REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
16.9.2024 - (2024/2799(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Yannis Maniatis, Sven Mikser
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0028/2024
B10‑0031/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju kopš 2022. gada 1. marta, jo īpaši 2024. gada 17. jūlija rezolūciju par vajadzību ES turpināt atbalstu Ukrainai[1],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neizprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot iepriekšējās agresīvās darbības kopš 2014. gada, un turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus ar savu agresiju, kas vērsta pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī klaji un rupji pārkāpt starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās;
B. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un likt tai juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, tostarp atlīdzinot nodarītos zaudējumus un kaitējumu;
C. tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem un NATO sabiedrotajiem turpina sniegt būtisku militāru atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai īstenot likumīgās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu;
D. tā kā ES 2022. un 2023. gadā sniedza Ukrainai makrofinansiālo atbalstu vairāk nekā 25 miljardu EUR apmērā un ir izveidojusi Ukrainas mehānismu — īpašu finanšu instrumentu, kas ļaus 2024.–2027. gadā sniegt Ukrainai līdz 50 miljardiem EUR paredzama un elastīga finansiālā atbalsta veidā, no kura 12,2 miljardi EUR Ukrainai jau ir izmaksāti;
E. tā kā Krievija turpina nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu un cita starpā ir kopš 2024. gada 24. augusta atsākusi masveida uzbrukumus civilajai infrastruktūrai visā valstī; tā kā Krievija ir faktiski sabojājusi vai iznīcinājusi līdz 80 % no valsts enerģētikas infrastruktūras, tāpēc nākamajos ziemas mēnešos Ukrainai draud smaga humanitārā krīze,
1. atkārtoti pauž nelokāmu solidaritāti ar Ukrainas tautu un stingru atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un līdz ar to — ES un tās dalībvalstu apņēmībai sniegt humāno palīdzību, militāro atbalstu, ekonomisko un finansiālo palīdzību, kā arī politisko atbalstu visos iespējamos veidos, lai galu galā apturētu Krievijas agresijas karu un Ukraina varētu atbrīvot visus savus iedzīvotājus, atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās un atturēt Krieviju no jebkādas turpmākas agresijas;
2. mudina ES un tās dalībvalstis palielināt Ukrainai sniegtā atbalsta efektivitāti un noturību, jo īpaši, būtiski palielinot un paātrinot militāro atbalstu un apņemoties sniegt ilgtermiņa finansiālu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāt savus iedzīvotājus, saglabāt pamatpakalpojumus, ko tā sniedz saviem iedzīvotājiem, darīt iespējamu ekonomikas un sociālo atveseļošanu un turpināt nepieciešamās reformas valsts ceļā uz dalību Eiropas Savienībā;
3. uzsver, ka nepietiekama apjoma munīcijas un ieroču piegādes un to izmantošanas ierobežojumi var apdraudēt līdzšinējos centienus; tāpēc atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt 2023. gada martā pausto apņemšanos piegādāt Ukrainai vienu miljonu munīcijas lādiņu, paātrināt ieroču, jo īpaši modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu, piegādi un atcelt ierobežojumus Ukrainai piegādāto rietumu ieroču sistēmu izmantošanai pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā; aicina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt Ukrainas bruņoto spēku apmācības operācijas; mudina dalībvalstis aktīvi izdarīt spiedienu uz Ungāriju, lai tā beigtu bloķēt Eiropas Miera mehānismu, arī jaunizveidoto Ukrainas palīdzības fondu, jo šī rīcība nav ļāvusi atbrīvot 6,6 miljardus EUR daļējai līdzekļu atmaksai dalībvalstīm, kuras Ukrainai sniedz militāro atbalstu;
4. aicina ES un tās dalībvalstis pildīt 2022. gada Versaļas deklarācijā noteiktās saistības un paātrināt Stratēģiskā kompasa pilnīgu īstenošanu, uzlabojot Eiropas militāro sadarbību rūpniecības un bruņoto spēku līmenī, lai ES kļūtu par spēcīgāku un spējīgāku drošības garantu, kura darbības ir savietojamas ar NATO darbībām un papildina tās; atzinīgi vērtē dalībvalstu un ES iestāžu palielinātos budžetus un investīcijas aizsardzībā un aicina vēl vairāk palielināt mērķtiecīgus izdevumus, kopīgus iepirkumus un kopīgas investīcijas aizsardzības pētniecībā un attīstībā; uzsver, ka būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai iestāšanās ES procesa laikā integrētu Ukrainu ES aizsardzības un kiberdrošības politikā un programmās;
5. aicina Padomi paplašināt sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī trešām valstīm un struktūrām, kas Krievijas militāro kompleksu nodrošina ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu; atkārtoti aicina noteikt pilnīgu embargo Krievijas fosilā kurināmā un sašķidrinātas dabasgāzes importam Eiropas Savienībā un saskaņoti ar G7 partneriem vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenas griestus, lai izbeigtu piedalīties Krievijas nelikumīgā agresijas kara finansēšanā;
6. aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas rekonstrukcijai, kas sniegtos pēc 2027. gada, pamatojoties uz gūto pieredzi saistībā ar Ukrainas mehānismu;
7. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir pienākums finansiāli kompensēt milzīgo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu ārkārtas ieņēmumus, kas izriet no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem, novirzīt atbalstam Ukrainas palīdzības fondam un Ukrainas mehānismam, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību un rekonstrukciju, un pauž atzinību arī par G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; aicina ES veikt turpmākus pasākumus šajā nolūkā, pielāgojot, kā nepieciešams, savus tiesību aktus attiecībā uz sankcijām un izveidojot stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai un izmantošanai nolūkā novērst dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, cita starpā valsts rekonstrukcijai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem;
8. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai uzturētu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rastu karam miermīlīgu risinājumu, kam jābalstās uz Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pilnīgu ievērošanu, starptautisko tiesību principiem, atbildību par kara noziegumiem un agresijas noziegumu un Krievijas maksājumiem par Ukrainā nodarīto milzīgo kaitējumu;
9. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P10_TA(2024)0003.