Rezolūcijas priekšlikums - B10-0036/2024Rezolūcijas priekšlikums
B10-0036/2024

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai

16.9.2024 - (2024/2799(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu

Michael Gahler, Andrzej Halicki, Sebastião Bugalho, David McAllister, Siegfried Mureşan, Željana Zovko, Andrius Kubilius, Pekka Toveri, Rasa Juknevičienė, Isabel Wiseler‑Lima, Antonio López‑Istúriz White, Nicolás Pascual De La Parte, Mika Aaltola, Wouter Beke, Gheorghe Falcă, Niclas Herbst, Sandra Kalniete, Marcin Kierwiński, Ondřej Kolář, Vangelis Meimarakis, Danuše Nerudová, Ana Miguel Pedro, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Alice Teodorescu Måwe, Ingeborg Ter Laak, Riho Terras, Matej Tonin, Inese Vaidere
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0028/2024

Procedūra : 2024/2799(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B10-0036/2024
Iesniegtie teksti :
B10-0036/2024
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B10‑0036/2024

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai

(2024/2799(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas kara pret Ukrainu eskalācijas 2022. gada februārī un Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī,

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, turpinot to, ko tā sāka 2014. gadā, anektējot Krimu un pēc tam okupējot Doneckas un Luhanskas reģionu daļas;

B. tā kā Ukraina un tās iedzīvotāji ir izrādījuši nelokāmu apņēmību sekmīgi aizstāvēt savu valsti par spīti lielajiem zaudējumiem civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru ziņā; tā kā Krievija ir tīši veikusi plaša mēroga un sistemātiskas zvērības okupētajās teritorijās un neselektīvi uzbrukusi dzīvojamajiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai; tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās; tā kā šī Krievijas spēku un to pastarpināto spēku necilvēcīgā rīcība ir uzskatāma par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;

C. tā kā kopš 2024. gada 24. augusta Krievija īsteno līdz šim visintensīvāko aviācijas uzlidojumu kampaņu pret Ukrainu, izmantojot lielu skaitu ballistisko raķešu un dronu; tā kā šie uzbrukumi ir bijuši vērsti pret kritisku civilo infrastruktūru, piemēram, slimnīcām, skolām, universitātēm un dzīvojamām mājām, mēģinot sagraut Ukrainas iedzīvotāju noturību; tā kā uzbrukumi ir bijuši vērsti arī pret enerģētikas infrastruktūru, cenšoties likvidēt valsts integrēto elektrotīklu un destabilizēt atlikušo kodolelektrostaciju darbību, kas pirms rudens un ziemas mēnešiem varētu izraisīt tādus negadījumus kā Černobiļā; tā kā līdz šim šajos triecienos ir nogalināts vairāk nekā simts cilvēku un aptuveni tūkstotis cilvēku ir ievainoti;

D. tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim ir nodrošinājušas vairāk nekā 100 miljardus EUR finansiālajā, humanitārajā, bēgļu un militārajā palīdzībā Ukrainai, tostarp aptuveni 40 miljardus EUR militārās palīdzības veidā, un tiek ziņots, ka vēl 21 miljards EUR tiks piešķirts līdz 2025. gadam; tā kā Eiropas Savienības militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) ir apmācījusi vairāk nekā 55 000 Ukrainas bruņoto spēku locekļus gan kombinēto spēku apmācībā, gan specializētā apmācībā; tā kā NATO nodrošinās ikgadēju finansiālu ieguldījumu Ukrainai 40 miljardu EUR apmērā;

E. tā kā 2024. gada jūlijā ES veica pirmo regulāro maksājumu aptuveni 4,2 miljardu EUR apmērā no jaunizveidotā Ukrainas mehānisma; tā kā šis maksājums seko iepriekšējam pagaidu un priekšfinansējuma atbalstam, tādējādi kopš mehānisma izveides 2024. gada martā veidojot 12,2 miljardus EUR;

F. tā kā kopš pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma Eiropas Savienībai ir pārdots Krievijas fosilais kurināmais vairāk nekā 200 miljardus EUR vērtībā, kas ir divreiz vairāk nekā Ukrainai tajā pašā laikposmā piešķirtais kopējais finansējums;

G. tā kā Ukrainas Rietumu partneri ir nodrošinājuši ieroču sistēmas, lai atbalstītu tās leģitīmo aizsardzību; tā kā šie partneri ir arī ieviesuši ierobežojumus šo ieroču sistēmu izmantošanai attiecībā uz uzbrukumiem, kas vērsti pret mērķiem Krievijas teritorijā, baidoties no iespējamas kara eskalācijas,

1. atkārtoti apstiprina savu nostāju attiecībā uz pastāvīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un ES nelokāmo apņemšanos sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humanitāru, militāru un diplomātisku atbalstu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu Ukrainas uzvaru; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai saglabātu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai;

2. atkārtoti norāda, ka Ukrainai kā agresijas upurim ir likumīgas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atgādina, ka ievērojamā, lai gan joprojām nepietiekamā militārā palīdzība, ko sniedz ES, ASV un līdzīgi domājoši partneri, ir paredzēta, lai Ukraina varētu efektīvi aizstāvēties pret valsti agresori un atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju;

3. prasa Ukrainas Rietumu partneriem nekavējoties atcelt visus ierobežojumus to ieroču sistēmu izmantošanai, kas piegādātas Ukrainas leģitīmās pašaizsardzības vajadzībām saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, lai tā varētu dot triecienus leģitīmiem mērķiem Krievijas teritorijā; atgādina, ka šie vienpusējie un selektīvie ierobežojumi mazina Ukrainas spēju efektīvi pretoties uzbrukumiem tās pilsētām un infrastruktūrai un tādējādi palielina jau tā ļoti lielo civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaitu;

4. atgādina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir daļa no plašāka mērķu kopuma pret Rietumiem, mūsu demokrātiju un vērtībām; atkārtoti pauž pārliecību, ka Ukraina neatgriezeniski virzās uz dalību ES un NATO; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt militāro atbalstu Ukrainai jebkādā veidā, kas nepieciešams, lai panāktu Ukrainas uzvaru; atkārtoti pauž savu iepriekšējo nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā; uzsver, ka nepietiekama vai novēlota ieroču un munīcijas piegāde var apdraudēt līdz šim īstenotos centienus; tāpēc mudina dalībvalstis būtiski palielināt un paātrināt savu militāro atbalstu un kāpināt savas militārās rūpniecības spējas; atzinīgi vērtē NATO lēmumu tuvākajā nākotnē garantēt militārās piegādes vismaz 40 miljardu EUR vērtībā;

5. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāsniedz finansiāla kompensācija par milzīgo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas aktīviem novirzīt, lai atbalstītu Ukrainas kara centienus; turklāt atzinīgi vērtē G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; aicina ES izveidot stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai;

6. uzsver Ukrainas Rietumu partneru atbildību apņemties sniegt ilgtermiņa un pastāvīgu finansiālo atbalstu Ukrainai; atgādina par analīzi, kas liecina, ka Ukrainas militārās vajadzības ir aptuveni 100 miljardu EUR gadā; turklāt aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar jaunizveidoto Ukrainas mehānismu;

7. aicina ES iestādes un dalībvalstis paātrināt Ukrainas aizsardzības rūpniecības integrāciju ES aizsardzības tehniskajā un rūpnieciskajā bāzē un sadarboties ar Ukrainu, lai palielinātu tās militārās ražošanas jaudu;

8. mudina ES iestādes paātrināt Eiropas aizsardzības industrijas stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, kas savukārt ļautu savlaicīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai;

9. aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Padomi nekavējoties aizliegt Krievijas potaša importu; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis, un pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un nodrošina Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu;

10. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi atbalstīt centienus nodrošināt saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem esošajās starptautiskajās tiesās un iestādēs, kā arī par agresijas noziegumiem, citu metožu starpā arī izveidojot īpašu starptautisku tribunālu;

11. aicina ES un tās dalībvalstis ieviest pilnīgu aizliegumu attiecībā uz reeksportētajiem Krievijas rafinētajiem naftas produktiem un piemērot mērķtiecīgas sankcijas visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas atvieglo to transportēšanu un izplatīšanu visā ES; turklāt aicina ieviest izcelsmes noteikumu dokumentāciju, kas nodrošinātu informāciju par ES importēto naftas produktu patieso izcelsmi;

12. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, ASV valdībai un Kongresam un NATO. 

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 18. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika