ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

6.7.2023 - (COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD)) - ***I

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Referentes: Frances Fitzgerald, Evin Incir
Atzinumu saskaņā ar komiteju iesaistīšanas procedūru (Reglamenta 57. pants) sagatavoja:
Rosa Estaràs Ferragut, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
PR_COD_1amCom

Grozījumi

• 001-297 (PDF - 549 KB)
• 001-297 (DOC - 124 KB)
• 298-298 (PDF - 429 KB)
• 298-298 (DOC - 115 KB)
• 299-299 (PDF - 114 KB)
• 299-299 (DOC - 38 KB)

 

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums

* Apspriežu procedūra   *** Piekrišanas procedūra  ***I Parastā likumdošanas procedūra (pirmais lasījums)  ***II Parastā likumdošanas procedūra (otrais lasījums)  ***III Parastā likumdošanas procedūra (trešais lasījums)   (Norādītā procedūra pamatojas uz akta projektā ierosināto juridisko pamatu.)

 

 

 

Grozījumi akta projektā

Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti divās slejās   Svītrotās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā kreisajā slejā. Aizstātās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā abās slejās. Jauno tekstu iezīmē treknā slīprakstā labajā slejā.   Pirms katra grozījuma ievietotā informācijas bloka pirmā un otrā rinda norāda uz attiecīgo teksta daļu izskatāmajā akta projektā. Ja grozījums attiecas uz spēkā esošu aktu, ko paredzēts grozīt ar akta projektu, informācijas blokā papildus iekļauj trešo un ceturto rindu, kurās attiecīgi norāda spēkā esošo aktu un atbilstīgo teksta vienību tajā.   Parlamenta grozījumi, kas sagatavoti kā konsolidēts teksts.   Jaunās teksta daļas iezīmē treknā slīprakstā. Svītrotās teksta daļas iezīmē ar simbolu ▌ vai pārsvītro. Aizstātās teksta daļas iezīmē, ierakstot jauno tekstu treknā slīprakstā un izdzēšot vai pārsvītrojot aizstāto tekstu. Tas neattiecas uz tīri tehniska rakstura grozījumiem, kurus izdara attiecīgie dienesti, gatavojot galīgo tekstu. Tie netiek iezīmēti.

 

 

SATURA RĀDĪTĀJS

Lpp.

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

PASKAIDROJUMS

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS PAR JURIDISKO PAMATU

NODARBINĀTĪBAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS

BUDŽETA KOMITEJAS ATZINUMS

JURIDISKĀS KOMITEJAS ATZINUMS

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu

(COM(2022)0105 – C9‑0058/2022 – 2022/0066(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0105),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0058/2022),

– ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Čehijas parlamenta Deputātu palāta un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

– ņemot vērā Reglamenta 59. un 40. pantu,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Budžeta komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0234/2023),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

 

 

Grozījums Nr. 1

 

Direktīvas priekšlikums

1. norāde

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. punktu,	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punktu un 83. panta 1. un 2. punktu,

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts cietušajām personām, prevencija, koordinācija un sadarbība.	(1) Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt visaptverošu regulējumu, lai efektīvi novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē visā Savienībā. Tas tiek darīts, stiprinot un ieviešot pasākumus šādās jomās: attiecīgo noziedzīgo nodarījumu un sodu definēšana, cietušo personu aizsardzība un tiesu iestāžu pieejamība, atbalsts un kompensācija cietušajām personām, labāka datu vākšana, prevencija, koordinācija un sadarbība.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminācija ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās.	(2) Sieviešu un vīriešu līdztiesība un nediskriminēšana ir Savienības pamatvērtības un pamattiesības, kas nostiprinātas attiecīgi Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. un 23. pantā. Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē apdraud šos principus, graujot sieviešu un meiteņu tiesības uz līdztiesību visās dzīves jomās un liedzot maksimāla progresa iespējas sievietēm, meitenēm un sabiedrībai kopumā.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību un bērna tiesības, kā nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.	(3) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cilvēka cieņu, tiesības uz personas dzīvību un neaizskaramību, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas aizliegumu, tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, tiesības uz brīvību un drošību, persondatu aizsardzību, tiesības uz nediskriminēšanu, arī uz dzimuma pamata, un bērna tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un ANO Bērna tiesību konvencijā.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES2 un 2011/93/ES3, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīnas un piespiedu laulības, piespiedu aborti, piespiedu sterilizācija un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē, kiberterorizēšana vai nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlama saņemšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem.	(4) Šī direktīva būtu jāpiemēro noziedzīgai rīcībai, kas ir uzskatāma par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, par ko saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir paredzēta kriminālatbildība. Tas ietver šajā direktīvā definētos noziedzīgos nodarījumus, proti, izvarošanu, seksuāla rakstura uzbrukumu, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu sterilizāciju, seksuālu uzmākšanos darba pasaulē, intīmu vai manipulētu materiālu kopīgošanu bez piekrišanas, kibervajāšanu, kiberuzmākšanos, nepārprotami seksuāla rakstura materiālu nevēlamu saņemšanu, kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu un noziedzīgu rīcību, uz ko attiecas citi Savienības instrumenti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES36 un 2011/93/ES37, kurās definēti noziedzīgi nodarījumi saistībā ar bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību seksuālas izmantošanas nolūkā. Visbeidzot, daži noziedzīgi nodarījumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem ietilpst vardarbības pret sievietēm definīcijā. Tas ietver tādus noziegumus kā feminicīds, intīmā partnera vardarbība, seksuāla uzmākšanās, seksuāla vardarbība, vajāšana, agrīni piespiedu aborti, seksuālā izmantošana prostitūcijā, grūtniecības brīvprātīgas izbeigšanas novēršana vai mēģinājums to novērst un dažādi kibervardarbības veidi, piemēram, seksuāla uzmākšanās tiešsaistē un kiberterorizēšana. Vardarbība ģimenē ir vardarbības veids, par kuru var īpaši noteikt kriminālatbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai kas ietilpst noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti ģimenē vai mājās, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo vienā mājoklī. Tomēr, lai pilnībā pabeigtu tiesisko regulējumu visu veidu dzimumbalstītās vardarbības novēršanai, ir obligāti jāpaplašina Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punktā uzskaitītās noziedzības jomas, iekļaujot tajā dzimumbalstīto vardarbību.
__________________	__________________
2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).	2 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).
3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1.–14. lpp.).	3 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/93/ES (2011. gada 13. decembris) par seksuālās vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālās izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Tomēr šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc terminam “cietusī persona” būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to bioloģiskā vai sociālā dzimuma.	(5) Pasākumi saskaņā ar šo direktīvu ir izstrādāti tā, lai gādātu par sieviešu un meiteņu specifiskajām vajadzībām, ņemot vērā to, ka viņas cita starpā nesamērīgi skar vardarbības veidi, uz kuriem attiecas šī direktīva, proti, vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē. Eurostat dati par 2015. gadu liecina, ka deviņas no desmit izvarošanā cietušajām personām un astoņas no desmit seksuālos uzbrukumos cietušajām personām Savienībā ir sievietes. 99 % par šādiem noziegumiem ieslodzīto personu ir vīrieši. Šajā direktīvā ir atzīts, ka arī citas personas var ciest no šādu veidu vardarbības, un tām būtu jāgūst labums no direktīvā paredzētajiem pasākumiem. Tāpēc terminam “cietusī persona” būtu jāattiecas uz visām personām neatkarīgi no to dzimuma vai dzimtes.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām, un viņiem būtu jāgūst labums no mērķtiecīgiem aizsardzības pasākumiem.	(6) Neaizsargātības dēļ bērni, kas ir liecinieki vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē, cieš tiešu emocionālu un psiholoģisku kaitējumu, kas ietekmē viņu attīstību. Tāpēc šādi bērni būtu jāuzskata par cietušajām personām un viņiem būtu jāgūst labums no mērķorientētiem un specializētiem aizsardzības pasākumiem, mērķorientētiem un specializētiem preventīviem pasākumiem un mērķorientētiem un specializētiem atbalsta pasākumiem. Dalībvalstīm jo īpaši būtu jānodrošina, ka tāda vecāka bērni, kas nogalināts vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē, savas īpaši neaizsargātās situācijas dēļ saņem nepieciešamo atbalstu, arī tādu, ko sniedz, izmantojot mērķorientētus aizsardzības pasākumus un atbalstu, it sevišķi relevantā tiesvedībā. Mērķorientēti pasākumi attiecībā uz bērniem būtu jābalsta uz holistisku un dzimumspecifisku izpratni par vardarbīgu attiecību dinamiku, un tiem būtu jānodrošina, ka netiek pieļauta bērna atkārtota viktimizācija, un būtu jānodrošina bērna tiesības. Tas ir īpaši svarīgi, izskatot bērna aizgādības tiesības un saskarsmes tiesības.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Vardarbība pret sievietēm ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimums”.	(7) Vardarbība pret sievietēm ir jāsaprot kā cilvēktiesību pārkāpums un liela sabiedrības veselības problēma, un tā ir pastāvīga strukturālas diskriminācijas pret sievietēm — visā viņu daudzveidībā — izpausme, kas izriet no vēsturiski nevienlīdzīgām varas attiecībām starp sievietēm un vīriešiem. Tas ir dzimumbalstītas vardarbības veids, ko pret sievietēm un meitenēm veic galvenokārt vīrieši. Tā sakņojas sociāli veidotās lomās, uzvedībā, dzimtiskajos stereotipos, nodarbēs un īpašībās, kuras attiecīgā sabiedrība uzskata par piemērotām sievietēm un vīriešiem un kuras parasti min saistībā ar terminu “dzimte”. Tā joprojām ir plaši izplatīta un skar sievietes visos sabiedrības līmeņos neatkarīgi no vecuma, izglītības, ienākumiem, sociālā stāvokļa vai izcelsmes vai dzīvesvietas valsts. Tas ir viens no lielākajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesības panākšanai.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajām personām zināma persona, kurai viņas parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski. Vardarbība ģimenē var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.	(8) Vardarbība ģimenē ir nopietna sociāla problēma, kas sociālas stigmas dēļ bieži vien paliek slēpta. Tā var izraisīt nopietnas psiholoģiskas un fiziskas traumas ar smagām sekām cietušās personas privātajā un profesionālajā dzīvē, jo likumpārkāpējs parasti ir cietušajai personai zināma persona, kurai cietusī persona parasti varētu uzticēties. Šāda vardarbība var izpausties dažādos veidos, tostarp fiziski, seksuāli, psiholoģiski un ekonomiski, un tā var notikt dažādās attiecībās. Vardarbība ģimenē bieži ietver koercitīvu kontroli, un tā var notikt neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai nav bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas mērķtiecīgi risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES4 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.	(9) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē Savienībā ir noturīgi smaga problēma, un to skaidri pierāda tas, ka pastāvošie tiesību akti un to īstenošana ir izrādījušies nepietiekami, un minēto noziegumu specifika, tāpēc pret personām, kas cietušas vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē, jābūt citādai attieksmei nekā pret citos Savienībā izdarītos noziegumos cietušām personām un tāpēc īpašie pasākumi, ko attiecībā uz vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušajām personām ievieš šī direktīva, ir pamatoti. Ņemot vērā ar šiem noziegumu veidiem saistītās īpatnības, ir jāparedz visaptverošs noteikumu kopums, kas dzimumsensitīvi un holistiski risina joprojām pastāvošo vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē problēmu un ņem vērā šādā vardarbībā cietušo personu specifiskās vajadzības. Pastāvošie noteikumi Savienības un valstu līmenī ir izrādījušies nepietiekami, lai efektīvi apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Konkrētāk, Direktīvās 2011/36/ES un 2011/93/ES galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētiem šādas vardarbības veidiem, savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/29/ES4 ir noteikts vispārējs regulējums attiecībā uz noziegumos cietušām personām. Lai gan ir paredzēti daži aizsardzības pasākumi personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, nav paredzēts pievērsties viņu specifiskajām vajadzībām.
__________________	__________________
4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).	4 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)5 un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)6 un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā.	(10) Šī direktīva atbalsta starptautiskās saistības, ko dalībvalstis uzņēmušās, lai apkarotu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW)5 un tās vispārējo ieteikumu Nr. 35 par dzimumbalstītu vardarbību pret sievietēm, kurš atjaunina vispārējo ieteikumu Nr. 19, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD) un attiecīgā gadījumā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (“Stambulas konvencija”)6, Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā, kas parakstīta 2019. gada 21. jūnijā Ženēvā un Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā un Konvenciju par pienācīgu darbu mājsaimniecībās nodarbinātajām personām.
__________________	__________________
5 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979. gads.	5 Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), ANO Ģenerālā asambleja, 1979.
6 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011. gads.	6 Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), Eiropas Padome, 2011.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā ir saistīta ar diskrimināciju dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transpersonas, interseksuālas un kvīru (LBTIQ) sievietes un nebināras personas, sievietes ar invaliditāti un sievietes ar rases vai etnisko piederību minoritātei ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības riskam.	(11) Vardarbība pret sievietēm un vardarbība ģimenē var saasināties, ja tā pārklājas ar diskrimināciju dzimtes vai dzimuma dēļ un citu diskrimināciju, kas aizliegta ar Savienības tiesību aktiem, proti, valstspiederības, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, uzturēšanās statusa, ģenētisko iezīmju, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas, dzimtiskās identitātes, dzimtes izpausmes un dzimumpazīmju dēļ. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpievērš pienācīga uzmanība cietušajām personām, kuras skārusi šāda intersekcionālā diskriminācija, paredzot īpašus pasākumus gadījumos, kad pastāv diskriminācijas veidu pārklāšanās. Jo īpaši lesbietes, biseksuālas sievietes, transsievietes, nebināras, interseksuālas un kvīras sievietes (LBTIQ), sievietes ar invaliditāti, grūtnieces, lauku sievietes un sievietes ar rases vai etnisko piederību pie minoritātes ir pakļautas paaugstinātam dzimumbalstītas vardarbības un vardarbības ģimenē riskam. Piemēram, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādai dzimumbalstītai vardarbībai, kuras mērķis ir sodīt cietušās personas par viņu seksuālo orientāciju, dzimtes izpausmi vai dzimtisko identitāti, piemēram, tā dēvētajai “korektīvajai izvarošanai”. Turklāt sievietes un meitenes, kuras ir pakļautas diskriminācijai un vardarbībai dzimuma vai dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, nesamērīgi skar kibervardarbība, ieskaitot kiberuzmākšanos un kiberkūdīšanu uz vardarbību vai naidu, tāpēc minētie nodarījumi būtu jāuztver pienācīgi nopietni.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu cieņu un fizisko neaizskaramību.	(12) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas ir pakļautas lielākam iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam. Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš šiem riskiem un nepieciešamībai aizsargāt šādu cietušo personu fizisko un psiholoģisko cieņu un neaizskaramību visos gadījumos, arī pirms kriminālprocesa, tā laikā un pēc tā, un viņu tiesības uz aizsardzību un atbalstu, vienlaikus nodrošinot taisnīgumu, kas darāms, saucot likumpārkāpējus pie atbildības. Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojumu “Violence against women: an EU-wide survey” 67 % no seksuālās vardarbības cietušo personu iepriekš kaut kādā mērā pazina vainīgo vai bija bijušas kaut kādās attiecībās ar to, tāpēc ir vajadzīga pamatīga cietušo personu aizsardzība, lai nepieļautu vēl citus uzbrukumus.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas seksuālo neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās vai, iespējams, finansiāls labums. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.	(13) Izvarošana ir viens no vissmagākajiem nodarījumiem, kas pārkāpj personas cieņu un seksuālo un ķermeņa neaizskaramību, un tas ir noziegums, kas nesamērīgi skar sievietes. Tā ir saistīta ar varas disbalansu starp likumpārkāpēju un cietušo personu, kas ļauj likumpārkāpējam seksuāli izmantot cietušo personu tādiem nolūkiem kā personisks apmierinājums, dominances izrādīšana, sociālās atzīšanas iegūšana, izvirzīšanās, iespējams, finansiāls labums vai sodīšana ar “korektīvo izvarošanu”. Daudzas dalībvalstis kā nosacījumu tam, lai izvarošana būtu noziegums, joprojām paredz spēka, draudu vai piespiešanas izmantošanu. Citas dalībvalstis atsaucas tikai uz nosacījumu, ka cietusī persona nav piekritusi seksuālajai darbībai. Tikai pēdējā minētā pieeja nodrošina cietušo personu seksuālās integritātes pilnīgu aizsardzību. Tādēļ ir jānodrošina vienlīdzīga aizsardzība visā Savienībā, jo īpaši nosakot sieviešu izvarošanas nozieguma pamatelementus.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Izvarošanai būtu skaidri jāiekļauj visi seksuālas penetrācijas veidi ar jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu. Piekrišanas trūkumam vajadzētu būt izvarošanas definīcijas centrālajam un svarīgam elementam, ņemot vērā to, ka bieži vien izvarošana nav saistīta ar fizisku vardarbību vai spēka pielietošanu. Sākotnējai piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Seksuāla penetrācija bez piekrišanas būtu jāuzskata par izvarošanu pat tad, ja tā izdarīta pret laulāto vai intīmo partneri.	(14) Izvarošanai būtu skaidri jāiekļauj visi seksuālas penetrācijas veidi ar jebkuru ķermeņa daļu vai priekšmetu. Piekrišanas trūkumam vajadzētu būt centrālam un svarīgam izvarošanas definīcijas elementam, ņemot vērā to, ka bieži vien izvarošana tās laikā neietver fizisku vardarbību vai spēka pielietošanu. Piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Seksuāla penetrācija bez piekrišanas būtu jāuzskata par izvarošanu, arī tad, ja tā izdarīta pret laulāto vai intīmo partneri.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14a) Seksuāls uzbrukums ir seksuālās vardarbības veids, kas nesamērīgi skar sievietes un nopietni pārkāpj personas fizisko integritāti un ķermeņa autonomiju. Nacionālie tiesību akti par seksuālo vardarbību dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, tāpēc ir skaidrs, ka ir jāizstrādā Savienības līmeņa noteikumi par seksuālo vardarbību. Seksuāli uzbrukumi ir seksuāla rakstura darbības. Seksuāla rakstura darbības ietver darbības, kurās ir fiziska saskare starp nodarījuma izdarītāja ķermeni un cietušās personas dzimumorgāniem, un darbības, kurās ir saskare starp cietušās personas ķermeni un nodarījuma izdarītāja dzimumorgāniem.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(14b) Piekrišanai vienmēr vajadzētu būt brīvai un nepiespiestai. Piekrišanai vajadzētu būt atsaucamai jebkurā darbības brīdī atbilstīgi cietušās personas seksuālajai autonomijai, un tai nevajadzētu automātiski nozīmēt piekrišanu turpmākām darbībām. Dažādās situācijās cietusī persona nespēj paust brīvu gribu, un noziedzīgie nodarījumi, kas izdarīti šādos apstākļos, būtu jāuzskata par aktu bez piekrišanas. Novērtējot konkrēto situāciju, būtu jāņem vērā personiskie un ārējie apstākļi. Šajā kontekstā bailes nav saistāmas tikai ar noziedzīga akta draudiem. Piekrišanas trūkumu intoksikācijas dēļ vajadzētu attiecināt arī uz rīcībnespēju, ko izraisa narkotikas, alkohols vai citas apreibinošas vielas. Sevišķas neaizsargātības situācijas ietver situācijas, kurās cietušajām personām acīmredzami ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savu ķermeņa un seksuālo integritāti un izvairīties no uzbrukuma. Sevišķas neaizsargātības situācijas var būt arī nopietnas varas nelīdzsvarotības vai nopietnas ekonomiskās atkarības situācijas. Slēptā neizsargāšanās (“stealthing”) ietver tīšu un slepenu profilakses vai reproduktīvās kontroles metodes lietošanas izbeigšanu penetrācijas laikā. Tā kā slēptā neizsargāšanās maina apstākļus, kādos dota piekrišana, to var uzskatīt par izvarošanu vai seksuālu uzbrukumu.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas uzskatāmi par izvarošanu, likumpārkāpējiem, kuri iepriekš notiesāti par tāda paša rakstura noziedzīgiem nodarījumiem, vajadzētu būt pienākumam piedalīties intervences programmās, lai mazinātu recidīva risku.	(15) Likumpārkāpējiem, kuri notiesāti par izvarošanu, vajadzētu būt pienākumam piedalīties uz pierādījumiem balstītās intervences programmās, lai mazinātu recidīva risku, nodrošinātu drošas attiecības un visaptveroši un informatīvi pievērstos viņu radītajam kaitējumam, panākot, ka viņi atzīst savu atbildību un maina savu kaitīgo attieksmi un uzvedību. Kompetentajām iestādēm būtu jāinformē tiesu iestādes par šādu programmu pieejamību.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

15.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(15a) Piespiedu laulības ir ekspluatācijas veids, kas galvenokārt skar sievietes un meitenes, un tās mērķis ir izrādīt dominanci pār viņām. Tā ir vardarbība, kas nopietni pārkāpj pamattiesības un jo īpaši sieviešu un meiteņu tiesības uz fizisko neaizskaramību, brīvību, autonomiju, fizisko un garīgo veselību, seksuālo un reproduktīvo veselību, izglītību un privāto dzīvi. Nabadzība, bezdarbs, paražas un konflikti ir faktori, kas veicina piespiedu laulības. Fiziska un seksuāla vardarbība un vardarbības draudi bieži tiek izmantoti kā spaidu līdzeklis, ar ko sievieti vai meiteni piespiest stāties laulībā. Kad viņas ir stājušās piespiedu laulībā, pastāv lielāks seksuālas izmantošanas un citas vardarbības risks. Bieži vien piespiedu laulības pavada fiziska un psiholoģiska izmantošana un vardarbība, piemēram, seksuāla izmantošana. Tādēļ ir nepieciešams, lai visas dalībvalstis noteiktu kriminālatbildību par piespiedu laulībām, piemērotu attiecīgu sodu likumpārkāpējiem un dotu iespēju šādas laulības anulēt vai izbeigt bez pārmērīga administratīvā vai finansiālā sloga cietušajām personām.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Lai novērstu nelabojamo kaitējumu mūža garumā, ko cietušajām personām rada sieviešu dzimumorgānu kropļošana, šis noziedzīgais nodarījums būtu īpaši un pienācīgi jāskata krimināllikumos. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izmantošanas prakse, kas attiecas uz meitenes vai sievietes dzimumorgāniem un ko veic, lai saglabātu un izrādītu dominanci pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu meiteņu un sieviešu seksualitāti. To dažkārt veic bērnu vai piespiedu laulību vai vardarbības ģimenē kontekstā. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana var notikt kā tradicionāla prakse, ko dažas kopienas piekopj attiecībā uz savas kopienas sievietēm. Tajā būtu jāietver prakse, ko veic ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ. Terminam “ekscīzija” būtu jāattiecas uz klitora un lielo kaunuma lūpu (labia majora) daļēju vai pilnīgu izgriešanu. Vārdam “infibulācija” būtu jāaptver lielo kaunuma lūpu (labia majora) aizvēršana, daļēji sašujot kopā vulvas ārējās lūpas, lai sašaurinātu maksts atveri. Terminam “citāda kropļošana” būtu jāattiecas uz visiem pārējiem sieviešu dzimumorgānu fiziskajiem pārveidojumiem.	(16) Lai novērstu smagās un ilgās fiziskās un psiholoģiskās sekas, ko cietušajām personām rada sieviešu dzimumorgānu kropļošana, šis noziedzīgais nodarījums būtu īpaši un pienācīgi jāskata krimināllikumos. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana ir izmantošanas prakse, kas attiecas uz meitenes vai sievietes dzimumorgāniem un ko veic, lai saglabātu un izrādītu dominanci pār sievietēm un meitenēm un sociāli kontrolētu meiteņu un sieviešu seksualitāti. To dažkārt veic bērnu vai piespiedu laulību vai vardarbības ģimenē kontekstā. Sieviešu dzimumorgānu kropļošana var notikt kā tradicionāla prakse, ko dažas kopienas piekopj attiecībā uz savas kopienas sievietēm. Tajā būtu jāietver prakse, ko veic ar medicīnu nesaistītu iemeslu dēļ. Terminam “ekscīzija” būtu jāattiecas uz klitora un lielo kaunuma lūpu (labia majora) daļēju vai pilnīgu izgriešanu. Vārdam “infibulācija” būtu jāaptver lielo kaunuma lūpu (labia majora) aizvēršana, daļēji sašujot kopā vulvas ārējās lūpas, lai sašaurinātu maksts atveri. Terminam “citāda kropļošana” būtu jāattiecas uz visiem pārējiem sieviešu dzimumorgānu fiziskajiem pārveidojumiem.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16a) Piespiedu, koercitīva un citādi nebrīvprātīga sterilizācija ir kaitīga un ekspluatējoša prakse, kas atņem cietušajai personai seksuālās reprodukcijas spēju, bieži rada smagas sekas personas fiziskajai, psiholoģiskajai un sociālajai veselībai, un to veic, lai īstenotu sociālo kontroli pār sievietēm, bērniem un viņu seksualitāti. Tā pārkāpj pamattiesības, piemēram, tiesības uz cieņu, fizisko integritāti un privātumu, tā ir pretrunā brīvas un informētas piekrišanas prasībai, un tā ir atzīta par spīdzināšanas un sliktas izturēšanās veidu. Piespiedu, koercitīva un citādi nebrīvprātīga sterilizācija bieži vien ir cieši saistīta ar diskrimināciju un stereotipiskām idejām par to, kādai personai vajadzētu būt vai nevajadzētu būt grūtniecības stāvoklī un bērniem. Romu sievietes un bērni, sievietes un bērni ar invaliditāti, citstarp jo īpaši ar intelektuālo un psihosociālo invaliditāti, sievietes, kuras vēlas iziet dzimumu apstiprinošu procesu, un sievietes un bērni, kas dzīvo aprūpes iestādēs, jo īpaši ir pakļautas piespiedu, koercitīvas un citādi nebrīvprātīgas sterilizācijas riskam. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz sievietes vai bērna iepriekšēju un informētu piekrišanu sterilizācijai. Sievietes vai bērna piekrišanu nedrīkstētu aizstāt ar likumīga aizbildņa piekrišanu. Šajā direktīvā paredzētie noteikumi par piespiedu sterilizāciju neattiecas uz ārkārtēju medicīnisku iejaukšanos vai ķirurģiskām procedūrām, ko veic, lai, piemēram, palīdzētu sievietei, glābjot viņas dzīvību.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16b) Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana ir medicīniski nevajadzīga, nevitāla ķirurģiska vai medicīniska procedūra vai ārstēšana, ko veic personai, kurai ir dzimumpazīmju variācijas, lai mainītu šādas īpašības nolūkā tās vienādot ar tām, kuras uzskata par tipiski sievišķām vai vīrišķām. Nevitālas interseksuālu sieviešu un bērnu procedūras un ārstēšanas bez piekrišanas ir balstītas uz pārliecību, ka binārā dzimumpazīmju izvēle ir vienīgā normālā un ka jebkura alternatīva ir nenormāla un ir jālabo. Procedūras vai ārstēšanas, kas vērstas uz tādu sieviešu vai bērnu dzimumpazīmēm, kuras dzimušas ar dzimumpazīmju variācijām un kuras nespēj dot piekrišanu, būtu jāveic tikai tad, ja ir skaidra un steidzama vajadzība glābt viņu dzīvību vai novērst nopietnu kaitējumu viņu fiziskajai veselībai. Nevitālas procedūras vai ārstēšanas ar mērķi mainīt dzimumpazīmes (vai kam ir tādas sekas) būtu jāveic tikai ar sievietes vai bērna, kas piedzimusi ar dzimumpazīmju variācijām, pilnībā informētu un iepriekšēju piekrišanu. Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana var izraisīt fiziskus un psiholoģiskus traucējumus visa mūža garumā, tāpēc pret to būtu jāizturas tikpat nopietni kā pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu. Tādēļ ir svarīgi sniegt pienācīgu medicīnisko un psiholoģisko atbalstu interseksuāļiem un viņu ģimenēm un ievērot viņu tiesības pieņemt informētus lēmumus par savu ķermeni un veselības aprūpi.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(16c) Seksuāla uzmākšanās un dzimumuzmākšanās parasti ir aizliegta valsts līmenī Savienības dzimumu līdztiesības direktīvu īstenošanas satvarā. Tomēr Savienības tiesību akti nav izrādījušies pietiekami iedarbīgi, lai šīs parādības apkarotu praksē, jo īpaši sodu aspektā. Ja krimināltiesības par šādu rīcību neparedz sodus, cietušās personas negūst labumu no šajā direktīvā paredzētās mērķorientētās aizsardzības. LESD 83. panta 2. punkts ļauj paredzēt minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu definēšanu, ja dalībvalstu krimināltiesību tuvināšana izrādās būtiska, lai nodrošinātu rezultatīvu Savienības rīcībpolitikas īstenošanu jomā, kurai piemēroti saskaņošanas pasākumi. Direktīva 2006/54/EK, Direktīva 2004/113/EK un Direktīva 2010/41/ES Savienības līmenī ir saskaņojušas noteikumus par seksuālu uzmākšanos darbā un seksuālu uzmākšanos preču un pakalpojumu nodrošināšanā un piekļuvē tām. Ņemot vērā minēto kontekstu un neiedarbīgo Savienības seksuālās uzmākšanās novēršanas rīcībpolitikas īstenošanu, šajā jomā ir vajadzīgi papildu minimālie noteikumi.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm un ietekmē viņas. Tā var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā līdztiesībā ar vīriešiem. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību.	(17) Ir jāparedz saskaņotas noziedzīgu nodarījumu un sodu definīcijas attiecībā uz konkrētiem kibervardarbības veidiem. Kibervardarbība jo īpaši ir vērsta pret politiķēm, žurnālistēm, cilvēktiesību aizstāvēm, aktīvistēm un personām, kas pieder pie marginalizētām kopienām vai ir pakļautas intersekcionālai diskriminācijai, un ietekmē viņas. Kibervardarbība nesamērīgi skar sievietes, kas pakļautas diskriminācijai vai vardarbībai dzimtes vai citu iemeslu dēļ. Kibervardarbība var apklusināt sievietes un kavēt viņu līdzdalību sabiedrībā un profesionālajā dzīvē līdztiesībā ar vīriešiem. Plašāka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana darbā ir novedusi pie lielākas kibervardarbības pret sievietēm. Šādas lielākas kibervardarbības dēļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja atzinumā “Tāldarbs un dzimumu līdztiesība – nosacījumi, lai tāldarbs nesaasinātu neapmaksātu aprūpes un mājsaimniecības pienākumu nevienlīdzīgo sadalījumu starp sievietēm un vīriešiem un lai tas būtu dzimumu līdztiesības veicināšanas dzinējspēks” un Starptautiskā Darba organizācija ir norādījušas, ka īpaša uzmanība jāpievērš preventīviem un aizsardzības pasākumiem darba kontekstā. Kibervardarbība arī nesamērīgi ietekmē sievietes un meitenes izglītības vidē, piemēram, skolās un universitātēs, un tas negatīvi ietekmē viņu tālākizglītību un garīgo veselību, kas ārkārtējos gadījumos var izraisīt pašnāvību. Kompetentās iestādes, kas apkaro vardarbību pret sievietēm, būtu jāapmāca sekmīgi saukt pie atbildības par nodarījumiem, kas saistīti ar kibervardarbību, lai nodrošinātu, ka par šādiem nodarījumiem tiek sekmīgi veikta kriminālvajāšana, un lai cīnītos pret nesodāmību.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana rada risku, ka daži kibervardarbības veidi var viegli, ātri un plaši izplatīties, radot vai palielinot smagu un ilgstošu kaitējumu cietušajam. Šādas izvēršanas potenciāls, kas ir priekšnoteikums vairāku šajā direktīvā definēto kibervardarbības nodarījumu izdarīšanai, būtu jāatspoguļo ar elementu, kurš, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, noteiktus materiālus dara pieejamus “daudziem” galalietotājiem. Vārds “daudziem” būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz ievērojamu skaitu attiecīgo tehnoloģiju galalietotāju, tādējādi nodrošinot būtisku piekļuvi šiem materiāliem un to iespējamu tālāku izplatīšanu. Minētais vārds būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ieskaitot tehnoloģijas, kas izmantotas, lai padarītu šos materiālus pieejamus, un šo tehnoloģiju piedāvātās izvēršanas iespējas.	(18) Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana rada risku, ka daži kibervardarbības veidi var viegli, ātri un plaši izplatīties, radot vai saasinot smagu un ilgstošu kaitējumu cietušajam. Izplatīšana ir priekšnoteikums vairāku šajā direktīvā definēto kibervardarbības nodarījumu izdarīšanai, un to atspoguļo noteiktu materiālus darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem, kas notiek, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Vārdi “citiem galalietotājiem” būtu jāsaprot kā norāde uz to, ka tiek sasniegti vairāki attiecīgo tehnoloģiju galalietotāji, tādējādi nodrošinot piekļuvi šiem materiāliem un to iespējamu tālāku izplatīšanu. Minētie vārdi būtu jāinterpretē un jāpiemēro, ņemot vērā attiecīgos apstākļus, ieskaitot tehnoloģijas, kas izmantotas, lai padarītu šos materiālus pieejamus, un šo tehnoloģiju piedāvātās izplatīšanas iespējas.

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Intīmu attēlu vai videomateriālu un materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošana bez piekrišanas (jo īpaši ņemot vērā to, ka šādai publiskošanai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties un tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma, kā arī tās intīmo raksturu) daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību var būt ļoti kaitīga cietušajām personām. Šajā direktīvā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas publisko daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, izmantojot attēlu rediģēšanu, kas liek tam izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādā radīšanā vai manipulēšanā būtu jāietver “dziļviltojumu” izgatavošana, ja materiāls ievērojami līdzinās reālai personai, objektiem, vietām vai citām vienībām vai notikumiem un ataino citas personas seksuālas darbības, un citiem nepatiesi varētu šķist, ka tie ir autentiski vai patiesi. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā.	(19) Intīmus materiālus un seksuāla rakstura materiālus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez piekrišanas darot pieejamus citiem galalietotājiem, cietušajām personām var tikt nodarīts ļoti liels kaitējums, jo šādai rīcībai ir tendence viegli, ātri un plaši izplatīties, tā ir viegli, ātri un plaši izdarāma un runa ir par intīma rakstura materiāliem. Šajā direktīvā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam būtu jāaptver visu veidu šādi materiāli, piemēram, attēli, fotogrāfijas un videomateriāli, tostarp seksualizēti attēli, audioklipi un videoklipi. Tam būtu jāattiecas uz situācijām, kad materiālu bez cietušās personas piekrišanas dara pieejamu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona piekrita šāda materiāla radīšanai vai, iespējams, ir nosūtījusi to kādai konkrētai personai. Noziedzīgajam nodarījumam būtu jāaptver arī tāda materiāla radīšana vai manipulēšana bez piekrišanas, piemēram, attēlu rediģēšana, tai skaitā ar mākslīgo intelektu, kas liek izskatīties tā, it kā cita persona būtu iesaistīta seksuālās darbībās, ciktāl materiāls pēc tam tiek darīts pieejams galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, bez minētās personas piekrišanas. Šādai radīšanai vai manipulēšanai būtu jāaptver arī tādu “dziļviltojumu” izgatavošana, kur materiālā, kas uzskatāms par intīmu materiālu, vai seksuāla rakstura materiālā attēlota persona, kura ievērojami līdzinās reālai personai, un materiāls citiem nepatiesi varētu šķist autentisks vai patiess. Lai efektīvi aizsargātu no šādas rīcības cietušas personas, būtu jāaptver arī draudi iesaistīties šādā rīcībā. Turklāt, tā kā “kibervirināšana” ir izplatīts veids, kā iebiedēt un apklusināt sievietes, šai direktīvai būtu jāattiecas arī uz tādu nodarījumu, kas ir nepieprasīta attēlu, videoierakstu vai citu materiālu, kas attēlo dzimumorgānus, nosūtīšana.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu piespiedu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem un ģimenes. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. To varētu sekmēt cietušās personas persondatu apstrāde, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, personas e-pasta vēstulēs un pa tālruni, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanā būtu jāietver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kas savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces.	(20) Kibervajāšana ir moderns vardarbības veids, ko bieži vien veic pret ģimenes locekļiem vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošām personām, bet to veic arī bijušie partneri vai paziņas. Parasti likumpārkāpējs ļaunprātīgi izmanto tehnoloģijas, lai pastiprinātu koercitīvu un kontrolējošu uzvedību, manipulēšanu un novērošanu, tādējādi palielinot cietušās personas bailes, trauksmi un pakāpenisku izolāciju no draugiem, ģimenes un darba. Tādēļ būtu jānosaka minimālie noteikumi par kibervajāšanu. Kibervajāšanas noziedzīgajā nodarījumā būtu jāietver cietušās personas pastāvīga novērošana bez viņas piekrišanas vai juridiskas atļaujas, kas notiek, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Iespēju to darīt var dot cietušās personas persondatu apstrāde, kas notiek, piemēram, veicot identitātes zādzību vai izspiegojot šādus datus dažādos personas sociālajos medijos vai ziņojumapmaiņas platformās, e-pasta vēstulēs un tālrunī, nozogot paroles vai uzlaužot personas ierīces, vai slepeni aktivizējot taustiņsitienu reģistrēšanas programmatūru nolūkā piekļūt viņas privātajām telpām, uzstādot ģeolokācijas lietotnes, tostarp vajāšanas programmatūru, vai nozogot personas ierīces. Turklāt vajāšanai būtu jāaptver cietušo personu uzraudzība bez minētās personas piekrišanas vai atļaujas, kas tiek veikta, izmantojot tehnoloģiju ierīces, kuras savienotas ar lietu internetu, piemēram, viedās mājsaimniecības ierīces. Turklāt, tā kā draudu un apvainojošu ziņu atkārtota nosūtīšana privātās sarunās ir izplatīts vardarbības pret sievietēm veids, šī direktīva būtu jāattiecina arī uz to.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu vai līdzdalību šādā uzbrukumā pret citu personu, padarot draudošus vai apvainojošus materiālus pieejamus daudziem galalietotājiem. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu, un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.	(21) Būtu jāparedz minimālie noteikumi par kiberuzmākšanās nodarījumu, lai novērstu tāda uzbrukuma iniciēšanu vai līdzdalību tādā uzbrukumā pret citu personu, kurā citiem galalietotājiem tiek darīti pieejami draudoši vai apvainojoši materiāli. Šādi plaši uzbrukumi, tostarp koordinēti tiešsaistes pūļa uzbrukumi, var pārvērsties bezsaistes uzbrukumā vai nodarīt būtisku psiholoģisku kaitējumu un ārkārtējos gadījumos izraisīt cietušās personas pašnāvību. Šādi uzbrukumi bieži vien ir vērsti pret ievērojamām politiķēm, žurnālistēm, cilvēktiesību aizstāvēm vai citādi labi pazīstamām personām, taču tie var notikt arī dažādos kontekstos, piemēram, universitāšu pilsētiņās vai skolās un darba pasaulē. Šādai vardarbības tiešsaistē problēmai būtu jāpievēršas jo īpaši tad, ja uzbrukumi notiek plašā mērogā, piemēram, ja aizskaršanu vienlaicīgi veic liels cilvēku skaits.

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugums pēdējos gados ir izraisījis krasu sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz bioloģisko vai sociālo dzimumu. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Sievietes bieži vien ir seksistiska un pret sievietēm vērsta naida mērķi tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Tas ir jāpārtver agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši attiecas uz konkrētās(-o) personas(-u) bioloģisko vai sociālo dzimumu, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.	(22) Dominējošu tiešsaistes platformu aptvērumam ir bijusi būtiska loma interneta un sociālo mediju izmantošanas pieaugumā, un tas pēdējos gados ir krasi palielinājis sabiedrības kūdīšanu uz vardarbību un naidu, t. sk. pamatojoties uz dzimumu vai dzimti, sevišķi kombinācijā ar citiem iemesliem. Naida runas vieglo, straujo un plašo izplatību digitālajā pasaulē nostiprina tiešsaistes disinhibīcijas efekts, jo iedomātā anonimitāte internetā un nesodāmības sajūta mazina cilvēku spēju apvaldīt tieksmi iesaistīties šādā naida runā. Tomēr anonimitāte var būt būtiska arī personām, kas pārcietušas dzimumbalstītu vardarbību, un citām apdraudētām kopienām. Sievietes bieži vien ir tāda seksistiska un mizoginiska naida mērķis tiešsaistē, kas var pāraugt naida noziegumos bezsaistē. Arī bērni un jaunieši var būt tādas kibervardarbības mērķis, kura bieži attiecas uz tādām personīgām pazīmēm kā invaliditāte, rases vai etniskā piederība, seksuālā orientācija, dzimtiskā identitāte, dzimtes izpausme, dzimumpazīmes u. c., un šī kibervardarbība, ja pret to nevēršas, var izraisīt sociālo atstumtību, trauksmi, pamudinājumu nodarīt paškaitējumu un — ekstremālās situācijās — domas par pašnāvību, pašnāvības mēģinājumus vai pašnāvību. Tas ir jānovērš vai jāpārtver agrīnā posmā. Valoda, ko izmanto šāda veida kūdīšanai, ne vienmēr tieši min konkrētās(-o) personas(-u) dzimumu vai dzimti, bet tendenciozo motivāciju var izsecināt no kūdīšanas vispārējā satura vai konteksta.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Runājot par kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naidu noziedzīgo nodarījumu, iepriekšpieņem, ka kūdīšana nav izteikta tikai privātā kontekstā, bet gan publiski, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādēļ tam būtu jāietver izplatīšana sabiedrībai, kas būtu jāsaprot kā tāda, kas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, potenciāli neierobežotam personu skaitam padara pieejamu konkrētu materiālu, kas kūda uz vardarbību vai naidu, proti, padara materiālu viegli pieejamu lietotājiem kopumā, neprasot personas, kura sniegusi materiālu, turpmāku rīcību, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve materiālam prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt materiālam, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Novērtējot, vai materiāls ir kvalificējams kā kūdīšana uz naidu vai vardarbību, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pamattiesības uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Hartas 11. pantā.	(23) Runājot par kiberkūdīšanas uz vardarbību vai naidu noziedzīgo nodarījumu, iepriekšpieņem, ka kūdīšana nav izteikta tikai privātā kontekstā, bet gan publiski, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tādēļ tam būtu jāietver izplatīšana sabiedrībai, kas būtu jāsaprot kā tāda, kas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, potenciāli neierobežotam personu skaitam padara pieejamu konkrētu materiālu, kas kūda uz vardarbību vai naidu, proti, padara materiālu viegli pieejamu lietotājiem kopumā, neprasot personas, kura sniegusi materiālu, turpmāku rīcību, neatkarīgi no tā, vai minētās personas faktiski piekļūst attiecīgajai informācijai. Attiecīgi, ja piekļuve materiālam prasa reģistrāciju vai pielaidi lietotāju grupai, minētā informācija par izplatītu sabiedrībā būtu jāuzskata tikai tad, ja lietotāji, kas vēlas piekļūt materiālam, tiek automātiski reģistrēti vai uzņemti bez cilvēku pieņemta lēmuma vai izdarītas atlases par to, kam piešķirt piekļuvi. Novērtējot, vai materiāls ir kvalificējams kā kūdīšana uz naidu vai vardarbību, kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā pamattiesības uz vārda brīvību, kas nostiprinātas Hartas 11. pantā. Lai nodrošinātu, ka tiešsaistes materiāls ir kvalificējams kā kiberkūdīšana uz vardarbību vai naidu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi materiāli katrā atsevišķā gadījumā tiek novērtēti, balstoties uz kritērijiem, kuri noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Rabātas rīcības plānā par tādas rīcības aizliegšanu, kas aizstāv nacionālu, rasu vai reliģisku naidu un ir kūdīšana uz diskrimināciju, naidīgumu vai vardarbību, jo īpaši ņemot vērā ziņas sociālo un politisko kontekstu, runātāja statusu, runas saturu un formu, nodomu un kaitējuma varbūtību un tūlītējumu.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tas, ka noziedzīgs nodarījums izdarīts nolūkā gūt peļņu vai labumu vai ka noziedzīgajā nodarījumā faktiski ir gūta peļņa vai labums, piemēram, ar šantāžu kibervardarbības gadījumā vai gūstot peļņu no sieviešu ģenitāliju kropļošanas vai piespiedu sterilizācijas, ir atbildību pastiprinošs apstāklis, jo peļņa vai labums pierāda, ka noziedzīgais nodarījums izdarīts sistemātiski un metodiski, kas izceļ tā smaguma pakāpi.

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23b) Tā dēvētie “goda aizstāvēšanas” noziegumi tiek izdarīti, lai sasniegtu mērķi, kas nav tūlītējās nozieguma tiešās sekas, vai papildu mērķi. Šis mērķis var būt ģimenes “goda” atjaunošana vai vēlme radīt priekšstatu par tradīciju vai attiecīgajā kopienā pastāvošo reliģisko, kultūras vai paražu prasību ievērošanu. Šie noziegumi ārkārtīgi smagi ietekmē cietušo personu, var izraisīt cietušās personas cilvēktiesību pārkāpumus un parasti ietekmē visu cietušās personas dzīvi, tādējādi padarot viņu jo īpaši neaizsargātu.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(23c) Dzimumsensitīva perspektīva nozīmē ņemt vērā gan sieviešu, gan vīriešu dzīves īpatnības, vienlaikus cenšoties izskaust nevienlīdzību un veicināt dzimumu līdztiesību, tādējādi pievēršoties dzimumdimensijai un ņemot to vērā. Līdz ar to dalībvalstīm šīs direktīvas īstenošanā un tās īstenošanas izvērtēšanā būtu jāiekļauj dzimumsensitīva perspektīva. Dzimumsensitīva perspektīva ietver arī strukturālu izpratni par dzimumbalstītas vardarbības cēloņiem, ieskaitot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē kā sistēmisku parādību un tādas plašas nevienlīdzības un pret sievietēm vērstas diskriminācijas sekas, kas veido labvēlīgu augsni iecietībai pret vardarbību pret sievietēm.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, nesaskaroties ar sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānodrošina iespēja iesniegt sūdzības tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Kibervardarbībā cietušām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, ekrānuzņēmumus par iespējamu vardarbīgu rīcību.	(24) Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai viegli ziņot un iesniegt pierādījumus par vardarbības noziegumiem pret sievietēm vai vardarbību ģimenē bez sekundāras vai atkārtotas viktimizācijas. Pienācīgi ņemot vērā šajā direktīvā iekļauto noziedzīgo nodarījumu specifiku un acīmredzamo risku, ka cietušās personas varētu atsaukt par noziedzīgo nodarījumu iesniegto sūdzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecīgās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pierādījumi tiek vākti vispusīgi un pēc iespējas agri. Dalībvalstis tiek mudinātas dalīties paraugpraksēs, kā nodrošināt pierādījumu aizsardzību šādu noziegumu izmeklēšanā, attiecīgi cita starpā darot iespējamu pirmās intervijas ar cietušo video ierakstīšanu. Lai gan cietusī persona varētu nebūt minējusi nozieguma raksturu, kompetentajām iestādēm vienmēr būtu jāpatur prātā, ka noziegumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, tādēļ izmeklēšanas gaitā tām būtu jāapsver iespēja izvērtēt šo aspektu. Šajā nolūkā dalībvalstīm papildus personīgai ziņošanai būtu jānodrošina iespēja sūdzības droši iesniegt tiešsaistē vai izmantojot citas piekļūstamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas ziņošanai par šādiem noziegumiem. Tiešsaistes sūdzību sistēmām būtu jāatbilst drošības standartiem, un tās nedrīkstētu apdraudēt cietušās personas drošību. Dalībvalstīm būtu jāpalīdz cietušajām personām visā viņu daudzveidībā ziņot, cita starpā — jānodrošina ērtas un piekļūstamas iespējas tām personām, kas dzīvo attālos apgabalos, un jānodrošina atbalsta pasākumi, lai palīdzētu tiem, kas neprot lasīt, kā arī personām, kuras mīt aprūpes iestādēs, vai personām ar invaliditāti, izmantojot arī Braila rakstu un zīmju valodu. Cietušajām personām vajadzētu būt iespējai augšupielādēt materiālus, kas saistīti ar viņu ziņojumu, piemēram, iespējamās vardarbīgās rīcības ekrānuzņēmumus. Ziņojot par noziedzīgiem nodarījumiem un tiesvedības laikā cietušajām personām vajadzētu būt piekļuvei bezmaksas juridiskajai palīdzībai valodā, ko viņas var pienācīgi saprast.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta tiešam nopietna fiziska kaitējuma riskam. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas norāda uz neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem un nekavējoties jāveic atbilstoši pasākumi. Tāpēc attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, arī nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki nopietni vardarbības akti saskaņā ar šo direktīvu. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.	(25) Vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm gadījumā, jo īpaši, ja to izdara tuvi ģimenes locekļi vai intīmie partneri, likumpārkāpējs var piespiest cietušās personas tiktāl, ka viņas baidās sazināties ar kompetentajām iestādēm, pat ja viņu dzīvība ir apdraudēta. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, ziņot kompetentajām iestādēm, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka cietusī persona ir pakļauta nopietnam fiziska kaitējuma riskam. Šāda trešo personu ziņošana ir pamatota kā mērķorientēts pasākums pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, jo šāda vardarbība bieži vien tiek izdarīta tuvās attiecībās vai ģimenes apstākļos un var tikt neuzskatīta par noziedzīgu nodarījumu, kā dēļ par to var nebūt ziņojuši tie, kas to ir pieredzējuši vai bijuši tai tieši liecinieki. Tāpat vardarbības ģimenē vai vardarbības pret sievietēm gadījumus, kas skar bērnus, bieži vien pārtver tikai trešās personas, kas pamana neatbilstīgu uzvedību vai fizisku kaitējumu bērnam. Bērni ir efektīvi jāaizsargā no šādiem vardarbības veidiem, ņemot vērā to ilgo negatīvo ietekmi uz viņiem, un nekavējoties ir jāveic pienācīgi pasākumi. Tāpēc arī attiecīgie speciālisti, kuri nonāk saskarē ar cietušiem bērniem vai potenciāli cietušiem bērniem, tostarp veselības aprūpes vai izglītības speciālisti, nebūtu jāierobežo ar konfidencialitāti, un, ja viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pret bērnu ir veikti vai ir sagaidāmi turpmāki vardarbības akti, kas skatīti šajā direktīvā, viņiem būtu jārīkojas. Ja speciālisti ziņo par šādiem vardarbības gadījumiem, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņus nesauc pie atbildības par konfidencialitātes pārkāpumiem.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā.	(26) Lai novērstu nepietiekamu ziņošanu gadījumos, kad cietusī persona ir bērns, būtu jāizveido drošas un bērniem draudzīgas ziņošanas procedūras. Tas var ietvert iztaujāšanu, ko veic kompetentās iestādes vienkāršā un saprotamā valodā. Lai aizsargātu bērna intereses, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nolūkā palīdzēt izmantot ziņošanas procedūras ir klāt speciālisti, kas specializējušies bērnu aprūpē un atbalstīšanā.

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tādēļ kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un efektīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem.	(27) Kavēšanās izskatīt sūdzības par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē var radīt īpašu risku šādā vardarbībā cietušajām personām, jo viņas joprojām var atrasties tūlītējās briesmās, ņemot vērā to, ka likumpārkāpēji bieži vien var būt tuvi ģimenes locekļi vai laulātie. Tāpēc izmeklēšanas un kriminālvajāšanas kompetentajām iestādēm šādas sūdzības būtu jāizskata nekavējoties. Tas, ka cietusī persona ir sūdzējusies vai plāno pamest attiecības, var tai nozīmēt lielākas briesmas. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pietiekamām speciālajām zināšanām un rezultatīviem izmeklēšanas instrumentiem, lai izmeklētu šādus noziegumus un sauktu pie atbildības par tiem bez liekas kavēšanās, jo vardarbības nepārtrauktība nozīmē, ka pat tie noziedzīgie nodarījumi, ko uzskata par vismazāk kaitīgajiem, var būt pirmais šāds noziedzīgais nodarījums aizvien smagāku nodarījumu virknē.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība vai specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc individuāls novērtējums, lai noteiktu cietušās personas aizsardzības vajadzības, būtu jāveic pēc pašas pirmās kompetento iestāžu saskarsmes ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu, vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.	(28) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vajadzīga tūlītēja aizsardzība un specifisks atbalsts, piemēram, intīmā partnera veiktas vardarbības vai seksuālas vardarbības gadījumā, kur recidīva rādītājs parasti ir augsts. Tāpēc dzimumsensitīvs individuāls novērtējums ar mērķi noteikt cietušās personas aizsardzības vajadzības un medicīniskā un specializētā atbalsta vajadzības būtu jāveic pašā pirmajā kompetento iestāžu saskarsmē ar cietušo vai tiklīdz rodas aizdomas, ka persona ir cietusi no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. To var izdarīt, pirms cietusī persona ir oficiāli ziņojusi par noziedzīgo nodarījumu vai proaktīvi, ja par nodarījumu ziņo trešā persona.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās personas drošību un sniegtu individualizētu atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību vai cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu.	(29) Novērtējot cietušās personas aizsardzības un atbalsta vajadzības, galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsargātu cietušās un apgādājamās personas drošību un cietušās personas tiesības un vajadzības un nodrošinātu individualizētu aizsardzību un atbalstu, cita starpā ņemot vērā cietušās personas individuālos apstākļus un neaizsargātību. Šādi apstākļi, kam jāpievērš īpaša uzmanība, varētu ietvert cietušās personas grūtniecību, cietušās personas fizisko un garīgo veselību, invaliditāti, vielu pārmērīgas lietošanas problēmu, bērnu klātbūtni, lolojumdzīvnieku klātbūtni, cietušās personas atkarību no likumpārkāpēja vai saistību ar viņu, ieskaitot ekonomisko atkarību vai atkarību ar uzturēšanās statusu saistītu iemeslu dēļ, vai to, ka cietušajai personai un likumpārkāpējam ir kopīgs bērns.

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu atbalstu un aizsardzību, visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un atbilstīgos atbalsta pasākumos, pamatojoties uz dalībvalstu izdotām skaidrām vadlīnijām. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kas jāņem vērā, novērtējot risku, ko rada likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, t. sk. apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos.	(30) Lai cietušajām personām nodrošinātu visaptverošu, pienācīgu un koordinētu atbalstu un aizsardzību, būtu jāpieņem standartizēta pieeja riska novērtēšanai, kas veicina kopīgu izpratni par risku visā tiesvedības laikā, un kopīga riska paziņošanas valoda. Visas kompetentās iestādes un attiecīgās struktūras, ne tikai tiesībaizsardzības un tiesu iestādes, būtu jāiesaista cietušo personu risku novērtēšanā un pienācīgos atbalsta un aizsardzības pasākumos. Tas būtu jādara, balstoties uz dzimumsensitīviem un kultūrsensitīviem riska novērtēšanas protokoliem un skaidrām vadlīnijām, ko izdevušas dalībvalstis un kas izstrādātas sadarbībā ar specializētā sieviešu atbalsta dienestiem un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu. Šādās vadlīnijās būtu jāiekļauj faktori, kuri jāņem vērā, novērtējot risku, kas izriet no šīs direktīvas aptverto vardarbības veidu specifikas, ieskaitot likumpārkāpēja vai aizdomās turētas personas koercitīvu un kontrolējošu uzvedību, un apsvērums, ka aizdomās turētās personas, kas apsūdzētas maznozīmīgos noziedzīgos nodarījumos vai pirmajā noziedzīgajā nodarījumā, ļoti iespējams, ir tikpat bīstamas kā tās, kas apsūdzētas smagākos vai atkārtotos noziedzīgos nodarījumos, jo īpaši vardarbības ģimenē un vajāšanas gadījumos. Būtiska ir arī specializēta risku novērtēšanas rīku izmantošanas apmācība priekšplāna speciālistiem. Svarīgos procesa brīžos, piemēram, lietas ierosināšanā tiesā, sprieduma pasludināšanā vai diskusijās par aizgādības kārtības pārskatīšanu, riska novērtējumi būtu jāpārskata.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ņemot vērā cietušās personas bērnu neaizsargātību pret sekundāru un atkārtotu viktimizāciju, iebiedēšanu un atriebību, kā arī to, ka viņi cieš emocionālu kaitējumu, kas apdraud viņu attīstību, cietušās personas bērniem būtu jāsaņem tādi paši aizsardzības pasākumi, kādi tiek sniegti cietušajai personai. Citas personas, kas ir atkarīgas no cietušās personas, piemēram, pieaugušie ar invaliditāti vai gados vecāki pieaugušie apgādājamie, par kuriem cietusī persona rūpējas, var ciest līdzīgu emocionālu kaitējumu, un tādēļ viņiem būtu jāsniedz tādi paši aizsardzības pasākumi.	(31) Ņemot vērā cietušās personas bērnu neaizsargātību pret sekundāru un atkārtotu viktimizāciju, iebiedēšanu un atriebību, kā arī to, ka viņi cieš emocionālu kaitējumu, kas apdraud viņu attīstību, cietušās personas bērniem būtu jāsaņem tādi paši aizsardzības pasākumi, kādi tiek sniegti cietušajai personai. Citas personas, kas ir atkarīgas no cietušās personas, piemēram, pieaugušie ar invaliditāti vai gados vecāki pieaugušie apgādājamie, par kuriem cietusī persona rūpējas, var ciest līdzīgu emocionālu kaitējumu, un tādēļ viņiem būtu jānodrošina tādi paši aizsardzības pasākumi. Vardarbības pret sievietēm kontekstā izdarītājs sliktu izturēšanos pret bērniem var izmantot, lai īstenotu varu pār māti un izdarītu pret māti vardarbības aktus; šāda veida netieša vardarbība pret sievietēm dažās dalībvalstīs ir pazīstama kā pastarpināta vardarbība. Lai īstenotu varu, izdarītājs kā ietekmes sviru bieži izmanto arī dzīvniekus. Tādēļ ir izšķirīgi svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes ir pienācīgi apmācītas par vardarbīgu attiecību sarežģīto dinamiku, lai tās varētu īstenot šādus aizsardzības pasākumus, kad tas vajadzīgs.

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgs specifisks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šīs personas efektīvi saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu jānosūta cietušās personas uz atbilstīgiem atbalsta dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6797 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj atbilstīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu atbalstu un aizsardzību.	(32) Vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušām personām bieži vien ir vajadzīgi specifiski atbalsta pakalpojumi, ko sniedz apmācīti speciālisti, un medicīniskā aprūpe. Lai nodrošinātu, ka šīs personas patiešām saņem atbalsta piedāvājumus, kompetentajām iestādēm būtu nekavējoties jānosūta cietušās personas uz attiecīgiem atbalsta, arī medicīniskās palīdzības, dienestiem. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad individuālā novērtējumā ir konstatēts, ka cietušajai personai ir vajadzīgs konkrēts atbalsts un medicīniskā palīdzība. Šādā gadījumā atbalsta dienestiem vajadzētu būt iespējai uzrunāt cietušo personu pat bez cietušās personas piekrišanas, taču pienācīgi ievērojot cietušās personas drošību, ņemot vērā viņas vajadzības un nepieļaujot nekādu papildu vai sekundāro viktimizāciju. Tomēr šajā ziņā būtu jārīkojas ļoti piesardzīgi, jo gadījumos, kad atbalsta dienesti cietušo personu uzrunā bez viņas piekrišanas, cietusī persona var būt apdraudēta, piemēram, ja viņa dzīvo kopā ar kontrolējošu noziedzīgā nodarījuma izdarītāju. Tas arī palielina risku, ka baiļu dēļ cietušās personas vēl vairāk vairīsies no vēršanās pēc atbalsta. Tāpēc atbalsta dienestiem būtu pie cietušajām personām jāvēršas bez viņu piekrišanas tikai tad, ja tie uzskata, ka tas ir izšķirīgi svarīgi cietušo drošībai un labbūtībai. Attiecībā uz saistīto persondatu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tā ir balstīta uz tiesību aktiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6797 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, to lasot saistībā ar 6. panta 2. un 3. punktu, un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680. Šādos tiesību aktos būtu jāiekļauj pienācīgi persondatu aizsardzības pasākumi, kas ievēro tiesību uz datu aizsardzību būtību, un jāparedz piemēroti un specifiski pasākumi, lai aizsargātu indivīdu pamattiesības un intereses. Ja kompetentās iestādes nosūta cietušo personu persondatus atbalsta un medicīniskās palīdzības dienestiem saistībā ar cietušās personas nosūtījumu, tām būtu jānodrošina, ka pārsūtītie dati nepārsniedz to, kas ir nepieciešams nolūkā informēt dienestus par lietas apstākļiem, lai cietušās personas saņemtu pienācīgu medicīnisko aprūpi, atbalstu un aizsardzību. Būtu jānodrošina, ka datiem var piekļūt tikai ierobežots skaits personu un ka ir skaidri noteikti piekļuves periodi. Cietušajām personām būtu jāsaņem informācija par procesa posmiem un par to, kā var saglabāt pierādījumus iespējamam kriminālprocesam.
__________________	__________________
7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).	7 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Ir ļoti svarīgi nodrošināt specializētu darbinieku klātbūtni dalībvalstu tiesībaizsardzības, kriminālvajāšanas un tiesu iestādēs. Specializētu tiesu vai palātu izveide un specializētu prokuroru iecelšana vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jautājumos būtu jāuzskata par iespēju dalībvalstīm nodrošināt dzimumsensitīvu pieeju šo nodarījumu apkarošanā. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka kompetentajām iestādēm tiek piešķirti pietiekami resursi, lai izmeklētu nodarījumus, uz kuriem šī direktīva attiecas, nepieļaujot situācijas, kad nepienācīga izmeklēšana noved pie nerezultatīvas kriminālvajāšanas par nodarījumu, un nepieļaujot nesodāmības palielināšanos.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību.	(33) Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu ātru ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu pieejamību, kā arī apcietināšanas un aresta izmantošanu nolūkā nodrošināt cietušo personu un viņu apgādājamo efektīvu aizsardzību.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ārkārtas lieguma rīkojumus var izdot tūlītēju briesmu situācijās, piemēram, gadījumos, kad kaitējums ir nenovēršams vai jau ir materializējies un, iespējams, tiks nodarīts atkārtoti.	(34) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ārkārtas lieguma rīkojumus var izdot tūlītēju briesmu situācijās, piemēram, gadījumos, kad kaitējums cietušajām personām vai apgādājamajiem ir tūlītējs vai jau ir materializējies un, ticamākais, tiks nodarīts atkārtoti.

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Aizsardzības rīkojumi var ietvert aizliegumu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajai personai piekļūt konkrētām vietām, tuvoties cietušajai personai vai apgādājamajiem tuvāk par noteiktu attālumu vai sazināties ar viņiem, tai skaitā izmantojot tiešsaistes saskarnes, un vajadzības gadījumā glabāt šaujamieročus vai nāvējošus ieročus.	(35) Ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi var ietvert aizliegumu likumpārkāpējam vai aizdomās turētajai personai piekļūt konkrētām vietām, vietām vai noteiktām zonām, kur cietusī persona vai apgādājamais dzīvo, tuvoties cietušajai personai vai apgādājamajiem tuvāk par noteiktu attālumu, sazināties ar cietušo personu vai apgādājamo, tai skaitā izmantojot tiešsaistes saskarnes, un vajadzības gadījumā glabāt šaujamieročus vai nāvējošus ieročus. Šādi rīkojumi būtu jāizdod ikreiz, kad tas ir vēlams, ņemot vērē riska situāciju, kurā ir cietusī persona, neatkarīgi no tā, vai cietusī persona ir ziņojusi par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu efektivitāti, par šādu rīkojumu pārkāpumiem būtu jāpiemēro sodi. Šie sodi var būt krimināltiesiski vai citi juridiska rakstura sodi, un tie var ietvert cietumsodus, naudas sodus vai jebkādu citu juridisku sodu, kas ir efektīvs, samērīgs un preventīvs.	(36) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošu un aizsardzības rīkojumu efektivitāti, par šādu rīkojumu pārkāpumiem būtu jāpiemēro sodi. Šie sodi var būt krimināltiesiski vai citi juridiska rakstura sodi, un tie var ietvert cietumsodus, naudas sodus vai jebkādu citu juridisku sodu, kas ir iedarbīgs, samērīgs un atturošs. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka situācijās, kad tiek izdoti lieguma, ierobežojoši un aizsardzības rīkojumi, likumpārkāpēji tiek informēti un mudināti brīvprātīgi iesaistīties specializētās programmās, kas viņiem palīdzētu izbeigt savu vardarbīgo uzvedību. Ir būtiski, lai cietušās personas tiktu informētas par jebkādiem lieguma, ierobežojošo vai aizsardzības rīkojumu pārkāpumiem. Tā kā lieguma, ierobežojošo vai aizsardzības rīkojumu pārkāpumi var palielināt riskus un radīt vajadzību pēc papildu aizsardzības, pēc dokumentēta pārkāpuma nekavējoties būtu jāveic atkārtots rīkojuma novērtējums.

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

36.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(36a) Lai nodrošinātu ārkārtas lieguma, ierobežojošo un aizsardzības rīkojumu izpildi, būtu jāizmanto elektroniskā uzraudzība. Elektroniskā uzraudzība dod iespēju nodrošināt ārkārtas lieguma, ierobežojošo un aizsardzības rīkojumu ievērošanu, reģistrēt šādu rīkojumu pārkāpumu pierādījumus un pastiprināt likumpārkāpēju pārraudzību. Cietušās personas vienmēr būtu jāinformē par elektroniskās uzraudzības spējām un ierobežojumiem.

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Pierādījumu sniegšana par seksuālo uzvedību pagātnē, lai apstrīdētu cietušo personu uzticamību un piekrišanas trūkumu seksuālās vardarbības gadījumos, jo īpaši izvarošanas gadījumos, var nostiprināt postošu stereotipu par cietušajām personām turpināšanos un novest pie atkārtotas vai sekundāras viktimizācijas. Tādēļ, neskarot tiesības uz aizstāvību, kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā nebūtu jāatļauj jautājumi, informācijas vākšana un pierādījumi par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē.	(37) Pierādījumu sniegšana par seksuālo uzvedību pagātnē, cietušās personas seksuālo orientāciju un cietušās personas apģērbu nolūkā apstrīdēt cietušo personu uzticamību un piekrišanas trūkumu seksuālās vardarbības gadījumos, jo īpaši izvarošanas gadījumos, var nostiprināt postošu stereotipu par cietušajām personām turpināšanos un novest pie atkārtotas vai sekundāras viktimizācijas. Tādēļ, neskarot tiesības uz aizstāvību, kriminālizmeklēšanā un tiesvedībā nebūtu jāatļauj jautājumi, informācijas vākšana un pierādījumi par cietušās personas seksuālo uzvedību pagātnē. Konsultanta vai terapeita piezīmes izmantot tiesvedībā vajadzētu varēt tikai tad, ja persona, kura ar konsultantu vai terapeitu runājusi, tam piekrīt.

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(37a) Specializētajiem sieviešu dienestiem ir izšķirīga loma atbalsta sniegšanā personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē. Tie sniedz pakalpojumus, kuros izmanto dzimumresponsīvas metodes, lai atbalstītu sievietes un viņu bērnus, kas saskaras ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šādi dienesti ir, piemēram, sieviešu atbalsta centri, sieviešu patversmes, palīdzības līnijas, izvarošanas krīzes vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centri, kā arī primārās profilakses dienesti. Tos bieži nodrošina nevalstiskas sieviešu vadītas organizācijas.

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(38) Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka norīkotās struktūras sniedz papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2004/113/EK8, 2006/54/EK9 un 2010/41/ES10, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju dzimuma dēļ, ir labi piemērotas šo uzdevumu izpildei. Turklāt šādām struktūrām vajadzētu būt juridiski tiesīgām rīkoties visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu efektīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek nodrošināti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi.	(38) Ņemot vērā vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē nodarījumu sarežģītību un nopietnību un cietušo personu īpašās atbalsta vajadzības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka specializētie dienesti un norīkotās valstu struktūras, līdztiesības struktūras un citi relevanti rīcībspēki nodrošina papildu atbalstu un šādu nodarījumu prevenciju. Valstu līdztiesības iestādes, kas izveidotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2000/43/EK, 2004/113/EK8, 2006/54/EK9 un 2010/41/ES10, ņemot vērā to īpašās zināšanas jautājumos par diskrimināciju rases, etniskās izcelsmes un dzimuma dēļ, varētu būt labi piemērotas šo uzdevumu izpildei, ja tām ir adekvātas specializētās zināšanas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē jomā. Saskaņā ar dalībvalstu individuālajām juridiskajām tradīcijām un kultūrām šādām struktūrām un citiem specializētiem attiecīgiem rīcībspēkiem vajadzētu būt spējīgiem atbalstīt datu vākšanu un būt juridiski tiesīgiem rīkoties visu veidu vardarbībā pret sievietēm vai vardarbībā ģimenē cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas tiesvedībā, t. sk. attiecībā uz kompensācijas pieteikumiem un nelikumīga tiešsaistes satura izņemšanu, ar cietušo personu piekrišanu. Būtu jāietver iespēja rīkoties vairāku cietušo personu vārdā vai atbalstot šādas personas kopā. Lai šīs struktūras varētu rezultatīvi veikt savus uzdevumus, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tām tiek piešķirti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi un ka tās ir pienācīgi apmācītas, lai varētu sekot līdzi tādu jaunu tehnoloģiju attīstībai, ko izmanto saistībā ar nodarījumiem, uz kuriem šī direktīva attiecas.
__________________	__________________
8 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).	8 Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).	9 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (pārstrādāta versija) (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).	10 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/41/ES (2010. gada 7. jūlijs) par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (OV L 180, 15.7.2010., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

39. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgstošas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka daudziem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.	(39) Daži noziedzīgi nodarījumi, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir saistīti ar paaugstinātu atkārtotas, ilgas vai pat nepārtrauktas viktimizācijas risku. Šis risks it īpaši rodas sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar to, ka citiem galalietotājiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tiek darīti pieejami materiāli, kas izriet no konkrētiem kibervardarbības nodarījumiem, ņemot vērā to, cik viegli un ātri šādus materiālus var izplatīt plašā mērogā, kā arī grūtības, kas bieži pastāv šādu materiālu izņemšanā. Šis risks parasti saglabājas pat pēc notiesāšanas. Tādēļ, lai efektīvi aizsargātu šajos nodarījumos cietušo personu tiesības, dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana. Ņemot vērā to, ka izņemšana izcelsmes vietā ne vienmēr var būt iespējama, piemēram, juridisku vai praktisku grūtību dēļ, kas saistītas ar izņemšanas rīkojuma izpildi vai izpildes nodrošināšanu, būtu jāatļauj dalībvalstīm arī paredzēt pasākumus, ar ko liedz piekļuvi šādiem materiāliem.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(42) Šīs direktīvas noteikumiem par rīkojumiem un citiem pasākumiem saistībā ar attiecīgo materiālu izņemšanu un piekļuves liegšanu tiem nebūtu jāietekmē Regulas XX/YYYY [ierosinātās DPTA regulas] attiecīgie noteikumi. Proti, minētajos rīkojumos būtu jāievēro aizliegums uzlikt vispārējus uzraudzības vai aktīvas faktu konstatēšanas pienākumus un minētās regulas īpašās prasības attiecībā uz rīkojumiem izņemt nelikumīgu saturu tiešsaistē.	(42) Šīs direktīvas noteikumiem par rīkojumiem un citiem pasākumiem, kuru mērķis ir attiecīgo materiālu izņemšana un piekļuves liegšana tiem, nebūtu jāietekmē Regulas (ES) 2022/2065 noteikumi. Proti, minētajos rīkojumos būtu jāievēro aizliegums uzlikt vispārējus uzraudzības vai aktīvas faktu konstatēšanas pienākumus un minētās regulas īpašās prasības attiecībā uz rīkojumiem izņemt nelikumīgu saturu tiešsaistē.

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Ņemot vērā materiālu, uz kuriem var attiekties rīkojumi vai citi pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, lai šos materiālus izņemtu vai liegtu piekļuvi tiem, iespējamo nozīmi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai saukšanā pie atbildības par tiem saskaņā ar krimināltiesībām, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai kompetentās iestādes vajadzības gadījumā varētu iegūt vai nodrošināt šādus materiālus. Šie pasākumi varētu būt, piemēram, prasība attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nosūtīt minētos materiālus šīm iestādēm vai saglabāt materiālus ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz nepieciešamo. Visiem šādiem pasākumiem būtu jānodrošina materiālu drošība, tiem būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir pamatots, un tiem būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par persondatu aizsardzību.	(43) Ņemot vērā materiālu, uz kuriem var attiekties rīkojumi vai citi pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo direktīvu, lai šos materiālus izņemtu vai liegtu piekļuvi tiem, iespējamo nozīmi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanā vai saukšanā pie atbildības par tiem saskaņā ar krimināltiesībām, būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai kompetentās iestādes vajadzības gadījumā pierādījumu gūšanas nolūkā varētu iegūt vai nodrošināt šādus materiālus. Šie pasākumi varētu būt, piemēram, prasība attiecīgajiem starpniecības pakalpojumu sniedzējiem nosūtīt minētos materiālus šīm iestādēm vai saglabāt materiālus ierobežotu laikposmu, kas nepārsniedz nepieciešamo, izmeklēšanas satvarā un tās atbalsta nolūkā. Visiem šādiem pasākumiem būtu jānodrošina materiālu drošība, tiem būtu jāaprobežojas tikai ar to, kas ir pamatots, vajadzīgs un samērīgs, un tiem būtu jāatbilst piemērojamiem noteikumiem par persondatu aizsardzību.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lai izvairītos no sekundāras viktimizācijas, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, ieskaitot terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, var nākties pamest savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu.	(44) Lai nepieļautu sekundāro viktimizāciju, cietušajām personām vajadzētu būt iespējai saņemt kompensāciju kriminālprocesa gaitā. Kompensācijai no likumpārkāpēja jābūt pilnai, un to nevajadzētu ierobežot ar noteiktu maksimālo apmēru. Tai būtu jāsedz viss cietušajai personai nodarītais kaitējums un traumas, kā arī kaitējuma novēršanas izmaksas, citu starpā ieskaitot veselības aprūpes — arī seksuālās un reproduktīvās veselības un psiholoģiskās veselības aprūpes — pakalpojumu izmaksas, rehabilitācijas izmaksas, terapijas izmaksas, ietekmi uz cietušās personas nodarbinātības situāciju, ienākumu zaudējumu, psiholoģisko kaitējumu un morālo kaitējumu, kas radies cieņas pārkāpuma dēļ. Kompensācijas summai būtu jāatspoguļo tas, ka personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē, var nākties pilnīgi mainīt savu dzīvi, lai meklētu drošību, kas nozīmē iespējamu dzīvesvietas vai darba maiņu vai jaunas skolas atrašanu bērniem, vai pat jaunas identitātes radīšanu. Kompensācija cietušajām personām būtu jādara pieejama pēc iespējas ātri.

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz pirms kriminālprocesa, tā laikā un atbilstīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ.	(45) Palīdzība un atbalsts personām, kas cietušas no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, būtu jāsniedz bez kavēšanās pirms kriminālprocesa, tā laikā un pienācīgu laiku pēc kriminālprocesa beigām, piemēram, ja joprojām ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, lai novērstu vardarbības smagās fiziskās vai psiholoģiskās sekas, vai ja cietušās personas drošība ir apdraudēta, jo īpaši cietušās personas kriminālprocesā sniegto paziņojumu dēļ. Palīdzībai un atbalstam vajadzētu būt pieejamam cietušajai personai neatkarīgi no tā, vai ir sākts kriminālprocess.

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts personām, kas cietušas no visu veidu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, sieviešu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.	(46) Specializētiem atbalsta dienestiem būtu jāsniedz atbalsts, konsultācijas un informācija par jebkādiem relevantiem juridiskiem un praktiskiem jautājumiem un par nosūtīšanu uz tiesu medicīnisko ekspertīzi un vispārējiem veselības aprūpes dienestiem personām, kas cietušas no jebkādas vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, tostarp seksuālas vardarbības, seksuālās izmantošanas prostitūcijā, sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas, piespiedu laulībām, piespiedu abortiem un sterilizācijas, seksuālas uzmākšanās un dažādu veidu kibervardarbības.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādus pakalpojumus varētu nodrošināt papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļu no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu. Specializētu atbalstu var sniegt valsts iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem atbilstošus līdzekļus.	(47) Specializētajam atbalstam būtu jāpiedāvā cietušajām personām atbalsts, ieskaitot medicīnisko aprūpi, kas pielāgots viņu specifiskajām vajadzībām, neatkarīgi no jebkādām oficiālām sūdzībām. Šādi pakalpojumi būtu jānodrošina papildus vispārējiem cietušo personu atbalsta dienestiem vai kā daļa no šiem dienestiem, kuri var izmantot esošas vienības, kas nodrošina specializētu atbalstu, it sevišķi specializēta sieviešu atbalsta dienestus. Būtu jāievieš vispārējā cietušo personu atbalsta dienestu un specializētā sieviešu atbalsta dienestu savstarpējās nosūtīšanas un sadarbības sistēmas. Specializētu atbalstu var sniegt valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, cietušo atbalsta organizācijas vai citas nevalstiskās organizācijas. Tām būtu jāpiešķir pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, un, ja pakalpojumus sniedz nevalstiskās organizācijas, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās saņem pienācīgus līdzekļus. Plānojot specializētā atbalsta dienestu organizēšanu, dalībvalstīm būtu jāņem vērā pastāvošo specializētā atbalsta pakalpojumu, ko sniedz nevalstiskās organizācijas, un nevalstisko organizāciju piedāvāto specializētā atbalsta pakalpojumu veidu struktūras un savstarpējās sinerģijas, lai nodrošinātu skaidru koordināciju starp rīcībspēkiem un tādējādi veicinātu sieviešu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem.

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības un atbalsta vajadzības. Lai efektīvi risinātu šos jautājumus, dalībvalstīm būtu jāsniedz šādi pakalpojumi vienās un tajās pašās telpās vai jānodrošina, ka šādi pakalpojumi tiek koordinēti ar centrālā kontaktpunkta starpniecību. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas arī tās cietušās personas, kuras atrodas attālos apgabalos vai nespēj fiziski sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem. Šajā nolūkā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnē būtu jāievēro pieejamības prasības attiecībā uz personām ar invaliditāti.	(48) Personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm, parasti ir vairākas aizsardzības, medicīniskās un atbalsta vajadzības. Šāda veida atbalstu vislabāk var nodrošināt sieviešu organizācijas, ņemot vērā pret sievietēm vērstas vardarbības nesamērīgo ietekmi uz viņām. Valsts iestādēm specializētie sieviešu dienesti būtu jāatbalsta un jāatzīst. Specializētie sieviešu dienesti būtu sistemātiski jāiekļauj daudzaģentūru koordinācijas procesos riska novērtēšanas un pārvaldības nolūkos. Lai rezultatīvi apmierinātu no vardarbības ģimenē un vardarbības pret sievietēm cietušo personu dažādās aizsardzības, medicīniskās un atbalsta vajadzības, dalībvalstīm šādi pakalpojumi būtu jāsniedz vienās un tajās pašās telpās vai arī tām jānodrošina, ka šādus pakalpojumus koordinē centrāls kontaktpunkts. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādi pakalpojumi ir ģeogrāfiski vienlīdzīgi izvietoti. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegtas visas cietušās personas, arī tās personas, kuras dzīvo attālos apgabalos vai fiziski nespēj sasniegt šādus centrus, dalībvalstīm būtu jānodrošina attālināta tiešsaistes piekļuve šādiem pakalpojumiem, izveidojot lietotni, tīmekļa vietni un palīdzības līniju, kas ir pieejama visu nedēļu 24 h dienā. Šajā nolūkā cita starpā būtu jāizveido vienota un atjaunināta tīmekļa vietne, kurā būtu pieejama visa attiecīgā informācija par pieejamajiem klātienes un tiešsaistes atbalsta un aizsardzības pakalpojumiem un piekļuve tiem (vienas pieturas tiešsaistes piekļuve). Tīmekļa vietnei būtu jāatbilst piekļūstamības prasībām attiecībā uz personām ar invaliditāti, piemēram, tām, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2019/882 I pielikumā. Visiem pakalpojumiem gan tiešsaistē, gan klātienē vajadzētu būt pilnībā piekļūstamiem un nediskriminējošiem.

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(48a) Dalībvalstīm, cita starpā apspriežoties un sadarbojoties ar specializētā sieviešu atbalsta dienestiem, cietušo aizsardzības centriem, veselības aprūpes speciālistiem un citiem attiecīgiem rīcībspēkiem, balstoties uz pierādījumiem, speciālajām zināšanām un paraugpraksēm un ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto cietušo personu aizsardzības vajadzību noteikšanas nolūkā veikto specializēto individuālo novērtējumu procesu un saturu, būtu jāizdod, jāpārskata un vajadzības gadījumā regulāri jāatjaunina vadlīnijas un protokoli vispārējā cietušo atbalsta dienestiem, ņemot vērā to praktisko piemērošanu. Šādās vadlīnijās un protokolos būtu jāiekļauj informācija par to, kā izturēties pret cietušajām personām traumai, dzimtei un bērniem piemērotā veidā, izvairoties no dzimtiskajiem stereotipiem un nepieļaujot sekundāru vai atkārtotu viktimizāciju.

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Šos pakalpojumus būtu jāturpina piedāvāt šādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un vardarbībai pret sievietēm ir tendence pieaugt.	(49) Specializēti atbalsta dienesti, tostarp patversmes un izvarošanas upuru krīzes centri, sieviešu konsultāciju centri, seksuālās vardarbības upuru palīdzības centri, specializēti LGBTIQ centri, palīdzības tālruņu līnijas, vardarbības izdarītāju rehabilitācijas programmas un izvarošanas seku klīniskā pārvaldība būtu jāuzskata par būtiskiem krīžu un ārkārtas stāvokļa laikā, tai skaitā veselības krīžu laikā. Tādās situācijās, kad vardarbībai ģimenē un vardarbībai pret sievietēm ir tendence pieaugt, jāturpina šos pakalpojumus piedāvāt.

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa īpaši sensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja medicīniskā aprūpe un atbalsts traumu gadījumos, kā arī tūlītējas kriminālistikas ekspertīzes, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem vajadzētu būt pieejamiem pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem katras dalībvalsts teritorijā. Tāpat arī no sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām.	(50) Seksuālās vardarbības, t. sk. izvarošanas, traumatiskais raksturs prasa dzimumsensitīvu reakciju no apmācītu un specializētu darbinieku puses. Šāda veida vardarbībā cietušām personām ir vajadzīga tūlītēja, visaptveroša un ilgtermiņa medicīniskā aprūpe, ieskaitot seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi un izvarošanas seku klīnisko pārvaldību, kas ietver arī ārkārtas kontracepciju, profilaksi pēc tās iedarbības. seksuāli transmisīvas infekcijas ārstēšanu un droša un likumīga aborta iespēju, un atbalsts traumu gadījumos, kā arī ilgtermiņa atbalsta — arī konsultāciju — iespēja. Izvarošanas upuru krīzes centriem vai seksuālās vardarbības upuru palīdzības centriem būtu jāpiedāvā tūlītēja kriminālistikas ekspertīze, lai savāktu pierādījumus, kas vajadzīgi kriminālvajāšanai, un tiem vajadzētu būt pieejamiem visu diennakti pietiekamā skaitā un adekvāti izvietotiem pa katras dalībvalsts teritoriju. Tāpat arī no sieviešu un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošanas un citādām kaitīgām praksēm cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, parasti ir vajadzīgs pielāgots atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz īpašu atbalstu, kas pielāgots šīm cietušajām personām, izmantojot multidisciplināru un uz cietušajiem vērstu pieeju un sniedzot mērķorientētu apmācību visiem attiecīgajiem speciālistiem, kuri varētu nonākt saskarē ar cietušu personu vai riskam pakļautu personu. Šāds specializēts atbalsts būtu jāsniedz, ievērojot visaugstākos privātuma, intīmuma un konfidencialitātes standartus.

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

50.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50a) No sieviešu dzimumorgānu kropļošanas cietušajām personām, kas bieži ir meitenes, un no piespiedu sterilizācijas cietušajām personām parasti ir vajadzīgs mērķorientēts atbalsts. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tās sniedz šīm cietušajām personām pielāgotu atbalstu un ka šie specializētie atbalsta pakalpojumi tiek sniegti, ievērojot visaugstākos privātuma, intīmuma un konfidencialitātes standartus.

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

50.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50b) Tā kā ļoti daudz kibervardarbības gadījumu paliek neziņoti, no kibervardarbības cietušajām personām paredzētu specializētā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu būt pienācīgi aprīkotiem un šādiem pakalpojumiem vajadzētu būt viegli piekļūstamiem. Šādiem pakalpojumiem būtu jāietver psiholoģiskais atbalsts, juridiskās konsultācijas un palīdzība.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

50.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(50c) Vardarbība darbā un uzmākšanās darba pasaulē ir nepieņemama un nesaderīga ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātību. Tā ietekmē cilvēku psiholoģisko, fizisko un seksuālo veselību, cieņu un ģimenes un sociālo vidi, kā arī publisko un privāto pakalpojumu kvalitāti. Konkrētāk, tā var liegt cilvēkiem, sevišķi sievietēm, piekļūt darba tirgum, palikt tajā un virzīties uz priekšu karjerā, tāpēc tā apdraud vienlīdzīgas iespējas. Tā negatīvi ietekmē arī darba organizāciju, attiecības darbavietā, darba ņēmēju iesaisti, uzņēmuma reputāciju un ražīgumu.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Direktīvās 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darbā uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Ņemot vērā to, ka seksuāla uzmākšanās darbā būtiski negatīvi ietekmē gan cietušās personas, gan darba devējus, ar ārēju konsultāciju pakalpojumu palīdzību cietušajām personām un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi risināt šādus gadījumus darba vietā, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darba vietas, kā arī jānodrošina agrīnas samierināšanas iespēja, ja cietusī persona to vēlas.	(51) Direktīvas 2004/113/EK, 2006/54/EK un 2010/41/ES uzmākšanos darbā uzskata par diskrimināciju dzimuma dēļ. Ņemot vērā to, ka seksuāla uzmākšanās darba pasaulē ir diskriminācija, kas būtiski negatīvi ietekmē gan cietušās personas, gan darba devējus, ārējiem specializētiem un apmācītiem dienestiem cietušajām personām un darba devējiem būtu jāsniedz padomi par to, kā pienācīgi novērst un risināt šādus gadījumus darba vidē, par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas darba devējam ir pieejami, lai izraidītu likumpārkāpēju no darba vietas, un par to, kā nodrošināt agrīnas samierināšanas iespēju, ja cietusī persona to vēlas. Seksuāla uzmākšanās darba pasaulē un vardarbība darbavietā būtu jārisina sociālajā dialogā vai ar tiesību aktiem, vai abējādi, ņemot vērā visu darbavietu atrašanās vietas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas Konvencijā par vardarbības un aizskarošas izturēšanās izskaušanu darba vietā.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

51.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(51a) Sociālajiem partneriem var būt svarīga loma seksuālās uzmākšanās darba pasaulē un vardarbības ģimenē novēršanā ar attiecīgiem pasākumiem. Pieaugot tāldarba no mājām pieejamībai, vardarbības ģimenē vieta faktiski var būt cietušās personas darbavieta. Darba devēji un arodbiedrības var arī palīdzēt identificēt vardarbības ģimenē gadījumus, atbalstīt cietušās personas un novērst vardarbības ģimenē ietekmi uz darba dzīvi. Jau ir daudz labas prakses un vienošanos piemēru attiecībā uz tādām darbavietas rīcībpolitikām, kas atbalsta no vardarbības ģimenē cietušās personas, dodot tām iespēju droši turpināt darbu.

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, konsultāciju centriem vai policiju.	(52) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka valsts palīdzības tālruņu līnijas cietušajām personām, kas vēršas pēc atbalsta, ir piekļūstamas un darbojas ar ES saskaņoto numuru [116016] vai citu jau pastāvošu numuru un ka šis numurs tiek plaši reklamēts kā publisks bezmaksas numurs, kas pieejams visu diennakti. Sniegtajam atbalstam būtu jāietver konsultācijas krīzes situācijās, kas jāsniedz specializētā atbalsta dienestiem, un tam vajadzētu būt iespējai nosūtīt uz klātienes pakalpojumiem, piemēram, patversmēm, specializētā sieviešu atbalsta dienestiem un citiem sociālajiem, veselības aprūpes un tiesībaizsardzības dienestiem. Šādas palīdzības līnijas būtu jānodrošina atsevišķi no citām palīdzības līnijām noziegumos cietušajām personām, un to personālam būtu jānodrošina visi valsts neatliekamās palīdzības numuri. No vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē cietušās personas, kas zvana uz vispārējā atbalsta palīdzības tālruni, būtu jānovirza uz specializēto palīdzības līniju, kura darbojas ar ES saskaņoto numuru vai citu jau pastāvošu speciālu konsultāciju numuru. Dalībvalstīm, kam šādas palīdzības tālruņa līnijas nav, tāda būtu jāizveido.

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei.	(53) Patversmēm ir būtiska nozīme cietušo personu aizsardzībā pret vardarbības aktiem. Patversmēm būtu ne tikai jānodrošina droša uzturēšanās vieta, bet arī jāsniedz pamata juridiskās konsultācijas un nepieciešamais atbalsts attiecībā uz savstarpēji saistītām problēmām, kas saistītas ar cietušo personu veselību — arī garīgo veselību —, finansiālo situāciju un viņu bērnu labbūtību, galu galā sagatavojot cietušās personas autonomai dzīvei. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir pieejams pietiekams skaits īpašu patversmju personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šādas patversmes ir izvietotas ģeogrāfiski vienlīdzīgi. Šīm patversmēm vajadzētu būt pieejamām tikai personām, kas cietušas no vardarbības, un to atrašanās vietai vajadzētu būt konfidenciālai, lai nodrošinātu sieviešu drošību. Būtu jānodrošina dažādu modeļu patversmes, tostarp patversmes tikai sievietēm, tādējādi nodrošinot cietušajām personām maksimālu rīcības brīvību. Patversmēm vienmēr vajadzētu būt pieejamām cietušajām personām bez maksas, un tām būtu jānodrošina, ka aktīvi un pastāvīgi uz vietas ir apmācīts un specializēts personāls, kas var pievērsties cietušajām personām un viņas atbalstīt. Būtu jānodrošina, ka patversmes un citas piemērotas pagaidu mītnes apmierina cietušo personu ar invaliditāti īpašās vajadzības.

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

53.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(53a) Stresa un baiļu dēļ vardarbība ģimenē bieži ietekmē cietušās personas nodarbinātību un ražīgumu, kā arī veselību un drošību darbā. Izdarītāji bieži liedz saviem partneriem vai bijušajiem partneriem piekļūt darbavietai. Turklāt cietušajām personām bieži vien vajadzīgs papildu laiks prom no darba ārsta apmeklēšanai, tiesvedībai vai sociālu jautājumu risināšanai, piemēram, jauna mājokļa meklēšanai. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāīsteno pasākumi, kas nodrošinātu, ka darba devējiem, kuri ir informēti par cietušās personas apstākļiem, tiek liegts tieši pēc vardarbības un ar vardarbību saistītu faktoru ietekmes dēļ cietušo personu diskriminēt vai jebkādā veidā nostādīt nelabvēlīgākā situācijā. Gluži otrādi, lai atbalstītu cietušās personas grūtajās pārejās un palīdzētu viņām palikt darbā, tādējādi aizsargājot viņu ekonomiskos resursus un finansiālo neatkarību, cietušajām personām vajadzētu būt tiesībām uz pienācīgi ilgu apmaksātu atvaļinājumu un elastīgu darba režīmu.

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā.	(54) Lai efektīvi novērstu negatīvās sekas cietušajiem bērniem, atbalsta pasākumos bērniem būtu jāietver vecumam atbilstošas psiholoģiskās konsultācijas, ko sniedz apmācīti speciālisti, un vajadzības gadījumā pediatriskā aprūpe, un šie pasākumi būtu jānodrošina, tiklīdz kompetentajām iestādēm ir pamatots iemesls uzskatīt, ka bērni varētu būt cietuši no vardarbības, ieskaitot bērnus, kas ir vardarbības liecinieki. Šādiem atbalsta pasākumiem nebūtu vajadzīga personas, kam ir vecāku atbildība, iepriekšēja piekrišana, ja minētā persona ir likumpārkāpējs vai aizdomās turētais, un tiem vajadzētu atbilst principiem, kuri noteikti ANO Konvencijā par bērna tiesībām, jo īpaši tās 9. un 12. pantā. Šādi pasākumi būtu jādara pieejami ilgtermiņā atbilstoši cietušās personas vajadzībām. Sniedzot atbalstu cietušajiem bērniem, galvenajam apsvērumam vajadzētu būt bērna tiesībām, kā noteikts Hartas 24. pantā. Būtu jānodrošina kompetento iestāžu sadarbība ar vietām, kuras bērns bieži apmeklē, piemēram, ar skolu, lai ne vien atbalstītu bērnu, bet arī sniegtu pienācīgu atbalstu citiem bērniem un vecākiem. “Vecāku atsvešināšanas sindroms” un līdzīgi jēdzieni un termini, kas vaino mātes par bērna “atsvešināšanu” no tēva, bieži ir saistīti ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, apdraud bērna drošību un izraisa cietušajai personai sekundāru viktimizāciju, papildu psiholoģisko stresu un traumu. Lietojot šādus jēdzienus, tiek apšaubītas cietušo personu prasmes audzināt bērnus, netiek ņemtas vērā bērnu liecības un vardarbības risks, kam bērni ir pakļauti, un tiek apdraudētas mātes un bērnu tiesības un drošība.

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

55. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek bērnu aizsardzības vai labklājības ierēdņu klātbūtnē. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses.	(55) Lai nodrošinātu bērnu drošību iespējamas tikšanās laikā ar likumpārkāpēju vai aizdomās turēto personu, kam ir vecāku atbildība un saskarsmes tiesības, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek darītas pieejamas uzraudzītas, neitrālas vietas, tostarp bērnu aizsardzības vai labklājības iestādes, lai tur bērna interesēs varētu notikt šādi apmeklējumi. Uzraudzītām neitrālām vietām, kur rīko tikšanos ar likumpārkāpēju, būtu jānodrošina gan bērna, gan attiecīgā gadījumā nevardarbīgās personas, kam ir vecāku atbildība, drošība un būtu jādod iespēja izvairīties no kontakta starp likumpārkāpēju vai aizdomās turēto un nevardarbīgo vecāku vai radiniekiem laikā, kad bērns tiek pavadīts uz tikšanos. Vajadzības gadījumā apmeklējumiem būtu jānotiek bērnu aizsardzības vai labklājības ierēdņu klātbūtnē. Ja ir nepieciešams nodrošināt pagaidu izmitināšanu, bērni prioritārā kārtā būtu jāizmitina kopā ar personu, kam ir vecāku atbildība un kas nav likumpārkāpējs vai aizdomās turētā persona, piemēram, bērna māti. Vienmēr būtu jāņem vērā bērna intereses, un tām būtu jāprevalē pār vardarbīga vecāka kopīgas aizgādības vai saskarsmes tiesību pieprasījumu. Būtu jānodrošina, ka likumpārkāpēji tiek pienācīgi nosūtīti uz dienestiem, kas pret ģimenes locekļiem vērstās vardarbības problēmu palīdzētu risināt.

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(55a) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu neobjektivitāti bērna interešu noteikšanā. Šāda neobjektivitāte var ietvert pārliecību, ka bērna interesēs ir uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem vai ar radiniekiem par katru cenu neatkarīgi no vardarbības, ko bērns ir piedzīvojis, un tam ir kaitīgas un bīstamas sekas gan bērnam, gan otram vecākam. Vajadzības gadījumā bērna tiesības uzturēt kontaktus ar abiem vecākiem būtu jāierobežo.

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, lauku apvidos dzīvojošām sievietēm, seksuālo pakalpojumu sniedzējām, aizturētām sievietēm vai gados vecākām sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība un atbalsts.	(56) Cietušajām personām ar specifiskām vajadzībām un grupām, kuras apdraud vardarbība pret sievietēm vai vardarbība ģimenē un kuras piedzīvo intersekcionālo diskrimināciju, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, sievietēm, kas dzīvo institucionālās aprūpes iestādēs, sievietēm ar apgādājamās personas uzturēšanās statusu vai atļauju, migrantēm bez dokumentiem, sievietēm, kas lūdz starptautisko aizsardzību, sievietēm, kas bēg no bruņota konflikta, bezpajumtniecības skartām sievietēm, sievietēm, kas strādā slikti atalgotu darbu, sievietēm bez darba, sievietēm ar rases vai etnisko piederību minoritātei, no tā sauktajiem “goda aizstāvēšanas” noziegumiem cietušajām personām, lauku apvidos vai reģionos ar mazāku labklājību dzīvojošām sievietēm, prostitūcijā iesaistītām sievietēm, seksuālajām vai dzimtiskās identitātes minoritātēm, sievietēm, kam ir atkarība, ieslodzītām sievietēm, gados vecākām sievietēm un LBTIQ+ sievietēm, būtu jāsaņem īpaša aizsardzība, medicīniskā aprūpe un atbalsts. No šajā direktīvā skatītās vardarbības cietušās personas, kuras piesakās uz starptautisko aizsardzību, būtu jāuzskata par pieteikuma iesniedzējām ar īpašām uzņemšanas vajadzībām, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/33/ES1a.
	__________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 96. lpp.).

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(57) Sievietes ar invaliditāti nesamērīgi cieš no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un invaliditātes dēļ viņām bieži ir grūtības piekļūt aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka viņas var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, vienlaikus pievēršot pienācīgu uzmanību šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām meklēt palīdzību.	(57) Sievietes ar invaliditāti nesamērīgi cieš no vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, un invaliditātes dēļ viņām bieži ir grūtības piekļūt aizsardzības un atbalsta pasākumiem. Ziņošanas par vardarbību process bieži vien nav pieejams tādu iemeslu dēļ kā nepienācīgas rīcībpolitikas un standarti, negatīva attieksme, fiziski šķēršļi, ierobežota informācija un saziņa, pakalpojumu neesība un nepietiekams finansējums, kā arī tāpēc, ka cietušās personas netiek iesaistītas tādu lēmumu pieņemšanā, kas tieši ietekmē viņu dzīvi. Tāpēc dalībvalstīm būtu savi atbalsta dienesti attiecīgi jāpielāgo tā, lai nodrošinātu, ka viņas var pilnībā izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības vienlīdzīgi ar citiem, un vienlaikus jāpievērš pienācīga uzmanība šādu cietušo personu sevišķajai neaizsargātībai un viņu iespējamajām grūtībām meklēt palīdzību.

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

57.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(57a) Rīcībai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai būtu jābalstās uz trīsvirzienu pieeju, ko veido primārie, sekundārie un terciārie preventīvie pasākumi. Būtu jānodrošina pienācīga šo trīs pieeju koordinācija. Primārajiem preventīvajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz to, lai nepieļautu vardarbības rašanos, un tiem būtu jāiekļauj izpratnes veicināšanas kampaņas, kas palielinātu sabiedrības izpratni par visu veidu vardarbības dažādajām izpausmēm un tās sekām. Sekundārajiem preventīvajiem pasākumiem vajadzētu būt vērstiem uz agrīnu vardarbības atklāšanu un tās progresēšanas vai eskalācijas novēršanu agrīnā posmā. Terciārajiem preventīvajiem pasākumiem būtu jākoncentrējas uz atkārtotu noziedzīgu nodarījumu un atkārtotas viktimizācijas nepieļaušanu, kā arī uz vardarbības seku pienācīgu pārvaldību. Šiem pasākumiem būtu jāietver līdzās esošo cilvēku intervences, agrīnas intervences centru un intervences programmu veicināšana.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

58. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti preventīvi pasākumi, piemēram, izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā izglītībā, jo īpaši stiprinot dzimumaudzināšanu un sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas un cieņpilnas attiecības.	(58) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek veikti pierādījumos balstīti preventīvi pasākumi, piemēram, ilgtermiņa izpratnes veicināšanas kampaņas, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, panākot pārmaiņas sieviešu un vīriešu sociālajā un kulturālajā uzvedībā. Šādām kampaņām būtu jāietver pilnīga informācijas sniegšana par dažādajām vardarbības izpausmēm un par šādas vardarbības ietekmi uz bērniem, un tām būtu jāveicina uz cilvēktiesībām vērsta pieeja. Prevencijai būtu jānotiek arī formālajā un ikdienējā izglītībā, jo īpaši stiprinot vispusīgu un vecumam piemērotu dzimumaudzināšanu un attiecību izglītību, kā arī sociālemocionālās prasmes, empātiju un prasmes veidot veselīgas, piekrišanā balstītas un cieņpilnas attiecības. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš šādu kampaņu rīkošanai vietās, ko apmeklē vīrieši. Šādās kampaņās būtu jāiesaista attiecīgās vietējās ieinteresētās personas. Preventīvie pasākumi būtu jāizstrādā sadarbībā ar attiecīgajām skartajām kopienām, lai nodrošinātu pilnīgu to vajadzību apmierināšanu un sensitīvu, pienācīgu un nestigmatizējošu komunikāciju.

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

58.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(58a) Dzimumu līdztiesība, sieviešu spēcināšana un investīcijas dzimumlīdztiesīgā sabiedrībā, kurā sievietes ir finansiāli un sociāli autonomas, ir labākās prevencijas stratēģijas pret dažādo veidu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Dalībvalstīm, vajadzības gadījumā nodrošinot piekļuvi sociālajam atbalstam, būtu jānodrošina, ka sievietēm ir līdzekļi un iespējas, kas nepieciešami, lai pamestu vardarbīgas attiecības.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

59. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimumu stereotipu veidošanos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai gods netiek uztverti kā attaisnojums vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimumu lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimumu stereotipus, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi.	(59) Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgu dzimtisko stereotipu veidošanos, tādējādi izskaužot ideju par sieviešu mazvērtīgumu vai stereotipiskām sieviešu un vīriešu lomām. Tas varētu ietvert arī pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka kultūra, paražas, reliģija, tradīcijas vai gods tiek uztverti nevis kā attaisnojums vardarbībai pret sievietēm vai vardarbībai ģimenē vai iecietīgākai attieksmei pret šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet gan kā atbildību pastiprinošs apstāklis. Tā kā ļoti liela daļa tā dēvēto “goda aizstāvēšanas” noziegumu Savienībā paliek neziņoti, ir svarīgi attiecīgajām iestādēm nodrošināt pienācīgu apmācību, lai tās spētu šādus noziegumus identificēt un pareizi rīkoties. Ņemot vērā to, ka jau no ļoti agras bērnības bērni ir pakļauti dzimtes lomām, kas veido viņu priekšstatu par sevi un ietekmē viņu akadēmisko un profesionālo izvēli, kā arī gaidas attiecībā uz viņu kā sieviešu un vīriešu lomu visa mūža garumā, ir izšķiroši svarīgi novērst dzimtisko stereotipus, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi. Pārmērīga saskare ar pornogrāfiju, kas veicina dzimtiskos stereotipus un jauniešiem bieži vien ir vienīgais dzimumattiecību atsauces punkts, jo īpaši tad, ja nav piekļuves vispusīgai dzimumaudzināšanai un attiecību izglītībai, rada izkropļotu un vardarbīgu priekšstatu par seksualitāti. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāņem vērā pornogrāfijas ietekme uz jauniešiem un risks, ka viņi varētu atdarināt vardarbīgu uzvedību.

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet apmācību un saņem mērķtiecīgu informāciju. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darbā, būtu jāapmāca arī personas, kas veic uzraudzības funkcijas. Šajā apmācībā būtu jāietver arī novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK45. Apmācības pasākumiem būtu jāaptver arī trešo personu vardarbības risks. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, no kuras darbinieki var ciest darba vietā, nevis no kolēģa rokas, un tā ietver tādus gadījumus kā, piemēram, medmāsas, kuras seksuāli aizskar pacients.	(60) Lai nodrošinātu, ka vardarbībā pret sievietēm un vardarbībā ģimenē cietušās personas tiek identificētas, spēj iesniegt sūdzību un saņem pienācīgu atbalstu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka speciālisti, kas varētu nonākt saskarē ar cietušajām personām, iziet pienācīgu un pielāgotu apmācību un saņem mērķorientētu informāciju, lai varētu viņām palīdzēt tiesu iestāžu pieejamības ziņā. Šādai apmācībai, ieskaitot palīgmateriālus, vajadzētu būt bez maksas un notikt darba laikā. Apmācībai būtu jāaptver iebiedēšanas risks un tās novēršana, atkārtota un sekundāra viktimizācija un aizsardzības. medicīniskās aprūpes un atbalsta pasākumu pieejamība cietušajām personām. Šādai apmācībai jo īpaši vajadzētu būt pieejamai speciālistiem, kas strādā ar sievietēm iestādēs, piemēram, aprūpes iestādēs, patvēruma centros un ieslodzījuma vietās, un speciālistiem, kas strādā vai veic brīvprātīgo darbu patversmēs. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš specializētajai to kompetento iestāžu apmācībai, kas nonāk saskarē ar cietušajām personām, jo īpaši apmācībai par to, kā izvairīties no cietušo personu vainojošas attieksmes un uzvedības, cietušās personas savlaicīgi nosūtīt uz specializētiem dienestiem, tostarp specializētajiem sieviešu dienestiem, un apstrādāt datus, lai atvieglotu ziņošanu par vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Šādai apmācībai būtu jāaptver arī dzimumu līdztiesība un diskriminācija, arī intersekcionālā diskriminācija, sekundārās viktimizācijas novēršana, komunikācijas prasmes un pret visvairāk marginalizētajām grupām vērstas seksuālas uzmākšanās novēršana un identificēšana. Šāda apmācība būtu jānodrošina kvalificētiem pasniedzējiem, ievērojot stingrus kvalitātes standartus attiecībā uz apmācības ilgumu, biežumu, metodēm un iznākumiem saskaņā ar šīs direktīvas mērķiem.
__________________
45 Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

60.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(60a) Lai novērstu un pienācīgi risinātu seksuālas uzmākšanās gadījumus darba pasaulē un apzinātu un risinātu vardarbības ģimenē gadījumus un tās sekas, būtu jāapmāca personas, kas veic uzraudzības funkcijas, un darba inspektori. Šādai apmācībai būtu jāaptver novērtējumi par seksuālu uzmākšanos darbavietā un ar to saistītajiem psihosociālajiem drošības un veselības riskiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 89/391/EEK1a un atbilst tajā izklāstītajiem nosacījumiem. Šādā apmācībā būtu jāiekļauj arī trešo personu vardarbības risks un tas, ka atbalsts no šādas vardarbības cietušajām personām būtu jāiekļauj darba aizsardzībā. Trešo personu vardarbība ir vardarbība, ko pret darbinieku darbavietā izdara kāds, kas nav kolēģis. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka darba devēji, apspriežoties ar darba ņēmēju pārstāvjiem saskaņā ar Direktīvu 89/391/EEK, ievieš iekļaujošas, integrētas un specializētas stratēģijas, ar ko mazināt un nepieļaut seksuālu uzmākšanos darba pasaulē.
	__________________
	1a Padomes Direktīva 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā (OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

61. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimumu stereotipiem, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, un cietušajām personām.	(61) Lai cīnītos pret nepietiekamu ziņošanu un nepieļautu sekundāro viktimizāciju, dalībvalstīm būtu arī jāsadarbojas ar tiesībaizsardzības iestādēm, tiesu iestādēm, pilsonisko sabiedrību, kopienā balstītām organizācijām, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu un citiem attiecīgiem specializētiem rīcībspēkiem apmācības izstrādē, jo īpaši attiecībā uz kaitīgiem dzimtiskajiem stereotipiem un maldīgiem pieņēmumiem par seksuālo vardarbību un vardarbību ģimenē, kā arī noziedzīgu nodarījumu prevencijā, ņemot vērā to ierasti ciešo saskari ar grupām, kurām draud vardarbība, cietušajām personām un likumpārkāpējiem. Lai varētu pareizi palīdzēt cietušajai personai iesniegt sūdzību un pienācīgi novērtēt viņas situāciju, būtiska ir tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācība par to, kā uzņemt personas, kuras cietušas no dzimumbalstītas vardarbības, vardarbības ģimenē vai kibervardarbības.

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

61.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(61a) Dalībvalstīm būtu jāatzīst sieviešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tai skaitā organizācijas, kas sadarbojas ar sievietēm, kurām ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, kā partneres rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā un attiecīgos gadījumos tās jāiekļauj to valdības struktūru un komiteju darbā, kuras cīnās pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt par attiecīgajiem jautājumiem būtu jāapspriežas arī ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, ar sociālajiem partneriem jautājumā par seksuālu uzmākšanos darba pasaulē.

Grozījums Nr.  84

 

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, par to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām.	(62) Būtu jāizveido intervences programmas, lai novērstu un mazinātu (atkārtotu) vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē risku. Tās būtu jāīsteno apmācītiem un kvalificētiem speciālistiem un ciešā sadarbībā ar specializētiem cietušo personu atbalsta dienestiem. Programmām jo īpaši vajadzētu būt vērstām uz to, lai mācītu likumpārkāpējiem vai personām, kuras varētu nonākt uz noziedzības ceļa, to, kā nevardarbīgi uzvesties personu savstarpējās attiecībās un kā cīnīties pret vardarbīgas uzvedības modeļiem. Ja cietusī persona piekrīt saskarei ar likumpārkāpēju vai ja cietusī persona ar savu piekrišanu ir tiešā fiziskā tuvumā likumpārkāpējam, šādu intervences programmu laikā īpaša uzmanība būtu jāpievērš cietušās personas drošībai. Programmām būtu jāmudina likumpārkāpēji uzņemties atbildību par savu rīcību un izvērtēt savu attieksmi pret sievietēm un uzskatus par viņām. Programmām būtu jācenšas palīdzēt likumpārkāpējiem saprast un atzīt, ka viņi ir atbildīgi, mainīt savu kaitīgo attieksmi un uzvedību un pieņemt nevardarbīgu rīcību cilvēku attiecībās.

Grozījums Nr.  85

 

Direktīvas priekšlikums

62.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(62a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka intervences programmas atbilst minimālajiem standartiem un paraugpraksēm. Intervences programmas būtu jānodrošina apmācītiem darbiniekiem, to pamatā vajadzētu būt pieejai pēc dzimtes, tām vajadzētu būt vērstām uz cietušajām personām, tajās būtu jāiekļauj pilns nodarījuma izdarītāja riska novērtējums, tās būtu jāiekļauj daudzaģentūru tīklos, tām būtu jācenšas izveidot ciešu sadarbību ar specializētā atbalsta dienestiem, tostarp specializētā sieviešu atbalsta dienestiem, un tām būtu jāsniedz iznākumu izvērtēšanas vadlīnijas. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtu, lai noteiktu kopējus standartus un vadlīnijas.

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

62.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(62b) Visi šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir jāpapildina ar pietiekamu, paredzamu un ilgtspējīgu finansējumu. Tas ir īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka valstu iestādēm un specializētā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, tostarp nevalstiskajiem specializētajiem sieviešu dienestiem, ir pietiekams finansējums un cilvēkresursi, tehniskie un tehnoloģiskie resursi rezultatīvai un visaptverošai šīs direktīvas īstenošanai. Specializētā sieviešu atbalsta dienesti dalībvalstīm būtu jāiekļauj kā neatņemama daļa dzimumbalstītā vardarbībā cietušajām personām paredzētās valsts atbalsta sistēmas īstenošanā.

Grozījums Nr.  87

 

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju sadarbība. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz sistemātisku risku atklāšanu saistībā ar šādu kibervardarbību un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām.	(63) Lai nodrošinātu, ka šajā direktīvā ietvertajos kibervardarbības nodarījumos cietušās personas var efektīvi īstenot savas tiesības uz nelikumīga materiāla, kas saistīts ar šādiem nodarījumiem, izņemšanu, dalībvalstīm būtu jāveicina starpniecības pakalpojumu sniedzēju, iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju sadarbība, piemēram, izveidojot uzticamus signalizētājus saskaņā ar Regulu (ES) 2022/2065. Lai nodrošinātu, ka šādi materiāli tiek atklāti agrīnā stadijā un tiek efektīvi apkaroti un ka minētajos nodarījumos cietušajām personām tiek sniegta pienācīga palīdzība un atbalsts, dalībvalstīm būtu arī jāveicina spēkā esošu brīvprātīgu pašregulācijas pasākumu, piemēram, rīcības kodeksu, izveide vai izmantošana, tostarp attiecībā uz sistemātisku risku atklāšanu saistībā ar šādu kibervardarbību un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācību, novēršot šādu vardarbību un palīdzot cietušajām personām.

Grozījums Nr.  88

 

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63a) Dalībvalstīm būtu jāapliecina sava apņemšanās novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, šajā nolūkā izstrādājot nacionālus rīcības plānus.

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

63.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(63b) Lai izstrādātu konsolidētu Savienības stratēģiju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai, kuras mērķis būtu vēl vairāk stiprināt Savienības un dalībvalstu apņemšanos un centienus to novērst un apkarot, dalībvalstīm būtu jāveicina dzimumbalstītas vardarbības problēmas koordinatora (“Savienības koordinators”) izveide un uzdevumi. Savienības koordinatora uzdevumos būtu jāiekļauj, piemēram, koordinācijas un saskaņotības uzlabošana, izvairīšanās no centienu dublēšanās starp Savienības iestādēm un aģentūrām, kā arī starp dalībvalstīm un starptautiskajiem rīcībspēkiem, ieguldījums tādu esošo vai jauno Savienības rīcībpolitiku un stratēģiju izstrādē, kuras ir relevantas cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, un ziņošana Savienības iestādēm.

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

64. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(64) Politiku, lai pienācīgi apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat).	(64) Rīcībpolitikas, ar ko pienācīgi apkarot vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, var formulēt, tikai pamatojoties uz visaptverošiem un salīdzināmiem sadalītiem datiem. Lai efektīvi uzraudzītu norises dalībvalstīs un novērstu salīdzināmu datu trūkumu, dalībvalstīm būtu regulāri jāveic apsekojumi, izmantojot saskaņoto Komisijas (Eurostat) metodiku, lai vāktu datus un nosūtītu šos datus Komisijai (Eurostat). Turklāt būtu jāizmanto kvalitatīvi dati, jo tie var sniegt unikālu ieskatu par pašreizējo situāciju vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanā, kā arī par šīs direktīvas īstenošanā sasniegto. Dati būtu jāvāc vienā un tajā pašā procesa posmā, lai nodrošinātu salīdzināmus un attiecināmus rezultātus. Datu vākšanas metožu izstrādē būtu jāiesaista nevalstiskās organizācijas, kas strādā, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, tostarp sieviešu organizācijas, specializētā sieviešu atbalsta dienesti un citi specializētā atbalsta dienesti.

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas politikas stratēģijas šajā jomā. Apmainoties ar savāktajiem datiem, persondati nebūtu jāiekļauj.	(65) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka savāktie dati nepārsniedz to, kas ir absolūti nepieciešams saistībā ar atbalstu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatības un tendenču uzraudzībai, un jāizstrādā jaunas rīcībpolitikas stratēģijas šajā jomā. Dalībvalstīm būtu jāsniedz relevanti dati un informācija attiecīgajām iestādēm, piemēram, Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam un Eurofound, lai minētos datus varētu salīdzināt, novērtēt un analizēt Savienības līmenī. Savāktajos datos būtu jāiekļauj konteksts, kādā noziedzīgais nodarījums noticis, piemēram, tas, ka tas noticis mājās, darbavietā vai tiešsaistē, kā arī informācija par to, vai cietušajai personai ir paaugstināts risks piedzīvot dzimumbalstītu vardarbību, jo šāda informācija varētu atbalstīt turpmākās mērķorientētās rīcībpolitiskās darbības. Minētajos datos būtu jāiekļauj arī tas, vai vardarbība ir izdarīta pret cietušajām personām, kurus skar intersekcionālā diskriminācija. Lai aizsargātu anonimitāti un konfidencialitāti, ievērotu datu aizsardzības pamatprincipus un pamattiesības, savākto datu kopīgošanā nebūtu jāiekļauj nekādi persondati.

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(65a) Pastāvīgi jāvāc dati statistikas vajadzībām, lai sekotu līdzi tendencēm un apzinātu labas prakses un jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Eurostat un Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam būtu regulāri jāsagatavo ziņojumi par statistikas datiem, kas saistīti ar šīs direktīvas īstenošanu, un tie jānosūta Savienības koordinatoram, Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisijai būtu jānodrošina, ka šādas ziņošanas nolūkā tiek piešķirts pietiekams finansējums.

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(71) Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada XX. XX sniedza atzinumu,	(71) Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2022. gada 4. aprīlī sniedza komentārus,

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) cietušo aizsardzību un atbalstu cietušajām personām.	(c) cietušo personu tiesībām uz aizsardzību un atbalstu;

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ca punkts (jauns)

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ca) prevenciju un agrīnu intervenci.

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo diskrimināciju dzimuma un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā un 37. panta 7. punktā.	1. Īstenojot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, dalībvalstis ņem vērā paaugstinātu vardarbības risku cietušajām personām, kas piedzīvo intersekcionālo diskrimināciju dzimuma vai dzimtes un citu iemeslu kombinācijas dēļ, lai gādātu par šādu personu paaugstinātajām vajadzībām pēc aizsardzības un atbalsta, kā noteikts 18. panta 4. punktā, 27. panta 5. punktā, 35. panta 1. punktā un 37. panta 7. punktā.

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo cieņu un fizisko integritāti.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot šo direktīvu, īpaša uzmanība tiek pievērsta iebiedēšanas, atriebības, sekundāras un atkārtotas viktimizācijas riskam un nepieciešamībai aizsargāt cietušo personu cieņu un tiesības, ieskaitot viņu fizisko un psiholoģisko integritāti, privātumu un drošību.

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) “vardarbība pret sievietēm” ir dzimumbalstīta vardarbība, kas vērsta pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes vai meitenes, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;	(a) “vardarbība pret sievietēm” ir visu veidu dzimumbalstīta vardarbība, kas vērsta pret sievieti vai meiteni tāpēc, ka viņa ir sieviete vai meitene, vai kas nesamērīgi skar sievietes vai meitenes visā viņu daudzveidībā, tostarp visi šādas vardarbības akti, kas rada vai, ticamākais, radīs fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves ietvaros;

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) “vardarbība ģimenē” ir jebkādi vardarbības akti, kas rada vai var radīt fizisku, seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo;	(b) “vardarbība ģimenē” ir jebkādi tādi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti vai aktu draudi, kas rada vai, ticamākais, radīs kaitējumu vai ciešanas un kas notiek ģimenē vai mājās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai likumpārkāpējam ir vai ir bijusi kopīga mājsaimniecība ar cietušo personu;

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) “starpniecības pakalpojumu sniedzēji” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas17 (ES) GGGG/XXX [Regula par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu] 2. panta f) punktā definēto pakalpojumu sniedzēji;	(f) “starpniecības pakalpojumu sniedzējs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/206517 3. panta f) punktā definēto starpniecības pakalpojumu sniedzējs;
__________________	__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) YYYY/XXX par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (OV L …).	17 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (OV L 277, 27.10.2022., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) “seksuāla uzmākšanās darbā” ir jebkāda veida nevēlama verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības laikā, saistībā ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši, radot iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi;	(g) “seksuāla uzmākšanās darba pasaulē” ir jebkāda veida neprasīta verbāla, neverbāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība, kura notiek darba, profesionālās darbības un pašnodarbinātības, neoficiāla un nedokumentēta darba, darba meklēšanas vai stažēšanās laikā, arī publiskās un privātās darba telpās, vietās, kur darba ņēmējs saņem atalgojumu, atpūšas, ietur pauzi vai maltīti vai izmanto sanitārās, mazgāšanās vai pārģērbšanās telpas, ar darbu saistītu braucienu laikā, esot ceļā, apmācībā, pasākumos vai sociālās aktivitātēs, ar darbu saistītā saziņā, arī tādā, ko dara iespējamas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, darba devēja nodrošinātā izmitināšanas vietā vai ceļā uz darbu vai no tā, vai kura ir saistīta ar tām vai izriet no tām un kuras mērķis vai sekas ir cietušās personas cieņas aizskaršana, jo īpaši tad, ja tiek radīta iebiedējoša, naidīga, degradējoša, pazemojoša vai aizskaroša vide, arī tad, ja tas, ka persona šādu rīcību noraida vai tai pakļaujas, tiek tieši vai netieši izmantots par pamatu ar darbu saistītu lēmumu pieņemšanai;

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka par aktu bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes labprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ, un tādējādi tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu vai invaliditātes stāvoklī vai citādi īpaši neaizsargātā situācijā.

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot tikai ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos vai seksuālo uzvedību pagātnē.	3. Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos, seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju, tostarp laulību vai citādu partnerību. Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, tai jāizriet no brīvas gribas, un tā jānovērtē konkrēto apstākļu kontekstā.

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

5.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a pants
	Seksuāls uzbrukums
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  iesaistīšanās ar sievieti jebkādā seksuālā darbībā bez piekrišanas, izņemot 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās darbības;
	(b)  panākšana, ka sieviete iesaistās ar citu personu jebkādā seksuālā darbībā bez piekrišanas, izņemot 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās darbības.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka par darbību bez piekrišanas tiek uzskatīta tāda darbība, kas tiek veikta bez sievietes brīvprātīgas piekrišanas vai gadījumos, kad sievietei nav iespējas izrādīt brīvu gribu sava fiziskā vai garīgā stāvokļa dēļ un tiek izmantota viņas nespēja izrādīt brīvu gribu, piemēram, viņai esot baiļu, iebiedējuma, bezsamaņas, intoksikācijas, miega, slimības, miesas bojājumu, invaliditātes stāvoklī vai jebkādā citā īpaši neaizsargātā situācijā.
	3.  Piekrišanu var atsaukt jebkurā akta brīdī. Piekrišanas neesamību nevar atspēkot ar sievietes klusēšanu, verbālu vai fizisku nepretošanos, seksuālo uzvedību pagātnē vai esošām vai bijušām attiecībām ar likumpārkāpēju, tostarp laulību vai citādu partnerību. Piekrišanai jābūt brīvprātīgai, tai jāizriet no brīvas gribas, un tā jānovērtē konkrēto apstākļu kontekstā.

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

6.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a pants
	Interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  tiek veiktas jebkādas medicīniski nevajadzīgas ķirurģiskas vai medicīniskas procedūras vai hormonāla ārstēšana attiecībā uz veselas sievietes vai bērna, kas piedzimis ar dzimumpazīmju variācijām, dzimumpazīmēm bez iepriekšējas un informētas piekrišanas un bez sievietes vai bērna izpratnes par procedūru vai ārstēšanu ar mērķi mainīt šīs dzimumpazīmes, lai tās vienādotu ar dzimumpazīmēm, ko uzskata par tipiski sievišķām vai vīrišķām;
	(b)  veselīga sieviete vai bērns tiek piespiests pakļauties a) apakšpunktā minētai procedūrai vai ārstēšanai.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sievietes vai bērna iepriekšējo un informēto piekrišanu 1. punktā minētai procedūrai vai ārstēšanai nevar aizstāt ar sievietes vai bērna likumīgā aizbildņa piekrišanu.

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

6.b pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b pants
	Piespiedu sterilizācija
	1.  Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  tādas ķirurģiskas iejaukšanās izdarīšana, kuras mērķis vai sekas ir sievietes vai bērna dabisko reproduktīvo spēju izbeigšana, bez sievietes vai bērna iepriekšējas un informētas piekrišanas un ja sieviete vai bērns šo procedūru neizprot, arī tad, ja tā ir citu medicīnisku procedūru priekšnosacījums;
	(b)  sieviete vai bērns tiek piespiesta pakļauties a) apakšpunktā minētajai ķirurģijai vai tiek panākts, ka sieviete vai bērns tai pakļaujas.
	2.  Dalībvalstis nodrošina, ka sievietes vai bērna iepriekšējo un informēto piekrišanu 1. punkta a) apakšpunktā minētajai procedūrai nevar aizstāt ar sievietes vai bērna likumīgā aizbildņa piekrišanu.

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

6.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.c pants
	Piespiedu laulība
	Dalībvalstis nodrošina, ka par turpmāk norādīto tīšu rīcību ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu:
	(a)  sieviete vai bērns tiek piespiests stāties laulībā;
	(b)  sievietes vai bērna vilināšana uz tādas valsts teritoriju, kas nav sievietes vai bērna dzīvesvietas valsts, nolūkā šo personu piespiest stāties laulībā.

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

6.d pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.d pants
	Seksuāla uzmākšanās darba pasaulē
	Dalībvalstis nodrošina, ka par tīšu seksuālu uzmākšanos darba pasaulē ir piemērojams sods kā par noziedzīgu nodarījumu.

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par citas personas intīmu attēlu, videomateriālu vai citu materiālu, kuros atspoguļotas seksuālas darbības, publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas;	(a) citas personas intīmu materiālu darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez attiecīgās personas piekrišanas;

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par attēlu, videomateriālu vai citu materiālu radīšanu vai manipulēšanu un pēc tam publiskošanu daudziem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību bez attiecīgās personas piekrišanas, radot iespaidu, it kā šī cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;	(b) intīmu materiālu vai citu materiālu radīšana vai manipulēšana un pēc tam darīšana par pieejamiem citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām bez attiecīgās personas piekrišanas nolūkā radīt iespaidu, it kā cita persona būtu iesaistījusies seksuālās darbībās;

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par draudēšanu veikt a) un b) apakšpunktā minētās darbības, lai piespiestu citu personu veikt kādu konkrētu darbību, samierināties ar to vai atturēties no tās veikšanas.	(c) draudēšana veikt a) vai b) apakšpunktā minētās darbības.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a daļa (jauna)

 

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šajā pantā termins “intīms materiāls” nozīmē, ka materiāls ietver attēlus, fotogrāfijas vai videoierakstus, kas ir privāta vai personiska rakstura un seksuāla vai atkailināta rakstura.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(c) par citas personas persondatu publiskošanu daudziem galalietotājiem bez šīs personas piekrišanas, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, ar mērķi mudināt šos galalietotājus radīt attiecīgajai personai fizisku kaitējumu vai būtisku psiholoģisku kaitējumu.	(c) tāda materiāla darīšana par pieejamu citiem galalietotājiem ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kurš satur vai atklāj citas personas persondatus, bez šīs personas piekrišanas un ar mērķi mudināt citus radīt attiecīgajai personai fizisku, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) par citai personai adresēta uzbrukuma, kurā iesaistītas trešās personas, iniciēšanu, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju palīdzību daudziem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai aizvainojošus materiālus un tādējādi nodarot būtisku psiholoģisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai;	(a) pret citu personu vērsta uzbrukuma iniciēšana, kas notiek, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām citiem galalietotājiem darot pieejamus draudus saturošus vai vardarbīgus materiālus un tādējādi nodarot psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu uzbrukuma skartajai personai;

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) par piedalīšanos a) apakšpunktā minētajos uzbrukumos kopā ar trešām personām.	(b) piedalīšanās a) apakšpunktā minētajos uzbrukumos.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) dzimumorgānus attēlojoša attēla, video vai cita materiāla neprasīta nosūtīšana personai ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, kura attiecīgajai personai rada psiholoģisku kaitējumu.

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc bioloģiskā vai sociālā dzimuma, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.	Dalībvalstis nodrošina, ka tīša kūdīšana uz vardarbību vai naidu pret personu grupu vai kādu locekli šādā grupā, kas definēta pēc seksuālās orientācijas, dzimtes izpausmes, dzimtiskās identitātes vai dzimumpazīmēm, ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām izplatot sabiedrībai šādu kūdīšanu saturošus materiālus, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka mēģinājums izdarīt kādu no 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka mēģinājums izdarīt kādu no 5., 5.a, 6., 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir sodāms kā noziedzīgs nodarījums.

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka par 5.a pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz trim gadiem un, ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos, brīvības atņemšana uz vismaz pieciem gadiem.

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 2.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.b Dalībvalstis nodrošina, ka par 6.d pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz vienu gadu.

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs, kas iepriekš notiesāts par tāda paša veida nodarījumiem, obligāti piedalās 38. pantā minētajā intervences programmā.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka 5. pantā minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītājs tūlīt pēc notiesāšanas obligāti piedalās 38. pantā minētajā intervences programmā.

Grozījums Nr.  123

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6. pantā minēto noziedzīgo nodarījumu paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un — ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos —, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka par 6., 6.a, 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz 5 gadiem un, ja nodarījums izdarīts 13. pantā minētajos atbildību pastiprinošos apstākļos, brīvības atņemšana uz vismaz 7 gadiem.

Grozījums Nr.  124

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa dēļ, vai tā apstākļa rezultātā, ka šī persona dzīvo institucionālās aprūpes iestādē;	(b) nodarījums ir izdarīts pret personu, kas ir neaizsargāta īpašu apstākļu dēļ, piemēram, uzturēšanās statusa, grūtniecības, atkarības situācijas vai fiziskas, garīgas, intelektuālas vai sensorās invaliditātes stāvokļa vai stresa dēļ, vai tādēļ, ka šī persona ir cilvēku tirdzniecības upure vai dzīvo institucionālās aprūpes iestādē, ieskaitot veco ļaužu pansionātus, bērnunamus, uzņemšanas centrus, patvēruma meklētāju aizturēšanas centrus un uzņemšanas centrus;

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pirms nodarījuma vai tā laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība;	(f) pirms nodarījuma vai tā laikā notikusi ārkārtīgi smaga vardarbība vai īpaši necilvēciska, degradējoša vai pazemojoša darbība;

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(i) nodarījums ir izraisījis cietušās personas nāvi vai pašnāvību, vai smagu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu cietušajai personai;	(i) nodarījums ir izraisījis cietušās personas nāvi vai pašnāvību, vai smagu fizisku vai psiholoģisku kaitējumu cietušajai personai vai apgādājamajiem;

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – j punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(j) likumpārkāpējs ir bijis iepriekš notiesāts par tāda paša rakstura nodarījumiem;	(j) likumpārkāpējs ir bijis iepriekš notiesāts par līdzīga rakstura nodarījumiem;

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – oa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(oa) nodarījums ir izdarīts pret sabiedrības interešu pārstāvi, žurnālistu vai cilvēktiesību aizstāvi;

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – ob punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ob) nodarījumā ir gūta peļņa vai labums vai tas izdarīts nolūkā gūt peļņu vai labumu;

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – oc punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(oc) nozieguma nolūks bija saglabāt vai atjaunot tā dēvēto personas, ģimenes, kopienas vai citas līdzīgas grupas “godu”;

Grozījums Nr.  131

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. daļa – od punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(od) nozieguma nolūks bija sodīt cietušās personas par viņu seksuālo orientāciju, dzimtes izpausmi, dzimtisko identitāti, dzimumpazīmēm, ādas krāsu, reliģiju, sociālo izcelsmi vai politisko pārliecību.

Grozījums Nr.  132

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja dalībvalsts pieņem lēmumu noteikt plašāku jurisdikciju attiecībā uz 5. līdz 11. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, tā informē Komisiju jebkurā no šādām situācijām:	2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, jebkurā no šādām situācijām:

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis informē Komisiju, ja tās pieņem lēmumu noteikt jurisdikciju attiecībā uz 5.a un 6.a–11. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus to teritorijas un
	(a)  kas izdarīti pret to valstspiederīgajiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem to teritorijā vai
	(b)  ko izdarījušas personas, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji to teritorijā.

Grozījums Nr.  134

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 20 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5. un 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 20 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  135

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.	3. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 5.a, 6.a, 6.b un 6.c pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu, kas ir vismaz 10 gadi no nodarījuma izdarīšanas brīža.

Grozījums Nr.  136

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 7. un 9. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu vismaz 5 gadus pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izbeigts vai cietusī persona uzzinājusi par to.	4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai 6.d, 7. un 9. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem paredzētu noilguma termiņu vismaz 5 gadus pēc tam, kad noziedzīgais nodarījums ir izbeigts vai cietusī persona uzzinājusi par to.

Grozījums Nr.  137

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas var viegli un pieejamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē vai izmantojot citas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.	1. Papildus cietušo tiesībām, iesniedzot sūdzību saskaņā ar Direktīvas 2012/29/ES 5. pantu, dalībvalstis, pienācīgi ņemot vērā cietušo personu privātumu, nodrošina, ka cietušās personas var viegli, droši un piekļūstamā veidā ziņot kompetentajām iestādēm par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē. Tas ietver iespēju ziņot par noziedzīgiem nodarījumiem tiešsaistē, izmantojot citas piekļūstamas un drošas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp iespēju iesniegt pierādījumus, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par kibervardarbības noziedzīgiem nodarījumiem.

Grozījums Nr.  138

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis nodrošina, ka, ziņojot par noziedzīgiem nodarījumiem un tiesvedības laikā cietušajām personām ir piekļuve bezmaksas juridiskajai palīdzībai valodā, ko viņas var saprast.

Grozījums Nr.  139

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi pierādījumi iespējami drīz tiek droši saglabāti, cita starpā ar piemērotiem tehniskajiem līdzekļiem.

Grozījums Nr.  140

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Dalībvalstis nodrošina, ka cietušās personas tiek nosūtītas pie specializētas kontaktpersonas kompetentajā iestādē neatkarīgi no tā, vai ir iesniegta kriminālsūdzība.

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai mudinātu jebkuru personu, kas zina vai kam labticīgi ir aizdomas par to, ka ir notikuši vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumi vai ka ir gaidāmi turpmāki vardarbības akti, ziņot par to kompetentajām iestādēm, nebaidoties no negatīvām sekām.

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nenovēršams nopietna fiziska kaitējuma risks kādai personai, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Ja cietušais ir bērns, attiecīgajiem speciālistiem ir iespēja ziņot kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts nopietns vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki nopietnas vardarbības akti.	3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos attiecīgajiem speciālistiem, piemēram, veselības aprūpes un izglītības speciālistiem, paredzētie konfidencialitātes noteikumi nerada šķēršļus ziņošanai kompetentajām iestādēm, ja šiem speciālistiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka pastāv nopietns risks, ka personai tiks nodarīts fizisks vai psiholoģisks kaitējums, jo pret viņu tiks izdarīts kāds no šīs direktīvas darbības jomā esošajiem nodarījumiem. Ja cietušais ir bērns, attiecīgajiem speciālistiem ir iespēja ziņot kompetentajām iestādēm gadījumos, kad viņiem ir pamatots iemesls uzskatīt, ka ir izdarīts vardarbības akts, uz kuru attiecas šī direktīva, vai ir sagaidāmi turpmāki vardarbības akti.

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un pieejamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Ja nodarījums ir saistīts ar personu, kam ir vecāku atbildība, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama šīs personas piekrišana.	4. Ja bērni ziņo par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē, dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanas procedūras ir drošas, konfidenciālas, izstrādātas un piekļūstamas bērniem piemērotā veidā un valodā atbilstoši viņu vecumam un briedumam. Dalībvalstis nodrošina, ka speciālisti, kas apmācīti strādāt ar bērniem, palīdz ziņošanas procedūrās, lai nodrošinātu, ka tās norit bērna interesēs. Dalībvalstis nodrošina, ka ziņošanai nav nepieciešama vecāka piekrišana un ka kompetentajām iestādēm nav pienākuma par ziņošanu nekavējoties informēt personu, kurai ir vecāka atbildība.

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu, vismaz līdz 18. pantā minētā pirmā individuālā novērtējuma pabeigšanai.	5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm un citiem dienestiem, kas kontaktējas ar cietušo personu, kura ziņo par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem, ir aizliegts nosūtīt kompetentajām migrācijas iestādēm persondatus, kas attiecas uz cietušās personas uzturēšanās statusu.

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas zināšanas un efektīvi instrumenti, lai efektīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka personām, vienībām vai dienestiem, kas izmeklē vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un veic kriminālvajāšanu, ir pietiekamas speciālās zināšanas un rezultatīvi instrumenti, lai rezultatīvi izmeklētu šādus noziegumus un sauktu par tiem pie atbildības, jo īpaši, lai vāktu, analizētu un nodrošinātu elektroniskus pierādījumus kibervardarbības gadījumos.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kriminālvajāšanas un izmeklēšanas jomā kompetentajām iestādēm.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka paziņojumus par vardarbības pret sievietēm vai vardarbības ģimenē nodarījumiem nekavējoties apstrādā un nosūta kompetentajām iestādēm aizsardzības pasākumu pieņemšanai un izmeklēšanas un kriminālvajāšanas vajadzībām.

Grozījums Nr.  147

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes nekavējoties un efektīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek iesniegta oficiāla sūdzība.	3. Kompetentās iestādes nekavējoties un rezultatīvi reģistrē un izmeklē apgalvojumus par vardarbību pret sievietēm vai vardarbību ģimenē un nodrošina, ka visos gadījumos tiek glabāti administratīvi ieraksti un tiek saglabāti pierādījumi neatkarīgi no tā, vai izmeklēšana tiek turpināta.

Grozījums Nr.  148

 

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kompetentās iestādes nek