REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Venecuēlā
16.9.2024 - (2024/2810(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Dolors Montserrat, Esteban González Pons, Gabriel Mato, Sebastião Bugalho, Antonio López‑Istúriz White
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0023/2024
B10‑0023/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Venecuēlā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas 2024. gada 31. jūlija un 12. augusta paziņojumus par Venecuēlas Bolivāra Republiku,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2024. gada 3. septembra paziņojumu par baiļu klimatu Venecuēlā,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētājas vietnieka / Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2024. gada 29. jūlija paziņojumu par prezidenta vēlēšanām Venecuēlā,
– ņemot vērā ES vārdā sniegtos Augstā pārstāvja 2024. gada 4. un 24. augusta paziņojumus par norisēm pēc vēlēšanām,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Demokrātijas stiprināšanas sekretariāta Vēlēšanu sadarbības un novērošanas departamenta 2024. gada 30. jūlija ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Venecuēlā,
– ņemot vērā Carter Center 2024. gada 30. jūlija paziņojumu par Venecuēlas vēlēšanām,
– ņemot vērā Nicolás Maduro režīma un Venecuēlas opozīcijas alianses “Vienotības platforma” 2023. gada oktobrī parakstīto daļējo nolīgumu par politisko tiesību un vēlēšanu garantiju veicināšanu visiem (Barbadosas nolīgums),
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Venecuēlas 2024. gada vēlēšanas būtu bijusi unikāla iespēja virzīties no korumpētas autokrātijas uz atgriešanos pie demokrātijas, ja tiktu ievēroti visi Barbadosas nolīguma punkti; tā kā Venecuēlā joprojām tiek apspiestas pilsoniskās tiesības un politiskās tiesības;
B. tā kā pašreizējā sociālekonomiskā, politiskā un humanitārā krīze, ko iezīmē hiperinflācija, bada saasināšanās, slimības, augsts korupcijas un noziedzības līmenis, kā arī nesodāmība, klaji cilvēktiesību pārkāpumi un mirstības rādītāju pieaugums, rezultātā ir izraisījusi to, ka masveidā emigrējuši vairāk nekā 7,7 miljonu venecuēliešu, kuri cenšas izbēgt no tirānijas;
C. tā kā 2023. gada 17. oktobrī Venecuēlā Maduro režīma un “Vienotības platformas” opozīcijas alianses pārstāvji parakstīja divus nolīgumus, kas pazīstami kā Barbadosas nolīgumi un kas aptvēra tādus jautājumus kā politisko tiesību veicināšana, vēlēšanu garantijas visiem, katra politiskā dalībnieka tiesību brīvi izvēlēties savu kandidātu prezidenta vēlēšanām ievērošana un politieslodzīto atbrīvošana; tā kā šie nolīgumi aptver tādus svarīgus jautājumus kā iespēja starptautiskajiem novērotājiem piedalīties vēlēšanu procesā; tā kā nolīgumi tika parakstīti kā pirmais solis brīvu un godīgu vēlēšanu nodrošināšanā Venecuēlā;
D. tā kā tiek sistemātiski ierobežota sabiedrības informēšana, uzskatu un vārda brīvība un tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, jo īpaši režīma pretiniekiem, arodbiedrību pārstāvjiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem; tā kā politieslodzītie nav atbrīvoti, neraugoties uz to, ka tas ir skaidrs nosacījums Barbadosas nolīgumā;
E. tā kā 2023. gadā “Vienotības platformas” priekšatlasē par režīma opozīcijas kandidāti ar 92,35 % balsu tika ievēlēta María Corina Machado; tā kā Maduro režīms viņu izslēdza no kandidēšanas vēlēšanās patvaļīgu un politiski motivētu iemeslu dēļ, klaji pārkāpjot Barbadosas nolīgumu; tā kā María Corina Machado pēc viņas kandidatūras izslēgšanas uzturēja vienotību demokrātiskajā pret režīmu vērstajā opozīcijā, atbalstot jaunu kandidāti Corina Yoris, kurai savukārt netika atļauts reģistrēties; tā kā visbeidzot demokrātiskās opozīcijas režīmam kandidāts bija Edmundo González Urrutia;
F. tā kā pirms vēlēšanām tika ziņots par daudziem pārkāpumiem un nepilnībām, tostarp par aptuveni 16 politisko partiju diskvalifikāciju, šķēršļiem prezidenta amata kandidātu reģistrācijai, īsiem vēlētāju reģistrācijas termiņiem un reģistrācijas biroju trūkumu, minimālu sabiedrības informēšanu, vēlētāju pārraudzības kavēšanu un uzbrukumiem María Corina Machado vēlēšanu kampaņas darbiniekiem un viņu aizturēšanu;
G. tā kā režīma kontrolētā Nacionālā vēlēšanu padome (Consejo Nacional Electoral — CNE) atsauca Eiropas Savienībai nosūtīto uzaicinājumu novērot vēlēšanas; tā kā daudzām starptautiskajām delegācijām, kuras uzaicināja pret režīmu vērstā demokrātiskā opozīcija, Comando Nacional de Campaña Con VZLA, tika liegta ieceļošana valstī un tās tika izraidītas, tostarp Eiropas Parlamenta politiskās grupas deputātu delegācija un pieci bijušie Latīņamerikas valstu prezidenti;
H. tā kā vēlēšanu dienā Venecuēlas pilsoņi lielā skaitā ieradās nobalsot, demonstrējot izcilu pilsonisko un demokrātisko stāju, par spīti tam, ka režīms nemitīgi centās izjaukt vēlēšanu procesu; tā kā tika reģistrēti daudzi ziņojumi par vietējo novērotāju un opozīcijas partiju liecinieku piekļuves ierobežojumiem daudziem vēlēšanu iecirkņiem; tā kā daudzos vēlēšanu iecirkņos tika ziņots arī par to, ka izdarīts spiediens uz vēlētājiem, izmantojot režīma izveidotos kontrolpunktus;
I. tā kā tās nedaudzās ticamās novērošanas misijas, kurām izdevās novērot vēlēšanas — ANO un Carter Center komandas, — ir ziņojušas, ka “Venecuēlas 2024. gada prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem un tās nevar uzskatīt par demokrātiskām”, ka tās “nevar pārbaudīt vai apstiprināt režīma kontrolētā CNE paziņoto vēlēšanu rezultātus” un ka tas, ka “vēlēšanu iestādes nepaziņoja pa vēlēšanu iecirkņiem sadalītus rezultātus, ir nopietns vēlēšanu principu pārkāpums”; tā kā ANO ekspertu grupas ziņojumā ir norādīts, ka uzvarētāja priekšlaicīga paziņošana “ir bezprecedenta gadījums mūsdienu demokrātiskajās vēlēšanās” un ka vēlēšanu procesam trūkst „elementāras pārredzamības un integritātes”; tā kā vēlēšanas nebija ne brīvas, ne godīgas;
J. tā kā pēc balsošanas beigām režīma kontrolētā CNE atteicās publicēt balsu skaitīšanas lapu oficiālo protokolu un falsificēja vēlēšanu rezultātus, pasludinot nepatieso Maduro uzvaru; tā kā demokrātiskajai pret režīmu vērstajai opozīcijai izdevās iegūt 83,5 % oficiālo balsu skaitīšanas lapu un tā ticami pierādīja, ka vēlēšanās bija uzvarējis Edmundo González Urrutia ar 67,08 % nodoto balsu;
K. tā kā pēc vēlēšanām visā valstī notika miermīlīgi protesti, kuros tika apstrīdēta Maduro režīma krāpnieciskā izrādīšanās; tā kā šie protesti sadūrās ar galēju vardarbību un represijām, kā rezultātā tika nogalināti vairāk nekā 20 cilvēki un vairāk nekā 2400 tika arestēti un piespiedu kārtā pazuduši, viņu vidū aptuveni 120 bērnu;
L. tā kā María Corina Machado ir bijusi spiesta slēpties, baidoties no Maduro režīma represijām, un Edmundo González Urrutia ir bijis spiests doties trimdā pēc tam, kad pret viņu tika izdots apcietināšanas orderis un tika nopietni apdraudēta viņa un viņa radinieku dzīvība,
1. atzīst Edmundo González Urrutia par likumīgo un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu; arī atzīst María Corina Machado par Venecuēlas demokrātisko spēku līderi, jo 2023. gadā viņa ar 92,35 % balsu tika ievēlēta “Vienotības platformas” priekšatlasē;
2. mudina visas ES dalībvalstis atzīt Edmundo González Urrutia par likumīgo un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu;
3. stingri nosoda un pilnībā noraida vēlēšanu krāpniecību, ko sarīkoja režīma kontrolētā CNE, kas atteicās publiskot oficiālos rezultātus, publicējot katra vēlēšanu iecirkņa balsu skaitīšanas lapu, neraugoties uz atkārtotiem starptautiskās sabiedrības aicinājumiem;
4. pilnībā atbalsta to, ka Starptautiskā Krimināltiesa un ANO Neatkarīgās faktu vākšanas misija izmeklē Venecuēlas režīma plašos noziegumus un represijas, un prasa ES atbalstīt izmeklēšanu, ko pašreiz apsver saskaņā ar Romas statūtiem, par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, lai vainīgie tiktu saukti pie atbildības;
5. aicina ES un tās dalībvalstis pieprasīt attiecībā uz Nicolás Maduro starptautisku apcietināšanas orderi par noziegumiem pret cilvēci, pamatojoties uz tiem visiem smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko viņš izdarījis;
6. visstingrākajā veidā nosoda slepkavības, vajāšanu, pārkāpumus un arestus, kas veikti pret demokrātisko opozīciju, kura pretojas režīmam, un Venecuēlas tautu; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas politiski un patvaļīgi aizturētās personas, jo īpaši nepilngadīgos;
7. atgādina, ka 2024. gada maijā — kā labas gribas žestu — ES atcēla savas sankcijas pret CNE locekļiem; uzsver, ka šai rīcībai nebija nekādas pozitīvas ietekmes; prasa atjaunot šīs sankcijas pret CNE locekļiem; turklāt aicina piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret Nicolás Maduro, viņa iekšējo loku un viņu ģimenēm, tostarp Jorge Rodríguez un visiem, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī;
8. nosoda CNE lēmumu atsaukt uzaicinājumu ES nosūtīt vēlēšanu novērošanas misiju; turklāt nosoda režīma lēmumu kavēt starptautisko novērotāju, kurus uzaicinājusi pret režīmu vērstā demokrātiskā opozīcija, “Comando Nacional de Campaña Con VZLA”, piekļuvi vēlēšanu dienā un tos izraidīt;
9. aicina ES un tās dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka likumīgais un demokrātiski ievēlētais prezidents 2025. gada 10. janvārī var stāties amatā saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju;
10. mudina reģionālos dalībniekus izdarīt visu iespējamo spiedienu uz Maduro režīmu un Maduro iekšējo loku, liekot pieņemt Venecuēlas tautas demokrātisko gribu, atzīstot Edmundo González Urrutia par likumīgo un demokrātiski ievēlēto Venecuēlas prezidentu; pauž pārliecību, ka gadījumā, ja 2025. gada 10. janvārī nenotiks miermīlīga varas nodošana un demokrātijas atjaunošana, notiks atkārtota migrācijas izceļošana uz citām reģiona valstīm, līdzīgi tam, kā rezultātā pēdējos gados gandrīz 8 miljoni venecuēliešu bija spiesti bēgt no valsts;
11. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas samita dalībniekiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas valstu organizācijai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Venecuēlas režīma iestādēm.