REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
16.9.2024 - (2024/2799(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Özlem Demirel
grupas “The Left” vārdā
B10‑0029/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši Statūtu 2. pantā noteikto visu valstu pienākumu starptautiskajās attiecībās atturēties no draudiem vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību vai jebkādā citā veidā, kas neatbilst ANO mērķiem, un starptautiskos strīdus risināt miermīlīgā ceļā,
− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1970. gada 24. oktobra Rezolūciju 2625 (XXV), jo īpaši tajā ietvertos principus, ka viena valsts draudu vai spēka lietošanas rezultātā nedrīkst iegūt citas valsts teritoriju, un to, ka jebkurš mēģinājums, kura mērķis ir pilnībā vai daļēji graut jebkuras citas valsts vai zemes nacionālo vienotību un teritoriālo integritāti vai tās politisko neatkarību, nav saderīgs ar ANO Statūtu mērķiem un principiem,
− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 1974. gada 14. decembra Rezolūciju 3314 (XXIX), kurā agresija definēta kā valsts īstenota bruņota spēka izmantošana pret citas valsts suverenitāti, teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību vai jebkādā citā veidā, kas neatbilst ANO Statūtiem,
− ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to 1977. gada I papildprotokolu,
− ņemot vērā Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu par drošības garantijām,
− ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja ziņojumus par cilvēktiesību stāvokli Ukrainā,
− ņemot vērā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) regulāros ziņojumus,
− ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas, kas pieņemtas kopš agresijas kara sākšanas pret Ukrainu,
− ņemot vērā Ukrainas 2022. gada 28. februārī iesniegto pieteikumu dalībai ES, Komisijas 2022. gada17. jūnija paziņojumu “Komisijas atzinums par Ukrainas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā” (COM(2022)0407) un sekojošos Eiropadomes 2022. gada 23. un 24. jūnija secinājumus,
− ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 23/2021 “Augsta līmeņa korupcijas mazināšana Ukrainā: vairākas ES iniciatīvas, taču joprojām nepietiekami rezultāti”,
− ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas atzinumu Nr. 03/2023 par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Ukrainas mehānisma izveidi,
– ņemot vērā Augsta līmeņa darba grupas par kara sekām uz vidi 2024. gada 9. februāra ziņojumu “Vides pakts Ukrainai” ,
– ņemot vērā Iniciatīvas par siltumnīcefekta gāzu uzskaiti kara laikā 2022. gada 1. novembra ziņojumu “Klimata postījumi, ko izraisījis Krievijas karš Ukrainā” un tā atjauninājumus,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācijas kopš 2022. gada 24. februāra īstenotais pilna mēroga agresijas karš pret Ukrainu ir klajš un nepārprotams ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums;
B. tā kā regulāri uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai joprojām izraisa postījumus, atstāj miljoniem cilvēku visā Ukrainā bez elektroenerģijas un traucē ūdensapgādes un apkures sistēmu darbību; tā kā uzbrukumos ir bojāta arī cita civilā infrastruktūra; tā kā visā Ukrainā jau ir nogalināti, ievainoti vai piespiedu kārtā pārvietoti tūkstošiem civiliedzīvotāju, tai skaitā simtiem bērnu; tā kā saskaņā ar ANO humānās palīdzības aģentūras OCHA datiem vairāk nekā 14,6 miljoniem cilvēku, kas ir aptuveni 40 % no Ukrainas iedzīvotājiem, 2024. gadā būs nepieciešama humānā palīdzība; tā kā karš ir piespiedis miljoniem cilvēku bēgt, gandrīz 4 miljoni joprojām ir valsts iekšienē pārvietoti visā Ukrainā un vairāk nekā 6 miljoni dzīvo kā bēgļi ārvalstīs; tā kā kara rezultātā 65 % Ukrainas mājsaimniecību ir ziņojušas par ienākumu samazināšanos kopš 2022. gada februāra; tā kā 44 % Ukrainas mājsaimniecību ir grūti iegūt pietiekami daudz naudas, lai apmierinātu savas vajadzības, un 45 % Ukrainas iedzīvotāju pieder vismaz vienai neaizsargātai grupai; tā kā 3,6 miljoni cilvēku ir pakļauti riskam saskarties ar dzimumbalstītu vardarbību; tā kā konflikta ieilgšanas dēļ turpmākajos mēnešos neatliekamas vajadzības saglabāsies un pasliktināsies;
C. tā kā papildus iepriekš notikušajai Krimas pussalas aneksijai Krievija 2022. gada 30. septembrī vienpusēji paziņoja par Krievijas daļēji okupēto Ukrainas apgabalu — Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas — aneksiju;
D. tā kā šis karš, kas var kļūt par karu starp valstīm, kurām ir kodolieroči, dziļi satrauc cilvēkus visā Eiropā;
E. tā kā 2022. gada martā un aprīlī Stambulā starp Krieviju un Ukrainu notika tiešas miera sarunas, kuru laikā tika apspriests iespējams miera nolīgums;
F. tā kā karš Ukrainā ir novedis pie simtiem tūkstošu upuru abām pusēm un, pēc vairāku militāro analītiķu domām, ir maz ticams, ka konflikts īstermiņā tiks atrisināts militārā ceļā; tā kā gan Ukrainas, gan Krievijas pusē pastāvīgi pieaug dezertējušo karavīru skaits, kuri atsakās karot;
G. tā kā Ukrainas bruņotie spēki ir ienākuši Krievijas teritorijā Kurskas reģionā, okupējot aptuveni 1260 km2 lielu teritoriju; tā kā Krievija ir okupējusi vairāk nekā 100 000 km2 lielu Ukrainas teritoriju;
H. tā kā dažādi Eiropas valdību pārstāvji ir paziņojuši, ka ir nepieciešama turpmāka Eiropas bruņošanās ar jaunu apbruņojumu, tostarp kodolbruņošanās ar jaunu apbruņojumu;
I. tā kā Komisijas priekšsēdētājas vietnieks/Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels un dažas dalībvalstis ir pauduši nepieciešamību atcelt visus ierobežojumus attiecībā uz to ieroču izmantošanu, kurus ES valstis ziedojušas Ukrainas valdībai, ļaujot Ukrainai izmantot šos ieročus militārām darbībām Krievijas teritorijā;
J. tā kā ES ir piešķīrusi miljardiem eiro kā finansiālu un militāru atbalstu Ukrainas bruņoto spēku spēju stiprināšanai;
K. tā kā kopš kara sākuma ES un dalībvalstis ir piešķīrušas Ukrainai finansiālu, militāru, humāno palīdzību un palīdzību bēgļiem vairāk nekā 167 miljardu USD apmērā; tā kā 2024. gada jūlijā ES darīja pieejamus pirmos 1,6 miljardus USD, kas iegūti no iesaldētiem Krievijas aktīviem un kas, izmantojot Eiropas Miera mehānismu un Ukrainas mehānismu, tiks novirzīti, lai stiprinātu Ukrainas militārās spējas un atbalstītu valsts atjaunošanu; tā kā 2024. gada jūnijā ES oficiāli sāka pievienošanās sarunas ar Ukrainu;
L. tā kā Starptautiskās Krimināltiesas II pirmstiesas palāta 2023. gada 17. martā izdeva orderus Krievijas Federācijas prezidenta Vladimira Vladimiroviča Putina un Krievijas Federācijas prezidenta biroja bērnu tiesību komisāres Marijas Aleksejevnas Ļvovas-Belovas apcietināšanai,
1. visstingrākajā iespējamā veidā atkārtoti nosoda uzbrukumu Ukrainas teritoriālajai integritātei un suverenitātei, ko izraisīja Krievijas Federācijas iebrukums Ukrainā; nosoda šo iebrukumu kā agresijas karu, kas ir nopietns starptautisko tiesību, jo īpaši ANO Statūtu, pārkāpums un kam nav nekāda pamatojuma; nosoda Baltkrievijas iesaistīšanos šajā agresijā;
2. pauž dziļāko solidaritāti ar Ukrainas tautu un visu cietušo ģimenēm;
3. uzsver, ka steidzami nepieciešami intensīvi un nepārtraukti diplomātiskie centieni nekavējoties izbeigt karu Ukrainā un pārtraukt Ukrainas tautas ciešanas; pauž nožēlu par to, ka vēl nav panākts diplomātisks un miermīlīgs konflikta risinājums; aicina pielikt lielākas pūles, lai beidzot uzsāktu miera sarunu procesu, kurā būtu iesaistītas visas puses, kā to nesen pieprasīja Eiropas valdību vadītāji, piemēram, Vācijas kanclers; uzsver, ka par jebkāda potenciāla miera līguma pieņemamību Ukrainai var lemt tikai Ukraina un tās tauta bez jebkāda spiediena no ārējām spēkiem;
4. uzskata, ka ES būtu jāuzņemas nozīmīga diplomātiskā iniciatīva, sasaucot daudzpusēju konferenci par mieru un drošību; atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu ES būtu jāveicina daudzpusēji risinājumi un jāsaglabā miers, jānovērš konflikti un jāstiprina starptautiskā drošība saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu mērķiem un principiem, kā arī Helsinku Nobeiguma akta principiem;
5. mudina ANO un tās dalībvalstis pastiprināt centienus sākt politisko dialogu un starpniecību, kas vajadzīga, lai sagatavotos pamiera un miera sarunām; aicina ES koncentrēt centienus ne tikai uz finansiālu atbalstu Ukrainai, bet arī uz diplomātiskas iniciatīvas īstenošanu, lai panāktu pamieru un politisku konflikta risinājumu;
6. pieprasa Krievijas Federācijai izbeigt spēka lietošanu pret Ukrainu un atturēties no jebkādas prettiesiskas draudu vai spēka lietošanas pret kādu no ES dalībvalstīm; pieprasa Krievijas Federācijai atsaukt savus militāros spēkus no Ukrainas teritorijas; atkārtoti apstiprina savu apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti, neatkarību, vienotību un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, aptverot arī tās teritoriālos ūdeņus; uzsver, ka ES neatzīs nevienu lēmumu par trešo valstu teritoriju aneksiju, un aicina Krieviju atcelt lēmumu par Ukrainas teritoriju aneksiju;
7. visstingrākajā iespējamajā veidā mudina Krieviju atkāpties no izvēlētā vardarbības un agresijas ceļa un atgriezties pie dialoga un sarunām; mudina NATO un tās dalībvalstis neturpināt konflikta eskalāciju, turpinot iesaistīties jaunā bruņošanās sacensībā; pauž nožēlu par paziņojumu par ASV tuvējās un vidēja darbības rādiusa raķešu izvietošanu Vācijā;
8. pauž dziļas bažas par ģeopolitisko spriedzi starp NATO un Krievijas Federāciju kopējā austrumu kaimiņreģionā, kas var izraisīt tiešu konfrontāciju starp tām un kam var būt potenciāli postošas sekas Eiropā un pasaulē; atgādina, ka ES pilsoņi baidās no konfrontācijas vai kara ar Krieviju;
9. pauž stingrus iebildumus un bažas par konflikta eskalācijas risku, kas varētu rasties, izmantojot ASV, Apvienotās Karalistes un Rietumvalstu ieročus un raķetes, lai uzbruktu mērķiem Krievijā, kas varētu izraisīt tiešu konfrontāciju starp ES, NATO un Krieviju;
10. uzskata, ka īstermiņā nav iespējams cerēt uz pašreizējā konflikta militāru risinājumu, un pauž vilšanos par to, ka no ES puses nav iniciatīvas, līdzdalības un sadarbības nevienā sarunu procesā un tā necenšas noteikt konkrētus un reālistiskus nosacījumus, ar kādiem sarunas varētu notikt;
11. pauž sašutumu par Krievijas nepārtrauktajiem plaša mēroga uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, tai skaitā energoobjektiem, dzīvojamiem rajoniem, skolām un slimnīcām; mudina Krieviju nekavējoties izbeigt jebkādu karadarbību, bombardēšanu un uzbrukumus civiliedzīvotājiem; pieprasa, lai visas puses pilnībā ievērotu savas saistības saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām, proti, pasargāt civiliedzīvotājus un civilos objektus, neuzbrukt, neiznīcināt, nelikvidēt un nepadarīt par nelietojamiem objektus, kas nepieciešami civiliedzīvotāju izdzīvošanai, un respektēt un aizsargāt humānās palīdzības personālu un sūtījumus, kurus izmanto humānās palīdzības operācijās; uzsver, ka par kara noziegumiem atbildīgās personas ir jāsauc pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;
12. nosoda kara ietekmi uz sieviešu garīgo, fizisko, seksuālo un reproduktīvo veselību; norāda, ka infrastruktūras iznīcināšana Ukrainā postoši ietekmē sieviešu veselību, jo viņas bieži veic medmāsu, medicīnisko un aprūpes darbu;
13. pauž bažas par ekonomiskajām, vides, enerģētikas un sociālajām sekām, ko karš rada ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē; norāda, ka inflācija, ko daļēji izraisa enerģijas cenu pieaugums, satricina strādājošos un visneaizsargātākās grupas; pauž bažas par kara ietekmi uz vidi un par ES pieaugošo enerģētisko atkarību no sašķidrinātās gāzes no Amerikas Savienotajām Valstīm;
14. pauž nožēlu, ka Pagaidu aizsardzības direktīva[1] ir interpretēta tik šauri, daudzām sievietēm, kuras izglābušās no Krievijas izvērstā agresijas kara, liedzot iespēju saņemt ar grūtniecības pārtraukšanu saistītu aprūpi vai citu seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpi, arī ārstēšanu pēc piedzīvotas seksuālas vardarbības; ir satriekts, jo tā rezultātā daudzām sievietēm ir nācies atgriezties kara plosītajā Ukrainā, lai saņemtu pakalpojumus, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību un attiecīgajām tiesībām, kā arī reproduktīvās veselības aprūpi; aicina Komisiju pārskatīt Pagaidu aizsardzības direktīvu, lai nodrošinātu, ka visām dalībvalstīm ir pienākums piedāvāt tādu pašu aprūpi, kādu sievietes citādi varētu saņemt Ukrainā;
15. aicina ES atbalstīt starptautiskās tiesvedības procesus, lai tiesātu par kara laikā izdarītajiem kara noziegumiem; uzsver, ka ir jāievēro atjaunošanas un neatkārtošanās principi;
16. atgādina, ka Ukrainas rekonstrukcijai ir jābūt augstākajai prioritātei un ka Krievijai ir jāsniedz finansiāls ieguldījums šajā rekonstrukcijā; norāda, cik svarīga ir rekonstrukcija, kas balstīta uz Ukrainas tautas vajadzībām, nevis uz uzņēmumu peļņas interesēm; aicina dzēst Ukrainas parādu, lai veicinātu karā iznīcināto stratēģisko un infrastruktūras uzņēmumu atjaunošanu; atbalsta aicinājumu savlaicīgi organizēt starptautisku konferenci, lai piesaistītu finansējumu Ukrainas solidaritātes trasta fondā; uzsver, ka prioritāte ir jānosaka to objektu rekonstrukcijai, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu drošu atgriešanos tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri vēlas atgriezties;
17. uzsver, ka ir jānodrošina, lai nevienam, kurš pamet Ukrainu, tas netiktu liegts, tostarp no reproduktīvās ekspluatācijas cietušajiem, un lai visas personas, kuras bēg, varētu saņemt aizsardzību un patvērumu, tostarp starptautiskie studenti, transpersonas un tie, kuri Ukrainā un Krievijā pauž iebildumus, un lai tās varētu doties tālāk Eiropas Savienībā; nosoda no Ukrainas bēgošo starptautisko studentu aizturēšanu; pauž nožēlu par to, ka Ukrainas varas iestādes ir aizliegušas noteikta vecuma Ukrainas vīriešiem bēgt no kara; aicina Ukrainas un Krievijas iestādes pārskatīt savu politiku attiecībā uz 18–60 gadus vecu vīriešu, kuriem nav militāras pieredzes, piespiedu karaklausību; turklāt pauž bažas par 2022. gada septembrī Krievijā pieņemto lēmumu par “daļēju mobilizāciju”, kas aizliedz Krievijas vīriešiem izceļot no valsts pēc iesaukšanas paziņojuma saņemšanas;
18. pauž dziļas bažas par to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas 2021. gada ziņojumu par augsta līmeņa korupcijas mazināšanu Ukrainā joprojām ir plaši izplatīta augsta līmeņa korupcija un valsts nozagšana, neraugoties uz ES rīcību, lai risinātu šo jautājumu kā transversālu prioritāti, un ka oligarhi un iegūtās tiesības visā Ukrainā bija korupcijas pamatcēlonis un galvenais šķērslis tiesiskumam un ekonomikas attīstībai valstī; uzsver, ka Eiropas Revīzijas palātas 2023. gada jūnija atzinums par Ukrainas mehānismu atsaucās uz ziņojumā pausto vēstījumu par augsta līmeņa korupciju un valsts nozagšanu Ukrainā un norādīja, ka šie elementi rada sistēmisku risku Ukrainas mehānismam; aicina Komisiju izstrādāt stratēģisku dokumentu par augsta līmeņa korupcijas, tostarp valsts nozagšanas, novēršanu un apkarošanu Ukrainā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas ieteikumu;
19. pauž dziļas bažas par izmaiņām Ukrainas darba tiesībās, atgādinot, ka spēcīgas arodbiedrības, labi darba apstākļi un spēcīgs un funkcionējošs publiskais sektors ir svarīgs pamats tam, lai sabiedrība varētu būt labi sagatavota ārējām problēmām, piemēram, karam;
20. norāda uz ieteikumiem, ko sniegusi Augsta līmeņa darba grupa par kara sekām uz vidi; uzskata, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš karu sekām uz vidi, jo īpaši laikā, kad saasinās globālās ekoloģiskās krīzes; mudina Starptautiskās Krimināltiesas dalībvalstu asambleju iekļaut “ekocīdu” kā galveno starptautisko noziegumu saskaņā ar Romas Statūtiem;
21. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2001/55/oj).