ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļuma norāžu direktīva)

23.2.2024 - (COM(2023)0166 – C9‑0116/2023 – 2023/0085(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
(Kopīgā komiteju procedūra — Reglamenta 58. pants)
Referenti: Cyrus Engerer, Andrus Ansip

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 143 KB)
• ERR01 (DOC - 44 KB)

Grozījumi

• 001-146 (PDF - 312 KB)
• 001-146 (DOC - 71 KB)
• 147-147 (PDF - 109 KB)
• 147-147 (DOC - 70 KB)
• 148-152 (PDF - 129 KB)
• 148-152 (DOC - 40 KB)
• 153-155 (PDF - 127 KB)
• 153-155 (DOC - 41 KB)
• 156-165 (PDF - 135 KB)
• 156-165 (DOC - 41 KB)
• 162-162/REV1 (PDF - 107 KB)
• 162-162/REV1 (DOC - 38 KB)
• 166-166 (PDF - 114 KB)
• 166-166 (DOC - 38 KB)
• 167-172 (PDF - 129 KB)
• 167-172 (DOC - 40 KB)
• 173-173 (PDF - 91 KB)
• 173-173 (DOC - 25 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļuma norāžu direktīva)

(COM(2023)0166 – C9‑0116/2023 – 2023/0085(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2023)0166),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija Parlamentam ir iesniegusi priekšlikumu (C9‑0116/2023),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas kopīgās apspriedes, kas rīkotas saskaņā ar Reglamenta 58. pantu,

– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A9-0056/2024),

1. pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2. prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3. uzdod priekšsēdētājai Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr.  1

 

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Zaļuma un ilgtspējas norādes ir kļuvušas par konkurētspējas faktoru, jo videi draudzīgi produkti uzrāda lielāku izaugsmi nekā standarta produkti. Ja iekšējā tirgū piedāvātās un iepirktās preces un pakalpojumi nav tik videi draudzīgi, kā norādīts, tiek maldināti patērētāji, bremzēta zaļā pārkārtošanās un traucēta negatīvās vidiskās ietekmes mazināšana. Zaļo tirgu potenciāls nav pilnvērtīgi atraisīts. Ar valstu tiesību aktiem vai privātām iniciatīvām noteiktās atšķirīgās prasības attiecībā uz vidiskuma norādēm ir nasta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, jo tiem katrā dalībvalstī nākas ievērot atšķirīgas prasības. Tas ietekmē to spēju darboties iekšējā tirgū un izmantot tā priekšrocības. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem ir grūtības saprast, kuras vidiskuma norādes ir uzticamas, un iekšējā tirgū pieņemt optimālus pirkšanas lēmumus. Tirgū savairojoties dažādiem marķējumiem un aprēķina metodēm, patērētājiem, uzņēmumiem, investoriem un ieinteresētajām personām ir grūti saprast, vai norādēm var ticēt.	(1) Zaļuma un ilgtspējas norādes ir kļuvušas par konkurētspējas faktoru, jo, pieaugot patērētāju interesei, videi draudzīgi produkti uzrāda lielāku izaugsmi nekā standarta produkti. Ja iekšējā tirgū piedāvātās un iepirktās preces un pakalpojumi nav tik videi draudzīgi, kā norādīts, tiek maldināti patērētāji, bremzēta zaļā pārkārtošanās un traucēta negatīvās vidiskās ietekmes mazināšana. Zaļo tirgu potenciāls nav pilnvērtīgi atraisīts. Ar valstu tiesību aktiem vai privātām iniciatīvām noteiktās atšķirīgās prasības attiecībā uz vidiskuma norādēm ir nasta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, jo tiem katrā dalībvalstī nākas ievērot atšķirīgas prasības. Tas ietekmē to spēju darboties iekšējā tirgū un izmantot tā priekšrocības. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem ir grūtības saprast, kuras vidiskuma norādes ir uzticamas, un iekšējā tirgū pieņemt optimālus pirkšanas lēmumus. Tirgū savairojoties dažādiem marķējumiem un aprēķina metodēm, patērētājiem, uzņēmumiem, investoriem un ieinteresētajām personām ir grūti saprast, vai norādēm var ticēt.

Grozījums Nr.  2

 

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Sīki izstrādāti Savienības noteikumi par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu, kuri piemērojami uzņēmumiem, kas Savienības tirgū nodarbojas ar uzņēmumu saziņu ar patērētājiem, veicinās Savienības zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu un tīru aprites ekonomiku, patērētājiem dodot iespēju pieņemt informētus pirkšanas lēmumus, un palīdzēs radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kuri šādas norādes izmanto.	(5) Sīki izstrādāti Savienības noteikumi par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu, kuri piemērojami uzņēmumiem, kas Savienības tirgū nodarbojas ar uzņēmumu saziņu ar patērētājiem, veicinās Savienības zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu un tīru aprites ekonomiku, kurā tiek ievērotas planētas iespējas, patērētājiem dodot iespēju pieņemt informētus pirkšanas lēmumus, un palīdzēs radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kuri šādas norādes izmanto, vienlaikus veicinot ilgtspējīgu patēriņu.

Grozījums Nr.  3

 

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(6) Vidiskuma norāžu regulatīvais satvars ir viens no pasākumiem, ko Komisija ierosinājusi, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu69, kurā atzīts, ka, lai pircēji varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un saruktu zaļmaldināšanas risks, ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, un kurš ietver saistības pastiprināt regulatīvos un neregulatīvos centienus apkarot nepatiesas vidiskuma norādes. Kopā ar citiem piemērojamiem Savienības regulatīvajiem satvariem, arī priekšlikumu direktīvai attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam70, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK71, kuru šis priekšlikums tiecas papildināt, ir noteikta skaidra vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, kārtība.	(6) Vidiskuma norāžu regulatīvais satvars ir viens no pasākumiem, ko Komisija ierosinājusi, lai īstenotu Eiropas zaļo kursu69, kurā atzīts, ka, lai pircēji varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un saruktu zaļmaldināšanas risks, ir vajadzīga uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, un kurš ietver saistības pastiprināt regulatīvos un neregulatīvos centienus apkarot nepatiesas vidiskuma norādes. Kopā ar citiem piemērojamiem Savienības regulatīvajiem satvariem, arī priekšlikumu direktīvai attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam70, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/29/EK71, kuru šis priekšlikums tiecas papildināt kā lex specialis, ir noteikta skaidra vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, kārtība.
__________________	__________________
69 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019) 640 final).	69 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Eiropas zaļais kurss" (COM(2019) 640 final).
70 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES, (COM(2022) 143 final).	70 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai, ar ko attiecībā uz patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, nodrošinot viņiem labāku aizsardzību pret negodīgu praksi un viņu labāku informētību, groza Direktīvu 2005/29/EK un Direktīvu 2011/83/ES, (COM(2022) 143 final).
71 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 ("Negodīgas komercprakses direktīva") (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).	71 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 ("Negodīgas komercprakses direktīva") (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).

Grozījums Nr.  4

 

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(7) Šī direktīva ir viena no savstarpēji saistītām iniciatīvām, kuru mērķis ir izveidot pamatīgu un saskanīgu produktu rīcībpolitikas satvaru, kas vidiski ilgtspējīgus produktus un uzņēmējdarbības modeļus padarītu par normu, nevis izņēmumu, un patēriņa modeļus pārveidotu tā, lai atkritumi vispār nerastos. Direktīvu cita starpā papildina intervences pasākumi attiecībā uz aprites principam atbilstošu produktu dizainu, jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanu un prasību minimuma noteikšanu ar mērķi nepieļaut videi kaitīgu produktu laišanu ES tirgū, izmantojot priekšlikumu produktu ilgtspējas ekodizaina regula72.	(7) Šī direktīva ir viena no savstarpēji saistītām iniciatīvām, kuru mērķis ir izveidot pamatīgu un saskanīgu produktu rīcībpolitikas satvaru, kas vidiski ilgtspējīgus produktus un uzņēmējdarbības modeļus padarītu par normu, nevis izņēmumu, un nodrošinātu, ka norādi, kas tikai atspoguļo ierastu praksi, nevar uzdot klientiem par ilgtspējas norādi. Mērķis būtu patēriņa modeļus pārveidot tā, lai atkritumi vispār nerastos. Direktīvu cita starpā papildina intervences pasākumi attiecībā uz aprites principam atbilstošu produktu dizainu, jaunu uzņēmējdarbības modeļu veicināšanu un prasību minimuma noteikšanu ar mērķi nepieļaut videi kaitīgu produktu laišanu ES tirgū, izmantojot priekšlikumu produktu ilgtspējas ekodizaina regula72.
__________________	__________________
72 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK, (COM(2022) 132 final).	72 Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK, (COM(2022) 132 final).

Grozījums Nr.  5

 

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas zaļā kursa, stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģijas kontekstā un saskaņā ar mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % ES lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ieceri ievērojami kāpināt bioloģisko akvakultūru, kā arī saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu (COM(2021) 141) ir jāturpina attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko ražošanu. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84873 šī direktīva nebūtu jāpiemēro vidiskuma norādēm par sertificēti bioloģiskiem produktiem, kas pamatotas saskaņā ar minēto regulu un attiecas, piemēram, uz pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antimikrobiālu līdzekļu izmantošanu vai, piemēram, uz bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz biodaudzveidību, augsni vai ūdeni74. Tā turklāt pozitīvi ietekmē biodaudzveidību, rada jaunas darbvietas un piesaista gados jaunus lauksaimniekus. Patērētāji atzīst tās vērtību. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 apzīmējumus "bio" un "eko" un to atvasinājumus atsevišķi vai kādā kombinācijā Savienībā drīkst lietot tikai tādiem minētās regulas darbības jomā ietilpstošiem produktiem, to sastāvdaļām vai barības sastāvdaļām, kas ražoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848. Piemēram, lai kokvilnai piemērotu apzīmējumu "eko", tai jābūt sertificētai bioloģiskajai kokvilnai, jo tā ietilpst Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā. Savukārt tad, ja apzīmējumu "eko" attiecina uz trauku mazgājamās mašīnās lietojamu mazgāšanas līdzekli, tas Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā neietilpst — tā vietā to reglamentē Direktīvas 2005/29/EK noteikumi.	(9) Eiropas zaļā kursa, stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģijas kontekstā un saskaņā ar mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % ES lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ieceri ievērojami kāpināt bioloģisko akvakultūru, kā arī saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu (COM(2021) 141) ir jāturpina attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko ražošanu. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84873 šī direktīva nebūtu jāpiemēro vidiskuma norādēm par sertificēti bioloģiskiem produktiem, kas pamatotas saskaņā ar minēto regulu un attiecas, piemēram, uz pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antimikrobiālu līdzekļu izmantošanu vai, piemēram, uz bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz biodaudzveidību, augsni vai ūdeni74. Tā turklāt pozitīvi ietekmē biodaudzveidību un sociālo jomu, jo rada jaunas darbvietas un piesaista gados jaunus lauksaimniekus. Patērētāji atzīst tās vērtību. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 apzīmējumus "bio" un "eko" un to atvasinājumus atsevišķi vai kādā kombinācijā Savienībā drīkst lietot tikai tādiem minētās regulas darbības jomā ietilpstošiem produktiem, to sastāvdaļām vai barības sastāvdaļām, kas ražoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848. Piemēram, lai kokvilnai piemērotu apzīmējumu "eko", tai jābūt sertificētai bioloģiskajai kokvilnai, jo tā ietilpst Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā. Savukārt tad, ja apzīmējumu "eko" attiecina uz trauku mazgājamās mašīnās lietojamu mazgāšanas līdzekli, tas Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā neietilpst — tā vietā to reglamentē Direktīvas 2005/29/EK noteikumi.
__________________	__________________
73 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).	73 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).
74 https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-01/agri-market-brief-20-organic-farming-eu_en_1.pdf.	74 https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-01/agri-market-brief-20-organic-farming-eu_en_1.pdf.

Grozījums Nr.  6

 

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(9a) Saistībā ar Eiropas zaļo kursu, ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu (COM 2021/400), Ilgtspēju sekmējošu Eiropas ķimikāliju stratēģiju (COM/2020/667) un Eiropas Savienības stratēģisko pieeju attiecībā uz farmaceitiskiem līdzekļiem vidē (COM/2019/128) veselības aprūpes nozarei ir būtiska nozīme vides noslogojuma mazināšanā. Šajā sakarībā ir būtiski izveidot pienācīgu tiesisko regulējumu vidiskuma norāžu izmantošanai saistībā ar produkta sastāvdaļu ilgtspēju, bionoārdāmību, apritīgumu un izcelsmi gan attiecībā uz zālēm saskaņā ar Direktīvu 2001/83/EK, gan attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm saskaņā ar Regulu (ES) 2017/745, kas mudinātu uzņēmumus veicināt vidisko mērķu sasniegšanu un garantētu uzticamu saziņu ar patērētājiem.

Grozījums Nr.  7

 

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(13) Ja kādi vēl gaidāmi Savienības tiesību akti noteiks noteikumus par vidiskuma norādēm, vidiskuma marķējumu vai to, kā novērtējama vai paziņojama noteiktu produktu vai tirgotāju vidiskā ietekme, vidiskie aspekti vai vidiskais sniegums konkrētās nozarēs, piemēram, izziņotais Count Emissions EU, gaidāmais Komisijas priekšlikums par Savienības pārtikas sistēmas ilgtspējas tiesisko satvaru, Produktu ilgtspējas ekodizaina regula77 vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/201178, attiecīgajām eksplicītajām vidiskuma norādēm būtu jāpiemēro minētie noteikumi, nevis šajā direktīvā izklāstītie noteikumi.	svītrots
__________________
77 COM(2022) 132 final.
78 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 (2011. gada 27. septembris) par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem un par Padomes Direktīvas 73/44/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/73/EK un 2008/121/EK atcelšanu (OV L 272, 18.10.2011., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Priekšlikumā direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK, ir noteiktas vairākas konkrētas prasības par vidiskuma norādēm un aizliegtas vispārinātas vidiskuma norādes, kas nav balstītas uz atzītu izcilu vidisko sniegumu, kurš ir norādei relevants. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir "dabai draudzīgs", "eko", "zaļš", "dabas draugs", "ekoloģisks" un "videi piemērots". Šai direktīvai būtu minētajā priekšlikumā izklāstītās prasības jāpapildina, pievēršoties konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un prasībām, kas skar to pamatošanu, izdarīšanu un verifikāciju. Šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un attiecībā uz minētajiem aspektiem pretrunu gadījumā prevalēs pār Direktīvā 2005/29/EK izklāstītajām prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 4. punktu.	(14) Priekšlikumā direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK, ir noteiktas vairākas konkrētas prasības par vidiskuma norādēm un aizliegtas vispārinātas vidiskuma norādes, kas nav balstītas uz atzītu izcilu vidisko sniegumu, kurš ir norādei relevants. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir "videi draudzīgs", "dabai draudzīgs", "zaļš", "dabas draugs", "ekoloģisks", "videi piemērots", "klimatam draudzīgs", "videi saudzīgs", "mazoglekļa", "energoefektīvs", "bionoārdāms", "biobāzēts" vai līdzīgas norādes, kas liecina vai rada iespaidu par izcilu vidisko sniegumu. Šai direktīvai būtu minētajā priekšlikumā izklāstītās prasības jāpapildina, pievēršoties konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un prasībām, kas skar to pamatošanu, izdarīšanu un verifikāciju. Šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un attiecībā uz minētajiem aspektiem pretrunu gadījumā prevalēs pār Direktīvā 2005/29/EK izklāstītajām prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 4. punktu.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, kas tiem dod iespēju pieņemt vidiski ilgtspējīgākus lēmumus un mazina zaļmaldināšanas risku, ir jānosaka eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības. Šādā pamatošanā būtu jāņem vērā starptautiski atzītas zinātniskas pieejas, kā noteikt un izmērīt produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu, un tai būtu jāsagādā uzticama, caurredzama, salīdzināma un verificējama informācija patērētājiem.	(15) Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, kas tiem dod iespēju pieņemt vidiski ilgtspējīgākus lēmumus un mazina zaļmaldināšanas risku, ir jānosaka eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības. Šādā pamatošanā būtu jāņem vērā stabilas un neatkarīgas starptautiski atzītas un atjauninātas zinātniskas pieejas, kā noteikt un izmērīt produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu, un tai būtu jāsagādā uzticama, caurredzama, salīdzināma un verificējama informācija patērētājiem.

Grozījums Nr.  10

 

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Novērtējumā, ko veic, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, ir jāņem vērā produkta vai tirgotāja vispārējās darbības aprites cikls, un tajā nevajadzētu izlaist nekādus relevantus vidiskos aspektus vai ietekmi uz vidi. Norādēs minētās priekšrocības nedrīkstētu nozīmēt nepamatotu negatīvās ietekmes pārnešanu uz citiem produkta vai tirgotāja darbības aprites cikla posmiem vai radīt vai palielināt citu negatīvu ietekmi uz vidi.	(16) Novērtējumā, ko veic, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, ir jāņem vērā produkta vai tirgotāja vispārējās darbības aprites cikls, un tajā nevajadzētu izlaist nekādus relevantus vidiskos aspektus vai ietekmi uz vidi. Norādēs minētās priekšrocības nedrīkstētu nozīmēt negatīvās ietekmes pārnešanu uz citiem produkta vai tirgotāja darbības aprites cikla posmiem vai radīt vai palielināt citu negatīvu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.  11

 

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(18) Saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK, kas grozīta ar priekšlikumu direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, tirgotājam nevajadzētu tādu prasību izpildi, kas attiecībā uz konkrētās produktu kategorijas produktiem noteiktas tiesību aktos, uzdot par īpašu tirgotāja piedāvājuma iezīmi vai reklamēt tādas priekšrocības patērētājiem, kuras attiecīgajā tirgū uzskatāmas par ierastu praksi. Tāpēc informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jādod iespēja apzināt produkta vai tirgotāja vidisko sniegumu salīdzinājumā ar ierasto praksi attiecībā uz produktiem attiecīgajā produktu grupā, piemēram, pārtikas produktu grupā, vai attiecīgajā nozarē. Tas ir nepieciešams, lai varētu novērtēt, vai attiecībā uz konkrētu produktu vai tirgotāju var izmantot eksplicītas vidiskuma norādes saskaņā ar vidiskuma norāžu funkciju, proti, pierādīt, ka produktam vai tirgotājam ir pozitīva ietekme uz vidi vai tādas nav vai ka produkts vai tirgotājs videi nodara mazāku kaitējumu nekā citi produkti vai tirgotāji. Ierastā prakse varētu atbilst juridisko prasību minimumam, kas piemērojams konkrētajam vidiskajam aspektam vai vidiskajam sniegumam, piemēram, attiecībā uz produkta sastāvu, obligāto reciklēta materiāla saturu vai apstrādi aprites cikla beigās. Tomēr, ja lielākā daļa produktu grupā ietilpstošo produktu vai lielākā daļa nozares tirgotāju uzrāda labākus rezultātus, nekā paredz minētās juridiskās prasības, juridisko prasību minimums nebūtu jāuzskata par ierasto praksi.	(18) Saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK, kas grozīta ar priekšlikumu direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, tirgotājam nevajadzētu tādu prasību izpildi, kas attiecībā uz konkrētās produktu kategorijas produktiem noteiktas tiesību aktos, uzdot par īpašu tirgotāja piedāvājuma iezīmi vai reklamēt tādas priekšrocības patērētājiem, kuras attiecīgajā tirgū uzskatāmas par ierastu praksi. Tāpēc informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jādod iespēja apzināt produkta vai tirgotāja vidisko sniegumu salīdzinājumā ar ierasto praksi attiecībā uz produktiem attiecīgajā produktu grupā, piemēram, pārtikas produktu grupā, vai attiecīgajā nozarē. Tas ir nepieciešams, lai varētu novērtēt, vai attiecībā uz konkrētu produktu vai tirgotāju var izmantot eksplicītas vidiskuma norādes saskaņā ar vidiskuma norāžu funkciju, proti, pierādīt, ka produktam vai tirgotājam ir pozitīva ietekme uz vidi vai tādas nav vai ka produkts vai tirgotājs videi nodara mazāku kaitējumu nekā citi produkti vai tirgotāji. Ierastā prakse varētu atbilst juridisko prasību minimumam, kas piemērojams konkrētajam vidiskajam aspektam vai vidiskajam sniegumam, piemēram, attiecībā uz produkta sastāvu, obligāto reciklēta materiāla saturu vai apstrādi aprites cikla beigās. Tomēr, ja lielākā daļa produktu grupā ietilpstošo produktu vai lielākā daļa nozares tirgotāju uzrāda labākus rezultātus, nekā paredz minētās juridiskās prasības, juridisko prasību minimums nebūtu jāuzskata par ierasto praksi. Turklāt, lai nodrošinātu, ka patērētāji netiek maldināti, saskaņā ar šīs direktīvas prasībām būtu pilnībā jāpārbauda arī tās esošās sertifikācijas shēmas un to preču zīmes, kas var būt vairāk pakļautas krāpšanas riskam vai kas nevar ticami garantēt sertificēto produktu ražošanas likumību, piemēram, sertifikācijas shēmas, kurās izmanto pārraudzības ķēdes sertifikāciju.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(19) Ja eksplicītā vidiskuma norādē būtu norādīts uz priekšrocībām vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu ziņā, vienlaikus nenorādot, ka šo priekšrocību panākšana savukārt negatīvi ietekmē citu vidisko ietekmi vai vidiskos aspektus, tas patērētājus maldinātu. Tāpēc informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jānodrošina, ka līdz ar iespējamiem kompromisiem ir iespējams noteikt savstarpējās saiknes starp relevanto vidisko ietekmi un starp vidiskajiem aspektiem un vidisko ietekmi. Novērtējumā, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jānosaka, vai vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu uzlabojumi prasa tādus kompromisus, kas ievērojami pasliktina sniegumu citas vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu ziņā, piemēram, vai ūdens ietaupījums ievērojami palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai rodas tāda pati ietekme uz vidi citā produkta aprites cikla posmā, piemēram, CO2 aiztaupījumi izgatavošanas posmā ievērojami palielina CO2 emisijas izmantošanas posmā. Piemēram, norāde uz efektīvas resursu izmantošanas pozitīvo ietekmi intensīvās lauksaimniecības praksē var maldināt patērētājus, ja tā atstāj negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību, ekosistēmām vai dzīvnieku labturību. Līdzīgā kārtā vidiskuma norāde, ka tekstilmateriāli satur plastmasas polimēru no reciklētām PET pudelēm, var maldināt patērētājus par šā aspekta vidiskajām priekšrocībām, ja šā reciklētā polimēra izmantošana konkurē ar slēgta cikla reciklēšanas sistēmu pārtikas kontaktmateriāliem un šis pēdējais variants tiek uzskatīts par labāku no apritīguma viedokļa.	(19) Ja eksplicītā vidiskuma norādē būtu norādīts uz priekšrocībām vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu ziņā, vienlaikus nenorādot, ka šo priekšrocību panākšana savukārt negatīvi ietekmē citu vidisko ietekmi vai vidiskos aspektus, tas patērētājus maldinātu. Tāpēc informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jānodrošina, ka līdz ar iespējamiem kompromisiem ir iespējams noteikt savstarpējās saiknes starp relevanto vidisko ietekmi un starp vidiskajiem aspektiem un vidisko ietekmi. Novērtējumā, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, būtu jānosaka, vai vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu uzlabojumi prasa tādus kompromisus, kas pasliktina sniegumu citas vidiskās ietekmes vai vidisko aspektu ziņā, piemēram, vai ūdens ietaupījums ievērojami palielina siltumnīcefekta gāzu emisijas vai rodas tāda pati ietekme uz vidi citā produkta aprites cikla posmā, piemēram, CO2 aiztaupījumi izgatavošanas posmā ievērojami palielina CO2 emisijas izmantošanas posmā. Piemēram, norāde uz efektīvas resursu izmantošanas pozitīvo ietekmi intensīvās lauksaimniecības praksē var maldināt patērētājus, ja tā atstāj negatīvu ietekmi uz biodaudzveidību, ekosistēmām vai dzīvnieku labturību. Līdzīgā kārtā vidiskuma norāde uz zaļo enerģiju var maldināt patērētājus, ja tās pamatā ir resursi, kas negatīvi ietekmē vietējo attīstību un vidi, vai uz tekstilmateriāliem, kas satur plastmasas polimēru no reciklētām PET pudelēm, var maldināt patērētājus par šā aspekta vidiskajām priekšrocībām, ja šā reciklētā polimēra izmantošana konkurē ar slēgta cikla reciklēšanas sistēmu pārtikas kontaktmateriāliem un šis pēdējais variants tiek uzskatīts par labāku no apritīguma viedokļa.

Grozījums Nr.  13

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ir konstatēts, ka sevišķi neskaidras un pārprotamas un līdz ar to maldinošas patērētājiem ir klimatiskās norādes. Tas it sevišķi attiecas uz vidiskuma norādēm, ka produkti vai subjekti ir "klimatneitrāli", "oglekļneitrāli", "ar 100 % kompensētām CO2 emisijām", līdz noteiktam gadam sasniegs "neto nulles emisijas" u. tml. Šādu apgalvojumu pamatā mēdz būt siltumnīcefekta gāzu emisiju "kompensēšana", izmantojot "oglekļa kredītus", kas radīti ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, piemēram, mežsaimniecības vai atjaunīgās enerģijas projektos. Kompensēšanas pamatā esošās metodikas ir ļoti atšķirīgas un ne vienmēr ir caurredzamas, precīzas un konsekventas. Tāpēc rodas ievērojams risks, ka nepieļautās vai samazinātās emisijas tiks pārvērtētas un uzskaitītas divkārši sakarā ar to, ka nav emisiju papildsamazinājuma, samazinājuma pastāvības, vērienīgu un dinamisku kreditēšanas bāzlīniju, kas atkāptos no ierastās darbības scenārija, kā arī precīzas uzskaites. Šo faktoru dēļ kompensēšanas kredītiem dažkārt ir zema vidiskā integritāte un uzticamība, līdz ar to, kad tie tiek izmantoti eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanai, patērētāji tiek maldināti. Kompensēšana turklāt var tirgotājus atturēt no emisiju samazināšanas savās operācijās un vērtības ķēdēs. Lai dotu pienācīgi ieguldījumu pasaules klimata pārmaiņu mīkstināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, tirgotājiem par prioritāti būtu jānosaka rezultatīva emisiju samazināšana savās operācijās un vērtības ķēdēs, nevis jāpaļaujas uz kompensēšanu. Atlikušās emisijas atšķirsies atkarībā no konkrētās nozares trajektorijas saskaņā ar globālajiem klimata mērķrādītājiem, un to problēma būs jārisina, kāpinot piesaistījumus. Ja kompensēšanu tomēr izmanto, tiek uzskatīts par lietderīgu uz kompensēšanu balstītas klimatiskās norādes, arī norādes par nākotnes vidisko sniegumu, organizēt caurredzami. Tāpēc klimatisku norāžu pamatojumā jebkāda tirgotāju izmantota siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšana būtu jāskata atsevišķi no tirgotāja vai produkta siltumnīcefekta gāzu emisijām. Turklāt šajā informācijā būtu jānorāda arī tas, kāda kopējo emisiju daļa tiek kompensēta, vai šī kompensēšana nozīmē emisiju samazinājumus vai lielākus piesaistījumus, kā arī izmantotā metodika. Klimatiskās norādes, kas ietver kompensēšanu, ir jāpamato ar metodiku, kas nodrošina šīs kompensēšanas integritāti un pareizu uzskaiti un tādējādi saskanīgi un caurredzami atspoguļo no tās izrietošo ietekmi uz klimatu.	(21) Ir konstatēts, ka sevišķi neskaidras un pārprotamas un līdz ar to maldinošas patērētājiem ir klimatiskās norādes. Tas it sevišķi attiecas uz vidiskuma norādēm, ka produkti vai subjekti ir "klimatneitrāli", "oglekļneitrāli", "ar 100 % kompensētām CO2 emisijām", līdz noteiktam gadam sasniegs "neto nulles emisijas" u. tml. Šādu apgalvojumu pamatā mēdz būt siltumnīcefekta gāzu emisiju "kompensēšana", izmantojot "oglekļa kredītus", kas radīti ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, piemēram, mežsaimniecības vai atjaunīgās enerģijas projektos. Kompensēšanas pamatā esošās metodikas ir ļoti atšķirīgas un ne vienmēr ir caurredzamas, precīzas un konsekventas. Tāpēc rodas ievērojams risks, ka nepieļautās vai samazinātās emisijas tiks pārvērtētas un uzskaitītas divkārši sakarā ar to, ka nav emisiju papildsamazinājuma, samazinājuma pastāvības, vērienīgu un dinamisku kreditēšanas bāzlīniju, kas atkāptos no ierastās darbības scenārija, kā arī precīzas uzskaites. Šo faktoru dēļ kompensēšanas kredītiem dažkārt ir zema vidiskā integritāte un uzticamība, līdz ar to, kad tie tiek izmantoti eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanai, patērētāji tiek maldināti. Kompensēšana turklāt var tirgotājus atturēt no emisiju samazināšanas savās operācijās un vērtības ķēdēs. Lai dotu pienācīgi ieguldījumu pasaules klimata pārmaiņu mīkstināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, tirgotājiem par prioritāti būtu jānosaka rezultatīva emisiju samazināšana savās operācijās un vērtības ķēdēs, nevis kompensēšana. Atlikušās emisijas atšķirsies atkarībā no konkrētās nozares trajektorijas saskaņā ar globālajiem klimata mērķrādītājiem, un to problēma būs jārisina, kāpinot piesaistījumus. Ja kompensēšanu tomēr izmanto, tiek uzskatīts par lietderīgu uz oglekļa kredītiem balstītas klimatiskās norādes, arī norādes par nākotnes vidisko sniegumu, organizēt caurredzami.

Grozījums Nr.  14

 

Direktīvas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(22) Tirgotājus aizvien vairāk interesē iespēja izmantot vidiskuma norādes, kas attiecas uz produkta vai tirgotāja nākotnes vidisko sniegumu, un tie ar šādu mērķi iesaistās iniciatīvās, kas atbalsta praksi, kura varētu veicināt mazāku ietekmi uz vidi vai lielāku apritīgumu. Šīs norādes būtu jāpamato saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami visām eksplicītajām vidiskuma norādēm.	(22) Tirgotājus aizvien vairāk interesē iespēja izmantot vidiskuma norādes, kas attiecas uz tirgotāja nākotnes vidisko sniegumu, un tie ar šādu mērķi iesaistās iniciatīvās, kas atbalsta praksi, kura varētu veicināt mazāku ietekmi uz vidi vai lielāku apritīgumu. Šīs norādes būtu jāpamato saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami visām eksplicītajām vidiskuma norādēm.

Grozījums Nr.  15

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, vajadzētu būt balstītai zinātnē, un būtu rūpīgi jāapsver, vai nav izlaista kāda konkrēta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti.	(23) Informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, vajadzētu būt balstītai uz neatkarīgiem, zinātniski recenzētiem, plaši atzītiem, stabiliem un pārbaudāmiem zinātniskiem pierādījumiem, t. i., uz metodēm, pieejām vai pētījumiem, kas izstrādāti saskaņā ar paraugpraksi pārredzamības un zinātniskās recenzēšanas ziņā, un būtu rūpīgi jāapsver, vai nav izlaista kāda konkrēta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti. Metodikai ir jābūt publiski pieejamai, lai nodrošinātu novērtējumu pārredzamību un integritāti.

Grozījums Nr.  16

 

Direktīvas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(27) Patērētājus var maldināt arī eksplicītas vidiskuma norādes, kas tieši vai netieši norāda, ka produktam vai tirgotājam ir mazāka vai lielāka ietekme uz vidi vai labāks vai sliktāks vidiskais sniegums nekā citiem produktiem vai tirgotājiem ("salīdzinošas vidiskuma norādes"). Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/114/EK83 piemērošanu (attiecīgā gadījumā), lai patērētājiem nodrošinātu piekļuvi uzticamai informācijai, ir jāgādā par to, lai salīdzinošas vidiskuma norādes varētu pienācīgi salīdzināt. Piemēram, ja izvēlas rādītājus vieniem un tiem pašiem vidiskajiem aspektiem, bet to kvantificēšanai izmanto atšķirīgas formulas, salīdzināšana nav iespējama, līdz ar to ir risks maldināt patērētājus. Ja divi tirgotāji izdara vidiskuma norādi par klimata pārmaiņām, bet viens no tiem ņēmis vērā tikai tiešo ietekmi uz vidi, bet otrs — gan tiešo, gan netiešo ietekmi uz vidi, šie rezultāti nav salīdzināmi. Arī lēmums salīdzināšanu veikt tikai noteiktos produktu aprites cikla posmos var novest pie maldinošām norādēm, ja tas nenotiek caurredzami. Salīdzinošai vidiskuma norādei ir jānodrošina, ka arī produktiem ar ļoti atšķirīgām izejvielām, izmantojumu un tehnoloģisko procesu ķēdēm, piemēram, biobāzētai plastmasai un fosilajai plastmasai, attiecībā uz visiem produktiem tiek ņemti vērā relevantākie aprites cikla posmi. Piemēram, biobāzētas plastmasas kontekstā relevanta ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība, savukārt fosilās plastmasas kontekstā relevanta ir jēlnaftas ieguve, un jautājums, vai kāds noteikts produkta īpatsvars nonāk poligonā, ir ļoti relevants, ja runa ir par plastmasu, kas labi bionoārdās poligona apstākļos, bet var būt mazāk relevants, ja runa ir par plastmasu, kas šādos apstākļos bioloģiski nenoārdās.	(27) Patērētājus var maldināt arī eksplicītas vidiskuma norādes, kas tieši vai netieši norāda, ka produktam vai tirgotājam ir mazāka vai lielāka ietekme uz vidi vai labāks vai sliktāks vidiskais sniegums nekā citiem produktiem vai tirgotājiem ("salīdzinošas vidiskuma norādes"). Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/114/EK83 piemērošanu (attiecīgā gadījumā), lai patērētājiem nodrošinātu piekļuvi uzticamai informācijai, ir jāgādā par to, lai salīdzinošas vidiskuma norādes varētu pienācīgi salīdzināt. Piemēram, rezultātos balstītā sertifikācijā un uz procesu balstītā sertifikācijā izmanto dažādus rādītāju kopumus, piemēram, nosakot konkrētas robežvērtības, kas ir jāsasniedz, vai nodrošinot noteiktas procedūras ieviešanu. Ja izvēlas rādītājus vieniem un tiem pašiem vidiskajiem aspektiem, bet to kvantificēšanai izmanto atšķirīgas formulas, salīdzināšana nav iespējama, līdz ar to ir risks maldināt patērētājus. Ja divi tirgotāji izdara vidiskuma norādi par klimata pārmaiņām, bet viens no tiem ņēmis vērā tikai tiešo ietekmi uz vidi, bet otrs — gan tiešo, gan netiešo ietekmi uz vidi, šie rezultāti nav salīdzināmi. Arī lēmums salīdzināšanu veikt tikai noteiktos produktu aprites cikla posmos var novest pie maldinošām norādēm, ja tas nenotiek caurredzami. Salīdzinošai vidiskuma norādei ir jānodrošina, ka arī produktiem ar ļoti atšķirīgām izejvielām, izmantojumu un tehnoloģisko procesu ķēdēm, piemēram, biobāzētai plastmasai un fosilajai plastmasai, attiecībā uz visiem produktiem tiek ņemti vērā relevantākie aprites cikla posmi. Piemēram, biobāzētas plastmasas kontekstā relevanta ir lauksaimniecība vai mežsaimniecība, savukārt fosilās plastmasas kontekstā relevanta ir jēlnaftas ieguve, un jautājums, vai kāds noteikts produkta īpatsvars nonāk poligonā, ir ļoti relevants, ja runa ir par plastmasu, kas labi bionoārdās poligona apstākļos, bet var būt mazāk relevants, ja runa ir par plastmasu, kas šādos apstākļos bioloģiski nenoārdās.
__________________	__________________
83 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).	83 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/114/EK (2006. gada 12. decembris) par maldinošu un salīdzinošu reklāmu (OV L 376, 27.12.2006., 21. lpp.).

Grozījums Nr.  17

 

Direktīvas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(27a) Ir svarīgi, lai tirgotāji nesniegtu vispārīgas norādes, piemēram, "apzināts", "ilgtspējīgs" un "atbildīgs", balstoties tikai uz atzītu izcilu vidisko sniegumu, jo šādi termini attiecas ne tikai uz vidisko sniegumu, bet arī uz citām īpašībām, piemēram, sociālajām īpašībām.

Grozījums Nr.  18

 

Direktīvas priekšlikums

29.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(29a) Ir svarīgi atzīt problēmas, ar kurām saskaras mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi resursu un spēju ziņā, it īpaši salīdzinājumā ar lielākām korporācijām. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis, īstenojot šo direktīvu, veiktu visus atbilstīgos pasākumus, kas palīdzētu mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izpildīt šīs direktīvas prasības.

Grozījums Nr.  19

 

Direktīvas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(31) Lai apmierinātu gan tirgotāju vajadzības pēc dinamiskām tirgvedības stratēģijām, gan patērētāju vajadzības pēc sīkākas un precīzākas vidiskās informācijas, Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteikumus par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu papildinātu, sīkāk precizējot šādas pamatošanas kritērijus konkrētu veidu norādēm (piemēram, klimatiskajām norādēm, arī norādēm par emisiju kompensēšanu, "klimatneitralitāti" u. tml. norādēm, norādēm par reciklējamību un reciklēta materiāla saturu). Komisija būtu jāpilnvaro noteikt arī noteikumus, kā vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu mērīt un aprēķināt, nosakot, kuras darbības, procesi, materiāli, emisijas vai produkta vai tirgotāja izmantošana būtiski iespaido vai nevar iespaidot relevanto vidisko ietekmi un vidiskos aspektus, nosakot, kādiem vidiskajiem aspektiem un vidiskajai ietekmei būtu jāizmanto primārā informācija, un nosakot primārās un sekundārās informācijas precizitātes novērtēšanas kritērijus. Lai gan vairumā gadījumu Komisija apsvērtu, vai šādus noteikumus pieņemt ir nepieciešams, tikai pēc tam, kad tās rīcībā būtu rezultāti, kas iegūti, apsekojot vidiskuma norāžu situācijas attīstību Savienības tirgū, attiecībā uz dažu veidu norādēm Komisijai papildu noteikumi var būt jāpieņem, pirms šīs apsekošanas rezultāti ir pieejami. Piemēram, klimatisko norāžu gadījumā šādus papildu aktus pieņemt var būt nepieciešams, lai iedzīvinātu noteikumus par tādu norāžu pamatošanu, kuru pamatā ir emisiju kompensēšana.	(31) Lai apmierinātu gan tirgotāju vajadzības pēc dinamiskām tirgvedības stratēģijām, gan patērētāju vajadzības pēc sīkākas un precīzākas vidiskās informācijas, Komisija var pieņemt deleģētos aktus, lai noteikumus par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu papildinātu, sīkāk precizējot šādas pamatošanas kritērijus konkrētu veidu norādēm (piemēram, klimatiskajām norādēm, arī norādēm, kuru pamatā ir oglekļa kredīti par tirgotāja atlikušajām emisijām, piemēram, par "klimatneitralitāti" un norādēm par reciklējamību un reciklēta materiāla saturu). Komisija būtu jāpilnvaro noteikt arī noteikumus, kā vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu mērīt un aprēķināt, nosakot, kuras darbības, procesi, materiāli, emisijas vai produkta vai tirgotāja izmantošana būtiski iespaido vai nevar iespaidot relevanto vidisko ietekmi un vidiskos aspektus, nosakot, kādiem vidiskajiem aspektiem un vidiskajai ietekmei būtu jāizmanto primārā informācija, un nosakot primārās un sekundārās informācijas precizitātes novērtēšanas kritērijus. Lai gan vairumā gadījumu Komisija apsvērtu, vai šādus noteikumus pieņemt ir nepieciešams, tikai pēc tam, kad tās rīcībā būtu rezultāti, kas iegūti, apsekojot vidiskuma norāžu situācijas attīstību Savienības tirgū, attiecībā uz dažu veidu norādēm Komisijai papildu noteikumi var būt jāpieņem, pirms šīs apsekošanas rezultāti ir pieejami. Piemēram, klimatisko norāžu gadījumā šādus papildu aktus pieņemt var būt nepieciešams, lai iedzīvinātu noteikumus par tādu norāžu pamatošanu, kuru pamatā ir oglekļa kredīti par tirgotāja atlikušajām emisijām.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Komisijas Ieteikumā (ES) 2021/2279 ir norādījumi, kā izmērīt konkrētu produktu vai organizāciju aprites cikla vidisko sniegumu un kā izstrādāt produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumus (PVPKN) un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumus (OVPNN), kas dod iespēju produktus salīdzināt ar etalonu. Šādus kategoriju noteikumus konkrētiem produktiem vai tirgotājiem var izmantot, lai saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pamatotu norādes. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu produktu grupai vai nozarei specifiskus noteikumus, ja tam varētu būt pievienotā vērtība. Tomēr, ja produkta vidiskās pēdas metode vēl neaptver produktu grupai relevantu ietekmes kategoriju, PVPKN var pieņemt tikai pēc tam, kad ir pievienotas šīs jaunās relevantās vidiskās ietekmes kategorijas. Piemēram, attiecībā uz jūras zvejniecībām PVPKN būtu, piemēram, jāatspoguļo konkrēto zvejniecību vidiskās ietekmes kategorijas un it sevišķi mērķkrājuma ilgtspēja. Attiecībā uz kosmosu PVPKN būtu jāatspoguļo aizsardzības un ar kosmosu saistītās vidiskās ietekmes kategorijas, arī orbitālās telpas izmantojums. Attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, tajos būtu jāintegrē arī, piemēram, biodaudzveidība un dabas aizsardzība, kā arī lauksaimniecības prakse, arī ekstensīvās lauksaimniecības pozitīvās eksternalitātes un dzīvnieku labturība. Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, PVPKN, piemēram, būtu jāatspoguļo mikroplastmasas atdalīšanās.	(32) Komisijas Ieteikumā (ES) 2021/2279 ir norādījumi, kā izmērīt konkrētu produktu vai organizāciju aprites cikla vidisko sniegumu un kā izstrādāt produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumus (PVPKN) un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumus (OVPNN), kas dod iespēju produktus salīdzināt ar etalonu. Šādus kategoriju noteikumus konkrētiem produktiem vai tirgotājiem var izmantot, lai saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pamatotu norādes. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu produktu grupai vai nozarei specifiskus noteikumus, ja tam varētu būt pievienotā vērtība. Tomēr dažām ražojumu grupām PVP metode nav piemērota, lai sniegtu visaptverošu vidisko novērtējumu. Ja produkta vidiskās pēdas metode vēl neaptver produktu grupai relevantu ietekmes kategoriju, PVPKN var pieņemt tikai pēc tam, kad ir pievienotas šīs jaunās relevantās vidiskās ietekmes kategorijas. Piemēram, attiecībā uz jūras zvejniecībām PVPKN būtu, piemēram, jāatspoguļo konkrēto zvejniecību vidiskās ietekmes kategorijas un it sevišķi mērķkrājuma ilgtspēja. Attiecībā uz kosmosu PVPKN būtu jāatspoguļo aizsardzības un ar kosmosu saistītās vidiskās ietekmes kategorijas, arī orbitālās telpas izmantojums. Attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, tajos būtu jāintegrē arī, piemēram, biodaudzveidība un dabas aizsardzība, kā arī lauksaimniecības prakse, arī ekstensīvās lauksaimniecības pozitīvās eksternalitātes un dzīvnieku labturība. Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, PVPKN, piemēram, būtu jāatspoguļo mikroplastmasas atdalīšanās. Lai turpinātu pilnveidot pašreizējo PVP metodi un novērstu tās ierobežojumus, ir svarīgi, lai Komisija regulāri novērtētu un atjauninātu metodes, tādējādi atspoguļojot zinātnes attīstību. Turklāt ir svarīgi, lai Komisija dotu iespēju saskaņā ar šo direktīvu izveidotajam apspriežu forumam veicināt PVPKN un OVPNN izstrādi.

Grozījums Nr.  21

 

Direktīvas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(32a) Lai nodrošinātu vidiskuma norāžu pamatošanas integritāti, objektivitāti un augstu kvalitāti un lai nodrošinātu, ka prasības attiecībā uz pamatotību ļauj patērētājiem labāk izprast vidisko ietekmi, ir svarīgi, lai minētās prasības attiecībā uz vidiskuma norāžu pamatotību tiktu izstrādātas, iesaistot līdzsvarotu ieinteresēto personu kopumu, piemēram, patērētāju organizācijas, vides nevalstiskās organizācijas, marķējuma shēmu operatorus un kompetentās struktūras, kā arī nozares pārstāvjus, tai skaitā mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus un amatniecības nozares pārstāvjus, arodbiedrības, tirgotājus, mazumtirgotājus, importētājus. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizveido apspriežu forums, kura uzdevums būs sniegt atzinumus par to, vai spēkā esošie noteikumi un metodes ir piemērotas konkrētu vidiskuma norāžu pamatošanai, un ar kuru apspriedīsies par pārskatīšanas sagatavošanu vai jaunu deleģēto aktu izstrādi.

Grozījums Nr.  22

 

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(33) Tā kā maldinošām vidiskuma norādēm jau ir piemērojama Direktīva 2005/29/EK, tā valstu tiesām un administratīvajām iestādēm dod iespēju šādām norādēm pielikt punktu un tās aizliegt. Piemēram, lai atbilstu Direktīvai 2005/29/EK, vidiskuma norādēm būtu jāattiecas tikai uz aspektiem, kas ir būtiski no produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes viedokļa. Vidiskuma norādēm turklāt vajadzētu būt skaidrām un nepārprotamām attiecībā uz to, uz kādiem produkta vai tirgotāja aspektiem tās attiecas, un tās nedrīkstētu izlaist vai slēpt tādu svarīgu informāciju par produkta vai tirgotāja vidisko sniegumu, kas patērētājiem vajadzīga, lai izdarītu informētu izvēli. Vidiskuma norādes formulējumam, attēlojumam un visam produkta noformējumam, ieskaitot izkārtojumu, krāsu izvēli, dažādu veidu attēlus, skaņas, simbolus vai marķējumu, būtu patiesi un precīzi jāatspoguļo vidiskās priekšrocības mērogs, un vidisko priekšrocību tajā nedrīkstētu pārspīlēt.	(33) Tā kā maldinošām vidiskuma norādēm jau ir piemērojama Direktīva 2005/29/EK, tā valstu tiesām un administratīvajām iestādēm dod iespēju šādām norādēm pielikt punktu un tās aizliegt. Piemēram, lai atbilstu Direktīvai 2005/29/EK, vidiskuma norādēm būtu jāattiecas tikai uz aspektiem, kas ir būtiski no produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes viedokļa. Vidiskuma norādēm marķējuma shēmām turklāt vajadzētu būt skaidrām un nepārprotamām attiecībā uz to, uz kādiem produkta vai tirgotāja aspektiem tās attiecas, un tās nedrīkstētu izlaist vai slēpt tādu svarīgu informāciju par produkta vidisko sniegumu, kas patērētājiem vajadzīga, lai izdarītu informētu izvēli. Formulējumam, attēlojumam un visam produkta noformējumam, ieskaitot saukļus, izkārtojumu, krāsu izvēli, dažādu veidu attēlus, skaņas, simbolus, preču zīmi vai marķējumu, būtu patiesi un precīzi jāatspoguļo vidiskās priekšrocības mērogs, un vidisko priekšrocību tajā nedrīkstētu pārspīlēt. Attiecīgā gadījumā nevajadzētu izlaist informāciju par produkta sertificētā materiāla satura precīzu daudzumu, kas ir iezīme, uz kuru balstās noteikta veidu marķēšanas shēmas, it īpaši tad, ja minimālais sertificētais saturs varētu būt nulle.

Grozījums Nr.  23

 

Direktīvas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(34) Ja eksplicītā vidiskuma norāde attiecas uz gatavo produktu un kāda relevanta šā produkta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti rodas vai aktualizējas lietošanas posmā un patērētāji šādu vidisko ietekmi vai vidiskos aspektus var ietekmēt ar attiecīgu rīcību, piemēram, pareizi šķirojot atkritumus, vai lietošanas modelis ietekmē produkta ilgmūžību, norādē būtu jāiekļauj arī skaidrojums patērētājiem, kā viņu rīcība var pozitīvi ietekmēt vides aizsardzību.	(34) Ja eksplicītā vidiskuma norāde attiecas uz gatavo produktu un kāda relevanta šā produkta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti rodas vai aktualizējas lietošanas posmā vai aprites cikla beigās un patērētāji šādu vidisko ietekmi vai vidiskos aspektus var ietekmēt ar attiecīgu rīcību, piemēram, pareizi šķirojot atkritumus, vai lietošanas modelis ietekmē produkta ilgmūžību, norādē būtu jāiekļauj arī skaidrojums patērētājiem, kā viņu rīcība var pozitīvi ietekmēt vides aizsardzību.

Grozījums Nr.  24

 

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(36) Informācijai par produktu vai tirgotāju, uz kuru attiecas eksplicīta vidiskuma norāde, un informācijai, kas minēto norādi pamato, vajadzētu būt viegli piekļūstamai patērētājiem. Šajā informācijā būtu jāņem vērā arī vecāku patērētāju vajadzības. Šajā nolūkā tirgotājiem šī informācija būtu vai nu jāsniedz fiziskā formā, vai arī jānorāda saite, kvadrātkods vai tamlīdzīgs ceļš uz vietni, kurā vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā norāde izdarīta, ir pieejama sīkāka informācija par eksplicītās vidiskuma norādes pamatojumu. Lai atvieglotu šīs direktīvas izpildes panākšanu, saitei, kvadrātkodam vai tamlīdzīgam ceļam būtu arī jānodrošina viegla piekļuve eksplicītās vidiskuma norādes pamatojuma atbilstības sertifikātam un tā verificētāja kontaktinformācijai, kurš minēto sertifikātu sagatavojis.	(36) Informācijai par produktu vai tirgotāju, uz kuru attiecas eksplicīta vidiskuma norāde, tai skaitā tieši par produktu vai par produktam pievienoto informāciju, un informācijai, kas pamato uz produktu attiecināmo norādi, vajadzētu būt viegli piekļūstamai patērētājiem. Šajā informācijā būtu jāņem vērā arī vecāku patērētāju vajadzības. Šajā nolūkā tirgotājiem šī informācija būtu vai nu jāsniedz fiziskā formā, vai arī jānorāda saite, kvadrātkods, digitālā produkta pase vai tamlīdzīgs ceļš uz vietni, kurā vismaz vienā no tās dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā norāde izdarīta, ir pieejama sīkāka informācija par eksplicītās vidiskuma norādes pamatojumu. Lai atvieglotu šīs direktīvas izpildes panākšanu, saitei, kvadrātkodam vai tamlīdzīgam ceļam būtu arī jānodrošina viegla piekļuve eksplicītās vidiskuma norādes pamatojuma atbilstības sertifikātam un tā verificētāja kontaktinformācijai, kurš minēto sertifikātu sagatavojis. Pamatā esošie pētījumi, novērtējumi, metodika vai aprēķini būtu jādara publiski pieejami, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943 2. panta 1. punktu.

Grozījums Nr.  25

 

Direktīvas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(37) Lai izvairītos no iespējamas nesamērīgas ietekmes uz mikrouzņēmumiem, vismazākie uzņēmumi būtu no 5. panta prasībām, kas saistītas ar informāciju par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatojumu, jāatbrīvo, ja vien šie uzņēmumi nevēlas saņemt eksplicītas vidiskuma norādes atbilstības sertifikātu, ko kompetentās iestādes atzītu visā Savienībā.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr.  26

 

Direktīvas priekšlikums

41. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(41) Vidiskuma marķējuma mērķis mēdz būt patērētājiem sniegt kopvērtējumu, kas atspoguļo produktu vai tirgotāju kumulatīvo ietekmi uz vidi, lai produktus vai tirgotājus būtu iespējams tieši salīdzināt. Tomēr šāds kopvērtējums rada patērētāju maldināšanas risku, jo koprādītājs var nomaskēt dažu produkta aspektu negatīvo vidisko ietekmi tāpēc, ka citu produkta aspektu vidiskā ietekme ir pozitīvāka. Turklāt, ja šādu veidu marķējumu izstrādā dažādi operatori, kopvērtējuma pamatā parasti ir atšķirīga metodika, piemēram, tas, kāda vidiskā ietekme ņemta vērā vai kādi svērumi šai ietekmei piemēroti. Tas nozīmē, ka viens un tas pats produkts atkarībā no izmantotās shēmas varētu saņemt atšķirīgu vērtējumu vai rangu. Šīs bažas rodas attiecībā uz shēmām, kas izveidotas Savienībā un trešās valstīs. Tas veicina iekšējā tirgus sadrumstalotību, rada risku, ka mazāki uzņēmumi varētu nonākt neizdevīgākā situācijā, un var vēl vairāk maldināt patērētājus un mazināt viņu uzticēšanos vidiskuma marķējumam. Lai šo risku novērstu un vienotajā tirgū nodrošinātu lielāku saskaņotību, eksplicītas vidiskuma norādes, arī vidiskuma marķējums, kura pamatā ir kopvērtējums, kas atspoguļo produktu vai tirgotāju kumulatīvo ietekmi uz vidi, nebūtu jāuzskata par pietiekami pamatotām, ja šie kopvērtējumi neizriet no Savienības noteikumiem, to vidū deleģētajiem aktiem, kurus Komisija ir pilnvarota pieņemt saskaņā ar šo direktīvu, kā rezultātā ir izveidotas tādas saskaņotas Savienības mēroga shēmas visiem produktiem vai konkrētai produktu grupai, kurām pamatā ir vienota metodika saskanības un salīdzināmības nodrošināšanai.	(41) Vidiskuma marķējuma mērķis mēdz būt patērētājiem sniegt kopvērtējumu, kas atspoguļo produktu vai tirgotāju kumulatīvo ietekmi uz vidi, lai produktus vai tirgotājus būtu iespējams tieši salīdzināt. Tomēr šāds kopvērtējums rada patērētāju maldināšanas risku, jo koprādītājs var nomaskēt dažu produkta aspektu negatīvo vidisko ietekmi tāpēc, ka citu produkta aspektu vidiskā ietekme ir pozitīvāka. Turklāt, ja šādu veidu marķējumu izstrādā dažādi operatori, kopvērtējuma pamatā parasti ir atšķirīga metodika, piemēram, tas, kāda vidiskā ietekme ņemta vērā vai kādi svērumi šai ietekmei piemēroti. Tas nozīmē, ka viens un tas pats produkts atkarībā no izmantotās shēmas varētu saņemt atšķirīgu vērtējumu vai rangu. Šīs bažas rodas attiecībā uz shēmām, kas izveidotas Savienībā un trešās valstīs. Tas veicina iekšējā tirgus sadrumstalotību, rada risku, ka mazāki uzņēmumi varētu nonākt neizdevīgākā situācijā, un var vēl vairāk maldināt patērētājus un mazināt viņu uzticēšanos vidiskuma marķējumam. Lai šo risku novērstu un vienotajā tirgū nodrošinātu lielāku saskaņotību, eksplicītām vidiskuma norādēm, arī vidiskuma marķējumam, kura pamatā ir kopvērtējums, kas atspoguļo produktu vai tirgotāju kumulatīvo ietekmi uz vidi, būtu jāatbilst prasībām, kas nodrošina pamatā esošo vides marķējuma sistēmu uzticamību, tai skaitā attiecībā uz to novērtēšanas metodēm un pārvaldību.

Grozījums Nr.  27

 

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Lai cīnītos pret maldinošām eksplicītām vidiskuma norādēm, kas izdarītas vidiskuma marķējuma veidā, un palielinātu patērētāju uzticēšanos vidiskuma marķējumam, ar šo direktīvu būtu jānosaka pārvaldības kritēriji, kuri jāievēro visām vidiskuma marķējuma shēmām, tādējādi papildinot prasības, kas noteiktas minētajā priekšlikumā aktam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK.	(43) Lai cīnītos pret maldinošām eksplicītām vidiskuma norādēm, kas izdarītas vidiskuma marķējuma veidā, un palielinātu patērētāju uzticēšanos vidiskuma marķējumam, arī preču zīmēm un sertifikācijas shēmu logotipiem, ar šo direktīvu būtu jānosaka pārvaldības kritēriji, kuri jāievēro visām vidiskuma marķējuma shēmām, tādējādi papildinot prasības, kas noteiktas minētajā priekšlikumā aktam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK.

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(44) Lai izvairītos no nacionālu vai reģionālu oficiāli atzītu EN ISO 14024 I tipa vidiskuma marķējuma (ekomarķējuma) shēmu un citu vidiskuma marķējuma shēmu tālākas savairošanās un lai nodrošinātu lielāku saskaņotību iekšējā tirgū, jaunas nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas būtu jāizstrādā tikai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tomēr dalībvalstis var Komisijai lūgt apsvērt iespēju Savienības līmenī izstrādāt publiskas marķējuma shēmas produktu grupām vai nozarēm, kurām Savienības tiesību aktos šāds marķējums vēl nav noteikts un kuru gadījumā saskaņošana sniegtu pievienoto vērtību efektīvā ilgtspējas un iekšējā tirgus mērķu sasniegšanā.	svītrots

Grozījums Nr.  29

 

Direktīvas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(46) Privāto operatoru izveidotās vidiskuma marķējuma shēmas, ja to ir pārāk daudz un tās pārklājas tvēruma ziņā, var radīt neskaidrības patērētājiem vai mazināt viņu uzticēšanos vidiskuma marķējumam. Tāpēc dalībvalstīm būtu privātiem operatoriem jāatļauj jaunas vidiskuma marķējuma shēmas veidot tikai ar nosacījumu, ka tās salīdzinājumā ar esošajām nacionālajām vai reģionālajām shēmām dod ievērojamu pievienoto vērtību marķējuma piešķiršanas kritēriju vidiskā vēriena, relevantās vidiskās ietekmes aptvēruma un pamatā esošā novērtējuma pilnīguma ziņā. Dalībvalstīm būtu jāizveido jaunu vidiskuma marķējuma shēmu apstiprināšanas procedūra, kuras pamatā būtu atbilstības sertifikāts, ko sagatavojis neatkarīgs verificētājs. Tā būtu jāpiemēro gan shēmām, kas izveidotas Savienībā, gan shēmām, kas izveidotas ārpus Savienības.	(46) Privāto operatoru izveidotās vidiskuma marķējuma shēmas, ja to ir pārāk daudz un tās pārklājas tvēruma ziņā, var radīt neskaidrības patērētājiem vai mazināt viņu uzticēšanos vidiskuma marķējumam. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāatļauj esošās vides marķēšanas shēmas attēlot uzņēmēju un patērētāju komercpraksē tikai pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā un tad, ja šādas shēmas atbilst šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem, un būtu jāatļauj privātiem operatoriem jaunas vidiskuma marķējuma shēmas veidot tikai ar nosacījumu, ka tās saskaņā ar šo direktīvu dod pievienoto vērtību marķējuma piešķiršanas kritēriju vidiskā vēriena, relevantās vidiskās ietekmes aptvēruma un pamatā esošā novērtējuma pilnīguma ziņā. Dalībvalstīm būtu jāizveido jaunu vidiskuma marķējuma shēmu apstiprināšanas procedūra, kuras pamatā būtu atbilstības sertifikāts, ko sagatavojis neatkarīgs verificētājs, un jānovērtē sniegtās norādes esošajās vides un ilgtspējas marķējuma un sertifikācijas shēmās. Tā būtu jāpiemēro gan shēmām, kas izveidotas Savienībā, gan shēmām, kas izveidotas ārpus Savienības, tai skaitā esošajām shēmām.

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un atvieglotu jaunu oficiāli atzītu nacionālu un reģionālu vidiskuma marķējuma shēmu un jaunu privātu marķējuma shēmu noteikumu izpildes panākšanu, Komisijai būtu jāpublicē saraksts ar šādām shēmām, kuras vai nu drīkst Savienības tirgū izmantot arī turpmāk, vai drīkst tajā ienākt.	(47) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un atvieglotu oficiāli atzītu privātu marķējuma shēmu noteikumu izpildes panākšanu, Komisijai būtu jāpublicē saraksts ar šādām shēmām, kuras vai nu drīkst Savienības tirgū izmantot arī turpmāk, vai drīkst tajā ienākt.

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

48. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(48) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno saskaņotu pieeju privātu operatoru izstrādāto vidiskuma marķējuma shēmu novērtēšanai un apstiprināšanai un lai izveidotu Komisijas apstiprinājuma procedūru ierosinātām shēmām, ko izveidojušas publiskas iestādes ārpus Savienības, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt kopīgus noteikumus, ar ko precizētu detalizētas šādu vidiskuma marķējuma shēmu, apliecinošo dokumentu formāta un satura apstiprināšanas prasības un šādu shēmu apstiprināšanas kārtību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201185.	(48) Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno saskaņotu pieeju privātu operatoru izstrādāto vidiskuma marķējuma shēmu novērtēšanai un apstiprināšanai un lai izveidotu Komisijas apstiprinājuma procedūru ierosinātām shēmām, ko izveidojušas publiskas iestādes ārpus Savienības, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka kopīgus noteikumus, ar ko precizētu detalizētas šādu vidiskuma marķējuma shēmu, apliecinošo dokumentu formāta un satura apstiprināšanas prasības un šādu shēmu apstiprināšanas kārtību.
__________________
85 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  32

 

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Ir būtiski, lai eksplicītas vidiskuma norādes pareizi atspoguļotu vidisko sniegumu un vidisko ietekmi, ko norāde aptver, un lai tajās būtu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotājs, kurš iesniedz prasību, norāžu pamatojumu un izdarīšanas veidu vismaz reizi 5 gados izskata un atjaunina, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām.	(49) Ir būtiski, lai eksplicītas vidiskuma norādes un vidiskuma marķējuma shēmas pareizi atspoguļotu vidisko sniegumu un vidisko ietekmi, ko aptver norāde gan tieši par produktu, gan par produktam pievienoto informāciju, un lai tajās būtu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotājs, kurš iesniedz prasību un vidiskuma marķējuma shēmas, norāžu pamatojumu un izdarīšanas veidu vismaz reizi 5 gados izskata un atjaunina, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(49a) Saskaņā ar ES Tabakas izstrādājumu direktīvas 2014/40/ES 13. panta 1. punkta e) apakšpunktu ir aizliegtas vidiskuma norādes uz tabakas izstrādājumiem un iepakojuma, taču nav aizliegts tabakas industrijas uzņēmumiem izteikt zaļuma norādes par savu darbību kopumā, it īpaši izmantojot reklāmas kampaņas par to vidisko sniegumu, kas varētu maldināt patērētājus; tādēļ nevajadzētu atļaut nekādas vidiskuma norādes attiecībā uz tabakas industrijas darbībām.

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(51) Lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk kontrolēt šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un lai pēc iespējas novērstu nepamatotu eksplicītu vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, parādīšanos tirgū, verificētājiem, kas ievēro ar šo direktīvu noteiktās saskaņotās prasības, būtu jāpārbauda, vai gan informācija, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, gan to izdarīšana atbilst šīs direktīvas prasībām. Lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, verifikācijai jebkurā gadījumā būtu jānotiek pirms vidiskuma norāžu publiskošanas vai vidiskuma marķējuma izvietošanas. Verificētājs vajadzības gadījumā var norādīt vairākus veidus, kā izdarīt eksplicītu vidiskuma norādi atbilstoši šīs direktīvas prasībām, lai izvairītos no nepieciešamības sertifikāciju katrreiz atkārtot, kad norādes izdarīšanas veids tiek nedaudz mainīts, neietekmējot atbilstību šīs direktīvas prasībām. Lai tirgotājiem būtu vieglāk panākt atbilstību noteikumiem par eksplicītu vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, pamatošanu un izdarīšanu/izvietošanu, verifikācijā būtu jāņem vērā norādes vai vidiskuma marķējuma veids un saturs, arī tas, vai tie šķiet negodīgi, ņemot vērā Direktīvu 2005/29/EK.	(51) Lai kompetentās iestādes varētu efektīvāk kontrolēt šīs direktīvas noteikumu īstenošanu un lai pēc iespējas novērstu nepamatotu eksplicītu vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, parādīšanos tirgū, verificētājiem, kas ievēro ar šo direktīvu noteiktās saskaņotās prasības, būtu jāpārbauda, vai gan informācija, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, gan to izdarīšana atbilst šīs direktīvas prasībām. Lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, verifikācijai būtu jānotiek pirms vidiskuma norāžu publiskošanas vai vidiskuma marķējuma izvietošanas. Tomēr, lai izvairītos no tādu produktu vai iepakojuma izšķērdēšanas, kas jau ir apdrukāti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, dalībvalstis var noteikt pārejas periodu no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas līdz tās piemērošanas dienai, kura laikā var izmantot esošās vidiskuma norādes, kas iesniegtas verificēšanai. Dalībvalstis var piešķirt prioritāti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā iesniegto norāžu verificēšanai. Verificētājs vajadzības gadījumā var norādīt vairākus veidus, kā izdarīt eksplicītu vidiskuma norādi atbilstoši šīs direktīvas prasībām, lai izvairītos no nepieciešamības sertifikāciju katrreiz atkārtot, kad norādes izdarīšanas veids tiek nedaudz mainīts, neietekmējot atbilstību šīs direktīvas prasībām. Lai tirgotājiem būtu vieglāk panākt atbilstību noteikumiem par eksplicītu vidiskuma norāžu, arī vidiskuma marķējuma, pamatošanu un izdarīšanu/izvietošanu, verifikācijā būtu jāņem vērā norādes vai vidiskuma marķējuma veids un saturs, arī tas, vai tie šķiet negodīgi, ņemot vērā Direktīvu 2005/29/EK.

Grozījums Nr.  35

 

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Lai tirgotājiem visā iekšējā tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstību šīs direktīvas prasībām, atbilstības sertifikāts būtu jāatzīst kompetentajām iestādēm visā Savienībā. Mikrouzņēmumiem būtu jāatļauj šādu sertifikātu pieprasīt, ja tie vēlas savas norādes sertificēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un izmantot to, ka sertifikāts tiek atzīts visā Savienībā. Tomēr atbilstības sertifikātam nebūtu jāietekmē vidiskuma norādes novērtējums, ko veic publiskās iestādes vai tiesas, kuras nodrošina Direktīvas 2005/29/EK izpildi.	(52) Lai tirgotājiem visā iekšējā tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstību šīs direktīvas prasībām, atbilstības sertifikāts būtu jāatzīst kompetentajām iestādēm visā Savienībā. Mikrouzņēmumiem, kā arī mazajiem uzņēmumiem, kas izmanto pārejas posmu, būtu jāatļauj šādu sertifikātu pieprasīt, ja tie vēlas savas norādes sertificēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un izmantot to, ka sertifikāts tiek atzīts visā Savienībā. Tomēr atbilstības sertifikātam nebūtu jāietekmē vidiskuma norādes novērtējums, ko veic publiskās iestādes vai tiesas, kuras nodrošina Direktīvas 2005/29/EK izpildi.

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(53) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus noteikumiem par eksplicītu vidiskuma norāžu un vidiskuma marķējuma shēmu verifikāciju un lai atvieglotu šīs direktīvas verifikācijas noteikumu izpildes panākšanu, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt vienotu atbilstības sertifikātu veidolu un tehniskos līdzekļus šādu sertifikātu izdošanai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201186.	(53) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus noteikumiem par eksplicītu vidiskuma norāžu un vidiskuma marķējuma shēmu verifikāciju un lai atvieglotu šīs direktīvas verifikācijas noteikumu izpildes panākšanu, būtu Komisijai jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt vienotu atbilstības sertifikātu veidolu un tehniskos līdzekļus šādu sertifikātu izdošanai. Šai vienotajai veidlapai būtu jāatvieglo atbilstības sertifikātu atzīšana, ko veic kompetentās iestādes visā Savienībā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201186.
__________________	__________________
86 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).	86 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

Grozījums Nr.  37

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Iespējai izmantot ilgtspējīgāku produktu tirgus pavērtās iespējas vajadzētu būt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču tie varētu saskarties ar proporcionāli augstākām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar dažām eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un verifikācijas prasībām. Dalībvalstīm būtu jāsniedz pienācīga informācija un jāpanāk lielāka informētība par to, kādos veidos var izpildīt šīs direktīvas prasības, jānodrošina mērķorientēta un specializēta apmācība un jāsniedz īpaša palīdzība un atbalsts — arī finansiāls — MVU, kuri par saviem produktiem vai darbībām vēlas izdarīt eksplicītas vidiskuma norādes. Dalībvalstīm būtu jārīkojas, ņemot vērā piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.	(54) Iespējai izmantot ilgtspējīgāku produktu tirgus pavērtās iespējas vajadzētu būt arī mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču tie varētu saskarties ar proporcionāli augstākām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar dažām eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un verifikācijas prasībām. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāsniedz pienācīga informācija un jāpanāk lielāka informētība par to, kādos veidos var izpildīt šīs direktīvas prasības, jānodrošina mērķorientēta un specializēta apmācība un jāsniedz īpaša palīdzība un atbalsts — arī finansiāls — MVU, kuri par saviem produktiem vai darbībām vēlas izdarīt eksplicītas vidiskuma norādes. Dalībvalstīm būtu jārīkojas, ņemot vērā piemērojamos valsts atbalsta noteikumus. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem visā Savienībā, dalībvalstīm būtu jāiesaistās regulārā dialogā par atbalsta pasākumiem mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas tiek īstenoti attiecīgi reģionālā un valsts līmenī. Turklāt, lai nodrošinātu, ka mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi nesaskaras ar nesamērīgi lielākām izmaksām un grūtībām saistībā ar šīs direktīvas prasībām, Komisijai būtu jāapsver dažas iniciatīvas finanšu programmu ietvaros, kas paredzētas mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem gadījumos, kad tie vēlas par saviem produktiem vai darbībām izdarīt eksplicītas vidiskuma norādes.

Grozījums Nr.  38

 

Direktīvas priekšlikums

56. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(56) Lai nodrošinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu un efektīvi panāktu tās prasību izpildi, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas būs atbildīgas par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu. Tomēr, ņemot vērā šīs direktīvas 5. un 6. panta ciešo komplementaritāti ar Direktīvas 2005/29/EK noteikumiem, būtu dalībvalstīm arī jāļauj tās izpildes panākšanai norīkot tās pašas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2005/29/EK izpildes panākšanu. Ja dalībvalstis izvēlas rīkoties tā, tām konsekvences labad, atkāpjoties no šajā direktīvā paredzētajiem izpildes panākšanas noteikumiem, vajadzētu būt iespējai izmantot izpildes panākšanas līdzekļus un pilnvaras, ko tās noteikušas saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 11. pantu. Ja dalībvalsts teritorijā ir norīkota vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalstij, lai nodrošinātu kompetento iestāžu pienākumu rezultatīvu izpildi, būtu jānodrošina cieša visu norīkoto kompetento iestāžu sadarbība.	(56) Lai nodrošinātu šīs direktīvas mērķu sasniegšanu un efektīvi panāktu tās prasību izpildi, dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, kas būs atbildīgas par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu. Tomēr, ņemot vērā šīs direktīvas 5. un 6. panta ciešo komplementaritāti ar Direktīvas 2005/29/EK noteikumiem, būtu dalībvalstīm arī jāļauj tās izpildes panākšanai norīkot tās pašas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par Direktīvas 2005/29/EK izpildes panākšanu. Ja dalībvalstis izvēlas rīkoties tā, tām konsekvences labad, vajadzētu būt iespējai izmantot izpildes panākšanas līdzekļus un pilnvaras, ko tās noteikušas saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 11. pantu. Ja dalībvalsts teritorijā ir norīkota vairāk nekā viena kompetentā iestāde, dalībvalstij, lai nodrošinātu kompetento iestāžu pienākumu rezultatīvu izpildi, būtu jānodrošina cieša visu norīkoto kompetento iestāžu sadarbība.

Grozījums Nr.  39

 

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu89. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(65) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos, tai skaitā apspriežu forumā, arī ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu89. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________	__________________
89 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	89 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.  40

 

Direktīvas priekšlikums

67. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(67) Ja, balstoties uz šīs direktīvas uzraudzības un izvērtēšanas rezultātiem, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi ierosināt šīs direktīvas izskatīšanu, būtu jāapdomā arī tas, vai būtu reālistiski un lietderīgi ar papildu noteikumiem noteikt pienākumu izmantot kopīgu eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas metodi, noteikt aizliegumu vidiskuma norādes izmantot attiecībā uz produktiem, kas satur bīstamas vielas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana tiek uzskatīta par būtisku sabiedrībai, vai vēl pilnīgāk saskaņot prasības, kā pamatojamas eksplicītas vidiskuma norādes par vidiskuma aspektiem vai ietekmi uz vidi.	(67) Ja, balstoties uz šīs direktīvas uzraudzības un izvērtēšanas rezultātiem, Komisija uzskata, ka ir lietderīgi ierosināt šīs direktīvas izskatīšanu, būtu jāapdomā arī tas, vai būtu reālistiski un lietderīgi ar papildu noteikumiem noteikt pienākumu izmantot kopīgu eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas metodi vai vēl pilnīgāk saskaņot prasības, kā pamatojamas eksplicītas vidiskuma norādes par vidiskuma aspektiem vai ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(68) Viskaitīgāko vielu izmantošana Savienībā galu galā būtu pakāpeniski jāizbeidz, lai nepieļautu un novērstu nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai un videi, it sevišķi no to izmantojuma patēriņa precēs. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 90 aizliedz maisījumus un vielas, kas satur bīstamas ķimikālijas, marķēt kā "netoksiskas", "nekaitīgas", "nepiesārņojošas", "ekoloģiskas" vai izmantot jebkādus citus apzīmējumus, kas norādītu, ka viela vai maisījums nav bīstams, vai izmantot apzīmējumus, kas neatbilst minētās vielas vai maisījuma klasifikācijai. Dalībvalstīm ir jānodrošina šā pienākuma izpilde. Kā noteikts Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā, Komisija izstrādās būtisku lietojumu kritērijus, lai virzītu tās piemērošanu visos relevantajos Savienības tiesību aktos.	(68) Viskaitīgāko vielu izmantošana Savienībā galu galā būtu pakāpeniski jāizbeidz, lai nepieļautu un novērstu nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai un videi, it sevišķi no to izmantojuma patēriņa precēs. Komisijai būtu jāsniedz ziņojums par eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanu produktiem, kas satur kaitīgas vielas, un jāizvērtē, attiecībā uz kuriem produktiem vai produktu grupām eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošana ir maldinoša. Tā kā šādu norāžu izmantošana var veicināt tādu produktu patēriņu, kas satur videi vai cilvēka veselībai kaitīgas vielas, Komisijai vajadzētu būt pilnvarām pieņemt deleģētos aktus nolūkā ieviest ierobežojumus vai aizliegumus šādu eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanai. Savā ziņojumā Komisija varētu arī izvērtēt, vai būtu lietderīgi dažus Regulā (EK) Nr. 66/2010 noteiktos ES ekomarķējuma kritērijus attiecībā uz vielu vai preparātu/maisījumu izmantošanu izmantot iespējamiem ierobežojumiem vai aizliegumiem attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanu saskaņā ar šo direktīvu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 90 aizliedz maisījumus un vielas, kas satur bīstamas ķimikālijas, marķēt kā "netoksiskas", "nekaitīgas", "nepiesārņojošas", "ekoloģiskas" vai izmantot jebkādus citus apzīmējumus, kas norādītu, ka viela vai maisījums nav bīstams, vai izmantot apzīmējumus, kas neatbilst minētās vielas vai maisījuma klasifikācijai. Dalībvalstīm ir jānodrošina šā pienākuma izpilde. Kā noteikts Ilgtspēju sekmējošajā ķimikāliju stratēģijā, Komisija izstrādās būtisku lietojumu kritērijus, lai virzītu tās piemērošanu visos relevantajos Savienības tiesību aktos.
__________________	__________________
90 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).	90 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Darbības joma	Priekšmets un darbības joma

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – -1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1. Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt augstu patērētāju un vides aizsardzības līmeni, vienlaikus veicinot iekšējā tirgus darbību, tuvinot dalībvalstu normatīvos un administratīvos aktus, kas saistīti ar vidiskuma norādēm, kuras izdarītas par produktiem, kas darīti pieejami tirgū, vai attiecībā uz šiem produktiem vai par tirgotājiem, kuri produktus dara pieejamus tirgū.

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šī direktīva attiecas uz eksplicītām vidiskuma norādēm, ko tirgotāji izdara par produktiem vai tirgotājiem uzņēmēju komercpraksē darījumos ar patērētājiem.	1. Šī direktīva attiecas uz eksplicītām vidiskuma norādēm, ko tirgotāji izdara par produktiem, kas laisti tirgū vai nodoti ekspluatācijā, arī izmantojot tiešsaistes platformas, vai tirgotājiem un vidiskuma marķējuma shēmām uzņēmēju komercpraksē darījumos ar patērētājiem.

Grozījums Nr.  45

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011103;	svītrots
__________________
103 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 305/2011 (2011. gada 9. marts), ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK (OV L 88, 4.4.2011., 5. lpp.)

Grozījums Nr.  46

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK105;	svītrots
__________________
105 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Grozījums Nr.  47

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
o) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES109 un citi Savienības, valstu vai starptautiskie noteikumi, standarti vai vadlīnijas, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un finanšu produktiem,	o) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES109, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 un citi Savienības, valstu vai starptautiskie noteikumi, standarti vai vadlīnijas, kas attiecas uz finanšu pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un finanšu produktiem,
__________________	__________________
109 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).	109 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

Grozījums Nr.  48

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – oa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	oa) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1007/2011 par tekstilšķiedru nosaukumiem un par tekstilizstrādājumu šķiedru sastāva etiķetēšanu un marķēšanu saistībā ar tiem;

Grozījums Nr.  49

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
p) citi esoši vai turpmāki Savienības noteikumi, kuros izklāstīts, ar kādiem nosacījumiem var izdarīt vai ir jāizdara eksplicītas vidiskuma norādes par noteiktiem produktiem vai tirgotājiem, vai Savienības noteikumi, kuros noteiktas prasības par noteiktu produktu vai tirgotāju vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma novērtēšanu vai paziņošanu, vai vidiskuma marķējuma shēmu nosacījumi.	svītrots

Grozījums Nr.  50

 

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu 2. punktā minēto sarakstu nolūkā svītrot vai pievienot jaunus vai pārskatītus tiesību aktus, ja tie paredz tādu prasību līmeni, ko var uzskatīt par līdzvērtīgu šajā direktīvā noteiktajām prasībām. Prasības, kurām jābūt līdzvērtīgām, ietver:
	a)  informācijas izpaušanas līmenis;
	b)  prasības par trešās personas veiktu verifikāciju pirms norādes laišanas tirgū;
	c)  izpildes līmenis.

 

Grozījums Nr.  51

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8) "vidiskuma marķējums" ir ilgtspējas marķējums, kas aptver vienīgi vai galvenokārt produkta, procesa vai tirgotāja vidiskos aspektus;	8) "vidiskuma marķējums" ir ilgtspējas marķējums, kas aptver vienu vai vairākus produkta, procesa vai tirgotāja vidiskos aspektus;

Grozījums Nr.  52

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
12) "vērtības ķēde" ir visas darbības un procesi, kas ir produkta vai tirgotāja darbības aprites cikla daļa, arī pārražošana;	12) "vērtības ķēde" ir visas darbības un procesi, kas ir produkta vai tirgotāja darbības aprites cikla daļa, arī pārražošana, atkalizmantošana, reciklēšana un aprites cikla beigas;

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
15) "sekundārā informācija" ir informācija, kuras pamatā ir citi avoti, kas nav primārās informācijas avoti, to vidū literatūras pētījumi, inženiertehniskie pētījumi un patenti;	15) "sekundārā informācija" ir informācija, kuras pamatā ir citi avoti, kas nav primārās informācijas avoti, to vidū zinātniski recenzēti literatūras pētījumi, inženiertehniskie pētījumi un patenti;

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 19. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
19) "ietekme uz vidi" jeb "vidiskā ietekme" ir jebkādas vides izmaiņas, pozitīvas vai negatīvas, kas pilnībā vai daļēji izriet no tirgotāja vai nozares darbībām vai no produkta vai produktu grupas aprites cikla laikā.	19) "ietekme uz vidi" jeb "vidiskā ietekme" ir jebkādas izmērāmas vides izmaiņas, pozitīvas vai negatīvas, kas pilnībā vai daļēji izriet no tirgotāja vai nozares darbībām vai no produkta vai produktu grupas aprites cikla laikā.

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 19.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	19.a) "vidiskuma marķējuma shēma" ir sertifikācijas shēma, kas apliecina, ka produkts, process vai tirgotājs atbilst vidiskuma marķējuma prasībām;

Grozījums Nr.  56

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) norāda, vai norāde attiecas uz visu produktu, produkta daļu vai konkrētiem produkta aspektiem vai uz visām tirgotāja darbībām vai konkrētu šo darbību daļu vai aspektu, kas ir norādei relevants;	a) norāda, vai norāde attiecas uz visu produktu, produkta daļu, produkta aprites cikla daļu vai konkrētiem produkta aspektiem vai uz visām tirgotāja darbībām vai konkrētu šo darbību daļu vai aspektu, kas ir norādei relevants;

Grozījums Nr.  57

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) izmanto vispārpieņemtus zinātniskos pierādījumus, izmanto precīzu informāciju un ņem vērā relevantus starptautiskos standartus;	b) izmanto neatkarīgus, zinātniski recenzētus, vispārpieņemtus, stabilus un pārbaudāmus zinātniskos pierādījumus, izmanto precīzu informāciju un ņem vērā relevantus Savienības vai starptautiskos standartus;

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) gadījumos, kad norāde attiecas uz vidisko sniegumu, ņem vērā visus vidiskos aspektus vai vidisko ietekmi, kas ir būtiska vidiskā snieguma novērtēšanai;	d) gadījumos, kad norāde attiecas uz vidisko sniegumu, ņem vērā visus vidiskos aspektus vai vidisko ietekmi, kas ir būtiska vidiskā snieguma novērtēšanai, arī no aprites cikla viedokļa;

Grozījums Nr.  59

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) norāda, vai norādē ietvertās vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma uzlabošana noved pie nopietna kaitējuma, kas saistīts ar vidisko ietekmi uz klimata pārmaiņām, resursu patēriņu un apritīgumu, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, piesārņojumu, biodaudzveidību, dzīvnieku labturību un ekosistēmām;	g) norāda, vai norādē ietvertās vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma uzlabošana noved pie negatīviem kompromisiem, kas saistīti ar vidi un konkrētu vidisko ietekmi uz klimata pārmaiņām, resursu patēriņu un apritīgumu, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, piesārņojumu, biodaudzveidību, dzīvnieku labturību un ekosistēmām;

Grozījums Nr.  60

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
h) jebkādu siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu nošķir no siltumnīcefekta gāzu emisijām kā papildu vidisko informāciju, precizē, vai šī kompensēšana ir saistīta ar emisiju samazinājumiem vai piesaistījumiem, un apraksta, kādā ziņā izmantotā kompensēšana ir ar augstu integritāti un pareizu uzskaiti, lai pienācīgi atspoguļotu norādē minēto ietekmi uz klimatu;	h) jebkādus oglekļa kredītus nošķir no siltumnīcefekta gāzu emisijām kā papildu vidisko informāciju, precizē, vai šī kompensēšana ir saistīta ar emisiju samazinājumiem vai piesaistījumiem;

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ha) lai izmantotu oglekļa kredītu saskaņā ar 3.b punktu, jānorāda atlikušo emisiju īpatsvars kopējās emisijās, biogēno un fosilo emisiju īpatsvars šajās atlikušajās emisijās un izmantoto kredītu pamatā esošo darbību daudzums un veids (biogēno emisiju samazināšana vai sekvestrācija, vai pastāvīgi piesaistījumi), sniedzot pierādījumus, ka kredīti ir pienācīgi izņemti no sertifikācijas sistēmas reģistra, lai novērstu divkāršu uzskaiti;

Grozījums Nr.  62

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) ietver tirgotājam pieejamo primāro informāciju par norādē ietverto vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu;	i) ietver primāro informāciju par norādē, kas tirgotājam ir pieejama vai iegūstama, tai skaitā iegūstot īpašumā, veicot pētniecību vai izmantojot iepirkumu, ietverto vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu;

Grozījums Nr.  63

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – j apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
j) gadījumos, kad primārā informācija nav pieejama, ietver relevantu sekundāro informāciju par vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu, kas ir reprezentatīvs tā produkta vai tirgotāja vērtības ķēdei, uz ko norāde attiecas.	j) gadījumos, kad primārā informācija nav pieejama, papildus primārajai informācijai ietver relevantu sekundāro informāciju par vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu, kas ir reprezentatīvs tā produkta vai tirgotāja vērtības ķēdei, uz ko norāde attiecas, pievienojot pamatojumu tam, kāpēc ir izmantota sekundārā informācija.

Grozījums Nr.  64

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ja) lai izmantotu oglekļa kredītus attiecībā uz norādēm par ieguldījumiem, jānodrošina, ka finansiālais ieguldījums netiek izmantots, lai apgalvotu, ka ir uzlabojusies produkta vai tirgotāja ietekme uz klimatu vai vidi, un jānošķir jebkāds finansiālais ieguldījums no produkta vai tirgotāja ietekmes uz klimatu vai vidi kā papildu informācija par vidi;

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Saskaņā ar Direktīvu 2005/29/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES).../... [Patērētāju iespēcināšana zaļās pārkārtošanās procesam], ir aizliegtas eksplicītas vidiskuma norādes, kurās apgalvots, ka produktam ir neitrāla, samazināta vai pozitīva vidiskā ietekme, pamatojoties uz oglekļa kredītu izmantošanu.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Norādes par klimatiskajām kompensācijām un emisiju samazināšanu, kuru pamatā ir oglekļa kredīti, var izmantot tikai attiecībā uz tirgotāja atlikušajām emisijām saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2023/2772, izmantojot oglekļa kredītus, kas sertificēti saskaņā ar ierosināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem. Norādes par kompensācijām un samazinājumu saistībā ar fosilā kurināmā emisijām var sniegt, tikai izmantojot pastāvīgos piesaistījumus, kā definēts ierosinātajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulā, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Oglekļa kredītus, kas nav sertificēti saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem], var izmantot pienācīgi pamatotos gadījumos, ja Komisija minētās shēmas ir atzinusi par daļu no atbilstīgo shēmu saraksta, kuras atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas [Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem] noteiktajām prasībām, konkrētāk, attiecībā uz uzraudzības, ziņošanas, verifikācijas un atbildības prasībām un divkāršas uzskaites nepieļaušanu. Lai uzskaitītu atzītas oglekļa kredītu shēmas, kuras tiek uzskatītas par atbilstīgām minētajām līdzvērtīgām prasībām, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu.

Grozījums Nr.  68

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d Līdz ... [18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija sniedz ziņojumu par eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanu attiecībā uz produktiem vai produktu grupām, kas satur vielas vai preparātus / maisījumus, kuri atbilst kritērijiem, lai tos klasificētu kā toksiskus, bīstamus videi, kancerogēnus, mutagēnus vai toksiskus reproduktīvajai sistēmai (CMR), izraisot endokrīnās sistēmas darbības traucējumus cilvēka veselībai vai graujot vidi, un kurām piemīt noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas (PBT), ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvus (vPvB), noturīgas, mobilas un toksiskas (PMT) vai ļoti noturīgas, ļoti mobilas (vPvM) īpašības, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, un vielas, kas minētas 57. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru. Minētajā ziņojumā izvērtē, attiecībā uz kuriem produktiem vai produktu grupām eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošana ir maldinoša, un novērtē, vai ir nepieciešams ierobežot vai aizliegt eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanu attiecībā uz šiem produktiem vai produktu grupām, kas novērstu maldinošas norādes un veicinātu cilvēka veselības un vides aizsardzību.
	Ja ziņojumā secināts, ka eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošana produktā vai produktu grupā, kas satur 1. punktā minētās vielas vai preparātus / maisījumus, ir maldinoša, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, kas papildinātu eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības, ieviešot ierobežojumus vai aizliegumus eksplicītu vidiskuma norāžu izmantošanai attiecībā uz šo produktu vai produktu grupu.

 

Grozījums Nr.  69

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja, regulāri apsekojot 20. pantā minēto vidiskuma norāžu situācijas attīstību, atklājas atšķirības 1. punktā noteikto prasību piemērošanā konkrētām norādēm un šādas atšķirības rada šķēršļus iekšējā tirgus darbībai vai ja Komisija konstatē, ka konkrētām norādēm piemērojamu prasību trūkums noved pie plašas patērētāju maldināšanas, Komisija var saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko 1. punktā noteiktās prasības par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu papildina šādi:	4. Ja, regulāri apsekojot 20. pantā minēto eksplicīto vidiskuma norāžu situācijas attīstību, atklājas atšķirības 1. punktā noteikto prasību piemērošanā konkrētām norādēm un šādas atšķirības var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus darbību vai ja Komisija konstatē, ka konkrētām norādēm piemērojamu prasību trūkums var novest pie plašas patērētāju maldināšanas, Komisija saskaņā ar 18. pantu pieņem deleģētos aktus, ar ko 1. punktā noteiktās prasības par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu papildina šādi:

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-a) nosaka attiecīgo vidisko ietekmi, uz kuru attiecas pamatojums;

Grozījums Nr.  71

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pieņemot īpašus uz aprites ciklu balstītus noteikumus par konkrētu produktu grupu un nozaru eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu.	c) pieņemot īpašus uz aprites ciklu balstītus noteikumus par konkrētu produktu grupu un nozaru eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu, tai skaitā attiecīgā gadījumā pamatojoties uz produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumiem un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumiem, ja minētie noteikumi aptver visu vidisko ietekmi vai aspektus, kas relevanti produkta kategorijai vai tirgotājam.

Grozījums Nr.  72

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Līdz ... [1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija identificē visbiežākās eksplicītās vidiskuma norādes, kas izdarītas Savienības tirgū, un publicē darba plānu, kurā uzskaitītas norādes, ko Komisija plāno papildināt ar 4. punktā minēto deleģēto aktu. Minēto darba plānu atjaunina vismaz reizi trijos gados.

Grozījums Nr.  73

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Līdz ... [1 gads pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem pamatnostādnes, kas atvieglotu 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

Grozījums Nr.  74

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) spēkā esošie produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumi un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumi;

Grozījums Nr.  75

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) atvieglota piekļuve novērtējuma veikšanai vajadzīgajai informācijai un datiem un atvieglota šīs informācijas un datu izmantošana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).	d) atvieglota piekļuve novērtējuma veikšanai vajadzīgajai informācijai un datiem un atvieglota šīs informācijas un datu izmantošana mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Grozījums Nr.  76

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja nav atzītas zinātniskas metodes vai nav pietiekamu pierādījumu, kas ļautu novērtēt vidisko ietekmi un aspektus, šādas ietekmes izslēgšana ir jābūt pārredzamai, un jācenšas izstrādāt metodes un uzkrāt pierādījumus, kas ļautu novērtēt attiecīgo ietekmi. Kamēr nav izstrādāta metode, kas atbilst pirmajā daļā noteiktajām prasībām, norādes par šādu vidisko ietekmi nesniedz.

Grozījums Nr.  77

 

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) informācija un dati, ko izmanto, lai novērtētu to produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, ar kuriem izdara salīdzinājumu, ir pielīdzināmi informācijai un datiem, ko izmanto, lai novērtētu tā produkta vai tirgotāja vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, uz kuru attiecas norāde;	a) Informācija, dati un metodes, ko izmanto, lai novērtētu to produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, ar kuriem izdara salīdzinājumu, ir pielīdzināmi informācijai, datiem un metodēm, ko izmanto, lai novērtētu tā produkta vai tirgotāja vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, uz kuru attiecas norāde;

Grozījums Nr.  78

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja eksplicītā vidiskuma norāde attiecas uz gatavo produktu un lietošanas posms ir viens no relevantākajiem minētā produkta aprites cikla posmiem, norādē iekļauj informāciju, kā patērētājam produkts būtu jāizmanto, lai produktam būtu paredzamais vidiskais sniegums. Šo informāciju dara pieejamu kopā ar norādi.	3. Ja eksplicītā vidiskuma norāde attiecas uz gatavo produktu un lietošanas vai aprites cikla beigu posms ir viens no relevantākajiem minētā produkta aprites cikla posmiem, norādē iekļauj informāciju, kā patērētājam produkts būtu jāizmanto vai jālikvidē, lai produktam būtu paredzamais vidiskais sniegums. Šo informāciju dara skaidri redzamu un pieejamu kopā ar norādi.

Grozījums Nr.  79

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja eksplicītā vidiskuma norāde ir saistīta ar produkta vai tirgotāja nākotnes vidisko sniegumu, tajā iekļauj saistības noteiktā termiņā veikt uzlabojumus pašu operācijās un vērtības ķēdēs.	4. Ja eksplicītā vidiskuma norāde ir saistīta ar tirgotāja nākotnes vidisko sniegumu, tirgotājs:
	a) iekļauj zinātniski pamatotas un izmērāmas saistības noteiktā termiņā veikt uzlabojumus pašu operācijās un vērtības ķēdēs;
	b)  iekļauj īstenošanas plānu, kurā ietverti izmērāmi un pārbaudāmi starpposma mērķi un citi būtiski elementi, kas vajadzīgi īstenošanas atbalstam, piemēram, resursu piešķiršana, uzraudzības plāns un ziņošanas plāns, kura pamatā ir regulāra ziņošana un verifikācija;
	c)  dara publiski pieejamu a) un b) apakšpunktā minēto informāciju, tai skaitā ziņošanas rezultātus.

 

Grozījums Nr.  80

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Eksplicītas vidiskuma norādes uz produkta vai tirgotāja kumulatīvo vidisko ietekmi, kam pamatā ir vidiskās ietekmes koprādītājs, var izteikt tikai saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem šāda koprādītāja aprēķināšanas noteikumiem.	5. Eksplicītas vidiskuma norādes uz produkta vai tirgotāja kumulatīvo vidisko ietekmi, kam pamatā ir vidiskās ietekmes koprādītājs, var izteikt tikai tad, ja to pamatā ir vidiskuma marķējums, kas atbilst 7. pantam. Ja tiek sniegtas šādas norādes, patērētājiem paziņo koprādītāja aprēķināšanai izmantotos noteikumus.

Grozījums Nr.  81

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informāciju par produktu vai tirgotāju, uz kuru eksplicītā vidiskuma norāde attiecas, un par pamatojumu dara pieejamu kopā ar norādi fiziskā formā vai saites, kvadrātkoda vai tamlīdzīgā ceļā.	Informāciju par produktu vai tirgotāju, uz kuru eksplicītā vidiskuma norāde attiecas, un par pamatojumu dara publiski pieejamu kopā ar norādi fiziskā formā vai saites, kvadrātkoda, digitālās produktu pases vai tamlīdzīgā ceļā.

Grozījums Nr.  82

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pamatā esošie pētījumi vai aprēķini, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, neizlaižot šādu pētījumu vai aprēķinu rezultātus un skaidrojumus par to tvērumu, pieņēmumiem un ierobežojumiem, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943 112 2. panta 1. punktu112;	c) pamatā esošie pētījumi, metodes vai aprēķini, tai skaitā 3. pantā minētais novērtējums, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, neizlaižot šādu pētījumu vai aprēķinu rezultātus un skaidrojumus par to tvērumu, pieņēmumiem un ierobežojumiem, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943 112 2. panta 1. punktu112;
__________________	__________________
112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).	112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  83

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) apraksts par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas veidu, ko izmanto vidiskā marķējuma sistēmā, lai nodrošinātu, ka tiek veikts regulārs snieguma un ietekmes novērtējums;

 

Grozījums Nr.  84

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) ja tā ir klimatiska eksplicīta vidiskuma norāde, kuras pamatā ir siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšana, informācija par to, cik lielā mērā tajā izmanto kompensēšanu un vai tā ir saistīta ar emisiju samazinājumiem vai piesaistījumiem;	f) ja tā ir klimatiska eksplicīta vidiskuma norāde, kurā izmanto oglekļa kredītus, 3. panta 1. punkta h), ha) un ja) apakšpunktā minētā informācija;

Grozījums Nr.  85

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) lai patērētāji varētu izprast produkta vispārējo negatīvo vidisko ietekmi, ļoti piesārņojošu nozaru vidiskuma norādes izsaka relatīvā izteiksmē;

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
8. Ja uz konkrētas vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma pamatošanu attiecas noteikumi, kas noteikti 3. pantā, 4. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos, Komisija var saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko 5. pantā izklāstītās eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanas prasības papildinātu, sīkāk precizējot, kādu informāciju par šādu vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu var norādīt vai norāda, lai nodrošinātu, ka patērētāji netiek maldināti.	8. Komisija var saskaņā ar 18. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko 5. pantā izklāstītās eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanas prasības papildinātu, sīkāk precizējot, kādu informāciju par šādu vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu var norādīt vai norāda, lai nodrošinātu, ka patērētāji netiek maldināti, ja uz konkrētas vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma pamatošanu attiecas noteikumi, kas noteikti 3. pantā, 4. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta c) apakšpunktā minētajos deleģētajos aktos.

Grozījums Nr.  87

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja vidiskuma marķējums apliecina atzītu izcilu vidisko sniegumu, kā noteikts ECGT 2. panta s) punktā, vai ja to ir izstrādājušas atzītas patērētāju organizācijas un ja to metodes pamatā ir zinātniskas un reproducējamas novērtēšanas metodes, marķējumu verificē tikai saskaņā ar 10. panta 2. punktu, bet ne prasības un ar tām saistīto testēšanu katram atsevišķam produktam vai pakalpojumu grupai, uz ko attiecas marķējums.

Grozījums Nr.  88

 

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Produkta vai tirgotāja rangu vai vērtējumu, kura pamatā ir produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes koprādītājs, drīkst norādīt tikai vidiskuma marķējumā, kas piešķirts vidiskuma marķējuma shēmās, kuras izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.	2. Produkta vai tirgotāja rangu vai vērtējumu, kura pamatā ir produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes koprādītājs, drīkst norādīt tikai vidiskuma marķējumā, kas atbilst pirmā punkta prasībām un kas piešķirts vidiskuma marķējuma shēmās, kuru pamatā ir zinātniskas, neatkarīgas un reproducējamas novērtēšanas metodes un aprites cikla pieeja.

Grozījums Nr.  89

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vidiskuma marķējuma shēma ir sertifikācijas sistēma, kas apliecina, ka produkts, process vai tirgotājs atbilst vidiskuma marķējuma prasībām.	svītrots

Grozījums Nr.  90

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) informācija par vidiskuma marķējuma shēmas piederību un lēmējstruktūrām ir caurredzama, piekļūstama bez maksas, viegli saprotama un pietiekami detalizēta;	a) informācija par vidiskuma marķējuma shēmas piederību un lēmējstruktūrām ir caurredzama, piekļūstama bez maksas, viegli saprotama un pietiekami detalizēta un pieejama tiešsaistē vai pastāvīgā informācijas nesējā;

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) vidiskuma marķējuma shēmas lēmumpieņēmēju struktūrām nav interešu konfliktu un tās nav atkarīgas no tirgotājiem, kas izmanto marķējumu;

Grozījums Nr.  92

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) vidiskuma marķējuma shēmas dalības nosacījumi ir samērīgi ar uzņēmumu lielumu un apgrozījumu, lai neizslēgtu mazos un vidējos uzņēmumus;	c) vidiskuma marķējuma shēmas dalības nosacījumi ir samērīgi ar uzņēmumu lielumu un apgrozījumu, lai neizslēgtu mikrouzņēmumus, mazos un vidējos uzņēmumus, arī nosakot saprātīgas un nediskriminējošas maksas;

Grozījums Nr.  93

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) vidiskuma marķējuma shēmas prasības ir izstrādājuši eksperti, kas var nodrošināt to zinātnisko pamatotību, un tās ir iesniegtas apspriešanai neviendabīgai ieinteresēto personu grupai, kas tās ir izskatījusi un gādājusi par to sabiedrisko relevantumu;	d) vidiskuma marķējuma shēmas prasības ir izstrādājuši eksperti, kas var nodrošināt to zinātnisko pamatotību, un tās ir iesniegtas pārredzamai apspriešanai neviendabīgai ieinteresēto personu grupai vai ieinteresēto personu pārstāvjiem, kuri tās ir izskatījuši un gādājuši par to sabiedrisko relevantumu; ieinteresētajām personām nav interešu konfliktu, tai skaitā tās nav atkarīgas no vidiskuma marķējuma sistēmas īpašnieka, un to vidū ir vismaz attiecīgie eksperti;

Grozījums Nr.  94

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) vidiskuma marķējuma shēma nosaka procedūras neatbilstības gadījumiem un paredz vidiskuma marķējumu atsaukt vai apturēt, ja tiek konstatēta pastāvīga un klaja neatbilstība shēmas prasībām.	f) vidiskuma marķējuma shēma nosaka pārredzamas procedūras neatbilstības gadījumiem un paredz vidiskuma marķējumu atsaukt vai apturēt, ja tiek konstatēta neatbilstība shēmas prasībām.

Grozījums Nr.  95

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) vidiskuma marķējuma shēmai ir stabila uzraudzības un izvērtēšanas sistēma, kas ļauj regulāri pārskatīt tās mērķus, stratēģijas, sniegumu un ietekmi, pamatojoties uz jaunāko paraugpraksi, zinātniskajiem datiem un pierādījumiem, un attiecīgā gadījumā atjaunināt tās prasības saskaņā ar konstatējumiem;

Grozījums Nr.  96

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena] dalībvalstu publiskās iestādes jaunas nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas neveido. Tomēr nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas, kas izveidotas pirms minētā datuma, var turpināt Savienības tirgū piešķirt vidiskuma marķējumu, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.	svītrots

Grozījums Nr.  97

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No pirmajā daļā minētā datuma vidiskuma marķējuma shēmas var izveidot tikai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.	svītrots

Grozījums Nr.  98

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. No [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena] visām jaunajām vidiskuma marķējuma shēmām, ko izveidojušas trešo valstu publiskās iestādes, kuras piešķir vidiskuma marķējumu izmantošanai Savienības tirgū, pirms laišanas Savienības tirgū ir jāsaņem Komisijas apstiprinājums, lai nodrošinātu, ka šim marķējumam, salīdzinot ar 3. punktā minētajām esošajām Savienības, nacionālajām vai reģionālajām shēmām, ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, un ka tas atbilst šīs direktīvas prasībām. Vidiskuma marķējuma shēmas, ko publiskās iestādes trešās valstīs izveidojušas pirms minētā datuma, var turpināt piešķirt vidiskuma marķējumu, kas izmantojams Savienības tirgū, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.	4. No [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena] visām jaunajām vidiskuma marķējuma shēmām, ko izveidojušas dalībvalstu vai trešo valstu publiskās iestādes, kuras piešķir vidiskuma marķējumu izmantošanai Savienības tirgū, pirms laišanas Savienības tirgū ir jāsaņem Komisijas apstiprinājums bez nepamatotas kavēšanās, lai nodrošinātu, ka šim marķējumam, salīdzinot ar esošajām Savienības, nacionālajām vai reģionālajām shēmām, ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, un ka tas atbilst šīs direktīvas prasībām. Vidiskuma marķējuma shēmas, ko publiskās iestādes dalībvalstīs vai trešās valstīs izveidojušas pirms minētā datuma, var turpināt piešķirt vidiskuma marķējumu, kas izmantojams Savienības tirgū, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  99

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka vidiskuma marķējuma shēmas, ko privāti operatori izveido pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena], tiek apstiprinātas tikai tad, ja minētajām shēmām, salīdzinot ar 3. punktā minētajām esošajām Savienības, nacionālajām vai reģionālajām shēmām, ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, ka tās spēj atbalstīt MVU zaļo pārkārtošanos un ka tās atbilst šīs direktīvas prasībām.	Dalībvalstis nodrošina, ka vidiskuma marķējuma shēmas, ko privāti operatori izveido pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena], tiek apstiprinātas tikai tad, ja minētajām shēmām ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, ka tās spēj atbalstīt MVU zaļo pārkārtošanos un ka tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Vidiskuma marķējuma shēmas, ko privātie uzņēmēji izveidojuši pirms minētās dienas, var turpināt piešķirt vidiskuma marķējumu, ko paredzēts izmantot Savienības tirgū, ja tie atbilst šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  100

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 6. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) apraksts par to, kā tiek izpildītas šajā direktīvā noteiktās prasības;

Grozījums Nr.  101

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 6. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pierādījumi, ka shēmai būs pievienotā vērtība, kas attiecībā uz vidiskuma marķējuma shēmām, kuras izveidojušas publiskās iestādes trešās valstīs, prasīta 4. punktā, savukārt attiecībā uz vidiskuma marķējuma shēmām, kuras izveidojuši privāti operatori, prasīta 5. punktā;	c) pierādījumi, ka shēmai būs pievienotā vērtība, kas attiecībā uz vidiskuma marķējuma shēmām, kuras izveidojušas publiskās iestādes, prasīta 4. punktā, savukārt attiecībā uz vidiskuma marķējuma shēmām, kuras izveidojuši privāti operatori, prasīta 5. punktā;

Grozījums Nr.  102

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus kopā ar vidiskuma marķējuma shēmas atbilstības sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu, 4. punktā minēto shēmu gadījumā iesniedz Komisijai, savukārt 5. punktā minēto shēmu gadījumā — dalībvalstu iestādēm.	Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus kopā ar vidiskuma marķējuma shēmas atbilstības sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu, 4. punktā minēto shēmu gadījumā dara publiski pieejamus un iesniedz Komisijai, savukārt 5. punktā minēto shēmu gadījumā — dalībvalstu iestādēm.

Grozījums Nr.  103

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Komisija publicē un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar oficiāli atzītiem vidiskuma marķējumiem, kurus saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu atļauts Savienības tirgū izmantot pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena].	7. Komisija publicē un pastāvīgi atjaunina sarakstu ar vidiskuma marķējuma shēmām, kas atbilst šai direktīvai, un vidiskuma marķējumiem, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 66/2010, kurus saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu atļauts Savienības tirgū izmantot pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena], arī saskaņā ar 6. punktu sniegto informāciju. Šis saraksts ir pieejams sabiedrībai bez maksas, un to noformē saprotamā veidā.

Grozījums Nr.  104

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 8. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros	Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā, Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, kuros:

Grozījums Nr.  105

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 8. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) paredz detalizētas prasības vidiskuma marķējuma shēmu apstiprināšanai saskaņā ar 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem;	a) paredz detalizētas prasības vidiskuma marķējuma shēmu apstiprināšanai un pārskatīšanai saskaņā ar 4. un 5. punktā minētajiem kritērijiem;

Grozījums Nr.  106

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 8. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto pārbaudes procedūru.	svītrots

Grozījums Nr.  107

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji informāciju, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, izskata un atjaunina, ja ir apstākļi, kas var ietekmēt norādes precizitāti, un ne vēlāk kā 5 gadus no dienas, kad sniegta 5. panta 6. punktā minētā informācija. Izskatīšanā tirgotājs pārskata izmantoto pamatā esošo informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas 3. un 4. panta prasības.	Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji informāciju, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, izskata un atjaunina, ja ir apstākļi, kas var mainīt norādes precizitāti, un ne vēlāk kā 5 gadus no dienas, kad sniegta 5. panta 6. punktā minētā informācija. Izskatīšanā tirgotājs pārskata izmantoto pamatā esošo informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas 3. un 4. panta prasības.

Grozījums Nr.  108

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tirgotājam nav pienākuma pārskatīt pamatojumu vai atkārtoti iesniegt sertifikācijas pieteikumu pareizrakstības kļūdu vai citu kosmētisku izmaiņu gadījumā norādes tekstā, ja tās neietekmē norādes būtību un precizitāti.

Grozījums Nr.  109

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un izdarīšanas atbilstību 3.–7. pantā izklāstītajām prasībām.	1. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un izdarīšanas atbilstību 3.–7. pantā izklāstītajām prasībām. Komisija regulāri pārskata minētās procedūras.

Grozījums Nr.  110

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē vidiskuma marķējuma shēmu atbilstību 8. pantā izklāstītajām prasībām.	2. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē vidiskuma marķējuma shēmu atbilstību 8. pantā izklāstītajām prasībām. Komisija regulāri pārskata minētās procedūras.

Grozījums Nr.  111

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Nosakot 1. un 2. punktā minētās procedūras, dalībvalstis nodrošina, ka verifikācijas un sertifikācijas izmaksās ņem vērā norādes pamatojuma sarežģītību un to tirgotāju lielumu un apgrozījumu, kuri pieprasa verifikāciju un sertifikāciju, it īpaši attiecībā uz mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Grozījums Nr.  112

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Verifikācijas prasības nepiemēro tirgotājiem, kuru vidiskuma marķējums ir verificēts saskaņā ar šo pantu, ja tie sniedz eksplicītu vidiskuma norādi par vidiskajiem aspektiem, ietekmi un vidisko sniegumu, kas sertificēts ar minēto marķējumu.
	Informācija, kas prasīta 5. panta 6. punktā, ir vidiskuma marķējuma shēmas informācija.

Grozījums Nr.  113

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Eksplicītu vidiskuma norāžu un vidiskuma marķējuma shēmu verifikāciju pabeidz 30 dienu laikā. Pienācīgi pamatotos gadījumos verificētājs var nolemt pagarināt verifikācijas termiņu par vairāk nekā 30 dienām. Verificētāji sniedz tirgotājam aplēsi par verifikācijas procedūras ilgumu dienā, kad ir iesniegts verifikācijas pieprasījums.

Grozījums Nr.  114

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Atbilstības sertifikātu atzīst kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu. Dalībvalstis atbilstības sertifikātu sarakstu paziņo, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012.	7. Atbilstības sertifikātu atzīst kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu. Dalībvalstis atbilstības sertifikātu sarakstu paziņo, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1024/2012. Tiklīdz atbilstības sertifikāts ir izsniegts un paziņots, marķēšanas shēmu vai vidiskuma norādi var izmantot Savienībā, ciktāl shēma vai norāde ir paziņota patērētājiem saprotamā valodā dalībvalstīs, kurās produkts vai pakalpojums tiek tirgots. Atbilstības sertifikātus dara publiski pieejamus datubāzē, kurā var veikt meklēšanu, skaidri norādot tirgotāju, norādes veidu, novērtēšanas metodi un nozari.

Grozījums Nr.  115

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka 5. punktā minētā atbilstības sertifikāta formu un šāda atbilstības sertifikāta izdošanas tehniskos līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto pārbaudes procedūru.	9. Līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka 5. punktā minētā atbilstības sertifikāta formu un šāda atbilstības sertifikāta izdošanas tehniskos līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  116

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Dalībvalstis var piešķirt prioritāti tādu vidiskuma norāžu verifikācijai, kas iesniegtas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  117

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) verificētājam ir pietiekams skaits piemēroti kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, kas ir atbildīgi par verifikācijas uzdevumu veikšanu;	e) verificētājam ir pietiekami resursi, konkrētāk, tehniskās spējas, un pietiekams skaits piemēroti kvalificētu un pieredzējušu darbinieku ar pieredzi aprites cikla novērtēšanā vajadzības gadījumā, kas ir atbildīgi par verifikācijas uzdevumu veikšanu;

Grozījums Nr.  118

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) verificētāja darbinieki visu informāciju, kas iegūta, veicot verifikācijas uzdevumus, tur dienesta noslēpumā;	f) verificētāja darbinieki visu informāciju, kas iegūta, veicot verifikācijas uzdevumus, tur dienesta noslēpumā un rīkojas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par komercnoslēpumu aizsardzību, konkrētāk, Direktīvu (ES) 2016/943; ja verificētājs komercnoslēpumu aizsardzības dēļ nesaņem verificēšanai nepieciešamo informāciju, verificētājs atbilstības sertifikātu neizsniedz;

Grozījums Nr.  119

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) ja verificētājs slēdz apakšlīgumus par konkrētu ar verifikāciju saistītu uzdevumu izpildi vai izmanto meitasuzņēmumu, tas uzņemas pilnīgu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem un novērtē un apseko apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju un veikto darbu.	g) ja verificētājs slēdz apakšlīgumus par konkrētu ar verifikāciju saistītu uzdevumu izpildi vai izmanto meitasuzņēmumu, tas uzņemas pilnīgu atbildību par apakšuzņēmēju vai meitasuzņēmumu veiktajiem uzdevumiem un novērtē un apseko apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju un veikto darbu. Šā panta 3. punkta a) līdz f) apakšpunkta prasības attiecas arī uz apakšuzņēmējiem un meitasuzņēmumiem.

Grozījums Nr.  120

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – ga apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ga) verificētājam ir sūdzību un strīdu izšķiršanas mehānisms;

Grozījums Nr.  121

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – gb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	gb) verificētājs, kas piešķir atbilstības sertifikātu, ir atbildīgs par sertificējamās norādes novērtējuma pareizību un tiek saukts pie atbildības, ja izmeklēšanā tiek konstatēts, ka novērtējumā viņš ir pieļāvis nolaidību. Tomēr šī atbildība ir piemērojama tikai tiktāl, ciktāl tirgotājs nav iesaistījies maldinošā komercpraksē, kā uzsvērts Direktīvas 2005/29/EK 1. pielikumā;

Grozījums Nr.  122

 

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Akreditēti verificētāji, kas iedibināti vienā dalībvalstī saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, var veikt verifikācijas darbības jebkurā citā dalībvalstī ar tādiem pašiem nosacījumiem kā akreditēti verificētāji, kas iedibināti attiecīgajā dalībvalstī.

Grozījums Nr.  123

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mazie un vidējie uzņēmumi	Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi

Grozījums Nr.  124

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērot šajā direktīvā noteiktās prasības. Šie pasākumi ietver vismaz vadlīnijas vai līdzīgus mehānismus, kā vairot informētību par to, kādos veidos iespējams izpildīt prasības par eksplicītām vidiskuma norādēm. Turklāt, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, šādi pasākumi var ietvert	Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic pienācīgus pasākumus, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērot šajā direktīvā noteiktās prasības. Šie pasākumi ietver vismaz vadlīnijas ar specifiskiem piemēriem un procedūrām, lai izpildītu prasības par eksplicītām vidiskuma norādēm. Neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, šādi pasākumi, kas jāveic dalībvalstīm, ietver vienu vai vairākus no šādiem elementiem:

Grozījums Nr.  125

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – aa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	aa) citus mehānismus, kas palielinātu informētību par veidiem, kā ievērot prasības attiecībā uz eksplicītām vidiskuma norādēm;

Grozījums Nr.  126

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) organizatorisku un tehnisku palīdzību.	d) pielāgotu organizatorisku un tehnisku palīdzību.

Grozījums Nr.  127

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – da punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) specializētu vadības un personāla apmācību;

Grozījums Nr.  128

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Saistībā ar Savienības programmām, no kurām mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi var gūt labumu, Komisija ņem vērā un veicina iniciatīvas, kas var veicināt mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstību šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

Grozījums Nr.  129

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.b daļa (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem izraugās vienotus kontaktpunktus, no kuriem tie var pieprasīt informāciju par atbilstību prasībām par eksplicītām vidiskuma norādēm un par iepriekšējā daļā minēto pieejamo atbalstu.

Grozījums Nr.  130

 

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	1.  Līdz ... [18 mēneši pēc stāšanās spēkā] Komisija ar deleģēto aktu izveido vienkāršotu verifikācijas sistēmu, kas ļauj tirgotājiem attiecībā uz konkrētām vidiskuma norādēm izmantot vienkāršotu procedūru, kas var ietvert pieņēmumu par atbilstību. Minētajā vienkāršotajā verifikācijas sistēmā Komisija vajadzības gadījumā:
	a)  piešķir prioritāti vidiskuma norādēm, kurām norādes rakstura dēļ nav jāveic pilna aprites cikla analīze vai jāizmanto sarežģītas metodes;
	b)  veicina visbiežāk sastopamo vidiskuma norāžu ātrāku apstiprināšanu saskaņā ar 3. panta 4.a punktā izklāstīto sarakstu;
	c)  veicina tādu vidiskuma norāžu apstiprināšanu, kuru pamatā ir Komisijas oficiāli atzīti standarti vai metodes, piemēram, aprites cikla analīze, un kas atbilst tiem, saskaņā ar šā panta 2. punktu;
	d)  ļauj sertificēt vidiskuma norādes un vidiskuma marķējumus, pamatojoties uz konkrētiem produktiem un nozaru kategorijas noteikumiem, kas izstrādāti saskaņā ar 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu un 5. panta 8. punktu, ja šādi noteikumi jau paredz trešās personas veiktu verifikāciju.
	2.  Saskaņā ar 1. punktu Komisija izstrādā to atzīto standartu un metožu datubāzi, kam var piemērot vienkāršotu procedūru, un šo datubāzi regulāri pārskata un atjaunina.

Grozījums Nr.  131

 

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Lai panāktu 5. un 6. panta izpildi, dalībvalstis var norādīt, kādas valsts iestādes vai tiesas atbild par Direktīvas 2005/29/EK izpildes panākšanu. Šādā gadījumā dalībvalstis var no šīs direktīvas 14.–17. panta atkāpties un piemērot izpildes panākšanas noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 11.–13. pantu.	2. Lai panāktu 5. un 6. panta izpildi, dalībvalstis var norādīt, kādas valsts iestādes vai tiesas atbild par Direktīvas 2005/29/EK izpildes panākšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem, kuru ekonomiskajām interesēm šīs direktīvas neievērošanas dēļ ir nodarīts kaitējums, ir pieejami samērīgi un efektīvi tiesiskās aizsardzības līdzekļi saskaņā ar Direktīvas 2005/29/EK 11.a pantu.

Grozījums Nr.  132

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja kompetentās iestādes, veicot pirmajā daļā minēto izvērtējumu, konstatē, ka eksplicītas vidiskuma norādes pamatošana vai izdarīšana vai vidiskuma marķējuma shēma neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās par neatbilstību paziņo tirgotājam, kurš norādi izdarījis, un pieprasa, lai tirgotājs 30 dienu laikā veiktu visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu, ka eksplicītā vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma atbilst šai direktīvai, vai apturētu neatbilstīgās eksplicītās vidiskuma norādes izmantošanu un izņemtu atsauces uz to. Šādi pasākumi ir iespējami rezultatīvi un ātri, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un tiesības tikt uzklausītam.	3. Ja kompetentās iestādes, veicot pirmajā daļā minēto izvērtējumu, konstatē, ka eksplicītas vidiskuma norādes pamatošana vai izdarīšana vai vidiskuma marķējuma shēma neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās par neatbilstību paziņo tirgotājam, kurš norādi izdarījis, un pirms 15. panta 1. punktā minētā ziņojuma publicēšanas pieprasa, lai tirgotājs 30 dienu laikā veiktu visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu, ka eksplicītā vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma atbilst šai direktīvai, vai 30 dienu laikā apturētu neatbilstīgās eksplicītās vidiskuma norādes izmantošanu un izņemtu atsauces uz to. Šādi pasākumi ir iespējami rezultatīvi un ātri, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un tiesības tikt uzklausītam.
	Kompetentās iestādes izņēmuma gadījumos pēc pienācīgi pamatota tirgotāja pieprasījuma var pieņemt lēmumu piešķirt tirgotājam vienu pagarinājumu līdz sākotnējām 30 dienām, kuru laikā tirgotājam būs jāveic visi atbilstošie korektīvie pasākumi.

Grozījums Nr.  133

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka eksplicīta vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās pieprasa tirgotājam bez liekas kavēšanās atklāt, vai eksplicītā vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma ir paziņota citā dalībvalstī. Ja tas tā ir, kompetentās iestādes, kas konstatējušas neatbilstību, bez liekas kavēšanās par 15. panta 3. punktā minētās izvērtēšanas rezultātu paziņo pārējo to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās norāde vai etiķete ir paziņota.

Grozījums Nr.  134

 

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Ja dalībvalsts kompetentās iestādes konstatē, ka verificētāji ir atkārtoti izdevuši atbilstības sertifikātus eksplicītām vidiskuma norādēm, kas neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, verificētāja akreditāciju nekavējoties atsauc.

Grozījums Nr.  135

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja fiziskas vai juridiskas personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir leģitīmas intereses, objektīvu apstākļu dēļ uzskata, ka tirgotājs šīs direktīvas noteikumus neievēro, tām ir tiesības kompetentajām iestādēm iesniegt pamatotas sūdzības.	1. Ja fiziskas vai juridiskas personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir pietiekamas intereses, objektīvu apstākļu dēļ uzskata, ka viens vai vairāki tirgotāji vai verificētāji šīs direktīvas noteikumus neievēro, tām ir tiesības kompetentajām iestādēm iesniegt pamatotas sūdzības.

Grozījums Nr.  136

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes 1. punktā minēto pamatoto sūdzību novērtē un vajadzības gadījumā veic vajadzīgos pasākumus, cita starpā veic personas vai organizācijas inspekcijas un uzklausīšanu, lai sūdzību verificētu. Ja tā apstiprinās, kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 15. pantu.	3. Kompetentās iestādes bez nepamatotas kavēšanās 1. punktā minēto pamatoto sūdzību novērtē un vajadzības gadījumā veic vajadzīgos pasākumus, cita starpā veic personas vai organizācijas un attiecīgo tirgotāju vai verificētāju inspekcijas un uzklausīšanu, lai atklātu neatbilstību šīs direktīvas noteikumiem un sūdzību verificētu. Ja tā apstiprinās, kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 15. pantu.

Grozījums Nr.  137

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā saskaņā ar relevantajiem valsts tiesību aktu noteikumiem kompetentās iestādes 1. punktā minētajām personām, kas šai iestādei iesniegušas sūdzību, paziņo savu lēmumu prasību apmierināt vai to noraidīt, un norāda savus apsvērumus.	4. Iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā 30 dienu laikā pēc pamatoto bažu saņemšanas un saskaņā ar relevantajiem valsts tiesību aktu noteikumiem kompetentās iestādes 1. punktā minētajām personām, kas šai iestādei iesniegušas sūdzību, paziņo savu lēmumu prasību apmierināt vai to noraidīt, un norāda savus apsvērumus un aprakstu par turpmākajiem soļiem un pasākumiem, ko tā veiks. Kompetentās iestādes atļauj personai, kas ir paudusi bažas, sniegt papildu informāciju.

Grozījums Nr.  138

 

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejama praktiska informācija par šajā pantā minētajām administratīvajām un likumības izskatīšanas procedūrām.	6. Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai viegli pieejamā un saprotamā veidā bez maksas ir pieejama praktiska informācija par šajā pantā minētajām administratīvajām un likumības izskatīšanas procedūrām.

Grozījums Nr.  139

 

Direktīvas priekšlikums

18.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	18.a pants
	Apspriežu forums
	Komisija izveido zaļuma norāžu apspriežu forumu ("forums"), kurā līdzsvaroti piedalās dalībvalstu pārstāvji un visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, nozares pārstāvji, tai skaitā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi un amatniecības nozares pārstāvji, arodbiedrības, tirgotāji, mazumtirgotāji, importētāji, akadēmiskie pētnieki, vides aizsardzības grupas un patērētāju organizācijas. Komisija apspriežas ar forumu par šādiem jautājumiem:
	i) 3. panta 4.a punktā minēto darba plānu izstrāde;
	ii) deleģēto aktu izstrāde;
	iii) prasību atjaunināšana attiecībā uz vidiskuma norāžu pamatošanu un paziņošanu;
	iv) prasību izvērtējums attiecībā uz vidiskuma norāžu pamatojumu un paziņošanu;
	v) esošo prasību efektivitātes izvērtējums attiecībā uz vidiskuma norāžu pamatojumu un paziņošanu.

Grozījums Nr.  140

 

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Valstu kompetentās iestādes aktīvi sadarbojas un regulāri apmainās ar paraugpraksi par šīs direktīvas īstenošanu.

Grozījums Nr.  141

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) nodrošināt, ka tirgotāji efektīvi piešķir prioritāti emisiju samazināšanai savās darbībās un vērtību ķēdēs, novērtējot ar oglekļa kredītu izmantošanu saistīto noteikumu atbilstību;

Grozījums Nr.  142

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) veicināt pārkārtošanos uz vidi, kas brīva no toksikantiem;

Grozījums Nr.  143

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt pārkārtošanos uz vidi, kas brīva no toksikantiem, apsverot iespēju aizliegt vidiskuma norādes izmantot attiecībā uz produktiem, kas satur bīstamas vielas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana tiek uzskatīta par būtisku sabiedrībai saskaņā ar kritērijiem, ko izstrādātu Komisija;	svītrots

Grozījums Nr.  144

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ba) vēl vairāk stiprināt patērētāju aizsardzību un iekšējā tirgus darbību, apsverot iespēju paplašināt eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības, attiecinot tās arī uz mikrouzņēmumiem;

Grozījums Nr.  145

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šo direktīvu piemēro mazajiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē 42 mēnešu laikā pēc tās stāšanās spēkā.

Grozījums Nr.  146

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis var ieviest pārejas periodu starp šīs direktīvas spēkā stāšanās dienu un tās piemērošanas dienu, kura laikā var izmantot esošās vidiskuma norādes, kas iesniegtas verifikācijai.

PASKAIDROJUMS

Komisija 2023. gada martā pieņēma priekšlikumu direktīvai par zaļajām norādēm, lai nodrošinātu, ka patērētāji par produktiem saņem uzticamu, salīdzināmu un verificējamu vidisko informāciju. Eiropas Komisijas 2020. gadā veikts pētījums[1] parādīja, ka vairāk nekā puse no vidiskuma norādēm iekšējā tirgū sniedz neskaidru, maldinošu vai nepamatotu informāciju un 40 % šādu norāžu nav pamatotas. Šādu norāžu ar atšķirīgu pārredzamības un ticamības pakāpi skaita palielināšanās ir novedusi pie tā, ka Eiropas patērētāji ir zaudējuši uzticību, un tas ir jānovērš. Tāpēc līdzreferenti atzinīgi vērtē šā priekšlikuma vispārējo garu un mērķus, jo ar to tiek mēģināts noteikt kopīgus kritērijus zaļmaldinošām un citādi maldinošām vidiskuma norādēm un stiprināt to uzņēmumu konkurētspēju, kuri cenšas palielināt savu produktu un darbību vidisko ilgtspēju. Šāda saskaņošana stiprinās ilgtspējīgāku produktu iekšējo tirgu gan patērētāju, gan uzņēmumu labā.

 

Līdzreferenti ierosina dažādus pasākumus, kā stiprināt Komisijas priekšlikumu. Līdzreferentu galvenās prioritātes bija nodrošināt, ka pasākumi un mehānismi, ko Komisijas priekšlikums paredz attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu paziņošanu, pamatošanu un verifikāciju, ir stabili, atbilst nākotnes prasībām un sniedz pietiekamu pārliecību patērētājiem un nepieciešamo paredzamību uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū. Tajā pašā laikā ir svarīgi, lai šajā priekšlikumā būtu iekļauti pasākumi, kuru mērķis ir atbalstīt MVU atbilstību jaunajām prasībām, sniedzot brīvprātīgas vidiskuma norādes.

 

 Paturot prātā satraucošo situāciju saistībā ar klaju zaļmaldināšanu Eiropas tirgos, līdzreferenti piekrīt, ka Komisijas ex ante pārbaudes sistēma paliek spēkā. Verificētāju rīcībā būs 30 dienas, lai pabeigtu verifikāciju, ar iespēju pamatotos gadījumos šo termiņu pagarināt. Tirgotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie ir izdarījuši neatbilstīgus norādes, arī jāveic koriģējoši pasākumi 30 dienu laikā, un tie var pieprasīt atkāpi tikai pienācīgi pamatotos un izņēmuma gadījumos uz ilgāku laikposmu.

 

Līdzreferenti ierosina vienkāršotu verifikācijas sistēmu, kas ļauj tirgotājiem izmantot saīsinātu pamatošanas procedūru, kurā var iekļaut pieņēmumu par konkrētu vidiskuma norāžu atbilstības verifikāciju, izmantojot deleģētos aktus. Mērķis ir piešķirt prioritāti vidiskuma norādēm, kuru rakstura dēļ nav jāveic pilna aprites cikla analīze vai jāizmanto sarežģītas metodikas; veicināt izplatītāko vidiskuma norāžu ātrāku apstiprināšanu; ļaut sertificēt vidiskuma norādes, kas ir balstītas uz metodikas standartiem un atbilst tiem, piemēram, attiecībā uz aprites cikla analīzi, ko oficiāli atzinusi Komisija, un, visbeidzot, ļaut sertificēt vidiskuma norādes un vidiskuma marķējumus, pamatojoties uz konkrētiem produktiem un nozares kategorijām piemērojamiem noteikumiem, ja šādi noteikumi jau paredz trešās personas veiktu verifikāciju. Turklāt Komisija izstrādā oficiāli atzītu standartu un metodiku datubāzi, ko regulāri pārskata un atjaunina.

 

Lai nodrošinātu to, ka esošās sistēmas ir stabilas un nākotnes prasībām atbilstošas, līdzreferenti ierosina pasākumus, kas nodrošinātu, ka eksplicītu vidiskuma norāžu pamatojuma novērtējuma pamatā ir primārā informācija, lai gan tirgotāji var izmantot sekundāro informāciju gadījumos, kad primārā informācija nav pieejama.

Attiecībā uz sekundārajiem tiesību aktiem par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu līdzreferenti ir iekļāvuši pasākumus, kas paredz ieinteresēto personu līdzsvarotu dalību deleģēto aktu sagatavošanā. Lai nodrošinātu to pasākumu stingrību, ar kuriem apkaro zaļmaldināšanu un nodrošina patērētāju pienācīgu aizsardzību, līdzreferenti panāca, ka direktīva aptver visus vidiskuma norāžu veidus, tostarp visus ilgtspējas marķējumus, kas attiecas uz vides aspektiem.

 

Lai tirgotājiem un verificētājiem nodrošinātu nepieciešamo prognozējamību, līdzreferenti centās precizēt, kāda veida zinātniskos pierādījumus var izmantot novērtējumā, lai pamatotu vidiskuma norādes, precizējot, ka pierādījumiem jābūt neatkarīgiem, recenzētiem, plaši atzītiem, stabiliem un verificējamiem zinātniskiem pierādījumiem, kuros izmantota precīza informācija un ņemti vērā attiecīgie Savienības vai starptautiskie standarti. Tie arī panāca lielāku skaidrību par privāto uzņēmēju jau ieviestajām vidiskuma marķējuma shēmām, ļaujot Savienības tirgū turpināt izmantot šādas vidiskuma marķējuma shēmas ar nosacījumu, ka tās atbilst direktīvas prasībām. Līdzreferenti uzskata, ka regulējumam jābūt atvērtam turpmākām inovācijām, un tādēļ ir svītrojuši ierosināto aizliegumu ieviest jaunas vidiskuma marķējuma shēmas, ko varētu izveidot dalībvalstis vai to reģioni. Tomēr visās vidiskuma marķējuma shēmās ir jābūt stabilām uzraudzības un izvērtēšanas sistēmām, kā arī nepieciešamajām pārredzamām procedūrām neatbilstības gadījumu novēršanai.

 

Turklāt tiek ieviesti pasākumi, kas stiprina pārredzamības prasības, lai patērētājiem būtu labāka piekļuve informācijai, ko izmanto eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai. Līdzreferenti ar šo direktīvu ir arī centušies veicināt pāreju uz vidi, kas brīva no toksikantiem, pilnvarojot Komisiju ierobežot vai aizliegt vidiskuma norāžu izmantošanu konkrētiem produktiem, kas satur videi vai cilvēka veselībai kaitīgas vielas.

 

Ir aizliegts sniegt tādas vidiskuma norādes par produktiem, kuru pamatā ir kompensācijas, kā noteikts Direktīvā par patērētāju iespēcināšanu. Attiecībā uz tirgotāju sniegtajām vidiskuma norādēm kompensācijas būs atļautas tikai par tirgotāja atlikušajām emisijām, ja tas izmanto oglekļa kredītus saskaņā ar oglekļa dioksīda emisiju sertifikācijas sistēmu. Komisija var atļaut izmantot citas shēmas, ja tās atbilst prasībām, kas ir līdzvērtīgas oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas sertifikācijas sistēmā noteiktajām prasībām.

 

 

PIELIKUMS. VIENĪBAS vai personas, no kurām referentI ir saņēmUŠI PIENESUMU

 

Saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu līdzreferenti Cyrus Engerer un Andrus Ansip apliecina, ka, gatavojot ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļuma norāžu direktīva), pirms tā pieņemšanas komitejā, viņi ir saņēmuši pienesumu no šādām vienībām vai personām:

 

1. tabula. Pienesums, ko saņēma līdzreferents Cyrus Engerer

 

Vienība un/vai persona

Organics Europe

Rainforest Alliance

Confederation of European Paper Industries (CEPI)

European Brands Association

Roundtable on Responsible Soy Association

APPLIA

Carbon Gap

Independent Retail Europe

Cosmetics Europe

German Food Retail Association

REWE Group

Plastics Recyclers Europe

Lubrizol

Mars

European Chemical Industry Council

ISEAL

Siemens

HOTREC

Food Drink Europe

World Travel and Tourism Council

EASA

Policy Hub

BEUC

 

2. tabula. Pienesums, ko saņēma līdzreferents Andrus Ansip

 

Vienība un/vai persona

FoodDrinkEurope

HORTEC

BEUC

SMEunited

AIM

Unilever

CEPI

Siemens

A.I.S.E.

Copa-Cogeca

Forest Stewardship Council (FSC)

Marine Stewardship Council (MSC)

Garbon Gap

Upfield

Nordic Ecolabelling

British Chamber of Commerce

European Economic and Social Committee

Make the Label Count

EUROGAS

Apple

Adidas

TIC Council

Deutsche Telekom

Confederation of Swedish Enterprise

Permanent Representation of Latvia

APPLiA

SONAE

DM&T

BUSINESSEUROPE

Eu travel tech

Cosmetics Europe

Confederation of Finnish Industries EK

EDANA

BASF

ISEAL Alliance

Mars

Bitkom

Independent Retail Europe

AmCham

World Travel and Tourism Council

Policy Hub - Circularity for Apparel and Footwear

Estonian Ministry for Climate

Microsoft

EuroCommerce

NEP

AFEP

Eastman Chemical Company

Radisson Hotel Group

Ecommerce Europe

Amazon

World Federation of Advertisers

Orange

Chemsec

European Commission DG ENV

Small Business Standards

Electrolux Group

EUROFER

Eurochambres

Logitech

Cambridge Institute for Sustainability Leadership

European Federation of Jewellery

Safe Food Advocacy Europe

EURATEX

Orgalim

DHL Group

French Retail Federation

Rainforest Alliance

European Dairy Association

Wood4Real

INTERBEV

H&M Group

Keep Sweden Tidy

ANEC

German Insurance Association

Insurance Europe

TÜV Association

International Chamber of Commerce

Finnwatch

Cefic

CIRFS: European Man-made Fibres Association

Advertising Information Group

DIGITALEUROPE

Logitech

International Fur Federation

Biond

IKEA

Technology Industry Council

FoodService Europe

Orgalim

Environmental Action Germany

EuRIC - European Recycling Industries' Confederation

Citeo - French Extended Producer Responsibility

Alliance for Sustainable Management of Chemical Risk

of Manufacturers and Formulators of Enzyme Products

EMMA & ENPA

Ecocert

NL Permanent Representation to the EU

Hansgrohe

European Hotel Forum

LoginEKO

Federation of the German Waste, Water and Circular Economy Management Industry

Egta - the association of TV and radio sales houses

FuelsEurope

 

 

Par šī saraksta sagatavošanu ir atbildīgi vienīgi līdzreferenti.

LAUKSAIMNIECĪBAS UN LAUKU ATTĪSTĪBAS KOMITEJAS ATZINUMS (25.1.2024)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu un izdarīšanu (Zaļuma norāžu direktīva)

(COM(2023)0166 – C9‑0116/2023 – 2023/0085(COD))

Atzinuma sagatavotājs: Petri Sarvamaa

 

ĪSS PAMATOJUMS

Atzinuma sagatavotājs atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, ierosinot direktīvu par skaidru vidiskuma norāžu pamatošanu un paziņošanu (Zaļo norāžu direktīva), atjaunināt Savienības tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību un dotu viņiem iespēju aktīvi piedalīties zaļās pārkārtošanās procesā. Tāpat viņš vēlas atbalstīt apņemšanos izskaust nepatiesas vidiskuma norādes, nodrošinot, ka pircēji saņem uzticamu, salīdzināmu un verificējamu informāciju, lai viņi varētu pieņemt ilgtspējīgākus lēmumus un zaļmaldināšanas risks mazinātos.

Atzinuma sagatavotājs uzskata, ka ir būtiski, lai informēšanas prasības attiektos uz pamatojumu un esošās vidiskās marķēšanas shēmas būtu uzskatāmas par pietiekamu informāciju direktīvā noteikto prasību izpildei.

Viņš uzskata — lai arī ar šo regulu cer novērst maldinošas vai nepatiesas norādes un ar to var palīdzēt panākt pienācīgu izpildi, tas radīs papildu administratīvo slogu un izmaksas lauksaimniecības produktu ražotājiem un tirgotājiem, kuri vēlēsies šādas norādes izmantot. Tāpat ir paredzams, ka mazākos uzņēmumus tas skars vairāk nekā lielākos. Šā iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt pienācīgu finansiālo un administratīvo atbalstu visiem uzņēmumiem, īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem.

GROZĪJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ņemt vērā turpmāk minēto.

Grozījums Nr.  1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) Zaļuma un ilgtspējas norādes ir kļuvušas par konkurētspējas faktoru, jo videi draudzīgi produkti uzrāda lielāku izaugsmi nekā standarta produkti. Ja iekšējā tirgū piedāvātās un iepirktās preces un pakalpojumi nav tik videi draudzīgi, kā norādīts, tiek maldināti patērētāji, bremzēta zaļā pārkārtošanās un traucēta negatīvās vidiskās ietekmes mazināšana. Zaļo tirgu potenciāls nav pilnvērtīgi atraisīts. Ar valstu tiesību aktiem vai privātām iniciatīvām noteiktās atšķirīgās prasības attiecībā uz vidiskuma norādēm ir nasta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, jo tiem katrā dalībvalstī nākas ievērot atšķirīgas prasības. Tas ietekmē to spēju darboties iekšējā tirgū un izmantot tā priekšrocības. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem ir grūtības saprast, kuras vidiskuma norādes ir uzticamas, un iekšējā tirgū pieņemt optimālus pirkšanas lēmumus. Tirgū savairojoties dažādiem marķējumiem un aprēķina metodēm, patērētājiem, uzņēmumiem, investoriem un ieinteresētajām personām ir grūti saprast, vai norādēm var ticēt.	(1) Zaļuma un ilgtspējas norādes ir kļuvušas par konkurētspējas faktoru, jo videi draudzīgi produkti uzrāda lielāku izaugsmi nekā standarta produkti. Ja iekšējā tirgū piedāvātās un iepirktās preces un pakalpojumi nav tik videi draudzīgi atbilstības ziņā, kā norādīts, tiek maldināti patērētāji, bremzēti mērķi saistībā ar zaļo pārkārtošanos un traucēta negatīvās vidiskās ietekmes mazināšana. Zaļo tirgu potenciāls nav pilnvērtīgi atraisīts. Ar valstu tiesību aktiem vai privātām iniciatīvām noteiktās atšķirīgās prasības attiecībā uz vidiskuma norādēm ir nasta un nenoteiktība uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārrobežu tirdzniecību, jo tiem katrā dalībvalstī nākas ievērot atšķirīgas prasības. Tas ietekmē to spēju darboties iekšējā tirgū un izmantot tā priekšrocības. Tajā pašā laikā tirgus dalībniekiem ir grūtības saprast, kuras vidiskuma norādes ir uzticamas, un iekšējā tirgū pieņemt optimālus pirkšanas lēmumus. Tirgū savairojoties dažādiem marķējumiem un aprēķina metodēm, patērētājiem, uzņēmumiem, investoriem un ieinteresētajām personām ir grūti saprast, vai norādēm var ticēt un vai tās nodrošina atbilstību.

Grozījums Nr.  2

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) Tāpēc vidiskuma norāžu regulējums ir jāsaskaņo vēl pilnīgāk. Šāda saskaņošana stiprinās ilgtspējīgāku produktu un tirgotāju tirgu, paverot iespēju izvairīties no tirgus sadrumstalotības atšķirīgu valsts pieeju dēļ. Tā turklāt kļūs par etalonu, kas varēs orientēt visas pasaules pārkārtošanos uz taisnīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu aprites ekonomiku68.	(4) Tāpēc vidiskuma norāžu regulējums ir jāsaskaņo vēl pilnīgāk. Šāda saskaņošana stiprinās ilgtspējīgāku produktu un tirgotāju tirgu, paverot iespēju izvairīties no tirgus sadrumstalotības atšķirīgu valsts pieeju dēļ. Tā turklāt kļūs par etalonu, kas varēs orientēt visas pasaules pārkārtošanos uz taisnīgu, klimatneitrālu un resursefektīvu aprites ekonomiku68. Eiropas mēroga saskaņotas regulas mērķis ir samazināt šķēršļus tirdzniecībai un izmaksas saistībā ar atbilstību dažādiem standartiem. Tas atvieglos pārrobežu tirdzniecību un mudinās globāla tirgus attīstību ilgtspējīgiem produktiem.
__________________	__________________
68 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”” (COM/2020/98 final).	68 Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai "Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns "Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu"" (COM/2020/98 final).

Grozījums Nr.  3

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(5) Sīki izstrādāti Savienības noteikumi par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu, kuri piemērojami uzņēmumiem, kas Savienības tirgū nodarbojas ar uzņēmumu saziņu ar patērētājiem, veicinās Savienības zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu un tīru aprites ekonomiku, patērētājiem dodot iespēju pieņemt informētus pirkšanas lēmumus, un palīdzēs radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kuri šādas norādes izmanto.	(5) Sīki izstrādāti Savienības noteikumi par eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanu, kuri piemērojami uzņēmumiem, kas Savienības tirgū nodarbojas ar uzņēmumu saziņu ar patērētājiem, veicinās Savienības zaļo pārkārtošanos uz klimatneitrālu un tīru aprites ekonomiku, patērētājiem dodot iespēju pieņemt informētus pirkšanas lēmumus, un palīdzēs radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem, kuri šādas norādes izmanto. Tomēr šim jaunajam tiesiskajam regulējumam nevajadzētu novest pie nesamērīga papildu administratīvā vai finansiālā sloga uzņēmumiem, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Grozījums Nr.  4

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(9) Eiropas zaļā kursa, stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas kontekstā un saskaņā ar mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % ES lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ieceri ievērojami kāpināt bioloģisko akvakultūru, kā arī saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu (COM(2021) 141) ir jāturpina attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko ražošanu. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84873 šī direktīva nebūtu jāpiemēro vidiskuma norādēm par sertificēti bioloģiskiem produktiem, kas pamatotas saskaņā ar minēto regulu un attiecas, piemēram, uz pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antimikrobiālu līdzekļu izmantošanu vai, piemēram, uz bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz biodaudzveidību, augsni vai ūdeni74. Tā turklāt pozitīvi ietekmē biodaudzveidību, rada jaunas darbvietas un piesaista gados jaunus lauksaimniekus. Patērētāji atzīst tās vērtību. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 apzīmējumus “bio” un “eko” un to atvasinājumus atsevišķi vai kādā kombinācijā Savienībā drīkst lietot tikai tādiem minētās regulas darbības jomā ietilpstošiem produktiem, to sastāvdaļām vai barības sastāvdaļām, kas ražoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848. Piemēram, lai kokvilnai piemērotu apzīmējumu “eko”, tai jābūt sertificētai bioloģiskajai kokvilnai, jo tā ietilpst Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā. Savukārt tad, ja apzīmējumu “eko” attiecina uz trauku mazgājamās mašīnās lietojamu mazgāšanas līdzekli, tas Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā neietilpst — tā vietā to reglamentē Direktīvas 2005/29/EK noteikumi.	(9) Eiropas zaļā kursa, stratēģijas "No lauka līdz galdam" un Biodaudzveidības stratēģijas kontekstā un saskaņā ar mērķrādītāju, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka 25 % ES lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai lauksaimniecībai, un ieceri ievērojami kāpināt bioloģisko akvakultūru, kā arī saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas attīstības rīcības plānu (COM(2021) 141) ir jāturpina attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un bioloģisko ražošanu, nodrošinot atbalstu, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem, lai tie varētu sniegt savu pienesumu. Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/84873 šī direktīva nebūtu jāpiemēro vidiskuma norādēm par sertificēti bioloģiskiem produktiem, kas pamatotas saskaņā ar minēto regulu un attiecas, piemēram, uz pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un antimikrobiālu līdzekļu izmantošanu vai, piemēram, uz bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi uz biodaudzveidību, augsni vai ūdeni74. Tā turklāt pozitīvi ietekmē biodaudzveidību, rada jaunas darbvietas un piesaista gados jaunus lauksaimniekus. Patērētāji atzīst tās vērtību. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848 apzīmējumus "bio" un "eko" un to atvasinājumus atsevišķi vai kādā kombinācijā Savienībā drīkst lietot tikai tādiem minētās regulas darbības jomā ietilpstošiem produktiem, to sastāvdaļām vai barības sastāvdaļām, kas ražoti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/848. Piemēram, lai kokvilnai piemērotu apzīmējumu "eko", tai jābūt sertificētai bioloģiskajai kokvilnai, jo tā ietilpst Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā. Savukārt tad, ja apzīmējumu "eko" attiecina uz trauku mazgājamās mašīnās lietojamu mazgāšanas līdzekli, tas Regulas (ES) 2018/848 darbības jomā neietilpst — tā vietā to reglamentē Direktīvas 2005/29/EK noteikumi.
__________________	__________________
73 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).	73 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV L 150, 14.6.2018., 1. lpp.).
74 https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-01/agri-market-brief-20-organic-farming-eu_en_1.pdf.	74 https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-01/agri-market-brief-20-organic-farming-eu_en_1.pdf.

Grozījums Nr.  5

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(14) Priekšlikumā direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK, ir noteiktas vairākas konkrētas prasības par vidiskuma norādēm un aizliegtas vispārinātas vidiskuma norādes, kas nav balstītas uz atzītu izcilu vidisko sniegumu, kurš ir norādei relevants. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir “dabai draudzīgs”, “eko”, “zaļš”, “dabas draugs”, “ekoloģisks” un “videi piemērots”. Šai direktīvai būtu minētajā priekšlikumā izklāstītās prasības jāpapildina, pievēršoties konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un prasībām, kas skar to pamatošanu, izdarīšanu un verifikāciju. Šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un attiecībā uz minētajiem aspektiem pretrunu gadījumā prevalēs pār Direktīvā 2005/29/EK izklāstītajām prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 4. punktu.	(14) Priekšlikumā direktīvai par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK, ir noteiktas vairākas konkrētas prasības par vidiskuma norādēm un aizliegtas vispārinātas vidiskuma norādes, kas nav balstītas uz vidiskajiem standartiem, kuri ir norādei relevanti. Šādu vispārinātu vidiskuma norāžu piemēri ir "dabai draudzīgs", "eko", "zaļš", "dabas draugs", "ekoloģisks" un "videi piemērots". Šai direktīvai būtu minētajā priekšlikumā izklāstītās prasības jāpapildina, pievēršoties konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un prasībām, kas skar to pamatošanu, izdarīšanu un verifikāciju, tomēr neradot nesamērīgu administratīvo vai finansiālo slogu uzņēmumiem, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā direktīvā izklāstītās prasības būtu jāpiemēro konkrētiem eksplicītu vidiskuma norāžu aspektiem un attiecībā uz minētajiem aspektiem pretrunu gadījumā prevalēs pār Direktīvā 2005/29/EK izklāstītajām prasībām saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 4. punktu.

Grozījums Nr.  6

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(15) Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, kas tiem dod iespēju pieņemt vidiski ilgtspējīgākus lēmumus un mazina zaļmaldināšanas risku, ir jānosaka eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības. Šādā pamatošanā būtu jāņem vērā starptautiski atzītas zinātniskas pieejas, kā noteikt un izmērīt produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu, un tai būtu jāsagādā uzticama, caurredzama, salīdzināma un verificējama informācija patērētājiem.	(15) Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta uzticama, salīdzināma un verificējama informācija, kas tiem dod iespēju pieņemt vidiski ilgtspējīgākus lēmumus un mazina zaļmaldināšanas risku, ir jānosaka eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības. Šādā pamatošanā būtu jāņem vērā starptautiski atzītas zinātniskas pieejas, kā noteikt un izmērīt produktu vai tirgotāju vidisko ietekmi, vidiskos aspektus un vidisko sniegumu, tā būtu jābalsta uz izmaksu un izmaksu un ieguvumu novērtējumu, it sevišķi koncentrējoties uz ietekmi uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tai būtu jāsagādā uzticama, pārredzama, salīdzināma un verificējama informācija patērētājiem.

Grozījums Nr.  7

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(16) Novērtējumā, ko veic, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, ir jāņem vērā produkta vai tirgotāja vispārējās darbības aprites cikls, un tajā nevajadzētu izlaist nekādus relevantus vidiskos aspektus vai ietekmi uz vidi. Norādēs minētās priekšrocības nedrīkstētu nozīmēt nepamatotu negatīvās ietekmes pārnešanu uz citiem produkta vai tirgotāja darbības aprites cikla posmiem vai radīt vai palielināt citu negatīvu ietekmi uz vidi.	(16) Novērtējumā, ko veic, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, ir jāņem vērā produkta aprites cikls, un tajā nevajadzētu izlaist nekādus relevantus vidiskos aspektus vai ietekmi uz vidi, vienlaikus paturot prātā vajadzību pēc iespējas ierobežot administratīvo un finansiālo slogu tirgotājiem. Norādēs minētās priekšrocības nedrīkstētu nozīmēt nepamatotu negatīvās ietekmes pārnešanu uz citiem produkta aprites cikla posmiem vai radīt vai palielināt citu negatīvu ietekmi uz vidi.

Grozījums Nr.  8

 

Direktīvas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(21) Ir konstatēts, ka sevišķi neskaidras un pārprotamas un līdz ar to maldinošas patērētājiem ir klimatiskās norādes. Tas it sevišķi attiecas uz vidiskuma norādēm, ka produkti vai subjekti ir “klimatneitrāli”, “oglekļneitrāli”, “ar 100 % kompensētām CO2 emisijām”, līdz noteiktam gadam sasniegs “neto nulles emisijas” u. tml. Šādu apgalvojumu pamatā mēdz būt siltumnīcefekta gāzu emisiju “kompensēšana”, izmantojot “oglekļa kredītus”, kas radīti ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, piemēram, mežsaimniecības vai atjaunīgās enerģijas projektos. Kompensēšanas pamatā esošās metodikas ir ļoti atšķirīgas un ne vienmēr ir caurredzamas, precīzas un konsekventas. Tāpēc rodas ievērojams risks, ka nepieļautās vai samazinātās emisijas tiks pārvērtētas un uzskaitītas divkārši sakarā ar to, ka nav emisiju papildsamazinājuma, samazinājuma pastāvības, vērienīgu un dinamisku kreditēšanas bāzlīniju, kas atkāptos no ierastās darbības scenārija, kā arī precīzas uzskaites. Šo faktoru dēļ kompensēšanas kredītiem dažkārt ir zema vidiskā integritāte un uzticamība, līdz ar to, kad tie tiek izmantoti eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanai, patērētāji tiek maldināti. Kompensēšana turklāt var tirgotājus atturēt no emisiju samazināšanas savās operācijās un vērtības ķēdēs. Lai dotu pienācīgi ieguldījumu pasaules klimata pārmaiņu mīkstināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, tirgotājiem par prioritāti būtu jānosaka rezultatīva emisiju samazināšana savās operācijās un vērtības ķēdēs, nevis jāpaļaujas uz kompensēšanu. Atlikušās emisijas atšķirsies atkarībā no konkrētās nozares trajektorijas saskaņā ar globālajiem klimata mērķrādītājiem, un to problēma būs jārisina, kāpinot piesaistījumus. Ja kompensēšanu tomēr izmanto, tiek uzskatīts par lietderīgu uz kompensēšanu balstītas klimatiskās norādes, arī norādes par nākotnes vidisko sniegumu, organizēt caurredzami. Tāpēc klimatisku norāžu pamatojumā jebkāda tirgotāju izmantota siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšana būtu jāskata atsevišķi no tirgotāja vai produkta siltumnīcefekta gāzu emisijām. Turklāt šajā informācijā būtu jānorāda arī tas, kāda kopējo emisiju daļa tiek kompensēta, vai šī kompensēšana nozīmē emisiju samazinājumus vai lielākus piesaistījumus, kā arī izmantotā metodika. Klimatiskās norādes, kas ietver kompensēšanu, ir jāpamato ar metodiku, kas nodrošina šīs kompensēšanas integritāti un pareizu uzskaiti un tādējādi saskanīgi un caurredzami atspoguļo no tās izrietošo ietekmi uz klimatu.	(21) Ir konstatēts, ka sevišķi neskaidras un pārprotamas un līdz ar to maldinošas patērētājiem ir klimatiskās norādes. Tas it sevišķi attiecas uz vidiskuma norādēm, ka produkti vai subjekti ir "klimatneitrāli", "oglekļneitrāli", "ar 100 % kompensētām CO2 emisijām", līdz noteiktam gadam sasniegs "neto nulles emisijas" u. tml. Šādu apgalvojumu pamatā mēdz būt siltumnīcefekta gāzu emisiju "kompensēšana", izmantojot "oglekļa kredītus", kas radīti ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, piemēram, mežsaimniecības vai atjaunīgās enerģijas projektos. Kompensēšanas pamatā esošās metodikas ir ļoti atšķirīgas un ne vienmēr ir caurredzamas, precīzas un konsekventas. Tāpēc rodas ievērojams risks, ka nepieļautās vai samazinātās emisijas tiks pārvērtētas un uzskaitītas divkārši sakarā ar to, ka nav emisiju papildsamazinājuma, samazinājuma pastāvības, vērienīgu un dinamisku kreditēšanas bāzlīniju, kas atkāptos no ierastās darbības scenārija, kā arī precīzas uzskaites. Šo faktoru dēļ kompensēšanas kredītiem dažkārt ir zema vidiskā integritāte un uzticamība, līdz ar to, kad tie tiek izmantoti eksplicītu vidiskuma norāžu izdarīšanai, patērētāji tiek maldināti. Kompensēšana turklāt var tirgotājus atturēt no emisiju samazināšanas savās operācijās un vērtības ķēdēs. Lai dotu pienācīgi ieguldījumu pasaules klimata pārmaiņu mīkstināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, tirgotājiem par prioritāti būtu jānosaka rezultatīva emisiju samazināšana savās operācijās un vērtības ķēdēs, nevis jāpaļaujas uz kompensēšanu. Atlikušās emisijas atšķirsies atkarībā no konkrētās nozares trajektorijas saskaņā ar globālajiem klimata mērķrādītājiem, un to problēma būs jārisina, kāpinot piesaistījumus. Minēto iemeslu dēļ sevišķi svarīgi ir aizliegt norādes, kas balstītas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu un kas apgalvo, ka produktam, precei vai pakalpojumam ir neitrāla, samazināta vai pozitīva ietekme uz vidi siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā. Šādas norādes būtu jāaizliedz visos gadījumos, jo tās maldina patērētājus, liekot uzskatīt, ka šādas norādes ir saistītas ar pašu produktu vai šā produkta piegādi un ražošanu, vai sniedz patērētājiem nepatiesu priekšstatu, ka šā produkta patēriņam nav ietekmes uz vidi, lai gan tas tā nav. Šādu norāžu piemēri ietver "klimatneitrāls", "sertificēts kā CO2 neitrāls", "CO2 labvēlīgs", "nulles ietekme uz klimatu", "klimata ietekmi kompensējošs", "samazināta ietekme uz klimatu", "samazināta CO2 pēda" u. c.

Grozījums Nr.  9

 

Direktīvas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(23) Informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, vajadzētu būt balstītai zinātnē, un būtu rūpīgi jāapsver, vai nav izlaista kāda konkrēta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti.	(23) Informācijai, ko izmanto, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, vajadzētu būt balstītai zinātnē un atjauninātai, kā arī ņemt vērā attiecīgos starptautiskos standartus, piemēram, Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartus, un būtu rūpīgi jāapsver, vai nav izlaista kāda konkrēta vidiskā ietekme vai vidiskie aspekti, tādējādi nodrošinot, ka vidiskuma norādes balstās uz zinātniskiem pierādījumiem un ka ir precīzi novērtēta ietekme uz vidi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu izsmeļoši apsvērta kopējā ietekme uz vidi, kuru rada inovatīvi produkti un darbības, proti, tie produkti un darbības, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/228374a.
	__________________
	74a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2283 (2015. gada 25. novembris) par jauniem pārtikas produktiem un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 258/97 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1852/2001.

Grozījums Nr.  10

Direktīvas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(26a) Plaši atzīti zinātniskie pierādījumi liecina, ka norādes novērtējums būtu jābalsta uz metodikām, pieejām vai pētījumiem, kas izstrādāti saskaņā ar paraugpraksēm pārredzamības ziņā un zinātniski neatkarīgi recenzēti zinātnieku aprindās, publicēti zinātniskos žurnālos un, ja iespējams, kas ņem vērā spēkā esošos starptautiskos standartus, kuri ir relevanti izmantotajai norādei, piemēram, ISO vai CEN/CENELEC standartus.

Grozījums Nr.  11

Direktīvas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(30) Lai gan Direktīva 2005/29/EK84 visiem tirgotājiem aizliedz negodīgu komercpraksi, arī maldinošas vidiskuma norādes, administratīvais slogs, ko vidisko apgalvojumu pamatošana un verifikācija uzliktu vismazākajiem uzņēmumiem, varētu būt nesamērīgs, un no tā būtu jāizvairās. Šajā nolūkā no 3. un 4. pantā noteiktajām prasībām par pamatojumu būtu jāatbrīvo mikrouzņēmumi, ja vien šie uzņēmumi nevēlas saņemt eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstības sertifikātu, ko kompetentās iestādes atzītu visā Savienībā.	(30) Lai gan Direktīva 2005/29/EK84 visiem tirgotājiem aizliedz negodīgu komercpraksi, arī maldinošas vidiskuma norādes, administratīvais slogs, ko vidisko apgalvojumu pamatošana un verifikācija uzliktu vismazākajiem uzņēmumiem, varētu būt nesamērīgs, un no tā būtu jāizvairās. Lai veicinātu elastīgāku pieeju un atbalstītu ilgtspējīgu attīstību mikrouzņēmumu vidū, no 3. un 4. pantā noteiktajām prasībām par pamatojumu būtu jāatbrīvo mikrouzņēmumi, ja vien šie uzņēmumi nevēlas saņemt eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstības sertifikātu, ko kompetentās iestādes atzītu visā Savienībā.
__________________	__________________
84 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.), ar grozījumiem.	84 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/29/EK (2005. gada 11. maijs), kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 ("Negodīgas komercprakses direktīva") (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.), ar grozījumiem.

Grozījums Nr.  12

 

Direktīvas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(32) Komisijas Ieteikumā (ES) 2021/2279 ir norādījumi, kā izmērīt konkrētu produktu vai organizāciju aprites cikla vidisko sniegumu un kā izstrādāt produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumus (PVPKN) un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumus (OVPNN), kas dod iespēju produktus salīdzināt ar etalonu. Šādus kategoriju noteikumus konkrētiem produktiem vai tirgotājiem var izmantot, lai saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pamatotu norādes. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu produktu grupai vai nozarei specifiskus noteikumus, ja tam varētu būt pievienotā vērtība. Tomēr, ja produkta vidiskās pēdas metode vēl neaptver produktu grupai relevantu ietekmes kategoriju, PVPKN var pieņemt tikai pēc tam, kad ir pievienotas šīs jaunās relevantās vidiskās ietekmes kategorijas. Piemēram, attiecībā uz jūras zvejniecībām PVPKN būtu, piemēram, jāatspoguļo konkrēto zvejniecību vidiskās ietekmes kategorijas un it sevišķi mērķkrājuma ilgtspēja. Attiecībā uz kosmosu PVPKN būtu jāatspoguļo aizsardzības un ar kosmosu saistītās vidiskās ietekmes kategorijas, arī orbitālās telpas izmantojums. Attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, tajos būtu jāintegrē arī, piemēram, biodaudzveidība un dabas aizsardzība, kā arī lauksaimniecības prakse, arī ekstensīvās lauksaimniecības pozitīvās eksternalitātes un dzīvnieku labturība. Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, PVPKN, piemēram, būtu jāatspoguļo mikroplastmasas atdalīšanās.	(32) Komisijas Ieteikumā (ES) 2021/2279 ir norādījumi, kā izmērīt konkrētu produktu vai organizāciju aprites cikla vidisko sniegumu un kā izstrādāt produktu vidiskās pēdas kategoriju noteikumus (PVPKN) un organizāciju vidiskās pēdas nozaru noteikumus (OVPNN), kas dod iespēju produktus salīdzināt ar etalonu. Šādus kategoriju noteikumus konkrētiem produktiem vai tirgotājiem var izmantot, lai saskaņā ar šīs direktīvas prasībām pamatotu norādes. Tāpēc Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu produktu grupai vai nozarei specifiskus noteikumus, ja tam varētu būt pievienotā vērtība. Tomēr, ja produkta vidiskās pēdas metode vēl neaptver produktu grupai relevantu ietekmes kategoriju, PVPKN var pieņemt tikai pēc tam, kad ir pievienotas šīs jaunās relevantās vidiskās ietekmes kategorijas. Komisijai procesā, kura gaitā tiek noteiktas ietekmes kategorijas un saistītās metodikas, kuras pievienos produkta vidiskajai pēdai, būtu jāapspriežas ar nozares ieinteresētajām personām. Piemēram, attiecībā uz jūras zvejniecībām PVPKN būtu, piemēram, jāatspoguļo konkrēto zvejniecību vidiskās ietekmes kategorijas un it sevišķi mērķkrājuma ilgtspēja. Attiecībā uz kosmosu PVPKN būtu jāatspoguļo aizsardzības un ar kosmosu saistītās vidiskās ietekmes kategorijas, arī orbitālās telpas izmantojums. Attiecībā uz pārtiku un lauksaimniecības produktiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, tajos būtu jāintegrē arī, piemēram, biodaudzveidība un dabas aizsardzība, kā arī lauksaimniecības prakse, arī dažādu lauksaimniecības metožu un mežu apsaimniekošanas prakses paņēmienu pozitīvās eksternalitātes. Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem, pirms apsvērt PVPKN pieņemšanu, PVPKN, piemēram, būtu jāatspoguļo mikroplastmasas atdalīšanās.

Grozījums Nr.  13

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(35) Lai patērētājiem atvieglotu ilgtspējīgāku produktu izvēli un stimulētu tirgotāju centienus samazināt savu ietekmi uz vidi, ja izdarītā norāde attiecas uz nākotnes vidisko sniegumu, tai prioritārā kārtā būtu jābalstās uz uzlabojumiem tirgotāja paša operācijās un vērtības ķēdēs, nevis uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu vai citādu ietekmi uz vidi.	(35) Lai patērētājiem atvieglotu ilgtspējīgāku produktu izvēli un stimulētu tirgotāju centienus samazināt savu ietekmi uz vidi, ja izdarītā norāde attiecas uz nākotnes vidisko sniegumu, tai prioritārā kārtā būtu jābalstās uz uzlabojumiem tirgotāja paša operācijās un vērtības ķēdēs, nevis uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu vai citādu ietekmi uz vidi. Šī pieeja nodrošina reālu apņemšanos panākt ilgtspēju un samazināt paļaušanos uz risinājumiem, ko varētu uzskatīt par tīri korektīviem vai kompensējošiem pasākumiem.

Grozījums Nr.  14

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(43) Lai cīnītos pret maldinošām eksplicītām vidiskuma norādēm, kas izdarītas vidiskuma marķējuma veidā, un palielinātu patērētāju uzticēšanos vidiskuma marķējumam, ar šo direktīvu būtu jānosaka pārvaldības kritēriji, kuri jāievēro visām vidiskuma marķējuma shēmām, tādējādi papildinot prasības, kas noteiktas minētajā priekšlikumā aktam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK.	(43) Lai cīnītos pret maldinošām eksplicītām vidiskuma norādēm, kas izdarītas vidiskuma marķējuma veidā, un palielinātu patērētāju uzticēšanos vidiskuma marķējumam, ar šo direktīvu būtu jānosaka kopīgi pārvaldības kritēriji, kuri nodrošina vienotību un skaidrību un kuri ir jāievēro visām vidiskuma marķējuma shēmām, lai palīdzētu patērētājiem pieņemt informētus lēmumus, pilnībā apzinoties faktoru, un tādējādi papildinot prasības, kas noteiktas minētajā priekšlikumā aktam, ar ko groza Direktīvu 2005/29/EK.

Grozījums Nr.  15

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(45) Lai neradītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai un nodrošinātu tādu pašu attieksmi kā pret Savienībā izveidotajām publiskajām shēmām, ārpussavienības publiskajām iestādēm, kuras izveido jaunas marķējuma shēmas, būtu jāatļauj Komisijai pieprasīt apstiprinājumu marķējuma izmantošanai Savienības tirgū. Šā apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumam vajadzētu būt shēmas ieguldījumam šīs direktīvas mērķu sasniegšanā un tam, ka shēma pierāda pievienoto vērtību vidiskā vēriena, vidiskās ietekmes, produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā un atbilst visām šīs direktīvas prasībām.	(45) Lai neradītu nevajadzīgus šķēršļus starptautiskajai tirdzniecībai, izvairītos no negodīgas konkurences prakses iekšējā tirgū un nodrošinātu godīgu konkurenci un tādu pašu attieksmi kā pret Savienībā izveidotajām publiskajām shēmām, ārpussavienības publiskajām iestādēm, kuras izveido jaunas marķējuma shēmas, būtu jāatļauj Komisijai pieprasīt apstiprinājumu marķējuma izmantošanai Savienības tirgū. Šā apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumam par atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem noteikumiem vajadzētu būt shēmas ieguldījumam šīs direktīvas mērķu sasniegšanā un tam, ka shēma pierāda pievienoto vērtību vidiskā vēriena, vidiskās ietekmes, produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā un atbilst visām šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  16

Direktīvas priekšlikums

47. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(47) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un atvieglotu jaunu oficiāli atzītu nacionālu un reģionālu vidiskuma marķējuma shēmu un jaunu privātu marķējuma shēmu noteikumu izpildes panākšanu, Komisijai būtu jāpublicē saraksts ar šādām shēmām, kuras vai nu drīkst Savienības tirgū izmantot arī turpmāk, vai drīkst tajā ienākt.	(47) Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un atvieglotu jaunu oficiāli atzītu nacionālu un reģionālu vidiskuma marķējuma shēmu un jaunu privātu marķējuma shēmu noteikumu izpildes panākšanu, Komisijai būtu jāpublicē saraksts ar šādām shēmām, kuras vai nu drīkst Savienības tirgū izmantot arī turpmāk, vai drīkst tajā ienākt. Oficiālu sarakstu publicēšana nodrošinātu skaidrību gan tirgotājiem, gan patērētājiem, atvieglojot piekļuvi releventajai informācijai un novēršot jebkādu neskaidrību attiecībā uz dažādu marķējuma sistēmu atzīšanu un piemērošanu.

Grozījums Nr.  17

Direktīvas priekšlikums

47.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(47a) Vidiskuma marķējuma shēmu regulāra pārskatīšana ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu to pastāvīgu uzlabošanu. Tādēļ šai direktīvai būtu jānodrošina, ka vidiskuma marķējuma shēmu pamatojuma pārbaude un sertifikācija, kā arī to paziņošana nodrošina to pastāvīgu uzlabošanu.

Grozījums Nr.  18

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(49) Ir būtiski, lai eksplicītas vidiskuma norādes pareizi atspoguļotu vidisko sniegumu un vidisko ietekmi, ko norāde aptver, un lai tajās būtu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotājs, kurš iesniedz prasību, norāžu pamatojumu un izdarīšanas veidu vismaz reizi 5 gados izskata un atjaunina, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām.	(49) Ir būtiski, lai eksplicītas vidiskuma norādes pareizi atspoguļotu vidisko sniegumu un vidisko ietekmi, ko norāde aptver, un lai tajās būtu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi, tomēr neradot nesamērīgu administratīvo vai finansiālo slogu uzņēmumiem, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tirgotājs, kurš iesniedz prasību, norāžu pamatojumu un izdarīšanas veidu vismaz reizi 5 gados izskata un atjaunina, lai nodrošinātu atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  19

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(52) Lai tirgotājiem visā iekšējā tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstību šīs direktīvas prasībām, atbilstības sertifikāts būtu jāatzīst kompetentajām iestādēm visā Savienībā. Mikrouzņēmumiem būtu jāatļauj šādu sertifikātu pieprasīt, ja tie vēlas savas norādes sertificēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un izmantot to, ka sertifikāts tiek atzīts visā Savienībā. Tomēr atbilstības sertifikātam nebūtu jāietekmē vidiskuma norādes novērtējums, ko veic publiskās iestādes vai tiesas, kuras nodrošina Direktīvas 2005/29/EK izpildi.	(52) Lai tirgotājiem visā iekšējā tirgū nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz eksplicītu vidiskuma norāžu atbilstību šīs direktīvas prasībām, atbilstības sertifikāts būtu automātiski jāatzīst kompetentajām iestādēm visā Savienībā. Mikrouzņēmumiem būtu jāatļauj šādu sertifikātu pieprasīt, ja tie vēlas savas norādes sertificēt saskaņā ar šīs direktīvas prasībām un izmantot to, ka sertifikāts tiek atzīts visā Savienībā. Tomēr atbilstības sertifikātam nebūtu jāietekmē vidiskuma norādes novērtējums, ko veic publiskās iestādes vai tiesas, kuras nodrošina Direktīvas 2005/29/EK izpildi.

Grozījums Nr.  20

 

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(54) Iespējai izmantot ilgtspējīgāku produktu tirgus pavērtās iespējas vajadzētu būt arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču tie varētu saskarties ar proporcionāli augstākām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar dažām eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un verifikācijas prasībām. Dalībvalstīm būtu jāsniedz pienācīga informācija un jāpanāk lielāka informētība par to, kādos veidos var izpildīt šīs direktīvas prasības, jānodrošina mērķorientēta un specializēta apmācība un jāsniedz īpaša palīdzība un atbalsts — arī finansiāls — MVU, kuri par saviem produktiem vai darbībām vēlas izdarīt eksplicītas vidiskuma norādes. Dalībvalstīm būtu jārīkojas, ņemot vērā piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.	(54) Iespējai izmantot ilgtspējīgāku produktu tirgus pavērtās iespējas vajadzētu būt arī mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), taču tie varētu saskarties ar proporcionāli augstākām izmaksām un grūtībām, kas saistītas ar dažu eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas un verifikācijas prasību ievērošanu. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsniedz pienācīga informācija un jāpanāk lielāka informētība par to, kādos veidos var izpildīt šīs direktīvas prasības, jānodrošina mērķorientēta un specializēta apmācība un jāsniedz īpaša palīdzība un atbalsts — arī finansiāls — mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri par saviem produktiem vai darbībām vēlas izdarīt eksplicītas vidiskuma norādes. Komisijai būtu jāizveido taisnīga sistēma mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem šīs direktīvas noteikumu īstenošanai, nodrošinot tehnisku un finansiālu atbalstu un palīdzot dalībvalstīm rīkoties, ņemot vērā piemērojamos valsts atbalsta noteikumus.

Grozījums Nr.  21

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(60) Ja kompetentās iestādes konstatē šīs direktīvas prasību pārkāpumu, tām būtu jāveic izvērtējums un atkarībā no tās rezultātiem par konstatēto pārkāpumu jāinformē tirgotājs un jāpieprasa, lai tas veiktu korektīvus pasākumus. Lai līdz minimumam samazinātu patērētāju maldināšanu, kuras cēlonis ir neatbilstīga eksplicīta vidiskuma norāde vai neatbilstīga vidiskuma marķējuma shēma, kompetentajām iestādēm būtu tirgotājam jāprasa rezultatīvi un ātri rīkoties, lai minēto pārkāpumu novērstu. Prasītajiem korektīvajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatēto pārkāpumu un tā paredzamo nelabvēlīgo ietekmi uz patērētājiem.	(60) Ja kompetentās iestādes konstatē šīs direktīvas prasību pārkāpumu, tām būtu jāveic izvērtējums un atkarībā no tās rezultātiem par konstatēto pārkāpumu jāinformē tirgotājs un jāpieprasa, lai tas veiktu korektīvus pasākumus. Lai līdz minimumam samazinātu patērētāju maldināšanu, kuras cēlonis ir neatbilstīga eksplicīta vidiskuma norāde vai neatbilstīga vidiskuma marķējuma shēma, kompetentajām iestādēm būtu tirgotājam jāprasa rezultatīvi un ātri rīkoties, lai minēto pārkāpumu novērstu. Prasītajiem korektīvajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem ar konstatēto pārkāpumu un tā pierādīto nelabvēlīgo ietekmi uz patērētājiem.

Grozījums Nr.  22

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(62) Kompetentajām iestādēm būtu eksplicītas vidiskuma norādes, kas parādās Savienības tirgū, jāpārbauda arī tad, ja to rīcībā ir relevanta informācija — arī pamatotas trešo personu paustas bažas — un balstoties uz to. Trešām personām, kas bažas pauž, būtu jāspēj pierādīt pietiekamu ieinteresētību vai norādīt uz tiesību aizskārumu.	(62) Kompetentajām iestādēm būtu eksplicītas vidiskuma norādes, kas parādās Savienības tirgū, jāpārbauda arī tad, ja to rīcībā ir relevanta informācija — arī pamatotas trešo personu paustas bažas — un balstoties uz to. Trešām personām, kas bažas pauž, būtu jāspēj pierādīt tiesību aizskārumu.

Grozījums Nr.  23

Direktīvas priekšlikums

63. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(63) Lai nodrošinātu, ka tirgotāji tiek rezultatīvi atturēti no šīs direktīvas prasību neievērošanas, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs direktīvas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Lai veicinātu konsekventāku sodu piemērošanu, ir jānosaka vienoti neizsmeļoši kritēriji pārkāpumu gadījumā piemērojamo sodu veidu un līmeņu noteikšanai. Šiem kritērijiem cita starpā būtu jāaptver pārkāpuma veids un smagums, kā arī no pārkāpuma gūtais ekonomiskais labums, lai nodrošinātu, ka šis labums vainīgajiem tiek liegts.	(63) Lai nodrošinātu, ka tirgotāji tiek rezultatīvi atturēti no šīs direktīvas prasību neievērošanas, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par šīs direktīvas pārkāpumiem, un jānodrošina, ka minētie noteikumi ir tieši samērīgi attiecībā pret radīto kaitējumu un ka tie tiek īstenoti. Paredzētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem. Lai veicinātu konsekventāku sodu piemērošanu, ir jānosaka vienoti neizsmeļoši kritēriji pārkāpumu gadījumā piemērojamo sodu veidu un līmeņu noteikšanai saistībā ar radīto kaitējumu. Šiem kritērijiem cita starpā būtu jāaptver pārkāpuma veids un smagums, pārkāpuma radītais kaitējums, kā arī no pārkāpuma gūtais ekonomiskais labums, lai nodrošinātu, ka šis labums vainīgajiem tiek liegts.

Grozījums Nr.  24

Direktīvas priekšlikums

65. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(65) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos, arī ekspertu līmenī, un lai šī apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu89. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.	(65) Ir īpaši būtiski, lai Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, sagatavošanas darba laikā pienācīgi apspriestos ekspertu līmenī, iesaistot visas dalībvalstis, un lai šī apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu89. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________	__________________
89 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.	89 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

Grozījums Nr.  25

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(66) Lai novērtētu, kā tiesību aktam izdodas sasniegt nospraustos mērķus, Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas izvērtējums un būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par galvenajiem konstatējumiem. Lai sagādātu šīs direktīvas izvērtēšanai vajadzīgo informāciju, dalībvalstīm būtu regulāri jāapkopo informācija par šīs direktīvas piemērošanu un tā ik gadu jāsniedz Komisijai.	(66) Lai novērtētu, kā tiesību aktam izdodas sasniegt nospraustos mērķus, Komisijai būtu jāveic šīs direktīvas periodisks izvērtējums un būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz ziņojums par galvenajiem konstatējumiem. Lai sagādātu šīs direktīvas izvērtēšanai vajadzīgo informāciju, dalībvalstīm būtu regulāri jāapkopo informācija par šīs direktīvas piemērošanu un tā ik gadu jāsniedz Komisijai, jo tā veido būtisku daļu no direktīvas īstenošanas pastāvīgās uzraudzības un izvērtēšanas. Minētā pieeja ļauj grozīt un uzlabot tiesību aktus, pamatojoties uz praktisku pieredzi un norisēm vides un patērētāju tiesību aizsardzības jomā.

Grozījums Nr.  26

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī direktīva neattiecas uz vidiskuma marķējuma shēmām vai eksplicītām vidiskuma norādēm, ko reglamentē vai pamato šādu tiesību aktu noteikumi:	2. Šī direktīva neattiecas uz vidiskuma marķējuma shēmām vai eksplicītām vidiskuma norādēm, ko reglamentē vai pamato un verificē šādu tiesību aktu noteikumi:

Grozījums Nr.  27

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – k apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
k) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK105,	k) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../... par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK,
__________________
105 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).

Grozījums Nr.  28

 

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2) “eksplicīta vidiskuma norāde” ir tekstā vai vidiskuma marķējumā ietverta vidiskuma norāde;	2) "eksplicīta vidiskuma norāde" ir tekstā, simbolā vai vidiskuma marķējumā, vai to digitālajās alternatīvās ietverta vidiskuma norāde;

Grozījums Nr.  29

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, veic novērtējumu. Novērtējumā	1. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji, lai pamatotu eksplicītas vidiskuma norādes, veic novērtējumu. Novērtējums ir nepārprotami saistīts ar — un noteikti attiecas uz — attiecīgās norādes pamatojumu un tajā:

Grozījums Nr.  30

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) izmanto vispārpieņemtus zinātniskos pierādījumus, izmanto precīzu informāciju un ņem vērā relevantus starptautiskos standartus;	b) izmanto vispārpieņemtus, zinātniski recenzētus zinātniskos pierādījumus, ietverot Komisijas novērtētās un apstiprinātās metodes, izmanto precīzu informāciju un ņem vērā relevantus starptautiskos standartus;

Grozījums Nr.  31

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pierāda, ka ietekme uz vidi, vidiskie aspekti vai vidiskais sniegums, uz ko attiecas norāde, ir no aprites cikla viedokļa būtiski;	c) pierāda, ka ietekme uz vidi, vidiskie aspekti vai vidiskais sniegums, uz ko attiecas norāde, ir no aprites cikla viedokļa būtiski, kā noteikts ISO 14040:2006, ņemot vērā ilgtermiņa darījumdarbības stratēģijas un citas ražošanas sistēmas pozitīvās eksternalitātes;

Grozījums Nr.  32

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) gadījumos, kad norāde attiecas uz vidisko sniegumu, ņem vērā visus vidiskos aspektus vai vidisko ietekmi, kas ir būtiska vidiskā snieguma novērtēšanai;	d) gadījumos, kad norāde attiecas uz vidisko sniegumu, ņem vērā visus vidiskos aspektus vai pozitīvu vai negatīvu vidisko ietekmi, kas ir būtiska vidiskā snieguma novērtēšanai, arī pamatojoties uz produkta aprites cikla vispārējo novērtējumu ("vidiskā pēda");

Grozījums Nr.  33

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) pierāda, ka norāde neattiecas tikai uz to prasību izpildi, kas produktu grupas produktiem vai nozares tirgotājiem noteiktas tiesību aktos;	e) pierāda, ka norāde atspoguļo tiesību aktos noteiktās prasības, ja attiecībā uz konkrēto produktu nav īstenotas spoguļklauzulas;

Grozījums Nr.  34

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ea) pierāda, ka norāde ir plašāka par to prasību izpildi, kas produktu grupas produktiem vai nozares tirgotājiem noteiktas tiesību aktos; esošus PVPKN var izmantot kā standartu, ja šādi noteikumi ir pieejami; ar lauksaimniecību saistītu norāžu gadījumā — pierāda, ka norāde ir plašāka par zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standartiem un tiesību aktos noteiktajām apsaimniekošanas prasībām, kā noteikts Regulā (ES) 2021/2115, kas piemērojama uzņēmēja līmenī; prasības saistībā ar ekoshēmām KLP ietvaros uzskata par atbilstīgām vidiskuma norāžu izmantošanai saskaņā ar šo direktīvu;

Grozījums Nr.  35

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) sniedz informāciju par to, vai produkts vai tirgotājs, uz kuru norāde attiecas, vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma ziņā uzrāda ievērojami labāku sniegumu nekā produkti vai tirgotāji, kuru sniegums atbilst attiecīgās produktu grupas produktiem vai attiecīgās nozares tirgotājiem ierastajai praksei;	f) sniedz informāciju par to, vai produkts vai tirgotājs, uz kuru norāde attiecas, vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma ziņā uzrāda ievērojami labāku sniegumu nekā produkti vai tirgotāji, kuru sniegums atbilst attiecīgās produktu grupas produktiem vai attiecīgās nozares tirgotājiem ierastajai praksei, it sevišķi runājot par inovatīviem produktiem;

Grozījums Nr.  36

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
g) norāda, vai norādē ietvertās vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma uzlabošana noved pie nopietna kaitējuma, kas saistīts ar vidisko ietekmi uz klimata pārmaiņām, resursu patēriņu un apritīgumu, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, piesārņojumu, biodaudzveidību, dzīvnieku labturību un ekosistēmām;	g) norāda, vai norādē ietvertās vispārējās vidiskās pēdas, vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma uzlabošana var novest pie nopietna kaitējuma, kas saistīts ar vidisko ietekmi uz klimata pārmaiņām, resursu patēriņu un apritīgumu, enerģijas patēriņu, ūdens un jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu un aizsardzību, gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, zemes ilgtspējīgu izmantošanu, dzīvnieku labturību, biodaudzveidību un ekosistēmām;

Grozījums Nr.  37

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
i) ietver tirgotājam pieejamo primāro informāciju par norādē ietverto vidisko ietekmi, vidiskajiem aspektiem vai vidisko sniegumu;	svītrots

Grozījums Nr.  38

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	jb) ietver informāciju par metodiku, ko tirgotājs izmantojis, lai aprēķinātu norādi;

Grozījums Nr.  39

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja ir pierādīts, ka pastāv ievērojama vidiskā ietekme, ko norāde neapver, bet nav plaši atzītu zinātnisku pierādījumu 1. punkta c) apakšpunktā minētā novērtējuma veikšanai, tirgotājs, kas izdara norādi uz citu aspektu, ņem vērā pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā novērtējumu saskaņā ar 1. punktu atjaunina, tiklīdz vispārpieņemti zinātniski pierādījumi kļuvuši pieejami.	2. Ja ir pierādīts, ka pastāv ievērojama vidiskā ietekme, ko norāde neapver, bet nav plaši atzītu zinātnisku pierādījumu vai metodes 1. punkta c) apakšpunktā minētā novērtējuma veikšanai, tirgotājs, kas izdara norādi uz citu aspektu, ņem vērā pieejamo informāciju un vajadzības gadījumā novērtējumu saskaņā ar 1. punktu atjaunina, tiklīdz vispārpieņemti zinātniski pierādījumi vai metodes ir kļuvušas pieejamas. Lai palīdzētu tirgotājiem veikt c) apakšpunktā minēto novērtējumu, Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē sarakstu ar 3. pantam atbilstīgām metodikām un to regulāri atjaunina. Tas ietver metodikas, kas verificētas saskaņā ar 10. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Grozījums Nr.  40

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tirgotāju, kura produktam vai pakalpojumam ir vides marķējuma shēmas sertifikāts saskaņā ar šīs direktīvas 7. pantu un kura pamatā ir konkrētas shēmas prasības, uzskata par atbilstīgu šā panta 1. punkta prasībām. Ja produkts vai pakalpojums ir sertificēts saskaņā ar sertifikācijas shēmu, kuras atbilstības uzraudzība ir objektīva, pamatojoties uz starptautiskiem, Savienības vai valsts standartiem un procedūrām, un sertifikāciju veic persona, kas nav atkarīga ne no shēmas īpašnieka, ne no tirgotāja, atbilstoši [Direktīva (ES) .../... par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam] tirgotājs var pieņemt, ka šā panta 1. punkts ir ievērots, ja apgalvojums ir balstīts uz konkrētām minētās shēmas prasībām.

Grozījums Nr.  41

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Saskaņā ar šo direktīvu sniegtas norādes, kas balstītas uz siltumnīcefekta gāzu emisiju kompensēšanu, neskar I pielikuma noteikumus Direktīvā 2005/29/EK, kura grozīta ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) .../... par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam].

Grozījums Nr.  42

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.b Oglekļsaistīgas lauksaimniecības sekvestrēšanas vienības un oglekļsaistīgas lauksaimniecības emisiju samazināšanas vienības, kuras sertificētas saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../2023, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem], var izmantot norādēm, kā arī norādēm, kas balstās uz kompensēšanu saskaņā ar šo direktīvu, neskarot I pielikuma noteikumus Direktīvā 2005/29/EK, kura grozīta ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) .../... par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam], un noteikumus, kas jāparedz [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../2023, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem].

Grozījums Nr.  43

 

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 5. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Sīkāk precizējot eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības saskaņā ar iepriekšējo punktu, Komisija ņem vērā zinātnisko vai citu pieejamo tehnisko informāciju, arī relevantos starptautiskos standartus, un attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus aspektus:	5. Sīkāk precizējot eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanas prasības saskaņā ar iepriekšējo punktu, Komisija ņem vērā zinātnisko vai citu pieejamo tehnisko informāciju, arī relevantos starptautiskos standartus un Savienības standartus, kas ietverti ES regulās, kuras ir augstākas par starptautiskajiem standartiem, un attiecīgā gadījumā ņem vērā šādus aspektus:

Grozījums Nr.  44

 

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotājam ir pienākums eksplicītu vidiskuma norādi izdarīt saskaņā ar šajā pantā izklāstītajām prasībām.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotājam ir pienākums eksplicītu vidiskuma norādi izdarīt saskaņā ar šajā pantā izklāstītajām prasībām. Dalībvalstis nodrošina, ka, atklājot vajadzīgos datus, ir aizsargāts tirgotāju intelektuālais īpašums un sensitīva komerciālā informācija.

Grozījums Nr.  45

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Eksplicīta vidiskuma norāde, ko tirgotājs sniedzis par vienu produktu, neattiecas uz nekādiem citiem produktiem, uzņēmuma un patērētāju savstarpējo komerciālo praksi vai saziņu vai tirgotāja darbībām un saziņu kopumā, ja katru atsevišķo norādi neatkarīgi nepamato produkta vai tirgotāja līmenī.

Grozījums Nr.  46

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Informāciju par produktu vai tirgotāju, uz kuru eksplicītā vidiskuma norāde attiecas, un par pamatojumu dara pieejamu kopā ar norādi fiziskā formā vai saites, kvadrātkoda vai tamlīdzīgā ceļā.	Informāciju par produktu vai tirgotāju, uz kuru eksplicītā vidiskuma norāde attiecas, un par pamatojumu dara pieejamu kopā ar norādi fiziskā formā vai saites, kvadrātkoda vai tamlīdzīgā ceļā. Esošās vidiskās marķēšanas shēmas uzskata par pietiekamu informāciju šajā direktīvā noteikto prasību izpildei.

Grozījums Nr.  47

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā informācijā iekļauj vismaz šādas ziņas:	Šajā informācijā iekļauj šādas ziņas:

Grozījums Nr.  48

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pamatā esošie pētījumi vai aprēķini, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, neizlaižot šādu pētījumu vai aprēķinu rezultātus un skaidrojumus par to tvērumu, pieņēmumiem un ierobežojumiem, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943112 2. panta 1. punktu;	c) pamatā esošie pētījumi vai aprēķini, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943112 2. panta 1. punktu;
__________________	__________________
112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).	112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  49

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pamatā esošie pētījumi vai aprēķini, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, neizlaižot šādu pētījumu vai aprēķinu rezultātus un skaidrojumus par to tvērumu, pieņēmumiem un ierobežojumiem, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943112 2. panta 1. punktu;	c) pamatā esošie pētījumi vai aprēķini, ko izmanto, lai novērtētu, izmērītu un apsekotu vispārējo vidisko pēdu, vidisko ietekmi, vidiskos aspektus vai vidisko sniegumu, kuru norāde aptver, neizlaižot šādu pētījumu vai aprēķinu rezultātus un skaidrojumus par to tvērumu, pieņēmumiem un ierobežojumiem, ja vien informācija nav komercnoslēpums saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/943112 2. panta 1. punktu;
__________________	__________________
112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).	112 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016., 1. lpp.).

Grozījums Nr.  50

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 6. punkts – 2. daļa – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) informācija par oglekļa piesaistījumu sertifikātiem un ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem un spēj sertificēt uzticamas norādes;

Grozījums Nr.  51

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Produkta vai tirgotāja rangu vai vērtējumu, kura pamatā ir produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes koprādītājs, drīkst norādīt tikai vidiskuma marķējumā, kas piešķirts vidiskuma marķējuma shēmās, kuras izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.	2. Produkta vai tirgotāja rangu vai vērtējumu, kura pamatā ir produkta vai tirgotāja vidiskās ietekmes koprādītājs, drīkst norādīt tikai vidiskuma marķējumā, kas piešķirts vidiskuma marķējuma shēmās, kuras izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Šo punktu piemēro visiem vidiskuma marķējumiem, kas norāda produkta vai tirgotāja rangu vai vērtējumu, tostarp tiem, kurus pārvalda uzņēmēji un ar saimniecisko darbību nesaistīti operatori.

Grozījums Nr.  52

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Vidiskuma marķējuma shēma ir sertifikācijas sistēma, kas apliecina, ka produkts, process vai tirgotājs atbilst vidiskuma marķējuma prasībām.	1. Vidiskuma marķējuma shēma ir sertifikācijas sistēma, kas apliecina, ka produkts, ar produktu saistīts process vai tirgotājs atbilst vidiskuma marķējuma prasībām.

Grozījums Nr.  53

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
d) vidiskuma marķējuma shēmas prasības ir izstrādājuši eksperti, kas var nodrošināt to zinātnisko pamatotību, un tās ir iesniegtas apspriešanai neviendabīgai ieinteresēto personu grupai, kas tās ir izskatījusi un gādājusi par to sabiedrisko relevantumu;	d) vidiskuma marķējuma shēmas prasības ir izstrādājuši eksperti, kas var nodrošināt to zinātnisko pamatotību, un tās ir iesniegtas apspriešanai ieinteresētajām personām, kuras piemēro vai kuras ietekmē marķējuma shēma, vai ieinteresēto personu pārstāvjiem, kas tās ir izskatījuši un gādājuši par to sabiedrisko relevantumu; metodiku publisko;

Grozījums Nr.  54

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
f) vidiskuma marķējuma shēma nosaka procedūras neatbilstības gadījumiem un paredz vidiskuma marķējumu atsaukt vai apturēt, ja tiek konstatēta pastāvīga un klaja neatbilstība shēmas prasībām.	f) vidiskuma marķējuma shēma nosaka pārredzamas procedūras neatbilstības gadījumiem un paredz vidiskuma marķējumu atsaukt vai apturēt, ja tiek konstatēta pastāvīga un klaja neatbilstība shēmas prasībām;

Grozījums Nr.  55

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	fa) vidiskuma marķējuma shēma regulāri pārskata savus mērķus, stratēģijas un rīku un sistēmas sniegumu, pamatojoties uz jaunākajām paraugpraksēm, zinātniskajiem datiem un pierādījumiem;

Grozījums Nr.  56

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
No [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena] dalībvalstu publiskās iestādes jaunas nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas neveido. Tomēr nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas, kas izveidotas pirms minētā datuma, var turpināt Savienības tirgū piešķirt vidiskuma marķējumu, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām.	No [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena] dalībvalstu publiskās iestādes jaunas reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas neveido. Tomēr nacionālas vai reģionālas vidiskuma marķējuma shēmas, kas izveidotas pirms minētā datuma, var turpināt Savienības tirgū piešķirt vidiskuma marķējumu, ja tās atbilst šīs direktīvas prasībām. Turklāt var izveidot valsts shēmas, ja tās atbilst šajā direktīvā noteiktajiem standartiem.

Grozījums Nr.  57

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka vidiskuma marķējuma shēmas, ko privāti operatori izveido pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena], tiek apstiprinātas tikai tad, ja minētajām shēmām, salīdzinot ar 3. punktā minētajām esošajām Savienības, nacionālajām vai reģionālajām shēmām, ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, ka tās spēj atbalstīt MVU zaļo pārkārtošanos un ka tās atbilst šīs direktīvas prasībām.	Dalībvalstis nodrošina, ka vidiskuma marķējuma shēmas, ko privāti operatori izveido pēc [PB: ierakstīt datumu, kas ir šīs direktīvas transponēšanas diena], tiek apstiprinātas tikai tad, ja minētajām shēmām, salīdzinot ar 3. punktā minētajām esošajām Savienības, nacionālajām vai reģionālajām shēmām, ir pievienotā vērtība vidiskā vēriena ziņā, arī vispārējās vidiskās pēdas, vidiskās ietekmes, vidisko aspektu vai vidiskā snieguma aptvēruma ziņā vai konkrētas produktu grupas vai nozares aptvēruma ziņā, ka tās spēj atbalstīt MVU zaļo pārkārtošanos un ka tās atbilst šīs direktīvas prasībām.

Grozījums Nr.  58

 

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Privātas vidiskuma marķējuma shēmas, kas izveidotas pirms minētā datuma, var turpināt Savienības tirgū piešķirt vidiskuma marķējumus, ja tiek ievērotas šīs direktīvas un [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) .../... par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam] prasības. Arī saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) .../2023, ar ko izveido Savienības sertifikācijas satvaru oglekļa piesaistījumiem] izveidotās oglekļa piesaistījumu sertifikācijas shēmas var apstiprināt kā vidiskuma marķējumu shēmas, ja tās atbilst šīs un [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) .../... par patērētāju iespēcināšanu zaļās pārkārtošanās procesam] prasībām.

Grozījums Nr.  59

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus kopā ar vidiskuma marķējuma shēmas atbilstības sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu, 4. punktā minēto shēmu gadījumā iesniedz Komisijai, savukārt 5. punktā minēto shēmu gadījumā — dalībvalstu iestādēm.	Šā punkta pirmajā daļā minētos dokumentus dara publiski pieejamus un kopā ar vidiskuma marķējuma shēmas atbilstības sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar 10. pantu, 4. punktā minēto shēmu gadījumā iesniedz Komisijai, savukārt 5. punktā minēto shēmu gadījumā — dalībvalstu iestādēm.

Grozījums Nr.  60

Direktīvas priekšlikums

8. pants – 8. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros	Lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu visā Savienībā, Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem īstenošanas aktus, kuros

Grozījums Nr.  61

 

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji informāciju, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, izskata un atjaunina, ja ir apstākļi, kas var ietekmēt norādes precizitāti, un ne vēlāk kā 5 gadus no dienas, kad sniegta 5. panta 6. punktā minētā informācija. Izskatīšanā tirgotājs pārskata izmantoto pamatā esošo informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas 3. un 4. panta prasības.	Dalībvalstis nodrošina, ka tirgotāji informāciju, rīkus un metodiku, kas izmantota eksplicītu vidiskuma norāžu pamatošanai, izskata un atjaunina ne vēlāk kā 5 gadus no dienas, kad sniegta 5. panta 6. punktā minētā informācija. Izskatīšanā tirgotājs pārskata izmantoto pamatā esošo informāciju, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā ievērotas 3. un 4. panta prasības.

Grozījums Nr.  62

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 2.°punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē vidiskuma marķējuma shēmu atbilstību 8. pantā izklāstītajām prasībām.	2. Dalībvalstis izveido procedūras, kurās verificē vidiskuma marķējuma shēmu atbilstību 8. pantā izklāstītajām prasībām. Komisija pārbauda minētās procedūras, lai garantētu saskaņošanu Savienības tirgū.

Grozījums Nr.  63

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 4.°punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Verificētājs, kas atbilst 11. pantā izklāstītajām prasībām, verifikāciju saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajām procedūrām veic, pirms tirgotājs publisko vidiskuma norādi vai izvieto vidiskuma marķējumu.	4. Verificētājs, kas atbilst 11. pantā izklāstītajām prasībām, informācijas rīku un metodikas verifikāciju saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajām procedūrām veic, pirms tirgotājs publisko vidiskuma norādi vai izvieto vidiskuma marķējumu.

Grozījums Nr.  64

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Pēc vidiskuma marķējuma shēmas operatora pieprasījuma verificētājs novērtē shēmas atbilstību 7. un 8. pantam 60 dienu laikā pēc visu relevanto dokumentu saņemšanas, kā noteikts šā panta 9. punktā minētajos īstenošanas aktos. Pēc verifikācijas tirgotāji var izmantot shēmas izdoto marķējumu bez nekādiem papildu verifikācijas posmiem.

Grozījums Nr.  65

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 9.°punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka 5. punktā minētā atbilstības sertifikāta formu un šāda atbilstības sertifikāta izdošanas tehniskos līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto pārbaudes procedūru.	9. Līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros sīki nosaka 5. punktā minētā atbilstības sertifikāta formu un šāda atbilstības sertifikāta izdošanas tehniskos līdzekļus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 19. pantā minēto pārbaudes procedūru.

Grozījums Nr.  66

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 9.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.a Līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] Komisija pieņem deleģētos aktus, lai noteiktu sīkāku informāciju par dokumentiem, kas jāiesniedz, lai verificētu pamatojuma metodes.

Grozījums Nr.  67

 

Direktīvas priekšlikums

10. pants – 9.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	9.b Lai palīdzētu tirgotājiem veikt 1. un 2. punktā minēto verifikācijas un sertifikācijas procedūru, Komisija līdz ... [24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] publicē akreditēto verificētāju sarakstu un nodrošina tā atjaunināšanu.

Grozījums Nr.  68

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
e) verificētājam ir pietiekams skaits piemēroti kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, kas ir atbildīgi par verifikācijas uzdevumu veikšanu;	e) verificētājam ir pietiekams skaits piemēroti kvalificētu un pieredzējušu darbinieku, kas ir atbildīgi par verifikācijas uzdevumu veikšanu; ietverot pieredzi aprites cikla novērtējumos un pietiekamas zināšanas par tirgotāja attiecīgajām darbībām;

Grozījums Nr.  69

Direktīvas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Mazie un vidējie uzņēmumi	Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi

Grozījums Nr.  70

 

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis veic pienācīgus pasākumus, lai palīdzētu maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērot šajā direktīvā noteiktās prasības. Šie pasākumi ietver vismaz vadlīnijas vai līdzīgus mehānismus, kā vairot informētību par to, kādos veidos iespējams izpildīt prasības par eksplicītām vidiskuma norādēm. Turklāt, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, šādi pasākumi var ietvert	Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju veic pienācīgus pasākumus, lai palīdzētu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem piemērot šajā direktīvā noteiktās prasības. Šie pasākumi ietver vismaz tehnisko palīdzību un vadlīnijas ar konkrētiem piemēriem un procedūrām, lai izpildītu prasības par eksplicītām vidiskuma norādēm. Turklāt, neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, šādi pasākumi var ietvert vienu vai vairākus šādus elementus

Grozījums Nr.  71

Direktīvas priekšlikums

12. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Lielākajai daļa mazo un vidējo uzņēmumu nav specializēto zināšanu vai resursu, kas vajadzīgi, lai iesniegtu informācijas pieteikumus saistībā ar vidisko sniegumu produkta aprites ciklā un vispārējo vidisko pēdu. Tādēļ dalībvalstīm un nozares asociācijām būtu jāsniedz MVU pastāvīgs atbalsts.

Grozījums Nr.  72

Direktīvas priekšlikums

12.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	12.a pants
	Lieli pārrobežu uzņēmumi
	Tirgotāji, uz ko attiecas priekšlikums Padomes Direktīvai par uzņēmējdarbību Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma (BEFIT) 1, kas vienas un tās pašas kategorijas produktus laiž tirgū vairāk nekā vienā dalībvalstī vai gan ES, gan trešās valstīs un izmanto vidiskuma norādi kādam no šiem produktiem, ievēro norādē sniegto apņemšanos visos tirgos, kuros produkts tiek laists.

Grozījums Nr.  73

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas atbild par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu.	1. Dalībvalstis norīko vienu kompetento iestādi, kas atbild par šīs direktīvas piemērošanu un izpildes panākšanu.

Grozījums Nr.  74

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver vismaz šādas pilnvaras:	2. Pilnvaras, kas kompetentajām iestādēm piešķirtas saskaņā ar 1. punktu, ietver šādas pilnvaras:

Grozījums Nr.  75

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) pilnvaras piekļūt visiem relevantajiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas saistīta ar šīs direktīvas pārkāpumu, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai glabāšanas vietas, kā arī pilnvaras izgatavot vai iegūt to kopijas;	a) pilnvaras piekļūt visiem relevantajiem dokumentiem, datiem vai informācijai, kas saistīta ar šīs direktīvas pārkāpumu, neatkarīgi no veida vai formāta un neatkarīgi no datu nesēja vai glabāšanas vietas, ievērojot spēkā esošos noteikumus par zinātības un komercnoslēpumu aizsardzību, kā arī pilnvaras izgatavot vai iegūt to kopijas;

Grozījums Nr.  76

Direktīvas priekšlikums

14. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Kompetentās iestādes izmeklēšanas nolūkos par pierādījumu var izmantot jebkādu informāciju, dokumentus, konstatējumus, paziņojumus vai ziņas neatkarīgi no to formāta un datu nesēja, kurā tie tiek glabāti.	3. Kompetentās iestādes izmeklēšanas nolūkos par pierādījumu var izmantot jebkādu informāciju, dokumentus, konstatējumus, paziņojumus vai ziņas neatkarīgi no to formāta un datu nesēja, kurā tie tiek glabāti, ievērojot noteikumus par persondatu, zinātības un komercnoslēpumu aizsardzību.

Grozījums Nr.  77

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Ja kompetentās iestādes, veicot pirmajā daļā minēto izvērtējumu, konstatē, ka eksplicītas vidiskuma norādes pamatošana vai izdarīšana vai vidiskuma marķējuma shēma neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās par neatbilstību paziņo tirgotājam, kurš norādi izdarījis, un pieprasa, lai tirgotājs 30 dienu laikā veiktu visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu, ka eksplicītā vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma atbilst šai direktīvai, vai apturētu neatbilstīgās eksplicītās vidiskuma norādes izmantošanu un izņemtu atsauces uz to. Šādi pasākumi ir iespējami rezultatīvi un ātri, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un tiesības tikt uzklausītam.	3. Ja kompetentās iestādes, veicot pirmajā daļā minēto izvērtējumu, konstatē, ka eksplicītas vidiskuma norādes pamatošana vai izdarīšana vai vidiskuma marķējuma shēma neatbilst šajā direktīvā noteiktajām prasībām, tās pirms tiek publicēts 15. panta 1. punktā minētais ziņojums par neatbilstību paziņo tirgotājam, kurš norādi izdarījis, un pieprasa, lai tirgotājs 30 dienu laikā veiktu visus vajadzīgos korektīvos pasākumus, lai panāktu, ka eksplicītā vidiskuma norāde vai vidiskuma marķējuma shēma atbilst šai direktīvai, vai apturētu neatbilstīgās eksplicītās vidiskuma norādes izmantošanu un izņemtu atsauces uz to. Šādi pasākumi ir iespējami rezultatīvi un ātri, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu un tiesības tikt uzklausītam.

Grozījums Nr.  78

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja fiziskas vai juridiskas personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir leģitīmas intereses, objektīvu apstākļu dēļ uzskata, ka tirgotājs šīs direktīvas noteikumus neievēro, tām ir tiesības kompetentajām iestādēm iesniegt pamatotas sūdzības.	1. Ja fiziskas vai juridiskas personas vai organizācijas, kurām saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir leģitīmas intereses, objektīvu apstākļu dēļ uzskata, ka tirgotājs šīs direktīvas noteikumus neievēro, tām ir tiesības dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegt pamatotas sūdzības.

Grozījums Nr.  79

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Valsts iestādes turpina lemt par uzraudzības un resursu sadali, un tādējādi tās var īstenot šo direktīvu valsts līmenī, neskarot valsts administratīvos un civilos procesus.

Grozījums Nr.  80

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2.°punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka nevalstiskajām struktūrām vai organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēka veselības, vides vai patērētāju aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, ja tādas ir, ir pietiekama interese.	2. Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka nevalstiskajām struktūrām vai organizācijām, kas nodarbojas ar patērētāju aizsardzību un atbilst valsts tiesību aktu prasībām, ja tādas ir, ir pietiekama interese.

Grozījums Nr.  81

Direktīvas priekšlikums

16.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	16.a pants
	Apspriežu forums
	Komisija nodrošina, ka savā darbībā tā ievēro dalībvalstu pārstāvju un to visu relevanto ieinteresēto pušu proporcionālu dalību, kas iesaistītas sekundāro tiesību aktu par eksplicītām vidiskuma norādēm izstrādē; šādas puses ir, piemēram, nozares pārstāvji, t. sk. MVU un amatniecības pārstāvji, lauksaimnieki, arodbiedrības, tirgotāji, mazumtirgotāji, importētāji, vides aizsardzības grupas un patērētāju organizācijas. Minētās puses jo īpaši palīdz sagatavot 3. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus.

Grozījums Nr.  82

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālais stāvoklis, par ko liecina, piemēram, atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;	c) pie atbildības sauktās fiziskās vai juridiskās personas finansiālais stāvoklis, par ko liecina, piemēram, atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs, ņemot vērā arī pielāgošanās nespēju, it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu, lauksaimniecības kooperatīvu un mazu saimniecību gadījumā, kam nav specializēto zināšanu un resursu, kuri vajadzīgi, lai iesniegtu informācijas pieteikumus saistībā ar vidisko sniegumu produkta aprites ciklā un vispārējo vidisko pēdu;

Grozījums Nr.  83

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	da) pārkāpuma rezultātā ciestais kaitējums;

Grozījums Nr.  84

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) naudas sodi, kas vainīgajiem faktiski atņem ekonomisko labumu, kas izriet no to izdarītajiem pārkāpumiem, un lielāki naudas sodi par atkārtotiem pārkāpumiem;	a) naudas sodi, kas pilnībā vai daļēji vainīgajiem faktiski atņem ekonomisko labumu, kas izriet no to izdarītajiem pārkāpumiem, un lielāki naudas sodi par atkārtotiem pārkāpumiem;

Grozījums Nr.  85

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 3. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) to ieņēmumu konfiskācija, ko tirgotājs guvis no darījuma ar attiecīgajiem produktiem;	svītrots

Grozījums Nr.  86

 

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
a) pavērt aprites ekonomikas, bioekonomikas un zaļās ekonomikas iespējas, novērtējot, cik piemēroti un realizējami būtu prasīt izmantot kopīgu un attiecīgā gadījumā uz aprites ciklu balstītu vidiskuma norāžu pamatošanas metodi;	a) pavērt aprites ekonomikas, bioekonomikas un zaļās ekonomikas iespējas, novērtējot, cik piemēroti un realizējami būtu norādīt prasību izmantot kopīgu un attiecīgā gadījumā uz aprites ciklu balstītu vidiskuma norāžu pamatošanas metodi, attiecīgā gadījumā ietverot vispārējo vidisko pēdu;

Grozījums Nr.  87

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts– b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
b) veicināt pārkārtošanos uz vidi, kas brīva no toksikantiem, apsverot iespēju aizliegt vidiskuma norādes izmantot attiecībā uz produktiem, kas satur bīstamas vielas, izņemot gadījumus, kad to izmantošana tiek uzskatīta par būtisku sabiedrībai saskaņā ar kritērijiem, ko izstrādātu Komisija;	b) veicināt pārkārtošanos uz vidi, kas brīva no toksikantiem, apsverot iespēju aizliegt vidiskuma norādes izmantot attiecībā uz produktiem, kas satur bīstamas vielas, izņemot gadījumus, kad drošu lietošanu var pierādīt ar citiem spēkā esošiem Savienības tiesību aktu noteikumiem vai kad to izmantošana tiek uzskatīta par būtisku sabiedrībai saskaņā ar kritērijiem, ko izstrādātu Komisija;

Grozījums Nr.  88

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
c) vēl ciešāk saskaņot prasības, kā pamatojamas konkrētas vidiskuma norādes uz vidiskajiem aspektiem vai ietekmi, piemēram, ilgizturību, atkalizmantojamību, remontējamību, reciklējamību, reciklēta materiāla saturu, dabiska materiāla saturu, arī šķiedrām, vidisko sniegumu vai ilgtspēju, biobāzētiem elementiem, bionoārdāmību, biodaudzveidību, atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu.	c) vēl ciešāk saskaņot prasības, kā pamatojamas konkrētas vidiskuma norādes uz vidiskajiem aspektiem vai ietekmi, piemēram, ilgizturību, atkalizmantojamību, remontējamību, reciklējamību, reciklēta materiāla saturu, dabiska materiāla saturu, arī šķiedrām, vidisko sniegumu, atjaunīgumu vai ilgtspēju, biobāzētiem elementiem, bionoārdāmību, biodaudzveidību, atkritumu rašanās novēršanu un samazināšanu;

Grozījums Nr.  89

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	ca) šā panta 1. punktā minētās izvērtēšanas un pārskatīšanas ietvaros — un lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgotājiem — Komisija veic ietekmes novērtējumu par pasākumiem, kas 4., 5., 10. un 12. pantā noteikti mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, un apsver iespēju tos pārskatīt pēc direktīvas īstenošanas;

Grozījums Nr.  90

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 18 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.	Dalībvalstis vēlākais līdz [PB: ierakstīt datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Grozījums Nr.  91

 

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tās minētos noteikumus piemēro no [PB: ierakstīt datumu, kas ir 24 mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].	Tās minētos noteikumus piemēro no [PB: ierakstīt datumu, kas ir [36] mēnešus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

 

 

PIELIKUMS. VIENĪBAS vai personAS,

no kurām atzinuma sagatavotājs ir saņēmis PIENESUMU

Saskaņā ar Reglamenta I pielikuma 8. pantu atzinuma sagatavotājs, apliecina, ka, gatavojot atzinumu, pirms tā pieņemšanas komitejā, viņš ir saņēmis pienesumu no šādām vienībām vai personām:

Vienība un/vai persona

AIM - European Brand Association

Lubrizol

Copa-Cogeca

Metsäteollisuus / Finnish Forest Industries Federation

MTK / The Central Union of Agricultural Producers and Forest Owners

Elinkeinoelämän keskusliitto

Ecommerce Europe

Confideration of European Paper Industries

Independent Retail Europe

 

Par šī saraksta sagatavošanu ir atbildīgs vienīgi atzinuma sagatavotājs.

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Skaidru vidiskuma norāžu pamatošana un paziņošana (Zaļuma norāžu direktīva)
Atsauces	COM(2023)0166 – C9-0116/2023 – 2023/0085(COD)
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.7.2023	IMCO 12.7.2023
Atzinumu sniedza  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 12.7.2023
Atzinuma sagatavotājs  Iecelšanas datums	Petri Sarvamaa 13.7.2023
58. pants. Procedūra ar apvienotajām komitejām  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	12.7.2023
Izskatīšana komitejā	9.10.2023	16.11.2023
Pieņemšanas datums	24.1.2024
Galīgais balsojums	+: –: 0:	30 7 6
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Mazaly Aguilar, Clara Aguilera, Atidzhe Alieva-Veli, Benoît Biteau, Franc Bogovič, Daniel Buda, Isabel Carvalhais, Asger Christensen, Dacian Cioloş, Ivan David, Paolo De Castro, Jérémy Decerle, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Luke Ming Flanagan, Paola Ghidoni, Dino Giarrusso, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Martin Hlaváček, Krzysztof Jurgiel, Elsi Katainen, Camilla Laureti, Norbert Lins, Colm Markey, Marlene Mortler, Juozas Olekas, Eugenia Rodríguez Palop, Daniela Rondinelli, Bronis Ropė, Katarína Roth Neveďalová, Bert-Jan Ruissen, Petri Sarvamaa, Sarah Wiener, Juan Ignacio Zoido Álvarez
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Asim Ademov, Rosanna Conte, Gabriel Mato, Michaela Šojdrová, Irène Tolleret, Achille Variati
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Eric Minardi, Cláudia Monteiro de Aguiar

 

 

ATZINUMU SNIEDZOŠĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

30	+
ECR	Bert-Jan Ruissen
NI	Dino Giarrusso, Katarína Roth Neveďalová
PPE	Asim Ademov, Franc Bogovic, Daniel Buda, Salvatore De Meo, Herbert Dorfmann, Norbert Lins, Colm Markey, Gabriel Mato, Clàudia Monteiro de Aguiar, Marlene Mortler, Petri Sarvamaa, Michaela Šojdrová, Juan Ignacio Zoido Alvarez
Renew	Atidzhe Alieva-Veli, Asger Christensen, Dacian Cioloş, Jérémy Decerle, Martin Hlaváček, Elsi Katainen, Irène Tolleret
S&D	Clara Aguilera, Isabel Carvalhais, Paolo De Castro, Camilla Laureti, Juozas Olekas, Daniela Rondinelli, Achille Variati

 

7	-
The Left	Luke Ming Flanagan, Eugenia Rodriguez Palop
Verts/ALE	Benoît Biteau, Francisco Guerreiro, Martin Häusling, Bronis Ropė, Sarah Wiener

 

6	0
ECR	Mazaly Aguilar, Krzysztof Jurgiel
ID	Rosanna Conte, Ivan David, Paola Ghidoni, Eric Minardi

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS PROCEDŪRA

Virsraksts	Skaidru vidiskuma norāžu pamatošana un paziņošana (Zaļuma norāžu direktīva)
Atsauces	COM(2023)0166 – C9-0116/2023 – 2023/0085(COD)
Datums, kad iesniedza EP	23.3.2023
Atbildīgās komitejas  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.7.2023	IMCO 12.7.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 1.6.2023	ITRE 1.6.2023	AGRI 12.7.2023
Komitejas, kurām lūgts sniegt atzinumu  Lēmuma datums	BUDG 26.4.2023	ITRE 25.4.2023
Referenti  Iecelšanas datums	Cyrus Engerer 8.6.2023	Andrus Ansip 8.6.2023
58. pants – kopīgā komiteju procedūra  Datums, kad paziņoja plenārsēdē	12.7.2023
Izskatīšana komitejā	6.11.2023	24.1.2024
Pieņemšanas datums	14.2.2024
Galīgais balsojums	+: –: 0:	85 2 14
Komitejas locekļi, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Catherine Amalric, Andrus Ansip, Maria Arena, Pablo Arias Echeverría, Margrete Auken, Laura Ballarín Cereza, Marek Paweł Balt, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Markus Buchheit, Pascal Canfin, Anna Cavazzini, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Deirdre Clune, Maria Angela Danzì, Esther De Lange, Bas Eickhout, Cyrus Engerer, Heléne Fritzon, Malte Gallée, Gianna Gancia, Alexandra Geese, Sandro Gozi, Maria Grapini, Catherine Griset, Teuvo Hakkarainen, Anja Hazekamp, Martin Hojsík, Pär Holmgren, Adam Jarubas, Virginie Joron, Eugen Jurzyca, Karin Karlsbro, Włodzimierz Karpiński, Arba Kokalari, Ewa Kopacz, Joanna Kopcińska, Andrey Kovatchev, Danilo Oscar Lancini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Javi López, Morten Løkkegaard, César Luena, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Lydie Massard, Marina Mesure, Leszek Miller, Silvia Modig, Alessandra Moretti, Ville Niinistö, Grace O’Sullivan, Anne-Sophie Pelletier, Jessica Polfjärd, Erik Poulsen, Antonio Maria Rinaldi, María Soraya Rodríguez Ramos, Robert Roos, Maria Veronica Rossi, Christel Schaldemose, Ivan Vilibor Sinčić, Tomislav Sokol, Maria Spyraki, Annalisa Tardino, Róża Thun und Hohenstein, Nils Torvalds, Isabella Tovaglieri, Kim Van Sparrentak, Achille Variati, Petar Vitanov, Alexandr Vondra, Mick Wallace, Pernille Weiss, Emma Wiesner, Michal Wiezik, Tiemo Wölken, Anna Zalewska, Stefania Zambelli
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsošanā	Clara Aguilera, João Albuquerque, Maria da Graça Carvalho, Catherine Chabaud, Salvatore De Meo, Claude Gruffat, Svenja Hahn, Billy Kelleher, Martine Kemp, Katrin Langensiepen, Ulrike Müller, Manuela Ripa
Aizstājēji (209. panta 7. punkts), kas bija klāt galīgajā balsošanā	Karolin Braunsberger-Reinhold, Lina Gálvez Muñoz, Henrike Hahn, Karsten Lucke, Predrag Fred Matić, Caroline Nagtegaal, Aušra Seibutytė, Raffaele Stancanelli, Viola von Cramon-Taubadel, Axel Voss
Iesniegšanas datums	23.2.2024

 

 

ATBILDĪGĀS KOMITEJAS GALĪGAIS BALSOJUMS PĒC SARAKSTA

85	+
ID	Catherine Griset, Virginie Joron
NI	Maria Angela Danzì, Ivan Vilibor Sinčić
PPE	Pablo Arias Echeverría, Traian Băsescu, Hildegard Bentele, Karolin Braunsberger-Reinhold, Maria da Graça Carvalho, Deirdre Clune, Salvatore De Meo, Adam Jarubas, Włodzimierz Karpiński, Martine Kemp, Arba Kokalari, Ewa Kopacz, Andrey Kovatchev, Esther de Lange, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Marian-Jean Marinescu, Jessica Polfjärd, Aušra Seibutytė, Tomislav Sokol, Maria Spyraki, Axel Voss, Pernille Weiss, Stefania Zambelli
Renew	Catherine Amalric, Andrus Ansip, Pascal Canfin, Catherine Chabaud, Sandro Gozi, Martin Hojsík, Karin Karlsbro, Billy Kelleher, Morten Løkkegaard, Caroline Nagtegaal, Erik Poulsen, María Soraya Rodríguez Ramos, Róża Thun und Hohenstein, Nils Torvalds, Emma Wiesner, Michal Wiezik
S&D	Clara Aguilera, João Albuquerque, Maria Arena, Laura Ballarín Cereza, Marek Paweł Balt, Sara Cerdas, Mohammed Chahim, Cyrus Engerer, Heléne Fritzon, Lina Gálvez Muñoz, Maria Grapini, Maria-Manuel Leitão-Marques, Javi López, Karsten Lucke, César Luena, Predrag Fred Matić, Leszek Miller, Alessandra Moretti, Christel Schaldemose, Achille Variati, Petar Vitanov, Tiemo Wölken
The Left	Anja Hazekamp, Marina Mesure, Silvia Modig, Anne-Sophie Pelletier, Mick Wallace
Verts/ALE	Margrete Auken, Anna Cavazzini, Bas Eickhout, Malte Gallée, Alexandra Geese, Claude Gruffat, Henrike Hahn, Pär Holmgren, Katrin Langensiepen, Lydie Massard, Ville Niinistö, Grace O'Sullivan, Manuela Ripa, Kim Van Sparrentak, Viola von Cramon-Taubadel

 

2	-
Renew	Svenja Hahn, Ulrike Müller

 

14	0
ECR	Teuvo Hakkarainen, Eugen Jurzyca, Joanna Kopcińska, Robert Roos, Raffaele Stancanelli, Alexandr Vondra, Anna Zalewska
ID	Markus Buchheit, Gianna Gancia, Danilo Oscar Lancini, Antonio Maria Rinaldi, Maria Veronica Rossi, Annalisa Tardino, Isabella Tovaglieri

 

Izmantoto apzīmējumu skaidrojums:

+ : par

- : pret

0 : atturas

 

 

• [1] Environmental claims in the EU: Inventory and reliability assessment Final report, Eiropas Komisija, 2020. Pieejams tīmekļvietnē https://ec.europa.eu/environment/eussd/smgp/pdf/2020_Greenclaims_inventory.zi.