IETEIKUMS par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku
29.1.2024 - (11667/2023 – C9‑0466/2023 – 2023/0259(NLE)) - ***
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referente: Samira Rafaela
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku
(11667/2023 – C9‑0466/2023 – 2023/0259(NLE))
(Piekrišana)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (11667/2023),
– ņemot vērā projektu pagaidu nolīgumam par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku (11668/2023),
– ņemot vērā nolīgumam pievienoto kopīgo paziņojumu par tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības noteikumiem, kas ietverti Pagaidu nolīgumā par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku,
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 91. panta 1. punktu, 100. panta 2. punktu, 207. panta 4. punkta pirmo daļu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu un 218. panta 7. punktu (C9-0466/2023),
– ņemot vērā ... nenormatīvo rezolūciju[1] par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 1. un 4. punktu un 114. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A9-0011/2024),
1. sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;
2. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Čīles Republikas valdībai un parlamentam.
PASKAIDROJUMS
ES politiskās un ekonomiskās attiecības ar Čīli pašlaik reglamentē 2002. gada asociācijas nolīgums. Tomēr kopš 2002. gada pasaule ir ievērojami mainījusies, un ES un Čīles tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pēdējos gados joprojām nav sasniegušas savu potenciālu. Tāpēc ES un Čīle 2017. gadā sāka sarunas par nolīguma modernizāciju, lai nolīgumu saskaņotu ar visprogresīvākajiem standartiem un atraisītu neizmantoto potenciālu. Sarunas par tirdzniecības daļu tehniskā līmenī tika pabeigtas 2021. gada oktobrī. Vienošanās pēc būtības par jauno ES un Čīles Uzlaboto pamatnolīgumu (AFA) un Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību (ITA) tika izziņota 2022. gada 9. decembrī.
AFA sastāv no politiskās un sadarbības daļas un tirdzniecības un ieguldījumu daļas, tostarp ieguldījumu liberalizācijas un ieguldījumu aizsardzības noteikumiem. Attiecībā uz tekstu, par kuru panākta vienošanās, notiek divvirzienu ratifikācijas process. Tā kā AFA kopumā ir iekļauti noteikumi par politikas jomām, kurās ES ir dalīta kompetence ar ES dalībvalstīm, piemēram, par ieguldījumu aizsardzību, tas tiks iesniegts ne tikai Eiropas Parlamentam piekrišanas saņemšanai, bet arī visām ES dalībvalstīm ratifikācijai saskaņā ar to konstitucionālajām prasībām. Paralēli AFA, izmantojot tikai ES ratifikācijas procedūru, tika ierosināts parakstīt un noslēgt ITA, kurā ietverti tikai tie AFA tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē. ITA būs vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana un pēc tam — Padomes lēmuma par noslēgšanu pieņemšana. Tiklīdz AFA stājas spēkā, ITA automātiski zaudē spēku.
Čīle ir viena no Latīņamerikas pārtikušākajām un rūpnieciski attīstītākajām valstīm. Tai ir ļoti atvērta ekonomika, kas ir spēcīgi atkarīga no starptautiskās tirdzniecības. Čīle ir ES trešā lielākā tirdzniecības partnere Latīņamerikā, savukārt Čīlē ES kopumā ir trešā lielākā tirdzniecības partnere un lielākais ārvalstu tiešo ieguldījumu avots.
Spēkā esošais asociācijas nolīgums ir ievērojami palielinājis tirdzniecības un ieguldījumu apjomus starp ES un Čīli kopš tā stāšanās spēkā 2003. gadā. Laikposmā no 2002. līdz 2021. gadam ES un Čīles divpusējā tirdzniecība pieauga par 142 %. Tomēr tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pēdējos gados nav sasniegušas savu potenciālu, jo abas puses starplaikā ir noslēgušas progresīvākus nolīgumus ar citiem partneriem. Tā rezultātā ES, kas 2003.–2009. gadā bija pirmajā vietā kā Čīles tirdzniecības partneris, ir noslīdējusi uz trešo vietu (pēc Ķīnas un ASV).
Uzlabotais nolīgums ļaus abām pusēm ievērojami palielināt divpusējo tirdzniecību un ieguldījumus, jo tas abām pusēm radīs savstarpēji izdevīgas jaunas iespējas un attīstību. Tas ne ilgāk kā septiņu gadu laikā liberalizēs 96 % no lauksaimniecības tarifa pozīcijām, kas vēl nav liberalizētas no Čīles puses, un 66 % no ES puses, ieskaitot pašreizējās tarifa likmes kvotas ES sieram un Čīles pārstrādātajai labībai. Tā rezultātā vairāk nekā 95 % no divpusējās preču tirdzniecības tiks atbrīvoti no nodokļiem. Attiecībā uz ļoti jutīgiem produktiem arī turpmāk tiks piemēroti izņēmumi, tostarp attiecībā uz abu partneru cukuru un banāniem un rīsiem saistībā ar ES. Čīles augļiem un dārzeņiem arī turpmāk piemēros ES ievešanas cenu sistēmu. ES nodrošinās papildu piekļuvi tirgum, palielinot beznodokļu kvotas mājputnu gaļai, cūkgaļai, aitas gaļai, liellopu gaļai, ķiplokiem un konservētām zivīm no Čīles. Šādas jaunas kvotas Čīlei atvērs olīveļļai, augļu izstrādājumiem un citām precēm. Nolīgums aizsargās 216 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) no ES Čīlē un 18 ĢIN no Čīles ES. Saskaņā ar pašreizējo nolīgumu rūpniecības preču divpusējā tirdzniecība jau bija pilnībā liberalizēta.
ITA ir iekļautas arī mūsdienīgas nodaļas par ieguldījumiem un pakalpojumiem, kas nodrošina, ka pret Eiropas ieguldītājiem, kas veido un vada savus uzņēmumus Čīlē, būs tāda pati attieksme kā pret Čīles ieguldītājiem. Nolīgums aizsargā valsts iestāžu tiesības reglamentēt sabiedrības interesēs. Tas ietver tiesības saglabāt sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselības aprūpi un ūdensapgādi, vai atdot atpakaļ valsts sektoram privāti sniegtus pakalpojumus.
Referente īpaši atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzklausījusi Eiropas Parlamenta aicinājumu ES tirdzniecības nolīgumā pirmo reizi iekļaut atsevišķu sadaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību. Dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, un tā ir jāvirza uz priekšu visos posmos un visās politikas jomās. Šī sadaļa ar vērienīgām saistībām radīs jaunu precedentu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanai ES tirdzniecības attiecībās.
Jaunais nolīgums arī veicinās taisnīgāku un vienlīdzīgāku zaļo pārkārtošanos abiem partneriem. Būtiski ir tas, ka nolīgums nodrošinās nediskriminējošu piekļuvi kritiski svarīgām izejvielām un tīrai enerģijai, vienlaikus veicinot vietējo pievienoto vērtību Čīlē. Sadaļa par enerģētiku un izejvielām aizliedz eksporta un importa monopolus un dubultas cenas, vienlaikus dodot Čīlei zināmu politikas telpu, lai veicinātu jaunu rūpniecības nozaru rašanos, nosakot zemākas iekšzemes cenas noteiktās robežās.
ITA ir iekļauta arī visaptveroša sadaļa par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (TIA), kurā ietvertas vērienīgas un saistošas saistības attiecībā uz sociālajiem, darba un vides jautājumiem. Turklāt Čīle un ES kopīgā paziņojumā, kas pievienots ITA, ir apņēmušās pārskatīt nolīgumu, tiklīdz tas stāsies spēkā, lai to saskaņotu ar jaunākajiem ilgtspējas standartiem, jo īpaši ar ES jauno TIA pieeju. Tas nodrošinās, ka efektīvāk tiks īstenotas saistības attiecībā uz sociālajām un darba tiesībām, tostarp pirmiedzīvotāju tiesībām, piemēram, brīvu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, kā arī vides standarti.
ITA ļaus ES konsolidēt un vēl vairāk stiprināt attiecības ar vienu no tās svarīgākajiem un uzticamākajiem partneriem Latīņamerikā. Nolīgums apliecina, ka ES var sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem, lai veicinātu taisnīgu, ilgtspējīgu un uz vērtībām balstītu tirdzniecību. Laikā, kad arvien vairāk tiek apšaubīta daudzpusējā pasaules kārtība, kas ietver atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, šis nolīgums ir arī spēcīgs signāls, vēršoties pret protekcionisma tendencēm, un ļauj abiem partneriem dažādot savas piegādes ķēdes.
Ar nolīgumu ES un Čīles tirdzniecības un ieguldījumu attiecības tiks saskaņotas ar vismodernākajiem standartiem jomās, kas cita starpā saistītas ar vides aizsardzību, darba tiesībām, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesībām un pirmiedzīvotāju tiesībām. Tā likvidēs lielāko daļu atlikušo tarifu un radīs ievērojamas jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei un ilgtspējīgai attīstībai. Nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret abu pušu investoriem, nolīgums stimulēs vairāk Eiropas uzņēmumu ieguldīt Čīlē un otrādi, tostarp tādās stratēģiskās nozarēs kā atjaunojamie energoresursi un izejvielas.
Tādēļ referente iesaka sniegt piekrišanu šim nolīgumam.
PIELIKUMS. VIENĪBAS VAI PERSONAS, NO KURĀM REFERENTE IR SAŅĒMUSI PIENESUMU
Saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu referente apliecina, ka, gatavojot ziņojumu, pirms tā pieņemšanas komitejā, viņa ir saņēmusi pienesumu no šādām vienībām vai personām:
Vienība un/vai persona |
Mission of Chile to the European Union |
Chilean Vice-Minister for Trade |
Indigenous representative |
DigitalEurope |
BusinessEurope |
European Climate Foundation |
American Chamber of Commerce to the EU |
EuroChambres |
Copa-Cogeca |
EUROBAT |
International Labour Organization |
Greenpeace |
Oxfam |
Human Rights Watch |
European Raw Materials Alliance |
Chilean Minister of Economy, Development and Tourism |
Chilean Minister of Mining |
Chilean Minister of Energy |
Chilean Minister of Labour |
Confederación de la Producción y del Comercio |
Sociedad de Fomento Fabril |
Cámara de Comercio de Santiago |
Unión Nacional de Trabajadores |
Central Autónoma de Trabajadores |
Central Unitaria de Trabajadores |
Diego Portales University |
Comunidad de Organizaciones Solidarias |
Observatorio Ciudadano |
Centre for Intercultural Indigenous Studies |
Feminist Lawyers’ Association |
Andres Hurtado University |
Chile’s Fair Trade Association |
Chilean Minister Secretary General of the Presidency |
Chilean Minister for Foreign Affairs |
European Services Forum |
Catholic University of Valparaíso-Chile |
Women Economic Forum Chile |
CELCAA |
Chilean Senate representatives |
Chilean Undersecretary of Foreign Affairs |
President of Chile |
Minister of Finance |
Chilean Constitutional Convention representatives |
Observatorio Nueva Constitución |
Espacio Público, Rumbo Colectivo |
Instituto de Estudios de la Sociedad |
LEASUR |
Rompiendo el Silencio |
Directora Observatorio contra el Acoso Callejero |
Universidad de Chile |
Municipality of Peñalolén |
Universidad de Santiago de Chile |
Par šī saraksta sagatavošanu ir atbildīga vienīgi referente.
LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (7.12.2023)
Starptautiskās tirdzniecības komitejai
par Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku
(COM2023/0435 – C9‑0000 – 2023/0259(NLE))
Atzinuma sagatavotājs: Francisco Guerreiro
ĪSS PAMATOJUMS
Padome 2017. gada 13. novembrī pilnvaroja sākt sarunas ar Čīli par spēkā esošā 2002. gada ES un Čīles asociācijas nolīguma (AN) modernizēšanu. Tehniskā līmeņa sarunas tika pabeigtas 2021. gada oktobrī, un, lai gan atsevišķas divpusējās diskusijas turpinājās, nolīguma sadaļas tika publicētas līdz 2022. gada 9. decembrim atjaunotā versijā kā ES un Čīles Uzlabotais pamatnolīgums (UPN).
UPN ietver ar dalībvalstīm dalītas kompetences elementus, un līdz ar to, lai saņemtu piekrišanu, to iesniegs ratifikācijai ne vien Eiropas Parlamentam, bet arī visām ES dalībvalstīm. Tikmēr UPN noteikumi par piekļuvi tirdzniecībai un ieguldījumu tirgum tiks iesniegti tikai ES ratifikācijas procedūrā kā pagaidu tirdzniecības nolīgums (PTN), kas ir ES ekskluzīvā kompetencē. Pagaidu tirdzniecības nolīgums zaudēs spēku, kad spēkā stāsies UPN.
PTN Čīlei nodrošina augstu tarifu liberalizācijas līmeni, kā rezultātā 99,9 % no ES eksporta tiek atbrīvoti no tarifiem. Tomēr PTN joprojām būs iekļauti izņēmumi attiecībā uz abu pušu paaugstināta riska produktiem, galvenokārt ES un Čīlē importēto cukuru un ES importētiem rīsiem un banāniem. Papildu piekļuvi ES tirgum piešķir tikai beznodokļu kvotu veidā. Ar PTN racionalizē Čīlei pašreiz piešķirtās beznodokļu kvotas liellopu un aitas gaļai, atceļ kvotu gada pieauguma tempu un precizē fiksētos apjomus. Pašreizējie beznodokļu kvotu palielinājumi cūkgaļai, ķiplokiem un zivju konserviem joprojām ir pieticīgi, ko nevar teikt par palielinājumu mājputniem. Nolīgums aizsargā vēl papildu 216 Eiropas lauksaimniecības pārtikas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) un 18 Čīles ĢIN.
Saskaņā ar Parlamenta 2017. gada 14. septembra rezolūciju nolīguma mērķis ir pilnveidot spēkā esošo asociācijas nolīgumu, tam pievienojot īpašu tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības (TIA) sadaļu. Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un Parīzes nolīguma pamatstandarti ir atrodami minētajā TIA sadaļā, tāpēc tie vēl nav iekļauti kā būtiski nolīguma elementi, uz kuriem attiecas sankcijas saskaņā ar vispārējo strīdu izšķiršanas nodaļu. Tomēr TIA sadaļa abām pusēm uzliek saistības efektīvi īstenot Parīzes nolīgumu un nacionāli noteikto devumu un paredz jaunu pārskatīšanas klauzulu, saskaņā ar kuru TIA noteikumus var pārskatīt, lai ņemtu vērā mainīgos vides un sociālos standartus.
Nolīgumā ir iekļauta īpaša nodaļa par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, kas kalpos par pamatu labākai ES un Čīles sadarbībai pārejā uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, tostarp sadarbībai mikrobu rezistences un dzīvnieku labturības jomā. Abas puses apņemas saglabāt pašreizējo aizliegumu antibiotiku kā augšanas veicinātāju izmantošanai.
Saskaņā ar LESD 218. panta 6. punktu ir nepieciešama Eiropas Parlamenta piekrišana, lai Padome varētu pieņemt lēmumu par minētā nolīguma slēgšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, atzinuma sagatavotājs iesaka Parlamentam sniegt piekrišanu nolīguma slēgšanai.
*******
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju ieteikt Parlamentam apstiprināt priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku.
PIELIKUMS. STRUKTŪRAS VAI PERSONAS,
NO KURĀM ATZINUMA SAGATAVOTĀJS IR SAŅĒMIS PIENESUMU
Atzinuma sagatavotājs, pilnībā uzņemoties visu atbildību, apliecina, ka nav saņēmis nekādu pienesumu no struktūrām vai personām, kas būtu jānorāda šajā pielikumā saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku |
|||
Atsauces |
||||
Atbildīgā komiteja
|
INTA
|
|
|
|
Atzinuma sagatavotājs(-a) Iecelšanas datums |
Francisco Guerreiro 19.9.2023 |
|||
Izskatīšana komitejā |
25.10.2023 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
7.12.2023 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
19 9 3 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Carmen Avram, Benoît Biteau, Franc Bogovič, Daniel Buda, Asger Christensen, Ivan David, Jérémy Decerle, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Camilla Laureti, Gilles Lebreton, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Ulrike Müller, Juozas Olekas, Bert-Jan Ruissen, Anne Sander |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Claude Gruffat, Peter Jahr, Gabriel Mato, Dan-Ştefan Motreanu, Michaela Šojdrová, Thomas Waitz |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Vlad Gheorghe, Eric Minardi |
ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS
GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
19 |
+ |
ECR |
Mazaly Aguilar, Bert-Jan Ruissen |
PPE |
Franc Bogovič, Herbert Dorfmann, Peter Jahr, Norbert Lins, Colm Markey, Gabriel Mato, Marlene Mortler, Dan-Ştefan Motreanu, Michaela Šojdrová |
Renew |
Asger Christensen, Vlad Gheorghe, Martin Hlaváček, Ulrike Müller |
S&D |
Clara Aguilera, Carmen Avram, Camilla Laureti, Juozas Olekas |
9 |
- |
ID |
Ivan David, Gilles Lebreton, Eric Minardi |
PPE |
Anne Sander |
Renew |
Jérémy Decerle |
The Left |
Luke Ming Flanagan |
Verts/ALE |
Benoît Biteau, Claude Gruffat, Martin Häusling |
3 |
0 |
PPE |
Daniel Buda |
Verts/ALE |
Francisco Guerreiro, Thomas Waitz |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA
Virsraksts |
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Čīles Republiku |
|||
Atsauces |
11667/2023 – C9-0466/2023 – 2023/0259(NLE) |
|||
Apspriešanās vai piekrišanas pieprasījuma datums |
14.12.2023 |
|
|
|
Atbildīgā komiteja Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
INTA 25.1.2024 |
|
|
|
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu Datums, kad paziņoja plenārsēdē |
AGRI 25.1.2024 |
|
|
|
Referenti Iecelšanas datums |
Samira Rafaela 19.7.2023 |
|
|
|
Izskatīšana komitejā |
28.11.2023 |
|
|
|
Pieņemšanas datums |
24.1.2024 |
|
|
|
Galīgais balsojums |
+: –: 0: |
31 4 3 |
||
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Barry Andrews, Tiziana Beghin, Saskia Bricmont, Jordi Cañas, Daniel Caspary, Markéta Gregorová, Roman Haider, Heidi Hautala, Karin Karlsbro, Miapetra Kumpula-Natri, Danilo Oscar Lancini, Bernd Lange, Margarida Marques, Gabriel Mato, Sara Matthieu, Emmanuel Maurel, Carles Puigdemont i Casamajó, Samira Rafaela, Inma Rodríguez-Piñero, Ernő Schaller-Baross, Helmut Scholz, Joachim Schuster, Sven Simon, Dominik Tarczyński, Kathleen Van Brempt, Marie-Pierre Vedrenne, Jörgen Warborn, Jan Zahradil, Juan Ignacio Zoido Álvarez |
|||
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Michiel Hoogeveen, Włodzimierz Karpiński, Liudas Mažylis |
|||
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā |
Hildegard Bentele, Izaskun Bilbao Barandica, Paolo Borchia, Antonio Maria Rinaldi, Domènec Ruiz Devesa, Lucia Vuolo |
|||
Iesniegšanas datums |
29.1.2024 |
ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA
31 |
+ |
ECR |
Michiel Hoogeveen, Dominik Tarczyński, Jan Zahradil |
ID |
Paolo Borchia, Danilo Oscar Lancini, Antonio Maria Rinaldi |
NI |
Tiziana Beghin, Carles Puigdemont i Casamajó, Ernő Schaller-Baross |
PPE |
Hildegard Bentele, Daniel Caspary, Włodzimierz Karpiński, Gabriel Mato, Liudas Mažylis, Sven Simon, Lucia Vuolo, Jörgen Warborn, Juan Ignacio Zoido Álvarez |
Renew |
Barry Andrews, Izaskun Bilbao Barandica, Jordi Cañas, Karin Karlsbro, Samira Rafaela, Marie-Pierre Vedrenne |
S&D |
Miapetra Kumpula-Natri, Bernd Lange, Margarida Marques, Inma Rodríguez-Piñero, Domènec Ruiz Devesa, Joachim Schuster, Kathleen Van Brempt |
4 |
- |
The Left |
Emmanuel Maurel, Helmut Scholz |
Verts/ALE |
Saskia Bricmont, Sara Matthieu |
3 |
0 |
ID |
Roman Haider |
Verts/ALE |
Markéta Gregorová, Heidi Hautala |
Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:
+ : par
- : pret
0 : atturas
- [1] Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(0000)0000.