Ziņojums - A9-0431/2023Ziņojums
A9-0431/2023
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par 2023. gada ziņojumu par banku savienību

11.12.2023 - (2023/2078(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Ivars Ijabs


Procedūra : 2023/2078(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A9-0431/2023
Iesniegtie teksti :
A9-0431/2023
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par 2023. gada ziņojumu par banku savienību

(2023/2078(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā 2023. gada 11. jūlija rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par banku savienību[1],

– ņemot vērā Komisijas pasākumus, kas veikti saistībā ar Parlamenta 2023. gada 11. jūlija rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par banku savienību,

– ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2023. gada 20. oktobrī publicēto dokumentu Feedback on the input provided by the European Parliament as part of its resolution on Banking Union 2022 (Pārskats par Eiropas Parlamenta pienesumu, kas sniegts rezolūcijas par 2022. gada ziņojumu par banku savienību ietvaros),

– ņemot vērā 2022. gada 21. martā klajā laisto ECB 2022. gada pārskatu par uzraudzības darbībām,

– ņemot vērā 2023. gada 30. jūnijā klajā laisto Vienotā noregulējuma valdes (VNV) 2022. gada pārskatu,

– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (COM(2015)0586),

– ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par kredītu apkalpotājiem, kredītu pircējiem un nodrošinājuma atgūšanu (COM(2018)0135),

– ņemot vērā Padomes 2022. gada 7. decembra paziņojumu presei “Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana: Padome vienojas par nostāju attiecībā uz pastiprinātu noteikumu kopumu”,

– ņemot vērā Padomes 2023. gada 27. jūnija paziņojumu presei “Banku sektors: panākta provizoriska vienošanās par “Bāzele III” reformu īstenošanu”,

– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Regulu (ES) Nr. 806/2014 (COM(2023)0226),

– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz agrīnas intervences pasākumiem, noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma darbības finansējumu groza Direktīvu 2014/59/ES (COM(2023)0227),

– ņemot vērā Komisijas 2023. gada 18. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz noguldījumu aizsardzības tvērumu, noguldījumu garantiju sistēmas līdzekļu izmantošanu, pārrobežu sadarbību un pārredzamību groza Direktīvu 2014/49/ES (COM(2023)0228),

– ņemot vērā piecu priekšsēdētāju 2015. gada 22. jūnija ziņojumu “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”,

– ņemot vērā Eurogrupas 2022. gada 16. jūnija paziņojumu par banku savienības nākotni,

– ņemot vērā Bāzeles Banku uzraudzības komitejas 2022. gada 16. decembra standartus par prudenciālo režīmu, ko piemēro riska darījumiem ar kriptoaktīviem,

– ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra paziņojumu “Ieņēmumus nenesošu aizdevumu problēmas risināšana pēc Covid-19 pandēmijas” (COM(2020)0822),

– ņemot vērā ECB 2020. gada 15. decembra ieteikumu par dividenžu sadali Covid-19 pandēmijas laikā,

– ņemot vērā ECB darba dokumentu sēriju The Road to Paris: stress testing the transition towards a net-zero economy (Ceļš uz Parīzi: pārkārtošanās uz neto nulles emisiju ekonomiku stresa pārbaude),

– ņemot vērā 2023. gada 28. jūlijā publicētos Eiropas Banku iestādes (EBI) 2023. gada ES mēroga pārredzamības pārbaudes rezultātus,

– ņemot vērā EBI ziņojumu par vides jomas un sociālo risku lomu prudenciālās uzraudzības satvarā,

– ņemot vērā ECB 2023. gada maija dokumentu Financial Stability Review (Finanšu stabilitātes pārskats),

– ņemot vērā ECB 2022. gada 12. decembra pārskatu par tās uzraudzības prioritātēm laikposmam no 2023. līdz 2025. gadam,

– ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2023. gada 12. maija Īpašo ziņojumu Nr. 12/2023 “Banku kredītriska uzraudzība Eiropas Savienībā — ECB pastiprināja centienus, bet jādara vairāk, lai palielinātu pārliecību, ka kredītrisks tiek pienācīgi pārvaldīts un segts”,

– ņemot vērā ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andrea Enria teikto Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas rīkotajās uzklausīšanās 2023. gada 21. martā un 2023. gada 28. jūnijā,

– ņemot vērā paziņojumus, kas tika pausti ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja amatam izvirzītā kandidāta atklātajā uzklausīšanā, ko Ekonomikas un monetārā komiteja noturēja 2023. gada 20. septembrī,

– ņemot vērā VNV priekšsēdētāja Dominique Laboureix teikto Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas rīkotajās uzklausīšanās 2023. gada 1. martā un 2023. gada 18. jūlijā,

– ņemot vērā VNV 2023. gada 15. maija pusgada ziņojumu Eurogrupai,

– ņemot vērā ECB banku uzraudzības, EBI un VNV 2023. gada 20. marta kopīgo paziņojumu par Šveices iestāžu 2023. gada 19. marta paziņojumu,

– ņemot vērā 2023. gada 27. jūnija saprašanās memorandu, ar ko izveido satvaru Eiropas Savienības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karalistes regulatīvai sadarbībai finanšu pakalpojumu jomā,

– ņemot vērā 2022. gada 7. decembra deklarāciju par Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, ko parakstījusi Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētāja un par ko vienojušies sešu Parlamenta politisko grupu (Eiropas Tautas partija, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, grupa “Renew Europe”, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa un grupa “The Left”) koordinatori,

 ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par euro starptautiskās nozīmes stiprināšanu[2],

– ņemot vērā 2019. gada 14. marta rezolūciju par dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus amatiem ES ekonomikas un monetāro lietu jomā[3],

– ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A9-0431/2023),

A. tā kā banku savienība, kas pašlaik ietver vienoto uzraudzības mehānismu (VUM), vienoto noregulējuma mehānismu (VNM) un vienotu noteikumu kopumu kā tās pamatu, ir neatņemama daļa no Savienības finanšu stabilitātes un garantē augstu minimālo standartu noguldījumu aizsardzības jomā, kamēr nav izveidota Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS);

B. tā kā, novēršot riskus, ko rada pārāk cieša saikne starp centrālo valdību un bankām, tiktu nodrošināta ļoti svarīga papildu stabilitāte un drošība Eiropas banku sistēmai un patērētājiem, kuri to izmanto;

C. tā kā pilnībā izveidota banku savienība būtu iedzīvotājiem un ES ekonomikai labvēlīgs notikums, kas nodrošinātu pamatu stabilākai banku sistēmai, sistēmiskā riska mazināšanai, uzlabotai konkurencei, plašāku izvēles iespēju radīšanai patērētājiem un to aizsardzībai, lielāku iespēju radīšanai pārrobežu banku pakalpojumiem un piekļuvei mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem, lielākām ekonomiskajām investīcijām, labākai finansējuma pieejamībai mājsaimniecībām un uzņēmumiem un zemākām izmaksām banku klientiem, vienlaikus nodrošinot to, ka publiskie līdzekļi netiek izmantoti banku darbības nozares glābšanai;

D. tā kā ES bankas ir izturējušas Krievijas agresijas ietekmi; tā kā tām ir svarīga loma, lai nodrošinātu, ka tiek pastāvīgi īstenotas un ievērotas sankcijas, ko ES noteikusi pret Krieviju, reaģējot uz tās iebrukumu; tā kā ir nepieciešama turpmāka koordinācija, lai izvairītos no sankciju apiešanas;

E. tā kā klimata pārmaiņas, vides degradācija un pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku ir faktori, kuri banku bilances ilgtspējas izvērtēšanā jāņem vērā kā riska avots, kas var ietekmēt investīcijas reģionos un nozarēs;

F. tā kā vienošanās par ENAS vēl nav panākta; tā kā, ņemot vērā Parlamenta aicinājumus, Komisija ir ierosinājusi reformēt krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (KPNA) satvaru, vienlaikus atzīstot, ka šo satvaru nevajadzētu uzskatīt par ENAS aizstājēju;

G. tā kā, neraugoties uz to, ka 2020. gadā tika panākta politiska vienošanās par Vienotā noregulējuma fonda (VNF) izveidi, šis atbalsta mehānisms joprojām nav ieviests; tā kā saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem 16 no 36 noguldījumu garantiju sistēmām Eiropas Savienībā nesasniedza prasīto (minimālo) finansējuma līmeni;

H. tā kā ES banku darbības nozares pārrobežu konsolidācijas trūkums negatīvi ietekmē tās globālo konkurētspēju un tā kā dažās dalībvalstīs mazumtirdzniecības banku pakalpojumu jomā joprojām dominē neliels skaits banku; tā kā atšķirība starp ES un ASV banku rentabilitāti pēdējos desmit gados ir palielinājusies un ES banku pašu kapitāla atdeve ir par 5 punktiem zemāka nekā attiecīgais ASV banku rādītājs[4];

I. tā kā ES banku darbības nozarē tika novērota pieaugoša rentabilitāte, jo īpaši procentu likmju paaugstināšanās un ECB noguldījumu palielināšanās rezultātā; tā kā procentu likmju paaugstināšanās ir izraisījusi arī atsevišķu banku bilances pasliktināšanos nerealizēto kapitāla zaudējumu dēļ;

J. tā kā spēcīgai, stabilai, noturīgai, dinamiskai un konkurētspējīgai banku darbības nozarei ir ļoti svarīga loma ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) un jaunuzņēmumu finansēšanā, mājokļa iegādes iespēju palielināšanā un steidzamās pārkārtošanās uz zaļu un digitālu ekonomiku īstenošanā;

K. tā kā pēc iepriekš minētās pandēmijas un iebrukuma banku darbības nozare saskaras ar riskiem, jo īpaši saistībā ar aktīvu kvalitātes pasliktināšanos; tā kā lai gan ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) īpatsvars kopš lielās recesijas beigām ir pastāvīgi samazinājies un 2023. gada pirmajā ceturksnī tas bija samazinājies līdz 2,24 %, ir nepieciešama tā turpmāka samazināšanās;

L. tā kā ES likumdevēji panāca vienošanos par noteikumiem “Bāzele III” standartu īstenošanai tādā veidā, lai saglabātu banku konkurētspēju un ņemtu vērā ES banku nozares īpatnības;

M. tā kā finanšu digitalizācija sniedz būtiskas iespējas banku darbības nozarei un ir nodrošinājusi nozīmīgu tehnoloģisko progresu ES banku darbības nozarē, palielinot banku pakalpojumu sniegšanas efektivitāti un vēlmi inovēt; tā kā finanšu digitalizācija arī rada izaicinājumus, tostarp attiecībā uz datu aizsardzību, reputācijas risku, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (NILLN) apkarošanu un patērētāju aizsardzību;

N. tā kā finanšu iestādes aizvien vairāk paļaujas uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) izmantošanu; tā kā ES banku darbības nozarei ir jāpalielina sava kibernoturība, lai nodrošinātu, ka IKT sistēmas var izturēt dažāda veida draudus kiberdrošībai;

O. tā kā vairākās bankās ir paaugstinājies riska darījumu ar centrālo valdību līmenis; tā kā būtu jānovērš riski, ko rada pārāk ciešā saikne starp centrālo valdību un bankām;

P. tā kā banku savienībai būtu jāpalīdz likvidēt joprojām pastāvošo ciešo saikni jeb apburto loku starp bankām un centrālo valdību; tā kā vairākās bankās ir paaugstinājies riska darījumu ar centrālo valdību līmenis; tā kā centrālās valdības parādam piemērotajam prudenciālajam režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem;

Q. tā kā straujais procentu likmju kāpums ir negatīvi ietekmējis mājsaimniecību aizņemšanās spēju un aizņēmēju spēju atmaksāt parādu un padara ES bankas neaizsargātas pret iespējamiem zaudējumiem nākotnē; tā kā līdz šim ir veltīta pienācīga uzmanība no procentu likmju straujās paaugstināšanās izrietošajiem riskiem;

R. tā kā, lai pabeigtu kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidi, ir jāpieņem kopīgi noteikumi un jāievieš efektīvi instrumenti, ar ko mazināt iekšējā tirgus sadrumstalotību un atvieglot piekļuvi alternatīvam finansējumam;

S. tā kā ES un Apvienotā Karaliste ir parakstījušas Saprašanās memorandu par regulatīvo sadarbību finanšu pakalpojumu jomā un šai uz sadarbību vērstajai pieejai vajadzētu būt ES un Apvienotās Karalistes ilgtermiņa attiecību pamatā, jo īpaši banku darbības jomā; tā kā Komisija ir vēlreiz pagarinājusi pagaidu atļauju ES bankām un fondu pārvaldniekiem izmantot Apvienotās Karalistes tīrvērtes iestādes,

Vispārēji apsvērumi

1. nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un šīs agresijas ietekmi uz Ukrainas tautu, ES un citur; aicina bankas turpināt savu stratēģisko lēmumu pielāgošanu jaunajam Eiropas un starptautiskajam kontekstam, kas izriet no šiem apstākļiem, novērst sistēmisko risku un turpināt īstenot un ievērot finanšu sankcijas, kuras pieņemtas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā;

2. atgādina, ka, lai gan dalībvalstis ir atbildīgas par ES sankciju pārkāpumu konstatēšanu, banku darbības nozarei ir būtiska loma sankciju īstenošanā un to ievērošanas uzraudzībā; aicina Komisiju izveidot ES līmeņa datubāzi, lai veicinātu koordināciju starp bankām, novērstu nepilnības sankciju īstenošanā dalībvalstīs un izvērtētu, kā ES bankas īsteno sankcijas; pieņem zināšanai Parlamenta nostāju attiecībā uz priekšlikumu regulai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādi (AMLA), ar ko jaunajai iestādei tiek dots uzdevums atbalstīt ES mērķvirzīto finanšu sankciju konsekventu piemērošanu;

3. atzīmē, ka kopējais banku darbības nozares tiešo riska darījumu ar Krieviju un Ukrainu apmērs ir neliels, jo bankas pašlaik samazina savus riska darījumus, un aicina uzraudzības institūcijas un ECB banku uzraudzību palīdzēt pārējām ES bankām, kas vēl darbojas Krievijā, sakārtotā veidā pamest Krievijas tirgu;

4. uzsver, ka banku savienība joprojām ir ļoti svarīgs ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) un līdz ar to arī iekšējā tirgus papildinājums; atgādina, ka banku savienības pamatmērķi ir banku sistēmas drošība, noguldījumu aizsardzība un nepieļaušana, ka bankas jāglābj nodokļu maksātājiem; atzīst pēdējos 15 gados panākto progresu, izveidojot VUM un VNM, un to, ka ES bankas tagad labāk spēj izturēt finanšu satricinājumus; prasa pabeigt banku savienības izveidi un atzīmē, ka joprojām nav ieviests tās trešais pīlārs — ENAS;

5. prasa Komisijai banku savienības un KTS izveides pabeigšanu arī turpmāk atzīt par vienu no tās atlikušā pašreizējā pilnvaru termiņa un nākamā pilnvaru termiņa prioritātēm; uzsver, ka abi projekti:
– piedāvā mājsaimniecībām un MVU ― kas joprojām lielā mērā ir atkarīgi no banku kredītiem ― plašāku piekļuvi finansējumam,
– veicina investīcijas un darbvietu izveidi,
– atbalsta Eiropas ekonomiku,
– palielina finanšu stabilitāti,
– mazina ekonomikas lejupslīdes ietekmi,
– finansē digitālo pārkārtošanos un pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku,
– atraisa ES izaugsmes potenciālu;

6. pieņem zināšanai EBI 2023. gada 13. jūlija paziņojumu, kurā norādīts, ka ES/EEZ banku darbības nozare uzrāda augošu rentabilitāti, taču jau neskaidri iezīmējas ar aktīvu kvalitāti un rentabilitāti saistīti riski; pieņem zināšanai ES banku rentabilitātes neseno īstermiņa palielināšanos (peļņa no pašu kapitāla 2022. gada otrajā ceturksnī bija 7,59 %, savukārt 2023. gada tajā pašā laikposmā tā bija palielinājusies līdz 10,04 %, sasniedzot savu augstāko līmeni pēdējos 14 gados[5]), taču brīdina — lai nodrošinātu ilgtermiņa konkurētspēju, šim pieaugumam jābūt ilgtspējīgam;

7. mudina peļņu izmantot rezervju veidošanai, lai tādējādi aizsargātu finanšu sistēmas stabilitāti un finansētu Eiropas ekonomiku; atzīmē, ka dividenžu sadales un akciju atpirkšanas pagaidu apturēšana bija efektīvs līdzeklis banku noturības aizsargāšanai Covid-19 krīzes laikā;

8. atzīmē — 2023. gada 2. ceturkšņa apsekojums par eurozonas banku aizdevumu piešķiršanu parādīja, ka augstākas riska uztveres, zemākas riska tolerances un augstāku finansēšanas izmaksu dēļ bankas ir padarījušas vēl stingrākus savus kreditēšanas standartus attiecībā uz aizdevumiem uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei un ka bankas ir padarījušas stingrākus arī aizdošanas nosacījumus, jo ir palielinājušās bažas par INA[6]; atgādina ES banku darbības nozares būtisko lomu Eiropas ekonomikas atveseļošanas finansēšanā un uzskata, ka šī atveseļošana būs atkarīga arī no tā, vai bankām būs pietiekams kapitāls kredīta piešķiršanai, it īpaši, ņemot vērā publiskā atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu dalībvalstīs;

9. aicina Komisiju izvērtēt šķēršļus pārrobežu apvienošanai, kā arī iespējamos stimulus norobežošanai; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Andrea Enria publisko paziņojumu banku darbības nozare joprojām pārsvarā ir valstu banku darbības nozaru kopums; atzīmē, ka integrētāka ES banku darbības nozare varētu palielināt banku spēju veikt stratēģiskas investīcijas un veicināt ES kapitāla tirgu attīstību, taču vienlaikus atzīst, ka banku komercdarbības modeļu dažādība eurozonā palielina finanšu sistēmas noturību; norāda uz riskiem, ko varētu radīt institūcijas, kuras ir “pārāk lielas, lai bankrotētu”, un to, ka finanšu stabilitāti iespējams palielināt, reformējot ES globālās sistēmiski nozīmīgās bankas, jo tas novērstu negodīgas rīcības vai pārlieku liela riska uzņemšanās risku, un uzsver, ka pārrobežu konsolidācija bez pārmērīgas koncentrācijas varētu palielināt ES banku nozares rentabilitāti un, iespējams, uzlabot pašreizējo situāciju, kad daudzās dalībvalstīs iedzīvotājiem tiek piedāvāts samazināts pakalpojumu klāsts par augstāku maksu;

10. atzīmē, ka dažās dalībvalstīs banku pakalpojumus privātpersonām joprojām sniedz neliels skaits banku un ka līdz ar to šo pakalpojumu patērētājiem ir samazinātas izvēles iespējas; uzskata, ka integrētai banku savienībai jābūt atkarīgai no labi funkcionējoša privātpersonām paredzēto finanšu pakalpojumu vienotā tirgus; pauž nožēlu par atlikušajām barjerām pārrobežu banku pakalpojumu sniegšanai privātpersonām un aicina Komisiju izvērtēt šķēršļus un barjeras, ar ko patērētāji saskaras privātpersonām paredzēto banku produktu izmantošanā; uzsver integrētas banku savienības potenciālu uzlabot konkurenci un izvēles iespējas privātpersonām paredzēto banku pakalpojumu jomā, tostarp, palielinot iespējas sniegt privātpersonām pārredzētus pārrobežu banku pakalpojumus; uzsver priekšrocības, ko sniedz diversificēta un konkurētspējīga banku darbības nozare Eiropas Savienībā;

11. uzsver, ka procentu likmes, ko dažādās dalībvalstīs piedāvā mājsaimniecībām un MVU, būtiski atšķiras; mudina ES iestādes un struktūras apsvērt pasākumus, lai uzlabotu patērētāju izvēles iespējas un konkurenci un atvieglotu slogu hipotekāro kredītu turētājiem un MVU dalībvalstīs ar augstākām aizdevumu procentu likmēm nolūkā nodrošināt, ka tik ļoti nepieciešamais kapitāls visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir pieejams ar taisnīgām un konkurētspējīgām procentu likmēm;

12. uzsver banku darbības nozares lomu pārkārtošanās uz digitalizētu un oglekļneitrālu ekonomiku atbalstīšanā, līdzekļu novirzīšanā atjaunīgiem energoresursiem un ES zaļā kursa un ES Klimata akta[7] mērķu sasniegšanas veicināšanā; pieņem zināšanai to, ka ES bankas turpina mazināt savu pakļautību energoietilpīgas darbības uzņēmumiem un fosilā kurināmā uzņēmumiem, un dažādos faktorus, kas ietekmē finanšu stabilitāti, tostarp fosilā kurināmā aktīvu vērtību; gaida, ka līdz 2024. un 2025. gada beigām tiks publicēti EBI ziņojumi par ļoti svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar institūciju riska darījumiem ar VSP aktīviem, un par šiem riska darījumiem piemērotā koriģētā prudenciālā režīma iespējamo ietekmi;

13. pauž nožēlu par to, ka finanšu institūcijas nav nodrošinājušas dzimumu līdzsvaru, it īpaši savās vadības struktūrās; uzsver, ka dzimumu līdzsvars valdēs un darba ņēmēju vidū sniedz gan sociālu, gan ekonomisku labumu; aicina finanšu institūcijas regulāri atjaunināt savu daudzveidības un iekļaušanas politiku un palīdzēt veicināt veselīgu darba kultūru, kurā prioritāte ir piešķirta iekļautībai; aicina uzraudzības iestādes izmantot savas uzraudzības pilnvaras, lai novērstu dažādības un dzimumu līdzsvara trūkumu finanšu institūciju vadības struktūrās;

14. pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu ECB Padomē, tās Uzraudzības valdē un VNV valdē; aicina iesaistītās personas turpmākajās iecelšanās amatā novērst minēto trūkumu; atgādina par Parlamenta 2019. gada 14. marta rezolūciju, kuras mērķis ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru gaidāmajā amata kandidātu sarakstā nominēšanai ES ekonomikas un monetāro lietu jomā, un atkārtoti pauž apņemšanos neņemt vērā kandidātu sarakstus, kuros nav ievērots dzimumu līdzsvara princips;

15. pauž nožēlu, ka ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atlases procedūrā ECB neņēma vērā Parlamenta komentārus; mudina ECB nākamajās atlases procedūrās pienācīgi ņemt vērā Parlamenta viedokli;

16. atzīmē, ka banku savienībā joprojām ir augsta banku pakļautība valstu centrālās valdības parādam; atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamā regulatīvā režīma jautājums ir padziļināti jāizskata starptautiskos forumos un ka šim režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem, un aicina Komisiju to ņemt vērā, kad tā minētajam jautājumam pievērsīsies jebkādos turpmākos priekšlikumos; piekrīt EBI bažām par to, ka riska darījumi ar centrālo valdību ir svarīgi ES bankām un ka tie varētu kļūt par iespējamas neaizsargātības cēloni[8];

17. uzsver, ka ES droša aktīva izveide varētu palīdzēt mazināt negatīvo atgriezenisko saikni starp valsts centrālo valdību un iekšzemes banku darbības nozari; uzskata, ka NextGenerationEU nodrošina augstas kvalitātes un zema riska Eiropas aktīvus, kas ļauj atjaunot valsts obligāciju līdzsvaru banku bilancē;

Uzraudzība

18. atzīmē, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla īpatsvars 2023. gada otrajā ceturksnī bija paaugstinājies līdz 15,72 % (2022. gada otrajā ceturksnī tas bija 14,96 %); pauž nožēlu, ka likviditātes seguma rādītājs 2023. gada otrajā ceturksnī bija samazinājies līdz 158,00 % (2022. gada otrajā ceturksnī tas bija 164,36 %)[9];

19. atzīmē, ka INA īpatsvars samazinājās, taču prasa to samazināt vēl vairāk; atgādina, ka riska mazināšana banku darbības nozarē veicinātu stabilāku, spēcīgāku un uz ekonomikas izaugsmi vairāk orientētu banku savienību; aicina uzraudzības iestādes uzraudzīt arī otrā posma aizdevumu attīstību; atzīmē progresa trūkumu AECE direktīvas priekšlikuma — kas paredz ar zināmiem nosacījumiem nodrošināt bankām mehānismu, ar kura palīdzību paātrināt vērtības atgūšanu no nodrošinātajiem aizdevumiem, izmantojot ārpustiesas izpildi, lai vēl vairāk attīstītu INA sekundāros tirgus, — jomā; uzsver, ka Direktīva par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem[10] ir padarījusi INA sekundāro tirgu efektīvāku, vienlaikus paredzot augstu aizsardzību debitoriem; vērš uzmanību uz to, ka INA pārdošana ir otrs labākais risinājums salīdzinājumā ar kredīta ienesīguma atjaunošanu;

20. pieņem zināšanai makroekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos; norāda, ka ES bankām vajadzētu būt gatavām tam, ka var pasliktināties aktīvu kvalitāte; tādēļ uzsver, ka liela nozīme ir piesardzīgai riska pārvaldībai un atbilstošai uzkrājumu veidošanai; aicina Komisiju, kā arī valstu un ES uzraudzības iestādes sagatavoties tam, ka var pasliktināties aktīvu kvalitāte;

21. atzīmē, ka pēdējā banku bankrotu sērija ASV un Šveicē parādīja finanšu sistēmas neaizsargātību, it īpaši šajās valstīs; vērš uzmanību uz to, ka, ņemot vērā šo kontekstu, situācija ES banku kapitāla un likviditātes jomā joprojām ir stabila, kas liecina par ES banku darbības nozares noturību; uzsver, ka ES un valsts uzraudzības iestādes novērsa minētos riskus, un atzinīgi vērtē 2023. gadā veiktā ES mēroga stresa testa rezultātus un to, ka ES bankas varētu izturēt ekonomikas lejupslīdi;

22. aicina uzraudzības iestādes turpināt izvērtēt banku pakļautību riskiem, kas izriet no turpmākām procentu likmju izmaiņām; atzīmē, ka banku pakļautība ar procentu likmēm saistītam riskam ir atkarīga no to aktīvu struktūras un komercdarbības modeļa, un gaida Komisijas izvērtējumu attiecībā uz banku tiesisko regulējumu; pauž bažas par būtisko centrālās valdības parāda līmeni banku savienībā ietilpstošu banku bilancē; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamā regulatīvā režīma jautājums ir padziļināti jāizskata starptautiskos forumos un ka šim režīmam būtu jāatbilst starptautiskiem standartiem; atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku;

23. atgādina — ECB dokumentā Financial Stability Review 2023 (2023. gada pārskats par finanšu stabilitāti) ir uzsvērts, ka ir svarīgi ņemt vērā banku bilances pasliktināšanos, ko izraisa augošās procentu likmes, un uzsver, ka makroprudenciālajām iestādēm būs pakāpeniski jāpastiprina ar kapitālu un/vai aizņēmējiem saistītie pasākumi;

24. prasa attiecīgā gadījumā vēl vairāk saskaņot ES tiesisko regulējumu, veicinot konverģenci starp valstu iestādēm un izmantojot uzraudzības dialogu, lai izvērtētu, kā attīstās apdraudējumi banku darbības nozarei;

25. atzinīgi vērtē institūciju līmenī panākto vienošanos par “Bāzele III” standartu īstenošanu ES; uzsver, ka šis satvars paredz atšķirīgus prudenciālo prasību pastiprināšanas līmeņus atkarībā no banku uzticēšanās iekšējo modeļu izmantošanai to riska svēruma aprēķināšanā; vērš uzmanību uz to, ka jaunie noteikumi pastiprina un labāk precizē proporcionalitāti banku darbības uzraudzībā un ka tie turpinās veicināt finanšu stabilitāti ES; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus jurisdikcijām;

26. pieņem zināšanai EBI un ECB pausto viedokli par novirzīšanos no starptautiskā nolīguma, kas iekļauts Kapitāla prasību regulā[11];

27. uzsver, ka kriptoaktīvi rada jaunas iespējas un izaicinājumus bankām; atzīmē, ka joprojām nav ieviesti Bāzeles standarti attiecībā uz kriptoaktīviem; atzinīgi vērtē pārejas režīmu, kas jau ir iekļauts Kapitāla prasību direktīvas[12] un Kapitāla prasību regulas pašreizējā pārskatīšanā; gaida, ka Komisija nāks klajā ar attiecīgo tiesību akta priekšlikumu līdz 2025. gada 30. jūnijam, lai, ņemot vērā Bāzeles standartus, ieviestu īpašu prudenciālu režīmu riska darījumiem ar kriptoaktīviem;

28. atzīmē, ka nebanku finanšu starpniecības nozare turpina augt; uzsver nepieciešamību uzlabot nebanku finanšu starpnieku noturību un nodrošināt tiem tādus pašus konkurences apstākļus kā banku darbības nozarei, tostarp, izstrādājot īpašus regulatīvos un uzraudzības instrumentus, lai novērstu likviditātes krīzi; atzinīgi vērtē SVF 2023. gada aprīļa publikāciju World Financial Stability Report (ziņojums par finanšu stabilitāti pasaulē), kurā norādīti iespējamie riska avoti finanšu nozarei; brīdina, ka nebanku finanšu institūciju saikne ar bankām palielina radušos grūtību savstarpējas pārnešanas risku;

29. uzsver, ka ir svarīgi apvienot turpmāku integrāciju ar atbilstošiem aizsardzības pasākumiem, ar ko samērīgā un ticamā veidā risina izcelsmes valsts un uzņēmējvalsts jautājumu;

30. pieņem zināšanai ar klimatu un dabu saistīto finanšu risku iekļaušanu ECB nākamo gadu uzraudzības prioritātēs; cita starpā atzinīgi vērtē ECB 2023. gada septembrī ekonomikas mērogā veikto otro klimata spriedzes testu; pieņem zināšanai ECB darba dokumentu sērijas Nr. 328 The Road to Paris: stress testing the transition towards a net-zero economy (Ceļš uz Parīzi: pārkārtošanās uz neto nulles emisiju ekonomiku noturības testēšana) secinājumus, kuros norādīts, ka vislabākais veids, kā panākt neto nulles emisiju ekonomiku eurozonas uzņēmumiem, mājsaimniecībām un bankām, ir paātrināt zaļo pārkārtošanos līdz tempam, kas ir ātrāks nekā temps, kuru paredz pašreizējās politikas; atzīmē, ka ECB savā uzraudzības praksē ņem vērā ar klimatu un dabu saistītus finanšu riskus un cieši uzrauga pieaugošos fiziskos un ar pārkārtošanos saistītos riskus;

31. pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par VSP novērtējumu pārredzamību, salīdzināmību un kvalitāti; atzīmē, ka EBI iesaka attiecīgā gadījumā ārējos kredītnovērtējumos iekļaut vides un/vai sociālos faktorus kā kredītrisku izraisošus faktorus;

Noregulējums

32. atzinīgi vērtē VNV pieejas noregulējamības izvērtēšanas padziļināšanai, izstrādājot noregulējuma plānu kvalitātes kontroles pasākumus un izvērtējot, vai šos plānus ir iespējams īstenot nekavējoties; norāda — lai noregulējuma plāni pilnībā atbilstu juridiskajām prasībām, tiem ir jāietver visaptverošs ikvienas bankas noregulējamības izvērtējums, tostarp tas, vai pastāv būtiski šķēršļi noregulējamībai un kā šos šķēršļus iespējams likvidēt, tostarp nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas bankas struktūrā un organizācijā;

33. atzinīgi vērtē to, ka VNV kompetences jomā esošās bankas kopumā ir sasniegušas vērā ņemamu progresu noregulējamības panākšanā un zaudējumu absorbcijas spējas veidošanā; sagaida, ka šī pozitīvā tendence turpināsies, un atgādina, ka visu institūciju noregulējamības panākšanai nevajadzētu būt “kustīgam mērķim” un ka visu banku pilnīga noregulējamība būtu jāpanāk līdz 2023. gada beigām; atzīmē, ka visām bankām nepieciešams turpmāks progress;

34. atzinīgi vērtē jaunā VNV priekšsēdētāja lēmumu sākt visaptverošu stratēģisku pārskatīšanu un izstrādāt jaunu rīcības plānu; aicina VNV vēl vairāk uzlabot savu lēmumu pārredzamību;

35. uzsver, ka banku noregulējuma un maksātnespējas procedūrās ir svarīgi aizsargāt kreditoru hierarhiju; atzinīgi vērtē ECB banku uzraudzības, VNV un EBI paziņojumu, kurā uzsvērts, ka Eiropas Savienībā pašu kapitāla instrumentiem ir jāabsorbē zaudējumi un pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentus var norakstīt tikai tad, ja pilnībā ir izmantots iepriekš minētie instrumenti; atgādina VNV priekšsēdētāja pausto nepieciešamību bankas bankrota gadījumā pilnībā ievērot norakstīšanas hierarhiju;

36. atzīmē, ka fosilais kurināmais ir galvenais faktors, kas veicina klimata pārmaiņu pastiprināšanos, un ka no daudziem fosilā kurināmā aktīviem būs jāatsakās pirms to ekonomiskā dzīves cikla beigām, tādējādi tiem zaudējot visu savu vērtību un kļūstot par balasta aktīviem;

37. atzīmē priekšlikumu reformēt krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas (KPNA) satvaru, ņemot vērā Parlamenta aicinājumus; prasa paplašināt noregulējuma darbības jomu, paskaidrot sabiedrības interešu izvērtējumu, pasargāt nodokļu maksātājus no banku bankrota izmaksu segšanas, ierobežot valsts atbalsta darbības jomu un mazināt jebkādus pasākumus, kas var izraisīt negodīgu rīcību vai pārmērīga riska uzņemšanos; prasa ātri un efektīvi pieņemt KPNA satvara pārskatīšanu;

38. atzīmē, ka grūtībās nonākušai bankai piemēro noregulējuma procedūru tikai tad, ja tai nav iespējams piemērot parasto maksātnespējas procedūru, nekaitējot sabiedrības interesēm un neizraisot finanšu nestabilitāti; atzīmē arī to, ka viens no nākotnes reformas priekšlikumiem ir nodrošināt mazām un vidējām bankām ar pozitīvu sabiedrības interešu izvērtējumu piekļuvi ES līmeņa noregulējuma satvaram ar noteikumu, ka tās atbilst nosacījumiem, kas jāievēro, lai varētu izmantot VNF līdzekļus;

39. uzsver VNV un nozares finansēto drošības tīklu lomu nodokļu maksātāju aizsargāšanā no maksāšanas par banku glābšanu; uzskata, ka iemaksa nozares finansētajos drošības tīklos vienmēr ir jāaprēķina proporcionāli ar institūciju saistītajam riskam; pauž nožēlu, ka, neraugoties uz 2020. gada novembrī panākto politisko vienošanos par agrīnu ieviešanu, VNF atbalsta mehānisma, kas izpaužas kā Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) kredītlīnija, piemērošana vēl nav sākta, jo ir aizkavējies ESM līgumu grozošā līguma ratifikācijas process; uzsver VNF nozīmi pamatīga un ticama krīzes pārvaldības satvara nodrošināšanā; prasa, lai visas dalībvalstis pilnībā ratificētu ESM līgumu grozošo nolīgumu, tostarp, izveidojot kopēju VNF atbalsta mehānismu;

40. atgādina nepieciešamību bankām turpināt pildīt savus pienākumus un pamatfunkcijas arī pēc noregulējuma lēmuma īstenošanas; pauž bažas par to, ka bankas varētu saskarties ar likviditātes spriedzi noregulējuma procesā tūlīt pēc tam, kad tās būs atguvušas piekļuvi tirgum; prasa ES iestādēm vienoties par risinājumu, kas nodrošina uzticēšanos un palielina paredzamību;

Noguldījumu apdrošināšana

41. atbalsta Eiropas Parlamenta ENAS sarunu grupas kopā ar Ekonomikas un monetārās komitejas koordinatoriem un priekšsēdētāju 2022. gada 7. decembra paziņojumā paustos aicinājumus veikt apņēmīgu KPNA satvara pārskatīšanu, kas varētu palīdzēt pārvarēt šķēršļus ENAS izveidei, un atsākt sarunas par ENAS; pievienojas ECB aicinājumam atsākt darbu pie ENAS izveides;

42. atzinīgi vērtē leģislatīvo darbu pie ENAS priekšlikuma, kas parlamentārā līmenī veikts kopš Parlamenta ENAS sarunu grupas 2022. gada decembra paziņojuma; atkārtoti pauž apņemšanos strādāt pie tā, lai panāktu vienošanos par ENAS; prasa likumdevējiem strādāt pie tā, lai izveidotu reālistisku, ticamu un pamatīgu ENAS;

43. atzinīgi vērtē Komisijas centienus paskaidrot noguldītāju aizsardzības darbības jomu un pastiprināt konverģenci, KPNA pārskatīšanas ietvaros grozot Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām[13], uzsver — lai gan KPNA pārskatīšanu nevar uzskatīt par ENAS aizstājēju, saskaņotāks satvars var palīdzēt pārvarēt šķēršļus ENAS izveidei; uzsver ar noguldījumu garantiju sistēmās veikto iemaksu saistītā riska samērīguma nozīmi;

44. uzsver nepieciešamību pēc pilnībā izveidotas ENAS — ar iemaksām, kuras balstās uz risku —, kas ļauj sadalīt zaudējumus; prasa mērķtiecīgi izvērtēt banku aktīvu kvalitāti; iesaka sākt ar likvīdu apvienošanu un ES fonda pakāpenisku veidošanu;

45. prasa saistībā ar jebkādu ENAS ņemt vērā institucionālās aizsardzības shēmas, it īpaši tām piemītošo riska mazināšanas ietekmi, vienlaikus saglabājot vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū;

46. atgādina, ka viens no galvenajiem banku savienības mērķiem ir pārraut saikni starp banku risku un centrālās valdības saistību neizpildes risku; atzīmē, ka banku savienībā joprojām ir augsta banku pakļautība valstu centrālās valdības parādam; piekrīt EBI bažām par to, ka riska darījumi ar centrālo valdību ir svarīgi ES bankām un ka tie varētu kļūt par iespējamas neaizsargātības cēloni; uzsver, ka riska darījumiem ar centrālo valdību piemērojamajam regulatīvajam režīmam ir jāatbilst starptautiskiem standartiem, un aicina Komisiju to ņemt vērā, kad tā šim jautājumam pievērsīsies jebkādos turpmākos priekšlikumos;

47. atzinīgi vērtē būtisko progresu, kas kopš 2015. gada panākts riska mazināšanā; no otras puses, norāda uz riska dalīšanā sasniegto nelielo progresu; tomēr atzīmē — lai banku savienība būtu sekmīga, ir nepieciešama atbilstoša un efektīva riska mazināšana;

°

° °

48. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, Vienotā noregulējuma valdei un Eiropas Banku iestādei.


 

PASKAIDROJUMS

Šis ir 2023. gada ziņojums par banku savienību.


PIELIKUMS. VIENĪBAS VAI PERSONAS, NO KURĀM REFERENTS IR SAŅĒMIS PIENESUMU

Saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu referents deklarē, ka šī ziņojuma sagatavošanā līdz tā pieņemšanai komitejā viņš ir saņēmis pienesumu no šādām vienībām vai personām:

Vienība un/vai persona

Latvijas Banka

 

Par šī saraksta sastādīšanu ir atbildīgs vienīgi referents.


INFORMĀCIJA PAR PIEŅEMŠANU ATBILDĪGAJĀ KOMITEJĀ

Pieņemšanas datums

28.11.2023

 

 

 

Galīgais balsojums

+:

–:

0:

32

7

10

Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Rasmus Andresen, Gunnar Beck, Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Engin Eroglu, Markus Ferber, Jonás Fernández, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Claude Gruffat, José Gusmão, Enikő Győri, Eero Heinäluoma, Danuta Maria Hübner, Stasys Jakeliūnas, France Jamet, Othmar Karas, Billy Kelleher, Georgios Kyrtsos, Aurore Lalucq, Philippe Lamberts, Pedro Marques, Denis Nesci, Luděk Niedermayer, Lefteris Nikolaou-Alavanos, Kira Marie Peter-Hansen, Eva Maria Poptcheva, Antonio Maria Rinaldi, Dorien Rookmaker, Alfred Sant, Joachim Schuster, Ralf Seekatz, Pedro Silva Pereira, Paul Tang, Inese Vaidere, Johan Van Overtveldt

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā

Ivars Ijabs, Janusz Lewandowski, Andżelika Anna Możdżanowska, Erik Poulsen, René Repasi

Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā

Barry Andrews, Alessandra Basso, Theresa Bielowski, Carlos Coelho, Francisco Guerreiro, Fabienne Keller, Liudas Mažylis, Roberts Zīle

 


ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

32

+

NI

Enikő Győri

PPE

Isabel Benjumea Benjumea, Stefan Berger, Carlos Coelho, Markus Ferber, Frances Fitzgerald, José Manuel García-Margallo y Marfil, Danuta Maria Hübner, Othmar Karas, Janusz Lewandowski, Liudas Mažylis, Luděk Niedermayer, Ralf Seekatz, Inese Vaidere

Renew

Barry Andrews, Engin Eroglu, Ivars Ijabs, Billy Kelleher, Fabienne Keller, Georgios Kyrtsos, Eva Maria Poptcheva, Erik Poulsen

S&D

Theresa Bielowski, Jonás Fernández, Eero Heinäluoma, Aurore Lalucq, Pedro Marques, René Repasi, Alfred Sant, Joachim Schuster, Pedro Silva Pereira, Paul Tang

 

7

-

ECR

Denis Nesci

ID

Alessandra Basso, Gunnar Beck, France Jamet, Antonio Maria Rinaldi

NI

Lefteris Nikolaou-Alavanos

The Left

José Gusmão

 

10

0

ECR

Andżelika Anna Możdżanowska, Dorien Rookmaker, Johan Van Overtveldt, Roberts Zīle

Verts/ALE

Rasmus Andresen, Claude Gruffat, Francisco Guerreiro, Stasys Jakeliūnas, Philippe Lamberts, Kira Marie Peter-Hansen

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 12. janvāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika