REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu
22.11.2024 - (2024/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Rasa Juknevičienė, Antonio López‑Istúriz White, Michael Gahler, Andrzej Halicki, David McAllister, Sebastião Bugalho, Isabel Wiseler‑Lima, Nicolás Pascual de la Parte, Mika Aaltola, Wouter Beke, Krzysztof Brejza, Daniel Caspary, Sandra Kalniete, Łukasz Kohut, Andrey Kovatchev, Ana Miguel Pedro, Davor Ivo Stier, Riho Terras, Matej Tonin, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0179/2024
B10‑0182/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas vadītāja 2024. gada 27. oktobra paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā organizācijas “Friends of Georgia” (“Gruzijas draugi”), kura pārstāv valstu parlamentus, 2024. gada 6. novembra kopīgo paziņojumu “On international inquiry commission to investigate irregularities of elections in Georgia” (“Par starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidi nolūkā izmeklēt pārkāpumus vēlēšanu norisē Gruzijā”),
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja vadītās starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas sniegtos sākotnējos konstatējumus un secinājumus par 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā Gruzijas kā ES kandidātvalsts statusu, ko Eiropadome piešķīra 2023. gada 14.–15. decembra augstākā līmeņa sanāksmē,
– ņemot vērā Komisijas 2024. gada 30. oktobra paziņojumu “2024. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2024) 690 final), kurā ietverts pirmais progresa ziņojums par Gruziju,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Gruzijas parlamenta vēlēšanās 2024. gada 26. oktobrī bija iespējams izvēlēties no vairākiem kandidātiem, taču vēlēšanās tika konstatēti nopietni pārkāpumi, kā arī tika saņemti dokumentēti ziņojumi par manipulācijām ar balsošanu un vēlētāju brīvību apspiešanu, kas konkrēti izpaudās kā iebiedēšana, balsu pirkšana, novērotāju aizskaršana, mediju izslēgšana no vēlēšanu iecirkņiem, vēlētāju izsekošana un personu apliecinošu dokumentu konfiskācija lauku apvidos; tā kā publiskajā sektorā strādājošie un sociālo pabalstu saņēmēji saskārās ar spiedienu atbalstīt valdošo partiju;
B. tā kā Gruzijas parlamenta vēlēšanas 2024. gada 26. oktobrī izcēlās ar to, ka pirmo reizi vēlēšanas valstī pilnībā notika, ievērojot proporcionālu vēlēšanu sistēmu, izmantojot elektroniskas ierīces vēlētāju identifikācijai un balsu skaitīšanai; tā kā šo tehnoloģiju izmantošana radīja bažas par pārredzamību, balsošanas aizklātumu un neatkarīgas pārbaudes trūkumu;
C. tā kā ar nesenajiem grozījumiem Vēlēšanu kodeksā, tostarp dzimumu kvotu atcelšanu, tika mainīts Centrālās vēlēšanu komitejas sastāvs, kas līdz ar Likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību pieņemšanu ir ierobežojuši pamatbrīvības, stigmatizējuši pilsoniskās sabiedrības organizācijas un apdraudējuši Gruzijas demokrātisko institūciju integritāti;
D. tā kā neatkarīgas un uzticamas Gruzijas vēlēšanu novērošanas misijas ir secinājušas, ka pirms vēlēšanām izdarītu spaidu, vēlēšanu dienā veiktu manipulāciju un novērotāju piekļuves ierobežošanas dēļ vēlēšanas neatspoguļo Gruzijas tautas patieso gribu; tā kā ar sistemātisku personas apliecību konfiskāciju, datu vākšanu un nepiederošu personu klātbūtni tika veidota spaidus radoša vide, kas nostiprināja valsts struktūru līdzdalību vēlēšanu rezultātu viltošanas veicināšanā; tā kā vēlēšanu dienā tika plaši pārkāpts balsošanas aizklātuma princips; tā kā vēlētāju iebiedēšanas, novērotāju apgrūtināšanas un balsošanas procedūru manipulāciju dēļ vēlēšanas ir uzskatāmas par negodīgām;
E. tā kā liels ziņojumu skaits par nelikumīgu rīcību vēlēšanās sakrita ar plaši izplatītām vēlētāju aktivitātes un par valdošo partiju nodoto balsu īpatsvara anomālijām;
F. tā kā Gruzijai kā ES kandidātvalstij ir pilnībā jāievēro asociācijas nolīgums un jāizpilda Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā minētie 12 pasākumi;
G. tā kā Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir publiski paudusi savu nosodījumu, nosaucot vēlēšanas par negodīgām, kā arī paziņojusi, ka neatzīs to rezultātus un pieprasījusi veikt starptautisku izmeklēšanu; tā kā arī demokrātiskā opozīcija ir apstrīdējusi vēlēšanu rezultātus, un daži opozīcijas politiskie spēki ir paziņojuši, ka neieņems savas deputātu vietas jaunajā parlamentā;
H. tā kā priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos savā pēc vēlēšanām sniegtajā paziņojumā atgādināja, ka starptautiskie novērotāji nav pasludinājuši vēlēšanas par brīvām un godīgām, prasīja veikt pārredzamu izmeklēšanu par nelikumībām un spiedienu uz vēlētājiem un viņu iebiedēšanu, un uzsvēra vajadzību pavērst pretējā virzienā demokrātijas lejupslīdes tendenci Gruzijā; tā kā īpašā šim jautājumam veltītā Parlamenta sēdē Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Schinas uzsvēra, ka Gruzijas parlamenta vēlēšanas neatbilst standartiem, kādi tiek sagaidīti no valsts, kurai ir ES kandidātvalsts statuss,
1. stingri nosoda daudzos un nopietnos pārkāpumus vēlēšanu norisē, par kuriem ziņots saistībā ar 2024. gada 26. oktobrī notikušajām Gruzijas parlamenta vēlēšanām, tostarp dokumentētos iebiedēšanas, manipulāciju ar balsošanu, balsu falsifikācijas, vēlēšanu novērotāju un mediju darba traucēšanas gadījumus un ziņojumus par manipulācijām ar elektroniskajām balsošanas iekārtām, kas deva iespēju ar vienu personu apliecinošu dokumentu balsot vairākas reizes;
2. uzskata, ka saņemtie ziņojumi par plašā mēroga vēlēšanu rezultātu viltošanu grauj vēlēšanu procesa integritāti, vājina rezultātu leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos jaunajai valdībai, un liecina, ka vēlēšanās nav uzticami atspoguļota Gruzijas tautas griba;
3. atbalsta aicinājumu veikt neatkarīgu un pārredzamu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par vēlēšanu manipulācijām, vēlētāju iebiedēšanu un sistēmiskiem pārkāpumiem pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā; mudina Gruzijas iestādes nodrošināt balsošanas protokolu publisku pieejamību, lai vēlētāji varētu tos pārbaudīt;
4. atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) lēmumu uz Gruziju nosūtīt tehnisko misiju; aicina EĀDD un Komisiju misijai piešķirt plašas pilnvaras, kuras neaprobežotos ar EDSO vēlēšanu novērošanas satvaru un metodiku, kas ievērojami atšķiras no ES vēlēšanu novērošanas metodikas, jo, izmantojot EDSO metodiku, vienmēr nav iespējams pietiekamā apmērā fiksēt visas norises valstī pirms vēlēšanu dienas, jo īpaši tādās valstīs kā Gruzija, kur pastāv iedibināta sistēma spiediena izdarīšanai uz valsts amatpersonām, vēlētāju iebiedēšanai un vietējo vēlēšanu novērotāju darba traucēšanai; uzskata, ka, nosakot šādas plašas pilnvaras, būs iespējams gan novērtēt manipulācijas ar vēlēšanu sistēmu un citus ilgtermiņa sagatavošanas pasākumus, kas rada iespējas nozagt un pirkt balsis, iebiedēt vēlētājus un pastrādāt citus vēlēšanu pārkāpumus, gan garantēt trauksmes cēlēju, liecinieku, izmeklētāju un žurnālistu anonimitāti un aizsardzību vietējā vidē, ko pašlaik nelabvēlīgi ietekmē spaidi un iebiedēšana; stingri mudina Gruzijas iestādes sadarboties ar ES misiju un uzskata, ka nevēlēšanās sadarboties vēl vairāk vājinātu vēlēšanu leģitimitāti;
5. pieņem zināšanai to, ka Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paudusi stingru nosodījumu par nesenajām vēlēšanām, nosaucot tās par negodīgām, kā arī paziņojusi, ka neatzīs vēlēšanu rezultātus; uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu atzīt vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā to, ka vēlēšanu leģitimitāti nopietni apdraud pārkāpumu apmērs; tāpēc atsakās atzīt parlamenta vēlēšanas un prasa rīkot tās atkārtoti, rīkošanu uzņemoties neatkarīgai valsts vēlēšanu struktūrai stingrā starptautiskā pārraudzībā, lai nodrošinātu patiesi godīgu un pārredzamu vēlēšanu procesu;
6. pauž dziļas bažas par sieviešu politiskās pārstāvības ievērojamo samazināšanos Gruzijā, ko pastiprinājusi dzimumu kvotu atcelšana, un aicina veikt izmaiņas tiesību aktos, lai veicinātu dzimumu līdztiesību politikā;
7. aicina ES un tās dalībvalstis piemērot individuālas sankcijas Gruzijas amatpersonām un politiskajiem līderiem, kuri ir atbildīgi par vēlēšanu pārkāpumiem, administratīviem pārkāpumiem un valsts iestāžu resursu pretlikumīgu izmantošanu; atkārtoti aicina Padomi un ES demokrātiskos partnerus piemērot Bidzinam Ivanišvili tūlītējas un mērķtiecīgas individuālas sankcijas, ņemot vērā viņa ietekmi uz politiskā procesa pasliktināšanos Gruzijā, un iesaldēt visus viņa aktīvus Eiropas Savienībā;
8. uzsver, ka pamattiesību ievērošana ir būtiska ES vīzu režīma liberalizācijas kritēriju izpildes rādītājs, un mudina Komisiju un Padomi pārskatīt Gruzijas bezvīzu režīmu, paredzot iespēju to apturēt, ja tiek uzskatīts, ka netiek ievēroti ES standarti attiecībā uz demokrātisku pārvaldību un brīvībām; uzsver, ka bezvīzu režīmu īpaši augstu vērtē Gruzijas jaunieši un ka tā darbības turpināšana ir atkarīga no Gruzijas apņemšanās ievērot ES vērtības; prasa nekavējoties apturēt bezvīzu ceļošanas iespējas diplomātisko un dienesta pasu turētājiem un visām personām, kas iesaistītas vēlēšanu pārkāpumos;
9. atgādina, ka jaunu antidemokrātisku tiesību aktu, piemēram, Likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību, pieņemšanas rezultātā Gruzijas integrācijas process ES principā ir apturēts; atgādina, ka ES ir arī iesaldējusi līdzekļu piešķiršanu Gruzijai; uzsver, ka pastāvīgā demokrātijas lejupslīde Gruzijā ir ne tikai nožēlu raisošs pavērsiens, ņemot vērā Gruzijas kādreizējos eiroatlantiskās integrācijas centienus, bet tā ir arī jāvērš pretējā virzienā, lai Gruzijas attiecības ar ES varētu atgriezties iepriekšējā gultnē; pauž nožēlu par to, ka politiskā vide Gruzijā liecina par valdošās partijas centieniem nostāties uz autoritāra kursa pretēji Gruzijas tautas vēlmei tuvināties Eiropai;
10. atgādina, ka Eiropadome 2023. gada 14.–15. decembra augstākā līmeņa sanāksmē piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā; uzsver, ka nesenās parlamenta vēlēšanas nepārprotami ir pretrunā šiem centieniem un vēlreiz apliecina, ka lēmums apturēt Gruzijas integrāciju ES ir bijis pareizs; uzsver, ka valdošās partijas “Gruzijas sapnis” īstenotā politika nav savienojama ar Gruzijas eiroatlantisko integrāciju;
11. atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas likumīgajiem centieniem tuvināties Eiropai un vēlmei dzīvot plaukstošā un demokrātiskā valstī, kurā nebūtu korupcijas, kura pilnībā respektētu pamattiesības, aizsargātu cilvēktiesības un garantētu atvērtu sabiedrību, neatkarīgus medijus un brīvas un godīgas vēlēšanas;
12. aicina Komisiju iesaldētos 120 miljonus EUR, kas sākotnēji bija paredzēti Gruzijas iestāžu atbalstam, izmantot tam, lai palielinātu ES atbalstu Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši nevalstiskajam sektoram un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, uz kuriem valdošā politiskā partija un iestādes arvien vairāk izdara nepamatotu spiedienu;
13. atkārtoti uzsver savu steidzamo prasību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili humānu apsvērumu dēļ, lai viņam varētu sniegt medicīnisko aprūpi ārvalstīs; uzsver, ka Gruzijas valdība ir pilnībā un nenoliedzami atbildīga par bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili dzīvību, veselību, drošību un labbūtību un ka tā pilnībā jāsauc pie atbildības par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu;
14. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.