REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamās vēlēšanu rezultātu viltošanas
22.11.2024 - (2024/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Adam Bielan, Rihards Kols, Mariusz Kamiński, Małgorzata Gosiewska, Jadwiga Wiśniewska, Sebastian Tynkkynen, Michał Dworczyk, Assita Kanko, Reinis Pozņaks, Alexandr Vondra, Roberts Zīle, Joachim Stanisław Brudziński
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0179/2024
B10‑0184/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamās vēlēšanu rezultātu viltošanas
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un ziņojumus par Gruziju, jo īpaši Parlamenta 2024. gada 25. aprīļa rezolūciju par centieniem Gruzijā no jauna ieviest ārvalstu aģentu likumu un tā radītajiem ierobežojumiem pilsoniskajai sabiedrībai[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2023. gada decembra lēmumu piešķirt Gruzijai ES kandidātvalsts statusu,
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2023. gada 8. novembra darba dokumenta “2023. gada ziņojums par Gruziju” (SWD(2023)0697) ieteikumus,
– ņemot vērā starptautiskos standartus un principus, kam jāatbilst demokrātiskām vēlēšanām, kuras nodrošina brīvus, godīgus un pārredzamus procesus, kas Gruzijai būtu jāievēro,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā 2024. gada 26. oktobrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas, par kurām Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija ziņoja, ka valdošā partija “Gruzijas sapnis” ir ieguvusi 53,92 % balsu, kas ir vairāk nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2020. un 2016. gadā un kas tai deva iespēju veidot valdību; tā kā oficiālos vēlēšanu rezultātus ir noraidījusi opozīcija un daudzi starptautiskie novērotāji, kas ir konstatējuši, ka vēlēšanas neatbilst starptautiskajiem standartiem un ka rezultāti neatspoguļo Gruzijas tautas patieso gribu;
B. tā kā gandrīz visas aptaujas, kas veiktas pirms vēlēšanām, rādīja, ka opozīcijas partijas ir stipri priekšā “Gruzijas sapnim”;
C. tā kā Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili un opozīcijas partijas atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus, apgalvojot, ka rezultātu atzīšana nozīmētu “pieņemt Gruzijas pakļaušanu Krievijai”; tā kā Gruzijas prezidente vēlēšanu procesu raksturoja kā “Krievijas īpašo operāciju” un kā jauna veida hibrīdkaru, kas vērsts pret Gruzijas tautu un valsti; tā kā viņa vērsās Konstitucionālajā tiesā, apgalvojot, ka 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās ir pārkāpti konstitucionālie balsošanas slepenības un vispārēju vēlēšanu principi, un pieprasa, lai galīgie rezultāti tiktu atzīti par nekonstitucionāliem;
D. tā kā krāpšanās un manipulācijas ar vēlēšanām notika nepieredzētā apmērā, kā liecina neatkarīgas aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem, ko veica Edison Research un HarrisX, kā arī ticami Gruzijas Jauno juristu asociācijas, My Vote un citu neatkarīgu vietējo novērošanas misiju ziņojumi, un tā kā statistikas analīze liecina par smagu iejaukšanos vēlēšanās;
E. tā kā neatkarīgi ziņojumi norāda uz vairāk nekā 120 000 gadījumiem, kuros starptautiskie novērotāji dokumentējuši problēmas ar vēlēšanu slepenību, vairāk nekā 15 000 gadījumiem, kad ziņots par krāpnieciskām identifikācijas darbībām, aptuveni 50 000 iespējamas identitātes zādzības gadījumiem, kas konstatēti, analizējot vēlētāju sarakstus, un ir konstatēts, ka 82 % vēlēšanu komisijas locekļu ir tiešas saiknes ar valdošo partiju, sistemātiski traucēts vairāk nekā 2500 īstu novērotāju darbs vēlēšanu iecirkņos un 60 % vēlēšanu iecirkņu veikta neatļauta videonovērošana, tādējādi tieši pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. pantu;
F. tā kā šis ļaunprātīgas rīcības līmenis pamato apgalvojumus, ka 2024. gada parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanas nolūkā tika īstenota “liela shēma”, kas ietvēra daudzus pārkāpumus, tostarp baiļu gaisotnes izveidi un pilsoniskās sabiedrības iebiedēšanu pirms vēlēšanām, ieskaitot “ārvalstu aģentu likuma” pieņemšanu, ziņas par balsu pirkšanu, piespiešanu un spiedienu uz vēlētājiem, vēlētāju privātuma pārkāpumus, fiziskus konfliktus, galvenās opozīcijas partijas līdera ieslodzīšanu un pretrunīgi vērtētas izmaiņas vēlēšanu administrēšanas noteikumos pirms vēlēšanām;
G. tā kā starptautiska vēlēšanu novērošanas misija, kuras sastāvā bija 529 novērotāji no 42 valstīm, tostarp oficiāla vēlēšanu delegācija no Eiropas Parlamenta, ziņoja, ka vēlēšanas aptumšoja iesakņojusies polarizācija, un pauda bažas par nesen pieņemtajiem tiesību aktiem un to ietekmi uz pamatbrīvībām un pilsonisko sabiedrību; tā kā starptautiskā vēlēšanu novērošanas misija arī atzīmēja ļoti šķeļošu kampaņu retoriku un daudzus ziņojumus par spiedienu uz vēlētājiem apstākļos, kam raksturīga padziļināta politiskā šķelšanās, ievērojama finanšu resursu nelīdzsvarotība un daudzas valdošās partijas priekšrocības, kas pasliktināja jau tā nevienlīdzīgos konkurences apstākļus;
H. tā kā vēlēšanu rezultāti izsauca ievērojamus vietējus nemierus, savukārt opozīcijas partijas un prezidente Salome Zurabišvili aicināja rīkot jaunas vēlēšanas;
I. tā kā 2024. gada 28. oktobrī Tbilisi sākās protesti, tūkstošiem cilvēku pulcējoties, lai apstrīdētu valdošās partijas pasludinātās uzvaras leģitimitāti; tā kā demonstrācijas turpinājās 2024. gada 4. novembrī, pieaugot to mērogam un intensitātei;
J. tā kā kopš tā laika protesti Tbilisi ir turpinājušies un politiķi no daudzām ES valstīm, tostarp Baltijas valstīm, Somijas, Francijas, Vācijas, Polijas un Zviedrijas, ir pievienojušies protestiem, apliecinot starptautisko atbalstu un bažas par vēlēšanu rezultātu leģitimitāti un Gruzijas politisko virzību;
K. tā kā valdošā partija “Gruzijas sapnis” ir veikusi vairākas darbības, kuras tieši apdraud Gruzijas tautas centienus tuvināties Eiropai un kuru visuzskatāmākais piemērs ir 2024. gada 28. maija likums par “ārvalstu ietekmes pārredzamību” (“ārvalstu aģentu likums”), kura pamatā lielā mērā ir bēdīgi slavenais likums, ko Krievija plaši izmantojusi disidentu apspiešanai;
L. tā kā Gruzijas iedzīvotāju vidū joprojām ir ārkārtīgi augsts atbalsts ES — pievienošanos ES atbalsta vairāk nekā 80 % iedzīvotāju;
M. tā kā partijas “Gruzijas sapnis” dibinātājs, dominējošais oligarhs Bidzina Ivanišvili, 2023. gada 30. decembrī atklāti atgriezās aktīvajā politikā, kļūstot par partijas “goda priekšsēdētāju”; tā kā ar atjauninātajiem partijas statūtiem B. Ivanišvili kā goda priekšsēdētājam piešķirta virkne īpašu tiesību, tādējādi formalizējot varas koncentrēšanu viņa rokās un neparedzot nekādus atbildības mehānismus;
N. tā kā Mihails Saakašvili, kurš bija Gruzijas prezidents no 2004. līdz 2013. gadam un ir lielākās opozīcijas partijas līderis, kopš 2022. gada oktobra atrodas apcietinājumā, ir piedzīvojis sliktu izturēšanos cietumā un pazemošanu tiesas sēdēs un tas ir skaidrs un aktuāls Gruzijas demokrātisko sasniegumu integritātes apdraudējums;
O. tā kā nesenās Gruzijas vēlēšanas izcēla daudzas problēmas, kas pēdējos gados ir kavējušas valsts demokratizācijas procesu;
P. tā kā “Gruzijas sapņa” vēstījums ir tāds, ka Rietumi cenšas ievilkt Gruziju vēl vienā karā pret Krieviju, kas 2008. gadā iebruka Gruzijā un joprojām ir okupējusi daļu no tās teritorijas; tā kā partija “Gruzijas sapnis” šo pret Rietumiem vērsto komunikācijas stratēģiju izmantoja, lai pamatotu savu izvairīšanos no pievienošanās ES paziņojumiem par Baltkrieviju un Irānu un lai nesniegtu atbalstu Moldovai un Ukrainai,
1. vēlreiz pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas demokrātiskajai attīstībai un tās tautas eiroatlantiskajiem centieniem;
2. uzsver, ka daudzi uzticami vietējo un starptautisko novērotāju un vēlēšanu novērotāju ziņojumi par iebiedēšanu vēlēšanās, balsu pirkšanu un pārkāpumiem ir pietiekami nopietni un daudzi, lai apšaubītu Gruzijas vēlēšanu rezultātu leģitimitāti, secinot, ka tie neatspoguļo Gruzijas tautas gribu;
3. pauž bažas par “Gruzijas sapņa” valdības cilvēktiesību pārkāpumiem un antidemokrātiskajām darbībām; stingri nosoda “Gruzijas sapņa” rīcību parlamenta vēlēšanu laikā; uzsver, ka šādi mēģinājumi politiski kontrolēt vai ierobežot pilsoniskās sabiedrības darbības grauj demokrātiskās vērtības un ir pretrunā Komisijas ieteikumiem;
4. pilnībā solidarizējas ar Gruzijas tautu un dzīvīgo Gruzijas pilsonisko sabiedrību, kurai tradicionāli ir bijusi ļoti aktīva un svarīga loma valsts tuvināšanā Rietumiem, demokratizācijas un eiroatlantiskās integrācijas veicināšanā saskaņā ar Gruzijas tautas vēlmēm; šajā sakarā pauž nozēlu par valdošās partijas pārstāvju pieaugošo pret Rietumiem vērsto un naidīgo retoriku attiecībā uz Gruzijas stratēģiskajiem Rietumu partneriem, tostarp ASV, Eiropas Savienību, ieskaitot EP deputātus un amatpersonas, un Krievijas dezinformācijas un manipulācijas veicināšanu;
5. pauž bažas par pastāvīgajiem un ļoti satraucošajiem iebiedēšanas un vardarbības gadījumiem pret opozīciju, kā arī par turpmāku represiju draudiem, kurus, “Gruzijas sapņa” līderi, tostarp oligarhs Bidzina Ivanišvili, pauduši attiecībā uz demokrātiskās prorietumnieciskās opozīcijas aizliegšanu un apklusināšanu;
6. aicina ES sākt visaptverošu starptautisku novērtējumu par 2024. gada vēlēšanām, izmantojot ES pēcvēlēšanu misiju, kas strādātu sadarbībā ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroju (EDSO/ODIHR), lai rūpīgi izmeklētu vēlēšanu viltošanu, izvērtētu vēlēšanu iestāžu integritāti, sniegtu ieteikumus par turpmākām vēlēšanām un atgādinātu, ka Gruzijas pievienošanās ES process ir apstājies sakarā ar pirms vēlēšanām īstenotajām valdības rīcībpolitikām un parlamenta vēlēšanu norisi;
7. aicina ES apturēt visu oficiālo ES līmeņa saziņu ar pašreizējo Gruzijas valdību un parlamentu, arī atcelt ES un Gruzijas Asociācijas padomes sanāksmes, apturēt augsta līmeņa politisko dialogu, iesaldēt tehniskās sadarbības mehānismus, ieviest vīzu režīmu Gruzijas amatpersonām, kas ceļo uz ES, finansiālo palīdzību valdībai (aptuveni 120 miljoni EUR gadā) novirzīt Gruzijas nevalstiskajām organizācijām un neatkarīgajiem medijiem un atbalstīt programmas, kuras veicina demokrātisko noturību un vēlēšanu integritāti;
8. aicina Komisiju pastiprināt un paplašināt atbalstu Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši ņemot vērā aizvien drakoniskākos pasākumus, kas tiek vērsti pret Gruzijas tautu;
9. aicina visas prodemokrātiskās politiskās partijas, kuras saņēmušas atbalstu no Gruzijas vēlētājiem, formalizēt savu koordināciju un izveidot vienotu struktūru, kas atspoguļotu Gruzijas tautas proeiropeiskos centienus gan valstī, gan ārpus tās;
10. pauž bažas par to, ka šā gada pavasarī pret ārvalstu aģentu likumu vērsto demonstrāciju laikā un pēc tām tika nežēlīgi piekauti virkne politiķu, pilsoniskās sabiedrības līderu un žurnālistu; pauž bažas par to, ka neviens no vainīgajiem nav aizturēts, apsūdzēts vai pat identificēts, un aicina Gruzijas iestādes piekaušanā vainīgos saukt pie atbildības;
11. pauž dziļas bažas par pieaugošo Krievijas ietekmi valstī, kā arī par to, kā darbojas “Gruzijas sapņa” valdība, kura, neraugoties uz Gruzijas teritorijas pakāpenisko okupāciju un Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir turpinājusi tuvināšanos Krievijai, stiprinot tirdzniecības saites, neraugoties uz ES sankcijām un atsakoties piemērot sankcijas Maskavai;
12. mudina Gruziju kā ES kandidātvalsti ievērot savas saistības un piemērot sankcijas Krievijai, reaģējot uz tās pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un, kā jau Gruzija ir apņēmusies, īstenot pasākumus, lai nepieļautu Eiropas sankciju apiešanu;
13. atgādina Gruzijas valdībai, ka lielākā daļa iedzīvotāju stingri atbalsta valsts virzību uz Rietumiem un pievienošanos ES;
14. atzinīgi vērtē ASV noteiktās personiskās sankcijas pret “Gruzijas sapņa” amatpersonām; aicina ES noteikt līdzīgus ceļošanas aizliegumus tiem, kas iesaistīti likuma par ārvalstu aģentiem pieņemšanā, un tiem, kas iesaistīti nelikumīgās ar vēlēšanām saistītās darbībās, un šādus aizliegumus attiecināt arī uz citiem augsta ranga valdošās partijas locekļiem, kā arī tiesnešiem, kuri piespriež politiski motivētus sodus, un tiem, kas ir atbildīgi par sankciju apiešanu, kā arī kalpo Krievijas militārajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem mērķiem;
15. stingri nosoda Gruzijas dominējošā oligarha Bidzinas Ivanišvili postošo personisko lomu pašreizējās politiskās krīzes organizēšanā un sistemātiskajā valsts prorietumnieciskās virzības sabotāžā ar nolūku panākt pieskaņošanos Krievijai; pauž nožēlu par viņa pastāvīgajiem centieniem vājināt Gruzijas demokrātiskās iestādes un nodot tās tautas centienus; vēlreiz stingri aicina Padomi un ES demokrātiskos partnerus piemērot tūlītējas un mērķorientētas individuālas sankcijas B. Ivanišvili par viņa tiešo iesaistīšanos Gruzijas politiskā procesa vājināšanā un viņa rīcību pret valsts pamatinteresēm, tostarp viņa centieniem valsti atkal iekļaut Krievijas ietekmes sfērā;
16. uzsver, ka vīzu režīma liberalizācijas nolīguma ar Gruziju darbības apturēšana būtu jāapsver tikai pēc tam, kad ir ieviestas individuālas sankcijas pret valdošās partijas biedriem un dominējošo oligarhu Bidzinu Ivanišvili;
17. vēlreiz stingri uzsver savu steidzamo prasību nekavējoties un bez nosacījumiem humānu apsvērumu dēļ atbrīvot bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili, lai viņam varētu sniegt medicīnisko aprūpi ārvalstīs; aicina prezidenti Salomi Zurabišvili izmantot apžēlošanas pilnvaras; uzsver, ka Gruzijas valdība ir pilnībā un nenoliedzami atbildīga par bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili dzīvību, veselību, drošību un labbūtību un ka tā pilnībā jāsauc pie atbildības par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu;
18. pauž nožēlu par to, ka EP deputātiem nav dota atļauja apmeklēt bijušo prezidentu M. Saakašvili, lai novērtētu viņa ieslodzījuma apstākļus; aicina Gruzijas iestādes mainīt savu nostāju un atļaut EP deputātu vizītes;
19. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, EDSO Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojam un Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.