REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Gruzijas demokrātiskās krīzes saasināšanos pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo krāpšanu vēlēšanās
22.11.2024 - (2024/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Sven Mikser, Tobias Cremer
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0179/2024
B10‑0183/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Gruzijas demokrātiskās krīzes saasināšanos pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo krāpšanu vēlēšanās
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekš par Gruziju pieņemtās rezolūcijas, jo īpaši 2024. gada 9. oktobra rezolūciju par demokrātijas vājināšanos un politiskā plurālisma apdraudējumu Gruzijā[1],
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO ODIHR) vadītās starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas (I-EOM) sākotnējo konstatējumu un secinājumu paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā 2024. gada 26. oktobrī un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas vadītāja 2024. gada 27. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell 2024. gada 29. oktobra paziņojumu par jaunākajiem notikumiem pēc parlamenta vēlēšanām Gruzijā, kā arī Augstā pārstāvja un Komisijas 2024. gada 27. oktobra kopīgo paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta Emmanuel Macron, Vācijas Federatīvās Republikas kanclera Olaf Scholz un Polijas Republikas premjerministra Donald Tusk 2024. gada 7. novembra kopīgo paziņojumu par stāvokli Gruzijā,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja, Delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāzu priekšsēdētāja un Delegācijas Euronest parlamentārajā asamblejā priekšsēdētāja 2024. gada 28. oktobra kopīgo paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā ES ministru 2024. gada 28. oktobra kopīgo paziņojumu par vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā Eiropas parlamentus pārstāvošās grupas Friends of Georgia 2024. gada 6. novembra kopīgo paziņojumu par starptautisku izmeklēšanas komisiju, kas izmeklētu pārkāpumus vēlēšanās Gruzijā,
– ņemot vērā Gruzijas kā ES kandidātvalsts statusu, ko Eiropadome tai piešķīra 2023. gada 14. un 15. decembra samitā,
– ņemot vērā Komisijas 2024. gada 30. oktobra paziņojumu "2024. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku" (COM(2024)0690), kurā iekļauts pirmais progresa ziņojums par Gruziju,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā 2024. gada 26. oktobrī Gruzijā notika kārtējās parlamenta vēlēšanas; tā kā vairāki ticami vēlēšanu novērotāju ziņojumi par pārkāpumiem liek apšaubīt vēlēšanu rezultātus, liekot daudziem gan Gruzijā, gan ārpus tās apšaubīt šo rezultātu likumību un neatzīt tos;
B. tā kā saskaņā ar I-EOM paziņojumu par sākotnējiem konstatējumiem un secinājumiem Gruzijas parlamenta vēlēšanas, lai gan tajās bija plaša kandidātu sarakstu izvēle un kandidāti kopumā varēja brīvi rīkot kampaņas, notika vidē, kuru raksturoja dziļa polarizācija, ārkārtīgi sašķeļoša kampaņas retorika un uz vēlētājiem izdarīts spiediens, kā arī bažas par nesen pieņemtajiem tiesību aktiem un to ietekmi uz pamatbrīvību ievērošanu un pilsonisko sabiedrību;
C. tā kā I-EOM konstatēja, ka padziļinās politiskā sašķeltība un pastāv būtiska nelīdzsvarotība finanšu līdzekļu sadalē, kā arī valdošajai partijai ir daudz priekšrocību, kas jau tā nevienlīdzīgos konkurences apstākļus padara vēl nevienlīdzīgākus; tā kā kampaņas finanšu pārraudzības efektivitāti mazināja ierobežotā tiesībaizsardzība un bažas par pārraudzības iestādes objektivitāti un politisko instrumentalizāciju;
D. tā kā I-EOM arī norādīja, ka visas kampaņas laikā bieži tika ziņots par spiedienu uz vēlētājiem, jo īpaši uz valsts sektora darbiniekiem, un ka tas kopā ar plašu vēlētāju izsekošanu vēlēšanu dienā radīja bažas par dažu vēlētāju iespējām balsot, nebaidoties no atriebības;
E. tā kā pirms vēlēšanām daudzas pilsoniskās sabiedrības organizācijas ziņoja par tā sauktā "ārvalstu ietekmes pārredzamības" likuma stigmatizējošo ietekmi, kas kopā ar uzbrukumiem, iebiedēšanu un draudiem par iespējamām sankcijām par šā likuma neievērošanu ietekmēja to spēju veikt savu darbu bez nepamatota spiediena;
F. tā kā starptautiskie un vietējie novērotāji vēlēšanu laikā konstatēja sistemātiskus, organizētus pārkāpumus, tostarp vardarbību, balsu falsifikāciju, balsu pirkšanu, vairākkārtēju balsošanu, plaša mēroga pārkāpumus attiecībā uz balsojuma aizklātuma ievērošanu, vēlētāju piespiešanu, nepamatota spiediena izdarīšanu un vēlētāju iebiedēšanu, jo īpaši valsts sektora darbinieku un citu neaizsargātu grupu vidū, krāpšanos balsojot, tostarp valsts darbinieku personas apliecību konfiskāciju un to vēlāku nodošanu lojāliem aktīvistiem balsošanai, naida runu, novērotāju sistemātisku traucēšanu, organizētu vēlētāju pārvadāšanu un maz ticamas novirzes sieviešu un vīriešu vēlētāju aktivitātes līmenī lauku apvidos;
G. tā kā Gruzijā 2024. gada 26. oktobrī notikušās parlamenta vēlēšanas bija pirmās vēlēšanas valstī, kas notika saskaņā ar pilnībā proporcionālu sistēmu, izmantojot elektroniskas ierīces vēlētāju identifikācijai un balsu skaitīšanai; tā kā šo tehnoloģiju izmantošana radīja bažas par pārredzamību, balsojuma aizklātumu un neatkarīgas pārbaudes trūkumu;
H. tā kā Gruzijas prezidente Salome Zourabichvili atteicās atzīt rezultātu derīgumu, atsaucoties uz nopietniem pārkāpumiem un ļaunprātīgu rīcību, kas grauj vēlēšanu procesa uzticamību un apdraud pilsoņu pamattiesības uz brīvām un godīgām vēlēšanām, un aicināja rīkot jaunas vēlēšanas;
I. tā kā Gruzijas vietējie vēlēšanu novērotāji apgalvoja, ka ir bijuši plaši izplatīti balsojuma aizklātuma pārkāpumi, un prasīja anulēt rezultātus visos apgabalos, kur notika elektroniskā balsošana; tā kā Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesniedza sūdzības tiesā un aicināja izmeklēt krāpšanu vēlēšanās, taču daudzos gadījumos izmeklēšanas iestādes nesāka izmeklēšanu un tiesas pienācīgi nepārbaudīja pārkāpumus; tā kā Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim ir atteikusies publicēt pasūtītās elektroniskās balsošanas sistēmas revīzijas rezultātus un ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus, neraugoties uz iepriekš minētajiem pārkāpumiem;
J. tā kā Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesniegtajām sūdzībām sekoja iestāžu īstenoti represīvi pasākumi pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp nepamatota izsaukšana uz nopratināšanu un lieli naudas sodi par atklātiem izteikumiem pret krāpšanu vēlēšanās;
K. tā kā 2024. gada 16. novembrī, neraugoties uz daudzajām sūdzībām un neatkarīgo vēlēšanu novērotāju aicinājumiem anulēt rezultātus, Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja 2024. gada 26. oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu galīgo kopsavilkuma protokolu, kurā uzvara ar 54 % balsu tika piešķirta valdošajai partijai "Gruzijas sapnis";
L. tā kā četras opozīcijas koalīcijas, kas pārsniedza vēlēšanu slieksni, noraidīja vēlēšanu rezultātus un atteicās leģitimizēt no tiem izrietošo parlamenta sastāvu; tā kā visi opozīcijas bloki atteicās pievienoties Gruzijas parlamenta 11. sasaukumam, apgalvojot, ka 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanas ir bijušas nelikumīgas;
M. tā kā sistemātiski un organizēti vēlēšanu pārkāpumi ir izraisījuši masveida un ilgstošus protestus vairākās Gruzijas pilsētās; tā kā vairāki demonstranti ir arestēti;
N. tā kā Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán devās uz Tbilisi, lai apsveiktu partiju "Gruzijas sapnis", pirms vēlēšanu galīgo rezultātu publicēšanas un bez iepriekšējas apspriešanās ar citiem ES līderiem un bija vienīgais ES līderis, kas to darīja;
O. tā kā neatkarīgie novērotāji dokumentēja un ziņoja par vairākiem vēlēšanu dezinformācijas gadījumiem un Krievijas manipulācijām ar informāciju kampaņas laikā, piemēram, par Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta publiskajiem paziņojumiem;
P. tā kā Gruzijai kā ES kandidātvalstij būtu pilnībā jāievēro asociācijas nolīgums un jāizpilda Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā izklāstītie deviņi pasākumi; tā kā 4. pasākums paredz nodrošināt brīvu, taisnīgu un uz konkurenci balstītu vēlēšanu procesu un pilnībā ievērot EDSO ODIHR ieteikumus;
Q. tā kā ES cer, ka Gruzija pilnībā ievēros starptautiskās saistības, ko tā uzņēmusies, un jo īpaši izpildīs ieteikumus, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā, uz kura pamata Eiropadome nolēma piešķirt Gruzijai kandidātvalsts statusu;
R. tā kā Eiropadome 2024. gada 27. jūnija secinājumos aicināja Gruzijas iestādes "darīt skaidrus savus nodomus, pavēršot atpakaļ pašreizējo rīcības virzienu, kas apdraud Gruzijas virzību uz dalību ES un de facto noved pie pievienošanās procesa apstāšanās";
S. tā kā 2024. gada 15. novembrī Abhāzijas reģionā iedzīvotāji iebruka valdības ēkās, protestējot pret vienošanos, kas paredzēja turpināt reģiona iekļaušanu Krievijas ekonomiskajās interesēs,
1. pauž bažas par to, ka Gruzijā, ES kandidātvalstī, 2024. gada 26. oktobrī notika parlamenta vēlēšanas, kas pilnībā neatbilda starptautiskajiem demokrātisku vēlēšanu standartiem vai tās kā EDSO dalībvalsts saistībām rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas, ņemot vērā nopietno vēlētāju iebiedēšanu un uz vēlētājiem izdarīto spiedienu, nopietnu procesuālo pārkāpumu izmeklēšanas trūkumu un būtisku finanšu līdzekļu nelīdzsvarotību par labu pašreizējai administrācijai; uzskata, ka šīs vēlēšanas nevar atzīt par notikušām saskaņā ar starptautiskajiem standartiem;
2. aicina Gruzijas iestādes nekavējoties un pilnībā izmeklēt visas sūdzības, ko iesniegušas neatkarīgas novērotāju organizācijas, un aicina veikt rūpīgu un neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par visiem paziņotajiem ar vēlēšanām saistītajiem pārkāpumiem, nelikumībām un apgalvojumiem par krāpšanu un manipulācijām;
3. aicina Gruzijas politiskos spēkus un pilsonisko sabiedrību iesaistīties iekļaujošā dialogā, lai atrisinātu pašreizējo politisko krīzi; atbalsta tūlītēju ad hoc faktu vākšanas misijas nosūtīšanu uz Gruziju ar Eiropas Parlamenta līdzdalību; kamēr nav zināmi faktu vākšanas misijas rezultāti un nav veikti nepieciešamie pārkāpumu noskaidrošanas pasākumi, atbalsta jaunu vēlēšanu laicīgu rīkošanu uzlabotā vēlēšanu vidē, tostarp nodrošinot objektīvu vēlēšanu administrāciju un valsts iestāžu darbību;
4. pauž bažas par iebiedēšanas un polarizācijas gaisotni, ko veicina Gruzijas valdības pārstāvju un politisko līderu paziņojumi, kā arī uzbrukumi politiskajam plurālismam, tostarp draudi aizliegt opozīcijas partijas un arestēt partijas "Gaharija Gruzijai" vadītājus un pat atbalstītājus;
5. aicina Gruzijas iestādes apliecināt apņemšanos ievērot Eiropas vērtības un principus, sākot ar vēlēšanu procesa pilnīgas pārredzamības nodrošināšanu; uzsver, ka vēlēšanu integritātes pārkāpumi nav savienojami ar standartiem, kas jāievēro ES kandidātvalstij, un jo īpaši ar Komisijas 2023. gada 8. novembrī izklāstītajiem pasākumiem; pauž bažas par to, ka prokuratūra ir konfiscējusi vēlētāju verifikācijas ierīces un vēlēšanu dokumentāciju; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt visus ar vēlēšanām saistītos datus un nodrošināt to pieejamību attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tajos varētu būt būtiski pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem;
6. pauž dziļas bažas par būtisko sieviešu politiskās pārstāvības samazināšanos Gruzijā, ko vēl vairāk pasliktina dzimumu kvotu atcelšana, un aicina veikt izmaiņas tiesību aktos, lai veicinātu dzimumu līdztiesību politikā;
7. stingri nosoda Krievijas sistemātisko iejaukšanos demokrātiskajos procesos Gruzijā, tostarp ar vēlētāju iebiedēšanu, balsu pirkšanu un dezinformāciju; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt faktos balstītu informāciju un saziņu, atturēties no propagandas, kas vērsta pret ES un kas ir pretrunā izvirzītajam pievienošanās ES mērķim, un stiprināt Gruzijas sabiedrības noturību pret Krievijas īstenoto dezinformāciju un propagandu;
8. nosoda Ungārijas premjerministra Viktor Orbán individuālo un pretrunīgo vizīti Gruzijā kā ES nostājas pārkāpumu un kārtējo mēģinājumu graut ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku; atkārtoti uzsver, ka premjerministrs Viktor Orbán nerunāja ES vārdā;
9. atkārtoti pauž stingru nosodījumu par tā dēvēto "ārvalstu ietekmes pārredzamības" un "ģimenes vērtību un nepilngadīgo aizsardzības" tiesību aktu pieņemšanu, neraugoties uz Gruzijas iedzīvotāju masveida protestiem un Gruzijas Eiropas partneru vairākkārtējiem aicinājumiem atsaukt šo tiesību aktu projektus, kas pēc būtības un satura neatbilst ES normām un vērtībām; atkārtoti aicina Gruzijas parlamentu atsaukt šos tiesību aktus un turpmāk neiesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kas neatbilst demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību principiem un tādējādi tieši apdraud Gruzijas tautas iecerēto ceļu uz dalību ES;
10. atgādina, ka Eiropadome 2023. gada 14. un 15. decembra samitā piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumos; uzsver, ka šajos ieteikumos ietverts aicinājums Gruzijai nodrošināt pilsoniskās sabiedrības brīvu darbību un cīnīties pret dezinformāciju, kas vērsta pret ES un tās vērtībām;
11. mudina Gruzijas valdību ievērot savu Gruzijas tautai pausto apņemšanos stiprināt un veicināt demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un patiesi iesaistīties to pasākumu pilnīgā īstenošanā, kas nepieciešami, lai izpildītu kandidātvalsts statusa un dalības ES nosacījumus saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem, iesaistoties un sadarbojoties ar Gruzijas pilsonisko sabiedrību un politisko opozīciju;
12. pauž solidaritāti drosmīgajai Gruzijas tautai, kas cīnās par savām demokrātiskajām tiesībām un savas valsts nākotni Eiropā; atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas leģitīmajiem centieniem tuvināties Eiropai un tās vēlmei redzēt savu valsti pievienojamies Eiropas saimei; atgādina, ka ES ir uz vērtībām balstīta savienība un Eiropas projekta pamatā ir brīvprātīga apņemšanās, pretstatā tādām autokrātiskām valstīm kā Krievija;
13. atbalsta Abhāzijas reģiona iedzīvotāju protestu pret vienošanos, kuras mērķis ir vēl vairāk veicināt reģiona iekļaušanu Krievijas ekonomiskajās interesēs;
14. atgādina, ka vispārējās demokrātijas vājināšanas, tostarp jaunu nedemokrātisku tiesību aktu, piemēram, tā dēvētā "ārvalstu ietekmes pārredzamības" likuma, pieņemšanas ietekmē Gruzijas integrācijas process de facto ir apstājies un ES finansiālā palīdzība Gruzijai lielā mērā ir apturēta; aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt Gruzijas pilsonisko sabiedrību un neatkarīgos medijus;
15. mudina Gruzijas valdību mainīt pašreizējo politisko kursu un atgriezties pie Gruzijas tautas gribas īstenošanas, lai turpinātu demokrātiskas reformas, kas paver iespēju nākotnē kļūt par ES dalībvalsti;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P10_TA(2024)0017.