ka visiem dienestiem būtu jāatbilst vismaz minimāliem atbalsta pakalpojumu standartiem, kas izriet no starptautiskām saistībām un it sevišķi no Stambulas konvencijas (ietverot minimālos standartus patversmēm, konsultācijām, izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centriem, kā arī palīdzības tālruņa līnijām). Šie pakalpojumi būtu jāsniedz valsts iestādēm, sabiedriskām organizācijām un nevalstiskām organizācijām, kas vērstas uz dažādām mērķgrupām un ir saistītas ar reģionu un kopienām. Decentralizēta atbalsta sistēma ar plašu atbalsta pakalpojumu klāstu spēj konkrētāk un efektīvāk nodrošināt individuālas vajadzības. Tā kā palielinās kibervardarbības apmērs, atzinuma sagatavotāja ierosina arī papildu atbalsta pasākumus cietušajām personām tieši kibervardarbības apkarošanai, kurus jo īpaši sniegtu nevalstiskas organizācijas.

 

Lai atbalstītu šos pasākumus, ES būtu cietušo personu atbalsta un prevencijas programmām jānodrošina pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi un budžetā jāparedz resursi direktīvas īstenošanai nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros.

 

Nolūkā nodrošināt pēc iespējas labāku atbalstu cietušajām personām un novērst dzimumbalstītu vardarbību ir svarīgi vākt attiecīgus datus, lai precīzi noteiktu, kāds ir pieprasījums pēc atbalsta un prevencijas pasākumiem cietušajām personām un šo pasākumu piedāvājums. Pamatojoties uz šādu datubāzi, ES un dalībvalstīm būtu savos nākotnes budžetos jāparedz finanšu resursi   cietušo personu atbalstam un dzimumbalstītas vardarbības novēršanai. Tādēļ atzinuma sagatavotāja iesaka dalībvalstīm vākt detalizētus datus dzimumbalstītas vardarbības un atbalsta pasākumu kontekstā. Komisijai (Eurostat un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts) būtu jākoordinē datu vākšana dalībvalstīs standartizētā un mašīnlasāmā formātā, balstoties uz Komisijas publicētiem norādījumiem.

 

Visbeidzot, atzinuma sagatavotāja ierosina, ka attiecīgajām aģentūrām (Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts un Eurostat) būtu jāsaņem vajadzīgie cilvēkresursi un finanšu resursi, lai pildītu šos papildu uzdevumus un pienākumus.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteju un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.	(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimtes dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm un ietekmē viņas. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību.	(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm un ietekmē viņas. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas var novest pie lielākas depresijas un trauksmes izplatības un ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ļoti kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver “dziļviltojumu” izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.	(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ļoti kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp, bet ne tikai seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver “dziļviltojumu” izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus daudziem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.	(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus daudziem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu atbalstu un aizsardzību, visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un atbilstīgos atbalsta pasākumos, pamatojoties uz dalībvalstu izdotām skaidrām vadlīnijām. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kas jāņem vērā, novērtējot risku, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, t. sk. apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos.	(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu atbalstu un aizsardzību, visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu, apspriežoties ar relevantajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un atbilstīgos atbalsta pasākumos, pamatojoties uz dalībvalstu izdotām skaidrām vadlīnijām. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kas jāņem vērā, novērtējot risku, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, t. sk. apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.	(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un kibervardarbības. Dienestiem būtu jāatbilst minimālajiem atbalsta pakalpojumu standartiem, kā noteikts Stambulas konvencijā, it sevišķi standartiem patversmēm, konsultācijām, izvarošanas un seksuālas vardarbības upuru krīzes centriem, kā arī palīdzības tālruņa līnijām.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.	(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm un Savienībai, piemēram, izmantojot programmu “Tiesības un vērtības” un tās sadaļu DAPHNE, vajadzētu būt pienākumam nodrošināt, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus, un Savienībai vajadzības gadījumā būtu jāpiešķir papildu finansējums. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka visas cietušās personas, kuras piederīgas pie neaizsargātām grupām vai kopienām, saņem pielāgotu atbalstu atkarībā no viņu vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot ar valodu saistītām vajadzībām un iespējamai diskriminācijai, ar ko saskārušās vai saskaras konkrētas kopienas. Atbalsts būtu jāsniedz kā bezsaistes un tiešsaistes pakalpojumi atkarībā no konkrētām vajadzībām.

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Uzsver, ka dalībvalstu ziņā ir nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus speciālistu atbalsta nodrošināšanai personām, kuras cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva; turklāt uzsver sinerģijas ar pastāvošajiem Savienības rīcībpolitiskajiem noteikumiem un it sevišķi darbu, kas dzimumbalstītas vardarbības novēršanā un apkarošanā Savienības budžeta kontekstā paveikts sadaļā DAPHNE.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

47.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47b) Savienības budžetā būtu jāparedz papildu finansējums, lai nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni vardarbības upuriem, tostarp ar pietiekamiem resursiem īpašās finansējuma programmās, piemēram, programmā “Tiesības un vērtības” un tās sadaļā DAPHNE, un ar inovatīvu risinājumu veicināšanu nolūkā uzlabot vajadzīgo pakalpojumu kvalitāti un piekļūstamību; attiecīgajai(-ām) programmai(-ām) nākamās daudzgadu finanšu shēmas ietvaros būtu jāietver pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu adekvātam Savienības ieguldījumam pienācīgā īstenošanā, it sevišķi prevencijas un cietušo personu atbalsta pasākumu īstenošanā; kohēzijas politikas programmu kontekstā nacionālajā plānošanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš projektiem, kas palīdz sasniegt direktīvas mērķus, papildinot dalībvalstu investīcijas šajā nolūkā.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.	(60) Lai nodrošinātu, ka dzimumbalstītā vardarbībā, vardarbībā ģimenē un kibervardarbībā cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, iziet apmācību un saņem mērķorientētu informāciju. Pienācīga apmācība tiesībaizsardzības iestādēm, kas izskata cietušo personu sūdzības, ir izšķirīgi svarīga, jo tās var būt pirmās iestādes, kurās cietusī persona vēršas. Apmācībai būtu jāaptver seksuāla uzbrukuma izraisītās viktimizācijas dinamika un sekas, iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām, ņemot vērā katras cietušās personas īpašajai situācijai piemītošos riskus. Apmācībā būtu jāskata arī tas, kā iztaujāt dzimumsensitīvi un cieņpilni tā, ka netiek izraisīta reviktimizācija, un kā palīdzēt cietušajai personai, kas vēlas iesniegt sūdzību. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients. Apmācība būtu jāizstrādā sadarbībā ar cietušo personu organizācijām, ekspertiem, izglītības iestādēm, pilsonisko sabiedrību un citām relevantajām ieinteresētajām personām.
_________________	__________________
45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).	45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.	(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu un labāk izprastu tās cēloņus, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, sūdzību iesniegšanas atbalstīšanā, cietušās personas situācijas novērtēšanā, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju sadarbība. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz sistemātisku risku atklāšanu saistībā ar šādu kibervardarbību un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām.	(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju sadarbība, kā arī sadarbība starp iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, izveidojot uzticamus signalizētājus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/20651a 22. pantu. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz tādu sistemātisku risku atklāšanu, kas saistīti ar šādu kibervardarbību, un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, ietverot psiholoģisku atbalstu, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām. Jebkāds atbalsts, ko šajā sakarā dalībvalstīm sniedz Komisija, jo īpaši relevantās aģentūras, būtu jānodrošina ar pietiekamiem resursiem.
	_________________
	1a  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63a) Dalībvalstīm būtu arī jāveicina sadarbība starp starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka kibervardarbības upuri saņem adekvātu palīdzību un atbalstu. Tā kā kibervardarbība ietver ne tikai vardarbības draudus, bet arī ielaušanos ierīcē ar nolūku iegūt, nozagt, atklāt vai manipulēt intīmus datus, izplatīt persondatus (“doksings”) vai vajāt personu, palīdzībai un atbalstam būtu jāietver apmācība, tehniskā palīdzība un resursi, kas vajadzīgi, lai veiktu aparatūras pārbaudes nolūkā atklāt uzstādīto vajāšanas programmatūru vai lietotnes, konsultētu cietušās personas par to, kā droši izmantot tehnoloģijas, un sniegtu norādījumus tehnoloģiju uzņēmumiem nolūkā noteikt lietotņu izmantošanu veidus, kuru dēļ lietotnes var uzskatīt par vajāšanas programmām.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat).	(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat) un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam (EIGE). Agregēto datu analīzes nolūkā gan Eurostat, gan EIGE budžetam vajadzētu būt pietiekami lielam.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

64.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(64a) Relevantajām aģentūrām, it sevišķi EIGE, būtu jānodrošina nepieciešamie cilvēkresursi un finanšu resursi, lai tās varētu īstenot mērķus, uzdevumus un pienākumus, kas tām ar šo direktīvu uzticēti. Šie resursi būtu jāpiešķir no Savienības vispārējā budžeta, vajadzīgās apropriācijas iegūstot tikai no nepiešķirtu līdzekļu rezervēm daudzgadu finanšu shēmas attiecīgajā kategorijā un/vai mobilizējot relevantos īpašos instrumentus, nevis atņemot piešķīrumus programmai “Tiesības un vērtības”, par ko rīcībpolitiskos nolūkos panākta vienošanās pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo direktīvu paredz noteikumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Ar to nosaka minimālos noteikumus attiecībā uz:	Ar šo direktīvu paredz noteikumus, lai novērstu un apkarotu dzimumbalstītu vardarbību, vardarbību ģimenē un kibervardarbību. Ar to nosaka minimālos noteikumus attiecībā uz:

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu tiesībām pirms kriminālprocesa, tā laikā vai pēc tā;	(b) visu veidu dzimumbalstītā vardarbībā, vardarbībā ģimenē vai kibervardarbībā cietušo personu tiesībām pirms kriminālprocesa, tā laikā vai pēc tā;

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) “vardarbība pret sievietēm” ir dzimumbalstīta vardarbība, kas vērsta pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes vai meitenes, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;	(a) “dzimumbalstīta vardarbība” ir vardarbība, kura vērsta pret personu tās dzimtes dēļ, ieskaitot vardarbību, kas vērsta pret sievieti vai meiteni tāpēc, ka viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes un meitenes, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, bez maksas ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi un ka tie ir ģeogrāfiskā ziņā pietiekami izplatīti. Specializēta atbalsta dienesti pēc iespējas agrīnā posmā nodrošina:

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par mājokļu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu darbu;	(a) konsultācijas, informāciju un atbalstu attiecībā uz jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par patvēruma, mājokļa, izglītības, bērnu aprūpes, finansiālo tiesību, apmācības un palīdzības pieejamību nolūkā saglabāt vai atrast darbu;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nosūtīšanu uz medicīniskām kriminālistikas ekspertīzēm;	(b) nosūtīšanu uz medicīnisko aprūpi, izvarošanā cietušo krīzes centriem, seksuālā vardarbībā cietušo nosūtīšanas centriem un kriminālistikas ekspertīzēm;

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura dzēšanai.	(c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura dzēšanai, psiholoģiskās konsultācijas, konsultācijas un informāciju par to, kā turpināt aktīvu dzīvi tiešsaistē, kā arī nosūtīšanu pie publiskā vai privātā sektora IT speciālistiem.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) IT aparatūras pārbaudes nolūkā skartu aparatūru atbrīvot no ļaunprogrammatūras, ieskaitot vajāšanas programmatūru;

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli pieejams, t. sk. tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuri pielāgoti vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo vajadzībām.	2. Šā panta 1. punktā minēto specializēto atbalstu piedāvā sniegt personiski, un tas ir viegli piekļūstams visām cietušajām personām tiešsaistē vai ar citiem piemērotiem līdzekļiem, piemēram, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, kuri pielāgoti vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušo vajadzībām. Atbalstu pēc iespējas sniedz dažādu dalībvalstu lingvistisko minoritāšu, reģionu un kopienu valodās.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.	3. Dalībvalstis nodrošina adekvātus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti c) un ca) apakšpunktā, arī tad, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par cietušo dažādajām vajadzībām, vai arī šādus pakalpojumus koordinē ar centrālā kontaktpunkta starpniecību vai nodrošina centralizētu tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi un sociālos pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, juridiskos un policijas dienestu pakalpojumus.	4. Dalībvalstis nodrošina aizsardzības un specializētā atbalsta pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai vienās un tajās pašās telpās visaptveroši gādātu par cietušo dažādajām vajadzībām, vai arī šādus pakalpojumus koordinē ar centrālā kontaktpunkta starpniecību vai nodrošina centralizētu tiešsaistes piekļuvi šādiem pakalpojumiem. Šāds kombinēts pakalpojumu piedāvājums ietver vismaz tiešu medicīnisko aprūpi, nosūtījumu uz turpmāko medicīnisko aprūpi, sociālos pakalpojumus, psihosociālo atbalstu, tehnisko atbalstu, juridiskos un policijas dienestu pakalpojumus.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.	5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu medicīnisko atbalstu un atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, turpina būt pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēti medicīniski un atbalsta pakalpojumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, turpina būt pilnībā pieejami arī krīzes laikā, piemēram, veselības krīzes vai citās ārkārtas situācijās.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Dalībvalstis nodrošina vismaz vienu izvarošanas upuru krīzes centru vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centru uz 200 000 iedzīvotāju. Minēto centru ģeogrāfiskais sadalījums nodrošina, ka ir aptvertas visas teritorijas.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi cietušajām personām ir pieejami pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc tā.	7. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi cietušajām personām ir pieejami bez kavēšanās pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc tā. Piekļuve šādiem pakalpojumiem nav atkarīga no tā, vai cietusī persona iesniedz oficiālu sūdzību.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina pamata medicīnisko aprūpi un kriminālistikas ekspertīzi, savlaicīgu nosūtījumu uz citu medicīnisko aprūpi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka pierādījumu vākšana un dokumentēšana nenoved automātiski pie oficiālas sūdzības un ka cietušās personas var vēlāk brīvi izlemt, vai iesniegt oficiālu sūdzību, neskarot 17. panta 5. punktā minētās kriminālvajāšanas lomu.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā.	3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā, nodrošinot cietušajām personām maksimālo iespējamo drošību un konfidencialitāti.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.	1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kam ir pietiekama kapacitāte, lai atbildētu uz visiem ienākošajiem zvaniem, un kas sniedz ekspertu konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis nodrošina vismaz vienu ģimeņu patversmi uz 10 000 iedzīvotāju.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

33. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Dalībvalstis rīkojas bērna interesēs.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.	2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, ņemot vērā strukturālos cēloņus, kas izraisa vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Attiecīgā gadījumā minētos pasākumus izstrādā sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam.	8. Dalībvalstis, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam.

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām un nodarījumu veicējiem, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām un nodarījumu veicējiem, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem, ņemot vērā cietušo personu atšķirīgās vajadzības.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Dalībvalstis nodrošina, ka šajā pantā minētā apmācība tiek izstrādāta kopā ar cietušo personu palīdzības organizācijām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā cietušo personu vajadzības un ka tiek izskaidrots dzimumbalstītas vardarbības strukturālais un endēmiskais raksturs.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

39. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Minētā struktūra koordinē 44. pantā minēto datu vākšanu un analizē un izplata tās rezultātus.	3. Minētā struktūra koordinē 44. pantā minēto datu vākšanu standartizētā un mašīnlasāmā formātā, balstoties uz vadlīnijām, kuras Komisija publicē ne vēlāk kā ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā], un analizē un izplata tās rezultātus.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.	Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar relevantāmpilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvu izstrādi un īstenošanu, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) apmainīties ar informāciju un paraugpraksi ar attiecīgajām Savienības aģentūrām;	(b) apmainīties ar informāciju un paraugpraksēm ar attiecīgajām Savienības aģentūrām, it sevišķi ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un Eiropola Kibernoziedzības apkarošanas centru, lai palīdzētu dalībvalstīm;

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:	2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimtes, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) no valsts administratīviem avotiem iegūts šādu cietušo skaits gadā, paziņoto nodarījumu skaits gadā un to personu skaits gadā, pret kurām ir celta apsūdzība un kuras ir notiesātas par šādiem vardarbības veidiem.	(b) no valsts administratīviem avotiem iegūts šādu cietušo skaits gadā, paziņoto nodarījumu skaits gadā un to personu skaits gadā, pret kurām ir celta apsūdzība un kuras ir notiesātas par šādiem vardarbības veidiem, piespriesto sodu veidi;

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) cietušo personu atbalsta pakalpojumu teorētiskā kapacitāte un šos pakalpojumus izmantojušo cietušo skaits;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bb) to sieviešu skaits gadā, kuras ir kopējā gaidīšanas sarakstā uz atbalsta pakalpojumu (patversmes un konsultācijas) saņemšanu;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bc) to sieviešu skaits, kam atbalsta pakalpojumi (patversmes un konsultācijas) atteikti (gada ziņojums);

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – bd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(bd) patvertņu un ģimenes patversmju skaits katrā dalībvalstī (gada ziņojums);

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – be apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(be) katras patversmes izmaksas katrā dalībvalstī (gada ziņojums);

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Lai nodrošinātu administratīvo datu salīdzināmību visā Savienībā, dalībvalstis vāc administratīvos datus, pamatojoties uz datu vienotu sadalījumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un atbilstoši tā izstrādātajai metodikai saskaņā ar 5. punktu. Tās katru gadu nosūta šos datus Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam. Nosūtītie dati neietver persondatus.	4. Lai nodrošinātu administratīvo datu salīdzināmību visā Savienībā, dalībvalstis vāc administratīvos datus, pamatojoties uz datu vienotu sadalījumu, kas izstrādāts sadarbībā ar Eurostat, atbilstoši tā izstrādātajai metodikai un saskaņā ar 39. panta 3. punktā minētajiem norādījumiem, kā arī sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu saskaņā ar 5. punktu. Tās katru gadu nosūta šos datus Eurostat un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam. Nosūtītie dati neietver persondatus.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts atbalsta dalībvalstis 2. punkta b) apakšpunktā minētajā datu vākšanā, tostarp nosakot kopīgus standartus attiecībā uz uzskaites vienībām, uzskaites noteikumiem, datu vienotu sadalījumu, ziņošanas formātiem un noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju.	5. Eurostat ciešā sadarbībā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu atbalsta dalībvalstis 2. punktā minētajā datu vākšanā, tostarp nosakot kopīgus standartus attiecībā uz uzskaites vienībām, uzskaites noteikumiem, datu vienotu sadalījumu, ziņošanas formātiem un noziedzīgo nodarījumu klasifikāciju.

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis iegūtos statistikas datus dara pieejamus sabiedrībai. Statistikā neietver persondatus.	6. Dalībvalstis iegūtos statistikas datus dara pieejamus sabiedrībai. Statistikā neietver persondatus. Eurostat un EIGE ik divus gadus sagatavo ziņojumu par statistikas datiem, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu, un to nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

44.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	44.a pants
	Šajā direktīvā paredzēto pasākumu un mērķu finansēšana un uzraudzība
	1. Relevantajām Savienības struktūrām un aģentūrām, it sevišķi EIGE, nodrošina nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus, lai tās varētu īstenot mērķus, uzdevumus un pienākumus, kas tām ar šo direktīvu uzticēti, un minētos resursus finansē no Savienības vispārējā budžeta.
	2. Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemtajiem pasākumiem piešķir pietiekamu publisko finansējumu, lai tos varētu rezultatīvi īstenot.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

47. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ne vēlāk kā [septiņus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, kas Komisijai vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.	1. Līdz ... [pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] dalībvalstis paziņo Komisijai visu attiecīgo informāciju par šīs direktīvas piemērošanu, kas Komisijai vajadzīga, lai sagatavotu ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana
Atsauces	COM(2022)0105 – C9-0058/2022 – 2022/0066(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 23.3.2022	FEMM 23.3.2022
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 23.3.2022
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Alexandra Geese 27.4.2022
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	7.7.2022
Izskatīšana komitejā	12.1.2023
Pieņemšanas datums	2.3.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Pietro Bartolo, Olivier Chastel, Pascal Durand, José Manuel Fernandes, Eider Gardiazabal Rubial, Alexandra Geese, Vlad Gheorghe, Valentino Grant, Francisco Guerreiro, Valérie Hayer, Eero Heinäluoma, Hervé Juvin, Moritz Körner, Camilla Laureti, Janusz Lewandowski, Margarida Marques, Siegfried Mureşan, Victor Negrescu, Andrey Novakov, Dimitrios Papadimoulis, Karlo Ressler, Bogdan Rzońca, Eleni Stavrou, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds, Nils Ušakovs, Rainer Wieland
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rosa D’Amato, Jan Olbrycht, Younous Omarjee
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Christian Doleschal, Marlene Mortler

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
PPE	Christian Doleschal, José Manuel Fernandes, Janusz Lewandowski, Marlene Mortler, Siegfried Mureşan, Andrey Novakov, Jan Olbrycht, Karlo Ressler, Eleni Stavrou, Rainer Wieland
Renew	Olivier Chastel, Vlad Gheorghe, Valérie Hayer, Moritz Körner, Nicolae Ştefănuță, Nils Torvalds
S&D	Pietro Bartolo, Pascal Durand, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Camilla Laureti, Margarida Marques, Victor Negrescu, Nils Ušakovs
The Left	Younous Omarjee, Dimitrios Papadimoulis
Verts/ALE	Rasmus Andresen, Rosa D'Amato, Alexandra Geese, Francisco Guerreiro

 

0	-

 

3	0
ECR	Bogdan Rzońca
ID	Valentino Grant
NI	Hervé Juvin

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS (28.3.2023)

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

(COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Aubry Manon

 

ĪSS PAMATOJUMS

Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir cilvēktiesību pārkāpums un smagi diskriminācijas veidi. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē ir izplatīta visā ES, kur aptuveni vienai no trim sievietēm ir nodarīts fizisks vai seksuāls kaitējums. Tā ir jāizskauž, lai aizsargātu Eiropas Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā.

 

Cietušo personu tiesību aizsardzība pirms tiesvedības un tās laikā ir būtiska, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

 

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropas Komisijas priekšlikumā, kas ir pirmā jebkad ierosinātā ES direktīva par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu, ir paredzēts plašs būtisku pasākumu klāsts vardarbības apkarošanai visos posmos — no novēršanas līdz kriminālvajāšanai.

 

Tomēr, lai stiprinātu direktīvas darbības jomu, Komisijas priekšlikumā varētu veikt dažus uzlabojumus.

 

Daži šādi uzlabojumi varētu būt:

– ar dzimumu saistītas vardarbības iekļaušana noziegumu jomu sarakstā saskaņā ar LESD 83. panta 1. punktu;

– vajadzība pēc pietiekama dalībvalstu finansējuma, lai izveidotu tik daudz patversmju, tostarp tikai sievietēm paredzētu patversmju, cik nepieciešams cietušo personu un bērnu aizsardzībai un labbūtībai;

– policijas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku sākotnēja apmācība un tālākapmācība par vardarbības novēršanu un reaģēšanu uz to dzimumsensitīvā veidā, lai novērstu sekundāru viktimizāciju;

– specializēti un publiski finansēti atbalsta pakalpojumi cietušajām personām, piemēram, veselības aprūpes, sociālo dienestu, policijas, tiesas iestāžu un ekonomikas jomā;

– cietušajām personām paredzētas tiešsaistes un tālruņa palīdzības līnijas, kas būtu pieejamas visu diennakti ["24/7"].

GROZĪJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 24. pantu un ANO 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām (CRC) 12. pantu1a,
	_________________
	1a Konvencija par bērna tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācija, 1989.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem.	(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, viltojumus tiešsaistē, šantāžu un draudus, bērnu pornogrāfiju, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai intīmajiem partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo.
__________________	__________________
36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).	36 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).
37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).	37 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Lai stiprinātu Eiropas nostāju attiecībā uz vardarbības pret sievietēm un ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanu, Savienībai ar dzimumu saistīta vardarbība ir jāiekļauj LESD 83. panta 1. punktā paredzētajā ES noziegumu jomu sarakstā.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem.	(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Šāda pastarpināta vardarbība, t. i., kad piedzīvota dažādu veidu slikta izturēšanās, kas izpaužas kā fiziska, verbāla, psiholoģiska, seksuāla un ekonomiska vardarbība pret vienu no vecākiem vai citām emocionāli svarīgām personām, ļoti nopietni ietekmē bērna psiholoģisko un emocionālo attīstību un var radīt traumas, kas dažkārt bērnībā un pieaugušā vecumā pastāvīgi ietekmē spēju būt saskarē ar cilvēkiem. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem. Ir izšķirīgi svarīgi šādai vardarbībai pievērst pienācīgu uzmanību laulāto atšķiršanas gadījumos un saistībā ar vecāku aizgādības kārtību, ņemot vērā bērna intereses, jo īpaši, lai atšķiršanas gadījumos noteiktu aizgādības un apmeklējuma tiesības.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimums”.	(7) Vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga un daudzveidīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu "dzimums".

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajām personām zināma persona, kurai viņas parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.	(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajām personām zināma persona, kurai viņas parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Turklāt pētījumos ir pierādīts, ka šādai vardarbībai ir tendence eskalēties, kas galu galā var beigties ar sievietes nogalināšanu. Atzīstot šīs tendences un reaģējot jau agrīnā posmā, būs iespējams novērst smagāku vardarbību un slepkavības. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES38 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.	(9) Cietušās personas joprojām bieži vien nevar pilnībā izmantot savas tiesības, un sievietēm, kas pakļautas vardarbībai izšķiroša ir nozīme piekļuvei atbalsta pakalpojumiem. Informācijas trūkuma un nepietiekamā atbalsta un aizsardzības dēļ cietušajām personām bieži vien ir sarežģīti panākt taisnīgumu, turklāt, pieprasot kompensāciju, tās bieži saskaras ar sekundāru viktimizāciju. Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, cita starpā kibervardarbības, problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES38 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.
__________________	__________________
38 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).	38 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)39 un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)40 un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā.	(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)39, ANO Konvenciju par bērna tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD)39a un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ("Stambulas konvencija")40 un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā. Tā būtu jāpapildina ar to, ka dalībvalstis pilnībā ratificē un īsteno Stambulas Konvenciju un SDO Konvenciju Nr. 190 par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā.
__________________	__________________
39 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.	39 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.
	39a ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), Apvienoto Nāciju Organizācija, 2006.
40 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.	40 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.	(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimuma pašizpausmes un dzimumpazīmju dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām grupām, tostarp bērniem, sievietēm un vecākiem cilvēkiem. Lielākais vairākums neaizsargātu personu ir sievietes, kas nestabilās ekonomiskās, sociālās vai administratīvās situācijas, dzīvesvietas vai lauku iezīmju, invaliditātes, bezpajumtniecības vai dzimtiskās identitātes dēļ ir vairāk pakļautas vardarbības riskam.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību.	(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja līdztekus ziņošanai klātienē iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.	(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikts dzimumvērīgs un bērna interesēm atbilstīgs riska novērtējums un riska pārvaldība un ka nekavējoties tiek pieņemti atbilstīgi drošības, aizsardzības un atbalsta pasākumi. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālistus, kuri ziņo, nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot, ka ir garantēts cietušās personas privātums un ka tā ir aizsargāta pret iespējamu atriebību.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā.	(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā. Dalībai tiesvedībā būtu jānotiek ērtā vidē, lai bērnam neradītu papildu traumu vai spriedzi un mazinātu šādu apstākļu radīto psiholoģisko un emocionālo ietekmi, un valodas un satura ziņā tai jānotiek atbilstīgi bērna vecumam, briedumam un valodas prasmēm.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.	(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvu ģimenes locekļu laulātie vai intīmie partneri. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Daudzos gadījumos ir jāatzīst ciešā saikne starp kriminālprocesiem, civilprocesiem un citiem tiesas procesiem, lai koordinētu tiesu iestāžu un citu tiesisko reakciju uz vardarbību pret bērniem un intīmā partnera vardarbību; Dalībvalstīm būtu jāpieņem pasākumi, lai saistītu krimināllietas un civillietas, kurās iesaistīta konkrēta ģimene un bērni, nolūkā efektīvi novērst jebkādas neatbilstības starp tiesas un citiem juridiskiem lēmumiem, kuras kaitē bērniem; Visos lēmumos, kas skar bērnus, primārajam apsvērumam ir jābūt bērna interesēm.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.	(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgajai kompetentajai iestādei ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, lai veiktu individuālu novērtējumu, cita starpā sadarbojoties ar citām iestādēm un atbalsta dienestiem (veselības aprūpes, sociālie dienesti utt.). Sievietes nekādā gadījumā nedrīkst būt spiestas pret savu gribu iesaistīties jebkādās iestādes vai aģentūras iejaukšanās darbībās, nedz arī steidzinātas iesaistīties jebkādā procesā. Ja no vardarbības cietušais ir bērns, aizsardzība un atbalsts būtu jāattiecina arī uz nevardarbīgiem vecākiem vai aizbildņiem.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību vai cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu.	(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību, invaliditāti vai cietušās personas ekonomisko, ģimenes vai citu atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ.	(45) Personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, vajadzētu būt pieejamai atbilstīgai un kvalitatīvai palīdzībai un atbalstam, un tas būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un tikmēr, kamēr attiecīgā vardarbība notiek, līdz kriminālprocesa un attiecīgā civilprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ. Šāda palīdzība un atbalsts būtu jāsniedz bez maksas ar iespēju atgūt izmaksas no likumpārkāpēja.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.	(47) Specializētajam atbalstam bez maksas būtu jāpiedāvā cietušajām personām kvalitatīvs atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, piemēram, veselības, policijas un tiesu iestāžu, mājokļu un sociālajiem pakalpojumiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.	(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina visu diennakti pieejama ("24/7") tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši sensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.	(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši sensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe, vajadzīgi dienesti, ko vada ginekologi un dzemdību speciālisti, un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, kā arī personām, kas cietušas no interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.	(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas tiek plaši reklamētas kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti ("24/7"). Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei.	(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei. Tikai sievietēm paredzētām patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā no vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamā palīdzība sievietēm un bērniem, izmantojot kopienas, izglītības, finansiālo, veselības aprūpes un juridisko palīdzību un galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei. Dalībvalstīm būtu jāpalielina patversmju skaits, jo īpaši laukos un visneaizsargātākajās teritorijās, lai nodrošinātu, ka tiek izveidots pietiekami daudz piemērotu, viegli pieejamu patversmju. Patversmēm jābūt viegli un nekavējoties pieejamām, kad tās ir vajadzīgas cietušajām personām, lai tās varētu tieši vērsties patversmē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina pietiekams finansējums, lai savā teritorijā izveidotu nepieciešamās patversmes.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā.	(54) Augšana vardarbīgā mājas vidē ļoti negatīvi ietekmē bērna psihisko, emocionālo un sociālo attīstību un viņa uzvedību jau kā pieaugušam cilvēkam. Saskare ar vardarbību bērnībā, kas notiek, pieredzot sliktu izturēšanos un/vai redzot partnera vardarbību, ir riska faktors, kura dēļ cilvēks pieaugušā vecumā var kļūt neaizsargāts pret viktimizāciju vai pats kļūt vardarbīgs, vai arī ciest no uzvedības, un psihiskās vai garīgās veselības problēmām. Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā. Būtu jānodrošina kompetento iestāžu sadarbība ar vietām, kuras bērns bieži apmeklē, piemēram, ar skolu, lai ne vien atbalstītu bērnu, bet arī sniegtu pienācīgu atbalstu citiem bērniem un vecākiem.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek bērnu aizsardzības vai labklājības ierēdņu klātbūtnē. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses.	(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm pirms tikšanās vienmēr būtu jānovērtē, vai šādu saskarsmes tiesību saglabāšana ir bērna interesēs. Pozitīva novērtējuma gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek, piedaloties pienācīgi apmācītiem bērnu aizsardzības vai labklājības darbiniekiem, kas spēj bērnam izskaidrot situāciju un nodrošināt to bērnam piemērotā valodā. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāuzklausa un jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses un, ja iespējams, viņa vēlmes.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām sievietēm vai gados vecākām sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.	(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām sievietēm vai gados vecākām sievietēm, vai LBTIQ sievietēm un citiem LGBTIQ cilvēkiem, kas pakļauti dzimumbalstītai vardarbībai, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57a) Ar preventīvu politiku un pasākumiem būtu jātiecas likvidēt dzimumu nevienlīdzība, jāizskauž paražas un tradīcijas, kuru pamatā ir seksisms, jādekonstruē aizspriedumi un seksistiski stereotipi, jānovērš dzimumbalstīta vardarbība, tostarp seksuālā vardarbība un vardarbība laulībā. Šīs politikas mērķim vajadzētu būt apzināto faktoru un risku samazināšanai, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām personām, un mentalitātes un uzvedības izmaiņu veicināšanai, izmantojot izglītību, izpratnes veidošanu un informēšanu.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, jo īpaši stiprinot dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības.	(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, ilgtermiņa izpratnes veicināšanas kampaņas vai prosociālas uzvedības veicināšana, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, pienācīgi apmācot skolotājus un citas iesaistītās personas, kā arī īstenojot daudzgadu iniciatīvas un darbības, kuru mērķis ir aktīvi iesaistīt skolēnus, jo īpaši stiprinot dzimumu līdztiesību, dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības. Preventīvie pasākumi būtu jābalsta uz cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību, un to pamatā jābūt ekoloģiskajam modelim ar vardarbību saistīto jautājumu skatīšanai un empīriskiem pierādījumiem par to efektivitāti. Tie būtu jāveic kvalificētiem profilakses darbiniekiem. Dalībvalstis tiek mudinātas pielāgot izglītības programmas, kas atzītas par efektīvām vai daudzsološām vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanā, ietver skolu mācību programmas, kuru mērķis ir novērst seksuālu vardarbību pret bērniem vai vardarbību attiecībās, līdzās esošo cilvēku intervences programmas un kopienā balstītas programmas, lai pārveidotu dzimtes normas.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.	(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, jo īpaši tiesneši, juristi, tiesībaizsardzības, sociālie un medicīniskie darbinieki, priekšplāna darbinieki un brīvprātīgie, sociālie darbinieki, skolotāji un bērnu aprūpētāji, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai cita starpā būtu jāaptver starpdisciplīnu sanāksmju moduļi, riska faktoru novērtēšana un iebiedēšanas novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Sistēmas līmenī visos protokolos, pamatnostādnēs un procedūrās būtu jāiekļauj skaidra dzimumperspektīva. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā. Jo īpaši būtu jāapmāca arī personas vadošajos amatos un personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.
__________________	__________________
45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).	45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

60.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Lai novērstu sekundāru viktimizāciju, dalībvalstīm tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kas strādā kriminālprocesos un civilprocesos, būtu jānodrošina sākotnējā apmācība un tālākapmācība par dzimumbalstītas vardarbības novēršanu un reaģēšanu šādas vardarbības gadījumos. Jo īpaši iestāžu apmācībā galvenā uzmanība būtu jāpievērš kaitīgiem dzimumu stereotipiem, ar dzimumu saistītai vardarbībai un tās mehānismiem, tostarp manipulācijām, aizturēšanai, psiholoģiskai vardarbībai un koercitīvai kontrolei, uzbrukumiem, noziedzīgu nodarījumu izdarītāju recidīvam un tam, kā vardarbība pret sievietēm ietekmē bērnu tiesības. Amatpersonas būtu jānodrošina ar atbilstīgiem rīkiem, lai tās varētu izvērtēt situāciju, izmantojot uzticamus riska novērtēšanas rīkus.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.	(61) Lai cīnītos pret sieviešu atturēšanos no ziņošanas un tādējādi risinātu nepietiekamas ziņošanas problēmu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem un aizspriedumiem, ieskaitot dažādus diskriminācijas iemeslus, kā arī nodrošinātu piemērotas vietas tiesībaizsardzības iestādēs un palīdzības tālruņa līnijas, kur varētu pienācīgi reģistrēt liecības, ko sniedz sievietes, kuras ziņo par vardarbību, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas apmācības programmas tiek pienācīgi finansētas.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām.	(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, jo īpaši tad, ja iesaistīti nepilngadīgie, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās, cienot ikvienu personu, un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.	(65) Lai risinātu dzimumbalstītas vardarbības izskaušanas jautājumu, ir jāizmanto konsekventi un salīdzināmi administratīvie dati, kuru pamatā ir stabila un koordinēta datu vākšanas sistēma. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm, ieskaitot sociāli un ekonomiski neaizsargātas grupas un sievietes ar invaliditāti, kā arī nepilngadīgas personas, un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 37. panta 7. punktā.	1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma vai dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 37. panta 7. punktā.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstīm jānodrošina, ka, īstenojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātām personām, kuru lielākais vairākums ir sievietes un bērni.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo cieņu un fizisko integritāti.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo cieņu un fizisko un psiholoģisko integritāti.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī direktīva jāņem vērā, pieņemot lēmumus par vecāku atbildību, aizgādības tiesībām un to organizāciju gadījumos, kad notiek vardarbība ģimenē, vienlaikus nodrošinot cietušās personas un bērnu drošību.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šī direktīva jāņem vērā publiskajā un privātajā sektorā, novēršot un izskatot dzimumbalstītas un seksuālas vardarbības gadījumus darbavietā un sodot likumpārkāpējus.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) "dzimums" ir sociāli veidotas lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām vīriešiem un sievietēm;

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) “cietusī persona” ir jebkura persona neatkarīgi no bioloģiskā vai sociālā dzimuma — ja vien nav norādīts citādi —, kurai nodarīts kaitējums, ko tieši izraisījuši šīs direktīvas darbības jomā esoši vardarbības akti; šajā definīcijā ietilpst arī bērni, kas ir šādas vardarbības liecinieki;	c) "cietusī persona" ir jebkura persona neatkarīgi no bioloģiskā, sociālā dzimuma vai vecuma — ja vien nav norādīts citādi —, kurai nodarīts kaitējums, ko tieši izraisījuši šīs direktīvas darbības jomā esoši vardarbības akti; šajā definīcijā ietilpst arī bērni, kas ir šādas vardarbības liecinieki;

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) “apgādājamais” ir cietušās personas bērns vai jebkura persona, kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētais un kas dzīvo vienā mājsaimniecībā ar cietušo, un kurai cietusī persona nodrošina aprūpi un atbalstu.	j) "apgādājamais" ir cietušās personas bērns vai jebkura persona, kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētais un kas īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvo vienā mājsaimniecībā ar cietušo, un kurai cietusī persona nodrošina aprūpi un atbalstu.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ja punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ja) "pastarpināta vardarbība" ir pieredze, ko bērns guvis, vērojot kādu no vardarbīgas izturēšanās veidiem, kas izpaužas, veicot a) un b) punktā minētos vardarbības aktus pret vecākiem, ģimenes locekļiem vai citām mājsaimniecībā svarīgām personām;

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – jb punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	jb) "vecāku atbildība" ir visas tiesības un pienākumi attiecībā uz bērna personu vai bērna īpašumu, kuras piešķir fiziskai vai juridiskai personai ar spriedumu, tiesību aktu izpildi vai vienošanos, kam ir juridisks spēks, tostarp uzraudzības tiesības un saskarsmes tiesības;

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – jc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	jc) "novēršanas politika un pasākumi" ir visas darbības, attieksme, ko īsteno, lai izskaustu sieviešu un vīriešu nevienlīdzību un tās kaitīgo ietekmi uz viņu bērniem;

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas, darbība, kas tiek veikta, izmantojot piespiešanu, vai darbība gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī vai tādā stāvoklī, kad viņa nespēj aizstāvēties.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes nepārprotamas labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;	b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, grūtniecības, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – la punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	la) nodarījums ir izdarīts pret cietušo, kuram likumpārkāpējs bija aprūpētājs, aizbildnis, apsargs, skolotājs vai ārsts;

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – m punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
m) nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot atzītu uzticību, autoritāti vai ietekmi;	m) nodarījums ir izdarīts, ļaunprātīgi izmantojot atzītu uzticību, autoritāti vai ietekmi, piemēram, likumīgā aizbildņa stāvokli;

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas var viegli un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.	1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas īpaši ierīkotās nošķirtās, drošās vietās var viegli un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem, izmantojot bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kā arī tiešsaistē vai izmantojot citas pieejamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai cietušajām personām nodrošinātu atbilstīgu uzņemšanu, un visām kompetentajām iestādēm nodrošina vardarbības jautājumos kompetentas kontaktpersonas, tostarp jābūt vismaz vienai sievietei.

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, konfidenciāli ziņot par to kompetentajām iestādēm. Dalībvalstis garantē, ka cietusī persona ir savlaicīgi informēta par šiem trešo personu ziņojumiem un ka tiek izstrādāts un īstenots dzimumvērīgs un bērna interesēm atbilstīgs riska novērtējums, riska pārvaldība un drošības plānošana, pirms tiek veikti aktīvi pasākumi pret noziedzīga nodarījuma izdarītāju, lai nodrošinātu sievietes un viņas bērnu drošību, izņemot gadījumus, kad ārkārtas situācijā jārīkojas citādi.

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nenovēršams nopietna fiziska kaitējuma risks kādai personai, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Ja cietušais ir bērns, attiecīgajiem speciālistiem ir iespēja ziņot kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts nopietns vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki nopietnas vardarbības akti.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nenovēršams nopietna fiziska kaitējuma risks kādai personai, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Jo īpaši tad, ja cietušais ir bērns, attiecīgie speciālisti savlaicīgi ziņo kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki vardarbības akti. Pēc šāda ziņojuma saņemšanas kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek garantēts cietušās personas privātums un ka šī persona tiek aizsargāta pret iespējamu atriebību.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.	4. Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai mudinātu nepilngadīgos ziņot iestādēm un lai vienkāršotu viņiem šo iespēju. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Ja sievietes ar invaliditāti, tostarp sievietes, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādēs, ziņo par noziedzīgiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas un piekļūstamas, cita starpā izmantojot Braila rakstu un zīmju valodu. Tostarp var būt arī iespēja ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem slimnīcās vai attiecīgās saistītās iestādēs. Ja nodarījums ir saistīts ar likumīgo aizbildni, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu, vismaz līdz 18. pantā minētā pirmā individuālā novērtējuma pabeigšanai.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm, vardarbības ģimenē vai kibervardarbības nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu. Ja cietusī persona ir migrante vai bēgle, attiecīgajam speciālistam ir jāspēj drošā un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm un jānodrošina pietiekami aizsardzības pasākumi un piekļuve tiesu iestādēm.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas zināšanas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekami cilvēkresursi un finanšu līdzekļi, pietiekamas zināšanas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta cietušās personas pie attiecīgajiem 27., 28. un 29. pantā minētajiem veselības aprūpes speciālistiem vai atbalsta dienestiem, lai palīdzētu iegūt pierādījumus (jo īpaši seksuālas vardarbības gadījumos), ja cietusī persona vēlas izvirzīt apsūdzību un izmantot šādus pakalpojumus.	4. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta cietušās personas pie attiecīgajiem 27., 28. un 29. pantā minētajiem veselības aprūpes speciālistiem, tostarp attiecīgas psiholoģiskās un garīgās veselības aprūpes jomā, vai atbalsta dienestiem, lai palīdzētu iegūt pierādījumus (jo īpaši seksuālas vardarbības gadījumos), ja cietusī persona vēlas izvirzīt apsūdzību un izmantot šādus pakalpojumus. Speciālistus, kas strādā ar šādām lietām, mērķtiecīgi apmāca tā, lai viņi varētu pazīt visus vardarbības veidus un tās mehānismus, galveno uzmanību pievēršot cietušo personu vajadzībām un bažām.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo individuālo novērtējumu sāk pēc tam, kad cietusī persona pirmo reizi sazinās ar kompetentajām iestādēm. Kompetentās tiesu iestādes vēlākais kriminālprocesa sākumā pārbauda, vai ir veikts novērtējums. Ja šāda novērtējuma nav, tās šādu situāciju novērš, pēc iespējas ātrāk veicot novērtējumu.	2. Šo individuālo novērtējumu sāk pēc tam, kad cietusī persona pirmo reizi sazinās ar kompetentajām iestādēm, arī tādēļ, lai nodrošinātu cietušo personu drošību un aizsardzību. Kompetentās tiesu iestādes vēlākais kriminālprocesa sākumā pārbauda, vai ir veikts novērtējums. Ja šāda novērtējuma nav, tās šādu situāciju novērš, pēc iespējas ātrāk veicot novērtējumu.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Individuālajā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskam, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, t. sk. atkārtotas vardarbības riskam, miesas bojājumu riskam, ieroču izmantošanai, tam, ka likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona dzīvo kopā ar cietušo, likumpārkāpēja vai aizdomās turētā narkotiku vai alkohola pārmērīgai lietošanai, vardarbībai pret bērniem, garīgās veselības problēmām vai vajāšanas uzvedībai.	3. Individuālajā novērtējumā galvenā uzmanība tiek pievērsta riskam, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, t. sk. atkārtotas vardarbības riskam, iespējamībai, ka cietusī persona atgriezīsies pie likumpārkāpēja vai aizdomās turētās personas, likumpārkāpēja vai aizdomās turētās personas kontroles pakāpi pār cietušo personu un tās potenciālo ietekmi uz pierādījumiem, miesas bojājumu riskam, ieroču izmantošanai, tam, ka likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona dzīvo kopā ar cietušo, bērnu iesaistīšanai, cietušās personas vai aizdomās turētās personas ekonomiskajai atkarībai, likumpārkāpēja vai aizdomās turētā narkotiku vai alkohola pārmērīgai lietošanai, vardarbībai pret bērniem, garīgās veselības problēmām vai vajāšanas uzvedībai.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, kā arī pašas cietušās personas viedokli un situācijas vērtējumu. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.	4. Novērtējumā ņem vērā cietušās personas individuālos apstākļus, tostarp to, vai cietusī persona piedzīvo diskrimināciju dzimuma, vecuma un invaliditātes vai citu iemeslu kombinācijas dēļ un tāpēc saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, kā arī pašas cietušās personas viedokli un situācijas vērtējumu. To veic cietušās personas interesēs, īpašu uzmanību pievēršot vajadzībai izvairīties no sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, cietušo aizsardzības centriem un sieviešu patversmēm, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem.	6. Individuālo novērtējumu veic sadarbībā ar visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm atkarībā no procedūras posma un ar attiecīgajiem atbalsta dienestiem, piemēram, cietušo aizsardzības centriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp ar nevalstiskām organizācijām, ja tās sniedz šādus pakalpojumus, un sieviešu un bērnu labdarības dienestu patversmēm, sociālajiem dienestiem un veselības aprūpes speciālistiem. Cietušajām personām jo īpaši iztaujāšanas procedūrās un pēc tām sniedz psiholoģisko un fizisko palīdzību, ņemot vērā emocionālo spriedzi, kas saistīta ar attiecīgajiem apstākļiem, un to izstrādā tā, lai novērstu riska faktorus, kas varētu izraisīt turpmākus vardarbības nodarījumus.

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Vajadzības gadījumā tās var nosūtīt cietušos bērnus, tostarp lieciniekus, uz atbalsta dienestiem bez personas, kam ir vecāku atbildība, iepriekšējas piekrišanas.	3. Vajadzības gadījumā bērna interesēs tās var nosūtīt cietušos bērnus, tostarp lieciniekus, uz atbilstīgiem atbalsta dienestiem bez personas, kam ir vecāku atbildība, iepriekšējas piekrišanas.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kompetentās iestādes izdod rīkojumus, kas adresēti likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam par vardarbību, uz kuru attiecas šī direktīva, lai uz pietiekamu laiku atbrīvotu cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliegtu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā vai iekļūt cietušās personas darbavietā, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo vai viņas apgādājamajiem. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka situācijās, kad cietušās personas vai tās apgādājamo veselība vai drošība ir tieši apdraudēta, kompetentās iestādes izdod rīkojumus, kas adresēti likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam par vardarbību, uz kuru attiecas šī direktīva, lai uz pietiekamu laiku atbrīvotu cietušās personas vai tās apgādājamo dzīvesvietu un aizliegtu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajam ierasties cietušās personas dzīvesvietā, tai tuvoties vai iekļūt cietušās personas darbavietā, vai jebkādā veidā sazināties ar cietušo vai viņas apgādājamajiem. Šādiem rīkojumiem ir tūlītēja iedarbība, un tie nav atkarīgi no tā, vai cietusī persona ziņo par noziedzīgo nodarījumu. Kompetentās iestādes arī nodrošina, ka cietušajām personām ir pastāvīgas saziņas iespējas un/vai piekļuve policijai, izmantojot tālruņa brīdinājumus, neatliekamās palīdzības dienestus vai jebkādus citus šādus mehānismus, kas ir bezmaksas un pieejami visu diennakti ("24/7").

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants– 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis veic pasākumus, ar kuriem ievieš elektronisku uzraudzību, lai nodrošinātu šādu rīkojumu izpildi.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Situācijās, kad vardarbību veic laulātais vai bijušais laulātais, partneris vai bijušais partneris, vai situācijās, kad vardarbība ir vērsta pret bērnu, kompetentās iestādes nodrošina, ka prioritāte tiek piešķirta sieviešu ar bērniem nošķiršanai, un atvieglo šo procesu.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var izdot ierobežojošus vai aizsardzības rīkojumus, lai cietušajām personām vai viņu apgādājamajiem nodrošinātu ilgtermiņa aizsardzību pret jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī direktīva, tostarp aizliedzot vai ierobežojot likumpārkāpēja konkrētu bīstamu uzvedību.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var izdot ierobežojošus vai aizsardzības rīkojumus, lai cietušajām personām vai viņu apgādājamajiem nodrošinātu faktisku un efektīvu ilgtermiņa aizsardzību pret jebkādu vardarbību, uz ko attiecas šī direktīva, tostarp aizliedzot vai ierobežojot likumpārkāpēja konkrētu bīstamu uzvedību.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja tieši vai kā liecinieks vardarbībā cietušais ir bērns vai bērns varētu kļūt par cietušo vardarbībā, ko veic likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, kam ir vecāku atbildība ar saskarsmes tiesībām, dalībvalstis nodrošina, ka prioritāte tiek piešķirta sieviešu ar bērniem nošķiršanai, un atvieglo šo procesu.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot tiesības uz aizstāvību, dalībvalstis nodrošina, ka kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā nav atļauti jautājumi, informācijas un pierādījumu iegūšana par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē vai par citiem ar to saistītiem cietušās personas privātās dzīves aspektiem.	Neskarot tiesības uz aizstāvību, dalībvalstis nodrošina, ka kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā tiek aizsargātas cietušās personas tiesības uz privātumu un jo īpaši uz personas integritāti, un ka nav atļauti jautājumi, informācijas un pierādījumu iegūšana par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē vai par citiem ar to saistītiem cietušās personas privātās dzīves aspektiem.

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izdod vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem. Šajās vadlīnijās iekļauj norādījumus:	Dalībvalstis izdod vadlīnijas kompetentajām iestādēm, kas darbojas kriminālprocesā un attiecīgā gadījumā civilprocesā, tai skaitā civiltiesiskās atbildības, laulības šķiršanas, juridiskas partnerības izbeigšanas vai aizgādības procesā, tai skaitā prokuratūrām un tiesām, attiecībā uz vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumiem, tostarp gadījumiem, kad bērns ir šādas vardarbības liecinieks. Šīs vadlīnijas izstrādā, cieši sadarbojoties ar specializētiem dienestiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā ar sieviešu un bērnu tiesību jautājumiem, un tajās iekļauj norādījumus:

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā;	c) kā aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, invaliditāti, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā, vienlaikus nodrošinot bērna tiesības uz uzklausīšanu un ievērojot viņa intereses;

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) sniegt neatkarīgu palīdzību un konsultācijas personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē;	a) bez maksas sniegt neatkarīgu palīdzību un konsultācijas personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē;

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par jebkādiem ar šādu vardarbību saistītiem jautājumiem;	b) publicēt neatkarīgus ziņojumus un sniegt ieteikumus par jebkādiem ar šādu vardarbību saistītiem jautājumiem, kā arī apzināt esošos labākās prakses piemērus;

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka cietušajam ir tiesības pieprasīt no likumpārkāpējiem pilna apmēra atlīdzību par kaitējumu, ko radījusi jebkāda veida vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, kā arī gadījumi, kad bērns kļuvis par šādas vardarbības liecinieku.

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a pants
	Dzimumbalstītas vardarbības ietekme civilprocesos
	1. Ja persona ir atzīta par vainīgu noziedzīgā rīcībā, kas pielīdzināma vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, par kuru Savienības vai valsts tiesību aktos ir paredzēts kriminālsods, dalībvalstis tiek mudinātas to uzskatīt par neapšaubāmu pierādījumu attiecīgajā civilprocesā, tostarp civiltiesiskās atbildības, laulības šķiršanas, juridiskās partnerības izbeigšanas vai aizgādības procesā.
	2. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka dzimumbalstītas vardarbības gadījumi automātiski izraisa iepriekšējo lēmumu pārskatīšanu attiecībā uz vecāku atbildību, aizgādnību un saskarsmes tiesībām un tiek ņemti vērā visos nākamajos procesos.
	Ja tieši vai kā liecinieks vardarbībā cietušais ir bērns vai bērns varētu kļūt par cietušo vardarbībā, ko veic likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, kam ir vecāku atbildība ar saskarsmes tiesībām, dalībvalstis nodrošina, ka šādas saskarsmes tiesības tiek nekavējoties apturētas vai attiecīgi izbeigtas. Dalībvalstis nodrošina, ka visos lēmumos, kas skar bērnus, primārais apsvērums vienmēr ir bērna intereses.

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

26.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.b pants
	Juridiskā palīdzība
	1.  Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai, tiklīdz sūdzība ir iesniegta, nodrošinātu faktisku piekļuvi tiesu iestādēm un visiem cietušajiem svarīgai juridiskajai informācijai.
	2. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES nodrošina, ka, tiklīdz sūdzība ir iesniegta vai tiesvedība ierosināta, juridiskā palīdzība un atbalsta pasākumi tiek nodrošināti neatkarīgi no cietušo personu dzīvesvietas.
	3. Ja iespējams, cietušā aizstāvībai piešķirtā atbalsta apmērs nav mazāks par likumpārkāpēja vai aizdomās turētās personas aizstāvībai piešķirto summu.

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas cietušas no vardarbības, uz ko attiecas šī direktīva, bez maksas ir pieejami Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punktā minētie specializēta atbalsta dienestu pakalpojumi. Specializēta atbalsta dienesti nodrošina:

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par mājokļu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu darbu;	a) konsultācijas un informāciju par jebkādiem attiecīgiem juridiskiem vai praktiskiem jautājumiem, kas ir kļuvuši aktuāli nozieguma rezultātā, tostarp par pienācīga un pieejama mājokļu, izglītības, apmācības un palīdzības pieejamību, lai turpinātu vai atrastu jaunu darbu;

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) nosūtīšanu uz medicīniskām kriminālistikas ekspertīzēm;	b) nosūtīšanu uz medicīnisko un psiholoģisko ekspertīzi un medicīniskām kriminālistikas ekspertīzēm;

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura dzēšanai.	c) atbalstu kibervardarbībā cietušām personām, tostarp konsultācijas par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un pasākumiem ar noziegumu saistīta tiešsaistes satura dzēšanai;

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) konkrētu papildu atbalstu, kas vajadzīgs gadījumos, kad bērns kļuvis par vardarbības liecinieku;

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.	3. Dalībvalstis nodrošina pietiekamus cilvēkresursus un finanšu resursus, lai sniegtu 1. punktā minētos pakalpojumus, jo īpaši tos, kas minēti b) un c) apakšpunktā, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ.	5. Dalībvalstis, ņemot vērā labāko Savienības līmeņa praksi, izdod vadlīnijas un protokolus veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistiem un brīvprātīgajiem par to, kā noteikt un sniegt pienācīgu atbalstu visu veidu vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām, tostarp par cietušo nosūtīšanu uz attiecīgajiem atbalsta dienestiem. Šādās vadlīnijās un protokolos arī norāda, kā gādāt par to cietušo personu specifiskajām vajadzībām, kuras ir pakļautas paaugstinātam šādas vardarbības riskam, jo saskaras ar diskrimināciju dzimuma un citu diskriminācijas iemeslu kombinācijas dēļ. Ietekmētās personas un kopienas tieši vai ar to pārstāvju vai pārstāvošo organizāciju starpniecību pilnvērtīgi iesaista šādu vadlīniju un protokolu sagatavošanā.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi cietušajām personām ir pieejami pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc tā.	7. Dalībvalstis nodrošina, ka specializēta atbalsta pakalpojumi cietušajām personām kriminālprocesā un saistībā ar kriminālprocesu bez maksas ir pieejami tik ilgi, cik vajadzīgs, pirms vardarbības, tās laikā un pēc tās.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina pienācīgi aprīkotus, viegli pieejamus izvarošanas upuru krīzes centrus vai seksuālas vardarbības upuru palīdzības centrus, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu seksuālā vardarbībā cietušām personām, tostarp palīdzot saglabāt un dokumentēt pierādījumus. Šie centri saņem pienācīgus cilvēkresursus un finanšu līdzekļus un tie pēc nodarījuma izdarīšanas un tik ilgi, cik nepieciešams pēc tam, nodrošina medicīnisko un kriminālistikas ekspertīzi, atbalstu traumas pārvarēšanai un psiholoģiskās konsultācijas. Ja cietušais ir bērns, šādus pakalpojumus sniedz bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pakalpojumi, kas minēti 1. punktā, ir pieejami bez maksas un tiem var piekļūt katru nedēļas dienu. Tie var būt daļa no 27. pantā minētajiem pakalpojumiem.	2. Pakalpojumi, kas minēti 1. punktā, ir pieejami bez maksas un tiem var piekļūt visu diennakti ("24/7") katru nedēļas dienu. Tie var būt daļa no 27. pantā minētajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. 27. panta 3. un 6. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no seksuālās vardarbības cietušām personām.	4. 27. panta 3., 6. un 7. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no seksuālās vardarbības cietušām personām.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šīs direktīvas 27. panta 3. un 6. punktu un 28. panta 2. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām.	2. Šīs direktīvas 27. panta 3., 6. un 7. punktu un 28. panta 2. punktu piemēro atbalsta sniegšanai no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušām personām.

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

29. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā.	3. Dalībvalstis nodrošina šo pakalpojumu pietiekamu ģeogrāfisko sadalījumu un kapacitāti visā savā teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai pakalpojumi drošā un konfidenciālā veidā būtu pieejami sievietēm laukos un attālos reģionos.

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām un darba devējiem ir pieejami ārēju konsultantu pakalpojumi. Šie pakalpojumi ietver konsultācijas par šādu gadījumu pienācīgu izskatīšanu darbavietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami darba devējam, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un iespēju savlaicīgi panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.	Dalībvalstis nodrošina, ka no seksuālas uzmākšanās darbā cietušām personām un darba devējiem ir pieejami neatkarīgu ārēju konsultantu pakalpojumi. Šie pakalpojumi ietver konsultācijas par šādu gadījumu pienācīgu izskatīšanu darbavietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ir pieejami darba devējam, lai atbrīvotos no likumpārkāpēja klātbūtnes darbavietā, un iespēju savlaicīgi panākt izlīgumu, ja cietusī persona to vēlas.

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido valsts mēroga visu diennakti pieejamas (“24/7”) bezmaksas palīdzības tālruņa līnijas, kas sniedz konsultācijas personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.	1. Dalībvalstis nodrošina un sniedz visus resursus, kas vajadzīgi, lai izveidotu valsts līmeņa specializētas palīdzības tālruņa līnijas, vai palīdz pilnveidot esošās palīdzības līnijas tajās dalībvalstīs, kurās tādas jau ir izveidotas, lai sniegtu konsultācijas, atbalstu, ieteikumus un informāciju personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē. Palīdzības tālruņa līnijas bez maksas ir pieejamas visu diennakti ("24/7"), un tajās ir nodarbināts pietiekams skaits konsultantu. Konsultācijas, ieteikumi un informācija attiecas uz visiem vardarbības pret sievietēm veidiem, ieskaitot vardarbību ģimenē un gadījumus, kad bērns kļūst par šādas vardarbības liecinieku. Šādas palīdzības līnijas un pakalpojumus vada specializēti dienesti vai piesaistot specializētus dienestus, un tās var nosūtīt cietušās personas uz vajadzīgajiem medicīniskajiem, juridiskajiem un drošības dienestiem. Konsultācijas sniedz konfidenciāli vai pienācīgi ņemot vērā cietušo anonimitāti. Dalībvalstis nodrošina šāda pakalpojuma sniegšanu, izmantojot arī citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp tiešsaistes lietotnes.

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto pakalpojumu pieejamību galalietotājiem ar invaliditāti, tostarp sniedzot atbalstu viegli saprotamā valodā. Minētie pakalpojumi ir pieejami saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/88252 I pielikumā.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka personas, kas strādā tālruņa palīdzības līnijās un citos saziņas kanālos, ir apmācītas rīkoties atbilstīgi, ņemot vērā intersekcionālu pieeju. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu 1. punktā minēto pakalpojumu pieejamību galalietotājiem ar invaliditāti, bērniem un sievietēm, kuras nerunā dalībvalsts oficiālajās valodās, tostarp sniedzot atbalstu viegli saprotamā valodā un to interpretējot. Minētie pakalpojumi ir pieejami saskaņā ar elektronisko sakaru pakalpojumu piekļūstamības prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/88252 I pielikumā.
__________________	__________________
52 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, OV L 151, 7.6.2019., 70.–115. lpp.	52 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām, OV L 151, 7.6.2019., 70.–115. lpp.

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina pastāvīgu finansiālu atbalstu esošajām valstu palīdzības līnijām, neradot konkurenci to starpā un ar Eiropas numuru neaizstājot esošos tālruņu numurus. Eiropas tālruņa numuru ievieš dalībvalstis, kurās valsts tālruņa palīdzības līnijas nav izveidotas, un to var ieviest dalībvalstis, kurās papildu numurs sniegtu labumu potenciālajiem cietušajiem. Tas ir skaidri jānošķir no citiem esošajiem tālruņu numuriem, kas attiecas uz citiem noziedzīgiem nodarījumiem un vispārējiem atbalsta pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Dalībvalstis nodrošina iespēju saglabāt esošos valsts tālruņa numurus, nodrošina zvanu pārsūtīšanu no citām Savienības valstīm uz esošajiem numuriem, un, lai nodrošinātu labu pakalpojuma turpināmību, bez uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus tieši piešķir saskaņoto Eiropas tālruņa numuru organizācijām, kuras valsts līmenī jau atbild par tālruņa līnijām.

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

31. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. [Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētie pakalpojumi personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm, tiek sniegti pa ES līmenī saskaņotu tālruņa numuru “116 016” un ka galalietotāji ir pienācīgi informēti par šāda numura esību un izmantošanu.]	svītrots

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas, kas paredzētas Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atbilst no vardarbības ģimenē un seksuālas vardarbības cietušo sieviešu specifiskajām vajadzībām. Tajās šīm sievietēm tiek palīdzēts atgūties, nodrošinot pienācīgus un piemērotus dzīves apstākļus, lai varētu atgrieztos patstāvīgā dzīvē.	1. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas, kas paredzētas Direktīvas 2012/29/ES 9. panta 3. punkta a) apakšpunktā, atbilst no vardarbības ģimenē un seksuālas vardarbības cietušo sieviešu, kā arī sieviešu ar invaliditāti un bērnu, kas kļuvuši par vardarbības lieciniekiem, specifiskajām vajadzībām. Cietušajām personām ir jābūt prioritārai piekļuvei specializētām sieviešu un/vai viena dzimuma patversmēm, kurās strādā apmācīti speciālisti. Tajās šīm sievietēm tiek palīdzēts atgūties, nodrošinot drošus, pienācīgus un piemērotus dzīves apstākļus, lai varētu atgrieztos patstāvīgā dzīvē, un brīvību. Patversmes var nosūtīt cietušās personas uz visiem vajadzīgajiem pakalpojumiem, piemēram uz medicīniskās un juridiskās palīdzības dienestiem. Tām jābūt pielāgotām tā, lai tajās varētu uzturēties bērni kopā ar personu, kurai ir vecāku atbildība un kura nav ne likumpārkāpējs, ne arī par vardarbību aizdomās turēta persona.

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir pieejamas cietušajām personām neatkarīgi no viņu valstspiederības, pilsonības, dzīvesvietas vai uzturēšanās statusa.	3. Patversmes un citas piemērotas pagaidu izmitināšanas vietas ir pieejamas cietušajām personām un viņu apgādājamajiem neatkarīgi no viņu valstspiederības, pilsonības, dzīvesvietas vai uzturēšanās statusa.

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis sniedz tiešu finansiālu palīdzību kompetentajai iestādei, lai nodrošinātu, ka cietušajām personām nepieciešamības gadījumā ir tik daudz pietiekamu, pieejamu un drošu patversmju, cik nepieciešams. Dalībvalstis nodrošina, ka neatkarīga struktūra novērtē iepriekš minēto noteikumu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot publiskā sektora operatoru piešķirtajiem cilvēkresursiem un finanšu līdzekļiem.

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti, tostarp, bijuši liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē. Atbalsts bērniem ir specializēts un vecumam atbilstošs, ievērojot bērna intereses.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka bērniem tiek sniegts īpašs pienācīgs atbalsts, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt bijuši pakļauti, tostarp, bijuši liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē. Pienācīgs atbalsts bērniem ir specializēts un vecumam atbilstošs, ievērojot bērna intereses un ņemot vērā visas pārējās īpašās vajadzības, ieskaitot valodu prasmes, invaliditāti un citus attiecīgus saistītus jautājumus.

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Cietušajiem bērniem nodrošina vecumam atbilstošu medicīnisko aprūpi, emocionālu, psihosociālu, psiholoģisku un izglītojošu atbalstu, kā arī jebkādu citu piemērotu atbalstu, kas īpaši pielāgots vardarbības ģimenē situācijām.	2. Cietušajiem bērniem nodrošina vecumam atbilstošu medicīnisko aprūpi, emocionālu, psihosociālu, psiholoģisku un izglītojošu atbalstu, kā arī jebkādu citu viņu konkrētajām īpašajām vajadzībām piemērotu atbalstu, kas īpaši pielāgots vardarbības ģimenē situācijām, neatkarīgi no tā, vai viņi ir vardarbības liecinieki vai vardarbībā cietušās personas.

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērnus prioritārā kārtā izmitina kopā ar citiem ģimenes locekļiem, jo īpaši ar nevardarbīgiem vecākiem, pastāvīgā vai pagaidu mājoklī, kurā ir pieejami atbalsta pakalpojumi. Ievietošana patversmēs ir galējais līdzeklis.	3. Cietušajiem bērniem piešķir prioritāti attiecībā uz drošību ar nevardarbīgo vecāku. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērnus prioritārā kārtā izmitina kopā ar citiem ģimenes locekļiem, jo īpaši ar nevardarbīgiem vecākiem vai aizbildņiem, vai, ja tādu nav, ar tuvu radinieku, pastāvīgā vai pagaidu mājoklī, kurā ir pieejami atbalsta pakalpojumi. Šādos gadījumos māsas un brāļus nenošķir. Bērnus uzklausa un atbilstīgi vecumam, briedumam un valodas prasmēm ļauj izklāstīt savas domas par šādu izmitināšanu un, ja iespējams, ņem vērā bērna gribu. Cietušo personu un bērna interesēs ņem vērā risinājumu palikt ģimenes mājvietā, un ievietošana patversmē ir galējais līdzeklis.

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

33. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Dalībvalstis nodrošina, ka visos lēmumos, kas skar bērnus, primārais apsvērums vienmēr ir bērna intereses, jo īpaši, lai nošķiršanas gadījumos saistībā ar vardarbību noteiktu aizgādības un saskarsmes tiesības.

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

34. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis izveido un uztur drošas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība un kura ir likumpārkāpēja vai tiek turēta aizdomās par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, ciktāl šai personai ir saskarsmes tiesības. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un ievērojot bērna intereses, veic apmācīti speciālisti.	Neskarot 26.a pantu un tikai attiecīgā bērna interešu pozitīva novērtējuma gadījumā dalībvalstis izveido un uztur drošas, bērniem draudzīgas vietas, kur pieejama drošas kontaktēšanās iespēja starp bērnu un personu, kurai ir vecāku atbildība un kura ir likumpārkāpēja vai tiek turēta aizdomās par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, ciktāl šai personai ir iespēja īstenot saskarsmes tiesības, šīs tiesības var ierobežot vai pielāgot bērna interesēm, kā nolēmusi tiesa vai cita kompetenta iestāde, cita starpā saistībā ar pagaidu pasākumiem. Dalībvalstis nodrošina uzraudzību, ko attiecīgā gadījumā un ievērojot bērna intereses, veic apmācīti speciālisti. Dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem izstrādā sistēmas, kas ļauj trešām personām un apvienībām rūpēties par bērniem un samazināt saskarsmi ar cietušo personu, ja viņu bijušais partneris ir saglabājis tiesības apmeklēt bērnus, uzturēšanās vai kopīgas aizgādības tiesības.

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm vai vecāka gadagājuma sievietēm.	1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm, vecāka gadagājuma sievietēm, LGBTIQ sievietēm un citām LGBTIQ personām, kas pakļautas dzimumbalstītai vardarbībai.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

35. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm vai vecāka gadagājuma sievietēm.	1. Dalībvalstis nodrošina īpaša atbalsta sniegšanu cietušajām personām, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņotiem konfliktiem, bezpajumtniecēm, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturēšanā esošām sievietēm, vecāka gadagājuma sievietēm, LGBTIQ sievietēm un citām LGBTIQ personām, kas pakļautas dzimumbalstītai vardarbībai.

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	1. Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu un izskaustu visus vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē veidus. Novēršanas politikā un pasākumos iekļauj primāro, sekundāro un terciāro rīcību. Primārajās novēršanas darbībās jākoncentrējas uz neaizsargātības mazināšanu, pirms notikusi vardarbība, sekundārajās novēršanas darbībās jākoncentrējas uz vardarbības identificēšanu un iejaukšanos, lai to pārtrauktu cik vien agri iespējams, bet terciālajās novēršanas darbībās jāparedz ilgtermiņa iejaukšanās, lai mazinātu vardarbības negatīvo ietekmi un novērstu tās atkārtošanos. Dalībvalstis koordinē, finansē un novērtē trīs minētās pieejas pilsoniskās sabiedrības organizācijās, arī tad, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Preventīvie pasākumi ietver izpratnes veicināšanas kampaņas, pētniecības un izglītības programmas, kas attiecīgā gadījumā izstrādātas sadarbībā ar attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, ietekmētajām kopienām un citām ieinteresētajām personām.	2. Preventīvie pasākumi ietver ilgtermiņa izpratnes veicināšanas kampaņas visu vecumu cilvēkiem, lai dekonstruētu dzimumu stereotipus, veicinātu tādu uzvedību, kas pilnībā ievēro dzimumu līdztiesību un cieņu, skolotāju un citu iesaistīto personu apmācību, pētniecību par riska faktoriem, kas veicina vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī aizsardzības mehānismus, programmu novērtējumu un izglītības programmas. Dalībvalstis nodrošina visu ieinteresēto personu pilnvērtīgu iesaistīšanu un sadarbību ar tām, ieskaitot attiecīgās pilsoniskās sabiedrības organizācijas, sociālos partnerus, kā arī, ietekmētās kopienas, piemēram, jauniešu apvienības un organizācijas. Šos preventīvos pasākumus izstrādā, pamatojoties uz pierādījumiem, piemērojot cilvēktiesību un dzīves cikla pieeju, pamatojoties uz dzimumu līdztiesību, un tos īsteno apmācīti prevencijas darbinieki.

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis dara pieejamu plašai sabiedrībai informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem.	3. Dalībvalstis dažādos formātos, kas pieejami arī personām ar invaliditāti, izmantojot dažādus medijus un piemērotā valodā un atbilstīgi valodas sapratnes līmenim dara pieejamu plašai sabiedrībai informāciju par preventīviem pasākumiem, cietušo tiesībām, tiesu iestāžu un advokāta pakalpojumu pieejamību un pieejamajiem aizsardzības un atbalsta pasākumiem.

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Mērķtiecīgu rīcību vērš uz riska grupām, tostarp bērniem, atkarībā no viņu vecuma un brieduma, un personām ar invaliditāti, ņemot vērā valodas barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.	4. Mērķtiecīgu rīcību vērš uz riska grupām, tostarp bērniem, atkarībā no viņu vecuma, brieduma un valodas prasmes, un personām ar invaliditāti, ņemot vērā valodas barjeras un dažādus rakstpratības un spēju līmeņus. Bērniem paredzēto informāciju formulē bērniem piemērotā veidā.

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Dalībvalstis veic attiecīgus pasākumus, lai mudinātu visā skolu sistēmā veicināt dzimumaudzināšanu, jūtu dzīvi un reproduktīvo veselību, tostarp veicinātu dzimumu līdztiesību un nediskrimināciju. Dalībvalstis arī mudina dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas nepieciešamību izglītībā iekļaut kā galveno elementu.

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem un sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšanu, mudinot visus, tostarp vīriešus un zēnus, darboties kā pozitīvam paraugam, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.	5. Preventīvie pasākumi jo īpaši ir vērsti uz izpratnes palielināšanu par piekrišanas jēdzienu, sieviešu un meiteņu iespēju un brīvības palielināšanu visdažādākajos veidos, cīņu pret kaitējošiem dzimumu stereotipiem un dzimumu līdztiesības veicināšanu, mudinot visus, tostarp vīriešus un zēnus, darboties kā pozitīvam paraugam, lai atbalstītu atbilstošas uzvedības izmaiņas visā sabiedrībā saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem. Preventīvie pasākumi ir vērsti uz to, lai cik vien iespējams likvidētu visus ekonomiskos šķēršļus, kas varētu atturēt sievietes no ziņošanas par piedzīvoto vardarbību.

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Preventīvie pasākumi īpaši attiecas arī uz kibervardarbību. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka izglītības pasākumi ietver digitālās pratības attīstīšanu, t. sk. kritisku iesaistīšanos digitālajā pasaulē, lai lietotāji varētu identificēt kibervardarbības gadījumus un vērsties pret tiem, meklēt atbalstu un novērst to izdarīšanu. Dalībvalstis veicina daudzdisciplīnu sadarbību un ieinteresēto personu, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu, sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus kibervardarbības apkarošanai.	7. Preventīvie pasākumi īpaši attiecas arī uz kibervardarbību. Jo īpaši dalībvalstis nodrošina, ka izglītības pasākumi ietver informāciju par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu un pieejamām kriminālsankcijām, kā arī digitālās pratības attīstīšanu, t. sk. kritisku iesaistīšanos digitālajā pasaulē, lai lietotāji varētu identificēt kibervardarbības gadījumus un vērsties pret tiem, meklēt atbalstu un novērst to izdarīšanu. Dalībvalstis veicina daudzdisciplīnu sadarbību un ieinteresēto personu, tostarp starpniecības pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu, sadarbību, lai izstrādātu un īstenotu pasākumus kibervardarbības apkarošanai.

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

36. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam.	8. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā valsts politikā un uzņēmumu politikā tiek risināti jautājumi par seksuālu uzmākšanos darbā. Attiecīgajā valsts politikā apzina un nosaka 2. punktā minētās mērķtiecīgās darbības nozarēm, kurās darba ņēmēji ir visvairāk pakļauti riskam. Attiecīgo valsts tiesību aktu, politikas un apmācības sagatavošanā iesaista specializētos atbalsta dienestus, tostarp dienestus, kuru darbību nodrošina nevalstiskās organizācijas.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, tostarp tiesībaizsardzības iestāžu, tiesu darbinieki, tiesneši un prokurori, advokāti, cietušo atbalsta un atjaunojošas justīcijas pakalpojumu sniedzēji, bērnu un veselības aprūpes speciālisti, sociālo dienestu, izglītības un citi attiecīgie darbinieki, saņem sākotnējo apmācību un tālākapmācību, gan vispārēju, gan specializētu apmācību un mērķorientētu informāciju tādā līmenī, kas atbilst viņu kontaktiem ar cietušajām personām, lai šie speciālisti varētu identificēt vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē gadījumus, veikt preventīvus pasākumus, rīkoties saistībā ar šādiem gadījumiem un aprūpēt cietušās personas, ņemot vērā konkrētās traumas, dzimumsensitīvā invaliditātei atbilstīgā un, attiecīgā gadījumā, bērnam piemērotā veidā. Šādu apmācību izstrādā un organizē, sadarbojoties ar specializētajiem dienestiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas risina sieviešu un bērnu tiesību jautājumus, tostarp, ja šādus pakalpojumus sniedz nevalstiskas organizācijas.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri un vecmātes, saņem mērķtiecīgu apmācību, lai kultūrsensitīvā veidā apzinātu sieviešu dzimumorgānu kropļošanas fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.	2. Attiecīgie veselības aprūpes speciālisti, tostarp pediatri un vecmātes, saņem mērķtiecīgu apmācību, lai kultūrsensitīvā veidā apzinātu sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas un citu kaitīgu paņēmienu fiziskās, psiholoģiskās un seksuālās sekas un rīkotos, lai tās novērstu.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir kompetentas saņemt ziņojumus par nodarījumiem no cietušajām personām, ir saņēmušas pienācīgu apmācību, lai varētu atvieglot un palīdzēt ziņošanā par šādiem noziegumiem, jo īpaši gadījumos, kad bērni ir vardarbības liecinieki un kad cietušās ir sievietes ar invaliditāti.

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

37. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1. un 2. punktā,, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, jo piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ.	7. Apmācības pasākumi, kas minēti 1. un 2. punktā, tostarp tie, kuri attiecas uz kibervardarbību, ir regulāri un obligāti un ir balstīti uz vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē specifiku. Šādi apmācības pasākumi palielina izpratni par pakāpeniskas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē eskalācijas modeli, kas galu galā var beigties ar sievietes nogalināšanu. Tie ietver apmācību par to, kā apzināt un gādāt par specifiskajām aizsardzības un atbalsta vajadzībām, kādas ir cietušajām personām, kuras saskaras ar paaugstinātu vardarbības risku, jo piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu dēļ, kā arī par to, kā pazīt pakāpeniskas eskalācijas modeli un kā rīkoties šādā gadījumā.

Grozījums Nr.  117

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.	Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, organizācijām, kas strādā ar cilvēkiem, kuri ir neaizsargātā situācijā vai kuri ir pakļauti paaugstinātam vardarbības ģimenē riskam, un kopienas organizācijām, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.

Grozījums Nr.  118

Direktīvas priekšlikums

41. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.	Dalībvalstis sadarbojas un apspriežas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar personām, kuras cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, kā arī ar bērniem, kas kļuvuši par vardarbības lieciniekiem, jo īpaši atbalsta sniegšanā šīm personām, saistībā ar politikas veidošanas iniciatīvām, informācijas un izpratnes veidošanas kampaņām, pētniecības un izglītības programmām un apmācībām, kā arī uzraugot un izvērtējot cietušo atbalsta un aizsardzības pasākumu ietekmi.

Grozījums Nr.  119

Direktīvas priekšlikums

42. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veicina to, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji veic pašregulējošus pasākumus saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši, lai stiprinātu iekšējos mehānismus, ar ko vērsties pret 25. panta 1. punktā minētajiem tiešsaistes materiāliem, un lai uzlabotu savu attiecīgo darbinieku apmācību par tajā minēto nodarījumu prevenciju un palīdzību un atbalstu šādos nodarījumos cietušajām personām.	Dalībvalstis veicina to, ka starpniecības pakalpojumu sniedzēji veic pašregulējošus pasākumus saistībā ar šo direktīvu, jo īpaši, lai stiprinātu iekšējos mehānismus, ar ko vērsties pret 25. panta 1. punktā minētajiem tiešsaistes materiāliem un savlaicīgi izņemt šos nelegālos materiālus, un lai uzlabotu savu attiecīgo darbinieku apmācību par tajā minēto nodarījumu prevenciju un palīdzību un atbalstu šādos nodarījumos cietušajām personām.

Grozījums Nr.  120

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) apmainīties ar paraugpraksi un savstarpēji konsultēties atsevišķās lietās, t. sk. ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību;	a) apmainīties ar paraugpraksi, cita starpā par preventīvajiem pasākumiem, kas minēti 36. pantā, jo īpaši ar izglītības programmām, un savstarpēji konsultēties atsevišķās lietās, t. sk. ar Eurojust un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla starpniecību;

Grozījums Nr.  121

Direktīvas priekšlikums

43. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.	c) sniegt palīdzību Savienības tīkliem, kas darbojas jautājumos, kuri ir tieši saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, ieskaitot gadījumus, kad bērni kļuvuši par šādas vardarbības lieciniekiem.

Grozījums Nr.  122

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.	1. Dalībvalstīs ir ieviesta sistēma statistikas vākšanai, izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, ieskaitot gadījumus, kad bērni kļuvuši par šādas vardarbības lieciniekiem, tostarp par 5. līdz 10. pantā minētajiem vardarbības veidiem.

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

44. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:	2. Statistikā iekļauj šādus datus, kas sadalīti pēc cietušo un likumpārkāpēju dzimuma, piederības neaizsargātai grupai un invaliditātes, vecuma, attiecībām starp cietušo un likumpārkāpēju un nodarījuma veida:

Grozījums Nr.  124

Direktīvas priekšlikums

46. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo direktīvu nosaka minimālos noteikumus. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt spēkā noteikumus ar augstākiem standartiem, tostarp tādus, kas nodrošina augstāku aizsardzības un atbalsta līmeni cietušajiem.	Ar šo direktīvu nosaka minimālos noteikumus. Dalībvalstis var ieviest vai saglabāt spēkā noteikumus un procesuālās garantijas ar augstākiem standartiem, tostarp tādus, kas nodrošina augstāku aizsardzības un atbalsta līmeni cietušajiem.

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana
Atsauces	COM(2022)0105 – C9-0058/2022 – 2022/0066(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 23.3.2022	FEMM 23.3.2022
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 7.4.2022
Atzinuma sagatavotāja  Iecelšanas datums	Manon Aubry 13.7.2022
58. pants – Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	7.7.2022
Izskatīšana komitejā	26.10.2022	9.1.2023	28.2.2023
Pieņemšanas datums	21.3.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	18 0 3
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Pascal Arimont, Manon Aubry, Ilana Cicurel, Virginie Joron, Sergey Lagodinsky, Gilles Lebreton, Maria-Manuel Leitão-Marques, Karen Melchior, Raffaele Stancanelli, Marie Toussaint, Adrián Vázquez Lázara, Axel Voss, Marion Walsmann, Tiemo Wölken, Lara Wolters
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Daniel Buda, Pascal Durand, Antonius Manders, Emil Radev, René Repasi
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Frances Fitzgerald, Fabienne Keller

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

18	+
PPE	Pascal Arimont, Daniel Buda, Frances Fitzgerald, Antonius Manders, Emil Radev, Axel Voss, Marion Walsmann
Renew	Ilana Cicurel, Fabienne Keller, Adrián Vázquez Lázara
S&D	Pascal Durand, Maria-Manuel Leitão-Marques, René Repasi, Tiemo Wölken, Lara Wolters
The Left	Manon Aubry
Verts/ALE	Sergey Lagodinsky, Marie Toussaint

 

0	-

 

3	0
ECR	Raffaele Stancanelli
ID	Virginie Joron, Gilles Lebreton

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

– : pret

0 : atturas

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošana
Atsauces	COM(2022)0105 – C9-0058/2022 – 2022/0066(COD)
Datums, kad iesniedza EP	9.3.2022
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 23.3.2022	FEMM 23.3.2022
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 23.3.2022	EMPL 23.3.2022	IMCO 23.3.2022	JURI 7.4.2022
Atzinumu nesniedza  Lēmuma datums	IMCO 20.4.2022
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	EMPL 7.7.2022
Referenti  Iecelšanas datums	Evin Incir 9.8.2022	Frances Fitzgerald 9.8.2022
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	7.7.2022
Juridiskā pamata apstrīdēšana  JURI komitejas atzinuma datums	JURI 27.6.2023
Izskatīšana komitejā	12.1.2023	28.2.2023
Pieņemšanas datums	28.6.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	71 5 7
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Isabella Adinolfi, Konstantinos Arvanitis, Malik Azmani, Pietro Bartolo, Robert Biedroń, Theresa Bielowski, Vladimír Bilčík, Malin Björk, Vasile Blaga, Vilija Blinkevičiūtė, Ioan-Rareş Bogdan, Patrick Breyer, Saskia Bricmont, Annika Bruna, Jorge Buxadé Villalba, Damien Carême, Patricia Chagnon, Clare Daly, Margarita de la Pisa Carrión, Gwendoline Delbos-Corfield, Anna Júlia Donáth, Lena Düpont, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Cornelia Ernst, Rosa Estaràs Ferragut, Laura Ferrara, Nicolaus Fest, Frances Fitzgerald, Lina Gálvez Muñoz, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Andrzej Halicki, Evin Incir, Sophia in ‘t Veld, Assita Kanko, Fabienne Keller, Łukasz Kohut, Moritz Körner, Alice Kuhnke, Jeroen Lenaers, Juan Fernando López Aguilar, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Lukas Mandl, Erik Marquardt, Radka Maxová, Karen Melchior, Nuno Melo, Javier Moreno Sánchez, Andżelika Anna Możdżanowska, Johan Nissinen, Maria Noichl, Maite Pagazaurtundúa, Pina Picierno, Emil Radev, Samira Rafaela, Paulo Rangel, Evelyn Regner, Diana Riba i Giner, Eugenia Rodríguez Palop, María Soraya Rodríguez Ramos, Maria Veronica Rossi, Christine Schneider, Birgit Sippel, Sylwia Spurek, Tineke Strik, Ramona Strugariu, Annalisa Tardino, Yana Toom, Elena Yoncheva
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Nathalie Colin-Oesterlé, Loucas Fourlas, Romeo Franz, Heléne Fritzon, Beata Kempa, Jaak Madison, Bergur Løkke Rasmussen, Thijs Reuten, Eleni Stavrou, Irène Tolleret, Loránt Vincze
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Martin Hojsík, Sven Mikser, Marco Zullo
Iesniegšanas datums	6.7.2023

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

71	+
ECR	Assita Kanko
NI	Laura Ferrara
PPE	Isabella Adinolfi, Vladimír Bilčík, Vasile Blaga, Ioan-Rareş Bogdan, Nathalie Colin-Oesterlé, Lena Düpont, Rosa Estaràs Ferragut, Frances Fitzgerald, Loucas Fourlas, Andrzej Halicki, Jeroen Lenaers, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Lukas Mandl, Nuno Melo, Emil Radev, Paulo Rangel, Christine Schneider, Eleni Stavrou, Loránt Vincze
Renew	Malik Azmani, Anna Júlia Donáth, Lucia Ďuriš Nicholsonová, Martin Hojsík, Sophia in 't Veld, Fabienne Keller, Moritz Körner, Karen Melchior, Maite Pagazaurtundúa, Samira Rafaela, Bergur Løkke Rasmussen, María Soraya Rodríguez Ramos, Ramona Strugariu, Irène Tolleret, Yana Toom, Marco Zullo
S&D	Pietro Bartolo, Robert Biedroń, Theresa Bielowski, Vilija Blinkevičiūtė, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Maria Grapini, Sylvie Guillaume, Evin Incir, Łukasz Kohut, Juan Fernando López Aguilar, Radka Maxová, Sven Mikser, Javier Moreno Sánchez, Maria Noichl, Pina Picierno, Evelyn Regner, Thijs Reuten, Birgit Sippel, Elena Yoncheva
The Left	Konstantinos Arvanitis, Malin Björk, Clare Daly, Cornelia Ernst, Eugenia Rodríguez Palop
Verts/ALE	Saskia Bricmont, Damien Carême, Gwendoline Delbos-Corfield, Romeo Franz, Alice Kuhnke, Erik Marquardt, Diana Riba i Giner, Sylwia Spurek, Tineke Strik

 

5	-
ECR	Beata Kempa
ID	Nicolaus Fest, Jaak Madison, Annalisa Tardino
Verts/ALE	Patrick Breyer

 

7	0
ECR	Jorge Buxadé Villalba, Andżelika Anna Możdżanowska, Johan Nissinen, Margarita de la Pisa Carrión
ID	Annika Bruna, Patricia Chagnon, Maria Veronica Rossi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

• [1] https://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20210910IPR11927/make-gender-based-violence-a-crime-under-eu-law-meps-say.
• [2] Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), Combating gender-based violence: Cyberviolence, European added value assessment, 2021.
• [3] Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), Combating gender-based violence: Cyberviolence, European added value assessment, 2021.
• [4] D(2023)16808.
• [5] COM(2022)105, 8.3.2022. 
• [6] Atzinums 2/00 (“Kartahenas protokols”), ECLI:EU:C:2001:664, 5. punkts.
• [7] Lieta C-300/89, Komisija/Padome (“titāna dioksīds”), ECLI:EU:C:1991:244, 10. punkts.
• [8] Turpat, 30. punkts, un lieta C-137/12 Komisija/Padome, ECLI:EU:C:2013:675, 53. punkts un tajā minētā judikatūra.
• [9] Lieta C-300/89, 13. un 17. punkts; lieta C-42/97, Parlaments/Padome, ECLI:EU:C:1999:81, 38. punkts; atzinums 2/00, 23. punkts; lieta C-94/03 Komisija/Padome (“Roterdamas konvencija”), ECLI:EU:C:2006:2 un lieta C-178/03 Komisija/Parlaments un  Padome, ECLI:EU:C:2006:4, 36. un 43. punkts.
• [10] Lieta C-300/89, 17.–25. punkts; lieta C-268/94 Portugāle/Padome, ECLI:EU:C:1996:461.
• [11] Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
• [13] Galīgajā balsošanā piedalījās: Adrián Vázquez Lázara (priekšsēdētājs), Sergey Lagodinsky (priekšsēdētāja vietnieks), Marion Walsmann (priekšsēdētāja vietniece), Lara Wolters (priekšsēdētāja vietniece), Raffaele Stancanelli (priekšsēdētāja vietnieks), François Alfonsi (Marie Toussaint aizstājējs saskaņā ar Reglamenta 209. panta 7. punktu), Pascal Arimont, Isabel Carvalhais (Maria Manuel Leitão Marques aizstājēja saskaņā ar Reglamenta 209. panta 7. punktu), Ilana Cicurel, Angel Dzhambazki, Andrzej Halicki, Pierre Karleskind, Gilles Lebreton, Karen Melchior, Luděk Niedermayer (Jiří Pospíšil aizstājējs saskaņā ar Reglamenta 209. panta 7. punktu), Emil Radev, René Repasi, Javier Zarzalejos.
• [14] EIGE (2019. gads): Gender-based violence; The costs of gender-based violence in the European Union, Viļņa.