REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES nelokāmā atbalsta Ukrainai stiprināšanu saistībā ar Krievijas agresijas karu un pieaugošo militāro sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju
25.11.2024 - (2024/2940(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Yannis Maniatis, Thijs Reuten, Nacho Sánchez Amor, Sven Mikser, Raphaël Glucksmann, César Luena, Evin Incir
S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0191/2024
B10‑0193/2024
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES nelokāmā atbalsta Ukrainai stiprināšanu saistībā ar Krievijas agresijas karu un pieaugošo militāro sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju kopš 2022. gada 1. marta, jo īpaši 2024. gada 17. jūlija rezolūciju par vajadzību ES turpināt atbalstu Ukrainai[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Korejas pussalā,
– ņemot vērā Korejas Republikas ārlietu ministra Čo Tējula (Cho Tae-yul) un Eiropas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela 2024. gada 4. novembra kopīgo paziņojumu par KTDR un Krievijas sadarbību,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Rezolūciju CM/Res(2023)3, ar ko izveido Paplašināto daļējo nolīgumu par Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radīto zaudējumu reģistru,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas,
– ņemot vērā starptautiskās tiesības, jo īpaši ANO Statūtus un Kodolieroču neizplatīšanas līgumu,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku (KTDR),
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot iepriekšējo agresiju kopš 2014. gada; tā kā Krievija turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus, nepārtraukti īstenojot agresiju pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti un pārkāpjot tās, un klaji un rupji pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās;
B. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un likt tai juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, tostarp atlīdzinot nodarītos zaudējumus un kaitējumu;
C. tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem un NATO sabiedrotajiem turpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai īstenot savas leģitīmās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresijas karu saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu;
D. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību ietver samērīgu militāru darbību ārpus tās teritorijas;
E. tā kā ir jānodrošina, lai Ukrainai būtu tai nepieciešamās militārās spējas tik ilgi, cik nepieciešams, lai tā varētu panākt pārliecinošu militāru uzvaru un izbeigt Krievijas nelikumīgo agresijas karu, atjaunot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un novērst jebkādu turpmāku agresiju; tā kā Ukraina, aizstāvot sevi, aizsargā arī Eiropas vērtības un būtiskas drošības intereses un cīnās par tām;
F. tā kā ES 2022. un 2023. gadā sniedza Ukrainai makrofinansiālo atbalstu vairāk nekā 25 miljardu EUR apmērā un ir izveidojusi Ukrainas mehānismu — īpašu finanšu instrumentu, kas ļaus 2024.–2027. gadā sniegt Ukrainai līdz 50 miljardiem EUR paredzama un elastīga finansiālā atbalsta veidā, no kura 12,2 miljardi EUR Ukrainai jau ir izmaksāti;
G. tā kā Krievija turpina nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu, cita starpā veicot tīšus masveida uzbrukumus civilajai infrastruktūrai visā valstī; tā kā Krievija ir faktiski sabojājusi vai iznīcinājusi līdz 80 % no valsts enerģētikas infrastruktūras, tāpēc gaidāmajos ziemas mēnešos Ukrainai draud smaga humanitārā krīze;
H. tā kā tiek ziņots, ka Ukraina ir izmantojusi tai nodotās tālas darbības rādiusa ieroču sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā pēc tam, kad sniedzējvalstis nesen atcēla ierobežojumus;
I. tā kā 2024. gada 18. jūnijā Krievija un KTDR parakstīja Līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību, kas ietver savstarpējas aizsardzības saistības, militārtehnisko sadarbību un noteikumus par aizsardzības tehnoloģiju un kodoltehnoloģiju apmaiņu;
J. tā kā 2024. gada 26. septembrī Krievijas valdība paziņoja, ka tā uzskata KTDR denuklearizāciju par bezjēdzīgu un “slēgtu jautājumu”;
K. tā kā KTDR kopš kara sākuma ir nodrošinājusi Krieviju ar ieročiem agresijas karam pret Ukrainu; tā kā pēdējā laikā KTDR ir izvietojusi 15000 karavīru Krievijā, vēl vairāk eskalējot pret Ukrainu vērsto karu un apdraudot globālo stabilitāti;
L. tā kā Līgumā par visaptverošu stratēģisko partnerību ir iekļauti mehānismi palīdzībai aizsardzības jomā, sadarbībai kodolenerģijas jomā un tirdzniecībai, kas apdraud esošos sankciju režīmus, kuru mērķis ir atturēt KTDR no kodolieroču ambīciju īstenošanas un apturēt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu;
M. tā kā KTDR ir saasinājusi savus draudus, atteikusies no tās apvienošanās politikas un turpina provokācijas reģionā, jo īpaši izmantojot raķešu izmēģinājumus un militāras demonstrācijas, kas palielina militāra konflikta risku un apdraud centienus panākt miermīlīgu risinājumu situācijai Korejas pussalā;
N. tā kā ANO ir atkārtoti nosodījusi Ziemeļkorejas valdību par plaši izplatītiem, sistemātiskiem un rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp nāvessodu izpildi bez tiesas sprieduma, spīdzināšanu, patvaļīgu aizturēšanu un pamatbrīvību, piemēram, tiesību uz vārda, pulcēšanās un pārvietošanās brīvību, liegšanu; tā kā ANO ziņojumos ir dokumentētas liecības par politieslodzīto nometnēm, kurās desmitiem tūkstošu cilvēku, tostarp bērni, tiek pakļauti piespiedu darbam, spīdzināšanai un nāvessoda izpildei bez tiesas sprieduma; tā kā saskaņā ar ANO datiem Ķīna ir nosūtījusi Ziemeļkorejas bēgļus atpakaļ uz KTDR, pārkāpjot starptautiskās tiesības, jo īpaši 1951. gada Bēgļu konvenciju un tās 1967. gada protokolu, kas aizliedz veikt personu piespiedu atgriešanu valstīs, kurās tās saskartos ar vajāšanu, spīdzināšanu vai necilvēcīgu izturēšanos,
1. atkārtoti apliecina savu nelokāmo solidaritāti ar Ukrainas tautu un stingro atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; tāpēc atkārtoti pauž atbalstu ES un tās dalībvalstu apņēmībai sniegt humāno palīdzību, militāro atbalstu, ekonomisko un finansiālo palīdzību, kā arī politisko atbalstu visos iespējamos veidos, lai galu galā apturētu Krievijas agresijas karu un Ukraina varētu atbrīvot visus savus iedzīvotājus, atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu teritoriju tās starptautiski atzītajās robežās un atturēt Krieviju no jebkādas turpmākas agresijas;
2. atkārtoti pauž nepārprotamu nosodījumu Krievijas nelikumīgajam un nepamatotajam agresijas karam pret Ukrainu; prasa Krievijai kopā ar tās pastarpinātajiem spēkiem nekavējoties apturēt visas militārās operācijas un izvest visu militāro personālu, pastarpinātos spēkus un ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas;
3. nosoda visas valstis, kas Krievijai sniedz militāro ekipējumu, finansiālu atbalstu vai cita veida palīdzību, tādējādi veicinot un pastiprinot tās pašreizējo agresiju;
4. pauž nopietnas bažas par Krievijas un KTDR Līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību un iespējamu militāro tehnoloģiju un kodoltehnoloģiju nodošanu;
5. asi kritizē Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu, lai atbalstītu Krievijas militārās operācijas Ukrainā; uzskata, ka tā ir pret noteikumos balstītu starptautisko kārtību vērstas autoritāras sadarbības eskalācija;
6. aicina Krieviju pārtraukt visu veidu militāro un tehnoloģisko sadarbību ar KTDR un pildīt savas saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un vairākām ANO Drošības padomes rezolūcijām;
7. brīdina par ļoti nopietnajiem riskiem, ko radītu Krievijas agresijas kara pret Ukrainu paplašināšanās; uzsver, ka KTDR un Krievijas Līgumu par visaptverošu stratēģisko partnerību nevajadzētu attiecināt uz karu pret Ukrainu, jo karu izraisīja neprovocētā, nelikumīgā un nepamatotā Krievijas agresija pret Ukrainu un tāpēc to nevar klasificēt kā aizstāvēšanās karu; mudina KTDR nekavējoties atsaukt savu karaspēku un pārtraukt sniegt militāro atbalstu Krievijai tās agresijas karā pret Ukrainu;
8. atzinīgi vērtē Eiropadomes 2024. gada 18. novembra secinājumus, kuros uzsvērts, ka “svarīgi ir tuvināt Ukrainu ES aizsardzības iniciatīvām saskaņā ar kopīgām drošības saistībām starp Eiropas Savienību un Ukrainu, kas parakstītas 2024. gada 27. jūnijā”, un kuros “iesaistītās dalībvalstis ar PESCO [pastāvīgās strukturētās sadarbības] sekretariāta atbalstu” tiek mudinātas “atvieglot Ukrainas dalību PESCO projektos”;
9. mudina ES un tās dalībvalstis palielināt Ukrainai sniegtā atbalsta efektivitāti un noturību, jo īpaši, būtiski palielinot un paātrinot militāro atbalstu un apņemoties sniegt ilgtermiņa finansiālu atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai aizsargāties, aizsargāt savus iedzīvotājus, saglabāt pamatpakalpojumus, ko tā sniedz saviem iedzīvotājiem, darīt iespējamu ekonomikas un sociālo atveseļošanu un turpināt nepieciešamās reformas valsts ceļā uz dalību Eiropas Savienībā;
10. atzinīgi vērtē vairāku sabiedroto valstu paziņoto lēmumu atcelt ierobežojumus tam, lai Ukraina izmantotu Rietumu piegādātās tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, kā to atļauj starptautiskās tiesības; atkārtoti aicina visas dalībvalstis atcelt savus ierobežojumus tādu ieroču izmantošanai, kurus tās piešķīrušas Ukrainai, lai vērstos pret militāriem objektiem Krievijā, jo šie militārie objekti tiek izmantoti nolūkā veikt uzbrukumus Ukrainas iedzīvotājiem un kritiskajai civilajai infrastruktūrai;
11. uzsver, ka nepietiekama apjoma munīcijas un ieroču piegādes un to izmantošanas ierobežojumi var apdraudēt līdzšinējos centienus; tāpēc atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt 2023. gada martā pausto apņemšanos piegādāt Ukrainai vienu miljonu munīcijas lādiņu un paātrināt visu Ukrainas pieprasīto ieroču, jo īpaši modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un tādu pārnēsājamu pretgaisa aizsardzības sistēmu piegādi, kas jau ir dalībvalstu rīcībā; atzinīgi vērtē pastāvīgo atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, izmantojot ES militārās palīdzības misiju Ukrainas atbalstam, un aicina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt apmācības operācijas; mudina dalībvalstis aktīvi izdarīt spiedienu uz Ungāriju, lai tā beigtu bezatbildīgi bloķēt Eiropas Miera mehānismu, arī jaunizveidoto Ukrainas palīdzības fondu, jo šī rīcība nav ļāvusi atbrīvot 6,6 miljardus EUR daļējai līdzekļu atmaksai dalībvalstīm, kuras Ukrainai sniedz militāro atbalstu;
12. aicina ES un tās dalībvalstis pildīt 2022. gada Versaļas deklarācijā noteiktās saistības un paātrināt Stratēģiskā kompasa pilnīgu īstenošanu, uzlabojot Eiropas militāro sadarbību rūpniecības un bruņoto spēku līmenī, lai ES kļūtu par spēcīgāku un spējīgāku drošības garantu, kura darbības ir savietojamas ar NATO darbībām un papildina tās; atzinīgi vērtē dalībvalstu un ES iestāžu palielinātos budžetus un ieguldījumus aizsardzībā un aicina vēl vairāk palielināt mērķtiecīgus izdevumus, kopīgus iepirkumus un kopīgus ieguldījumus aizsardzības jomas pētniecībā un izstrādē; uzsver, ka būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai pievienošanās Eiropas Savienībai procesa laikā Ukrainu integrētu ES aizsardzības un kiberdrošības politikā un programmās; šajā sakarībā atzinīgi vērtē ES Aizsardzības inovācijas biroja izveidi Kijivā un Eiropadomes 2024. gada 18. novembra secinājumus 14375/24, kuros iesaistītās dalībvalstis tiek mudinātas atvieglot Ukrainas dalību PESCO projektos saskaņā ar pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz trešo valstu dalību;
13. aicina starptautisko sabiedrību saglabāt modrību, uzraugot un efektīvi reaģējot uz norisēm, kas izriet no Krievijas un KTDR Līguma par visaptverošu stratēģisko partnerību, ņemot vērā tā potenciālu izraisīt turpmāku destabilizāciju gan Eiropā, gan Korejas pussalā;
14. mudina KTDR pārtraukt provokācijas un draudus, atjaunot apņemšanos īstenot miermīlīgu apvienošanās politiku un atturēties no darbībām, kas varētu vēl vairāk destabilizēt reģionu; atkārtoti aicina nodrošināt pilnīgu Korejas pussalas denuklearizāciju un mudina KTDR veikt konkrētus pasākumus, lai pilnībā, pārbaudāmi un neatgriezeniski atteiktos no visiem kodolieročiem, ballistiskajām raķetēm un ar tiem saistītām programmām;
15. uzsver Ķīnas būtisko ietekmi uz KTDR un Krieviju un mudina Ķīnu palīdzēt mazināt spriedzi un novērst turpmāku karadarbības eskalāciju; mudina Ķīnas valdību pārtraukt izraidīšanas praksi un nodrošināt Ziemeļkorejas bēgļiem piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai; aicina KTDR piešķirt ANO cilvēktiesību struktūrām piekļuvi valstij, lai izvērtētu cilvēktiesību stāvokli, piespiedu pazušanas gadījumus un aizturēto personu un atgriezto bēgļu apstākļus, tostarp Kim Cheol-ok un Dienvidkorejas misionāru Kim Jung Wook, Kim Kook Kie, Choi Chun Gil lietas;
16. prasa ES, ANO un to attiecīgajām dalībvalstīm saglabāt un paplašināt sankcijas pret KTDR un Krieviju, lai novērstu turpmāku militāro sadarbību, kas atbalsta starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un militāro tehnoloģiju nelikumīgu nodošanu; aicina ES, ANO un to attiecīgās dalībvalstis izpētīt papildu ekonomiskos un diplomātiskos pasākumus, lai ierobežotu KTDR un Krievijas alianses destabilizējošo ietekmi;
17. aicina Padomi paplašināt sankcijas pret Krieviju, Baltkrieviju, kā arī trešām valstīm un struktūrām, kas Krievijas militāro kompleksu nodrošina ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu; atkārtoti aicina noteikt pilnīgu embargo Krievijas fosilā kurināmā un sašķidrinātas dabasgāzes importam Eiropas Savienībā un saskaņoti ar G7 partneriem vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenas griestus, lai izbeigtu piedalīties Krievijas nelikumīgā agresijas kara finansēšanā;
18. atzinīgi vērtē vienošanos ar Padomi par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai līdz 35 miljardu EUR apmērā, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, kā arī jauno G7 aizdevumu mehānismu; aicina ātri īstenot abus instrumentus, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu izmantot šīs jaunās finansējuma iespējas;
19. aicina Komisiju ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas rekonstrukcijai, kas sniegtos pēc 2027. gada, pamatojoties uz gūto pieredzi saistībā ar Ukrainas mehānismu;
20. stingri nosoda pastāvīgos Krievijas īstenotos noziedzīgos uzbrukumus Ukrainas kritiskajai civilajai infrastruktūrai, piemēram, dzīvojamajām ēkām, slimnīcām un skolām, un jo īpaši triecienus enerģētikas infrastruktūrai ar apzinātu mērķi palielināt Ukrainas iedzīvotāju ciešanas; aicina steidzami saskaņot starptautiskos centienus, lai sniegtu savlaicīgu humāno palīdzību cietušajiem, un nodrošināt mērķtiecīgu un vērienīgu atbalstu Ukrainas energoapgādes drošībai, ņemot vērā gaidāmos bargos ziemas mēnešus;
21. atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir pienākums maksāt reparācijas par milzīgo materiālo un nemateriālo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; tādēļ atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu ārkārtas ieņēmumus, kas izriet no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem, novirzīt atbalstam Ukrainas palīdzības fondam un Ukrainas mehānismam, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību un rekonstrukciju; atzinīgi vērtē G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; aicina ES turpināt šo darbu, atbilstīgi vajadzībām pielāgojot savus tiesību aktus attiecībā uz sankcijām un izveidojot stabilu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai un izmantošanai nolūkā novērst dažādās sekas, ko rada Krievijas agresija pret Ukrainu, cita starpā valsts rekonstrukcijai un kompensācijām Krievijas agresijas upuriem;
22. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai nodrošinātu plašu starptautisku atbalstu Ukrainas miera plānam; atkārtoti norāda, ka jebkuram pieņemamam pret Ukrainu vērstā agresijas kara risinājumam ir jānodrošina Ukrainas teritoriālā integritāte, starptautiskās tiesības un minimālie starptautiskie tiesību standarti, kas ir pārejas tiesiskuma pīlāru pamatā, tostarp neatkārtošanas garantijas, saukšanu pie atbildības par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, un agresijas noziegumu; atkārtoti norāda, ka Krievijai ir pienākums maksāt reparācijas par milzīgo materiālo un nemateriālo kaitējumu, kas nodarīts Ukrainai; uzsver, ka Ukrainas valdība ir jāiesaista visās diskusijās par šādiem iespējamiem risinājumiem; aicina līdzīgi domājošus partnerus ievērot un īstenot šos principus;
23. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C, C/2024/6129, 22.10.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/6129/oj.