ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam

26.10.2023 - (COM(2022)0762 – C9‑0417/2022 – 2022/0411(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Alfred Sant

Grozījumi

• 001-001 (PDF - 441 KB)
• 001-001 (DOC - 114 KB)
• 002-002 (PDF - 568 KB)
• 002-002 (DOC - 172 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam

(COM(2022)0762 – C9‑0417/2022 – 2022/0411(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2022)0762),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C9 0417/2022),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2023. gada 23. marta atzinumu[1],

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9‑0302/2023),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

 

Grozījums Nr.  1

EIROPAS PARLAMENTA GROZĪJUMI[*]

Komisijas priekšlikumā

---------------------------------------------------------

2022/0411 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Regulu (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[2],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Attīstot Savienības kapitāla tirgus un mazinot to sadrumstalotību valstu robežās, kapitāla tirgu savienības[3] projekta mērķis ir sniegt iespējas uzņēmumiem piekļūt citiem finansējuma avotiem, kas nav banku aizdevumi, un pielāgot savu finansēšanas struktūru, kad šādi uzņēmumi ir nostabilizējušies tirgū un paplašina savu darbību. Daudzveidīgāks finansējums parāda un pašu kapitāla veidā samazinās riskus atsevišķiem uzņēmumiem un ekonomikai kopumā, kā arī palīdzēs Savienības uzņēmumiem — arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) — īstenot savu izaugsmes potenciālu. Tiek atzīts, ka kapitāla tirgu savienība ir jāīsteno ātrāk un ieguldījumu fondiem ir jāsasniedz līmeņi, kas atbilst Savienības politikas prioritātēm, kuras saistītas ar vides aizsardzību, digitalizāciju un stratēģisko neatkarību. Turpmāka virzība vērtspapīru iekļaušanas biržas sarakstos jomā ir kapitāla tirgu savienības īstenošanai svarīgs solis, jo īpaši īstermiņā, taču ar to kā atsevišķu pasākumu vien nepietiek.

(2) Kapitāla tirgu savienībai ir nepieciešams efektīvs un iedarbīgs tiesiskais regulējums, kas atbalsta uzņēmumu (tajā skaitā MVU) piekļuvi akciju kapitāla finansējumam. Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES[4] tika izveidota jauna veida tirdzniecības vieta — MVU izaugsmes tirgus —, lai atvieglotu piekļuvi kapitālam tieši MVU. Direktīvas 2014/65/ES 132. apsvērumā arī pausta nepieciešamība uzraudzīt, kā turpmākajā regulējumā būtu vēl vairāk jāveicina un jāpopularizē MVU izaugsmes tirgu izmantošana un jānodrošina papildu stimuli MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību. Tādiem pasākumiem vajadzētu nodrošināt ne tikai to, ka MVU izaugsmes tirgi sniedz MVU arvien pievilcīgāku līdzekļu piesaistīšanas iespēju, bet arī to, ka MVU ar laiku un sekmīgas darbības gadījumā var piekļūt citiem kapitāla tirgiem, ja tie to vēlas.

(3) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2115[5] tika ieviesti samērīgi atvieglojumi, lai veicinātu MVU izaugsmes tirgu izmantošanu un samazinātu regulatīvās prasības emitentiem, kas vēlas saņemt atļauju tirgot vērtspapīrus MVU izaugsmes tirgos, vienlaikus saglabājot pienācīgu ieguldītāju aizsardzības un tirgus integritātes līmeni. Tomēr, lai piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem padarītu pievilcīgāku un regulatīvo režīmu uzņēmumiem — elastīgāku un samērīgāku ar to lielumu, ir jādara vairāk. Augsta līmeņa forums kapitāla tirgu savienības[6] jomā ieteica Komisijai novērst regulatīvos šķēršļus, kas kavē uzņēmumu piekļuvi publiskajiem tirgiem. Tehnisko ekspertu ieinteresēto personu grupa MVU[7] jautājumos izklāstīja detalizētus ieteikumus par to, kā veicināt uzņēmumu un jo īpaši MVU piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem.

(4) Pamatojoties uz Komisijas iniciatīvu, kas iekļauta tās atveseļošanas stratēģijā laikposmam pēc Covid-19 (t. i., Kapitāla tirgu atveseļošanas paketi), ir ieviesti mērķtiecīgi grozījumi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/1129[8], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/2402[9], Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/109/EK[10], lai pandēmijas izraisītās ekonomikas krīzes skartajiem uzņēmumiem atvieglotu pašu kapitāla piesaisti publiskajos tirgos, veicinātu ieguldījumus reālajā ekonomikā, ļautu ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinātu banku spēju finansēt atveseļošanu. Tomēr vairāku iemeslu dēļ šie pasākumi, kopumā ņemot, varēja radīt vienīgi ļoti nelielu ietekmi.

(5) Pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Tehnisko ekspertu ieinteresēto personu grupa MVU jautājumos, un pamatojoties uz Regulu 2019/2115 un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/337[11] un kā daļa no Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes, Komisija apņēmās iesniegt likumdošanas iniciatīvu, lai padarītu piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem pievilcīgāku, samazinot atbilstības nodrošināšanas izmaksas un novēršot būtiskus šķēršļus, kas kavē uzņēmumus — arī MVU — izmantot Savienības publiskos tirgus. Lai sasniegtu tās mērķus, šīs likumdošanas iniciatīvas darbības jomai būtu jābūt plašai, un tai būtu jāattiecas uz šķēršļiem, kas saistīti ar uzņēmumu piekļuvi publiskajiem tirgiem, proti, posmā pirms sākotnējā publiskā piedāvājuma (SPP) sagatavošanas, SPP posmā un posmā pēc SPP. Jo īpaši vienkāršošanā un šķēršļu novēršanā būtu jākoncentrējas uz SPP posmu un posmu pēc SPP, risinot apgrūtinošās informācijas izpaušanas prasības, kas jāievēro, lai pieteiktos atļaujai tirgoties publiskos tirgos, un kas noteiktas Regulā (ES) 2017/1129, kā arī risinot apgrūtinošās pastāvīgās informācijas izpaušanas prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014[12].

(6) Regulā (EU) 2017/1129 ir paredzētas prasības attiecībā uz tāda prospekta sagatavošanu, apstiprināšanu un izplatīšanu, kas jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot tos tirgot regulētā tirgū, kurš atrodas vai darbojas kādā dalībvalstī. Lai palielinātu Savienības publisko tirgu pievilcību, ir jānovērš šķēršļi, ko rada prospekta dokumentācijas apjoms, sarežģītība un lielās izmaksas gan gadījumos, kad uzņēmumi (arī MVU) cenšas pirmo reizi piekļūt publiskajiem tirgiem (SPP), gan gadījumos, kad uzņēmumi piekļūst publiskajiem tirgiem, lai veiktu pašu kapitāla vērtspapīru vai vērtspapīru, kas nav pašu kapitālu vērtspapīri, sekundāras emisijas. Tā paša iemesla dēļ būtu jārisina arī jautājums par to, cik ilgā laikposmā kompetentās iestādes pārbauda un apstiprina minētos prospektus, kā arī šo procesu nepietiekama konverģence visā Savienībā.

(7) Saistībā ar maza apjoma vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem prospekta sagatavošanas izmaksas varētu būt nesamērīgas attiecībā pret kopējo piedāvājuma samaksu. Regula (ES) 2017/1129 neattiecas uz vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, kuru kopējā samaksa Savienībā ir mazāka par 1 000 000 EUR. Turklāt, ņemot vērā atšķirīgo finanšu tirgu lielumu Savienībā, dalībvalstis var atbrīvot vērtspapīru publisko piedāvājumu sniedzējus no pienākuma publicēt prospektu, ja šādi piedāvājumi nepārsniedz noteiktu slieksni, ko dalībvalstis var noteikt robežās no 1 000 000 EUR līdz 8 000 000 EUR. Dažas dalībvalstis ir izmantojušas šo iespēju, un tā rezultātā ir noteikti dažādi atbrīvojuma sliekšņi▌.

(8) Ļoti dažādie dalībvalstīs noteiktie atbrīvojuma sliekšņi nav ideāli piemēroti pārrobežu darbībām un kapitāla tirgu savienības attīstībai. Tomēr, lai pielāgotos atšķirīgajiem valstu vērtspapīru tirgus apstākļiem Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atbrīvot vērtspapīru publiskos piedāvājumus no prospekta publicēšanas pienākuma, ja piedāvāto vērtspapīru pilna kopējā samaksa Savienībā, kas aprēķināta 12 mēnešu periodā, nepārsniedz 5 000 000 EUR vienam emitentam vai piedāvājuma sniedzējam, līdz 12 000 000 EUR slieksnim.▌Tomēr šāda atbrīvojuma gadījumā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieprasīt Regulas (ES) 2017/1129 7. pantā minētā kopsavilkuma publicēšanu. Dalībvalstīm būtu jācenšas tuvināt atšķirīgās valstu prasības.

(9) Vērtspapīru pārrobežu publiskajiem piedāvājumiem, kas ir atbrīvoti no prospekta publicēšanas pienākuma, attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro attiecīgo dalībvalstu noteiktās informācijas izpaušanas prasības. Tomēr emitentiem, piedāvātājiem vai personām, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību tādu vērtspapīru regulētā tirgū, kuriem nepiemēro pienākumu publicēt prospektu, būtu jāgūst labums no vienotās pases, ja tie brīvprātīgi izvēlas sagatavot prospektu.

(10) Regulā (ES) 2017/1129 ir vairāki noteikumi, kas attiecas uz kopējo samaksu par konkrētiem esošajiem piedāvājumiem un vērtspapīru publiskajiem piedāvājumiem, kas jāaprēķina 12 mēnešu laikposmā. Lai nodrošinātu skaidrību emitentiem, ieguldītājiem un kompetentajām iestādēm un izvairītos no atšķirīgām pieejām Savienībā, ir jāprecizē, kā 12 mēnešu laikposmā jāaprēķina kopējā samaksa par šādiem publiskajiem vērtspapīru piedāvājumiem.

(11) Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 5. punkta a) apakšpunktā ir ietverts atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu par tādu vērtspapīru tirdzniecības atļaušanu regulētā tirgū, kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā regulētajā tirgū, ar nosacījumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 20 % no tajā pašā regulētajā tirgū tirgot atļauto vērtspapīru skaita un ka šādas atļaujas piešķiršana nav saistīta ar vērtspapīru publisku piedāvājumu. Lai mazinātu sarežģītību un ierobežotu nevajadzīgas izmaksas un slogu, šāds atbrīvojums būtu jāpiemēro gan publiskajam piedāvājumam, gan attiecīgo vērtspapīru tirdzniecības atļaušanai regulētā tirgū, un līdz 30 %būtu jāpalielina procentuālais slieksnis, kas nosaka tiesības uz minēto atbrīvojumu. Šā paša iemesla dēļ minētajam grozītajam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz tādu vērtspapīru publisku piedāvājumu, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kurus jau atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū.

(12) Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 5. punkta b) apakšpunktā ir ietverts arī atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu attiecībā uz tādu akciju iekļaušanu regulētā tirgū, kas iegūtas pēc citu vērtspapīru konvertēšanas, apmaiņas vai to tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ja iegūtās akcijas ir no tās pašas kategorijas kā akcijas, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētā tirgū, ar nosacījumu, ka iegūtās akcijas 12 mēnešu laikā veido mazāk nekā 20 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū. Minētie 20 % būtu jāsaskaņo ar robežvērtību, kas noteikta atbrīvojumam vērtspapīriem, kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, un šo divu atbrīvojumu darbības joma ir līdzvērtīga.

(13) Uzņēmumiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū, ir jāievēro periodiskas un pastāvīgas informācijas izpaušanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 596/2014, Direktīvā 2004/109/EK vai — attiecībā uz emitentiem MVU izaugsmes tirgos — Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565[13]. Ja šie uzņēmumi emitē vērtspapīrus, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kurus jau atļauts tirgot šajās tirdzniecības vietās, tie būtu jāatbrīvo no pienākuma publicēt prospektu, jo liela daļa no satura, ko prasīts iekļaut prospektā, jau būs publiski pieejama un ieguldītāji varēs veikt darījumus, pamatojoties uz šo informāciju. Tomēr šādam atbrīvojumam būtu jāpiemēro aizsardzības pasākumi, kuri nodrošina, ka uzņēmums, kas emitē vērtspapīrus, ir izpildījis Savienības tiesību aktos noteiktās periodiskās un pastāvīgās informācijas izpaušanas prasības un ka tas nav nonācis finansiālās grūtībās, netiek pārstrukturēts vai būtiski pārveidots — tas ietver arī kontroles maiņu pārņemšanas, apvienošanās vai sadalīšanas rezultātā. Turklāt, lai nodrošinātu ieguldītāju (jo īpaši privāto ieguldītāju) aizsardzību, saīsinātas formas dokuments ar galveno informāciju ieguldītājiem joprojām būtu jādara pieejams publiski un jāiesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei. Ja jaunā atbrīvojuma darbības joma padara citus spēkā esošos atbrīvojumus nevajadzīgus, šie citi atbrīvojumi būtu jāatceļ. Lai sekmīgiem uzņēmumiem dotu iespēju paplašināt darbību un gūt labumu no saiknes ar plašāku ieguldītāju loku, šis jaunais atbrīvojums un tā atbilstības kritēriji būtu jāpiemēro arī uzņēmumiem, kas vēlas pāriet no MVU izaugsmes tirgus uz regulētu tirgu. Tomēr, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, ir jānosaka aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka šiem ieguldītājiem ir pieejama pietiekama informācija par šādiem uzņēmumiem.

(14) Regulas (ES) 2017/1129 1. panta 4. punkta j) apakšpunkts atbrīvo kredītiestādes no pienākuma publicēt prospektu gadījumā, ja noteiktu pastāvīgi vai atkārtoti emitētu vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, piedāvājums vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū kopā nepārsniedz 75 000 000 EUR 12 mēnešu laikposmā. Ar Regulu (ES) 2021/337, kas ir daļa no Kapitāla tirgu atveseļošanas paketes, šis slieksnis uz ierobežotu laikposmu tika palielināts līdz 150 000 000 EUR, lai atvieglotu kredītiestādēm līdzekļu piesaistīšanu un dotu šīm iestādēm plašākas iespējas sniegt atbalstu saviem klientiem reālajā ekonomikā. Lai turpinātu atbalstīt emitentus — arī kredītiestādes — līdzekļu piesaistīšanā kapitāla tirgos, ar Regulu (ES) 2021/337 ieviestais paaugstinātais slieksnis būtu jānosaka kā pastāvīgs.

(15) Lai samazinātu prospekta dokumentācijas sarežģītību un padarītu prospektu par saskaņotāku dokumentu nolūkā padarīt to vieglāk lasāmu ieguldītājiem visā Savienībā neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā vērtspapīri tiek piedāvāti publiski vai kurā tiek atļauta to tirdzniecība regulētā tirgū, ir nepieciešams ieviest standartizētu prospekta formātu gan pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, un pieprasīt, lai prospektā iekļautā informācija tiktu izpausta standartizētā secībā, vienlaikus cenšoties nepārslogot secību ar nevajadzīgu vai maznozīmīgu informāciju.

(16) Atsevišķos gadījumos prospekta vai ar to saistīto dokumentu apjoms var būt ārkārtīgi liels, kā rezultātā tie kļūst nepiemēroti ieguldītājiem, lai tie varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem, un to sagatavošana — pārāk dārga emitentiem to izmaksu dēļ, kas saistītas ar apjomīgiem prospektiem. Turklāt prospektu apjoms un formāts visā ES būtiski atšķiras, un tas ir pretrunā mērķim veicināt Savienības kapitāla tirgu konverģenci. Lai uzlabotu prospekta lasāmību, samazinātu emitentu izmaksas, kas saistītas ar prospekta izstrādi, veicinātu Savienības kapitāla tirgu konverģenci un atvieglotu ieguldītājiem tā analīzi un orientēšanos tajā, ir jānosaka maksimālais lappušu skaits. Tomēr šāds lappušu skaita ierobežojums jāievieš tikai attiecībā uz publiskajiem piedāvājumiem vai tirdzniecības atļaujām regulētā akciju tirgū. Lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots pašu kapitāla vērtspapīriem, kas nav akcijas, vai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri ietver daudzu un dažādu instrumentu klāstu — arī sarežģītus instrumentus. Turklāt uz kopsavilkumu, informāciju, kas iekļauta ar norādi, vai informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, šis lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina.

(17) Prospektā izpaužamās informācijas standartizēts formāts un standartizēta secība būtu jāprasa neatkarīgi no tā, vai prospekts vai pamatprospekts ir sagatavots kā vienots dokuments, vai arī to veido atsevišķi dokumenti. Tāpēc ir nepieciešams, lai Regulas (ES) 2017/1129 I, II un III pielikumā tiktu noteikta standartizēta iedaļu secība attiecībā uz prospektā vai atsevišķi reģistrācijas dokumentā un vērtspapīru aprakstā sniedzamo informāciju. Minētajiem pielikumiem būtu jākalpo par pamatu Komisijai grozīt deleģētos aktus, ar ko nosaka prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu standartizētu iedaļu formātu un secību, arī attiecībā uz šajās iedaļās izpaužamās informācijas veidiem. Turklāt ir jānosaka prospekta kopsavilkumā izpaužamās informācijas standartizēta secība.

(18) Prospekta kopsavilkums ir nozīmīgs un būtisks dokuments, kas kalpo kā norādes, kuras palīdz privātajiem ieguldītājiem labāk izprast visu prospektu un orientēties tajā un tādējādi pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem. Lai prospekta kopsavilkumu padarītu vieglāk lasāmu un saprotamāku privātajiem ieguldītājiem, ir jāatļauj emitentiem prospekta kopsavilkumā informāciju sniegt vai apkopot diagrammu, grafiku vai tabulu veidā, nosakot lappušu skaita ierobežojumu līdz septiņām A4 formāta papīra lappusēm.

(19) Regula (ES) 2017/1129 ļauj emitentiem palielināt prospekta kopsavilkuma maksimālo garumu par vienu lappusi, ja vērtspapīriem ir pievienota garantija, jo ir jāsniedz informācija gan par garantiju, gan par garantijas devēju. Tomēr, ja ir vairāk nekā viens garantijas devējs, ar papildu lappusi var nepietikt. Tādēļ ir vēl vairāk jāpalielina prospekta kopsavilkuma maksimālais garums, ja garantijas sniedz vairāk nekā viens garantijas devējs.

(20) Regula (ES) 2017/1129 ļauj emitentam, kurš apstiprinājumu vispārējam reģistrācijas dokumentam ir saņēmis divus gadus pēc kārtas, visus turpmākos vispārējos reģistrācijas dokumentus un to grozījumus iesniegt bez iepriekšēja apstiprinājuma. Lai mazinātu nevajadzīgu slogu un stimulētu vispārējā reģistrācijas dokumenta izmantošanu, līdz vienam gadam jāsamazina laikposms, kurā izpildāma prasība saņemt kompetentās iestādes apstiprinājumu, lai iegūtu bieža emitenta statusu un varētu izmantot priekšrocību iesniegt tikai jebkādus turpmākus vispārējos reģistrācijas dokumentus un to grozījumus. Šāds atvieglojums neietekmēs ieguldītāju aizsardzību, jo vispārējo reģistrācijas dokumentu un jebkādus tā grozījumus nevar izmantot kā prospekta daļu bez atkārtotas iesniegšanas apstiprināšanai attiecīgajā kompetentajā iestādē. Turklāt kompetentajai iestādei ir atļauts retrospektīvi pārskatīt tai iesniegto vispārējo reģistrācijas dokumentu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tas nepieciešams, un vajadzības gadījumā pieprasīt izdarīt grozījumus.

(21) Lai atvieglotu privātu uzņēmumu SPP sniegšanu Savienības publiskajos tirgos un kopumā samazinātu nevajadzīgas izmaksas un slogu uzņēmumiem, kas publiski piedāvā vērtspapīrus vai vēlas saņemt tirdzniecības atļauju regulētā tirgū, prospekts būtu būtiski jāracionalizē gan saistībā ar pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīru, vienlaikus nodrošinot, ka tiek saglabāts pietiekami augsts ieguldītāju aizsardzības līmenis.

(22) Šķiet, ka ES izaugsmes prospektā iekļautais informācijas izpaušanas līmenis — kaut arī pārāk preskriptīvs MVU — būtu piemērots uzņēmumiem, kas vēlas saņemt atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū. Tāpēc ir lietderīgi Regulas (ES) 2017/1129 I, II un III pielikumu saskaņot ar ES izaugsmes prospekta informācijas izpaušanas līmeni, par norādi izmantojot attiecīgos pielikumus, kas noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/980[14].

(23) Ņemot vērā, ka lēmumu par ieguldījumiem pieņemšanā arvien lielāka nozīme ir ilgtspējas apsvērumiem, ieguldītāji, pieņemot pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, arvien biežāk ņem vērā informāciju par vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības (VSP) jautājumiem. Tāpēc ir jānovērš zaļmaldināšana, nosakot ar VSP saistīto informāciju, kas attiecīgā gadījumā jāsniedz prospektā par pašu kapitāla vērtspapīriem vai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri tiek publiski piedāvāti vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Tomēr šai prasībai nevajadzētu pārklāties ar citos Savienības tiesību aktos noteikto prasību sniegt minēto informāciju. Tāpēc uzņēmumiem, kas publiski piedāvā pašu kapitāla vērtspapīrus vai mēģina iegūt atļauju tirgot pašu kapitāla vērtspapīrus regulētā tirgū, prospektā attiecībā uz laikposmiem, ko aptver iepriekšējā finanšu informācija, ar norādi būtu jāiekļauj vadības ziņojumi un konsolidētie vadības ziņojumi, kuros ietverts ilgtspējas ziņojums, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES[15]. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro izstrādāt grafiku, kurā būtu norādīta ar VSP saistītā informācija, kura iekļaujama prospektos par vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kas tiek reklamēti kā vērtspapīri, kuros ņemti vērā VSP faktori vai kuri vērsti uz VSP mērķu sasniegšanu. Komisijai būtu jānodrošina Direktīvā 2013/34/ES noteiktās ilgtspējas informācijas izpaušanas formāta saskaņotība ar izvēles veidnēs izpausto informāciju, kas sagatavota atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2023/...[16] 20. pantam.

 

(24) Regulas (ES) 2017/1129 14. pantā paredzēta iespēja sagatavot vienkāršotu prospektu sekundārām emisijām, ko veic uzņēmumi, kuri jau ir saņēmuši atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū pastāvīgi vismaz 18 mēnešus. Tomēr informācijas izpaušanas līmenis vienkāršotajos prospektos sekundārām emisijām joprojām tiek uzskatīts par pārāk preskriptīvu un tuvu standarta prospektam, lai būtiski ietekmētu to uzņēmumu sekundārās emisijas, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū un uz kuriem attiecas periodiskas un pastāvīgas informācijas izpaušanas prasības. Lai kotēšanas dokumentāciju padarītu vieglāk saprotamu un tādējādi uzlabotu ieguldītāju aizsardzības iedarbīgumu, vienlaikus samazinot emitentu izmaksas un slogu, attiecībā uz šādām sekundārām emisijām būtu jāievieš jauns un efektīvāks ES turpmākas emisijas prospekts. Tomēr, lai ierobežotu slogu emitentiem un aizsargātu ieguldītājus, ir jāparedz pārejas periods prospektiem, kas apstiprināti saskaņā ar vienkāršoto informācijas izpaušanas režīmu sekundārām emisijām pirms jaunā režīma piemērošanas dienas. Šādam ES turpmākas emisijas prospektam būtu jābūt pieejamam emitentiem, kuru vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus, vai šādu vērtspapīru piedāvātājiem. Ar šiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka šādi emitenti ir ievērojuši periodiskās un pastāvīgās informācijas izpaušanas prasības, kas noteiktas Direktīvā 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā — Regulā (ES) Nr. 596/2014 vai attiecīgā gadījumā — Deleģētajā regulā (ES) 2017/565. Lai emitenti varētu gūt pilnīgu labumu no šī atvieglotā veida prospekta, ES turpmākas emisijas prospekta darbības jomai būtu jābūt plašai un būtu jāaptver tādu vērtspapīru publiski piedāvājumi vai tirdzniecības atļaujas regulētā tirgū, kas ir gan atvietojami, gan nav atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta. Tomēr emitentam, kuram ir tikai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuru tirdzniecība atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū, nevajadzētu atļaut sagatavot ES turpmākas emisijas prospektu, lai saņemtu atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū ar pašu kapitāla vērtspapīriem, jo pašu kapitāla vērtspapīru SPP gadījumā ir nepieciešama visa prospekta satura izpaušana, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem.

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1129 14.a pantā minēto ES atveseļošanas prospektu pēc 2022. gada 31. decembra izmantot vairs nedrīkst. Minētā ES atveseļošanas prospekta priekšrocība bija tā, ka to veidoja viens ierobežota apjoma dokuments, un tādējādi emitentiem bija viegli to sagatavot, bet ieguldītājiem — saprast. Šo iemeslu dēļ ES turpmākas emisijas prospekta struktūru varētu veidot līdzīgi, un uz to būtu jāattiecina tāds pats saīsināts pārbaudes periods kā uz ES atveseļošanas prospektu. Tomēr ES turpmākas emisijas prospekta prasībām acīmredzamu iemeslu dēļ nevajadzētu paredzēt, lai tiktu izpausta ar Covid-19 krīzi saistīta informācija. Tā kā ES turpmākas emisijas prospektam būtu jāaizstāj gan vienkāršotais prospekts sekundārām emisijām, gan ES atveseļošanas prospekts, tam būtu jābūt pastāvīgam un pieejamam gan pašu kapitāla vērtspapīru, gan vērtspapīru, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, sekundārām emisijām. Turklāt tā izmantošanai nevajadzētu piemērot nekādus ierobežojumus papildus prasībai par minimālo laikposmu, kurā attiecīgo vērtspapīru tirdzniecība pastāvīgi atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū.

(26) ES turpmākas emisijas prospektā būtu jāiekļauj īsa formāta kopsavilkums, kas būtu noderīgs informācijas avots ieguldītājiem▌. Minētais kopsavilkums būtu jāiekļauj ES turpmākas emisijas prospekta sākumā, un tajā galvenokārt būtu jāsniedz pamatinformācija, kas ļautu ieguldītājiem lemt par to, kurus akciju publiskos piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību pētīt padziļināti, un pēc tam iepazīties ar ES turpmākas emisijas prospektu kopumā, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumiem.

(27) Lai ES turpmākas emisijas prospektu padarītu par saskaņotu dokumentu un uzlabotu tā lasāmību ieguldītājiem visā Savienībā neatkarīgi no jurisdikcijas, kurā vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai kur to tirdzniecība atļauta regulētā tirgū, tā formāts būtu jāstandartizē gan pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri. Šā paša iemesla dēļ informācija ES turpmākas emisijas prospektā būtu jāsniedz standartizētā secībā. Lai uzlabotu ES turpmākas emisijas prospekta lasāmību un lai ieguldītājiem būtu vieglāk to analizēt un orientēties tajā, attiecībā uz akciju sekundārām emisijām būtu jāierobežo šāda prospekta lappušu skaits. Tomēr šāds lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots plašajai vērtspapīru kategorijai, kurā ietilpst pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav akcijas, vai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri ietver plašu dažādu instrumentu klāstu — arī sarežģītus instrumentus. Turklāt uz kopsavilkumu, informāciju, kas iekļauta ar norādi, vai informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, šis lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina.

(28) Viens no galvenajiem kapitāla tirgu savienības mērķiem ir atvieglot MVU piekļuvi publiskajiem Savienības tirgiem, lai šiem MVU nodrošinātu citus finansējuma avotus, kas nav banku aizdevumi, un iespēju paplašināt darbību un attīstīties. Prospekta sagatavošanas izmaksas var atturēt MVU, kas vēlas piedāvāt vērtspapīrus publiski, ņemot vērā, ka parasti šo piedāvājumu apmērs ir neliels. ES izaugsmes prospekts ir vieglāk sagatavojams prospekts, kas ieviests ar Regulu (ES) 2017/1129 un ir pieejams MVU un dažām citām kategorijām, tajā skaitā uzņēmumiem ar tirgus kapitalizāciju līdz 500 miljoniem EUR, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta MVU izaugsmes tirgū. ES izaugsmes prospekta mērķis bija samazināt prospekta sagatavošanas izmaksas mazākiem emitentiem un vienlaikus sniegt ieguldītājiem būtisku informāciju, lai tie varētu novērtēt piedāvājumu un pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem. Lai gan emitenti, kas sagatavo ES izaugsmes prospektu, var panākt diezgan ievērojamus izmaksu ietaupījumus, ES izaugsmes prospekta informācijas izpaušanas līmenis joprojām tiek uzskatīts par pārāk preskriptīvu un tuvu standarta prospektam, lai radītu būtisku pozitīvu ietekmi MVU. Tāpēc ir nepieciešams ES izaugsmes prospekts ar atvieglotām prasībām, lai dokumentācijas sagatavošanu MVU kotēšanai biržā padarītu vēl mazāk sarežģītu un apgrūtinošu un ļautu MVU gūt vēl lielākus ietaupījumus. Tomēr, lai ierobežotu slogu emitentiem un aizsargātu ieguldītājus, ir jāparedz pārejas periods ES izaugsmes prospektiem, kas apstiprināti pirms jaunā režīma piemērošanas dienas.

(29) Prasībām attiecībā uz ES izaugsmes prospekta saturu vajadzētu būt atvieglotām, ņemot vērā ES atveseļošanas prospekta informācijas izpaušanas līmeni un dažus vienkāršākos dokumentus par kotēšanu biržā, kurus daži MVU izaugsmes tirgi pieprasa emitentiem sagatavot gadījumos, kad tie ir atbrīvoti no pienākuma publicēt prospektu, un kuru saturs ir paredzēts MVU izaugsmes tirgu noteikumos. Samazināta apjoma informācijai, kas jāizpauž ES izaugsmes prospektā, vajadzētu būt samērīgai ar MVU izaugsmes tirgos kotēto uzņēmumu lielumu un to vajadzībām finansējuma piesaistei, kā arī būtu jānodrošina pienācīgs ieguldītāju aizsardzības līmenis. Lai atvieglotu pāreju uz jaunu un efektīvāku režīmu un novērstu risku, ka konsultanti pārliecina mazos uzņēmumus turpināt izmantot pilno prospektu, vajadzētu būt iespējai pieprasīt atbilstīgajiem uzņēmumiem vērtspapīru publiskajā piedāvājumā izmantot ES izaugsmes prospektu.

(30) ES izaugsmes prospektam vajadzētu būt pieejamam MVU, emitentiem, kas nav MVU, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta vai drīzumā paredzēta MVU izaugsmes tirgū, un mazo biržā nekotēto uzņēmumu piedāvājumiem līdz 50 000 000 EUR 12 mēnešu laikposmā. Lai izvairītos no informācijas izpaušanas divos līmeņos standarta regulētos tirgos atkarībā no emitenta lieluma, ES izaugsmes prospektam nevajadzētu būt pieejamam uzņēmumiem, kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta vai drīzumā paredzēta regulētos tirgos. Tomēr, lai atvieglotu pāreju uz regulētu tirgu un ļautu emitentiem gūt labumu no saiknes ar plašāku ieguldītāju loku, emitentiem, kuru vērtspapīru tirdzniecība jau ir atļauta MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus, būtu jāļauj izmantot ES turpmākas emisijas prospektu, lai pārietu uz regulētu tirgu, ja vien tie neizmanto atbrīvojumu attiecībā uz šādām turpmākām emisijām regulētā tirgū.

(31) ES izaugsmes prospektā kā noderīgs informācijas avots privātajiem ieguldītājiem būtu jāiekļauj ▌kopsavilkums, kura formāts un saturs ir tāds pats kā ES turpmākas emisijas prospekta kopsavilkumam. Minētais kopsavilkums būtu jāiekļauj ES izaugsmes prospekta sākumā un tajā galvenokārt būtu jāsniedz pamatinformācija, kas ļautu ieguldītājiem lemt par to, kurus akciju publiskos piedāvājumus un atļaujas veikt tirdzniecību pētīt padziļināti, un pēc tam iepazīties ar ES izaugsmes prospektu kopumā, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumiem.

(32) ES izaugsmes prospektam vajadzētu būt saskaņotam, ieguldītājiem viegli lasāmam dokumentam neatkarīgi no Savienības jurisdikcijas, kurā attiecīgie vērtspapīri tiek piedāvāti publiski vai kur to tirdzniecība atļauta regulētā tirgū. Tāpēc tā formāts būtu jāstandartizē gan pašu kapitāla vērtspapīriem, gan vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, un ES izaugsmes prospektā iekļautā informācija būtu jāizpauž standartizētā secībā. Lai vēl vairāk standartizētu ES izaugsmes prospektu, uzlabotu tā lasāmību un atvieglotu ieguldītājiem tā analīzi un orientēšanos tajā, būtu jāievieš lappušu skaita ierobežojums gadījumā, ja ES izaugsmes prospekts tiek sagatavots akciju sekundārai emisijai. Minētajam lappušu skaita ierobežojumam vajadzētu būt efektīvam arī attiecībā uz atvieglotām prasībām par ES izaugsmes prospekta saturu un iedarbīgam, lai sniegtu nepieciešamo informāciju, kas ļautu ieguldītājiem pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem. Tomēr lappušu skaita ierobežojums nebūtu piemērots plašajai vērtspapīru kategorijai, kurā ietilpst pašu kapitāla vērtspapīri, kas nav akcijas, vai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kuri ietver plašu dažādu instrumentu klāstu — arī sarežģītus instrumentus. Turklāt uz kopsavilkumu, informāciju, kas iekļauta ar norādi, vai informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai tas ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības, šis lappušu skaita ierobežojums nebūtu jāattiecina.

(33) ES turpmākas emisijas prospektam un ES izaugsmes prospektam būtu jāpapildina citi prospektu veidi, kas noteikti Regulā (ES) 2017/1129. Tādēļ, ja vien nav īpaši noteikts citādi, visas atsauces uz terminu “prospekts” saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129 būtu jāsaprot kā atsauces uz visiem dažādajiem prospektu veidiem, tajā skaitā ES turpmākas emisijas prospektu un ES izaugsmes emisijas dokumentu.

(34) Prospektā būtu jānorāda riska faktori, kas ir būtiski un raksturīgi emitentam un tā vērtspapīriem. Šā iemesla dēļ riska faktorus arī sniedz ierobežotā skaitā riska kategoriju, atkarībā no to būtības. ▌Lai uzlabotu prospekta saprotamību un ieguldītājiem būtu vieglāk pieņemt pamatotus lēmumus par ieguldījumiem, ir jāprecizē, ka emitentiem nevajadzētu prospektā iekļaut pārāk daudz riska faktoru, kas ir vispārīgi, kalpo tikai kā atrunas vai kas varētu maskēt konkrētos riska faktorus, kuri ieguldītājiem būtu jāzina. Katrā riska kategorijā kā pirmos norāda būtiskākos riska faktorus.

(35) Regulas (ES) 2017/1129 17. panta 1. punktā ir noteikts, ka gadījumā, ja prospektā nav iespējams iekļaut informāciju par publiski piedāvājamo vērtspapīru galīgo piedāvājuma cenu un galīgo daudzumu, ieguldītājam ir atsaukšanas tiesības, kuras var izmantot divu darbdienu laikā pēc tam, kad ir iesniegta galīgā piedāvājuma cena vai galīgais to vērtspapīru daudzums, kas tiks publiski piedāvāti. Lai palielinātu ieguldītāju aizsardzības līmeni, būtu jāpagarina termiņš, kurā ieguldītājs var izmantot šīs atsaukšanas tiesības. Tomēr ir svarīgi ierobežot administratīvo slogu emitentiem. ▌

(36) Regulas (ES) 2017/1129 19. pants dod emitentiem iespēju iekļaut prospektā konkrētu informāciju ar norādi. Šī iespēja tika ieviesta, lai samazinātu slogu emitentiem un izvairītos no tās informācijas dublēšanas, kas jau ir izpausta un publicēta saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā. Lai ievērojami samazinātu slogu emitentiem un izvairītos no tādas informācijas dublēšanas, kas jau ir izpausta un publicēta saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, šai iespējai būtu jākļūst par juridisku prasību, ja informācija ir jāizpauž prospektā un ja tā atbilst Regulas (ES) 2017/1129 19. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem par informācijas iekļaušanu ar norādi. Šāda juridiska prasība tikai ierobežotā mērā samazinātu informācijas lasāmību ieguldītājiem, kuriem nākotnē būtu jāspēj efektīvāk un lietderīgāk piekļūt Eiropas vienotajā piekļuves punktā[17] centralizēti publiskotajiem uzņēmumu datiem. Kaut arī par gaidāmā tiesību akta precīzu formātu un darbības jomu pašlaik notiek debates starp likumdevējiem, sagaidāms, ka Eiropas vienotajā piekļuves punktā ieguldītāji varēs vienuviet atrast lielāko daļu būtiskās informācijas, kas tādējādi vēl vairāk atvieglos piekļuvi informācijai, kura prospektos iekļauta ar norādi. Tomēr uzņēmumiem joprojām vajadzētu būt iespējai ar norādi brīvprātīgi iekļaut informāciju, kas nav jāizpauž prospektā, ar nosacījumu, ka šāda informācija atbilst Regulas (ES) 2017/1129 19. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem par informācijas iekļaušanu ar norādi.

▌

(38) Regula (ES) 2017/1129 veicina to noteikumu konverģenci un saskaņošanu, kas attiecas uz kompetento iestāžu veiktu prospektu pārbaudi un apstiprināšanu. Jo īpaši tika racionalizēti un Deleģētajā regulā (ES) 2019/980 noteikti kritēriji prospekta pilnīguma, saprotamības un konsekvences pārbaudei. Tomēr šis kritēriju saraksts nav izsmeļošs, jo tajā būtu jāparedz iespēja ņemt vērā finanšu tirgu attīstību un inovācijas. Tādējādi Deleģētā regula (ES) 2019/980 ļauj kompetentajām iestādēm piemērot papildu kritērijus prospektu pārbaudei un apstiprināšanai, ja šīs kompetentās iestādes to uzskata par nepieciešamu ieguldītāju aizsardzībai. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (“EVTI”)[18] salīdzinošās pārskatīšanas ziņojumā ir norādīts, ka šī iespēja ir radījusi būtiskas atšķirības tajā, kā kompetentās iestādes piemēro papildu pārbaudes kritērijus un pieprasa emitentiem sniegt papildu informāciju prospektā, kuru tās pārbauda. ▌ Valstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu pieprasīt papildu dokumentāciju, kas pārsniedz Regulas(ES) 2017/1129 prasības prospekta, ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes prospekta sagatavošanai un šajā regulā noteiktās prasības, kā precizēts deleģētos aktos.

(39) EVTI veiktās salīdzinošās pārskatīšanas ir efektīvs instruments uzraudzības konverģences veicināšanai visā Savienībā. Lai sekmētu uzraudzības konverģenci attiecībā uz kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procesiem, kad tās novērtē prospektā ietvertās informācijas pilnīgumu, konsekvenci un saprotamību, un lai novērtētu dažādu pieeju ietekmi attiecībā uz kompetento iestāžu veikto pārbaudi un apstiprināšanu, ir lietderīgi pieprasīt EVTI regulāri veikt salīdzinošas izvērtēšanas par prospektu pārbaudi un apstiprināšanu un noteikt atbilstošus laikposmus.

(40) Regulas (ES) 2017/1129 21. pantā noteikts, ka akciju SPP gadījumā prospekts jāpublicē vismaz sešas darbdienas pirms piedāvājuma beigām. Lai veicinātu ātrus reģistru veidošanas procesus, jo īpaši strauji mainīgos tirgos, un padarītu privāto ieguldītāju iesaistīšanu SPP pievilcīgāku, pašreizējais minimālais sešu dienu periods no prospekta publicēšanas līdz akciju piedāvājuma beigām būtu jāsaīsina, taču tas nedrīkstētu ietekmēt ieguldītāju aizsardzību.

(40a) Lai precizētu reģistru veidošanas procesu SPP laikā un dažādu citu procesu ilgumu, kas saistīts ar akciju emisijas un pārvešanas pārvaldību, ir lietderīgi visus periodus, kas saistīti ar šādiem procesiem, labāk izteikt darbdienās (ieskaitot sestdienu), nevis darba dienās (neieskaitot sestdienu).

(41) Lai apkopotu datus ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes emisijas dokumenta novērtējuma vajadzībām, Regulas (ES) 2017/1129 21. panta 6. punktā minētajam glabāšanas mehānismam būtu jāattiecas gan uz ES turpmākas emisijas prospektu, gan ES izaugsmes emisijas dokumentu, kas būtu skaidri jānošķir no pārējiem prospektu veidiem.

(42) Lai prospektu izplatīšanu ieguldītājiem padarītu ilgtspējīgāku, palielinātu digitalizāciju finanšu nozarē un novērstu nevajadzīgas izmaksas, ieguldītājiem vairs nevajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt prospekta kopiju papīra formātā. Tāpēc prospekta kopija ieguldītājiem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu jāpiegādā tikai elektroniskā formātā.

(43) Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 3. punktā finanšu starpniekiem ir paredzēts pienākums informēt ieguldītājus, kuri ir iegādājušies vai parakstījušies uz vērtspapīriem ar šā finanšu starpnieka starpniecību, par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums, un noteiktos apstākļos sazināties ar šiem ieguldītājiem dienā, kad papildinājums tiks publicēts. Ar Regulu (ES) 2021/337 minētajā pantā ieviesa jaunu 2.a un 3.a punktu, kas paredz samērīgāku režīmu, lai samazinātu slogu finanšu starpniekiem, vienlaikus saglabājot augstu ieguldītāju aizsardzības līmeni. Minētajos punktos precizēts, ar kuriem ieguldītājiem finanšu starpniekiem jāsazinās, kad tiek publicēts papildinājums, un pagarināts gan termiņš, līdz kuram ar šiem ieguldītājiem jāsazinās, gan termiņš, līdz kuram šie ieguldītāji var izmantot savas atsaukšanas tiesības. Turklāt minētajos punktos precizēts, ka finanšu starpniekiem būtu jāsazinās ar ieguldītājiem, kuri pērk vai parakstās uz vērtspapīriem, vēlākais, sākotnējā piedāvājuma perioda beigās. Šis periods apzīmē laikposmu, kurā emitenti vai piedāvātāji publiski piedāvā vērtspapīrus saskaņā ar prospektā noteikto, un neietver turpmākus laikposmus, kuros vērtspapīri tiek tālāk pārdoti tirgū. Ar Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 2.a un 3.a punktu ieviestais režīms zaudē spēku 2022. gada 31. decembrī. Ņemot vērā ieinteresēto personu kopumā pozitīvās atsauksmes par šo režīmu, tas būtu jānosaka kā pastāvīgs.

(44) Ar Regulas (ES) 2017/1129 23. panta 2.a un 3.a punktu tika pagarināts termiņš, kurā jāsazinās ar atbilstīgajiem ieguldītājiem par papildinājuma publicēšanu, — līdz pirmās darbdienas beigām pēc tās darbdienas, kurā papildinājums publicēts. Lai finanšu starpnieki varētu ievērot šo termiņu, ir nepieciešams noteikt, ka finanšu starpniekiem par papildinājuma publicēšanu būs jāinformē tikai tie ieguldītāji, kuri piekrituši sazināties ar elektroniskiem līdzekļiem. Turklāt finanšu starpniekiem būtu jāpiedāvā ieguldītājiem, kuri norādījuši, ka vēlas, lai ar viņiem sazinātos tikai ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniski, iespēja izvēlēties elektronisko saziņu, lai saņemtu paziņojumu par papildinājuma publicēšanu. Finanšu starpniekiem arī jānosaka pienākums norādīt ieguldītājiem, kuri nepiekrīt, ka ar viņiem sazinās elektroniski, un atsakās no elektroniskās saziņas, ka līdz piedāvājuma perioda beigām vai vērtspapīru piegādei (atkarībā no tā, kas notiek vispirms) viņi var skatīt emitenta vai finanšu starpnieka tīmekļa vietni, lai pārbaudītu, vai papildinājums ir publicēts.

(45) Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un veicinātu regulējuma konverģenci visā Savienībā, ir lietderīgi noteikt, ka pamatprospekta papildinājumu nedrīkst izmantot, lai ieviestu jaunu vērtspapīru veidu, par kuru attiecīgajā pamatprospektā nepieciešamā informācija nav iekļauta. Turklāt EVTI 18 mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā būtu jāpieprasa viest papildu skaidrību pamatnostādņu veidā par apstākļiem, kādos uzskatāms, ka ar papildinājumu tiek ieviests jauns vērtspapīru veids, kas vēl nav aprakstīts pamatprospektā.

(46) Regulas (ES) 2017/1129 27. pantā noteikts, ka emitentiem jāsagatavo prospektu tulkojumi, lai iestādes un ieguldītāji varētu pienācīgi pārbaudīt šos prospektus un novērtēt riskus. Vairumā gadījumu tulkojums ir jāsniedz vismaz vienā no oficiālajām valodām, ko pieņem katras tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tiek izteikts piedāvājums vai lūgta atļauja veikt tirdzniecību. Lai ievērojami samazinātu nevajadzīgu slogu, uzņēmumiem būtu jāļauj sagatavot prospektu valodā, kas ir ierasta starptautisko finanšu jomā, neatkarīgi no tā, vai piedāvājums vai tirdzniecības atļauja ir iekšzemes vai pārrobežu, savukārt, lai nodrošinātu privāto ieguldītāju aizsardzību, prasība par tulkojumu būtu jāattiecina tikai uz prospekta kopsavilkumu.

(47) Regulas (ES) 2017/1129 29. pantā pašlaik ir noteikts, ka trešo valstu prospektus apstiprina attiecīgo vērtspapīru emitenta izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde neatkarīgi no tā, vai šo trešo valstu prospektus jau ir apstiprinājusi attiecīgā trešās valsts iestāde. Minētajā pantā arī noteikts, ka Komisija pieņem lēmumu, kurā nosaka, ka informācijas prasības, kas paredzētas šādas trešās valsts tiesībās, ir līdzvērtīgas Regulas (ES) 2017/1129 prasībām. Lai atvieglotu trešo valstu emitentu (tajā skaitā MVU) piekļuvi Savienības publiskajiem tirgiem un nodrošinātu ieguldītājiem Savienībā papildu ieguldījumu iespējas, vienlaikus nodrošinot to aizsardzību, ir jāgroza līdzvērtības režīms. Jo īpaši, lai nodrošinātu maksimālu aizsardzības līmeni ieguldītājiem, būtu jāprecizē, ka trešo valstu emitentiem vērtspapīru publiskie piedāvājumi Savienībā jāpapildina ar atļaujas saņemšanu tirdzniecībai regulētā tirgū vai Savienībā izveidotā MVU izaugsmes tirgū. Tomēr trešo valstu emitentiem ir atļauts izmantot Regulas (ES) 2017/1129 28. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz jebkāda veida vērtspapīru publiskiem piedāvājumiem, sagatavojot prospektu saskaņā ar minēto regulu. Turklāt būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja vērtspapīru tirdzniecība tiek atļauta ES regulētā tirgū vai vērtspapīri tiek publiski piedāvāti Savienībā, līdzvērtīgi trešās valsts prospekti, kurus jau ir apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde, ir jāiesniedz tikai izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei Savienībā. Turklāt būtu jāpaplašina vispārējie līdzvērtības kritēriji, kuru pamatā pašlaik ir Regulas (ES) 2017/1129 6., 7., 8. un 13. pantā paredzētās prasības, iekļaujot noteikumus par atbildību, prospekta derīgumu, riska faktoriem, prospekta pārbaudi, apstiprināšanu un publicēšanu, kā arī reklāmām un papildinājumiem. Lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir arī jāprecizē, ka trešās valsts prospektam ir jāietver visas Regulā (ES) 2017/1129 paredzētās tiesības un pienākumi.

(48) Rezultatīva sadarbība ar trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar šīm iestādēm un Regulā (ES) 2017/1129 noteikto pienākumu izpildi trešās valstīs ir nepieciešama, lai aizsargātu ieguldītājus Savienībā un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp Savienībā iedibinātiem emitentiem un trešo valstu emitentiem. Lai nodrošinātu efektīvu un konsekventu informācijas apmaiņu ar uzraudzības iestādēm, EVTI būtu jānoslēdz sadarbības nolīgumi ar attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm, un Komisija būtu jāpilnvaro noteikt šādu nolīgumu minimālo saturu un izmantojamo paraugu. Tomēr, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, no šādiem sadarbības nolīgumiem būtu jāizslēdz trešās valstis, kas ir iekļautas nodokļu jurisdikciju ES sarakstā, kuras nesadarbojas nodokļu jomā, un tādu jurisdikciju sarakstā, kuru valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada nopietnus draudus Savienības finanšu sistēmai.

(49) Ir jānodrošina, lai uz ES turpmākas emisijas prospektu, ES izaugsmes prospektu un ar tiem saistītajiem prospektu kopsavilkumiem attiektos tādas pašas administratīvās sankcijas un citi administratīvie pasākumi kā uz citiem prospektiem. Minētajām sankcijām un pasākumiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem un būtu jānodrošina kopīga pieeja dalībvalstīs.

(50) Regulas (ES) 2017/1129 47. pantā ir noteikts, ka EVTI katru gadu publicē ziņojumu, kurā ietverta statistika par Savienībā apstiprinātajiem un paziņotajiem prospektiem un sniegta tendenču analīze. Ir jānosaka, ka minētajā ziņojumā būtu jāiekļauj arī statistikas informācija par ES izaugsmes emisijas dokumentiem, diferencējot tos pēc emitentu veida, un būtu jāanalizē to informācijas izpaušanas režīmu izmantojamība, kas piemērojami saskaņā ar ES turpmākas emisijas prospektu, ES izaugsmes emisijas dokumentiem un vispārējiem reģistrācijas dokumentiem. Visbeidzot, šajā ziņojumā būtu jāanalizē arī jaunais atbrīvojums attiecībā uz tādu vērtspapīru sekundārām emisijām, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kurus jau atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū.

(51) Komisijai pēc pienācīga laikposma pēc šīs grozošās regulas piemērošanas dienas būtu jāpārskata Regulas (ES) 2017/1129 piemērošana un jo īpaši jānovērtē, vai noteikumi par prospekta kopsavilkumu, par informācijas izpaušanas režīmiem saistībā ar ES turpmākas emisijas prospektu, par ES izaugsmes prospektu un par vispārējo reģistrācijas dokumentu joprojām ir piemēroti, lai ar tiem sasniegtu izvirzītos mērķus. Ir arī jānosaka, ka minētajā ziņojumā būtu jāanalizē attiecīgie dati, tendences un izmaksas saistībā ar ES turpmākas emisijas prospektu un ES izaugsmes prospektu. Jo īpaši šajā ziņojumā būtu jānovērtē, vai šie jaunie režīmi nodrošina pienācīgu līdzsvaru starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu. Ņemot vērā, cik svarīgi ir nodrošināt to, ka kapitāla tirgu savienība pieņemas spēkā un pēc iespējas ātri spēj atspoguļot tirgus realitāti, šādu Komisijas novērtējumu sagatavošanai paredzētajam laikposmam ir jābūt īsākam nekā pirms šīs regulas pieņemšanas noteiktajam. Komisijai būtu arī jāizvērtē, vai noteikumu par atbildību, ko nosaka prospekts, turpmāka saskaņošana ir pamatota, un, ja tas tā ir, tai būtu jāapsver šīs regulas noteikumu par atbildību grozīšana.

(52) Ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 ir izveidota stabila sistēma, kas paredzēta tirgus integritātes un ieguldītāju uzticības saglabāšanai, novēršot iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas. Tā uzliek emitentiem vairākus informācijas izpaušanas un uzskaites pienākumus un pieprasa, lai emitenti izpaustu iekšējo informāciju publiski. Sešus gadus pēc regulas stāšanās spēkā sabiedrisko apspriešanu un ekspertu grupu ietvaros apkopotās ieinteresēto personu atsauksmes liecina, ka daži Regulas (ES) Nr. 596/2014 aspekti emitentiem rada īpaši lielu slogu. Tāpēc ir nepieciešams palielināt juridisko skaidrību, novērst nesamērīgas prasības emitentiem un palielināt Savienības kapitāla tirgu vispārējo pievilcību, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni un tirgus integritāti.

(53) Regulas (ES) Nr. 596/2014 14. un 15. pants aizliedz iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijas. Tomēr minētās regulas 5. pantā ir noteikts izņēmums šiem aizliegumiem attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizāciju. Lai šo atbrīvojumu varētu izmantot atpirkšanas programmai, emitentiem ir pienākums ziņot visām to tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās atļauta vai tiek veikta akciju tirdzniecība, par katru darījumu, kas saistīts ar atpirkšanas programmu, arī Regulā (ES) Nr. 600/2014 norādīto informāciju. Turklāt emitentiem ir pienākums pēc tam publiskot informāciju par darījumiem. Šie pienākumi ir pārāk apgrūtinoši. Tādēļ ir nepieciešams vienkāršot ziņošanas procedūru un pieprasīt, lai emitents informāciju par atpirkšanas programmas darījumiem sniedz tikai tā tirgus kompetentajai iestādei, kas ir visatbilstošākais tā akciju likviditātes ziņā. Ir arī nepieciešams vienkāršot informācijas izpaušanas pienākumu, ļaujot emitentam publiskot tikai apkopotu informāciju.

(54) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu attiecībā uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, iekšējā informācija ir informācija, kuru sniedzis kāds klients un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas, saistīto tūlītējo preču darījumu līgumu cenas, vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas. Tomēr šī definīcija ir pārāk ierobežota, jo tā attiecas tikai uz personām, kas atbildīgas par rīkojumu izpildi, bet par gaidāmo rīkojumu vai darījumu var zināt arī citas personas. Tādēļ šī definīcija būtu jāpaplašina, lai ietvertu arī gadījumus, kad informācija tiek nodota, pārvaldot konfidenciālu kontu vai pārvaldītu fondu, un jo īpaši, lai ietvertu visas to personu kategorijas, kuras var zināt par gaidāmo rīkojumu.

(55) Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 1. punktu tirgus izzināšana ir informācijas sniegšana vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un ar to saistītajiem nosacījumiem, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu. Tirgus izzināšana ir iedibināta prakse, kas veicina kapitāla tirgu efektivitāti. Tomēr tirgus izzināšanā potenciālajiem ieguldītājiem var tikt prasīts izpaust iekšējo informāciju un pakļaut iesaistītās puses juridiskiem riskiem. Tirgus izzināšanas definīcijai vajadzētu būt plašai, lai ņemtu vērā dažādās Savienībā izmantotās izzināšanas tipoloģijas un atšķirīgās prakses. Tādēļ tirgus izzināšanas definīcijai būtu jāattiecas arī uz informācijas paziņošanu, kam neseko īpašs paziņojums, jo arī šādā gadījumā iekšējā informācija var tikt izpausta potenciālajiem ieguldītājiem, un emitentiem vajadzētu būt iespējai izmantot Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. pantā paredzēto aizsardzību.

(56) Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 4. punktā noteikts, ka iekšējās informācijas izpaušana tirgus izzināšanas laikā uzskatāma par tādu, kas veikta, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, un tādējādi nav uzskatāma par nelikumīgu iekšējās informācijas izpaušanu, ja tirgus dalībnieks, kas izpauž iekšējo informāciju, ievēro minētās regulas 11. panta 3. un 5. punktā noteiktās prasības. ▌

(57) Emitenta akciju likviditāti var palielināt, izmantojot likviditātes nodrošināšanas darbības, tajā skaitā tirgus uzturēšanas kārtības dokumentāciju vai likviditātes līgumus. Tirgus uzturēšanas kārtība ietver līgumu starp tirgus operatoru un trešo personu, kas apņemas uzturēt konkrētu akciju likviditāti un par to gūst labumu no tirdzniecības maksu atlaidēm. Likviditātes līgums ir līgums starp emitentu un trešo personu, kas apņemas emitenta uzdevumā nodrošināt emitenta akciju likviditāti. Ar Regulu (ES) Nr. 2019/2115 Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. pantā tika ieviesta iespēja to finanšu instrumentu emitentiem, kurus atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgos, noslēgt likviditātes līgumu ar likviditātes devēju, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi. Viens no šiem nosacījumiem ir tāds, ka tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, ir rakstiski apstiprinājusi emitentam, ka tā ir saņēmusi likviditātes līguma kopiju un ir piekritusi minētā līguma noteikumiem un nosacījumiem. Tomēr MVU izaugsmes tirgus operators nav likviditātes līguma puse, un prasība, ka šādam operatoram ir jāpiekrīt likviditātes līguma noteikumiem un nosacījumiem, rada pārmērīgu sarežģītību. Lai novērstu šo sarežģītību un veicinātu likviditātes noteikumus šajos MVU izaugsmes tirgos, ir lietderīgi atcelt prasību, ka MVU izaugsmes tirgu operatoriem ir jāpiekrīt likviditātes līgumu noteikumiem un nosacījumiem.

(58) Iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas darījumos aizlieguma mērķis ir novērst jebkādu iekšējās informācijas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, un šāds aizliegums būtu jāpiemēro, tiklīdz šāda informācija ir pieejama. Prasības atklāt iekšējo informāciju mērķis ir veicināt cenu efektīvu veidošanu, novēršot informācijas asimetriju, tādējādi dodot ieguldītājiem iespēju savlaicīgi pieņemt pienācīgi pamatotus lēmumus. Ja informācija tiek atklāta ļoti agrīnā posmā un ir provizoriska, tā var maldināt ieguldītājus, nevis veicināt cenu efektīvu veidošanu un novērst informācijas asimetriju. Ilgstošā procesā, kur gaidāmas vēl vairākas informācijas iterācijas, ar starpposmiem saistīta informācija nav pietiekami gatava un tāpēc nebūtu jāizpauž. Šādā gadījumā emitentam informācija, kas saistīta ar notikumu, ko šis ilgstošais process paredz īstenot, būtu jāizpauž tikai tad, kad šāda informācija ir kļuvusi pietiekami precīza, piemēram, kad valde ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu par attiecīgā notikuma īstenošanu. Attiecībā uz procesiem, kas nav ilgstoši un kas saistīti ar vienreizējiem notikumiem, jo īpaši, ja šo notikumu īstenošana nav atkarīga no emitenta, informācija būtu jāizpauž, tiklīdz emitents uzzina par šo notikumu.

(59) Lai palīdzētu novērtēt brīdi, kurā emitentam attiecīgā informācija jāizpauž, un nodrošinātu prasības konsekventu interpretāciju, EVTI būtu jāizstrādā regulatīvu tehnisko standartu projekts, ar ko nosaka neizsmeļošu tādu situāciju sarakstu, kurās iekšējās informācijas izpaušanas atlikšana varētu maldināt sabiedrību. Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģēto aktu, lai papildinātu šo regulu, pieņemot EVTI izstrādātos regulatīvos tehniskos standartus.

(60) Emitentiem būtu jānodrošina informācijas, kas saistīta ar starpposma pasākumiem, konfidencialitāte, ja notikums, ko iecerēts panākt ar ilgstošu procesu, vēl nav izpausts. Kad attiecīgais notikums ir izpausts, emitentam vairs nevajadzētu būt pienākumam aizsargāt ar starpposma pasākumiem saistītās informācijas konfidencialitāti.

▌

(64) Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. pantā ir paredzēti preventīvi pasākumi pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un, konkrētāk, iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu darījumos attiecībā uz personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, un personām, kas ar tām cieši saistītas. Šādi pasākumi, piemēram, ietver gan paziņošanu par darījumiem, kas veikti ar attiecīgā emitenta finanšu instrumentiem, gan aizliegumu veikt darījumus ar šādiem instrumentiem noteiktos laikposmos. Jo īpaši Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 8. punktā ir paredzēts, ka personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, ir jāinformē emitents un kompetentā iestāde, tiklīdz viena kalendārā gada laikā šādu personu darījumu kopējā summa sasniedz 5000 EUR, kā arī par visiem turpmākajiem darījumiem tajā pašā gadā. Attiecībā uz emitentiem paziņojumi attiecas uz darījumiem, ko personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas veic uz sava rēķina saistībā ar šā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, vai atvasinātajiem instrumentiem vai citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem. Papildus 5000 EUR robežvērtībai Regulas (ES) Nr. 596/201 19. panta 9. punktā paredzēts, ka kompetentās iestādes var nolemt palielināt šo robežvērtību līdz 20 000 EUR.

(65) Lai izvairītos no nepamatotas prasības personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, sniegt ziņojumus un uzņēmumiem izpaust informāciju par darījumiem, kas ieguldītājiem nebūtu nozīmīgi, ir lietderīgi paaugstināt ziņošanas un ar to saistītās informācijas izpaušanas robežvērtību no 5000 EUR līdz 20 000 EUR, un vienlaikus ļaut kompetentajām iestādēm pamatotos gadījumos šo robežvērtību pazemināt līdz 10 000 EUR.

(66) Regulas (ES) Nr. 596/2014 19. panta 11. punkts aizliedz personām, kuras veic pārvaldības pienākumus, 30 kalendāro dienu laikā pirms uzņēmuma finanšu pārskatu sniegšanas (noslēgtais laikposms) tirgot emitenta akcijas vai parāda instrumentus vai atvasinātos finanšu instrumentus, vai citus ar tiem saistītus finanšu instrumentus, ja vien emitents nav devis savu piekrišanu un nav izpildīti konkrēti apstākļi. Minētais atbrīvojums no prasības par noslēgto laikposmu pašlaik attiecas uz darbinieku akcijām vai uzkrājumu programmām, kā arī uz akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām. Lai veicinātu noteikumu konsekvenci attiecībā uz dažādām aktīvu klasēm, šis atbrīvojums būtu jāpaplašina, par darbinieku shēmām, kurām piemērojams atbrīvojums, nosakot arī tās, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuri nav akcijas, kā arī ietverot citu instrumentu, kas nav akcijas, kvalifikāciju vai tiesības uz tiem.

(67) Atsevišķi darījumi vai darbības, ko īsteno persona, kura veic pārvaldības pienākumus noslēgtajā laikposmā, var attiekties uz neatsaucamām vienošanām, kas noslēgtas ārpus noslēgtā laikposma. Šie darījumi vai darbības var izrietēt arī no diskrecionāras aktīvu pārvaldības pilnvarām, ko īsteno neatkarīga trešā persona saskaņā ar diskrecionāras aktīvu pārvaldības pilnvarojumu. Šādi darījumi vai darbības var būt arī rezultāts pienācīgi pilnvarotām korporatīvām darbībām, kas nerada priekšrocības personai, kura veic pārvaldības pienākumus. Turklāt šie darījumi vai darbības var būt rezultāts mantojumu, dāvinājumu un ziedojumu pieņemšanai vai iespējas līgumu, nākotnes līgumu vai citu atvasināto instrumentu izmantošanai, par kuriem vienošanās panākta ārpus noslēgtā laikposma. Visas šādas darbības un darījumi principā neietver aktīvus lēmumus par ieguldījumiem, ko pieņem personas, kas veic pārvaldības pienākumus. Aizliedzot šādus darījumus vai darbības visā noslēgtajā laikposmā, tiktu pārmērīgi ierobežota to personu brīvība, kas veic pārvaldības pienākumus, jo nepastāv risks, ka tās var gūt labumu no priekšrocības, ko rada informācijas pieejamība. Lai nodrošinātu, ka aizliegums tirgoties noslēgtajā laikposmā attiecas tikai uz darījumiem vai darbībām, kas ir atkarīgas no tādas personas apzinātas ieguldījumu darbības, kura veic pārvaldības pienākumus, šim aizliegumam nebūtu jāattiecas uz darījumiem vai darbībām, kas ir atkarīgi no ārējiem faktoriem vai kas neietver personas, kas veic pārvaldības pienākumus, aktīvus lēmumus par ieguldījumiem.

(68) Palielinoties tirgu integrācijai, pieaug arī pārrobežu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas risks. Lai aizsargātu tirgus integritāti, kompetentajām iestādēm būtu ātri un savlaicīgi jāsadarbojas — arī ar EVTI. Lai stiprinātu šādu sadarbību, EVTI vajadzētu būt iespējai rīkoties pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma, lai atvieglotu kompetento iestāžu sadarbību ar iespēju koordinēt izmeklēšanu vai pārbaudi, kam ir pārrobežu ietekme. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izveidotās sadarbības platformas ir izrādījušās noderīgs uzraudzības instruments, ar kuru stiprināt informācijas apmaiņu un uzlabot sadarbību iestāžu starpā. Tāpēc ir lietderīgi ieviest iespēju arī EVTI pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma izveidot un koordinēt šādas platformas vērtspapīru tirgu jomā, ja pastāv bažas par tirgus integritāti vai tirgu pienācīgu darbību. Ņemot vērā ciešo saikni starp finanšu tirgiem un tūlītēju darījumu tirgiem, EVTI vajadzētu būt iespējai izveidot šādas platformas arī ar publiskām struktūrām, kas uzrauga preču vairumtirgus, tajā skaitā Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), ja šādas problēmas skar gan finanšu, gan tūlītēju darījumu tirgus.

(69) Ļoti svarīga tirgus darbības uzraudzībai ir rīkojumu ▌ datu uzraudzība daudzpusējās un divpusējās tirdzniecības sistēmās. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt viegli piekļūt datiem, kas tām nepieciešami uzraudzības īstenošanai. Daži no šiem datiem attiecas uz instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā vai sistemātiskā internalizētājā, kas atrodas citā dalībvalstī. Lai uzlabotu uzraudzības efektivitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido mehānisms pastāvīgai rīkojumu ▌ datu apmaiņai. Ņemot vērā EVTI tehniskās zināšanas, tai būtu jāizstrādā īstenošanas tehnisko standartu projekts, kurā būtu precizēta kārtība, kas nepieciešama minētajam mehānismam rīkojumu ▌ datu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm. Lai nodrošinātu, ka minētā rīkojumu ▌ datu apmaiņas mehānisma darbības joma ir samērīga ar tā izmantošanas apmēru, pienākumam piedalīties šajā mehānismā vajadzētu būt tikai tām kompetentajām iestādēm, kuras uzrauga tirgus ar augstu pārrobežu aktivitātes līmeni. Pārrobežu dimensijas līmenis Komisijai būtu jānosaka deleģētajā aktā. Turklāt šim rīkojumu ▌ datu apmaiņas mehānismam sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz akcijām, obligācijām un nākotnes līgumiem, ņemot vērā šo finanšu instrumentu nozīmīgumu gan pārrobežu tirdzniecības, gan tirgus manipulāciju ziņā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka šādā rīkojumu ▌ datu apmaiņas mehānismā tiktu ņemtas vērās norises finanšu tirgos un kompetento iestāžu spēja apstrādāt jaunus datus, Komisija būtu jāpilnvaro paplašināt to instrumentu klāstu, kuru rīkojumu ▌ datu apmaiņu var veikt, izmantojot šo mehānismu.

(70) Ļoti svarīga kompetento iestāžu veiktai efektīvai tirgu uzraudzībai un tirgus integritātes nodrošināšanai ir rīkojumu ▌ datu uzraudzība. Lai uzlabotu šo uzraudzību, izmantojot tehnoloģiju jaunievedumus, kompetentajām iestādēm vajadzētu spēt piekļūt rīkojumu ▌ datiem par jebkuru finanšu instrumentu, tostarp datiem ar pārrobežu dimensiju, ne tikai saskaņā ar ad hoc pieprasījumu, bet arī pastāvīgā režīmā. Turklāt, lai valstu kompetentajām iestādēm atvieglotu rīkojumu ▌ datu apstrādi, ir jāsaskaņo šādu datu formāts. Rīkojuma datiem būtu jāietver vismaz tirdzniecības vietu rīkojumu dati un sistemātisko internalizētāju norādes par interesi un cenu piedāvājumiem.

(71) Administratīvās sankcijas, ko piemēro pārkāpumu gadījumos saistībā ar informācijas izpaušanas režīmu (iekšējās informācijas publiskošana, iekšējās informācijas turētāju saraksti un pārvaldītāju darījumi), ir noteiktas kā minimālās sankcijas no maksimuma, kas ļauj dalībvalstīm valsts tiesību aktos noteikt augstāku maksimālo sankciju līmeni. Nozīmīgs faktors, kas attur uzņēmumus no tirdzniecības atļaujas pieprasīšanas, ir risks netīši pārkāpt Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteiktās informācijas izpaušanas prasības, kā arī ar tām saistītās administratīvās sankcijas.  Lai neradītu pārmērīgu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, sankcijām par juridisko personu izdarītiem pārkāpumiem saistībā ar informācijas izpaušanas prasībām vajadzētu būt samērīgām ar uzņēmuma lielumu, un vienlaikus būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 31. pantu. Šīs sankcijas būtu jānosaka, pamatojoties uz uzņēmuma kopējo gada apgrozījumu. Sankcijas, kas noteiktas, pamatojoties uz absolūtajām summām, būtu jāpiemēro ▌ tikai tad, ja kompetentās iestādes uzskata, ka administratīvās sankcijas summa, pamatojoties uz kopējo gada apgrozījumu, būtu nesamērīgi maza, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 596/2014 31. pantā izklāstītos apstākļus. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu samērīgu attieksmi pret MVU, ir lietderīgi samazināt arī absolūtās summās izteikto sankciju minimālo un maksimālo līmeni MVU.

(72) Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 596/2014, Regula (ES) Nr. 600/2014 un Regula (ES) 2017/1129.

(73) Persondatu apstrādei, ko kompetentās iestādes veic saistībā ar Regulu (EU) Nr. 596/2014, būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679[19]. Attiecībā uz persondatu apstrādi, ko EVTI veic saistībā ar minēto regulu, EVTI būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 2018/1725[20]. Jo īpaši EVTI un valstu kompetentajām iestādēm būtu jāglabā persondati ne ilgāk, kā tas nepieciešams nolūkiem, kādos persondati tiek apstrādāti.

(74) Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, saskaņā ar tās mērķiem būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prospekta formāta un satura pārskatīšanu, ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes prospekta samazinātā satura un standartizētā formāta precizēšanu, konverģences veicināšanu saistībā ar kompetento iestāžu veiktajām prospektu pārbaudēm un apstiprināšanu, trešo valstu emitentu sagatavoto prospektu vispārēju līdzvērtības kritēriju precizēšanu, minimālā satura noteikšanu EVTI un trešo valstu uzraudzības iestāžu sadarbības pasākumiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1129, kā arī atvieglotās veidnes, kurā noteikts to personu saraksts, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai, pārskatīšanu un finanšu instrumentu saraksta paplašināšanu, lai kompetentās iestādes varētu iegūt rīkojumu ▌ datus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanas tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu[21]. Konkrēti, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaikus ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. EVTI vajadzētu atbilstoši tai noteiktajiem uzdevumiem uzņemsies arvien svarīgāku lomu pamatnostādņu un regulatīvo tehnisko standartu noteikšanā, lai panāktu elastīgumu un spēju reaģēt uz tirgus rezultātiem, kā arī vienlaikus nemainīgi garantētu ieguldītāju aizsardzību.

(75) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ieviestie pasākumi ir pilnībā jāsaskaņo visā Savienībā, bet mēroga un ietekmes dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2017/1129

Regulu (ES) 2017/1129 groza šādi:

(1) regulas 1. pantu groza šādi:

(a) panta 3. punktu svītro;

(b) panta 4. punktu groza šādi:

(i) iekļauj šādu da) un db) apakšpunktu:

“da) tādu vērtspapīru piedāvājums, kurus paredzēts atļaut tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū un kuri ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā tirgū, ar nosacījumu, ka:

i) 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 30 % no tajā pašā tirgū tirgot atļauto vērtspapīru skaita; un

ii) nav uzsāktas vērtspapīru emitenta maksātnespējas procedūras vai pārstrukturēšana;

db) tādu vērtspapīru piedāvājums, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz 18 mēnešus pirms jauno vērtspapīru piedāvājuma, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

i) publiski piedāvātie vērtspapīri netiek emitēti saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, apvienošanos vai sadalīšanu;

ii) nav uzsākta vērtspapīru emitenta maksātnespējas vai pārstrukturēšanas procedūra;

iii) dokumentu, kurā ir IX pielikumā izklāstītā informācija, iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē un dara publiski pieejamu saskaņā ar 21. panta 2. punktā norādīto kārtību.”;

ii) punkta j) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“j) vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā 150 000 000 EUR, ar nosacījumu, ka šie vērtspapīri:”;

iii) punkta l) apakšpunktu svītro;

iv) pievieno šādas daļas:

“db) apakšpunkta iii) daļā minētā dokumenta garums drukātā veidā nepārsniedz 10 A4 formāta lappuses, tas ir noformēts un izkārtots viegli lasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes, un tas ir sagatavots izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko akceptējusi šīs dalībvalsts kompetentā iestāde.

Nosakot šā punkta pirmās daļas j) apakšpunktā minēto vērtspapīru publisko piedāvājumu pilno kopējo samaksu, ņem vērā visu to vērtspapīru publisko piedāvājumu pilno kopējo samaksu, kas veikti 12 mēnešu laikā pirms jaunā vērtspapīru publiskā piedāvājuma sākuma datuma, izņemot tos vērtspapīru publiskos piedāvājumus, uz kuriem attiecās jebkāds cits atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu vai saskaņā ar 3. panta 2. punktu.”;

(c) panta 5. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu groza šādi:

(1) punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“a) vērtspapīri, kas ir atvietojami ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība jau ir atļauta tajā pašā regulētajā tirgū, ar nosacījumu, ka 12 mēnešu laikā tie veido mazāk nekā 30 % no tajā pašā regulētajā tirgū tirgot atļauto vērtspapīru skaita;

b) akcijas, kas iegūtas pēc citu vērtspapīru konvertēšanas, apmaiņas vai to tiesību izmantošanas, ko piešķir citi vērtspapīri, ja iegūtās akcijas ir no tās pašas kategorijas kā akcijas, ko jau atļauts tirgot tajā pašā regulētā tirgū, ar nosacījumu, ka iegūtās akcijas 12 mēnešu laikā veido mazāk nekā 30 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, ievērojot šā punkta trešo daļu;

▌

ba) vērtspapīri ir atvietojami vai nu ar vērtspapīriem, kuru tirdzniecība ir bijusi atļauta regulētā tirgū nepārtraukti vismaz pēdējos 18 mēnešus pirms jauno vērtspapīru tirdzniecības atļaušanas, ▌ ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

i) vērtspapīri, kuru tirdzniecību paredzēts atļaut regulētā tirgū, netiek emitēti saistībā ar pārņemšanu, ko īsteno ar apmaiņas piedāvājumu, apvienošanos vai sadalīšanu;

ii) nav uzsākta vērtspapīru emitenta maksātnespējas vai pārstrukturēšanas procedūra;

iii) dokumentu, kurā ir IX pielikumā izklāstītā informācija, iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajā iestādē un dara publiski pieejamu saskaņā ar 21. panta 2. punktā norādīto kārtību.”;

(3) punkta i) apakšpunkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“i) vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri un kurus pastāvīgi vai atkārtoti emitē kredītiestādes, ja piedāvājuma pilna kopējā samaksa vienai kredītiestādei Savienībā, rēķinot par 12 mēnešiem, ir mazāka nekā 150 000 000 EUR, ar nosacījumu, ka šie vērtspapīri:”;

(4) svītro j) un k) apakšpunktu;

ii) otrās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Prasību par to, lai iegūtās akcijas 12 mēnešu laikā veidotu mazāk nekā 30 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, nepiemēro nevienā no šādiem gadījumiem:”;

iii)  pievieno šādu daļu:

“ba) apakšpunkta iii) punktā minētā dokumenta garums drukātā veidā nepārsniedz 10 A4 formāta lappuses, tas ir noformēts un izkārtots viegli lasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes, un tas ir sagatavots izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko akceptējusi šīs dalībvalsts kompetentā iestāde.

▌”;

(d) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Atbrīvojumus no pienākuma publicēt prospektu, kas izklāstīti 4. un 5. punktā, var apvienot. Tomēr šos atbrīvojumus nevar apvienot ar 3. panta 2. punktā noteikto atbrīvojumu. Turklāt 5. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos atbrīvojumus neapvieno, ja šāds apvienojums – bez prospekta publicēšanas – varētu radīt tūlītēju vai atliktu atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū 12 mēnešu laikā ar vairāk nekā 30 % no tādas pašas kategorijas to akciju skaita, kuras jau ir atļauts tirgot tajā pašā regulētajā tirgū.”;

(da) pievieno šādu punktu:

“7.a  Lai nodrošinātu vienādus šī panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu, kā tiek aprēķināta iepriekšējo 12 mēnešu laikā veikto piedāvājumu kopsumma nolūkā pārbaudīt, vai ir sasniegtas monetārās robežvērtības, kas noteiktas 4. punkta j) apakšpunktā un 5. punkta i) apakšpunktā.

Šādā aprēķinā netiek ņemti vērā publiski vērtspapīru piedāvājumi, kam piemērojams atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar šī panta 4. punkta pirmo daļu un 3. panta 2. punktu.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... [12 mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010* 10. līdz 14. pantu ir deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta otrajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai papildinātu šo regulu.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).”;

 

(2) regulas 2. pantu groza šādi:

(a) svītro z) punktu;

(b) pievieno šādus punktus:

“za) “elektroniskais formāts” ir elektroniskais formāts, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 62.a apakšpunktā;”.

zb) “darbdienas” ir attiecīgās kompetentās iestādes darbdienas, izņemot svētdienas un valsts svētku dienas, kā noteikts valsts tiesībās, kas piemērojamas minētajai kompetentajai iestādei;  

(zc) “pārstrukturēšana” ir pārstrukturēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/1023* 2. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

(zd) “maksātnespējas procedūras” ir maksātnespējas procedūras, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848** 2. panta 4. punktā;

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1023 (2019. gada 20. jūnijs) par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju, un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem, un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (pārstrādāta redakcija) (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).”;

 

(3) Regulas 3. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Neskarot 1. panta 4. punktu un šā panta 2. punktu, vērtspapīrus Savienībā publiski piedāvā tikai pēc tam, kad ir publicēts prospekts saskaņā ar šo regulu.

2. Neskarot 4. pantu, ▌ vērtspapīru publiskie piedāvājumi tiek atbrīvoti no 1. punktā izklāstītā pienākuma publicēt prospektu ar nosacījumu, ka:

a) uz šādiem piedāvājumiem neattiecas prasība par paziņošanu saskaņā ar 25. pantu;

b) piedāvāto vērtspapīru kopējā pilnā samaksa Savienībā ir mazāka par 12 000 000 EUR vienam emitentam vai piedāvātājam, rēķinot 12 mēnešu laikposmā.

Atkāpjoties no šī punkta pirmās daļas b) apakšpunkta, dalībvalstis var atbrīvot vērtspapīru publiskos piedāvājumus no prospekta publicēšanas pienākuma, kas noteikts 1. punktā, ar nosacījumu, ka piedāvāto vērtspapīru pilna kopējā samaksa, kas aprēķināta 12 mēnešu periodā, Savienībā nepārsniedz 5 000 000 EUR vienam emitentam vai piedāvātājam.

Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI, ja tās pieņem lēmumu piemērot 5 000 000 EUR atbrīvojuma robežvērtību, kas noteikta otrajā daļā. Dalībvalstis arī paziņo Komisijai un EVTI, ja pēc tam tās izlemj tā vietā piemērot 12 000 000 EUR atbrīvojuma robežvērtību, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā.

Nosakot šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un otrajā daļā minēto publiski piedāvāto vērtspapīru pilno kopējo samaksu, ņem vērā visu esošo piedāvājumu un to vērtspapīru publisko piedāvājumu pilno kopējo samaksu, kas publiskoti 12 mēnešu laikā pirms jaunā vērtspapīru publiskā piedāvājuma sākuma datuma, izņemot tos vērtspapīru publiskos piedāvājumus, par kuriem ticis publicēts prospekts vai uz kuriem attiecās jebkāds atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar 1. panta 4. punkta pirmo daļu.

Ja vērtspapīru publiskajam piedāvājumam ir piemērots atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar pirmo vai otro daļu, dalībvalsts var pieprasīt emitentam iesniegt kopsavilkumu, kas ietver 7. panta 3.–12. punktā minēto informāciju, un darīt to pieejamu sabiedrībai 21. panta 2. punktā paredzētajā kārtībā.”;

(4) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt vērtspapīru tirdzniecību regulētā tirgū neattiecas pienākums publicēt prospektu saskaņā ar 1. panta 4. vai 5. punktu vai 3. panta 2. punktu, emitents, piedāvātājs vai persona, kura lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, ir tiesīga brīvprātīgi sagatavot prospektu saskaņā ar šo regulu.”;

(5) regulas 5. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Jebkāda vērtspapīru turpmāka tālākpārdošana, kas iepriekš bija 1. panta 4. punkta a)–db) apakšpunktā uzskaitīto viena vai vairāku vērtspapīru publisku piedāvājumu veidu priekšmets, tiek uzskatīta par atsevišķu piedāvājumu, kam piemēro 2. panta d) punktā sniegto definīciju, lai noteiktu, vai minētā turpmākā tālākpārdošana ir vērtspapīru publiskais piedāvājums. Uz vērtspapīru izvietošanu ar finanšu starpnieku palīdzību attiecas prospekta publicēšanas pienākums, ja vien attiecībā uz galīgo izvietošanu nav piemērojams kāds no 1. panta 4. punkta a)–db) apakšpunktā uzskaitītajiem atbrīvojumiem.”;

(6) regulas 6. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Neskarot 14.b panta 2. punktu, 15.a panta 2. punktu un 18. panta 1. punktu, prospektā ietver vajadzīgo informāciju, kas ir būtiska ieguldītājam, lai veiktu pamatotu izvērtējumu par:”;

(b) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Prospekts ir standartizēta formāta dokuments, un prospektā izpausto informāciju sniedz standartizētā secībā saskaņā ar 13. panta 1. punktā minētajiem deleģētajiem aktiem. Prospektā ietverto informāciju sagatavo rakstiski un sniedz viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, ņemot vērā faktorus, kas izklāstīti šā panta 1. punkta otrajā daļā.”;

(c) pievieno šādus ▌ punktus:

“4. Prospekta, kas attiecas uz akcijām vai citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir līdzvērtīgi akcijām uzņēmumos, maksimālais garums ir 300 drukātas A4 formāta lappuses, un tas ir noformēts un izkārtots tā, lai būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes.

5. Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, ja vienas un tās pašas kategorijas vērtspapīrus ir atļauts tirgot regulētā tirgū Savienībā un vienlaikus uz tiem tiek piedāvāta parakstīšanās kvalificētiem ieguldītājiem vai tie tiek privāti izvietoti kvalificētiem ieguldītājiem trešās valsts jurisdikcijā, kurā nepieciešams publicēt piedāvājuma dokumentu ar standartizētu formātu, prasības par standartizētu formātu, standartizētu secību un maksimālo garumu nepiemēro prospektam, kurš vajadzīgs atļaujas saņemšanai minēto vērtspapīru tirdzniecībai regulētā tirgū.

Ja piemēro šā punkta pirmajā daļā noteikto atkāpi, prospektā iekļauj atbilstības tabulu ar norādēm par to, kur atrodami tā punkti, kas iekļauti prospekta standartizētajā formātā un secībā, kā minēts 2. punktā.

6. EVTI izstrādā pamatnostādnes par prospektu saprotamību un vienkāršās valodas izmantošanu tajos, lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir kodolīga, skaidra un lietotājdraudzīga;  

 EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu prospektu veidni un izkārtojumu, tostarp burtu izmēru un stila prasības.

 EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz ... [XX mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

 Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

_____________

*1 Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/980 (2019. gada 14. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (OV L 166, 21.6.2019., 26. lpp.).”;

(7) regulas 7. pantu groza šādi:

(a) panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Neskarot šā punkta pirmo daļu, kopsavilkumā var sniegt vai apkopot informāciju diagrammu, grafiku vai tabulu veidā.”;

(b) panta 4. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Kopsavilkumu veido šādas četras iedaļas šādā secībā:”;

(c) panta 5. punktu groza šādi:

i) pirmās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Šā panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju šādā secībā:”;

ii) otrās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

– ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Tajā iekļauj šādus brīdinājumus šādā secībā:”;

– pievieno šādu punktu:

“fa) attiecīgā gadījumā paziņojumu, ka uzņēmums ir konstatējis vides problēmas kā būtisku riska faktoru saskaņā ar 16. pantu.”;

(d) panta 6. punktu ▌groza šādi:

i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

 

“Šā panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju šādā secībā:”;

ii) apakšpunkta a) punktam pievieno šādu ievilkumu:

 

“vi) ja uz emitentu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852* 8. pants — informāciju par uzņēmuma darbībām, kas uzskatāmas par vides ziņā ilgtspējīgām saskaņā ar minētās regulas 3. un 9. pantu.”;

 

iii) pievieno šādas daļas:

 

EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā precizē saturu un formātu, kādā atspoguļojama emitentu taksonomijas atbilstība saskaņā ar 6. punkta a) apakšpunkta vi) ievilkumu, lai ņemtu vērā uzņēmumu un emitentu dažādos veidus un nodrošinātu, ka sagatavotā informācija ir īsa, kodolīga un saprotama.

 

EVTI šo regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz ... [12 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

 

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

______________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).”;

 

(e) panta 7. punktu groza šādi:

i) ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju šādā secībā:”;

ii) piekto daļu aizstāj ar šādu:

“Ja kopsavilkumā ir pirmās daļas c) apakšpunktā minētā informācija, 3. punktā noteikto maksimālo garumu pagarina par vienu A4 formāta papīra papildu lappusi, ja ir tikai viens garantijas devējs, vai par trim A4 formāta papīra papildu lappusēm, ja ir vairāki garantijas devēji.”;

(f) panta 8. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 4. punkta d) apakšpunktā minētajā iedaļā ietver šādu informāciju šādā secībā:”;

(g) panta 12.a punktu svītro;

(h) iekļauj šādu ▌punktu:

“12.b Atkāpjoties no šā panta 3. līdz 12. punkta, ES turpmākas emisijas prospekts, kas sagatavots saskaņā ar 14.b pantu, vai ES izaugsmes prospekts, kas sagatavots saskaņā ar 15.a pantu, ietver kopsavilkumu, kurš sagatavots saskaņā ar šo punktu.

ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes prospekta kopsavilkumu sagatavo kā īsu dokumentu, kas rakstīts kodolīgā veidā un kura garums nepārsniedz septiņas drukātas A4 formāta lappuses.

ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes prospekta kopsavilkumā nav mijnorāžu uz citām prospekta daļām, informācija kopsavilkumā netiek iekļauta ar norādi, un tas atbilst šādām prasībām:

a) tas ir noformēts un izkārtots viegli lasāmā veidā, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes;

b) to sagatavo skaidrā, netehniskā, kodolīgā un ieguldītājiem saprotamā valodā, kā arī tādā stilā, kas atvieglo informācijas izpratni;

c) to veido šādas četras iedaļas šādā secībā:

i) ievads, kas satur visu šā panta 5. punktā minēto informāciju, tostarp brīdinājumus un ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes emisijas dokumenta apstiprināšanas datumu;

ii) pamatinformācija par emitentu;

iii) pamatinformācija par vērtspapīriem, tajā skaitā par tiesībām, kas izriet no minētajiem vērtspapīriem, un arī par minēto tiesību ierobežojumiem;

iv) pamatinformācija par vērtspapīru publisko piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, vai abiem;

v) ja vērtspapīriem ir pievienota garantija — pamatinformācija par garantijas devēju un garantijas veidu un apjomu.

Neskarot trešās daļas a) un b) apakšpunktu, ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes prospekta kopsavilkumā var sniegt vai apkopot informāciju diagrammu, grafiku vai tabulu veidā.

Ja ES turpmākas emisijas prospekta vai ES izaugsmes prospekta kopsavilkumā ir trešās daļas c) apakšpunkta v) punktā minētā informācija, otrajā daļā minēto maksimālo garumu pagarina par vienu A4 formāta papīra papildu lappusi, ja ir tikai viens garantijas devējs, vai par trim A4 formāta papīra papildu lappusēm, ja ir vairāki garantijas devēji.”;

(ha) pievieno šādu punktu:

“13.a EVTI izstrādā pamatnostādnes par kopsavilkumu saprotamību un vienkāršās valodas izmantošanu tajos, lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir kodolīga, skaidra un lietotājdraudzīga;

 

Lai nodrošinātu vienādus šā panta piemērošanas nosacījumus, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu kopsavilkumu veidni un izkārtojumu, kā arī burtu izmēru un stila prasības.

 EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz ... [XX mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

 Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.”;

 

(8) regulas 9. panta 2. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Pēc tam, kad emitenta vispārējais reģistrācijas dokuments par vienu finanšu gadu ticis apstiprināts kompetentajā iestādē, nākamos vispārējos reģistrācijas dokumentus var iesniegt kompetentajā iestādē bez iepriekšēja apstiprinājuma.”;

(9) regulas 11. panta 2. punkta otrās daļas ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka ne uz vienu personu negulstas civiltiesiskā atbildība, pamatojoties tikai uz kopsavilkumu vien, ievērojot 7. pantu, arī tā tulkojumus, izņemot gadījumus, kad:”;

(10) regulas 13. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu groza šādi:

i) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija līdz... [18 mēneši no šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz prospekta, pamatprospekta un galīgo noteikumu standartizētu formātu un standartizētu secību un uz plāniem, ar ko tiek noteikta prospektā iekļaujamā konkrētā informācija, tajā skaitā LEI un ISIN, izvairoties no informācijas dublēšanās gadījumā, kad prospektu veido atsevišķi dokumenti.”;

ii) otrajā daļā pievieno šādu f) un g) apakšpunktu:

“f) to, vai pašu kapitāla vērtspapīru emitentam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/109/EK* un ▌ Direktīvu 2013/34/ES** ir jāsniedz ilgtspējas ziņojumi kopā ar attiecīgo atzinumu par nodrošinājumu;

g) to, vai publiski piedāvāti vai regulētā tirgū tirdzniecībai atļauti vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, tiek reklamēti kā tādi, kuros ņemti vērā vidiskie, sociālie vai pārvaldības (VSP) faktori vai kuri atbilst VSP mērķiem.

iia) pievieno šādu daļu:

“Otrās daļas g) apakšpunkta nolūkos Komisija VSP izpaušanas prasības pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/...*** iekļautajiem noteikumiem.”;

_____________

▌

 (b) panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, izklāstot plānu, ar ko nosaka vispārējā reģistrācijas dokumentā iekļaujamo minimālo informāciju.”;

(c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Šā panta 1. un 2. punktā minētie deleģētie akti atbilst šīs regulas I, II un III pielikumam.”;

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

*** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/… par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L … ELI:...).

 

(11) regulas 14. un 14.a pantu svītro;

(12) regulā iekļauj šādu 14.b pantu:

“14.b pants

ES turpmākas emisijas prospekts

1. Tālāk norādītās personas var sagatavot ES turpmākas emisijas prospektu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai ja tos atļauts tirgot regulētā tirgū:

a) emitenti, kuru vērtspapīrus ir bijis atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz 18 mēnešus pirms publiskā piedāvājuma vai jauno vērtspapīru tirdzniecības atļaušanas regulētā tirgū;

b) tādu vērtspapīru piedāvātāji, kurus ir atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū nepārtraukti vismaz 18 mēnešus pirms vērtspapīru publiskā piedāvājuma.

Atkāpjoties no pirmās daļas, emitentam, kuram ir tikai vērtspapīri, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai MVU izaugsmes tirgū, nav atļauts sagatavot ES turpmākas emisijas prospektu par pašu kapitāla vērtspapīru tirdzniecības atļaušanu regulētā tirgū.

2. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta un neskarot 18. panta 1. punktu, ES turpmākas emisijas prospekts ietver visu informāciju, kas ieguldītājiem nepieciešama, lai saprastu visu tālāk minēto:

a) emitenta perspektīvas un finanšu rādītājus, kā arī nozīmīgās izmaiņas emitenta finansiālajā un darījumdarbības stāvoklī, kas notikušas kopš pēdējā finanšu gada beigām, ja tādas ir;

b) pamatinformāciju par akcijām, tostarp par tiesībām, kas izriet no minētajām akcijām, un arī par minēto tiesību ierobežojumiem;

c) emisijas iemeslus un ietekmi uz emitentu, arī uz emitenta vispārējo kapitāla struktūru, un ieņēmumu izlietojumu.

3. ES turpmākas emisijas prospektā ietvertā informācija ir rakstiska un pasniegta viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem ▌ pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem, ņemot vērā regulēto informāciju, kas jau ir tikusi publiskota saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, attiecīgā gadījumā — saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 un attiecīgā gadījumā — informāciju, kura minēta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2017/565*▌.

4. ES turpmākas emisijas prospektu sagatavo kā vienu dokumentu, kurā atkarībā no vērtspapīru veida norādīta IV vai V pielikumā izklāstītā minimālā informācija.

5. ES turpmākas emisijas prospekta, kas attiecas uz akcijām vai citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir līdzvērtīgi akcijām uzņēmumos, maksimālais garums ir 50 drukātas A4 formāta lappuses, un tas ir noformēts un izkārtots tā, lai būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes.

6. Nosakot šā panta 5. punktā minēto maksimālo garumu, kopsavilkumu, informāciju, kas iekļauta ar norādi saskaņā ar šīs regulas 19. pantu, vai papildu informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai ja emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/980 18. pantā, neņem vērā.

7. ES turpmākas emisijas prospekts ir standartizēta formāta dokuments, un ES turpmākas emisijas prospektā izpausto informāciju sniedz standartizētā secībā, pamatojoties uz IV vai V pielikumā noteikto informācijas izpaušanas secību atkarībā no vērtspapīru veida.

 7.a Komisija līdz ... [12 mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot ES turpmākas emisijas prospekta saturu, formātu un secību, kā arī specifiskā kopsavilkuma samazināto saturu un standartizēto formātu.

Minētos deleģētos aktus balsta uz šīs regulas IV un V pielikumu.

_____________

*▌ Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).”;

(13) regulas 15. pantu svītro;

(14) regulā iekļauj šādu 15.a pantu:

“15.a pants

ES izaugsmes prospekts

1. Neskarot 1. panta 4. punktu un 3. panta 2. punktu, turpmāk minētās personas var sagatavot ES izaugsmes prospektu, ja vērtspapīri tiek piedāvāti publiski, ar nosacījumu, ka tām nav vērtspapīru, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū:

a) MVU;

b) emitenti, kuri nav MVU un kuru vērtspapīru tirdzniecība ir atļauta vai tiks atļauta MVU izaugsmes tirgū;

c) emitenti, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie emitenti, ja publiski piedāvāto vērtspapīru kopējā samaksa Savienībā, kas aprēķināta par 12 mēnešiem, nepārsniedz 50 000 000 EUR un ar nosacījumu, ka šādiem emitentiem nav vērtspapīru, ko tirgo daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, un ka to vidējais darbinieku skaits iepriekšējā finanšu gadā ir līdz 499;

d) tādu vērtspapīru piedāvātāji, kurus emitējuši šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie emitenti.

Atkāpjoties no pirmās daļas, minētās daļas a) un b) apakšpunktā minētās personas, kuru vērtspapīrus vismaz pēdējos 18 mēnešus nepārtraukti ir bijis atļauts tirgot MVU izaugsmes tirgū, var sagatavot ES turpmākas emisijas prospektu, ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti vai to tirdzniecība atļauta regulētā tirgū, ar nosacījumu, ka šiem emitentiem nav vērtspapīru, kuru tirdzniecība jau ir atļauta regulētā tirgū.

Nosakot šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minēto publiski piedāvāto vērtspapīru pilno kopējo samaksu, ņem vērā visu esošo piedāvājumu un to vērtspapīru publisko piedāvājumu pilno kopējo samaksu, kas publiskoti 12 mēnešu laikā pirms jaunā vērtspapīru publiskā piedāvājuma sākuma datuma, izņemot tos vērtspapīru publiskos piedāvājumus, uz kuriem attiecās jebkāds atbrīvojums no pienākuma publicēt prospektu saskaņā ar 1. panta 4. punkta pirmo daļu vai saskaņā ar 3. panta 2. punktu, un piedāvājumus, kuriem publicēts prospekts.

2. Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta un neskarot 18. panta 1. punktu, ES izaugsmes prospekts ietver attiecīgo samazināto un samērīgo informāciju, kas nepieciešama, lai ieguldītāji varētu saprast šādu informāciju:

a) emitenta perspektīvas un finanšu rādītājus, kā arī nozīmīgās izmaiņas emitenta finansiālajā un darījumdarbības stāvoklī kopš pēdējā finanšu gada beigām, ja tādas ir, kā arī tā izaugsmes stratēģijā;

b) pamatinformāciju par akcijām, tostarp par tiesībām, kas izriet no minētajām akcijām, un arī par minēto tiesību ierobežojumiem;

c) emisijas iemeslus un ietekmi uz emitentu, uz tā vispārējo kapitāla struktūru un uz ieņēmumu izlietojumu.

3. ES izaugsmes prospektā ietvertā informācija ir rakstiska un pasniegta viegli analizējamā, kodolīgā un saprotamā veidā, un tā ļauj ieguldītājiem — jo īpaši privātajiem ieguldītājiem — pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldījumiem.

4. ES izaugsmes prospektu sagatavo kā vienu dokumentu, kurā atkarībā no vērtspapīru veida norādīta VII vai VIII pielikumā izklāstītā informācija.

5. ES izaugsmes prospekta, kas attiecas uz akcijām vai citiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuri ir līdzvērtīgi akcijām uzņēmumos, maksimālais garums ir 75 drukātas A4 formāta lappuses, un tas ir noformēts un izkārtots tā, lai būtu viegli lasāms, izmantojot salasāma lieluma rakstzīmes.

6. Nosakot šā panta 5. punktā minēto maksimālo garumu, kopsavilkumu, informāciju, kas iekļauta ar norādi saskaņā ar 19. pantu, vai papildu informāciju, kas jāsniedz, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai ja emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, kā minēts Deleģētās regulas (ES) 2019/980 18. pantā, neņem vērā.

7. ES izaugsmes prospekts ir standartizēta formāta dokuments, un ES izaugsmes prospektā izpausto informāciju sniedz standartizētā secībā, pamatojoties uz VII vai VIII pielikumā noteikto informācijas izpaušanas secību atkarībā no vērtspapīru veida.”;

 7.a Komisija līdz ... [12 mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot ES izaugsmes prospekta samazināto saturu, standartizēto formātu un secību, kā arī specifiskā kopsavilkuma samazināto saturu un standartizēto formātu.

Minētos deleģētos aktus balsta uz šīs regulas VII un VIII pielikumu.”;

(15) regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Attiecībā uz riska faktoriem prospektā norāda tikai tādus riskus, kuri attiecas uz konkrēto emitentu un vērtspapīriem un ir būtiski, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par ieguldījumiem, kā apstiprināts prospekta saturā.

Prospektā neiekļauj riska faktorus, kas ir vispārīgi, kalpo tikai kā atrunas vai nesniedz pietiekami skaidru priekšstatu par konkrētiem riska faktoriem, kas ieguldītājiem būtu jāzina.

Sagatavojot prospektu, emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū, izvērtē riska faktoru būtiskumu, pamatojoties uz to rašanās iespējamību, un to negatīvās ietekmes gaidāmo apmēru.

Emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, pienācīgi apraksta katru riska faktoru un paskaidro, kā attiecīgais riska faktors ietekmē emitentu vai vērtspapīrus, kuri tiek piedāvāti vai kuru tirdzniecību paredzēts atļaut. Emitenti, piedāvātāji vai personas, kas lūdz atļauju tirgot vērtspapīrus regulētā tirgū, pēc savas izvēles var arī sniegt trešajā daļā minēto riska faktoru būtiskuma novērtējumu, izmantojot kvalitatīvu skalu, kurā norādīts zems, vidējs vai augsts risks.

Riska faktorus norāda ierobežotā skaitā kategoriju, atkarībā no to būtības. Katrā kategorijā vispirms tiek minēti būtiskākie riska faktori atbilstīgi veiktajam izvērtējumam, kas paredzēts šā punkta trešajā daļā.”;

(16) regulas 17. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) vērtspapīru iegādes vai parakstīšanās piekrišanas var tikt atsauktas vismaz divas darbdienas pēc tam, kad ir iesniegta galīgā piedāvājuma cena vai galīgais to vērtspapīru daudzums, kas tiks publiski piedāvāti; vai”;

▌

 (17) regulas 19. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta pirmo daļu groza šādi:

i) ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“Informāciju, kas jāiekļauj prospektā saskaņā ar šo regulu un deleģētajiem aktiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz šo regulu, minētajā prospektā var iekļaut ar norādi, ja tā ir iepriekš vai vienlaikus publicēta elektroniskā veidā, sagatavota valodā, kas izpilda 27. panta prasības, un ir ietverta kādā no šiem dokumentiem:”;

ii) punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) dokumenti, kas minēti 1. panta 4. punkta pirmās daļas pirmās daļas db) un f)–i) apakšpunktā un 1. panta 5. punkta pirmās daļas ba) un e)–h) apakšpunktā;”;

iii) punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f) Direktīvas 2013/34/ES 5. un 6. nodaļā minētie vadības ziņojumi, tajā skaitā, ja piemērojams, ilgtspējas ziņojumi;”;

(b) pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a Informāciju, kuru nav paredzēts iekļaut prospektā, joprojām var brīvprātīgi iekļaut prospektā ar norādi, ja tā ir iepriekš vai vienlaikus publicēta elektroniskā veidā, sagatavota valodā, kas izpilda 27. panta prasības, un ja tā ir iekļauta vienā no 1. punkta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem. ”;

 ▌

(ba)  pievieno šādu punktu:

“4.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz 1. punktā minētās informācijas iekļaušanu prospektā nolūkā iegūt atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, ja tās pašas kategorijas vērtspapīri vienlaikus tiek piedāvāti kā tādi, uz kuriem var parakstīties vai kuri tiek piedāvāti privātā kārtā.”;

 

(18) regulas 20. pantu groza šādi:

(a) panta 6.a punktu svītro;

(b) pantā iekļauj šādu ▌ punktu:

“6.b Atkāpjoties no 2. un 4. punkta, 2. punkta pirmajā daļā un 4. punktā noteiktos termiņus ES turpmākas emisijas prospektam samazina līdz 8 darbdienām. Emitents informē kompetento iestādi vismaz 5 darbdienas pirms dienas, kad pieteikumu paredzēts iesniegt apstiprināšanai.”;

(c) panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot kritērijus prospektu pārbaudei, jo īpaši attiecībā uz tajos ietvertās informācijas pilnīgumu, saprotamību un konsekvenci, un prospekta apstiprināšanas procedūras, un visus tālāk minētos aspektus:

a) apstākļus, kādos kompetentā iestāde drīkst izmantot papildu kritērijus prospekta pārbaudei, ja to uzskata par nepieciešamu ieguldītāju aizsardzībai, un to, kādas papildu informācijas izpaušanu šādos apstākļos var pieprasīt;

b) sekas kompetentajai iestādei, kas lēmumu par prospektu nepieņem, kā noteikts 2. punkta otrajā daļā;

c) maksimālo termiņu, kurā kompetentai iestādei jāpabeidz prospekta pārbaude un jāpieņem lēmums par to, vai prospekts tiek apstiprināts, un to vai apstiprinājums tiek atteikts un pārskatīšanas process tiek izbeigts.

Kompetentās iestādes nepieprasa papildu dokumentāciju, kas pārsniedz 6., 14.b un 15.a panta prasības attiecīgi prospekta, ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes prospekta sagatavošanai, vai arī šī punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajiem apstākļiem noteiktās prasības.

Maksimālais c) apakšpunktā minētais termiņš ietver visus kompetentās iestādes pieprasījumus emitentiem par prospekta maiņu vai papildu informācija sniegšanu, kā minēts 4. punktā.”;

(d) panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13. Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 30. pantu, EVTI rīko un vismaz reizi divos gados veic vienu salīdzinošo izvērtēšanu par kompetento iestāžu pārbaudes un apstiprināšanas procedūrām, tostarp apstiprināšanas paziņojumiem starp kompetentajām iestādēm. Salīdzinošajā izvērtēšanā novērtē arī ietekmi, ko dažādas pieejas saistībā ar kompetento iestāžu pārbaudi un apstiprināšanu rada uz emitentu spēju piesaistīt kapitālu Savienībā. Ziņojumu par salīdzinošo izvērtēšanu publicē līdz ... [divi gadi no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi divos gados. Saistībā ar salīdzinošo izvērtēšanu EVTI ņem vērā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 37. pantā minētās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas konsultāciju.”;

(19) regulas 21. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Ja sākotnēji publiski tiek piedāvātas tādas kategorijas akcijas, kuras atļauj tirgot regulētā tirgū pirmo reizi, prospektu dara publiski pieejamu vismaz trīs darbdienas pirms piedāvājuma beigām.”;

(b) panta 5.a punktu svītro;

(c) iekļauj šādu 5.b un 5.c punktu:

“5.b ES turpmākas emisijas prospektu atsevišķi klasificē 6. punktā minētajā glabāšanas mehānismā.

5.c ES izaugsmes prospektu klasificē 6. punktā minētajā glabāšanas mehānismā tā, lai to varētu atšķirt no citiem prospektu veidiem.”;

(d) panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11. Prospekta kopiju pēc jebkura potenciālā ieguldītāja pieprasījuma un bez maksas elektroniskā formātā piegādā emitents, piedāvātājs, persona, kas lūdz atļauju tirdzniecības veikšanai regulētos tirgos, vai finanšu starpnieki, kas vērtspapīrus izvieto vai pārdod.”;

(20) regulas 23. pantu groza šādi:

(a) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Ja prospekts attiecas uz vērtspapīru publisku piedāvājumu, ieguldītājiem, kuri jau pirms papildinājuma publicēšanas ir piekrituši pirkt vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, ir tiesības, kas izmantojamas divu darbdienu laikā pēc papildinājuma publicēšanas, atsaukt savu piekrišanu ar nosacījumu, ka 1. punktā minētais svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte ir radušies vai tikuši izpausti pirms piedāvājuma perioda beigām vai vērtspapīru piegādes — atkarībā no tā, kas notiek vispirms. Emitents vai piedāvātājs minēto termiņu var pagarināt. Atsaukšanas tiesību izmantošanas galīgo termiņu norāda papildinājumā.

Papildinājumā iekļauj viegli pamanāmu paziņojumu par atsaukšanas tiesībām, kurā skaidri norādīts viss tālāk minētais:

a) atsaukšanas tiesības tiek piešķirtas tikai tiem ieguldītājiem, kas pirms papildinājuma publicēšanas jau bija piekrituši iegādāties vērtspapīrus vai parakstīties uz tiem, un ja vērtspapīri ieguldītājiem vēl nav tikuši piegādāti brīdī, kad svarīgais jaunais faktors, būtiskā kļūda vai būtiskā neprecizitāte bija radušies vai tika atklāti;

b) laikposms, kādā ieguldītāji var īstenot savas atsaukšanas tiesības;

c) ar ko ieguldītāji var sazināties, ja tie vēlas īstenot atsaukšanas tiesības.”;

(b) panta 2.a punktu svītro;

(c) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Ja ieguldītāji pērk vērtspapīrus vai parakstās uz vērtspapīriem, izmantojot finanšu starpnieku, laikā no šo vērtspapīru prospekta apstiprināšanas brīža līdz sākotnējā piedāvājuma perioda beigām, šis finanšu starpnieks:

a) informē šos ieguldītājus par papildinājuma publicēšanas iespēju, par to, kur un kad tas tiks publicēts — arī savā tīmekļa vietnē —, un par to, ka finanšu starpnieks šādā gadījumā palīdzēs tiem izmantot tiesības atsaukt pieņemto piedāvājumu;

b) informē šos ieguldītājus, un šādā gadījumā finanšu starpnieks sazināsies ar tiem, izmantojot elektroniskos līdzekļus saskaņā ar otro daļu, lai paziņotu, ka ir publicēts papildinājums, un ar nosacījumu, ka ieguldītāji piekrituši, ka ar viņiem sazināsies, izmantojot elektroniskos līdzekļus;

c) tiem ieguldītājiem, kuri piekrīt, ka ar viņiem sazinās tikai ar citiem līdzekļiem, nevis elektroniski, — piedāvā iespēju izvēlēties elektronisko saziņu tikai ar mērķi saņemt paziņojumu par papildinājuma publicēšanu;

d) brīdina tos ieguldītājus, kuri nepiekrīt, ka ar viņiem sazinās elektroniski, un atsakās no c) apakšpunktā minētās elektroniskās saziņas, ka līdz piedāvājuma perioda beigām vai vērtspapīru piegādei (atkarībā no tā, kas notiek vispirms) viņiem jāskata emitenta vai finanšu starpnieka tīmekļa vietne, lai pārbaudītu, vai papildinājums ir publicēts.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētajiem ieguldītājiem ir 2. punktā minētās atsaukšanas tiesības, finanšu starpnieks elektroniski sazinās ar minētajiem ieguldītājiem līdz pirmās darbdienas, kas seko pēc papildinājuma publicēšanas dienas, beigām.

Ja vērtspapīrus pērk vai uz tiem parakstās tieši pie emitenta, minētais emitents informē ieguldītājus par iespējamību, ka tiks publicēts papildinājums, un par papildinājuma publicēšanas vietu un to, ka šādā gadījumā ieguldītājiem varētu būt tiesības atsaukt savu piekrišanu.”;

(d) panta 3.a punktu svītro;

(e) iekļauj šādu 4.a punktu:

“4.a Pamatprospekta papildinājumu neizmanto tam, lai ieviestu jaunu vērtspapīru veidu, par kuru attiecīgajā pamatprospektā nepieciešamā informācija nav iekļauta, izņemot, ja tas jādara tiesvedības vajadzībām.”;

(f) pantam pievieno šādu 8. punktu:

“8. EVTI līdz ...[18 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izstrādā pamatnostādnes, lai precizētu apstākļus, kādos uzskatāms, ka ar papildinājumu tiek ieviests tāds jauns vērtspapīru veids, kas vēl nav aprakstīts pamatprospektā.”;

(21) regulas 27. pantu groza šādi:

(a) panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja vērtspapīru publiskais piedāvājums izdarīts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū lūgta tikai izcelsmes dalībvalstī, prospektu sagatavo vai nu valodā, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu, vai arī valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

Kopsavilkums, kas minēts 7. pantā, ir pieejams izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde. Šī kompetentā iestāde nepieprasa tulkot nevienu citu prospekta daļu.

2. Ja vērtspapīru publiskais piedāvājums izdarīts vai atļauja veikt tirdzniecību regulētā tirgū lūgta vienā vai vairākās dalībvalstīs, prospektu sagatavo vai nu valodā, ko kompetentās iestādes katrā no minētajām dalībvalstīm atzinušas par pieņemamu, vai arī valodā, ko lieto starptautisko finanšu jomā, pēc emitenta, piedāvātāja vai tās personas izvēles, kas lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū.

Kopsavilkums, kas minēts 7. pantā, ir pieejams katras dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no katras dalībvalsts oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu katras dalībvalsts kompetentā iestāde. Dalībvalstis nepieprasa tulkot nevienu citu prospekta daļu.”;

(b) panta 3. punktu svītro;

(c) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Galīgos noteikumus sagatavo tajā pašā valodā, kādā sagatavots apstiprinātais pamatprospekts.

Atsevišķa izdevuma kopsavilkums ir pieejams izcelsmes dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko atzinusi par pieņemamu minētās dalībvalsts kompetentā iestāde.

Ja saskaņā ar 25. panta 4. punktu galīgos noteikumus paziņo uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei vai ja ir vairāk nekā viena uzņēmēja dalībvalsts, galīgajiem noteikumiem pievienotais atsevišķā jautājuma kopsavilkums ir pieejams uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm uzņēmējas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vismaz vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, ko uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pieņemamu saskaņā ar 2. punkta otro daļu.”;

(22) regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Līdzvērtība

1. Trešās valsts emitents var pieprasīt atļauju vērtspapīru tirdzniecībai Savienībā izveidotā regulētā tirgū pēc tāda prospekta iepriekšējas publicēšanas, kas sagatavots un apstiprināts saskaņā ar kādas trešās valsts ▌ tiesību aktiem un uz ko attiecas šie tiesību akti, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi

a) Komisija ir pieņēmusi īstenošanas aktu saskaņā ar 5. punktu;

b) trešās valsts emitents ir iesniedzis prospektu savas izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei;

c) trešās valsts emitents ir sniedzis rakstisku apstiprinājumu tam, ka prospektu ir apstiprinājusi trešās valsts uzraudzības iestāde, un ir sniedzis minētās iestādes kontaktinformāciju;

d) prospekts atbilst 27. pantā izklāstītajām valodas prasībām;

e) visas attiecīgās reklāmas, ko Savienībā izplata trešās valsts emitents, atbilst 22. panta 2.–5. punktā noteiktajām prasībām;

f) EVTI ir izveidojusi sadarbības sistēmas ar attiecīgajām trešās valsts ▌uzraudzības iestādēm saskaņā ar 30. pantu.

2. Trešās valsts emitents var arī publiski piedāvāt vērtspapīrus Savienībā pēc tāda prospekta iepriekšējas publicēšanas, kas sagatavots un apstiprināts saskaņā ar trešās valsts ▌tiesību aktiem un uz ko attiecas šie tiesību akti, ja ir izpildīti visi 1. punkta a)–f) apakšpunktā minētie nosacījumi un ja vērtspapīru publisko piedāvājumu papildina atļauja tirdzniecībai regulētā tirgū vai Savienībā izveidotā MVU izaugsmes tirgū.

3. Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu trešās valsts emitents publiski piedāvā vērtspapīrus vai lūdz atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū dalībvalstī, kas nav izcelsmes dalībvalsts, piemēro 24., 25. un 27. pantā noteiktās prasības.

4. Ja ir izpildīti visi 1. un 2. punktā noteiktie kritēriji, trešās valsts emitentam ir visas šajā regulā noteiktās tiesības un pienākumi un tiem piemēro izcelsmes dalībvalsts kompetentās iestādes uzraudzību.

5. Komisija saskaņā ar 45. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt īstenošanas aktu, ar ko nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka prospekts, kas sagatavots saskaņā ar šīs trešās valsts tiesību aktiem (turpmāk “trešās valsts prospekts”), atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šajā regulā minētajām prasībām, ja ir izpildīti visi tālāk minētie nosacījumi:

a) trešās valsts juridiski saistošās prasības nodrošina, ka trešās valsts prospektā ir ietverta nepieciešamā informācija, kas ir būtiska, lai ieguldītāji varētu pieņemt pamatotu lēmumu par ieguldījumiem līdzvērtīgi šajā regulā noteiktajām prasībām;

b) ja privātajiem ieguldītājiem tiek dota iespēja ieguldīt vērtspapīros, par kuriem ir sagatavots trešās valsts prospekts, minētajā prospektā ir kopsavilkums, kurā sniegta galvenā informācija, kas privātajiem ieguldītājiem nepieciešama, lai izprastu emitenta, vērtspapīru un attiecīgā gadījumā arī garantijas devēja būtību un riskus, un šis kopsavilkums jālasa kopā ar citām prospekta daļām;

c) trešās valsts normatīvie un administratīvie akti par civiltiesisko atbildību attiecas uz personām, kas atbildīgas par prospektā sniegto informāciju, tajā skaitā vismaz uz emitentu vai tā administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām, piedāvātāju, personu, kas lūdz atļauju tirdzniecībai regulētā tirgū, un attiecīgā gadījumā — garantijas devēju;

d) trešās valsts juridiski saistošās prasības nosaka trešās valsts prospekta derīgumu un pienākumu papildināt trešās valsts prospektu, ja vērtspapīru novērtējumu varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas būtisks jauns faktors, būtiska kļūda vai būtiska neprecizitāte, kā arī apstākļus, kādos ieguldītāji šādā gadījumā var izmantot atsaukšanas tiesības;

e) trešās valsts uzraudzības sistēmai trešo valstu prospektu pārbaudei un apstiprināšanai un trešo valstu prospektu publicēšanas kārtībai ir līdzvērtīga ietekme kā 20. un 21. pantā minētajiem noteikumiem.

Komisija var noteikt, ka šāda īstenošanas akta piemērošana ir atkarīga no tā, vai trešā valsts faktiski un pastāvīgi ievēro visas minētajā īstenošanas aktā noteiktās prasības.

6. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai šo regulu papildinātu, sīkāk precizējot 5. punktā minētos kritērijus.”;

(23) Regulas 30. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Šīs regulas 29. panta piemērošanas nolūkos un nepieciešamības gadījumā 28. panta piemērošanas nolūkos EVTI noslēdz sadarbības nolīgumus ar trešo valstu uzraudzības iestādēm par informācijas apmaiņu starp EVTI un attiecīgo trešo valstu uzraudzības iestādēm un par tādu pienākumu izpildi trešās valstīs, kuri izriet no šīs regulas, ja vien minētā trešā valsts saskaņā ar deleģēto aktu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849*▌ 9. panta 2. punktā, nav iekļauta tādu jurisdikciju sarakstā, kuru valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada nopietnus draudus Savienības finanšu sistēmai, vai ja vien minētā trešā valsts nav norādīta ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, I un II pielikumā. Ar minētajiem sadarbības mehānismiem nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm veikt to pienākumus saskaņā ar šo regulu.

_____________

*▌ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).”;

(b) panta 2. punktu svītro;

(c) panta 3. un 4. punktus aizstāj ar šādiem:

“3. EVTI izveido sadarbības mehānismus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm vienīgi tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 35. pantā. Šādas informācijas apmaiņas nolūks ir kompetento iestāžu uzdevumu izpilde.

4. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot 1. punktā minēto sadarbības nolīgumu minimālo saturu un šādiem sadarbības nolīgumiem izmantojamo dokumenta veidni.”;

(24) regulas 38. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) šīs regulas 3. panta, 5. un 6. panta, 7. panta 1.–11. punkta un 12.b punkta, 8.–10. panta, 11. panta 1. un 3. punkta, 14.b panta 1. punkta, 15.a panta 1. punkta, 16. panta 1., 2. un 3. punkta, 17. un 18. panta, 19. panta 1.–3. punkta, 20. panta 1. punkta, 21. panta 1.–4. un 7.–11. punkta, 22. panta 2.–5. punkta, 23. panta 1., 2., 3., 4.a un 5. punkta un 27. panta pārkāpumi;”;

(25) regulas 40. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

Šīs regulas 20. panta nolūkos piemēro arī pārsūdzības tiesības, ja kompetentā iestāde nav ne pieņēmusi lēmumu apstiprināt vai atteikties apstiprināt pieteikumu, ne arī pieprasījusi izmaiņas vai papildinošu informāciju 20. panta 2., 3., 6. un 6.b punktā noteiktajā laikposmā attiecībā uz minēto pieteikumu.”;

(26) regulas 44. pantu groza šādi:

(a) panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Pilnvaras pieņemt 1. panta 7. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 16. panta 5. punktā, 20. panta 11. punktā, 29. panta 6. punktā un 30. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2017. gada 20. jūlija.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 7. punktā, 9. panta 14. punktā, 13. panta 1. un 2. punktā, 16. panta 5. punktā, 20. panta 11. punktā, 29. panta 6. punktā un 30. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(b) panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Saskaņā ar 1. panta 7. punktu, 9. panta 14. punktu, 13. panta 1. un 2. punktu, 16. panta 5. punktu, 20. panta 11. punktu, 29. panta 6. punktu un 30. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(27) regulas 47. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) emitentu veidus, jo īpaši 15.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktos minētās personu kategorijas;”;

(b) 2. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) analīzi par apmēru, kādā 14.b un 15.a pantā norādītie informācijas izpaušanas režīmi un 9. pantā minētais vispārējais reģistrācijas dokuments tiek izmantots visā Savienībā;”;

(c) pievieno šādu ▌punktu:

“3. Papildus 1. un 2. punktā izklāstītajām prasībām EVTI 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj šādu informāciju:

(a) analīze par to, cik lielā mērā 1. panta 4. punkta pirmās daļas db) apakšpunktā un 1. panta 5. punkta pirmās daļas ba) apakšpunktā minētie atbrīvojumi tiek izmantoti visā Savienībā, tajā skaitā statistika par šajos pantos minētajiem dokumentiem, kas iesniegti kompetentajām iestādēm;

(b) statistika par 9. pantā minētajiem vispārējiem reģistrācijas dokumentiem, kas iesniegti kompetentajām iestādēm.”;

(28) regulas 47.a pantu svītro;

(29) regulas 48. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1. Līdz 31. decembrim... [trīs gadus no šīs grozošās regulas stāšanās spēkā] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, kam attiecīgā gadījumā pievienots tiesību akta priekšlikums.

2. Minētajā ziņojumā cita starpā ir iekļauts novērtējums par to, vai prospekta kopsavilkums, 14.b un 15.a pantā izklāstītie informācijas izpaušanas režīmi un 9. pantā minētais vispārējais reģistrācijas dokuments joprojām atbilst to paredzētajiem mērķiem. Ziņojumā iekļauj visu šo informāciju:

a) ES izaugsmes emisijas dokumentu skaitu katrā no 15.a panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajām personu kategorijām un analīzi par konkrētā skaita izmaiņām katrā no kategorijām un par tendencēm, kas raksturo to, kā tirdzniecības vietu izvēlas personas, kuras ir tiesīgas izmantot ES izaugsmes emisijas dokumentus;

b) analīzi par to, vai ar ES izaugsmes prospektiem ir panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu personām, kuras ir tiesīgas prospektus izmantot;

c) apstiprināto ES turpmākas emisijas prospektu skaitu un šā skaita izmaiņu analīzi;

d) analīzi par to, vai ar ES turpmākas emisijas prospektam ir panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu personām, kuras ir tiesīgas prospektu izmantot;

e) ES turpmākas emisijas prospekta un ES izaugsmes prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas izmaksas salīdzinājumā ar pašreizējām standarta prospekta sagatavošanas un apstiprināšanas izmaksām, kā arī norādi par to, kāds ir kopējais panāktais finanšu ietaupījums un kādas izmaksas varētu vēl vairāk samazināt gan ES turpmākas emisijas prospekta, gan ES izaugsmes prospekta gadījumā;

f) analīzi par to, vai ar IX pielikumā noteikto dokumentu tiek panākts pienācīgs līdzsvars starp ieguldītāju aizsardzību un administratīvā sloga samazināšanu tām personām, kuras ir tiesīgas tos izmantot;

2.a  Komisija līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā analizēta atbildība par prospektā sniegto informāciju, vērtēts, vai būtu iespējams nodrošināt noteikuma par atbildību, ko uzliek prospekts, turpmāku saskaņošanu Savienībā, un attiecīgā gadījumā ierosināti grozījumi šīs regulas 11. pantā paredzētajos noteikumos par atbildību.”;

(30) regulā iekļauj šādu pantu:

“50. pants

Pārejas noteikumi

1. Regulas (ES) 2017/1129 14. pantu, kas piemērojams no ... [diena pirms šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas], turpina piemērot prospektiem, kas sagatavoti saskaņā ar minēto 14. pantu un apstiprināti pirms minētās dienas, līdz to derīguma termiņa beigām.

2. Regulas (ES) 2017/1129 15. pantu, kas piemērojams no ... [diena pirms šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas], turpina piemērot ES izaugsmes prospektiem, kas apstiprināti pirms minētās dienas, līdz to derīguma termiņa beigām.”;

(31) I–V pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

(32) Va pielikumu svītro;

(33) Kā VII–IX pielikumu pievieno šīs regulas II pielikumā doto tekstu.

2. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 596/2014

 

Regulu (ES) Nr. 596/2014 groza šādi:

(-1)  regulas 3. pantam pievieno šādu punktu:

“(35a)  “sistemātisks internalizētājs” ir sistemātisks internalizētājs, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā”;

(1) regulas 5. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) saskaņā ar 3. punktu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei — un pēc tam arī sabiedrībai (kopsavilkuma veidā) — paziņo, ka tirdzniecības darījumi ir daļa no atpirkšanas programmas;”;

(b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Lai izmantotu 1. punktā noteikto atbrīvojumu, emitents par visiem darījumiem, kas saistīti ar atpirkšanas programmu, ziņo likviditātes ziņā visatbilstošākā tirgus kompetentajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. panta 1. punktā. Saņēmēja kompetentā iestāde pēc pieprasījuma nosūta informāciju tās tirdzniecības vietas kompetentajām iestādēm, kurā akcijas ir atļauts tirgot un kurā tās tiek tirgotas.”;

(2) regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) informācija, ko nodevis klients vai citas personas, kas rīkojas klienta vārdā, vai informācija, kura ir zināma, pārvaldot konfidenciālu kontu vai pārvaldītu fondu, un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas, saistīto tūlītējo preču darījumu līgumu cenas, vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.”;

(3) regulas 11. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Tirgus izzināšana ir informācijas sniegšana vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, ja tāds tiek noslēgts, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un nosacījumiem saistībā ar to, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu, ko veic:”;

(b) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Tirgus dalībnieks ievēro visus turpmāk minētos nosacījumus, par to, ka ir:

a) jāsaņem tās personas piekrišana iegūt iekšējo informāciju, kurai veic tirgus izzināšanu;

b) jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai minēto informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija;

c) jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai šo informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, lai atceltu vai mainītu jau iesniegtu rīkojumu par finanšu instrumentu, uz kuru attiecas šī informācija;

d) jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka, piekrītot saņemt informāciju, šai personai ir jāievēro minētās informācijas konfidencialitāte;

e) jāizveido un jāuztur dokumentācija par visu informāciju, kas sniegta personai, kurai veic tirgus izzināšanu, arī par informāciju, kas sniegta saskaņā ar a)–d) apakšpunktu, un par potenciālajiem ieguldītājiem, kuriem sniegta šī informācija, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas ieguldītāja vārdā, un katra informācijas sniegšanas gadījuma datumu un laiku;

f) pēc pieprasījuma šāda dokumentācija jāsniedz kompetentajai iestādei.

Ja visi šie nosacījumi ir izpildīti, uzskata, ka tirgus dalībnieks ir izpaudis iekšējo informāciju, kas iegūta, veicot tirgus izzināšanu, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus 10. panta 1. punkta nozīmē.”;

(c) panta 5. punktu svītro;

(d) panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

6. Ja informācija, kas izpausta 4. punktā paredzētās tirgus izzināšanas laikā, atbilstīgi tā tirgus dalībnieka vērtējumam, kas izpauž informāciju, vairs nav iekšējā informācija, tirgus dalībnieks, kas izpauž informāciju, iespējami drīz attiecīgi informē saņēmēju. Šis pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad informācija ir jau publiskota citā veidā.

Tirgus dalībnieks, kas izpauž informāciju, glabā saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas dokumentāciju un pēc pieprasījuma iesniedz to kompetentajai iestādei.

7. Neatkarīgi no šā panta noteikumiem persona, kas saņem tirgus izzināšanas informāciju, pati novērtē, vai tās rīcībā ir iekšējā informācija.”;

(4) regulas 13. panta 12. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas uztur MVU izaugsmes tirgu, rakstveidā apliecina emitentam likviditātes līguma kopijas saņemšanu.”;

(5) regulas 17. pantu groza šādi:

(a) panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Emitents iespējami drīz informē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz minēto emitentu. Šī prasība neattiecas uz 7. panta 2. un 3. punktā minētajiem ilgstoša procesa starpposmiem. Neskarot šī panta 11. punkta noteikumus, ilgstošā procesā tikai noslēdzošais notikums ir jāizpauž iespējami drīz pēc tam, kad tas ir noticis.”;

(b) iekļauj šādu punktu:

▌

1.b Emitents nodrošina tās informācijas konfidencialitāti, kas atbilst 7. pantā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem, līdz brīdim, kad šī informācija tiek izpausta saskaņā ar 1. punktu. Ja šādas iekšējās informācijas konfidencialitāte vairs netiek nodrošināta, emitents pēc iespējas drīzāk izpauž šo iekšējo informāciju publiski.”;

▌

(d) panta 5. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Emitents, kas ir kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai emitents, kas ir šādas iestādes mātesuzņēmums vai ar to saistīts uzņēmums, var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas publisku izpaušanu, tajā skaitā tādas informācijas, kas ir saistīta ar pagaidu likviditātes grūtībām un jo īpaši par nepieciešamību likviditātes nodrošināšanai saņemt pagaidu palīdzību no centrālās bankas vai pēdējās instances aizdevēja, ja tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:”;

(e) šā panta 7. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Šis punkts ietver situācijas, kad baumas nepārprotami attiecas uz iekšējo informāciju, kuras atklāšana atlikta saskaņā ar 4. vai 5. punktu, ja minētās baumas pietiekami precīzi ▌ liecina par to, ka attiecīgās informācijas konfidencialitāte vairs netiek nodrošināta.”;

(f) panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.  EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai izveidotu neizsmeļošu tādu situāciju sarakstu, kurās iekšējās informācijas izpaušanas atlikšana vai šādas informācijas neizpaušana varētu maldināt sabiedrību, kā minēts 1. un 4. punktā.

EVTI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniedz Komisijai līdz ... [12 mēneši no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010* 10. līdz 14. pantu.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).”;

 

▌

 

(7) regulas 19. pantu groza šādi:

(-a) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki rakstiski informē personu, kura veic pārvaldības pienākumus, par viņas saistībām saskaņā ar šo pantu. Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki sagatavo visu personu, kuras veic pārvaldības pienākumus, un ar viņām cieši saistīto personu sarakstu.

(a) panta 8. un 9. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“8. Šā panta 1. punktu piemēro visiem turpmākajiem darījumiem, tiklīdz viena kalendārā gada laikā to kopējā summa sasniedz 20 000 EUR. Šo 20 000 EUR robežvērtību nosaka, saskaitot bez neto aprēķina visus 1. punktā minētos darījumus. Robežvērtības dažādiem vērtspapīriem aprēķina atsevišķi.

9. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu 8. punktā noteikto robežvērtību samazināt līdz 10 000 EUR un paziņo savu lēmumu un tā pamatojumu EVTI, īpaši atsaucoties uz konkrētā tirgus apstākļiem, lai zemāko robežvērtību pirms tās piemērošanas apstiprinātu. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu noteiktās robežvērtības un šādu robežvērtību pamatojumus, ko sniegušas kompetentās iestādes.”;

(aa) panta 11. punktam pievieno šādu daļu:

 “Šo punktu nepiemēro darījumiem vai tirdzniecības darbībām, kas nav saistītas ar personas, kura veic pārvaldības pienākumus, aktīviem lēmumiem par ieguldījumiem vai šādas personas aktīvu iesaistīšanos, vai arī izriet vienīgi no ārējiem faktoriem vai trešām personām, kā arī darījumiem vai tirdzniecības darbībām, tostarp atvasināto instrumentu izmantošanai, kuru pamatā ir iepriekš pieņemti nosacījumi.”;

(b) panta 12. punktu aizstāj ar šādu:

“12. Neskarot 14. un 15. pantu, emitents var atļaut personai, kas tajā veic pārvaldības pienākumus, veikt tirdzniecību vai slēgt darījumus savā uzdevumā vai trešās personas uzdevumā 11. punktā minētajā noslēgtajā laikposmā:

a) katrā gadījumā atsevišķi, jo pastāv ārkārtēju apstākļus kopums, piemēram, nopietnas finansiālas grūtības, kuru dēļ nepieciešams nekavējoties pārdot akcijas; vai

b) attiecīgās tirdzniecības iezīmju dēļ darījumiem, kas īstenoti saistībā ar darbinieku akciju vai uzkrājumu programmu un darbinieku shēmām attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav akcijas, akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām un finanšu instrumentiem, kas nav akcijas, kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām, vai darījumiem, kuri nemaina no attiecīgā vērtspapīra izrietošās mantiskās tiesības; vai

c) ja šie darījumi vai tirdzniecības darbības nav saistītas ar personu, kuras veic pārvaldības pienākumus, aktīviem lēmumiem par ieguldījumiem vai izriet vienīgi no ārējiem faktoriem vai trešām personām, vai arī ir atvasināto instrumentu izmantošana, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem nosacījumiem.”;

(8) 23. panta 2. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g) pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu finanšu iestāžu, kā arī etalonu administratoru vai uzraudzīto ieguldītāju rīcībā esošo telefona sarunu, elektroniskās saziņas vai datu plūsmas ierakstus;”;

(9) regulas 25. pantu groza šādi:

(a) pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a EVTI veicina un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Ja to pamato lietas raksturs un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma, EVTI palīdz kompetentajai iestādei veikt lietas izmeklēšanu.”;

(b) panta 6. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, var informēt EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai inspekcijai ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē šo izmeklēšanu vai inspekciju.”;

(10) regulā iekļauj šādus ▌pantus:

“25.a pants

Rīkojumu datu apmaiņas mehānisms

1. Kompetentās iestādes, kas uzrauga tirdzniecības vietas un sistemātiskos internalizētājus ar būtisku pārrobežu dimensiju, līdz ... [12 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] izveido mehānismu, kas nodrošina iespēju pastāvīgi un savlaicīgi apmainīties ar 2. punktā minētajiem rīkojumu ▌ datiem, kuri savākti no šīm tirdzniecības vietām un sistemātiskajiem internalizētājiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. pantu attiecībā uz instrumentiem, kas tiek tirgoti šādā tirgū. Kompetentās iestādes šā mehānisma izveidi var deleģēt EVTI.

Ja kompetentā iestāde iesniedz datu pieprasījumu saskaņā ar 2. punktu, attiecīgā tirdzniecības vieta vai sistemātiskais internalizētājs šos datus pieprasījuma saņēmējas kompetentajai iestādei sniedz savlaicīgi un ne vēlāk kā divu kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma dienas. Pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde pārsūta šos datus uzreiz pēc to saņemšanas. Pieprasījumu par kārtējiem datiem kompetentajai iestādei var iesniegt attiecībā uz konkrētu instrumentu kopumu.

2. Kompetentā iestāde var iegūt rīkojumu▌ datus no tirdzniecības vietas vai sistemātiskā internalizētāja, kuram ir pārrobežu dimensija, ja šī kompetentā iestāde ir Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētā visatbilstīgākā tirgus kompetentā iestāde attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem:

a) akcijas;

b) obligācijas;

c) nākotnes līgumi.

3. Dalībvalsts var nolemt, ka tās kompetentā iestāde piedalās mehānismā, kas izveidots saskaņā ar 1. punktu, pat tad, ja nevienai no šādas kompetentās iestādes uzraudzībā esošajām tirdzniecības vietām un sistemātiskajiem internalizētājiem nav būtiskas pārrobežu dimensijas. Par šādu lēmumu paziņo EVTI, kas to publisko savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde nepiedalās mehānismā, kas izveidots saskaņā ar 1. punktu, tā tomēr savlaicīgi un ne vēlāk kā 5 kalendāro dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas dienas izpilda pieprasījumu apmainīties ar kārtējiem rīkojumu ▌ datiem saskaņā ar 25. pantu.

4. EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai precizētu piemērotu mehānismu rīkojumu ▌ datu apmaiņai. Īstenošanas tehniskajos standartos jo īpaši nosaka darbības kārtību, lai nodrošinātu ātru informācijas nodošanu starp kompetentajām iestādēm.

EVTI šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai iesniedz līdz [9 mēneši pēc šīs regulas piemērošanas / stāšanās spēkā].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo regulu, pieņemot pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu to izraudzīto tirdzniecības vietu un sistemātisko internalizētāju sarakstu, kuriem ir būtiska pārrobežu dimensija saistībā ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas uzraudzību, ņemot vērā vismaz tirdzniecības vietu un sistemātisko internalizētāju tirgus daļas lielumu saistībā ar attiecīgajiem instrumentiem. Šādu sarakstu Komisija izskata vismaz reizi četros gados.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai grozītu 2. punktu, atjauninot finanšu instrumentus, ņemot vērā norises finanšu tirgos un kompetento iestāžu spēju apstrādāt datus par šiem finanšu instrumentiem.

25.b pants

Sadarbības platformas

1. Ja rodas bažas par tirgus integritāti vai tirgu pienācīgu darbību, EVTI var pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas vai vairāku kompetento iestāžu pieprasījuma izveidot un koordinēt sadarbības platformu.

2. Neskarot Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu, pēc EVTI pieprasījuma attiecīgās kompetentās iestādes laikus sniedz visu nepieciešamo informāciju.

3. Ja divas vai vairākas sadarbības platformā iesaistītās kompetentās iestādes nevienojas par veicamās darbības procedūru vai saturu, vai arī par nerīkošanos, EVTI pēc jebkuras attiecīgās kompetentās iestādes pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 1. punktu.

EVTI var arī nolemt uzsākt un koordinēt pārbaudes uz vietas. Tā uzaicina izcelsmes dalībvalsts kompetento iestādi, kā arī citas attiecīgās sadarbības platformā iesaistītās kompetentās iestādes piedalīties šādās pārbaudēs uz vietas.

EVTI var arī izveidot sadarbības platformu kopā ar ACER un publiskajām struktūrām, kuras uzrauga preču vairumtirgus, ja bažas par tirgus integritāti un tirgu pienācīgu darbību skar gan finanšu, gan tūlītēju darījumu tirgus.”;

(11) regulas 28. pantu svītro;

(12) regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants

Persondatu izpaušana trešām valstīm

1. Dalībvalsts kompetentās iestādes var nodot persondatus trešai valstij ar nosacījumu, ka ir ievērotas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679*▌ prasības, un tikai izskatot katru gadījumu atsevišķi. Kompetentās iestādes nodrošina, ka šādu datu nodošana ir nepieciešama šīs regulas nolūkiem un trešā valsts nenodod šos datus citai trešai valstij, ja vien tā nav saņēmusi noteiktu rakstisku atļauju un ja tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes paredzētos nosacījumus.

2. Dalībvalsts kompetentās iestādes izpauž no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņemtos persondatus trešās valsts uzraudzības iestādei tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi noteiktu piekrišanu no kompetentās iestādes, kas šos datus nodod, turklāt attiecīgā gadījumā ar nosacījumu, ka dati tiek izpausti tikai tiem mērķiem, kādiem kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu.”

______________________________________________

*▌ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”;

(13) regulas 30. pantu groza šādi:

a) panta 2. punktu groza šādi:

i) punkta e) līdz g) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“e) pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, izpildīt pārvaldības funkcijas rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kā arī etalonu administratoriem vai uzraudzītajiem ieguldītājiem;

f) šīs regulas 14. vai 15. panta atkārtotu pārkāpumu gadījumos pastāvīgu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās, kā arī etalonu administratoriem vai uzraudzītajiem ieguldītājiem;

g) pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt darījumus savā uzdevumā, kā arī etalonu administratoriem vai uzraudzītajiem ieguldītājiem;”;

ii) punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j) attiecībā uz juridiskām personām noteikt administratīvo finansiālo sankciju maksimālo summu vismaz šādā apmērā:

i) par 14. un 15. panta noteikumu pārkāpumiem — 15 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu vai 15 000 000 EUR, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro — atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

(ii) par 16. panta pārkāpumiem — 2 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu vai 2 500 000 EUR, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro — atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

(iii) par 17. panta pārkāpumiem — 2 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem vadības struktūras apstiprinātajiem pārskatiem. Kompetentās iestādes ▌saskaņā ar kopējo gada apgrozījumu aprēķinātās minimālās summas vietā var piemērot administratīvās sankcijas vismaz 2 500 000 EUR apmērā vai, ja juridiskā persona ir MVU, 1 000 000 EUR apmērā, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — attiecīgās summas valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā, ja tās uzskata, ka administratīvās sankcijas summa, pamatojoties uz kopējo gada apgrozījumu, būtu nesamērīgi maza, ņemot vērā 31. panta 1. punkta a), b), d), e), f), g) un h) apakšpunktā minētos apstākļus;

iv) par 18. un 19. panta pārkāpumiem — 0,8 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem vadības struktūras apstiprinātajiem pārskatiem. Kompetentās iestādes ▌saskaņā ar kopējo gada apgrozījumu aprēķinātās minimālās summas vietā var piemērot administratīvās sankcijas vismaz 1 000 000 EUR apmērā vai, ja juridiskā persona ir MVU, 400 000 EUR apmērā, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, — attiecīgās summas valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā, ja tās uzskata, ka administratīvās sankcijas summa, pamatojoties uz kopējo gada apgrozījumu, būtu nesamērīgi maza, ņemot vērā 31. panta. 1. punkta a), b), d), e), f), g) un h) apakšpunktā minētos apstākļus;

v) par 20. panta pārkāpumiem — 0,8 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu vai 1 000 000 EUR, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro — atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā.”;

ii.a) trešo daļu aizstāj ar šādu:

 “Pirmās daļas j) apakšpunkta vajadzībām – ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai filiāle, kam prasīts sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2013/34/ES* – attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajām grāmatvedības direktīvām, proti, Padomes Direktīvu 86/635/EEK** attiecībā uz bankām un Padomes Direktīvu 91/674/EEK*** attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, saskaņā ar pēdējo pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto finanšu pārskatu.”;

b) pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4. Šajā pantā “mazie un vidējie uzņēmumi” jeb “MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie vai vidējie uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK****▌ pielikuma 2. panta nozīmē.

_________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

** Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

*** Padomes direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.). ****

****▌ Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).”;

(14) regulas 31. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, lai piemērotu samērīgas sankcijas, attiecīgā gadījumā arī:

a) pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b) par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c) par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada personīgie ienākumi;

d) par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl tos var noteikt;

e) par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atdošanu;

f) par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekš pieļautos pārkāpumus;

g) par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos; un

h) kriminālprocesa un administratīvā procesa un sankciju dublēšanos par vienu un to pašu pārkāpumu pret atbildīgo personu.”;

(15) regulas 35. pantu groza šādi:

(a) panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 1. punkta otrajā daļā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 13. un 14. punktā, 25.a panta 6. punktā un 38. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 20XX. gada 31. decembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 1. punkta otrajā daļā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 13. un 14. punktā, 25.a panta 6. punktā un 38. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.”;

(b) panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Saskaņā ar 6. panta 5. vai 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 17. panta 1. punkta otro daļu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 13. vai 14. punktu, 25.a panta 5. punktu, 25.a panta 6. punktu vai 38. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.”;

(16) regulas 38. panta pirmo daļu groza šādi:

(a) ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“ Līdz ... [trīs gadi no šīs grozošās regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, lai to grozītu. Minētajā ziņojumā cita starpā izvērtē:”;

(b) d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d) starptirgu rīkojumu reģistra uzraudzības mehānisma darbību saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tajā skaitā ieteikumus šāda mehānisma ieviešanai; un”.

3. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 600/2014

Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. pantu groza šādi:

 

(-1) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

 

“1. Ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajai iestādei piecus gadus nodrošina piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz tiem visiem rīkojumiem un visiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās veikušas savā vai klienta vārdā. Tirdzniecības vietas kompetentā iestāde var pastāvīgi pieprasīt šos datus. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas sniedzama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849*.

EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010** 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.”;

(1) panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Tirdzniecības vietas dalībnieks vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kurus tie reklamējuši savās sistēmās. Pēc tirdzniecības vietas kompetentās iestādes pieprasījuma tirdzniecības vietas dalībnieks šos datus sniedz pastāvīgi un bez maksas. Uzskaita visus attiecīgus datus, kas atspoguļo rīkojuma iezīmes, tostarp tās, kas rīkojumu saista ar izpildītiem darījumiem, kuri izriet no minētā rīkojuma un par kuriem (sīku informāciju) paziņo saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktu. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar kompetentās iestādes piekļuvi informācijai saskaņā ar šo punktu.”;

(1a) pievieno šādu punktu:

“2.a Šā panta 2. punktu piemēro arī sistemātiskiem internalizētājiem attiecībā uz norāžu datiem.";

(2) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu sīkāku informāciju un formātus attiecīgiem rīkojuma datiem, kas jāglabā saskaņā ar šā panta 2. punktu un kas nav minēti 26. pantā.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai ne vēlāk kā [9 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras šo regulu papildināt, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

__________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/849 (2015. gada 20. maijs) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.)”.

 

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1. panta 6. punkta b) un c) apakšpunktu un 2. panta 38. punkta a) apakšpunktu piemēro no... [12 mēneši no spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētāja priekšsēdētāja

 

 

 

 

 

 

 

 

 

I PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

PROSPEKTS

I. Kopsavilkums

II. Mērķis, atbildīgās personas, trešo personu informācija, ekspertu ziņojumi un kompetento iestāžu apstiprinājums

Mērķis ir sniegt informāciju par personām, kas ir atbildīgas par prospekta saturu, un sniegt ieguldītājiem pārliecību par prospektā atklātās informācijas precizitāti. Turklāt šajā iedaļā ir sniegta informācija par piedāvājumā iesaistīto personu interesēm, kā arī par piedāvājuma iemesliem, ieņēmumu izlietojumu un piedāvājuma izdevumiem. Bez tam šajā iedaļā ir sniegta informācija par prospekta juridisko pamatu un tā apstiprinājumu, ko sniegusi kompetentā iestāde.

III. Stratēģija, rezultāti un darījumdarbības vide

Mērķis ir atklāt informāciju par emitenta identitāti, tā darījumdarbību, stratēģiju un mērķiem. Ieguldītājiem vajadzētu rasties skaidram priekšstatam par emitenta darbībām un galvenajām tendencēm, kuras ietekmē tā darbības rezultātus, tā organizatorisko struktūru un būtiskajiem ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā emitents šajā iedaļā uzrāda savu turpmāko rezultātu aplēses vai prognozes.

IV. Vadības ziņojums, tostarp ilgtspējas ziņojums (tikai pašu kapitāla vērtspapīriem)

Šīs iedaļas mērķis ir paredzēt iespēju attiecīgā gadījumā ar atsauci iekļaut Direktīvas 2004/109/EK 4. pantā un Direktīvas 2013/34/ES 5. un 6. nodaļā minētos vadības ziņojumus un konsolidētos vadības ziņojumus par periodiem, uz kuriem attiecas iepriekšējā finanšu informācija, tostarp attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumus.

V. Apgrozāmā kapitāla pārskats (tikai pašu kapitāla vērtspapīriem)

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt informāciju par emitenta apgrozāmā kapitāla prasībām.

VI. Riska faktori

Mērķis ir aprakstīt galvenos riskus, ar kuriem saskaras emitents, un to ietekmi uz emitenta darbības rezultātiem nākotnē, kā arī galvenos riskus, kas raksturīgi vērtspapīriem, kurus publiski piedāvā vai kurus jāatļauj tirgot regulētā tirgū.

VII. Vērtspapīru noteikumi

Šīs iedaļas mērķis ir izklāstīt vērtspapīru noteikumus un sniegt sīkāku aprakstu par vērtspapīru iezīmēm.

VIII. Informācija par piedāvājumu/atļauju veikt tirdzniecību

Šīs iedaļas mērķis ir izklāstīt konkrētu informāciju par vērtspapīru piedāvājumu, to izplatīšanas un piešķīruma plānu un norādīt to cenas. Turklāt tajā sniegta informācija par vērtspapīru izvietošanu, visiem parakstīšanas līgumiem un kārtību, kas saistīta ar atļauju veikt tirdzniecību. Tajā arī izklāstīta informācija par personām, kas pārdod vērtspapīrus un esošo akcionāru līdzdalības vērtības samazināšanos.

IX. Ar VSP saistīta informācija (attiecīgā gadījumā tikai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri)

Attiecīgā gadījumā ar VSP saistīta informācija saskaņā ar 13. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktā minēto deleģēto aktu.

X. Korporatīvā pārvaldība

Šajā iedaļā izskaidro emitenta pārvaldes struktūru un to personu pienākumus, kas iesaistītas uzņēmuma vadībā. Attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem tajā turklāt sniedz informāciju par augstākās vadības pieredzi, atalgojumu un iespējamo saikni ar emitenta darbības rezultātiem.

XI. Finanšu informācija

Mērķis ir precizēt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, aptverot divus pēdējos finanšu gadus (pašu kapitāla vērtspapīriem) vai pēdējo finanšu gadu (vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri) vai tādu īsāku laikposmu, kādā emitents ir darbojies, un cita veida finanšu informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, noteiks saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidēti pārskati un cita finanšu informācija

B.  Nozīmīgas izmaiņas.

XII. Informācija par akcionāru un vērtspapīru turētāju

Šajā iedaļā sniedz informāciju par emitenta galvenajiem akcionāriem, iespējamajiem interešu konfliktiem starp augstāko vadību un emitentu, emitenta akciju kapitālu un informāciju par saistīto pušu darījumiem, tiesvedību un arbitrāžu un būtiskiem līgumiem.

XIII. Informācija par garantijas devēju (attiecīgā gadījumā tikai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri)

Mērķis ir attiecīgā gadījumā sniegt informāciju par vērtspapīru garantijas devēju, iekļaujot būtisku informāciju par vērtspapīriem pievienoto garantiju, riska faktoriem un finanšu informāciju, kas raksturīgi garantijas devējam.

XIV. Informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un pamatā esošo vērtspapīru emitentu (attiecīgā gadījumā)

Mērķis ir attiecīgā gadījumā sniegt informāciju par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informāciju par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

XV. Informācija par piekrišanu (attiecīgā gadījumā)

Mērķis ir sniegt informāciju par piekrišanu, ja emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

XVI. Pieejamie dokumenti

Mērķis ir sniegt informāciju par dokumentiem, kas ir pieejami pārbaudei, un tīmekļa vietni, kurā tos var pārbaudīt.

 

II PIELIKUMS

REĢISTRĀCIJAS DOKUMENTS

I. Mērķis, atbildīgās personas, trešo personu informācija, ekspertu ziņojumi un kompetento iestāžu apstiprinājums

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt informāciju par personām, kas ir atbildīgas par reģistrācijas dokumenta saturu, un nodrošināt ieguldītājiem pārliecību par prospektā izklāstītās informācijas precizitāti. Bez tam šajā iedaļā ir sniegta informācija par prospekta juridisko pamatu un tā apstiprinājumu, ko sniegusi kompetentā iestāde.

II. Stratēģija, rezultāti un darījumdarbības vide

Šīs iedaļas mērķis ir atklāt informāciju par emitenta identitāti, tā darījumdarbību, stratēģiju un mērķiem. Izlasot šo iedaļu, ieguldītājiem vajadzētu rasties skaidram priekšstatam par emitenta darbībām un galvenajām tendencēm, kuras ietekmē tā darbības rezultātus, tā organizatorisko struktūru un būtiskajiem ieguldījumiem. Attiecīgā gadījumā emitents šajā iedaļā uzrāda savu turpmāko darbības rezultātu aplēses vai prognozes.

III. Vadības ziņojums, tostarp ilgtspējas ziņojums (tikai pašu kapitāla vērtspapīriem)

Šīs iedaļas mērķis ir paredzēt iespēju attiecīgā gadījumā ar atsauci iekļaut Direktīvas 2004/109/EK 4. pantā un Direktīvas 2013/34/ES 5. un 6. nodaļā minētos vadības ziņojumus un konsolidētos vadības ziņojumus par periodiem, uz kuriem attiecas iepriekšējā finanšu informācija, tostarp attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumus.

IV. Riska faktori

Šīs iedaļas mērķis ir aprakstīt galvenos riskus, ar ko saskāries emitents, un to ietekmi uz emitenta turpmākajiem darbības rezultātiem.

V. Korporatīvā pārvaldība

Šajā iedaļā izskaidro emitenta pārvaldes struktūru un to personu pienākumus, kas iesaistītas uzņēmuma vadībā. Attiecībā uz pašu kapitāla vērtspapīriem tajā sniedz arī informāciju par augstākās vadības pieredzi, atalgojumu un iespējamo saikni ar emitenta darbības rezultātiem.

VI. Finanšu informācija

Mērķis ir precizēt, kuri finanšu pārskati jāiekļauj dokumentā, aptverot divus pēdējos finanšu gadus (pašu kapitāla vērtspapīriem) vai pēdējo finanšu gadu (vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri) vai tādu īsāku laikposmu, kādā emitents ir darbojies, un cita veida finanšu informāciju. Grāmatvedības un revīzijas principus, kas tiks pieņemti, lai tos izmantotu finanšu pārskatu sagatavošanā un revīzijā, noteiks saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības un revīzijas standartiem.

A. Konsolidētie pārskati un cita finanšu informācija.

B. Nozīmīgas izmaiņas.

VII. Informācija par akcionāru un vērtspapīru turētāju

Šajā iedaļā sniedz informāciju par emitenta galvenajiem akcionāriem, iespējamajiem interešu konfliktiem starp augstāko vadību un emitentu, emitenta akciju kapitālu un informāciju par saistīto pušu darījumiem, tiesvedību un arbitrāžu un būtiskiem līgumiem.

VIII. Pieejamie dokumenti

Mērķis ir sniegt informāciju par dokumentiem, kas ir pieejami pārbaudei, un tīmekļa vietni, kurā tos var pārbaudīt.

 

III PIELIKUMS

VĒRTSPAPĪRU APRAKSTS

I. Mērķis, atbildīgās personas, trešo personu informācija, ekspertu ziņojumi un kompetentās iestādes apstiprinājums

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt informāciju par personām, kas ir atbildīgas par vērtspapīru apraksta saturu, un nodrošināt ieguldītājiem pārliecību par prospektā izklāstītās informācijas precizitāti. Turklāt šajā iedaļā ir sniegta informācija par piedāvājumā iesaistīto personu interesēm, kā arī par piedāvājuma iemesliem, ieņēmumu izlietojumu un piedāvājuma izdevumiem. Bez tam šajā iedaļā ir sniegta informācija par prospekta juridisko pamatu un tā apstiprinājumu, ko sniegusi kompetentā iestāde.

II. Paziņojums par apgrozāmo kapitālu

Šīs iedaļas mērķis ir sniegt informāciju par emitenta apgrozāmā kapitāla prasībām.

III. Riska faktori

Šīs iedaļas mērķis ir aprakstīt galvenos riskus, kas raksturīgi vērtspapīriem, kurus publiski piedāvā vai kurus jāatļauj tirgot regulētā tirgū.

IV. Vērtspapīru noteikumi

Šīs iedaļas mērķis ir izklāstīt vērtspapīru noteikumus, un tajā sniegts sīkāks apraksts par to iezīmēm.

V. Informācija par piedāvājumu/atļauju veikt tirdzniecību

Mērķis ir sniegt informāciju par piedāvājumu vai atļauju veikt tirdzniecību regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, tostarp informāciju par galīgo piedāvājuma cenu un piedāvājamo vērtspapīru apjomu (vai nu vērtspapīru skaitu, vai kopējo nominālo daudzumu), piedāvājuma iemesliem, vērtspapīru izplatīšanas plānu, piedāvājuma ieņēmumu izlietojumu, emisijas un piedāvājuma izmaksām un vērtības samazināšanos (tikai pašu kapitāla vērtspapīriem).

VI. Ar VSP saistīta informācija (attiecīgā gadījumā tikai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri)

Attiecīgā gadījumā ar VSP saistīta informācija saskaņā ar 13. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktā minēto deleģēto aktu.

VII. Informācija par garantijas devēju (attiecīgā gadījumā tikai vērtspapīriem, kas nav pašu kapitāla vērtspapīri)

Mērķis ir attiecīgā gadījumā sniegt informāciju par vērtspapīru garantijas devēju, iekļaujot būtisku informāciju par vērtspapīriem pievienoto garantiju, riska faktoriem un finanšu informāciju, kas raksturīgi garantijas devējam.

VIII. Informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un pamatā esošo vērtspapīru emitentu (attiecīgā gadījumā)

Mērķis ir attiecīgā gadījumā sniegt informāciju par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informāciju par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

IX. Informācija par piekrišanu (attiecīgā gadījumā)

Mērķis ir sniegt informāciju par piekrišanu, ja emitents vai par prospekta sagatavošanu atbildīgā persona piekrīt tā izmantošanai saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

 

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ES TURPMĀKAS EMISIJAS PROSPEKTĀ PAR AKCIJĀM UN CITIEM PĀRVEDAMIEM VĒRTSPAPĪRIEM, KAS LĪDZVĒRTĪGI UZŅĒMUMU AKCIJĀM

I. Kopsavilkums

ES turpmākas emisijas prospektā ir jāiekļauj kopsavilkums, kas sagatavots saskaņā ar 7. panta 12.a punktu.

II. Emitenta nosaukums, reģistrācijas dalībvalsts un saite uz emitenta tīmekļa vietni

Identificē uzņēmumu, kas emitē akcijas, tostarp norādot tā juridiskās personas identifikatoru (LEI), tā juridisko nosaukumu un komercnosaukumu, tā reģistrācijas valsti un tīmekļa vietni, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par uzņēmuma darījumdarbību, tā ražotajiem produktiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, galvenajiem tirgiem, kur tas konkurē, tā galvenos akcionārus, tā administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru sastāvu un augstākās vadības sastāvu, kā arī attiecīgā gadījumā informāciju, kas iekļauta ar atsauci (norādot, ka tīmekļa vietnē sniegtā informācija nav daļa no prospekta, izņemot, ja minētā informācija prospektā ir iekļauta ar atsauci).

III. Paziņojums par atbildību un paziņojums par kompetento iestādi

  1. Paziņojums par atbildību

Identificē personas, kas atbildīgas par ES turpmākas emisijas prospekta sagatavošanu, un iekļauj minēto personu paziņojumu, ar kuru tās pēc savas labākās pārliecības apliecina, ka ES turpmākas emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst faktiem un ka ES turpmākas emisijas prospektā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

Attiecīgā gadījumā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas iegūta no trešām personām, tostarp šādas informācijas avots(-i), un par ekspertu uzskatāmas personas paziņojumi vai ziņojumi, un šāda informācija par minēto personu:

a)  vārds, uzvārds;

b)  darbavietas adrese;

c)  kvalifikācija; un

d)  būtiska interese par emitentu, ja tāda ir.

2. Paziņojums par kompetento iestādi

Paziņojumā jānorāda kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi ES turpmākas emisijas prospektu, jāprecizē, ka šāds apstiprinājums nav apstiprinājums emitentam, ne arī to akciju kvalitātei, uz kurām attiecas ES turpmākas emisijas prospekts, ka kompetentā iestāde ir tikai apliecinājusi, ka ES turpmākas emisijas prospekts ir izsmeļošs, saprotams un konsekvents atbilstoši šajā regulā noteiktajiem standartiem, un jānorāda, ka ES turpmākas emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar 14.b pantu.

IV. Riska faktori

To būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi emitentam, un to būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi akcijām, kuras publiski piedāvā un/vai atļauts tirgot regulētā tirgū ierobežotā skaitā kategoriju iedaļā “Riska faktori”.

Riskus apstiprina ES turpmākas emisijas prospekta saturā.

V. Finanšu pārskati

Finanšu pārskati (gada un pusgada), kuri publicēti 12 mēnešu laikposmā pirms ES turpmākas emisijas prospekta apstiprināšanas. Ja ir publicēti gan gada, gan pusgada finanšu pārskati, ir nepieciešami tikai gada pārskati, kas publicēti vēlāk nekā pusgada finanšu pārskati.

Ir jāveic gada finanšu pārskatu neatkarīga revīzija. Revīzijas ziņojumu sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Ja Direktīva 2006/43/EK un Regula (ES) Nr. 537/2014 nav piemērojama, gada finanšu pārskatu revīzija ir jāveic saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgu standartu, vai arī par attiecīgajiem pārskatiem ir jāsagatavo ziņojums, kurā norādīts, vai ES turpmākas emisijas prospekta vajadzībām tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Pretējā gadījumā ES turpmākas emisijas prospektā ir jāiekļauj šāda informācija:

a) viegli pamanāms paziņojums par to, kuri revīzijas standarti ir izmantoti;

b) paskaidrojums par visām būtiskajām atkāpēm no starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Ja apstiprinātie revidenti ir atteikušies sniegt revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem vai ja tajos ir ierunas, atzinuma izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums, norāda attiecīgos iemeslus un tādas ierunas, izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējumu ataino pilnā apjomā.

Turklāt ir jāiekļauj arī apraksts par visām nozīmīgajām izmaiņām grupas finansiālajā stāvoklī, kas notikušas pēc tam, kad ir beidzies pēdējais finanšu periods, par kuru ir publicēti vai nu revidēti finanšu pārskati vai starpperioda finanšu informācija, vai arī ir jāsniedz attiecīgs noliedzošs paziņojums.

Attiecīgā gadījumā ir jāiekļauj arī standarta informācija.

VI. Dividenžu politika

Apraksts par emitenta politiku attiecībā uz dividenžu sadali un visiem ierobežojumiem, kas šajā sakarā ir spēkā, kā arī par akciju atpirkšanu.

VII. Informācija par tendencēm

Apraksta:

a) jaunākās nozīmīgākās tendences, kas raksturo ražošanu, pārdošanu un krājumus, kā arī izmaksas un pārdošanas cenas laika periodā kopš pēdējā finanšu gada beigām līdz ES turpmākas emisijas prospekta datēšanas dienai;

b)  informāciju par visām zināmajām tendencēm, nedrošības faktoriem, pieprasījumiem, saistībām vai notikumiem, kas, visticamāk, varētu būtiski ietekmēt emitenta perspektīvas vismaz kārtējā finanšu gadā;

c) informāciju par emitenta īstermiņa un ilgtermiņa finanšu un nefinanšu darījumdarbības stratēģiju un mērķiem.

Ja nevienā no šīs iedaļas a) vai b) punktā minētajām tendencēm būtisku izmaiņu nav, tad sniedz atbilstošu paziņojumu.

VIIa.  Peļņas prognozes un aplēses

Sniedz informāciju par visām peļņas prognozēm vai aplēsēm, ko iepriekš publicējis emitents un kas vēl nav īstenojušās, norādot, vai tās joprojām ir spēkā, un, ja nē, tad kāpēc. Emitents var arī izvēlēties iekļaut jaunu peļņas prognozi vai aplēsi, tai pievienojot galvenos pieņēmumus.

VIII. Piedāvājuma noteikumi, stingras saistības un nodomi parakstīties, kā arī parakstīšanas un izvietošanas līgumu galvenās iezīmes

Izklāsta piedāvājuma cenu, piedāvāto akciju skaitu, emisijas/piedāvājuma summu, piedāvājuma nosacījumus un procedūru pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

Ciktāl emitentam zināms, sniedz informāciju par to, vai uz piedāvājumu plāno pieteikties galvenie akcionāri vai emitenta vadības, uzraudzības vai pārvaldes struktūru locekļi, vai arī to, vai kāda persona plāno parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma.

Uzrāda jebkādas stingras saistības parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma un visas parakstīšanas un izvietošanas līgumu būtiskās iezīmes, tostarp to juridisko personu nosaukumu un adresi, kas piekritušas parakstīt vai izvietot emisiju, pamatojoties uz stingrām saistībām, vai saskaņā ar “labāko centienu” kārtību un kvotām.

IX.  Būtiska informācija par akcijām un parakstīšanos uz tām

Sniedz šādu būtisku informāciju par akcijām, kuras publiski piedāvā vai kuras atļauts tirgot regulētā tirgū:

a)  starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

b)  tiesības, kas izriet no akcijām, šādu tiesību izmantošanas procedūra un jebkādi šo tiesību ierobežojumi;

c)  informācija par to, kur var parakstīties uz akcijām, un par laika periodu, tostarp arī par visiem iespējamiem grozījumiem, kuru laikā piedāvājums būs atvērts, un pieteikuma procesa apraksts, norādot jaunu akciju emisijas datumu.

Attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

Brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas valsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no akcijām gūtos ienākumus.

Jaunu emisiju gadījumā sniedz ziņas par lēmumiem, atļaujām un apstiprinājumiem, uz kuru pamata attiecīgie vērtspapīri ir vai tiks izveidoti vai emitēti.

X. Piedāvājuma iemesli un ieņēmumu izlietojums

Sniedz informāciju par piedāvājuma iemesliem un attiecīgā gadījumā norāda tīro ieņēmumu lēsto summu, to sadalot pa galvenajiem paredzētās izmantošanas veidiem un uzskaitot prioritārā izmantošanas secībā.

Ja emitents zina, ka ar plānotajiem ieņēmumiem nepietiks, lai finansētu visus piedāvātos izmantošanas veidus, tam jānorāda pārējo nepieciešamo līdzekļu summa un avoti. Sīkākas ziņas jāsniedz arī par ieņēmumu izlietojumu, jo īpaši, ja tos izmanto, lai iegādātos aktīvus, kas nav paredzēti parastajai darījumdarbības gaitai, lai finansētu cita uzņēmuma pārņemšanu vai lai dzēstu, samazinātu vai izpirktu parādsaistības.

Xa. Vienošanās par vērtspapīru bloķēšanu

Attiecībā uz vienošanos par vērtspapīru bloķēšanu, sniedz detalizētu informāciju par:

a) iesaistītajām personām;

b) vienošanās saturu un izņēmumiem;

c) norādi uz akciju bloķēšanas termiņa ilgumu.

XI. Paziņojums par apgrozāmo kapitālu

Emitents paziņo, ka, pēc viņa domām, apgrozāmais kapitāls ir pietiekami liels, lai apmierinātu emitenta pašreizējās vajadzības, vai, ja tas ir nepietiekams, norāda, kā emitents grasās nodrošināt vajadzīgo apgrozāmā kapitāla papildu apjomu.

XII. Interešu konflikti

Sniedz informāciju par interesēm saistībā ar emisiju, tostarp interešu konfliktiem, un informāciju par iesaistītajām personām un to, kāda veida intereses tās ir.

XIII. Vērtības samazināšanās un līdzdalība pēc emisijas

Sniedz salīdzinājumu par līdzdalību akciju kapitālā un balsstiesībām esošajiem akcionāriem pirms un pēc kapitāla palielināšanas publiskā piedāvājuma rezultātā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka esošie akcionāri neparakstās uz jaunajām akcijām un, atsevišķi, pamatojoties uz pieņēmumu, ka esošie akcionāri izmanto savas tiesības.

XIV. Pieejamie dokumenti

Iekļauj paziņojumu, ka ES turpmākas emisijas prospekta derīguma laikā attiecīgā gadījumā var pārbaudīt šādus dokumentus:

(a)  emitenta atjauninātu dibināšanas līgumu un statūtus;

(b)  visus ziņojumus, vēstules un citus dokumentus, vērtējumus un paziņojumus, kurus sagatavojis eksperts pēc emitenta pieprasījuma un kuri daļēji ir iekļauti ES turpmākas emisijas prospektā vai uz kuriem tajā ir izdarīta atsauce.

Norāda tīmekļa vietni, kurā minētos dokumentus var pārbaudīt.

_____________________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

** Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 537/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrās un ar ko atceļ Komisijas Lēmumu 2005/909/EK (OV L 158, 27.5.2014., 77. lpp.).

 

V PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ES TURPMĀKAS EMISIJAS PROSPEKTĀ PAR VĒRTSPAPĪRIEM, KAS NAV AKCIJAS, VAI CITIEM PĀRVEDAMIEM VĒRTSPAPĪRIEM, KAS LĪDZVĒRTĪGI UZŅĒMUMU AKCIJĀM

I. Kopsavilkums

ES turpmākas emisijas prospektā ir jāiekļauj kopsavilkums, kas sagatavots saskaņā ar 7. panta 12.a punktu.

II. Emitenta nosaukums, reģistrācijas dalībvalsts un saite uz emitenta tīmekļa vietni

Identificē uzņēmumu, kas emitē vērtspapīrus, tostarp norādot tā juridiskās personas identifikatoru (LEI), tā juridisko nosaukumu un komercnosaukumu, tā reģistrācijas valsti un tīmekļa vietni, kurā ieguldītāji var atrast informāciju par uzņēmuma darījumdarbību, tā ražotajiem produktiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, galvenajiem tirgiem, kur tas konkurē, tā galvenos akcionārus, tā administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru sastāvu un augstākās vadības sastāvu, kā arī attiecīgā gadījumā informāciju, kas iekļauta ar atsauci (norādot, ka tīmekļa vietnē sniegtā informācija nav daļa no prospekta, izņemot, ja minētā informācija prospektā ir iekļauta ar atsauci).

III. Paziņojums par atbildību un paziņojums par kompetento iestādi

  1. Paziņojums par atbildību

Identificē personas, kas atbildīgas par ES turpmākas emisijas prospekta sagatavošanu, un iekļauj minēto personu paziņojumu, ar kuru tās pēc savas labākās pārliecības apliecina, ka ES turpmākas emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst faktiem un ka ES turpmākas emisijas prospektā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

Attiecīgā gadījumā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas iegūta no trešām personām, tostarp šādas informācijas avots(-i), un par ekspertu uzskatāmas personas paziņojumi vai ziņojumi, un šāda informācija par minēto personu:

a)  vārds, uzvārds;

b)  darbavietas adrese;

c)  kvalifikācija; un

d)  būtiska interese par emitentu, ja tāda ir.

2. Paziņojums par kompetento iestādi

Paziņojumā jānorāda kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi ES turpmākas emisijas prospektu, jāprecizē, ka šāds apstiprinājums nav apstiprinājums emitentam, ne arī to vērtspapīru kvalitātei, uz kuriem attiecas ES turpmākas emisijas prospekts, ka kompetentā iestāde ir tikai apliecinājusi, ka ES turpmākas emisijas prospekts ir izsmeļošs, saprotams un konsekvents atbilstoši šajā regulā noteiktajiem standartiem, un jānorāda, ka ES turpmākas emisijas prospekts ir sagatavots saskaņā ar 14.b pantu.

IV. Riska faktori

To būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi emitentam, un to būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi vērtspapīriem, kurus publiski piedāvā un/vai atļauts tirgot regulētā tirgū ierobežotā skaitā kategoriju iedaļā “Riska faktori”.

Riskus apstiprina ES turpmākas emisijas prospekta saturā.

V. Finanšu pārskati

Finanšu pārskati (gada un pusgada), kuri publicēti 12 mēnešu laikposmā pirms ES turpmākas emisijas prospekta apstiprināšanas. Ja ir publicēti gan gada, gan pusgada finanšu pārskati, ir nepieciešami tikai gada pārskati, kas publicēti vēlāk nekā pusgada finanšu pārskati.

Ir jāveic gada finanšu pārskatu neatkarīga revīzija. Revīzijas ziņojumu sagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Ja Direktīva 2006/43/EK un Regula (ES) Nr. 537/2014 nav piemērojama, gada finanšu pārskatu revīzija ir jāveic saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgu standartu, vai arī par attiecīgajiem pārskatiem ir jāsagatavo ziņojums, kurā norādīts, vai ES turpmākas emisijas prospekta vajadzībām tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Pretējā gadījumā ES turpmākas emisijas prospektā ir jāiekļauj šāda informācija:

a) viegli pamanāms paziņojums par to, kuri revīzijas standarti ir izmantoti;

b) paskaidrojums par visām būtiskajām atkāpēm no starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Ja apstiprinātie revidenti ir atteikušies sniegt revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem vai ja tajos ir ierunas, atzinuma izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums, norāda attiecīgos iemeslus un tādas ierunas, izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējumu ataino pilnā apjomā.

Turklāt ir jāiekļauj arī apraksts par visām nozīmīgajām izmaiņām grupas finansiālajā stāvoklī, kas notikušas pēc tam, kad ir beidzies pēdējais finanšu periods, par kuru ir publicēti vai nu revidēti finanšu pārskati vai starpperioda finanšu informācija, vai arī ir jāsniedz attiecīgs noliedzošs paziņojums.

VI. Informācija par tendencēm

Apraksta:

(a) jaunākās nozīmīgākās tendences, kas raksturo ražošanu, pārdošanu un krājumus, kā arī izmaksas un pārdošanas cenas laika periodā kopš pēdējā finanšu gada beigām līdz ES turpmākas emisijas prospekta datēšanas dienai;

(b)  informāciju par visām zināmajām tendencēm, nedrošības faktoriem, pieprasījumiem, saistībām vai notikumiem, kas, visticamāk, varētu būtiski ietekmēt emitenta perspektīvas vismaz kārtējā finanšu gadā;

Ja nevienā no šīs iedaļas a) vai b) punktā minētajām tendencēm būtisku izmaiņu nav, tad sniedz atbilstošu paziņojumu.

VII. Piedāvājuma noteikumi, stingras saistības un nodomi parakstīties, kā arī parakstīšanas un izvietošanas līgumu galvenās iezīmes

Izklāsta piedāvājuma cenu, piedāvāto vērstpapīru skaitu, emisijas/piedāvājuma apjomu un piedāvājuma nosacījumus. Ja konkrēts apjoms nav noteikts, norāda maksimālo vērtspapīru apjomu, kas tiks piedāvāti (ja pieejams), un aprakstu par kārtību un laikposmu, kādā tiks veikts publiskais piedāvājums, norādot tā konkrētu apjomu.

Norāda to juridisko personu nosaukumu un adresi, kuras piekritušas sākotnēji parakstīt visu emisiju, kā arī to juridisko personu nosaukumu un adresi, kuras piekritušas izvietot vērtspapīrus, tos nenopērkot, vai apņēmušās pārdot iespējami vairāk uzņēmuma vērtspapīru. Norāda attiecīgo līgumu būtiskākos aspektus, ieskaitot kvotas. Ja sākotnējā parakste neaptver visu emisiju, norāda neaptverto daļu. Norāda emisijas sākotnējās parakstes komisijas maksas un izvietošanas komisijas maksas kopējo summu.

VIII. Būtiska informācija par vērtspapīriem un parakstīšanos uz tiem

Sniedz šādu būtisku informāciju par vērtspapīriem, kurus publiski piedāvā vai kurus atļauts tirgot regulētā tirgū:

a)  starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

b)  tiesības, kas izriet no vērtspapīriem, šādu tiesību izmantošanas procedūra un jebkādi šo tiesību ierobežojumi;

c) sniedz informāciju par to, kur var parakstīties uz vērtspapīriem, un par laika periodu, tostarp arī par visiem iespējamiem grozījumiem, kuru laikā piedāvājums būs atvērts, un pieteikuma procesa aprakstu, norādot jaunu vērtspapīru emisijas datumu;

d) norāde par gaidāmo cenu, par kādu vērtspapīri tiks piedāvāti, vai alternatīvi apraksts par cenas noteikšanas metodi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 17. pantu un tās izpaušanas procedūru;

(e)  informācija par izmaksājamiem procentiem vai apraksts par pamatā esošo vērtspapīru, tostarp metodi, kas izmantota pamatā esošā vērtspapīra un likmes sasaistīšanai, un norāde par to, kur var saņemt informāciju par pamatā esošā vērtspapīra iepriekšējiem un gaidāmajiem rezultātiem un tā svārstīgumu.

Attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

Brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas valsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no vērtspapīriem gūtos ienākumus.

IX. Piedāvājuma iemesli, ieņēmumu izlietojums un attiecīgā gadījumā ar VSP saistītā informācija

Sniedz informāciju par piedāvājuma iemesliem un attiecīgā gadījumā norāda tīro ieņēmumu lēsto summu, to sadalot pa galvenajiem paredzētās izmantošanas veidiem un uzskaitot prioritārā izmantošanas secībā.

Ja emitents zina, ka ar plānotajiem ieņēmumiem nepietiks, lai finansētu visus piedāvātos izmantošanas veidus, tam jānorāda pārējo nepieciešamo līdzekļu summa un avoti. Sīkākas ziņas jāsniedz arī par ieņēmumu izlietojumu, jo īpaši, ja tos izmanto, lai iegādātos aktīvus, kas nav paredzēti parastajai darījumdarbības gaitai, lai finansētu cita uzņēmuma pārņemšanu vai lai dzēstu, samazinātu vai izpirktu parādsaistības.

Attiecīgā gadījumā ar VSP saistītu informāciju saskaņā ar grafiku, kas sīkāk precizēts 13. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, ņemot vērā 13. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

X. Interešu konflikti

Sniedz informāciju par interesēm saistībā ar emisiju, tostarp interešu konfliktiem, un informāciju par iesaistītajām personām un to, kāda veida intereses tās ir.

XI. Pieejamie dokumenti

Iekļauj paziņojumu, ka ES turpmākas emisijas prospekta derīguma laikā attiecīgā gadījumā var pārbaudīt šādus dokumentus:

a)  emitenta atjauninātu dibināšanas līgumu un statūtus;

b)  visus ziņojumus, vēstules un citus dokumentus, vērtējumus un paziņojumus, kurus sagatavojis eksperts pēc emitenta pieprasījuma un kuri daļēji ir iekļauti ES turpmākas emisijas prospektā vai uz kuriem tajā ir izdarīta atsauce.

Norāda tīmekļa vietni, kurā minētos dokumentus var pārbaudīt.

 

II PIELIKUMS

“VII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ES IZAUGSMES EMISIJAS DOKUMENTĀ PAR AKCIJĀM UN CITIEM PĀRVEDAMIEM VĒRTSPAPĪRIEM, KAS LĪDZVĒRTĪGI UZŅĒMUMU AKCIJĀM

I. Kopsavilkums

ES izaugsmes emisijas dokumentā ir jāiekļauj kopsavilkums, kas sagatavots saskaņā ar 7. panta 12.b punktu.

II. Informācija par emitentu

Identificē uzņēmumu, kas emitē akcijas, tostarp norādot emitenta reģistrācijas vietu, tā reģistrācijas numuru un juridiskās personas identifikatoru (“LEI”), tā juridisko nosaukumu un komercnosaukumu, tiesību aktus, saskaņā ar kuriem emitents veic darbību, tā reģistrācijas (inkorporācijas) valsti, reģistrētā biroja (vai galvenās darījumdarbības vietas, ja tā atšķiras no reģistrētā biroja) adresi un tālruņa numuru, kā arī tīmekļa vietni, ja tāda ir, precizējot, ka tīmekļa vietnē sniegtā informācija nav daļa no ES izaugsmes emisijas dokumenta, izņemot, ja minētā informācija ES izaugsmes emisijas dokumentā ir iekļauta ar atsauci.

III. Paziņojums par atbildību un paziņojums par kompetento iestādi

  1. Paziņojums par atbildību

Identificē personas, kas atbildīgas par ES izaugsmes emisijas dokumenta sagatavošanu, un iekļauj minēto personu paziņojumu, ar kuru tās pēc savas labākās pārliecības apliecina, ka ES izaugsmes emisijas dokumentā iekļautā informācija atbilst faktiem un ka ES izaugsmes emisijas dokumentā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

Attiecīgā gadījumā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas iegūta no trešām personām, tostarp šādas informācijas avots(-i), un par ekspertu uzskatāmas personas paziņojumi vai ziņojumi, un šāda informācija par minēto personu:

a)  vārds, uzvārds;

b)  darbavietas adrese;

c)  kvalifikācija; un

d)  būtiska interese par emitentu, ja tāda ir.

2. Paziņojums par kompetento iestādi

Paziņojumā jānorāda kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi ES izaugsmes emisijas dokumentu, jāprecizē, ka šāds apstiprinājums nav apstiprinājums emitentam, ne arī to akciju kvalitātei, uz kurām attiecas ES izaugsmes emisijas dokuments, ka kompetentā iestāde ir tikai apliecinājusi, ka ES izaugsmes emisijas dokuments ir izsmeļošs, saprotams un konsekvents atbilstoši šajā regulā noteiktajiem standartiem, un jānorāda, ka ES izaugsmes emisijas dokuments ir sagatavots saskaņā ar 15.a pantu.

IV. Riska faktori

To būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi emitentam, un to būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi akcijām, kuras publiski piedāvā un/vai atļauts tirgot regulētā tirgū ierobežotā skaitā kategoriju iedaļā “Riska faktori”.

Riskus apstiprina ES izaugsmes emisijas dokumenta saturā.

V. Izaugsmes stratēģija un darījumdarbības pārskats

 1. Izaugsmes stratēģija un mērķi

 Emitenta darījumdarbības stratēģijas, tostarp izaugsmes potenciāla un nākotnes prognožu, un stratēģisko mērķu (gan finanšu, gan nefinanšu, ja tādi ir) apraksts. Šajā aprakstā ņem vērā emitenta turpmākos izaicinājumus un perspektīvas.

 2. Galvenās darbības un tirgi

 Apraksts par emitenta galvenajām darbībām, tostarp: a) pārdoto preču un/vai sniegto pakalpojumu galvenajām kategorijām; b) norāde par visiem būtiskajiem jauniem produktiem, pakalpojumiem vai darbībām, kas ir ieviestas kopš jaunāko revidēto finanšu pārskatu publicēšanas. Galveno tirgu, kuros emitents konkurē, tostarp tirgus izaugsmes, tendenču un konkurences situācijas apraksts.

 3. Ieguldījumi

 Ciktāl tas nav minēts citur ES izaugsmes emisijas dokumentā, apraksts (tostarp summa) par emitenta būtiskajiem ieguldījumiem no perioda beigām, uz kuru attiecas ES izaugsmes emisijas dokumentā iekļautā vēsturiskā finanšu informācija, līdz ES izaugsmes emisijas dokumenta datumam un attiecīgā gadījumā apraksts par jebkādiem emitenta būtiskajiem ieguldījumiem, kas tiek veikti vai par kuriem jau ir uzņemtas stingras saistības.

3.a Peļņas prognozes un aplēses

Sniedz informāciju par visām peļņas prognozēm vai aplēsēm, ko iepriekš publicējis emitents un kas vēl nav īstenojušās, norādot, vai tās joprojām ir spēkā, un, ja nē, tad kāpēc. Emitents var arī izvēlēties iekļaut jaunu peļņas prognozi vai aplēsi, tai pievienojot galvenos pieņēmumus.

VI. Organizatoriskā struktūra

 Ja emitents ir daļa no grupas un ja ES izaugsmes emisijas dokumentā tā nav minēta citur un tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu priekšstatu par emitenta darījumdarbību kopumā, – organizatoriskās struktūras diagramma.

VII. Korporatīvā pārvaldība

 Sniedz šādu informāciju par administratīvo, pārvaldības un uzraudzības struktūru locekļiem un visiem augstākajiem vadītājiem, kas ir svarīga, lai noteiktu, ka emitentam ir attiecīgā kompetence un pieredze vadīt emitenta darījumdarbību, un biedriem ar neierobežotu atbildību komandītsabiedrības ar akciju kapitālu gadījumā:

a) turpmāk minēto personu vārdi, uzvārdi, darbavietu adreses un ieņemamie amati emitentā, informācija par viņu attiecīgo vadības kompetenci un pieredzi un galvenās darbības, ko viņas veic ārpus šāda emitenta, ja tās ir svarīgas attiecībā uz šo emitentu;

b)  sīkāka informācija par to, vai starp kādām no šīm personām pastāv ģimenes saites, un kāda veida ģimenes saites tās ir;

c)  sīkāka informācija attiecībā uz vismaz pēdējo piecu gadu laikposmu par visiem notiesājošiem spriedumiem saistībā ar krāpnieciskiem nodarījumiem un sīkāka informācija par to, vai likumā noteiktās vai pārvaldes iestādes (tostarp specializētas profesionālās struktūras) pret šādām personām ir cēlušas oficiālu, publisku apsūdzību, un/vai piemērojušas sankcijas, vai šādām personām ar tiesas lēmumu bijis noteikts aizliegums būt par kāda emitenta pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūru locekli, ieņemt amatu vadībā vai kārtot kāda emitenta darījumus. Ja nav pieprasīts atklāt tāda veida informāciju, tad sniedz atbilstošu paziņojumu.

VIII. Finanšu pārskati

Finanšu pārskati (gada un pusgada), kuri publicēti 12 mēnešu laikposmā pirms ES izaugsmes emisijas dokumenta apstiprināšanas. Ja ir publicēti gan gada, gan pusgada finanšu pārskati, ir nepieciešami tikai gada pārskati, kas publicēti vēlāk nekā pusgada finanšu pārskati.

Ir jāveic gada finanšu pārskatu neatkarīga revīzija. Revīzijas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Ja Direktīva 2006/43/EK un Regula (ES) Nr. 537/2014 nav piemērojama, gada finanšu pārskatu revīzija ir jāveic saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgu standartu, vai arī par attiecīgajiem pārskatiem ir jāsagatavo ziņojums, kurā norādīts, vai ES izaugsmes emisijas dokumenta vajadzībām tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Pretējā gadījumā ES izaugsmes emisijas dokumentā jāiekļauj šāda informācija:

a) viegli pamanāms paziņojums par to, kuri revīzijas standarti ir izmantoti;

b) paskaidrojums par visām būtiskajām atkāpēm no starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Ja apstiprinātie revidenti ir atteikušies sniegt revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem vai ja tajos ir ierunas, atzinuma izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums, norāda attiecīgos iemeslus un tādas ierunas, izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējumu ataino pilnā apjomā.

Turklāt ir jāiekļauj arī apraksts par visām nozīmīgajām izmaiņām grupas finansiālajā stāvoklī, kas notikušas pēc tam, kad ir beidzies pēdējais finanšu periods, par kuru ir publicēti vai nu revidēti finanšu pārskati vai starpperioda finanšu informācija, vai arī ir jāsniedz attiecīgs noliedzošs paziņojums.

Attiecīgā gadījumā ir jāiekļauj arī standarta informācija.

IX. Vadības ziņojums, tostarp attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojums (tikai emitentiem, kuru tirgus kapitalizācija pārsniedz 200 000 000 EUR)

 Direktīvas 2013/34/ES 5. un 6. nodaļā minēto vadības ziņojumu par periodiem, uz kuriem attiecas iepriekšējā finanšu informācija, tostarp attiecīgā gadījumā ilgtspējas ziņojumu, var iekļaut ar atsauci.

 Šī prasība attiecas tikai uz emitentiem, kuru tirgus kapitalizācija pārsniedz 200 000 000 EUR.

X.  Dividenžu politika

Apraksts par emitenta politiku attiecībā uz dividenžu sadali un visiem ierobežojumiem, kas šajā sakarā ir spēkā, kā arī par akciju atpirkšanu.

XI. Piedāvājuma noteikumi, stingras saistības un nodomi parakstīties, kā arī parakstīšanas un izvietošanas līgumu galvenās iezīmes

Izklāsta piedāvājuma cenu, piedāvāto akciju skaitu, emisijas/piedāvājuma summu, piedāvājuma nosacījumus un procedūru pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

Ciktāl emitentam zināms, sniedz informāciju par to, vai uz piedāvājumu plāno pieteikties galvenie akcionāri vai emitenta vadības, uzraudzības vai pārvaldes struktūru locekļi, vai arī to, vai kāda persona plāno parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma.

Uzrāda jebkādas stingras saistības parakstīties uz vairāk nekā 5 % no piedāvājuma un visas parakstīšanas un izvietošanas līgumu būtiskās iezīmes, tostarp to juridisko personu nosaukumu un adresi, kas piekritušas parakstīt vai izvietot emisiju, pamatojoties uz stingrām saistībām, vai saskaņā ar “labāko centienu” kārtību un kvotām.

Attiecīgā gadījumā norāda MVU izaugsmes tirgu vai daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kurā vērtspapīrus ir jāatļauj tirgot, un, ja tas ir zināms, agrākos datumus, kad vērtspapīrus būs atļauts tirgot.

Attiecīgā gadījumā sniedz sīkāku informāciju par visām juridiskām personām, kuras ir stingri apņēmušās rīkoties starpnieku statusā otrreizējā tirgū un kuras nodrošina likvīdus līdzekļus no starpības starp pirkšanas cenu un piedāvājumu cenu, kā arī izklāsta šīs apņemšanās galvenos nosacījumus.

XII.  Būtiska informācija par akcijām un parakstīšanos uz tām

Sniedz šādu būtisku informāciju par publiski piedāvātajām akcijām:

a)  starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

b)  tiesības, kas izriet no akcijām, šādu tiesību izmantošanas procedūra un jebkādi šo tiesību ierobežojumi;

c)  informācija par to, kur var parakstīties uz akcijām, un par laika periodu, tostarp arī par visiem iespējamiem grozījumiem, kuru laikā piedāvājums būs atvērts, un pieteikuma procesa apraksts, norādot jaunu akciju emisijas datumu.

Attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informāciju par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

Brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas valsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no akcijām gūtos ienākumus.

XIII. Piedāvājuma iemesls un ieņēmumu izlietojums

Sniedz informāciju par piedāvājuma iemesliem un attiecīgā gadījumā norāda tīro ieņēmumu lēsto summu, to sadalot pa galvenajiem paredzētās izmantošanas veidiem un uzskaitot prioritārā izmantošanas secībā.

Ja emitents zina, ka ar plānotajiem ieņēmumiem nepietiks, lai finansētu visus piedāvātos izmantošanas veidus, tam jānorāda pārējo nepieciešamo līdzekļu summa un avoti. Sīkāka informācija jāsniedz arī par ieņēmumu izlietojumu, jo īpaši, ja tos izmanto, lai iegādātos aktīvus, kas nav paredzēti parastajai darījumdarbības gaitai, lai finansētu cita uzņēmuma pārņemšanu vai lai dzēstu, samazinātu vai izpirktu parādsaistības.

Sniedz paskaidrojumu par to, kā ieņēmumi no piedāvājuma atbilst darījumdarbības stratēģijai un stratēģiskajiem mērķiem.

XIV. Paziņojums par apgrozāmo kapitālu

Emitents paziņo, ka, pēc viņa domām, apgrozāmais kapitāls ir pietiekami liels, lai apmierinātu emitenta pašreizējās vajadzības, vai, ja tas ir nepietiekams, norāda, kā emitents grasās nodrošināt vajadzīgo apgrozāmā kapitāla papildu apjomu.

XV. Interešu konflikti

Sniedz informāciju par interesēm saistībā ar emisiju, tostarp interešu konfliktiem, un informāciju par iesaistītajām personām un to, kāda veida intereses tās ir.

XVI. Vērtības samazināšanās un līdzdalība pēc emisijas

Sniedz salīdzinājumu par līdzdalību akciju kapitālā un balsstiesībām esošajiem akcionāriem pirms un pēc kapitāla palielināšanas publiskā piedāvājuma rezultātā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka esošie akcionāri neparakstās uz jaunajām akcijām un, atsevišķi, pamatojoties uz pieņēmumu, ka esošie akcionāri izmanto savas tiesības.

XVII. Pieejamie dokumenti

Iekļauj paziņojumu, ka ES izaugsmes emisijas dokumenta derīguma laikā attiecīgā gadījumā var pārbaudīt šādus dokumentus:

(a)  emitenta atjauninātu dibināšanas līgumu un statūtus;

(b)  visus ziņojumus, vēstules un citus dokumentus, vērtējumus un paziņojumus, kurus sagatavojis eksperts pēc emitenta pieprasījuma un kuri daļēji ir iekļauti ES izaugsmes emisijas dokumentā vai uz kuriem tajā ir izdarīta atsauce.

Norāda tīmekļa vietni, kurā minētos dokumentus var pārbaudīt.

 

VIII PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ ES IZAUGSMES EMISIJAS DOKUMENTĀ PAR VĒRTSPAPĪRIEM, KAS NAV AKCIJAS, VAI CITIEM PĀRVEDAMIEM VĒRTSPAPĪRIEM, KAS LĪDZVĒRTĪGI UZŅĒMUMU AKCIJĀM

I. Kopsavilkums

ES izaugsmes emisijas dokumentā ir jāiekļauj kopsavilkums, kas sagatavots saskaņā ar 7. panta 12.b punktu.

II. Informācija par emitentu

Identificē uzņēmumu, kas emitē vērtspapīrus, tostarp norādot emitenta reģistrācijas vietu, tā reģistrācijas numuru un juridiskās personas identifikatoru (“LEI”), tā juridisko nosaukumu un komercnosaukumu, tiesību aktus, saskaņā ar kuriem emitents veic darbību, tā reģistrācijas (inkorporācijas) valsti, reģistrētā biroja (vai galvenās darījumdarbības vietas, ja tā atšķiras no reģistrētā biroja) adresi un tālruņa numuru, kā arī tīmekļa vietni, ja tāda ir, precizējot, ka tīmekļa vietnē sniegtā informācija nav daļa no ES izaugsmes emisijas dokumenta, izņemot, ja minētā informācija ES izaugsmes emisijas dokumentā ir iekļauta ar atsauci.

 Ziņas par pēdējiem notikumiem emitenta uzņēmējdarbībā, kuri lielā mērā ietekmē emitenta maksātspējas novērtējumu.

Attiecīgā gadījumā sniedz ziņas par visiem kredītvērtējumiem, kas, pēc emitenta pieprasījuma vai emitentam sadarbojoties vērtēšanas procesā, izsniegti par emitentu.

III. Paziņojums par atbildību un paziņojums par kompetento iestādi

  1. Paziņojums par atbildību

Identificē personas, kas atbildīgas par ES izaugsmes emisijas dokumenta sagatavošanu, un iekļauj minēto personu paziņojumu, ar kuru tās pēc savas labākās pārliecības apliecina, ka ES izaugsmes emisijas dokumentā iekļautā informācija atbilst faktiem un ka ES izaugsmes emisijas dokumentā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

Attiecīgā gadījumā paziņojumā ir jāiekļauj informācija, kas iegūta no trešām personām, tostarp šādas informācijas avots(-i), un par ekspertu uzskatāmas personas paziņojumi vai ziņojumi, un šāda informācija par minēto personu:

a)  vārds, uzvārds;

b)  darbavietas adrese;

c)  kvalifikācija; un

d)  būtiska interese par emitentu, ja tāda ir.

2. Paziņojums par kompetento iestādi

Paziņojumā jānorāda kompetentā iestāde, kas saskaņā ar šo regulu apstiprinājusi ES izaugsmes emisijas dokumentu, jāprecizē, ka šāds apstiprinājums nav apstiprinājums emitentam, ne arī to vērtspapīru kvalitātei, uz kuriem attiecas ES izaugsmes emisijas dokuments, ka kompetentā iestāde ir tikai apliecinājusi, ka ES izaugsmes emisijas dokuments ir izsmeļošs, saprotams un konsekvents atbilstoši šajā regulā noteiktajiem standartiem, un jānorāda, ka ES izaugsmes emisijas dokuments ir sagatavots saskaņā ar 15.a pantu.

IV. Riska faktori

To būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi emitentam, un to būtisko risku apraksts, kas ir raksturīgi vērtspapīriem, kurus publiski piedāvā un/vai atļauts tirgot regulētā tirgū ierobežotā skaitā kategoriju iedaļā “Riska faktori”.

Riskus apstiprina ES izaugsmes emisijas dokumenta saturā.

V. Izaugsmes stratēģija un darījumdarbības pārskats

 Īss emitenta darījumdarbības stratēģijas, tostarp izaugsmes potenciāla, apraksts.

Apraksts par emitenta galvenajām darbībām, tostarp:

a)  pārdoto preču un/vai sniegto pakalpojumu galvenajām kategorijām;

b)  visām nozīmīgajām jaunajiem produktiem, pakalpojumiem vai darbībām;

c)  par galvenajiem tirgiem, kuros emitents darbojas.

VI. Organizatoriskā struktūra

 Ja emitents ir daļa no grupas un ja ES izaugsmes emisijas dokumentā tā nav minēta citur un tiktāl, ciktāl tas nepieciešams, lai gūtu priekšstatu par emitenta darījumdarbību kopumā, – organizatoriskās struktūras diagramma.

VII. Korporatīvā pārvaldība

 Sniedz īsu aprakstu par valdes praksi un pārvaldību.

Sniedz turpmāk minēto personu vārdu, uzvārdu, darbavietas adresi un ieņemamos amatus emitentā un galvenās darbības, ko viņas veic ārpus šāda emitenta, ja tās ir svarīgas attiecībā uz šo emitentu:

a)  pārvaldes, vadības un/vai uzraudzības struktūru locekļi;

b)  biedri ar neierobežotu atbildību komandītsabiedrības ar akciju kapitālu gadījumā.

VIII. Finanšu pārskati

Finanšu pārskati (gada un pusgada), kuri publicēti 12 mēnešu laikposmā pirms ES izaugsmes emisijas dokumenta apstiprināšanas. Ja ir publicēti gan gada, gan pusgada finanšu pārskati, ir nepieciešami tikai gada pārskati, kas publicēti vēlāk nekā pusgada finanšu pārskati.

Ir jāveic gada finanšu pārskatu neatkarīga revīzija. Revīzijas ziņojums jāsagatavo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 537/2014.

Ja Direktīva 2006/43/EK un Regula (ES) Nr. 537/2014 nav piemērojama, gada finanšu pārskatu revīzija ir jāveic saskaņā ar dalībvalstī piemērojamiem revīzijas standartiem vai līdzvērtīgu standartu, vai arī par attiecīgajiem pārskatiem ir jāsagatavo ziņojums, kurā norādīts, vai ES izaugsmes emisijas dokumenta vajadzībām tie sniedz patiesu un skaidru priekšstatu. Pretējā gadījumā ES izaugsmes emisijas dokumentā jāiekļauj šāda informācija:

a) viegli pamanāms paziņojums par to, kuri revīzijas standarti ir izmantoti;

b) paskaidrojums par visām būtiskajām atkāpēm no starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Ja apstiprinātie revidenti ir atteikušies sniegt revīzijas ziņojumus par gada finanšu pārskatiem vai ja tajos ir ierunas, atzinuma izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējums, norāda attiecīgos iemeslus un tādas ierunas, izmaiņas, atrunas vai apstākļu akcentējumu ataino pilnā apjomā.

Turklāt ir jāiekļauj arī apraksts par visām nozīmīgajām izmaiņām grupas finansiālajā stāvoklī, kas notikušas pēc tam, kad ir beidzies pēdējais finanšu periods, par kuru ir publicēti vai nu revidēti finanšu pārskati vai starpperioda finanšu informācija, vai arī ir jāsniedz attiecīgs noliedzošs paziņojums.

IX. Piedāvājuma noteikumi, stingras saistības un nodomi parakstīties, kā arī parakstīšanas un izvietošanas līgumu galvenās iezīmes

Izklāsta piedāvājuma cenu, piedāvāto vērstpapīru skaitu, emisijas/piedāvājuma apjomu, piedāvājuma nosacījumus. Ja konkrēts apjoms nav noteikts, norāda maksimālo vērtspapīru apjomu, kas tiks piedāvāti (ja pieejams), un aprakstu par kārtību un laikposmu, kādā tiks veikts publiskais piedāvājums, norādot tā konkrētu apjomu.

Norāda to juridisko personu nosaukumu un adresi, kuras piekritušas sākotnēji parakstīt visu emisiju, kā arī to juridisko personu nosaukumu un adresi, kuras piekritušas izvietot vērtspapīrus, tos nenopērkot, vai apņēmušās pārdot iespējami vairāk uzņēmuma vērtspapīru. Norāda attiecīgo līgumu būtiskākos aspektus, ieskaitot kvotas. Ja sākotnējā parakste neaptver visu emisiju, norāda neaptverto daļu. Norāda emisijas sākotnējās parakstes komisijas maksas un izvietošanas komisijas maksas kopējo summu.

Attiecīgā gadījumā norāda MVU izaugsmes tirgu vai daudzpusējo tirdzniecības sistēmu, kurā vērtspapīrus ir jāatļauj tirgot, un, ja tas ir zināms, agrākos datumus, kad vērtspapīrus būs atļauts tirgot.

Attiecīgā gadījumā sniedz sīkākas ziņas par juridiskām personām, kuras ir stingri apņēmušās rīkoties starpnieku statusā otrreizējā tirgū un kuras nodrošina likvīdus līdzekļus no starpības starp pirkšanas cenu un piedāvājumu cenu, kā arī izklāsta šīs apņemšanās galvenos nosacījumus.

X.  Būtiska informācija par vērtspapīriem un parakstīšanos uz tiem

a)  starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs (ISIN);

b)  tiesības, kas izriet no vērtspapīriem, šādu tiesību izmantošanas procedūra un jebkādi šo tiesību ierobežojumi;

c) sniedz informāciju par to, kur var parakstīties uz vērtspapīriem, un par laika periodu, tostarp arī par visiem iespējamiem grozījumiem, kuru laikā piedāvājums būs atvērts, un pieteikuma procesa aprakstu, norādot jaunu vērtspapīru emisijas datumu;

d) norāde par gaidāmo cenu, par kādu vērtspapīri tiks piedāvāti, vai alternatīvi apraksts par cenas noteikšanas metodi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 17. pantu un tās izpaušanas procedūru;

e)  informācija par izmaksājamiem procentiem vai apraksts par pamatā esošo vērtspapīru, tostarp metodi, kas izmantota pamatā esošā vērtspapīra un likmes sasaistīšanai, un norāde par to, kur var saņemt informāciju par pamatā esošā vērtspapīra iepriekšējiem un gaidāmajiem rezultātiem un tā svārstīgumu.

Attiecīgā gadījumā informācija par pamatā esošajiem vērtspapīriem un attiecīgā gadījumā informāciju par pamatā esošo vērtspapīru emitentu.

Brīdinājums par to, ka ieguldītāja dalībvalsts un emitenta reģistrācijas valsts nodokļu tiesību akti var ietekmēt no vērtspapīriem gūtos ienākumus.

XI. Piedāvājuma iemesli, ieņēmumu izlietojums un attiecīgā gadījumā ar VSP saistītā informācija

Sniedz informāciju par piedāvājuma iemesliem un attiecīgā gadījumā norāda tīro ieņēmumu lēsto summu, to sadalot pa galvenajiem paredzētās izmantošanas veidiem un uzskaitot prioritārā izmantošanas secībā.

Ja emitents zina, ka ar plānotajiem ieņēmumiem nepietiks, lai finansētu visus piedāvātos izmantošanas veidus, tam jānorāda pārējo nepieciešamo līdzekļu summa un avoti. Sīkākas ziņas jāsniedz arī par ieņēmumu izlietojumu, jo īpaši, ja tos izmanto, lai iegādātos aktīvus, kas nav paredzēti parastajai darījumdarbības gaitai, lai finansētu cita uzņēmuma pārņemšanu vai lai dzēstu, samazinātu vai izpirktu parādsaistības.

Attiecīgā gadījumā ar VSP saistītu informāciju saskaņā ar grafiku, kas sīkāk precizēts 13. panta 1. punkta pirmajā daļā minētajā deleģētajā aktā, ņemot vērā 13. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

XII. Interešu konflikti

Sniedz informāciju par interesēm saistībā ar emisiju, tostarp interešu konfliktiem, un informāciju par iesaistītajām personām un to, kāda veida intereses tās ir.

XIII. Pieejamie dokumenti

Iekļauj paziņojumu, ka ES izaugsmes emisijas dokumenta derīguma laikā attiecīgā gadījumā var pārbaudīt šādus dokumentus:

(a)  emitenta atjauninātu dibināšanas līgumu un statūtus;

(b)  visus ziņojumus, vēstules un citus dokumentus, vērtējumus un paziņojumus, kurus sagatavojis eksperts pēc emitenta pieprasījuma un kuri daļēji ir iekļauti ES izaugsmes emisijas dokumentā vai uz kuriem tajā ir izdarīta atsauce.

Norāda tīmekļa vietni, kurā minētos dokumentus var pārbaudīt.

IX PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ 1. PANTA 4. PUNKTA PIRMĀS DAĻAS DB) APAKŠPUNKTĀ UN 1. PANTA 5. PUNKTA PIRMĀS DAĻAS BA) APAKŠPUNKTĀ MINĒTAJĀ DOKUMENTĀ

I. Emitenta nosaukums (tostarp tā LEI), reģistrācijas valsts un saite uz emitenta tīmekļa vietni

II. Par dokumentu atbildīgo personu deklarācija, ka dokumentā iekļautā informācija, cik viņām zināms, atbilst faktiem un ka dokumentā nav izlaista informācija, kas varētu ietekmēt tā nozīmi.

III. Paziņojums, ka dokuments nav prospekts Regulas (ES) 2017/1129 nozīmē un ka attiecīgā kompetentā iestāde dokumentu nav pārbaudījusi un apstiprinājusi saskaņā ar Regulas (ES) 2017/1129 20. pantu.

IV. Paziņojums par pastāvīgu atbilstību ziņošanas un informācijas atklāšanas pienākumiem visā periodā, kurā atļauta tirdzniecība, tostarp attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2004/109/EK, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un attiecīgā gadījumā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/565.

V. Norāde par to, kur ir pieejama regulētā informācija, ko emitents publicējis saskaņā ar pastāvīgiem informācijas atklāšanas pienākumiem, un attiecīgā gadījumā – kur var iegūt jaunāko prospektu.

VI. Ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti – paziņojums, ka piedāvājuma brīdī emitents nekavē iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

VII. Piedāvājuma iemesls un ieņēmumu izlietojums.

VIII. Konkrētie emisijas riska faktori.

IX. Vērtspapīru iezīmes (tostarp to ISIN).

X. Attiecībā uz akcijām vērtības samazināšanās un līdzdalība pēc emisijas.

XI. Ja vērtspapīri tiek publiski piedāvāti – piedāvājuma noteikumi.

XII. Attiecīgā gadījumā visi regulētie tirgi vai MVU izaugsmes tirgi, kuros vērtspapīrus, kas ir aizvietojami ar vērtspapīriem, kurus publiski jāpiedāvā vai jāatļauj tirgot regulētā tirgū, jau ir atļauts tirgot.”

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Grozījumu izdarīšana Regulā (ES) 2017/1129, Regulā (ES) Nr. 596/2014 un Regulā (ES) Nr. 600/2014, lai Savienības publiskos kapitāla tirgus padarītu pievilcīgākus uzņēmumiem un atvieglotu mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi kapitālam
Atsauces	COM(2022)0762 – C9-0417/2022 – 2022/0411(COD)
Datums, kad iesniedza EP	8.12.2022
Atbildīgā komiteja  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 1.2.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 1.2.2023	JURI 1.2.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	JURI 31.1.2023
Iesaistītās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 15.6.2023
Referenti  Iecelšanas datums	Alfred Sant 25.1.2023
Izskatīšana komitejā	30.8.2023
Pieņemšanas datums	24.10.2023
Galīgais balsojums	+: –: 0:	52 0 1
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Rasmus Andresen, Anna-Michelle Asimakopoulou, Marek Belka, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Gilles Boyer, Markus Ferber, Jonás Fernández, Giuseppe Ferrandino, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Claude Gruffat, José Gusmão, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, Othmar Karas, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Aušra Maldeikienė, Pedro Marques, Siegfried Mureşan, Caroline Nagtegaal, Denis Nesci, Luděk Niedermayer, Dimitrios Papadimoulis, Piernicola Pedicini, Lídia Pereira, Kira Marie Peter-Hansen, Eva Maria Poptcheva, Evelyn Regner, Antonio Maria Rinaldi, Dorien Rookmaker, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Paul Tang, Irene Tinagli, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt, Stéphanie Yon-Courtin
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Damien Carême, Eider Gardiazabal Rubial, Martin Hlaváček, Chris MacManus, Margarida Marques, Laurence Sailliet
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Theresa Bielowski, Anna Bonfrisco, Elena Lizzi
Iesniegšanas datums	26.10.2023

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

52	+
ECR	Denis Nesci, Dorien Rookmaker, Johan Van Overtveldt
ID	Anna Bonfrisco, Elena Lizzi, Antonio Maria Rinaldi
PPE	Anna-Michelle Asimakopoulou, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Aušra Maldeikienė, Siegfried Mureşan, Luděk Niedermayer, Lídia Pereira, Laurence Sailliet, Ralf Seekatz, Inese Vaidere
Renew	Gilles Boyer, Giuseppe Ferrandino, Martin Hlaváček, Billy Kelleher, Ondřej Kovařík, Georgios Kyrtsos, Caroline Nagtegaal, Eva Maria Poptcheva, Stéphanie Yon-Courtin
S&D	Marek Belka, Theresa Bielowski, Jonás Fernández, Eider Gardiazabal Rubial, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Margarida Marques, Pedro Marques, Evelyn Regner, Alfred Sant, Joachim Schuster, Paul Tang, Irene Tinagli
The Left	Chris MacManus, Dimitrios Papadimoulis
Verts/ALE	Rasmus Andresen, Damien Carême, Claude Gruffat, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Piernicola Pedicini, Kira Marie Peter-Hansen

 

0	-

 

1	0
The Left	José Gusmão

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

 

• [1]  OV C 184, 25.5.2023., 103. lpp.
• [*] Grozījumi: jaunais vai grozītais teksts ir norādīts treknā slīprakstā; svītrojumi ir apzīmēti ar simbolu ▌.
• [2] OV C (..), (..), (..). lpp.
• [3] Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns kapitāla tirgu savienības izveidei” (COM(2015) 468 final).
• [4] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).
• [5] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2115 (2019. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz MVU izaugsmes tirgu izmantošanas veicināšanu groza Direktīvu 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 596/2014 un (ES) 2017/1129 (OV L 320, 11.12.2019., 1. lpp.).
• [6] Augsta līmeņa foruma kapitāla tirgu savienības jomā galīgais ziņojums “Jauns redzējums par Eiropas kapitāla tirgiem” (2020. gada 10. jūnijs).
• [7] Tehnisko ekspertu un ieinteresēto personu grupas (TESG) galīgais ziņojums par MVU “Empowering EU capital markets for SMEs – Making listing cool again” (2021. gada maijs).
• [8] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
• [9] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.).
• [10] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).
• [11] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/337 (2021. gada 16. februāris), ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 attiecībā uz ES atveseļošanas prospektu un mērķtiecīgiem pielāgojumiem finanšu starpnieku atbalstam un Direktīvu 2004/109/EK attiecībā uz vienotā elektroniskā ziņošanas formāta izmantošanu gada finanšu pārskatiem nolūkā palīdzēt atgūties no Covid-19 krīzes (OV L 68, 26.2.2021., 1. lpp.).
• [12] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (OV L 173, 12.6.2014., 1. lpp.).
• [13] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/565 (2016. gada 25. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 87, 31.3.2017., 1. lpp.).
• [14] Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/980 (2019. gada 14. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1129 papildina attiecībā uz tā prospekta formātu, saturu, pārbaudi un apstiprināšanu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 809/2004 (OV L 166, 21.6.2019., 26. lpp.).
• [15] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
• [16] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/… par Eiropas zaļajām obligācijām un fakultatīvu informācijas atklāšanu attiecībā uz obligācijām, ko tirgo kā vides ziņā ilgtspējīgas, un ar ilgtspēju saistītām obligācijām (OV L … ELI:...).
• [17] ▌Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula (ES) .../...(...), ar ko izveido Eiropas vienoto piekļuves punktu, kurš nodrošina centralizētu piekļuvi publiski pieejamai informācijai, kas nozīmīga finanšu pakalpojumiem, kapitāla tirgiem un ilgtspējai (OV L ..., ELI: ....).
• [18] Kompetento iestāžu veikto prospektu pārbaudes un apstiprināšanas procedūru salīdzinošā pārskatīšana, 2022. gada 21. jūlijs (ESMA42-111-7170).
• [19] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
• [20] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).
• [21] OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.