REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
16.9.2024 - (2024/2799(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Helmut Brandstätter, Petras Auštrevičius, Dan Barna, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Bart Groothuis, Karin Karlsbro, Ľubica Karvašová, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, Eugen Tomac, Marie‑Agnes Strack‑Zimmermann, Hilde Vautmans, Lucia Yar, Dainius Žalimas, Malik Azmani
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0028/2024
B10‑0033/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas agresijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī,
– ņemot vērā Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru 2024. gada 10. septembra paziņojumu par Irānas veikto ballistisko raķešu nodošanu Krievijai,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Ukrainas mehānismu[1],
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, turpinot to, kas sākās 2014. gadā ar Krimas aneksiju un tai sekojošo Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju; tā kā ar šo agresijas karu Krievija cenšas pilnībā sagraut un pazudināt Ukrainas valsti, kā arī atņemt Ukrainas tautai tās identitāti un nākotni;
B. tā kā Krievijas spēki ir veikuši neselektīvus uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, kas izraisījuši tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju bojāeju, piespiedu deportācijas un iedzīvotāju, tostarp bērnu, pazušanu, Ukrainas pilsoņu nelikumīgu ieslodzīšanu un spīdzināšanu Krievijā un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, Ukrainas civiliedzīvotāju, kareivju un karagūstekņu sodīšanu ar nāvi un terora aktus visā valstī, tostarp seksuālas vardarbības un masveida izvarošanas izmantošanu par kara ieroci; tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās;
C. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir izdevusi vairākus apcietināšanas orderus pret Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par kara noziegumiem, konkrēti, par uzbrukumu vēršanu pret civilajiem objektiem, iedzīvotāju nelikumīgu deportēšanu un aizvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju, tā nodarot kaitējumu ukraiņu bērniem; tā kā Mongolija 2024. gada septembrī neizpildīja SKT izdoto Vladimira Putina apcietināšanas orderi;
D. tā kā pēdējās nedēļās Krievija ir pastiprinājusi brutālos uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem Ukrainā, tostarp Harkivā, Kijivā, Poltavā, Sumi, Ļvivā un Odesā; tā kā šādos neselektīvos uzbrukumos bojā gājuši daudzi civiliedzīvotāji, tostarp trīs Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas darbinieki, kuri tika nogalināti dzīvību glābjošās humānās palīdzības sniegšanas laikā; tā kā šie uzbrukumi ir kara noziegumi;
E. tā kā humanitārā situācija Ukrainā, jo īpaši frontes līniju tuvumā, joprojām ir kritiska; tā kā ārkārtīgi svarīgi ir sniegt medicīnisko, infrastruktūras un cita veida palīdzību; tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja sniegtā informācija liecina, ka pēc Krievijas nesenajiem uzbrukumiem kritiskajai civilajai infrastruktūrai desmitiem tūkstošu ukraiņu nav piekļuves pamatpakalpojumiem;
F. tā kā Ukraina un tās iedzīvotāji ir izrādījuši nelokāmu apņēmību, pretojoties Krievijas agresijas karam par spīti lielajiem zaudējumiem civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru ziņā; tā kā Krievija ir tīši veikusi plaša mēroga un sistemātiskas zvērības okupētajās teritorijās un neselektīvi uzbrukusi dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai;
G. tā kā Krievijai salīdzinājumā ar Ukrainu joprojām ir nepārprotamas priekšrocības gan karaspēka skaita, gan tās rīcībā esošā militārā ekipējuma daudzuma ziņā; tā kā Krievija 2024. gadā ievērojami palielināja savus militāros izdevumus un militāro ražošanu līdz aptuveni 8 % no tās IKP; tā kā Krievija paļaujas uz vairāku valstu, galvenokārt Irānas un Ziemeļkorejas, militāro atbalstu; tā kā tiek ziņots, ka Ķīna sniedz Krievijai būtisku palīdzību, lai stiprinātu tās militārās spējas, un šī palīdzība ietver ne tikai divējāda lietojuma tehnoloģijas;
H. tā kā kopš 2022. gada februāra ES ir pieņēmusi 14 ES sankciju paketes, kuru galvenais mērķis ir pēc iespējas ierobežot Kremļa spēju finansēt tā izraisīto karu; tā kā ES ir nolēmusi izmantot neparedzēto papildu peļņu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, lai atbalstītu Ukrainu, jo īpaši sniegtu papildu militāro palīdzību;
I. tā kā daudzas Eiropas un ASV amatpersonas ir brīdinājušas, ka Krievija visā Eiropā īsteno neapdomīgu sabotāžas kampaņu; tā kā 2024. gada 4. septembrī deklasificētajā FIB paziņojumā atklāta informācija par dezinformācijas kampaņu “Doppelganger”; tā kā šī kampaņa ietvēra mēģinājumus destabilizēt ASV un Eiropu, lai sašķeltu Ukrainas sabiedrotos un apdraudētu atbalstu Ukrainai, radot domēnus, kas līdzinās leģitīmām un autoritatīvām ziņu tīmekļvietnēm; tā kā pēc šī paziņojuma ASV Tieslietu departaments izņēma 32 interneta domēnus, ko izmantoja rīcībspēki, kuri cieši sadarbojās ar Krievijas valdību, jo īpaši ar prezidenta administrāciju;
J. tā kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 2024. gada 12. septembrī kravas kuģim, kas Melnajā jūrā pārvadāja labību un bija ceļā uz Ēģipti, tūlīt pēc tā iziešanas no Ukrainas teritoriālajiem ūdeņiem trāpīja Krievijas raķete, tādējādi padarot pārtikas nodrošinājumu par jaunu uzbrukumu mērķi;
K. tā kā Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV valdības ir nosodījušas Irānas ballistisko raķešu eksportu un Krievijas veikto Irānas ballistisko raķešu iepirkumu, kas ir Irānas un Krievijas īstenota eskalācija un rada tiešus draudus Eiropas drošībai; tā kā šīs valdības ir vai nu noteikušas, vai paziņojušas par savu nodomu noteikt jaunas sankcijas Irānai; tā kā 2024. gada 13. septembrī Komisijas priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) nosodīja Irānas ballistisko raķešu piegādi Krievijai un paziņoja par turpmākām sankcijām;
L. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir radījis Ukrainai ievērojamu budžeta deficītu, kas 2024. gadā sasniedz aptuveni 37 miljardus EUR; tā kā Ukrainai 2025. gadā būs līdzīgs budžeta deficīts; tā kā 12,5 miljardi EUR, ko ES jau piešķīrusi 2025. gadam, daļēji segs šo deficītu;
M. tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim Ukrainai ir sniegušas vairāk nekā 100 miljardus EUR lielu finansiālo, humāno un militāro palīdzību un palīdzību bēgļiem; tā kā dažās dalībvalstīs sabiedriskā doma nosliecas pret šo palīdzību un valstu valdības dažkārt veicina šo negatīvo attieksmi; tā kā ES kopējais militārais atbalsts Ukrainai, ko nodrošina Eiropas Miera mehānisms un tiešā veidā dalībvalstis, sasniedz aptuveni 43,5 miljardus EUR; tā kā ES, izmantojot Eiropas Miera mehānismu, ir mobilizējusi pirmo maksājumu 1,4 miljardu EUR apmērā, ko veido neparedzēta papildu peļņa no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem un kas paredzēts, lai atbalstītu lielāku militāro palīdzību Ukrainai;
N. tā kā Ungārijas valdība turpina ļaunprātīgi izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu būtisku ES palīdzību Ukrainai, jo īpaši jaunas izdevumu daļas atvēršanu Ukrainas spēku atbalstam, iepriekšējo atmaksas daļu atbrīvošanu un jauna palīdzības fonda Ukrainai izveidi ar Eiropas Miera mehānisma starpniecību;
O. tā kā Ukrainas sabiedrotie ir nodrošinājuši ieroču sistēmas, lai atbalstītu tās leģitīmo aizsargāšanos; tā kā daži no šiem partneriem ir arī noteikuši ierobežojumus dažu šo ieroču sistēmu, piemēram, tāldarbības raķešu, izmantošanai uzbrukumos mērķiem Krievijas teritorijā; tā kā ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) līdz šim ir apmācījusi gandrīz 60 000 Ukrainas karavīru; tā kā tiks apmācīti vēl 15 000 karavīru, lai līdz 2024. gada beigām sasniegtu mērķi — 75 000; tā kā ES ir atvērusi Aizsardzības inovācijas biroju Kijevā, lai palīdzētu Ukrainas aizsardzības inovācijas ieinteresētajām personām piekļūt ES programmām un finansējuma iespējām un stiprinātu sadarbību starp ES un Ukrainas aizsardzības industriju,
1. atkārtoti apliecina solidaritāti un izrāda cieņu drosmīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri bezbailīgi turpina aizstāvēt savas valsts suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; atzīst un uzteic Ukrainas nenovērtējamo ieguldījumu ES, NATO dalībvalstu un to sabiedroto drošībā un tās vērtību aizsardzībā, pretojoties Krievijas agresijas karam;
2. atkārtoti stingri nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un tās mēģinājumu nelikumīgi anektēt vairākus Ukrainas reģionus; atkārtoti apstiprina savu nostāju par nepārtrauktu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai saglabātu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai;
3. atkārtoti norāda, ka Ukrainai kā agresijas upurim ir likumīgas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atgādina, ka finansiālā un militārā palīdzība, ko sniedz ES, ASV un līdzīgi domājoši partneri, ir paredzēta, lai ļautu Ukrainai efektīvi aizstāvēties pret agresoru valsti un atjaunot pilnīgu kontroli pār visu tās starptautiski atzīto teritoriju;
4. atgādina, ka vienīgais veids, kā panākt Ukrainas ilgtspējīgu un ilgtermiņa atveseļošanu, ir nodrošināt, ka tās rekonstrukcija iet roku rokā ar Ukrainas pievienošanās ES procesu un ES pastāvīgo atbalstu; uzsver Ukrainas partneru atbildību apņemties sniegt ilgtermiņa un pastāvīgu militāro un finansiālo atbalstu Ukrainai; turklāt aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas rekonstrukcijai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar jaunizveidoto Ukrainas mehānismu, un sniedzot arī militāro atbalstu tik ilgi un intensīvi, cik nepieciešams;
5. aicina Komisiju iesaistīties stratēģiskajā komunikācijā dalībvalstīs, lai paskaidrotu, cik svarīga ir Ukrainas aizsardzība Eiropas plašākai stabilitātei, un nodrošinātu, ka ES iedzīvotāji ir labi informēti par šīs palīdzības nozīmi gan Ukrainas suverenitātei, gan mieram un drošībai visā ES; atzinīgi vērtē un uzteic dažās dalībvalstīs īstenotus publiskos centienus un iedzīvotāju kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kas nodrošina pastāvīgu ieroču piegādi Ukrainai; turklāt mudina īstenot līdzīgas iniciatīvas visā ES, lai veicinātu solidaritāti un sabiedrības iesaistīšanos šajā kritiskajā jautājumā;
6. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāsniedz finansiāla kompensācija par Ukrainai nodarīto milzīgo kaitējumu, kas lēšams gandrīz 500 miljardu EUR apmērā; prasa panākt strauju progresu tā G7 lēmuma īstenošanā, kas paredz piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kurš nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem, lai garantētu līdzekļu savlaicīgu izmaksāšanu Ukrainai; mudina ES un tās dalībvalstis nekavējoties rast stabilu risinājumu attiecībā uz iesaldēto Krievijas valsts aktīvu izmantošanu Ukrainas aizsardzības finansēšanai un reparāciju sniegšanai; atzīst pievienoto vērtību, ko sniedz neparedzētās papildu peļņas izmantošana Eiropas Miera mehānisma satvarā un mudina ES turpināt daļu peļņas novirzīt ar šī mehānisma starpniecību;
7. aicina ES un tās dalībvalstis palielināt militāro un humāno atbalstu Ukrainai, lai valsts varētu efektīvi aizstāvēties un sniegt medicīnisko aprūpi un citus pamatpakalpojumus saviem iedzīvotājiem; uzsver, ka nepietiekama vai novēlota ieroču un munīcijas piegāde var apdraudēt līdz šim īstenotos centienus; tāpēc mudina dalībvalstis būtiski palielināt un paātrināt savu militāro atbalstu un kāpināt savu militāro nozaru spējas; uzsver, cik svarīga ir sadarbība ar Ukrainas aizsardzības industriju un tās ilgtermiņa integrācija ES aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē; aicina ES un tās dalībvalstis paātrināt ES kopīgā plāna īstenošanu, lai Ukrainai piegādātu vienu miljonu artilērijas munīcijas lādiņu; aicina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt apmācības operācijas, vienlaikus pielāgojot tās Ukrainas bruņoto spēku reālajām vajadzībām; aicina dalībvalstis un to militārās nozares pildīt savu apņemšanos ieviest militāro ražošanu Ukrainas teritorijā;
8. mudina valstis, kas piegādā aizsardzības sistēmas Ukrainai, atcelt ierobežojumus tādu ieroču sistēmu izmantošanai, kas piegādātas Ukrainas leģitīmās pašaizsardzības vajadzībām saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, lai varētu dot triecienus leģitīmiem mērķiem Krievijas teritorijā; atgādina, ka šie ierobežojumi mazina Ukrainas spēju efektīvi pretoties Krievijas uzbrukumiem tās pilsētām un infrastruktūrai un tādējādi palielina jau tā ļoti lielo civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaitu;
9. aicina ES un tās dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai Eiropas Miera mehānisma satvarā izveidotais Ukrainas palīdzības fonds sāktu darboties pēc iespējas drīzāk; visstingrākajā veidā nosoda Ungārijas noteikto veto attiecībā uz ES palīdzības sniegšanu Ukrainai saskaņā ar Eiropas Miera mehānismu un aicina Padomi rast veidus, kā pēc iespējas ātrāk pārvarēt šo strupceļu;
10. atkārtoti pauž atbalstu miera formulai, ar kuru nāca klajā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, un atzinīgi vērtē pirmo samitu par mieru Ukrainā, kas notika 2024. gada 15. un 16. jūnijā Šveicē; uzsver, ka ir svarīgi noslēgt taisnīgu un ilgtspējīgu miera līgumu ar Ukrainai pieņemamiem noteikumiem;
11. aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis, un pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un nodrošina Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu; aicina ES un tās dalībvalstis stiprināt sadarbību sankciju apiešanā iesaistīto struktūru identificēšanā, izveidojot kopīgas starptautiskas izmeklēšanas grupas un palielinot atbalstu NVO veiktai pētniecībai un pētnieciskajai žurnālistikai;
12. nosoda Irānas nesen veikto ballistisko raķešu nodošanu Krievijai; mudina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt un stiprināt sankciju režīmu pret Irānu un Ziemeļkoreju, ņemot vērā šo valstu militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un ES sankciju sarakstā iekļaut vēl citas Ķīnas struktūras un personas, kuras atbalsta Krievijas aizsardzības un drošības nozari;
13. aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai nepieļautu, ka ES valstīs ražotie kritiskie komponenti kļūst pieejami Krievijas militārajai nozarei, un stingrāk kontrolēt ES ražotā augsto tehnoloģiju aprīkojuma pārdošanu un apkalpošanu;
14. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt centienus nodrošināt saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem esošajās starptautiskajās tiesās un iestādēs, kā arī par agresijas noziegumiem, izveidojot īpašu starptautisku tribunālu; pauž nožēlu par Mongolijas atteikšanos apcietināt Vladimiru Putinu saskaņā ar SKT izdoto apcietināšanas orderi un aicina PV/AP veikt samērīgus pasākumus, lai atturētu citas valstis no līdzīgas rīcības;
15. aicina G7 valstis efektīvāk piemērot cenu griestus, kas noteikti pa jūru piegādātajai Krievijas naftai, un novērst nepilnības, ko Krievija izmanto, lai savas naftas produktus pārfasētu un pārdotu par tirgus cenām; aicina ES un tās dalībvalstis stingri kontrolēt Krievijas “ēnu floti”, kas ne tikai pārkāpj ES un G7 sankcijas, bet arī tās tehnisko trūkumu un biežo avāriju dēļ rada milzīgu ekoloģisku apdraudējumu ekosistēmai;
16. atgādina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, ņemot vērā tā ideoloģisko kontekstu un izvirzītos mērķus, apdraud arī Eiropas drošību, mūsu demokrātiju un mūsu vērtības; nosoda aizvien lielāko skaitu hibrīduzbrukumu, ko Krievija veic pret ES, tās dalībvalstīm un kandidātvalstīm, lai vājinātu Eiropas atbalstu Ukrainai, izmantojot manipulācijas ar informāciju, sabotāžu, slēptus destabilizācijas mēģinājumus un korupciju; aicina ES un tās dalībvalstis strādāt stratēģiski un proaktīvi, lai vērstos pret hibrīddraudiem, stiprinātu ES stratēģisko komunikāciju un novērstu Krievijas iejaukšanos politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos ES un tās kaimiņvalstīs; atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz nepieciešamību apkarot Krievijas dezinformāciju un propagandu globālajos dienvidos;
17. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai Radai, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Krievijas varas iestādēm un citām attiecīgajām valdībām.
- [1] OV L, 2024/792, 29.2.2024., ELI: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:32024R0792.