REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
5.3.2025 - (2025/2565(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu
Reinier Van Lanschot, Mārtiņš Staķis, Ville Niinistö, Damian Boeselager, Hannah Neumann, Maria Ohisalo, Sergey Lagodinsky, Virginijus Sinkevičius
Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B10-0146/2025
B10‑0147/2025
Eiropas Parlamenta rezolūcija par balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu,
– ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu[1],
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā 2022. gada 21. martā Padomes pieņemto Stratēģisko drošības un aizsardzības kompasu,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja īpašā padomnieka Sauli Niinistö 2024. gada 30. oktobra ziņojumu “Drošāk kopā — Eiropas civilās un militārās sagatavotības un gatavības stiprināšana”,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs uzdeva aizsardzības un kosmosa komisāram un Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniegt balto grāmatu par Eiropas aizsardzības nākotni;
B. tā kā Parlaments un eksperti jau vairāk nekā desmit gadus ir aicinājuši izstrādāt balto grāmatu par aizsardzību;
C. tā kā Stratēģiskais kompass galvenokārt tika izstrādāts un apspriests pirms 2022. gada 24. februāra; tā kā Stratēģiskais kompass ir ļoti plaša stratēģija, kas sniedz maz norādījumu attiecībā uz steidzamo vajadzību sasniegt aizsardzības gatavību un nodrošināt atturēšanas un aizsardzības spējas, lai sagatavotos vissteidzamākajai militārajai situācijai;
D. tā kā ir steidzami jāstiprina Eiropas aizsardzības parlamentārā uzraudzība, lai garantētu stabilu demokrātisko pamatu šai izšķiroši svarīgajai politikas jomai;
E. tā kā Eiropas aizsardzības rūpniecības dalībnieki ne tikai saskaras ar problēmām, bet arī ir spējuši gūt peļņu no daudz lielāka pieprasījuma pēc aizsardzības ražojumiem kopš 2022. gada februāra, kas ir novedis pie rekordlielas peļņas, jo īpaši galveno darbuzņēmēju vidū;
F. tā kā inovatīvu aizsardzības un divējāda lietojuma preču jaunuzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) nav spējuši salīdzināmā veidā gūt peļņu no attiecīgajiem ES līdzekļiem vai valstu valdību pasūtījumiem un finansējuma salīdzinājumā ar galvenajiem darbuzņēmējiem;
G. tā kā ES dalībvalstu apvienotie militāro izdevumu centieni jau pārsniedz Krievijas centienus, bet cieš no apjomradītu ietaupījumu un koncentrēšanās trūkuma, un tas uzsver vajadzību pēc lielākas efektivitātes un militāro izdevumu racionalizēšanas papildus vajadzībai pēc jauniem ieguldījumiem;
H. tā kā Niinistö ziņojumā ietvertajiem daudzajiem konkrētajiem ieteikumiem būtu jāvirza darbs pie baltās grāmatas arī tāpēc, ka ziņojumā ir izklāstīta visaptveroša un holistiska pieeja sagatavotībai un gatavībai, kas ietver visus civilos un militāros aspektus; tā kā ziņojumā ir uzsvērts, ka ES nav plāna par to, kā rīkoties bruņota uzbrukuma gadījumā kādai dalībvalstij, un ka ES pašlaik nav visaptverošas spējas koordinēti apvienot visus nepieciešamos ES resursus institucionālajās un operatīvajās nodaļās;
I. tā kā hibrīddraudi ir izstrādāti tā, lai darbotos pelēkajā zonā starp mieru un karu, apvienojot tradicionālās un netradicionālās metodes, piemēram, sabotāžu, spiegošanu un politisko iefiltrēšanos, nolūkā mazināt ES stabilitāti un noturību; tā kā kiberuzbrukumi ir kļuvuši par šo kampaņu centrālo elementu, izmantojot pieaugošo digitalizāciju kritiskās nozarēs, piemēram, veselības aprūpes, finanšu un enerģētikas nozarē, un izraisot kaskādveida traucējumus ar potenciāli smagām ekonomiskām un sociālajām sekām; tā kā ārvalstu informācijas manipulācijas un iejaukšanās papildina šīs darbības, izplatot dezinformāciju un propagandu, lai grautu uzticību demokrātiskām institūcijām un polarizētu sabiedrisko domu; tā kā šo draudu pieaugošā sarežģītība, biežums un intensitāte uzsver steidzamo vajadzību apzināt un īstenot efektīvus risinājumus ES drošības un noturības aizsargāšanai;
J. tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir trauksmes signāls ES un rada tūlītēju apdraudējumu Eiropas un pasaules drošības kārtībai un ES un tās dalībvalstu drošībai; tā kā šis konflikts atklāj, ka dalībvalstīm ir steidzami jādefinē vienota izpratne par draudiem un jāapliecina patiesa solidaritāte ar dalībvalstīm, kas atrodas tuvāk frontes līnijām;
K. tā kā ES spēju izlēmīgi rīkoties, reaģējot uz ārējiem draudiem, vairākkārt ir kavējusi prasība panākt vienprātību, dažām dalībvalstīm bloķējot vai aizkavējot kritiski svarīgas militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai un tādējādi apdraudot Eiropas drošību;
L. tā kā prezidenta D. Trump administrācija ierosina normalizēt saikni ar Krieviju un ir draudējusi izvest ASV militāros spēkus no Eiropas kontinenta; tā kā šķiet, ka ASV administrācija vairs nav uzticams sabiedrotais NATO, un tas negatīvi ietekmē tās dalībvalstu kolektīvo teritoriālo aizsardzību;
1. uzsver, cik nopietni ir draudi Eiropas kontinenta drošībai, kas ir sasnieguši nepieredzētu līmeni kopš Otrā pasaules kara; pauž dziļas bažas par ģeopolitisko šķelšanos, arī rietumos, jaunām un atjaunotām imperiālistiskām ambīcijām attiecībā uz autoritāru spēku dominēšanu, lielvaru sistēmisku sāncensību, nacionālistisku vienpusējību, to, ka dažas valstis un nevalstiskie dalībnieki primāri un arvien vairāk izmanto spēku un vardarbību savu politisko un ekonomisko interešu veicināšanai vai strīdu atrisināšanai;
2. atgādina, ka ES ir miera projekts un tai būtu jācenšas panākt mieru un stabilitāti, vienlaikus nosodot agresiju; uzsver, ka, lai panāktu mieru un stabilitāti, ir jāatbalsta Ukraina un pašiem jākļūst noturīgākiem;
3. uzskata, ka agresijas karš pret Ukrainu bija daļa no prezidenta V. Putin plāna pārveidot Eiroatlantisko drošības arhitektūru un ka šis plāns ir izjaukts, pateicoties Ukrainas tautas varonīgajai aizsardzībai;
4. uzsver, ka Krievijas veiktās sabotāžas darbības pret kritiski svarīgu Eiropas infrastruktūru, kā arī Krievijas veiktās manipulācijas un iejaukšanās ES un NATO valstīs ir ievērojami palielinājušās; uzsver, ka eksperti uzskata, ka Krievija turpmākajos gados varētu vēl vairāk saasināt savas agresīvās darbības un arī uzbrukt ES dalībvalstīm ar tradicionāliem bruņotajiem spēkiem;
5. pauž nožēlu par to, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir norādījis, ka ASV varētu mēģināt anektēt Grenlandi, jo tas būtu starptautisko tiesību aktu pārkāpums, kas radītu ievērojamu nestabilitāti Grenlandes valdībai, iedzīvotājiem un visam reģionam, vēl vairāk pasliktinot attiecības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā;
6. tādēļ aicina ES pastiprināt centienus, lai mainītu Krievijas kara pret Ukrainu trajektoriju un radītu apstākļus taisnīgam, visaptverošam un ilgstošam mieram saskaņā ar Ukrainas vēlmēm; uzsver, ka Krievijas sakaušana Ukrainā un Ukrainas panākumu nodrošināšana nākotnē ir visefektīvākie un rentablākie ieguldījumi Eiropas drošībā īstermiņā un vidējā termiņā;
7. mudina dalībvalstis nodrošināt Ukrainai pēc iespējas lielāku daudzumu ieroču un munīcijas, lai Ukraina varētu atbrīvot savu teritoriju un atturēt turpmākus Krievijas uzbrukumus;
8. aicina ātri un būtiski palielināt finansējumu militārajam atbalstam Ukrainai kā galveno un strukturālo komponentu baltajā grāmatā; aicina dalībvalstis palielināt tiešos ieguldījumus Ukrainas aizsardzības nozares spējā masveidā ražot būtiskus aizsardzības produktus (Dānijas modelis), it sevišķi bezpilota lidaparātus, pretgaisa aizsardzības sistēmas, artilēriju un liela darbības rādiusa triecienspēkus; ierosina piešķirt īpašu vairāku miljardu euro budžetu Eiropas Aizsardzības industrijas programmas (EAIP) Ukrainas atbalsta instrumentam, kas rezervēts tieši šim mērķim; uzsver vajadzību izpētīt juridiskos veidus, kā pilnībā konfiscēt iesaldētos Krievijas valstspiederīgo un Krievijas Centrālās bankas aktīvus, lai tos izmantotu kā dotācijas Ukrainas izdevumiem tās aizsardzības un noturības vajadzībām un tās atjaunošanai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; nosoda Ungārijas valdības uzlikto veto Eiropas Miera mehānismam (EMM), bloķējot vairāk nekā 6 miljardus EUR un padarot EMM par gandrīz bezjēdzīgu instrumentu; turklāt uzsver, ka ir steidzami jāapsver arī iespēja izveidot alternatīvu ad hoc režīmu tām Eiropas valstīm, kuras vēlas atbalstīt Ukrainu militāri un kopīgi finansēt šo palīdzību;
9. pieprasa baltajā grāmatā iekļaut plānu, kurā aprakstīts, kā Ukrainas aizsardzības nozari visātrāk un visefektīvāk varētu integrēt ES aizsardzības tehnoloģiskajā un rūpnieciskajā bāzē (EDTIB); atgādina, ka ir steidzami pienācīgi jāfinansē EAIP Ukrainas instruments; turklāt ierosina nodrošināt kara apdrošināšanu kritiskiem EDTIB projektiem Ukrainā; ierosina attiecīgo Padomes sastāvu sanāksmēs regulāri iekļaut Ukrainas Aizsardzības ministrijas amatpersonas novērotāja statusā;
10. sagaida, ka baltajā grāmatā par ES aizsardzību tiks definēts jauns satvars un tas, cik lielā mērā ES ir jāpanāk gatavība un sagatavotība aizsardzības jomā un, ņemot vērā vissmagākās militārās neparedzētās situācijas, jāsagatavo ES potenciālo agresoru aizturēšanai un pašaizsardzībai, kā arī jāpalīdz NATO sabiedrotajiem, kas ir arī ES dalībvalstis, kļūt par uzticamu Eiropas pīlāru NATO;
11. uzsver, ka ir pienācis laiks izmantot baltās grāmatas procesu, lai skaidri definētu, ko nozīmē patiesa Eiropas aizsardzības savienība; atgādina, ka Stratēģiskā kompasa pieņemšana bija tikai sākumpunkts, bet joprojām ir nepieciešama tā īstenošana, turklāt tas ir jāatjaunina, lai atspoguļotu atturēšanas un aizsardzības gatavības mērķus;
12. pauž nožēlu par Padomes un ES dalībvalstu nevēlēšanos risināt dziļas strukturālas problēmas Eiropas aizsardzības rūpniecības jomā un par ambīciju trūkumu attiecībā uz sadarbību starp to bruņotajiem spēkiem ES līmenī; aicina dalībvalstis apvienot spēkus un atbalstīt kvantitatīvu lēcienu ceļā uz ļoti vērienīgu un visaptverošu aizsardzības sistēmu;
13. principā atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja 2025. gada 4. marta paziņojumus par “atkārtotas bruņošanās Eiropas” iniciatīvu; tomēr uzsver, ka plānotajiem ieguldījumiem būtu jānovērš sadarbības un koordinācijas trūkums starp dalībvalstīm, ietverot pasākumus, kas garantē pilnīgu sadarbspēju un kopīgus iepirkumus padara par obligātu noteikumu;
14. mudina Komisiju, Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstis izmantot baltās grāmatas procesu, lai izstrādātu visaptverošu sistēmu, ko veido vismaz šādi galvenie komponenti:
a) precīzs to scenāriju apraksts, kuros ES un tās dalībvalstis izmantotu drošības un militāros instrumentus, kas ietver jaunākos riska un draudu novērtējumus un svārstās no visekstrēmākajām militārajām ārkārtas situācijām līdz krīžu pārvarēšanai ārvalstīs,
b) militārās doktrīnas elementi, kas detalizēti apraksta militāros uzdevumus, kuri saistīti ar dažādiem scenārijiem, arī sadarbību ar NATO, jo īpaši izmantojot precīzāku operacionalizāciju un regulāras mācības scenārijiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 42. panta 7. punktu,
c) pārskatīti un pielāgoti militārie pamatmērķi, kas cieši saskaņoti ar NATO aizsardzības plānošanas procesu, un precīzs militārā personāla nepieciešamā daudzuma un kvalitātes apraksts, arī apmācības prasības un galvenās militārās spējas, kas ir pilnībā sinhronizētas ar jauno NATO spēku modeli attiecībā uz ES NATO valstīm, piemēram, stratēģiskie veicinātāji, bet arī munīcijas krājumi, lai sasniegtu pašreizējos spēku veidošanas mērķus,
d) priekšlikumi par bruņoto spēku sadarbības struktūrām, kas pārsniedz ad hoc pasākumus, piemēram, ES kaujas vienības, arī pastiprinātas ātrās izvēršanas spējas (RDC), daudznacionāli stratēģiskie veicinātāji ar apkalpi (pamatojoties uz lidojošas agrīnās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) modeli) ES līmenī un papildu pastāvīgas daudznacionālas militārās vienības ar pietiekamām spējām, lai nodrošinātu atturēšanu un aizsardzību,
e) apraksts par galvenajiem parametriem, kas vajadzīgi efektīva un konkurētspējīga aizsardzības vienotā tirgus izveidei, kurš palīdzētu dalībvalstīm sasniegt spēju pamatmērķus, kas nepieciešami pilnīgai aizsardzības gatavībai, un aprīkot mūsu tuvākos sabiedrotos, piemēram, Ukrainu;
15. uzsver, ka ES ir jāpieņem visaptveroša un horizontāla pieeja drošībai un aizsardzībai, ņemot vērā daudzās sociālās un sistēmiskās problēmas, ar kurām tā saskaras, piemēram, klimata pārmaiņas; uzsver vajadzību veikt pašreizējo un turpmāko ES politiku ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, kā tās var labāk atbalstīt ES drošību un aizsardzību, cita starpā izmantojot citus Savienības stratēģiskos mērķus, jo īpaši pāreju uz zaļu, digitālu un taisnīgu ekonomiku;
16. norāda, ka lielās ģeopolitiskās pārmaiņas, ko pastiprina plaša mēroga karu atgriešanās mūsu kaimiņvalstīs, ir apdraudējušas un turpina apdraudēt ES un tās pilsoņu drošību, ka “ierastā darbība” nav risinājums un ka, lai stātos pretī draudiem, ES un tās dalībvalstīm ir jāpadara ES līmeņa sadarbība starp saviem bruņotajiem spēkiem un aizsardzības nozari par normu nolūkā izveidot uz spējām balstītu ES aizsardzības savienību, kas var pārvarēt draudus un uzbrukumus ES drošībai;
17. pauž stingru pārliecību, ka ir jāpanāk būtiskāks progress LES 42. panta 7. punkta īstenošanā un ka baltajā grāmatā ir vajadzīgs plāns par to, kā īstenot šo solidaritātes politiku, ņemot vērā dažu dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas īpašo raksturu;
18. uzstāj, ka ir jānodrošina labāka sadarbība un koordinācija, izvērtējot ES un Apvienotās Karalistes vēlmi kļūt par ciešākiem drošības partneriem; stingri aicina izveidot Eiropas drošības padomi, lai koordinētu darbības starp līdzīgi domājošām valstīm, kas vēlas kļūt par Eiropas aizsardzības sadarbības un integrācijas avangardu; aicina šo Eiropas drošības padomi kalpot par pamatu jaunai Eiropas aizsardzības savienībai, apvienojot līdzīgi domājošas dalībvalstis un stratēģiskos partnerus, kuriem ir kopīgs drošības redzējums un savstarpēja uzticēšanās;
19. uzskata, ka pašreizējiem stratēģiskajiem dokumentiem, tiesību aktu priekšlikumiem un pētījumiem, piemēram, Stratēģiskajam kompasam, Eiropas aizsardzības industriālajai stratēģijai un Niinistö ziņojumam, beidzot ir jāiedvesmo konkrēts un visaptverošs redzējums par Eiropas aizsardzības nākotni, ietverot konkrētus mērķus, uzdevumus un ceļvežus, kas būtu jāiekļauj baltajā grāmatā;
20. aicina ES labāk sasaistīt kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) instrumentus ar iekšējās drošības instrumentiem un stiprināt divējāda lietojuma un civili militāro sadarbību ES līmenī;
21. stingri atbalsta daudzos labos ieteikumus, kas izvirzīti Niinistö ziņojumā; pilnībā atbalsta ziņojuma mērķi, kas ir “neierobežot mūsu sagatavotības līmeni tā, lai tas būtu politiski ērts”, bet pievērsties nepieciešamajam, lai tiktu galā ar vissmagākajiem scenārijiem; uzsver, cik svarīga ir gaidāmā Savienības stratēģija sagatavotības jomā, lai ES varētu virzīties uz visaptverošu sagatavotību, cita starpā nosakot ES līmenī svarīgas sabiedriskās un valdības funkcijas, izstrādājot ES līmeņa sagatavotības pamatprasības attiecībā uz šīm funkcijām un nodrošinot nozaru krīzes plānu saskaņotību ES līmenī; jo īpaši atbalsta Niinistö ziņojuma ieteikumus, kuru mērķis ir dot iedzīvotājiem iespēju nodrošināt sabiedrības noturību, iedvesmojoties no Somijas pilnīgas aizsardzības koncepcijas;
22. aicina ES izstrādāt ES riska novērtējumu, lai apzinātu starpnozaru apdraudējumus un riskus, ar kuriem saskaras ES kopumā, un atbalsta “integrētas sagatavotības” principa iekļaušanu visā ES; uzstāj, ka jāizstrādā obligāta “drošības un sagatavotības pārbaude” turpmākiem ietekmes novērtējumiem un “stresa testi” pašreizējiem tiesību aktiem, kā ierosināts Niinistö ziņojumā; uzskata, ka ir jāizvērtē, vai pastāv īpašas problēmas, kas kavē to projektu savlaicīgu pabeigšanu, kuri atzīti par kritiski svarīgiem efektīvai militārai atturēšanai, un ātru spēju nonākšanu austrumu flangā neparedzētām militārajām situācijām;
23. aicina Komisiju un dalībvalstis izskatīt iespējas pieņemt ES tiesību aktu par sagatavotību, lai, kad vien iespējams, saskaņotu ES un valstu centienus;
24. aicina ES un dalībvalstis izveidot un īstenot ES visaptverošas sagatavotības mācības, lai pārbaudītu augsta līmeņa lēmumu pieņemšanu un operatīvo koordināciju;
25. aicina KDAP vadīties pēc cilvēka drošības pieejas un apņemties īstenot programmu sieviešu, miera un drošības jomā; uzsver citu daudzpusēju sistēmu nozīmi, kuru mērķis ir veidot mierīgu un stabilu nākotni;
26. aicina dalībvalstis uzstāt, lai Padomē tiktu svītrots vienprātības noteikums ārpolitikā un drošības politikā; prasa grozīt LES 46. panta 6. punktu, lai pastāvīgās strukturētās sadarbības pārvaldībā atļautu balsot ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienprātīgi, izņemot lēmumus, kuru rezultātā tiek izveidotas militāras misijas vai operācijas ar izpildpilnvarām saskaņā ar KDAP, kuru gadījumā ir jāsaglabā vienprātība;
27. ierosina stiprināt Parlamenta pārraudzības un kontroles lomu atbilstoši tam, ka ES paplašina savu lomu aizsardzības jomā, cita starpā pieņemot deleģētos aktus attiecībā uz pašreizējo un turpmāko aizsardzības industriālo programmu darba programmām un instrumentiem, kas ļautu rūpīgi pārbaudīt to īstenošanu, jo īpaši Komisijas noteiktās prioritātes attiecībā uz prioritāro spēju projektiem; aicina iecelt Parlamenta pārstāvi EAIP ierosinātajā jaunajā aizsardzības industriālās gatavības padomē, kur pašlaik šāds pārstāvis nav paredzēts;
28. uzskata, ka ES ir jāiegūst skaidra izpratne par to, kāda ir faktiskā plaisa starp dalībvalstu spēju mērķiem un aizsardzības spējām; uzsver, ka ir jāpalielina aizsardzības rūpniecības ražošana, kā arī jābūt vienmēr gatavām ražotnēm, lai reaģētu uz ārvalstu uzbrukumiem vai stratēģisko partneru īpašajām vajadzībām;
29. uzskata, ka regulāras draudu analīzes ir absolūta vajadzība, un ierosina sinhronizēt plānošanas ciklu ar līdzīgām regulārām draudu analīzēm NATO un galvenajās partnervalstīs, kas nav NATO dalībvalstis;
30. atkārtoti aicina stiprināt ES un NATO sadarbību, lai veidotu eiropeiskāku NATO, jo īpaši pilnībā saskaņojot ES Stratēģisko kompasu un NATO stratēģisko koncepciju, ES spēju attīstības plānu un NATO aizsardzības plānošanas procesa spēju mērķus, izņemot jomas, kurās nepārprotami pastāv tikai īpašas ES intereses; ierosina iecelt pastāvīgu ES pārstāvi NATO, tai skaitā Militārajā informācijas apmaiņas komitejā un attiecīgajās militārajās operācijās;
31. aicina ES novērst kritisko aizsardzības spēju nepilnības un trūkumus un koncentrēt centienus uz konkrētiem Eiropas kopīgu interešu projektiem, kuru iegāde vienai dalībvalstij ir pārāk dārga, jo īpaši attiecībā uz stratēģiskajiem veicinātājiem, kā arī lieliem kritiskā aprīkojuma krājumiem, lai nodrošinātu patiesu ES pievienoto vērtību, ko visefektīvāk varētu kopīgi iepirkt un pārvaldīt ar ES sistēmas palīdzību, izmantojot īpašu ārpusbudžeta instrumentu; jo īpaši ierosina izveidot šādas spējas:
a) integrētas pretgaisa aizsardzības un tāla darbības rādiusa trieciensistēmas, optimāli koordinējot notiekošo Eiropas gaisa aizsardzības iniciatīvas (ESSI) izstrādi ar Eiropas liela darbības rādiusa triecienu pieeju (ELSA),
b) ienaidnieka pretgaisa aizsardzības apspiešana (SEAD),
c) daudztipu drona spēks (RPAS),
d) elektroniskā karadarbība,
e) kiberaizsardzības un uzbrukuma sistēmas,
f) AWACS, degvielas uzpilde lidojumā un tālsatiksmes pārvadājumi,
g) vadības, kontroles, sakaru un datoru (C4) un izlūkošanas, novērošanas un rekognoscēšanas (ISR) spējas un kosmosa resursi, kas ir būtiski agrīnai brīdināšanai, navigācijai, novērošanai un saziņai,
h) galvenā sauszemes kaujas sistēma (MGCS),
i) nākotnes gaisa kaujas sistēma (FCAS);
32. mudina ES un dalībvalstis pāriet no “plūsmas” pieejas uz “krājumu” pieeju, nosakot obligātus mērķus kritiski svarīgam aizsardzības aprīkojumam; norāda uz nepieciešamību nodrošināt sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu attiecīgo izejvielu nodrošinājumu un īstenot politiku, lai novērstu plaisas ražošanā un darba tirgū; uzsver, ka steidzami jāpadara munīcijas un citu izstrādājumu ražošana un uzglabāšana aizsardzības vajadzībām nozīmīgāka, izstrādājot plānus par to, kā izveidot decentralizētāku un noturīgāku tīklu un kopīgus krājumus, pamatojoties uz “gatavības rezervēm” reģionos, kuros ir augstāks apdraudējuma līmenis un liela mēroga tradicionālās karadarbības iespējamība;
33. aicina ES steidzami pielāgot savus instrumentus jaunajai realitātei, izveidojot administratīvās spējas daudz ātrākai virzībai karu vai citu liela mēroga krīžu gadījumā; uzsver, ka to var izdarīt, izstrādājot un ieviešot saistošus noteikumus, kurus var izmantot ārkārtas situācijās, lai paātrinātu administratīvās un juridiskās procedūras, un veicot pasākumus piegādes ķēdes izejvielu daļā, lai ātri ražotu un piegādātu militārās preces vai izveidotu infrastruktūras projektus Eiropas mobilitātei, kas atzīta par kritiski svarīgu aizsardzībai;
34. mudina ES nekavējoties rīkoties, lai apvienotu resursus un zināšanas kiberdrošības jomā, atzīstot, ka atsevišķām dalībvalstīm šajā jomā ir ierobežotas spējas; stingri atbalsta vienotas Eiropas pieejas izstrādi attiecībā uz kiberspēkiem; turklāt uzstāj, ka steidzami jāizveido kopīgas Eiropas kiberiespējas, lai efektīvi risinātu kopējās problēmas, ar kurām saskaras visas dalībvalstis strauji mainīgajā apdraudējumu vidē, tādējādi stiprinot ES kolektīvo noturību un stratēģisko autonomiju digitālajā jomā;
35. aicina ES izmantot balto grāmatu, lai aprakstītu plānu, kas palīdz novērst nevajadzīgus valstu regulatīvos šķēršļus, kuri palēnina militāro mobilitāti, neapdraudot sabiedrības drošību; uzskata, ka militārās mobilitātes definīcija būtu jāpiemēro divējāda lietojuma infrastruktūrām, kas aptver visus mobilitātes loģistikas aspektus, un ka divējāda lietojuma projektiem būtu pienācīgi jāpiemēro atbilstīgi kritēriji attiecībā uz finansējuma noteikumiem, jo īpaši ES līmenī; uzsver, ka ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi militārās mobilitātes infrastruktūrās, lai uzlabotu kravu gaisa pārvadājumu spējas, nometnes, depo, ostas, gaisa, jūras un dzelzceļa platformas, dzelzceļa līnijas, dzelzceļa terminālus, ūdensceļus, autoceļus un tiltus;
36. atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu RDC, lai panāktu pilnīgu operatīvo spēju līdz ne vēlāk kā 2025. gada vidum ar vismaz 5000 karavīriem glābšanas un evakuācijas uzdevumu veikšanai, pirmās klātbūtnes un stabilizācijas operācijām vai misiju pastiprināšanai uz laiku; ierosina modernizēt RDC, lai tās pārveidotu par pastāvīgiem daudznacionāliem spēkiem ar saviem stratēģiskajiem veicinātājiem un vadību un kontroli, mācoties no ad hoc ES kaujas grupu nesekmīgās pieredzes;
37. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/ Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos sākt diskusiju ar dalībvalstīm, lai izveidotu papildu pastāvīgas daudznacionālas vienības, kas reaģētu uz ES apdraudējuma situācijas izmaiņām kopš lēmuma par RDC izveidi, jo īpaši ņemot vērā prezidenta D. Trump neseno tuvināšanos prezidentam V. Putin un komentārus par Grenlandi, kas ir palielinājuši vajadzību pēc efektīvas Eiropas atturēšanas un aizsardzības atbisltīgi visekstrēmākajām militārajām ārkārtas situācijām;
38. ierosina stiprināt pašreizējo Eirokorpusu un padarīt to par daudznacionālu korpusu ar saviem stratēģiskajiem veicinātājiem, vadību un kontroli, kuram var pastāvīgi piesaistīt valstu brigādes ar standartizētu, kopīgi iegādātu aprīkojumu; uzsver, ka šāds daudznacionāls Eiropas korpuss var dot iespēju mazākām dalībvalstīm izpildīt to pašreizējos mērķus spēku ģenerēšanas jomā, nodrošināt nozari ar kopējo pieprasījumu, izmantojot standartizētus, liela mēroga ekipējuma pasūtījumus, un nodrošināt ES ar savām spējām, kas vērstas uz atturēšanu un aizsardzību, arī kandidātvalstīm;
39. ierosina ES līmenī kopīgi izveidot pašu stratēģiskos veicinātājus ar apkalpi, pamatojoties uz NATO AWACS modeli, kas ir pārāk dārgi atsevišķām dalībvalstīm un svarīgi ES drošībai kopumā;
40. aicina pārveidot Eiropas Gaisa transporta pavēlniecību par “ES gaisa floti reaģēšanai krīzes situācijās”, kas ietvertu militāros transporta gaisa kuģus, kuri tiek turēti Eiropas līmenī un ir pieejami dalībvalstīm aprīkojuma vai karaspēka izvietošanai, ārkārtas evakuācijai vai civilās drošības misijām;
41. atkārtoti aicina Militārās plānošanas un īstenošanas centru (MPĪC) izmantot atbilstošas telpas, personālu, uzlabotu plānošanu, vadību un kontroli, kā arī efektīvas sakaru un informācijas sistēmas;
42. aicina baltās grāmatas rīcības plānā iekļaut vērienīgāku koncepciju par militāro apmācību un attiecīgiem plānošanas, vadības un kontroles elementiem ES līmenī, piemēram, pilnībā aprīkotu MPĪC ar labu personāla nodrošinājumu; uzskata, ka ES ir jāpaplašina Ukrainas spēku apmācība atbilstoši Ukrainas vajadzībām, lai nodrošinātu augstāku operatīvās koordinācijas līmeni starp vienībām, ļautu veidot pēc iespējas efektīvākus spēkus un radītu apstākļus, lai Eiropas bruņotie spēki no tiem varētu gūt mācību;
43. mudina ES dalībvalstis lemt par vienotu un skaidru vidēja termiņa un ilgtermiņa redzējumu Eiropas aizsardzības nozarei, lai palīdzētu sasniegt spēju pamatmērķus;
44. uzsver, ka ir steidzami jāmaina veids, kādā visā ES tiek īstenotas aizsardzības industriālās programmas; uzskata, ka ir ļoti svarīgi sinhronizēt savas darba programmas ar pārskatītajiem pamatmērķiem, lai varētu koncentrēties uz vissteidzamākajām un militāri svarīgākajām spēju nepilnībām; uzsver, cik svarīgi ir pārvarēt ļoti plašu ierobežoto finanšu resursu sadali un novērst turpmāku “divējādu ieguvi” vai līdzīgu pārklāšanos ES līmenī, kas palielinātu dublēšanos Eiropā un aizsardzības rūpniecības bāzes, kurai joprojām ir raksturīga sadrumstalotība, zemo efektivitātes līmeni;
45. uzsver, ka ir jāpalielina spējas un resursi un ka aizsardzības tirgus sadrumstalotība ir jānovērš, izveidojot aizsardzības vienoto tirgu, kurā piemēro saistošus kopīgus noteikumus, garantējot godīgu konkurenci un aizsardzības ražojumu pilnīgu sadarbspēju; piekrīt Mario Draghi ziņojumā paustajam viedoklim par Eiropas konkurētspējas nākotni, ka ES ir steidzami jāveicina konkurētspēja šajā nozarē, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, apvienošanos (iedvesmojoties no paraugprakses, piemēram, Airbus) un lielāku konkurenci starp tradicionāli nacionāli nostiprinātiem aizsardzības uzņēmumiem, un jālemj par stimuliem, kas vērsti uz ES aizsardzības nozari, lai nodrošinātu pietiekami lielus publiskos un privātos ieguldījumus drošībā un aizsardzībā;
46. uzskata, ka baltās grāmatas pamatā jābūt Eiropas aizsardzības industriālajai stratēģijai (EDIS), it sevišķi EAIP, kā arī ka ir jāizstrādā koncepcija ārkārtas rīcības plānam sadarbībai kara laikā, lai sagatavotos savstarpējam atbalstam liela mēroga drošības krīžu gadījumā, un jāpadziļina ekonomiskā komunikācija kara laikā, lai savlaicīgi brīdinātu par smagiem draudiem, hibrīddraudiem un kiberdraudiem;
47. uzsver, ka vienots Eiropas aizsardzības tirgus ir prioritāte, jo sadrumstalotība un konkurētspējas trūkums kavē ES spēju uzņemties lielāku atbildību kā drošības garantētājai; pauž nožēlu par to, ka ne ES aizsardzības industriālās programmas, ne pieaugošie valstu aizsardzības budžeti nav izraisījuši ES līmeņa aizsardzības industriālās sadarbības pieaugumu, kas būtu ļāvis dalībvalstīm sasniegt savus 2007. gada sadarbības mērķus, kuri noteikti Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) sistēmā; atgādina par joprojām zemo Eiropas sadarbības līmeni kopš 2022. gada 24. februāra, kas pētniecības un izstrādes jomā bija 14 % 2022. gadā un 6 % 2023. gadā, bet kopīgā iepirkuma jomā — 18 % 2023. gadā; EAA nespēja sniegt datus par 2023. gadu (taču uzsvēra, ka bija vērojama "īslaicīga palēnināšanās"); uzsver, ka ir steidzami jāanalizē iemesli, kāpēc dalībvalstis nevēlas izmantot ES līmeņa sadarbību un uzskatīt to par galveno instrumentu ieguldījumiem aizsardzības jomā;
48. noteikti atbalsta ierosinājumu Eiropas aizsardzības industrijas nozarē par obligātu noteikt ES līmeņa sadarbību un apņemties sasniegt konkrētus ciparos izteiktus mērķus attiecībā uz sadarbību, kā izklāstīts EDIS, koncentrējot uzmanību it sevišķi uz kopīgu iepirkumu (vismaz 40 % līdz 2030. gadam), ES iekšējo tirdzniecību (vismaz 35 % līdz 2030. gadam) un ES ražotu aizsardzības produktu iepirkumu (vismaz 50 % līdz 2030. gadam un 60 % līdz 2035. gadam);
49. mudina Komisiju un Padomi risināt divkāršo problēmu, kas saistīta ar kopīgu militārā aprīkojuma ražošanu un tā efektīvu izmantošanu visās dalībvalstīs; aicina izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai nodrošinātu lielāku sadarbspēju, veicinot saskaņotus civilos un militāros standartus, piemēram, NATO standartizācijas nolīgumus, ES aizsardzības industriālajās programmās; prasa apņemšanos piesaistīt pašreizējo un turpmāko instrumentu finansējumu NATO dalībvalstu sertifikācijas standartizācijai un konverģencei un precizēt pašreizējos standartus; aicina Komisiju iesniegt konkrētus plānus, lai pārvarētu sadarbspējas šķēršļus un nodrošinātu, ka visas iesaistītās dalībvalstis efektīvi izmanto kopīgi ražoto aprīkojumu;
50. uzstāj, ka EAIP prezentētie Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projekti ir svarīgi un ka tiem ir izšķiroša nozīme Eiropas aizsardzības gatavībā un sagatavotībā; uzskata, ka tiem būtu jāatbalsta industriālās un tehnoloģiskās spējas, kas ir kopīgo spēju prioritāšu pamatā un ko nevar īstenot atsevišķi, piemēram, stratēģiskie veicinātāji; ierosina, ka, pamatojoties uz spēju pamatmērķiem, aizsardzības komisārs varētu sagatavot skaidru rezultātu plānu, kurā uzskaitīti attiecīgie kvantitatīvie mērķi ne tikai stratēģiskajiem veicinātājiem, bet arī viskritiskākajām liela mēroga aprīkojuma vajadzībām, piemēram, MGCS, FCAS, ESSI un ELSA, kas pēc tam tiktu kopīgi iepirkti un uzturēti visā produkta aprites ciklā, lai visefektīvākajā un visātrākajā veidā panāktu apjomradītus ietaupījumus un sadarbspēju;
51. uzskata, ka konkurētspējīga un noturīga Eiropas aizsardzības rūpniecība veicinās arī rūpnieciskās vides pārstrukturēšanu, cita starpā ar apvienošanām, kas samazinātu arī paralēlo programmu skaitu, kuras izšķērdē finanšu resursus, kā arī uzlabotu ražotņu reģionālo sadalījumu; uzskata, ka mūsu aizsardzības politikai būtu jāveicina ES izcilības centru izaugsme, arī saskaņā ar decentralizācijas, drošības un noturības kritērijiem; uzsver vajadzību masveidā veicināt nozares jaunuzņēmumus, augošos uzņēmumus un MVU kā prioritāti un kā strukturālu elementu baltās grāmatas iedaļā, kas attiecas uz aizsardzības vienoto tirgu; uzsver, ka vispāratzītiem vai sistēmiskiem dalībniekiem aizsardzības nozarē publiskie ieguldījumi būtu jāpapildina ar papildu aizsardzības pasākumiem, lai nodrošinātu, ka publiskie līdzekļi tiek atkārtoti ieguldīti, nevis izmantoti to akcionāru peļņas gūšanai, piemēram, ar neparedzētiem peļņas nodokļiem;
52. ierosina izveidot Eiropas reģionālās EDTIB kopas, kas apvienotu pētniecības, izstrādes, ražošanas un uzturēšanas iekārtas, lai radītu reģionālus apjomradītus ietaupījumus un koncentrētos uz tehnoloģiskās specializācijas jomām; aicina šīs kopas stratēģiski izvietot visā ES, lai krīzes laikā varētu turpināt ražošanu un vienmērīgāk sadalīt ekonomiskās iespējas MVU un dalībvalstīm ar relatīvi mazu aizsardzības rūpniecību; aicina šīs kopas saskaņot ar EAIP priekšlikumu par Eiropas bruņojuma programmas struktūru;
53. aicina panākt lielāku saskaņotību uzņēmumu atbalstā, samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu un birokrātiju, kā arī nodrošinot daudz vieglāku piekļuvi mazas un vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem aizsardzības nozarē;
54. aicina izstrādāt visaptverošu stratēģiju, lai izmantotu pašreizējos instrumentus, piemēram, Aizsardzības kapitāla mehānismu, un jaunas iniciatīvas, piemēram, EAIP fondu, lai paātrinātu aizsardzības piegādes ķēdes pārveidi; pieprasa konkrētu apņemšanos palielināt finansējuma apjomu katram MVU, vienlaikus nodrošinot pārredzamību un pārskatatbildību; prasa ieviest stingrus uzraudzības mehānismus, lai nodrošinātu, ka līdzekļi veicina inovāciju un konkurētspēju MVU vidū, nekropļojot tirgu; pieprasa arī regulāru ziņošanu par šo finanšu instrumentu ietekmi un lietderību, atbalstot jaunuzņēmumus un MVU aizsardzības nozarē un divējāda lietojuma preču nozarē;
55. aicina Komisiju izstrādāt Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) pēcteci, kas atbalstītu kopīgu pētniecību un inovāciju visā piegādes ķēdē, un paredzēt nosacījumus, lai risinātu tehnoloģiskās problēmas un nodrošinātu Eiropas risinājumus galveno spēju nepilnībām; aicina izveidot Komisijas aģentūru, kas īpašu uzmanību pievērstu pētniecībai un izstrādei ar divējāda lietojuma potenciālu, iedvesmojoties no ASV Aizsardzības progresīvo pētniecības projektu aģentūras; uzsver vajadzību likt stingru uzsvaru uz ES līmeņa atbalstu revolucionārākajām un inovatīvākajām tehnoloģijām, izveidojot paātrināšanas centru jaunu revolucionāru aizsardzības tehnoloģiju pētniecībai, izstrādei un testēšanai, kas arī veicinātu ekonomikas konkurētspēju, apvienojot nozares, valdības un ekspertu aprindas; uzsver, ka šai organizācijai būtu jāattīsta riska uzņemšanās kultūra un jābūt ļoti elastīgai; ierosina vispirms piešķirt finansējumu ierobežotam skaitam kritiski svarīgu projektu, arī dekarbonizētai aizsardzībai un jaunām atturēšanas spējām;
56. aicina stiprināt energoapgādes noturību un klimata un vides pārejas dimensiju EAF pēcteča ietvaros, kā arī klimatizturību un dekarbonizāciju (ietverot gan pielāgošanos, gan seku mazināšanu) ES integrētajā aizsardzībā un visās piecās dimensijās: operatīvā, spēju plānošanas un attīstības, daudzpusējas ieinteresēto personu iesaistes, pārvaldības un pētniecības un izstrādes dimensijā militāro spēju izpildes, bruņoto spēku izturētspējas un attiecīgi EDTIB konkurētspējas labā;
57. ir dziļi pārliecināts, ka ar ES līmeņa instrumentiem par prioritāti būtu jānosaka un masveidā jāpalielina atbalsts MVU un jaunuzņēmumiem divējāda lietojuma preču un aizsardzības nozarē; uzsver vajadzību atbalstīt MVU un jaunuzņēmumus sekmīgi pārbaudītu prototipu laišanā tirgū, kā arī ražošanas paplašināšanā; uzsver vajadzību novērst pašreizējo finansējuma nepietiekamību attiecībā uz šiem svarīgajiem pasākumiem, kas stiprinātu EDTIB, arī ciešā sadarbībā ar Ukrainas tehnoloģisko un aizsardzības rūpniecisko bāzi;
58. uzstāj, ka ir jānovērš šķēršļi aizsardzības ražojumu ienākšanai tirgū visā ES, pārskatot direktīvas par aizsardzības ražojumu sūtījumiem un iepirkumu aizsardzības jomā; aicina Komisiju ierosināt pasākumus labākai piekļuvei tirgum, vienmērīgākai pārrobežu sadarbībai un lielākai piegādes drošībai, cita starpā saskaņojot valstu eksporta politiku;
59. izsver vajadzību izstrādāt efektīvu ES līmeņa bruņojuma politiku, kas ietvertu funkcionējošas un efektīvas ārējās tirdzniecības dimensijas izveidi, kuras mērķis ir atbalstīt partnerus, kuri saskaras ar agresīvu autoritāru režīmu draudiem, un novērst ieroču piegādi nedemokrātiskiem agresīviem režīmiem un režīmiem, kas tos nelikumīgi izmanto, kā novērtēts saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām cilvēktiesībām un humanitārajām tiesībām, atbilstīgi pašreizējiem astoņiem kritērijiem, kuri noteikti Padomes kopējā nostājā par ieroču eksportu[2]; uzsver, ka šajā sakarā ir jāpārvar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 346. panta ļoti šaurā un nacionālā interpretācija;
60. aicina dalībvalstis aktīvi piedalīties aizsardzības ražošanas prioritāšu noteikšanas mehānismā, kura pamatā ir drošības un aizsardzības spēju kartēšana, lai palīdzētu noteikt prioritātes pasūtījumiem, līgumiem un darbinieku pieņemšanai darbā ārkārtas situācijās;
61. pauž stingru pārliecību, ka par ES Eiropas aizsardzības tirgus politikas stūrakmeni ir jāizvirza Eiropas priekšrocība kā stratēģiski obligāta prasība, kuras mērķis ir aizsargāt Eiropas zinātību; uzsver, ka Eiropas priekšrocības princips ir jāatspoguļo ES aizsardzības noteikumos, paredzot skaidrus un nepārprotamus atbilstības kritērijus; tomēr uzsver, ka šajos kritērijos būtu jāiekļauj izņēmumi attiecībā uz ārkārtas militārajām situācijām un projektiem, kas ir būtiski aizsardzības gatavības nodrošināšanai;
62. aicina izveidot krīzes reaģēšanas instrumentu, lai nodrošinātu Eiropas suverenitāti, pamatojoties uz ASV Aizsardzības ražošanas likuma modeli, lai ES rīcībā būtu instruments, ko var aktivizēt, lai ātri reaģētu uz ārkārtas kara vai krīzes vajadzībām; aicina šādā rīkā iekļaut šādus galvenos komponentus:
a) īpašu aizsardzības ražojumu kopīgs iepirkums,
b) prioritāšu noteikšana kritiski svarīgu materiālu piegādei un pasūtījumu prioritāšu noteikšana īpašām piegādes ķēdēm, piemēram, artilērijas munīcijai,
c) paātrinātas administratīvās un juridiskās procedūras militārā aprīkojuma un karaspēka pārvietošanai un, ja iespējams, (infrastruktūras) projektu būvniecībai, kas ir būtiski militārajai mobilitātei vai citām militārās gatavības prioritārajām jomām, vienlaikus izvairoties no vides aizsardzības noteikumu apiešanas un pamatojoties uz nepieciešamajiem aizsardzības pasākumiem;
63. pauž nožēlu par dalībvalstu nevēlēšanos ieguldīt ES līmeņa sadarbībā un mudina tās sasniegt ES mērķus drošības un aizsardzības jomā; uzsver, ka nesagatavotības izmaksas visekstrēmākajām militārajām ārkārtas situācijām būtu augstākas nekā izšķirošas ES sagatavotības izmaksas; atgādina, ka kopējie ES aizsardzības izdevumi ir nepietiekami un ka ļoti nelieli valsts aizsardzības izdevumi tiek koordinēti vai pat apvienoti ar citām dalībvalstīm vai ieguldīti Eiropas sadarbības projektos; aicina ES un dalībvalstis strādāt un vienoties par konkrētiem pasākumiem un līdzekļiem īstermiņa un ilgtermiņa publiskajiem un privātajiem ieguldījumiem;
64. norāda, ka saskaņā ar Komisijas priekšsēdētāja teikto aizsardzības izdevumu starpība pašlaik ir 500 miljardi EUR nākamajai desmitgadei, bet, ja ES būs jāattīsta pašai savas militārās spējas, eksperti lēš, ka šai summai būs ievērojami jāpalielinās; uzsver, ka tikai ar ES budžetu šo trūkstošo apjomu nevar kompensēt, tomēr tam ir jāspēlē būtiska loma;
65. uzsver, ka ieguldījumu palielināšanai aizsardzības jomā nevajadzētu konkurēt ar citām publisko ieguldījumu prioritātēm, arī sociālajiem izdevumiem, teritoriālo kohēziju un klimata pārmaiņām, kas visas attiecas uz mūsu Eiropas drošību; atkārtoti uzsver, ka visefektīvākais veids, kā saglabāt šādas prioritātes, ir atvēlēt jaunus ieguldījumus aizsardzībai, nevis pārorientēt jau piešķirto finansējumu; turklāt atgādina, ka finansējuma virzienu pamatā vajadzētu būt visas sabiedrības pieejai attiecībā uz noturību, tādēļ tiem ir jāsaņem plašs Eiropas iedzīvotāju atbalsts, un ka šim atbalstam ir jābūt ilgtermiņā ilgtspējīgam;
66. iebilst pret jebkuru priekšlikumu, kura mērķis ir novirzīt kohēzijas politikas līdzekļus no to ilgtermiņa mērķiem, un atgādina, ka tikai Eiropas sociālās un ekonomiskās struktūras stiprināšana un teritoriālo atšķirību mazināšana veicinās visu ES reģionu līdzsvarotu attīstību un stabilitāti un galu galā stiprinās ES spēju aizsargāties pret dezinformāciju un ārvalstu ietekmi;
67. atbalsta Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par jauna ES finanšu instrumenta izveidi, lai palīdzētu dalībvalstīm palielināt aizsardzības izdevumus, piešķirot aizdevumus no ES budžeta; ņem vērā nodomu izveidot šādu jaunu instrumentu saskaņā ar LESD 122. pantu; atgādina, ka, lai gan ES Atveseļošanas instruments, ar kuru piešķīra aizņemtos līdzekļus dažādām ES programmām, tika izveidots ar Padomes regulu saskaņā ar LESD 122. pantu, dažādas ES programmas, kurām tika piešķirti līdzekļi, tostarp Atveseļošanas un noturības mehānisms, tika pieņemtas koplēmuma procedūrā, pamatojoties uz LESD 175. pantu; aicina Komisiju pieņemt līdzīgu juridisko struktūru, ievērojot parasto likumdošanas procedūru un nodrošinot jebkura jauna ES aizsardzības finansēšanas instrumenta demokrātisko leģitimitāti;
68. atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupas atbilstības kritēriju turpmāku paplašināšanu, attiecinot tos arī uz divējāda lietojuma precēm; atzinīgi vērtē EIB grupas 2022. gada stratēģisko Eiropas drošības iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt inovāciju divējāda lietojuma tehnoloģiju jomā; uzsver, ka EIB ieguldījumiem būtu jākoncentrējas uz inovatīviem projektiem, bet ne uz izlietojamiem produktiem, piemēram, munīciju; uzsver, ka lielāki EIB ieguldījumi aizsardzības nozarē var veicināt komercbanku ieguldījumus šajā nozarē; aicina EIB grupu pārskatīt tās jaunās divējāda lietojuma preču politikas paplašināšanas ietekmi un uzstāj, ka jebkāda turpmāka kreditēšanas paplašināšana šajā nozarē būtu jāveic tikai tad, ja tai nav negatīvas ietekmes uz bankas vai tās ieguldījumu kanāla kopējām finansēšanas izmaksām vai uz ieguldījumu to ieguldījumu finansēšanā, kas nepieciešami, lai ES varētu sasniegt savus mērķus klimata jomā;
69. uzskata, ka, papildinot kopīgo parādu, turpmākie aizdevumi aizsardzībai būtu jāizskata atsevišķā bankā, jo ieguldījumus aizsardzībā principā nevar uzskatīt par ieguldījumiem vides, sociālajā un pārvaldības jomā; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis steidzami izveidot jaunu aizsardzības banku, kas veidota pēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas parauga un kas varētu pievērsties globālajai perspektīvai nodrošināt aizdevumus aizsardzībai, vienlaikus aizsargājot citus ieguldījumus un ļaujot pievienoties sabiedrotajiem;
70. pieņem zināšanai Komisijas priekšsēdētāja paziņojumu par “izņēmuma klauzulas aktivizēšanu attiecībā uz ieguldījumiem aizsardzības jomā”; uzsver, ka, ņemot vērā citas neatliekamas politikas prioritātes, izņēmuma klauzula ir jāpiemēro tā, lai aizsardzības izdevumu pieaugums neradītu samazinājumus citās jomās un būtu atkarīgs no tēriņiem kopīgu ES projektu izstrādei, arī divējāda lietojuma infrastruktūrai, piemēram, dzelzceļiem, satelītu sistēmām un elastīgiem elektrotīkliem;
71. uzsver, ka pašreizējais politiskais konteksts liecina, ka nesen pieņemtā ES ekonomikas pārvaldības sistēma atņem valdībām finanšu resursus, kas vajadzīgi, lai reaģētu uz pašreizējām un jaunām problēmām; uzsver, ka, piešķirot prioritāti vienai politikas jomai, nevis citai, tiek saasinātas, nevis mazinātas daudzās krīzes, ar kurām saskaras ES; aicina pārskatīt ES fiskālo noteikumu sistēmu, kas nodrošinātu ilgtermiņa finansējuma drošību, kura vajadzīga ieguldījumiem taisnīgas pārkārtošanās veicināšanai, Eiropas aizsardzības ražošanas spēju paplašināšanai un divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšanai, tādējādi atbalstot patiesi koordinētu ES pieeju ieguldījumu politikai;
72. uzstāj, ka steidzamas vajadzības nevar gaidīt nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS); uzskata, ka, kamēr dalībvalstis atsakās piešķirt vairāk resursu lielākam kopējam ES budžetam, tostarp jaunu pašu resursu izveidei, un ņemot vērā vienprātības prasību mainīt gan DFS regulu[3], gan Padomes lēmumu par pašu resursiem[4], un ņemot vērā steidzamību, nekavējoties jāapsver risinājumi alternatīvam finansējumam, cita starpā:
a) steidzami jāsāk diskusija, lai izveidotu vēl vienu ārpusbudžeta finanšu mehānismu[5], kas pietiekami apvienotu un eiropeizētu valstu aizsardzības budžeta daļas ES līmenī un risinātu visu militāro spēju dzīves ciklu, sākot no kopīgas pētniecības un izstrādes un kopīga iepirkuma līdz kopīgai uzturēšanai, apmācībai un piegādes drošībai, un kas, tāpat kā pašreizējais ārpusbudžeta EMM, būtu pieejams valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, piemēram, Norvēģijai un Apvienotajai Karalistei; tādēļ uzsver vajadzību uzlabot lēmumu pieņemšanas un uzraudzības procedūras salīdzinājumā ar pašreizējo EMM pārvaldības modeli,
b) Komisijas izsniegtas ES riska garantijas, lai samazinātu procentu likmes dalībniekiem ES līmeņa projektos, kas atzīti par kritiski svarīgiem aizsardzības gatavībai,
c) jauna ES parāda programma pēc NextGenerationEU parauga, kas balstīta uz patiesiem pašu resursiem, lai atmaksātu aizņemtos līdzekļus,
d) jaunu patiesu ES pašu resursu radīšana, lai nodrošinātu papildu ieņēmumu plūsmas ar drošību un aizsardzību saistītu ieguldījumu finansēšanai ES līmenī,
e) lielāka pašu kapitāla un privātā kapitāla mobilizācija; tādēļ atkārtoti aicina palielināt privātos ieguldījumus ES aizsardzībā,
f) īpašu finanšu produktu radīšana, lai privātās bankas vairāk ieguldītu aizsardzības nozarē,
g) ārkārtas procedūru izstrāde projektiem, kas izveidoti, reaģējot uz lielām krīzēm vai kariem;
73. uzskata, ka nākamajā DFS būtu jāparedz lielāks līdzekļu piešķīrums kopējai drošībai un tai vajadzētu būt elastīgākai, lai reaģētu uz neparedzētām krīzēm un ārkārtas situācijām;
74. atzinīgi vērtē nesenajā Niinistö ziņojumā izteiktos priekšlikumus attiecībā uz Eiropas aizsardzības finansēšanu; atbalsta Eiropas aizsardzības mehānisma un Eiropas drošības mehānisma izveidi; tāpat atzinīgi vērtē un atbalsta priekšlikumu izveidot ieguldījumu garantiju programmu, kuras pamatā būtu InvestEU modelis ar atvērtu arhitektūru, lai rosinātu privātā sektora ieguldījumus un izdotu “Eiropas gatavības obligāciju standartu”;
75. uzstāj, ka ir jāievieš stingri mehānismi, lai nodrošinātu ierobežoto ES budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu un novērstu centienu dublēšanos aizsardzības projektos; prasa visaptveroši pārskatīt pašreizējās uzraudzības procedūras un izstrādāt pārredzamu sistēmu ES finansēto aizsardzības iniciatīvu efektivitātes uzraudzībai un novērtēšanai;
76. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt aizsardzības un kosmosa komisāram, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 493, 27.12.2022., 136. lpp.
- [2] Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli, OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/compos/2008/944/oj.
- [3] Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/2093/oj.
- [4] Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom, OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2020/2053/oj.
- [5] Saskaņā ar 1. punkta m) apakšpunktu 2022. gada 8. jūnija ieteikumā Padomei un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos par ES ārpolitiku, drošības un aizsardzības politiku pēc Krievijas agresijas kara pret Ukrainu (OV C 493, 27.12.2022., 136. lpp.).