REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
16.9.2024 - (2024/2799(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Adam Bielan, Mariusz Kamiński, Rihards Kols, Michał Dworczyk, Sebastian Tynkkynen, Roberts Zīle, Assita Kanko, Charlie Weimers, Jadwiga Wiśniewska, Małgorzata Gosiewska, Ondřej Krutílek, Veronika Vrecionová
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0028/2024
B10‑0039/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši tās, kas pieņemtas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī un Krimas pussalas aneksijas 2014. gada 19. februārī,
– ņemot vērā NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija ar Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko atbalstu kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, klaji pārkāpjot ANO Statūtus un starptautisko tiesību pamatprincipus un turpinot to, ko tā sāka 2014. gadā, anektēdama Krimu un pēc tam okupēdama Doneckas un Luhanskas apgabalu daļas;
B. tā kā Ukraina, tās armija un iedzīvotāji ir izrādījuši nelokāmu apņēmību sekmīgi aizstāvēt savu valsti par spīti lielajiem zaudējumiem civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru ziņā; tā kā okupētajās teritorijās veiktās zvērības, kā arī Krievijas spēku neselektīvie uzbrukumi dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai ir noveduši pie tūkstošiem civiliedzīvotāju, tostarp bērnu, upuru un plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas liecina par starptautisko humanitāro tiesību klaju neievērošanu; tā kā miljoniem ukraiņu joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās; tā kā šī Krievijas spēku un to pilnvaroto necilvēcīgā rīcība ir kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un genocīds;
C. tā kā kopš 2024. gada 24. augusta Krievija īsteno lielāko pret Ukrainu vērsto aviācijas bombardēšanas kampaņu, kurās izmanto daudz ballistisko raķešu un dronu; tā kā šie uzbrukumi ir bijuši vērsti pret kritisku civilo infrastruktūru, piemēram, slimnīcām, skolām, universitātēm un dzīvojamām mājām, mēģinot sagraut Ukrainas iedzīvotāju noturību; tā kā uzbrukumi ir bijuši vērsti arī pret enerģētikas infrastruktūru, cenšoties likvidēt valsts integrēto elektrotīklu un destabilizēt atlikušo kodolelektrostaciju darbību, kas pirms rudens un ziemas mēnešiem varētu izraisīt tādus negadījumus kā Černobiļā; tā kā līdz šim šajos uzbrukumos ir nogalināts vairāk nekā simts cilvēku un aptuveni tūkstotis cilvēku ir ievainoti;
D. tā kā Krievijas droni un raķetes, kas vērstas pret Ukrainu, arvien vairāk pārkāpj ES un NATO gaisa telpu, apdraudot alianses austrumu reģionu iedzīvotājus;
E. tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim ir nodrošinājušas vairāk nekā 100 miljardus EUR finansiālajā, humanitārajā, bēgļiem paredzētajā un militārajā palīdzībā Ukrainai, tostarp aptuveni 40 miljardus EUR militārās palīdzības veidā, un tiek ziņots, ka vēl 21 miljards EUR tiks piešķirts līdz 2025. gadam; tā kā ES militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) ir apmācījusi vairāk nekā 55 000 Ukrainas bruņoto spēku locekļu gan kombinēto spēku apmācībā, gan specializētā apmācībā; tā kā NATO nodrošinās ikgadēju finansiālu ieguldījumu Ukrainai 40 miljardu EUR apmērā;
F. tā kā jūlijā ES veica pirmo regulāro maksājumu aptuveni 4,2 miljardu EUR apmērā no jaunizveidotā Ukrainas mehānisma; tā kā šis maksājums seko iepriekšējam pagaidu un priekšfinansējuma atbalstam, tādējādi kopš mehānisma izveides 2024. gada martā veidojot 12 miljardus EUR;
G. tā kā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupu veido vairāk nekā 50 līdzīgi domājošas valstis un tai ir bijusi izšķiroša nozīme starptautiskā militārā atbalsta koordinēšanā, kas izceļ kolektīvās rīcības nozīmi demokrātijas un suverenitātes aizsardzībā; tā kā Krieviju turpretī atbalsta autokrātiskāko un nežēlīgāko totalitāro režīmu ass, piemēram, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija;
H. tā kā NATO un vadošie sabiedrotie, jo īpaši Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste, ir pildījuši izšķirošu lomu, koordinējot un vadot militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai ne tikai ar ieročiem, munīciju un aprīkojumu, bet arī ar izlūkdatiem un citiem datiem; tā kā rietumu partneri ir arī ieviesuši ierobežojumus savu ieroču sistēmu izmantošanai attiecībā uz uzbrukumiem mērķiem Krievijas teritorijā, baidoties no iespējamas kara eskalācijas; tā kā daži sabiedrotie joprojām nosaka individuālus ierobežojumus Ukrainai piegādāto ieroču izmantošanai pret agresoru, tādējādi ierobežojot Ukrainas spēju apturēt uzbrukumus civiliedzīvotājiem;
I. tā kā notiekošais agresijas karš vēl vairāk apstiprina, ka Amerikas Savienotās Valstis joprojām ir vissvarīgākā valsts Eiropas drošībai, jo karš turpina atklāt būtiskus un nepieņemamus trūkumus Eiropas spējā sevi aizstāvēt; tā kā šie notikumi ir apliecinājuši, ka Polija kā cienījama ES un NATO dalībvalsts un galvenais centrs, no kā nodrošina atbalstu Ukrainai; tā kā šis novājināšanas karš pret ES kandidātvalsti nav mainījis dažu dalībvalstu un NATO sabiedroto attieksmi pret šīs realitātes radīto drošības prasību izpildi, kas paredzēta NATO aizsardzības solījumā;
J. tā kā Irānas Islāma Republikas lēmums piegādāt Krievijai tūkstošiem dronu Shahed ir vēl vairāk nostiprinājis tās “izstumtās” valsts statusu; tā kā Krievija joprojām saņem atbalstu no tādām valstīm kā Ziemeļkoreja un Ķīna; tā kā Ziemeļkoreja kopš 2023. gada augusta, iespējams, ir piegādājusi vairāk nekā 2,5 miljonus lādiņu un citu ieroču kārtu, kas vēl vairāk apliecina tās nelokāmo naidīgumu pret starptautiskajiem tiesību aktiem un normām;
K. tā kā Ukrainas operācija Kurskā un Krievijas nespēja sagrābt visu Donbasa reģionu, neraugoties uz Putina noteiktajiem termiņiem un masveida karaspēka uzbrukumiem, liecina, ka Ukrainai ir ļoti spējīgs kaujas spēks un, ja tai tiks piegādāts vairāk nepieciešamo ieroču, tā varēs atbrīvoties no Krievijas okupācijas,
1. vēlreiz apstiprina savu nostāju attiecībā uz pastāvīgo atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un ES nelokāmo apņemšanos sniegt politisku, finansiālu, ekonomisku, humanitāru, militāru un diplomātisku atbalstu Ukrainas uzvarai; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt pie tā, lai saglabātu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai;
2. uzsver, ka 10 gadus pēc Krievijas agresijas sākuma un vairāk nekā divus gadus pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainas rietumu sabiedroto mērķi nav mainījušies un ietver Krievijas spēku un to starpnieku militāro sabrukumu Ukrainā, kas Kijivai dos iespēju pilnībā atjaunot savu teritoriālo integritāti, panākt, ka Krievija maksā kompensāciju Ukrainai par milzīgajām ciešanām, nodrošināt, ka tiek izskausts Krievijas imperiālisms, lai tas nekad neatgrieztos, un saukt pie atbildības tos, kas ir atbildīgi par agresijas karu pret Ukrainu un par pastrādātajiem noziegumiem, ieskaitot Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko, kā arī kara noziedzniekus no Krievijas valdības zemāko ešelonu, Krievijas bruņoto spēku un to starpnieku vidus;
3. atzīst, ka Krievijas iebrukumam Ukrainā ir pret ukraiņu tautu vērsta genocīda pazīmes un tas atbilst daudzām — ja ne visām — genocīda definīcijām, kas dotas 1948. gada Konvencijas par genocīdu II pantā;
4. atkārto, ka Ukrainai kā agresijas upurei ir leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atgādina, ka ievērojamā, lai gan joprojām nepietiekamā militārā palīdzība, ko sniedz ES, ASV un līdzīgi domājoši partneri, ir paredzēta, lai Ukraina varētu efektīvi aizstāvēties pret valsti agresori un atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju;
5. pauž atzinību Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupai par tās būtisko lomu starptautiskā atbalsta koordinēšanā un mudina ES dalībvalstis palielināt savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā;
6. prasa visiem Ukrainas Rietumu partneriem nekavējoties atcelt visus ierobežojumus to ieroču sistēmu izmantošanai, kas piegādātas Ukrainas leģitīmās pašaizsardzības vajadzībām saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, lai tā varētu dot triecienus leģitīmiem mērķiem Krievijas teritorijā; atgādina, ka šie vienpusējie un selektīvie ierobežojumi mazina Ukrainas spēju efektīvi pretoties uzbrukumiem tās pilsētām un infrastruktūrai un tādējādi palielina jau tā ļoti lielo civiliedzīvotāju nāves gadījumu skaitu;
7. uzsver, ka ir jāpastiprina sadarbība gaisa aizsardzības jomā, tostarp jāizvieto modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai pārtvertu pret Ukrainu vērstās Krievijas raķetes un dronus, nodrošinot aizsardzību pret draudiem, kas skar arī ES un NATO gaisa telpu; atzinīgi vērtē Eiropas valstu, tostarp Dānijas, Nīderlandes, Beļģijas un Norvēģijas, konsorcija apņemšanos piegādāt Ukrainai iznīcinātājus F-16 un apmācīt Ukrainas pilotus, kas iezīmē būtiskas izmaiņas militārajā atbalstā Ukrainai un nodrošina Ukrainas gaisa spēkiem pamatīgu platformu dažādām funkcijām, tostarp pārākuma panākšanai gaisā, sauszemes triecieniem un izlūkošanai;
8. mudina dalībvalstis nekavējoties nodrošināt Ukrainai citas modernas ceturtās paaudzes vai vēl labākas lidmašīnas, kā arī tālas darbības raķetes, piemēram, Taurus, kā arī līdzekļus to uzturēšanai pietiekamā apjomā un bez ierobežojumiem, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības centienus, stratēģiskās un operacionālās intereses un ilgtermiņa spējas atturēt Krievijas agresiju;
9. atgādina, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir daļa no plašāka pret rietumiem un pret mūsu demokrātiju, drošību, interesēm un vērtībām vērstu mērķu kopuma, ko Putins atklāti paziņoja nedēļās pirms pilna mēroga agresijas; vēlreiz pauž pārliecību, ka Ukraina neatgriezeniski virzās uz dalību NATO; uzsver, ka izlēmīgākas un būtiskākas rietumu militārās palīdzības trūkums tikai pamudinās Krieviju savu agresiju turpināt; atzīmē, ka Krievijas agresija ir skaidri parādījusi, ka NATO ir galvenā loma Eiropas drošības garantēšanā; uzsver, ka pēc Zviedrijas un Somijas pievienošanās tikai četras ES dalībvalstis nav NATO sabiedrotās, proti, Austrija, Kipra, Īrija un Malta;
10. aicina ES dalībvalstis palielināt savus izdevumus, lai sasniegtu vismaz 2 % slieksni, un panākt lielāku komplementaritāti un mazāku dublēšanos starp ES un NATO; atkārto jau savu iepriekš pausto nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no sava IKP gadā; uzsver, ka nepietiekama vai novēlota ieroču un munīcijas piegāde var apdraudēt līdz šim īstenotos centienus; tāpēc mudina dalībvalstis būtiski palielināt un paātrināt savu militāro atbalstu un kāpināt savas militāro rūpniecības spējas; atzinīgi vērtē NATO lēmumu tuvākajā nākotnē garantēt militārās piegādes vismaz 40 miljardu EUR vērtībā; uzskata, ka pārliecinošai atturēšanai un aizsardzībai ir vajadzīgi vēl lielāki izdevumi nekā NATO paredzētie 2 %;
11. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāsniedz finansiāla kompensācija par milzīgo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas aktīviem novirzīt, lai atbalstītu Ukrainas kara centienus; turklāt atzinīgi vērtē G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; aicina ES kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem izveidot pienācīgu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai; tāpat aicina paredzēt mehānismu, ar ko panākt, ka Krievija izmaksā Ukrainai ilgtermiņa reparācijas;
12. uzsver Ukrainas rietumu partneru atbildību apņemties sniegt ilgtermiņa un pastāvīgu finansiālo atbalstu Ukrainai; atgādina par analīzi, kas liecina, ka Ukrainas militārās vajadzības ir aptuveni 100 miljardu EUR gadā; turklāt aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta jaunizveidotā Ukrainas mehānisma darbā;
13. aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, vienlaikus uzraugot, izvērtējot un uzlabojot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; aicina Padomi sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis, un pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un nodrošina Krievijas militāro kompleksu ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu; uzsver, ka ir jānovērš tas, ka ES valstīs ražotie kritiskie komponenti nonāk Krievijas militārās rūpniecības rīcībā; uzskata, ka ir būtiski pastiprināt ES ražoto augsto tehnoloģiju iekārtu eksporta un uzturēšanas kontroli, kā arī pastiprināt tiesībaizsardzības pasākumus un sadarbību, lai novērstu sankciju apiešanu; aicina Padomi un dalībvalstis jo īpaši pievērsties jautājumam par rietumos izstrādātu komponentu izmantošanu Krievijas ieročos; aicina vēl vairāk ierobežot Krievijas pilsoņu piekļuvi ES, jo īpaši ar stingrākām drošības pārbaudēm, ieskaitot prasību uzrādīt militārā dienesta informāciju Šengenas vīzas pieteikuma procesa laikā;
14. uzsver, ka agresijas noziegumu nevar atstāt nesodītu un ka agresijas kara pret Ukrainu iniciatori un vainīgie — Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, bijušais Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un pašreizējais Krievijas Federācijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs —, kā arī visas personas, kas iesaistītas kara pret Ukrainu plānošanā, sagatavošanā, sākšanā vai īstenošanā, būtu jātiesā starptautiskā tiesā un tām nav tiesību uz personisko imunitāti; aicina sankcijas piemērot arī tām valstīm, kuras labprātīgi kurina Krievijas kara mašīnu, piegādā agresoram aprīkojumu un munīciju vai veicina sankciju apiešanu;
15. nosoda Krievijas praksi bloķēt jebkādu rīcību ANO līmenī, kuras mērķis būtu saukt to pie atbildības par agresijas karu pret Ukrainu; aicina visas ANO dalībvalstis, ņemot vērā to, ka Krievijas Federācija, īstenodama agresijas karu pret Ukrainu, ir smagi pārkāpusi ANO Statūtu pašus pamatus, rīkoties, lai anulētu Krievijas veto tiesības Drošības padomē un izslēgtu Krieviju no ANO, kā notika PSRS gadījumā, kad to 1939. gadā pēc tās agresijas pret Poliju un Somiju izslēdza no Tautu Savienības;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Apvienoto Nāciju Organizācijai, ASV valdībai un Kongresam un NATO.