Rezolūcijas priekšlikums - B10-0062/2024Rezolūcijas priekšlikums
B10-0062/2024
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēku bojāeju un ES gatavību reaģēt uz šādām katastrofām, ko saasina klimata pārmaiņas

17.9.2024 - (2024/2817(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu

Tamás Deutsch, Viktória Ferenc, Ondřej Knotek, Klara Dostalova, Filip Turek, Nikola Bartůšek, Elisabeth Dieringer, Mathilde Androuët
PfE grupas vārdā

B10‑0062/2024

Eiropas Parlamenta rezolūcija par postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēku bojāeju un ES gatavību reaģēt uz šādām katastrofām, ko saasina klimata pārmaiņas

(2024/2817(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. pantu un 196. panta 1. punktu,

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[1],

– ņemot vērā Komisijas 2011. gada 6. oktobra paziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda nākotni (COM(2011)0613),

– ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fondu — īstenošana un piemērošana[2] un 2021. gada 18. maija rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pārskatīšanu[3],

– ņemot vērā 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā[4], 2005. gada 8. septembra rezolūciju par šīs vasaras dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā[5], 2006. gada 18. maija rezolūcijas par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausuma periodiem, plūdiem) — lauksaimniecības aspekti[6], par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem, sausumu un plūdiem) — reģionālās attīstības aspekti[7] un par dabas katastrofām (ugunsgrēki, sausums un plūdi) — vides aspekti[8], 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem[9], 2010. gada 17. jūnija rezolūciju par plūdiem Centrāleiropas valstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā, kā arī Francijā[10] un 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par plūdiem Centrāleiropas valstīs[11],

– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,

A. tā kā nesen daudzas Eiropas valstis, to skaitā Austriju, Čehiju, Poliju, Slovākiju, Ungāriju un Vāciju, skāra smaga dabas katastrofa, kurai bija raksturīgi liela mēroga plūdi;

B. tā kā pēdējos gados visā Eiropā ir palielinājies dabas katastrofu biežums, smagums, sarežģītība un ietekme;

C. tā kā minētie plūdi ir nodarījuši nopietnu kaitējumu pilsētām un pašvaldībām, kā arī infrastruktūrai, uzņēmumiem, lauksaimniecībai un lauku apvidiem; tā kā šo plūdu rezultātā ir iznīcināti dabas un kultūras mantojuma elementi, gājuši bojā vai guvuši savainojumus iedzīvotāji un tūkstošiem cilvēku tikuši pārvietoti no savām mājām;

D. tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots, lai stātos pretī liela mēroga dabas katastrofām un sniegtu finansiālo palīdzību šādu katastrofu skartajām dalībvalstīm;

E. tā kā ir obligāti jāveic šādu katastrofu skarto teritoriju atjaunošana, lai novērstu to izraisītos ekonomiskos, sociālos un videi nodarītos zaudējumus;

F. tā kā ir jāpalielina Eiropas Savienības un tās dalībvalstu spēja novērst visu veidu dabas katastrofas un tā kā ir jāuzlabo dažādu instrumentu izmantojamība un koordinācija, lai nodrošinātu katastrofu efektīvu novēršanu,

1. izsaka līdzjūtību katastrofas skarto dalībvalstu, reģionu un pašvaldību iedzīvotājiem un pauž solidaritāti ar viņiem; atzīst minētās katastrofas smagās ekonomiskās sekas un izsaka patiesu līdzjūtību arī cietušo ģimenēm;

2. atzīst un atzinīgi vērtē drošības un civilās aizsardzības vienību, glābšanas vienību un brīvprātīgo nenogurstošos centienus glābt dzīvības un mazināt kaitējumu skartajos apgabalos;

3. cildina to dalībvalstu centienus, kuras ir paplašinājušas atbalsta sniegšanu līdz skartajiem reģioniem, jo šīs darbības iemieso Eiropas solidaritātes garu, kas izpaužas kā savstarpējas palīdzības sniegšana grūtos laikos;

4. uzsver — lai efektīvi novērstu plūdus, īpaša uzmanība ir jāpievērš arī starpreģionālām un pārrobežu riska pārvaldības stratēģijām, kam ir ievērojams potenciāls koordinācijā un pastiprinātas kopīgas ārkārtas reaģēšanas īstenošanā, kā arī turpmākām investīcijām preventīvos pasākumos, izmantojot dažādus finanšu instrumentus;

5. atzīst, ka Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms atviegloja sadarbību starp dalībvalstīm, palīdzot mazināt ārkārtas situācijas ietekmi; mudina Komisiju un dalībvalstis racionalizēt procedūras šī mehānisma ātrai aktivizēšanai;

6. mudina Padomi un Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu ātru un atbilstošu finansiālās palīdzības izmaksu no ESSF, neuzliekot nekādus birokrātiskus vai citus nosacījumus; uzsver steidzamo nepieciešamību darīt pieejamu šo finansiālo palīdzību dabas katastrofu skartajām dalībvalstīm, lai atbalstītu to katastrofu pārvarēšanas centienus, jo īpaši attiecībā uz plūdu novēršanu, dabas ugunsgrēku kontroli un citiem saistītiem aizsardzības pasākumiem;

7. aicina Komisiju darīt iespējamu ātru palīdzības sākotnējo izmaksu, tiklīdz skartā dalībvalsts būs iesniegusi pieteikumu palīdzības saņemšanai;

8. atzinīgi vērtē to, ka Ungārija, kas ir Eiropas Savienības Padomes rotējošā prezidentvalsts, ir aktivizējusi ES integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas mehānismu, un uzsver, ka šis solis sniedz iespēju reģionā īpaši smagi skartajām dalībvalstīm koordinēt savus aizsardzības uzdevumus, tostarp, palīdzot noteikt veidus, kā ES var tām visefektīvāk sniegt atbalstu šajā kritiskajā situācijā;

9. uzsver, ka investēšanai plūdu novēršanā attiecīgo programmu ietvaros ir nepieciešami pietiekami finanšu līdzekļi bez nevajadzīgiem nosacījumiem, jo tas ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstīm ļautu izstrādāt efektīvas plūdu novēršanas darbības;

10. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un skarto apgabalu reģionālās un vietējās pašpārvaldes iestādēm.

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 18. septembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika