ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

12.7.2023 - (COM(2022)0540 – C9‑0361/2022 – 2022/0344(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Milan Brglez

Grozījumi

• 001-156 (PDF - 377 KB)
• 001-156 (DOC - 89 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

(COM(2022)0540 – C9‑0361/2022 – 2022/0344(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0540),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un xx. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Parlamentam (C9‑0361/2022),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2022. gada 22. februāra atzinumu[1],

– pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A9‑0238/2023),

1. pieņem pirmajā lasījumā tālāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

-1. apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1) Ūdens nav prece kā jebkurš cits produkts, bet gan sabiedrisks labums un mantojums, kas jāaizsargā un pret ko jāattiecas kā pret tādu, lai nodrošinātu ekosistēmu saglabāšanu un vispārēju piekļuvi tīram ūdenim.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

-1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(-1a) Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2010. gada 28. jūlijā atzina tiesības uz drošu un tīru dzeramo ūdeni un sanitāriju par cilvēktiesībām, kas ir būtiskas pilnvērtīgai dzīvei un visu cilvēktiesību izmantošanai. Pēc sekmīgās 2014. gada Eiropas pilsoņu iniciatīvas “Right2Water” (“Tiesības uz ūdeni”) Komisija 2018. gadā pieņēma priekšlikumu, lai pārskatītu Dzeramā ūdens direktīvu, un attiecīgā grozītā direktīva stājās spēkā 2021. gada 12. janvārī. Minētā direktīva nosaka dalībvalstīm pienākumu uzlabot piekļuvi dzeramajam ūdenim, cita starpā izmantojot saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK gūtās zināšanas un īstenotās darbības. Dalībvalstīm arī būtu jānodrošina tiesību uz tīru ūdeni un sanitāriju efektivitāte, uzlabojot virszemes ūdeņu un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem.	(1) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem, — vienu no 8. vides rīcības programmas1a prioritārajiem mērķiem.
	_________________
	1a Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/591 (2022. gada 6. aprīlis) par vispārējo Savienības vides rīcības programmu līdz 2030. gadam.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras rīcībā esošajiem ziņojumiem aptuveni 90 % no gruntsūdens objektu platības ir labi kvantitatīvie rādītāji, aptuveni 75 % no gruntsūdens objektu platības ir labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji, 40 % virszemes ūdens objektu ir labi vai augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji un 38 % virszemes ūdens objektu ir labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji, savukārt Eiropas Vides aģentūras 2019. gada 4. decembra ziņojumā “The European environment – state and outlook 2020: Knowledge for transition to a sustainable Europe” (“Vide Eiropā — stāvoklis un perspektīvas 2020: zināšanas pārejai uz ilgtspējīgu Eiropu”) konstatēts, ka piesārņojuma samazināšanās ir uzlabojusi ūdens kvalitāti, taču Savienība nav ne tuvu visu ūdens objektu laba ekoloģiskā stāvokļa sasniegšanai līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Ūdens pamatdirektīvas atbilstības pārbaudē (“atbilstības pārbaude”), kas tika veikta 2019. gadā, izvērtējumā secināts, ka nākamajai pasākumu programmu kārtai būs liela nozīme, lai nodrošinātu nepieciešamo virzību uz Direktīvas 2000/60/EK vides mērķu sasniegšanu līdz 2027. gada termiņam, un norādīts, ka pašlaik vairāk nekā pusei no visiem Eiropas ūdens objektiem piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK un tas padara dalībvalstu uzdevumu noteiktajā termiņā sasniegt vides kvalitātes standartus attiecībā uz prioritārajām vielām par vairāk nekā sarežģītu. Turklāt atbilstības pārbaudē tika secināts, ka tas, ka vides mērķi nav pilnībā sasniegti, lielā mērā ir saistīts ar nepietiekamu finansējumu, lēnu īstenošanu un vides mērķu nepietiekamu integrāciju nozaru rīcībpolitikās, nevis ar tiesību aktu nepilnībām.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Ģeogrāfisko un sociālekonomisko faktoru dēļ dažas iedzīvotāju grupas, tai skaitā pirmiedzīvotāju tautas, ir neaizsargātākas pret ūdens piesārņojumu. Ir gaidāms, ka Eiropas Savienībā paplašināsies kalnrūpniecības nozare, lai nodrošinātu neto nulles emisiju industrijas attīstību. Kā minēts Eiropas Vides aģentūras ziņojumā 09/20211a, kalnrūpniecības nozare tieši ietekmē ūdens kvalitāti un kvantitāti. Tāpēc ir nepieciešams labāk īstenot pašreizējo tiesisko regulējumu un plānot un kontrolēt ūdens izmantošanu un novadīšanu arī kalnrūpniecības darbībās.
	_________________
	1a Drivers of and pressures arising from selected key water management challenges: A European overview (Atsevišķu ūdens resursu apsaimniekošanas problēmu cēloņi un radītais spiediens: Eiropas pārskats), ziņojums 09/2021, EVA.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Daudzas teritorijas Savienībā saskaras ar lieliem un aizvien nozīmīgākiem ūdens pieejamības ierobežojumiem. Pēdējos gados vērojamais lielais un ilgstošais sausums, jo īpaši Vidusjūras reģionos, apdraud lauksaimniecisko ražošanu un izraisa virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu rezervju būtisku samazināšanos1a.
	__________________
	1a https://www.oecd.org/agriculture/topics/water-and-agriculture/

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1e) Ūdens ir visiem izmantojams sabiedriskais labums, kas ir neaizstājams un dzīvībai nepieciešams dabas pamatresurss un kam jāpievērš rūpīga uzmanība, ņemot vērā tā sociālo, ekonomisko un vidisko aspektu. Klimata pārmaiņas, citastarp aizvien biežāk notiekošās dabas katastrofas un ekstrēmi laikapstākļu notikumi, un bioloģiskās daudzveidības degradācija negatīvi ietekmē gan ūdens kvalitāti, gan kvantitāti, tādējādi radot spiedienu uz nozarēm, kas ir atkarīgas no ūdens pieejamības, jo īpaši uz lauksaimniecību.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

1.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1f) Eiropas Vides aģentūra (EVA) savā 2018. gada ziņojumā “European waters - assessment of status and pressures” (“Eiropas ūdeņi — stāvokļa un uz tiem gulstošā spiediena novērtējums”) norādīja, ka konkrētu veidu lauksaimniecības prakse ir šķērslis labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju sasniegšanai attiecībā uz Savienības gruntsūdeņiem, jo rada piesārņojumu ar nitrātiem un pesticīdiem, tomēr pēdējo gadu desmitu laikā ES vērojama pastāvīga minerālmēslu izmantošanas un barības vielu pārpalikuma samazināšanās1a. Citi nozīmīgi piesārņojuma avoti ir notekūdeņu novadīšana ārpus kanalizācijas sistēmas, kontaminēti objekti vai pamestas rūpnieciskas teritorijas.
	__________________
	1a https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-water

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

1.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1g) Labs ūdens objektu stāvoklis un efektīva ūdens resursu apsaimniekošana ir lauksaimniecības nozares prioritāte, jo lauksaimniekiem ūdens ir nepieciešams savai darbībai, tāpēc viņi ir ieinteresēti šo resursu ilgtspējīgā izmantošanā.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

1.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1h) Lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgāku un produktīvāku lauksaimniecības nozari, kas ir noturīga pret ūdens pieejamības ierobežojumiem, būtu jāievieš stimuli, kas mudinātu lauksaimniekus uzlabot ūdens apsaimniekošanu un modernizēt apūdeņošanas sistēmas un metodes.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

1.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1i) Pesticīdu lietošana var būtiski ietekmēt lauksaimniecības vajadzībām pieejamā ūdens kvalitāti un kvantitāti, tādējādi negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību ūdenī un uz sauszemes. Tāpēc ir lietderīgi uzraudzīt pesticīdu un to metabolītu radīto ietekmi uz ūdens objektiem, kā arī to ekotoksikoloģisko iedarbību.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

1.j apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1j) Ir svarīgi ņemt vērā līdz šim sasniegto tādās nozarēs kā lauksaimniecība, kur fitosanitāro piesārņojumu jau ir izdevies samazināt par 14 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gadu un attiecībā uz viskaitīgākajām piesārņojošajām vielām — par 26 %. Tātad rādītāji liecina, ka ķimikāliju izmantošana un ar tām saistītais risks nepārtraukti samazinās, un 2020. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad ievērojami samazinājās pesticīdu, jo īpaši visbīstamāko, lietošana1a.
	__________________
	1a https://food.ec.europa.eu/plants/pesticides/sustainable-use-pesticides/farm-fork-targets-progress/eu-trends_en

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

1.k apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1k) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud arī lauksaimniecību, ierobežojot kultūraugu apūdeņošanai piemērota ūdens pieejamību un vēl vairāk saasinot ūdens trūkuma problēmu. Tāpēc Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts pētniecībai un inovācijai, lai ātri ieviestu risinājumus virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu trūkuma un piesārņojuma novēršanai, kuri ietvertu digitalizāciju, precīzo lauksaimniecību, optimizētu apūdeņošanu, apūdeņošanas sistēmu modernizāciju un resursu apritīgu izmantošanu, ar mērķi uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu klimatnoturīgā veidā un mērķtiecīgāk lietot pesticīdus un mēslošanas līdzekļus kultūraugu audzēšanā, rast mazāk piesārņojošas un drošākas alternatīvas lauksaimnieciskās ražošanas resursiem, audzēt izturīgākas un barības vielu ziņā efektīvākas kultūraugu šķirnes, kā arī lauksaimnieciskajā apūdeņošanā vairāk izmantot attīrītus notekūdeņus. Tam būtu jāveicina ilgtspējīgas un noturīgas Savienības pārtikas sistēmas izveide, vienlaikus samazinot lauksaimniecības radīto difūzo piesārņojumu un vajadzību pēc ūdens resursu ieguves lauksaimniecības vajadzībām.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Cenšoties panākt augstu vides aizsardzības līmeni un īstenojot Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Savienībai būtu jāņem vērā atšķirīgā situācija dažādos ES reģionos, ietekme uz pārtikas nekaitīgumu, pārtikas ražošanu un pārtikas pieejamību cenas ziņā, kā arī veselīgu un ilgtspējīgu uzturu.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Mērķi panākt “labu ūdens objektu stāvokli” un nodrošināt ūdens resursu pieejamību ir transversāli, un centieni tos sasniegt bieži nav pietiekami saskaņoti. Laba ūdens resursu apsaimniekošana būtu jāintegrē visās Savienības rīcībpolitikās, kas attiecas uz nozarēm, kurās izmanto ūdeni.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Atbilstības pārbaudē tika norādīts, ka ar ūdeni saistītie mērķi ir labāk jāintegrē lauksaimniecības politikā. Jaunajā KLP ir paredzēti pasākumi, kas ūdens resursu apsaimniekošanu padara ilgtspējīgāku. Lai labāk saskaņotu lauksaimniecības un ūdens resursu politiku, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jaunās KLP sniegtās iespējas un ar ūdeni saistītie jautājumi pilnībā jāintegrē savos stratēģiskajos plānos, arī izmantojot lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmas (AKIS), un jāveicina konsultāciju pakalpojumu attīstība, lai popularizētu ūdens resursu apsaimniekošanas paraugpraksi.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK45 izveido iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības satvaru. Minētais satvars paredz prioritāro vielu identificēšanu to vielu vidū, kuras rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts Savienības mērogā ievērojams risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK46 nosaka Savienības mēroga vides kvalitātes standartus (VKS) 45 prioritārajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā, un astoņām citām piesārņojošām vielām, kas Savienības līmenī bija reglamentētas jau pirms X pielikuma izveidošanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK47. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK48 Savienības mērogā nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus nitrātiem un pesticīdu aktīvajām vielām un kritērijus, pēc kādiem nosakāmas valsts robežvērtības citām gruntsūdeņus piesārņojošām vielām. Turklāt direktīva ietver sarakstu ar 12 piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuru gadījumā dalībvalstīm ir pienākums šādu valsts robežvērtību noteikšanu apsvērt. Minētie gruntsūdeņu kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā.	(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK45 izveido iekšējo virszemes ūdeņu, pārejas ūdeņu, piekrastes ūdeņu un gruntsūdeņu aizsardzības satvaru. Minētais satvars paredz prioritāro vielu identificēšanu to vielu vidū, kuras rada vai ar kuru starpniecību ūdens videi tiek radīts Savienības mērogā ievērojams risks. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK46 nosaka Savienības mēroga vides kvalitātes standartus (VKS) 45 prioritārajām vielām, kas uzskaitītas Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā, un astoņām citām piesārņojošām vielām, kas Savienības līmenī bija reglamentētas jau pirms X pielikuma izveidošanas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK47. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK48 Savienības mērogā nosaka gruntsūdeņu kvalitātes standartus nitrātiem un pesticīdu aktīvajām vielām un kritērijus, pēc kādiem nosakāmas valsts robežvērtības citām gruntsūdeņus piesārņojošām vielām. Turklāt direktīva ietver sarakstu ar 12 piesārņojošajām vielām un rādītājiem, kuru gadījumā dalībvalstīm ir pienākums noteikt šādas valsts robežvērtības. Minētie gruntsūdeņu kvalitātes standarti noteikti Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā.
_________________	_________________
45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).	45 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).	46 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/105/EK (2008. gada 16. decembris) par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 348, 24.12.2008., 84. lpp.).
47 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).	47 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2455/2001/EK (2001. gada 20. novembris), ar ko izveido prioritāro vielu sarakstu ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).
48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).	48 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).

Pamatojums

Direktīvas II pielikuma B daļā ir iekļautas labi zināmas ļoti toksiskas vielas, cita starpā kadmijs, svins un dzīvsudrabs. Dalībvalstīm vajadzētu ne tikai apsvērt robežvērtību noteikšanu šādām vielām, bet arī to reāli izdarīt.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek izbeigts piesārņojums, ko rada prioritāru bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumi, vai ka šāds piesārņojums tiek pakāpeniski novērsts atbilstīgā termiņā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadu laikā pēc tam, kad konkrēta prioritārā viela tiek iekļauta bīstamo vielu sarakstā Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā. Minētais termiņš būtu jāpiemēro, neskarot stingrāku termiņu piemērošanu saskaņā ar jebkādiem citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) To, vai viela būtu iekļaujama Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2006/118/EK I vai II pielikumā, nosaka riska novērtējums, kurā tiek skatīts, kāds ir konkrētās vielas radītais risks cilvēkam un ūdens videi. Minētā novērtējuma galvenie elementi ir zināšanas par vielu koncentrācijām vidē (te ietilpst arī ar novērojamo vielu sarakstu saistītā informācija) un (eko)toksicitāti, kā arī par to noturību, bioakumulatīvo spēju, kancerogenitāti, mutagenitāti, reprotoksicitāti un endokrīni disruptīvo potenciālu.	(5) To, vai viela būtu iekļaujama Direktīvas 2000/60/EK X pielikumā vai Direktīvas 2006/118/EK I vai II pielikumā, nosaka riska novērtējums, kurā tiek skatīts, kāds ir konkrētās vielas radītais risks cilvēkam un ūdens videi. Minētā novērtējuma galvenie elementi ir zināšanas par vielu koncentrācijām vidē (te ietilpst arī ar novērojamo vielu sarakstu saistītā informācija) un (eko)toksicitāti, kā arī par to noturību, bioakumulatīvo spēju, toksiskumu, mobilitāti, kancerogenitāti, mutagenitāti, reprotoksicitāti un endokrīni disruptīvo potenciālu.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/200950, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/201251, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/652, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK53, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK54, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES55 un Padomes Direktīva 91/271/EEK56.	(7) Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai kuriem vajadzētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/200950, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/201251, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/652, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK53, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK54, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES55 un Padomes Direktīva 91/271/EEK56. Lai dalībvalstis pēc iespējas labākā un izmaksu ziņā efektīvā veidā sasniegtu Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā noteiktos vides aizsardzības mērķus, tām, izstrādājot savas pasākumu programmas, būtu jānodrošina, ka piesārņojuma avotu kontroles pasākumi ir prioritāri salīdzinājumā ar beidzamās izplūdes pasākumiem un ka šie pasākumi atbilst attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem piesārņojuma jomā. Ja pastāv risks, ka piesārņojuma avotu kontroles pasākumi varētu nenodrošināt ūdens objektu labu stāvokli, būtu jāpiemēro beidzamās izplūdes pasākumi. Komisijai būtu jāizstrādā norādījumi par piesārņojuma avotu kontroles paraugpraksi un papildināmību ar beidzamās izplūdes pasākumiem.
_________________	_________________
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).	49 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).	50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).	51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).	52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).	53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
56 Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).	56 Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Ūdens piesārņojumu galvenokārt rada rūpnieciskās un lauksaimnieciskās darbības, notekūdeņu novadīšana un urbānā notece, arī lietusgāžu ūdeņi. Komisijas un dalībvalstu darbībās prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem piesārņojuma samazināšanai tā avotā, kā arī šo pasākumu izpildei. Šajā nolūkā būtu jānodrošina to visu Savienības un valstu tiesību aktu saskaņotība, kuri attiecas uz piesārņojošo vielu emisijām to avotā, lai samazinātu piesārņojumu līdz līmenim, kas vairs nav uzskatāms par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) Lai nodrošinātu, ka tiesību akti, kuru mērķis ir novērst virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņojumu, ir atjaunināti saistībā ar tādu jaunu un potenciālu ķimikāliju attīstību, kuras kā piesārņotāji var radīt būtiskus riskus cilvēka veselībai vai ūdens videi, būtu jāstiprina politikas mehānismi, lai atklātu un novērtētu šādas potenciāli problemātiskas vielas. Šajā sakarā būtu jāizstrādā pieeja, kas ļautu uzraudzīt un analizēt šādas virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringa sarakstos iekļautas papildu vielas vai vielu grupas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas būtu jāizraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Šādu saskaņā ar virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu monitoringa sarakstiem uzraugāmo un analizējamo vielu vai vielu grupu skaits nebūtu jāierobežo.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.	(8) Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Tāpēc gruntsūdeņu piesārņojošo vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais daudzums. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Tāpēc prioritāro vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais daudzums. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu, nosakot kvalitātes standartu attiecībā uz PFAS kopējo daudzumu. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings arī ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8a) Glifozāts ir Savienības lauksaimniecībā visbiežāk izmantotais herbicīds. Kā aktīvā viela tas ir radījis lielas bažas saistībā ar savu ietekmi uz cilvēku veselību un toksicitāti ūdens vidē. Komisija 2022. gada decembrī izlēma piešķirt pagaidu pagarinājumu glifozāta tirdzniecības atļaujai uz vienu papildu gadu, līdz tiks saņemts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atkārtots novērtējums par šo aktīvo vielu, kas sagaidāms 2023. gada jūlijā. Tomēr dažādi nesen veikti zinātniski pētījumi1a liecina, ka, pamatojoties uz glifozāta, AMPA un uz glifozātu balstītu herbicīdu toksicitāti ūdens vidē, būtu jāapsver vides kvalitātes standarts (VKS) zem 0,1 μg/L attiecībā uz visiem virszemes ūdens objektiem. Ņemot vērā kompetento Savienības regulējošo iestāžu pašreiz veiktos novērtējumus un zinātniskos konstatējumus attiecīgajos pētījumos par glifozāta ietekmi uz ūdensorganismiem, kā arī nolūkā nodrošināt labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus lielākajā daļā Savienības ūdeņu, pamatojoties uz piesardzības principu, attiecībā uz glifozātu būtu jāpieņem ar vidējo gada vērtību izteikts kopīgs un vienots vides kvalitātes standarts (VG-VKS) 0,1 μg/L apmērā iekšzemes virszemes ūdeņiem un atsevišķs standarts pārējiem virszemes ūdeņiem.
	_________________
	1a Transcriptomic signalling in zebrafish embryos exposed to environmental con centrations of glyphosate, 2022. Effects of low-concentration glyphosate and aminomethyl phosphonic acid on zebrafish embryo development, 2021. Global transcriptomic profiling demonstrates induction of oxidative stress and compensatory cellular stress responses in brown trout exposed to glyphosate and Roundup, 2018.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

8.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8b) Atrazīns ir herbicīds, ar ko apstrādā viengadīgas platlapu nezāles un viengadīgas stiebrzāles graudaugu kultūrās. Atrazīna izmantošana augu aizsardzības līdzekļos Savienībā vairs nav atļauta saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/248/EK1a. Ir pierādīts, ka atrazīns ir endokrīnais disruptors, kas apdraud reproduktīvo sistēmu un attīstību, un varētu būt vēža cēlonis. Eiropas Vides aģentūra, novērtējot pesticīdu ietekmi vai kvalitātes robežvērtības laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam, konstatēja, ka viena vai vairāku pesticīdu pārsniegums ir konstatēts 4–11 % gruntsūdeņu monitoringa vietās — galvenokārt atrazīna un tā metabolītu pārsniegums. Ņemot vērā tā noturīgo klātbūtni Savienības virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos un lai nodrošinātu, ka atrazīna robežvērtības nepārsniedz kopējo pesticīdu un metabolītu VKS, atrazīna robežvērtība Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā būtu jākoriģē, arī saskaņā ar šīs pašas vielas robežvērtību, kas noteikta Direktīvā (ES) 2020/21841b.
	_________________
	1a Komisijas Lēmums (2004. gada 10. marts) par atrazīna neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un atļauju atsaukšanu augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo aktīvo vielu, OV L 78.
	1b Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija).

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

8.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8c) Saskaņā ar SCHEER1a un EMA1b 20. gs. 80. gados tika noteikts vispārējs kvalitātes standarts 0,1 μg/L un 0,5 μg/L gruntsūdeņiem, kas ieteikts attiecīgi atsevišķiem pesticīdiem un visu pesticīdu kopsummai, kā noteikts Direktīvā 2006/118/EK, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo ķīmiski analītisko jutīgumu. Nav pierādīts, ka noklusējuma vērtība 0,1 μg/L atsevišķiem pesticīdiem ir pietiekami aizsargājoša cilvēku veselībai un gruntsūdeņu ekosistēmai, un dažkārt tā ir ievērojami augstāka salīdzinājumā ar robežvērtībām daudziem pesticīdiem un fungicīdiem prioritāro vielu sarakstā, kas iekļauts Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā. Ņemot vērā arī SCHEER atzinumu, ka gruntsūdeņu robežvērtības nedrīkst būt lielākas par virszemes ūdeņiem noteiktajiem vides kvalitātes standartiem, Komisijai būtu jāpārskata atsevišķu pesticīdu robežvērtības un visu pesticīdu kopsumma Direktīvas 2006/118/EK I pielikumā, piemērojot mūsdienīgas analītiskās metodes un salīdzinot tās ar labākajām pieejamajām zināšanām toksikoloģijas jomā. Līdz šai pārskatīšanai un saskaņā ar piesardzīgo pieeju, ko Eiropas gruntsūdeņu memorandā1c pauduši dzeramā ūdens piegādātāji, būtu jānosaka starpposma robežvērtības, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju.
	_________________
	1a SCHEER. Ieguldījums Vides padomes apspriedēs: komentāri par Komisijas priekšlikumu Ūdens pamatdirektīvas / Gruntsūdeņu direktīvas / Vides kvalitātes standartu direktīvas grozījumiem, 2023. gada marts. SCHEER. Groundwater quality standards for proposed additional pollutants in the annexes to the Groundwater Directive (2006/118/EC) (Gruntsūdeņu kvalitātes standarti ierosinātajiem papildu piesārņotājiem Gruntsūdeņu direktīvas (2006/118/EK) pielikumos), 2022. gada jūlijs.
	1b EMA. Assessing the toxicological risk to human health and groundwater communities from veterinary pharmaceuticals in groundwater - Scientific guideline (Toksikoloģiskā riska novērtēšana cilvēka veselībai un gruntsūdeņu kopienām, ko rada veterināro zāļu vielas gruntsūdeņos — zinātniskās pamatnostādnes), 2018. gada aprīlis.
	1c European Groundwater Memorandum: To secure the quality and quantity of drinking water for future generations (Eiropas gruntsūdeņu memorands: nodrošināt dzeramā ūdens kvalitāti un kvantitāti nākamajām paaudzēm), 2022. gada marts.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

8.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8d) Bisfenols A būtu jāuzskata par prioritāru bīstamo vielu un jāiekļauj Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. Zinātniskie ziņojumi liecina, ka arī bisfenoli, kas nav bisfenols-A, ir parādījuši endokrīni disruptīvas īpašības, un šo bisfenolu maisījumi rada ekotoksikoloģisku risku. Ņemot vērā to, ka minētie zinātniskie konstatējumi rada bažas par to, vai ir droši izmantot bisfenolu alternatīvas, kas varētu negatīvi ietekmēt cilvēka veselību un vidi, Komisijai būtu jānosaka rādītājs “bisfenoli kopā” un atbilstīgs vides kvalitātes standarts attiecībā uz bisfenolu vielu kopējo daudzumu.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

8.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8e) Kā norāda Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)1a, gruntsūdeņu ekosistēmas būtiski atšķiras no virszemes ūdeņu ekosistēmām un tāpēc var būt neaizsargātākas pret stresoriem, jo tām trūkst spējas atgūties no traucējumiem. Tāpēc, nosakot gruntsūdeņiem piemērojamās robežvērtības, būtu jāievēro piesardzīga pieeja, lai aizsargātu cilvēka veselību, gruntsūdeņu ekosistēmas un no gruntsūdeņiem atkarīgas ekosistēmas. Saskaņā ar EMA ieteikumu šīs neaizsargātības dēļ robežvērtībām, ko piemēro gruntsūdeņiem, parasti vajadzētu būt desmitreiz mazākām par attiecīgajām robežvērtībām, ko piemēro virszemes ūdeņiem. Tomēr tad, ja ir iespējams noteikt reālo risku gruntsūdeņu ekosistēmām, varētu būt piemēroti noteikt cita līmeņa robežvērtības gruntsūdeņiem.
	_________________
	1a EMA. Assessing the toxicological risk to human health and groundwater communities from veterinary pharmaceuticals in groundwater - Scientific guideline (Toksikoloģiskā riska novērtēšana cilvēka veselībai un gruntsūdeņu kopienām, ko rada veterināro zāļu vielas gruntsūdeņos — zinātniskās pamatnostādnes), 2018. gada aprīlis.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir pienākums apzināt skartos un apdraudētos ūdens objektus, noteikt nitrātjutīgas zonas, izstrādāt rīcības programmas un īstenot attiecīgus pasākumus. Šajā saistībā joprojām ir nepieciešams uzlabot kontroles pasākumu un ūdens kvalitātes mērīšanas sistēmu saskaņošanu dalībvalstu starpā, lai visā Savienībā tiktu piemēroti saskaņoti standarti, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu datus, tādējādi izvairoties no konkurences problēmām Eiropas lauksaimniecības nozarē, kas varētu radīt iekšējā tirgus darbības traucējumus.

Grozījums Nr.  31

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.	(10) Aplēsts, ka 2019. gadā visā pasaulē no 900 000 līdz 1,7 miljoniem cilvēku nāves gadījumu cēlonis bija ar antimikrobiālo rezistenci (AMR) saistītas infekcijas slimības1a. Tajā pašā laikā ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.
	_________________
	1a “Global burden of bacterial antimicrobial resistance in 2019: a systematic analysis”, Lancet, 2022. gada 19. janvāris, https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0140673621027240?via%3Dihub

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1729, ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES, ir izklāstīts regulējums attiecībā uz to, kā iegūt salīdzināmus un uzticamus datus par antimikrobiālo rezistenci Eiropas Savienībā, cita starpā uzraugot notekūdeņus no kautuvēm kā iespējamu pret antibiotikām rezistentu baktēriju avotu un tādējādi arī iespējamu vides piesārņojuma avotu. No kautuvēm novadītajā ūdenī ir konstatētas pret antibiotikām rezistentas baktērijas.

Grozījums Nr.  33

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Ir paustas bažas par sulfātu un ksantātu risku ūdens vidē. Sulfāti ne tikai pasliktina dzeramā ūdens kvalitāti, bet arī ietekmē oglekļa, slāpekļa un fosfora materiālu aprites ciklu. Tas cita starpā palielina barības vielu daudzumu ūdens objektos un līdz ar to — augu un aļģu augšanu, kā arī palielina ūdensorganismu apgādi ar barību un veicina skābekļa apjoma samazināšanos ūdenī. Sulfāti un to noārdīšanās produkti, īpaši sulfīdi, noteiktos apstākļos var būt toksiski ūdensorganismiem. Standarta testu rezultāti liecina, ka daži ksantāti un to noārdīšanās produkti ir toksiski ūdens bezmugurkaulniekiem un zivju sugām un ka ir iespējama to bioakumulācija. Sulfāti jau ir iekļauti gruntsūdeņu piesārņotāju sarakstā, taču līdz šim veiktais monitorings nav bijis pietiekams. Tāpēc sulfāti būtu jāiekļauj virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu novērojamo vielu sarakstos. Ksantāti būtu jāiekļauj virszemes ūdeņu novērojamo vielu sarakstā.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10c) Tādas vielas kā mikroplastmasa nepārprotami apdraud sabiedrības veselību un vidi, kā arī tādas pamatdarbības kā lauksaimniecības attīstību. Šādu vielu un citu daļiņu klātbūtne var ietekmēt ne tikai lauksaimniecības dzīvniekiem un kultūraugiem piegādātā ūdens kvalitāti, bet arī augsnes auglību, tādējādi apdraudot pašreizējo un turpmāko kultūraugu veselību un labu attīstību1a.
	__________________
	1a https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352186422000724

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Salīdzināšanu izmantos, lai novērtētu, vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.	(11) Ar pašreizējām un vispārpieņemtajām ūdens objektu ķīmiskās kvalitātes rādītāju monitoringa metodēm kopumā nav iespējams noteikt kompleksu ķīmisko vielu maisījumu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Minētais salīdzinājums būtu jāiekļauj Komisijas publicētā novērtējuma ziņojumā, kurā Komisija izvērtē, vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes sniedz pārliecinošus un precīzus datus un vai tās var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai papildinātu Direktīvu 2008/105/EK, nosakot kārtību, kādā dalībvalstīm jāizmanto uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, lai novērtētu arī citu vielu klātbūtni ūdens objektos, līdz, iespējams, nākotnē tiks noteiktas uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(11a) Būtu jānosaka stingrākas robežvērtības gadījumos, kad gruntsūdeņu kvalitātes standarti varētu neļaut sasniegt Direktīvā 2000/60/EK noteiktos vides aizsardzības mērķus attiecībā uz saistītiem ūdens objektiem, kā prasīts Direktīvā 2006/118/EK. Minētās Direktīvas 2006/118/EK prasības tvērums būtu vēl vairāk jāpaplašina, lai neaizsargātas teritorijas labāk aizsargātu pret piesārņojumu.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā58 (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Ja šos uzdevumus uzticētu Komisijai, nevis – kā to patlaban paredz Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un Direktīvas 2006/118/EK 10. pants – veiktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, varētu uzlabot virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, varētu stiprināt saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un ar piesārņojošo vielu sarakstu izmaiņām varētu ātrāk ņemt vērā zinātnes attīstību. Tāpēc un ņemot vērā tūlītējo nepieciešamību piesārņojošo vielu sarakstus un to VKS grozīt, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskanīgi ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK I pielikumu groza attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un atbilstošajiem VKS, kas noteikti minētā pielikuma A daļā, un Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu groza attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstu un kvalitātes standartiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants.	(12) Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā58 (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Tāpēc saskaņā ar jebkādu turpmāku Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma (attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un attiecīgajiem VKS, kas iekļauti minētā pielikuma A daļā) un Direktīvas 2006/118/EK I pielikuma pārskatīšanu būtu jāuzlabo virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānismu darbība, jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, jāstiprina saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un jāpielāgo piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanas periods, lai ātrāk ņemtu vērā zinātnes attīstību. Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants, vienlaikus saglabājot pienākumu veikt pasākumus, kuru mērķis ir izbeigt vai pakāpeniski izbeigt prioritāro bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus.
_________________	_________________
58 Komisijas dienestu darba dokuments. Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).	58 Komisijas dienestu darba dokuments. Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Atbilstības pārbaudē izdarītie secinājumi liecina, ka direktīvas kopumā atbilst to mērķim, tomēr tās iespējams uzlabot, cita starpā paātrinot direktīvu mērķu pienācīgu sasniegšanu, ko varētu panākt ar lielāku Savienības finansējumu. Novērtējums rāda, ka direktīvas līdz šim kopumā ir palīdzējušas paaugstināt ūdens objektu aizsardzības un plūdu riska pārvaldības līmeni.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Visiem lēmumiem par vielu atlasi, pārskatīšanu un VKS noteikšanu būtu jābalstās uz riska novērtējumu, un, tos pieņemot, būtu jāievēro samērīga, pārredzama un zinātniski pamatota pieeja un jāņem vērā Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu ieteikumi.

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Lai gan Direktīvā 2000/60/EK tika paredzēti ūdens kvantitātes un kvalitātes uzlabošanai nepieciešamie noteikumi, atbilstības pārbaude parādīja, ka lēno progresu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā cita starpā var saistīt ar pietiekamu finanšu resursu trūkumu, kā arī ar regulējuma un ekoloģisko sarežģītību, tostarp ar potenciāli ilgo laiku, kas nepieciešams, lai gruntsūdeņi reaģētu uz veiktajiem pasākumiem, un ar ziņošanas grafikiem. Pasākumi, kas uzlabo ūdens objektu stāvokli, atjaunojot upes un ekosistēmu pakalpojumus, sniedz finansiālus ieguvumus, kas atsver izmaksas, un varētu dalībvalstīm samazināt nevajadzīgus izdevumus. Turklāt novērtējums liecina par nepilnīgu īstenošanu, nepietiekamu tvērumu un nepietiekamiem vai nepiemērotiem atjaunošanas pasākumiem, kam būtu jānodrošina hidroloģiska un ekoloģiska savienojamība1a.
	__________________
	1a https://www.igb-berlin.de/sites/default/files/media-files/download-files/IGB_Policy_Brief_WFD_2019.pdf

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt ar LESD 290. pantu saskanīgus aktus, ar kuriem Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļu groza, lai pielāgotu to piesārņojošo vielu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtības.	(15) Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju un vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu nolūkā grozīt Direktīvas 2006/118/EK II pielikuma B daļu, lai pielāgotu to piesārņojošo vielu sarakstu, attiecībā uz kurām dalībvalstīm jānosaka valsts robežvērtības.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(20a) Lai nodrošinātu pienācīgus aizsardzības standartus teritorijām, kas ir ar augstu ekoloģisko vērtību, sevišķi neaizsargātas vai piesārņotas, piemēram, alām un karsta apgabaliem, un kas ietver ekosistēmas, kuras ir vienas no neaizsargātākajām pret kontamināciju un ir svarīgas dzeramā ūdens piegādes ziņā, kā arī agrākajiem rūpniecības objektiem un citām teritorijām, par ko zināms, ka tās ir kontaminētas, Komisijai būtu jāpublicē šādu teritoriju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtējums un attiecīgā gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums nolūkā attiecīgi pārskatīt Direktīvu 2006/118/EK.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības.	(21) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības. Attiecībā uz robežvērtību noteikšanu zāļu vielām ECHA būtu jāsadarbojas ar Eiropas Zāļu aģentūru (EMA).

Grozījums Nr.  44

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Labāk integrējot datu plūsmas, kuras EVA paziņotas saskaņā ar ūdens resursu jomā pieņemtajiem Savienības tiesību aktiem, un konkrēti Direktīvā 2008/105/EK prasītos emisiju inventarizācijas pārskatus integrējot datu plūsmās, kuras Rūpniecisko emisiju portālā paziņotas saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/200661, tiks panākts tas, ka Direktīvas 2008/105/EK 5. pantā prasītā ziņošana par uzskaiti kļūs vienkāršāka un efektīvāka. Vienlaikus samazināsies administratīvais slogs un maksimālā darba slodze, kas saistīta ar upju baseinu apsaimniekošanas plānu gatavošanu. Kopā ar to, ka tiks atcelta savu efektivitāti nepierādījusī prasība sniegt starpposma ziņojumus par pasākumu programmu īstenošanas sekmēm, šī vienkāršotā ziņošanas procedūra dalībvalstīm ļaus vairāk pūļu veltīt to emisiju paziņošanai, uz kurām neattiecas tiesību akti par rūpnieciskajām emisijām, bet attiecas Direktīvas 2008/105/EK 5. panta prasības par emisiju paziņošanu.	svītrots
_________________
61 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība. Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.	(31) Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība un labākās pieejamās metodes. Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31a) Ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās rūpnieciskās darbības var pastiprināt negatīvu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Lai mazinātu šādu turpmāku ietekmi, piemēram, dabisko plūsmju modeļu un temperatūras izmaiņas un piesārņojumu, ir jāizvērtē viss iespējamo faktoru klāsts, kā arī pasākumi, kas jāveic, lai panāktu un saglabātu labu ūdens kvalitāti. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāizvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekme uz ūdens kvalitāti un jāinformē Komisija par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai attiecīgi atjauninātu novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējumam vajadzētu būt viegli pieejamam sabiedrībai, un, lai nepārtraukti uzlabotu ūdens kvalitātes novērtēšanu, būtu jāatļauj veikt atjaunināšanu ne tikai vispārējo atjaunināšanas ciklu ietvaros.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

31.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31b) Komisija savā 2019. gada 11. decembra paziņojumā par Eiropas zaļo kursu un 2020. gada 14. oktobra paziņojumā par tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanu saistībā ar vides jautājumiem apņēmās īstenot pasākumus, lai visās dalībvalstīs uzlabotu valstu tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un nevalstiskajām vides organizācijām, kam ir konkrētas bažas par vidi ietekmējošu administratīvo aktu saderību ar vides tiesību aktiem. Otrajā no minētajiem paziņojumiem Komisija apstiprina, ka “tiesu iestāžu pieejamība vides lietās, vēršoties gan Eiropas Savienības Tiesā (EST), gan valstu tiesās kā Savienības tiesās, ir svarīgs atbalsta pasākums, kas palīdz sasniegt Eiropas zaļā kursa pārkārtošanās mērķus un nostiprināt pilsoniskās sabiedrības kā demokrātijas sargātājas lomu”. Minētā apņemšanās būtu jāīsteno arī Direktīvas 2000/60/EK ietvaros.

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

31.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(31c) Kā to ir apstiprinājusi EST judikatūra1a, būtu jānodrošina, ka nevalstiskajām vides organizācijām un tieši skartām privātpersonām ir juridisks pamats apstrīdēt tādus publiskas iestādes pieņemtus lēmumus, kas ir pretrunā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā minētajien mērķiem vides jomā. Lai Savienībā uzlabotu valstu tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem un lai nevalstiskās vides organizācijas un tieši skartas privātpersonas varētu paļauties uz valstu tiesību aktiem, apstrīdot lēmumus, ar kuriem tiek pārkāpta Direktīva 2000/60/EK, Direktīvā 2000/60/EK būtu jāparedz noteikumi, kas garantē tiesu iestāžu pieejamību.
	__________________
	1a Lieta C-535/18, Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums, IL un citi pret Land Nordrhein Westfalen. Lieta C-664/15, Tiesas (otrā palāta) 2017. gada 20. decembra spriedums, Protect Natur-, Arten- und Landschaftsschutz Umweltorganisation pret Bezirkshauptmannschaft Gmünd.

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi – jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums – un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES64 15. pantu.	(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi — jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums — un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES64 15. pantu. Tā kā upju baseinu apgabali var sniegties arī ārpus Savienības teritorijas, Direktīvā 2000/60/EK izklāstītos mērķus attiecībā uz šiem konkrētajiem upju baseinu apgabaliem, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 5. punktā, palīdzētu sasniegt arī tas, ja tiktu nodrošināta attiecīgo ūdens aizsardzības noteikumu, kas izklāstīti Direktīvā 2000/60/EK, efektīva īstenošana, kā arī atbilstīga koordinācija ar attiecīgajām trešām valstīm. Turklāt par ārkārtējiem notikumiem būtu jāuzskata arī bruņoti konflikti, kas notiek tiešā ģeogrāfiskā tuvumā Savienībai, ņemot vērā to plašo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi pārrobežu mērogā, cita starpā gaisa, augsnes un ūdens piesārņojumu. Tā kā šādu konfliktu skartie upju baseini var iesniegties Savienības teritorijā, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāpieliek lielākas pūles izveidot pienācīgu koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm, kā minēts Direktīvas 2000/60/EK 3. panta 5. punktā.
_________________	_________________
64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).	64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Eiropas Revīzijas palāta 2021. gada 19. maija ziņojumā “Princips “piesārņotājs maksā” ES vides politikas jomās un darbībās nav piemērots konsekventi” norāda, ka dalībvalstis jau patlaban tērē aptuveni 100 miljardus EUR gadā ūdensapgādei un sanitārijai un ir gaidāms, ka šie izdevumi palielināsies par vairāk nekā 25 %, lai sasniegtu ES tiesību aktos par notekūdeņu attīrīšanu un dzeramo ūdeni noteiktos mērķus, turklāt neietverot investīcijas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo infrastruktūru vai lai sasniegtu Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas mērķus. Turklāt Savienībā vidēji 70 % no ūdens pakalpojumu sniegšanas izmaksām ūdens tarifu veidā sedz lietotāji, savukārt atlikušie 30 % tiek apmaksāti no publiskā budžeta, lai gan šajā ziņā reģionu un dalībvalstu starpā ir būtiskas atšķirības. Mājsaimniecības Savienībā parasti sedz lielāko daļu no ūdensapgādes un sanitārijas izmaksām, lai gan patērē tikai 10 % ūdens, kamēr ekonomikas nozares, kuras rada vislielāko spiedienu uz atjaunīgiem saldūdens resursiem, šo izmaksu segšanā piedalās vismazāk.

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32b) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu stāvokļa noteikšanas nolūkā veikto monitoringa programmu izmaksas sedz tikai un vienīgi no dalībvalstu budžetiem. Ņemot vērā to, ka ūdens vidē atklāto ķimikāliju skaits pastāvīgi mainās, ka aizvien lielāks skaits potenciālu piesārņotāju ūdens vidē ir parādījušies tikai nesen, ka ir pastāvīgi jāuzlabo ķīmiskās analīzes metodes, lai atklātu šos potenciālos un jaunos piesārņotājus un lai pareizi novērtētu to ekoloģisko ietekmi, un ka ir arī jāizstrādā jaunas monitoringa metodes, lai labāk novērtētu ķīmisko vielu maisījumu ietekmi, ir sagaidāms, ka šīs monitoringa izmaksas pieaugs vēl vairāk. Minēto izmaksu segšanas nolūkā un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā noteikto principu “piesārņotājs maksā” ir ļoti svarīgi, lai ražotāji, kas Savienības tirgū laiž produktus, kuri satur vielas, kam ir pierādīta vai potenciāla nelabvēlīga ietekme uz cilvēka veselību un ūdens vidi, uzņemtos finansiālu atbildību par nepieciešamajiem pasākumiem nolūkā kontrolēt vielas, kuras radušās saistībā ar šo ražotāju komercdarbību un ir konstatētas virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos. Piemērotākais līdzeklis, ar ko to sasniegt, visticamāk, ir paplašinātas ražotāja atbildības sistēma, jo tā ierobežotu nodokļu maksātāja finansiālo slogu un vienlaikus sniegtu stimulu izstrādāt zaļākus produktus. Tādēļ Komisijai būtu jāsagatavo ietekmes novērtējums, lai izskatītu iespēju Direktīvā 2006/118/EK un Direktīvā 2008/105/EK iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas piemērojams saskaņā ar Direktīvu 2006/118/EK un Direktīvu 2008/105/EK noteiktajām prioritārajām vielām, kā arī potenciāliem un jauniem piesārņotājiem, kas noteikti Direktīvā 2006/118/EK un Direktīvā 2008/105/EK iekļautajos novērojamo vielu sarakstos. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā būtu jāpievieno tiesību akta priekšlikums nolūkā pārskatīt Direktīvas 2006/118/EK un 2008/1105/EK.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

32.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32c) Lielāka skaita vielu vai vielu grupu monitorings nozīmē lielākas izmaksas, kā arī nepieciešamību pastiprināt administratīvo spēju dalībvalstīs, jo īpaši valstīs ar trūcīgākiem resursiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizveido vienots Eiropas monitoringa mehānisms, ar ko pēc dalībvalstu pieprasījuma tiktu pārvaldītas monitoringa prasības, tādējādi atvieglojot dalībvalstu finansiālo un administratīvo slogu. Komisijai būtu jānosaka monitoringa mehānisma darbības metodes. Šāda mehānisma izmantošanai vajadzētu būt brīvprātīgai un neskart pasākumus, ko dalībvalstis jau ir ieviesušas.

Grozījums Nr.  53

Direktīvas priekšlikums

32.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32d) Pierādījumi liecina, ka ir jāveic investīcijas ūdens nozarē un Savienības finansējumam ir būtiska nozīme, lai atsevišķas dalībvalstis varētu izpildīt Direktīvās 2000/60/EK, 2008/105/EK un 2006/118/EK noteiktās juridiskās saistības. Lai sasniegtu Savienības ūdens standartus, visām dalībvalstīm ir jāpalielina izdevumi par vismaz 20 %, un kopējais finansējuma deficīts līdz 2030. gadam ir 289 miljardi EUR1a. Tāpēc jānodrošina, lai visās dalībvalstīs būtu pietiekami finanšu resursi un cilvēkresursi ūdens objektu monitoringa un pārbaužu veikšanai, šajā nolūkā izmantojot arī attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā ar paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kad tas būs ieviests.
	_________________
	1a ESAO, 6. apaļais galds par finansēšanu ūdens jomā. Pieejams vietnē: https://www.oecd.org/water/6th-Roundtable-on-Financing-Water-in-Europe-Summary-and-Highlights.pdf

Grozījums Nr.  54

Direktīvas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Dalībvalstīm būtu jāveicina sinerģija starp attiecīgo direktīvu prasībām gan attiecībā uz datu vākšanu, gan uz digitālo rīku, tādu kā tālizpētes tehnoloģijas vai Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), izmantošanu.

Grozījums Nr.  55

Direktīvas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34b) Kompetentajām iestādēm būtu jāatbalsta apmācība, prasmju pilnveidošanas programmas un ieguldīšana cilvēkkapitālā, lai atbalstītu labāko tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu efektīvu izmantošanu direktīvu ietvaros. Informācijai vajadzētu būt pieejamai dažādajās valstu valodās, lai visā Eiropā uzlabotu attiecīgo datu pieejamību attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem un iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Direktīva 2000/60/EK

1. pants – e apakšpunkts – 4. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) direktīvas 1. panta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:	(1) direktīvas 1. panta e) punkta ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 1. daļa – 30.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas.	30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām (PBT) vai ļoti noturīgām un ļoti akumulatīvām (vPvB), vai noturīgām, mobilām un toksiskām (PMT), vai ļoti noturīgām un ļoti mobilām (vPvM), vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas, un attiecībā uz kurām jāveic pasākumi saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu.

Grozījums Nr.  58

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 1. daļa – 35. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
35. “Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi.”;	35. “Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un zinātniski noteiktu uz ietekmi balstītu metodi.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 1. daļa – 37. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(da) panta 37. punktu aizstāj ar šādu:
37.  “Dzeramais ūdens” ir ar to pašu nozīmi kā Direktīvā 80/778/EEK, kura grozīta ar Direktīvu 98/83/EK.	“37.  “Dzeramais ūdens” ir ar to pašu nozīmi kā Direktīvā (ES) 2020/2184.”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 1. daļa – 40. punkts – 1. daļa

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(db) direktīvas 2. panta 40. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
40.  “Emisiju robežvērtības” ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši 16. pantā noteiktajām vielām.	“40.  “Emisiju robežvērtības” ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši Direktīvas 2008/105/EK I pielikumā noteiktajām vielām.”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2000/60/EK

3. pants – 4.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.;	4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.
	Dalībvalstis informē citas dalībvalstis, ko varētu nelabvēlīgi ietekmēt attiecīgais piesārņošanas incidents.
	Lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un informācijas apmaiņu starptautiskajos upju baseinu apgabalos, visos starptautiskajos upju baseinu apgabalos jāievieš ārkārtas sakaru un reaģēšanas pasākumi.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – iv punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(iv) dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radīto piesārņojumu un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus,;	(iv) dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radītā piesārņojuma emisijas, izplūdes vai zudumus un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus atbilstīgā termiņā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadu laikā pēc tam, kad konkrēta prioritārā viela tiek iekļauta bīstamo vielu sarakstā Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā. Minēto termiņu piemēro, neskarot stingrāku termiņu piemērošanu saskaņā ar jebkādiem citiem piemērojamiem Savienības tiesību aktiem,

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – ba apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) punkta c) apakšpunktam pievieno šādu 1.a daļu:
	“Dalībvalstis nosaka stingrākus standartus vai robežvērtības, ja tas nepieciešams, lai pienācīgi aizsargātu šīs direktīvas IV pielikumā uzskaitītās teritorijas, tai skaitā īpaši aizsargājamas dabas teritorijas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK. Programmas un pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar šādām robežvērtībām, attiecas arī uz darbībām, kas ietilpst Direktīvas 91/676/EEK darbības jomā.”

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Komisija ir pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam saskaņā ar V pielikumu un formātus monitoringa un stāvokļa datu ziņošanai saskaņā ar 4. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;	3. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 20.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot tehniskās specifikācijas un standartizētas metodes ūdens resursu stāvokļa analīzei un monitoringam saskaņā ar V pielikumu. Komisija tiek pilnvarota pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka formātus monitoringa un stāvokļa datu ziņošanai saskaņā ar 4. punktu. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.;

Pamatojums

Tehnisko specifikāciju un standartizētu metožu pieņemšana atbilst deleģēto aktu kritērijiem.

Grozījums Nr.  65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

8. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) pievieno šādu punktu:
	“3.a  Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija publicē visaptverošu novērtējumu par nepārtraukta, precīza un reāllaika (tiešsaistes) piesārņojuma monitoringa sistēmu iespējamu izmantošanu ūdens kvalitātes mērījumiem, cita starpā šādu sistēmu ekonomiskās un tehniskās realizējamības aspektiem attiecībā uz dalībvalstīm, kā arī par saskaņotu standartu izmantošanu.
	Attiecīgā gadījumā Komisija pieņem īstenošanas aktu saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, lai noteiktu saskaņotus standartus tiešsaistes ūdens monitoringam.”

Grozījums Nr.  66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis nodrošina, ka pieejamos individuālos monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar V pielikuma 1.3.4. punktu, un atbilstīgi V pielikumam pēc tiem noteikto stāvokli vismaz reizi gadā mašīnlasāmā formātā dara sabiedrībai un Eiropas Vides aģentūrai (EVA) pieejamus, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK** un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024***. Tālab dalībvalstis izmanto formātus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka pieejamos individuālos monitoringa datus, kas savākti saskaņā ar V pielikuma 1.3.4. un 2.4.3. punktu, un informāciju par stāvokli, kas pēc tiem noteikts atbilstīgi V pielikumam, vismaz reizi gadā elektroniski un mašīnlasāmā formātā dara pieejamus Eiropas Vides aģentūrai (EVA) un bez liekas kavēšanās un viegli piekļūstamā veidā — sabiedrībai, kā to prasa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK*, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/2/EK** un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024***. Tālab dalībvalstis izmanto formātus, kas noteikti saskaņā ar šā panta 3. punktu.

Grozījums Nr.  67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

11. pants – 1. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7a) direktīvas 11. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
1.  Visas dalībvalstis nodrošina, ka katrā upju baseinu apgabalā vai starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas tās teritorijā, ņemot vērā 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus, tiek īstenota pasākumu programma, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus. Šādās pasākumu programmās var atsaukties uz pasākumiem, kas izriet no valstu līmenī pieņemtiem tiesību aktiem un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas piemērojami visiem upju baseinu apgabaliem un/vai starptautisku upju baseinu daļām, kas atrodas to teritorijā.	“1.  Visas dalībvalstis nodrošina, ka katrā upju baseinu apgabalā vai starptautiska upju baseina daļā, kas atrodas tās teritorijā, ņemot vērā 5. pantā paredzētās analīzes rezultātus, tiek īstenota pasākumu programma, lai sasniegtu 4. pantā noteiktos mērķus. Šādās pasākumu programmās prioritāti piešķir piesārņojuma avota kontroles pasākumiem saskaņā ar attiecīgajiem Savienības nozaru tiesību aktiem par piesārņojumu. Papildus piesārņojuma avota kontroles pasākumiem piemēro beidzamās izplūdes pasākumus, ja pastāv risks, ka ar piesārņojuma avota kontroles pasākumiem netiks panākts labs ūdens objektu stāvoklis. Pasākumu programmās var atsaukties uz pasākumiem, kas izriet no valstu līmenī pieņemtiem tiesību aktiem un attiecas uz visu dalībvalsts teritoriju. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var pieņemt pasākumus, kas piemērojami visiem upju baseinu apgabaliem un/vai starptautisku upju baseinu daļām, kas atrodas to teritorijā. Komisija izstrādā norādījumus par piesārņojuma avotu kontroles paraugpraksi un papildināmību ar beidzamās izplūdes pasākumiem.”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

11. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(7b) direktīvas 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
c) pasākumi, ko veic, lai sekmētu lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;	“c) pasākumi, ko veic nolūkā sekmēt lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, cita starpā lauksaimniecībā, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

11. pants – 5. punkts – 2. ievilkums

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(8a) direktīvas 11. panta 5. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:
— pēc vajadzības tiek pārbaudītas un pārskatītas attiecīgās atļaujas un pilnvarojumi,	“— pēc vajadzības tiek pārbaudītas un pārskatītas, un pienācīgi pamatotos gadījumos apturētas attiecīgās atļaujas un pilnvarojumi,”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2000/60/EK

12. pants – 1. punkts - 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Komisija sešu mēnešu laikā sniedz atbildi uz visiem dalībvalstu paziņojumiem. Ja jautājums attiecas uz labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju nesasniegšanu, Komisija rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 7.a pantu.

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2000/60/EK

12. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad izdarīts ar 1. punktu saskanīgs paziņojums.	Dalībvalstis cita citai atbild savlaicīgi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad izdarīts ar 1. punktu saskanīgs paziņojums.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) direktīvas 13. pantā iekļauj šādu punktu:
	“4.a Komisija noraida dalībvalstu iesniegtos upju baseinu apsaimniekošanas plānus, ja šie plāni neietver VII pielikumā norādītos elementus.”

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) iekļauj šādu pantu:
	“14.a pants
	Tiesu iestāžu pieejamība
	1. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrības locekļiem, kuriem ir pamatotas intereses vai kuri uzskata, ka ir aizskartas viņu tiesības, saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir pieejama pārskatīšanas procedūra tiesā vai citā ar likumu izveidotā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu tādu jebkuru lēmumu, aktu vai nolaidību pēc būtības vai tā procesuālo likumību, uz kuru attiecas šī direktīva, cita starpā attiecībā uz:
	(a) plāniem un projektiem, kas var būt pretrunā ar 4. panta prasībām, tostarp nolūkā novērst ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un sasniegt labu ūdens stāvokli, labu ekoloģisko potenciālu un/vai labus ūdens ķīmiskās kvalitātes rādītājus, ciktāl minētās prasības nav jau noteiktas Direktīvas 2011/92/ES 11. pantā;
	(b) direktīvas 11. pantā minētajām pasākumu programmām, 13. panta 1. punktā minētajiem dalībvalstu upju baseinu apsaimniekošanas plāniem un dalībvalstu papildu programmām vai apsaimniekošanas plāniem, kā minēts 13. panta 5. punktā.
	2. To, kas ir pamatotas intereses un tiesību aizskārums, dalībvalstis nosaka atbilstoši mērķim nodrošināt sabiedrībai plašas iespējas vērsties tiesā. Šā panta 1. punkta nolūkos uzskata, ka jebkurai nevalstiskajai organizācijai, kas veicina vides aizsardzību un atbilst visām attiecīgajām valsts tiesību aktu prasībām, ir tiesības, kuras var tikt aizskartas, un ka tās intereses ir pamatotas.
	3. Panta 1. punktā minētās pārskatīšanas procedūras ir taisnīgas un objektīvas un tiek savlaicīgi pabeigtas, un nav pārmērīgi dārgas. Minētās procedūras arī ietver pienācīgus un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, citastarp attiecīgā gadījumā tiesas priekšrakstu.
	4. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par piekļuvi šajā pantā minētajām administratīvajām un pārskatīšanas tiesā procedūrām.”

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10. punkts

Direktīva 2000/60/EK

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) direktīvas 15. panta 3. punktu svītro;	svītrots

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

15. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) direktīvas 15. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:
	“Komisija ne vēlāk kā ...[seši mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pieņem pamatnostādnes un veidnes attiecībā uz pirmajā daļā minēto starpposma ziņojumu saturu, struktūru un formātu.”

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

18. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(b) panta 4. punktu svītro;	svītrots

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

VII pielikums – A daļa – 7.7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) direktīvas VII pielikuma A daļā iekļauj šādu punktu:
	“7.7a.  to pasākumu kopsavilkums, kuri veikti, lai digitalizētu ūdens nozares monitoringa aspektus; ”

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 20. punkts

Direktīva 2000/60/EK

X pielikums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(20) direktīvas X pielikumu svītro.	(20) direktīvas IX un X pielikumu svītro.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2006/118/EK

1. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Minēto pasākumu vidū ir:	1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Veicamo pasākumu hierarhijā prioritāti piešķir ierobežojumiem un citiem piesārņojuma avota kontroles pasākumiem, attiecīgā gadījumā neskarot beidzamās izplūdes pasākumu nozīmību. Minēto pasākumu vidū ir:

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2006/118/EK

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(ba) kritērijus gruntsūdeņu laba ekoloģiskā stāvokļa novērtēšanai.

Pamatojums

Ir vajadzīgi novērtēšanas kritēriji, lai aizsargātu ūdens ekosistēmas un to bioloģisko daudzveidību.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(aa) panta 1. punktā iekļauj šādu daļu:
	“Robežvērtības, ko piemēro gruntsūdeņiem, ir desmitreiz mazākas par attiecīgajiem vides kvalitātes standartiem, ko piemēro virszemes ūdeņiem, izņemot gadījumus, kad ir iespējams noteikt reālo risku gruntsūdeņu ekosistēmām un varētu būt piemēroti noteikt cita līmeņa robežvērtības gruntsūdeņiem.”

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā upes baseina apgabala vai dalībvalsts teritorijā esoša starptautiskā upes baseina apgabala daļas iedzīvotāji tiek pienācīgi un laikus informēti.

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem liecina, ka jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām. ;	Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem, ņemot vērā arī piesardzības principu, liecina, ka jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām.

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 7. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(4a) panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
7.  Ņemot vērā dalībvalstu sniegto informāciju, Komisija saskaņā ar 5. punktu publicē ziņojumu līdz 2009. gada 22. decembrim.	“7.  Komisija publicē ziņojumu par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām valsts robežvērtībām viena gada laikā pēc tam, kad dalībvalstis minēto informāciju saskaņā ar 5. punktu ir sniegušas ECHA.”

(02006L0118)

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kā piecas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.	Novērojamo vielu sarakstā ir vismaz piecas potenciāli problemātiskas vielas vai vielu grupas, ko izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija (arī saskaņā ar turpmāko ceturto daļu) liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu, izņemot, ja tādu izraugāmo vielu vai vielu grupu, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu risku ūdens videi vai ievērojamu risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, skaits ir mazāks par pieci, un šādā gadījumā novērojamo vielu sarakstā iekļauj visas minētās vielas.
	Papildus minimālajam vielu vai vielu grupu skaitam novērojamo vielu saraksts var ietvert arī piesārņojuma rādītājus.
	Novērojamo vielu sarakstā precizē monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas.

Grozījums Nr.  86

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.	Piemērotas monitoringa metodes mikroplastmasai un atsevišķiem antimikrobiālās rezistences gēniem identificē pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā [pirmā mēneša diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā]. Saskaņā ar 6.a panta 2. punkta pirmo daļu mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas minētās monitoringa metodes. Komisija arī apsver, vai pirmajā novērojamo vielu sarakstā ir jāiekļauj sulfāti, lai saistībā ar šīs direktīvas darbības jomu uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni.

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 1. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, un tajos ņem vērā:	ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas un piesārņojuma rādītājus, un tajos ņem vērā:

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 1. punkts – 4. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;	(f) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus, arī informāciju par materiālu un termisko piesārņotāju ietekmi, kā arī virszemes un pazemes ieguves darbību un ar infrastruktūru saistīto darbību ietekmi uz pazemes ūdeņu ekosistēmām un no pazemes ūdeņiem atkarīgām ekosistēmām, un to bioloģisko daudzveidību, informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī informāciju un datus, kas savākti, izmantojot tālizpētes tehnoloģijas, Zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus, izmantojot mākslīgā intelekta un progresīvas datu analīzes un apstrādes pavērtās iespējas;

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstu pirmoreiz izveido līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 24 mēneši]. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina ik pēc 36 mēnešiem.	Novērojamo vielu sarakstu pirmoreiz izveido līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pagājuši 24 mēneši]. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina vēlākais ik pēc 36 mēnešiem vai biežāk, ja jauni zinātniskie pierādījumi liecina, ka saraksts jāatjaunina starpposmā starp atsevišķajām pārskatīšanas reizēm.

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem izvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti un informē Komisiju par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai tā varētu attiecīgi atjaunināt novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējums ir viegli pieejams sabiedrībai.

Grozījums Nr.  91

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katra dalībvalsts izraugās vismaz vienu monitoringa staciju un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst tās gruntsūdens objektu kopējai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 60 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).	Katra dalībvalsts izraugās vismaz divas monitoringa stacijas un papildus vēl tādu skaitu staciju, kurš atbilst tās gruntsūdens objektu kopējai platībai, izteiktai kvadrātkilometros un dalītai ar 30 000 (noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim).

Grozījums Nr.  92

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

6.aa pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6a) iekļauj šādu pantu:
	“6.aa pants
	Gruntsūdeņu ekosistēmu aizsardzības uzlabošana
	Komisija ne vēlāk kā [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē novērtējumu par fizikālķīmisko elementu (piemēram, pH, bagātināšana ar skābekli un temperatūra) ietekmi uz gruntsūdeņu ekosistēmu veselību, attiecīgā gadījumā pievienojot tiesību akta priekšlikumu nolūkā attiecīgi pārskatīt šo direktīvu, lai noteiktu atbilstošus rādītājus un saskaņotas monitoringa metodes un definētu, kas gruntsūdeņu gadījumā ir “labs ekoloģiskais stāvoklis”.”

Grozījums Nr.  93

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.b punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

6.ab pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6b) iekļauj šādu pantu:
	“6.ab pants
	Īpaša kārtība attiecībā uz teritorijām ar augstu ekoloģisko vērtību un sevišķi neaizsargātām vai piesārņotām teritorijām
	Komisija līdz ... [ne vēlāk kā četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē tādu teritoriju ķīmiskās kvalitātes rādītāju novērtējumu, kuras raksturo augsta ekoloģiskā vērtība, sevišķa neaizsargātība vai piesārņojums, piemēram, alas un karsta apgabali, agrākie rūpniecības objekti un citas teritorijas, par ko zināms, ka tās bijušas kontaminētas, un attiecīgā gadījumā tam pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā pārskatīt šo direktīvu.”

Grozījums Nr.  94

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.c punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

6.ac pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6c) iekļauj šādu pantu:
	“6.ac pants
	Komisija ne vēlāk kā... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] iesniedz ietekmes novērtējumu, kurā izskatīta iespēja šajā direktīvā iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas nodrošina, ka ražotāji, kuri laiž tirgū produktus, kas satur jebkuru no I pielikumā norādītajām vielām vai maisījumiem, kā arī potenciāli problemātiskas vielas, kas iekļautas novērojamo vielu sarakstā atbilstīgi šai direktīvai, piedalās saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izstrādāto monitoringa programmu izmaksu segšanā. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt šo direktīvu.”

Grozījums Nr.  95

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6.d punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

6.ad pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(6d) iekļauj šādu pantu:
	“6.ad pants
	Eiropas monitoringa mehānisms
	Komisija ...[viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido vienotu monitoringa mehānismu monitoringa prasību pārvaldībai pēc dalībvalstu pieprasījuma.
	Komisija nosaka monitoringa mehānisma darbību, kas cita starpā ietver šādus aspektus:
	(a)  monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;
	(b)  darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;
	(c)  finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 6.ac punktu.”

Grozījums Nr.  96

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā doto piesārņojošo vielu sarakstu un turpat izklāstītos ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus, kā arī II pielikumā doto piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešos gados.	1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā doto piesārņojošo vielu sarakstu un turpat izklāstītos ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus, kā arī II pielikumā doto piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju sarakstu, un turpmāk to dara reizi četros gados.

Grozījums Nr.  97

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā pielikumā tālab pievienojot vai no tā izņemot gruntsūdeņus piesārņojošās vielas un tām atbilstošus kvalitātes standartus, un ar kuriem B daļu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā daļā tālab pievienojot piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver valsts robežvērtību noteikšanas iespēja.	2. Pamatojoties uz pārskatu, Komisija attiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem nolūkā grozīt I pielikumu, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā pielikumā tālab pievienojot vai no tā izņemot gruntsūdeņus piesārņojošās vielas un tām atbilstošus kvalitātes standartus. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikuma B daļu nolūkā to pielāgot tehniskajam un zinātniskajam progresam, minētajā pielikumā pievienojot piesārņojošas vielas vai rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtību.

Grozījums Nr.  98

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Kad Komisija pieņem 2. un 3. punktā minētos deleģētos aktus, tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, kurus ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu.	4. Kad Komisija pieņem 2. un 3. punktā minētos tiesību aktu priekšlikumus un deleģētos aktus, tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, kurus ECHA sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu.

Grozījums Nr.  99

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 6. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;	(f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī atjauninātu informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus, maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu, progresīvu datu analīzi un apstrādi;

Grozījums Nr.  100

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 6. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(g) attiecīgo ieinteresēto personu izteiktās piezīmes un sniegto informāciju.	(g) piezīmes un informāciju, ko sniedz attiecīgās ieinteresētās personas, tai skaitā valstu regulatīvās iestādes un citas attiecīgās struktūras;

Grozījums Nr.  101

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 6.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Līdz 2025. gada 12. janvārim Komisija izstrādā tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm rādītājā “PFAS kopā” iekļauto perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu monitoringam. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot kvalitātes standartu “PFAS kopā” un attiecīgi grozot I pielikumu. Komisija šos deleģētos aktus pieņem līdz 2026. gada 12. janvārim.

Grozījums Nr.  102

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Reizi sešos gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti 2. un 3. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].	7. Reizi četros gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti 2. un 3. punktā minētās pārskatīšanas konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.  103

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8.a pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 1. un 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu].	2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 2., 3. un 6.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās datums]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

Grozījums Nr.  104

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8.a pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 1. un 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	3. Eiropas Parlaments un Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 2., 3. un 6.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  105

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8.a pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.	4. (Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  106

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8.a pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Saskaņā ar 8. panta 1. vai 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.;	6. Saskaņā ar 8. panta 2., 3. vai 6.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Grozījums Nr.  107

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 14. punkts

Direktīva 2006/118/EK

IV pielikums – B daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai apvērstu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ir brīdis, kad piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām, ja vien:.	sākumpunkts pasākumu īstenošanai, lai apvērstu nozīmīgas un ilgstoši augšupejošas tendences, ieskaitot sezonālu augšupejošu tendenci, ko cita starpā izraisījusi ūdensobjekta vāja notece, ir brīdis, kad piesārņojošās vielas koncentrācija sasniedz 75 % no gruntsūdeņu kvalitātes standartu parametru vērtībām, kas izklāstītas I pielikumā, un no 3. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajām robežvērtībām, ja vien:

Grozījums Nr.  108

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

1. pants

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(1a) direktīvas 1. pantu groza šādi:
1. pants	“1. pants
Priekšmets	Priekšmets
Šajā direktīvā ir noteikti vides kvalitātes standarti (VKS) prioritārajām vielām un dažām citām piesārņojošajām vielām, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK 16. pantā, lai panāktu labu ķīmisko stāvokli virszemes ūdeņiem, un saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta noteikumiem un mērķiem.	“Šajā direktīvā ir noteikti vides kvalitātes standarti (VKS) prioritārajām vielām un prioritārām bīstamām vielām, lai panāktu labu ķīmisko stāvokli virszemes ūdeņiem, un saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta noteikumiem un mērķiem.”

(02008L0105)

Grozījums Nr.  109

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas.	Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../...1a, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas.
	_________________
	1a Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru.

Grozījums Nr.  110

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Emisiju uzskaiti dara pieejamu elektroniskā datubāzē, ko regulāri atjaunina un kas ir viegli pieejama sabiedrībai.

Grozījums Nr.  111

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro emisijām, izplūdēm un zudumiem, kuri Komisijai elektroniski ziņojami saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../…65. ;	svītrots
_________________
65 Publikāciju birojs tekstā ieraksta dokumentā COM(2022) 157 minēto regulas numuru.

Grozījums Nr.  112

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis savas uzskaites atjaunina Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā minētās pārskatīšanas ietvaros un nodrošina, ka emisijas, par kurām nav ziņots saskaņā ar Regulu (ES).../...++ izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā, tiek publicētas valsts upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas koriģēti saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 7. punktu.	Dalībvalstis savas uzskaites atjaunina Direktīvas 2000/60/EK 5. panta 2. punktā minētās pārskatīšanas ietvaros un nodrošina, ka emisijas, arī tās, par kurām ziņots saskaņā ar Regulu (ES).../...++ izveidotajā Rūpniecisko emisiju portālā, tiek publicētas valsts upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas koriģēti saskaņā ar minētās direktīvas 13. panta 7. punktu.

Grozījums Nr.  113

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tomēr prioritārajām vielām vai piesārņojošajām vielām, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1107/2009, iekļaujamos datus var aprēķināt kā vidējo vērtību trīs gados pirms pirmajā daļā minētās analīzes pabeigšanas.	svītrots

Grozījums Nr.  114

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2008/105/EK

7.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1907/2006, Regulas (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 528/2012 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6* darbības jomā vai kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK*** vai Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, Komisija Direktīvas 2000/60/EK 18. panta 1. punktā minētā ziņojuma sakarā novērtē, vai Savienības un dalībvalstu līmenī spēkā esošie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu prioritāro vielu VKS, kā arī prioritāro bīstamo vielu izplūžu, emisiju un zudumu izbeigšanas vai pakāpeniskas izbeigšanas mērķi, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.	1. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kas ietilpst Regulas (EK) Nr. 1907/2006, Regulas (EK) Nr. 1107/2009, Regulas (ES) Nr. 528/2012 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/6* darbības jomā vai kas ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK**, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/128/EK*** vai Direktīvas 2010/75/ES darbības jomā, Komisija reizi divos gados novērtē, vai Savienības un dalībvalstu līmenī spēkā esošie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu prioritāro vielu VKS, kā arī prioritāro bīstamo vielu izplūžu, emisiju un zudumu izbeigšanas vai pakāpeniskas izbeigšanas mērķi, kas noteikts saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  115

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2008/105/EK

7.a pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Veicamo pasākumu hierarhijā prioritāti piešķir ierobežojumiem un citiem piesārņojuma avota kontroles pasākumiem. Šajā sakarā Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus grozīt Savienības tiesību aktus, lai nodrošinātu prioritāro vielu izplūžu, emisiju un zudumu novēršanu to avotā.

Grozījums Nr.  116

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

7.a pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(4a) direktīvas 7.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Komisija saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 16. panta 4. punktā noteikto laika grafiku ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātiem un pievieno ziņojumam attiecīgus priekšlikumus, tostarp priekšlikumus kontroles pasākumiem.	“2.  Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc novērtējuma veikšanas ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā panta 1. punktā minētā izvērtējuma rezultātiem un pievieno ziņojumam attiecīgus priekšlikumus, tostarp priekšlikumus kontroles pasākumiem.”

(02008L0105)

Grozījums Nr.  117

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā A daļā doto prioritāro vielu sarakstu un šīm vielām atbilstošos VKS, kā arī II pielikuma A daļā doto piesārņojošo vielu sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešos gados.	1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši četri gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā A daļā doto prioritāro vielu sarakstu un šīm vielām atbilstošos VKS, kā arī II pielikuma A daļā doto piesārņojošo vielu sarakstu, un turpmāk to dara reizi četros gados.

Grozījums Nr.  118

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 9.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti:	2. Pamatojoties uz pārskatu, Komisija attiecīgā gadījumā nāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kuros tā ņem vērā zinātniskos ziņojumus, ko Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) sagatavojusi saskaņā ar šā panta 6. punktu, un ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu zinātnes un tehnoloģiju attīstībai, un konkrēti:

Grozījums Nr.  119

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 4. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(a) piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas un koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi;	(a) piesārņojošo vielu radītais risks, kas aptver arī vielas bīstamību, vidē sastopamās koncentrācijas, koncentrāciju, kuras pārsniegšanas gadījumā varētu sagaidīt ietekmi, un to kumulatīvo ietekmi;

Grozījums Nr.  120

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Līdz 2025. gada 12. janvārim Komisija nosaka tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm rādītājā “PFAS kopā” iekļauto perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu monitoringam. Līdz 2026. gada 12. janvārim Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9. pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot kvalitātes standartu rādītājam “PFAS kopā” un attiecīgi grozot I pielikumu.

Grozījums Nr.  121

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 6.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.b Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija nosaka tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm bisfenolu monitoringam, rādītājā “bisfenoli kopā” iekļaujot vismaz bisfenolu A, bisfenolu B un bisfenolu S. Līdz ... [trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 9. pantu, lai grozītu šo direktīvu, nosakot VKS rādītājam “bisfenoli kopā”, tam izmantojot relatīvās potences koeficientu, un attiecīgi grozot I pielikumu.

Grozījums Nr.  122

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Reizi sešos gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar 6. punktu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši pieci gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].	7. Reizi četros gados ECHA sagatavo un dara publiski pieejamu ziņojumu, kurā apkopoti saskaņā ar 6. punktu sagatavoto zinātnisko ziņojumu konstatējumi. Pirmo ziņojumu Komisijai iesniedz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši trīs gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā].

Grozījums Nr.  123

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.a pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, dalībvalstis var norādīt apmēru, kādā pieļaujams novirzīties no VKS vērtības, kura noteikta attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām vielām. Dalībvalstis, kas paredzējušas pirmajā daļā minētās papildu kartes, cenšas nodrošināt šo karšu savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī un datus dara pieejamus saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024**.	Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas sagatavoti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, dalībvalstis norāda apmēru, kādā pieļaujams novirzīties no VKS vērtības, kura noteikta attiecībā uz pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētajām vielām. Dalībvalstis, kas paredzējušas pirmajā daļā minētās papildu kartes, cenšas nodrošināt šo karšu savstarpēju salīdzināmību upju baseinu un Savienības līmenī un datus dara pieejamus saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK* un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1024**.

Grozījums Nr.  124

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.a pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Vielas, kas I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT, dalībvalstis drīkst monitorēt mazāk intensīvi, nekā prioritāro vielu ziņā prasīts šīs direktīvas 3. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā, taču ar noteikumu, ka attiecībā uz pirmo minēto vielu klātesību ūdens vidē monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek reizi trijos gados, izņemot ja tehniskās zināšanas un ekspertu slēdziens pamato citu biežumu.	2. Vielas, kas I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT, un kas vairs nav atļautas un netiek izmantotas Savienībā, dalībvalstis drīkst monitorēt mazāk intensīvi, nekā prioritāro vielu ziņā prasīts šīs direktīvas 3. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā, taču ar noteikumu, ka attiecībā uz pirmo minēto vielu klātesību ūdens vidē monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek reizi trijos gados, izņemot ja tehniskās zināšanas un ekspertu slēdziens pamato citu biežumu.

Grozījums Nr.  125

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.a pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija 12 mēnešu laikā pēc tam, kad ir pagājis 3. punktā minētais divu gadu periods, publicē ziņojumu par to metožu uzticamību, kuras balstītas uz ietekmi, un tajā salīdzina uz ietekmi balstītos rezultātus ar rezultātiem, kas gūti, izmantojot ierastās metodes, monitorējot trīs 3. punktā minētās estrogēnās vielas, līdz, iespējams, nākotnē tiks noteiktas uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības.
	Kad uz ietekmi balstītās metodes ir gatavas izmantošanai arī attiecībā uz citām vielām, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 9.a pantu, lai papildinātu šo direktīvu, pievienojot prasību dalībvalstīm izmantot uz ietekmi balstītas metodes līdztekus ierastajām monitoringa metodēm, lai veiktu monitoringu ar mērķi novērtēt minēto vielu klātbūtni ūdens objektos.

Grozījums Nr.  126

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstā ir vienlaikus ne vairāk kā 10 vielu vai vielu grupu un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.	Novērojamo vielu sarakstā ir vismaz piecas potenciāli problemātiskas vielas vai vielu grupas, ko izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija (arī saskaņā ar ceturto daļu) liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu, izņemot, ja tādu izraugāmo vielu vai vielu grupu, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu risku ūdens videi vai ievērojamu risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, skaits ir mazāks par pieci, un šādā gadījumā novērojamo vielu sarakstā iekļauj visas minētās vielas.
	Papildus minimālajam vielu vai vielu grupu skaitam novērojamo vielu saraksts var ietvert arī piesārņojuma rādītājus.
	Novērojamo vielu sarakstā precizē monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas.

Grozījums Nr.  127

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.	Piemērotas monitoringa metodes mikroplastmasai un atsevišķiem antimikrobiālās rezistences gēniem identificē pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā [mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozījumu direktīvas stāšanās spēkā]. Saskaņā ar 2. punktu mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas minētās monitoringa metodes. Komisija arī apsver, vai novērojamo vielu sarakstā ir jāiekļauj sulfāti, ksantāti un nebūtiski pesticīdu metabolīti (nrMs), lai saistībā ar šīs direktīvas darbības jomu uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni.

Grozījums Nr.  128

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 4. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, un tajos ņem vērā:	ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas un piesārņojuma rādītājus, un tajos ņem vērā:

Grozījums Nr.  129

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 1. punkts – 4. daļa – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.	(e) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas un pierādījumus, arī informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī informāciju un datus, kas savākti, izmantojot tālizpētes tehnoloģijas, Zemes novērošanu (Copernicus pakalpojumi), in situ sensorus un ierīces, vai amatierzinātnes datus, izmantojot mākslīgā intelekta un progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.

Grozījums Nr.  130

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit trešā mēneša pēdējā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam ik pēc 36 mēnešiem. Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt vēl uz vienu periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Katrā atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj arī vienu vai vairākas jaunas vielas, kuras Komisijas ieskatā, ko pamato ECHA zinātniskie ziņojumi, rada risku ūdens videi.	2. Novērojamo vielu sarakstu atjaunina līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir divdesmit trešā mēneša pēdējā diena pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam vēlākais ik pēc 36 mēnešiem vai biežāk, ja jauni zinātniskie pierādījumi liecina, ka saraksts jāatjaunina starpposmā starp atsevišķajām pārskatīšanas reizēm.
	Dalībvalstis ik pēc diviem gadiem izvērtē ar enerģētikas pārkārtošanu saistīto rūpniecisko darbību ietekmi uz ūdens kvalitāti un informē Komisiju par jauniem identificētiem apdraudējumiem, lai tā var attiecīgi atjaunināt novērojamo vielu sarakstu. Izvērtējums ir viegli pieejams sabiedrībai.
	Kad Komisija atjaunina novērojamo vielu sarakstu, tā no pastāvošā saraksta izņem vielas, kuru radīto risku ūdens videi Komisijas ieskatā ir iespējams novērtēt bez papildu monitoringa datiem. Ja novērojamo vielu saraksta atjaunināšanas laikā tiek uzskatīts, ka kādas atsevišķas vielas vai vielu grupas radīto risku ūdens videi nevar novērtēt bez papildu monitoringa datiem, minēto vielu vai vielu grupu var sarakstā paturēt vēl uz vienu periodu, kas nav ilgāks par trim gadiem. Katrā atjauninātajā novērojamo vielu sarakstā iekļauj arī vienu vai vairākas jaunas vielas, kuras Komisijas ieskatā, ko pamato ECHA zinātniskie ziņojumi, rada risku ūdens videi.

Grozījums Nr.  131

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringa biežums nav mazāks par divām reizēm gadā, izņemot vielām, kas jutīgi reaģē uz klimatiskajām vai sezonālajām svārstībām: tām monitoringu veic biežāk un tā, kā noteikts īstenošanas aktā, ar kuru novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu.	Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringu veic ne retāk kā divas reizes gadā. Kā noteikts saskaņā ar 1. punktu pieņemtajā īstenošanas aktā, ar kuru izveido novērojamo vielu sarakstu, monitoringu veic biežāk attiecībā uz vielām, kas jutīgi reaģē uz klimatiskajām svārstībām, arī nokrišņu daudzumu, un vielām, kuru koncentrācija var īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ.

Grozījums Nr.  132

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

8.ba pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) direktīvā iekļauj šādu 8.ba pantu:
	“8.ba pants
	Komisija ne vēlāk kā... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] iesniedz ietekmes novērtējumu, kurā izskatīta iespēja šajā direktīvā iekļaut paplašinātas ražotāja atbildības mehānismu, kas nodrošina, ka ražotāji, kuri laiž tirgū produktus, kas satur jebkuru no I pielikumā norādītajām vielām vai maisījumiem, kā arī potenciāli problemātiskas vielas, kas iekļautas novērojamo vielu sarakstā atbilstīgi šai direktīvai, piedalās saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu izstrādāto monitoringa programmu izmaksu segšanā. Ietekmes novērtējumam attiecīgā gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu nolūkā grozīt šo direktīvu.”

Grozījums Nr.  133

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

8.bb pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7b) iekļauj šādu pantu:
	“8.bb pants
	Eiropas monitoringa mehānisms
	Komisija līdz ... [viens gads pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido vienotu monitoringa mehānismu monitoringa prasību pārvaldībai pēc dalībvalstu pieprasījuma.
	Komisija nosaka monitoringa mehānisma darbību, kas cita starpā ietver šādus aspektus:
	(a)  monitoringa mehānisma izmantošana ir brīvprātīga un neskar pasākumus, ko dalībvalstis jau ieviesušas;
	(b)  darbības procedūras, ko piemēro dalībvalstis, kuras plāno izmantot monitoringa mehānismu, un kas cita starpā ietver paziņojumu Komisijai, kurā tām precīzi jānorāda savas monitoringa vajadzības vai spējas un paraugu pārvaldības protokoli, kā arī tas, cik ilgu laiku tās plāno piedalīties mehānismā;
	(c)  finansējuma avoti, kas var ietvert attiecīgos Savienības struktūrfondus un programmas, kā arī privātā sektora ieguldījumu, cita starpā paplašinātas ražotāja atbildības mehānisma satvarā, kad tas ieviests saskaņā ar 8.ba punktu.”

Grozījums Nr.  134

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.d pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Nosakot un piemērojot VKS upju baseiniem specifiskām piesārņojošām vielām, dalībvalstis var ņemt vērā metālu bioloģisko pieejamību.

Pamatojums

Ir svarīgi, lai tiktu izmantoti piemēroti mērīšanas instrumenti.

Grozījums Nr.  135

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.a punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

9.a pants – 2. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(8a) direktīvas 9.a panta 2. punktu groza šādi:
2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no 2013. gada 13. septembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.	“2.  Pilnvaras pieņemt 3. panta 8. punktā, 8. panta 3., 6.a un 6.b punktā un 8.a panta 3.a punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no [Publikāciju birojs ieraksta šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms sešu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.”

(02008L0105)

Grozījums Nr.  136

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.b punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

9.a pants – 3. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(8b) direktīvas 9.a panta 3. punktu groza šādi:
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.	“3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 8. punktā, 8. panta 3., 6.a un 6.b punktā un 8.a panta 3.a punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”

(02008L0105)

Grozījums Nr.  137

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.c punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

9.a pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(8c) direktīvas 9.a pantā iekļauj šādu 3.a punktu:
	“3.a  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”

Grozījums Nr.  138

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 8.d punkts (jauns)

Direktīva 2008/105/EK

9.a pants – 5. punkts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(8d) direktīvas 9.a panta 5. punktu groza šādi:
5.  Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 3. panta 8. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.	“5.  Saskaņā ar 3. panta 8. punktu, 8. panta 3., 6.a vai 6.b punktu vai 8.a panta 3.a punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

(02008L0105)

Grozījums Nr.  139

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 10.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

V pielikums – 1.3.4. punkts – 4. daļa

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(10a) pielikuma 1.3.4. punkta 4. daļu groza šādi:
Monitoringa biežumu izvēlas, ņemot vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan dabīgi, gan antropogēni nosacījumi. Laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai pēc iespējas samazinātu gadalaiku svārstību ietekmi uz rezultātiem un tādējādi nodrošinātu to, ka rezultāti atspoguļo ūdenstilpes izmaiņas, ko izraisījis antropogēns spiediens. Lai sasniegtu šo mērķi, vajadzības gadījumā veic papildu monitoringu dažādos tā paša gada gadalaikos.	“Monitoringa biežumu izvēlas un vajadzības gadījumā palielina, ņemot vērā parametru mainīgumu, kā pamatā ir gan dabīgi, gan antropogēni nosacījumi. Turklāt laiku, kad veic monitoringu, izvēlas tā, lai ņemtu vērā gadalaiku svārstību (vielu izmantošanas un ūdens līmeņa izmaiņu ziņā) ietekmi uz stāvokļa novērtējumu un tādējādi nodrošinātu, ka rezultāti atspoguļo antropogēnā spiediena un klimatisko svārstību izraisītās izmaiņas ūdenstilpē. Attiecībā uz prioritārajām vielām, kuras jutīgi reaģē uz klimatiskajām svārstībām, un prioritārajām vielām, kuru koncentrācija var īsā laikā strauji palielināties to izmantošanas sezonālo svārstību dēļ, monitoringu veic biežāk nekā citām vielām.”

(02000L0060)

Grozījums Nr.  140

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – 18. punkts

Direktīva 2000/60/EK

V pielikums – 2.4.5. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar melnu punktu dalībvalstis kartē turklāt atzīmē gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence, ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu.	Turklāt dalībvalstis kartē ar melnu punktu atzīmē gruntsūdens objektus, kuros konstatēta būtiska un stabila jebkādu piesārņojošu vielu koncentrācijas palielināšanās tendence (arī sezonāla augšupēja tendence, kuru cita starpā izraisījusi vāja ūdenstilpes notece), ko izraisījusi cilvēka darbības ietekme. Tendences mazināšanos kartē norāda ar zilu punktu.

Grozījums Nr.  141

Direktīvas priekšlikums

II pielikums – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2000/60/EK

VIII pielikums – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.	10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa, kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa.

Grozījums Nr.  142

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. piezīme: Zemāk 3.–7. ierakstā uzskaitīto piesārņojošo vielu kvalitātes standartus piemēro no ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā], un mērķis ir labu ūdens ķīmiskās kvalitātes stāvokli panākt vēlākais līdz 2033. gada 22. decembrim.	1. piezīme: Zemāk 3.–7. ierakstā uzskaitīto piesārņojošo vielu kvalitātes standartus piemēro no ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir nākamā mēneša pirmā diena pēc tam, kad pagājuši seši mēneši pēc šīs grozošās direktīvas stāšanās spēkā], un mērķis ir labu ūdens ķīmiskās kvalitātes stāvokli panākt vēlākais līdz 2033. gada 22. decembrim.

Pamatojums

Labs ķīmiskās kvalitātes stāvoklis jāsasniedz pēc 3. upju baseinu apsaimniekošanas plāna — nākamā pēc pašreizējā plāna 2022.–2027. gadam. Kvalitātes standarti būtu jāizstrādā pēc iespējas drīz, lai varētu pienācīgi apsvērt pasākumus 3. upju baseinu apsaimniekošanas plānā, kā arī saistībā ar Rūpniecisko piesārņotāju emisiju direktīvu rūpniecisko piesārņotāju gadījumā u. c.

Grozījums Nr.  143

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja konkrēta gruntsūdeņu objekta gadījumā, jo īpaši tāda, kas atrodas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ekoloģiskajā tīklā atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK, uzskata, ka gruntsūdeņu kvalitātes standarti varētu neļaut sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. pantā precizētos vides aizsardzības mērķus attiecībā uz saistītajiem virszemes ūdeņu objektiem, vai to dēļ varētu būtiski pasliktināties šādu objektu ekoloģiskā vai ķīmiskā kvalitāte vai rasties jebkāds būtisks kaitējums pazemes ūdeņu vai sauszemes ekosistēmām, kuras ir tieši atkarīgas no minētā gruntsūdeņu objekta, nosaka stingrākas robežvērtības saskaņā ar šīs direktīvas 3. pantu un II pielikumu. Programmas un pasākumi, kas nepieciešami saistībā ar šādām robežvērtībām, attiecas arī uz darbībām, kas ietilpst Direktīvas 91/676/EEK darbības jomā.”

Grozījums Nr.  144

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
2	Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (individuāli)
					0,5 (kopā) (5)
______________________
(5) Ar “kopā” saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu (arī attiecīgo metabolītu un noārdīšanās un ķīmiskās reakcijas produktu) koncentrāciju summu.
Grozījums
2	Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,05 (individuāli) (4a)
					0,25 (kopā) (5)
______________________
(4a) Šo robežvērtību piemēro tikai līdz brīdim, kad Komisija veic pārskatīšanu.
(5) Ar “kopā” saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto pesticīdu (arī attiecīgo metabolītu un noārdīšanās un ķīmiskās reakcijas produktu) koncentrāciju summu. Robežvērtību, kas noteikta visu atsevišķo pesticīdu summai, piemēro tikai līdz brīdim, kad Komisija veic pārskatīšanu.

Grozījums Nr.  145

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 5.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
3.a	PFAS kopā	Rūpniecībā lietotas vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	(7a)
______________________
(7a) * Kvalitātes standartu nosaka Komisija ar deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  146

Regulas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 6. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
4	Karbamazepīns	Zāles	298-46-4	Nepiemēro	0,25
Grozījums
4	Karbamazepīns	Zāles	298-46-4	Nepiemēro	0,025

Pamatojums

Nav lietderīgi gruntsūdeņiem noteikt tādu pašu kvalitātes standartu kā virszemes ūdeņiem. Kopumā gruntsūdeņu kvalitātes standarta vērtībai vajadzētu būt desmit reizes mazākai nekā virszemes ūdeņiem. Tā kā VKS karbamazepīnam virszemes ūdeņos ir noteikts 0,25 µg/l apmērā, kvalitātes standarts karbamazepīnam gruntsūdeņos būtu jānosaka 0,025 µg/l apmērā.

Grozījums Nr.  147

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 8. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
6	Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,25
Grozījums
6	Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,025

Grozījums Nr.  148

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 9. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
7	Maznozīmīgi pesticīdu metabolīti (nrM)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (9) vai 1 (10), vai 2,5 vai 5 (11) (individuāli)
					0,5 (9) vai 5 (10), vai 12,5 (11) (kopā) (12)
______________________
(9) Piemēro nrM, par kuriem ir maz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem nav pieejami uzticami eksperimentālie dati, kas raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz taksonomisko grupu, kuras sensitivitāte ticami prognozēta kā vislielākā.
(10) Piemēro nrM, par kuriem ir mēreni daudz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem ir pieejami uzticami eksperimentālie dati, kas raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz taksonomisko grupu, kuras sensitivitāte ticami prognozēta kā vislielākā, bet datu daudzums nav pietiekams, lai vielas ierindotu pie tādām, par kurām ir daudz datu.
(11) Piemēro nrM, par kuriem ir daudz datu, proti, tādiem nrM, par kuriem ir pieejami uzticami eksperimentālie dati vai vienlīdz uzticami dati, kas iegūti ar alternatīvām zinātniski validētām metodēm, un minētie dati raksturo hronisko vai akūto ietekmi, kādu konkrētais nrM atstāj uz vismaz vienas sugas aļģēm, bezmugurkaulniekiem un zivīm, tādējādi ļaujot pārliecinoši noteikt, kuras taksonomiskās grupas sensitivitāte ir vislielākā, un kuriem kvalitātes standartu var aprēķināt, izmantojot deterministisku pieeju un uzticamus datus par hronisku eksperimentālu toksicitāti minētajā taksonomiskajā grupā. Tālab dalībvalstis var piemērot jaunākos norādījumus, kas izstrādāti saistībā ar kopējo Direktīvas 2000/60/EK īstenošanas stratēģiju (atjauninātie norādījumi Nr. 27). Individuāla nrM kvalitātes standarts ir 2,5, izņemot ja ar deterministisko pieeju aprēķinātais kvalitātes standarts ir augstāks, un tādā gadījumā piemērotais kvalitātes standarts ir 5.
(12) Ar “kopā”saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto nrM koncentrāciju summu katrā datu kategorijā.
Grozījums
7	Maznozīmīgi pesticīdu metabolīti (nrM)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (individuāli)
					0,5 (kopā) (12)
______________________
(12) Ar “kopā”saprot visu individuālo monitoringa procedūrā konstatēto un kvantitatīvi noteikto nrM koncentrāciju summu katrā datu kategorijā.

Grozījums Nr.  149

Direktīvas priekšlikums

IV pielikums – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)

Direktīva 2006/118/EK

II pielikums – B daļa – virsraksts

Spēkā esošais teksts	Grozījums
	(1a) pielikuma B daļas virsrakstu aizstāj ar šādu:
To piesārņojošo vielu un rādītāju obligātie saraksti, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar 3. Pantu ir jāapsver iespēja noteikt robežvērtības	“To piesārņojošo vielu un rādītāju obligātais saraksts, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu ir jānosaka robežvērtības”

(02006L0118)

Grozījums Nr.  150

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 5. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
(3)	Atrazīns	Herbicīdi	1912-24-9	217-617-8	0,6	0,6	2,0	2,0
Grozījums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
(3)	Atrazīns	Herbicīdi	1912-24-9	217-617-8	0,1	0,01	2,0	2,0

Grozījums Nr.  151

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 76. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
(60)	Glifozāts	Herbicīdi	1071-83-6	213-997-4	0,1 (25) 86,7 (26)	8,67	398,6	39,86
______________________
(25) Saldūdenim, kuru izmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.
(26) Saldūdenim, kuru neizmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.
Grozījums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
(60)	Glifozāts	Herbicīdi	1071-83-6	213-997-4	0,1	0,01	398,6	39,86

Grozījums Nr.  152

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 86.a rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
70a	Bisfenoli	Rūpnieciskas ķīmiskās vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	*	*	*	*
______________________
* Kvalitātes standartus noteiks Komisija ar deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  153

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 86.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
70b	PFAS kopā	Rūpnieciskas ķīmiskās vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	*	*	*	*
______________________
* Kvalitātes standartus nosaka Komisija ar deleģēto aktu.

Grozījums Nr.  154

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2008/105/EK

I pielikums – tabula – 86.c rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts
Grozījums
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)	(7)	(8)	(9)	(10)	(11)	(12)	(13)
70c	Zāļu aktīvās vielas: kopā	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,25	0,025

Grozījums Nr.  155

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums

Direktīva 2008/105/EK

II pielikums – A daļa – 10. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa.	10. Suspendēti materiāli, arī mikro/nanoplastmasa, kā arī materiāli, par kuriem zināms, ka no tiem rodas mikroplastmasa vai nanoplastmasa.

Grozījums Nr.  156

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums

Direktīva 2008/105/EK

II pielikums – B daļa – da apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(da) nosakot VKS metāliem, uzskata, ka bioloģiskās pieejamības modeļos ir ņemti vērā dažādi ūdens kvalitātes parametri, kas ietekmē metālu bioloģisko pieejamību.

Pamatojums

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto uzticami mērījumu instrumenti.

 

 

PASKAIDROJUMS

Dabiskās vides pieaugoša ķimikalizācija — galvenokārt rūpniecisko, ķīmisko, farmācijas, lauksaimniecības un citu tirgus stimulētu darbību dēļ — var novest pie virsmas ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskā piesārņojuma. Tādējādi tā apdraud cilvēku veselību, kā arī ūdens vidi, būtiski ietekmējot dzīvotņu un biodaudzveidības zudumu. Šis Eiropas Komisijas iesniegtais jaunais tiesību akta priekšlikums ierosina pārskatīt Ūdens pamatdirektīvu kopā ar tās divām "meitas" direktīvām, proti, Gruntsūdeņu direktīvu un Vides kvalitātes standarta direktīvu, lai uzlabotu ES ūdens jomas tiesību aktus un sasniegtu visaptverošo mērķi attiecībā uz cilvēku veselības un dabīgo ekosistēmu aizsardzību pret toksiskiem piesārņotājiem. Tā kā šī darbība ir neatņemama daļa no Nulles piesārņojuma rīcības plāna, referents ir pārliecināts, ka attiecīgo ūdens jomas tiesību aktu pārskatīšanai būtu jāsekmē nulles piesārņojuma mērķa īstenošana, lai ES panāktu vidi, kas brīva no toksikantiem.

 

Referents atzīst ES ūdens jomas tiesību aktu 2019. gada atbilstības pārbaudes secinājumus, proti, ka kopumā attiecīgās direktīvas atbilst mērķim un ir nodrošinājušas ūdens objektu aizsardzības augstāku līmeni, savukārt Ūdens pamatdirektīvas vides mērķu nesasniegšanu, lai gan attiecīgais termiņš ir ticis divas reizes pagarināts, lielākoties nosaka nepietiekams finansējums, lēna īstenošana un vides mērķu nepietiekama integrēšana nozaru politikā, nevis tiesību aktu nepilnības. Referents arī atzīmē izvērtējuma konstatējumus, kuri norāda uz tiesību aktu iespējamām uzlabojumu jomām saistībā ar ekosistēmu un cilvēku veselības labāku aizsardzību pret ķīmisko piesārņotāju radītajiem riskiem, kā arī ar īstenošanas nepilnību novēršanu, un tādēļ referents atzinīgi vērtē šo konstatējumu integrēšanu politikas variantos, kas iekļauti Komisijas ierosinātajā pārskatītajā tiesību aktu tekstā.

 

Tādējādi referents neuzskata, ka būtu jāgroza attiecīgo pamattekstu neizmainītās daļas. Tomēr viņš ierosina papildināt konkrētas daļas, lai nodrošinātu, ka tiesību akti spēj risināt jaunu un potenciālu vielu radītās problēmas, atbalsta netradicionālas monitoringa metodes, lai labāk novērtētu ķīmisko maisījumu ietekmi, dara iespējamus pasākumus nolūkā izbeigt piesārņojumu, piemēro piesardzības principu, nosakot vides kvalitātes standartus pretrunīgām vielām, piemēram, glifosātam, uzlabot monitoringa programmas saskaņā ar principu "piesārņotājs maksā" un nodrošina efektīvu tiesu iestāžu pieejamību Ūdens pamatdirektīvas pārkāpumu gadījumā.

 

Šajā saistībā referentu visvairāk uztrauc turpmāk uzskaitītie elementi.

 

Potenciālas un jaunas vielas

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu potenciāliem un jauniem piesārņotājiem ir noteikti novērojamo vielu saraksti kā monitoringa pirmposms pirms šīs vielas atzīst par prioritārām vielām. Ņemot vērā dabiskajā vidē nonākošo ķīmisko vielu ātro attīstību un to, ka tās kā piesārņotāji var radīt būtiskus riskus cilvēku veselībai un ūdens organismiem, nevajadzētu ierobežot šajos novērojamo vielu sarakstos iekļaujamo vielu skaitu. Turklāt, ņemot vērā iespējamos riskus, ko mikroplastmasa un antimikrobiālās rezistences gēni kā jaunas vielas rada cilvēku veselībai, būtu jānosaka termiņš, lai identificētu šīm vielām piemērotas monitoringa metodes nolūkā tās iekļaut novērojamo vielu sarakstos.

 

EBM

Referents atbalsta nolūku izmantot progresīvas monitoringa metodes, piemēram, uz ietekmi balstītu monitoringu (EBM), kas efektīvāk nosaka ķīmisko vielu kompleksu maisījumu ietekmi uz ūdens kvalitāti. Tomēr, ņemot vērā to, ka šo metožu piemērošanā jau ir panākts nozīmīgs progress un ka šīs pārskatīšanas ietvaros ar papildu salīdzinājumu starp šo jauno metodiku un tradicionālām metodēm ir paredzēts noteikt EBM kā uzticamu skrīninga metodi, referents ierosina konkrētus noteikumus, kas ļaus paplašināt un piemērot EBM arī attiecībā uz tādu vielu papildu grupām, kuru vidē vienlaikus esošo toksikantu kopējā ietekme tiks novērtēta un robežvērtības tiks noteiktas, izmantojot uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. 

 

Vides kvalitātes standarts glifosātam

Glifosāts ir Savienības lauksaimniecībā visbiežāk izmantotais herbicīds. Kā aktīvā viela tas ir radījis lielas bažas saistībā ar savu ietekmi uz cilvēku veselību un toksicitāti ūdens vidē. Glifosāta tirgus atļauja ir uz laiku pagarināta līdz 2023. gada decembrim, gaidot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atkārtotu sarežģītu un padziļinātu novērtējumu par šo aktīvo vielu, ko tā publicēs 2023. gada jūlijā. Dažādos nesen veiktos zinātniskos pētījumos ir uzsvērta tāda vides kvalitātes standarta ieviešana, kas ir ievērojami zemāks par grozījumu direktīvā noteikto robežvērtību. Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī lai nodrošinātu labu ķīmisko stāvokli lielākajai daļai Savienības ūdeņu, glifosātam būtu jāpieņem šāds vides kvalitātes standarts, pamatojoties uz piesardzības principu: kopīgs un vienots AA-EQS 0,1 μg/L apmērā iekšzemes virszemes ūdeņiem; AA-EQS 0,01 μg/L apmērā citiem virszemes ūdeņiem.

 

Prioritāru bīstamo vielu pakāpeniska izbeigšana

Referents uzskata, ka Ūdens pamatdirektīvas 16. panta 6. punkta pašreizējā noteikuma par 20 gadu termiņu prioritāru bīstamo vielu pakāpeniskai izbeigšanai atcelšana ir nevajadzīga atkāpšanās. Referents ir pārliecināts, ka pakāpeniskas izbeigšanas pienākums ir viens no galvenajiem Ūdens pamatdirektīvas mērķiem, kas ir piemērojams tikai tad, ja ir saistīts ar skaidru termiņu. Tādēļ noteikums būtu jāsaglabā neskarts.

 

Ražotāja paplašināta atbildība

Ieviešot noteikumu par ražotāja paplašinātu atbildību, līdzīgi kā Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā tiktu nodrošināts, ka attiecīgais tiesību akts ievēro principu "piesārņotājs maksā", it sevišķi runājot par monitoringa programmu finansēšanu, kas patlaban tiek segtas tikai un vienīgi no valstu budžetiem. Šāda noteikuma piemērošana ir turklāt būtiska saistībā ar potenciālu un jaunu piesārņotāju monitoringa paredzēšanu, kā arī progresīvāku un netradicionālu monitoringa metožu izmantošanu.

 

Tiesu iestāžu pieejamība

Referents ierosina uzlabot noteikumu par tiesu iestāžu pieejamību vides jautājumos, šīs tiesības konkrēti nosakot attiecīgajos tiesību aktos un tādējādi nodrošinot, ka valstu tiesas Savienībā ievēro šo noteikumu, ļaujot prasību iesniedzējiem paļauties uz valstu tiesību aktiem, apstrīdot publisko iestāžu lēmumus, kuri pārkāpj Ūdens pamatdirektīvu. Šādi centieni palīdzētu faktiski īstenot Komisijas apņemšanos, ko tā paudusi savā 2020. gada 14. oktobra paziņojumā par tiesu iestāžu pieejamības uzlabošanu saistībā ar vides jautājumiem, lai uzlabotu valstu tiesu iestāžu pieejamību visās dalībvalstīs iedzīvotājiem un vides NVO, kurām ir konkrētas bažas par tādu vides tiesību administratīvo aktu atbilstību, kuri ietekmē vidi.

PIELIKUMS. TO STRUKTŪRU VAI PERSONU SARAKSTS, NO KURĀM ATZINUMA SAGATAVOTĀJA IR SAŅĒMUSI INFORMĀCIJU

Tālāk norādītais saraksts ir sagatavots pilnīgi brīvprātīgi un par to atbildīga ir tikai atzinuma sagatavotāja. Ziņojuma projekta sagatavošanas laikā referents saņēma informāciju no šādām struktūrām vai personām:

Entity

Commission DG ENV

Covestro AG

EPPA SA

Environmental Agency of the Republic of Slovenia

European Environmental Bureau

ClientEarth AISBL

Slovenski komite mednarodnega združenja hidrologov Slovenije

Društvo vodarjev Slovenije

Geological Survey Of Slovenia

Slovensko društvo za zaščito voda

Global Water Partnership Slovenia

Institute REVIVO

Legal-Informational Centre for NGOs

Permanent representation of the Republic of Slovenia to the European Union

 

RŪPNIECĪBAS, PĒTNIECĪBAS UN ENERĢĒTIKAS KOMITEJAS ATZINUMS (13.6.2023)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

(COM(2022)0540 – C9‑0361/2022 – 2022/0344(COD))

Atzinuma sagatavotāja: Lina Gálvez Muñoz

 

 

 

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā turpmāk minēto.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Lai piesārņojošo vielu vairumu visā to aprites ciklā pārvaldītu efektīvi, ir vajadzīga piesārņojuma avotu kontroles un beidzamās izplūdes pasākumu kombinācija, kura pēc vajadzības aptver piesārņotāja ķīmisko sastāvu, lietojuma atļaušanu vai apstiprināšanu, emisiju kontroli ražošanas un lietošanas vai citu procesu laikā un darbības ar atkritumiem. Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/200950, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/201251, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/652, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK53, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK54, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES55 un Padomes Direktīva 91/271/EEK56.	(7) Lai piesārņojošo vielu vairumu visā to aprites ciklā pārvaldītu efektīvi, prioritāte būtu jāpiešķir piesārņojuma avotu kontroles pasākumiem, kuri pēc vajadzības aptver piesārņotāja ķīmisko sastāvu, lietojuma atļaušanu vai apstiprināšanu, emisiju kontroli ražošanas un lietošanas vai citu procesu laikā un darbības ar atkritumiem. Ja piesārņojuma avotu kontroles pasākumi nenodrošina ūdens objektu labu stāvokli, būtu jāpiemēro beidzamās izplūdes pasākumi. Tāpēc jaunu vai stingrāku ūdens objektu kvalitātes standartu noteikšana papildina citus Savienības tiesību aktus, kuri risina vai varētu risināt piesārņojuma problēmu vienā vai vairākos no minētajiem posmiem, un šāda noteikšana ir ar minētajiem aktiem saskanīga; minēto aktu vidū ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/200649, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/200950, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/201251, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/652, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK53, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK54, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES55 un Padomes Direktīva 91/271/EEK56.
_________________	_________________
49 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).	49 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).	50 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).
51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).	51 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).
52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).	52 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/6 (2018. gada 11. decembris) par veterinārajām zālēm un ar ko atceļ Direktīvu 2001/82/EK (OV L 4, 7.1.2019., 43. lpp.).
53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).	53 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp.).
54 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).	54 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).
55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).	55 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
56 Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).	56 Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(8) Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.	(8) Jaunākās zinātnes atziņas norāda uz to, ka būtisku risku rada ne tikai jau reglamentētās, bet arī citas ūdens objektos atrodamas piesārņojošās vielas. Brīvprātīgi monitorējot perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) un zāles, ir konstatēta problēma ar gruntsūdeņiem. Savienībā PFAS konstatētas vairāk nekā 70 % gruntsūdeņu kvalitātes mērīšanas punktu, un pastāvošās valstu robežvērtības daudzviet ir nepārprotami pārsniegtas, turklāt bieži gruntsūdeņos atrodamas arī zāles. Tādēļ gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais apjoms. Perfluoroktānsulfoskābe un tās atvasinājumi jau ir iekļauti virszemes ūdeņiem prioritāro vielu sarakstā, taču nu atzīts, ka risku rada arī citas PFAS. Tādēļ prioritāro vielu sarakstā būtu jāiekļauj konkrētu PFAS apakškopa, kā arī PFAS kopējais apjoms. Saskanīgi ar Direktīvas 2008/105/EK 8.b pantu veiktais novērojamo vielu monitorings ir apstiprinājis, ka virszemes ūdeņos riska faktors ir vairākas zāļu vielas, kuras tāpēc būtu jāiekļauj prioritāro vielu sarakstā.

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Salīdzināšanu izmantos, lai novērtētu, vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus.	(11) Ņemot vērā augošo izpratni par maisījumu nozīmīgumu un līdz ar to par nozīmi, kāda ķīmiskās kvalitātes rādītāju noteikšanā ir uz ietekmi balstītam monitoringam, un ņemot vērā to, ka attiecībā uz estrogēnajām vielām jau pastāv pietiekami stabilas, uz ietekmi balstītas monitoringa metodes, dalībvalstīm vismaz divus gadus būtu šādas metodes jāizmanto, lai novērtētu estrogēno vielu kumulatīvo ietekmi virszemes ūdeņos. Tas ļaus uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti, monitorējot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā minētās trīs estrogēnās vielas, salīdzināt ar ierasto metožu pielietošanas rezultātiem. Salīdzināšanu izmantos, lai novērtētu, vai uz ietekmi balstītas monitoringa metodes var izmantot par uzticamām skrīninga metodēm. Šādu skrīninga metožu izmantošanas priekšrocība būtu tāda, ka tiktu ņemta vērā ietekme, ko rada visas estrogēnās vielas ar līdzīgu iedarbību, nevis tikai tās, kas minētas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma sarakstā. VKS definīcija Direktīvā 2000/60/EK būtu jāgroza, lai nodrošinātu, ka nākotnē to var attiecināt arī uz izraisītājvērtībām, kādas var tikt noteiktas, lai novērtētu uz ietekmi balstīta monitoringa rezultātus. Ķīmiskās kvalitātes noteikšanai valsts līmenī nevajadzētu radīt klasifikācijas atšķirības starp dalībvalstīm, ja tai pašai vielai konstatētais VKS ir atšķirīgs.

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(12) Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā58 (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Ja šos uzdevumus uzticētu Komisijai, nevis – kā to patlaban paredz Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un Direktīvas 2006/118/EK 10. pants – veiktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, varētu uzlabot virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, varētu stiprināt saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un ar piesārņojošo vielu sarakstu izmaiņām varētu ātrāk ņemt vērā zinātnes attīstību. Tāpēc un ņemot vērā tūlītējo nepieciešamību piesārņojošo vielu sarakstus un to VKS grozīt, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskanīgi ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK I pielikumu groza attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un atbilstošajiem VKS, kas noteikti minētā pielikuma A daļā, un Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu groza attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstu un kvalitātes standartiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants.	(12) Ar ūdeni saistīto Savienības tiesību aktu izvērtējumā58 (“izvērtējums”) secināts, ka process, kurā identificē un attiecīgos sarakstos iekļauj virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus ietekmējošas piesārņojošās vielas un, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, nosaka vai pārskata tām atbilstošos kvalitātes standartus, varētu būt ātrāks. Ja šos uzdevumus uzticētu Komisijai, nevis — kā to patlaban paredz Direktīvas 2000/60/EK 16. un 17. pants un Direktīvas 2006/118/EK 10. pants — veiktu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, varētu uzlabot virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu saraksta mehānisma darbību, jo īpaši attiecībā uz vielu iekļaušanas laiku un secību, monitorēšanu un rezultātu novērtēšanu, varētu stiprināt saiknes starp novērojamo vielu saraksta mehānismu un piesārņojošo vielu sarakstu pārskatīšanu un ar piesārņojošo vielu sarakstu izmaiņām varētu ātrāk ņemt vērā zinātnes attīstību. Tāpēc un ņemot vērā tūlītējo nepieciešamību piesārņojošo vielu sarakstus un to VKS grozīt, lai ņemtu vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras saskanīgi ar LESD 290. pantu pieņemt aktus, ar kuriem Direktīvas 2008/105/EK I pielikumu groza attiecībā uz prioritāro vielu sarakstu un atbilstošajiem VKS, kas noteikti minētā pielikuma A daļā, un Direktīvas 2006/118/EK I pielikumu groza attiecībā uz minētajā pielikumā noteikto gruntsūdeņus piesārņojošo vielu sarakstu un kvalitātes standartiem. Šajā sakarā Komisijai pirms priekšlikumu iesniegšanas attiecībā uz prioritāro vielu vides kvalitātes standartiem būtu jāņem vērā virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringa rezultāti, kā arī jāņem vērā dalībvalstu un zinātnieku aprindu sniegtā informācija. Rezultātā būtu jāsvītro Direktīvas 2000/60/EK 17. pants un X pielikums, kā arī Direktīvas 2006/118/EK 10. pants, vienlaikus saglabājot nepieciešamību veikt pasākumus, kuru mērķis ir izbeigt vai pakāpeniski izbeigt prioritāro bīstamo vielu izplūdes, emisijas un zudumus.
_________________	_________________
58 Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).	58 Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude (SWD(2019) 439 final).

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības.	(21) Lai nodrošinātu efektīvu un saskaņotu lēmumu pieņemšanu un sinerģiju ar darbu, kas ķimikāliju jomā noris saistībā ar citiem Savienības tiesību aktiem, būtu Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) jāpiešķir pastāvīga un skaidri noteikta loma to vielu prioritizēšanā, kuras jāiekļauj novērojamo vielu sarakstos un vielu sarakstos, kas doti Direktīvas 2008/105/EK I un II pielikumā un Direktīvas 2006/118/EK I un II pielikumā, kā arī pienācīgu zinātniski pamatotu kvalitātes standartu izstrādē. ECHA Riska novērtēšanas komitejai (RAC) un Sociālekonomiskās analīzes komitejai (SEAC) būtu dažu ECHA uzticēto uzdevumu veikšana jāatvieglo, sniedzot atzinumus. Bez tam ECHA būtu jānodrošina labāka koordinācija starp dažādiem vides tiesību aktiem un šajā nolūkā, padarot publiski pieejamus attiecīgos zinātniskos ziņojumus, jāpalielina pārredzamība attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļautajām piesārņojošajām vielām vai jāizstrādā Savienības mēroga vai valstu VKS vai robežvērtības. Šim procesam vajadzētu būt pārredzamam, kā arī būtu jānodrošina pietiekams laiks zinātniskās informācijas izvērtēšanai.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Ūdens objektu stāvokļa monitoringā, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām, jāņem vērā zinātnes un tehnikas attīstība. Tāpēc būtu dalībvalstīm jāatļauj izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un izmantot mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.	(31) Saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā noteiktajām monitoringa prasībām ir jāņem vērā panāktais zinātnes un tehnikas progress un labākās pieejamās metodes ūdens objektu stāvokļa monitoringa jomā. Tāpēc, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dalībvalstīm vajadzētu būt atļautam izmantot datus un pakalpojumus, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus, saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie paņēmieni, kas varētu ietvert mākslīgo intelektu, progresīvu datu analīzi un apstrādi vai citas tehnoloģijas. Eiropas Komisija tiek mudināta palielināt ES modelēšanas rīku pārredzamību, izmantojot atjauninātu informāciju un datus.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

32.apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi – jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums – un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES64 15. pantu.	(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi — jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums — un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES64 15. pantu.
_________________	_________________
64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).	64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.  8

Direktīvas priekšlikums

34.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34a) Dalībvalstīm būtu jāveicina sinerģija starp attiecīgo direktīvu prasībām gan attiecībā uz datu vākšanu, gan uz digitālo rīku, tādu kā attālās uzrādes tehnoloģijas vai Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), izmantošanu.

Grozījums Nr.  9

Direktīvas priekšlikums

34.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(34b) Kompetentajām iestādēm būtu jāatbalsta apmācība, prasmju pilnveidošanas programmas un ieguldīšana cilvēkkapitālā, lai atbalstītu labāko tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu efektīvu izmantošanu attiecīgo direktīvu ietvaros. Informācijai vajadzētu būt pieejamai dažādajās valstu valodās, lai visā Eiropā uzlabotu attiecīgo datu pieejamību attiecīgajiem vietējiem dalībniekiem un iedzīvotājiem.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 30. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas.	30.a “Prioritāras bīstamās vielas” ir prioritāras vielas, kuras kā bīstamas atzīmētas, pamatojoties uz to, ka zinātniskos ziņojumos, attiecīgajos Savienības tiesību aktos vai attiecīgajos starptautiskajos nolīgumos tās ir atzītas par toksiskām, noturīgām un bioakumulatīvām vai par tādām, kas saistībā ar ūdens vidi rada iepriekšminētajam līdzvērtīgas bažas. Ja šādas bažas pastāv attiecībā uz ūdensvidi, tiek iekļautas arī vielas, kas ietilpst Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas regulā minētajās bīstamības klasēs.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 35. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
“Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi.	“Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un zinātniski noteiktu uz ietekmi balstītu metodi.

Grozījums Nr.  12

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2000/60/EK

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.	4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas. Dalībvalstis arī informē visas citas dalībvalstis, kuras varētu nelabvēlīgi ietekmēt piesārņojums, kas radies attiecīgajā dalībvalstī. Atbilstoša informācija būtu jāizplata arī ieinteresētajām personām sateces baseinā.
	Lai vēl vairāk uzlabotu sadarbību un informācijas plūsmu starptautiskajā upes baseina apgabalā, visos starptautiskajos upes baseina apgabalos vajadzētu būt ieviestai arī skaidrai ārkārtas sakaru un reaģēšanas procedūrai.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iv) dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu un upes baseinam specifisku piesārņojošo vielu radīto piesārņojumu un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus,	iv) Komisija pieņem nepieciešamos tiesību aktus, un dalībvalstis īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai pakāpeniski samazinātu prioritāro vielu radītā piesārņojuma izplūdes, emisijas un zudumus un izbeigtu vai pakāpeniski izbeigtu prioritāro bīstamo vielu emisijas, izplūdes vai zudumus atbilstošā grafikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 20 gadus pēc tam, kad konkrētā viela ir iekļauta Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā minēto bīstamo vielu sarakstā. Šo grafiku piemēro, neskarot jebkādos citos piemērojamos Savienības tiesību aktos noteikta stingrāka grafika piemērošanu. Dalībvalstis īsteno šādus pasākumus un veic nepieciešamos atbilstošos pasākumus attiecībā uz konkrētam upju baseinam specifiskām piesārņojošām vielām. Šiem pasākumiem galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz piesārņojuma likvidēšanu tā rašanās vietā.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

6. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis veic visus nepieciešamos un pienācīgi pamatotos pasākumus, lai pasargātu no piesārņojuma vai nosusināšanas neaizsargātas vietas, piemēram, no gruntsūdeņiem atkarīgas Natura 2000 teritorijas.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2000/60/EK

12. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kurš ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet dalībvalsts līmenī nav atrisināms, tā par šo jautājumu ziņo Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un iesaka iespējamos risinājumus.	1. Ja dalībvalsts identificē problēmu, kas ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet nav atrisināma šīs dalībvalsts līmenī, tā par šo problēmu paziņo Komisijai un visām pārējām problēmas skartajām dalībvalstīm un iesaka efektīvu tās risinājumu.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2000/60/EK

16. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(11) direktīvas 16. un 17. pantu svītro;	(11) direktīvas 17. pantu svītro;

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 18.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

VII pielikums – A daļa – 7.7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(18a) direktīvas VII pielikuma A daļas 7.7. punktā iekļauj šādu punktu:
	“7.7.a ūdens nozares digitalizēšanai veikto pasākumu kopsavilkums;”;

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2006/118/EK

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Minēto pasākumu vidū ir:	1. Šī direktīva nosaka īpašus gruntsūdeņu piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt Direktīvas 2000/60/EK 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izvirzītos vides aizsardzības mērķus. Veicamo pasākumu hierarhijā prioritāti piešķir ierobežojumiem un citiem kontroles pasākumiem izcelsmes vietā. Minēto pasākumu vidū ir:

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kā piecas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.	Novērojamo vielu sarakstā ir vismaz piecas vielas vai vielu grupas, un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas un nevajadzīgu administratīvo slogu. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar monitoringu un ziņošanu, priekšroku dod pastiprinātai digitalizācijai.

Grozījums Nr.  20

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;	(f) pētnieciskos un inovācijas projektus un zinātniskās publikācijas, tostarp atjauninātu informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī informāciju un datus, kas tiek vākti ar attālās uzrādes tehnoloģiju, Zemes novērošanas (Copernicus pakalpojumi), in situ sensoru un ierīču palīdzību, vai amatierzinātnes datus, izmantojot iespējas, kuras paver labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu un progresīvu datu analīzi un apstrādi, ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu;

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju.	4. Šā panta 3. punktā minētā monitoringa rezultātus dalībvalstis dara pieejamus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. panta 4. punktu un īstenošanas aktu, ar ko novērojamo vielu sarakstu izveido un kas pieņemts, izpildot 1. punktu. Papildus tās dara pieejamu informāciju par monitoringa staciju reprezentativitāti un monitoringa stratēģiju. Lai līdz minimumam samazinātu nevajadzīgu administratīvo slogu, kas saistīts ar monitoringu un ziņošanu, priekšroku dod pastiprinātai digitalizācijai.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisija līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] pirmo reizi pārskata I pielikumā doto piesārņojošo vielu sarakstu un turpat izklāstītos ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus, kā arī II pielikumā doto piesārņojošo vielu un piesārņojuma rādītāju sarakstu, un turpmāk to dara reizi sešos gados.	1. Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam un ES Padomei, kurš paredz pirmo reizi līdz ... [Publikāciju birojs ieraksta datumu, kas ir diena, kurā pagājuši seši gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] un pēc tam reizi sešos gados pārskatīt I pielikumā iekļauto piesārņojošo vielu sarakstu un ar minētajām piesārņojošajām vielām saistītos kvalitātes standartus.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt ar 8.a pantu saskanīgus deleģētos aktus, ar kuriem I pielikumu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā pielikumā tālab pievienojot vai no tā izņemot gruntsūdeņus piesārņojošās vielas un tām atbilstošus kvalitātes standartus, un ar kuriem B daļu groza, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai, minētajā daļā tālab pievienojot piesārņojošās vielas vai piesārņojuma rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver valsts robežvērtību noteikšanas iespēja.	2. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 8.a pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II pielikuma B daļu nolūkā to pielāgot tehniskajam un zinātniskajam progresam, minētajā pielikumā pievienojot piesārņojošas vielas vai rādītājus, attiecībā uz kuriem dalībvalstīm jāapsver iespēja noteikt valsts robežvērtību.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līdz ... [divi gadi pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija nosaka ES mēroga tehniskās pamatnostādnes un saskaņotus standartus nepārtrauktas un precīzas (tiešsaistes) piesārņojuma monitoringa sistēmām, ko izmanto ūdens kvalitātes mērīšanai.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2006/118/EK

8. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas;	(f) Savienības pētnieciskās programmas un zinātniskās publikācijas, arī atjauninātu informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, un/vai amatierzinātnes datus, maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu, progresīvu datu analīzi un apstrādi;

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2008/105/EK

5. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas.	Pamatojoties uz informāciju, kas savākta saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 5. un 8. pantu, kā arī uz citiem pieejamiem datiem, dalībvalstis katrā to teritorijā esošā upju baseinu apgabalā vai upju baseinu apgabala daļā veic visu šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitīto prioritāro vielu un visu šīs direktīvas II pielikuma A daļā uzskaitīto piesārņojošo vielu emisiju, izplūžu un zudumu uzskaiti, attiecīgā gadījumā norādot arī to koncentrāciju sedimentos un biotā, kā arī pievienojot kartes, ja tādas ir pieejamas. Emisiju pārskatus — ja iespējams, digitālā datubāzē — dara pieejamus dzeramā ūdens un notekūdeņu operatoriem, kurus tieši vai netieši skar šīs emisijas.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 5. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Līdz 2025. gada 12. janvārim Komisija nosaka tehniskas pamatnostādnes par analīzes metodēm rādītājā “PFAS — kopā” iekļauto perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu monitoringam. Līdz 2026. gada 12. janvārim Komisija groza I pielikumu, lai noteiktu kvalitātes standartus attiecībā uz rādītāju “PFAS — kopā”.

Grozījums Nr.  28

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstā ir vienlaikus ne vairāk kā 10 vielu vai vielu grupu un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.	Novērojamo vielu sarakstā ir vienlaikus vismaz 10 vielas vai vielu grupas, un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas un nevajadzīgu birokrātiju. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(e) pētnieciskos projektus un zinātniskās publikācijas, arī informāciju par attīstības tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus un mākslīgā intelekta, progresīvas datu analīzes un apstrādes sniegtās iespējas.	(e) pētnieciskos un inovācijas projektus un zinātniskās publikācijas, tostarp atjauninātu informāciju par tendencēm un uz modelēšanu vai citiem prognostiskiem novērtējumiem balstītas prognozes, kā arī datus un informāciju, ko nodrošina attālās uzrādes tehnoloģijas, Zemes novērošana (Copernicus pakalpojumi), in situ sensori un ierīces, vai amatierzinātnes datus, maksimāli izmantojot iespējas, kuras sniedz labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, kas var ietvert mākslīgo intelektu un progresīvu datu analīzi un apstrādi, ņemot vērā tehnoloģiskās neitralitātes principu.

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvā 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
Atsauces	COM(2022)0540 – C9-0361/2022 – 2022/0344(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.1.2023
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 19.1.2023
Atzinuma sagatavotājs(-a)  Iecelšanas datums	Lina Gálvez Muñoz 25.4.2023
Pieņemšanas datums	12.6.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	60 0 2
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Marc Botenga, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Ignazio Corrao, Beatrice Covassi, Ciarán Cuffe, Nicola Danti, Marie Dauchy, Christian Ehler, Claudia Gamon, Jens Geier, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Henrike Hahn, Ivo Hristov, Ivars Ijabs, Seán Kelly, Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Andrius Kubilius, Miapetra Kumpula-Natri, Eva Maydell, Georg Mayer, Marina Mesure, Dan Nica, Angelika Niebler, Johan Nissinen, Mauri Pekkarinen, Mikuláš Peksa, Tsvetelina Penkova, Morten Petersen, Clara Ponsatí Obiols, Manuela Ripa, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský, Henna Virkkunen, Pernille Weiss
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Alex Agius Saliba, Andrus Ansip, Marek Paweł Balt, Damien Carême, Matthias Ecke, Elena Lizzi, Dace Melbārde, Marcos Ros Sempere, Jordi Solé, Marion Walsmann
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Rosanna Conte, Estrella Durá Ferrandis, Valter Flego, Martin Hojsík, Andrey Kovatchev, Andrey Novakov, Jan-Christoph Oetjen, Tom Vandenkendelaere

 

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

60	+
ECR	Izabela-Helena Kloc, Zdzisław Krasnodębski, Johan Nissinen, Beata Szydło, Grzegorz Tobiszowski, Evžen Tošenovský
ID	Rosanna Conte, Marie Dauchy, Elena Lizzi
NI	Clara Ponsatí Obiols
PPE	Asim Ademov, François-Xavier Bellamy, Hildegard Bentele, Tom Berendsen, Jerzy Buzek, Maria da Graça Carvalho, Christian Ehler, Seán Kelly, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, Eva Maydell, Dace Melbārde, Angelika Niebler, Andrey Novakov, Sara Skyttedal, Maria Spyraki, Tom Vandenkendelaere, Henna Virkkunen, Marion Walsmann, Pernille Weiss
Renew	Andrus Ansip, Nicola Danti, Valter Flego, Claudia Gamon, Bart Groothuis, Christophe Grudler, Martin Hojsík, Ivars Ijabs, Mauri Pekkarinen, Morten Petersen
S&D	Alex Agius Saliba, Marek Paweł Balt, Beatrice Covassi, Estrella Durá Ferrandis, Matthias Ecke, Jens Geier, Ivo Hristov, Miapetra Kumpula-Natri, Dan Nica, Tsvetelina Penkova, Marcos Ros Sempere
The Left	Marc Botenga, Marina Mesure
Verts/ALE	Damien Carême, Ignazio Corrao, Ciarán Cuffe, Henrike Hahn, Mikuláš Peksa, Manuela Ripa, Jordi Solé

 

0	-

 

2	0
ID	Georg Mayer
Renew	Jan-Christoph Oetjen

 

Izmantoto simbolu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (25.5.2023)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā

(COM(2022)0540 – C9‑0361/2022 – 2022/0344(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Martin Häusling

 

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē ierosinājumu pārskatīt trīs tiesību aktus, kuri attiecas uz ūdens resursiem, un ierosina dažus mērķtiecīgus un nelielus uzlabojumus. 

 

Vispārējo lēno progresu Ūdens pamatdirektīvas mērķu sasniegšanā var saistīt ar īstenošanas trūkumu, nepietiekamu tvērumu un nepietiekamiem vai neatbilstīgiem atjaunošanas pasākumiem, kas nenodrošina hidroloģisko un ekoloģisko savienojamību[2].

 

Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāparūpējas, lai īstenošanas trūkums tiktu novērsts.

 

Saskaņā ar 2019. gadā veikto atbilstības pārbaudi ir jāatjaunina to piesārņotāju saraksti, kas ietekmē virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, un ir jāsaskaņo šīs problēmas risināšanas veids. Dalībvalstu pienākumi būtu steidzami jāsaskaņo ar jaunākajām zinātnes atziņām par piesārņotājiem, kas rada jaunas bažas. Būtu jāuzlabo ķīmisko vielu maisījumu monitorings. Vispārīgāk raugoties, ir jānodrošina datu pieejamība un pārredzamība.

 

2022. gada vasarā ļoti labi varēja novērot klimata pārmaiņu ārkārtīgi lielo ietekmi uz ūdens pieejamību, un zinātnieki ir vienisprātis, ka šis ir tikai sākums. Lauksaimnieki un pārtikas ražošanas nozare ir vieni no pirmajiem klimata pārmaiņu upuriem.

 

Vides katastrofa, kas norisinās Oderas upes baseinā (arī tā bija 2022. gada vasarā), ir parādījusi, ka jāpastiprina starptautiskā sadarbība un jānodrošina visu attiecīgo dalībvalstu pilnīga un operatīva sadarbība.

 

Antimikrobiālā rezistence ir kļuvusi par būtisku sabiedrības veselības apdraudējumu, un tādēļ atzinuma sagatavotājs pilnībā piekrīt priekšlikumam iekļaut antimikrobiālās rezistences gēnus virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un vērš uzmanību uz ūdeni, kas tiek novadīts no kautuvēm un satur antimikrobiālās rezistences gēnus[3].

 

Atsevišķi lauksaimniecības prakses veidi ir atzīti par šķērsli laba ūdens objektu stāvokļa panākšanai ES, jo piesārņo gruntsūdeņus ar nitrātiem un pesticīdiem[4]. Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pilnībā tiek ievēroti attiecīgie gruntsūdeņu kvalitātes standarti.

 

Sausuma novēršana un labu gruntsūdeņu kvantitatīvo rādītāju nodrošināšana ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš. Papildu uzmanība ir jāpievērš ūdens ieguves praksei, jo ūdens ieguve lauksaimniecības vajadzībām rada būtisku spiedienu, neļaujot nodrošināt labus gruntsūdeņu kvantitatīvos rādītājus[5]. Dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva un ilgtspējīga ūdens resursu izmantošana, tai skaitā lauksaimniecībā, un no virszemes saldūdens un gruntsūdeņu ieguves kontroles pasākumiem nedrīkst izslēgt lauksaimniecisko izmantojumu.

Lauksaimniecība gan veicina virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju pasliktināšanos, gan arī cieš no tās. Ir pienācis laiks mainīt šo tendenci.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju ņemt vērā šādus grozījumus:

Grozījums Nr.  1

 

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem.	(1) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud ūdens vidi — tā sekas ir akūts un hronisks ūdens organismu toksiskums, piesārņojošo vielu akumulācija ekosistēmā un sugu dzīvotņu un bioloģiskās daudzveidības zudums — un apdraud arī mežsaimniecības un lauksaimniecības nozari, kā arī cilvēka veselību. Vides kvalitātes standartu noteikšana palīdz īstenot nulles piesārņojuma ieceri par vidi, kas ir brīva no toksikantiem, palīdzot aizsargāt gan dabisko vidi, gan cilvēka veselību.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

1.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1a) Daudzas teritorijas Savienībā saskaras ar lieliem un aizvien pieaugošiem ūdens pieejamības ierobežojumiem. Pēdējos gados vērojamais lielais un ilgstošais sausums, jo īpaši Vidusjūras reģionos, apdraud lauksaimniecisko ražošanu un rada virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu rezervju ievērojamu samazināšanos1a.
	__________________
	1a https://www.oecd.org/agriculture/topics/water-and-agriculture/

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

1.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1b) Tā kā Eiropas Vides aģentūras (EVA) sniegtā statistika liecina, ka aptuveni 28 % no visa patērētā ūdens apjoma tiek izmantoti lauksaimniecībā, pārskatot šīs direktīvas, turpmāk būtu jāņem vērā arī to ietekme uz ūdens pieejamību un tādējādi arī pārtikas ražošanu, kā arī dzeramā ūdens kvalitāti un vidisko caurplūdumu.

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

1.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1c) Ūdens ir sabiedrisks labums, ko var izmantot ikviens un kas kā neaizstājams un dzīvībai nepieciešams dabas pamatresurss ir rūpīgi jāņem vērā sociālajā, ekonomiskajā un vidiskajā dimensijā. Klimata pārmaiņas, tostarp aizvien biežākas dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļu notikumi, un bioloģiskās daudzveidības degradācija negatīvi ietekmē gan ūdens kvalitāti, gan kvantitāti, tādējādi radot spiedienu uz nozarēm, kas ir atkarīgas no ūdens pieejamības, jo īpaši uz lauksaimniecību.

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

1.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1d) Lai gan Eiropas Vides aģentūra (EVA) savā 2018. gada ziņojumā "Eiropas ūdeņi — stāvokļa un radītā spiediena novērtējums" ir norādījusi, ka noteiktu veidu lauksaimniecības prakse kavē labu ķīmiskās kvalitātes rādītāju sasniegšanu Savienībā esošajos gruntsūdeņos, kā rezultātā rodas piesārņojums ar nitrātiem un pesticīdiem, tomēr pēdējo gadu desmitu laikā ES ir vērojama pastāvīga minerālmēslu izmantošanas un barības vielu atlikumu apjoma samazināšanās1a. Citi nozīmīgi piesārņojuma avoti ir notekūdeņu novadīšana ārpus kanalizācijas sistēmas, piesārņotas teritorijas vai pamestas rūpnieciskas teritorijas.
	__________________
	1a https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-water

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

1.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1e) Labs ūdens objektu stāvoklis un efektīva ūdens resursu apsaimniekošana ir lauksaimniecības nozares prioritāte, jo lauksaimniekiem ūdens ir nepieciešams uzņēmējdarbības veikšanai, un tādēļ viņi ir ieinteresēti šā resursa ilgtspējīgā izmantošanā.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

1.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1f) Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021. gada ziņojumu par to, kā īstenota Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK), Vides kvalitātes standartu direktīva (2008/105/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/39/ES) un Plūdu direktīva (2007/60/EK), ūdens izmantošanas efektivitāte joprojām ir augsta dalībvalstu prioritāte, savukārt būtisks progress ir panākts pamatpasākumos attiecībā uz ūdens ieguvi, kas joprojām neļauj sasniegt labu kvantitatīvo stāvokli gruntsūdeņu objektos1a. Lai gan lauksaimniecības nozare ir viens no galvenajiem gruntsūdeņu izmantotājiem apūdeņošanas nolūkā, pārtikas ražošana kalpo svarīgam sabiedriskam mērķim, un tāpēc ūdens izmantošanas efektivitātes veicināšanas pasākumos tā būtu jānosaka par prioritāti.
	__________________
	1a https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT%20/PDF/?uri=CELEX:52021DC0970

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

1.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1g) Lai sekmētu pāreju uz ilgtspējīgāku un produktīvāku lauksaimniecības nozari, kas ir noturīga pret ūdens pieejamības ierobežojumiem, būtu jāievieš stimuli, lai lauksaimnieki censtos uzlabot ūdens apsaimniekošanas pasākumus un modernizēt apūdeņošanas sistēmas un metodes.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

1.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1h) Ja pesticīdi tiek izmantoti neapdomīgi, tie var būtiski ietekmēt izmantošanai lauksaimniecībā pieejamā ūdens kvalitāti un kvantitāti, tādējādi negatīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību ūdens vidē un uz sauszemes. Tādēļ ir lietderīgi uzraudzīt pesticīdu un to metabolītu radīto ietekmi uz ūdens objektiem, kā arī to ekotoksikoloģisko iedarbību.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

1.i apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1i) Ir svarīgi ņemt vērā līdz šim sasniegto tādās nozarēs kā lauksaimniecība, kur fitosanitāro piesārņojumu jau ir izdevies samazināt par 14 % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gadu, savukārt viskaitīgāko piesārņojošo vielu gadījumā šis rādītājs sasniedz 26 %. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, rādītāji liecina, ka ķīmisko vielu izmantošana un radītais risks nepārtraukti samazinās, un 2020. gads bija otrais gads pēc kārtas, kad ievērojami samazinājās pesticīdu, jo īpaši visbīstamāko, lietošana1a.
	__________________
	1a https://food.ec.europa.eu/plants/pesticides/sustainable-use-pesticides/farm-fork-targets-progress/eu-trends_en

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

1.j apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(1j) Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu ķīmiskais piesārņojums apdraud arī lauksaimniecības nozari, ierobežojot kultūraugu apūdeņošanai piemērota ūdens pieejamību un vēl vairāk saasinot ūdens trūkuma problēmu. Tāpēc Savienībai un dalībvalstīm būtu jāpalielina atbalsts pētniecībai un inovācijai, lai strauji ieviestu risinājumus, kas nodrošina virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu trūkuma un piesārņojuma novēršanu, tostarp digitalizācijai, precīzajai lauksaimniecībai, optimizētai apūdeņošanai, apūdeņošanas sistēmu modernizācijai un resursu apritīgai izmantošanai, kā arī uzlabotai klimatnoturīgai ūdens resursu apsaimniekošanai un mērķtiecīgākai pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanai kultūraugu audzēšanā, mazāk piesārņojošu un drošāku alternatīvu lauksaimnieciskās ražošanas resursu izmantošanai, noturīgākām un barības vielu izmantošanas ziņā efektīvākām šķirnēm un plašākai attīrītu notekūdeņu izmantošanai apūdeņošanā. Tam būtu jāveicina ilgtspējīgas un noturīgas ES pārtikas sistēmas izveide, vienlaikus samazinot lauksaimniecības radīto difūzo piesārņojumu un vajadzību pēc ūdens resursu ieguves lauksaimniecības vajadzībām.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(2a) Cenšoties panākt augstu vides aizsardzības līmeni un īstenojot Nulles piesārņojuma rīcības plānu, Savienībai ir jāņem vērā atšķirīgā situācija dažādos ES reģionos, ietekme uz pārtikas nekaitīgumu, pārtikas ražošanu un pārtikas pieejamību cenas ziņā, kā arī veselīgu un ilgtspējīgu uzturu.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) Mērķi panākt "labu ūdens objektu stāvokli" un nodrošināt ūdens resursu pieejamību ir transversāli un bieži vien netiek īstenoti pietiekami saskaņotā veidā. Laba ūdens resursu apsaimniekošana būtu jāiekļauj visās ES politikas jomās, kas attiecas uz nozarēm, kurās tiek izmantoti ūdens resursi.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

3.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) Jaunā kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam jau ir daudz vērienīgāka un tajā ir paredzēts obligāti ievērot vidiskos un klimata mērķus, kā arī ir dota iespēja ieviest un veicināt ekoshēmas, tostarp, piemēram, uzlabojot Savienības ūdens resursu apsaimniekošanu.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

3.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3c) Atbilstības pārbaudes laikā tika norādīts, ka ūdens resursu jomā izvirzītie mērķi ir labāk jāintegrē lauksaimniecības politikā. Jaunajā KLP ir paredzēti pasākumi, kas ūdens resursu apsaimniekošanu padara ilgtspējīgāku. Lai labāk saskaņotu lauksaimniecības politiku un ūdens resursu politiku, dalībvalstīm būtu pilnībā jāizmanto jaunās KLP sniegtās iespējas un pilnībā jāiekļauj ar ūdens resursiem saistītie jautājumi stratēģiskajos plānos, cita starpā izmantojot lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu (AKIS), un jāveicina konsultāciju pakalpojumu sniegšana, lai sekmētu paraugprakses izmantošanu ūdens resursu apsaimniekošanā.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(7a) Šīs direktīvas pareiza transponēšana lielā mērā ir atkarīga no dalībvalstu un Savienības veiktajiem preventīvajiem pasākumiem. Dalībvalstu pienākums ir ne tikai pēc iespējas labāk mērīt gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu ķīmisko stāvokli, bet arī veikt visus saprātīgos pasākumus, lai novērstu ūdens piesārņošanu.

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir pienākums konstatēt skartos un apdraudētos ūdens objektus, noteikt pret nitrātiem jutīgas zonas, izstrādāt rīcības programmas un īstenot attiecīgus pasākumus. Šajā saistībā joprojām ir nepieciešams uzlabot kontroles pasākumu un ūdens kvalitātes mērīšanas sistēmu saskaņošanu dalībvalstu starpā, lai visā Savienībā tiktu piemēroti saskaņoti standarti, kas ļauj salīdzināt dalībvalstu datus, tādējādi izvairoties no konkurences problēmām Eiropas lauksaimniecības nozarē, kas varētu radīt iekšējā tirgus darbības traucējumus.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(10) Ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, tomēr monitoringa bijis maz. Attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība”, kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts.	(10) Ir paustas bažas par antimikrobiālās rezistences risku, ko rada pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un antimikrobiālās rezistences gēnu klātesība ūdens vidē, kā arī par cilvēka veselības apdraudējumu, kas saistīts ar cilvēkiem paredzētu antibiotiku izmantošanu lauksaimniecībā, tomēr monitoringa pasākumu ir bijis maz. Šī situācija ir saistīta ar standartizētu metožu trūkumu, kā arī ar salīdzinošu novērtējumu un tādu robežvērtību datu trūkumu, kas vajadzīgi attīstības, epidemioloģisko un citu veidu risku modelēšanas pasākumiem1a. Pret antimikrobiāliem līdzekļiem rezistentu mikroorganismu un gēnu klātbūtni ir izraisījusi antibiotiku lietošana cilvēku un veterinārajā medicīnā, tomēr jāatzīmē, ka laikposmā no 2011. līdz 2018. gadam antibiotiku radītais slogs lauksaimniecības nozarē tika samazināts par 35 %. Taču, lai uzlabotu zināšanas par to klātbūtni un izcelsmi, attiecīgie antimikrobiālās rezistences gēni būtu jāiekļauj arī virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos novērojamo vielu sarakstos un jāsāk monitorēt, tiklīdz ir izstrādātas piemērotas monitoringa metodes. Tas ir saskanīgi ar Eiropas rīcības plānu "Viena veselība", kurš sagatavots pret antimikrobiālajiem līdzekļiem izveidojušās rezistences apkarošanai un kuru Komisija pieņēmusi 2017. gada jūnijā, un arī ar Eiropas Zāļu stratēģiju, kurā šis jautājums ir skatīts. Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt galvenos antimikrobiālās rezistences attīstības un izplatības karstos punktus.
	__________________
	1a ECDC/EFSA/EMA otrais kopīgais ziņojums par integrētu analīzi attiecībā uz antimikrobiālo līdzekļu patēriņu un no cilvēkiem un produktīvajiem dzīvniekiem izdalītu baktēriju antimikrobiālo rezistenci, 2017. gads, https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/ecdcefsaema-second-joint-report-integrated-analysis-consumption-antimicrobial.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10a) Tādas vielas kā mikroplastmasa nepārprotami apdraud sabiedrības veselību un vidi, kā arī tādu pamatdarbību attīstību kā lauksaimniecība. Šo un citu daļiņu klātbūtne var ietekmēt ne tikai lauksaimniecības dzīvniekiem un kultūraugiem vajadzīgā ūdens kvalitāti, bet arī augsnes auglību, tādējādi apdraudot pašreizējo un turpmāko kultūraugu veselību un labu attīstību1a.
	__________________
	1a https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S2352186422000724

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(10b) Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2020/1729, ar ko atceļ Īstenošanas lēmumu 2013/652/ES, ir izklāstīts regulējums attiecībā uz to, kā iegūt salīdzināmus un uzticamus datus par antimikrobiālo rezistenci Eiropas Savienībā, cita starpā uzraugot notekūdeņus no kautuvēm kā iespējamu pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentu baktēriju avotu un tādējādi arī iespējamu vides piesārņojuma avotu. No kautuvēm novadītajos notekūdeņos ir konstatētas pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rezistentas baktērijas.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(12a) Atbilstības pārbaudēs izdarītie secinājumi liecina, ka direktīvas kopumā atbilst to mērķim, tomēr tās joprojām var uzlabot, cita starpā paātrinot to mērķu pienācīgu sasniegšanu, ko varētu panākt ar lielāku ES finansējumu. Novērtējums liecina, ka direktīvas līdz šim ir nodrošinājušas ūdens objektu aizsardzības augstāku līmeni un plūdu riska pārvaldību.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13a) Saskaņā ar subsidiaritātes principu, būtu jānodrošina pienācīga elastība, nosakot īpašus valsts un reģionu līmeņa pasākumus.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13b) Vairāk nekā pusē ES ūdens objektu nav ievērotas noteiktās ūdens kvalitātes robežvērtības, un trūkst datu, kas liecina, ka dalībvalstu inspekcijas un kontroles dienestiem ir grūti sasniegt direktīvā noteiktos mērķus1a. Tādēļ, lai sasniegtu direktīvā noteiktos mērķus, ir jānodrošina pietiekami finanšu un cilvēkresursi dalībvalstu inspekcijas un kontroles dienestiem.
	__________________
	1a EVA, 2018 https://www.eea.europa.eu/publications/state-of-water

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13c) Visiem lēmumiem par vielu atlasi, pārskatīšanu un VKS noteikšanu jābūt balstītiem uz riska novērtējumu un to pieņemšanā jāizmanto samērīga, pārredzama un zinātniski pamatota pieeja, ņemot vērā sociāli ekonomiskās sekas, tostarp pārtikas nekaitīguma aspektus, un Eiropas Parlamenta, dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu ieteikumus.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

13.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(13d) Lai gan Direktīvā 2000/60/EK ir paredzēti noteikumi ūdens kvantitātes un kvalitātes uzlabošanai, tomēr atbilstības pārbaude parādīja, ka lēno progresu šīs direktīvas mērķu sasniegšanā cita starpā var saistīt ar pietiekamu finanšu resursu trūkumu, kā arī ar regulējuma un ekoloģisko sarežģītību, tostarp ar potenciāli ilgo laiku, kas nepieciešams, lai gruntsūdeņi reaģētu uz veiktajiem pasākumiem, un ar ziņošanas grafikiem. Pasākumi, kas uzlabo ūdens objektu stāvokli, atjaunojot upes un ekosistēmu pakalpojumus, sniedz finansiālus ieguvumus, kas atsver izmaksas un varētu samazināt dalībvalstīm radušos izdevumus. Turklāt novērtējumā ir norādīts uz īstenošanas trūkumu, nepietiekamu tvērumu un nepietiekamiem vai nepiemērotiem atjaunošanas pasākumiem, kas nodrošinātu hidroloģisku un ekoloģisku savienojamību1a.
	__________________
	1a https://www.igb-berlin.de/sites/default/files/media-files/download-files/IGB_Policy_Brief_WFD_2019.pdf

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(17) Pārskatot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā doto prioritāro vielu sarakstu, ir secināts, ka vairākas prioritārās vielas Savienības mērogā vairs nav problemātiskas un tāpēc tām vairs nevajadzētu atrasties minētās direktīvas I pielikuma A daļas sarakstā. Minētās vielas būtu jāuzskata par upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām un kopā ar atbilstošajiem VKS jāiekļauj Direktīvas 2008/105/EK II pielikuma C daļā. Tā kā minētās piesārņojošās vielas vairs netiek uzskatītas par tādām, kas ir problemātiskas Savienības mērogā, VKS piemērojami tikai tad, ja minētās vielas joprojām spēj radīt valsts vai reģionāla vai vietēja mēroga problēmas.	(17) Pārskatot Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā doto prioritāro vielu sarakstu, ir secināts, ka vairākas prioritārās vielas Savienības mērogā vairs nav problemātiskas un tāpēc tām vairs nevajadzētu atrasties minētās direktīvas I pielikuma A daļas sarakstā. Minētās vielas būtu jāuzskata par upes baseinam specifiskām piesārņojošajām vielām un kopā ar atbilstošajiem VKS jāiekļauj Direktīvas 2008/105/EK II pielikuma C daļā. Tā kā minētās piesārņojošās vielas vairs netiek uzskatītas par tādām, kas ir problemātiskas Savienības mērogā, VKS piemērojami tikai tad, ja minētās vielas joprojām spēj radīt valsts vai reģionāla vai vietēja mēroga problēmas, jo rada būtiskus riskus.

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

21.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(21a) Lai Savienībā nodrošinātu noteikumu konsekvenci un skaidrību, šai pārskatīšanai jānotiek saskaņā ar citiem noteikumiem attiecībā uz šo tematu, ko pašlaik izskata vai apspriež likumdevēji.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi – jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums – un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES64 15. pantu.	(32) Aizvien biežāki kļūst neparedzami laikapstākļu notikumi — jo īpaši ekstremāli plūdi un ilgstošs sausums, kas ir galvenie sliktas ražas iemesli, — un nopietni piesārņojoši incidenti, kas izraisa vai saasina nejaušu pārrobežu piesārņojumu, kā arī ugunsgrēki, un tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šādiem incidentiem tūlīt tiek informētas pārējās potenciāli skartās dalībvalstis un ka tās ar potenciāli skartajām dalībvalstīm faktiski sadarbojas, lai mīkstinātu attiecīgā notikuma vai incidenta sekas. Šajā saistībā šajā pārskatīšanā ir svarīgi ņemt vērā, ka atsevišķi Eiropas reģioni to īpašo ģeogrāfisko un klimatisko īpatnību dēļ ir īpaši pakļauti šāda veida ārkārtēji kritiskiem laikapstākļiem, kā arī ūdens piesārņojumam. Turklāt ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība un jāracionalizē pārrobežu sadarbības procedūras, kas Direktīvas 2000/60/EK 12. pantā paredzētas strukturālāku situāciju risināšanai, ar tādām saprotot pārrobežu situācijas, kuras nav izveidojušās nejauši, kuras turpinās ilgāku laiku, un kuras dalībvalstu līmenī atrisināt nevar. Ja vajadzīga Eiropas līmeņa palīdzība, valsts kompetentās iestādes var sūtīt palīdzības pieprasījumus Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centram, kurš, izmantojot Savienības civilās aizsardzības mehānismu, iespējamos palīdzības piedāvājumus un spēju izvietošanu koordinēs saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES 15. pantu.
__________________	__________________
64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).	64 Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 2. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2000/60/EK

2. pants – 35. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
“Vides kvalitātes standarts” ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi.	"Vides kvalitātes standarts" ir kādas konkrētas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija, ko cilvēka veselības un vides aizsardzības labad ūdenī, sedimentos vai biotā nedrīkst pārsniegt, vai vērtība, kas šādas vielas vai vielu grupas kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi izraisa un ir izmērīta ar piemērotu un uz ietekmi balstītu metodi apvienojumā ar modernu ķīmisko analīzi un saskaņā ar labākajām pieejamajām zinātnes atziņām.

Grozījums Nr.  30

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2000/60/EK

3. pants – 4.a punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4.a Dabas parādību vai nepārvaramas varas radītos ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu ekstremālu plūdu un ilgstoša sausuma vai nopietna piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.	4.a Ārkārtas apstākļos, jo īpaši tādu plūdu, ugunsgrēka un sausuma vai piesārņošanas incidenta gadījumā, kas varētu ietekmēt lejteces ūdens objektus, kuri atrodas citās dalībvalstīs, dalībvalstis nodrošina, ka šādu citu dalībvalstu lejteces ūdens objektu kompetentās iestādes, kā arī Komisija tiek nekavējoties informētas un ka notiek sadarbība, kas vajadzīga, lai izmeklētu ārkārtas apstākļu vai incidentu cēloņus un novērstu to sekas.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7.a punkts (jauns)

Direktīva 2000/60/EK

11. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7a) direktīvas 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: "c) pasākumi, ko veic, lai veicinātu lietderīgu un noturīgu ūdens resursu izmantošanu, tai skaitā lauksaimniecībā, lai izvairītos no kavēkļiem 4. pantā izvirzīto mērķu sasniegšanai;";

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2000/60/EK

12. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kurš ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet dalībvalsts līmenī nav atrisināms, tā par šo jautājumu ziņo Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un iesaka iespējamos risinājumus.	1. Ja dalībvalsts identificē jautājumu, kurš ietekmē tās ūdens resursu apsaimniekošanu, bet dalībvalsts līmenī nav atrisināms vai arī var ietekmēt citu dalībvalsti, tā par šo jautājumu ziņo Komisijai un jebkādai citai attiecīgai dalībvalstij un iesaka iespējamos risinājumus.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 9. punkts

Direktīva 2000/60/EK

12. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija sešu mēnešu laikā sniedz atbildi uz visiem dalībvalstu paziņojumiem. Ja problēma attiecas uz neizdošanos sasniegt labu ķīmisko stāvokli, Komisija rīkojas saskaņā ar Direktīvas 2008/105/EK 7.a pantu.

Grozījums Nr.  34

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts

Direktīva 2000/60/EK

16. pants un 17. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11) direktīvas 16. un 17. pantu svītro;	svītrots

Pamatojums

Direktīvas 16. un 17. pantā ir iekļauti vērtīgi riska novērtēšanas un pārvaldības noteikumi, kuru īstenošanā demokrātiski tiek iesaistītas viss ieinteresētās personas.

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 5. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgā upes baseina apgabala vai starptautiska upes baseina apgabala daļas, kas atrodas dalībvalsts teritorijā, iedzīvotāji tiek pienācīgi un laikus informēti.

Grozījums Nr.  36

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2006/118/EK

3. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem liecina, ka jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām.	Dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu groza ikreiz, kad zinātniskie dati un jauna informācija par piesārņojošajām vielām, piesārņojošo vielu grupām vai piesārņojuma rādītājiem liecina, ka saskaņā ar ziņojumiem par monitoringu uz vietas valstu līmenī ir jānosaka robežvērtība kādai papildu vielai, jāmaina kāda no pastāvošajām robežvērtībām vai sarakstā no jauna jāiekļauj robežvērtība, kas agrāk no tā tikusi izņemta. Ja attiecīgo robežvērtību noteikšana vai grozīšana notiek Savienības līmenī, dalībvalstis savā teritorijā piemēroto robežvērtību sarakstu pielāgo Savienības līmenī noteiktajām robežvērtībām.

(2. panta pirmās daļas 4. punkts, Direktīva 2006/118/EK)

Pamatojums

Ar šo tiek uzsvērta zinātnisko datu un valsts līmenī esošās reālās situācijas nozīme.

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants (jauns) – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kā piecas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.	Novērojamo vielu sarakstā ir ne vairāk kā piecas vielas vai vielu grupas un par katru vielu ir norādītas monitoringa matricas un iespējamās analīzes metodes. Minētās monitoringa matricas un metodes kompetentajām iestādēm nerada pārmērīgas izmaksas vai pārmērīgu administratīvo slogu. Novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas izraugās no tām, par kurām pieejamā informācija liecina, ka tās var radīt ievērojamu Savienības mēroga risku ūdens videi vai ievērojamu Savienības mēroga risku, kas rodas ar ūdens vides starpniecību, un par kurām nav pietiekamu monitoringa datu. Novērojamo vielu sarakstā iekļauj potenciāli problemātiskas vielas.

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants (jauns) – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.	Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes. Komisija apsver, vai ir nepieciešama nebūtisku pesticīdu metabolītu (nrMs) iekļaušana novērojamo vielu sarakstā, lai uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu.

(Šis grozījums atbilst grozījumam Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma tabulas 7. rindā.)

Pamatojums

Dzeramā ūdens direktīvā (ES) 2020/2184 nav noteikta robežvērtība nebūtiskiem pesticīdu metabolītiem (nrMs). Tā kā dzeramā ūdens kvalitātes standartu līmenim jābūt salīdzinoši augstākajam salīdzinājumā ar citiem ūdens kvalitātes standartiem, nav saprotams, kāpēc citiem ūdens veidiem būtu jāpiemēro stingrāki standarti. Tā vietā Komisijai būtu jāapsver iespēja iekļaut nrMs kontrolsarakstos, kas jāizveido saskaņā ar priekšlikuma 2. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants (jauns) – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas, un tajos ņem vērā:	ECHA sagatavo zinātniskus ziņojumus, kas Komisijai palīdz izraudzīties novērojamo vielu sarakstā iekļaujamās vielas un rādītāju vērtības, un tajos ņem vērā labākās pieejamās zinātniskās atziņas un šādu informāciju:

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2006/118/EK

6.a pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā.	Kad dalībvalstis katrai vielai vai vielu grupai izvēlas reprezentatīvās monitoringa stacijas, monitoringa biežumu un sezonu, tās ņem vērā vielas vai vielu grupas lietojuma modeļus un iespējamo klātesību. Monitoringu veic ne retāk ka reizi gadā, tas ir balstīts uz jaunākajiem pieejamajiem datiem un tiek veikts tādā apmērā, lai pienācīgi ņemtu vērā lietojuma modeļus, vielas vai vielu grupas iespējamo klātesību, kā arī klimatiskās vai sezonālās svārstības.

Grozījums Nr.  41

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. daļa – 7. punkts

Direktīva 2008/105/EK

8.b pants (jauns) – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes.	Mikroplastmasu un atsevišķus antimikrobiālās rezistences gēnus novērojamo vielu sarakstā iekļauj, tiklīdz pēc publiskās apspriešanās un attiecīgo ieinteresēto personu iesaistīšanās ir identificētas tiem piemērotas monitoringa metodes. Komisija apsver, vai ir nepieciešama nebūtisku pesticīdu metabolītu (nrMs) iekļaušana novērojamo vielu sarakstā, lai uzlabotu datu pieejamību par to klātbūtni attiecībā uz šīs direktīvas darbības jomu.

(Šis grozījums atbilst grozījumam Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma tabulas 7. rindā.)

Pamatojums

Dzeramā ūdens direktīvā (ES) 2020/2184 nav noteikta robežvērtība nebūtiskiem pesticīdu metabolītiem (nrMs). Tā kā dzeramā ūdens kvalitātes standartu līmenim jābūt salīdzinoši augstākajam salīdzinājumā ar citiem ūdens kvalitātes standartiem, nav saprotams, kāpēc citiem ūdens veidiem būtu jāpiemēro stingrāki standarti. Tā vietā Komisijai būtu jāapsver iespēja iekļaut nrMs kontrolsarakstos, kas jāizveido saskaņā ar priekšlikuma 2. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu.

Grozījums Nr.  42

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 2. rinda – 12.a zemsvītras piezīme (jauna)

Grozījums

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

[Ieraksts] Nr.	Vielas nosaukums	Vielu kategorija	CAS numurs (1)	ES numurs (2)	Kvalitātes standarts (3) [µg/l, ja nav norādīts citādi]
1	Nitrāti	Barības vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	50 mg/l
2	Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (individuāli) (12a (jauna))
					0,5 (kopā) (5) (12a (jauna))
3	24 koncentrāciju summa (6)	Rūpniecībā lietotas vielas	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	0,0044 (7)
4	Karbamazepīns	Zāles	298-46-4	Nepiemēro	0,25
5	Sulfametoksazols	Zāles	723-46-6	Nepiemēro	0,01
6	Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,25

12.a zemsvītras piezīme. Saldūdenim, kuru izmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.

Pamatojums

Aktīvo vielu individuālā un kopējā robežvērtība ir atvasināta no dzeramā ūdens kvalitātes standartiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2020/2184. Tā kā dzeramā ūdens kvalitātes standartiem vajadzētu būt salīdzinoši augstākajiem salīdzinājumā ar citiem ūdens kvalitātes standartiem, nav skaidrs, kāpēc viens un tas pats standarts būtu jāpiemēro visiem ūdensobjektiem. Tāpēc — un lai ievērotu Dzeramā ūdens direktīvas 8. panta 4. punktā noteikto riska pārvaldības pieeju,— robežvērtība būtu jāpiemēro tikai tām ūdenstilpēm, ko izmanto dzeramā ūdens ieguvei un sagatavošanai.

Grozījums Nr.  43

Direktīvas priekšlikums

III pielikums

Direktīva 2006/118/EK

I pielikums – tabula – 7. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)

[Ieraksts] Nr.	Vielas nosaukums	Vielu kategorija	CAS numurs (1)	ES numurs (2)	Kvalitātes standarts (3) [µg/l, ja nav norādīts citādi]
1	Nitrāti	Barības vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	50 mg/l
2	Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (individuāli)
					0,5 (kopā) (5)
3	Perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) – 24 koncentrāciju summa (6)	Rūpniecībā lietotas vielas	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	0,0044 (7)
4	Karbamazepīns	Zāles	298-46-4	Nepiemēro	0,25
5	Sulfametoksazols	Zāles	723-46-6	Nepiemēro	0,01
6	Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,25
7	Maznozīmīgi pesticīdu metabolīti (nrMs)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (9) vai 1 (10), vai 2,5 vai 5 (11) (individuāli)
					0,5 (9) vai 5 (10), vai 12,5 (11) (kopā) (12)

 

Grozījums

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

[Ieraksts] Nr.	Vielas nosaukums	Vielu kategorija	CAS numurs (1)	ES numurs (2)	Kvalitātes standarts (3) [µg/l, ja nav norādīts citādi]
1	Nitrāti	Barības vielas	Nepiemēro	Nepiemēro	50 mg/l
2	Aktīvās vielas pesticīdos, arī attiecīgajos metabolītos un sadalīšanās un ķīmiskās reakcijas produktos (4)	Pesticīdi	Nepiemēro	Nepiemēro	0,1 (individuāli)
					0,5 (kopā) (5)
3	Perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) – 24 koncentrāciju summa (6)	Rūpniecībā lietotas vielas	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	Sk. tabulas 6. zemsvītras piezīmi.	0,0044 (7)
4	Karbamazepīns	Zāles	298-46-4	Nepiemēro	0,25
5	Sulfametoksazols	Zāles	723-46-6	Nepiemēro	0,01
6	Zāļu aktīvās vielas: kopā (8)	Zāles	Nepiemēro	Nepiemēro	0,25

 Pamatojums

Attiecībā uz maznozīmīgiem pesticīdu metabolītiem Dzeramā ūdens direktīvā robežvērtības nav noteiktas. Iepriekš minēto iemeslu dēļ nav lietderīgi noteikt robežvērtības gruntsūdeņiem. Tā vietā Komisijai būtu jāapsver iespēja iekļaut nrMs kontrolsarakstos, kas jāizveido saskaņā ar priekšlikuma 2. panta 6. punktu un 3. panta 7. punktu.

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar kuru groza Direktīvu 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvu 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvu 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
Atsauces	COM(2022)0540 – C9-0361/2022 – 2022/0344(COD)
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.1.2023
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 19.1.2023
Atzinuma sagatavotājs  Iecelšanas datums	Martin Häusling 8.12.2022
Izskatīšana komitejā	23.3.2023
Pieņemšanas datums	23.5.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	36 0 10
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Álvaro Amaro, Attila Ara-Kovács, Benoît Biteau, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Angelo Ciocca, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Paola Ghidoni, Dino Giarrusso, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Jarosław Kalinowski, Elsi Katainen, Camilla Laureti, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Elena Lizzi, Chris MacManus, Colm Markey, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Maria Noichl, Juozas Olekas, Bronis Ropė, Anne Sander, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Veronika Vrecionová, Sarah Wiener
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franc Bogovič, Anna Deparnay-Grunenberg, Jan Huitema, Zbigniew Kuźmiuk, Irène Tolleret, Tom Vandenkendelaere
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mohammed Chahim, Matthias Ecke

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

36	+
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel, Zbigniew Kuźmiuk, Veronika Vrecionová
NI	Dino Giarrusso
PPE	Álvaro Amaro, Franc Bogovič, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Jarosław Kalinowski, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Anne Sander, Simone Schmiedtbauer, Annie Schreijer-Pierik, Tom Vandenkendelaere
Renew	Asger Christensen, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Jan Huitema, Elsi Katainen, Ulrike Müller, Irène Tolleret
S&D	Clara Aguilera, Attila Ara-Kovács, Isabel Carvalhais, Mohammed Chahim, Paolo De Castro, Matthias Ecke, Camilla Laureti, Maria Noichl, Juozas Olekas
The Left	Luke Ming Flanagan, Chris MacManus

 

0	-

 

10	0
ID	Angelo Ciocca, Ivan David, Paola Ghidoni, Gilles Lebreton, Elena Lizzi
Verts/ALE	Benoît Biteau, Anna Deparnay-Grunenberg, Martin Häusling, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos un Direktīvā 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā
Atsauces	COM(2022)0540 – C9-0361/2022 – 2022/0344(COD)
Datums, kad iesniedza EP	27.10.2022
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 19.1.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 19.1.2023	ITRE 19.1.2023	AGRI 19.1.2023	PECH 19.1.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	BUDG 18.11.2022	PECH 1.12.2022
Referenti  Iecelšanas datums	Milan Brglez 11.1.2023
Izskatīšana komitejā	22.3.2023
Pieņemšanas datums	27.6.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	69 4 15
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mathilde Androuët, Maria Arena, Margrete Auken, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Aurélia Beigneux, Hildegard Bentele, Sergio Berlato, Alexander Bernhuber, Malin Björk, Pascal Canfin, Sara Cerdas, Maria Angela Danzì, Esther de Lange, Christian Doleschal, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Agnès Evren, Pietro Fiocchi, Heléne Fritzon, Malte Gallée, Gianna Gancia, Andreas Glueck, Catherine Griset, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Jan Huitema, Yannick Jadot, Adam Jarubas, Karin Karlsbro, Petros Kokkalis, Joanna Kopcińska, Peter Liese, Sylvia Limmer, Javi López, César Luena, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Marina Mesure, Tilly Metz, Silvia Modig, Alessandra Moretti, Grace O’Sullivan, Nikos Papandreou, Francesca Peppucci, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Erik Poulsen, Nicola Procaccini, María Soraya Rodríguez Ramos, Maria Veronica Rossi, Ivan Vilibor Sinčić, Edina Tóth, Achille Variati, Mick Wallace, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	João Albuquerque, Biljana Borzan, Milan Brglez, Catherine Chabaud, Christophe Clergeau, Antoni Comín i Oliveres, Rosanna Conte, Norbert Lins, Marisa Matias, Sara Matthieu, Marlene Mortler, Max Orville, Manuela Ripa, Robert Roos, Massimiliano Salini, Christel Schaldemose, Róża Thun und Hohenstein, Sarah Wiener
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Franc Bogovič, Lena Düpont, Matthias Ecke, Roman Haider, Jarosław Kalinowski, Rob Rooken, Bert-Jan Ruissen, Domènec Ruiz Devesa, Simone Schmiedtbauer, Sara Skyttedal, Romana Tomc
Iesniegšanas datums	12.7.2023

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

69	+
NI	Antoni Comín i Oliveres, Maria Angela Danzì
PPE	Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Alexander Bernhuber, Franc Bogovič, Christian Doleschal, Lena Düpont, Agnès Evren, Adam Jarubas, Jarosław Kalinowski, Esther de Lange, Peter Liese, Norbert Lins, Marian-Jean Marinescu, Fulvio Martusciello, Marlene Mortler, Francesca Peppucci, Stanislav Polčák, Jessica Polfjärd, Massimiliano Salini, Simone Schmiedtbauer, Sara Skyttedal, Romana Tomc
Renew	Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Martin Hojsík, Jan Huitema, Karin Karlsbro, Max Orville, Erik Poulsen, María Soraya Rodríguez Ramos, Róża Thun und Hohenstein, Emma Wiesner, Michal Wiezik
S&D	João Albuquerque, Maria Arena, Marek Paweł Balt, Biljana Borzan, Milan Brglez, Sara Cerdas, Christophe Clergeau, Matthias Ecke, Cyrus Engerer, Heléne Fritzon, Javi López, César Luena, Alessandra Moretti, Nikos Papandreou, Domènec Ruiz Devesa, Christel Schaldemose, Achille Variati, Tiemo Wölken
The Left	Malin Björk, Petros Kokkalis, Marisa Matias, Marina Mesure, Silvia Modig, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Bas Eickhout, Malte Gallée, Pär Holmgren, Yannick Jadot, Sara Matthieu, Tilly Metz, Grace O'Sullivan, Manuela Ripa, Sarah Wiener

 

4	-
ECR	Joanna Kopcińska, Rob Rooken, Robert Roos, Bert-Jan Ruissen

 

15	0
ECR	Sergio Berlato, Pietro Fiocchi, Nicola Procaccini, Anna Zalewska
ID	Mathilde Androuët, Aurélia Beigneux, Rosanna Conte, Gianna Gancia, Catherine Griset, Roman Haider, Sylvia Limmer, Maria Veronica Rossi
NI	Ivan Vilibor Sinčić, Edina Tóth
Renew	Andreas Glueck

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] OV C 146, 27.4.2023., 41. lpp.
• [2]https://www.igb-berlin.de/sites/default/files/media-files/download-files/IGB_Policy_Brief_WFD_2019.pdf
• [3]https://www.greenpeace.de/publikationen/Antibiotikarestistente%20Keime%20in%20SchlachthofAbw%C3%A4ssern.pdf
• [4]https://www.eea.europa.eu/themes/water/european-waters/water-quality-and-water-assessment/water-assessments
• [5]https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021DC0970