REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā
16.9.2024 - (2024/2810(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Oihane Agirregoitia Martínez, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dan Barna, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Karin Karlsbro, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, Hilde Vautmans, Lucia Yar
grupas “Renew” vārdā
B10‑0034/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem, 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem un 1954. gada Karakasas Konvenciju par diplomātisko patvērumu,
– ņemot vērā Venecuēlas Konstitūciju,
– ņemot vērā N. Maduro valdības un Venecuēlas opozīcijas alianses “Vienotības platforma” 2023. gada oktobrī parakstīto daļējo nolīgumu par politisko tiesību un vēlēšanu garantiju veicināšanu visiem (Barbadosas nolīgums),
– ņemot vērā ANO neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas ziņojumus par Venecuēlas Bolivāra Republiku,
– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell un Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas nesenos paziņojumus par Venecuēlu,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2019. gadā izveidotās ANO neatkarīgās starptautiskās faktu vākšanas misijas secinājumus par Venecuēlas Bolivāra Republiku,
– ņemot vērā ANO Ekspertu grupas 2024. gada 28. jūlija Venecuēlas prezidenta vēlēšanu jautājumos starpposma ziņojumu, kas publicēts 2024. gada 9. augustā,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas 2024. gada 16. augusta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā,
– ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas Venecuēlā 2022. gada 22. februāra nobeiguma ziņojumu “Reģionālās un pašvaldību vēlēšanas 2021. gada 21. novembrī” un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas priekšsēdētāja 2021. gada 23. novembra paziņojumu par reģionālajām un vietējām vēlēšanām Venecuēlā 2021. gadā,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā 2024. gada 28. jūlijā Venecuēlā notika prezidenta vēlēšanas, lai izraudzītos prezidentu uz sešu gadu pilnvaru termiņu, kas sākas 2025. gada 10. janvārī; tā kā vēlēšanu process nevienā no tā posmiem neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem un tajā tika pārkāpti daudzi Venecuēlas valsts tiesību aktu noteikumi; tā kā vēlēšanu laikā tika ierobežota politisko dalībnieku, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un mediju brīvība;
B. tā kā 2023. gada oktobra Barbadosas nolīgumā puses uzņēmās nozīmīgas saistības atvieglot dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju un veicināt sarunas ar mērķi rīkot brīvas un taisnīgas vēlēšanas un nodrošināt Venecuēlas iedzīvotāju labklājību; tā kā šīs saistības ietvēra apņemšanos atzīt un ievērot katra politiskā dalībnieka tiesības brīvi un saskaņā ar saviem iekšējiem mehānismiem izvirzīt vēlēšanām savu prezidenta amata kandidātu;
C. tā kā 2023. gada oktobrī opozīcijas kandidāte María Corina Machado ar 92,35% balsu uzvarēja “Vienotības platformas” prezidenta amata kandidātu priekšatlasē; tā kā 2024. gada 26. janvārī Venecuēlas Augstākā tiesa apstiprināja patvaļīgo aizliegumu, kas liedz prezidenta amata kandidātei María Corina Machado ieņemt amatu un reģistrēt savu kandidatūru prezidenta vēlēšanām; tā kā N. Maduro režīms gadu gaitā ir liedzis kandidēt vēlēšanās vairākiem citiem opozīcijas politiķiem, lai nepieļautu politiskas pārmaiņas;
D. tā kā 2024. gada 19. aprīlī “Vienotības platforma” paziņoja, ka tās kandidāts būs Edmundo González, un 2024. gada 26. martā Venecuēlas Nacionālā vēlēšanu padome (CNE) apstiprināja, ka E. González ir reģistrēts kā kandidāts 2024. gada prezidenta vēlēšanās;
E. tā kā 2024. gada 13. maijā ES nolēma līdz 2025. gada 10. janvārim pagarināt ES sankcijas, kas vērstas pret Venecuēlas amatpersonām un vienībām, kuras atbalsta Nicolás Maduro režīmu;
F. tā kā 2024. gada 28. maijā CNE atsauca uzaicinājumu ES nosūtīt novērotājus, kas uzraudzītu 2024. gada jūlijā paredzētās prezidenta vēlēšanās;
G. tā kā pirms vēlēšanām, to laikā un kopš tām režīms ir pastāvīgi vajājis, nolaupījis, apcietinājis un ieslodzījis opozīcijas aktīvistus un opozīcijas līderes María Corina Machado un prezidenta amata kandidāta Edmundo González kampaņas komandu, piemērojot kriminālatbildību par advokātu, cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības dalībnieku darbu;
H. tā kā kopš 2024. gada 20. marta sešas personas, kas cieši sadarbojas ar partiju “Vente Venezuela”, ir lūgušas patvērumu Argentīnas vēstniecībā Karakasā, kur tās joprojām saskaras ar pieaugošu spiedienu un vajāšanu no Venecuēlas drošības spēku puses;
I. tā kā 2024. gada 28. jūlija vēlēšanas noritēja kopumā miermīlīgi un bija labi organizētas loģistikas ziņā; tā kā tomēr tika ziņots, ka vēlētājiem ir liegta piekļuve vēlēšanu iecirkņiem, ka ir bijuši kavējumi un sarežģījumi saistībā ar reģistrāciju un ka vietējiem un opozīcijas partiju novērotājiem ir liegta piekļuve daudziem vēlēšanu iecirkņiem; tā kā vēlēšanu naktī tika atklāti būtiski pārkāpumi un oficiālo balsu skaitīšanas rezultātu nosūtīšana no vēlēšanu iecirkņiem CNE tika pārtraukta, kad bija pieejami aptuveni 30 % vēlēšanu protokolu (actas);
J. tā kā oficiālie dati liecina, ka tikai 69211 ārvalstīs dzīvojošo venecuēliešu varēja reģistrēties, lai gan tiek lēsts, ka puse no 7,7 miljoniem ārvalstīs dzīvojošo venecuēliešu ir balsstiesīgā vecumā;
K. tā kā 2024. gada 29. jūlijā CNE paziņoja, ka, iespējams, pēc vairāk nekā 80 % balsu saskaitīšanas prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis N. Maduro ar 51,95 % balsu, savukārt E. González ir saņēmis 43,18 % balsu, tomēr nav publiskojusi vēlēšanu protokolus (actas) no vēlēšanu iecirkņiem un nav pamatojusi ar faktiem savu mutisko paziņojumu, un tas ir nopietns vēlēšanu principu pārkāpums; tā kā tas nozīmēja, ka starptautiskā sabiedrība nevarēja pārbaudīt vai apstiprināt CNE paziņotos rezultātus; tā kā tādējādi CNE rezultātu pārvaldības procesā netika veikti pārredzamības un integritātes pamatpasākumi, kas ir būtiski, lai vēlēšanu rezultātus varētu uzskatīt par ticamiem;
L. tā kā opozīcija apstrīdēja CNE paziņotos rezultātus un tiešsaistē publicēja vairāk nekā 83,5 % vēlēšanu protokolu (actas), kas liecina, ka E. González ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru, proti, ir saņēmis 67,08 %, savukārt viņa sāncensis ir saņēmis 30,43 % balsu; tā kā ANO Ekspertu grupas vēlēšanu jautājumos starpposma ziņojums apstiprina opozīcijas publicēto dokumentu autentiskumu;
M. tā kā 2024. gada 31. jūlijā N. Maduro pieprasīja režīma kontrolētajai Augstākajai tiesai apstiprināt vēlēšanu rezultātus, taču viņa pieprasījuma saturs nav publiski pieejams un līdz ar to viņa argumenti nav skaidri; tā kā 2024. gada 5. augustā CNE paziņoja, ka ir iesniegusi Augstākajai tiesai apstiprināšanai visus vēlēšanu protokolus, kā to pieprasījis prezidents, taču nav tos publiskojusi; tā kā 2024. gada 22. augustā Augstākā tiesa nolēma, ka prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis N. Maduro, tomēr tās nolēmumam trūkst jebkādas ticamības;
N. tā kā apstrīdētie vēlēšanu rezultāti lika tūkstošiem cilvēku visā Venecuēlā protestēt nākamajās dienās pēc to paziņošanas un tā kā tika ziņots, ka tiesībaizsardzības iestādes nesamērīgi izmanto spēku pret protestētājiem un ka bruņotas personas, kas atbalsta valdību, uzbrūk demonstrantiem;
O. tā kā 2024. gada 13. augustā ANO augstais cilvēktiesību komisārs nosodīja to, ka pastāvīgi tiek patvaļīgi aizturēti cilvēki, norādot, ka no 2024. gada 29. jūlija līdz 13. augustam ir arestēti vairāk nekā 2400 cilvēku; tā kā ANO Neatkarīgā starptautiskā faktu vākšanas misija Venecuēlā, kuru ANO Cilvēktiesību padome izveidoja 2019. gadā, laikposmā no 2024. gada 28. jūlija līdz 8. augustam reģistrēja 23 nāves gadījumus, kas saistīti ar protestiem, norādot, ka lielākā daļa no bojāgājušajiem ir tikuši nošauti;
P. tā kā 2024. gada 2. septembrī pēc Venecuēlas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma tika izdots E. González apcietināšanas orderis pēc tam, kad E. González neatbildēja uz trim pavēstēm saistībā ar tās veikto izmeklēšanu par opozīcijas tīmekļa vietnē publicētajiem vēlēšanu protokoliem (actas); tā kā E. González tiek apsūdzēts par iesaistīšanos sazvērestībā un vēlēšanu iestādes pilnvaru uzurpēšanu un tiek apgalvots, ka opozīcijas rīcība apdraud valsts leģitimitāti; tā kā šajā laikā ir beidzies ģenerālprokurora Tarek William Saab pilnvaru termiņš; tā kā jau 2024. gada 5. augustā Venecuēlā tika sākta kriminālizmeklēšana pret E. González un M. C. Machado par cita vēlēšanu uzvarētāja, kas nav N. Maduro, pasludināšanu un iespējamu musināšanu uz nepakļaušanos un sacelšanos;
Q. tā kā 2024. gada 8. septembrī Edmundo González ieradās Spānijā, lūdzot patvērumu; tā kā 2024. gada 29. jūlijā viņš rada patvērumu Nīderlandes vēstniecībā Karakasā un 2024. gada 5. septembrī pārcēlās uz Spānijas vēstnieka rezidenci Karakasā;
R. tā kā 2024. gada 14. septembrī Venecuēlas valdība paziņoja, ka ir aizturējusi sešus ārvalstniekus, tostarp trīs ES pilsoņus, kā aizturēšanas iemeslu norādot apšaubāmus apgalvojumus, ka viņi plāno “destabilizēt” situāciju valstī; tā kā valdības amatpersonas ar savas valsts izlūkošanas aģentūras starpniecību ir nākušas klajā ar ārkārtīgi nopietnām un acīmredzami fiktīvām apsūdzībām par Spānijas „iejaukšanos”;
S. tā kā Venecuēlā turpinās cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp patvaļīga aizturēšana, pārmērīga spēka izmantošana pret demonstrantiem, nelikumīga nogalināšana, piespiedu pazušana, vajāšana, nelikumīga atlaišana, politisko oponentu un cilvēku, kas izmanto savas tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un vārda brīvību, vajāšana un saukšana pie atbildības, kā arī tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumi;
T. tā kā papildus politiskajai un institucionālajai krīzei Venecuēla piedzīvo dziļu ekonomikas un sociālo krīzi, kas nopietni skar iedzīvotāju dzīvi; tā kā valstī pastāv ievērojams sabiedrisko pakalpojumu trūkums un venecuēliešiem ir aizvien grūtāk piekļūt pārtikai un zālēm; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja datiem vairāk nekā 7,7 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest valsti un šis skaits pieaug,
1. atzīmē, ka starptautisko vēlēšanu novērošanas misiju ziņojumos ir skaidri norādīts, ka 28. jūlijā notikušās Venecuēlas prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem vēlēšanu integritātes standartiem; atkārtoti norāda, ka CNE nav publicējusi pilnīgus un neatkarīgi pārbaudāmus vēlēšanu protokolus (actas) no visiem valsts vēlēšanu iecirkņiem; atgādina, ka saskaņā ar Venecuēlas tiesību aktiem CNE būtu jāpublicē dati valsts, pašvaldību, pagastu, vēlēšanu centru un vēlēšanu iecirkņu līmenī un jāpārbauda iespējamās neatbilstības publisko vēlēšanu protokolu rezultātos;
2. jo īpaši norāda, ka ANO Ekspertu grupas, kuru CNE aicināja novērtēt vēlēšanu vispārējo norisi saistībā ar Barbadosas nolīgumu, starpposma ziņojumā tika uzsvērts, ka CNE paziņotie rezultāti nav pamatoti; atgādina, ka ANO Ekspertu grupa pārskatīja opozīcijas publicētos vēlēšanu protokolus (actas) izlasi un apstiprināja, ka tajos ir visi sākotnējo rezultātu protokolu drošības elementi, kas apliecina to ticamību;
3. mudina CNE nekavējoties publicēt vēlēšanu protokolus (actas), tostarp balsošanas rezultātus par katru vēlēšanu iecirkni, un ievērot tautas suverenitātes pamatprincipu, ļaujot objektīvi pārbaudīt rezultātus un tādējādi nodrošinot vēlēšanu procesa pārredzamību, ticamību un leģitimitāti;
4. uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt un saglabāt visu vēlēšanu procesā izmantoto aprīkojumu, tostarp visus drukātos vēlēšanu protokolus un rezultātus, lai aizsargātu visu balsošanas procesa kontroles ķēdi;
5. uzsver, ka saskaņā ar pašlaik publiski pieejamajām vēlēšanu protokolu kopijām Edmundo González, šķiet, ir pārliecinoši uzvarējis prezidenta vēlēšanās;
6. šajā sakarībā sagaida, ka 2025. gada 10. janvārī Edmundo González dos Venecuēlas prezidenta zvērestu;
7. atkārtoti norāda, ka vēlēšanās paustās Venecuēlas tautas gribas ievērošana joprojām ir vienīgais veids, kā Venecuēla var atjaunot demokrātiju, nodrošināt miermīlīgu un patiesu pāreju un novērst pašreizējo humanitāro un sociālekonomisko krīzi;
8. aicina starptautisko sabiedrību un reģionālos partnerus īstenot visus iespējamos politiskos un diplomātiskos centienus, lai veicinātu dialogu starp pusēm;
9. pauž nožēlu par to, ka nav īstenots neviens no galvenajiem ieteikumiem, kas sniegti ES vēlēšanu novērošanas misijas galīgajā ziņojumā par 2021. gada vēlēšanām, un ka uzaicinājums novērot 2024. gada vēlēšanas tika atsaukts;
10. aicina Venecuēlas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus patvaļīgi aizturētos cilvēkus, tostarp ārvalstu un ES valstspiederīgos, pārtraukt represijas pret pilsonisko sabiedrību un opozīciju un uzbrukumus tām un darīt galu sistemātiskajai cilvēktiesību pārkāpumu tendencei valstī;
11. uzstāj, ka ir svarīgi, lai šajā kritiskajā laikā demonstrācijas un protesti notiktu miermīlīgi, un aicina saglabāt mieru un savaldību; atkārtoti norāda, ka Venecuēlas iestādēm, tostarp drošības spēkiem, ir pilnībā jāievēro cilvēktiesības, tostarp vārda brīvība un pulcēšanās brīvība;
12. mudina starptautisko sabiedrību turpināt izdarīt maksimālu spiedienu uz Venecuēlas iestādēm, lai nodrošinātu opozīcijas līderes María Corina Machado un citu Venecuēlā palikušo opozīcijas politiķu integritāti un drošību;
13. aicina Venecuēlas iestādes aizsargāt diplomātiskās telpas un personālu, kas dzīvo Venecuēlas teritorijā, tostarp personas, kas meklē patvērumu šādās telpās saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un garantēt drošu pārvietošanos;
14. aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Padomi pagarināt sankcijas pret Venecuēlas režīmu un paplašināt to tvērumu, iekļaujot tajās augsta līmeņa režīma amatpersonas un drošības spēku pārstāvjus, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;
15. aicina Starptautisko Krimināltiesu iekļaut notiekošos cilvēktiesību pārkāpumus un patvaļīgas aizturēšanas gadījumus izmeklēšanās par iespējamiem noziegumiem pret cilvēci, kurus pastrādājis N. Maduro režīms, un saukt vainīgos pie atbildības;
16. aicina ANO Cilvēktiesību padomi tās 57. sesijā (no 2024. gada 9. septembra līdz 9. oktobrim) pieņemt rezolūciju, ar ko atjauno ANO neatkarīgo starptautisko faktu vākšanas misiju Venecuēlā un ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) klātbūtni Venecuēlā; aicina OHCHR nekavējoties atgriezties Venecuēlā un mudina Venecuēlu nodrošināt nepieciešamos apstākļus, lai OHCHR varētu pilnībā īstenot savas pilnvaras;
17. uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Amerikas valstu organizācijai, ANO ģenerālsekretāram un Venecuēlas režīmam.